Nr. 128Nr. 128 Pirmdiena, 2008. gada 22. decembrisPirmdiena, 2008. gada 22. decembris

Vajadzçs daudz spçkaPie sliekðòa jau Ziemassvçt-ki un Jaunais gads, kad visiizvçrtçjam bijuðo un ar cerî-bâm skatâmies nâkotnç.

Arî Latvijas Brîvo arodbiedrîbu sa-vienîba veic aizvadîtâ gada izvçrtçju-mu, priecâjoties par to, ka 2008.gadsmums bijis lielu aktivitâðu, publiskupasâkumu, ïauþu aktivitâtes modinâ-ðanas gads, kura laikâ mçs spçjâmsevi mobilizçt gan parakstu vâkðanaipar Satversmes grozîjumiem, gan arîaktîvi piedalîties paðâ referendumâ,gan arî atbalstît pensionârus referen-dumâ par pensiju palielinâðanu.

Mçs izdarîjâm svçtîgu darbu - mçspanâcâm ïoti lielu cilvçku aktivitâti,atbalstu savam iesâktajam darbam,mçs likâm gan valdîbai, gan politiska-jâm partijâm, gan arî sabiedrîbai ko-pumâ rçíinâties ar arodbiedrîbâm kânopietnu sabiedrisko procesu rosinâ-tâju un virzîtâju. Latvijâ, kur cilvçkislîgst depresijâ un inertumâ, neticîbâvalsts institûcijâm un nevalstiskajâmorganizâcijâm, ðâda rîcîba no mûsupuses bija pareiza.

Diemþçl bija arî neveiksmes, unkâ paðu nopietnâko mçs varam mi-nçt nespçju rast normâlu sadarbîbuar valdîbu, neprasmi pârliecinât ganMinistru prezidentu, gan arî atsevið-íus nozaru ministrus par to, ka da-þâdu plânu un projektu izstrâdâða-na bez sociâlo partneru, sabiedrîbaslîdzdalîbas ðodien ir neiespçjama.Tâpat – ka sabiedrîbas turçðana in-formâcijas badâ Eiropas Savienîbasvalstî nav pieïaujama, ka bez kon-sultâcijâm ar uzòçmçjiem un arod-biedrîbâm nevar sastâdît plânu, kas

darbotos to interesçs, ka atseviðíudokumentu pieòemðana, neievçro-jot Satversmi un likumos noteiktâsnormas, neliecina par civilizçtu undemokrâtisku valsti.

Mûsu uzdotie jautâjumi ðoreiz irpalikuði bez atbildçm. Valdîba ir biju-si akla un kurla, tâs darbîbas stilu navlabojis pat svçtku tuvums.

Ko darît mums? Tas ir lielais jau-tâjums 2008.gada nogalei un

2009.gadam. Tas ir lielais jautâjumskatram arodbiedrîbas biedram, kat-rai nozares arodbiedrîbai, arodbied-rîbu savienîbai kopumâ. Mçs ðobrîdredzam, ka arodbiedrîbâs stâjasjauni biedri, kas tik tieðâm tic mûsuspçkam un iespçjâm. Bet ir arî cilvç-ki, kas izstâjas, to pamatojot ar sa-vu grûto materiâlo stâvokli, ar dar-ba algas samazinâðanu un citiemiemesliem.

Mums nâkamajâ gadâ vajadzçs daudz spçka. Tâpçc vçlu visiem arodbiedrîbu biedriem, strâdâjoðajiem cilvçkiem

priecîgu, panâkumiem bagâtu, veselîbas pilnu un laimîgu 2009.gadu!Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîbas vârdâ –

priekðsçdçtâjs Pçteris Krîgers

22 Pirmdiena, 2008. gada 22. decembrisPirmdiena, 2008. gada 22. decembris

LBAS paziòojumsPar Latvijas Valdîbas izstrâdâtoun Saeimas pieòemto ekonomi-

kas stabilizâcijas plânuLatvijas Brîvo arodbiedrîbu savie-

nîba uzsver, ka ekonomiskâs krîzessituâcijâ Latvijas valdîbai ir tiesîbasun pienâkums izstrâdât ekonomikasstabilizâcijas plânu, un, lai arî ðî plâ-na izstrâdâðana ir novçlota, pats pro-cess ir uzskatâms par pozitîvu soli.

Tajâ paðâ laikâ LBAS norâda uzvairâkiem ïoti bûtiskiem trûkumiemesoðajâ plânâ, kas raduðies tikai unvienîgi tâpçc, ka plâna izstrâdâðananotika lielâ slepenîbâ, nepieaicinotne sociâlos partnerus, ne arî Latvijastautsaimniecîbas ekspertus, un ne-informçjot sabiedrîbu.

Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savie-nîba, gatavojoties ð.g 16.decembraNacionâlâs trîspusçjâs sadarbîbaspadomes (NTSP) sçdei, uzsver, ka irgatava diskutçt par visu plâna pun-ktu nepiecieðamîbu, ir gatava kârtçjoreizi sniegt savus priekðlikumus, to-mçr uzsver, ka mûsu pozîcija paliekun arî turpmâk paliks nemainîga ðâ-dos stratçìiski svarîgos jautâjumos:

1) neviens plâns, kas tieðâ veidâskar katru Latvijas iedzîvotâju, katrudarba devçju, strâdâjoðo, pensionâ-ru, bezdarbnieku, nedrîkst tikt izstrâ-dâts un pieòemts bez sabiedrîbas,sociâlo partneru aktîvas lîdzdalîbas.Valdîbai ir jânodroðina sabiedrîbas in-formçðana par visiem pasâkumiem,kas skar katra iedzîvotâja tiesîbas uzdarbu, sociâlajiem pabalstiem, lab-klâjîbas lîmeòa pazeminâðanos;

2) nevienu plânu vai arî citu doku-mentu nedrîkst pieòemt, ignorçjotLatvijas republikas Satversmi, citus li-kumus un normatîvos dokumentus.Esoðajâ plânâ attiecîbâ uz darba algu

un darbinieku skaita samazinâðanuir ignorçti pat vairâki Satversmespanti, kâ arî Darba likumâ, Darba aiz-sardzîbas likumâ, Komerclikumâ, li-kumâ «Par arodbiedrîbâm» ietvertâsreglamentçjoðâs normas. Ar ðo plâ-nu faktiski tiek pârtraukta darba kop-lîgumu darbîba vairâkos simtos uz-òçmumu, kas ir arî klajð Starptautis-kâs darba organizâcijas (SDO) reko-mendâciju pârkâpums;

3) jautâjumi par atseviðíu nodok-ïu samazinâðanu vai palielinâðanu,ar iedzîvotâju ienâkuma nodokli ne-apliekamâ minimuma izmainîðana,vienpusçji lauþot vienoðanos ar so-ciâlajiem partneriem, nesaskan arEiropas Komisijas 2008.gada 26.no-vembra Atveseïoðanâs plânu, kasprecîzi norâda gan uz sabiedrîbasmilzîgo ietekmi krîzes pârvarçðanâ,gan arî uz nepiecieðamîbu stimulçtpieprasîjumu un palielinât pircçjuuzticîbu ar mçríi izvairîties no sma-gas recesijas. Îpaði budþeta politikaskontekstâ Eiropas Komisija piedâvâatbilstoðu ieòçmumu un izdevumukombinâciju, kas paredz, tostarp, arîPVN standarta likmes samazinâju-mu uz noteiktu laiku, lai radîtu fiskâ-lu impulsu patçriòa atbalstam, pirkt-spçjas pieaugumam. LBAS uzskata,ka ðajâ sadaïâ minçtie jautâjumi irjâpârstrâdâ;

4) jau ðobrîd Latvijas valsts finan-su sistçmas stabilizâcijai komercban-kâ Parex ir ieguldîjusi 405 miljonuslatu, un bankas vadîba prognozç drî-zumâ vçl 350 miljonu latu nepiecie-ðamîbu, bet no visâm nodokïu izmai-òâm valsts cer iegût 340 miljonus la-tu papildieòçmumus. Sociâlie partne-ri situâcijas risinâjumâ un vçrtçjumânetika pieaicinâti. LBAS uzskata, ka

sabiedrîbas uzraudzîba ir nepiecieða-ma ne tikai pâr SVF, EK un ES dalîbval-stu aizdevumiem, bet arî pâr valstsnodokïu maksâtâju naudu, kuru ie-gulda finansu situâcijas stabilizâcijâ;

5) uzòçmçjiem un paðvaldîbâm,valsts institûcijâm raidîtais signâlspar darbinieku skaita mehânisku sa-mazinâðanu laikâ, kad pieaug bez-darba lîmenis, ir pilnîgâ pretrunâ arideju par tautsaimniecîbas faktiskoatveseïoðanu, kas rada milzîgu soci-âlo spriedzi, draud ar jaunu darbaspçka masveida migrâciju, arî daþâ-dâm protesta akcijâm, par kurâmarodbiedrîbas vairs nevarçs uzòem-ties atbildîbu;

6) ar daþâdâm Plânâ paredzçta-jâm darbîbâm Latvijas valdîba uzliekpapildus slogu Latvijas sabiedrîbai,ieskaitot uzòçmçjus, darbiniekus,pensionârus un bçrnus, kas ir pilnîginepieïaujami. Tas liecina par Valdîbasnespçju samazinât valsts budþeta iz-devumus, par nevçlçðanos sakârtotvalsts amatpersonu, ierçdòu un dar-binieku darba samaksas jautâjumus

LBAS prasîbas1. Valsts un paðvaldîbu darbinie-

kiem atlîdzîbas fonda samazinâ-jums nedrîkst skart darbiniekus, ku-ru darba alga ir zemâka par Ls 500(bruto).

2. Iedzîvotâju ienâkuma nodokïalikmi samazinât lîdz Lietuvas vaiIgaunijas lîmenim (20% vai 21%).

3. Paaugstinâtas PVN likmes pie-mçroðanai jâbût izvçrtçtai katrâ no-zarç, lai netiktu bremzçta to attîstîba.

Pçteris KrîgersLBAS priekðsçdçtâjs

2008. gada 16.decembrî

Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savie-nîba (LBAS) neatbalsta valdîbas eko-nomikas stabilizâcijas plânu, kasekonomiskâs krîzes smagumu uz-liek uz iedzîvotâju – darbinieku undarba devçju pleciem, un kas nozî-mç, ka valsts varas neizdarîbu dçïbûs jâcieð lielâkajâm nodokïu mak-sâtâju grupâm.

«Iecerçtie drastiskie pasâkumi no-dokïu reformçðanas un algu samazi-nâðanas jomâ ved uz vçl dziïâku krîziun grauj valsts pamatus – bruks taut-saimniecîba un uzòçmçjdarbîba, pie-augs bezdarbs, samazinâsies maksât-spçja. Valsts ir bankrota priekðâ,» at-zîst LBAS priekðsçdçtâjs P. Krîgers.

Lai gan valdîbai ar sociâlajiem par-

tneriem bija noslçgta vienoðanâs parto, ka ar iedzîvotâju ienâkuma no-dokli neapliekamais minimums nâ-kamgad bûs Ls 100, valdîba vienpu-sçji lauþ vienoðanos un nolemj to sa-mazinât lîdz Ls 90, neveicot nekâdaskonsultâcijas un sarunas ar arod-biedrîbâm un darba devçjiem.

(Turpinâjums 3. lpp.)

LBAS: valsts varas neizdarîba– uz tautas pleciem

33Pirmdiena, 2008. gada 22. decembrisPirmdiena, 2008. gada 22. decembris

LBAS: valsts varas neizdarîba– uz tautas pleciem(Turpinâjums no 2. lpp.)

«Jautâjums par nodokïu reformuapzinâti tika novilcinâts, un tas ne-gatîvi ietekmç uzòçmumu un iedzî-votâju labklâjîbu. To vajadzçja ap-spriest savlaicîgi, konsultçjoties ararodbiedrîbâm, darba devçjiem,paðvaldîbâm. LBAS vairâkkârt ir uz-svçrusi, ka ir nepiecieðama ieòç-mumu nodokïa bâzes paplaðinâða-na, jo ir vesela virkne uzòçmçjdar-bîbas veidu, par kuriem netiekmaksâts nekâds nodoklis. Tâpatesam ieteikuði ieviest kapitâla pie-

auguma ienâkuma nodokli reizç arreinvestîcijas principa ievieðanu unar iedzîvotâju ienâkuma nodoklineapliekamâ minimuma strauju pa-augstinâjumu,» saka LBAS priekð-sçdçtâja vietnieks E. Baldzçns.

LBAS kategoriski nepiekrît darbaalgas samazinâjumam, nesamazi-not darba apjomu un funkcijas –tâs var nodot uz âru pçc publiskâspartnerîbas principa. Steidzami bû-tu jâlikvidç atbildîbu dublçðanâsstarp institûcijâm. Turklât darba sa-maksas vienkârða samazinâðana ir

likumdoðanas pârkâpums, kas irpretrunâ ar LR Satversmi.

E. Baldzçns: «Valdîba apzinâtimâna tautu, sakot ka pensijas unpabalsti netiks samazinâti, – pa-augstinot PVN un akcîzes nodokli,ðo cilvçku maksâtspçja strauji kri-tîsies.»

LBAS uzskata, ka valdîba ir pa-kïâvusies valsts kreditoru spiedie-nam un tâdçï nav gatava mainît neburtu savâ slepenajâ vienoðanâsdokumentâ ar naudas aizdevç-jiem.

16. decembrî Latvijas Brîvoarodbiedrîbu savienîba no-sûtîjusi vçstuli Tiesîbsar-gam ar lûgumu izvçrtçt, vailikuma «Par valsts vai pað-valdîbas institûciju amatper-sonu atlîdzîbu 2009.gadâ»pieòemðana un tâ normasnav pretrunâ ar vispârçjiemtiesîbu principiem un Latvi-jas Republikas Satversmi, kâarî, pamatojoties uz Tiesîb-sarga likuma 11.panta3.punktu, minçtajâ kontek-stâ izvçrtçt un veicinât labaspârvaldîbas principa ievçro-ðanu valsts pârvaldç.

Ðî gada 11.decembrî Saeima pie-òçma likumu «Par valsts vai paðval-dîbas institûciju amatpersonu atlî-dzîbu 2009.gadâ.» Likums tika iz-strâdâts, ievçrojot Ministru kabine-ta 2008.gada 9.decembrî akceptç-to likumprojektu «Grozîjumi liku-mâ «Par valsts budþetu 2009.ga-dam»» un Latvijas ekonomikas sta-bilizâcijas un izaugsmes atjaunoða-nas programmu. Tas paredz bûtis-kus ierobeþojumus valsts un pað-valdîbu budþeta finansçto institûci-ju amatpersonu un darbinieku atlî-dzîbas noteikðanâ 2009.gadâ.Valsts vai paðvaldîbas institûcijas,

kurâm pieejamo finansçjumu atlî-dzîbas izmaksai nosaka saskaòâ arlikumu «Par valsts budþetu2009.gadam», samazina finansçju-ma apjomu atlîdzîbas izmaksai par15 procentiem no kopçjâ institûci-jai 2009.gadâ noteiktâ vai plânotâfinansçjuma apjoma atlîdzîbas iz-maksai.

LBAS norâda, ka kompetenti unpienâcîgi atalgoti strâdâjoðie irviens no pamatelementiem, no ku-ru darbîbas ir atkarîga valsts pâr-valdes kopçjâ kvalitâte. Valsts civil-dienesta ierçdòi un darbinieki ir tie,kas nodroðina valsts pârvaldes fun-kciju izpildi, un no ðo strâdâjoðo rî-cîbas ir atkarîga citu cilvçku tiesîbuaizsardzîba, demokrâtiskâ valstsiekârta, sabiedrîbas droðîba, labklâ-jîba un tikumîba. LBAS uzskata, kaikvienâ demokrâtiskâ valstî ir bûtis-ki nodroðinât nepârtrauktu valstspârvaldes un paðvaldîbu darbîbuun sabiedrîbai ir jâbût droðai, kavienmçr bûs profesionâli cilvçki,kas varçs kvalitatîvi veikt valstspârvaldes funkcijas.

LBAS norâda, ka valdîbas pie-òemtajiem lçmumiem jâbût leìitî-miem, jânodroðina labas pârvaldî-bas principa ievçroðanu un jâbûtsamçrîgiem. Satversmes 90.pantsnoteic, ka: «Ikvienam ir tiesîbas zi-

nât savas tiesîbas». Labas pârvaldîbas un leìitimitâ-

tes princips prasa, lai sabiedrîbaibûtu iespçjams ne tikai uzzinât, kâ-di lçmumi attiecîbâ uz to tiek pie-òemti, bet arî to, kâpçc ðâdi lçmu-mi tiek pieòemti, kâds ir to pama-tojums.

Vçstulç teikts, ka Ministru kabi-neta un Saeimas steigpilnais, ne-konsekventais darbîbas stils irvçrsts uz slepenîbu un norobeþo-ðanos no sabiedrîbas informçðanasun pieòemto lçmumu pamatoða-nas.

Vçstulç norâdîts, ka LBAS ir sa-òçmis vairâkas sûdzîbas, ka iestâ-dçs, kurâs ir noslçgti darba koplî-gumi, jau ðobrîd tie netiek pildîti,pamatojoties uz I.Godmaòa izdotorezolûciju, kas aizliedz izmaksâtprçmijas. Tâpat, pamatojoties uznepiecieðamîbu samazinât izdevu-mus, iestâþu vadîtâji atsakâs pildîtcitas ar darba koplîgumiem uz-òemtâs saistîbas. Ir skaidrs, ka sû-dzîbas par darba koplîgumu neiz-pildi pieaugs no 2009.gada 1.jan-vâra, kad stâjas spçkâ likums «Parvalsts vai paðvaldîbas institûcijuamatpersonu atlîdzîbu 2009.ga-dâ», jo likums aizliedz izmaksâtprçmijas, naudas balvas, pabalstuspar atvaïinâjumu 2009.gadâ.

LBAS lûdz Tiesîbsargu izvçrtçtlikumu par amatpersonuatlîdzîbu 2009. gadâ

44 Pirmdiena, 2008. gada 22. decembrisPirmdiena, 2008. gada 22. decembris

LBAS: par Saeimas darbu pie Satversmes grozîjumiemJau èetri mçneði pagâjuðikopð tâ brîþa, kad par Latvi-jas Brîvo arodbiedrîbu savie-nîbas izstrâdâtajiem grozîju-miem Latvijas RepublikasSatversmç, kas paredzçjadot tautai tiesîbas atlaistSaeimu tajos gadîjumos, kadtâ zaudçjusi tautas uzticîbu,nobalsoja vairâk nekâ 608tûkstoði balsstiesîgo iedzî-votâju, kas ir daudz vairâkvçlçtâju nekâ 9. Saeimas vç-lçðanâs balsoja par valdoðâskoalîcijas partijâm.

Mums bija pamats uzskatît, kaðâds ievçrojams atbalsts arodbiedrîbuiniciatîvai ir skaidrs signâls politiíiemaktîvi sâkt strâdât pie visiem pieòe-mama Satversmes grozîjumu varian-ta, kas sevî apvienotu gan arodbiedrî-bu, gan arî Valsts Prezidenta izveido-tâs komisijas, gan arî Saeimas pozîci-jas un opozîcijas partiju izstrâdâtosvariantus.

Mums bija patiess gandarîjums, kaarodbiedrîbu aktivitâtes rada atbalstupie Prezidenta Valda Zatlera, tâs atzinî-gi novçrtçja gan daudzi politiíi, ganarî tiesîbu eksperti, pamanîja un izpra-ta liels vairums valsts pilsoòu.

Ir pagâjuði tikai èetri mçneði, betno gandarîjuma vairs ne vçsts, ir pa-licis vienîgi rûgtums par to, ka poli-

tiskâs partijas, Saeimas deputâti kâr-tçjo reizi ignorç valsts pilsoòu skaid-ri pausto gribu aktîvi piedalîties poli-tiskajos un sabiedriskajos procesos,arodbiedrîbu aktivitâtes pilsoniskâssabiedrîbas veidoðanâ joprojâm tiekizsmietas un izkropïotas, dârgaislaiks, ko vajadzçja tçrçt gan kvalitatî-vu Satversmes grozîjumu sagatavo-ðanai, gan arî valsts izveðanai noekonomiskâs krîzes, uzòçmçjdarbî-bas vides sakârtoðanai, tiek izðíiestsneauglîgâs diskusijâs, savstarpçjosapvainojumos, politisko partiju undeputâtu íîviòos par daþâdiem sîku-miem un otrðíirîgâm lietâm, novârtâatstâjot galveno uzdevumu – tautasgribas pildîðanu.

Tâpçc Latvijas Brîvo arodbiedrîbusavienîba pilnîbâ atbalsta Valsts Prezi-denta Valda Zatlera stingro prasîbu vi-sâm Saeimas partijâm kvalitatîvi unsavlaicîgi veikt tautas uzticçto darbu –izstrâdât un pieòemt Satversmes gro-zîjumus paredzot tajos gan tiesîbastautai atlaist Saeimu, gan arî paredzotplaðâkas pilnvaras Valsts preziden-tam.

Mçs uzskatâm, ka Saeimas deputâ-ti ir tieði atbildîgi par spçju vai arî ne-spçju strâdât tautas intereðu vârdâ,un Prezidentam ir visas tiesîbas prasîtðî darba raþîguma un kvalitâtes pieau-gumu, izmantojot visas valsts Satver-smç noteiktâs iespçjas ietekmçt ðo

procesu.Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienî-

ba uzskata, ka publiskajâ telpâ izska-nçjuðâs baumas par Prezidenta nodo-mu atlaist Saeimu paðreiz ir tikai bau-mas, tomçr, uzmanîgi sekojot deputâ-tu darbam, redzam, ka arodbiedrîbuideja tiek izkropïota pilnîbâ, un Satver-smes grozîjumu izstrâdâðana un pie-òemðana tiek mâkslîgi novilcinâta.

Klusais Adventa laiks ir laiks pâr-domâm, mierîgai un lîdzsvarotai dar-bîbai, izsvçrtu lçmumu pieòemðanai.Iededzot sveces Adventa vainagâ,katrs cilvçks, arî deputâts, ministrs,Prezidents, politiíis, pârdomâ padarî-tos un nepadarîtos darbus, mçìinasakârtot tos prioritârâ secîbâ pçc da-þâdiem nozîmîbas faktoriem – svara,garuma, atbildîbas lieluma, ilglaicîbasutt., un mçs neðaubâmies, ka to daraarî mûsu 100 gudrâs galvas, valdîba,Ministru prezidents un visi ministri.Tâpçc klusajâ Adventa laikâ arî mçsar pilnu atbildîbu un mieru vçrosimdeputâtu rosîðanos, savstarpçjo attie-cîbu spçles, vçrtçsim to izpratni ganpar darba tikumu, gan arî par inteli-ìenci, lai nâkamâ gada sâkumâ mçsveiktu savu Saeimas darba izvçrtçju-mu, par tâ rezultâtiem ziòojot ValstsPrezidentam.

2008. gada 2. decembrîPçteris Krîgers

LBAS priekðsçdçtâjs

Par godu Latvijas valstsdzimðanas dienai LatvijasBrîvo arodbiedrîbu savienî-ba (LBAS) jau otro reizi rîko-ja pasâkumu, kurâ apbalvo-ja labâkâs arodorganizâci-jas.

LBAS balvas un Atzinîbas rakstuspar labiem panâkumiem darbiniekusociâlo, ekonomisko un profesionâlointereðu aizstâvîbâ saòçma 16 uzòç-mumu un iestâþu arodorganizâcijas,kuras bija izvirzîjuðas 10 LBAS dalî-borganizâcijas.

LBAS balvas saòçma: A/S

«Latvenergo» Centrâlâ reìiona arod-organizâcija, priekðsçdçtâjs JânisGailis; A/S «Latvenergo» Rietumureìiona arodorganizâcija, priekðsç-dçtâja Aija Berga (Latvijas arodbied-rîba «Enerìija»);

A/S ,,Valmieras piens’’ arodorgani-zâcija, priekðsçdçtâja Dzidra Tete-re (Lauksaimniecîbas un pârtikas no-zaru arodu biedrîba);

Austrumu klîniskâs universitâtesslimnîcas klînikas «Gaiïezers» arod-organizâcija, priekðsçdçtâja VeltaBçrtule; Cçsu rajona veselîbas aprû-pes darbinieku arodorganizâcija,priekðsçdçtâja Valda Stanne; Rîgas

Vidzemes priekðpilsçtas sociâlâ die-nesta darbinieku arodorganizâcija,priekðsçdçtâja Astrîda Zîverte –Upeniece (Latvijas veselîbas aprû-pes un medicînas darbinieku arod-biedrîba);

SIA «Bûvmehanizâcija» arodorga-nizâcija, priekðsçdçtâjs RihardsBernâts (Latvijas Celtnieku arod-biedrîba);

RP SIA «Rîgas satiksme» arodorga-nizâcija, priekðsçdçtâjs Pçteris Si-maþs (Latvijas sabiedrisko pakalpo-jumu un transporta darbinieku arod-biedrîba LAKRS);

(Turpinâjums 5. lpp.)

LBAS apbalvo labâkâs arodorganizâcijas

55Pirmdiena, 2008. gada 22. decembrisPirmdiena, 2008. gada 22. decembris

LBAS apbalvo labâkâs arodorganizâcijas(Turpinâjums no 4. lpp.)

A/S «LPB» arodorganizâcija,priekðsçdçtâja Silvija Ivanova(Latvijas Tirdzniecîbas darbiniekuarodbiedrîba);

SIA «Rîgas laku un krâsu rûpnî-ca» apvienotâ arodorganizâcija,priekðsçdçtâja Gaida Muiþniece;A/S «OlainFarm» arodorganizâcija,priekðsçdçtâjs Alnis Ðverns (Latvi-

jas Industriâlo nozaru arodbiedrî-ba);

Valkas pilsçtas domes arodorga-nizâcija, priekðsçdçtâja Lîga Metu-zâle (Latvijas Paðvaldîbu darbiniekuarodbiedrîba);

Ventspils pilsçtas valsts policijasarodorganizâcija, priekðsçdçtâjsAndris Stepaniviès (Latvijas ap-vienotâ policistu arodbiedrîba);

Cçsu pamatskolas arodorganizâ-cija, priekðsçdçtâja Ausma Klçt-niece; Kuldîgas rajona Pelèu speci-âlâ internâtpamatskolas arodorga-nizâcija, priekðsçdçtâja Agita Ge-rasimovièa; Rçzeknes pilsçtas2.vidusskolas arodorganizâcija,priekðsçdçtâja Regîna Solovjova(Latvijas Izglîtîbas un zinâtnes dar-binieku arodbiedrîba).

12. decembrî Latvijas Brîvoarodbiedrîbu savienîbâ ti-kâs LBAS vadîba, dalîborga-nizâciju vadîtâji un speci-âlisti ar Valsts darba inspek-cijas direktori Ritu Elci.

Tikðanâs gaitâ iezîmçjâs ïotidaudz jautâjumu, kurus turpmâk ko-pîgi risinâs nozaru arodbiedrîbu pâr-stâvji un VDI.

Kâ lielâko ðî brîþa problçmu R. El-

ce minçja tendenci, ka VDI nepietiekkapacitâtes, lai pievçrstos darba aiz-sardzîbas jautâjumiem, bet jâcînâs ardarba devçjiem, kas nemaksâ algas.Tas nenotiek masveidâ, bet sûdzîbasienâk no darbiniekiem, kas strâdâjuðividçjos vai mazos uzòçmumos unaiziet no darba – netiek izmaksâta al-ga par pçdçjo darba mçnesi, nemaznerunâjot par kompensâciju. VDI varuzlikt sodu darba devçjam, bet darbi-niekam vienalga jâgrieþas tiesâ.

Sarunâ visi viennozîmîgi uzsvçralielo nepiecieðamîbu pçc darba tie-sâm, jo, lai gan Tieslietu ministrijauzskata, ka tâs nav vajadzîgas, jo tie-sâs nav daudz ar darba strîdiem sais-tîtu lietu, tomçr visi atzina, ka darbi-nieki negrieþas tiesâs dârgo juridiskopakalpojumu dçï.

Sarunâ tika diskutçts par nepilnî-go darba likumdoðanu un vairâkâmkonkrçtâm samilzuðâm problçmâmkonkrçtos uzòçmumos.

Konkursâ «Profs 2008» uz-varçja RTU Liepâjas filiâlesprofesionâlâs vidusskolas 4.LKT kurss! 2. vietu ieguvaVecbebru Profesionâlâs vi-dusskolas 4.kurss (program-ma «Viesnîcu serviss»), 3.vieta – Latgales Transportaun sakaru tehniskâs skolasKV -41. kursam. 4. vietâ ierin-dojâs Ogres Profesionâlâs vi-dusskolas 4.kurss (program-ma «Sekretariâta un birojadarbs»), savukârt 5. vietâ –Olaines Mehânikas un tehno-loìijas koledþas 4.kurss

Konkursa finâlâ komandas ne ti-kai atbildçja uz viktorînas jautâju-miem par darba droðîbu un darbatiesîbâm, bet arî veica praktiskus uz-devumus, apliecinot savu spçjuorientçties «Darba likuma» pantos,kâ arî erudîciju jautâjumos par droðî-bas zîmçm un individuâlajiem aiz-

sardzîbas lîdzekïiem.Pasâkuma noslçgumâ visus svei-

ca dziedâtâja Aisha!Konkursâ kopumâ piedalîjâs

1413 audzçkòi no 46 profesionâla-jâm skolâm visâ Latvijâ, kas no 3.lîdz 7.novembrim aizpildîja konkur-sa anketas, atbildot uz jautâjumiempar darba tiesîbâm, darba droðîbuun arodbiedrîbu darbîbu.

Konkursa þûrija vçrtçja arî indivi-duâli labâkos audzçkòus. Zemgalesreìionâ labâkos rezultâtus uzrâdîjaIngus Brûvelis, Vecbebru Profesi-onâlâ vidusskola, Kurzemes reìi-onâ – Lâsma Íere, RTU Liepâjas fili-âles profesionâlâ vidusskola, Latga-les reìionâ: Artûrs Bleiders, Latga-les Transporta un sakaru tehniskâskola, Rîgâ un Rîgas rajonâ: MârîteKusiòa, Rîgas Stila un modes profe-sionâlâ vidusskola, savukârt Vidze-mes reìionâ labâkie rezultâti bijaAgitai Iesalniecei no Ogres Profesi-onâlâs vidusskolas.

Katrs finâlâ uzvarçjuðâs klasesaudzçknis saòçma iPod NANO at-skaòotâju, savukârt visi finâla dalîb-nieki var veselu dienu bez maksasatpûsties «Lîvu Akvaparkâ». Indivi-duâli labâkie audzçkòi katrâ reìionâun Rîgâ tika godinâti ar titulu «Profs2008» un savâ îpaðumâ ieguva foto-kameras. Savukârt finâla dalîbniekupârstâvçtâs izglîtîbas iestâdes sa-òçma sporta inventâru 300 latu vçr-tîbâ.

Konkursa galvenais mçríis ir vei-cinât profesionâlo izglîtîbas iestâþuaudzçkòu interesi un izpratni pardarba tiesîbâm un droðîbu, uzsâkotdarba gaitas, kâ arî rosinât izglîtîbasiestâdes vairâk pievçrsties jautâju-miem, kas skar jaunieðu gatavîbusâkt darba dzîvi.

LBAS konkursu rîko ar Eiropas So-ciâlâ fonda finansiâlu atbalstu, un toinformatîvi atbalsta Izglîtîbas un zi-nâtnes ministrija, kâ arî Profesionâlâsizglîtîbas administrâcija.

Tikâs LBAS un VDI

LBAS konkurss «Profs 2008»

66 Pirmdiena, 2008. gada 22. decembrisPirmdiena, 2008. gada 22. decembris

Aizsâcies ESF projekts Sâkot ar 2008.gada 1.sep-tembri Latvijas Brîvo arod-biedrîbu savienîba ir uzsâ-kusi Eiropas Sociâlâ fondaprojekta «Darba attiecîbuun darba droðîbas normatî-vo aktu praktiska piemçro-ðana nozarçs un uzòçmu-mos» îstenoðanu.

Strâdâjoðo labklâjîba un dzî-ves kvalitâte ir tieði atkarîga nodarba apstâkïiem un darba tie-sisko attiecîbu kultûras, jo darbavietâ mçs pavadâm lielâko die-nas daïu un darba vide bûtiskiietekmç strâdâjoðo darba pro-duktivitâti, motivâciju un dzîveslîmeni. Pie tam Latvijâ joprojâmir augsts nelaimes gadîjumu undarba tiesisko attiecîbu pârkâpu-mu skaits. Tâpçc projekta mçríisir uzlabot strâdâjoðo darba ap-stâkïus un sekmçt, lai tiktu ievç-rotas strâdâjoðo darba tiesîbaskatrâ darba vietâ, tâdâ veidâ ma-zinot darba tiesisko attiecîbupârkâpumu un nelaimes gadîju-mu skaitu.

Galvenie projekta uzdevumiir:

– izglîtot strâdâjoðos par dar-ba tiesîbu un darba droðîbas jau-tâjumiem darba vietâs;

– informçt strâdâjoðos parnormatîvo aktu darba tiesîbu undarba droðîbas jomâ praktiskopiemçroðanu;

– sniegt konsultâcijas strâdâ-joðajiem un palîdzçt rast praktis-ku risinâjumu darba strîdu gadî-jumos.

Projekta ietvaros laika periodâno 2008.gada lîdz 2013.gadamir plânots veikt sekojoðu projek-ta aktivitâðu îstenoðanu:

l Konsultâciju sniegðana unapmâcîbu programmu veidoða-na un organizçðana (ietver 7apakðaktivitâtes).

l Informatîvo un metodiskomateriâlu izdoðana (ietver 4apakðaktivitâtes).

l Sabiedrîbas informçðanasun izglîtoðanas pasâkumi (ietver15 apakðaktivitâtes).

Viena no bûtiskâkajâm un gal-venajâm aktivitâtçm projektâ irKonsultatîvo centru izveide èetr-os reìionos (Valmiera, Jelgava,Daugavpils, Liepâja) un Rîgâ, kur

tiks sniegtas konsultâcijas no-darbinâto personu informçðanaiun konsultâciju sniegðanai pardarba tiesisko attiecîbu un darbaaizsardzîbas normatîvo aktupraktiskas piemçroðanas jautâ-jumiem. Ðobrîd norisinâs darbspie konsultatîvo centru iekârto-ðanas.

Konsultantu atlasei centrossaskaòâ ar Ministru kabineta no-teikumiem Nr.65 tika rîkota ie-pirkuma procedûra, kâ rezultâtâðobrîd ir zinâms, ka konsultâci-jas Liepâjâ sniegs Jânis Neima-nis, Daugavpilî - Ingrîda Grad-kovska, Jelgavâ – Ligita Brahma-ne, Valmierâ – Linda Pçtersone,savukârt Rîgâ bûs divi konsul-tanti – viens darba tiesîbu jautâ-jumos – Kaspars Râcenâjs unotrs – darba aizsardzîbas jautâ-jumos – Mârtiòð Puþuls.

Saskaòâ ar projekta rezultatî-vajiem râdîtâjiem, katra konsul-tanta uzdevums bûs sniegt nemazâk kâ 120 konsultâcijas ga-dâ. Rîgas konsultatîvajâ centrâtiks sniegtas arî konsultâcijasdarba strîdu risinâðanâ.

Katra konsultatîvajam cen-tram tiks noteikts konkrçts ap-meklçtâju laiks, jo pârçjâ laikâkonsultantiem bûs nepiecieðamssagatavot atbildes vai arî nepie-cieðamîbas gadîjumâ doties uzuzòçmumiem, lai konsultâcijassniegtu klâtienç strâdâjoðo gru-pai seminâru vai konsultâcijuveidâ.

Paralçli konsultâciju sniegða-nai konsultantu uzdevums bûskoordinçt LBAS arodbiedrîbudarbîbu reìionos, popularizçtarodbiedrîbu darbîbu un darbakoplîgumu priekðrocîbas, kâ arîsadarboties ar vietçjiem darbadevçjiem, paðvaldîbâm, ValstsDarba inspekciju un Nodarbinâ-tîbas valsts aìentûru.

Aicinâm apmeklçt konsultatî-vos centrus un izmantot iespçjusaòemt konsultâcijas darba tiesî-bu un darba aizsardzîbas jautâ-jumos!

Otrdien, 9.decembrî,Liepâjâ, Celtnieku ielâ 19atklâja pirmo konsultatîvocentru Latvijâ, kur profesionâlispeciâlisti sniegs bezmaksaskonsultâcijas darba tiesîbu un

darba aizsardzîbas jautâjumosvisiem strâdâjoðajiem.

Lai pârrunâtu kopîgas sadar-bîbas perspektîvas, analizçtupastâvoðâs problçmas, iespç-jamos draudus un to novçrðanasiespçjas, Latvijas Brîvo arodbie-drîbu savienîba konsultatîvâcentra atklâðanâ aicinâja piedalî-ties valsts iestâþu un paðvaldîbupârstâvjus.

11.decembrî Daugavpilî,Saules ielâ 5a tika atklâtsotrais LBAS konsultatîvaiscentrs. Atklâðanas diskusijâpiedalîjâs Latvijas Brîvo arodbie-drîbu savienîbas priekðsçdçtâjsPçteris Krîgers, Daugavpils arod-biedrîbu centra vadîtâjs Valen-tîns Gradkovskis, Latgales re-ìionâlâs valsts darba inspekcijasvadîtâjs Jânis Butâns un Nodarbi-nâtîbas valsts aìentûras Dau-gavpils filiâles vadîtâjs Jânis Va-nags, kâ arî vietçjo nozaru arod-biedrîbu vadîtâji.

Diskusijas laikâ visi klâtesoðieatzinîgi vçrtçja konsultatîvâ cen-tra izveidi un uzsvçra tâ ne-piecieðamîbu pilsçtas un rajonaiedzîvotâjiem laikâ, kad viòudarba tiesîbas tiek arvien bieþâkpârkâptas.

Saskaòâ ar projekta aktivitâðuplânu un laika grafiku 2008.ga-da rudenî tika îstenotas sekojo-ðas aktivitâtes:

n Konkursa profesionâlo sko-lu skolçniem organizçðana(skat.sîkâku informâciju LBASmâjas lapâ zem bannera«Profs2008»)

n Darba tiesîbu publicitâtesmonitorings

n Izglîtîbas pilnveides apmâ-cîbas licencçtu kursu «Darba aiz-sardzîba un droðîba» sagatavo-ðana

n Informatîvâ materiâla «Dar-ba koplîguma loma darba tiesis-kajâs attiecîbâs» izstrâde

n Sabiedrîbas informçðanasstratçìiju izstrâde

n Informatîvâs publicitâteskampaòas par projekta aktivitâ-tçm, kur galvenais akcents tikslikts uz konsultatîvo centru dar-bîbas popularizçðanu

Sîkâka informâcija pa tâlr.67035906, linda.romele@lbas.lv

Projekta vadîtâja: Linda Romele

77Pirmdiena, 2008. gada 22. decembrisPirmdiena, 2008. gada 22. decembris

Strâdâjoðo darba tiesîbu aizsardzîba No 2006.gada 1.oktobra Lat-vijas Brîvo arodbiedrîbu sa-vienîba (LBAS) ir uzsâkusi îs-tenot Leonardo da Vinciprogrammas projektu «Strâ-dâjoðo darba tiesîbu aizsar-dzîba darbaspçka kustîbas(mobilitâtes) ietvaros» («Tra-de Union as Defensive Mec-hanism of Labour Market inFree Labour ForceMobility»).

Projekts tiek îstenots sadarbîbâ ararodbiedrîbâm no Îrijas, Vâcijas, Spâ-nijas, Dânijas un Zviedrijas, kâ arîNodarbinâtîbas valsts aìentûras EU-RES departamentu un sabiedrîbu arierobeþotu atbildîbu «Zygon BalticConsulting».

Projekta idejas pamatâ ir piere-dze, kura râda, ka sekmîgam dar-bam ârvalstî nepietiek vien ar to, kair zinâma vieta, kur strâdât, un aptu-vena informâcija par darba apstâk-ïiem un nosacîjumiem. Darbinieki,kuri devuðies peïòâ ar ðâdu informâ-cijas bagâþu, nereti ir smagi vîluðiesreâlajâ situâcijâ, kad atklâjas, ka bezCV angïu valodâ, iepriekð iegûto iz-glîtîbu apliecinoðiem vai citiem do-kumentiem atrast darbu nav tik vien-kârði, kâ ðíitis ðeit, Latvijâ. Tam lîdziseko vçl virkne jautâjumu par uztu-rçðanos un dzîves vietu ârvalstî, ku-ru risinâðana var izrâdîties ne tikvienkârða, ja pirms aizbraukðanasnav iegûts pietiekami daudz infor-mâcijas vai veikti atbilstoði priekð-darbi.

Lai novçrstu, vai vismaz mazinâ-tu ðâdas negatîvas pieredzes iespç-jamîbu, projekts ir vçrsts uz infor-

mçðanu un apmâcîbu – gan arod-biedrîbu darbinieku, gan attiecîgoinstitûciju, kas strâdâ tieði ar cilvç-kiem, kas vçlas doties strâdât uz âr-valstîm, darbinieku, gan arî paðustrâdâtgribçtâju informçðanu un ap-mâcîbu.

Ðî mçría sasniegðanai projektâ ie-saistîtâs arodbiedrîbas no seðâmEiropas valstîm vienojâs par septi-òiem tematiem, par kuriem sniegt in-formâciju katram, kurð vçlas dotiesstrâdât uz ârvalstîm, bûtu visbûtis-kâk. Temati attiecas uz tâdiem jautâ-jumiem kâ darba tirgus vispârçjâ si-tuâcija, praktiska informâcija par ie-kïauðanos darba tirgû, informâcijapar arodbiedrîbu darbîbu un notei-kumiem, lai iestâtos arodbiedrîbâ,koplîgumu noslçgðana, praktiska in-formâcija par visbieþâk pieïautajâmkïûdâm, strâdâjot ârvalstîs, un iespç-jâm, kâ tâs nepieïaut.

Apkopojot informâciju, ko parkatru to tematiem sagatavoja katradalîbvalsts, tika izstrâdâta apmâcîbuprogramma 35 akadçmisko stunduapjomâ. Apmâcîbu programma sevîietver gan izsmeïoðu materiâlu parkatru no seðâm projekta dalîbval-stîm, gan arî metodisko materiâlu,kas atvieglo ðîs programmas pa-sniegðanu. Turklât paralçli teorçtis-kai informâcijai un skaitïiem prog-rammâ iekïauta arî praktiska infor-mâcija par katrâ dalîbvalstî izplatî-tiem praktiskajiem gadîjumiem, ku-ros redzami no ârvalstîm iebraukuðodarbinieku tiesîbu un intereðu aiz-skârumi.

Apmâcîbu programmas mçríis ir35 akadçmisko stundu laikâ sagata-vot multiplikatorus no visâm projek-

tâ iesaistîtajâm dalîbvalstîm, lai tiesavukârt tâlâk izglîtotu tieðo mçr-íauditoriju – darbiniekus, kas vçlasdoties strâdât uz ârvalstîm – savâvalstî. Izstrâdâtâ apmâcîbu program-ma tika izmçìinâta praksç, un no ðîgada 8. lîdz 12.septembrim Rîgâ no-risinâjâs apmâcîbu kurss, kurâ pie-dalîjâs kopskaitâ 20 multiplikatori noseðâm projekta dalîbvalstîm. Apmâ-cîbu kurss pulcçja gan cilvçkus, kasstrâdâ centrâlos arodbiedrîbu biro-jos, gan cilvçkus no arodorganizâci-jâm uzòçmumos, gan cilvçkus, kurutieðie darba pienâkumi ietver konsul-tâciju sniegðanu tiem, kas vçlas do-ties strâdât ârvalstîs. Apmâcîbu kur-sa noslçgumâ tâ dalîbnieki atzina, kair ieguvuði daudz plaðâku priekðsta-tu un informâciju par darbaspçkamigrâciju Eiropâ un nosacîjumiem,kas jâievçro, lai tâ bûtu darbiniekuinteresçm labvçlîga.

Paralçli ðai 35 akadçmisko stunduapmâcîbu programmai tiek izstrâdâ-ta arî saîsinâta – 12 akadçmiskostundu – apmâcîbu programma, ku-ru multiplikatori varçs izmantot, or-ganizçjot mçríauditorijas apmâcî-bas savâ valstî, vai savâ ikdienas dar-bâ sastopoties ar situâciju, kad jâ-sniedz konsultâcijas cilvçkiem, kurisavas darba gaitas nolçmuði turpinâtârvalstîs.

Sîkâka informâcija par projektu,kâ arî abas apmâcîbu programmasgan angïu, gan latvieðu, gan visu pâ-rçjo projekta dalîbvalstu valodâs bûspieejamas arî LBAS interneta mâjaslapâ http://www.lbas.lv.

Zanda Grundberga,LBAS juriste,

projekta vadîtâja

Latvijas Brîvo arodbiedrîbusavienîbu no 24. novembralîdz 28.novembrim apmeklç-ja Moldovas Nacionâlâsarodbiedrîbu konfederâci-jas (CNSM) delegâcija: vice-prezidents Petru Chiriac,Starptautiskâ departamentavadîtâja Nina Zghibarta, Sa-karu arodbiedrîbu federâci-jas prezidents Ion Pirgaru,

Izglîtîbas darbinieku arod-biedrîbas prezidents MihailLascu, Kultûras darbiniekuarodbiedrîbas prezidents Ni-colae Garaz.

CNSM pârstâvji tikâs ar LBAS valdiun dalîborganizâciju pârstâvjiem, Iz-glîtîbas un zinâtnes darbinieku arod-biedrîbu, Industriâlo nozaru arod-biedrîbu, Sakaru darbinieku arod-

biedrîbu, Dzelzceïnieku un satik-smes nozares arodbiedrîbu, Kultûrasdarbinieku arodbiedrîbu, kâ arî ap-meklçja uzòçmumus – A/S «LatvijasBalzams», A/S «Grindex» un Jûrma-las pilsçtas muzeju.

Moldâvu viesi sacîja lielu paldiesvisiem vizîtes organizçtâjiem un da-lîborganizâcijâm par silto uzòemða-nu.

(Turpinâjums 8. lpp.)

Viesi no Moldovas

88 Pirmdiena, 2008. gada 22. decembrisPirmdiena, 2008. gada 22. decembris

Viesi no Moldovas (Turpinâjums no 7. lpp.)

Tika nodibinâti kontakti starpnozarçm, un plânots, ka tuvâkajânâkotnç tiks noslçgts sadarbîbaslîgums starp LBAS un CNSM.

Ðî bija moldovieðu atbildes vi-zîte. Sâkums Moldovas un Latvi-jas arodbiedrîbu draudzîbai mek-lçjams jau septembrî, kad, pama-tojoties uz LR Ârlietu ministrijasun LBAS noslçgto lîgumu parpriekðizpçtes vizîti uz MoldovasNacionâlo arodbiedrîbu konfede-râciju (CNSM), LBAS priekðsçdçtâ-ja vietniece Lîvija Marcinkçvièa,LBAS ârçjo sakaru koordinçtâjaAriadna Âbeltiòa, arodbiedrîbas«Enerìija» valdes loceklis AivarsÂboliòð, LBAS Mâcîbu centra vadî-tâja Linda Romele devâs uz Mol-dovas galvaspilsçtu Kiðiòevu, kurdarbojas Moldovas Nacionâlâarodbiedrîbu konfederâcija(CNSM). Komandçjuma mçríis bi-ja iepazîties ar CNSM darbu unveidot turpmâku ilgtermiòa sa-darbîbu daþâdâs jomâs.

Vizîtes darba kârtîba bija ïoti in-tensîva, tâs nodroðinâjumu veicaCNSM starptautiskais departa-ments (vadîtâja Ò.Þgibarta) un vi-sos plânotajos pasâkumos piedalî-jâs arî CNSM vadîba – priekðsçdç-tâjs L.Manea, priekðsçdçtâja viet-nieki O.Budza un M.Hinku, kâ arîkonfederâlais sekretârs N.Suruce-anu.

Notika tikðanâs ar CNSM vadî-bu, kura uzsvçra turpmâkâs ie-spçjamâs sadarbîbas svarîgumuMoldovas arodbiedrîbu kustîbaiun izteica patiesu prieku un gan-darîjumu par Latvijas arodbiedrî-bu vçlmi sadarboties, lai veicinâtuMoldovas integrçðanos Eiropâ, ku-ra vçlas kïût par ES dalîbvalsti.CNSM vadîba uzskata, ka galvenâsadarbîba bûtu nepiecieðama soci-âlâ dialoga jomâ gan nacionâlajos,gan arî nozaru lîmeòos. LBAS dele-gâcijas vadîtâja L.Marcinkçvièa iz-skaidroja Moldovas kolçìiem sa-darbîbas projekta mçríi un bûtî-bu, pastâstîja par patreizçjo situ-âciju Latvijâ, par LBAS struktûru

un darbîbas mçríiem. SavukârtCNSM vadîba îsumâ iepazîstinâjaar savas konfederâcijas struktûru,kura izveidojusies, apvienojoties2 Moldovas arodbiedrîbu centriem2007.gadâ (oficiâli tiek deklarçti ~650 000 biedri, bet reâli tiek uz-skatîts, ka ir ~ 400 000, 32 dalî-borganizâcijas, 10 500 pirmorga-nizâcijas), par sadarbîbu ar valdî-bu un parlamentu (Moldovas arod-biedrîbas galvenokârt sadarbojasar Komunistisko partiju), par tikkonotikuðo skolotâju piketu pie val-dîbas çkas ar prasîbâm paaugsti-nât darba algu. Nacionâlâ lîmeòasociâlais dialogs tiek uzskatîts parsamçrâ labu, bet nozaru un terito-riâlais dialogs ir vâjð, trîspusçjâssadarbîbas padomes darbîba vei-dota uz atðíirîgiem principiem ne-kâ Latvijâ – padome tiekas tikai di-vas reizes gadâ, nav apakðkomisi-ju. Kâ pozitîvs moments jâmin, kaMoldovas arodbiedrîbâm izdeviessaglabât gandrîz visus savus îpa-ðumus – vairâkas sanatorijas, vies-nîcas, arodbiedrîbu mâju. CNSMizdot savu iknedçïas avîzi «GolosNaroda» (pçdçjâ numurâ atspogu-ïota arî LBAS delegâcijas vizîte).Moldova nabadzîbas ziòâ ir pçdç-jâ vietâ Eiropâ, vidçjâ alga ~ 200ASV dolâri.

LBAS delegâcija tikâs ar CNSMkonfederâcijas komitejas (atbilstLBAS valdei) locekïiem ( no 32 pie-dalîjâs 22, kâ arî revîzijas komite-jas priekðsçdçtâjs un Darba insti-tûta direktors).

CNSM prezidents informçja, kapatreiz notiek konfederâcijas îpa-ðumu, kuru darbîbu viòi regulç, at-jaunoðana, konfederâcija nodar-bojas arî ar tûrismu un veselîbasuzlaboðanu arodbiedrîbas bied-riem, kuriem sanatorijâs tiek pie-dâvâtas izdevîgas cenas (arod-biedrîbas biedri maksâ tikai 15%no noteiktâs cenas).

Priekðsçdçtâja vietnieks O.Bu-dza informçja, ka viòi ir noraizç-juðies par darbaspçka migrâciju,oficiâlie dati liecina, ka izbrauku-ði ~ 360 000 iedzîvotâji, bet re-

âlais skaitlis ir ap 500 000. Past-âv iespçja iegût 2 pilsonîbas,daudzi ieguvuði Rumânijas pilso-nîbu. Izbrauc uz Itâliju, Krieviju,30% – uz ES valstîm. Daudzi ne-pârzina migrâcijas noteikumus,nav aizsargâti. Lai gan konfederâ-cija noslçgusi sadarbîbas lîgu-mus ar daudzu valstu radniecî-gâm arodbiedrîbâm, problçmurada fakts, ka daudzi iedzîvotâjinepaziòo par savu izbraukðanu.Valstî ieplûst nereìistrçta nauda.Pagâjuðâ gadâ ap 1 milj. ASV do-lâru no izbraukuðajiem darbinie-kiem tika atsûtîti Moldovâ esoða-jâm ìimençm.

Daudz iedzîvotâju nodarbinâtineformâlajâ ekonomikâ, 1 darbi-nieks uztur vidçji 2,3 pensionâ-rus. Saòemtâ nauda tiek izlietotapatçriòiem nevis investîcijâs.

Darba institûta direktors D.Ðan-dru informçja par to, ka visus ðosgadus darbojas konfederâcijasmâcîbu institûts, kas veic labudarbu arodbiedrîbas biedru un lî-deru apmâcîbâ.

Moldovâ nesen izstrâdâtsjauns Darba kodekss, sadarbojo-ties ar arodbiedrîbâm un darbadevçjiem, kurâ iekïautas arî nor-mas par sociâlo partnerîbu, iz-strâdâts arî jauns likums par dar-ba apmaksu valsts sektorâ strâdâ-joðajiem un jauns likums par dar-ba droðîbu. Koplîgumiem naci-onâlajâ un nozaru lîmenî ir likumaspçks, koplîgumi tiek reìistrçtiDarba inspekcijâ (nozaru lîmenîreìistrçti 700 koplîgumi, 8 naci-onâlâ lîmeòa koplîgumi). 450milj. ASV dolâri izlietoti algu sistç-mas likuma ievieðanai, toties no2002.gada valstî nav algu parâdu.Gada laikâ alga palielinâta par 9-10%, kas reâli nosedz inflâciju.Gan arodbiedrîbu, gan darba de-vçju pârstâvji regulâri piedalâsvaldîbas sçdçs. Patreiz tiek izstrâ-dâts darbîbas plâns pedagogu al-gas palielinâjumam. Minimâlâ al-ga budþeta iestâdçs 400 MDL(~20 Ls), saimnieciskâ aprçíinaiestâdçs – 900 MDL (~45 Ls).

Izdevumu sagatavoja:LBAS sabiedrisko attiecîbu menedþere Sanita Lorence, tâlr. 7035917e-pasts: sanita.lorence@lbas.lvLBAS datortehniíis Ojârs Kuzòecovs,

tâlr. 7035904, e-pasts: ojars.kuznecovs@lbas.lvLatvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîba (LBAS),Bruòinieku iela 29/31, Rîga, LV-1001,www.lbas.lv