otrdiena, 9. marts daþi latvieði ir par krieviem*...divdesmit divus gadus vecs. ne-precçjies....

Divdesmit divus gadus vecs. Ne-precçjies. Nâk no labas ìimenes.Viòa mâjas ir Liepâjâ. Ðobrîd dzîvostudentu kopmîtnçs. 4. kursâ studçjurisprudenci. Strâdâ Latvijas Re-publikas Saeimâ. Un jau pârisnedçïas ir jaunievçlçtâs Studentupadomes priekðsçdçtâjs. No ie-priekðçjiem priekðsçdçtâjiem viòuatðíir mâka izveidot labu koman-du un prasme veiksmîgi ar to sa-strâdâties. Pasniedzçji viòu rakstu-ro kâ apzinîgu, mçrítiecîgu unerudîtu studentu. Iepazîstieties –jaunais LU SP priekðsçdçtâjs IVARSLUKAÐEVIÈS.

Tevi ievçlçja ar 31 balsi “par”.Vai tu zini, konkrçti kuri bija tieseði LU SP locekïi, kas balsoja“pret”, un vai tev vispâr ir svarîgi,ar cik balsîm “par” vai “pret” tutiec ievçlçts par jauno LU SPpriekðsçdçtâju?

LU SP ienâcu jau tad, kad studçju

vçl tikai pirmajâ kursâ. Viens nopietnspuisis no Liepâjas, spçlçjot kopmîtnçskârtis, piedâvâja man kandidçt viòasarakstâ. Toreiz mâcîjos politologos.Pateicoties ðim sarakstam, es tikuievçlçts LU SP. Pirmo gadu nesapratunekâ no tâ, kas tur notika. Lîdzîgi, kâtas notiek ar daudziem arî tagad, esgâju uz LU SP sanâksmçm un vien-kârði klausîjos, ko citi runâ. Sa-draudzçjos ar juristiem un tagad arîstudçju tieði ðajâ fakultâtç. Pagâjuðajâgadâ tiku ievçlçts par LU SP Kultûraskomisijas vadîtâju.

Esmu piedzîvojis trîs LU SPpriekðsçdçtâjus, un ne ar vienu noviòiem neesmu îpaði labi sadzîvojis.Vienmçr ir bijis tâ, ka uz priekðsçdçtâ-ja amatu ir kandidçjuði divi cilvçki, unes parasti esmu bijis tâ pusç, kuru ne-ievçl. Runâjot konkrçti par lîdzðinçjoLU SP priekðsçdçtâju Pçteri Jurèenko– viòð daudzas lietas vienkârði nedarî-ja. Piecu baïïu sistçmâ viòam varçtulikt divi ar krustu. Tâds bardaks, kâdsLU SP ir atstâts pçc viòa...

Es melotu, ja teiktu, ka man navsvarîgs balsu skaits, kas tika atdots

par mani. Es ne-biju domâjis, kabûðu vienîgaiskandidâts un parmani balsos tikdaudzi. Vçl nedçïupirms vçlçðanâmLU SP ik pa brîdimuzpeldçja runaspar Pçtera otr-reizçju kandidç-ðanu, taèu beigâsviòð laikamtomçr kaut kosaprata. Manup-rât, iepriekð ne-darbojoties LUSP, cilvçks ne-var atnâkt unpçkðòi kïût partâs priekðsçdçtâ-ju. Pçteris pagâ-juðajâ gadâ to ti-piski pierâdîja.Pirms kïuvapar LU SP

LU SZF Socioloìijas maìistra pro-grammas 2. kursa studente OLGAPISARENKO ðobrîd raksta maìistradarbu “Latvijas krievu identitâte”ar mçríi pierâdît, ka Latvijas krieviveido atseviðíu, ïoti specifiskugrupu, kas nelîdzinâs ne latvie-ðiem, ne arî Krievijas krieviem. Ða-jâ reizç ko sîkâk uzzinâsiet par Ol-gas pirms diviem gadiem veiktopçtîjumu bakalaura darba “Rîgaskrievvalodîgo skolçnu akulturâci-jas stratçìijas mazâkumtautîbuizglîtîbas reformas kontekstâ” ie-tvaros. Toreiz, aptaujâjot 7. klasesskolçnus, kas saskaòâ ar mazâ-kumtautîbas izglîtîbas reformu ðo-gad vidusskolâ pirmie sâks mâcî-ties latvieðu valodâ, atklâjâs nopolitiskajiem lozungiem atðíirîgsviedoklis.

nnuummuurrss

Daþi latvieði ir par krieviem*

GITA LIEPIÒA,“Universitâtes Avîze”

BARBA MEDNE,LU EVF Studente

Ðobrîd abas puses jûtas apdraudçtas un darbojas paðsaglabâðanâs instinktuvadîtas,” skaidro LU studente un turpina, “tas ir ïoti bîstami, jo viss, kas skai-tâs dabisks, viegli var pârvçrsties par kaut ko meþonîgu un nekontrolçjamu

Eiropâ pazîstamâ Skandinâvijas rapmetalgrupa “Clawfinger” RadioNABA studijâ - 11.lpp.

Uz ð. g. 1. janvâri LUstudçjoðâ kredîtu saòçma 11,3 % no LU kopçjâ pilna laikastudçjoðo skaita - 2.lpp.

Jauna tikðanâs vieta – LU gaismas kolonnaizstâdç “Skola 2004” - 3.lpp.

11 Otrdiena , 9 . marts

Ko par izglîtîbas reformu domâ potenciâlie Latvijasaugstskolu studenti, ðobrîd krievvalodîgie skolçni, kasmâcâs Rîgas skolâs ar krievu mâcîbu valodu?

Viòð ir pretLieldienu brîvdienu likvidçðanu un dienesta viesnîcu samaksas paaugstinâðanu!

vidus lapa

vidus lapa

Esmu treðâ kursa studenteun uz doto brîdi atrodosakadçmiskajâ atvaïinâju-mâ. Mâcoties otrajâ kursâ,finansiâlu apsvçrumu dçï,pieteicos studçjoðâ kredî-tam seðdesmit latu ap-mçrâ, kas man tika arîpieðíirts. Savas lielâs aiz-òemtîbas un, iespçjams,arî nepietiekami labâs in-formçtîbas dçï, tik vien kânobrînîjos, kad uzzinâju –iepriekð tikai otrajam kur-sam plânotais studçjoðâkredîts, man, kâ izrâdâs, irautomâtiski pieðíirts arîtreðâ un ceturtâ kursa stu-dijâm. Pirmâ mirkïa priekspar savu finansiâlo stabili-tâti turpmâko trîs gadu ga-rumâ, toreiz apturçja maniiet uz banku vai savu fakul-tâti, lai paskaidrotu savuvçlmi saòemt studçjoðâkredîtu tikai otrâ kursa divusemestru garumâ.

Daudzi tâ arî lîdz ðimbrîdim neatbildçti jautâjumiman palika pçc vairâku mçne-ðu ilgâs sev pieðíirtâ kredîtagaidîðanas un saòemðanas arîtaustâmâ veidâ. Lai gan pietei-kumu kredîta pieðíirðanai uz-rakstîju un savâ fakultâtç toiesniedzu jau savlaicîgi, to-reiz, septembra sâkumâ, pir-mo reâlo naudu no sava jau-natvçrtâ konta saòçmu tikaijanvâra sâkumâ. Meloðu, jateikðu, ka biju ïoti dusmîga sa-

vâ kontâ beidzot ieraugot pa-tieðâm lielu naudas summu.To, cik noprotat, veidoja èet-riem mçneðiem atbilstoðskredîts. Tomçr jautâjums parilgo tâ gaidîðanas laiku tâ arîpalika neatbildçts.

Nesen notika mans pçdç-jais ar kredîtiem piedzîvotaispârsteigums – esmu akadç-miskajâ un saòemu kredîtu,kuru man, cik pati saprotu,esot akadçmiskajâ atvaïinâju-mâ tomçr nevajadzçtu sa-òemt. Paskaidroðu, ka fakul-tâtç savam akadçmiskajamesmu saòçmusi apstiprinâju-mu, tomçr bankâ vçl jopro-jâm uzrâdos kâ studçjoða, ne-vis akadçmiskajâ atvaïinâju-mâ esoða studente. Tâ kâ zi-nu, ka neesmu vienîgâ LUstudente, kas ir saskârusiesar ðâda veida pârsteigumiem,priecâðos, ja jûs spçsiet rastiespçju informçsiet visus LUstudentus par kredîtiem unvisiem ar tiem saistîtajiemjautâjumiem.

“Te jûs traucç” vietâ, zvanotsveðiniekiem, turpmâk teikðu“Mans vârds ir un es vçlos”!Vçl vienas savâ vçderâ“iestûíçtas” bulciòas vietâ aiz-staigâðu lîdz parkam un paba-roðu ar to pîles!

“Nevaru, negribu, tas manineinteresç un man tam nav lai-ka” uz vienu mçnesi nomainîðupret “varu, vçlos, tas man ðíietinteresanti un esmu tamizbrîvçjis laiku”! Brîvdienâsatslçgtâ telefona vietâ jau ðopiektdien uzaicinâðu pie sevisciemos tos, kas nezin manasmâjas adresi!

“Dari kâ gribi, man vienal-ga” no ðî brîþa aizstâðu ar “manir svarîgi, kâ tieði tu domâ todarît”! Katrâm trijâm, kâdu aiz-skaroðâm, uzjautrinâðanâsreizçm pretî likðu vienu privâtâdivvientulîbâ saprotoðu pa-klusçðanu!

Savas pârdomas ”cik ganpârguris es ðobrîd jûtos” tûlîtpat pârtraukðu, pajautâjot kâ-dam “kâ tu ðobrîd jûties”!Kârtçjo sev adresçto lûgumuizdarît to, kas “pçc definîcijas”man nebûtu jâdara, uztverðukâ nevis izmantoðanu, bet uz-ticçðanos!

Ticçðu, ka citu “tu ðodien la-bi izskaties” ir nevis glaimi, betpatiesîba! Uz brîdi aizvçrðuacis, lai, atverot tâs, atkal kautko ieraudzîtu savâdâk nekâ tasir patiesîbâ!

O t r â L a p a

Adrese: Raiòa bulv. 19 -127, Rîga, LV - 1586

Tâlrunis: 7034328Fakss: 7034438

E-pasts: [email protected]

NUMURA REDAKTORE: Gita Liepiòa,

e-pasts: [email protected]

ZIÒU REDAKTORE: Inese Apse,


ÞURNÂLISTE:Anda Lase,


MAKETÇTÂJS:Guntars Stepâns,


FOTOGRÂFS:Toms Grînbergs,

Tâlrunis: 7034383, e-pasts: [email protected]

Iznâk katru otro otrdienu.Reìistrâcijas apliecîba nr. 535.

© Pârpublicçðanas un citçðanasgadîjumâ atsauce uz “UA” obligâta.

www.lu.lv/ua

Latvijas Universitâtes izdevumsIznâk kopð 25.09.1922.

O t r â L a p aO t r â L a p aO t r â L a p aO t r â L a p aO t r â L a p aO t r â L a p a

2 · Universitâtes Avîze Nr. 11 · 2004. gada 9. marts

Runâðana gandrîz lîdz ìîbonim

Ilggadçjai Bioloìijas fakul-tâtes pasniedzçjai, Cilvçkaun dzîvnieku fizioloìijaskatedras vadîtâjai, docen-tei AUSMAI ILZIÒAI ðogadaprit 70 gadu. Pasniegusidienas, vakara un neklâ-tienes studentiem, paralçliturpinâjusi izstrâdât arî zi-nâtnisko darbu. Piedalîju-sies zinâtniskajâs ekspedî-cijâs Vidusâzijâ, Gruzijâ,Urâlos, Kirovas apgabalâ,Vjatkâ. A. Ilziòa bija ie-mîïots cilvçks gan katedrâ,gan studentu vidû.

Atbildot uz jautâjumu parzinâtnes specifiku padomjulaikos, A. Ilziòa atzina, kasmieklîgi likâs perspektîvieplâni 10 -15 gadiem uz priek-ðu. Ïoti daudzi svarîgi papîritika aizpildîti vienkârði vaka-ros mâjâs, izgudroti, debesîsskatoties... Tajos laikos bija

gadskârtçjâ atskaite – drukâ-ta grâmatiòa uz 50 lapâm. Arîkatram mâcîbu priekðmetamvajadzçja pilnîgus konspek-tus, kur bûtu minçti visi uz-skates lîdzekïi, kas nepiecie-ðami katrai nodarbîbai. A. Il-ziòa atcerçjâs, ka padomju lai-kiem bija arî savas priekðrocî-bas. Ne docçtâjiem, ne stu-dentiem nebija problçmasapgût jebkuru metodi kâdâno laboratorijâm. Ceïð bijalçts, vîzas nevajadzçja, kolçìiKrievijâ bija atsaucîgi. Kated-rai tad bija labi sakari ar Krie-vijas un vçlâk ar PSRS vado-ðajiem zinâtniskajiem cen-triem Ïeòingradâ, Maskavâ,Novosibirskâ. Vienîgâproblçma bija ar literatûru norietumiem, pieejami bija tikaireferatîvie þurnâli, no kuriemvarçja nojaust, ka piemçram,par mikroelementiem tiek iz-strâdâts darbs arî Japânâ vaiSomijâ. A. Ilziòa atzîst, kabrîvajâ Latvijâ izdevâs mazpastrâdât, un izsaka pârliecî-bu, ka tagad ir mazâk biro-krâtijas, vairâk informâcijas,bet iespçjas ierobeþo naudas

trûkums.Vaicâta par darbu ar stu-

dentiem, pasniedzçja atzîst,ka vieglâk bijis strâdât ar die-nas nodaïu – labâks ritms,bieþâki kontakti. Strâdâjot arneklâtniekiem, veidojâs lielapârslodze, jo bija latvieðu unkrievu plûsmas, katrâ vairâ-kas grupas. Sesiju laikâ nâ-câs strâdât no astoòiem rîtâlîdz desmitiem vakarâ. A. Il-ziòa atceras – tâ kâ anatomi-jas lekcijas un praktiskie dar-bi bûtiski neatðíîrâs, tad bijarunâðana gandrîz lîdz ìîbo-nim. Pasniedzçja gan saka,ka daudzi neklâtnieki bijaprâtîgâki, ieinteresçtâki, dau-dzi bija beiguði medicîna sko-lu vai jau strâdâja kâ bioloìi-jas skolotâji. Katrâ ziòâ, stu-dentu vakarnieku darba unmâcîbu ritms bija ïoti sa-springts. A. Ilziòa atzîst, kamazâ fakultâtç darba çnaspuse ir tâ, ka nav, kas dublçtavu priekðmetu.

A. Ilziòa atzîst, ka viòas di-sertâcija, kuras tçma skâraekoloìiskâs fizioloìijas jomu,bûtîbâ izstrâdâta gadus 30 par

agru, ðodien tçma bûtu topâ.Izstrâdâjot disertâciju, eks-pedîcijâs tika iegûts liels faktumateriâls no rajoniem, kaspârbagâti ar dzîvsudrabu,mangânu. Ðodien, kad pieaugûdeòu piesâròojums, bûtu in-teresanti salîdzinât datus. A.Ilziòa stâsta, ka valdîbâm mai-noties, iegûtie rezultâti vairsnevienu neinteresçja, kaut arîtiem bûtu praktisks pielieto-jums gan tad, gan tagad. Ðo-dien rezultâtus varçtu iegûtdaudz âtrâk, jo ir zinâms, kasun kur jâmeklç.

GITA LIEPIÒA,numura redaktore

ANDA LASE,“Universitâtes Avîze”

Esmu akadçmiskajâ un saòemu kredîtuKATRÎNA LAUSKA,LU PPF studente

Pirmo gadu tiek izsludinâts konkurss uz projekta Cam-pus Europae stipendijâm!!!

Ðî projekta galvenais mçríis ir stiprinât un paâtrinât vie-notas Eiropas izglîtîbas telpas izveidi.

Tev ir lieliska iespçja pavadît studijâs 1 akadçmisko gadu(2 semestrus) kâdâ no mûsu sadarbîbas augstskolâm: Uni-versity of Liege (Beïìija, franèu val.); University of Trento(Itâlija, itâïu val.); Vytautas Magnus University, Kaunas (Lie-tuva, lietuvieðu val.).

Pirmajâ semestrî studijas noritçs angïu valodâ un otrajâsemestrî – attiecîgâs valsts valodâ (norâdîta iekavâs katraiuniversitâtei).

Stipendijas apjoms: lîdz 500 Eiro.Pieteikties vari lîdz 29. martam, aizpildot anketu (kuru

var paòemt uz 532.kab. durvîm) un, pievienojot vajadzîgosdokumentus (atzîmju izrakstu/stud.grâmatiòu ar godîgiizrçíinâtu vidçjo atzîmi, motivâcijas vçstuli un vieslektorusarakstu), iesniegt 532.kabinetâ.

Pieteikties var bakalaura 1., 2., 3. kursu studenti unmaìistra 1.kursu studenti (maìistriem tiek piedâvâta tikaiKauòas Universitâte).

Îpaði aicinâm un iedroðinâm 2. kursu bakalaura studentus.Info: Ârçjo sakaru daïa 532.kab, EVF, e-pasts: evf@la-

net.lv, tâlr.: 7034776. www.campus-europae.orgLai Tavas iespçjas kïûst par Tavu pieredzi!

Nâkamajâ “Universitâtes Avîzes” numurâ lasiet in-formâciju par kredîtu atdoðanas sistçmas aktuali-tâtçm, ko sniegs LU Kredîtu pieðíirðanas komisijaspriekðsçdçtâja Lolita Spruìe, LU Studentu servisametodiíe Sandra Grâmatiòa, to Latvijas banku, kasizsniedz kredîtus LU studentiem, kredîtadministrçða-nas nodaïu vadîtâji un paði ðo kredîtu izmantotâji –LU studenti. Ja arî Tev ir raduðies kâdi ar studiju pro-cesiem saistîti un lîdz galam tâ arî skaidri neizprastijautâjumi, pastâsti par tiem mums ([email protected]) unmçs noteikti Tevi informçsim par attiecîgajâ jautâju-mâ kompetentâko Universitâtes cilvçku viedokïiem.

Ausma Ilziòa

Valsts valodas aìentûrâ mûsçjieAtkârtotajâ konkursâ parValsts valodas aìentûrasdirektoru izraudzîts LatvijasUniversitâtes profesors JÂ-NIS VALDMANIS, vçsta LETA.Valdmanis atzîts par labâkokandidâtu starp pieciempretendentiem. Valsts valo-das aìentûras direktorapienâkumus Valdmanis sâ-ka pildît jau 3.martâ

Kopð 1997.gada Valdmanisir Latvijas Universitâtes (LU)profesors un Latvijas Zinâtòuakadçmijas korespondçtâjlo-

ceklis. Zinâtnieks publicçjistrîs mâcîbu lîdzekïus, izstrâ-dâjis astoòas studiju kursuprogrammas, ir daudzu publi-kâciju autors.

Lielu interesi izraisîja LatvijasUniversitâtes dalîba ikgadç-jâ starptautiskajâ izglîtîbasizstâdç “Skola 2004”, kas no4. lîdz 7.martam notikastarptautiskajâ izstâþu cen-trâ Íîpsalâ.

Latvijas Universitâtesstends atradâs tieði pie ieejasizstâþu hallç. Stendâ intere-sentus nemitîgi konsultçjaîpaði sagatavoti studenti novisâm fakultâtçm. Par ie-spçjâm studçt lielâkajâ Balti-jas augstskolâ interesentu bi-ja tik daudz, ka veidojâs patrindas. Tâpat stendâ bija pie-ejami izsmeïoði un çrti lieto-jami materiâli gan vidusskolubeidzçjiem, gan tiem, kas in-teresçjas par iespçjâm turpi-nât studijas maìistrantûrâ.

Ðoreiz Universitâtes sten-dâ ne tikai informçja par pla-ðajâm studiju iespçjâm mûsuaugstskolâ, bet izstâdesstends kalpoja arî kâ îpaða tik-ðanâs vieta tiem, kuri plaðajâpiedâvâjumu gûzmâ bija maz-liet pazuduði – bija uzstâdîtaîpaða gaismas kolonna, kuruvar redzçt no visiem skatu-

punktiem.Zinâtkârâkajiem stenda ap-

meklçtâjiem, kas ir gana in-formçti par uzòemðanas kâr-tîbu un studiju iespçjâm Latvi-jas Universitâtç, tika izsniegtsîpaðs sertifikâts, savukârtskolotâji saòçma pârsteigumadâvanu, kas ikdienâ ïauspalîdzçt saviem skolniekiemrâdît ceïu augstâkâs izglîtîbasvirzienâ.

Tie, kas izstâdi nevarçjaapmeklçt, ik dienu studenturadio NABA 96.2 FM varçjadzirdçt tieðâs reportâþas noÍîpsalas halles.

Izstâdes laikâ tika rîkotakonference “Studentu unmâcîbspçku apmaiòa – vîzija

un realitâte”, kurâ sprieda parstudentu un mâcîbspçku ap-maiòu. Augstskolu vadîba, ad-ministrâcija un studenti iepa-zinâs ar paðreizçjâm studentuun mâcîbspçku apmaiòas pro-grammu iespçjâm, Latvijasaugstskolu spçju uzòemt âr-zemju studentus, kâ arî ana-lizçja ðíçrðïus, kas kavç stu-dentu apmaiòu.

Izstâdes mçríis ir vienu-viet parâdît daþâdas izglîtîbasiespçjas – sâkot no pirmsko-las izglîtîbas iestâdçm lîdz pataugstskolâm un intereðuizglîtîbai – un rosinât ikvienuizvçlçties sev piemçrotâkoceïu izglîtîbas laukâ.

2004. gada 9. marts · Universitâtes Avîze Nr. 11 · 3

Z i ò u L a p a

INESE APSE,LU Preses centrs

Tikðanâs vieta - LU stendsizstâdç “Skola 2004”

Mecenâtu stipendijas Studijas Bibliotçka Pçtniecîbadaþâdas iespçjas Studentu serviss jaunâkâs ziòasattçlu galerija Himna Studiju kârtîba Studijukalendârs Lekciju saraksti Reìistrâcijas nedçïa un Cdaïas kursi Studiju kursu reìistrs Studiju maksaKredîti Stipendijas Rotâcija Pçtnieku zinâtniskâspublikâcijas Fundamentâlo un lietiðío pçtîjumuprojekti un sadarbîbas projekti Doktora studijasLatvijas Universitâtes Raksti Pakalpojumi studentiemTransporta mçneðbiïetes Studentu viesnîcasPaðdarbîba Sports Studentu padome Studentupaðpârvaldes korporâcijas militârâ apmâcîba Darbapiedâvâjumi Latvijas Universitâtç Prakses iespçjas

www.lu.lv... visjaunâkâs ziòas un aktualitâtes ...

Ministru kabinets aizvadîtajânedçïâ darbam Eiropas Sa-vienîbas Revîzijas palâtâ(Auditoru tiesâ) apstiprinâjaLatvijas Universitâtes profe-soru IGORU LUDBORÞU, ziòoLETA. Ðo amatu tîkoja arîvalsts galvenais kontrolierisRaitis Èernajs.

Ludborþs ir dzimis 1964.ga-dâ. Viòam ir doktora grâdsekonomikâ un starptautiskalîmeòa auditora sertifikâti. Lud-borþs ir studçjis grâmatvedîbuLatvijas Universitâtç un ViïòasUniversitâtç, zinâðanas papildi-nâjis Hârvardas, Pensilvânijas,Stenfordas un Roberta Kenedi-ja universitâðu vadîtajâs pro-grammâs, profesionâlajos kur-sos un seminâros. Viòð labiprot angïu, krievu un lietuvieðuvalodu.

Konkursa uzvarçtâjs kopð1992.gada bijis LU mâcîb-spçks. Lîdztekus darbojies pri-vâtbiznesâ, bijis auditorfirmas“Coopers&Lybrand” lîdzstrâd-nieks, strâdâjis AS “Parekss -banka”. Paðlaik Ludborþs ir LU

Grâmatvedîbas institûta profe-sors un “Zvçrinâta revidentaIgora Ludborþa birojs” rîkotâj-direktors.

Konkursâ Auditoru tiesas lo-cekïa amatam bija pieteikuðiesastoòi pretendenti. Starp kandi-dâtiem bija arî valsts kontrolie-ris Raits Èernajs, kura kandi-datûru par piemçrotâko atzinaValsts kontroles padome.

Konkursa komisiju vada Sa-eimas priekðsçdçtâja IngrîdaÛdre. Tajâ darbojas tieslietuministrs Aivars Aksenoks, Sa-eimas Budþeta un finanðu (no-dokïu) komisijas vadîtâja BaibaBrigmane, Latvijas Darba devç-ju konfederâcijas ìenerâldirek-tore Inese Jaunzeme, Finanðuministrijas Iekðçjâ audita de-partamenta direktore DaceNulle, kâ arî pârstâvji no Latvi-jas Grâmatveþu asociâcijas unLatvijas Zvçrinâtu revidentuasociâcijas.

Revîzijas palâta ir neatkarîgainstitûcija, kuras galvenie uzde-vumi ir grâmatvedîbas kontro-le un visu ES un tâs institûcijuveikto ieòçmumu un izdevumu

likumîbas pârbaude, kâ arî ESbudþeta îstenoðanas uzrau-dzîba.

Patlaban Revîzijas palâtâ ir15 locekïi, bet pçc paplaðinâða-nâs Revîzijas palâtâ bûs viensloceklis no katras dalîbvalsts.

Saskaòâ ar Eiropas Kopie-nas dibinâðanas lîgumu Revîzi-jas palâtas loceklim ir jâbût notâdu personu vidus, kas savâsvalstîs ir darbojuðâs vai darbo-jas neatkarîgâs revîzijas ie-stâdçs vai ir kvalificçtas ðâdamamatam. Ðîs personas neatkarî-bai jâbût neapðaubâmai.

Padome, apspriedusies arEiroparlamentu, ar vienprâtîgulçmumu uz seðiem gadiem ie-ceï Revîzijas palâtas locekïus.Ðîs palâtas locekïa pilnvaru ter-miòð ir seði gadi.

Darbam ES apstiprina LU profesoru

Jau otro gadu Latvijas Univer-sitâtes Moderno valodu fakul-tâtes un Filoloìijas fakultâtesstudentu paðpârvaldes rîko fo-tokonkursu “Photo Art 2004”,kurâ iesniegtie darbi no nâka-mâs nedçïas, 15.marta, bûsapskatâmi fakultâðu çkâ, Vis-valþa ielâ 4a. Divas nedçïasdarbus vçrtçs studenti, pa-sniedzçji un citi interesenti, kasarî varçs nobalsot par sev tîka-mâko fotogrâfiju.

Pieteikties konkursam uniesniegt fotogrâfijas iespç-jams studentu paðpârvaldçlîdz 12.martam. Papildu infor-mâcija iegûstama pa [email protected] un tâlruni

9811822.Foto-

konkursustuden-tiem izsludinâ-jis arî LatvijasStudentu vortâls“StudentNet”.Konkursamdots nosau-kums “Repor-tâþa par manu augstskolu2004” jeb “Vai tu spçj paskatî-ties uz parastâm lietâm citâ-di?”.

Darbi vçrtçðanai iesûtâmilîdz 2004.gada 2.aprîlim. Kon-kursa nolikuma iegûstams,rakstot adresei [email protected].

Studenti tver foto mirkïus

Ðonedçï sâkas jau treðâsKorporâciju Mâkslas die-nas. Mâkslas dienas ir ie-cerçtas kâ studentu un stu-denðu korporâciju pâr-stâvju radoðâs darbîbaspasâkumi, ïaujot autoriemno korporâciju biedru vi-dus parâdît savu darbîbuplaðâkam skatîtâju lokam,tâdçjâdi apliecinot stu-dentu daudzpusîgâs inte-reses.

Mâkslas dienu izstâdç no10.marta lîdz 19.martam, kaiekârtota studentu korporâci-jas Selonija konventa dzîvoklîRîgâ, Stabu ielâ 17, bûsiespçjams apskatît korporâci-ju biedru radîtas fotogrâfijas,gleznas, zîmçjumus, kolâþas,tekstilmozaîkas, kâ arî citaveida darbus. Savukârt lite-ratûras vakarâ 12.martâ kor-

porâciju biedri uzstâsies ar sa-vu dzeju un prozas darbiem.

Korporâciju Mâkslas die-nu noslçguma karnevâls.Mâkslas dienu atklâðanu unnoslçguma karnevâlu var ap-meklçt tikai korporâciju bied-ri un îpaði aicinâti viesi. Taèuuz pârçjiem pasâkumiem irgaidîts jebkurð interesents.Uz literatûras vakaru un lek-ciju iepriekð ir jâiegâdâjasbiïetes. Biïeðu iegâde un in-formâcija: 9223012, [email protected].

Korporâciju treðâs Mâkslas dienas

LU izstâdes stendâ bija uzstâdîta îpaða gaismas kolonna

Pieauguðo pedagoìiskâsizglîtîbas centrs (PPIC) LU Pe-dagoìijas un psiholoìijasfakultâtç tika nodibinâts1994. gada janvârî. Centradarbîbas galvenais mçríis irpedagogu tâlâkizglîtîbasnodroðinâðana, un tâ pama-tojas uz mûþizglîtîbas iespçjupiedâvâjumu izglîtîbas dar-biniekiem.

Centrâ tiek realizçtas ganpamatstudiju, gan otrâ lîmeòaaugstâkâs profesionâlâs izglî-tîbas programmas, gan arî pe-dagoìijas bakalaura akadç-miskâ programma, kurâs2003. gadâ studçja vairâk ne-kâ 860 studentu, kuru vidçjaisvecums ir 38 gadi. Bez tamCentrs piedâvâ “Pedagoìijaspamatu” kursu un daþâdas tâ-lâkizglîtîbas kursu program-mas.

Centra darbinieki pilnvei-do savu profesionalitâti, sa-darbojoties ar kolçìiem Dâni-jâ, Vâcijâ, Somijâ, Nîderlandç,Ziemeïîrijâ un Lietuvâ. Labasadarbîba izveidojusies arBornholmas pedagoìiskâsizglîtîbas centru pieauguðoizglîtîbas jautâjumos.

Sarunâ ar Pedagoìijasun psiholoìijas fakultâtesdekânu, prof. A. KAN-GRO, Centra direktori M.PUÐPURI un direktoresvietnieci S. KALNIÒU tikarunâts par Centra aizsâku-mu, darbîbas specifiku unnâkotnes plâniem.

Pieauguðo izglîtîbas tra-dîciju aizsâkums Latvijâ

M.Puðpure: Latvijâ arvalsts atbalstu tâs aizsâkâs90.-to gadu sâkumâ, kadIzglîtîbas ministrijâ tika izvei-dota Pieauguðo izglîtîbas no-daïa.

A.Kangro: Jautâjums irpar to, kâdu jçgu mçs ielie-kam jçdzienâ ,,mûþizglîtîba”...Eiropâ pieauguðo izglîtîbai irdâòu tradîcijas, un tâs ir divusgadsimtus senas, jau tad tâ bi-ja saistîta gan ar intereðuizglîtîbu, gan formâlo izglî-tîbu. Ja pieauguðais apzinâs,ka viòam vçl nav pietiekoðaizglîtîba, viòð to vçlas iegût vaipilnveidot jau esoðo. Padomjulaikâ bija plaðas neklâtienesstudijas.

Mûþizglîtîba sen vairs navteorçtisks jçdziens. Izglîtîbudçvç arî par konservatîvosistçmu, un tâdai tai arî jâbût.Universitâtç izglîtîbas sistçmanevar mainîties tâ, kâ tasvarçtu notikt kâdâ nelielâ pri-vâtfirmâ. Skolotâju tâlâ-kizglîtîba bûs aktuâla vien-mçr. Arî studentu vidçjais ve-

cums Centrâ norâda, kacilvçks brieduma gados vçljoprojâm ir aktîvs un tiecaspapildinât savas zinâðanas.

S. Kalniòa: Desmit gadiCentram ir bijuði veiksmîgi.Nâkotnç bûtiski ir iekïautieskopçjâ Universitâtes attîs-tîbas stratçìijâ. Universitâtesturpmâkajâ darbîbâ mûþ-izglîtîba un tâlâkizglîtîba iratzîmçti kâ bûtiski elementi.Praksç 15 –20 procentiemskolotâju paðlaik ir nepietie-koðs izglîtîbas lîmenis. Skolo-tâjiem jau ar augstâko peda-goìisko izglîtîbu Centrâ ir la-ba iespçja iegût papildus kva-lifikâciju.

A.Kangro: No padomjulaikiem mûsu valstî nâk lîdzitas, ka skolotâjs faktiski ir vie-na priekðmeta skolotâjs. Tasmûs atðíir no daudzâmvalstîm, ðî nav pozitîva tenden-ce darba tirgum. Tagad sâ-kotnçjâ kvalifikâcijâ vajadzçtupiedâvât specializçðanos vairâ-kos priekðmetos, vadoties no

skolotâju vçlmçm un iespç-jâm. Îsâs programmas dodiespçju jau esoðajâm zinâða-nâm pievienot jaunas un iegûtpapildus kvalifikâcijas.

Kritçriji studijâm centrâS. Kalniòa: Pirmkârt, pre-

tendentam ir jâbût augstâkâspedagoìiskâs izglîtîbas diplo-mam. Tikai valodas program-mâs ir pârrunas, lai noskaid-rotu pretendentu valodasprasmju sâkotnçjo lîmeni.Pretendentiem ir jâbût vismazvienu gadu ilgam pedagoìis-kâ darba stâþam. Pârsvarâgan visi tâlâk studçt gribçtâjiatnâk ar krietnu pedagoìiskopieredzi, kas ir garants tam,ka viòi pçc studiju beigðanaspaliek stâdât skolâ. Ïoti bieþiir situâcija, ka skolotâjs, pa-beidzis studijas kâdâ no ðîmîsajâm programmâm, nâka-majâ gadâ jau stâjas kâdâ citâprogrammâ vai turpina studi-jas maìistrantûrâ.

A. Kangro: Lai students

varçtu studçt programmâ, taiir jâbût licenzçtai un akreditç-tai. Universitâte garantç studi-ju kvalitâti un daudzi studentiaugstu vçrtç iespçju studçtLatvijas universitâtç, jo tâsvârds viòiem kalpo par studijukvalitâtes garantu.

M.Puðpure: Katru gadustudiju programmas direk-tors raksta programmas pað-vçrtçjumu. Notiek arî regulâ-ras studentu aptaujas. Ik palaikam programmas pârska-tâm, jo ir iespçjams kâdu daïupriekðmetu atjauninât, piln-veidot, tâ uzlabojot kursa kva-litâti. Regulâri tiekamies arvisiem programmu direkto-riem, lai pârrunâtu, kas pa-veikts, kâdas ir nâkotnes iece-res. Ar programmu direkto-riem pârrunâjam programmumodernizâciju, òemot vçrâaktuâlas izglîtîbas tendences.Ja jau mûsu programmas ne-atbilstu valsts izvirzîtajâmprasîbâm, mums nebûtu stu-dentu.

Iespçja Centra studen-tiem pilnveidot savas zinâ-ðanas ârzemçs

S. Kalniòa: Vâcu valodasprogrammas studentiem irsadarbîba ar Gçtes institûtu,ir iespçja bieþi braukt kursosuz Minsteri pilnveidot valodaszinâðanas un prasmes. Pçdç-jos divus gadus fakultâtç pie-nâk uzaicinâjumi skolotâjiemstrâdât Nîderlandç, Dânijâ,Anglijâ.

Katrâ Eiropas valstî ir savaskolotâja darba specifika. Pað-laik ir daudz valstu, kurâstrûkst skolotâju – Norvçìija,Anglija, Nîderlande, Vâcija,Amerika. Tomçr Centra mçr-íis nav gatavot skolotâjus dar-bam ârzemçm.

Savukârt, Socrates unLingvas programmu ietvarosmûsu skolotâjiem ir iespçjastrâdât par skolotâju palîgiemÐveicç, Vâcijâ.

M. Puðpure: StudçjotCentrâ, studenti jûtas droðâki,

gatavâki ne tikai darbam Lat-vijâ, bet arî mobilitâtei Eiropâ,viòiem paveras arî iespçjas ie-saistîties daþâdos Eiropas sa-darbîbas projektos un ap-maiòas vizîtçs, ko daudzi mû-su studenti arî izmanto.

Populârâkâs Centramâcîbu programmas

S. Kalniòa: Ïoti pieprasî-tas ir tâdas programmas kâpamatskolas angïu valodasskolotâjs, pamatskolas vizuâ-lâs mâkslas skolotâjs. Liela at-saucîba bija jaunajai program-mai “Sociâlo zinîbu skolotâjs”,ko ðajâ studiju gadâ piedâvâ-jam pirmo reizi. Pçdçjâ laikâpalielinâjusies interese parprogrammu - latvieðu valodasskolotâjs mazâkumtautîbuskolâs – tas nozîmç, ka mumsjâdomâ par tâs izstrâdi. Plâno-jam organizçt arî latvieðu va-lodas kursus.

M. Puðpure: Aktîvi strâ-dâjam pie jaunas otrâ lîmeòaaugstâko profesionâlo studiju

programmas – sâkumsko-las skolotâjs – sagatavoða-nas licencçðanai; turpinamdarbu pie ,,Speciâlâsizglîtîbas skolotâja” pro-grammas izstrâdes. Ðîsprogrammas ir ïoti pie-prasîtas. Centrs piedalâsarî IZM izsludinâtajâ peda-gogu profesionâlâs pilnvei-des programmu konkursâ.

Pieauguðo izglîtîbasspecifika

S. Kalniòa: Centra dar-bâ noteikti jâòem vçrâmûsu studentu iepriek-ðçjâs zinâðanas, pieredze.Otrkârt, viòi ïoti labprât ie-saistâs diskusijâs. Studentiïoti vçlas, lai pirms kursauzsâkðanas ar viòiem pâr-

runâtu viòu vçlmes un intere-ses, lai viòiem bûtu iespçja ie-saistîties lçmumpieòemðanasprocesâ par savâm studijâm.Òemam vçrâ arî Centra stu-dentu vidçjo vecumu, viòu ve-selîbas problçmas, piemçram,redzi, tâpçc piedâvâjam mâcî-bu materiâlus ar lielâkiemburtiem. Studenti arî atzîmç,ka viòiem ir ïoti vçr-tîgas ne ti-kai iegûtâs zinâðanas priekð-metâ, bet arî saskarsme ardocçtâjiem un studiju bied-riem. Viòiem îpaði svarîgs irmikroklimats grupâ.

Centra pasniedzçjiS. Kalniòa: 90% tie ir

mûsu paðu docçtâji, taèu ir arîprogrammas, kurâs mums pa-sniedzçji jâpieaicina no citâmLU struktûrvienîbâm un ci-tâm augstskolâm, piem., so-ciâlo zinîbu skolotâju, sâkum-skolas pedagogu, sociâlâ pe-dagoga programmâs.

A.Kangro: Tas, ka centrâ

strâdâ pasniedzçji no Univer-sitâtes, ir labi no visiem vie-dokïiem, arî finansiâlajiem.Tas ir pozitîvi arî no pa-sniedzçju profesionâlâs kom-petences paaugstinâðanasviedokïa.

S. Kalniòa: Docçtâjiem,strâdâjot ðajâs skolotâju pro-grammâs, ir ïoti cieða sasaistear skolu. Daïa pasniedzçju ie-saistâs praksçs un kopâ arstudentiem dodas uz praksesskolâm; viòiem ir iespçja iz-just, kas tad reâli ðodien sko-lâs uz vietas notiek. Tâ ir ab-pusçja pieredze un bagâtinâ-ðanâs.

Centra bûtiskâkienâkotnes plâni

M. Puðpure: Ideju ir ïotidaudz. Vadoties pçc skolotâjupieprasîjuma, viòu interesçm,jâdomâ varbût vçl par kâduprogrammu, par kuru lîdzðim neesam aizdomâjuðies.Redzam sevi arî perspektîvâkâ vienus no tiem, kuri varapgût strukturâlo fondulîdzekïus, jo arî tur prioritâteir speciâlâ izglîtîba vai bçrnsar îpaðâm vajadzîbâm. Viensno mûsu tâlâkâs darbîbas vir-zieniem varçtu bût daþâdalîmeòa projektu sagatavoðanaun vadîðana. Ðiem projek-tiem, kas saistîti ar skolotâjuun augstskolas docçtâju tâlâk-izglîtîbu un profesionâlo piln-veidi, pamazâm veidojam ie-strâdnes, idejas, piedalâmiesseminâros, konferencçs. Tâ irviena no mûsu nâkotnes dar-bîbas jomâm.

Studentu atsaucîba ir pie-tiekoða, mums paðiem arî irïoti interesanti strâdât, jo visulaiku esam attîstîbâ. Mûsuklientûra ir ïoti prasîga, ne-mitîgi jâseko lîdz tam, kas tiekprasîts valsts un ministrijaslîmenî, un ko vçlas izglîtîbasiestâdes.

No starptautiskajiem kon-taktiem ir laba sadarbîba arBornholmas pedagoìiskâsizglîtîbas centru, kas ir iegu-vis arî Dânijas Karaliskâsskolotâju akadçmijas filiâlesstatusu. Sadarbîba izveidoju-sies ar Veimâras politiskâsizglî-tîbas jaunatnes centru.Laba sadarbîba mums ir arLatvijas augstskolâm – Liepâ-jas Pedagoìijas akadçmiju,kur arî ir pieauguðo izglîtîbascentrs, Latvijas- Igaunijas in-stitûtu Valkâ, Ogres Pieaugu-ðo izglîtîbas centru, Bauskasrajona izglîtîbas pârvaldi,Rçzeknes augstskolu unDaugavpils universitâti- stu-diju programmu îstenoðnâun tâlâkizglîtîbas organizçða-nâ. Sadarbîba ir ïoti aktîvi jâ-uztur, ir jâzina, kâds ir piedâ-vâjums citâs augstskolâs.


C e t u r t â L a p a

Tâlâkizglîtîbas iespçjas LU Pieauguðo pedagoìiskâs izglîtîbas centrâANDA LASE,“Universitâtes Avîze”

Daþâda lîmeòa projektu sagatavoðana un vadîðana varçtu bûtviens no tâlâkâs darbîbas virzieniem

SBL 29.aprîlî Biznesa augst-skolâ Turîba rîko SBL“Zvaigþòu spçli”, kurâ no-tiks ne tikai spçle starpaustrumus un rietumus pâr-stâvoðâm augstskolâm,bet arî daþâdi metienukonkursi. No 1. lîdz 31.mar-tam lîdzjutçji var balsot parkomandu sastâviem SBLmâjas lapâ http://sbl.apol-lo.lv.

Rietumus pârstâv - RTU,BAT, LPA, RSEBAA, BKIAustrumus - BA, LSPA, REA,PoA un Latvijas Universitâte“3-punktu metienu konkursâ”piedalîsies 20 precîzâkie 3-punktu metienu realizçtâji ða-jâ sezonâ, “Slam-Dunk kon-kursâ” piedalîsies treneru iz-raudzîti spçlçtâji, bet “Trene-ru konkursâ” varçs piedalîties

visi treneri no ðîs sezonasSBL komandâm.

SBL 13.kârtâ tika aizvadî-tas 5 spçles un èetras uzvarasizcînîja tabulâ augstâk esoðâskomandas. Ðajâ kârtâ tika sa-sniegti jauni rekordi divostehnisko elementu râdîtâjos,sasniegts otrais “tripple-doub-le” sezonâ un SBL kopumâ,kâ arî realizçti daþi interesan-ti pçdçjo sekunþu metieni.

Piektdien, 20. februârî,plkst.18:10 BKI studenti uzòç-ma LU “Universitâtes Spor-tu”. Ðajâ spçlç krita 2 ne tikaiðîs sezonas, bet visas SBLvçstures rekordi – LU stu-dents Artûrs Sproìis 37minûðu laikâ iemeta 48 punk-tus un pârtvçra 16 pretiniekubumbas! Vçl Artûrs paspçjaizcînît 10 atlçkuðâs bumbas,tâdâ veidâ 3 tehnisko elemen-tu râdîtâjos savâcot divciparuskaitli, kuru arî Latvijâpieòemts saukt par “trippledouble”. Jâpiebilst, ka ðis bijatikai otrais ðâda veida sasnie-gums SBL. Beigu rezultâts –120:52 par labu US.

Labâkie ðajâ spçlç bija“Universitâtes Sports” -Artûrs Sproìis – 48 p. + 10atl.b. + 16 pârtv. b.; Reinis Kol-nejs – 21 p.; Edijs Reinis – 17p. + 14 atl.b.; Normunds Jan-sons – 16 p. + 12 pârtv.b. + 6rez.piesp.

Katru akadçmisko gadu Ei-ropas studiju maìistru pro-grammas studentiem tiekpiedâvâta iespçja piedalî-ties praktiskâs pçtniecîbasnedçïâ Briselç “TAURUS Net-work“ ietvaros kopâ arBrçmenes augstskolu, Latvi-jas Universitâti, Ðefilda unGroningena augstskolâm.

Ðogad praktiskâs pçtniecî-bas nedçïa Briselç notika no31.janvâra lîdz 8.februârim.Finansçjumu mûsu studen-tiem sniedza ES Sokra-tes/Erasmus programma, kâarî Latvijas Universitâtes Eko-nomikas un vadîbas fakultâte.

Praktiskâs pçtniecîbasnedçïâ piedalîjâs piecpadsmitLatvijas Universitâtes Eiropasstudiju programmas studenti,kuri apmeklçja vairâkas ESinstitûcijas, kâ piemçram, Ei-ropas Parlamentu, EiropasEkonomikas un Sociâlo lietukomiteju, NATO, Brçmenespârstâvniecîbu ES, Latvijasmisiju ES, kâ arî Eiropas ko-misiju.

Studenti piedalîjâs diskusi-jâs ar to pârstâvjiem – ESamatpersonâm, kas devaiespçju iepazît ES darbîbaspamatprincipus, ES politikasveidoðanu, lçmumu pieòem-ðanas procesu, to îstenoðanuun pielietoðanu praksç. Pro-grammâ iekïautâ ekskursijauz NATO deva padziïinâtu ie-skatu uz tâdâm problçmâm,kâ piemçram, NATO aktivitâ-tes attiecîbâ uz Afganistânu,ES un NATO esoðo un ie-spçjamo sadarbîbu. Apmek-lçjot Eiropas Komisiju, stu-denti noklausîjâs lekcijas parEiropas Komisijas funkcijâmun darbîbu, kâ arî ieguva in-formâciju, kâ pieteikties dar-bâ ES institûcijâs. SavukârtLatvijas misijâ , tika gûtspriekðstats par Latvijas ierç-dòu darbu Briselç.

Pateicoties ðai pçtniecîbasnedçïai, daudziem studentiemES kïuva daudz skaidrâka unsaprotamâka. Profesori nopartneru universitâtçm, kuripiedalîjâs seminârâ, nolasîjastudentiem lekcijas par ES

problçmâm. Apmeklçtie pasâ-kumi ieviesa vairâk skaidrîbaspar ES notiekoðiem proce-siem, kaut arî daudz jau bijaapgûts studiju laikâ universi-tâtç.

Brauciena laikâ studentiembija iespçja tuvâk iepazît vie-nam otru, kâ arî dalîties pie-redzç ar citu universitâðu stu-dentiem. Nedçïas beigâs, stu-denti grupâs uzstâjâs ar sa-viem referâtiem, lai veik-smîgâk varçtu apmainîties vie-dokïiem un idejâm par ES nâ-kotni pçc paplaðinâðanâs.

Studentu komentâri par ðoseminâru ir ïoti pozitîvi undaudzveidîgi. Pçteris An-câns: “Studiju process pâr-svarâ sastâv no teorçtisku zi-nâðanu apguves, tâdçï ïotipriecâjos par iespçju nokïûttur, kur teorija saskaras arpraksi.”

Dace Zabinako: “Seminâ-râ piedalîjâs studenti nodaþâdâm valstîm un mums bi-ja iespçja iepazît tuvâk viòukultûru, tradîcijas, kâ arî uzzi-nât viòu domas par ES nâkot-nes iespçjamajiem attîstîbasvirzieniem.” Èeslavs Grþi-bovskis:”Tâ kâ studçju Eiro-pas studiju maìistrantûrâ unplânoju nâkotnes karjerusaistît ar ES, man bija ïotisvarîgi apskatît Briseli, ap-meklçt ES institûcijas, iepazî-ties ar lçmumu pieòemðanasprocesu îstenoðanu praksç.”

Jûlija Solzenko: “Kon-taktçjoties ar ârvalstu studen-tiem, notiek paâtrinâta sociâlâintegrâcija, un lîdz ar to arîkopçjâ integrâcija ES norisi-nâs paâtrinâti.”

Studenti izsaka lielu pateicî-bu visiem praktiskâs pçtniecî-bas nedçïas organizatoriemProf. Dr. Friedrich Lehmann,Dr.Monika Blaschke, Asoc.Prof. Dr. Tatjanai Muravskaiun Ekonomikas un vadîbas fa-kultâtes vadîbai par finansiâloatbalstu.

Informâcija par iespçjustudçt ârzemçs ir pieejama in-ternetâ studiju programmasmâjas lapâ: www.lu.lv/lv/eiro-pasmag/, kâ arî informâcijakonkrçti par “TAURUS net-work”: www.taurusnetwork.hs-bremen.de.

A k t î v â L a p a

Basketbolistu ceïð nolaukuma lîdz grozam


SANDIJS BAÐKEVICS,SBL Valdes priekðsçdçtâjs

ILONA REZEPINA,LU EVF studente

VIJA APINÎTE,LU Bibliotçka

“Latvija – the Green Para-dise of Europe”. Grâmatasvirsrakstâ Eiropas zaïâs pa-radîzes tçls nebût navpârspîlçts. Kad, piemçram,Latvijai tik lîdzîgâ Dânija savudabu krietni vien noplicinâju-si, mums melnais vai baltaisstâríis nav retums, un arî vil-ku netrûkst. Mednieki lçð, kapelçèu mûsu nelielajâ zemçvarçtu bût ap 700. Taèu arîmçs kâdudien sâpîgi varamizjust noplicinâtîbu. Labklâjî-ba gan bûs, taèu daba – iz-saimniekota.

Labs paraugs, kâdai jâbûttûrisma literatûrai, ir angliskiizdotâ grâmata “Latvija – theGreen Paradise of Europe”, ku-râ veiksmîgi apvienojas tekstsun romantiskas fotogrâfijas,îstenojot mçríi – izcelt to, ar komûsu zemes daba atðíiras nocitiem pievilcîgiem pasaulesstûrîðiem: daudzviet nesa-gandçto pirmatnîbu. PretçjiRietumeiropai.

Þurnâlistes Dzidras Son-dores grâmata “Talantîgs.Interesants. Kaðíîgs”veltîta vienam no visu laikusavdabîgâkajiem latvieðu ki-noreþisoriem – GunâramPiesim. Reþisoram piemitasava seja un savs dzîvesredzçjums. Viòam pieder tâ-das zelta fonda filmas kâ“Nâves çnâ”, “Pût, vçjiòi”,“Laikmetu grieþos”, arîspilgtâ bçrnu filma “Sprîdîtis” ir viòa radîta.

Gunâru Piesi grâmataslappusçs atceras tie, ar ku-riem kopâ viòð strâdâja, untâs ir labvçlîgas, gaiðas at-miòas, jo daudzu radoðocilvçku mûþiem Gunârs Pie-sis devis îsto ievirzi. Tasnebût nenozîmç, ka meista-ram piemita çrts, visiem patî-kams raksturs, toties mçrí-tiecîgs gan viòð bijis.

�—�æ��ÆºŁŒ� ˚Ł��Ø ��Ø��

Ðî ðíita vispiemçrotâkâ grâ-mata tiem, kuri nolçmuði do-ties uz Íînu kâ tûristi vai darî-jumu braucienâ. Kâda gan iz-skatâs Íîna ceïotâju acîm? Ko-ða, skaïa un pârapdzîvota. Tâteic daudzi no tiem, kas ðeit bi-juði. Tik fascinçjoða, ka spilg-tâs krâsas ziemeïnieku acisapþilbina. Lasîtâjiem ðo grâma-tu ir tîkami turçt rokâs, jo tâ irkrâsaini ilustrçta, vizuâli tîka-ma. Attçlos pârliecinâmies, kaÍînâ eksotika sagaida uz katrasoïa. Íînieðiem droði vien ek-sotiski ðíietam mçs.

Grâmata turklât sniedz vis-pusîgu ieskatu visdaþâdâkajâsÍînas dzîves jomâs: ekonomi-kâ, tirdzniecîbâ, lauksaim-niecîbâ, mâkslâ, sportâ. Uzzi-nâm par Íînu kâ daudzu re-liìiju zemi, par Íînas filozo-fiem, no kuriem droði vienpazîstamâkais ir Konfûcijs. Vaizinâm pârçjos?

Paradîze, talants un ...

ES kïuva mumsdaudz skaidrâka


V i d u s L a p a

“Latvijâ dzîvojoðie krievi,pat ja viòi uzturas krieviskirunâjoðâ vidç, atðíiras nokrieviem, kas dzîvo Krievi-jâ,” stâsta Olga un paskaid-ro: “Viòi runâ atðíirîgâs va-lodâs, ne tikai lingvistiskâ,bet arî kultûras ziòâ!” Socio-loìijas maìistrante nesen esotskatîjusies lingvistiskos pçtîju-mus par krievu valodu Latvijâ,kas veikti tepat Universitâtç,un tur esot minçts, ka krieviskirunâjoðie cilvçki tik un tâ bieþilietojot latviskus vârdus, vai arîviòu teikumu konstrukcijasesot latviskâkas, savâdâkas ne-kâ Krievijas krieviem. Kâ seci-na LU studente, Latvijas krieviit kâ runâ krieviski, tomçr viòito dara ar latviskuma pieskaòu.“Protams, ir mazs procentskrievu, kas arî Latvijâ runâkrieviski literâri pareizi,” pie-bilst Olga.

Latvieðu valodâ esot ïoti

grûti ar terminiem. Daudzâsvalstîs ar jçdzienu “latvietis”tiktu apzîmçts pilsoòu ko-pums kâ tâds, bet mums tâvietâ tiek lietots apzîmçjums“Latvijas iedzîvotâjs”. “Pie-mçram, visi Lielbritânijasiedzîvotâji tiek dçvçti par “bri-tiem”, un ja kâds mçìina indie-ti vai kâdas pçc etniskâs izcel-smes afrobritu, bet dzîvojoðuLielbritânijâ, nosaukt par “ne-britu”, viòð ðausmîgi apvaino-jas, jo viòð taèu ir “brits”,”skaidro Olga. Protams, pirma-

jâ paaudzç Lielbritânijas pil-sonîbu iegûst tikai retais, betotrajâ un treðajâ paaudzç pâr-svarâ visi ir “briti”. IerodotiesLielbritânijâ, daudzi tâs valodunezina. Tad viòi uzsâk mâcîbasbilingvâli, kad viss tiek pa-skaidrots gan angïu, gan arîviòu valodâ, lîdz beigâs visi mâ-câs tikai angliski, un savâ valo-dâ sarunâjas vairs tikai ìi-menç. Kâ stâsta socioloìijasmaìistrante, parasti treðajâ vaiceturtajâ paaudzç viòi vairs ne-zina savu valodu. “Es negribç-tu krieviem Latvijâ tâdu likte-ni,” atzîst LU studente un pie-bilst: “bet manuprât, ar viòiemtâ nenotiks, jo krievu skaitsLatvijâ ir pârâk liels un ir citssociâlvçsturiskais konteksts”.

“Situâcija ar latvieðu va-lodu ir paradoksâla, jo krie-vu valodu ðobrîd Latvijâ zi-na vairâk cilvçku nekâ lat-vieðu,” uzsver Olga. Tas ir iz-skaidrojams ar to, ka ïoti dau-dzi latvieði zina krievu valodu

kâ savu otro valodu, bet krie-viski runâjoðiem, kas Latvijâ iraptuveni katrs treðais cilvçks,un ne tikai krieviem, bet arîbaltkrieviem, ukraiòiem, tatâ-riem u.c. pçc etniskâs izcel-smes, tâ ir pirmâ valoda. Kopu-mâ ap 80% Latvijas iedzîvotâ-jiem krievu valoda ir kâ pirmâvai otrâ valoda. “Pirms diviemgadiem es piedalîjos pçtîjumâpar minoritâðu aizsardzîbu, ungâju uz Izglîtîbas ministriju arjautâjumu, kâda ir bilingvâlâsizglîtîbas definîcija,” atceras

LU studente. Izrâdîjâs, ka Lat-vijâ ðî izglîtîba tiek îstenota bezkonkrçtas definîcijas. Kâ atzîstOlga, katrâ skolâ jçdziens“bilingvâlâ izglîtîba” tiek iz-prasts citâdâk. Vienâ tâ ir visamâcîðana krievu valodâ, latvis-ki izskaidrojot tikai atseviðíusterminus. Citâ – kad visi skolo-tâji stundâs runâ paralçli gankrieviski, gan latviski. “Viso-riìinâlâkais variants bija, kadskolçniem mâcîbu grâmatasbija jâlasa latvieðu valodâ, betmutiskâ atbildçðana notikakrieviski,” stâsta socioloìijasmaìistrante.

Jaunâ izglîtîbas reforma,kas praktiski valstî sâks dar-boties ðî gada septembrî, pa-redz, ka 40% mâcîbu vielastiks pasniegta mazâkum-tautîbu valodâ, un 60%skolçniem bûs jâmâcâs ganlatviski, gan arî bilingvâli.Jau tagad visâs mazâkumtautî-bu vidusskolâs trîs mâcîbupriekðmeti tiek pasniegti latvie-

ðu valodâ. “Cik nu latviski tas iriespçjams skolâs, kur visi sko-lotâji ir krievi un arî bçrni, kasmâcâs, ir krievi,” piebilst Olga.Kopumâ jau ðobrîd vidçji 40%mâcîbu vielas lîdz vidusskolaikrievu skolçni apgûst latvieðuvalodâ. Kâ stâsta LU studente,izglîtîbas reformas sakarâdaudz kas netiek izskaidrotslîdz galam. “Ðâdâ situâcijâ arskolçniem ir ïoti viegli mani-pulçt, jo viòi tic visam, ko sakaautoritâtes – viòu vecâki unskolotâji,” uzsver socioloìijas

maìistrante. Jau no paða sâku-ma liela kïûda esot bijusiizglîtîbas reformas likumâiekïautais un vçlâk ârâ izòem-tais vârds “tikai”. Loìiski, fakts,ka turpmâk mâcîbas notiks“tikai latvieðu valodâ”, krievuspârbaidîja. Tâ rezultâtâ daudzivairs netic ðî brîþa izglîtîbas mo-delim 40/60, jo kur ir garantija,ka pçc gada likumâ neatgrieþasatpakaï vârds “tikai”. Ïoti ne-

efektîvi veikts arî izskaidrojoðsdarbs, kas attiecâs uz 60/40mâcîbu valodu proporciju.

“Es pati pçc devîtâs kla-ses pârgâju mâcîties no krie-vu skolas uz latvieðu,” stâstaLU studente. Lai gan toreizvçl nebija tâda jçdziena“bilingvâlâ izglîtîba”, Olga tikun tâ lîdz vidusskolai èetrasreizes nedçïâ apmeklçjusilatvieðu valodas stundas.“Neskatoties uz to, es latvieðuvalodu zinâju labi tikai teorçtis-ki un nevis praktiski, jo man ne-bija latviski runâjoðu draugu,”atzîst socioloìijas maìistranteun piebilst, “tajâ laikâ latvieðuvaloda man praktiski eksistçjatikai latvieðu valodas stundâsskolâ.” Daudzi Olgas draugimâcîbas turpinâjuði krievu vi-dusskolâ. “Ar tiem, kas neaiz-gâja mâcîties uz Rîgas Tehnis-ko universitâti vai Baltijas krie-vu institûtu, es satikos, stâjotiesLatvijas Universitâtç,” atcerasLU studente. Augstskolâ uz-òemti tikuði visi, tâtad valodanav ðíçrslis labai izglîtîbai. Ol-ga skaidro, ka zina daudzuskrievus, kas pat nemçìinâjastâties Latvijas Universitâtç, betne jau slikto latvieðu valodas zi-nâðanu dçï. Par iemeslu tikaminçts kaut kas cits. DaudzâsLU fakultâtçs mâcâs praktiskitikai latvieði. “Piemçram, es es-mu vienîgâ nelatviete savâ kur-sâ, visus seðus gadus kopð ie-stâjos Universitâtç”, secina LUstudente. Olgas pluss bijis tas,ka viòa pirms tam esot mâcîju-sies latvieðu vidusskolâ, un ie-pazinusi latvisko vidi, turpretîtiem, kas te atnâkot pçc krievuskolâm, esot ïoti grûti, jo gan-drîz ne ar vienu neesot kopîguintereðu un tçmu, par ko paru-nât. Latvieðu un krievu studen-tiem esot atðíirîgi mâcîtasvçstures, atðíirîgas muzikâlâsun literatûras gaumes. Visa târezultâtâ viòiem, atskaitot mâ-cîbas, bieþi vien nav par ko sav-

starpçji sarunâties. “Sâkumâarî man tas lika justies izstum-tai, kad sâku mâcîties latvieðuskolâ”, atceras Olga un piebilst,“toties tagad es jûtos pozitîvânozîmç îpaða, jo brîvi pârvaldugan latvieðu, gan arî krievu va-lodu. Vienlîdz labi jutos gankrievu, gan latvieðu vidç. Es es-mu ieguvçja.”

Kâ atzîst Olga, ïoti sliktiesot tas, ka latvieði ar krie-viem runâ krieviski. “Es,protams, saprotu arî latvie-ðus, kas tâdejâdi vçlas no-stiprinât savas krievu valo-das zinâðanas, bet krieviskirunâjoðajiem tâ ir viena nolielâkajâm iespçjâm iemâcî-ties runât latviski, kura, pâr-ejot sarunâ uz krievu , tiekliegta,” skaidro LU studen-te. Protams, no sâkuma tasvarçtu radîti nelielu spriedzi,bet kopumâ latvieðu valodas vi-de tiktu nostiprinâta. Latvie-ðiem, viòasprât, esot jâïauj krie-viem domât un mocîties kautvai pusstundu no vietas, lai târezultâtâ pateiktu savu sakâmolatviski, protams, ja pats cilvçksto vçlas. “Daudzu cilvçku prob-lçma ðodien ir pacietîbas un ie-cietîbas trûkums,” saka socio-loìijas maìistrante un piebilst,“ja tu nezini krievu mûziku, ku-ru es klausos, tev ar mani navpar ko runât.” Pçc LU studen-tes domâm, ideâls bûtu va-riants, ja cilvçki viens otram pa-stâstîtu, ka ir arî savâdâkamûzika un viòi sadraudzçtos.Arî Latvijas Universitâtç varçturîkot projektus, kuru mçríisbûtu daþâdu tautîbu jaunieðuintegrâcija Universitâtes vidç,kas viòiem visiem ir kaut kasjauns un kopîgs. Sabiedrîbaiesot jâizskaidro, ka integrâcijabûs nevis tad, kad visi krievi ru-nâs latviski, bet gan tad, kadkrievi un latvieði kopâ svinçsgan Meteòus, gan Masïenicuun pusdienos gan latvieðu, gankrievu ”Lido”. Kâ atzîst Olga,starp latvieðiem un krieviem irpârâk daudz atðíirîbu, lai tasviss tiktu novienâdots. “Ðobrîdabas puses jûtas apdraudçtasun darbojas paðsaglabâðanâsinstinktu vadîtas,” skaidro LUstudente un turpina, “tas ir ïotibîstami, jo viss, kas skaitâs da-bisks, viegli var pârvçrsties parkaut ko meþonîgu un nekon-trolçjamu.” Kâ vairâkkârt saru-nas laikâ uzsver Olga, bûtiskâ-kais esot atcerçties, ka mçsvienmçr esam bijuði un bûsimarî turpmâk daudzu kultûru sa-biedrîba, un tâ ir mûsu bagâtî-ba, ar ko ir jâlepojas.

* Rîgas krievu skolas 7.klases skolçna Dmitrijateiktie vârdi Olgas Pisaren-ko bakalaura darba “Rîgaskrievvalodîgo skolçnu akul-turâcijas stratçìijas mazâ-kumtautîbu izglîtîbas refor-mas kontekstâ” ietvarosveiktajâ pçtîjumâ.

Daþi latvieði ir par krieviem*

Valoda, kâdâ runâ mâjâs, ar draugiem, uz ielas, veikalâ un skolâ?

Kâdâs situâcijâs runâ latvieðu valodâ?

1 lapa

Olga Pisarenko

V i d u s L a p a


priekðsçdçtâju, Pçteris bija ta-jâ darbojies tikai nepilnu gaduun arî tad par sanâksmju ne-pameklçðanu tika no tâs iz-mests...

LU SP vçlçðanâs Pçterisman jautâja: “Cik tev ir vairâ-kums?” Man vairâkums ir tie,kuri konkrçtajâ brîdî atrodasðeit. Ja sanâksmç piedalâs trîscilvçki un “par” nobalso divino viòiem, tad tas attiecîgajâsituâcijâ tiek uzskatîts par vai-râkumu. Un cik tad ir mazâ-kums? Mazâkums ir tie, kuruðeit nav!

LU SP lîdzðinçjais

priekðsçdçtâjs, fizikas unmatemâtikas students Pç-teris Jurèenko: “Ir grûti ru-nât par kâdu, kurð tagad ir ta-vâ vietâ. Jâòem vçrâ arî fakts,

ka Ivaru nepazîstu personiski.Un, ja izsakos publiski, ir jâat-ceras, ka Ivars tomçr ir jurists,visâs ðî vârda nozîmçs. Sçdç,kad ievçlçja Ivaru, es uzsvçru,ka ðogad viòam bûs jâiemâcâsdaudzas lietas. Vispâr LU SPir organizâcija par kuru LUstudenti neko nezin un arîneinteresçjas par to. Saprotu,ka ðâds rezultâts tiks panâktstikai tad, ja LU SP darbotosvienoti.

Man vienmçr ïoti îpatnçjair likusies LU juridiskâizglîtîba. Iespçjams, neapzinâti

tur iemâca, ka tev ir jâbût vis-labâkajam un jâiet visaugstâk,kas nav slikti tajâ gadîjumâ,ja kâds vai varbût pat vairâkiciti ir labâki, tikai viòiem ðî ie-ðana uz augðu vai tiekðanâspçc ietekmes nav bûtiska.Svarîgâkais LU SP uzdevumsir, lai visas LU fakultâtes tiktupârstâvçtas un pârstâvçtasgodîgi. Lai visiem pârstâvjiemtiktu sniegtas vienâdas iespçjasatbilstoði viòu spçjâm. Lai tik-tu izvçlçti piemçrotâkie cilvçki,nevis “droðâkie”. Un visbûtis-kâkais – lai tiktu îstenoti LUstudentu kopçjie mçríi, neviskâda draugu pulka mçríi tiktusaukti un pamatoti kâ LU stu-

dentu mçríi. Bija noþçlojami noskatîties,

ka jau pirmajâ LU SP sçdçjaunievçlçtais priekðsçdçtâjspârkâpj LU SP kârtîbas rulli,

un citi Juridiskâs fakultâtesstudenti aizstâv viòu, cenzda-mies pârliecinât pârçjos, ka tâir juridiski pareizi. Tikai vçlâkviens no ðiem aizstâvjiematzîst: “Pçterim tas bija poli-tisks lçmums.” Liekas, ka jau-nievçlçtais LU SP priekð-sçdçtâjs baidîjâs spçlçt godîgi,bet kas baidâs, tas jau ir zaudç-jis. Arî provizoriskais vietu sa-dalîjums pa fakultâtçm LU Sa-tversmes sapulcç un delegâtiuz LSA kongresu un valdi lie-cina par ðîm bailçm. Droðivien turpmâkajâs LU avîzçs

studentiem tiks stâstîts par to,ka es neko nesaprotu, par to,ka viss ir kârtîbâ, tomçr LU SPpaliks par vietu, kur cilvçks araugstiem ideâliem nespçs dar-boties, jo iespçjams, kâdam ircits skatîjums un vajadzîbas.”

Savâ uzrunâ LU SPvçlçðanâs tu teici, kagandrîz visi pasâkumi, koLU SP ir veikusi tâs ie-priekðçjâ priekðsçdçtâjaPçtera vadîbâ, ir bijuði tikaikultûras jomâ, bet tavup-rât, ðobrîd daudz svarîgâkair sociâlâ un izglîtîbas jo-ma. Personîgi man liekas,ka studenti ðîs divas jomasvar ietekmçt ïoti minimâli,jo lîdzðinçjâs brîvdienastiks likvidçtas un kopmîtòumaksas paaugstinâtas neat-karîgi no tâ, ko par to do-mâ paði studenti. Kâ tuplâno ietekmçt ðo sociâloun izglîtîbas jomu, lai tambûtu arî reâli rezultâti?

Kultûras komisijâ pagâju-ðajâ gadâ LU SP pierakstîjâstrîsdesmit deviòi cilvçki. , ta-vuprât, to skaits bija tikaugsts? Darbojoties LSA so-ciâlajâ , es sapratu to, kâpçc tâir. Kultûras jomâ cilvçki, uztai-sot kâdu pasâkumu, uzreiz arîredz sava darba rezultâtus.Bieþâk labus, daþkârt arî netik veiksmîgus, bet tievienmçr ir rezultâti. Turpretîsociâlajâ vai izglîtîbas jomâ tuvari darboties un darboties,bet rezultâtus tâ arî neredzi.Tu cînies par stipendijâm,cînies par vçl kaut ko, bet ne-kas redzams it kâ nenotiek.Ðîs jomas, manuprât, ir patsvarîgâkas par kaut kâdukultûras pasâkumu organizç-ðanu. Ir svarîgi, lai LU SPbûtu cilvçki, kas darîtu arî arsociâlo vai izglîtîbas jomusaistîtâs lietas. Par spîti tam,ka to rezultâti nav tik spilgti,arî tâs ir svarîgas.

Tâ kâ es pats jau piekto ga-du dzîvoju kopmîtnçs, tad jeb-kuri argumenti nesen paziòo-tajam faktam par kopmîtòusamaksu paaugstinâðanu ma-nâs acîs ir apðaubâmi. Zinotapstâkïus, kâdi daudzâs notâm valda, man rodas jautâ-jums, par ko tur vçl varçtu uz-prasît piecus latus vairâk? Stu-denti, kas darbojas LU SP So-ciâlajâ komisijâ, tam, loìiski,nepiekrît un ir gatavi pret toprotestçt. Man paðam vistra-kâkie bija pirmie divi gadi, ku-rus nodzîvoju Universitâteskopmîtnçs Dzintaros. Garaisceïð, kâds bija jâmçro, lainokïûtu uz lekcijâm, bija pariemeslu tam, ka es tajâs bieþineparâdîjos vispâr. No otras,tie bija mani ziedu laiki, kurosizbaudîju to, ko îsti nozîmçdzîvoðana kopmîtnçs. Tieðipateicoties kopmîtnçm, es

Viòð ir pret1 lapa

Daudzi savas galvas noliecviòu pieredzes priekðâ, kas irmilzîga kaudze ar daþâdâminstrukcijâm, kâ rîkoties situâcijâs, kas nekad vairs neatkârtosies

Ar kaujas saucieniem uz lûpâmviòi, ja vajadzçs, dosies cîòâpar to, ko vairâkums no mumsiegûst, daþi - nodod viens otram, un tikai nedaudziem tâarî ir - izglîtîba

Apstâkïu spiesti, viòi spçj sasniegt atriebîbas pakâpi, kurâ koþ pretî pat sunim, kas paðiem ieíçris

Lai gan izskats viï, viòi ir intelektuâïi, kas izmanto vairâkvârdu, nekâ nepiecieðams, laipateiktu vairâk, nekâ zina

Neatkarîgi no tâ smaguma,viòi it visâ vçlas progresçt -spert tûkstoð soïu uz priekðu undeviòi simti deviòdesmit as-toòus atpakaï

Ekstremâlos gadîjumos viòi irgatavi pielietot darbîbas, kururezultâtâ jo vairâk darbojas, jomazâk sarunâ muïíîbas

Viòu vidû ir burvîgas meitenesar vçl vienu veidu, kâ taupîtaudumu - dziïiem dekoltç, kuruklâtbûtnç ikviens puisis patssev sâk patikt arvien vairâk

Visbieþâk redzçtais þests viòu vidû ir tas, ko katrs nomums mâcâs pçc tam, kad ir jau iemâcîjies runât - klusçðana

Ðis ir îsos foto mirkïos fiksçts pirmais iespaids par viòiem-jaunajiem Latvijas Universitâtes Studentu padomes (LU SP)locekïiem un loceklçm, kuri èetrdesmit atraktîvu, kreatîvu unpaðpârliecinâtu studentu izskatâ februâra beigâs Carnikavâdiskutçja par LU SP galvenajiem darbîbas virzieniem 2004.gadam. Uz jautâjumu, kas ir LU SP locekïi, es atbildçtu - tieir studenti, kuriem jçdzieni “ìeogrâfs” vai “jurists” ir îpaðîbasvârdi un gaisâ pacelta roka - zîme uzbrukumam.

Jaunâs LU SP pirmaisseminârs Carnikavâ

Ivars Lukaðeviès LU SP jaunâ priekðsçdçtâja vçlçðanâs

LU SP jaunais priekðsçdçtâjs Ivars Lukaðeviès un LU SPlîdzðinçjais priekðsçdçtâjs Pçteris Jurèenko

GITA LIEPIÒA,“Universitâtes Avîze”

9 lapa

A s t o t â L a p a


Daþi latvieði ir par krieviem*“Arvien plaðâkas disku-

sijas izsauc jautâjums parnacionâlo minoritâðu vidus-skolu pâreju uz mâcîbâmvalsts valodâ. Kaut arî ir jâ-atzîmç, ka ðajâs diskusijâspârsvarâ piedalâs cilvçki,kas ir saistîti ar skolâm arkrievu mâcîbu valodu.Krievu presç, kâ arî citospreses izdevumos, no mi-noritâðu puses bieþi vien iz-skan viedoklis, ka izglîtîbasdzimtajâ valodâ saglabâða-na ir vienîgais veids, kâ varsaglabât savu dzimto valo-du, tradîcijas un kultûru,tâdâ veidâ formçjot savu in-teliìenci un saglabâjot savuidentitâti.

Galvenâ ideja, kas tiek iz-teikta ðajos rakstos, ir nepie-cieðamîba saglabât mâcîbasvidusskolâ dzimtajâ valodâvai arî bilingvâli, kâ tas jau no-tiek pamatskolâs. Vidussko-las pâreja uz mâcîbâm latvie-ðu valodâ tiek skatîta kâ biedsmazâkumtautîbu inteliìencesveidoðanai un kvalitatîvai na-cionâlo minoritâðu izglîtîbai .

Vislielâko spriedzi sa-biedrîbâ rada tas fakts, ka lat-vieðu valoda nekalpo par pa-matu komunikâcijai visâ Lat-vijas sabiedrîbâ. Tâpçc arîizglîtîba ir tik svarîga, mazâktiek pievçrsta uzmanîba tieðiminoritâðu un latvieðu kul-tûru aspektiem un daþâdîbai.Ja smaguma centrs pârvieto-tos no latvieðu valodas uzkaut ko citu, tad mazinâtosspriedze, vieglâk noritçtu arîmazâkumtautîbu izglîtîbas re-forma. Skaïi politiski lozungibez reâlas izglîtîbas reformasizpratnes un izskaidroðanasïoti apgrûtina reformas gaituLatvijâ. Tie rada milzîgu sprie-dzi gan latvieðos, gan nelat-vieðos. Reformu vajadzçjaveikt bez politisku lozungu ie-saistîðanas.

Kâ pçtîjuma objekts tikaizvelçti 7. klases krievva-lodîgie skolçni, kas mâcâsRîgas skolâs ar krievumâcîbu valodu. Respon-dentu izvçli noteica seko-joðs fakts: tieði 7. klasesskolçni bûs pirmie, kas sa-skaòâ ar mazâkumtautîbuizglîtîbas reformu 2004.gadâ vidusskolâ sâks mâ-cîties latvieðu valodâ. Tâ-tad ðajâ kontekstâ viòuakulturâcijas stratçìiju,kas attiecas uz latvieðu va-lodas un kultûras apgûða-nu, noskaidroðana ir ïotisvarîga.

Pçtîjuma ietvaros tika ap-taujâti 459 Rîgas skolçni no 20Rîgas skolâm ar krievu mâcî-bu valodu. Izlase sastâvçja no243 (52,9%) zçniem un 216(47,1%) meitençm. Visi res-

pondenti aptaujas brîdî mâcî-jâs kâdâ no Rîgas skolâm arkrievu mâcîbu valodu. Skolç-ni tika izvçlçti proporcionâlito sadalîjumam pa Rîgas rajo-niem. Kâ var secinât no ðiemdatiem, aptaujâtajiem skolç-niem ir stabila etniskâ identi-tâte. Viòi nodala sevi no latvie-ðu kultûras grupas un ne-pieòem arî bikulturâlo identi-tâti.

Interesanti, ka latvieðu va-lodas lietoðana tiek saistîta arîar citu cilvçku attieksmi. Vie-na meitene, Jûlija, stâstîja, ka“ja es atnâku uz kâdu sabied-risko vietu, es speciâli runâjulatviski, lai pret mani labâk iz-turçtos.” Skaidrojot ðo savuapgalvojumu, viòa teica: “Esnevaru pateikt nevienu kon-krçtu gadîjumu. Bet principâizturçjâs ar tâdu nievâjoðu at-tieksmi, kad es runâju krievis-ki, piemçram, veikalâ. Kad nâ-cu un runâju latviski, viss irnormâli.” Aleksandrs arî iztei-ca savdabîgu apgalvojumupar situâciju, kurâ viòð lietolatvieðu valodu. Visu diskusi-jas laiku viòð uzsvçra, ka viòðlatvieðu valodu gandrîz nelie-to, kaut arî saprot labi, bet tadviòð teica: “Es runâju latviski,ja kâds apvaino mani latviski,lai dotu atbildi.” Te var izdarîtpieòçmumu, ka, lîdzîgi kâJûlijas gadîjumâ, skolçni sa-vas latvieðu valodas zinâðanasbieþi vien saista ar citu cil-vçku attieksmi pret sevi. Daþiskolçni sprieþ tâ: ja zini latvie-ðu valodu, tad tu esi labâks,gudrâks un pat “stiprâks” citucilvçku acîs.

Daþi skolçni pat nedaudzapvainojas un brînâs par lat-vieðiem, kas ar viòiem runâkrieviski. Tâ Aleksejs teica:“Ir daþi latvieði, kas redz vaidomâ, ka esmu krievs, un sâkrunât ar mani lauzîtâ krievuvalodâ. Es viòiem saku, ka esvaru runât arî latviski.” Vladi-mirs arî piebilda: “Man ir daþidraugi latvieði, kas ar manimçìina runât krieviski, bet esviòus piebremzçju.” Bija arîtâdi bçrni, kas uzskatîja, kacilvçkam, kuram dzimtâ valo-da ir krievu, ir tiesîbas runâtkrieviski. Viòi ïoti reti lieto lat-vieðu valodu, un ne jau tâpçc,ka to nezina, bet vienkârði - tâir çrtâk un pierastâk un, “laicilvçki viòus vçrtç kâ per-sonîbu, nevis to valodu, kurâviòi runâ.” (Ivans).

Diskusijas atklâjas arî tas,ka pastâv arî daþâdas kultûrasatðíirîbas un stereotipi, kâdi,viòi - latvieðu bçrni un jaunie-ði - ir, ka viòiem ir citi noteiku-mi, paradumi, “pat spçles”(Dmitrijs). Tâ Natâlija stâstîja:“Ìçrbðanâs stils ir pavisam sa-vâdâks. Gan meitenes, gan

zçni ìçrbjas savâdâk. Meitenesvar uzvilkt kaut kâdus sarka-nus svârkus un krâsainaszeíubikses, bet krievi tâ ne-ìçrbjas. Krievi ìçrbjas pieticî-gâk. Bet latvieði mierîgi velktâdas lietas, somas izrotâ armantiòâm.” Dmitrijs arî ap-galvoja: “Viòi ìçrbjas tâ: vîrie-ði - sieviðíîgi, bet sievietes -vîriðíîgi.” Anna, kas atradâscita diskusijas grupâ, arî ap-galvoja kaut ko lîdzîgu: “Viòiìçrbjas tâ dîvaini. Staigâ paVecrîgu, uzreiz varu atðíirt - jakâds ìçrbjas ultravioletâsbiksçs, ultrazaïâ jakâ, vai arivisa seja pîrsingos, tad uzreizskaidrs, kas tas ir...”

Daþi bçrni pieminçja arirakstura atðíirîbas, kâ, pie-mçram, latvieði visi ir izlutinâ-ti, viòi ir daudz neþçlîgâki ne-kâ krievi, bezkaunîgâki. Dmit-rijs apgalvoja kaut ko ne-daudz pretçju: “Krievi tur tâdi“krutie”, dalâs grupâs, izlecçji,bet latvieði vairâk maliòâ.Krievi ir stiprâki, un daþi lat-vieði ir par krieviem...”

Skolçni, kuri savu nâkotninesaista tik daudz ar Latviju,piemçram, Marina, minçja:“Kad mâcîbas notiks tikai lat-vieðu valodâ, mçs to nezinâsimkrievu valodâ. Un, ja mçs gri-bam turpinât savu dzîvi vaimâcîbas Krievijâ, mçs neko ne-zinâsim. Bûs ïoti grûti.” Oksa-na arî uztraucâs: “Bet, piemç-ram, tie cilvçki, kas pçc skolasbeigðanas gribçs aizbrauktprom no Latvijas uz citâmvalstîm, kam viòiem vajag lat-vieðu valodu. Es saprotu krie-vu, angïu valodu. Tâs ir pla-ðâk izplatîtas kâ latvieðu.”

Daudzi skolçni, kas pie-dalîjâs diskusijâs, uzsvçra, ka,kaut arî viòi pilnîgi nepiekrîtkrievu vidusskolu pârejai uzlatvieðu valodu, tomçr viòi uz-skata, ka bilingvâla apmâcîbair ïoti svarîga, jo tâlâk bûs jâ-mâcâs arî latviski. Viòi arîuzsvçra, ka viòiem negribç-tos, lai paliktu tikai viena valo-da - tikai latvieðu un krievu.Viòi piekrita arî, ka vidussko-lâ var atstât bilingvâlo izglî-tîbu vai pakâpeniski no 10.lîdz 12. klasei palielinât priek-ðmetu skaitu, kas tiek pa-sniegti latvieðu valodâ vai arîgrûtâkus priekðmetus pa-sniegt bilingvâli vai arî tikaikrievu valodâ un pârejos lat-viski. Kâ teica Artûrs: “Lai irlatviski un krieviski. Lai sa-prastu, ka mçs esam krievi undzîvojam Latvijâ.”.”**

** Fragments no OlgasPisarenko bakalaura dar-ba “Rîgas krievvalodîgoskolçnu akulturâcijasstratçìijas mazâkumtautî-bu izglîtîbas reformas kon-tekstâ”.

LU MVF Sastatamâsvalodniecîbas un tulkoða-nas nodaïas vadîtâjs AN-DREJS VEISBERGS

Runâjot par izglîtîbas re-formu, nedomâju, ka tâ bûtukârtçjais Latvijas valdîbas“gâjiens ar zirdziòu”. Refor-ma tika iecerçta jau sen, bet,manuprât, tâ tika novilcinâ-ta, apmçram tâpat, kâ bezga-la ilgi tika novilcinâta pasunomaiòa, sertifikâtu derîgu-ma termiòi un tamlîdzîgaslietas. Es uzskatu, ka pareizirealizçjot reformu, mçs pa-nâksim labâkas latvieðu va-lodas zinâðanas nelatvie-ðiem un stiprinâsim latvieðuvalodas pozîcijas ðai valstî.

Kâ Moderno valodu fa-kultâtes mâcîbspçks, varuapliecinât, ka samçrâ daudzinelatvieðu izcelsmes studen-ti, kas mâcîjuðies krievuskolâs, vçlçtos kïût par tul-kiem un tulkotâjiem saistîbâar ES, kur latvieðu valodabûs oficiâlâ valoda, taèu va-lodas zinâðanu lîmenis irmazliet par zemu. Tieði maz-liet, jo ikdienas valodâ va-lodas defektus nemana.

Domâju, ka uz ik pabrîdim valstî notiekoðajiemar izglîtîbas reformu sais-tîtajiem piketiem îpaðireaìçt nav vçrts. Ðeit lielaloma ir politiskiem mçr-íiem, ko saista ar valodasjautâjumiem. Domâju, kaiespçjams atrast atseviðíusmomentus, kas varçtu opti-mizçt paðu apmâcîbas pro-cesu, taèu likums ir pie-òemts, stâjies spçkâ unnebûtu aiztiekams. Latvie-ðiem novçlçtu bût iecietî-giem pret nelatvieðu runulatviski. Nekas tik ïoti neat-tur no citas valodas apgu-ves, kâ “îsteno” runâtâju kri-tiska un nelabvçlîga attiek-sme. Ðis faktors, protams, ti-kai daïçji, bija/ir angïu valo-das plaðâs izplatîbas pamatâ- vçlme dzirdçt perfektu va-lodu angïiem un ameri-kâòiem ir daudz mazâka ne-kâ, piemçram, franèiem unvâcieðiem.

LU Filoloìijas fakultâtesSlâvu valodu un literatûrunodaïas docente TATJANALIGUTA

Tagadçjâ Izglîtîbas Minis-trija runâ par to, ka mums irvienota izglîtîbas sistçma.sDomâju, ka tâ tas tieðâm ir, joizglîtîbas sistçma nav atkarîgatikai no valodas, tur svarîgâk,ka mums ir vienots izglîtîbasstandarts – visi bçrni mâcâsvienu un to paðu programmu.Ïoti svarîgi, lai tiktu mâcîtasvienas un tâs paðas vçrtîbas,un tas ir regulçjams, pirm-kârt, ar izglîtîbas saturu.

Lai visi varçtu sazinâties,protams, ir nepiecieðamakopîga valoda. Un tad ir runapar latvieðu valodu, par to, kalatvieðu valodas zinâðanas irnepietiekamas, un visiemspçkiem pret to ir jâcînâs.Tam es piekrîtu. Cilvçkam,beidzot vidusskolu, ir jâbût la-bam, pat ïoti augstam latvieðuvalodas zinâðanu lîmenim. Unpçc manâm domâm to var pa-nâkt ïoti daþâdi.

Es piedâvâju tâdu variantu– izglîtîba notiek dzimtajâ va-lodâ, bet vidusskolâ tiek orga-nizçtas îpaðas fakultatîvas no-darbîbas, un katrs skolçnsizvçlas to fakultatîvo priekð-metu, kas viòam ir vajadzîgs.

To var kaut kâ arî regulçt –noteikt, ka, piemçram, 9.klasç obligâti ir divi fakultatî-vie priekðmeti. Un tad cilvçkssâk domât – tâtad, ja es gribustâties, teiksim, mediíos, tadman bûs vajadzîga bioloìija,íîmija, tâdçï es òemðu fakul-tatîvos kursus ðajos priekð-metos. Turpretî ìeogrâfijaman nebûs vajadzîga, tadkâpçc gan man to mâcîtieslatviski?

Domâju, ka pie ðâdas ide-jas bûtu vçrts atgriezties, unðie fakultatîvi – tie varçtu bûtkopçji – lai tos mâcâs gan lat-vieðu, gan krievu bçrni, lai pa-dziïinâtajâ priekðmetu apguvçviòi ir kopâ. Ir izskançjis vie-doklis, ka tas neesot reâli –bçrni nekâdus fakultatîvuspriekðmetus neizvçlçðoties,tâpçc tâdas sistçmas nebûðot.Manuprât, ðâdi pretargumen-ti nav îpaði nopietni.

Jûsu viedoklis par izglîtîbas reformu? Olgas Pisarenko veiktais pçtîjums

LU SP valdes locekle un LUSP Informâcijas komisijasvadîtâja

Manuprât, seminâra pa-matdoma bija izstrâdât galve-nos darbîbas virzienus ðimgadam, kâ arî LU SP biedriemtuvâk iepazît citam citu. Lîdzðim biju piedalîjusies vienâlîdzîgâ LU SP rîkotâ pasâku-mâ - jauno domnieku seminâ-râ, kas notika Jelgavas rajonaZaïeniekos.

Es domâju, ka seminârskopumâ ir izdevies, diezgandaudz tika paveikts grupudarbu ietvaros - izstrâdâti ko-misiju gada plâni, kâ arî apko-potas idejas par daþâdiemprojektiem - radio NABA,“Universitâtes avîzes” pilnvei-

doðanu, LU 85 svinîbâm u.c.Izdevusies bija spçle par dar-boðanos grupâ, tâs secinâju-mi ir vçrtîgi ikvienam. Smiek-lîga bija baumu urnas atvçrða-na svçtdienas rîtâ. Manuprât,arî vakara daïa bija interesan-ta, pat nevaru pateikt, kas bijaslikti. Varbût citreiz varçtubût vairâk lekciju.

Informâcijas ziòâ man pati-ka Ritvara Eglâja stâstîtais parLU SP vçsturi, tâ patieðâm irinteresanta! Man, kâ informâ-cijas komisijas vadîtâjai, vçr-tîga bija gada plâna izstrâdâ-ðana un tas, ka divas no darbagrupâm izstrâdâja priekðliku-mus jautâjumos, ar kuriemnodarbojas mana komisija.Kâ konkrçtas lietas, ko pçc ðîseminâra es plânoju veikt,varçtu nosaukt studentiemsaistoðâkas informâcijas pie-dâvâðanu gan “UniversitâtesAvîzes” formâ, gan internetâ,kâ arî Radio NABA.


D e v î t â L a p a

kïuvu patstâvîgs, ie-mâcîjos plânot lîdzek-ïus un gatavot çst.Ðobrîd tâs man ir vieta,kur ierodos tikai nak-tîs, lai izgulçtos.

Runâjot par izglî-tîbas jomu, viena no lie-tâm, ko es saredzu ðajâgadâ, ir izglîtîbas kvali-tâtes uzlaboðana. Vis-maz idejiskâ lîmenî LUSP uz visâm fakultâtçmir jâsâk novirzît projek-tu par izglîtîbas kvalitâ-tes pçtîðanu.

Attiecîbâ uz manuLU SP modeli, vissvarî-gâkais ir sadarbîbas arLU fakultâðu paðpâr-valdçm veidoðana. Ðo-brîd LU fakultâðu pað-pârvaldes pârtiek notâs informâcijas par LUSP, ko viòâm pastâstatâs iepriekðçjie biedri.LU SP veiksme ir tad,ja tiek pastâstîts kautkas labs. Diemþçl ir bi-juði gadîjumi, kad parLU SP tiek stâstîts – LUSP ir “antiòi”, kas rîko kautkâdus pasâkums, ar viòiemnav vçrts “sapîties”. Kâ risinâ-jumu es ðeit redzu LSA idejasaizòemðanos un LU fakultâðupaðpârvalþu vadîtâju ikmçne-ða tikðanâs rîkoðanu. Koor-dinçjot un redzot, kâdâm fa-kultâtçm, kuras problçmas irvisaktuâlâkâs, LU SP pienâ-kums bûs palîdzçt tâs risinât.

LU Juridiskâs fakultâtesValsts zinâtòu katedrasasistents, pasniedzçjs Rin-golds Balodis:

“Par Ivaru kâ par studentuvaru teikt tikai to vislabâko.Viòð ir apzinîgs, mçrí-tiecîgs un erudîts cil-vçks. Izrâdâs, paði stu-denti viòâ ir saskatîjuðivçl arî vadîtâja un orga-nizatora dotîbas, ja jaureiz ir uzticçjuði viòamvadît Studentu padomi.Ivaram tas varçtu bûtlabs sâkuma starts. At-tiecîbâ uz Studentu pa-domes iepriekðçjopriekðsçdçtâju Pçteri Ju-rèenko man îpaðu ko-mentâru nav. Domâju,ka viòa vadîbâ Studen-tu padome darbojâs ne-slikti, lai gan nekad ne-var bût tik labi, lai ne-varçtu darboties vçl la-bâk. Manuprât, jauna-jam Studentu padomespriekðsçdçtâjam ir jâturpinaviòa jau iesâktâs iestrâdes stu-dentu tiesîbu aizsardzîbas unnodroðinâðanas jomâ. Lai Iva-ram veicas ðajâ darbâ!”

Kas ir jâdara tiem LUstudentiem, kuri vçlas ie-filtrçties LU SP darbîbâ, laiviòi tiktu pamanîti unvarbût tieði no tavas puses

uzaicinâti pievienoties LUSP?

Lai nokïûtu LU SP, uz gal-diem nav jâdejo. Iepriekð uz-rakstot iesniegumu un atne-sot to uz Studentu padomestelpâm Raiòa bulvârî 19, 126.telpâ, ikvienam Universitâtesstudentam ir iespçja pieteiktsavu darbîbu kâdâ no LU SPkomisijâm – Informâcijas,Kultûras un atpûtas, Izglî-tîbas, Institucionâlajâ, Sociâlolietu vai arî Ârçjo lietu komisi-jâ. To sanâksmes notiek,bieþâkais, reizi nedçïâ, un ta-jâs katrs tâs biedrs ar viòampieðíirtajâm balsstiesîbâm

var ietekmçt bûtiskus notiku-mus LU studentu dzîvç.

Personîgi es vçlçtos, laipienâkot ðî gada decembrim,tie cilvçki, kas bûs darboju-ðies LU SP, uz visu atskato-ties, varçtu pârliecinoði teikt:“ârprâts, cik âtri viss pagâja,tas gan bija forði, mani inte-

resç iespçja to arîturpinât”. Piemçram,ðogad, vismaz manpaðam, palika ie-spaids, ka viena daïano tiem, kas lîdz ðimbija darbojuðies LUSP, gribçja pçciespçjas âtrâk no tâvisa atkratîties. Es-mu ar Pçteri daudzpar to runâjis. Tâ vie-tâ, lai motivçtu LUSP locekïus iesais-tîties darbâ, viòð dau-dzas lietas darîjaviens pats. Tomçrviens cilvçks nevarizdarît visu. Pagâju-ðajâ LU SP beigâs bi-ja situâcija, ka èetrasno septiòâm Studen-tu padomes komisi-jâm vienkârði nedar-bojâs. Ja tu esipriekðsçdçtâjs, tadnedrîkst pieïaut si-tuâcijas, kad kâdaskomisijas vadîtâjsnepilda savus pienâ-kumus. LU SPpriekðsçdçtâja uzde-vums ir viòa vietâ ie-

likt tâdu, kas kaut ko arî izda-ra. Ir nepârtraukti jâsekolîdzi, lai viss vienmçr notiktu.Es apsolu to darît!

LU SP priekðsçdçtâjavietnieks, medicînas stu-dents Jânis Pudulis:

“Ivars Lukaðeviès bija vienî-gais cilvçks, kuru es pazinu noLU Studentu padomes, kadmani pirms diviem gadiem de-leìçja no Medicînas fakultâtesLU Studentu padomç. Tajâlaikâ visas pamatzinâðanaspar LU Studentu padomi essmçlos tieði no viòa, un tagadmani uzskata par pieredzçjuðu

un kompetentu stu-dentu aktîvistu. Kotad lai saka par Iva-ru, kurð darbojâs vçlpirms manis. Jâ,bûtîbâ jau nav koteikt. Par viòu runâviòa darbi. Viòavadîbâ ðogad tika pa-nâkts, ka LU Studen-tu padomei tikapieðíirts divreiz lie-lâks budþets. Saeimaðobrîd izskata viòa ie-rosinâto bezdarbnie-ku pabalsta pieðíirða-nu studentiem, kurizaudçjuði darbu. Iva-ra vadîbâ tika veik-smîgi organizçti tâdipasâkumi kâ studen-

tu Sporta spçles, Aristotelis2003 un daudzi citi. Protams,viòð to nespçtu panâkt bez la-bas komandas, un tâ ir vçl vie-na laba Ivara îpaðîba – mâkaizveidot labu komandu unprasme veiksmîgi ar to sastrâ-dâties, ko, salîdzinot ar Ivaru,divi iepriekðçjie LU Studentupadomes priekðsçdçtâji tik labineprata.”

Viòð ir pret1,7 lapa

Jûsu viedoklis par LU SP pirmo seminâru Carnikavâ?

LU Juridiskâs fakultâtes Stu-dentu paðpârvaldes (JFSP)Informâcijas komisijasvadîtâjs, LUSP informâcijas,Institucionâlâs un Revîzijaskomisiju biedrs.

Manâ izpratnç ðâds semi-nârs bija domâts, lai jaunieLUSP biedri savâ starpâ ie-pazîtos, kâ arî, lai komisijassastâdîtu savus nâkoðâ gadadarba plânus, tajâ skaitâ izru-nâtu savâ starpâ diskutçja-mus jautâjumus, piemçram,komisiju kompetenèu noðíir-ðanu. Cik man zinâms, ðâdsseminârs notiek katru gadupçc jaunâ LUSP ievçlçðanas,man gan tas bija pirmais se-minârs, tâdçï nevaru to salî-dzinât ar iepriekðçjiem.

Iepriekð izvirzîtie uzdevu-

mi, kas, manuprât, vairâk vaimazâk, atkarîgi no katra bied-ra paða uzskatiem un uztve-res, tika realizçti diezganveiksmîgi. Galvenajos virzie-nos komisiju darba plâni tikasastâdîti, strîdîgie jautâjumiizrunâti. LU SP biedri savâstarpâ iepazinâs, tas gan bijaatkarîgs no katra paðavçlmçm un komunikâcijasspçjâm. Organizçjot ðâda vei-da pasâkumus, vienmçr jâat-ceras, kas bûs dalîbnieki,tâdçjâdi arî domâjot par uzai-cinâto cilvçku motivâciju dar-bam, ko paredzçts veikt, undarba mçríi.

Man kâ LUSP biedram bijaïoti svarîgi iepazît jaunosLUSP biedrus, ar kuriem ðajâgadâ bûs jâstrâdâ kopâ un uz-zinât, kâdas ir viòu idejassaistîbâ ar LUSP darbîbu. Ma-ni plâni ðajâ gadâ LUSP – pie-dalîties procesos, kuros varudot savu ieguldîjumu, pro-tams, to sabalansçjot ar savuvarçðanu.

ANDRIS KERLS,LU Juridiskâs fakultâtes 3.kursastudents

MADARA DAMBE,LU Sociâlo zinâtòufakultâtes 1. kursa studente

Informâcijas komisijas prezentâcija Carnikavâ

M û z i k a s L a p a

Kas ir hardcore & punkmûzikas stils?

Edgars: Raidîjums par punk& hardcore mûzikas stilu “Âtru-ma Projekcija” pastâv jau kopðKNZ laikiem. Punk & hardcoremûzikâ galvenais nav pieturç-ties pie viena noteikta mûzikas,bet gan pie konkrçtâm idejâm.

Jçkabs:Punk & hardcore, tâir ne tikai mûzika, bet arî idejas,Ðim mûzikas stilam tâdçï pie-der arî grupas, kas nespçlçpunk & hardcore . Ðîs grupasvieno kopîgas idejas.

Edgars: Punk & hardcore irradies septiòdesmitajos gadosparalçli Eiropâ un ðtatos. Sâ-kotnçji tas lîdzinâjâs art-rockmûzikas stilam.

Jçkabs: Tas ir, kad spçlçtrîs akordus un skaïi bïauj. To-reiz tas bija kâ protests pret sa-biedrîbu. No sçrijas “man uzjums visiem uzspïaut”. Sacelða-nâs pret main-stream.

Edgars: Tas bija aizsâkumspunk & hardcore mûzikas sti-lam, kas vçlâk kïuva daudz pla-ðâks.

Jçkabs: Nevar jau bût mil-jons grupu, kas visas spçlç trîsakordus un bïauj vienu un to

paðu.Edgars: Tas nav jâsaprot kâ

òirgâðanâs par ðîm grupâm.Daþreiz ðie trîs akordi un bïau-ðana ir baigi forða. Tagad arîLatvijâ ir daudzas ðâda stilagrupas.

Vai punk & hardcore mûzi-kas stilam ir kâds vienskonkrçts pamatlicçjs?

Jçkabs: Ir tâdi, kas par punk& hardcore mûzikas stila pa-matlicçjiem uzskata “Sex Pisto-les”, kaut gan viòi beigâs ko-mercializçjâs.

Edgars: “Sex Pistoles” drîzâkbija nevis pirmâ îstâ, bet ganpirmâ punk mûzikas grupa,kas tika veiksmîgi pârdota unlîdz ar to arî kïuva pazîstama.Pats, pats sâkums punk & hard-core stila mûzikai ir tik sens, kadaþi pie tâ pieskaita arî veco“Blondie”.

Astoòdesmitajos gados bijatâda grupa “Minor Threat”.Viòi bija pirmie, kas paziòoja,ka ir par sabiedrîbas interesçm,tikai atðíirîgâ veidâ no lîdz tampastâvoðâs protestçjoðâs nostâ-jas. Grupai “Minor Threat” bijaapriebies panku nihilisms. Ðîs

grupas dalîbnieki pateica, ka irpret to, ka uz punk & hardcorekoncertiem nâk piedzçruðiescilvçki, kas visas uzstâðanâs no-guï, tâ arî nevienu no grupâmnedzirdçjuði.

Un kaut kas reâli arîmainîjâs?

Edgars: Jâ, ar ðo grupupunk & hardcore stila mûzikâsâkâs kustîba. Jan McKey sa-rakstîja dziesmu “Straight Ed-ge”.

Jçkabs: Lîdz astoòdesmitogadu sâkumam punk-rockattîstîba gâja vienotâ, skaidrâlînijâ. Tad tas sâka izplesties unsajaukties ar daþâdiem cita stilamûzikas veidiem – ska, ska-punk-rock. metal. Ðodien tam vi-sam lîdzi nâk idejas par, piemç-ram, dzîvnieku un dabas aiz-sardzîbu.

Kâdas grupas Latvijâspçlç hardcore & punk stilamûziku?

Jçkabs: Tagad tâdu ir sara-duðâs ïoti daudz, bet viena nopirmajâm bija grupa “One Voi-ce”. Viòi spçlçja tâdu modernohardcore. Toreiz, astoòdesmita-

jos, lielâkâ daïa Latvijas grupuspçlçja mûziku, ko var sauktpar punk, lîdz parâdîjâs tâdagrupa kâ “Nasty Frog” ar salîdzi-noði smagu spçlçðanas stilu.Tas bija punk-rock ar metal stilaiezîmçm.

Edgars: Ðobrîd daþas hard-core & punk stila mûzikuspçlçjoðas grupas sevi dçvç parmetal-core. To skaòa ir tâda pa-visam metâliska. Vçl ir arî tâdseksperimentâlais hardcore arart-rock piejaukumu. Latvijâ irdaudzi hardcore & punk mûzi-kas stila apakðvirzienu.

Kur un kâ visbieþâk vardzirdçt spçlçjam hardcore &punk?

Edgars: Konèi notiek ganCçsîs, gan Valmierâ gan arî te-pat Vecrîgâ, klubâ “Depo”. Vai-râk par to var lasît www.hc.lv unwww.alternative.lv Svarîgâkâ vi-su ðo grupu îpatnîba ir, ka hard-core & punk stila mûzikâ to so-listi no saviem klausîtâjiem ne-tiek nodalîti. Atðíirîbâ no ci-tiem mûzikas stiliem, ðajâ gru-pas nespçlç skatîtâjiem, betgan paði sev. Klausîtâji nâk uzkonèiem, lai bûtu kopâ ar gru-

pu. Visi ir vienâ lîmenî. Astoò-desmitajos pat bija grupas, ku-ras uzsvçra, ka vislabprâtâkspçlçtu vietâs, kur skatuves ne-maz nav, tâdejâdi pilnîbâ nojau-cot robeþu starp sevi un klausî-tâju.

Jçkabs: Ðodien lielâ punk &hardcore skatuve vairs nespçjnorobeþoties no rock milzîgâsietekmes. Ârzemju festivâlos arvairâkiem desmitiem tûkstoðuklausîtâju ir lielas sçtas undroðîbnieku íçdes, kas mûziíiuz skatuves norobeþo nocilvçkiem pie tâs. Tomçr hard-core & punk pamatideja ir unpaliek nemainîga – “nç” jebkâ-diem cilvçku nodalîjumiem.Hardcore & punk stila mûzikâvisi ir vienlîdzîgi.

Nâkamajâ “UniversitâtesAvîzes” numurâ lasiet saru-nu ar, kâ viòi paði sevi dçvç,pop-ppunk mûzikas stila pâr-stâvjiem, jauno studentugrupu “Gain Fast”, kas savu-laik ir viesojusies arî RadioNABA çtera studijâ, Edgaraun Jçkaba vadîtajâ raidîjumâ“Âtruma Projekcija”.


Pozitîvais hardcore & punkRaidîjums “Âtruma Projekcija” Radio NABA çterâ ir dzir-dams katru sestdienas vakaru stundu pirms pusnakts. Tâvadîtâji EDGARS ÂBOLIÒÐ un JÇKABS JANUÐEVSKIS in-formç klausîtâjus par hardcore & punk mûzikas vçsturi undod ieskatu mûsdienu ârzemju un Latvijas hardcore &punk grupu un ierakstu kompâniju aktivitâtçs. “Hardcore& punk mûzikâ nepastâv iedalîjums “lielais stârs” un“mazais klausîtâjs”,” stâsta Edgars. Kâ uzsver Jçkabs:“Visi ir vienoti – koncertos mûziíi uz skatuves ne tikaispçlç, bet kopâ ar klausîtâjiem arî bauda mûziku.”

EDGARA ÂBOLIÒACURRICULUM VITAE

Pirms daudz gadiem, kadEdgars bija mazs puika unviòam sâka interesçt panki,viòð izdomâja, ka vajag spçlçtbungas. Tâs Edgars izdomâjaspçlçt mûzikas skolâ, kurviòð vairâk nemâcîjâs pçctam, kad bija izdomâjis neietuz eksâmeniem un ieskaitçm.Un tagad Edgars ir tas, kurðorganizç lielâko daïu hardco-re koncertu, kas notiek Rîgâ.

JÇKABA JANUÐEVSKACURRICULUM VITAE

Jçkabam viss sâkâs ar to,ka vajadzçja klausîtiesmûziku. Kâ jau tas daudziemjauniem cilvçkiem ir, va-jadzçja ar kaut ko noro-beþoties. Tâ viòð nonâca lîdzhardcore & punk. Daudzklausîjâs mûziku, nedaudz arîuzspçlçja ansamblî “Pest Of AChild” un vçl ður tur citur. Unatðíirîbâ no Edgara, pabeidzamûzikas skolu, kas gan nekodaudz nemainîja.

Tas, ka mûzika ir smaga, nenozîmç, ka tâ ir depresîva

No kreisâs Jçkabs Januðevskis un Edgars Âboliòð

Iespçja

Uzsaukums

Konkurss!!!

Tiek izsludinâts konkurss par

piedalîðanos radio NABA çterâ!

Aizpildi anketu un paziòo par sevi

pasaulei!

NâcpiemumsparunâtiesradioNABAçterâ!

www.lu.lv/naba/studentustudents.html

N a b a s L a p a

Savu pirmo diskotçku viòasarîkoja desmit gadu ve-cumâ! “Tik ïoti gribçjâsdalîties pieredzç ar savâm tâlaika muzikâlajâm atklâs-mçm, ka, novietojusi uz palo-dzes vecâku atskaòotâju“Jubiïeinijs”, ar Bîtlu un EmîlaDimitrova mûziku izklaidçjutantiòas, kas lejâ dârzâravçja dobes,” stâsta radioNABA pirmdienas dþezaraidîjuma “Improvizâcija”vadîtâja SANDRA AMERIKA(44). Saruna ðoreiz par sap-òiem diskotçkâs, cilvçkiemmûzikas veikalos un dþezufrekvencç 96, 2.

Par ko desmitgadîgâmeitene vçlçjâs kïût, “kadizaugs liela” toreiz, rîkojotdiskotçku tantiòâm dârzâ?

Toreiz nedomâju par jçdzie-niem “mazs” un “liels”, bçrnîbâviss ir nosacîti. Es, protams, sa-protu jûsu jautâjumu. Mûzikasklausîðanâs manu iztçli at-raisîja. Ir tikai normâli, kabçrnîbâ identificçjies ar el-kiem. Skolâ man bija palamaDþegers. Pçc 30 gadiem manbija iespçja ar Rolling Stones so-listu satikties un nofoto-grafçties Tallinâ. Kaut kâdadîvaina programma piepildîjâs.Dþezam tâ nopietni pievçrsospçc vidusskolas. Pakâpenîbabija ðâda – vispirms klausîjosLed Zeppelin un T.Rex, tad KingCrimson (tas izraisîja apvçrsu-mu manâ tâ laika domâðanâ),tad Carla Bley, Art Ensemble ofChicago – pçdçjie nosauktietobrîd bija jau ekstrçms dþezaavangards.

Nesen biju kâdâ sko-lçnu rîkotâ diskotçkâ, kuruzzinâju tâs rîkotâju lielosapni – “kaut mçs fonâdziesmâm varçtu palaistburbuïu pûðamo”! Kâdas

jûs atceraties sava skolaslaika diskotçkas?

Jau pamatskolas pçdçjâsklasçs rîkoju diskotçkas. Nokaimiòa aizòçmos lampiòuvirtenes, ko saucâm par gais-mas mûziku! Es ar ðîm tehno-loìijâm tobrîd ïoti lepojos.Domâju, ka disenes nekodaudz neatðíiras – tâ patimîcîðanâs un lçkâðana ap-tumðotâs telpâs, skatieni, kurisastopas, svîðana un zaglîgivîna vai alus malki. Ja tobrîdmums bûtu pieejama zâlîte,mçs noteikti neatteiktos.Ðodien gan esmu pret jeb-kâdâm narkotikâm, legâlâs –piem., alkoholu, ieskaitot.

8 klasç disenç atskaòojumûziku, ko ðobrîd augstunevçrtçju – Creedence clear-water revival.

Vçl – Deep Purple, T.Rex,Abba un tmldz. Starp citu,man ðíiet, ka daudzi mûsupolitiíi nedarbojas veiksmîgipolitikâ, jo klausâs to paðu, ko17 gados. Nekâda attîstîbaacîmredzami nav notikusi! Jotas, ko lasa vai klausâs,norâda uz to, kâdu intelek-tuâlas attîstîbas lîmeni cilvçksir sasniedzis. Izklausâs skaud-

ri, bet tâ ir. Kâpçc no tik daudziem

mûzikas stiliem – funk, rock,hip-hhop, reggae – jûs izvçlçjâ-ties tieði dþezu?

Dþezâ ir vislielâkâs impro-vizâcijas iespçjas un tâ, ma-nuprât, ir visgudrâkâ mûzika.

Kopð kura laika un kampateicoties pasaule pazîstdþezu?

Kopð pagâjuðâ gadsimtasâkuma, kad lasît neprotoðaisLuî Armstrongs paòçma rokâASV armijas daïu atstâtospûðamos instrumentus un no-dibinâja pirmo dþeza oríes-trîti, kas spçlçja bçrçs. Jâpie-

bilst, ka jaunajiem melnajiempuiðiem no Òûorleânas nebijamuzikâlâs izglîtîbas, totiesDieva dota dzirde. Tieði tâdçï,ka viòiem nebija priekðzinâða-nu, viòa varçja radît pilnîgijaunu mûzikas þanru!

Kuri ir dþeza “dievi” unkas ir profesionâla dþezaklausîtâja galvenie “bauð-ïi”?

Negribçtu par “dieviem”saukt cilvçkus, tomçr daþusnosaukðu – Cecil Taylor (pia-

nists un komponists), ButchMorris (komponists, diri-ìents, pûðamie), Bill Dixon(trompetists, komponists),Art Ensemble of Chicago, Al-bert Ayler (avangarda dþezaklasiíis), Muhal Richard Ab-rams (pianists, komponists).Latvijâ ðobrîd kâdu nosauktman bûtu pagrûti, jo uzskatu,ka Latvijâ ðobrîd dþeza nav,kâdreiz ïoti labi bija EgilsStraume, Raimonds Raubið-ko, Mâris Brieþkalns, GunârsRozenbergs. Ïoti spçcîgi mû-ziíi un komponisti ir Lietuvâ.Klausoties dþezu, nekâdi ârçjinosacîjumi nav jâpilda – galve-nais bût atvçrtam, prast kusti-

nât ausis un smadzenes.

Kas îpaðs vai atðíirîgsno klasiskâ dþeza iravangarda dþezâ, mûzi-kâ, kurai ir veltîts jûsuraidîjums “Improvizâci-ja”?

Raidîjuma mçríis ir in-formatîvi izglîtojoðs, jo tajâes stâstu par mûziku, ko ne-viens ðeit neatskaòo un ne-zina. Ja kaut vai piecicilvçki manu raidîjumuklausâs, tad par to man lielsprieks. Diemþçl no pasau-les ðajâ jomâ – atðíirîbâ noLietuvas - esam atpalikuðipar gadiem 30. Skumji apzi-nâties, ka esam provinciâli,paðpietiekami. Pat dþezafestivâlâ Viïòâ gadiem ilgi

nesastopu nevienu latvieti –ne klausîtâju, ne izpildîtâjuvidû. Festivâla direktors Anta-nas Gitis allaþ apvaicâjas, vainav kaut kas interesants Lat-vijâ uzradies, ko varçtu uzaici-nât. Tas, kas ðobrîd Latvijâtiek dçvçts par dþezu, ðo festi-vâlu pilnîgi noteikti nevar in-teresçt. Skaties festivâla mâ-jas lapu www.vilniusjazz.lt.

Raksturojot paðreizçjodþeza stâvokli Latvijâ, kâ-du jûs prognozçjat tâ nâ-

kotni?Tie, kas vçlas studçt dþezu

– tuvâkâ labâkâ vieta ir Viïòa.

Kâds bûtu jûsu, kâmûzikas ierakstu veikalaUPE direktores, vçlamaisvai ideâlais pircçjs, kas se-vis izglîtoðanas nolûkospirmo reizi atvçris mûzikasveikala durvis?

Tâds, kurð meklç kaut kojaunu un nezinâmu.

Ideâlam pircçjam jâbût tâ-dam paðam kâ ideâlam pâr-devçjam – labvçlîgam, ieinte-resçtam, kulturâlam, drau-dzîgam.

Kas kurâm vecuma gr

otrdiena, 9. marts daþi latvieði ir par krieviem*...divdesmit divus gadus vecs. ne-precçjies....

Documents