valsts sabiedĪbas ar ierobeŽotu atbidlĪbu · pdf fileturpinās programmējamo stratovarius...

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību

„Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”

PĀRSKATS par 2013. gadu

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”

Pārskats par 2013. gadu

2 lapa no 52

SATURS:

VSIA „BĒRNU KLĪNISKĀ UNIVERSITĀTES SLIMNĪCA” VALDES ZIŅOJUMS .............................. 3 1. KAPITĀLSABIEDRĪBAS DARBĪBAS SFĒRA ..................................................................................... 4 2. MĒRĶI UN MĒRĶU SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI ............................................................................. 4 3. ĀRSTNIECĪBAS PAKALPOJUMI UN DARBĪBAS RĀDĪTĀJI ....................................................... 7

3.1. Ārstniecības pakalpojumu nodrošinājuma struktūra ........................................................ 7 3.2. Sekundārā un terciārā līmeņa stacionārā palīdzība ........................................................... 8 3.3. Sekundārā ambulatorā veselības aprūpe ............................................................................. 13 3.4. Izvēles maksas pakalpojumi ..................................................................................................... 13 3.5. Pacientu sociālās aprūpes un interešu izglītības pakalpojumi .................................... 14 3.6. Sociālie pakalpojumi .................................................................................................................... 14

4. IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE ..................................................................................................................... 16 5. INTEGRĒTA VADĪBAS SISTĒMA ...................................................................................................... 17

5.1. Kvalitātes un pacientu drošības vadība ................................................................................ 17 5.2. Cilvēkresursu vadība ................................................................................................................... 18 5.3. Finanšu resursu vadība ............................................................................................................... 21

5.3.1. Ieņēmumu analīze ................................................................................................................ 22 5.3.2. Izdevumu analīze .................................................................................................................. 28 5.3.3. Secinājumi ............................................................................................................................... 36

5.4. Infrastruktūras uzturēšana ....................................................................................................... 37 5.5. E-veselība ......................................................................................................................................... 38

6. KOMUNIKĀCIJA AR SABIEDRĪBU .................................................................................................... 40 7. PĀRSKATA GADĀ NOTIKUŠĀS BŪTISKĀS PĀRMAIŅAS ........................................................ 42 8. SECINĀJUMI UN PLĀNI ....................................................................................................................... 44

1. Pielikums 2013. gada zinātniskie pētījumi un projekti ................................................. 46 2. Pielikums 2013. gada publikācijas ........................................................................................ 48 3. Pielikums 2013. gada starptautiskā sadarbība ................................................................. 51

Foto no VSIA „BKUS” arhīva



3 lapa no 52

Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” valdes ziņojums

Cienījamie pacienti, kolēģi un sadarbības partneri!

Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk - Kapitālsabiedrība) vīzija ir - nodrošināt kvalitatīvu un drošu veselības aprūpes pakalpojumu bērniem, attīstot daudzprofilu un neatliekamās palīdzības, bērniem draudzīgas ārstniecības, medicīnas izglītības un zinātnes centru, īstenojot 6 sigmu (lean) principu pacientu plūsmas un cilvēkresursu plānošanā.

Mūsu misija - uzticība bērnu veselībai un pateicība sabiedrībai par uzticību. VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” 2013. gads ir aizritējis optimizācijas

gaisotnē, turpinot uzsāktās reformas. Tas prasījis aktīvu darbu pie Kapitālsabiedrības budžeta, organizatoriskās struktūras un pacientu plūsmas optimizācijas, kā rezultātā panākta stabila Kapitālsabiedrības finanšu rādītāju uzlabošanās.

2013. gadā, apvienojot Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu un Observācijas nodaļu, un ieviešot pacientu triāžu, būtiski pārveidots neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas process, kas ļāvis daļu pacientu novirzīt ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, tādējādi ievērojami uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību mūsu pacientiem.

Paplašinot veselības aprūpes pakalpojumu klāstu dienas stacionārā, optimizēts stacionāra nodaļu noslogojums.

2013. gada martā pirmo reizi Latvijā Kapitālsabiedrības ārstu komanda veikusi sarežģītu, augsta riska, krusta kaula operāciju pacientam, kurš sirgst ar onkoloģisku saslimšanu. Iepriekš šāda veida operācijas Latvijas pacientiem varēja veikt tikai ārvalstīs, taču, pieaugot ķirurgu teorētiskajām un praktiskajām zināšanām sarežģītu operāciju veikšanā, nākotnē mūsu ārsti līdzīgos gadījumos pacientus operēs tepat Latvijā, aiztaupot satraukuma brīžus pacientiem un viņu piederīgajiem, cenšoties sameklēt ārstēšanās iespējas ārzemēs, un efektīvi izmantojot Latvijas veselības aprūpes sistēmas finanšu līdzekļus.

2013. gadā turpinājām Kapitāsabiedrības infrastruktūras atjaunošanu. Ar ERAF līdzekļu palīdzību tika pabeigta divu ēku rekonstrukcija, kurās izvietotas bērnu slimību nodaļas, radot drošu, bērniem un viņu vecākiem draudzīgu un mūsdienu prasībām atbilstošu slimnīcas vidi, kas veicina mazo pacientu atveseļošanos un rada komfortablus darba apstākļus personālam.

Rūpējoties par pacientu drošību un veselības aprūpes pakalpojumu, esam uzsākuši darbu pie pacientu drošības sistēmas ieviešanas. Atbilstoši vairāku veselības aprūpes kvalitātes standartu prasībām un pasaules slimnīcu labākajai praksei 2013. gadā esam izveidojuši pacientu drošības gadījumu ziņošanas un mācīšanās sistēmu, kas jau kļuvusi par būtisku Kapitālsabiedrības sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes pilnveides un uzlabojumu sastāvdaļu.

Padarīts daudz. Paldies visiem, kuri ir veiksmīgi strādājuši un nodrošinājuši Kapitālsabiedrības darbību. Arī turpmāk mēs strādāsim pie pakalpojumu kvalitātes un pacientu drošības pilnveidošanas. Paldies sadarbības partneriem un klientiem par uzticību un kopīgu darbu!

Kapitālsabiedrības Valde: Valdes priekšsēdētāja Anda Čakša Valdes locekle finanšu un ekonomikas jomā Ināra Bluķe Valdes locekle ārstniecības jomā Zane Straume Valdes loceklis izglītības un zinātnes jomā Aigars Pētersons



4 lapa no 52

1. Kapitālsabiedrības darbības sfēra

Kapitālsabiedrība sniedz ārstniecības pakalpojumus saskaņā ar valsts pasūtījumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā bērniem, atbilstoši līguma nosacījumiem, kas noslēgts ar Nacionālo veselības dienestu, izvēles maksas pakalpojumus, sociālā atbalsta pakalpojumus – interešu izglītības, sociālos pakalpojumus, kā arī veic izglītības un zinātnisko darbību.

Ārstniecības pakalpojumi ietver : neatliekamo medicīnisko palīdzību un observāciju; ārstniecības pakalpojumus stacionāra apstākļos; ambulatoro ārstniecību, t.sk. ārstniecību dienas stacionāra apstākļos; diagnostikas pakalpojumus; profilakses un rehabilitācijas pakalpojumus.

Kapitālsabiedrība sniedz ārstniecības pakalpojumus trīs novietnēs - novietnē Torņkalns: Rīgā, Vienības gatvē 45, novietnē Gaiļezers: Rīgā, Juglas ielā 20 un novietnē Ogrē: Gaismas prospektā 2/6.

2. Mērķi un mērķu sasniegšanas rādītāji

2013. gadā noteiktie mērķi definēti atbilstoši izstrādātajai Kapitālsabiedrības Stratēģijai 2012.- 2018. gadam un biznesa plānam 2012. – 2015. gadam, kurā definēta Kapitālsabiedrības vīzija un misija, kā arī noteikti sasniedzamie mērķi un rezultatīvie rādītāji.

Nodrošināt līgumsaistību izpildi ar Nacionālo veselības dienestu; Nodrošināt Kapitālsabiedrības ilgstošu pastāvēšanu, attīstot sniegto veselības

aprūpes pakalpojumu kvalitāti, peļņas vai zaudējumu aprēķinā nepieļaujot zaudējumus, kurus nav iespējams segt no t.s. pārējām rezervēm;

Nodrošināt veselības pakalpojumu pieejamību, akcentējot ambulatoro aprūpi; Medicīniskās izglītības nodrošināšana un klīniskās bāzes nodrošināšana medicīnas

un ar to saistīto zinātņu izglītības mērķiem; Nodrošināt vienmērīgu ārstniecības un aprūpes kvalitāti; Nodrošināt rezultatīvo rādītāju atbilstību Kapitālsabiedrības stratēģijā noteiktajam.

1. tabula. Rezultatīvo rādītāju izpilde 2013. gadā atbilstoši stratēģijai

Mērķis

2011

2012

2013. plāns

2013. izpilde

Stacionēšanas ilgums līdz 24 stundām

(% no kopējā pacientu skaita) 11 6,6 2 2

Atkārtotas stacionēšanas 72 laikā pēc izrakstīšanas

(% no kopējā pacientu skaita) 2,5 1,49 2,2 2,2

Uzņemšanas nodaļā apkalpoto pacientu skaits

64 732 60 664 70 000 67 975

Hospitalizēto akūto pacientu skaits 22 155 21 907 18 000 12 210

Plānveida pacientu skaits 9 947 7698 8 200 12 732

Gultu dienu skaits 161 829 140 925 137 550 125 425

Vidējais ārstēšanās ilgums 5,0 4,8 5,25 5,03

Pacientu apmierinātība (%) 60 60 65 65



5 lapa no 52

Gaidīšanas laiks ambulatorajā sektorā (maksimālais dienu skaits)

110 90 90 90

Ambulatori pieņemto pacientu skaits 308 001 425 365 425 365 413 283

Hronisko pacientu stacionēšanas biežums (%)

0,65 1,16 0,58 0,58

Letalitāte (%) 0,21 0,17 0,2 0,2

Darbinieku īpatsvars, kas strādā pamatdarbā (%)

90 88 90 80,9 (1661 darbinieki)

Bezdeficīta budžets (peļņa, LVL) 18 808 -1 116 271 10 000 163 974

Pašu ieņēmumu servisa pakalpojumu īpatsvars (%)

2,2 2,7 3 2,9

Likviditātes koeficients (ne mazāks kā 1,00)

3,17 1,80 1 2,11

Ārstu un ārstnieciskā atbalsta personāla vidējā darba samaksa pret vidējo

tautsaimniecībā nodarbināto darba samaksu

1,30 1,29 1,8 1,32

Auditu rezultātā izteikto un apstiprināto ieteikumu izpildes rādītājs (%)

75 79 83 70

E – veselības koncepta ieviešana visu procesu koordinācijā

(% no procesu apjoma) 40 65 65 65

Valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu īpatsvars kopējā pasūtījuma

apjomā 16,2 22,4 18 25

Izvērtējot definēto mērķu sasniegšanas rezultātus, var secināt, ka Kapitālsabiedrības darbība ir mērķtiecīgi vērsta uz izvirzīto rezultatīvo rādītāju izpildi un 90% gadījumu tie ir sasniegti atbilstoši plānošanas dokumentā „VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” stratēģija 2012.– 2018. gads ” definētajam.

Kapitālsabiedrībā sasniegtais: Samazināts īslaicīgas stacionēšanas gadījumu skaits terciārā līmeņa pakalpojumu

grupā, attīstot pacientu plūsmas šķirošanu un tiešās pieejamības pediatru pieejamību, vienlaikus attīstot ambulatoro speciālistu pieejamību un aktivizējot dienas stacionāra darbu;

Samazināts atkārtotas stacionēšanas gadījumu skaits 72 stundu laikā pēc izrakstīšanas;

Īstenojot konceptu "pacients visu procesu centrā", pacientu apmierinātības indekss - par saņemto veselības aprūpes pakalpojumu ir atbilstošs plānotajam;

Attīstot ambulatoro aprūpi un palielinot dienas stacionāra darba īpatsvaru, samazināts pacientu ārstēšanas ilgums stacionāra apstākļos;

Gaidīšanas laiks ambulatoro pakalpojumu saņemšanai nepārsniedz 18 nedēļas; Izveidots darba plānošanas un novērtēšanas modelis, ieviesti skaidri definēti

atalgojuma noteikšanas principi. Darbinieku skaita un slodžu uzskaites specifikas dēļ nav izdevies sasniegt rādītāju – darbinieku īpatsvars, kas strādā pamatdarbā;

Pārāk ambiciozi izrādījās Kapitālsabiedrības izvirzītie mērķi - ārstu un ārstnieciskā atbalsta personāla vidējā darba samaksa pret vidējo tautsaimniecībā nodarbināto darba samaksu – sasniegšanā. Vienlaicīgi Kapitālsabiedrībā noteiktais atalgojuma līmenis šai darbinieku kategorijai uz 2013. gada beigām bija ievērojami augstāks par nozarei noteiktajiem vidējiem rādītājiem 2014. gadam;



6 lapa no 52

Sabalansēta Kapitālsabiedrības budžeta plānošana un izstrāde, 2013. gadu atbilstoši neauditētajam gada pārskatam Kapitālsabiedrība pabeidza ar peļņu;

Pozitīvs rentabilitātes rādītājs; Pašu ieņēmumu (maksas pakalpojumu) īpatsvara palielināšana – attīstīti esošie un

ieviesti jauni pakalpojumu veidi; Kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošana un pacientu drošības sistēmas attīstība; Laboratorijas akreditācija saskaņā ar LVS EN ISO 15189 standarta prasībām.



7 lapa no 52

3. Ārstniecības pakalpojumi un darbības rādītāji

2013. gadā tika ieviesti vairāki pilnveidojumi ārstniecības pakalpojumu sniegšanā un to kvalitātes uzlabošanā:

veiksmīgi veikta pirmā operācija Baltijā: Lāzera asistēta Dacrocistorinostomija; veikta pirmā operācija Kapitālsabiedrības ietvaros: Lāzera asistēta endoskopiska

trahejas veidojuma ablācija; veiktas vairākas sarežģītas mugurkaula operācijas pie spinām bifidām ar

mugurkaula deformācijām un sarežģītām skoliozes operācijām; neiroķirurgiem aktīva sadarbība ar hematoonkoloģijas nodaļu CNS1 audzēju

ārstēšanā saskaņota staru un ķīmijterapijas pielietošana; turpinās dažādu operāciju apgūšana, izmantojot mikroķirurģijas tehniku ar Zeiss

OPMI Pentero operāciju mikroskopu un neironavigācijas iekārtu Stelth Station S7 kontrolē;

pilnveidojas šuntēšanas operāciju tehnika AxiEM neironavigācijas kontrolē; turpinās programmējamo Stratovarius šuntu pielietošana hidrocefāliju un

arahnoidālo cistu ārstēšanai. Pilnveidojas paplašināto dekompresijas trepanāciju tehnika;

neonatoloģijā mainīta intubācijas caurulīšu fiksācijas tehnoloģija - fiksēšana ar latekss nesaturošu caurules turētāju „NeoBar”;

tika ieviesta cistorenālā refluksa (CRR) endoskopiska ārstēšana; sadarbībā ar Latvijas bērnu dzirdes centru tiek veidotas vadlīnijas un algoritmi

sekretora vidusauss iekaisuma ārstēšanā; jauna tehnoloģija Hiršprunga s-bas histoloģiskajā diagnostikā; veikta laparoskopiski sistēta anusa atrēzijas plastikas operācija; tika ieviesta juvenīlā artrīta pacientu ārstēšana ar bioloģiskiem medikamentiem

(TNF I inhibitoru – Etarneceptu); uzsākta anesteziologu ambulatorā pieņemšana; paliatīvās aprūpes speciālisti iesaistījušies Veselības ministrijas organizētajā

Latvijas Nacionālā plāna jeb stratēģijas izveides reto slimību jomā darba grupā, izstrādājot paliatīvās aprūpes sadaļu "Plāns reto slimību jomā 2013. -2015. gadam", kas 2013. gada 20. jūnijā parakstīts Veselības ministrijā ar rīkojumu Nr. 110.

3.1. Ārstniecības pakalpojumu nodrošinājuma struktūra

Kapitālsabiedrība turpina pilnveidot savu organizatorisko struktūru, lai nodrošinātu mūsu klientu vajadzības un vēlmes ar atbilstošu pakalpojumu sniegšanu, kā arī, lai paaugstinātu sniegto pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti – pieejamību, atbilstību prasībām un vajadzībām, komandas darba veicināšanu. Ārstnieciskā procesa nodrošināšana tiek realizēta, ievērojot principu „Pacients visu procesu centrā”. Pēc stāvokļa uz 2013. gada beigām Kapitālsabiedrībā darbojas dažādu profilu klīnikas, kas nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu

1 CNS –centrālā nervu sistēma



8 lapa no 52

sniegšanu stacionāra un dienas stacionāra apstākļos, kā arī ambulatori:

Bērnu psihiatrijas klīnika; Vispārējās pediatrijas klīnika; Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnika; Bērnu ķirurģijas klīnika; Bērnu neiroloģijas un

neiroķirurģijas klīnika; Bērnu slimību klīnika; Neonatoloģijas klīnika; Acu slimību klīnika; Anestezioloģijas un

intensīvās terapijas klīnika; Rehabilitācijas klīnika; Medicīniskās ģenētikas

klīnika; Ambulatori konsultatīvā

klīnika.

Ārstnieciskā atbalsta pakalpojumus nodrošina aprūpes personāls (māsas, māsu palīgi) , kā arī ārstniecības un funkcionālie atbalsta speciālisti, veidojot vienotu komandu.

3.2. Sekundārā un terciārā līmeņa stacionārā palīdzība

Atskaites gadā Kapitālsabiedrība turpināja sniegt sekundārā un terciārā līmeņa stacionārās ārstniecības pakalpojumus Gaiļezera un Torņkalna novietnēs, kā arī rehabilitācijas pakalpojumus - Ogres novietnē.

Kapitālsabiedrība ir universitātes slimnīca un vienlaicīgi arī vienīgā terciārā līmeņa bērnu slimnīca Latvijā, kurā tiek nodrošināta stacionārā palīdzība 19 programmās visiem Latvijas bērniem. Universitātes slimnīcu statuss nosaka arī to, ka tajās ir koncentrēta terciārā līmeņa ārstnieciskā palīdzība, kuras sniegšanai ir nepieciešams augsta līmeņa tehnoloģiskais nodrošinājums un atbilstoši sagatavots ārstnieciskais un aprūpes personāls. Kapitālsabiedrībā ārstēto pacientu skaita attiecība terciārā un bāzes līmeņa (pārējie) pakalpojumiem 2013. gadā bija 15% un attiecīgi 85% no kopējā plānotā skaita atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Nacionālo veselības dienestu un šai attiecībai ir tendence palielināties par labu terciārā līmeņa palīdzībai. Pilnveidojot pacientu plūsmas šķirošanu un tiešās pieejamības pediatru pieejamību, attīstot ambulatoro speciālistu pieejamību un aktivizējot dienas stacionāra darbu, samazinās stacionārā ārstēto pacientu skaits.



9 lapa no 52

2. tabula. Stacionārā līguma izpilde 2013. gads

Iezīmētās programmas nosaukums Hospitalizāciju

skaits 2012. gads

Hospitalizāciju skaits

2013. gads

Izpilde % (pret

2012. gadu)

Iedzimtu un iegūtu sirds defektu korekcija ar invazīvās kardioloģijas metodi bērniem

47 48 102

Smaga neiznēsātība. Specifiski perinatālā perioda elpošanas sistēmas bojājumi

13 7 54

Zems dzimšanas svars, neiznēsātība 8 14 175

Jaundzimušo intensīvā terapija un reanimācija 361 360 100

Kardioķirurģija bērniem 44 50 114

Kohleārā implanta implantācija bērniem 9 9 100

Kaulā ievietojama dzirdes aparāta (BAHA) implanta ievietošana

8 13 163

Rehabilitācijas bērniem 1 20 2000

Sifiliss, gonoreja bērniem 13 8 62

Ķīmijterapija bērniem 283 356 126

Diagnostiskā un ķirurģiskā palīdzība bērniem onkoloģijā un hematoloģijā

241 229 95

Stacionārā psihiatriskā palīdzība bērniem 918 806 88

Iedzimtas sirds asinsvadu sistēmas anomālijas, perinatālā periodā radusies asisnsrites sistēmas

pataloģija -izmeklēšana, terapija 156 156 100

Skoliozes operācijas 21 20 95

Stacionārā palīdzība bērniem īpaši smagos gadījumos 656 717 109

Stacionārā palīdzība zīdaiņiem īpaši smagos gadījumos

188 175 93

Perinatālā perioda stāvokļi 400 274 69

Cistiskā fibroze 39 42 108

Pārējie pakalpojumi 23 876 19 893 83

27 282 23 197 85

Stacionāro gultu skaits 2013. gada beigās 475, 2012. gadā - 511. Stacionāro gultu skaits gada laikā samazināts pakāpeniski, novirzot daļu no pacientiem uz dienas stacionāra un observācijas nodaļām.



10 lapa no 52

621 614

511475

300

400

500

600

700

2010. 2011. 2012. 2013.

1. attēls. Gultu skaits gada beigās

Stacionārā ārstēto slimnieku skaits - 24 942, no tiem miruši 51. Stacionārā ārstēto pacientu skaits samazinājies, jo intensīvi strādā dienas stacionārs, neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļa. Dienas stacionārā ārstējies 10 041 pacients.

30527

32102

29605

24942

20000

22000

24000

26000

28000

30000

32000

34000

2010. 2011. 2012. 2013.

2. attēls. Stacionārā ārstēto pacientu skaita dinamika

Pacientu pavadītais laiks stacionārā 125 425 gultu dienas. Gultas dienu skaita dinamika negatīva, jo ievērojami samazinājies ārstēto pacientu skaits stacionārā.

168428161829

140925

125425

115000

135000

155000

175000

2010. 2011. 2012. 2013.

3. attēls. Gultas dienu skaita dinamika

Vidējais ārstēšanās ilgums 2013. gadā bija 5,03

dienas. Vidējais ārstēšanās ilgums palielinājies, jo, attīstot observācijas darbu, kā arī dienas stacionāra un ambulatoro aprūpi, stacionāra apstākļos ārstēti pacienti, kuru veselības stāvoklis ir smagāks un līdz ar to arī ilgāks ārstēšanas laiks.



11 lapa no 52

5,52

5,04 5,034,8

4,4

4,6

4,8

5

5,2

5,4

5,6

2010. 2011. 2012. 2013.

vid.ārst.ilguma dinamika

4. attēls. Vidējā ārstēšanās ilguma dinamika

Gultas noslodze 2013. gadā sasniedza 77,05%. Noslodzes pieaugums saistīts ar samazinājumu stacionāro gultu skaitā. Optimizējot stacionārās palīdzības organizēšanu un turpinot plānveidīgi samazināt stacionāro gultu skaitu, gultu noslodze turpmāk pieaugs.

82,3

72,2175,56

77,05

60

70

80

90

100

2010. 2011. 2012. 2013.

5. attēls. Gultu noslodzes dinamika (%)

Ķirurģiskā aktivitāte

Atskaites gadā Kapitālsabiedrībā veiktas 10 453 dažāda profila un smaguma pakāpes operācijas, no tām dienas stacionārā veiktas 3 216 (2012. gadā – 2 503) operācijas.

Palielinot pacientu skaitu dienas stacionārā, palielinājies arī dienas stacionārā veikto operāciju skaits.

6. attēls. Stacionārā veikto operāciju skaita dinamika

7757

85889114

10453

5000

7000

9000

11000

2010. 2011. 2012. 2013.



12 lapa no 52

2013. gada letalitātes rādītāji

Letalitātes rādītājs ir viens no stacionāru darbības rādītājiem, kas ir pakļauts analīzei un monitorēts kā Latvijas veselības aprūpes statistikas rādītājs SPKC 2.

Letalitātes rādītāji Kapitālsabiedrībā jau vairākus gadus ir nemainīgi zemi un 2013. gadā tas ir 0,2.

3. tabula. Pārskats par mirušajiem 2013. gadā

Miruši no: Mirušo skaits % Iedzimtām anomālijām 15 29,42 Perinatālā perioda patoloģijas 20 39,22 Nervu sistēmas slimībām 1 1,96 Audzējiem 5 9,80 Infekcijas slimībām 3 5,88 Traumām un saindēšanās 1 1,96 Asinsrites un asinsrades orgānu slimībām 2 3,92 Elpošanas orgānu sistēmas slimībām 1 1,96 Gremošanas orgānu sistēmas slimībām 1 1,96 Endokrīnās sistēmas slimībām 2 3,92

Kopā: 51 100 Kopējā letalitāte 0,2

asins un asinsrades

orgānu slimības; 2; 4%

ļaundabīgi audzēji;

5; 10%

infekcijas;

3; 6%

gremošanas orgānu

sistēmas slimības;

1; 2%

endokrīnās sistēmas

slimības; 2; 4%

nervu sistēmas slimības;

1; 2%traumas;

1; 2%elpošanas sistēmas

slimības; 1; 2%

perinatālā perioda

slimības; 20; 39%

iedzimtās patoloģijas;

15; 29%

7. attēls. Letalitātes struktūra 2013.gadā

0,28

0,19 0,210,17

0,2

0

0,1

0,2

0,3

2009. 2010. 2011. 2012. 2013.

8. attēls. Letalitātes dinamika

2 SPKC- Slimību profilakses un kontroles centrs.



13 lapa no 52

3.3. Sekundārā ambulatorā veselības aprūpe

Sākot ar 2011. gadu, Kapitālsabiedrība ir mērķtiecīgi attīstījusi ambulatoro aprūpi nodrošinot un paplašinot speciālistu konsultācijas, diagnostisko izmeklējumu, ārstniecisko procedūru un manipulāciju veikšanu ambulatori un dienas stacionāra apstākļos.

4. tabula. Sekundārās ambulatorās veselības aprūpes finansējuma apjoms

2013. gadam un izpildes dati

Pakalpojumu programmas

Epizožu/

izmeklējumu

skaits

2012. gads

Epizožu/

izmeklējumu

skaits

2013. gads

Izmaiņas

%

salīdzinājumā

ar 2012. gadu

Izmeklējumi un terapija, t.sk.: 49 395 53 053 107

kodolmagnētiskā rezonanse 10 136

datortomogrāfija 924 1 028

ultrasonogrāfija 8 146 10 040

radionuklīdā diagnostika 53 88

rentgenoloģija 25 864 27 173

sirds asinsvadu sistēmas funkcionālie izmeklējumi 10 131 10 057

endoskopija 1 008 1 225

neiroelektrofizioloģiskie funkcionālie izmeklējumi 2 544 2 501

doplerogrāfija 715 805

Dienas stacionārā sniegtie pakalpojumi, t.sk.: 16 541 19 947 121

hemodialīze dienas stacionārā 9 1

rehabilitācija dienas stacionārā 5 551 4 330

psihiatrisko slimnieku ārstēšana psihiatriskā profila

dienas stacionārā

1 171

ķirurģiskie pakalpojumi dienas stacionārā 5 478 6 346

pārējie dienas stacionārā sniegtie pakalpojumi 5 503 8 099

Rehabilitācijas pakalpojumi 2 672 3 445 129

Speciālistu pakalpojumi 118 653 88 502 75

Ģenētisko slimnieku konsultēšana 862 1 001 116

Pārējie ambulatorie sekundārās veselības aprūpes

pasākumi

2 684 3 214 120

3.4. Izvēles maksas pakalpojumi

Tradicionāli izvēles maksas pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs un ietver ārstnieciskās manipulācijas un operācijas, speciālistu konsultācijas, laboratoriskos, endoskopiskos, histoloģiskos izmeklējumus, vakcinācijas un rehabilitācijas, medicīniskās ģenētikas pakalpojumus, ārsta izvēles iespējas, kā arī izmitināšanas un paaugstināta servisa pakalpojumus.

Analizējot izvēles maksas pakalpojumu attīstību, tā vērtējama pozitīvi. 2013. gadā Kapitālsabiedrībā Dienas stacionārs tika organizēts kā atsevišķa struktūrvienība. Maksas pakalpojumu dinamikas analīzes rezultāti liecina par nepieciešamību piesaistīt jaunus speciālistus gan esošajiem pakalpojumiem, gan jauniem pakalpojumiem (piem., oftalmologus, netradicionālās medicīnas speciālistus, sporta masierus); definēt rehabilitācijas pakalpojumus pa pakalpojumu programmām, u.c.

5. tabula. Sniegto ārstniecisko maksas pakalpojumu skaits



14 lapa no 52

pa grupām 2013. gadā

Pakalpojumu veids

Pakalpojumu

skaits

t.sk.

Ambulatori

t.sk.

Stacionārā

t.sk. dienas stacionārā

Rehabilitācijas pakalpojumi 10 827 6422 4 405 Speciālistu konsultācijas 7 940 7938 2 Laboratoriskie izmeklējumi 5 387 4989 174 224 Izmitināšana un paaugstināts komforts 5 363 5 363 Ārstnieciskās manipulācijas 4 000 2482 1 505 13 Diagnostiskie izmeklējumi 3 476 3367 81 28 Pacientu iemaksa 714 423 244 47 Anestēzijas pakalpojumi 568 383 185 Gultas dienas 485 350 135 Operācijas 387 235 152 Vakcinācijas pakalpojumi 261 261 Ārsta izvēle 189 41 148

Kopā: 39 597 25 882 12 781 934 % 65,36 32,28 2,36

3.5. Pacientu sociālās aprūpes un interešu izglītības pakalpojumi

Pacientu sociālās aprūpes un interešu izglītības pakalpojumu mērķis ir veicināt pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanu ārstniecības iestādē, sniedzot interešu izglītības, sociālos, psihologu un garīgās aprūpes pakalpojumus pacientiem un viņu tuviniekiem ārstniecības un atveseļošanās procesa laikā.

Sociālās aprūpes un interešu izglītības pakalpojumus Kapitālsabiedrībā nodrošina interešu izglītības pedagogi, sociālie darbinieki, psihologi un

kapelāns, kuri, sākot ar 2013. gadu tika apvienoti vienā komandā. Komanda īsteno vienotu, kopīgu pacientu atveseļošanās plānu.

2013. gadā tika realizētas interešu izglītības programmas „Radoša un aktīva brīvā laika pavadīšana bērnu daudzprofilu ārstniecības iestādē” un „Muzikālās aktivitātes bērnu daudzprofilu ārstniecības iestādē”. Lai veicinātu bērniem un ģimenei draudzīgas vides veidošanu, tika realizēti vairāki projekti: projekts “Atpūtas stūrīši” rotaļistabu un atpūtas vietu labiekārtošanai - sadarbībā ar BSF3; onkoloģijas pacientu dalība Sporta spēlēs Maskavā un radošajā nometnē Itālijā; projekts „Radošās darbnīcas slimnīcā” - sadarbībā ar BJC “Altona”; sadarbībā ar brīvprātīgo apvienību ''Bērnu Draugs'' 2013. gadā tika uzsākta brīvprātīgo palīdzības organizēšana onkoloģijas nodaļas pacientiem.

3.6. Sociālie pakalpojumi

2013. gadā Kapitālsabiedrība noslēdza sadarbības līgumu ar Rīgas domi, pārņemot no Rīgas domes labklājības departamenta sociālo pakalpojumu organizēšanu un koordinēšanu Rīgas pilsētas teritorijā dzīvojošiem klientiem.

Sociālā darbinieka ikdienas pienākumos ietilpst konsultēšana sociālajos jautājumos, dokumentu noformēšana atbilstoši tiesību aktu prasībām, sociālās palīdzības organizēšana,

3 BSF – Nodibinājums „Bērnu slimnīcas fonds”



15 lapa no 52

klienta interešu pārstāvēšana valsts institūcijās, sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā, utml. Kapitālsabiedrības pacienti ir bērni un pusaudži un Kapitālsabiedrība ikdienas darbā saskaras ar specifisku risināmo sociālo jautājumu loku, kas ir atšķirīgs, salīdzinot ar pieaugušo ārstniecības procesos sastopamajām problēmām.

Kapitālsabiedrībā ārstējas pacienti no visas Latvijas un tikai Rīgas dome šobrīd finansē sociālo pakalpojumu nodošināšanu, kā rezultātā Kapitālsabiedrība esošā finansējuma ietvaros sniedz specifisko sociālo palīdzību arī citu pašvaldību iedzīvotājiem.



16 lapa no 52

4. Izglītība un zinātne

Sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (turpmāk - RSU), Latvijas Universitāti (turpmāk - LU) un citām akreditētajām mācību iestādēm Kapitālsabiedrība veido ārstu-rezidentu un aprūpes personāla profesionālās izglītības politiku, aktīvi piedalās studiju programmu izstrādē un saskaņošanā. Izglītības sfēras attīstības pamatā ir Kapitālsabiedrības profesionāļu zinātniskais darbs un starptautiskā sadarbība. 1., 2. un 3.pielikumos atspoguļota informācija par Kapitālsabiedrības publikācijām, dalību pētījumos un sadarbību ar ārvalstu partneriem.

Kapitālsabiedrība tradicionāli sadarbojas ar ārvalstu ārstniecības iestādēm un citām institūcijām, kā arī ir izveidojusies cieša sadarbība ar vairākiem ārvalstu speciālistiem.

Patoloģiju diagnostika un terapija, molekulāri ģenētiskā izmeklēšana un ķirurģija, endokrinoloģija, anestezioloģija un intensīvā terapija, oftalmoonkoloģija ir tikai daļa no sadarbības sfērām (3. pielikums).

Lielbritānija un Lietuva, Igaunija un Somija, Vācija, Austrija un Francija, Zviedrija, Dānija un Beļģija – ir mūsu speciālistu sadarbības ģeogrāfija.



17 lapa no 52

5. Integrēta vadības sistēma

Kapitālsabiedrības pārvaldību realizē Valde. Pārvaldības efektivitātes uzlabošanai 2013. gadā tika veikta vadības apakšsistēmu analīze un novērtēšana, pielietojot risku vadības metodoloģiju. Tika identificētas vairākas pilnveidojamās jomas, t.sk. politikas un mērķu pārskatīšana; darbības plānošanas uzlabošana; kvalitātes un pacientu drošības sistēmas attīstība; dokumentu vadības standartizācija un elektronisko dokumentu aprites veicināšana; nepieciešamība pēc pilnveidojumiem finanšu un cilvēkresursu vadībā; līgumu pārvaldības informācijas pieejamības pilnveidošana; klientu apkalpošanas labas prakses veicināšana; medicīnisko iekārtu vadības standartizācija; informācijas vadības, pieejamības un kontroles stiprināšana; pacientu drošības, hemovigilances, farmakovigilances un medicīnisko ierīču vigilances sistēmu integrācija, u.c.

5.1. Kvalitātes un pacientu drošības vadība

Kapitālsabiedrības vadības sistēmas attīstībai kā vadlīnijas tiek pielietoti šādi standarti:

DNV Standard, Interpretive Guidelines and Surveyor Guidance for Hospitals; May 2013, version 3.0;

DNV Standard for Managing Infection Risk; April 2012, version 1.0; LVS EN ISO 9001:2009 „Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības”; Joint Commission Hospital Accreditation Standard; 2013; LVS EN ISO 19011:2012 „Vadlīnijas pārvaldības sistēmu auditēšanai” .

Savukārt obligāto prasību sarakstu veido sekojoši standarti: 20.01.2009. Ministru kabineta noteikumi nr. 60 „Noteikumi par obligātajām

prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” u.c. tiesību akti, kuru prasībām atbilstību regulāri vērtē VI4;

LVS EN ISO 15189:2013 „Medicīnas laboratorijas. Kvalitātes un kompetences prasības”, pēc kura prasībām akreditācijas un uzraudzības procesus realizē LATAK5;

27.12.2005. Ministru kabineta

noteikumi nr. 1037 „Noteikumi par cilvēka asiņu un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartiem un kompensāciju par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai”, jo asins kabinets ir pakļauts sertifikācijai un regulārai ZVA6 uzraudzībai.

4 VI - Veselības inspekcija 5 LATAK – Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs 6 ZVA – Zāļu valsts aģentūra



18 lapa no 52

2013. gadā tika uzsākts Kapitālsabiedrības Laboratorijas akreditācijas process (noslēgts 2014. gadā, sertifikāta Nr. LATAK-M-481-00-2014) un sagatavošanās etapā tika sakārtoti un uzlaboti vairāki organizatoriskie un profesionālie darbības aspekti.

2013. gadā kā jauna novērtēšanas metode Kapitālsabiedrībā tika pielietots pašnovērtējums – profesionālo darbības jomu reglamentējošo tiesību aktu prasību izpildes izvērtējums, ko patstāvīgi veic par procesiem un sistēmām atbildīgās personas. Paralēli tika izvērtēta 37 tiesību aktu prasību izpilde. Metode ļauj aptvert plašāku, salīdzinājumā ar iekšējiem auditiem, sfēru, bet neaizvieto nepieciešamību pēc iekšējiem auditiem, kurus regulāri un plānoti īsteno Kapitālsabiedrība.

Pielietojot procesu pieeju, tika pārskatīta Kapitālsabiedrības vadības, resursu vadības un atbalsta procesu definēšana un uzsākta visu procesu un sistēmu pārskatīšana standartizācijas un aktualizācijas nolūkā.

2013. gadā tika ieviests jauns iekšējais elektroniskās ziņošanas modelis par pacientu drošības gadījumiem. Aktivitātes personāla izglītošanā pacientu drošības jomā veicināja ziņošanu un motivāciju iesaistīties gadījumu analīzē un korektīvo pasākumu noteikšanā. Tika apstiprināta Pacientu drošības un risku vadības koncepcijas ieviešanas programma. Uzsākts projekts pacientu identifikācijas procesa pilnveidošanā - identifikācijas aproču aprobācija un personāla apmācība saistībā ar pacientu korektu identifikāciju. Pilnveidoti pacientu drošība aspekti NMP7 un anestēzijas procesos. Uzsākta proaktīva risku identificēšana procesos.

Kapitālsabiedrība turpina piedalīties HOPE8 pieredzes apmaiņas programmā, tādējādi pilnveidojot kompetenci pacientu drošības un risku vadībā – gan darbā ar ārvalstu HOPE dalībniekiem, gan gūstot pieredzi ārvalstīs.

Kapitālsabiedrība pārskata gadā piedalījusies „Latvijas veselības ekonomikas asociācijas” (turpmāk - LVEA) organizētajā projektā par „Kvalitātes balvas izcīņu” atbilstoši izstrādātajai Veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības novērtēšanas metodikai, kurā iegūts atzinības raksts.

5.2. Cilvēkresursu vadība

Cilvēkresursu vadības (turpmāk - CRV) mērķis ir kopā ar Kapitālsabiedrības vadību radīt un attīstīt tādas personāla vadības procedūras, kas sekmētu personāla apmierinātību, izaugsmi un kopīgā darba efektivitāti. 2013. gadā tika turpināta CRV procesu pilnveidošana. Ir veikti uzlabojumi Kapitālsabiedrības organizatoriskās struktūras veidošanā, funkciju deleģēšanas mehānisma pielietošanā, attīstīta resursu vadības sistēmas „Horizon” izmantošana CRV sistēmas darbā, lai nodrošinātu efektīvu datu apstrādi, kā arī uzsākta darbinieku piekļuve Horizon WEB personāla modulim, kas veicina elektronisku informācijas apriti.

7 NMP – neatliekamā medicīniskā palīdzība

8 HOPE – Hospitals for EUROPE



19 lapa no 52

Atskaites periodā tika veiktas vairāk kā 30 strukturālas izmaiņas gan administratīvajās, gan ārstniecības un aprūpes struktūrvienībās, pārskatīta darbinieku noslodze, veicamo darbu apjoms, līdz ar to arī atbilstoši analīzes rezultātiem tika samazināts slodžu skaits un veikta būtiska darba procesa optimizācija.

Lai nodrošinātu darbinieku motivāciju, pilnveidota darba samaksas sistēma, precīzāk nosakot atalgojuma kritērijus un likmes.

Visu līmeņu speciālisti aktīvi sevi profesionāli pilnveido - piedalās Kapitālsabiedrībā rīkotajās klīniskajās konferencēs, profesionālo asociāciju sēdēs, mācās augstskolās, stažējas ārvalstu klīnikās, piedalās kongresos un konferencēs: gan kā klausītāji, gan ar dažāda veida publikācijām piedalās ārstu un vidējā posma medicīnas darbinieku apmācības procesā. Speciālisti iesaistās dažādos zinātniskās izpētes projektos, darba grupās, kuras risina dažādus bērnu veselības aprūpes stratēģijas jautājumus, darbojas kā speciālisti-eksperti ārstniecības iestāžu sertifikācijas procesos, utt.

Kopējais strādājošo skaits 2013. gadā VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”

bija 2053 (2012. gadā – 1952), no tiem pamatdarbā 1661 (2012. gadā - 1663), blakusdarbā

258 (2012. gadā - 289) un līgumdarbinieku skaits atskaites gadā bija 134.

6. tabula. Pārskats par strādājošo skaitu 2013. gadā

Amatu grupas Pamatdarbs Blakusdarbs Līgumdarbs Kopā

Administratīvais personāls 49 9 1 59

Administratīvo procesu atbalsta personāls 113 14 127

Ārstniecības un aprūpes procesu atbalsta personāls

166 34 200

Ārsts 357 82 130 569

Māsa 495 74 569

Māsu palīgs 217 29 1 247

Pedagoģiskais personāls 15 15

Saimniecības dienesta personāls 249 16 2 267

Kopā 1 661 258 134 2 053

Administratīvais personāls

3%

Administratīvo procesu atbalsta personāls

6%

Ārstniecības un aprūpes procesu atbalsta

personāls10%

Ārsts27%Māsa

28%

Māsu palīgs12%

Pedagoģiskais personāls1%

Saimniecības dienesta personāls

13%

9. attēls. Pārskats par strādājošo skaitu atbilstoši amatu grupām 2013. gadā



20 lapa no 52

7. tabula. Pārskats par 2013. gadā pieņemto darbinieku un darbinieku,

ar kuriem izbeigtas darba atiecības, skaitu

Amatu grupa

Pieņemtie darbinieki

Izbeigtas darba

attiecības (darbinieku skaits)

Administratīvais personāls 13 17

Administratīvo procesu atbalsta personāls 33 27

Ārstniecības un aprūpes procesu atbalsta personāls 53 39

Ārsts 109 56

Māsa 26 73

Māsu palīgs 119 78

Pedagoģiskais personāls 4 1

Saimniecības dienesta personāls 116 155

Kopā 473 446

Izmaiņas ārstu skaitā skaidrojamas ar rezidentu apmācības procesa organizēšanu

un līgumu slēgšanu ar ārstiem par apmācību rotācijas disciplīnā. Turpinājās negatīvā tendence māsu skaita uzturēšanā, kas ir skaidrojama ar kopējo

situāciju veselības aprūpē.

402334

448397

172

38

1035

56724247

0

100

200

300

400

500

līdz 30 31-40 41-50 51-60 61-70 71 un >

sievietes vīrieši

10. attēls. Personāla sadalījums pēc dzimuma un vecuma grupām 2013. gadā

11. attēls. Sadalījums pēc vecuma grupām 2013. gadā.

2013. gadā Kapitālsabiedrība pilnvērtīgi uzsāka strādāt ar personāla uzskaites

moduli resursu vadības informācijas sistēmā „HORIZON”. Daudz laika tika veltīts personāla

Personāls- sievietes71 un >;

38; 2%

61-70;

172; 10%

51-60;

397; 22%41-50;

448; 25%

31-40;

334; 19%

līdz 30;

402; 22%

līdz 30 31-40 41-50 51-60 61-70 71 un >

Personāls- vīrieši

51-60;

56; 21%

61-70;

35; 13%

71 un >;

10; 4%

līdz 30;

47; 18%

41-50;

72; 28%

31-40;

42; 16%

līdz 30 31-40 41-50 51-60 61-70 71 un >



21 lapa no 52

datu uzskaites uzlabošanai un problēmu ar atsevišķo specialitāšu personāla piesaisti risināšanu.

Turpmāk plānots pilnveidot Cilvēkresursu vadības sistēmu, akcentējot procesu pieeju, tādējādi, izveidojot un uzlabojot jauno darbinieku atlasi, jauna darbinieka integrāciju, mācību vides un iekšējās mācību sistēmas izveidi, kompetenču novērtēšanu u.c. procesus.

5.3. Finanšu resursu vadība

Kapitālsabiedrības Finanšu resursu vadības (turpmāk - FRV) mērķis ir Kapitālsabiedrības darbības nepārtrauktības, atbilstības tiesību aktu prasībām un attīstības nodrošināšana. FRV sistēmas principi ir:

plānošana, analīze, nepieciešamo korekciju veikšana; efektivitātes un lietderīguma novērtēšana un atkārtota plānošana; resursu pārdale darbības nepārtrauktības nodrošināšanai; caurspīdīgums un prognozējamība; proaktīva iespējamo nākotnes vajadzību prognozēšana; informācijas kvalitāte - ticamība un faktu - datu izmantošana lēmumu pieņemšanas

procesā; finanšu vadības elementu integrācija visās Kapitālsabiedrības pārmaiņās, procesos

un sistēmās.

2013. gadā tika turpināta FRV procesu pilnveidošana. Ir veikti uzlabojumi Kapitālsabiedrības budžeta plānošanā, krājumu vadībā, lēmumu pieņemšanas, materiālo vērtību uzskaites u.c. procesos. Kapitālsabiedrības 2013. gada ieņēmumi bija LVL 20 355 107 , izdevumi LVL 19 763 399.

8. tabula. Ieņēmumi un izdevumi 2013. gadā(LVL un %)

LVL Pret plānoto (%) Ieņēmumi 20 355 107 100,8 Izdevumi 19 763 399 97,9

Budžeta plāns;

20189805

ieņēmumi;

20355107

izdevumi;

19763399

19400000

19600000

19800000

20000000

20200000

20400000

LVL

12. attēls. Ieņēmumi un izdevumi (LVL) 2013. gadā



22 lapa no 52

2013. gadā Kapitālsabiedrība ziedojumos ir saņēmusi 23 331 LVL, no kuriem divi ir juridisku personu dāvinājumi ar konkrētu mērķi: Rīgas Stradiņa universitātes fonda ziedojums rotaļlietu iegādei (300 LVL) un SIA „Skudras Metropole” ziedojums medicīnas aparatūras iegādei neonatoloģijas klīnikai (12 500 LVL). Šie ziedojumi netiek atspoguļoti ieņēmumu sadaļā, jo tādi iepriekš netika plānoti.

9. tabula. Ieņēmumu/izdevumu dinamika 2010. – 2013. gadā (LVL)

2010. gads 2011. gads 2012. gads 2013. gads

Ieņēmumi 17 219 536 16 791 052 18 978 729 20 355 107

Izdevumi 15 486 666 17 266 311 19 258 701 19 763 399

16791052

1897872920355107

17219536

17266311

1976339919258701

15486666

140000001500000016000000170000001800000019000000200000002100000022000000

2010. 2011. 2012. 2013.

ieņēmumi izdevumi

13. attēls. Ieņēmumu/izdevumu dinamika 2010. – 2013. gadā (LVL)

Kapitālsabiedrības ieņēmumu daļu veido veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana (95,6%), citi ar pamatdarbību saistītie pakalpojumi (4,0%) , t. sk interešu izglītība, rezidentu un studentu apmācība, sociālie pakalpojumi un pārējie pakalpojumi (0,4%), t. sk. ieņēmumi no telpu izīrēšanas, kopēšanas, u.c. pakalpojumiem.

2013. gadā ieņēmumu daļa palielinājās, pamatojoties uz grozījumiem līgumu summās, kas noslēgts ar NVD, kas paredzēja apmaksāt sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu atbilstoši faktiski paveiktajam darba apjomam, palielināt finansējumu stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī papildus tika piešķirti līdzekļi pacientiem slimojošiem ar „retajām slimībām” apmaksai.

5.3.1. Ieņēmumu analīze

10. tabula. Ieņēmumu struktūra 2013. gadā

Ieņēmumu struktūra LVL %

Medicīnas pakalpojumi 19 468 899 95,6

Citi ar pamatdarbību saistīti ieņēmumi 811 471 4,0

Saimnieciskā darbība 74 737 0,4

Kopā 20 355 107 100



23 lapa no 52

medicīnas

pakalpojumi;

19468899;

95,6%

ieņēmumi no

saimnieciskās

darbības; 74737;

0,4%

citi ar

pamatdarbību

saistītie

ieņēmumi;

811471; 4%

14. attēls. Ieņēmumi pa galvenajām ieņēmumu grupām 2013. gadā

Medicīnas pakalpojumu ieņēmumu kopsummu veido ieņēmumi par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (97,4%) un ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem (2,6%).

11. tabula. Ieņēmumu dinamika 2010. – 2013. gadā

Ieņēmumu postenis 2010. gads 2011. gads 2012. gads 2013. gads

Medicīnas pakalpojumi 16 843 043* 16 183 512* 18 189 402 19 468 899

Citi ar pamatdarbību saistīti ieņēmumi

382 451 532 147 715 702 811 471

Saimnieciskā darbība 70 151 75 394 73 625 74 737

Kopā (LVL) 17 295 646 16 791 052 18 978 729 20 355 107

* bez finanšu līdzekļiem bērnu ar retām slimībām medikamentozai ārstēšanai

Sākot ar 2012. gadu gan ieņēmumu, gan izdevumu kopējais pieaugums izskaidrojams ar izmaiņām programmas „Reto slimību medikamenti” uzskaitē: iepriekš summa tika uzskaitīta kā atsevišķs projekts, bet no 2012. gada iekļauts Kapitālsabiedrības ieņēmumu un izdevumu tāmē.

12. tabula. Līdzekļi bērnu ar retām slimībām medikamentozai ārstēšanai (LVL)

Reto slimību medikamenti 2010. gads 2011. gads 2012. gads 2013. gads

Līguma summa (ieņēmumi) 560 010 560 184 754 941 823 211

Galveno ieņēmumu grupu analīze

13. tabula. Medicīnas pakalpojumu ieņēmumu struktūra 2013. gadā

Ieņēmumu postenis (medicīnas pakalpojumi)

2013. gads

%

Valsts apmaksātie pakalpojumi: 18 958 632 97,4

t.sk. stacionārie pakalpojumi 14 208 518 73,0

ambulatorie pakalpojumi 4 750 114 24,4

Maksas medicīnas pakalpojumi: 510 267 2,6

t.sk. medicīniskie pakalpojumi klientiem 426 129 2,2

medicīniskie pakalpojumi ārstniecības iestādēm 84 138 0,4

Kopā 19 468 899 100



24 lapa no 52

Maksas medicīnas pakalpojumi – izvēles medicīnas maksas pakalpojumi saskaņā ar

Kapitālsabiedrībā apstiprināto maksas pakalpojumu klāstu un cenrādi. Citi medicīniskie pakalpojumi – laboratoriskie izmeklējumi (pārsvarā Medicīniskās

ģenētikas laboratorijās veiktās analīzes), kas sniegti citām ārstniecības iestādēm.

citi

med.pakalpojumi;

84138; 0,4%

Stacionārie

pakalpojumi;

14208518; 73,0%

maksas

med.pakalpojumi;

426129; 2,2%

Ambulatorie

pakalpojumi;

4750114; 24,4%

15. attēls. Ieņēmumu par medicīnas pakalpojumiem struktūra 2013. gadā

14. tabula. Ieņēmumu par medicīnas pakalpojumiem dinamika 2010. – 2013. gadā


Valsts apmaksātie pakalpojumi: 16 470 094 15 821 881 17 741 064 18 958 632

t.sk. stacionārie pakalpojumi 14 392 332 13 205 786 13 671 613 14 208 518

ambulatorie pakalpojumi 2 077 762 2 616 095 4 069 451 4 750 114

Maksas medicīnas pakalpojumi: 372 950 361 630 448 338 510 267

t.sk.medicīnas pakalpojumi klientiem 349 738 298 997 362 884 426 129

medicīniskie pakalpojumi ārstniecības iestādēm

23 212 62 633 85 454 84 138

Kopā 16 843 043 16 183 512 18 189 402 19 468 899

2013. gadā pieaudzis stacionāra pakalpojumu finansējums no 12,284 milj. LVL uz 12,977 milj. LVL. Savukārt, pacientu iemaksas kompensācija palika nemainīga - 1,368 milj. LVL, taču faktiskā izpilde bija tikai 1,230 milj. LVL. Neizpilde līguma sadaļā „Pacientu iemaksas par atbrīvotām kategorijām stacionāra pacientiem” izskaidrojama ar faktiskā vidējā ārstēšanās ilguma samazināšanos pret plānoto.

Gada laikā ievērojami pieauga sniegtās ambulatorās palīdzības apjoms, kas tika kompensēts ar trīs līguma grozījumiem 2013. gada IV. ceturksnī. Tā kā pēdējie līguma grozījumi par finansējuma piešķiršanu ambulatorās palīdzības nodrošināšanai tika parakstīti tikai decembrī, uzņemto līguma saistību izpilde pilnā apjomā nebija iespējama.



25 lapa no 52

2077762

47501144069451

2616095

0

2000000

4000000

6000000

8000000

2010. 2011. 2012. 2013.

ambulatorie pakalpojumi Trendline (amb)

16. attēls. Ieņēmumu (ambulatorie pakalpojumi) dinamika (2010. -2013. gadā)

14392332 13671613 1420851813205786

10000000

12000000

14000000

16000000

18000000

2010. 2011. 2012. 2013.

stacionārie pakalpojumi Trendline (stac.)

17. attēls. Ieņēmumu (stacionārie pakalpojumi) dinamika (2010. -2013. gadā)

Izmaksu pieaugums stacionārajiem veselības pakalpojumiem, salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem, izskaidrojams ar viena gadījuma faktisko izmaksu pieaugumu - stacionāri ārstēja tikai tos pacientus, kuriem nav iespējams sniegt palīdzību dienas stacionārā vai ambulatori. Gadījumiem kļūstot komplicētākiem, Kapitālsabiedrība ir spiesta NVD regulāri ar aprēķiniem pamatot pakalpojumu izmaksu pieaugumu. Pacienti ar vieglākām saslimšanas formām nenonāk stacionārā, bet ārstējas observācijas un neatliekamās palīdzības nodaļā.

Ieņēmumu dinamika parāda tendenci palielināties ambulatoro pakalpojumu

īpatsvaram, par kuriem tiek samaksāts tikai pēc faktiski paveiktā darba. Arī maksas pakalpojumu sniegšanas rezultāti vērtējami pozitīvi, jo 2013. gadā

ieņēmumi par izvēles maksas pakalpojumiem salīdzinot ar 2012. gadu ir palielinājušies par 15% (+59 626,61 LVL). Ieņēmumu pieaugums vērojams kā ambulatorajā, tā stacionārajā sadaļā. Pieaugums stacionārajā daļā – ieņēmumi par gultu dienām, operācijām un anestēzijas pakalpojumiem. Savukārt ambulatorajā sadaļā – par diagnostiskajiem un rehabilitācijas pakalpojumiem.



26 lapa no 52

15. tabula. Ārstniecisko maksas pakalpojumu ieņēmumi pa grupām 2013. gadā

Pakalpojumu veids Ieņēmumi kopā

(LVL) t.sk.

Ambulatori t.sk.

Stacionārā t.sk.

Dienas stac. Speciālistu konsultācijas 141 378,78 141 368,80 9,98 Operācijas 51 704,46 31 751,00 19 953,36 Izmitināšana un paaugstināts komforts

38 947,00 38 947,00

Diagnostiskie izmeklējumi 55 537,03 53 433,83 1 437,60 665,60 Rehabilitācijas pakalpojumi 22 787,70 14 309,20 8 478,50 Ārstnieciskās manipulācijas 18 014,57 4 623,21 13 314,45 76,91 Laboratoriskie izmeklējumi 21 816,50 19 368,28 1 106,97 1 341,25 Gultas dienas 17 533,44 15 547,01 1 986,43 Anestēzijas pakalpojumi 14 819,76 9 261,80 5 557,96 Ārsta izvēle 9 500,00 2 050,00 7 450,00 Pacientu iemaksa 4 621,50 660,00 3 176,60 785,00 Vakcinācijas pakalpojumi 3 408,55 3 408,55

Kopā: 400 069,29 237 171,87 116 592,43 46 304,99 % 59 29 12

263745 267506,2342011,5

401649,11

0

100000

200000

300000

400000

500000

2010. 2011. 2012. 2013.

ieņēmumi no maksas pakalpojumiem

18. attēls. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem dinamikā 2010.-2013. gadā

16. tabula. Citu ar pamatdarbību saistītu ieņēmumu struktūra 2013. gadā

Ieņēmumu postenis 2013. gads %

Interešu izglītības dotācija 75 980 9,4

Ieņēmumi par rezidentu apmācību 690 824 85,1

Ieņēmumi par studentu apmācību 6 780 0,8

Ieņēmumi par sociālajiem pakalpojumiem 37 887 4,7

Kopā (LVL) 811 471 100



27 lapa no 52

sociālie pakalpojumi; 37887;

4,7%Interešu izglītības

pakalpojumi; 75980; 9,4%

studentu apmācība; 6780;

0,8%

rezidentu apmācība; 690824;

85,1%

19. attēls. Citu ar pamatdarbību saistītu ieņēmumu struktūra 2013. gadā

17. tabula. Citu ar pamatdarbību saistītu ieņēmumu dinamika 2010. – 2013. gadā

Ieņēmumu postenis 2010. gads

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Izmaiņas % salīdzinājumā ar 2012.gadu.

Interešu izglītības dotācija 63 316 75 980 75 980 75 980 100

Ieņēmumi par rezidentu apmācību

300 156 429 900 612 525 690 824 113

Ieņēmumi par studentu apmācību

18 979 26 266 27 197 6 780 25

Ieņēmumi no iestādēm par sociālajiem pakalpojumiem

x x x 37 887 -

Kopā (LVL) 382 451 532 147 715 702 811 471 113

Ieņēmumi par rezidentu apmācību ir proporcionāli uzņemto rezidentu skaitam, ar 2012. gadu stājās spēkā jauni rezidentu finansēšanas noteikumi, tāpēc šie ieņēmumi ir ievērojami lielāki pret iepriekšējiem gadiem. Ieņēmumi par studentu apmācību samazinājās, pamatojoties uz līgumu nosacījumu maiņu, kas noslēgti starp Kapitālsabiedrību un mācību iestādēm. 2013. gadā Kapitālsabiedrība uzsāka vairāku jaunu sociālo pakalpojumu programmu īstenošanu, tostarp konkursa kārtībā noslēdzot līgumu ar Rīgas domi par šo pakalpojumu sniegšanu. Ieņēmumi no saimnieciskās darbības

18. tabula. Saimnieciskās darbības ieņēmumu struktūra 2013. gadā

Ieņēmumu postenis 2013. gads Sadalījums %

Ieņēmumi par nomu un īri 58 958 78,9

Citi saimnieciskie ieņēmumi 15 779 21,1

Kopā (LVL) 74 737 100



28 lapa no 52

citi saimn.ieņēmumi;

15779; 21,1%

ieņēmumi par nomu

un īri; 58958; 78,9%

20. attēls. Saimnieciskās darbības ieņēmumu struktūra 2013. gadā

Citi saimnieciskie ieņēmumi – medicīniskie pētījumi un citu iestāžu darbinieku apmācība (apmācība darba vietā).

19. tabula. Ar saimniecisko darbību saistīto ieņēmumu dinamika 2010. – 2013. gadā


Ieņēmumi par nomu un īri 56 116 44 685 30 184 58 958

Citi saimnieciskie ieņēmumi 14 035 30 709 43 441 15 779

Kopā (LVL) 70 151 75 394 73 625 74 737

Ieņēmumi par nomu un īri 2013. gadā pieauga sakarā ar noslēgto vienošanos ar Rīgas Stradiņa universitāti par telpu nomu studentu apmācībām.

5.3.2. Izdevumu analīze

20. tabula. Izdevumi pa galvenajām izdevumu grupām 2013. gadā

Izdevumu postenis 2013. gads Sadalījums (%)

Atalgojums 9 924 874 50,2 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI)

2 453 681 12,4

Komandējumi un dienesta braucieni 17 173 0,1

Pakalpojumi 1 559 656 7,9 Materiāli, energoresursi, preces un inventārs 4 732 459 24,0 Nodokļu maksājumi 109 142 0,6 Kredītsaistības 688 376 3,5 Pamatlīdzekļi 278 038 1,4 Kopā (LVL) 19 763 399 100



29 lapa no 52

Materiāli, energoresursi,

preces, inventārs;

4732459; 23,9%

Nodokļu maksājumi;

109142; 0,6%

Kredītsaistības; 688376;

3,5%

pamatlīdzekļi; 278038;

1,4%

Pakalpojumi; 1559656;

7,9%

Atalgojums; 9924874;

50,2%

komandējumi un

dienesta braucieni;

17173; 0,1%

darba devēja VSA

oblig.iemaksas;

2453681; 12,4%

21. attēls. Izdevumi pa galvenajām izdevumu grupām 2013. gadā

21. tabula. Izdevumu dinamika 2010. – 2013. gadā

Izdevumu postenis 2010. gads 2011. gads 2012. gads 2013. gads

Atalgojums 7 923 125 8 362 382 9 409 667 9 924 874

Darba devēja VSAOI 1 857 307 1 961 964 2 248 891 2 453 681

Komandējumi un dienesta braucieni 12 331 12 294 7 547 17 173

Pakalpojumi 1 445 673 1 670 639 1 495 514 1 559 656

Materiāli, energoresursi, preces un inventārs

3 806 533 4 067 736 4 608 892 4 732 459

Nodokļu maksājumi 75 635 79 302 115 088 109 142

Kredītsaistības 264 102 911 931 830 827 688 376

Pamatlīdzekļi 101 960 199 857 542 275 278 038

Kopā (LVL) 15 486 666 17 266 104 19 258 701 19 763 399

Atalgojuma sadaļas pieaugums daļēji skaidrojams ar 2013. gada IV. ceturksnī uzsākto aprūpes un aprūpes atbalsta personāla atalgojuma reformu, kas tiks turpināta arī 2014. gadā. Tā kā par ambulatorajiem, dienas stacionārajiem un izvēles maksas pakalpojumiem atalgojums tiek aprēķināts procentuāli no ieņēmumiem, pieaugot ieņēmumiem šājās sadaļās – pieaug atalgojumam un VSAOI novirzāmo līdzekļu kopsumma.

Komandējumu un dienesta braucienu sadaļa palielinājusies, rezidentiem aktīvi uzsākot ar pašizglītību saistīto pasākumu īstenošanu. Ievērojami samazinājās kredītsaistību iemaksas, kas tieši saistītas ar EURIBOR 6 mēnešu likmes kritumu (2012. gadā tā bija 1,606%, bet 2013. gadā - tikai 0,319%).

22. tabula. Personāla atalgojuma struktūra 2013. gadā

Izdevumu postenis 2013. gads %

Mēnešalga 7 857 266 79,2

Piemaksas 2 025 495 20,4

Atalgojums fiziskajām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata

42 113 0,4

Kopā (LVL) 9 924 874 100



30 lapa no 52

23. tabula. Atalgojuma struktūras dinamika 2010. – 2013. gadā

Izdevumu postenis 2010. gads % 2011. gads % 2012. gads % 2013. gads %

Mēnešalga 6 137 197 77,5 6 206 010 74,2 7 225 167 76,8 7 857 266 79,2

Piemaksas 1 761 053 22,2 2 133 272 25,5 2 141 969 22,8 2 025 495 20,4

Atalgojums fiziskajām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata

24 875 0,3 23 099 0,3 42 532 0,5 42 113 0,4

Kopā 7 923 125 100 8 362 382 100 9 409 667 100 9 924 874 100

Atalgojuma struktūras dinamika parāda pozitīvu tendenci – kopējā atalgojuma pieaugumu pret 2012. gadu, samazinās arpiemaksu īpatsvars kopējā atalgojuma struktūrā. 2013. gadā turpinājās atalgojuma sistēmas pārskatīšana, atsakoties no neraksturīgām piemaksām un atbrīvojušos līdzekļus novirzot mēnešalgu likmes paaugstināšanai visām darbinieku kategorijām.

2013. gada nogalē Valde uzsāka un arī turpmāk plāno pievērst lielu uzmanību darba samaksas sistēmas pilnveidošanai Kapitālsabiedrībā, veicot ārstniecības un aprūpes personāla noslogojuma analīzi, amata vietu un slodžu normatīvu pārskatīšanu un vērtīgā resursa izmantošanas efektivitāti, nolūkā 22. attēls Atalgojuma struktūras

dinamika 2010. – 2013. gadā paaugstināt strādājošo vidējo darba samaksu, izmantojot pieejamos finanšu resursus. Kā viens no darba efektivitātes kritērijiem arī turpmāk tiks vērtēts darbaspēka noslogojums pret ārstēto un aprūpēto pacientu skaitu.

Korekta darba laika plānošana, uzskaite, analīze un kontrole atbilstoši pakalpojumu nodrošināšanas specifikai un faktiskajam laika patēriņam sasaistē ar darba produktivitāti nodrošina efektīvas atlīdzības sistēmas funkcionēšanu.

Izdevumi par pakalpojumiem 24. tabula. Izdevumu par pakalpojumiem struktūra 2013. gadā


Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi 14 543 1 Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem 656 727 43 Iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie pakalpojumi

17 079 1,1

Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi (izņemot ēku, būvju un ceļu kapitālo remontu)

612 213 39

Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi 30 891 2 Īre un noma 64 792 4 Medicīnas izmeklējumu ārpakalpojumi 97 184 6,2 Maksājumi par saņemtajiem finanšu pakalpojumiem 17 235 1,1 Pārējie pakalpojumi 48 992 3 Kopā (LVL) 1 559 656 100

77,5

22,2

0,3

74,2

25,5

0,3

76,8

22,8

0,5

79,2

20,4

0,4

0%

50%

100%

2010. 2011. 2012. 2013.

mēnešalga % piemaksa % atalgojums fiz.pers.%



31 lapa no 52

pārējie pak.

3%

inform.tehnol.pak.;

2,0%

īre un noma

4%

med.izmekl.ārpakalp;

6,2%

saņemtie finanš.pak.;

1,1%

remontdarbi

39%

pasta, telef.un citu sakaru

pak.

1%

admin.izdevumi;

1,1%

komunālie pakalpojumi

43%

23. attēls. Izdevumu par pakalpojumiem struktūra 2013. gadā

25. tabula. Izdevumu par pakalpojumiem dinamika 2010. – 2013. gadā

Izdevumu postenis 2010.

gads 2011. gads

2012. gads

2013. gads

Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi 29 734 27 275 19 534 14 543

Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem 574 079 584 226 631 029 656 727

Iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie pakalpojumi

22 177 32 545 21 443 17 079

Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi (izņemot ēku, būvju un ceļu kapitālo remontu)

468 664 607 946 534 178 612 213

Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi 15 018 17 478 15 126 30 891

Īre un noma 47 220 62 842 68 142 64 792 Medicīnas izmeklējumi no malas 263 665 307 315 158 205 97 184

Maksājumi par saņemtajiem finanšu pakalpojumiem

13 915 18 531 17 905 17 235

Pārējie pakalpojumi 11 200 12 481 29 952 48 992

Kopā (LVL) 1 445 673 1 670 639 1 495 514 1 559 656

L

24. attēls. Izdevumu dinamikas piemēri

656727631029

584226574079

550000

600000

650000

700000

2010. 2011. 2012. 2013.

komunālie pakalpojumi

Linear (komunālie pakalpojumi)

97184

158205

307315

263665

80000

130000

180000

230000

280000

330000

2010. 2011. 2012. 2013.

medic.izmeklējumi-ārpakalpojumi

Linear (medic.izmeklējumi-ārpakalpojumi)



32 lapa no 52

Lielu īpatsvaru pakalpojumu izdevumu struktūrā veido divi posteņi – komunālie maksājumi, remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi.

Komunālie pakalpojumi sastāda lielāko īpatsvaru. Izmaksu pieaugums šajā pozīcijā daļēji saistīts ar ievērojamu elektroenerģijas patēriņa pieaugumu (renovētajās telpās uzstādītas jaunas ventilācijas un kondicionēšanas iekārtas). Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumu izdevumi saistīti ar sekojošām sadaļām:

1) medicīnas iekārtu, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana, kur ievērojamu daļu aizņem izdevumi par radioloģisko un USG iekārtu apkopi no malas, kuriem līdz šim tika nodrošinātas apkopes garantijas perioda ietvaros;

2) veļas mazgāšana; 3) trešais izdevumu ietilpīgākais postenis 2013.gadā bija medicīnas izmeklējumi no

malas. Uzstādījums pilnvērtīgi izmantot pašu Kapitālsabiedrības diagnostisko potenciālu un ārpakalpojumus izmantot tikai gadījumos, kad Kapitālsabiedrība pati to nevar nodrošināt ir vainagojies ar izmaksu samazināšanos. Palielinājums pārējos pakalpojumus ir saistīts ar laboratorijas LATAK sertificēšanas

izdevumu ievērojamu pieaugumu un izmaiņām iestādes biedru naudu maksājumos.

Materiāli, energoresursi, preces un inventārs

26. tabula. Izdevumi par materiāliem, energoresursiem, precēm un inventāru 2013. gadā


Biroja preces un inventārs 57 366 1,2 Kurināmais un enerģētiskie materiāli 361 689 7,6 Zāles, ķimikālijas, laboratorijas preces 2 492 674 52,7 Medicīnas ierīces un instrumenti 1 366 372 28,9 Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli 231 601 4,9 Ēdināšanas izdevumi 208 579 4,4 Pārējās preces 14 178 0,3 Kopā (LVL) 4 732 459 100

biroja preces un

inventārs

1%kurināmais un

enerģēt.mater.

8%

ēdināšanas izd.

4%

pārējās preces

0%

kārt.remonta

izdev.un materiāli

5%

med.ierīces un

instrumenti

29%

zāles, ķimikālijas,

lab.preces

53%

25. attēls. Izdevumi par materiāliem, energoresursiem, precēm un inventāru 2013. gadā



33 lapa no 52

27. tabula. Materiālu, energoresursu, preču un inventāra izdevumu dinamika 2010. – 2013. gadā

Izdevumu postenis 2010. gads

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Biroja preces un inventārs 133 120 105 341 102 354 57 366

Kurināmais un enerģētiskie materiāli 290 883 310 049 407 422 361 689

Zāles, ķimikālijas, laboratorijas preces 1 557 740 1 656 257 2 218 323 2 492 674

Medicīnas ierīces un instrumenti 1 275 688 1 433 651 1 395 622 1 366 372

Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli

226 473 232 503 216 700 231 601

Ēdināšanas izdevumi 308 283 323 097 258 910 208 579 Pārējās preces 14 346 6 838 9 563 14 178 Kopā (LVL) 3 806 533 4 067 736 4 608 892 4 732 459

Pamatojoties uz to, ka Kapitālsabiedrības pamatdarbība ir saistīta ar ārstniecību un aprūpi, tad objektīvi lielākais izdevumu postenis ir zāles, ķimikālijas un laboratorijas preces un medicīnas ierīces un instrumenti. Izmaksu pieaugums šajā pozīcijā saistīts gan ar reto slimību medikamentu daudzuma palielināšanos, pieaugot gan pacientu skaitam, gan pacientiem augot palielinot nepieciešamās devas, kā arī intensificējot ārstēšanu stacionāra un dienas stacionāra pacientiem.

Kurināmā un enerģētisko materiālu – gāzes izmaksas ir tieši atkarīgas no gāzes cenas un patēriņa jeb laika apstākļiem. 2011. gadā gāzes patēriņš sastādīja 1 073,60 tnm3, 2012. gadā patēriņš bija jau mazāks - 1 014,637 tnm3, un 2013. gadā tas sastādīja 1 000,291 tnm3.

2013. gadā Kapitālsabiedrība pārgāja no oriģinālajiem drukas iekārtu izejmateriāliem uz analogiem, ko iegādājās elektroniskajā iepirkumu sistēmā (turpmāk - EIS), kā rezultātā gūts ievērojams finanšu līdzekļu ietaupījums ~ 40 tūkst. LVL apmērā.

Ēdināšanas izdevumu samazinājums izveidojās porciju pieprasījumus sasaistot ar pacientu uzskaiti Slimnīcas informācijas sistēmā programmā „Andromeda”. Tā rezultātā Ēdināšanas un dietoloģijas dienestam kļuva iespējams precīzāk plānot ēdināmo pacientu skaitu.

Pārējās precēs ietilpst mīkstais inventārs un formas tērpi. Kapitālsabiedrībā definēta politika, kas paredz renovētajās telpās darbu uzsākt, strādājošos ietērpjot jaunos darba apģērbos.

Pamatlīdzekļi

28. tabula. Izdevumi par pamatlīdzekļiem 2013. gadā


Licences 55 019 19,8 Medicīnas tehnoloģijas un iekārtas 41 975 15,1

Saimnieciskie pamatlīdzekļi 153 849 55,3

Celtniecība 27 195 9,8 Kopā (LVL) 278 038 100



34 lapa no 52

29. tabula. Izdevumu par pamatlīdzekļu iegādi dinamika 2010. – 2013. gadā

Izdevumu postenis 2010. gads

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Licences 15 248 1 206 74 152 55 019

Zeme, ēkas un būves 8 216

Medicīnas tehnoloģijas un iekārtas 36 539 54 200 83 105 41 975

Saimnieciskie pamatlīdzekļi 31 057 63 584 100 608 153 849

Celtniecība 7 103 80 867 276 194 27 195

Kopā (LVL) 89 947 199 857 542 275 278 038

2013. gada sākumā tika veikti noslēguma maksājumi par resursu vadības informācijas sistēmu „HORIZON”, kā arī gada nogalē sistēma papildināta, sakarā ar pāreju uz EUR un dubultas uzskaites atspoguļošanu.

Lielākais medicīnas iekārtu iepirkums novirzīts uz ERAF projektu un paredzēja iegādāties aprīkojumu aptiekai un iekārtas funkcionālai diagnostikai.

Pieaudzis saimniecisko pamatlīdzekļu iepirkums, kas saistīts ar vairāku struktūrvienību pāreju uz renovētām telpām un nepieciešamību aizstāt nolietoto aprīkojumu ar jaunu.

Lielākā daļa celtniecības darbu Kapitālsabiedrībā tiek veikti par investīciju projektu līdzekļiem. Neskatoties uz to, ka svarīgākie renovācijas un rekonstrukcijas darbi ir iekļauti investīciju projektos, darba gaitā atklājas nepieciešamība pēc papildus darbiem projektu saskares zonās (inženiertehnisko tīklu savietošana, u.c.).

30. tabula. Līdzekļu ietilpīgākās budžeta pozīcijas un to dinamika 2010. – 2013. gadā (LVL)

Izdevumu postenis 2010. gads 2011. gads 2012. gads 2013. gads

1 Atlīdzība (atalgojums un darba devēja VSAOI)

9 780 433 10 324 345 11 658 558 12 378 555

2 Zāles un reaģenti 1 557 740 1 656 257 2 218 323 2 492 674

3 Medicīnas preces 1 275 688 1 433 651 1 395 622 1 366 372

4 Kredītsaistības 264 102 911 931 830 827 688 376

5 Komunālie pakalpojumi 574 079 584 226 631 029 656 727

6 Iestādes uzturēšanas izdevumi 468 664 607 946 534 178 612 213

7 Kurināmais un enerģētiskie materiāli 290 883 310 049 407 422 361 689

8 Pamatlīdzekļi 101 960 199 857 542 275 278 038

9 Saimniecības materiāli 226 473 232 503 216 700 231 601

10 Ēdināšanas izdevumi 308 283 323 097 258 910 208 579

11 Medicīnas izmeklējumi -ārpakalpojumi 263 665 307 315 158 205 97 184



35 lapa no 52

Saimniec.mat.

1%

Pamatlīdzekļi

1%

Ēdināšanas izd.

1%

Med.izmeklējumi-

ārpakalp.

0%Citi

2%

Komunālie pak. 3%

Iest.uzturēšana

3%Kurināmais un

enerģ. 2%

Kredītsaistības 3%

Med.preces 7%

Zāles un reaģenti

13%

Atlīdzība

64%

26.attēls. Izdevumu sadalījums (%)

Veicot izmaksu analīzi stacionārā programmās nākas secināt, ka būtiskas atšķirības ir izveidojušās starp Kapitālsabiedrības faktisko pakalpojuma pašizmaksu un valsts noteikto veselības aprūpes pakalpojumu tarifu. Ja valsts noteiktais veselības aprūpes pakalpojumu tarifs par vienu vidējo gadījumu atbilstoši noslēgtajam līgumam 2013. gadā bija LVL 383,37 tad Kapitālsabiedrības faktiskās izmaksas (pašizmaksa) par vienu vidējo gadījumu bija krietni augtākas un sastādīja LVL 467,80. Stacionārā sniegto veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu starpība pēc aprēķina veido deficītu līdz pat LVL 2 531 500 gadā.

Veicot gultas dienas izmaksu analīzi atbilstoši valsts noteiktajam tarifam un faktiskām izmaksām, ir iegūsts analogs rezultāts – valsts apmaksātais gultu dienas tarifs (ieskaitot valsts kompensēto pacienta līdzmaksājumu) – LVL 44,26, savukārt, faktiskā vidējā vienas gultas dienas izmaksa Kapitālsabiedrībā sastāda LVL 51,32. Faktiskais finansējuma deficīts uz kopējo sniegto pakalpojuma apjomu, ņemot vērā faktisko gulta dienas pašizmaksu sastāda LVL 1 542 600 gadā.

Būtisku sadārdzinājumu rada atsevišķu „dārgo” programmu pacientu ārstēšana, kuru izmaksas vairākas reizes pārsniedz gadījuma tarifu. Tā, piemēram, 2013. gadā atbilstoši noslēgtajam līgumam ar NVD Smaga neiznēsātība. Specifiski perinatālā perioda elpošanas sistēmas bojājumi, - gadījuma tarifs – Ls 1 964,93, uzskaitītās izmaksas pēc VIS datiem LVL 15 001,42; atbilstoši Kapitālsabiedrības faktiskajai pašizmaksai LVL 18 936,33. Jaundzimušo intensīvā terapija un reanimācija - gadījuma tarifs LVL 575,90, uzskaitītās izmaksas pēc VIS datiem LVL 1 621,55, atbilstoši Kapitālsabiedrības faktiskajai pašizmaksai LVL 2 130,41. Minēto pakalpojumu sadārdzinājuma galvenais iemesls ir smagi noritošas slimību formas diagnozēs, kuras ir izmaksu ietilpīgas, ņemot vērā medikamentu, medicīnas tehnoloģiju un specifisku kopšanas līdzekļu un metožu pielietojumu.

Informācija par Kapitālsabiedrībā realizētiem projektiem Valsts galvotais aizdevums projektam „Bērniem draudzīga slimnīca” tika piešķirts

2006. gadā un sastādīja 18 349 931,32 LVL. Laika periodā no 2007. gada līdz 2013. gadam ieskaitot apgūti 99, 68% no piešķirtā

finansējuma.



36 lapa no 52

2013. gadā par valsts galvotā aizdevuma līdzekļiem iegādātas iekārtas - pacientu izmeklēšanas un pārvietošanas rati, pabeigti rekonstrukcijas darbi 15. korpusā, kopējais apgūto līdzekļu apmērs 2013. gadā – 297 751,27 LVL.

Neapgūtā Valsts galvotā aizdevums daļa sastāda 59 168, 82 LVL (84 189,65 EUR) un 2014. gadā no tā plānots iegādāties aprīkojumu reģistratūrai.

2011. gadā Kapitālsabiedrība noslēdza līgumu par ERAF projekta „VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras attīstība” III. kārtas realizāciju par kopējo summu 10 000 494, 23 LVL. 2012. gadā tika apgūti 3 831 366,79 LVL (38,31% no projekta finansējuma)). Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - CFLA) projekta uzraudzības ietvaros veica neatbilstošo maksājumu korekciju (175 654,73 LVL apmērā), kā rezultātā kopējā līguma summa tika samazināta un šobrīd sastāda 9 824 839,50 LVL (13 979 487,17 EUR).

2013. gadā par ERAF līdzekļiem Projekta III. kārtas ietvaros paveikts (23,02%): 26.korpuss (turpinājums): Rekonstrukcijas un renovācijas darbi – 93 905,44 LVL;

20.korpuss (turpinājums): Renovācijas darbi – 454 817,89 LVL; Autoruzraudzība –

3 767,92 LVL;

7.korpuss: Rekonstrukcijas darbi – 1 507 711,57 LVL; Autoruzraudzība – 7 688,45

LVL;

10.korpuss - Tehniskā projekta izstrāde – 9 438 LVL;

23.korpuss - Tehniskā projekta izstrāde – 3 630 LVL;

Tehnoloģiju iegāde un montāža slimnīcas slēgta tipa aptiekā – 69 555,16 LVL;

Citu tehnoloģiju iegāde un montāža – 151 988, 10 LVL.

5.3.3. Secinājumi

Kopumā atskaites gadā ir izdevies salāgot ieņēmumus ar izdevumiem un nodrošināt Kapitālsabiedrības darbību un funkciju nodrošināšanu, kā rezultātā peļņas un zaudējumu aprēķinā pēc provizoriskā apkopojuma uzrādīta peļņa. Tā veidojas grāmatvedības gada pārskata veidošanas procesā, galvenokārt ēku un iekārtu nolietojuma aprēķina ietekmē, jo Kapitālsabiedrība ar 2013. gadu pārskatīja pamatlīdzekļu amortizācijas likmes. Būtiskas finanšu situācijas un saimnieciskās darbības stabilitātes nodrošināšanai ir bijušas Kapitālsabiedrībā realizētās investīciju programmas. Tās ļāva Kapitālsabiedrības budžetu atslogot no ieguldījumiem infrastruktūrā (ēku, būvju un inženiertehnisko sistēmu renovācija) un medicīnisko tehnoloģiju atjaunošanā un attīstībā.

Ieņēmumu struktūrā 95,6% sastāda veselības aprūpes pakalpojumi. No tiem 97,4% ir valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi un 2,6% maksas medicīnas pakalpojumi. Kaut arī ieņēmumi par maksas pakalpojumiem ir pieauguši par 15%, to īpatsvars ir salīdzinoši zems - tas ir 3% no kopējiem ieņēmumiem.

Citu saimnieciskās darbības rezultātā gūto ienākumu īpatsvars kopējā ieņēmumu struktūrā sastāda tikai 4% vai LVL 37 887, pieaugums saistīts ar sociāla rakstura pakalpojumu uzsākšanu.

2013. gadā VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” turpina valsts galvotā aizdevuma pamatsummas atmaksu, kas gadā sastāda LVL 611 664. Jāatzīmē, ka valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifa aprēķinos nav iekļautas izmaksas valsts galvotā kredīta atmaksas nodrošināšanai un esošie tarifi pilnībā nenosedz ar pakalpojumu sniegšanu saistītās faktiskās izmaksas. Ņemot vērā Kapitālsabiedrības kopējo ieņēmumu struktūru, resursu avoti valsts galvotā



37 lapa no 52

aizdevuma pamatsummas un procentu atmaksai ir peļna no maksas pakalpojumiem un izdevumu samazinājums.

5.4. Infrastruktūras uzturēšana

Kapitālsabiedrības infrastruktūra izvietota visās Kapitālsabiedrības novietnēs un ietver:

Nekustamo īpašumu -zemi un ēkas; Būvuzraudzību un rekonstrukcijas projektu vadību; Remonta darbus; Tehnisko sistēmu uzturēšanu; Transporta pakalpojumus un saistīto infrastruktūru; Tehniskā atbalsta nodrošināšanu; Sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzējiem; Medicīnisko iekārtu vadību; Informācijas tehnoloģiju resursu uzturēšanu.

Zeme un ēkas ir Veselības ministrijas īpašumā un nodotas Kapitālsabiedrības valdījumā.

Kopējais ēku skaits slimnīcā – 31, kopējā slimnīcas telpu platība ir 70 404,8 m2, tai skaitā Vienības gatvē 45 - 47 262,9m2, Gaiļezerā, Juglas 20 – 20 873,5m2, Ogrē - 2268,4 m2, teritorijas lielums – 22.7 ha.

Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības mērķis ir Kapitālsabiedrības darbības

nepārtrauktības nodrošināšana un tehnoloģiskā attīstība. Darbības principi ir: Izsekojamība un identifikācija; Prognozēšana un profilaktiskie darbi; Līdzsvars starp Kapitālsabiedrības resursiem infrastruktūras uztuŗešanai un

ārpakalpojumiem; Nepārtraukta izpildes uzraudzība.

Pārskata periodā tika pilnībā mainīta ārpakalpojumu vadības sistēma un izpildes uzraudzība.

Pārskata periodā būvniecības stadijā, kas tiek realizēts ar Eiropas līdzfinansējuma palīdzību ir viens objekts – 7.korpusa Infekcijas nodaļas rekonstrukcija ar izpildes termiņu 2014.gada aprīlis. Realizācijas laikā ir pieņemts lēmums papildus veikt Dezinfekcijas stacijas rekonstrukciju un modernas stacijas iepirkumu, lai jaunā nodaļa varētu funkcionēt atbilstoši valstī noteiktām normatīvo aktu prasībām. Kanalizācijas sistēmas pievadu izbūve un pieslēgšanu sūkņu stacijai sniegs iespēju attīrīt un dezinficēt nodaļas kanalizācijas



38 lapa no 52

notekūdeņus pirms ievades pilsētas maģistrālā notekūdeņu kanalizācijas sistēmā. Projektēšanas process ir noslēdzies 23.korpusa un 10.korpusa rekonstrukcijai,

nākošā pārskata periodā paredzēts uzsākt un realizēt minēto korpusu rekonstrukcijas darbus.

Lai nodrošinātu modernas, funkcionālas Hematoonkoloģijas nodaļas izbūvi, uzsākts 24. korpusa 1. stāva rekonstrukcijas projekta izstrādes process, piesaistot nodibinājuma „Bērnu slimnīcas fonds” ziedojuma līdzekļus Kapitāldaļu turētāja līdzfinansējumu un Kapitālsabiedrības pašu līdzekļus.

2013.gadā ir veikta pilnīga centrālo tehnisko sistēmu agregātu inventarizācija, reģistru izveidošana un apkopju pakalpojumu administrēšana ar attīstības nolūku.

Ir īstenota stacionāro telefonu centrāļu savienošana Torņakalna un Gaiļezera novietnēs, un ieviests viens centralizēts informācijas tehnoloģiju atbalsta tālrunis - 5555. Ir izveidots un ieviests universāls elektronisko pieteikumu un darba plānošanas un uzskaites web tipa modulis, kas nodrošina elektronisko problēmu pieteikumu iesniegšanu no jebkuras vietas, kur ir pieejams Kapitālsabiedrības datortīkls; pieteikumu reģistrāciju, izsekojamību un saīsina izpildes laiku. Ieviestas mājas dežūras informācijas tehnoloģiju speciālistiem, lai atbilstoši nodrošinātu atbalsta funkciju kritiskajos punktos slimnīcā, kur darbs norit 24 stundas diennaktī.

5.5. E-veselība

E-veselības dienests nodrošina Kapitālsabiedrības informācijas sistēmas (turpmāk - IS) darbību, kā pamatu izmantojot slimnīcas infomācijas sistēmas stacionāro daļu „Andromeda”, ambulatoro daļu - „Saule”, kas saņem datus no laboratorijas informācijas sistēmas „Dialab”, endoskopijas informācijas sistēmas „Endobase” un radioloģijas informācijas sistēmas „Ārstu birojs”. Pastāvīgi tiek nodrošināta jaunu funkciju ieviešana un esošo IS darbība un datu apmaiņa starp slimnīcas informācijas sistēmu un ārējām saistītajām datu IS. 2013. gadā turpināta informācijas sistēmu pilnveidošana un paplašināšana. Atskaites periodā tika pilnveidota Kapitālsabiedrības informācijas sistēmu funkcionalitāte: papildināta IS ambulatorā darba uzskaite ar kontroles paziņojumiem par: jau esoša

izveidota talona esamību konkrētam pacientam, sniegtā pakalpojuma novietnes kontrole, diagnozes un manipulācijas atbilstības pārbaude, nosūtītāja ārsta līguma ar NVD esamības kontrole, apmeklējuma datuma kontrole;

iespējams eksportēt no lielākās daļas darba uzskaites kopsavilkumiem datus pārskatāmā formā, tālākai individualizētai datu apstrādei un analīzei;

manipulāciju katalogs papildināts ar lietotāju izveidotiem sarakstiem, izveidots slimnīcas iekšējo manipulāciju saraksts (precīzai darba apjoma uzskaitei);

ieviests medikamentu pasūtīšanas modulis ar kuru struktūrvienības tagad var pasūtīt medikamentus elektroniski;

izveidota elektroniska veidlapa anesteziologa apskatei, apskatīto pacientu kopsavilkums, kontroles simbolisks paziņojums pie pacienta (par neaizpildītu anesteziologa apskates lapu, ja plānota operācija);

ieviests USG modulis, kas ļauj USG pacientus elektroniski nosūtīt uz izmeklējumu u.c. Slimnīcas informācijas sistēma pārcelta uz jauniem veiktspējīgākiem serveriem, kuri

nodrošinās pakalpojuma augstu pieejamību. 2014.gadā plānots pilnībā pabeigt Kapitālsabiedrības „Dialab” un IS „Ārstu biroja” sistēmas integrāciju ar IS „Saule” un „Andromeda”. Plānots nodrošināt elektronisku uzskaiti medikamentu un vienreizlietojamo materiālu izlietojumam uz pacientu.



39 lapa no 52

27. attēls. Datu centra funkcijas

Ārējā mājas lapa; Iekšējā mājas

lapa; e-pasts

Zvanu serveris;

Zvanu centra

serveris

SIS IS:

ANDROMEDA;

SAULE; LIS Dialab;

Endobase;

ICIP;Pacs (DICOM

arhīvs); Briliance;

darbastaciju serveris

IS: FMS HORIZON;

EDUS; domaina

kontrolieris

Interneta piekļuve;

datu kanāls; bezvadu tīkls;

attālināta piekļuve

Kapitālsabied-

rības datu centrs

nodrošina



40 lapa no 52

6. Komunikācija ar sabiedrību

Slimnīca, neatkarīgi no īpašuma formas, tiek uzskatīta par sabiedrības resursu un sabiedrība pieprasa kvalitatīvu, drošu un draudzīgu veselības aprūpes pakalpojumu, vienlaikus saņemot precīzus pārskatus un aktuālu informāciju par tās darbību un procesiem. Slimnīcai nākas saskaņot sniegto pakalpojumu apjomus, kas nereti nesaskan ar cilvēkresursu nodrošinājumu, sniegto pakalpojumu pieejamību, tāpēc nepieciešama pārdomāta un plānota komunikācija gan ar iekšējām, gan ārējām mērķauditorijām. Veiksmīga sadarbība ar medijiem, informācijas aktualizēšana sociālajās platformās, publisku pasākumu realizēšana u.c., spēj veiksmīgi nodot informāciju atbilstošām mērķauditorijām, kā arī aktualizēt svarīgus jautājumus organizācijai, veicinot kapitālsabiedrības reputāciju un izglītojot sabiedrību veselība aprūpes jautājumos.

Atskaites gadā Kapitālsabiedrība ir organizējusi 4 preses konferences un 8 atvērtos pasākumus medijiem un vairāk kā simts pasākumus pacientiem. Sagatavojusi un izsūtījusi 58 preses relīzes un ielūgumus, no kurām tapušas 809 ziņas. Tas nozīmē, ka no vienas relīzes ir tapušas 14 ziņas, kas vērtējams kā ļoti labs rezultāts.

31. tabula. Ziņas par Kapitālsabiedrību

2013. gads Kopējais ziņu apjoms

medijos

Ziņu pieaugums pret 2012.

gadu %

Pozitīvas un informatīvas

ziņas

Negatīvas ziņas

Ziņas par Kapitālsabiedrību

medijos 3 587 11% 3 463 96% 124 4%

Lai pilnveidotu bērnu veselības procesus un, lai pakalpojuma saņēmējs justos gaidītāks, mierīgāks un maksimāli uzklausīts, 2013. gadā īpaši strādājām pie ārstniecības ziņu (jauni pakalpojumi, operācijas, izmaiņas ārstniecības un aprūpes procesos, ārvalstu sadarbība) apjoma palielināšanas, proti, atskaites gadā tie ir 23% no kopējā ziņu apjoma ko ir izdevies palielināt teju uz pusi.

Ārstu ekspertu viedoklis medijiem palīdz veidot rakstus, sižetus vai intervijas, bet sabiedrība iegūst precīzāku informāciju par interesējošām tēmām, tendencēm, faktiem un statistiku.

2013. gadā ir koordinētas 112 ekspertu intervijas, atspoguļojot gan dažādu saslimšanu specifiku, ārstēšanu un profilaksi, gan atklājot ārstus kā personības, kā arī sniegta informācija par darba organizāciju Kapitālsabiedrībā. Savukārt komentāri par

aktuālām tēmām un notikumiem veselības aprūpē ir sniegti 434 reizes. Analizējot publicētās ziņas, redzams, ka aizvadītajā gadā medijos publicētās intervijas sastāda 27% no visām publikācijām (2012. gadā – tikai 5%), pasākumu atspoguļojums – 29%.



41 lapa no 52

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

4000

2011. gads 2012. gads 2013. gads

128 167

702387

153

751

1628

2322

3587

Ekspertu intervijas

Pasākumu atspoguļojums

Informatīvas ziņas

28. attēls. Publicēto ziņu analīze 2011. - 2013. gadā

Projekti Kapitālsabiedrība aktīvi iesaistījusies dažādu projektu realizēšanā un atbalstīšanā,

sabiedrībai rādot, ka esam sociāli atbildīgs un mūsdienīgs uzņēmums. Vienlaikus, lai paaugstinātu pakalpojumu pieejamību, esam aktualizējuši jautājumu par „vizītes neatcelšanu”, veicinot sabiedrības līdzatbildību veselības aprūpē.

Atvērtā poliklīnika; Ēnu diena; Atvērto durvju dienas slimnīcā;

Satiec savu ārstu un māsiņu; Dr.Klauns;

Lielā talka; Informatīvās kampaņas/akcijas:

Bērnu traumatisms (sadarbībā ar NMPD, BTI); Meklējam Sirdsmāsiņu (sadarbība ar AS “Diena” un AS “Rietumu banka”);

Saulaino dienu akcija; Laba servisa mēnesis; Mazgā rokas – esi vesels (sadarbībā ar Rīgas domi); Pieslēdz galvu (sadarbībā ar Rīgas domi);

Priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienas atzīmēšana

158. vēlēšanu iecirkņa izveide



42 lapa no 52

Analizējot 2013. gada rādītājus, redzams, ka ir pieaudzis gan ziņu apjoms medijos un sociālajās platformās, gan organizēto pasākumu skaits. Izdevies arī palielināt ziņu kvalitatīvo rādītāju, organizējot ekspertu viedokļus un intervijas, kas ir par 64% vairāk kā iepriekš.

7. Pārskata gadā notikušās būtiskās pārmaiņas

Ārstniecības pakalpojumu sniegšanā:

1. Ar mērķi mazināt stacionēto pacientu skaitu un novirzot to citās aprūpes formās, izveidota pacientu šķirošana, kas novirza pacientu, kam nepieciešama primārās aprūpes pediatra konsultācija uz ambulatoro dienestu, pacientus, kam nepieciešama īslaicīga novērošana, diagnostika un ārstēšana līdz 24 stundām novirzot observācijas nodaļā un pacientus ar būtiskiem veselības traucējumiem - stacionārā.

2. Finanšu līdzekļu efektīvas izmantošanas nolūkos un izvērtējot pacientu plūsmu, ar 01.09.2013. diennakts neatliekamā medicīniskā palīdzība ir koncentrēta tikai Torņkalna novietnē.

3. Tika ieviestas klīniskās rekomendācijas vairākām diagnozēm, kas nosaka minimālo izmeklējumu un ārstēšanas apjomu konkrētām nozoloģiskām grupām, atstājot profilu virsārstu pārraudzībā pieļaujamās novirzes no rekomendācijām, lai sniegtu pacientam nepieciešamo medicīnisko palīdzību.

4. Uzsāktas plānveida pacientu plūsmas izmaiņas, nodalot sekundārā līmeņa konsultāciju un terciārā līmeņa speciālistu. Praksē ir apstiprinājies, ka 45% gadījumu nozīmējums pie speciālista no primārās aprūpes ārsta pie speciālista nav pamatots un, izveidojot sekundārā līmeņa pediatra filtru, izdodas uzlabot pieejamību pacientiem, kam tas vajadzīgs pēc būtības.

5. Tika pabeigts laboratorijas akreditācijas process un saņemts LATAK sertifikāts, kas apliecina atbilstību LVS EN ISO 1589 standarta prasībām.

Vadības sistēma , cilvēkresursu un finanšu vadībā:

6. Atskaites gadā tika veiktas vairāk kā 30 strukturālas izmaiņas gan Administratīvajās, gan Ārstniecības un aprūpes struktūrvienībās, pārskatīta darbinieku noslodze, veicamo darbu apjoms, līdz ar to arī atbilstoši analīzes rezultātiem tika samazināts slodžu skaits par 156, izslēdzot vakantās slodzes un pārskatot posteņus, kā arī veikta būtiska darba procesa optimizācija.

7. Pilnveidota resursu uzskaites sistēma, kas ļauj Kapitālsabiedrības vadībai un izdevumus kontrolējošām amatpersonām ātrāk un ērtāk iegūt datus par organizācijas saimniecisko un finanšu darbību, kas sekmē efektīvāku lēmumu



43 lapa no 52

pieņemšanu. Būtiski pilnveidota budžeta ieņēmumu daļas plānošana un plāna izpildes kontrole un analīze.

8. Pilnveidota atalgojuma sistēma Kapitālsabiedrībā, kas balstīta uz speciālistu veiktspēju un efektīvu pacientu noslodzi laikā. Minētie pasākumi veicina jaunu darbinieku piesaisti, kā arī nodrošinās objektīvu personāla noslogojuma izvērtējumu.

9. Pilnā apjomā ir īstenots Kapitālsabiedrības izmaksu uzskaites projekts, kas nodrošina precīzu struktūrvienību un pakalpojumu pašizmaksas aprēķinu. Balstoties uz minētajiem aprēķiniem, iespējams precīzi un efektīvi sekot līdzekļu izlietojuma lietderībai un identificēt pilnveidojamos izmaksu posteņus un procesus.

10. Mainīti darba samaksas sistēmas parametri medicīnas personālam, kas ļauj kāpināt motivāciju ārstniecības personālam uzsākt ārstniecības procesa pārvirzi uz ambulatoro sektoru. Lai nodrošinātu darbinieku motivāciju, pilnveidota darba samaksas sistēma, precīzāk nosakot atalgojuma kritērijus un likmes. Uzsākta vienotas atlīdzību sistēmas izveide visā Kapitālsabiedrībā, kas motivētu attīstību un stiprinātu lojalitāti darba vietā, atbilstoši Cilvēkresursu attīstības stratēģijai.

11. Ir veikti uzlabojumi dokumentu vadībā un elektronisko dokumentu apritē, paplašināts e-dokumentu vadības sistēmas lietotāju skaits (licences), aktivizēta sistēmas lietošana, apstiprinātas izmaiņas iekšējo dokumentu vadībā, pilnveidota iekšējo dokumentu klasifikācija; standartizēta pieeja sekošanai ārējo dokumentu - tiesību aktu izmaiņām, u.c.

12. Attīstīta resursu vadības sistēmas „Horizon” izmantošana, lai nodrošinātu efektīvu datu apstrādi, kā arī uzsākta darbinieku piekļuve „Horizon WEB” personāla modulim, lai jebkurš darbinieks varētu apskatīties informāciju par sevi (algas lapiņas, rīkojumi, u.c.).

E-veselība:

13. Pilnveidota elektroniski glabāto datu drošības sistēma un datu apmaiņas operativitāte,

izveidojot vienotu pacientu datu bāzi novietnēm Torņakalns un Gaiļezers, kā arī

pilnveidots datu kanāls starp novietnēm, tādējādi, tā darbība ir stabilāka un ātrāka.



44 lapa no 52

8. Secinājumi un plāni

Kopumā Kapitālsabiedrība 2013. gadā ir sasniegusi galvenos mērķus. Atskaites gads vērtējams kā ļoti saspringts: gan veselības pakalpojuma izmaksu/kvalitātes attiecību noturēšanā, gan personāla nodrošināšanas ziņā, kur galvenās problēmas joprojām ir salīdzinoši zemā darba samaksa un daudzviet nesakārtotā darba vide.

Joprojām pieaug darba apjoms neatliekamās palīdzības nodrošināšanā, vismaz daļēji saistībā ar nepilnībām primārā līmeņa veselības aprūpes procesos. 2013.gada vidējais gultas noslodzes rādītājs bieži vien nav saistīts ar stacionārām diagnozēm, bet gan primārās aprūpes nespējas dēļ. Attīstot ambulatoro un dienas stacionāra pakalpojumu, gultu skaits stacionārā varētu samazināties. Ko, savukārt, nevar teikt par gultas dienu skaitu, jo stacionārā pieaug smago pacientu skaits. Veicot pārmaiņas, būtiski nezaudēt veselības pakalpojuma kvalitāti, tādēļ vienlaikus uzsākta riska vadības procesu modelēšana un pacientu drošības sistēmas ieviešana.

Kā būtisku faktu ir jānosauc uzsvaru maiņu no stacionārā uz ambulatoro sektoru. Šajā jomā vēl daudz darba, lai piesaistītu speciālistus Kapitālsabiedrībai. Būtiska ir valsts politika veselības aprūpes pakalpojumu apjoma koncentrēšanai valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs.

Kapitālsabiedrības veiktais darbs veselības aprūpes nodrošināšanā vērtējams pozitīvi, atsevišķos profilos tas ir vērtējams pat kā izcils, ņemot vērā iespējas un pieejamos resursus. Kā nozīmīgs panākums atzīmējams kopējās darba kvalitātes uzlabojums, neskatoties uz ierobežotiem finanšu resursiem un pieaugošām izmaksām. Ieviesta vesela virkne jaunu un mūsdienīgu diagnostikas un ārstēšanas metožu, paveikts nozīmīgs darbs pētniecībā, sniegti ziņojumi konferencēs un pieredze apkopta dažādās publikācijās.

Finanšu līdzekļu vadības optimizēšanas nolūkā mainīta finanšu uzskaites sistēma, nosakot dažāda līmeņa atbildības pakāpes visu struktūru vadītājiem. Darba organizācijas optimizēšanas nolūkā ievērojami palielināts dienas stacionāra formātā ārstēto pacientu skaits, būtībā panākot valsts piešķirto resursu ietaupījumu, sniedzot arvien pieaugošam pacientu skaitam pilnvērtīgu medicīnisko palīdzību uz esošās slimnīcas infrastruktūras un personālresursu bāzes.

Atskaites gadā tika turpināti vairāki nozīmīgi investīciju projekti, turpināti realizēt un uzsākti vairāki projekti, kas ir nozīmīgi sabiedrībai kopumā: sadarbība ar vairākām ārvalstu ārstniecības iestādēm, Ēnu dienas, Latvijas Sarkanā Krusta brīvprātīgo darbs Kapitālsabiedrībā, u.c.

Plāni 2014.gadam

Saskaņā ar Kapitālsabiedrības stratēģiju un mērķiem viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir ievērot finanšu disciplīnu, lai nodrošinātu sabalansētu budžetu.

Kapitālsabiedrības 2013. gada vadības pārskates procesa rezultātā tika identificētas aktivitātes vadības sistēmas un darbības pilnveidošanai. 2014. gadā plānots pārskatīt Kapitālsabiedrības politiku un mērķus, ieviešot nepieciešamās izmaiņas stratēģijā. Plānots uzlabot darbības un resursu plānošanas procesus, informācijas – datu kvalitāti, kas savukārt paaugstinās lēmumu pieņemšanas un resursu vadības procesu efektivitāti un lietderīgumu, kā arī stabilizēs Kapitālsabiedrības darbības nepārtrauktību un likumību.



45 lapa no 52

Tuvāko divu gadu garumā tiks akcentēta Kapitālsabiedrības Integrētas Kvalitātes sistēmas pilnveidošana visā Kapitālsabiedrības darbības sfērā, kas ietvēr dokumentu pārvaldības standartizāciju un elektronisko dokumentu aprites veicināšanu; nepieciešamību pēc pilnveidojumiem finanšu un cilvēkresursu vadībā; iekšējo auditu un pašnovērtējumu procedūru integrēšanu; līgumu pārvaldības pilnveidošanu; klientu apkalpošanas labas prakses veicināšanu; medicīnisko iekārtu vadības standartizāciju; informācijas vadības, pieejamības un kontroles nostiprināšanu, u.c.

Kvalitātes sistēmas neatņemama daļa un izpratnes par kvalitāti un drošību visaugstākais līmenis ir efektīvā pacientu drošības sistēma. Sistēmas pamatā ir brīvpratīga personāla ziņošana par gadījumiem, kas interpretējami kā riski pacientu drošībai. Kapitālsabiedrības plānos ir ziņošanas - mācīšanās sistēmas attīstība, integrējot pacientu drošības, hemovigilances, farmakovigilances un medicīnisko ierīču vigilances apakšsistēmas.

Papildus pacientu drošības sistēmas attīstībai, ir plānots ieviest speciālās aktivitātes fiziskās vides drošības paausgtināšanai ugunsdrošības un civilās aizsardzības sfērās.

Ārstniecības un aprūpes pakalpojumu pilnveidošanai un attīstībai uzmanība tiks koncentrēta pakalpojumu pieejamības paaugstināšanai, kā arī pacientu proaktīvai informēšanai (informācija klientiem) par pakalpojumiem un to pieteikšanas iespējām u.c. Kapitālsabiedrībā ir apstiprināts iepirkumu plāns, kas paredz tehnoloģiskā un inženiertehniskā nodrošinājuma pilnveidošanu; kā 2013. gada aktivitāšu turpinājums ir plānots ieviest uzlabojumus ārstniecības personāla piesaistīšanā un motivēšanā.

Kapitālsabiedrībā ir izstrādāts un apstiprināts vienots 2014. gada darbības plāns, kas paredz visu struktūrvienību aktivitātes vadības sistēmas un darbības attīstībai.

Valdes priekšsēdētāja (personiskais paraksts) Anda Čakša

Rīgā 31.03.2014.



46 lapa no 52

1. pielikums

2013. gada zinātniskie pētījumi un projekti

1. PRINTO (Itālija) pētījumi: par JDM9 bērniem; pētījums „Eurofever”; „Farmakoloģiska uzraudzība Juvenila idiopātiska artrīta (turpmāk - JIA) pacientiem (Pharmachild), kurus ārstē ar bioloģiskiem medikamentiem un/vai Metotreksātu”;

2. „Pfizer” pētījums „Etanercept bērniem ar JIA, oligoartrīta progresējošu formu, ar entezītu un psoriātisku artrītu”;

3. Sadarbībā ar Minsteres klīniku uzsākts pētījums „JIA pacientu slimības recidīva novērtēšana ar kontrolētu terapijas atcelšanas palīdzību”;

4. III.fāzes dubultmaskēts randomizēts daudzcentru klīnisks pētījums - sitagliptīna un metformīna kombinācijas drošības un efektivitātes novērtēšana bērniem ar 2.tipa cukura diabētu;

5. Valsts iedzīvotāju genoma datu bāzes projektā (reto cukura diabēta formu diagnostika);

6. Kardiometabolā sindroma riska faktori bērniem ar aptaukošanos Latvijā;

7. SAS115358. A 6 month safety and benefit study of inhaled fluticasone pr./salmeterol versus inh fluticasone pr. In the treatment of 6200 pediatric subj.;

8. SAS115359. A 6 month safety and benefit study of inhaled fluticasone pr./salmeterol versus inh fluticasone pr. In the treatment of Adolescent and Adult Subjects with asthma;

9. HZA 106855 Adose ranging study of fluticasone furoate inhalation powder in children aged 5-11 years with asthma;

10. "Biežākie atopiska dermatīta iemesli bērniem līdz 3 gadu vecumam", retrospektīvs aprakstošs pētījums"Uztura pietiekamības izpēte pacientiem ar Cistisko fibrozi", prospektīvs gadījumu kontrolēts pētījums;

11. Bērni ar bronhopulmonālo displāziju un vēlīnās plaušu izpausmes;

12. Uztura alerģija un paaugstināta jutība pret uzturu bērniem līdz trīs gadu vecumam;

13. Atopijas aplikācijas testu nozīme bērniem ar atopisko dermatītu un uztura alerģiju;

14. Impulsa oscilometrijas un spirometrijas salīdzinājums pirmsskolas vecuma bērniem;

15. „Rota vīrusu izraisītas infekcijas klīniskās īpatnības, molekulārā epidemioloģija hospitalizētiem bērniem un ar to saistītā bērna un ģimenes dzīves kvalitāte";

16. „D vitamīna deficīta prevalence bērniem ar rekurentām elpceļu infekcijām Bērnu Klīniskajā Universitātes slimnīcā„;

17. S.pneumoniae izplatība bērnu un pieaugušo populācijā Latvijā;

18. „Jaunu profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļu un metožu, biomedicīnas tehnoloģiju izstrāde sabiedrības veselības uzlabošanai” Projekts Nr. 8. „Bērnu vecuma iedzimto un iegūto slimību prognozēšanas, diagnostikas un ārstēšanas klīniska, molekulārbioloģiska un morfofunkcionāla izpēte”;

19. LEOPOLD pētījums (Long-term Efficacy Open-label Program in Severe Hemophilia A Disease) – a multi-center Phase III uncontrolled open-label trial to evaluate safety and efficacy of BAY 81-8973 in children with severe haemophilia A under prophylaxis therapy;

20. Datu analīze "Perorālu dzelzi saistošu preparātu lietošanas nepieciešamības un dzelzs pārslodzes novērtējums bērniem, kas slimo ar onkohematoloģiskām slimībām";

21. Divi klīniski starptautiski pētījumi bērnu vecuma epilepsijas ārstēšanā (efektivitātes un drošības novērtējums), viens starptautisks pētījums bērnu vecuma migrēnas ārstēšanā, viens starptautisks pētījums bērnu multiplās sklerozes ārstēšanā;

22. Starptautiska sadarbība enterovīrusu meningītu pētniecībā kopā ar Tartu Universitātes slimnīcu. Uzsākta starptautiska sadarbība ērču encefalīta pētniecībā. Tika apkopoti un analizēti neironavigācijas pielietošanas rezultāti.

23. Pētījums “Jaundzimušo nekrotiskā enterokolīta klīniskā un molekulārbioloģiskā diagnostika”;

24. Sadrabībā ar P.Stradiņa KUS pētījums par Acinetobacter Baumani u.c. mikrobu infekcijām

9 JDM - Juvenilais dermatomiozīts



47 lapa no 52

bērniem pārvestiem no P.Stradiņa KUS jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas uz NK. “Ar veselības aprūpi saistīto infekciju rādītāji un riska raksturojums Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļās”;

25. Norovīrusa infekcijas klīniskā analīze neonatalā perioda bērniem;

26. Agrīnas un vēlīnas neonatālas sepses etioloģija, riska faktori terciārā klīnikā 5 gadu periodā;

27. “C reaktīvais proteīns un Interleikīns - 6 „;

28. „Priekšlaikus un laikā dzimušajiem bērniem – interpretācija un nozīmīgums”;

29. Prospektīvs pētījums “Maza gestācijas laika bērnu attīstība pirmajā dzīves gadā” priekšlaikus dzimušo bērnu follow up programmas ietvaros;

30. Serratia marcescens infekcijas gadījumu analīze;

31. „Redzes funkciju salīdzinošs izvērtējums iedzimtu kataraktu pacientiem atkarībā no intraokulārās lēcas mērķa stipruma, veida un implantācijas laika”;

32. „Pirmskolas vecuma bērnu ar cerebrālo trieku ģimeņu specifiskās vajadzības”.



48 lapa no 52

2. pielikums

2013. gada publikācijas

Starptautiskās publikācijas. Z. Dāvidsone, R. Šantere, Z. Krišjāne, I. Urtāne, V. Staņēviča. Temporomandibular joint

involvement in children with juvenile idiopathic arthritis. Tēzes EULAR kongresā.; G. Horneff, R. Burgos-Vargas, et al, V. Stanevica. Efficacy and safety of open-label

etanercept on extended oligoarticular juvenile idiopathic arthritis, enthesitis-related arthritis and psoriathic arthritis: part 1 (week12) of the CLIPPER study. Ann. Rheum Dis May 2013 l0:1 9.doi:10.1136/annrheumdis-2012-203046;

J.Gailite, I.Dzivite-Krisane, U.Lauga-Tunina, I.Kirillova, I.Strele, D.Gardovska. The number of smoked cigarettes per day influence adverse blood presure and lipid levels in adolescents with obesity. Horm Res 2013; 80(suppl 1) 249. 9th Joint Meeting of Paediatric Endocrinology poster presentation;

J.Gailite, I.Strele, U.Lauga-Tunina, I.Kirillova, D.Gardovska, I.Dzivite-Krisane. Adverse influence of smoked cigarettes on blood pressure and lipid level in adolescents with obesity. Horm Res 2013; 80(suppl 1) 251. 9th Joint Meeting of Paediatric Endocrinology poster;

U. Lauga-Tuņina. Piedalīšanās ar posteri 2.Baltijas Pediatru kongresā 30.05.-01.06.2013.; 9.Pasaules bērnu endokrinologu kongress. Milāna, 19.-22.septembris – 2 stenda referāti; Enterovesical, perianal un mutiple enteroenteric fistulas in adolescent: rare complication

of Crohn`s disease in childhood. Jelena Sergejeva, Ieva Eglite, Arnis Engelis, Ilze Sedleniece. 2nd Baltic Pediatric Congress 2013, 2013.g.30.maijs.- 1.jūnijs, Pērnava, Igaunija;

S. Žīgure, I. Ozola. “Ādas izpausmes langerhansa šūnu histiocitozes gadījumā”- 12. pasaules bērnu dermatologu kongresā 24-27.09.2013.;

L. Čigorevska. ”A case report of severe generalized psoriasis vulgaris and erythroderma in child. Is there a corelation with D vitamin deficiency? Publicētas 22.-jā EADV kongresa tēžu mareriālos;

Versporten A, Sharland M, Bielicki J, Drapier N, Vankerckhoven V, Goossens H; Pavare J, ARPEC Project Group Members: The antibiotic resistance and prescribing in European Children project: a neonatal and pediatric antimicrobial web-based point prevalence survey in 73 hospitals worldwide. Pediatr Infectious Disease Journal 2013 Jun;32(6):e242-53. doi: 10.1097/INF.0b013e318286c612. PMID:23838740 [PubMed - in process];

E. Eglite, E. Hagina, J. Pavare, I. Grope, L. Eihvalde, A. Sochnevs, D. Gardovska Genetic Polymorphisms HLA Class II in SIRS and Sepsis in children, British Journal of Medicine & Medical Research 4(1): 149-160, 2014 DOI : 10.9734/BJMMR/2014/5110 DOI : 10.9734/BJMMR/2014/511;

Linda Rautiainena, Svetlana Ince, Jana Pavare, Ilze Grope, Peteris Tretjakovs, Dace Gardovska „Levels of inflammatory cytokines and chemokines in hospitalized children with sepsis and pneumonia”, Acta Chirurgica;

Ilze Grope, Linda Rautiainena, Peteris Tretjakovs, Jana Pavare Svetlana Ince, ,Dace Gardovska „Correlation of il-6, c-reactive protein, procalcitonin and novel inflammatory cytoknes in children with sepsis”, 30th European Meeting of the European Society of Pediatric Infectious diseases, 2013, Milan;

L. Rautiainena, P. Tretjakovs, I. Grope, J. Pavare, D.Gardovska „Inflammatory cytokne complex panels in children with sepsis – a pilot study; 24th Annual Meeting of the European Society of Paediatric and Neonatal Intensive Care (ESPNIC), Rotterdamm, the Netherlands;

Zavadska D., Anca I., André F., Bakir M., Chlibek R., Čižman M., Ivaskeviciene I., Mangarov A., Mészner Z., Pokorn M., Prymula R., Richter D., Salman N., Šimurka P., Tamm E., Tešović G., Urbancikova I. and Usonis V. Recommendations for tick-borne encephalitis vaccination from the Central European Vaccination Awareness Group (CEVAG) Human Vaccines & Immunotherapeutics; Volume 9, Issue 2February 2013 http://dx.doi.org/10.4161/hv.22766 ;

Mészner Z., Anca I., André F., Chlibek R., Čižman M., Grzesiowski P., Mangarov A., Pokorn M., Prymula R., Richter D., Salman N., Šimurka P., Tamm E., Tešović G., Urbancikova I.,

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/23838740



http://pop.apollo.lv/Redirect/www.landesbioscience.com/journals/vaccines/subscribe/

http://pop.apollo.lv/Redirect/www.landesbioscience.com/journals/vaccines/subscribe/

http://pop.apollo.lv/Redirect/www.landesbioscience.com/journals/vaccines/toc/volume/9/issue/2/

http://pop.apollo.lv/Redirect/dx.doi.org/10.4161/hv.22766



49 lapa no 52

Usonis V., Zavadska D. Rotavirus Vaccination in Central Europe. Journal of Pediatric Gastroenterology and Nutrition 2013; 56(6):586-596.;

Richter D., Anca I., André F., Bakir M., Chlibek R., Čižman M., Mangarov A., Mészner Z., Pokorn M., Prymula R., Salman N., Šimurka P., Tamm E., Tešović G., Urbancikova I., Usonis V., Wysocki J., Zavadska D. Immunisation of high-risk paediatric populations: Central European Vaccination Awareness Group (CEVAG) recommendations. 2013 Iesniegts publicēšanai EXPERT REVIEW OF VACCINES;

Irina Shakalova, Sergey Nikulshin, Zhanna Kovalova, Iveta Tolstikova, Dagne Gravele. Flow Cytometry is significantly more sensitive than Routine Microscopy for Detecting Peripheral Blasts in Pediatric Acute Lymphoblastic Leukemia, III, 2013;

Haemophilia (2013), Volume 19 (supplement 2),10-82. Abstracts of the 6th Annual Congress of the European Association for Haemophilia and Allied Disorders. Z.Kovalova, M. Grutupa, E. Cebura, Z. Vishnevska-Preciniece, G. Medne. Prophgylactic use of rFVIIa for hemophilia B patient with high-titer inhibitors – case report, II,2013;

Anna Kuzina, Sergey Nikulshin, Zhanna Kovalova, Anda Bartule, Dagne Gravele. Blast Cell Phenotype Defined by Flow Cytometry Correlates with clinical Features and Prognosis in Pediatric acute Lymphoblastic Leukemia, III, 2013;

XXIV congress of the International society on thrombosis and Haemostasis 59th Annual SSC Meeting. Zhanna Kovalova, Marika Grutupa, Elizabete Cebura, Zelma Vishnevska-Preciniece, Sergey Nikulshin, Gunita Medne. RFVIIa prophylaxis for hemophilia B with recurrent high-titer inhibitors: A single patient experience, VI, 2013;

European Journal of Human Genetics (2013), Volume 21 Supplement 2, June 2013, M. Kreile, L.Piekuse, A. Zarina, Z. Kovalova, G. Medne, E. Cebura. Association between sup rs4132601 in gene IKZF1 region and childhood acute lymphoblastic leukemia.

Publikācijas Latvijā.

V. Staņēviča, Z. Dāvidsone, R. Šantere, S. Dzelzīte, Z. Krišjāne, I. Urtāne, D. Strazdiņa. Temporomandibulāro locītavu artrīta diagnostika un lokālā terapija juvenila idiopātiska artrīta pacientiem. Raksts RSU zinātnisko rakstu krājumā.;

A. Lazareva, Z. Dāvidsone, R. Šantere, D. Bērziņa, V. Staņēviča. Juvenils idiopātisks artrīts- slimības aktivitātes novērtējums un jaunākās ārstēšanas iespējas// Latvijas ārsts, 2013. gada jūnijs: 10.-13. lpp.;

I. Kajuna, B. Vikovska, R. Šantere, V.Staņēviča. Bioloģiskās terapijas efektivitāte pacientiem ar poliartikulāru un sistēmas juvenilu idiopātisku artrītu. Raksts RSU zinātnisko rakstu krājumā;

J.Gailīte, I.Strēle, U.Lauga-Tuņina, I.Kirillova, D.Gardovska, I.Dzīvīte-Krišāne “Lipīdu profila izmaiņas smēķējošiem pusaudžiem ar aptaukošanos”. RSU 2013.gada Zinātniskā konference. Tēzes, 214. lpp. Stenda referāts.;

J.Galite, I.Strele, U.Lauga-Tunina, I.Kirillova, D.Gardovska, I.Dzivite-Krisane. Synergy between adiposity, glucose and inflammation markers level in blood in adolescents. 2nd Baltic Paediatric Congress Parnu, Estonia 30.maijs – 1.jūnijs, 2013, Tēzes, 93.lpp. Stenda referāts;

I.Dzīvīte-Krišāne. Augšana – bērna veselības spogulis. Medicus Bonus 2013, Nr 14, 58. – 61.;

I.Dzīvīte-Krišāne, I.Konrāde, I.Lase, A.Lejnieks, V.Pīrāgs. Reto endokrīno slimību un ar tām saistīto elektrolītu traucējumu diagnostiskie algoritmi. Rīga, 2013.;

V.Ieviņa, U.Lauga-Tuņina. Cucuriņa padomi. Dzīvo vesels! Diabēta rokasgrāmata bērniem. Rīga, 2013.;

Krona slimības ķirurģiska ārstēšana: Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas pieredze 2008.-2012. gadā. Jeļena Lobačeva, Ieva Eglīte, Arnis Eņģelis, Aigars Pētersons. RSU Zinātniskā konference 2013.gada 21.- 22. martā;

WILSON’S DISEASE INHERITANCE AND CLINICAL APPEARANCE IN FOUR UNRELATED FAMILIES IN LATVIA. Agnese Zarina1, Linda Piekuse1, Madara Kreile1, Ieva Tolmane2, Jazeps Keiss2, Ieva Micule3, Ieva Eglite3, Inita Kaze3, Gunta Cernevska3, Astrida Krumina41

Riga Stradins university Scientific laboratory of molecular genetics, Riga, Latvia; 2 Riga East University hospital stationary “Infectology Center of Latvia”, Riga Latvia; 3 Children Clinical university Hospital, Riga, Latvia; 4 Latvian Biomedical research and study center, Riga, Latvia. Latvijas VI Gastroenterologu kongress 07.12.2013, Rīga;

https://www.researchgate.net/publication/256454320_Rotavirus_Vaccination_in_Central_Europe?ev=pubfeed_overview



50 lapa no 52

Macrocystis- microcolon- intestinal hypoperistalsis syndrome- case report of rare inherited disease in childhood. Jelena Sergejeva, Ieva Eglite. Latvijas VI Gastroenterologu kongress 07.12.2013, Rīga;

S.Žīgure. Atopiskais dermatīts, ārstēšanas vadlīnijas. I. daļa. Medicus bonus. 2013. N12. 40. -43.;

S.Žīgure. Atopiskais dermatīts, ārstēšanas vadlīnijas. II. daļa. Medicus bonus. 2013. N13. 28.-32.;

S.Žīgure. Līdzautors vadlīniju tapšanā onihomikožu diagnostikā, terapijā; J. Pavāre, K. Urbanoviča, T. Titova “Īsa laika perioda (72h) atkārtotu stacionēšanas

gadījumu analīze Bērnu Klīniskā universitātes slimnīcā”, tēzes, RSU 2013. gada Zinātniskā konference;

J. Pavāre, I.Grope, R. Balmaks, V. Grīnbergs, L. Rautiainena, D. Gardovska „ Rīcības algoritmi bērniem ar drudzi” , Latvijas Ārsts, 2013. gada marts, 2.-6.lpp.;

J. Pavāre, I.Grope, R. Balmaks, V. Grīnbergs, L. Rautiainena, D. Gardovska „Kā izvērtēt bērnu ar drudzi?” Medicus Bonus, 22.-27.lpp.;

Dace Zavadska, Dace Bērziņa, ŅinaPugačova, IvonnaSelga, Dace Gardovska, Edvīns Miklaševičs.. Changing epidemiology of group A Streptococcus emmtypes and macrolide resistance isolated from children in Latvia. RSU Zinātniskie raksti, 2013;

A. Skangale. 2 publikācijas mācību materiālā „Aktualitātes tuberkulozes diagnostikā un ārstēšanā” un „Tuberkulozes epidemioloģiskā izmeklēšana”;

Balmaks R., Ribakova I., Gardovska D., Kazaks A.. Molecular epidemiology of respiratory syncytial virus during the 2009-2010 season in Latvia. Arch Virol. 2013; 158(5):1089-92.;

Balmaks R, Ribakova I, Gardovska D, Kazaks A. Molecular epidemiology of human respiratory syncytial virus over three consecutive seasons in Latvia. J Med Virol. 2013.;

Streptococcus pneumoniae epidrmioloģiskās un klīniskās īpatnības veseliem un stacionārā ārstētiem bērniem. ESPID. D. Gardovska, I. Grope u.c.;

Streptococcus pneumoniae epidemioloģija veseliem bērniem Latvijā vecuma grupā no 1 līdz 24 mēnešiem. A. Prokofjeva, Z. Pučuka, A. Silova, A. Balode, D. Gardovska, I. Grope. RSU 2013.gada zinātniskā konference, tēzes, lpp.182. ;

Streptococcus pneumoniae epidemioloģiskās un klīniskās īpatnības stacionārā ārstētiem bērniem. Z. Pučuka, A. Silova, D. Bērziņa, D. Gardovska, A. Balode, I. Grope. RSU 2013. gada zinātniskā konference, tēzes, lpp 206. ;

Drudža vadības algoritmu pētniecība bērniem. J. Pavāre, I. Grope, V. Grīnbergs, R. Balmaks, L. Rautiainena, D. Gardovska. RSU 2013.gada zinātniskā konference, tēzes, lpp 216.;

Respiratorā sincitiālā vīrusa molekulārā epidemioloģija triju sekojošu sezonu laikā. I. Ribakova, R. Balmaks, I. Grope, D. Gardovska, A. Kazāks. RSU 2013. gada zinātniskā konference, tēzes, lpp 221.

Grāmatas, brošūras U. Lauga-Tuņina. Izstrādāta un 28.11.2013 prezentēta grāmata par cukura diabētu

bērniem „Cucuriņa padomi”; A.Jansone ,,Children”sPalliative Care in Latvia and its Relation to Improvement of Quality

of Life of the Families with Incurably Ill Children”RSU atsevišķa grāmata, website of SHS Web of Conferences;

A. Skangale. 2 publikācijas mācību materiālā „Aktualitātes tuberkulozes diagnostikā un ārstēšanā” un „Tuberkulozes epidemioloģiskā izmeklēšana”;



51 lapa no 52

3. pielikums

2013. gada starptautiskā sadarbība

Sadarbība ar Genzyme (ASV) pārstāvniecību Lietuvā, ar Shire (ASV) pārstāvniecību Latvijā lizosomālo patoloģiju diagnostikas un terapijas jomā;

Sadarbība ar Orphan Europe pārstāvniecību Latvijā saistībā ar vielmaiņas patoloģijām, kas noris ar paaugstinātu amonjaka un homocisteīna līmeni;

Sadarbība ar GENDIA (Beļģija) - neinvazīvazivais prenatālais skrīnings NIPT; Sadarbība ar Polijas, Lietuvas un Igaunijas metabolo slimību speciālistiem.

Sadarbības projekts “Baltic Metabolic Group”. Dalība Baltijas Metabolisma speciālistu semināru organizēšanā, kas ik gadu notiek citā Baltijas valstī (visi Klīniskās ģenētikas nodaļas speciālisti);

Dalība Starptautiskajā iedzimto metabolo slimību asociācijā SSIEM (R. Lugovska, Z. Krūmiņa);

Bērnu reimatologu starptautiskā pētījumu organizācija PRINTO, Itālija. Smagu pacientu diagnostika, terapijas izvēle (prof. Ravelli, prof. N. Vulfrāts u.c.);

The Center for Hyperinsulinism Odense University Hospital, Denmark Iedzimtas hiperinsulinēmijas pacientu molekulāri ģenētiskā izmeklēšana un ķirurģiskā ārstēšana;

Freiburgas Universitātes Internās Medicīnas klīnika (Vācija), Feohromocitomas pacientu molekulāri ģenētiskā izmeklēšana un konsultēšana;

Karolinskas Universitātes Bērnu endokrinoloģijas centrs (Zviedrija) Sarežģītu pacientu konsultēšana;

Kauņas Endokrinoloģijas institūts (Lietuva), Baltijas bērnu endokrinologu profesionālā sadarbība, pieredzes apmaiņa;

Vācija (Hamburgas Eppendorfas Universitātes klīnikas Pediatriskās aknu transplantācijas centrs. Pacientu ar aknu transplantātu kopīga aprūpe, apspriedes (elektroniski un telefoniski);

King`s College Londona (Institut of Liver studies), Aknu biopsiju materiāla konsultācijas (second opinion);

University of Helsinki (hematoonkoloģija) Konsultācijas; Bērnu reimatologu Eiropas kopiena PReS, Lielbritānija; Garmišas reimatoloģijas centrs Vācijā, Bavārijā. Prof. Renāte Hefnere; Exeter Ģenētiskā laboratorija (Anglija); Division of Endocrinology and Diabetes Department of Pediatrics Texas Tech

University Health Science Center (USA); Uzsākta sadarbība ar Tartu universitātes slimnīcas anestezioloģijas un intensīvās

terapijas nodaļas ārstiem Sāpju dienesta izveidē, kā arī pirmie mēģinājumi sadarboties ar Tartu universitātes slimnīcas jaundzimušo IT nodaļu infekciju un medikamentu koncentrāciju serumā problēmu pētniecībā;

Turpinās starptautiska sadarbība neiromuskulāro, neirometabolo slimību diagnostikā, epilepsijas ārstēšanā (pirmsķirurģiskā izmeklēšana, ķirurģiska ārstēšana, konsultatīvā palīdzība);

Ar Dr. Ģirta Šalma starpniecību uzsākta sadarbība ar Helsinku universitātes sejas-žokļu ķirurģijas klīniku sadarbībai smagu kraniosinostozes klīnisko formu ārstēšanā;

Ar Dr. Aksela Rībena starpniecību turpinās sadsarbība ar Ulmes universitātes neiroķirurģijas klīniku;

Turpinās ārzemju pacientu konsultēšana neklātienē ar Interneta palīdzību (Ukraina, Igaunija, Gruzija);

Nodibināti sakari - uzsākta starptautiska sadarbība ar Somiju - Turku universitāti, tuvākā laikā plānots apmeklēt šo slimnīcu;

Piedalīšanās pētījumā par neonatoloģijā lietotajiem medikamentiem. „European Study of the Neonatal Exposure to Excipients : Results of the Survey, Enterally Administered Products”, pētījuma vadītāja no Tartu Universitāte V.Heili;

Psihiatru sadarbībā ar Francijas Amjēnas Universitātes psihiatrijas katedru;

Interneta un konsultācijas ar Lousannas Jules-Gonin Acu slimību klīnikas onkopediatrijas profesoru F. Munier un Tallinas Acu slimību klīnikas vadītāju A.



52 lapa no 52

Klettu - Adrians Lihačovs, Markuss Pabērzs, Milāna Latkovska, Dubnika, Jevgēņijs Jermolovičs;

Dr. Sandra Valeiņas un optometristes Zandas Meškovskas stažēšanās Lousannas Jules-Gonin Acu slimību klīnikā. Konsultācijas par tīklenes audzēju ārstēšanu un izmeklēšanu pediatrijas oftalmoonkoloģiskajā nodaļā. Konsultācijas Straboloģijas nodaļā kopā ar Prof. Klaingutti un klīnikas ortoptistēm;

Sadarbība ar Eiropas Pediatrijas oftalmoloģijas asociāciju; Helios bērnu ķirurģijas klīnika Berlin-Buch, Berlīne, Vācija, Profesors Klauss

Šāršmits; Amjenas Universitātes bērnu ķirurģijas klīnika. Prof. J.-P. Canarelli; Helsinku Universitātes bērnu ķirurģijas klīnika, Profesors Risto Rintala; Gracas Universitātes bērnu ķirurģijas klīnika, Profesors M. Holvarts, Graca, Austrija; Sadarbība ar Insbrukas universitātes ORL klīniku par jaunākās paaudzes kohleāro

implantu operācijām.

valsts sabiedĪbas ar ierobeŽotu atbidlĪbu · pdf fileturpinās programmējamo stratovarius...

Documents