1

VESELĪBAS VEICINĀŠANAS

PASĀKUMU PLĀNS

VECUMNIEKU NOVADĀ 2016. -

2020. GADAM

Izstrādāja:

Ina Jankeviča

Sociālā dienesta vadītāja

Maģ.gr.sociālajā darbā

Dace Šileika

Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja – projektu vadītāja

Vecumnieki 2016

APSTIPRINĀTS:

Vecumnieku novada Domes

2016. gada 27. jūlija sēdē, prot. Nr. 9, 3.§

2

SATURS

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI……………………………………………………………………..3

IEVADS.......................................................................................................................................4

1. NOZARES POLITIKAS TIESISKAIS PAMATOJUMS UN VESELĪBAS

VEICINĀŠANAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI…………………………………………...6

1.1.Veselības veicināšanas regulējošie normatīvie akti Eiropas Savienībā………………..6

1.2. Sociālo politiku reglamentējošie normatīvie akti

un plānošanas programmas Latvijā…………………………………………………...7

1.3. Zemgales plānošanas reģiona attīstības dokumenti…………………………………..9

1.4. Vecumnieku novada plānošanas dokumenti………………………………………...10

2. NACIONĀLAIS VESELĪGO PAŠVALDĪBU TĪKLS……………………………………12

3. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS VECUMNIEKU NOVADĀ……………….14

3.1.Vecumnieku novada raksturojošie parametri………………………………………...14

3.2. Esošās situācijas kopvērtējums……………………………………………………...24

4. VECUMNIEKU NOVADA IEDZĪVOTĀJU VIEDOKĻU ANALĪZE…………………...25

VESELĪBAS VEICINĀŠANAS PLĀNS VECUMNIEKU

NOVADĀ 2016.-2020.GADAM……………………………………………………………...29

PIELIKUMS…………………………………………………………………………………..34

3

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI

ES – Eiropas Savienība

ITK – Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

LAD - Lauku atbalsta dienests

NVO – nevalstiskās organizācijas

NVPT – Nacionālais veselīgo pašvaldību tīkls

PVO – pasaules veselības organizācija

SPKC – Slimību profilakses un kontroles centrs

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VM - Veselības Ministrija

VMNVD – Veselības Ministrijas Nacionālais veselības dienests

VVS – Veselību veicinošas skolas

4

IEVADS

Jebkuras sabiedrības galvenā pamatvērtība ir cilvēks un valsts politiskajās programmās

un likumos tiek nostiprināta un akceptēta cilvēku dzīves līmeņa un labklājības celšana, sociālai

attīstībai atbilstošas vides izveide, kā arī dažādu sociālo grupu integrācija sabiedrībā, kas

nodrošina tai pieņemamu dzīves kvalitāti un labklājību.

Veselība ir ne tikai vērtība, bet arī resurss, kas veicina valsts, pilsētas, novada

ekonomisko izaugsmi. Vesels cilvēks var strādāt ražīgāk, viņš vieglāk pielāgojas izmaiņām un

var strādāt ilgāk. Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību,

nabadzības samazināšanos un sociālo iekļaušanu. Tomēr laba veselība nenozīmē tikai

veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību vai saņemšanu. Lielāka loma labas veselības

saglabāšanā ir indivīda paradumiem un dzīvesveidam, kā arī fiziskās un sociālās vides

uzlabošanai.(Vadlīnijas pašvaldībām veselības veicināšanā. Apstiprināts ar Veselības

ministrijas 29.12.2011. rīkojumu Nr. 243.)

Veselība kā fiziska, garīga un sociāla labklājība ir ne tikai katra indivīda būtiska

vērtība, bet arī sabiedrības kopējais resurss, kas veicina valsts, pilsētas un novada sociālo un

ekonomisko izaugsmi. Vesels cilvēks veselā sabiedrībā var gan produktīvāk strādāt, gan pildīt

savas sociālas lomas, gan labāk pielāgoties izmaiņām. Laba veselība ir cieši saistīta ar kopējo

dzīves kvalitāti. Sabiedrības līmenī tā stiprina vispārējo labklājību, sociāli pieņemamas

savstarpējās attiecības, ģimenes institūciju, drošību, sociālo iekļaušanos un vienlīdzību.

Veselība ir ilgtspējas attīstības pamats. Laba veselība ir ne tikai slimību iztrūkums un visiem

pieejama veselības aprūpe. Svarīga nozīme ir veselības saglabāšanā ir katra indivīda

paradumiem un dzīvesveidam, kā arī fiziskās un sociālās vides uzlabošanai.

Liela loma iedzīvotāju veselības saglabāšanā un veselīga dzīvesveida veicināšanā ir

pašvaldībai kā sabiedrībai vistuvāk esošā valsts pārvaldes institūcijai. Tieši pašvaldības

vislabāk pārzina savu iedzīvotāju veselības stāvokli, esošās problēmas un vajadzības, kā arī

zina savas iespējas un resursus palīdzības nodrošināšanai. Pašvaldība ir atbildīga par saviem

iedzīvotājiem un veselīgas, kulturālas un sociāli stabilas vides un infrastruktūras veidošanu un

attīstību. Likums par “Par pašvaldībām” 15.panta 6.daļa nosaka, ka pašvaldības viena no

funkcijām ir “nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu

dzīvesveidu un sportu”.

Ievērojot iepriekš minēto un lai veicinātu Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla attīstīšanu

Latvijā un sekmētu “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam” izvirzīto

mērķu īstenošanu, Vecumnieku novada pašvaldība 24.02.2014 Domes sēdē pieņēma lēmumu

par dalību Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā.

Veselības veicināšana ir pasākumi, kas ietver konsultācijas, informācijas izplatīšanu,

izglītošanu, personisko iemaņu attīstīšanu, dzīvesveida un paradumu maiņas veicināšanu,

lai uzlabotu sabiedrības veselības stāvokli.(Brinkmane A., Senakola E., Maldupa I., Mihailova

A. Fluorīdi zobu kariesa profilaksē. Rīga, 2004.)

Balstoties uz iepriekš minēto izvirzās sekojoša problēma, mērķis un uzdevumi:

Problēma:

Vecumnieku novada pašvaldība ir iestājusies Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā, bet

pašvaldībai nav izstrādāts konkrēts plāns veselības veicināšanas jomā.

5

Mērķis:

Analizēt esošo situāciju sabiedrības veselības veicināšanas jomā, apzināt iedzīvotāju

vēlmes un vajadzības un iespējamos resursus un izstrādāt Veselības veicināšanas plānu

Vecumnieku novadā 2014.-2020. gadam.

Uzdevumi:

Analizēt likumdošanu, normatīvos aktus, kas attiecas uz veselības veicināšanas

attīstības perspektīvām un pašvaldību funkcijām.

Veikt kopienas vides izpēti.

Analizēt iedzīvotāju vajadzības, pieejamos resursus, izmantojot respondentu

anketēšanu.

Izstrādāt Vecumnieku novada veselības veicināšanas plānu 2014.-2020. gadam.

Vecumnieku novada pašvaldības veselības veicināšanas plāns būs vidēja termiņa

plānošanas dokuments, kas ietver esošās situācijas aprakstu, izvirzot galvenos rīcības virzienus

un sasniedzamos rezultātus.

Plāna mērķis ir veicināt sabiedrības aktivitāti un uzlabot tās veselību. Plāns izstrādāts,

pamatojoties uz:

Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam

Likumu par pašvaldībām

Latvijas nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam.

Sociālo pakalpojumu attīstības programmu 2012.-2016.gadam Zemgales

reģionā.

Vecumnieku novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2013.-2028.gadam.

Vecumnieku novada attīstības programmu 2014.-2019. gadam.

6

1. NOZARES POLITIKAS TIESISKAIS PAMATOJUMS UN VESELĪBAS

VEICINĀŠANAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI

1.1. Veselības veicināšanas reglamentējošie normatīvie akti Eiropas Savienībā

Eiropas Savienība ar konvenciju un direktīvu palīdzību nosaka galvenās vadlīnijas un

minimālos standartus veselības veicināšanas jomā. Katras dalībvalsts ziņā ir risināt ar veselības

veicināšanu saistītās jomas un ar normatīvo aktu palīdzību garantējot veselības aprūpi un

veselības uzturēšanu, veicināšanu dažādām iedzīvotāju grupām, tādejādi uzlabojot katra

indivīda dzīves kvalitāti.

Vieni no galvenajiem dokumentiem veselības veicināšanas jomā ES ir:

ES stratēģija „Eiropa 2020”1;

PVO stratēģija “Veselība 2020”2;

PVO Globālais rīcības plāns 2013.-2020.gadam neinfekciju slimību profilaksei

un kontrolei3;

PVO Garīgās veselības rīcības plāns 2013.-2020.gadam4

Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam5, kurā iekļauti galvenie

uzdevumi saistībā ar ilgtspējīgu vidi, reģiona labklājību, pieejamību, drošību un

aizsardzību;

Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam rīcības plāns6, īpaši

prioritārā joma “Veselība” — cilvēka veselības, tostarp tās sociālo aspektu,

uzlabošana un veicināšana.

Eiropas Padomes rekomendācijas7;

Eiropas Komisijas pozīcijas dokuments Latvijai par ES fondu investīcijām8;

Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.-2020.gada

plānošanas periodam9;

Darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība” 2014.-2020.gadam10.

Par Eiropas Padomes nozīmīgāko sasniegumu tiek uzskatīta Eiropas Cilvēktiesību

konvencijas izstrāde, kas stājās spēkā 1953.gadā. Tā nosaka, ka ikvienam indivīdam ir tiesības

un brīvība, kas var pastāvēt, un valstij tā obligāti jāievēro attiecībā uz katru tās jurisdikcijā

esošu personu. Konvencija arī garantē tiesības uz dzīvību, aizsardzību pret spīdzināšanu un

necilvēcīgu izturēšanos.

1 http://ec.europa.eu/europe2020/index_lv.htm 2 WHO „Health 2020” 3 WHO Global Action Plan for the Prevention and Control of Noncommunicable Diseases 2013-2020 4 WHO Mental Health Action Plan 2013-2020 5 2009. gada 10. jūnijā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu par ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam ar Rīcības

plānu tās īstenošanai (COM(2009) 248– Brisele)

(http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/official/communic/baltic/com_baltic_lv.pdf). Stratēģija

pieņemta 2009. gada oktobra Eiropadomē. 6 2013.gada 22.februārī Eiropas Komisija izplatīja Rīcības plāna aktualizētu redakciju. http://www.cbss.org/wp-

content/uploads/2012/12/Action-Plan-2013.pdf 7 http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2014/csr2014_latvia_lv.pdf 8 http://www.esfondi.lv/upload/14-20_gads/Position_paper_LV_FINAL.pdf 9 http://www.esfondi.lv/upload/Planosana/FMPlans_230714_Partn_lig_ar_grozijumiem.pdf 10 http://www.esfondi.lv/page.php?id=1149

7

1.2. Sociālo politiku reglamentējošie normatīvie akti un plānošanas programmas

Latvijā.

Latvijā nozīmīgākie ar veselības veicināšanas jomu saistītie normatīvie akti ir:

Likums „Par pašvaldībām”- kas nosaka, ka viena no pašvaldības autonomajām

funkcijām ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu

dzīvesveidu un sportu. (Likuma „Par pašvaldībām”15.panta 6. punkts).

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam (apstiprinātas MK

2014.gada 14.oktobris, rīkojums Nr. 589.), kura izstrāde balstās uz dažādu politiku plānošanas

dokumentiem un normatīvajiem aktiem un Latvijai saistošiem starptautiskiem tiesību aktiem:

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam11, īpaši prioritāte „Cilvēka

drošumspēja”, rīcības virziens „Vesels un darbspējīgs cilvēks”;

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija „Latvija 2030”12, īpaši 2.sadaļā

„Ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkkapitālā” noteiktais ilgtermiņa rīcības virziens –

veselības un sociālo pakalpojumu kvalitāte un pieejamība.

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam galvenie uzdevumi:

Popularizēt veselīga uztura jautājumus sabiedrībā (t.sk. darbspējīgajiem

iedzīvotājiem, īpaši, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju

grupām).

Popularizēt fiziskās aktivitātes sabiedrībā, īpaši, sociālās atstumtības un nabadzības

riskam pakļauto iedzīvotāju grupām.

Atkarību izraisošo vielu un procesu izplatības samazināšana sabiedrībā, īpaši,

sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām.

Garīgās veselības veicināšana sabiedrībā, īpaši, sociālās atstumtības un nabadzības

riskam pakļauto iedzīvotāju grupām.

Seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšana sabiedrībā, īpaši, sociālās

atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām.

Sabiedrības veselības politikas virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju

veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot

un atjaunojot veselību. Tas paredz līdz 2017. gadam par diviem gadiem Latvijā pagarināt

vidējos populācijas veselīgi nodzīvotos dzīves gadus un par 20% samazināt potenciāli zaudētos

dzīves gadus.

Lai sasniegtu sabiedrības veselības politikas virsmērķi, tiek izvirzīti šādi apakšmērķi:

1. Novērst nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu visiem

Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas uz veselību.

2. Samazināt priekšlaicīgu mirstību no neinfekciju slimībām, mazinot riska faktoru

negatīvo ietekmi uz veselību.

3. Uzlabot mātes un bērna veselību, samazināt zīdaiņu mirstību.

4. Veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, samazināt traumatismu un

mirstību no ārējiem nāves cēloņiem.

5. Samazināt iedzīvotāju saslimstību ar infekcijas slimībām.

11 Apstiprināts ar 2012.gada 20.decembra Latvijas Republikas Saeimas lēmumu 12 Apstiprināta 2010.gada 10.jūnija Saeimas sēdē (Latvijas Vēstnesis nr.101, 29.06.2010.).

8

6. Nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas pārvaldi un racionālu resursu

izmantošanu, lai sekmētu veselības aprūpes sistēmas darbības ilgtspējību un

vienlīdzīgu pieeju visiem Latvijas iedzīvotājiem kvalitatīviem veselības aprūpes

pakalpojumiem, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.

Galvenie rīcības virzieni izvirzītā mērķa sasniegšanai ir:

Partnerības un starpnozaru sadarbības nodrošināšana, veicinot vienlīdzīgas

veselības iespējas visiem iedzīvotājiem

Neinfekciju slimību riska faktoru izplatības mazināšana

Grūtnieču un bērnu veselības uzlabošana

Traumatisma un vides risku ietekmes uz sabiedrības veselību mazināšana

Infekcijas slimību profilakse

Kvalitatīvas veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas veidošana, nodrošinot

pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem13.

Veselības veicināšana- pasākumi, kas ietver konsultācijas, informācijas izplatīšanu,

izglītošanu, personisko iemaņu attīstīšanu, dzīvesveida un paradumu maiņas veicināšanu, lai

uzlabotu sabiedrības veselības stāvokli. (Vadlīnijas pašvaldībām veselības veicināšanā, VM,

Rīga, 2011, 6.lpp)

Sabiedrības veselības politikas pamatprincipi14

Cilvēks veselības aprūpes centrā – sabiedrības veselības politika tiek īstenota,

izvirzot cilvēku kā galveno personu profilaksē, diagnostikā, ārstniecībā, rehabilitācijā, kā arī

nodrošinot vispusīgu informāciju un cilvēka motivāciju.

Cilvēktiesības – katram cilvēkam ir tiesības uz visaugstāko fiziskās un psihosociālās

veselības līmeni visas dzīves garumā.

Efektīva politika un laba pārvaldība – veselības politikas pamatā ir pierādījumos

balstītas zināšanas – zinātniskie pierādījumi un izmaksu efektivitāte. Politikas plānošanā un

īstenošanā tiek nodrošināta pēctecība un koordinācija, aktualizācija un politikas plānošanas

dokumentu savstarpējā saistība.

Līdzdalība – sabiedrības, valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību, NVO, privātās

uzņēmējdarbības pārstāvju un ārvalstu institūciju iesaistīšanās sabiedrības veselības politikas

plānošanas, ieviešanas un izvērtēšanas procesos, dodot iespēju visiem Latvijas iedzīvotājiem

realizēt savu „veselības potenciālu” un veicinot pēc iespējas kvalitatīvāku sabiedrības

veselības sistēmas darbību. Indivīda atbildības paaugstināšana par savas veselības saglabāšanu

un uzlabošanu.

Solidaritāte – visiem Latvijas iedzīvotājiem, izņemot atbrīvotās iedzīvotāju grupas, ir

pienākums segt veselības sistēmas uzturēšanas izmaksas, maksājot normatīvajos aktos

paredzētos nodokļus, nodevas un citus maksājumus.

Veselība visu nozaru politikās - citām nozarēm, institūcijām un organizācijām jābūt

iesaistītām un līdzatbildīgām sabiedrības veselības saglabāšanā un uzlabošanā, nodrošinot

daudzsektoru stratēģiju attiecībā uz veselību ietekmējošiem faktoriem (ieskaitot fiziskos,

emocionālos, ekonomiskos, sociālos, kultūras un citus faktorus).

13

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam 14 Balstās uz PVO Eiropas reģiona stratēģiju „Veselība 2020”

9

Vienādas tiesības un iespējas visiem - ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības saņemt

nepieciešamos veselības veicināšanas un aprūpes pakalpojumus valstī pieejamo personāla,

tehnisko un finanšu resursu ietvaros, normatīvajos aktos noteiktā apjomā un kārtībā, neatkarīgi

no dzimuma, vecuma, rases, valodas, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas,

politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā

stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.

Veselības veicināšanas pasākumi tiek vērsti uz sabiedrību, kādu tās daļu vai sabiedrības

grupu, ko raksturo ģeogrāfiski, socio-ekonomiski, vecuma, dzimuma, kultūras vai citi kritēriji

(piemēram, pilsētas iedzīvotāji, maznodrošinātie, jaunieši, sievietes, utml.). Tomēr, neatkarīgi

no sabiedrības grupas lieluma vai sastāva, veselības pasākumi vienmēr tiek vērsti uz šo

sabiedrību kopumā, bet ne uz atsevišķu indivīdu. (Vadlīnijas pašvaldībām veselības

veicināšanā, VM, Rīga, 2011, 6.lpp).

1.3. Zemgales plānošanas reģiona attīstības dokumenti

Zemgales plānošanas reģiona attīstības programma 2015.-2020.gadam izvirza prioritātes

un ilgtermiņa mērķus Zemgales reģiona attīstībai. Viena no prioritātēm ir efektīva

pakalpojumu sistēmas izveide. Lai iedzīvotāji neaizplūstu no reģiona uz Rīgu un Pierīgu, ir

jāattīsta ne tikai uzņēmējdarbībai pievilcīga vide, bet arī kvalitatīvi un pieejami pakalpojumi

un ar to saistītā infrastruktūra Zemgalē, tās attīstības centros. Saskaņā ar Reģionālās politikas

pamatnostādnēm 2013-2019 arī Zemgalē ir noteikts publisko pakalpojumu „grozs” pa

attīstības centru līmeņiem. Prioritāte paredz veicināt Zemgales kā pievilcīgas un kvalitatīvas

dzīves vides attīstību, sekmējot publisko pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu

reģiona pašvaldībās un attīstības centros. „Atslēgas” vārdi: nodrošināts pakalpojumu „grozs”

katrā attīstības centrā atbilstoši tā līmenim un iedzīvotāju vajadzībām.

Katram Latvijas reģionam ir sava identitāte un atpazīstamība, kas Veselības aprūpes

jomā reģionā noteikts kā nepieciešams:

attīstīt primārās veselības aprūpes pakalpojumus;

veicināt slimību profilakses pasākumu īstenošanu;

nodrošināt veselības aprūpes mājās pakalpojuma pieejamību;

attīstīt starpnozaru sadarbību;

īstenot sabiedrības izglītošanas pasākumus par neinfekcijas slimību radīto

komplikāciju riskiem un to mazināšanas iespējām, par grūtnieču un bērnu

veselības uzlabošanas iespējām, par iespējām samazināt traumatismu un vides

riskus;

nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību visiem reģiona

iedzīvotājiem.

Attīstības programmā tiek uzsvērts nepieciešamība sekmēt veselības aprūpes

pieejamības un veselības veicināšanas pasākumus reģiona līmenī, sadarbībā ar valsts

institūcijām un pašvaldībām kā arī veicināt veselīgu dzīvesveidu, sekmējot sporta objektu

pieejamību izglītības iestādēs, dzīvojamo māju pagalmos, parkos, dienas aprūpes centros,

paredzot aktivitātes rīcības īstenošanai.

10

1.4.Vecumnieku novada plānošanas dokumenti

Vecumnieku novada attīstības programmas 2013. - 2019. gadam izstrādes mērķis ir radīt

pamatu ilgstošai, stabilai Vecumnieku novada ekonomiskai attīstībai, nodrošinot dzīves

kvalitātes paaugstināšanu, izmantojot pašvaldības rīcībā esošos resursus, ievērojot tradīcijas,

saglabājot dabas un kultūrvēsturisko mantojumu un paredzot teritorijas racionālu izmantošanu.

Pašvaldības vidēja termiņa plānošanas dokuments “Vecumnieku novada attīstības programma

2013. - 2019. gadam” nosaka turpmākos Rīcību virzienus (turpmāk – RV), pasākumus

(turpmāk – P) un uzdevumus.

RV 3 – 12 “SPORTS” vīzija 2019. gadam:

Sportam Vecumnieku novadā ir ilgas tradīcijas. Sports ir svarīga Vecumnieku novada

atpazīstamības zīme. Sports veido daļu no Vecumnieku novada tūrisma piedāvājuma.

Vecumnieku novads sniedz personību attīstošas iespējas kultūrā, sportā un

sabiedriskajā dzīvē un veido kultūras, sporta, tūrisma un aktīvās atpūtas vidi, lai kļūtu

par labākajiem Pierīgas laukiem, kur dzīvot un audzināt talantīgus bērnus, pavadīt

nedēļas nogali vai atvaļinājumu:

Pie Vecumnieku vidusskolas ir uzbūvēts moderns sporta komplekss – sporta zāle un

stadions.

Pie Skaistkalnes vidusskolas un Stelpes pamatskolas ir uzbūvēti sporta korpusi,

sakārtots Misas vidusskolas stadions.

Patstāvīgi tiek uzlabotas pagastu skolu sporta bāzes un pagastu fizisko aktivitāšu

teritorijas.

Pašvaldība sadarbībā ar uzņēmumiem un sabiedriskajām organizācijā attīsta sporta un

aktīvās atpūtas tūrismu:

Pie Vecumnieku Vecā ezera aktīvās atpūtas teritoriju, peldvietu un ūdens sporta

izklaidi;

Nacionālā līmeņa Pīlādža moto trasi;

Profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādi „Vecumnieku novada Domes sporta

skola”;

Sporta dienas un pasākumi plašām iedzīvotāju grupām pagastos.

Uzdevumi:

1. Būt par jaunatnes sporta talantu kalvi.

2. Nodrošināt vispārējās izglītības sporta infrastruktūru, veicināt iedzīvotāju fizisko

veselību un aktīvu dzīves veidu.

Galvenie pasākumi

P 3-12-1-1 Vecumnieku novada sporta kompleksa būvniecība pie Vecumnieku vidusskolas

P 3-12-1-2 Vecumnieku sporta kompleksa aprīkojuma iegāde

P 3-12-2-1 Skaistkalnes vidusskolas sporta zāles būvniecība

P 3-12-2-2 Vecumnieku vidusskolas sporta zāles remonts

P 3-12-2-3 Stelpes pamatskolas sporta korpusa būvniecība

P 3-12-2-4 Misas vidusskolas sporta stadiona renovācija

P 3-12-2-5 Atbalsts sporta kolektīviem

P 3-12-2-6 Sporta tūrisma attīstīšana novadā

11

Galvenie pasākumi

P 3-12-2-7 Sporta pasākumi pagastos

P 3-12-2-8 Aktīvās atpūtas vietu labiekārtošana, laivošanas un ūdenssporta attīstība

sadarbībā ar uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām

RV 3-13 “Sociālais atbalsts un veselības aprūpe” vīzija 2019. gadam:

Pašvaldība sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām attīsta kvalitatīvus sociālos

pakalpojumus, sociālo palīdzību un sociālo darbu, atbilstoši Vecumnieku novadā

dzīvojošo personu, ģimeņu un personu grupu vajadzībām.

Sociāli maznodrošinātās personas, ģimenes ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai

nelabvēlīgi apstākļi, audžuģimenes, aizbildņi, personas, kuras aprūpē kādu no ģimenes

locekļiem, invalīdi, pensijas vecuma personas, personas ar garīga rakstura

traucējumiem un citu grupu personas var saņemt tām paredzēto valsts un pašvaldības

atbalstu.

Uzdevumi:

1. Attīstīt sociālos pakalpojumus.

2. Nodrošināt veselības aprūpes un veselības veicināšanas pakalpojumu pieejamību.

Galvenie sociālā atbalsta pasākumi

P 3-13-1-1 Sociālā dienas centra izveide

P 3-13-1-1 Sociālo darbinieku mobilitātes uzlabošana

P 3-13-1-1 Aprūpes mobilās brigādes izveide

P 3-13-1-1 Sociālā darba speciālistu kvalifikācijas paaugstināšana

P 3-13-1-1 Veco ļaužu un invalīdu pansionāta „Atvasara” modernizēšana un jaunu

pakalpojumu ieviešana

P 3-13-1-1

(P 1-5-2-4) Sociālo dzīvokļu un grupu dzīvokļu izveide

P 3-13-1-1 Bāriņtiesas darba uzlabošana

P 3-13-2-1 Pašvaldības atbalsts ar telpām veselības pakalpojumu sniedzējiem

P 3-13-2-2 Pašvaldības organizēts transports veselības pakalpojumu saņemšanai

12

2.NACIONĀLAIS VESELĪGO PAŠVALDĪBU TĪKLS

Lai sekmētu „Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam” izvirzīto

mērķu īstenošanu veselības veicināšanas jomā un veicinātu pašvaldību iesaisti iedzīvotāju

veselības veicināšanā un sniegtu metodisku atbalstu pašvaldības autonomās funkcijas (likuma

„Par pašvaldībām” 15.panta 6.daļa) - iedzīvotāju veselīga dzīves veida un sporta veicināšana

– veikšanā, Veselības ministrija (VM) sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru

(SPKC), Latvijas Pašvaldību savienību, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecību

Latvijā un Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības fakultāti ir izveidojusi Nacionālā

veselīgo pašvaldību tīkla koordinācijas komisiju.

Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla mērķis ir sekmēt labās prakses piemēru, pieredzes

un ideju apmaiņu starp pašvaldībām, atbalstīt pašvaldības un sniegt tām metodoloģisku

atbalstu dažādu sabiedrības veselības un veselības veicināšanas jautājumu risināšanā lokālā

līmenī un paaugstināt pašvaldību darbinieku izglītotību sabiedrības veselības un veselības

veicināšanas jautājumos, tādējādi atbalstot veselības, labklājības un vienlīdzīgu iespēju

attīstību reģionālajā līmenī.

Dalība Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā ir brīvprātīga un bezmaksas. Tā ir

kustība, kurā var iesaistīties visas pašvaldības, kas vēlas darboties veselības veicināšanas jomā,

izpilda noteiktus kritērijus saistībā ar veselības veicināšanu un aizpilda pieteikuma

dokumentus.

2016.gada 9.maijā Vecumnieku novada pašvaldība ir uzņemta šajā tīklā, kas ļaus

veiksmīgāk īstenot dažādas vēlmes un aktivitātes veselības veicināšanas jomā.

Ieguvumi iedzīvotājiem no veselības veicināšanas popularizēšanas pašvaldības

teritorijā ir :

1. Piederības sajūtas attīstīšana vietējos iedzīvotājos. Sabiedrībā veidojas grupas

identitāte, iedzīvotāji spēcīgāk identificē sevi kā piederīgu konkrētai pašvaldībai;

2. Pašvaldības iedzīvotāji apzinās rīcības iespējas mainīt vidi sev apkārt, jo tiek

iesaistīti veselību veicinošu pasākumu plānošanā un norisē;

3. Iedzīvotājiem, kļūstot veselīgākiem un mainot dzīvesveida paradumus, samazinās

slimību biežums un palielinās paredzamais mūža ilgums;

4. Veselības veicināšanas pasākumi ilgtermiņā rada arī finansiālus ieguvumus

(slimības dēļ netiek kavēta skola, darbs, nav nepieciešami pabalsti);

5. Pašvaldības iegūst veselīgākus, darbspējīgus iedzīvotājus un darbiniekus;

6. Veicinot veselībai un dabai draudzīgu pārvietošanās veidu, pašvaldībās samazinās

gaisa piesārņojums un troksnis, ir vieglāk pieejamas zaļās zonas, kā arī attīstās

sociālie tīkli;

7. Pašvaldības kļūst pievilcīgas citu pašvaldības iedzīvotāju, jauna biznesa uzsācēju,

viesu un tūristu acīs;

8. Pašvaldības „labās prakses piemērs” nodrošina atpazīstamību, rada pozitīvu

publisko tēlu.

Veselību ietekmējošais dzīvesveids

Laba veselība visas dzīves garumā nodrošina paredzamā mūža ilguma un dzīves

kvalitātes paaugstināšanos. Veselīga dzīvesveida pazīmes ir pietiekama fiziskā aktivitāte,

13

racionāls jeb pilnvērtīgs uzturs un kaitīgu ieradumu (smēķēšana, alkoholisko dzērienu

lietošana) neesamība. Minētie dzīvesveida aspekti ir arī būtiskākie riska faktori daudzām

hroniskām neinfekciju slimībām.

Smēķēšana ir riska faktors gan sirds un asinsvadu slimības, gan plaušu un elpceļu

slimībām, mutes dobuma saslimšanām, audzējiem u.c. Latvijā 35-45 gadīgu vīriešu mirstība

no slimībām, kas saistīta ar smēķēšanu, ir augstāka nekā Eiropas Savienībā. Tādēļ sabiedrības

veselības politikā īpaša uzmanība tiek veltīta paraduma ierobežošanai.

Alkohola pārmērīga lietošana ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma Latvijā.

Fiziskās aktivitātes trūkums ir mūsdienu globāla problēma. Tās nepietiekamības

izpaužas gan kā liekās ķermeņa masas un aptaukošanās pieaugums, gan kā vairāku hronisku

slimību priekšlaicīga parādīšanās.

Veselīga dzīvesveida sekmēšana un veselības riska mazināšana dažādās mērķgrupās ir

noteikta kā viena no prioritātēm Jelgavas novada attīstības programmā gan organizējot

informatīvos pasākumus, gan paplašinot pakalpojumus un attīstot infrastruktūru veselību

veicinošas vides attīstīšanai.

14

3. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS VECUMNIEKU NOVADĀ

3.1. Vecumnieku novada raksturojošie parametri

Novada nosaukums Vecumnieku novads

Plānošanas reģions Zemgales reģions

Teritorijas platība 844,5 km2, no tiem lielākais ir Vecumnieku pagasts

(281,2 km2) un mazākais – Kurmenes pagasts (73,3

km2)

Iedzīvotāju skaits 8931 (uz 01.01.2016.)

Iedzīvotāju blīvums 10,6 iedzīvotāji uz 1 km2

Novada teritoriālais dalījums Kurmenes pagasts; Valles pagasts; Bārbeles pagasts

Skaistkalnes pagasts; Stelpes pagasts; Vecumnieku

pagasts

Administratīvais centrs Vecumnieki

Pagastu pārvaldes Kurmene; Valle; Bārbele; Skaistkalne; Stelpe

Ekonomiskās aktivitātes centrs

Vecumnieki

Novada dome

15 deputāti (pēc 2013.gada pašvaldību vēlēšanām)

Pamatbudžeta ieņēmumi 6397093 euro (pēc 2015. gada datiem, bez

mērķdotācijām)

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta:

Vecumnieku novads atrodas Eiropas Savienībā, Latvijā, Zemgales reģionā, 50–70 km

attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Vecumnieku novada Skaistkalnes un Kurmenes

pagasti robežojas ar Lietuvu. Robeža ir Mēmeles upe. Tuvākā lielākā pilsēta Lietuvā ir

Paņevēžas apgabala Biržu rajona centrs – Birži. Stundas laikā no visiem novada pagastiem var

sasniegt nacionālās nozīmes attīstības centrus Rīgu, Jelgavu un reģiona nozīmes pilsētas –

Bausku un Aizkraukli. Rīgas tuvums sekmē iedzīvotāju nodarbinātību un dod iespēju izmantot

galvaspilsētā piedāvātos pakalpojumus un atpūtas iespējas.

Vecumnieku novads ir lauku novads (Latvijā novadu, kurās nav pilsētu un ir tikai

pagasti, ir 50). Ar Rīgu novadu savieno autoceļi Ķekava-Skaistkalne (P89) un Vecumnieki-

Nereta-Subate (P73), pa kuru uz galvaspilsētu brauc Daugavas kreisā krasta pašvaldību

iedzīvotāji. Zemgales reģionam svarīgs projekta „Zemgales jostas” maršruts ir autoceļš

Bauska-Aizkraukle (P87).

Novadu šķērso stratēģiskās nozīmes dzelzceļa līnija, pa kuru pārvadā kravas no NVS valstīm

uz Ventspili.[19]

15

Stipras kopienas veidošanā liela nozīme ir aktīvai sabiedrības darbībai, kas veicina

novada attīstību pozitīvu pārmaiņu virzienā. Cilvēka veselību lielā mērā ietekmē sociālie,

kultūras, ekonomiskie, vides un citi faktori (piemēram, kā cilvēks dzīvo, strādā, ko lieto uzturā,

kā pārvietojas, pavada savu brīvo laiku u.t.t.), kas nav tieši atkarīgi no veselības aprūpes jomas,

tāpēc ir nepieciešama dažādu sektoru sadarbība un izpratne par to ietekmi uz veselību. Viens

no sabiedrības veselības politikas pamatprincipiem ir „veselība visu nozaru politikās”. Šis

princips paredz, ka citām nozarēm, institūcijām un organizācijām jābūt iesaistītām un

līdzatbildīgām sabiedrības veselības saglabāšanā un uzlabošanā, ņemot vērā, ka ir virkne tādu

veselības riska faktoru (ekonomiskie, sociālie, kultūras, vides u.c.), kuri atrodas ārpus veselības

nozares ietekmes.

Veiksmīgas plānošanas pamats ir izpratne par sabiedrības vajadzībām un vides izpēte.

Tādēļ ir nepieciešams veikt faktu izpēti un situācijas analīzi par iedzīvotāju veselības stāvokli

pašvaldībā. Tas dod iespēju novērtēt pašvaldības galvenās vajadzības veselības veicināšanas

jomā.

Ievērojot aktivitātes, kas saistītas ar Vecumnieku novada iestāšanos Nacionālajā veselīgo

pašvaldību tīklā un to, ka tiks izstrādāts Vecumnieku novada veselības veicināšanas plāns

2014. - 2020. gadam, kas sekmēs dzīves kvalitātes uzlabošanos kopienā, jaunu pakalpojumu

attīstību un veselīgu dzīvesveidu pagastos, kā arī tiks veidota veselīga un droša vide, ir

nepieciešams novērtēt - kopienu, tās atrašanās vietu, resursus, noskaidrot iedzīvotāju vēlmes

un vajadzības, ekonomisko situāciju, nodarbinātību u.c. kopienas šķēluma elementus.

Iedzīvotāju skaitliskais raksturojums:

Tāpat kā visā Latvijas Republikas teritorijā ar Vecumnieku novadā iedzīvotāju skaitam

ir tendence samazināties. Ja 2009. gadā, veidojoties novadiem iedzīvotāju skaits bija 9951, tad

jau 2015.gadā tas ir tikai 8931. Pēc tabulas datiem redzams, ka vislielākais iedzīvotāju skaits

ir Vecumnieku pagastā, bet vismazākais ir Kurmenes pagastā.

1.tabula

Iedzīvotāju skaits Vecumnieku novadā no 2009. - 2015. gadam

Gads

Vecumnieku

novadā

(kopā)

Bārbeles

pagastā

Kurmenes

pagastā

Skaistkalnes

pagastā

Stelpes

pagastā

Valles

pagastā

Vecumnieku

pagastā

2015.g. 8931 824 665 1158 847 1012 4425

2014.g. 9034 935 687 1186 874 995 4457

2013.g. 9178 851 713 1213 898 1016 4487

2012.g. 9332 848 734 1242 914 1057 4537

2011.g. 9412 856 733 1247 920 1068 4588

2010.g. 9767 897 754 1292 959 1098 4765

2009.g. 9951 902 775 1308 982 1130 4855

Avots: Vecumnieku novada Dzimtsarakstu nodaļas informācija

Viens no galvenajiem cēloņiem iedzīvotāju skaita samazinājumam ir negatīvais

dabiskais pieaugums. No 2009.gada vērojama lielāka mirstība nekā dzimstība. Sākot ar novada

veidošanos piedzimuši 545 bērni, savukārt, nomiruši 910 iedzīvotāji.

16

2.tabula

Demogrāfiskā situācija Vecumnieku novadā no 2009. - 2013. gadam

Dzimuši Vecumnieku

novadā

Bārbeles

pagastā

Kurmenes

pagastā

Skaistkalnes

pagastā

Stelpes

pagastā

Valles

pagastā

Vecumnieku

pagastā

2015.g. 78 4 7 5 6 15 41

2014.g. 79 9 4 8 6 7 45

2013.g. 84 4 6 6 8 7 53

2012.g. 86 3 5 5 12 11 50

2011.g. 72 7 3 3 6 4 48

2010.g. 64 9 2 4 5 5 39

2009.g. 82 4 6 5 9 4 54

Miruši Vecumnieku

novadā

Bārbeles

pagastā

Kurmenes

pagastā

Skaistkalnes

pagastā

Stelpes

pagastā

Valles

pagastā

Vecumnieku

pagastā

2015.g. 120 8 10 14 19 16 53

2014.g. 118 14 14 16 12 9 53

2013.g. 133 5 17 17 10 22 62

2012.g. 144 7 13 16 16 25 67

2011.g. 145 23 13 21 12 16 60

2010.g. 123 11 6 17 13 24 52

2009.g. 127 14 11 16 14 13 59

Avots: Vecumnieku novada Dzimtsarakstu nodaļas informācija

Otrs galvenais cēlonis iedzīvotāju skaita samazinājumam ir emigrācija. Kopš iestāšanās

Eiropas Savienībā daudzi darbā ņēmēji no Latvijas devušies strādāt uz citām ES dalībvalstīm.

Labāku darba apstākļu un sociālo garantiju dēļ, lielākā daļa iedzīvotāju izvēlas dzīvot ārpus

Latvijas. Valstī, kā arī Vecumnieku novadā nav pieejami precīzi dati par emigrējušo

iedzīvotāju skaitu.

Trešais galvenais cēlonis ir jaunieši, kas dodas studēt uz lielākām, attīstītākām pilsētām,

kā, piemēram, uz Rīgu, Liepāju u.c. pilsētām- bieži vien paliek uz dzīvi tur, jo Vecumnieku

novads ir mazāk konkurētspējīgs ar lielpilsētu darba tirgus iespējām, atalgojumu, brīvā laika

pavadīšanas iespējām un citiem jauniešiem būtiskiem piedāvājumiem.

Vecuma struktūra, demogrāfiskā slodze:

Vecumnieku novadā 2015. gada sākumā iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā bija

6074, to īpatsvars 68%, kas ir nedaudz lielāks nekā valstī vidēji (67%). Iedzīvotāji līdz

darbaspējas vecumam (0–15 g.v.) bija 1250 (14%), bet virs darbaspējas vecuma 1607 (18%).

17

1.attēls. Pastāvīgo iedzīvotāju galveno vecuma grupu struktūra %

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem Vecumnieku novadā pieaudzis

vecuma pensiju saņēmēju skaits, kas izskaidrojams ar to, ka daudzi iedzīvotāji ir devušies

pensijā pirms valsts noteiktā pensionēšanās vecuma. Ņemot vērā to, ka šobrīd valstī tiek

paaugstināts pensionēšanās vecums, var prognozēt, ka nākotnē personu skaits pensijas vecumā

tik strauji nepieaugs. Ir vērojama tendence iedzīvotāju novecošanai, tādēļ ir nepieciešams

domāt par veselīgu dzīvesveidu šai mērķa grupai, lai pēc iespējas ilgāk saglabātos tās dzīves

kvalitāte.

Bērni ir mūsu sabiedrības nākotne un tas kā mēs pret viņu izturēsimies, sapratīsim un

cienīsim tāda būs mūsu sabiedrības nākotne. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai darbs ar bērniem,

pusaudžiem un jauniešiem būtu balstīts uz savstarpējās sapratnes un iecietības principiem.

Pašvaldības atbildība problēmu risināšanā, kas saistīta ar pusaudžu aktīvu brīvā laika

pavadīšanas iespējām, viņu integrēšanos sabiedrībā, veselīga dzīves veida nodrošināšanu,

arvien pieaug. Dažādu fizisko aktivitāšu nodrošināšana, veselīga dzīvesveida organizēšana,

atbilstoši jauniešu vajadzībām un jaunu pakalpojumu plānošana ir veicamo uzdevumu pamats,

kas vērsts uz indivīdu dzīves kvalitātes uzlabošanu un kopienas attīstību iedzīvotāju labā.

Mūsdienās ļoti strauji attīstās dažādas tehnoloģijas, notiek informatīvā un sociāli

ekonomiskā izaugsme un arvien aktuālāks kļūst jautājums par cilvēka cienīgas dzīves

nodrošināšanu ikvienam sabiedrības loceklim. Cilvēka cienīgu dzīvi reglamentē valstī saistošie

starptautiskie dokumenti, kur viens no tiem ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par

personu ar invaliditāti tiesībām, kuras mērķis ir veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai visas

personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un

pamatbrīvības, un veicināt tām piemītošās cieņas ievērošanu. Arī pašvaldību līmenī viens no

uzdevumiem ir veidot vides pieejamību un veselīga dzīvesveida nodrošināšanu personām ar

invaliditāti.

Vide:

Likuma „Par pašvaldībām” 15.pants nosaka, ka viena no pašvaldību autonomajām

funkcijām ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu

dzīvesveidu un sportu, savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 18.pantā teikts, ka ministrija

organizē un koordinē likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu, piedalās nozares politikas

izstrādāšanā. Līdz ar to VM saskaņā ar MK 2004.gada 13.aprīļa noteikumiem Nr. 286

6074; 68%

1250; 14%

1607; 18%

2015.gads

Iedzīvotāji darbaspējasvecumā

Iedzīvotāji līdz darbaspējasvecumam (0-15 g.v.)

Iedzīvotāji virs darbaspējasvecuma

18

„Veselības ministrijas nolikums” ir atbildīga par politikas izstrādi un politikas īstenošanas

organizēšanu un koordinēšanu sabiedrības veselības (arī veselības veicināšanas) un veselības

aprūpes apakšnozarēs.

Veselīga un droša dzīves vide ir labas sabiedrības veselības priekšnosacījums, kā arī

resurss fiziskās aktivitātes veicināšanai iedzīvotāju vidū.

Vecumnieku novada pašvaldībā, realizējot dažādus Eiropas Savienības projektus, ir

veikta apkārtējas vides labiekārtošana, infrastruktūras uzlabošana un vides sakopšana.

Sporta un rotaļu laukumu infrastruktūra:

Piesaistot Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (turpmāk – ELFLA)

finansējumu, 2010. gadā pašvaldība īstenoja projektu Stelpes pamatskolā “Stelpes pagasta

pamatskolas apgaismojuma izbūve un Stelpes pagasta pamatskolas bērnu rotaļu laukuma

aprīkošana”. Projekta ietvaros tika ierīkots bērnu rotaļu laukums ar dažādām atrakcijām,

basketbola laukums, kā arī vingrošanas laukums, lai veicinātu bērnu un jauniešu vispārēju

fizisko attīstību un uzlabotu mācību priekšmeta Sports apguvi.

ELFLA projekts “Sporta laukuma izbūve un aprīkošana” tika realizēts Stelpes pagasta

centrā pie daudzdzīvokļu ēkām. Projekta mērķis - uzlabot publiskās sporta infrastruktūras

kvalitāti Stelpes pagastā, radot iespēju pašvaldības iedzīvotājiem pilnvērtīgi un kvalitatīvi

nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm. Projekta ietvaros tika ierīkots skeitošanas

laukums, basketbola un volejbola laukums, galda teniss, kā arī ierīkota aktīvās atpūtas zona

bērniem.

2010. gadā Valles pagastā tika īstenots ELFLA projekts “Valles sporta stadiona

rekonstrukcija”. Projekta ietvaros tika izbūvēts basketbola laukums, rekonstruēts skrejceļš,

futbola laukums, izveidots diska mešanas laukums, u.c.

2012. gadā tika realizēts ELFLA projekts “Vecumnieku pagasta sporta zāles

vienkāršotā rekonstrukcija”. Projekta mērķis - rekonstruēt Vecumnieku pagasta sporta zāli,

tādejādi nodrošinot kvalitatīvu sportisko aktivitāšu pieejamību. Projekta rekonstrukcijas gaitā

tika rekonstruēta Vecumnieku pagasta sporta zāle un palīgtelpas, kā arī zāle tika aprīkota ar

basketbola groziem un uzstādīts volejbola aprīkojums. Projekta ietvaros tika veikta grīdas

nomaiņa, apkures sistēmas nomaiņa un kosmētiskais remonts.

Projekts „Inventāra iegāde sporta un veselības aktivitāšu veicināšanai Vecumnieku

novadā” tika īstenots LEADER programmas ietvaros. Projekta mērķis – sporta inventāra

iegāde, tādejādi uzlabojot iedzīvotāju aktivitāti, un, veicinot veselīga dzīves veida uzlabošanu

Vecumnieku novadā. Projekts īstenots Skaistkalnes pagastā. Projekta ietvaros biedrība

„Mēmelīte” iegādājas sporta inventāru – velosipēdus, slidas, slēpes, nūjošanas nūjas u.t.t.

2015. gadā tika īstenots LEADER projekts “Bērnu un jauniešu aktīvās atpūtas zonas

izveidošana Vecumnieku pagastā”. Projekta mērķis - izveidot bērnu un jauniešu aktīvās atpūtas

zonu Kalna ielā 12, Vecumnieku pagastā, tādejādi nodrošinot un uzlabojot to fizisko potenciālu

un saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Projekta ietvaros tika uzstādītas rotaļu laukuma

konstrukcijas bērniem vecumā līdz 12 gadiem, izveidots skeitošanas laukums, ierīkots

apgaismojums, kā arī veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Vides labiekārtošana:

2010. gadā Vecumnieku pagasta tika īstenots vides labiekārtošanas projekts, kas tika

realizēts ELFLA programmas ietvaros – “Vecumnieku pagasta Vecā ezera teritorijas

labiekārtošana”. Projekta mērķis - veikt rekreācijas zonas, Vecā ezera teritorijas labiekārtošanu

Vecumnieku pagastā, izveidojot pieejamu un ilgtspējīgu vides infrastruktūru, uzlabot aktīvās

19

atpūtas un tūrisma infrastruktūru, kas attīstītu iedzīvotāju garīgo un fizisko potenciālu. Projekta

ietvaros tika veiktas sekojošas aktivitātes – ezera gultnes tīrīšana un peldvietu labiekārtošana,

volejbola laukumu ierīkošana, stāvlaukumu izbūve automašīnām un treileriem, izveidotas telšu

vietas, ierīkota atpūtas zona (atpūtas vietas ar soliņiem un galdiem, bērnu rotaļu laukumiem),

izveidots sanitārais mezgls, teritorijas apgaismojuma izbūve, teritorijas apzaļumošana.

Piesaistot Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu Valles pagastā tika īstenots

projekti “Publiski pieejamas rekreācijas zonas izveide Valles pagasta centra mākslīgās

ūdenskrātuves apkārtnē” un „Dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumi Valles ciemā,

Dārza ielā”. Projekta “Publiski pieejamas rekreācijas zonas izveide Valles pagasta centra

mākslīgās ūdenskrātuves apkārtnē” ietvaros tika izveidotas rekreācijas zona - veikta krasta

tīrīšana, pludmales ierīkošana, ierīkoti gājēju celiņi, teritorijas apzaļumošana, aprīkojuma

uzstādīšana – šūpoles bērniem, pārģērbšanās kabīne, galds un soliņi, kā arī uzstādītas tualetes,

atkritumu urnas un ierīkota ugunskura vieta. Projekta „Dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanas

pasākumi Valles ciemā, Dārza ielā” ietvaros uzstādīta ūdens atdzelžošanas stacija un iekārtas.

Eiropas reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) ietvaros tika īstenots projekts

“Ūdenssaimniecības attīstība Kurmenes pagasta Kurmenes ciemā”. Projekta mērķis - esošās

ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija Kurmenes pagasta Kurmenes

ciemā, nodrošinot visu notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu (saskaņā ar ES

Padomes Direktīvu). Uzlabot ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, vides

kvalitāti Lielupes baseinā, nodrošināt starptautisko saistību, programmu un prasību izpildi

vides aizsardzībā, nodrošināt Latvijas Republikas un Eiropas Savienības likumdošanas prasību

izpildi, kā arī panākt veselības riska samazināšanos. Lai nodrošinātu patērētājus ar kvalitatīvu

ūdeni un stabilu ūdenspadevi Kurmenes ciemā, tika veiktas sekojošas aktivitātes: CŪS

rekonstrukcija un ŪAS izbūve, ūdensapgādes tīklu paplašināšana, jaunu NAI izbūvi Kurmenes

ciemā, kanalizācijas tīkla paplašināšana.

ERAF projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta

Skaistkalnes ciemā” ietvaros tika veikta kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, tādējādi nodrošinot

vides piesārņojuma riska samazināšanos. Izveidojot Skaistkalnes ciemā atbilstošu centralizēto

kanalizācijas sistēmu tiek nodrošināta atbilstoša notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un

attīrīšanas pakalpojumi ciema iedzīvotāju, kā rezultātā tika novērsts grunts, gruntsūdeņu un

virszemes ūdeņu piesārņošanas risks no izvedamo bedru un septiķu pārplūšanas. Gruntī,

gruntsūdeņos un virszemes ūdenstilpnēs nenonāk neattīrīti notekūdeņi, līdz ar to ir samazināta

piesārņojuma slodze Lielupes sateces baseinam.

Projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Vecumnieku novada Bārbeles pagasta Bārbeles

ciemā” tika realizēts ERAF struktūrfonda ietvaros. Projekta rezultātā tika rekonstruēti un

izbūvēti ūdens apgādes tīkli, jaunu urbumu izveide, ūdens sagatavošanas stacijas izbūve, NAI

rekonstrukcija, kanalizācijas sūkņu stacijas izbūve, spiedvada izbūve, kanalizācijas tīklu

izbūve un jauna kanalizācijas pašteces tīklu izbūve.

Izglītība:

Vecumnieku novadā ir piecas vispārizglītojošās izglītības iestādes - 4 vidusskolas un 1

pamatskola. Kopējais izglītojamo skaits 1. - 12. klasēs - 828 skolēni. 5 - 6. gadus veci bērni

– 149.

Veselību veicinošie pasākumi izglītības iestādēs:

Izglītības iestādes piedalās Eiropas komisijas finansētajā programmā “Skolas

piens” un „Skolas auglis”.

20

Katru rudeni skolēni iziet ikgadējo veselības pārbaudi (mērīšanās, svēršanās,

redzes pārbaude, utt) kā arī 1 reizi gadā organizē stomatologa apmeklējumu.

Jau trešo gadu piedalās sabiedrības „Papardes zieds” organizētajā projektā

„Veselīga skola”, pievienojušies apakšprojektam - stundu aprobācija sociālajās

zinībās.

Izglītības iestādes ir iesaistījušās Ekoskolu kustībā un ieguvušas Zaļo karogu.

Skolēni mācās par gaisa kvalitāti, atkritumu apsaimniekošanu, veselīgu uzturu,

utt. Skolēni var darboties interešu izglītības vides pulciņos.

Mācību priekšmetu stundās- sociālajās zinībās, klases stundās, bioloģijā un

mājturībā- notiek sarunas par veselību veicinošu dzīvesveidu.

Tiek organizētas izglītojošas lekcijas par atkarībām (narkotikas, alkohols,

cigaretes, dators u.c.), kā arī skolēni šīs problēmas padziļināti pēta veidojot

projekta darbus par šīm tēmām.

Skolas organizē rudens un pavasara pārgājienus uz dabas objektiem ar mērķi

izzināt tā nozīmi dabā, veidot prasmi atpūsties dabā.

Izglītības iestādēs 2 reizes nedēļā notiek sporta stundas, kā arī interešu izglītības

pulciņos var papildus pēc stundām trenēties basketbolā, sporta tūrismā,

svarcelšanā, tenisā, vieglatlētikā. Tiek organizētas starpnovadu sacensības un

sporta pēcpusdienas, piem., sporta pēcpusdiena 2. klases skolēniem „Ņiprie un

veiklie”. Skolēni piedalās dažādās stafetēs, lai sekmētu sadarbības prasmes,

sportiskās iemaņas un gūtu pozitīvu sacensību garu.

Sadarbībā ar Mutes veselības centru (Bauska) organizējam viktorīnu 5.klases

skolēniem par mutes veselību „Esi gudrs- būsi vesels!”. Skolēni apgūst zobu

uzbūvi, kopšanas līdzekļus un metodes, uzturu, izzina kaitīgos paradumus, zobu

traumas u.c.

Izglītības iestāžu ēdnīcās skolēni ēd sabalansētas pusdienas, kurās iekļauti

dārzeņi un augļi.

Fiziskā aktivitāte, sports:

Vecumnieku novadā atbildīgā amatpersona par sporta dzīves organizēšanu ir

priekšnieka vietnieks. Sporta aktivitātes tiek organizētas gan bērniem, jauniešiem un

pieaugušām personām.

Bērnu, jauniešu sporta aktivitātes tiek organizētas sporta skolā, kas ir profesionālais

līmenis un interešu izglītībā.

Sporta skolā tiek piedāvāta iespēja trenēties 4 sporta veidu nodaļās- vieglatlētika un

volejbols(Vecumnieku pagastā), basketbols (Misā) un galda teniss(Skaistkalnes pagastā).

Izglītības iestādē mācās 150 audzēkņi, kurus trenē astoņi treneri.

Interešu izglītība tiek realizēta caur sporta skolu- basketbols, tautas bumba, florbols,

volejbols u.c. aktivitātes.

Pieaugušo personu sporta aktivitātes pagastos nodrošina sporta darba organizatori, kur

uz diviem pagastiem ir viens sporta darba organizators.

Skaistkalnes pagastā darbojas svaru bumbas celšanas pulciņš. Tajā nodarbojas 21

dalībnieks. 15 personas nodarbojas ar krosmintonu. Trešo gadu pēc kārtas maija beigās notiek

Skaistkalnes atklātais krosmintona turnīrs. Katra mēneša pēdējā sestdienā notiek zoles spēles

21

turnīri. Ziemā notiek Skaistkalnes atklātais hokeja turnīrs. Kanepenes svētku ietvarā Kurmenes

pagastā notiek arī sporta svētki.

Bārbelē katru gadu notiek pagasta sporta svētki.

Valles pagastā katru gadu tiek organizēti Valles pagasta sporta svētki ar dažādu fizisko

nodarbību norisi, iesaistot dažāda vecuma personas. Piektdienu vakaros - basketbols pagasta

iedzīvotājiem, sestdienās - telpu futbols Valles pagasta un novada pagastu iedzīvotājiem.

Ziemas mēnešos Valles pagastā notiek “Sporta spēļu 3-cīņa”, Volejbols 3+1, Valles pagasta

Nakts turnīrs telpu futbolā, Vecumnieku novada atklātais telpu futbola čempionāts.

Kurmenes pagastā Kurmenes pagasta sporta svētki, jūnija mēnesī aktivitāte- Kurmenes

skrējiens.

Veselības aprūpes pieejamība:

Uz 2016. gada maiju, primāro veselības aprūpi Vecumnieku novada teritorijā nodrošina

5 ģimenes ārsti. Ģimenes ārstes Aija Tēraudes pamatdarbības teritorija ir Bauskas pilsēta,

Bauskas novads un Vecumnieku novads.

22

3.tabula

Līgumattiecībās ar nacionālo veselības dienestu esošo primāras aprūpes ārsti

Vecumnieku novadā (pacientu skaits uz 19.05.2016.)

Ārstniecības

iestādes

nosaukums

Ģimenes

ārsta

vārds,

uzvārds

Ārstniecības iestādes

adrese Pamatdarbības teritorija

Reģistrēto

pacientu

skaits/

t.sk. bērni

Mantons Uldis -

ģimenes ārsta

prakse

Uldis

Mantons

Slimnīcas iela 7,

Skaistkalne,

Skaistkalnes pagasts,

Vecumnieku novads,

LV-3924

Vecumnieku novada

Skaistkalnes pagasts, Bārbeles

pagasts

1166/89

Mantons Uldis -

ģimenes ārsta

prakse

Uldis

Mantons

"Doktorāts", Bārbeles

pagasts, Vecumnieku

novads, LV-3905

Igaunis Pēteris -

ģimenes ārsta

prakse

Pēteris

Igaunis

Rīgas iela 7,

Vecumnieki,

Vecumnieku pagasts,

Vecumnieku novads,

LV-3933

Vecumnieku novada

Vecumnieku pagasta teritorija

starp ceļu Skaistkalne - Rīga un

robežu ar Ogres novadu

1579/140

Cirša Aija -

ģimenes ārsta

prakse

Aija Cirša

"Dzirnas", Valles

pagasts, Vecumnieku

novads, LV-5106 Vecumnieku novada Valles

pagasts, Kurmenes pagasts 1485/261

Cirša Aija -

ģimenes ārsta

prakse

Aija Cirša

"Pagastmāja",

Kurmene, Kurmenes

pagasts, Vecumnieku

novads, LV-5115

Jurova Aija -

ģimenes ārsta

prakse

Aija

Jurova

"Atvasaras",

Vecumnieki,

Vecumnieku pagasts,

Vecumnieku novads,

LV-3933

Vecumnieku novada

Vecumnieku pagasts starp ceļu

Bauska-Vecumnieki, starp ceļu

Vecumnieki-Rīga

1189/559

Sprance Zinaida

- ģimenes ārsta

prakse

Zinaida

Sprance

"Atvasaras",

Vecumnieki,

Vecumnieku pagasts,

Vecumnieku novads,

LV-3933

Vecumnieku novada:

Vecumnieku pagasts starp ceļu

Bauska-Vecumnieki, starp ceļu

Vecumnieki-Skaistkalne; Stelpes

pagasts

1507/134

Sprance Zinaida

- ģimenes ārsta

prakse

Zinaida

Sprance

Kalna iela 4-6, Stelpe,

Stelpes pagasts,

Vecumnieku novads,

LV-3925

Tēraude Aija -

ģimenes ārsta un

pediatra prakse

Aija

Tēraude

Slimnīcas iela 4,

Bauska, Bauskas

novads, LV-3901

Bauskas novada Bauskas pilsēta

starp Mūsas upi - Pionieru ielu

nepāra nr. - Zaļo ielu pāra nr. un

Bauskas pilsētas robežu ar

Ceraukstes pagastu. Ielas:

Pionieru, Lāčplēša, Strēlnieku,

Miera, Liepu, Kraujas, Upmalas,

Zemgaļu (no Pionieru), Mūsas;

Vecumnieku novada

Vecumnieku pagasts - Misa

1633/814 Tēraude Aija -

ģimenes ārsta un

pediatra prakse

Aija

Tēraude

"Misas vidusskola",

Misa, Vecumnieku

pagasts Vecumnieku

novads, LV-3906

Avots: www.vmnvd.gov.lv

23

Mutes veselības veicināšana:

PVO rekomendācijas norāda uz nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību mutes

veselības profilaksei, īpaši bērnu vecumā. Vecumnieku novada teritorijā iedzīvotājiem ir

pieejami zobārstniecības pakalpojumi Beināres Andas ārstu praksē zobārstniecībā

"Atvasaras", Vecumnieki, Vecumnieku pagasts, Vecumnieku novads. Esošajam

zobārstniecības pakalpojuma sniedzējam ir līgums ar Nacionālo Veselības dienestu.

Zobārstniecības pakalpojumi no valsts budžeta līdzekļiem pilnā apjomā tiek apmaksāti

bērniem līdz 18 gadu vecumam. Bērniem tiek apmaksāta arī zobu higiēna: vienu reizi gadā-2

līdz 18 gadu vecumam, divas reizes gadā- 7, 11 un 12 gadu vecumā.

Zobārstniecības pakalpojumu nodrošinājums novada teritorijā ir nepietiekošs, tāpēc

jādomā par zobārstniecības pakalpojuma pieejamības paplašināšanu, slēdzot ārpakalpojuma

līgumu ar mobilā zobārstniecības pakalpojuma sniedzēju, kā arī veicinot iedzīvotāju izpratni

par mutes dobuma veselību.

Aptiekas Vecumnieku novadā

Vecumnieku novada teritorijā iedzīvotājiem ir pieejamas 4 aptiekas, kas pārsvarā

atrodas pagastu centros.

4.tabula

Nosaukums Adrese

Vecumnieku centra aptieka Rīgas iela 7, Vecumnieki, Vecumnieku pagasts,

Vecumnieku novads

Vecumnieku veselības centra

aptieka AS Senator Farm

aptiekas filiāle

“Atvasaras” Vecumnieki, Vecumnieku pagasts,

Vecumnieku novads.

Vecumnieku aptiekas

Skaistkalnes filiāle

Skolas iela 1, Skaistkalne, Skaistkalnes pagasts,

Vecumnieku novads.

Valles aptieka "Rosmes", Valle, Valles pagasts, Vecumnieku novads.

Vecumnieku novada Domes Vecumnieku veselības centrs:

Veselības centrs ir Vecumnieku novada Domes izveidota iestāde. Iestāde sniedz

veselības aprūpes pakalpojumus:

1. Ginekoloģiskās apskates un izmeklējumi (citoloģiskās uztriepes paņemšana

valsts organizētās vēža skrīningprogrammas ietvaros);

2. Ginekologa ( dzemdību speciālista) pirmreizēja vai atkārtota grūtnieču apskate;

3. Rentgenuzņēmumi ar ģimenes ārsta nosūtījumu.

4. Radioloģija vēdera dobuma orgāniem.

5. Pirmdienās, trešdienās un piektdienās no plkst. 8.30 - 11.30 var nodot asins, urīna

un fēču analīzes, kuras pēc līguma ar SIA “Nacionālais Medicīnas Serviss-

Laboratorija” veic šī laboratorija.

Vecumnieku novadā izbrauc MFD Veselības Grupas mobilā diagnostika, kur var veikt:

24

Mammogrāfiju, ko apmaksā ar Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli un

ģimenes ārsta nosūtījumu. Veselības centrā veic izmeklējumus par maksu, t.sk. rentgens

plaušām, locītavām u.c. par maksu.

Vecumniekos BKUS mobilajā autobusā pēc iepriekš saskaņota grafika, bez maksas,

pieņem dažādi bērnu slimnīcas speciālisti, piemēram - pulmonologs, alergologs, oftalmologs

u.c.

3.3. Esošās situācijas kopvērtējums

Spēkā esošie Vecumnieku novada plānošanas dokumenti atbalsta veselības

veicināšanu novadā. Esošās infrastruktūras sakārtošana, izveide dod iespēju veselības

veicināšanu noteikt kā vienu no prioritāriem pasākumiem, izmantojot esošos resursus;

Iedzīvotāju kopskaits novadā samazinās. Negatīvais dabiskais pieaugums un liels

īpatsvars ar iedzīvotājiem pēc darbspējas vecuma, kas nākotnē varētu palielināt

pieprasījumu pēc veselības aprūpes pakalpojumiem;

Nepietiekams ģimenes ārstu izvietojums novada teritorijā. Paplašināt ģimenes ārstu

prakšu pakalpojumu klāstu;

Iedzīvotāju fiziskā aktivitāte ir nepietiekama, trūkst izpratnes par fizisko aktivitāšu

lomu veselības saglabāšanā, kā arī trūkst prasmes, iemaņas un resursi fizisko

aktivitāšu realizācijai. Nepietiekama infrastruktūra sporta laukumos, rotaļlaukumos.

Nepieciešama plašāka mērķa grupas aptvere organizētos sporta pasākumos, kā arī

infrastruktūras pieejamība masu sportam.

25

4. VECUMNIEKU NOVADA IEDZĪVOTĀJU VIEDOKĻU ANALĪZE

Lai iegūtu pēc iespējas plašāku un vispusīgāku informāciju un noskaidrotu Vecumnieku

novada iedzīvotāju viedokli par aktualitātēm, kas saistītas ar veselības veicināšanu novadā,

iedzīvotājiem būtiskākajām problēmām, tika veikta Vecumnieku novadā dzīvojošo iedzīvotāju

anketēšana.

Kopumā aptaujā piedalījās 68 novada iedzīvotāju (skatīt 2.attēlu) Anketa bija pieejama

Vecumnieku novada māja lapā, laika periodā no 16.maija līdz 2.jūnijām un ārstu prakšu

apkalpošanas vietās. Aptaujā piedalījās 63 sievietes un tikai 5 vīrieši. Esošā situācija parāda

to, ka sievietes ir aktīvākas un tām ir lielāka interese par veselības veicināšanas jautājumiem,

vai arī vīrieši ir nodarbināti, ka neatliek laika iedziļināties piedāvātās anketas aizpildīšanā.

2.attēls. Respondentu sadalījums pēc dzimuma

Anketēšanā piedalījās visu vecumu iedzīvotāji, kas ļauj secināt, ka savu viedokli par

problēmām un ar veselības veicināšanu saistītiem jautājumiem izteikuši dažādu vecumu

novada iedzīvotāji(skatīt 3.attēlu) . 44 respondenti jeb 65% ir vecumā no 26-53 gadiem. Tādad

tas ir vecuma posms, kurā personas ir gan darbaspējīgā vecumā, gan fiziski aktīvas, kā arī

reproduktīvajā vecumā.

3.attēls. Respondentu sadalījums pa vecuma grupām.

63; 93%

5; 7%

Dzimums

Sievietes

Vīrieši

5; 7%

44; 65%

14; 21%

5; 7%

Vecums

14-25 gadi

26-53 gadi

54-63 gadi

64 gadi un vairāk

26

4.attēls. Respondentu nodarbošanās.

Pēc 4. attēla var redzēt, ka 58 personas, kuras aizpildījušas anketu strādā algotu darbu,

tātad ir sabiedriski aktīvas, 8 respondenti mācās un 6 ir mājsaimnieces, 2 bezdarbnieki. Esoša

situācija ļauj secināt, ka respondentu nodarbošanās ir atšķirīga un ir pārstāvēti dažāda līmeņa

sabiedrības viedoklis.

Aptaujas dalībniekiem tika uzdots jautājums, vai Jūs regulāri apmeklējat ģimenes

ārstu? 37 respondenti jeb 54% atbildēja, ka apmeklē ģimenes ārstu un 31 iedzīvotājs jeb 46%

atbildēja noliedzoši, ka ģimenes ārstu neapmeklē (skatīt 5.attēlu)

5.attēls. Ģimenes ārstu apmeklējums

Respondenti, kuri atbildēja noliedzoši, ka neapmeklē ģimenes ārstu, tika uzdots

nākamais jautājums ar lūgumu norādīt iemeslu, kāpēc regulāri neapmeklē ģimenes ārstu!

(skatīt 6. attēlu)

6.attēls.Iemesli, kāpēc neapmeklē ģimenes ārstu.

37; 54%31; 46%

Jā

Nē

6

2

58

8

Mājsaimnieks/ce

Bezdarbnieks/-ce

Strādāju algotu darbu

Mācos

4

4

3

22

Cits

Ģimenes ārsts nav pieejams

Trūkst līdzekļu

Nav nepieciešams (esmu vesels/-a)

27

Pēc 6.attēla var secināt, ka ģimenes ārstu iedzīvotāji neapmeklē, jo nav nepieciešams,

respondents jūtas vesels. 4 personas atzīmējušas, ka ģimenes ārsts nav pieejams un 3 personām

trūkst naudas līdzekļu. Tas ļauj secināt, ka veselības veicināšanas jomā jāplāno aktivitātes

primārās veselības aprūpes nodrošināšanai, jo nav pieļaujama situācija, ka naudas līdzekļu

trūkums kavē apmeklēt ģimenes ārstu.

7.attēls. Respondentu fizisko aktivitāšu veikšana

Aptaujas anketā tika uzdots jautājums vai Jūs nodarbojaties ar fiziskajām aktivitātēm?

51 persona jeb 75 % atbildēja, ka nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm un 25%

nenodarbojas(skatīt 7.attēlu). Tātad kopumā ņemot respondenti ir aktīvi un nodarbojas ar savas

veselības uzlabošanu, veicot dažādas fiziskās aktivitātes. Sporta aktivitātes, kuras pamatā tiek

izmantotas savas veselības saglabāšanai ir redzamas 8.attēlā. personām bija dota iespēja

atzīmēt vairākus atbilžu variantus. Vispopulārākais sporta veids ir riteņbraukšana 32

respondenti, tad skriešana 13 personas un ar nūjošanu nodarbojās 11 respondenti.

8.attēls.Fiziskās aktivitātes ar kādām nodarbojas respondenti.

Sadaļā “Cits” tika atzīmēta peldēšana – 5 personas; vingrošana – 4 pers., pastaigas – 2

personas, darbs dārzā – 2 personas, dejošana, zumba – 2 personas, regbijs – 1 persona, dažādas

ar sportu nesaistītas aktivitātes – 1 personas.

Ar fiziskajām aktivitātēm personas visvairāk nodarbojas ārā vai parkā 32 personas

51; 75%

17; 25%Jā

Nē

28

9.attēls. Fizisko aktivitāšu veikšanas vietas.

Sadaļā “Cits”: Iniciatīvu centrā – 2 pers., kultūras namā – 1 pers., Vecumnieku novada

sporta zālē – 1 pers., baseinā – 1 pers., dārzā – 1 pers., nevalstiskajā organizācijā – 1 pers.

Respondentiem tika uzdots jautājums- kādas, Jūsuprāt, fiziskās aktivitātes veselības

veicināšanai būtu nepieciešams ieviest Vecumnieku novadā?

Apkopojot sniegtās respondentu atbildes secinām, ka lielākais respondentu skaits -15

personas vai 22% no kopējā respondentu skaita vēlas Vecumnieku novadā aktivitātes saistītas

ar baseinu un peldēšanu, bet 9 personas vēlas nodarboties ar nūjošanu, 8 personas vēlas

profesionālu sporta centru. Respondenti ir atzīmējuši, ka vēlas arī nodarboties vairāk ar

riteņbraukšanu, kam būtu nepieciešams veloceliņš. Vairāki respondenti atzīmējuši, ka vēlas

nodarboties ar aerobiku, fitnesu, ka Vecumnieku pagastā ļoti nepieciešams labiekārtots sporta

stadions, kur arī varētu nodarboties ar āra sporta nodarbībām un āra trenažieriem. Svarīgi būtu,

ja mūsu novadā būtu pieejami šādi speciālisti- fizioterapeits, uztura speciālists, ergoterapeits,

masieris, kā arī tiktu organizēti veselību veicinoši izglītojošie semināri.(Sīkāka informācija

pielikumā)

10.attēls. Kādas fiziskās aktivitātes būtu nepieciešamas Vecumnieku novadā

0 5 10 15 20

Fitness

Riteņbraukšana, veloceliņš

Nūjošana

Baseins, peldēšana

Vecumnieku novada iedzīvotāju vēlmes

Vecumnieku novadaiedzīvotāju vēlmes

29

VESELĪBAS VEICINĀŠANAS PLĀNS VECUMNIEKU NOVADĀ

2016. - 2020. GADAM

30

Plāns ir dokuments, kas izstrādāts, lai nodrošinātu kopienas koordinētu un mērķtiecīgu

veselības veicināšanas virzību uz labklājības un augstas dzīves kvalitātes nodrošinājumu

nākotnē, uz ikvienas sabiedrības locekļa veselīga dzīvesveida vadīšanu un organizēšanu.

Vecumnieku novada Sociālā dienesta darbības stratēģija ir vidēja termiņa plānošanas

dokuments laika posmam no 2014. līdz 2020.gadam. Darbības un attīstības stratēģija ietver

galvenos darbības virzienus, to mērķus, plānotos rezultātus, ieviešanas instrumentus un

sistēmas, finansējuma avotus, iesaistītās institūcijas un programmas izpildes laiku. Stratēģijā

minētie darbības rezultāti ir tieši Vecumnieku novadā Sociālā dienesta kompetencē esošas

darbības. Tomēr, jāņem vērā, ka Sociālā dienesta darbība un attīstība ir tieši saistīta ar kopējo

sociālās politikas attīstības gaitu valstī.

Vīzija - Vecumnieku novads ir attīstīta Latvijas un Eiropas sastāvdaļa, kurā dzīvo un

strādā cilvēki, kuriem ir aktīvs un veselīgs dzīvesveids.

Misija – sniegt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus veselības veicinošus pakalpojumus

Vecumnieku novadā, nodrošinot atbalstu un radot piederības sajūtu vietai,

kurā dzīvo.

Stratēģiskie pamatmērķi:

Nodrošināt kvalitatīvu un profesionālu veselības veicināšanas pakalpojumu

pieejamību personām, ģimenēm un personu grupām

Atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām attīstīt jaunus veselības veicināšanas

pakalpojumus.

Nodrošināt savlaicīgu un saprotamu informācijas pieejamību pēc iespējas tuvāk

iedzīvotājiem.

31

UZDEVUMI UN DARBĪBAS VESELĪBAS VEICINĀŠANAS PLĀNĀ

Nr.p.

k.

Uzdevumi /

darbības

Atbildīgais par darbību

īstenošanu

Rezultatīvais

rādītājs

Īstenošanas

termiņš Finansējuma iespēja

1. Fizisko aktivitāšu veicinošas vides

attīstīšana

Pašvaldība, pagastu pārvaldes,

izglītības iestādes Papildināta infrastruktūra 2020

ES finansējums,

Pašvaldības

budžets

2.

Sporta sistēmas infrastruktūras

attīstīšana un pakalpojumu

piedāvājuma paplašināšana

bērnu (skolēnu) fizisko aktivitāšu

veicināšanas nolūkos

Sporta skola, Izglītības

metodiķe, Sabiedrības

veselības veicināšanas

komisija,

NVO

Dažādoti pakalpojumi veselīga dzīves

veida veicināšanai;

uzlabota sporta infrastruktūra un

aprīkojums.

2020

ES finansējums,

Pašvaldības

budžets

3. Vides pieejamības nodrošināšana

personām ar īpašām vajadzībām Novada iestāžu vadītāji

Papildināta novada iestāžu

infrastruktūra 2020

ES finansējums,

Pašvaldības

budžets

4.

Sabiedrības izglītošana un

izpratnes veidošana par veselīgu

dzīves veidu un higiēnas

ievērošanu.

Izglītības iestādes,

Pašvaldība

Organizēti informatīvi semināri

iedzīvotājiem un speciālistiem;

notikušas lekcijas un grupu

nodarbības, kā arī publiski vides

pasākumi;

Organizētas vasaras nometnes

bērniem un pusaudžiem, piesaistīti

speciālisti skolās, pieredzes apmaiņa,

izglītošana (sezonālo traumu

profilakse, sadzīves traumu

mazināšana, vardarbības profilakse

dažādos līmeņos, utt)

Pasākumi par mutes veselību,

higiēnu, veselīga uztura nozīmi, utt.

2020

ES finansējums,

Pašvaldības

budžets

5. Darbība “Nacionālā veselīgo

pašvaldību tīklā”

Sabiedrības veselības

veicināšanas komisija Aktīva dalība tīklā

Visu darbības

laiku

ES finansējums,

Pašvaldības

budžets

32

Nr.p.

k.

Uzdevumi /

darbības

Atbildīgais par darbību

īstenošanu

Rezultatīvais

rādītājs

Īstenošanas

termiņš Finansējuma iespēja

6. Veselības aprūpes pieejamība Pašvaldība,

Veselības centrs, ģimenes ārsti

Nodrošināta kvalitatīva veselības

aprūpe visiem sabiedrības locekļiem

2020

ES finansējums,

Pašvaldības

budžets

7.

Veicināt izglītības iestādes

iesaistīties “Nacionālajā Veselību

veicinošo skolu tīklā”

Izglītības metodiķe un

izglītības iestāžu vadītāji

Skolas ir iestājušās nacionālajā

veselīgo skolu tīklā 2020

Pašvaldības

budžets

8.

Iestādēs strādājošā personāla

kvalifikācijas paaugstināšana

veselības veicināšanas jautājumos

Izglītības nodaļa,

Pašvaldība

Izglītības iestādes

Notikušas apmācības speciālistiem un

pieredzes apmaiņa 2020

ES finansējums,

Pašvaldības

budžets

9.

Veselīga uztura veicināšana un

zināšanu uzlabošana pirmskolas

un skolas vecuma bērniem

Izglītības iestādes Informatīvie pasākumi 2020

ES finansējums,

Pašvaldības

budžets

10. Sabiedrības informēšana par

bērna aprūpi

Veselības centrs, ģimenes ārsti,

Sabiedrības veselības

veicināšanas komisija

Informatīvie pasākumi 2020

ES finansējums,

Pašvaldības

budžets

11.

Izglītojošu pasākumu

organizēšana un fizisko aktivitāšu

paplašināšana iedzīvotājiem

darbspējas vecumā

Sabiedrības veselības

veicināšanas komisija,

Sporta darba organizatori,

NVO

Izglītojošie pasākumi 2020

ES finansējums,

Pašvaldības

budžets

12.

Fiziskās aktivitātes kā sociālās

iekļaušanās iespēja, izglītības

pasākumi un infrastruktūras

nodrošināšana fiziskām

aktivitātēm iedzīvotājiem vecumā

virs 54 gadi

Sabiedrības veselības

veicināšanas komisija, NVO

Pašvaldība

Izglītojošie pasākumi 2020

ES finansējums,

Pašvaldības

budžets

13.

Vispārējās profilakses pasākumu

plānošana, organizēšana un

realizēšana atkarību mazināšanas

un kontroles jomā izglītības

iestādēs

Sabiedrības veselības

veicināšanas komisija,

Izglītības iestādes

Noorganizēti pasākumi 2020

ES finansējums,

Pašvaldības

budžets

33

Nr.p.

k.

Uzdevumi /

darbības

Atbildīgais par darbību

īstenošanu

Rezultatīvais

rādītājs

Īstenošanas

termiņš Finansējuma iespēja

14.

Atkarību profilakses pasākumu

veikšana dažādās iedzīvotāju

mērķgrupās

Sabiedrības veselības

veicināšanas komisija,

Izglītības iestādes, ģimenes

ārsti

Informatīvie pasākumi, kontroles

pasākumi atkarību vielu

ierobežošanai

2020

ES finansējums,

Pašvaldības

budžets

34

Pielikums

Kādas, Jūsuprāt, fiziskās aktivitātes veselības veicināšanai būtu nepieciešams ieviest Vecumnieku

novadā? Lūdzu, miniet piemērus!

Profesionālu ergoterapeitu, fizioterapeitu, Vasaras nometnes bērniem ar veselības veicināšanas

elementiem, Inventāru aktīvām nodarbībām, Uztura speciālistu konsultācijas

Bērniem futbols

Nūjošanas, peldēšanas, grūtnieču vingrošanas, sēdoša darba darītājiem fiziskas aktivitātes,

lokšaušanas nodarbības, orientēšanās treniņi

Āra sporta nodarbības, sporta dienas pieaugušajiem, veselīga uztura lietošanas nodarbības,

semināri.

skriešana, nūjošana

komandu sacensības (pa vecuma grupām), riteņbraukšana (vairāk kā 1x gadā), nūjošana,

orientēšanās.

Tenisu

nūjošana; velobraukšana

sakārtot sporta bāzes pagastos

Būtu jauki ja Vecumniekos būtu profesionāls sporta centrs kur būtu gan trenažieru zāle un baseins

supošana

vairāk masveida pasākumu - skrējienu, velobraucienu, ziemas pasākumus

masāžas

peldēšana, ūdens aerobika, skanerterapija, pilates, ūdens masāžas

Bērniem vasarā - sporta un citu aktivitāšu dienas nometnes katrā pagastā, pieaugušajiem - kādas

aerobikas nodarbības (max - 1euro par nodarbību!)

Fitnesa nodarbības, vingrošanu bērniem stājas uzlabošanai

Iespēja sportot vecākiem, kuri atveduši bērnus uz pulciņiem. Sporta aktivitātes tiem, kas nevēlas

lielu slodzi vai sacensības.

Modernās dejas

Orientēšanos

kaut ko no tautas sporta veidiem. Būtiskākais jau nav ieviest kādu konkrētu fizisko aktivitāti, bet

gan popularizēt jebkādu fizisko aktivitāti. Diemžēl, novadā koncentrējas uz dažiem sporta veidiem

un rezultātiem novārtā atstājot fizisko aktivitāšu pamatbūtību - veselīgu dzīvesveidu.

Normālu trenažierzāli, pieejamu visiem.

regulāras vingrošanas nodarbības

Izveidot veloceliņu Vecumnieki - Misa, lai būtu iespēja braukt ar velosipēdu, neapdraudot dzīvibu.

Nūjošana

Futbols - bērniem. Joga - pieaugušajiem.

Novadā būtu nepieciešams: 1) aerobikas nodarbības 2) fitnesa nodarbības brīvā dabā

Lai novada iedzīvotāji varētu kvalitatīvi sportot un uzlabot savu veselību būtu nepieciešams: 1)

izbūvēt baseinu fiziskās labsajūtas veicināšanai un sportošanai 2) sakārtot infrastruktūru-

Vecumnieki jau sen ir pelnījuši normālu stadionu, kurā varētu gan bērni trenēties, gan rīkot sporta

sacensības. Savādāk to, kas atrodas pie Vecumnieku vidusskolas, grūti nosaukt par jebkādu sporta

bāzi.

Veloceliņš no Misas uz Vecumniekiem!!!!Tas būtu visvērtīgākais projekts veselības veicināšanai ,

gan bērniem, gan pieaugušajiem.

35

Vairāk būtu jāorganizē sportiskās aktivitātes ģimenēm. Novadā būtu nepieciešami fizioterapeita un

logopēda pakalpojumi.

Būtu nepieciešams baseins.

fitnesa nodarbības

Vecumnieku pagastā - atjaunot vidusskolas stadionu un ap to izveidot mini sporta centru

(trenažierzāli, fitnesa nodarbību zāli, minibaseinu ar dušām un ģērbtuvēm), galvenais, lai tas ir

pieejams visiem sportot gribētājām. Vecumnieku pagasta daudzām sievietēm ir vēlēšanās sportot,

taču viss apstājas pie iespējām - nav īsti piemērotās domu biedru grupas (esošās ir tendētas uz

sportisko rezultātu sasniegšanu, kas varbūt nav citu iedzīvotāju mērķis ) nav piemērotu telpu, ne

vienmēr un ne visiem ir iespēja aizbraukt uz kaimiņu novadu sporta centriem, ja vēlas sportot

individuāli īsti nav saprotams, kur to var darīt Vecumniekos (izņemot skriešanu un peldēšanu).

Peldēšana.

Labiekārtota un speciāli veidota pastaigu taka ar aktīvās atpūtas elementiem. 2. Iespēja iznomāt

velosipēdu, jo ne visiem divritenis ir īpašumā.

nūjošana, velobraukšana

Nūjošana, peldbaseins

Dažādāka veida treniņus visām vecuma grupām

Fitnesa zālē

Trenažieru zāle, nūjošanas aktivitātes

Apmācība pareizai nūjošanai un skriešanai.

Izveidot kārtīgus basketbola laukumus ārā, tādus, kur būtu mūzika, kāda neliela terase un jaunieši

varētu pavadīt dienas tur. Arī pie reizes tur varētu florbolu spēlēt. Kalnu velosipēdiem izveidot

speciālu meža trasi, nākotnē varētu mēģināt kādu no velo maratona posmiem paņemt Vecumnieku

novadā. Vasarā ieviest vienus lielos sporta svētkus divu dienu garumā, ar programmu, mūziku un

dažādām citām aktivitātēm, lai piesaistītu apkārtējos.

Visas iespējamās - t.sk. peldēšanu, lai nav jābrauc uz Daugmali; vīriem, bērniem - futbolu,

sievietēm - pilates, czi-gun, aerobiku; tenisa kortu - visiem. Dabas takas ar vingrošanas elementiem

kā "Mežakaķī"

Trenažieru zāli, aerobiku, baseinu

nūjošana

Sporta nodarbības

slēpošanu

Iekārtot veloceliņu misa - Vecumnieki; sakārtot peldvietu Arves ezerā, lai varētu droši peldēties -

šobrīd tīņi peldās tāpat, bet tas ir ļoti bīstami, bez tam nav pieejams bērniem un pieaugušajiem, kas

nav ekstrēmisti; iekārtot Misas vsk alpīnisma kāpšanas sienu, lai treniņa iespējas nebūtu pieejamas

tikai Rīgā - varētu rīkot arī valsts sacensības

Vingrošana piemērotās telpās

peldbaseins

Pieejamas dažādām vecuma grupām vingrošana, peldēšana

Domāju, ka fiziskās aktivitātes novadā ir pietiekami, tikai jābūt pašiem vēlmei tajās piedalīties

Varētu būt aerobikas nodarbības un pieejama trenažieru zāle.

Man šķiet jau tagad daudz kas notiek. Ļoti atbalstu un priecājos par vieglatlētikas nodarbībām

bērniem Vecumnieku sporta skolā.

sportiskus pasākumus ģimenēm ar bērniem, taču tiem jābūt pieejamiem arī ne tikai Vecumnieku

centrā dzīvojošajiem

36

Vecumnieku novadā vajadzētu ieviest fiziskās aktivitātes pirmsskolas vecuma (3-6 gadi) bērniem.

Tāpat būtu nepieciešama pastāvīgi pieejama tirdzniecības vieta (kiosks, mazs veikals), kur

iegādāties veselīgus, bioloģiskus, mūsu pašu novadā audzētus un ražotus pārtikas produktus. ESmu

arī par veloceliņa Vecumnieki-Misa izbūvi. Velobraukšana ir viens no vistiešākajiem veselības

uzlabošanas veidiem un šajā maršrutā tā ir ļoti apgrūtināta sliktās ceļa kvalitātes dēļ.

Veloceliņi, peldbaseins

Attīstīt esošās un nodrošināt profesionālu palīdzību tiem, kas veselību vēlas veicināt sportojot-

piemēram, fizioterapeits, fiziskās attīstības treneri, smagatlētikas zāli mūsdienu prasībām.

Sporta kompleksu ar baseinu

Sporta zāle ar trenažieriem, ārstnieciskā vingrošana bērniem un pieaugušajiem

Deju nodarbības, peldēšana

Nodarbības, kas ietver visu ģimeni, kā arī veicināt lielāku atpazīstamību jau esošajam aktivitātēm

parādot pozitīvus piemērus, kā tas notiek cituviet- āra trenažieru pieejamība utt.

Vēlētos veloceliņu no Misas līdz Vecumniekiem, jo pašreiz ir ļoti grūti (šķembas, putekļi) braukt ar

riteni

Trenažieru zāli

Ierīkot nūjošanas trasi; fiziskās aktivitātes pensionāriem – vecākiem cilvēkiem, zumbu (lēnā tempā,

nodarbības ar bumbu)