1

Skrīveru VārdsNr. 246 2018. gada maijs Skrīveru novada pašvaldības izdevums

DOMES ZIŅAS Sākti ceļu remontdarbi

Skrīveru novadā sākta ilgi gaidītā autoceļa Augš -

līgatne—Skrīveri pārbūve. Re-montdarbus veiks 10 kilo-met ru garam ceļa posmam, sā kot no jaunās šosejas Tī nūži– Koknese Krapē Daugavas un Purapuķes ielas krustoju mam Skrīveros. Būv darbus veic “Strabag SIA”. To lī gum-cena ir deviņi miljoni eiro (ar PVN) ar ERAF līdzfinansē-jumu.

Remontdarbu laikā satik-smi organizē pa vienu brauk-tuves joslu un regulē ar lukso-foriem, tāpēc autovadītājiem un gājējiem jāsamierinās ar sa-tiksmes ierobežojumiem, ceļā pavadītā laika pieaugumu līdz darbu noslēgumam rudenī.

Darbus paredzēts beigt nā-kamā gada jūnijā, šogad pār-būve varētu turpināties līdz pat novembrim. Šogad iecerēts uz-būvēt jaunu ceļa pamatni, ieklāt pirmo asfalta kārtu, nobruģēt celiņus, salikt apmales, bet nākamajā gadā uzklāt asfaltse-gas diluma kārtu, ierīkot ceļa zīmes. Pārbūve paredz dažādas pārmaiņas. Tilta pār Maizītes upi Saimniecībā nebūs, tā vietā iebūvēs tērauda caurteku. Re-montdarbu laikā tur izveidos

pagaidu apvedceļu. Posmā no Jaunapsēniem līdz Sprīdīša ie-lai izbūvēs jaunu gājēju celiņu. Esošā gājēju pāreja pie auto-busu pieturas Saimniecībā un Daugavas ielā pie krustojuma ar Dīvajas ielu tiks saglabāta, jaunu gājēju pāreju izbūvēs pie veikala “Top”. No Tilta ielas līdz pārbūvējamā posma beigām gājēju celiņš būs abās ielas pusēs. Trijos posmos iz-būvēs jaunu ielu apgaismoju-mu, bīstamākajās vietās izvie-tos gājēju barjeras.

Pagaidām neatrisināts jau-tā jums palicis ar pazemes gā-jēju pāreju uz skolas internāta ēku. Tās pārbūves projektā nav, un būvniekiem par to nebija ne-kādas informācijas. Pirms vis-maz 40 gadiem būvētais gā jēju tunelis pašvaldībai nepie der. Tāpēc šis jautājums steidza mi jārisina, jo tuneļa esamība var apgrūtināt pārbūves darbus.

Ceļa pārbūves dēļ tiek no-zāģēti vairāki desmiti koku, tāpēc gan pie būvniekiem, gan domes darbiniekiem vērsušies vairāki norūpējušies iedzīvotā-ji, vaicājot, vai tiešām bez koku zāģēšanas nevarēja iztikt? Diem žēl iecerētā pārbūve citādi nav iespējama. Skrīveru nova-

da domes izpilddirektors Ansis Martinsons informē, ka Amat-nieku parka malā paredzēts iz-veidot jaunu autobusa pieturu, līdzšinējās, pie A.Upīša muze-ja esošās vietā, jo tā neatbilst drošības prasībām. Šī iemesla dēļ, pēc VAS “Latvijas Valsts ceļi” lūguma, Skrīveru novada dome jau 2016. gadā atsavināja daļu parka, apmēram 0,14 ha, autobusa pieturas ierīkošanai. Zāģēšanai atzīmēti arī vairāki koki citās vietās, kur paredzēts ierīkot papildu gājēju celiņu. Lai arī daudziem ir žēl nozāģēto koku, jāņem vērā, ka tie bija po- tenciāls drauds autotranspor-ta, gājēju un apkārtējo ēku drošībai. Turklāt vairumam no-zāģēto koku novērojami stum-bra bojājumi.

Novada dome cer uz iedzīvotāju izpratni un iespēju robežās centīsies precizēt in-formāciju par ceļa remontdar-biem, kā arī par tiem informēs iedzīvotājus gan pašvaldības tīmekļa vietnē, gan izdevumā “Skrīveru Vārds”. Papildus in formāciju par autoceļa P32 pārbūvi var iegūt arī mājaslapā www.lvceli.lv.

Avoti: “Staburags”, lvceli.lv

Palielina pamatkapitālu

Skrīveru novada dome vien - balsīgi apstiprināja sa biedrības ar ierobežotu atbil dību (SIA) “Skrīveru saimnieks” 2017. gada pārskatu un bilanci. Tāpat deputā-ti vienbalsīgi no lēma palie-lināt SIA “Skrīveru saimnieks” pamatkapitālu par 8305 eiro naudas līdzekļu iegul dījuma veidā.

Apmaksā parādusSkrīveru novada domes

de putāti vienbalsīgi pieņēma lēmumu no pašvaldības budžeta līdzekļiem, kas ieplānoti nepa-redzētiem gadījumiem, segt paš valdības dzīvokļu īrnieku bez cerīgos parādus par summu 1646,03 euro. Viena dzīvokļa īrnieks ir miris, savukārt pret otru parādnieku vērstā parāda piedziņa nav iespējama viņa ienākumu līme ņa un mantiskā stāvokļa dēļ.

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums

Saistībā ar Skrīveru nova-da pašvaldības š. g. 1. marta saistošo noteikumu Nr.3 “Par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumiem Skrīve-ru novadā” 13. punktu un sa - skaņā ar Finanšu un tautsaim-niecības komitejas 2018.ga da 19. aprīļa sēdes lēmumu, iz-skatot vairāku Skrīveru novada iedzīvotāju iesniegumus ar lūgu-mu samazināt NĪN, Skrīveru novada domes deputāti nolēma piešķirt NĪN atvieglojumus. Ko pumā tika saņemti četri iesniegumi un piešķirts nodok-ļu atvieglojums no 70% līdz 90%. Iedzīvotāji, kuri preten dē uz NĪN atvieglojumiem, aici-nāti vērsties Skrīveru novada domē pie nodokļu administra-tores. Sīkāk par NĪN atvieglo-jumiem Skrīveru novadā lasiet mājaslapā www.skriveri.lv vai “Skrīveru Vārda” aprīļa nu-murā. è3. lpp.

2

I. Vispārīgie jautājumi1. Saistošie noteikumi (turpmāk –

Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Skrīveru novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) piešķir līdzfinansējumu tās administratī-vajā teritorijā esošu fiziskām personām piederošu nekustamo īpašumu pieslēgša-nai centralizētajiem ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkliem ar mērķi veicināt kanalizācijas un ūdensvada tīklu sakār-tošanu un samazināt vides piesārņojumu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini: 2.1 Pretendents – fiziska persona,

nekustamā īpašuma īpašnieks vai nekus-tamā īpašuma zemes nomnieks, īrnieks, vai nekustamā īpašuma tiesiskais valdītājs;

2.2 Pieslēgums – ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli (to izbūve) Pretendenta nekustamajā īpašumā esošo ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmu savienošanai (tieši vai pastarpināti) attiecīgi ar centra-lizētā kanalizācijas vai ūdensvada maģis-trālo vadu pieslēguma vietām. Pieslēguma izbūve neietver iekšējās sadzīves kana-lizācijas vai ūdensvada sistēmas izbūvi vai rekonstrukciju.

3. Līdzfinansējumu par katru Pie-slē gumu piešķir, pamatojoties uz šiem No teikumiem, Pašvaldības attiecīgā gada budžetā šim mērķim paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. Līdzfinansējums tiek piešķirts pieteikumu saņemšanas secībā.

II. Pieslēguma ierīkošanas līdzfi-nansējuma apjoms

4. Līdzfinansējums tiek piešķirts 25 euro (divdesmit pieci eiro) apmērā par vienu garuma metru katra Pieslēguma iz-būvei gan ūdensapgādes, gan kanalizācijas tīklam, bet ne vairāk kā 800 euro (astoņi

simti eiro) par vienu Pieslēgumu. Prioritāri īpašumam tiek līdzfinansēts pieslēgums kanalizācijas tīklam.

III. Pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

5. Līdzfinansējumu var piešķirt Pre-tendentam, kuram nav nekustamā īpašuma nodokļa parāds par attiecīgo nekustamo īpašumu vai jebkādas citas parādsaistī-bas pret Pašvaldību, vai par attiecīgajām parādsaistībām ir noslēgta vienošanās par to atmaksu.

6. Līdzfinansējuma saņemšanai Preten-dents iesniedz Sabiedrībā ar ierobežotu at-bildību „Skrīveru saimnieks” (turpmāk – SIA „Skrīveru saimnieks”) iesniegumu, kuram pievieno nekustamā īpašuma piederību apliecinoša dokumenta kopiju un īpašnie-ka vai tiesiskā valdītāja piekrišanu, ja iesniegumu iesniedz nomnieks vai īrnieks.

7. SIA „Skrīveru saimnieks” divu nedēļu laikā apseko objektu un izstrādā Tehniskos noteikumus, kuros norāda Pie-slēgumu izbūves nosacījumus un katra ne-pieciešamā Pieslēguma garumu (metru skai-tu) ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmu pieslēgšanai centralizētajiem kanalizācijas vai ūdensvada tīkliem.

8. Informāciju par Pretendentu ar visiem pamatojuma dokumentiem un savu atzinumu SIA „Skrīveru saimnieks” iesniedz Skrīveru novada domes (turpmāk – Dome) Finanšu un tautsaimniecības komitejai.

9. Lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt līdzfi-nansējumu pieņem Dome, pamatojoties uz Finanšu un tautsaimniecības komitejas

ieteikumu.10. Ja Domes lēmums par līdzfi-

nansējuma piešķiršanu ir pozitīvs, 10 darba dienu laikā Pašvaldība sagatavo un piedāvā Pretendentam slēgt rakstisku Vie-nošanos par līdzfinansējuma saņemšanas kārtību.

11. Līdzfinansējuma saņemšanai Pre-tendentam pieslēguma izbūve jāveic sa-skaņā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, SIA „Skrīveru saim nieks” izsniegtajiem Tehniskajiem noteikumiem un jāpabeidz ne vēlāk kā 3 mēnešu laikā no Vienošanās noslēgšanas dienas, ja Domes lēmumā par līdzfinansē-juma piešķiršanu nav noteikts garāks ter-miņš.

12. Pēc pieslēguma izbūves Pre-tendents par to informē SIA „Skrīveru saimnieks”, kurš nekavējoties pārbauda pie slēguma izbūvi, noplombē komerc-uzskaites mēraparātu, noslēdz līgumu par kanalizācijas vai ūdensapgādes pakalpo-juma sniegšanu un iesniedz Pašvaldībai atzinumu par Pieslēguma līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumu izpildi.

13. Pēc iepriekšējā punktā minētā atzinuma saņemšanas no SIA „Skrīveru saimnieks” Pašvaldība ieskaita līdzfinansē-jumu Pretendentam Vienošanās norādītajā bankas kontā.

IV. Noslēguma jautājumi14. Saistošie noteikumi attiecas tikai

uz no jauna veidojamiem Pieslēgumiem. 15. Saistošie noteikumi stājas spēkā

likuma “Par pašvaldībām” 45.panta no-teiktajā kārtībā.

A. Zālītis, priekšsēdētājs

SAISTOŠIE NOTEIKUMISkrīveru novadā

2018.gada 29.martā Nr. 6APSTIPRINĀTI

Skrīveru novada domes 2018.gada 29.marta sēdē lēmums Nr.4, prot.Nr.4

Skrīveru novada pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība nekustamo īpašumu pieslēgšanai centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem

Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta sesto daļu

Skrīveru Dienas aprūpes centrs (DAC) aicina pensijas vecuma cilvēkus un personas ar invaliditāti daudzpusīgi pa-vadīt brīvo laiku:

- vingrošanas nodarbībās pie fizioterapeita;- radošajās nodarbībās;- tematiskajos pasākumos;- gadskārtu svētku svinēšanas pasākumos.Dienas aprūpes centrā ir iespējams izlasīt jaunākos preses

izdevumus, izmantot datoru ar interneta pieslēgumu, izmērīt asinsspiedienu, kā arī apmeklēt bibliotēku.

Transports uz Dienas aprūpes centru no sociālā dienesta ēkas (pasta ēkas) atiet 15 minūtes pirms nodarbībām.

Par pakalpojuma saņemšanas iespējām lūdzam zvanīt pa

tālr.: 25713099; 29334002, e-pasts: dienascentrs@skriveri.lv vai interesēties sociālajā dienestā.

*** *** ***Skrīveru DAC aicina ikvienu brīvprātīgo pieteikties, ja ir

vēlme nodot savas zināšanas un prasmes Skrīveru DAC klien-tiem.

Skrīveru DAC aicina jaunās māmiņas ar mazuļiem uz iknedēļas tikšanās reizēm, kurās būtu draudzīgas sarunas, dalīšanās pieredzē, darbošanās radoši. Pirmā tikšanās reize 09.05 plkst.11.00 sociālajā dienestā.

Interesēties personīgi, zvanot pa tālr. 29334002, vai rakstot e-pastā: dienascentrs@skriveri.lv.

3

è1. lpp.

Saistošo noteikumu Nr. 6Skrīveru novada domes saistošajiem noteikumiem

„Skrīveru novada pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība nekustamo īpašumu pieslēgšanai centralizētajiem

ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem”PASKAIDROJUMA RAKSTS

A. Zālītis, priekšsēdētājs

Konkurss “Ilustrācija un teksta vizualizēšana grāmatu grafikā”

Katru gadu visās Latvijas mākslas skolās nori-sinās Valsts konkursa atlases kārta. Šogad

tēma bija “Ilustrācija un teksta vizualizēšana grāmatu grafikā”. Arī Skrīveru Mūzikas un mākslas skolas (MMS) audzēkņi aizrautīgi veidoja dažādu dizainu grāmatiņas, izmantojot atšķirīgas tehnikas, attēloja savu iemīļoto dzejoli. Sākumā tika zīmētas skices, tālāk attīstot grafiskos, krāsu un aplikāciju eksperi-mentus. Ilustrācijām tika izmantoti dažādi tehniskie paņēmieni — zīmējums, melnbalta grafika, krāsu sa-likumi, materiālu meklējumi. Skolas kārtā piedalījās 3.,4.,5.,6., un 7., klases audzēkņi.

Lai bagātinātu savu vizuālo pieredzi, audzēkņi devās arī uz Ogres Mākslas skolu aplūkot ogrēniešu veidotos grāmatu dizainus. Izstādē izliktās grāmatiņas mūs pārsteidza ar dažādiem dizainiem – neparastiem materiālu savienojumiem un grāmatu sējumiem.

Marta otrajā pusē visu 103 Latvijas mākslas skolu audzēkņi pulcējās Valsts konkursa finālā. Mūsu skolas vizuāli plastiskās mākslas programmas audzēkņi devās uz Rīgas Mākslas un dizaina vidusskolu. Skolu finālā pārstāvēja Marks Anufrijevs, Līva Lavrenova, Katrīna Kondrāte, Diāna Blaua, Daniela Bišofa, Laura Jungmane, lai veidotu dzejoļu grāmatiņas. Valsts konkursa dar-bus vērtēja žūrija – mākslinieks Juris Petraškevičs, māksliniece un izdevniecības “Liels un mazs” māk-slinieciskā redaktore Rūta Briede, izdevniecības “Liels un mazs” vadītāja Alīse Nīgale. Ilustrators un mākslinieks Juris Petraškevičs, analizējot tēmu, pau-da atziņu, ka konkurss rosinājis “bērniem piedzīvot mākslas darba, šajā gadījumā grāmatas, tapšanu, kas sevī ietver mākslinieka darba sarežģītību, improvizē-jot un radot savu vizuālu stāsta interpretāciju, teksta izvietojuma un maketa nozīmi”.

Visi konkursa dalībnieku darbi no 13. aprīļa līdz 20.maijam ir apskatāmi izstādēs Jelgavā.

Inga Melne,Skrīveru MMS skolotāja

DOMES ZIŅAS Apstiprina attīstības plānu

Skrīveru novada domes depu-tāti vienbalsīgi nolēma sa ska-ņot Skrīveru novada pirms - sko las izglītības iestādes “Sprī - dītis” attīstības plānu 2017./ 2018. – 2019./2020. mā cību gadam.

Izveido bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupu

Skrīveru novada dome vien bal sīgi nolēma izveidot Skrīveru nova da bēr-

nu tiesību aizsardzības sadarbības gru-pu, kā arī apstiprināja tās nolikumu.

Grupā darbosies: - Gunta Zvaigzne-Avakova – Skrīveru novada bāriņtiesas priekš sēdētāja,- Jekaterina Bezdežska – Skrī-veru sociālā dienesta vadītāja,- Edīte Zemeša – Skrīveru so ciālā dienesta sociālā dar biniece dar bam ar ģimeni un bērniem,- Henrihs Fridriksons – paš-valdības policijas inspektors,- Astra Siliņa – Aizkraukles Izglītības pārvaldes pārstāve.

4Konkursa “Par skaistu un sakoptu Skrīveru novadu” nolikums

I. Konkursa organizators1. Konkursu organizē un

koordinē Skrīveru novada do - me. Konkurss ir Skrīveru no-vada pašvaldības organizēts pa- sākums ar mērķi noteikt fi zis - ko un juridisko personu ie gul- dījumu savas īpašumā vai val- dī jumā esošās teritorijas sa kop-šanā, apzaļumošanā, labiekār-tošanā un saimnieciskā attīs tībā.

II. Konkursa mērķis2. Veicināt viensētu un

pri vātmāju, daudzdzīvokļu māju īpašniekus, apsaimniekotājus un īrniekus, iestāžu, uzņēmu-mu, zemnieku saimniecību vadītājus un īpašniekus, zemes īpašniekus un tās lietotājus sa-kopt un labiekārtot īpašumā vai lietošanā esošās teritorijas.

3. Veicināt novada aina vas veidošanu un teritorijas sakop šanu.

4. Celt iedzīvotāju paš ap -ziņu un lepnumu par darbu savā mājā, sētā, pagalmā, novadā.

5. Rosināt iedzīvotāju ak - ti vitāti un līdzdalību tīra un sa-kopta Skrīveru novada uzturē-šanā un kultūrvides veido šanā.

III. Konkursa dalībnieki6. Konkursā var pieda-

līties ik viena novadā eso ša lauku sēta, privātmāja, daudz-dzīvokļu māja, dārzu kopēji, iestādes un uzņēmumi.

7. Konkursam var pie-teik ties paši sētu, māju īpašnie-ki, apsaimniekotāji, iedzīvotā-ji, dārzu kopēji, iestādes un uzņēmumi rakstiski, sūtot brī-vā formā rakstītu pieteikumu e-pastā: guntis.bokalders@skriveri.lv zvanot pa tālr: 65197400, 26444662, kā arī mutiski vai rakstiski Skrīve-ru novada do mes lietvedības nodaļā, tālrunis 65197675.

8. Dalībniekus var pie teikt arī jebkura cita persona vai or-ganizācija, saskaņojot to ar pie-sakāmo personu.

IV. Konkursa norises laiks9. Pieteikšanās konkursam

tiek izsludināta pašvaldības in-formatīvajā izdevumā “Skr īveru Vārds”, pašvaldības mājaslapā www.skriveri.lv u. c. saziņas kanālos.

10. Pieteikšanās konkur-sam tiek izsludināta no 1. līdz 30.jūnijam.

11. Konkursa dalībnieku izvērtēšana notiek no 1. jūlija līdz 31. jūlijam.

12. Konkursa uzvarētā-ju paziņošana un apbalvošana notiek kalendārā gada ietvaros.

V. Konkursa vērtēšana13. Konkursa vērtēšanas

komisiju izveido dome 5–9 cilvēku sastāvā. Komisijas priekšsēdētāju ievēl komisijas locekļi.

14. Konkursa vērtēšanas komisija organizē konkursam pieteikto objektu apskati uz vietām, izvērtē un nosaka uz-varētājus šādās nominācijās:

14.1. Sakoptākā iestāde, uzņēmums, zemnieku saim-niecība (1. grupa).

14.2. Sakoptākā indi-viduālā dzīvojamā māja (2. gru pa).

14.3. Sakoptākā daudz dzī-vokļu dzīvojamā māja (3.grupa).

14.4. Sakoptākā lauku sēta (4.grupa).

15. Atsevišķi tiek vērtēta nominācija “Novada Odziņa”, kas var būt nesavtīgs indi-viduāls vai kolektīvs veikums sabiedrības labā, radot palie-košas vērtības, kas veicina pie-derības sajūtu novadam vai sa - liedē noteiktas iedzīvotāju grupas.

16. Grupās “Iestādes, uzņē - mu mi, zemnieku saimniecības”, “Individuālās dzīvojamās mā-jas” un “Lauku sētas” atsevišķi tiek vērtēta nominācija: “Par būtisku ieguldījumu īpašuma sakopšanā pēdējā gada laikā”.

17. Konkursa vērtēšanas komisija vismaz vienu reizi apmeklē uz vietas konkursam pieteiktos objektus, tiekoties ar to īpašniekiem, apsaimniekotā-jiem vai vadītājiem.

18. Vērtēšanu izdara pēc šādiem rādītājiem:

18.1. 1. grupa – Iestādes, uzņē-mumi, zemnieku saimniecības:

18.1.1. teritorijas labiekār-tošana, apzaļumošana (apstādī-jumi, zāliens, sētas, puķu do-bes, laukumi utt.);

18.1.2. teritorijas sakopša-na, atkritumu apsaimnieko šanas sais tošo noteikumu ievē rošana, par sabiedrisko kārtību un sa-nitāro tīrību saistošo noteiku-mu ievērošanu;

18.1.3. teritorijas un ēku ārējais estētiskais noformē-jums (fasādes krāsojums, ēku numuri) celiņi, riteņu novietne, atkritumu urnas, savdabība un izteiksmība interjerā), valsts karoga vieta;

18.1.4. zemnieku saim-niecībām – par apsaimnieko-jamo platību un saimniecības ēku stāvokli;

18.2. 2. grupa – Indi-viduālās dzīvojamās mājas:

18.2.1. teritorijas labiekār-tošana, apzaļumošana (apstādī-jumi, dzīvžogi, sētas, puķu do-bes, zāliens, celiņi utt.);

18.2.2. teritorijas sakopša-na (pieguļošās ietves, zaļās zonas sakopšana, neglīto skatu aizsegums utt.), atkritumu ap-saimniekošanas saistošo notei-kumu ievērošana,par sabiedris-ko kārtību un sanitāro tīrību saistošo noteikumu ievērošana;

18.2.3. ēku ārējais es-tētiskais noformējums (fasādes krāsojums, mājas numurs, past-kastīte), valsts karoga vieta;

18.2.4. jaunas dārza ar-hitektūras formas (strūklakas, dārza skulptūras, lapenes, dār-za kamīni, apgaismošanas ķer-meņi, ziedu kompozīcijas utt.).

18.3. 3.grupa – Daudz-dzīvokļu dzīvojamās mājas:

18.3.1. teritorijas labiekārto-šana un apzaļumošana (apstā dī-jumi, sētas, dzīvžogi, puķudo bes, zāliens, celiņi, atpūtas zona);

18.3.2. teritorijas sakopša-na (arī pieguļošās ietves un zaļā zona), atkritumu apsaim-niekošanas saistošo noteikumu ievērošana, par sabiedrisko kār tību un sanitāro tīrību sais-tošo noteikumu ievērošana;

18.3.3. kāpņu telpu tīrība un sakoptība, noformējums;

18.3.4. ēku ārējais nofor-mējums (fasādes krāsojums, mā-jas numurs, valsts karoga vieta).

18.3.5. Atsevišķi tiek vērtē-ta nominācija “Krāšņākais bal-kons”. Tiek vērtēts vizuālais noformējums, kā arī kārtība uz balkona vai lodžijas.

18.4. 4.grupa – Lauku sētas:18.4.1. dzīvojamās mājas

un saimniecības ēku ārējais estē tiskais noformējums, kā arī teritorijas labiekārtojums un

apzaļumošana;18.4.2. atkritumu apsaim-

niekošanas saistošo noteikumu ievērošana (mēslu krātuves, vircu bedres utt.), sabiedriskās kārtības un sanitārās tīrības saistošo noteikumu ievērošana tehnikas laukums, neglīto skatu aizsegums;

18.4.3. apkārtējās vides sa-koptība (ceļmalas, grāvmalas, malkas novietne);

18.4.4. teritorijas labiekār-tošana un apzaļumošana (ap-stādījumi, zāliens, sētas, puķu dobes utt.), valsts karoga vieta;

18.4.5. ceļu stāvoklis uz lauku sētu (ceļu rādītājs ar mā-jas nosaukumu, pastkastīte);

18.4.6. ēku ārējais estē-tiskais noformējums, oriģi nāls dizaina objekts dārza vai mājas noformējumā, ūdenstilpnes, ap gaismes ķermeņi, dārza ka-mīni, lapenes u. c.

VI. Konkursa uzvarētāju noteikšana

19. Konkursa “Par skaistu un sakoptu Skrīveru novadu” vērtēšanas komisija apbalvo la-bā ko katrā grupā: “Sakoptākā iestāde, uzņēmums, zemnieku saimniecība”, “Sakoptākā indi-viduālā dzīvojamā māja”, “Sa-koptākā daudzdzīvokļu dzīvoja-mā māja”, “Sakoptākā lauku sēta”.

20. Katrā grupā saskaņā ar vērtēšanas komisijas lēmu-mu tiek piešķirtas veicināšanas bal vas, kā arī piešķirtas balvas nominācijā “Novada Odziņa” un “Par būtisku ieguldījumu īpašuma sakopšanā pēdējā gada laikā!”

21. Balvu ieguvēji trīs nākamos gadus konkursā pie-dalīties nevar.

VIII. Konkursa “Par skais-tu un sakoptu Skrīveru nova-du” uzvarētāju apbalvošana

22. Balvu fonds konkursa uzvarētājiem tiek veidots no Skrīveru novada pašvaldības budžeta un sponsoru atvēlē-tiem līdzekļiem.

23. Konkursa “Par skaistu un sakoptu Skrīveru novadu” dalībniekiem nākošajā gadā tiek rīkota bezmaksas pieredzes apmaiņas un atpūtas ekskursija.

A. Zālītis, priekšsēdētājs

5

22. maijs ir pēdējais da-tums, kad var pieteikties platī-bu maksājumiem bez atbalsta apjoma samazinājuma.

22. maijs ir pēdējā diena, kad EPS var iesniegt Vienoto iesniegumu bez atbalsta ap-joma samazinājuma par katru nokavēto darbdienu.

30. maijs ir pēdējais da-tums, kad papuves platībai pirmo reizi jābūt mehāniski apstrādātai, ja iepriekšējā gadā laukā bija ilggadīgais zālājs.

Ja 2018. gadā papuves aiz ņemtā platība 2017. gadā deklarēta kā ilggadīgais zālājs, tai jābūt mehāniski apstrādātai līdz 2018. gada 30. maijam. Bet līdz 15. septembrim pa-puves platībā regulāri jāapka-ro nezāles un augi jāiestrādā augsnē līdz kārtējā gada 15. septembrim.

22. maijs ir datums, līdz kuram lauksaimnieks var reģis-trēties Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reģistrā, ja vēlas saņemt atbalstu aktivitātē “Vidi saudzējošu metožu pie lietoša -na dārzkopībā” (VSMD).

Lauksaimniekam jābūt re-ģistrētam VAAD Lauksaim-niecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā, pretendē-jot uz atbalstu pasākuma “Ag-rovide un klimats” aktivitātē “Vidi saudzējošu metožu pie - lietošana dārzkopībā” (VSMD).

Līdz 1. jūnijam var iesniegt iesniegumu par pieteikšanos marķētai akcīzes degvielai (ADE) Lauku atbalsta dienestā (LAD) 2018./2019.saimniecis-kajā gadā.

Lai saņemtu tie sības iegā-dāties marķētu dīzeļdegvielu, lauksaimniecības produkcijas ražotājam LAD jāiesniedz iesnie gums marķētas dīzeļdeg-vielas pie šķiršanai, kurai pie-mēro sama zināto akcīzes no-

dokļa likmi, un jāapliecina, ka viņš veic saimniecisko darbību.

15. jūnijs ir pēdējā die-na, kad var pieteikties platību maksājumiem ar atbalsta apjo-ma samazinājumu

Ja vienotais iesniegums tiks iesniegts periodā no 2018. gada 23. maija līdz 15. jūnijam, at-balsta apjomam tiks piemērots 1% samazinājums par katru no kavēto darbdienu (sama-zinājumu piemēros jau no 23. maija).

Līdz 15. jūnijam var iesniegt labojumus Vienotajā iesniegumā.

Grozījumus iesniegumā iespē jams iesniegt EPS:

1. piesakot jaunus atbalsta veidus (ar attiecīgu samazinā-jumu);

2. pievienojot jaunas platības; 3. precizējot deklarēto pla-

tību lielumu un izmantojuma veidu.

Līdz 25. jūnijam LAD var iesniegt labojumus attiecībā uz lauku platību pārklāju miem bez sankcijām, par kuriem LAD paziņojis.

“Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu dar-bību radīšanā un attīstīšanā”.

3. maijā valdība apstiprinā-ja MK noteikumos nr. 320 grozījumus. Līdz šim atbalsta saņēmējam ar saņemto finansē-jumu tūrisma attīstībā bija atļauts attīstīt esošo saimniecis-ko darbību tajā pašā nozarē un arī nozarē, kas tieši papildina un ir saistīta ar esošo saimnie-cisko darbību. Grozījumi ļaus turpmāk veikt saimniecisko dar bību arī nozarē, kas nav tieši saistīta ar esošo darbības nozari.

Izmaiņas noteikumos pa-plašina atbalsta saņēmēju loku aktivitātē “Tūrisma aktivitāšu veicināšana”, ļaujot tajā pie-

dalīties lauksaimniekiem un paredzot tiesības ierīkot kem-pingu vai atpūtas teritoriju telšu, pārvietojamu mājiņu, trei leru un citas nelielas būves viesu izmitināšanai. Drīkstēs arī izveidot peldvietas, atpūtas takas, rotaļlaukumus un aktīvas atpūtas vietas, kā arī pielāgot infrastruktūru personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Līdz ar attiecināmo izmaksu apmēra palielināšanu ir grozī-ti arī pasākumā sasnie dzamie mērķi. Trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas jābūt attīstītai saimnieciskajai dar-bībai, saglabātām esošās dar-bavietām un, attiecināmām iz-maksām pārsniedzot 200 000 eiro, arī radītai vismaz vienai jaunai darbavietai.

Visiem pasākuma projek-tiem piemērojamā intensitāte ir 40% no attiecināmajām iz-maksām, bet par ieguldīju-miem energoefektīvās būvēs, kuru energoefektivitātes rādītā-ji ir augstāki nekā minimālie standarti – 50 % (izņemot lielos komersantus – 35 %), par spe-cializēto meža tehniku – 35 %, un citu mobilo tehniku – 25 % no attiecināmajām izmaksām.

Vairāk informācijas – no-teikumos “Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 24. maija noteikumos Nr.320 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu dar-bību radīšanā un attīstīšanā” atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā””, kas stāsies spēkā pēc to publikācijas ofi-ciālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM un LAD informāciju apkopoja

Sarmīte Jansone

Ziņas lauksaimniekiem Nejauc maijvaboles ar derīgajām vabolēm!

Maijvaboles ir vienas no bīstamākajiem kai-

tēkļiem, kuru sastop dārzkopji visā Latvijā. Tām līdzīgas ir arī citas vaboles, kuras dārzā veic labu darbu, bet kuras cilvēki nezināšanas dēļ mēdz iznīdēt. Kas tās ir un ar ko atšķiras no maijvabolēm, skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītī-bas centra (LLKC) vecākais dārz-kopības speciālists Māris Narvils.

Veidojot kompostu, dārz-kopji bieži konstatē, ka tajā pa-rādījušies arī “maijvaboļu” kā-puri un ir teju panikā, ka tāds komposts jāmet ārā. Izrādās, tās nemaz nav maijvaboles.

Māris Narvils: “Komposta kaudzēs, kā arī vietās, kurās bagātīgi liek organiskās izcel-smes mulču – sienu, koku la-pas, parādās pavisam citu sugu vaboles – zeltītā rožvabole, mar mora rožvabole un vēl di-vas sugas. To ķermeņa lielums pavisam nedaudz atpaliek no maijvaboles izmēriem, ķerme-ņa virspuse ir ar metālisku spī-dumu – no smaragdzaļas līdz kapara sarkanbrūnai. To kāpu-riem ir ievērojama loma atmir-stošas augu masas pārstrādē. Kāpuri ir masīvi, baltā krāsā ar matiņiem, sīku galviņu, ļoti īsām kājām, tādēļ uz līdzenas virsmas tie pārvietojas tikai uz muguras. Savukārt maijvaboļu kā puru galva ir lielāka un masīvāka, bet kājas ir ievēro-jami garākas nekā rožvaboļu kāpuriem.”

Jāatceras, ka rožvaboļu kā-puri ir ļoti vērtīgi sadalīšanās pro cesos komposta kaudzē. Tā-dēļ kompostu izsijājot, tos ne-vajadzētu iznīcināt, bet gan at-likt atpakaļ. Turklāt šīs vaboles nesavairosies, ja kompostu ga-tavos, izmantojot aerobo (gai-sa) kompostēšanu, jo temper-atūras paaugstināšanās izslēdz iespēju vabolēm un grauzējiem tur iemitināties.

Plašāka informācija: Māris Narvils, 29609943.

Informāciju sagatavojaIlze Rūtenberga-Bērziņa,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja

6

Toreiz, kad lasījām starp rindām un par brīvu

elpošanu varējām tikai sapņot, viņi simbolizēja patvērumu. Kalniņa dziesmu latviskums, mūziķu nesmiņķētais šarms un mīļais priekšnesums “Me-nuetu” vērta pielūgsmes ob-jektā, un teju katra uzstāšanās pārvērtās par bīstamu mani-festāciju. Viņi ir mūsu kultūras fenomens, un nu gan lieli, gan mazi tiek laipni lūgti par to vēl-reiz pārliecināties. Cits ļausies jaunības nostalģijai, cits – šo-dienas realitātei, bet vēl citu gaida “Menueta” atklāšanas brīnums.

Līdz smeldzei pazīstamas melodijas un līdz mielēm pa-zīstams teksts... Sevišķi tiem, kuriem šobrīd četrdesmit un pāri. Tā būs atgriešanās mūsu jaunībā, kad mēs kā puķu zēni un meitenes mājas ballītēs un māju pagalmos uz noskaņotām ģitārām savas uzstāšanās sā-kām un beidzām ar “Alvas zal-dātiņiem”.

“Menuets” tā ir sirdsapziņa, kura ir dzīvojusi divos gadsim-tos un turpinās dzīvot latviešu tautā vēl un vēl. “Menuets” ne tikai atsauc nostalģiskas atmi-ņas par aizgājušajiem laikiem, bet arī apliecina to, ka dzīvo-jam šeit un tagad. Grupa guvu-si panākumus gan Latvijā, gan aiz valsts robežām, koncertē-

jot Somijā, Portugālē, Vācijā un citviet. Muzicēšanas laikā iegūta tūkstošiem grupas mūzi-kas cienītāju uzticība, ku riem “Menueta” dziesmas saistās ar atmiņām no jaunības dienām.

Koncertprogrammā skanēs visu laiku skaistākās un po pu-lārākās “Menueta” dziesmas – “Viņi dejoja vienu vasaru”, “Alvas zaldātiņi”, “Dzeguzes balss” un citas. Tāpat koncertā skanēs grupas agrīnās dzies-mas, kuru autori ir Adrians Kukuvass, Juris Sējāns un Juris

Kulakovs. Grupā “Menuets” šobrīd muzicē Inese Pabēr-za, Adrians Kukuvass, Baiba Jagere, Juris Kulakovs, Juris Sējāns, Leons Sējāns, Rai-monds Bartaševics un Ikars Ruņģis.

50 gadu laikā izaugušas vairākas paaudzes, kas viņus iemīlējušas, jo “Menuets” dzī-vo ārpus jēdzieniem stilīgi vai vecmodīgi. Kaut gadi gājuši un liktenis nav saudzējis, savā dziļākajā būtībā “Menuets” ir tā pati ņiprā grupa, kas dzi-

musi Jūrmalas 4. vidusskolā, pirmos mēģinājumus aizvadī-jusi garāžā un savu nosauku-mu reiz palienējusi no smaržu pudelītes ar poētisku uzrakstu “Menuets”.

Par viņu iedvesmas avotu var uzskatīt “Bītlus”, par pa-roli – Imantu Kalniņu. Viņa sacerētā “Dziesma, ar ko tu sāksies” uz mūžīgiem laik-iem kļuvusi par “Menueta” neoficiālo himnu, ko ierasts klausīties un kopā dziedāt, kā-jās stāvot. Uz tikšanos!

Novada svētkos muzicēs “Menuets”

Ciemkukulis Vācijas skatītājiem – “Krustmāte Jūle no Tūles”

Publicitātes foto

Skrīveru amatierteātris Latvijas Republikas neat-karības atjaunošanas dienu sagaidīja ārpus valsts

robežām – Vācijas pilsētā Freiburgā esošajā latviešu centrā “Bērzaine”, lai piedalītos tur rīkotajos svētku pasākumos. Kā ciemkukuli skrīverieši aizveda vienu no saviem labāka-jiem iestudējumiem – Paula Reimaņa komēdiju “Krustmāte Jūle no Tūles”.

Bez mūsu pašdarbniekiem svētku programmu kuplinā-ja folkloras ansamblis “Nāburgi” no Valkas, vīru ansamblis “Rūjmala” no Rūjienas novada Lodes pagasta un draugu kopa “Dedzieda” no Burtnieku novada. Viesošanās laikā ciemiņiem no Latvijas bija iespēja iepazīties ar Freiburgas gleznaino apkārtni un apmeklēt netālās Bad Krocingenas pilsētas muzejā iekārtoto Zentas Mauriņas piemiņas istabu.

Ceļa izdevumus līdz Vācijai amatierteātra dalībniekiem palīdzēja segt biedrība “Skrīveru teātris” un Skrīveru nova-da dome, bet uzturēšanos Freiburgā un iekšzemes transporta izmaksas mūsu pašdarbnieki apmaksāja no personīgajiem līdzekļiem.

7Skrīveru novada atklātās sacensības novusā izspēlētas

Šaha turnīru pirmo reizi pārraida tiešsaistē

Noslēgušās Skrīveru no - vada 2018. gada pirmā

pusgada atklātās sacensības novusā.

Šajā pusgadā trijos posmos spēkiem mērojās gan skrīve-rieši, gan tuvāk esošo novadu novusa spēlētāji.

Spēlēt gribētāju pieaugušo grupā bija pietiekami daudz – 24 dalībnieki, 1. posmā tika nolemts spēlēt pāru spēli. Līdz ar to turpmākajos posmos spēlēja 12 pāri. Vienlaicīgi tika spēlēts pie 6 galdiem pārī pa di-viem, katram pārim izspēlējot 11 raundus. Spēlēt noturīgi vie-nā pārī trīs posmos ir zināms izaicinājums – tas disciplinē spē lētājus, jāplāno savs laiks un jāuztur sporta azarts.

Trešo posmu daži spēlētā-

ju pāri slimības dēļ nevarēja pabeigt. Tādēļ kopvērtējumā vietu sadalījums pieaugušo gru pā lēsts pēc iegūto punktu summas visos trīs posmos. Ja pāris ne-piedalījās kādā no posmiem, tad konkrētajā posmā ieņēma pēdējo vietu.

Kopvērtējumā situācija bija saspringta, jo četriem labāka-jiem pāriem rezultāti bija līdzī-gi. Kopvērtējumā vislabākie bija – Jorens Glods (Skrīveri) un Vladimirs Glods (Pļaviņas), 2. vietu ieguva skrīverieši Ka-zimirs Skangalis un Edmunds Ārmanis, savukārt 3. vietu ieņēma aizkrauklieši Dzin-tars Deksnis un Jānis Suroks. Apsveicam!

Motivācijas balvas saņē-ma divas uzņēmīgas dāmas –

skrīveriete Vija Berga un aizkraukliete Ingrīda Frei-mane. Būtu jauki, ja nākam-ajos Skrīveru novada novusa turnīros spēkus izmēģinātu vairāk dāmu. Citos Latvi-jas novados daiļā dzimuma pārstāves pierādījušas, ka ir vērā ņemamas konkurentes.

Skolēnu grupā trīs posmos noturīgi bija seši dalībnieki. Liels prieks par skrīveriešiem – māsu Zaigu un brāli Edgaru, kā arī par Emīlu. Malači – katrā posmā pat pieredzējušie novu-sa spēlētāji atzinīgi novērtēja skolēnu acīmredzamo izaug-smi.

Skolēnu grupā kopvērtē-jumā trīs pirmās vietas ieguva skrīverieši: 1.vietu – Raivis P., 2. vietu – Edgars Z., 3.vietu –

Zaiga Z. Apsveicam!Uzvarētāji gan pieaugušo

grupā, gan skolēnu grupā tika apbalvoti ar individuāla-jiem kausiņiem, pārējie finā-la spēlētāji saņēma piemiņas medaļas, ko nodrošināja Skr ī-veru novada dome.

Paldies manam palīgam kultūras centrā Dzintaram Spurītim par tehnisko atbal stu. Novēlam pilnveidot novusa spēles meistarību un piedalīties nākamajās spēlēs!

Tagad skrīveriešiem, ve-terāniem novusā, jāgatavojas 22. jūnijā spēlēm Ķekavā, ko ik gadu organizē Latvijas Spor-ta Veterānu Savienība.

Zigrīda Sprukte,KC tūrisma un sporta

darba organizatore

Aizkraukles sporta centrā 5. maijā norisinājās šī

gada pirmais Aizkraukles pilsē-tas atklātais šaha tempo turnīrs, kurā kopā A un B gru pā sa-centās 48 dalībnieki no Valles, Kokneses, Pļaviņām, Se ces, Jaun jelgavas, Skrīveriem, Aiz-kraukles, Lietuvas Rokišķiem, Salacgrīvas, Olaines, Rīgas un Ogres.

A grupas turnīrs bija pa-redzēts visiem šaha spēles cie-nītājiem, kuriem ir vismaz I sporta klase, B grupas turnīrs – tiem, kuriem vēl nav I sporta klases. Pateicoties šī turnīra tiesnesim FIDE kategorijas arbitram Vairim Kurpniekam, pirmo divu spēcīgāko šahistu pāru sacensības bija iespējams vērot tiešsaistē Latvijas Šaha federācijas mājaslapā www.sahafederacija.lv. Visi šahisti spēlēja deviņas kārtas atbilstoši Šveices sistēmai, ar laika kon-troli 10 minūtes un ar papil-du laiku 2 sekundes par katru izdarīto gājienu.

A turnīrā piedalījās 20 ša-histi, un šajā grupā, zaudējot ti-kai 1,5 punktus, uzvaru izcīnīja meistarkandidāts no Pļaviņām Uldis Melderis (7,5 p.), kurš regulāri piedalās kā Latvijas, tā starptautiskajos šaha turnīros. Savukārt otro vietu ieguva vie-

sis no Salacgrīvas – meistar-kandidāts Aivars Skuja (7 p.), jo viņš piekāpās šī turnīra uz-varētājam un izcīnīja divus neizšķirtus. Savukārt par trešās vietas ieguvēju kļuva I spor-ta klases šahists skrīverietis Imants Lūsis, kurš bija arī viens no šī turnīra organizatoriem.

Sieviešu konkurencē uzvarē- ja rīdziniece Liene Gātere (6 p.), kura kopvērtējumā izcīnīja trešo vietu. Tā kā sievietes tika vērtē-tas atsevišķi, tad vīriešiem, kuri palika aiz Lienes, radās izdevī-ba ierindoties par vienu vietu augstāk. Otro vietu ieguva šī raksta autore Anda Krauze (5 p.).

Skolēnu grupā, līdzvērtīgi cīnoties ar pieaugušajiem, uz-varēja deviņgadīgais Artjoms Tolmačevs (5 p.) no Rīgas, aiz sevis atstājot divpadsmit-gadīgo rīdzinieku Aleksandru Krasiļņikovu.

B grupas turnīrā atsevišķi tika vērtēti pirmo trīs godalgo-to vietu ieguvēji, kā arī sieviešu grupa un skolēni, kurus vērtēja vairākās apakšgrupās – līdz 8, 10, 12 un 14 gadiem.

Par šī turnīra uzvarētāju kļu va vienpadsmitgadīgais Ni-kita Golikovs no Ogres (7,5 p.), otrajā vietā, ņemot vērā Bu-holca koeficientu, ierindojās arī 11 gadu vecais Adriāns

Broks (7 p.) no Olaines, aiz sevis atstājot viesi, kurš bija ieradies no Lietuvas – trīspad-smitgadīgo Riti Lungi (7 p.) no Rokišķiem.

Sieviešu grupā uzvarēja ogrēniete Elīna Valeine (5,5 p.), otro vietu izšķīra Buholca koeficients, kas augstāks bija skrīverietei Viktorijai Kurpnie-cei (5 p.). Līdz ar to trešo vietu sieviešu konkurencē izcīnīja astoņgadīgā rīdziniece Marija Labecka (4,5 p.).

Skolēnu grupā pirmās trīs vietas tika sadalītas atbilstoši vecuma grupām.

Līdz 8 gadiem: 1. vietā – olainiete Aiga Gansone (6 p.); 2. vietā – rīdzinieks Romāns Tolmačevs (5 p.); 3. vietā – rī-dziniece Naomi Maklakova (5 p.).

Līdz 10 gadiem: 1. vietā – rīdziniece Marija Krasiļnikova (5 p.); 2. vietā – ogrēniete Arina Golikova (4 p.); 3. vietā – aiz-krauklietis Artūrs Indričs (5 p.).

Līdz 12 gadiem: 1. vietā – og rēnietis Nikita Golikovs (7,5 p.); 2. vietā – olainietis Adri-ans Broks (7 p.); 3. vietā – aiz-kraukliete Mārīte Magone (4,5 p.).

Līdz 14 gadiem: 1. vie-tā – Ritis Lungis (7 p.) no Rokišķiem; 2. vietā – olainietis Tomass Sigats (5 p.);

Ar Aizkraukles novada spor-ta centra atbalstu, godalgoto vietu ieguvēji saņēma balvas, medaļas, kausus, diplomus un sponsora – sporta preču veikala “Fans” – dāvanu kartes.

Anda Krauze, sacensību tiesnese

Foto no A. Krauzes albuma

8

Skrīks Vai vēlies būt žurnālists?Pieredzē dalās Lato Lapsa

Gribu daudz zināt!

Viss, maijs ir klāt – ar-vien uzstājīgāk skan

putnu dziesmas, arvien vairāk skolēnu pavada ārā – ir taču tik silts. Daugavmalā noe-jot, pāri likteņupei paveras īstas, dzīvas Sūniņa gleznas. Jāņem talkā plašie Jāņa Jaun-sudrabiņa zaļā toņa apraksti. Da-

ba pašlaik ir māksliniece ar lielo burtu – iepriecina acis, ļauj izbaudīt ievu reibinošās smaržas, puķu krāsu bagātību. Tikpat krāšņs un raibs ir maija mēnesis skolā, kad izskanēs pē dējais zvans, kad vēl būs jāsadzied un jāsadejo kupla-jam skolēnu dziedātāju un de-jotāju pulkam, kad devīto un divpadsmito klašu skolēniem būs visatbildīgākais darba cē-liens – eksāmenu laiks. Vēl maijs pārsteigs olimpiāžu uz-varētājus – šoreiz tas lai paliek noslēpums – kas, kad un kur? Vēl jau...

Ilva Viļuma, “Skrīka” redaktore

Šoreiz, pavasarī, uz saru-nu tika aicināts jauns,

radošs, kustīgs un aktīvs 5. kla-ses skolēns Marks Anufrijevs.

/Turpmāk – Skrīks – S., Marks Anufrijevs – M.A./

S. Mark, Tu šobrīd esi sevi apliecinājis kā gudru, talan tīgu un centīgu pus-audzi. Kā var izveidoties tik daudzpusīgs un talantīgs 5. klases skolēns?

M.A. Ja skolēns piedalās dažādos pasākumos, konkur-sos, daudz lasa žurnālus, tad var daudz uzzināt un gūt pieredzi. Tāpat daudz ko iemācās skolā. Tikai, ja uz skolu iet nepatīk un to dara tikai tāpēc, ka tas ir jādara, tad tās zināšanas neuz-krājas tik viegli kā tad, ja to gribas darīt.

S. Kā Tu mācies, vai ir kāda Tava recepte, ka spēj izdarīt ne tikai to, kas uzdots, bet vēl vairāk.

M.A. Tādas īpašas receptes nav, vienkārši daru, un man tas patīk. Daru daudz un domāju, ka tāpēc ir arī rezultāts. Vēl man daudz ko iesaka mamma – kā ko varētu izdarīt, ko vēl pielikt klāt, visu ko paskaidro. Daru visu pats, bet padomi noder.

S. Zinu, ka Tev ļoti patīk

zīmēt? Kas Tevi mudināja pievērsties šai smalkajai māk -slai? Tu pie tam zīmē īpašā tehnikā, paraksturo to!

M.A. Kad pārvācos no Rī-gas uz Skrīveriem, man bija iespēja iet mākslas skolā. To es arī izmantoju, jo man ļoti patīk zīmēt. Tieši komiksu tehnikai pievērsos šogad. Ne-notika nekas tāds, kas īpaši uz to pamudinātu. Vienā dienā sagribējās pamēģināt pazīmēt komiksu varoņus, un tā tas aizgāja. Tagad jau sakrājies diezgan daudz zīmējumu.

S. Kādi ir Tavi hobiji, ko Tu dari brīvajā laikā?

M.A. Man nav daudz brīvā laika, jo lielāko daļu laika paņem mācības, mākslas skola un handbola treniņi. Lielākais hobijs ir tā pati zīmēšana. Man tas palīdz atpūsties pēc garās dienas. Vēl man ļoti patīk lasīt grāmatas, bet pēdējā laikā ne-sanāk tam pārāk daudz lai-ka, jo gribas palasīt arī kādus žurnālus. Bet vasarā gan jau vairāk palasīšu.

S. Šogad piedalījies TV raidījumā “Gudrs, vēl gudrāks”. Izstāsti, kurš Te-vi mudināja piedalīties kon-kursā, kā Tu gatavojies, vai

biji satraucies? Va i domā ar ī 6.klasē sevi pie-teikt šim konkur-sam?

M.A. Pats ļoti gribēju, jo likās, ka varētu būt ļoti in-teresanti. Tā ļoti īpaši negatavojos, tikai pārskatī ju pa gadu mācīto. Pirms pirmā raidī-juma ne biju sa-traucies, bet pirms otrā gan. Par nāka-mo gadu vēl ne - esmu izdomājis. Varbūt 7. klasē, bet tad jau redzēs.

S. Vai Tu esi sapņotājs vai vienkārši zinātkārs zēns, kurš tik ļoti daudz interesējas par kosmosu? Kas kosmosa būšanā Tevi aizrauj visvairāk?

M.A. Es vienkārši gribu daudz zināt. Reizēm domāju, vai ir vēl uz kādas planētas dzīvība. Šodien esmu 100% pārliecināts, ka ir. Nesen tika atklāta planēta Proksima b, uz kuras ir augi, bet tur, kur ir augi, tur ir arī ūdens. Un tur, kur ir ūdens, tur ir arī dzīvība, kaut arī tās tikai tādas mazas baktērijas.

S. Ja Tev būtu jau šodien jāizvēlas sava nākotnes pro-fesija, kas Tu būtu un kāpēc?

M.A. Gribētu būt komiksu ilustrators, piemēram, MAR-VEL studijā, jo man tas ļoti patīk. Īstenībā es par to sapņo-ju. Citi arī saka, ka man esot laba iztēle. Es šobrīd domāju, ka varētu ko tādu studēt.

S. Ko Tu novēli saviem vien audžiem, lai sevi pilnvei-dotu un attīstītu?

M.A. Es ieteiktu piedalīties daudz un dažādos pulciņos un pasākumos, lai saprastu, ko viņiem patīk darīt, kas padodas un ko gribētu darīt nākotnē.

S. Paldies par sarunu!

Kā apliecināja projekta nr.8.3.5.0/16/I/001 “Karjeras atbalsts izglītojamiem vispārējās un profesionālās

izglītības iestādēs” koordinatore Vija Meroža, tad tā ietvaros 12. aprīlī Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā ciemojās Latvi-jas pētnieciskais žurnālists Lato Lapsa. Vidusskolēni ar interesi ieklausījās žurnālista stāstītajā par profesijas sarežģītību, reizēm bīstamību, spēju uztvert informāciju, to vērtēt, atlasīt. Žurnālistam ar septīto maņu jājūt svarīgu notikumu tuvošanos, jāspēj intuitīvi izvērtēt to svarīgumu, izprast, būt pirmajam aculieciniekam, kas redz, dzird, saprot un ziņu nodod lasītājam. Žurnālista ikdienā reālisms rit cieši līdzās romantismam. Pēc atklātās sarunas un atbildēšanas uz jautājumiem Lato Lapsa devās jaunu faktu un notikumu me-klēšanā.

Tad ar 9.-12.klašu skolēniem tikās Vidzemes augstskolas Mediju studijas žurnālistikas fakultātes studente Ieva Cedere un pastāstīja, kā var kļūt par studentu šajā augstskolā: jāiesniedz sertifikāti par nokārtotiem eksāmeniem latviešu valodā un angļu valodā(vismaz 60%), lielākas priekšrocības ir Latvijas Republikas mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētājiem , ZPD konferencēs iegūtajiem augstajiem rezultātiem.

9Zināšanas un jauni draugi

Mācāmies retas profesijas

“Simts vēstures mirkļi novadā – vietas un cilvēki”

Apsveicam olimpiāžu uzvarētājus!Starpnovadu ģeogrāfijas olimpiādē:• I vieta Ilvai Viļumai 12.a klase,

Agatei Albekeitei 10.a klase• II vieta Evijai Mahliņecai 10.a klase

Starpnovadu konkursā ‘‘Pazīsti savu organismu”:• II vieta Ilvai Viļumai 12.a klase• III vieta Patrīcija Pļenkovai 9.b klase,

Agatei Albekeitei 10.a klase• atzinības – Martai Kaķei 11. klase,

Kristai Verpelei 9.b klase

Valsts latviešu valodas un literatūras 44.olimpiādē• III vieta Ilva Viļuma 12.a klaseStarpnovadu krievu valodas olimpiādē:• III vieta Laurai Koļesņikovai 9.b klase• atzinība Jānim Kazakevičam 9.b klase

Starpnovadu vizuālās mākslas olimpiādē:• I vieta Beātei Rumpānei 6.b klase• III vieta Paulai Graudiņai 2.a klase,

Līvai Lavrenovai 5.b klase,• atzinība Laurai Aleksandrovai 3.b klase,

Lindai Vanagai 7. klase, Annai Mārai Eglītei 12.a klase

3. klašu matemātikas olimpiādē:• I vieta Artūram Zariņam, Laurai Arnicānei,

Rafaēlam Jevdokimovam• II vieta Danielai Saldavai, Melānijai Dīcei• III vieta Elzai Morozovai, Patrīcijai Ošai,

Beātei Gributei

Sociālo zinību konkursā:• I vieta Sanijai Petrovičai, Lāsmai Rut-

kovskai, Anetei Zirnītei (7. klase)• II vieta Evijai Mārtiņai(9.a klase),

Janai Ivanovai (7. klase)• III vieta Santai Leldei Lesiņai (9.a klase),

Sanijai Panteļejevai (7. klase)

Publiskās runas konkursā:• I vieta Sofijai Skujiņai 8.b klase

Laurai Koļesņikovai 9.b klase, Austrai Pumpurei 10.a klase, Ilvai Lācei 12.a klase

• II vieta Ievai Brenčevai 12.b klase • III vieta Evijai Mahliņecai 10.a klase

Artūram Pronovam 9.b klase, Andim Burkam 12.a klase

• atzinība Remai Kalniņai 11. klase

Konkursā ‘‘Jaunie satiksmes dalībnieki”:• atzinības Laurai Lielajai un Tomam

Ģigulim (5.b klase)

Aprīlī Latvijā viesojās skolēni no Grieķijas, Rumānija, Somijas

un Portugāles, lai kopīgi piedalītos Eras-mus+ projektā “S(t)imulating European identity” (EUSID).

Mūsu pirmo dienu pavadījām kopā Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā. Visi bija mazliet kautrīgi, bet mēs atradām veidu, kā to uzlabot. Skolas direktors Aldis Rakstiņš un skolotāji iepazīstināja mūs ar šīs nedēļas aktivitātēm, devāmies ekskursijā pa skolu, apmeklējām vie-nu mācību stundu. Pirmdien strādā-jām grupās un iepazināmies vairāk ar projekta tēmu – kodolenerģiju. Diena bija piesātināta, bet paspējam apmeklēt Pļaviņu hidroelektrostaciju, kā arī doties ekskursijā, lai tuvāk iepazītu un redzētu Skrīverus, par kuriem stāstīja un iein-teresēja Ilva Viļuma.

Otrdien devāmies uz Rīgu, kur apmek lējām Eiropas Savienības māju, bet jau vēlāk ekskursijā iepazinām vecpilsētu. Interesanti bija pabūt Lab-oratorium.lv, kur izgatavojām "Vilsona kameru", kas ļāva mums redzēt radioak-tīvās alfa daļiņas.

Trešdien noklausījāmies skolotājas Sintija Rūzes lekciju par kodolener-ģi jas izmantošanas ietekmi. Galvenais –

šajā dienā sākām gat-avošanos mūsu si mu-lācijai ar tās va dītāju Despinu Papadaki, ku rā bija jāiejūtas Eiropas Padomē, katram pār stāvot kādu Eiropas valsti.

Ceturtdien sākām simulāciju, dis-kutējot par kodolenerģiju, kurā katram bija jāizsaka sevis pārstāvošās valsts nostāja un viedoklis par to. Lai nonāktu pie lēmumiem, kā uzlabot tās izmantošu/neizmantošanu.

Piektdiena bija projekta pēdējā die-na, kurā strādājām grupās, lai kopīgi apkoptu informāciju par šajā nedēļā paveikto, tika izveidots plakāts, buklets, blogs, fotogrāfiju kolāža. Protams, no-tika arī noslēguma pasākums, bet vēlāk jau atvadījāmies no jauniepazītajiem drau giem.

Projekts deva lielu pieredzi, palīdzēja komunikācijai, angļu valodas prasmēm, zināšanām par kodolenerģiju un Eiropas Padomes darbu. Domājams, ka ikvie-nam jaunietim, kurš iesaistījās projektā, šis notikums vēl ilgi paliks atmiņā, tāpat kā jauniegūtie draugi.

Patrīcija Zālīte, 10.a klase

Eiropas Parlamenta deputātes, pro-fesores Ineses Vaideres rīkotā

vidusskolēnu konkursa “100 vēstures mirkļi novadā – vietas un cilvēki” no-slēguma pasākums pulcēja skolēnus no 37 dažādām Latvijas skolām.

Atklājot pasākumu, Inese Vaidere teica: “Dalībnieku aktivitāte bija necerē-ti liela. Darbi bija ļoti personīgi, kas tos padarīja ārkārtīgi baudāmus. Tā “lielā” Latvijas vēsture jau it kā ir uzrakstīta, bet tie mazie stāsti par katru ielu, nova-du, cilvēkiem – tie var aiziet nebūtībā

kopā ar vēstures lieciniekiem. Šo noti-kumu do kumentācija ir svarīga, jo tā ir noderīga ne tikai pašiem jauniešiem, lai ap zinātu savas saknes un dzimto pusi, bet arī skolām un novadpētniecības muzejiem.”

No Andreja Upīša Skrīveru vidus-skolas uz šo pasākumu tika uzaicinātas meitenes – radošo darbu rakstītājas – no 10. – 12. klasei: Miļena Perfiļjeva, Marta Kaķe, Marta Šmite, Everita Griķe un Evija Mahliņeca. Jau 19. jūnijā uz Brise-li izlidos Marta Šmite, kura rakstīja par savu dzimtu Ķegumā.

Vienā jaukā dienā ar mums, otr-klasniekiem, tikās ugunsdzēsēji.

Viņi mums stāstīja par dažādām lietām, kuras nedrīkst darīt bez pieaugušo uz-raudzības. Svarīgākā bija par ugunsdrošī-bu. Ugunsdzēsēji izstāstīja, kam jāzvana, ja ir notikusi ugunsnelaime. Viņi mums atgādināja, ka ar uguni un sērkociņiem nespēlējas, jo uguns izplatās ļoti strauji. Postījumi ir tik lieli, ka tos grūti likvidēt.

Otrs svarīgs jautājums bija par elek-troierīču lietošanu. Nekad tās nedrīkst at stāt

ieslēgtas, īpaši jāuzmanās ar elektrisko plīti un gludekli. Nekad kontaktā ne-drīkst pievienot vairākas elektroierīces.

Nākošais, par ko mums stāstīja, bija par pirotehniku. Mēs sapratām, ka bez vecāku atļaujas mēs nedrīkstam neko darīt ar pirotehnikas izstrādājumiem.

Vēlreiz visi kopā atgādinājām viens otram ugunsdzēsēju izsaukšanas telefo-na numuru.

Veronika Ločmele, 2.a klase

10Lielās talkas darbiLai katrs varētu sakopt

sava novada objektus, savas mājas apkārtni, Andre-ja Upīša Skrīveru vidusskolas skolēni savus skaistos Skrīve-rus centās sakopt jau piektdien, 26. aprīlī. Šoreiz tādos lielos un kārtīgos darbos piedalījās skolēni, sākot no 5. klases. Piektklasnieki sakopa Amat-nieku parku, jo tas drīz iegūs pavisam citu izskatu un veiks citas funkcijas. 6. klašu skolēni darbojās plašajā Andreja Upīša muzeja dārzā, kur lapu grābša-na un žagaru vākšana prasīja īpašu centību un piepūli. Te jāpiebilst, ka jaunāko klašu skolēnus ar siltu tēju cienāja Skrīveru pensionāru biedrības čaklās darbinieces. Septītie sakārtoja divus objektus – A. Piegāza māju vietu un 1. pa-saules karā kritušo karavīru atdusas vietu. Astotie devās uz Sateku otru krastu, lai sakārtotu

vidi un veidotu skaistu ainavu, sagrābjot lapas un sauso zāli takā, kas ved uz stāvlaukumu. Abas devītās klases sakārtoja dabas parka “Daugavas ieleja” likteņupes krastu. 11. un 12.b klase kārtīgi pacīnījās Dauga-

vas krastā no Putnu kalna līdz Klidziņai. 12.a klase veica Laimes Lāča takas kārtīgu uz-pošanu, 10.ab klases pacīnījās Sūnu takā, jo uzreiz pēc takas sakopšanas klāt bija pirmie tās dienas ekskursanti. Tad desmi-

tie un divpadsmitie sagrāba lapas skaistajā Ezera takā.

Ilvas Viļumas teksts,

Dainas Vancānes-Viļumas foto

Remontē šosejas posmuUzņēmums "Latvijas valsts ceļi" informē, ka sākušies as-

faltsegas atjaunošanas darbi uz Rīgas-Daugavpils šosejas Skrīve-ru novadā sākot no Klidziņas trīs kilometru garumā Aizkraukles virzienā. Būvdarbus veic SIA ''VIA'. Remontdarbu laikā noteikts ātruma ierobežojums – 50 km/h un 70 km/h. No 8. maija šajā pos-mā ir arī viens viens luksofors. Paredzamais būvobjekta šķērsošanas laiks – aptuveni 5 minūtes.

Gūst atbalstu konkursāŠogad Zemgales plānošanas reģiona Kultūras programmas

projektu konkursā atbalstu guvušas 60 iniciatīvas. Ar 1300 eiro atbalstīts arī Skrīveru novada domes pieteiktais projekts – “A. Upīša literārā mantojuma “Sūnu ciema zēni” tēlu atveide kokā – koka otrās dzīves veidošana Skrīveru kultūrvides telpā”. Šogad Valsts kultūrkapitāla fonds projektu ieviešanai reģionā atvēlējis 120 000 eiro, bet konkursam bija iesniegti 80 projekti, kuros kopējā pieprasītā summa pārsniedza 317 643 eiro. Atbalstīto projektu ieviešana Zemgalē ilgs līdz 15. decembrim. Konkursa mērķis ir veicināt Zemgales reģiona tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu, popularizēšanu un pieejamību plašai sabiedrībai, to-starp veicināt zemgaļu un sēļu materiālās un nemateriālās kultūras daudzveidības saglabāšanu, vienota Zemgales tēla veidošanu, at-balstīt jaunrades un pētniecības procesus kultūras jomā, sekmēt reģiona līdzsvarotu attīstību kultūras nozarē.

“Ferrovia” dziedās finālāLatvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas

vokālo ansambļu asociāciju un novadu pašvaldībām 2018. gadā rīkoja Latvijas vokālo ansambļu konkursu. Pēc konkursa II kār-tas – reģionālajiem pusfināliem kultūrvēsturiskajos novados – uz konkursa trešo kārtu – finālu, kas notiks Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” 2. jūlijā, uzaicināts Skrīveru kultūras centra jauktais vokālais ansamblis “Ferrovia”, kuru vada Ferijs Millers.

Pensionāru atraitņi gadu saņems pabalstu

Saeima galīgajā lasījumā steidzamības kārtībā grozīja valsts pensiju likumu, ieviešot pabalstu pensionāru at-

raitņiem. Likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā.Saskaņā ar izmaiņām pārdzīvojušais laulā tais gadu saņems pa-

balstu 50% apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Līdzīga kārtība pastāv vairākās Eiropas valstīs, un tas ir būtisks at-spaids atraitņiem pēc dzīvesbiedra zaudēšanas, īpaši pirmajā gadā pēc laulātā nāves. Šāda atbalsta ieviešana palīdzētu sakārtot man-tojuma un dzīvesvietas jautājumus, grozījumu izstrādātāju vārdā atzīmē Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Tāpat grozījumi noteic, ka pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā, ieskaitot pie tās piešķirto piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim.

Vienlaikus grozījumi likumā “Par valsts pensijām” pa redz palielināt piemaksu par uzkrāto darba stāžu arī tiem pensionāriem, kuri pensijā aizgājuši 1996. gadā.

A. Barča iepriekš norādījusi, ka piemaksas paaugstināša-na attiektos apmēram uz 10 000 senioru, kuri pensijā devušies 1996. gadā. “Tas bija laiks, kad jaunā pensiju sistēma bija stā-jusies spēkā uz papīra, bet faktiski pensijas tika rēķinātas vēl pēc vecās kārtības. Individuāli veiktās sociālās iemaksas vēl ne-tika ņemtas vērā, bet pensiju aprēķinam par pamatu bija 1995. gada vidējā alga, kas bija 85 lati. Tādēļ 1996. gadā piešķirtās pensijas būtiski neatšķiras no tām, kas aprēķinātas līdz refor-mai, un piemaksas palielinājums šiem cilvēkiem ir ļoti būtisks.” Līdz šim pensiju likuma redakcija paredzēja no šā gada 1. jūlija palielināt piemaksas senioriem, kuri pensionējušies līdz sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanai — tātad līdz 1995. gada 31. decembrim. Piemaksu šai senioru grupai plānots palielināt no 1 līdz 1,5 eiro par katru darba stāža gadu. Tādējādi par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piemaksa paliel-ināsies par 0,5 eiro.

LETA

11

Papildus informācija mājaslapā: www.skriveri.lv, Guntis Rūze, tālr. 26354207, e-pasts: guncha211@inbox.lv

Skrīveros jauna biedrībaSkrīveros nodibināta jauna biedrība – “Vecāki Skrīveriem”.

Biedrība izveidota ar mērķi uzlabot, darīt interesantāku, daudz-veidīgāku un ērtāku Skrīveru bērnu, jauniešu un ģimeņu ikdienu. Biedrības dibinātāji un biedri ir Skrīveros dzīvojošo bērnu vecāki, kas gatavi aktīvi iesaistīties novada bērnu un jauniešu ikdienas uzlabošanā. Biedrība labprāt uzņem jaunus biedrus. Ja ir vēlme iesaistīties, zvaniet vai rakstiet Baibai Kauliņai – tel: 29194381, kaulina.baiba@gmail.com.

Skrīveru dienas aprūpes centrs2018. gada 17. maijā (no pulksten 10.00 līdz 14.00)aicina visus interesentus iepazīt dienas aprūpes centra darbu un tā sniegtos pakalpojumus

ATVĒRTO DURVJU DIENĀ.Transports:09:25 – autobusu pietura “Apsēni”09:30 – autobusu pietura “Saimniecība”09:35 – Līču daudzdzīvokļu māja, Līči 609:45 – sociālais dienests09:50 – Zemkopības institūts 109:55 – Klidziņas pieturaTālrunis uzziņām: 29334002.

12

Skrīveru VārdsSkrīveru novada pašvaldības

izdevumsIzdevēja adrese: Skrīveru novada

dome, Daugavas ielā 59, Skrīveri, Skrīveru novads, LV-5125

Reģistrācijas apliecība: Nr. 00702341, metiens 1500 eks.

Izdevumu sagatavoja: sabiedrisko attiecību speciāliste

Līga Patmalniece, e-pasts: liga.patmalniece@skriveri.lv,

www.skriveri.lvIespiests SIA “Latgles druka”

Rēzeknē, Brīvības ielā 28.“Skrīveru Vārdu” citējot,

atsauce obligāta.

MIRUŠI

PASĀKUMI SVEICAM! Skrīveru novada jaundzimušo

saimei pievienojušies

EVERTS GRUZNOVSADELE SKAČKOVAAIVARS DRONKA

MARTA ZIRNE.Sveicam arī visus maijā

dzimušos skrīveriešus!

Anna Ieleja (1935)Mareks Mārtiņš (1974)Broņislava Džeriņa (1935)Rasma Vizla (1929)Dzidra Siliņa (1932)Arvīds Šveida (1953)Ņina Juročkina (1936)Brigita Siliņa (1936)Anatolijs Sandalans (1927)Aina Lonnija Skaistkalne (1932)Antons Melnis (1922)

19. maijā no pulksten 19.00 Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros – Muzeju nakts pasākumi.

26. maijā no pulksten 10.00 sporta spēļu laukumos – strītbo-la un minifutbola turnīrs.

9. jūnijā no pulksten 10.00 A. Upīša muzeja dārzā – Skrīveru novada svētki.

9. jūnijā no pulksten 10.00 – Skrīveru mūzikas un mākslas skolas prezentācija.

9. jūnijā Skrīveru novada svētki

A. Upīša muzeja dārzā

Svētku programma:

• 10.00 – 13.00 Skrīveru mūzikas un mākslas skolas prezentācija

• A.Upīša muzeja dārzā svētku koncertos piedalās:• 13.00 – PII “Saulēni” un “Sprīdītis”• 14.00 – A.Upīša Skrīveru vidusskola• 15.00 – Skrīveru kultūras centra kolektīvi• 17.00 – Mitrohins, A. Hermanis “Latvijas blūzi”• 18.30 – Skrīveru kultūras centra dejotāji un viesi

“Re kā” no Durbes un “Čiekurs” no Rīgas• 21.00 – grupas “Menuets” koncerts. Pēc koncerta zaļum-

balle. Ieeja uz grupas “Menuets” koncertu un zaļumballi EUR 2.00

Materiālus, kas paredzēti publicēšanai Skrīveru novada pašvaldības bezmaksas informatīvā izdevuma “Skrīveru Vārds” jūnija numurā, lūgums

iesūtīt līdz 3. jūnijam.

Materiālus vēlams iesniegt elektroniski, sūtot tos e-pastā: liga.patmalniece@skriveri.lv,

tālrunis 26321490.

Izlaidumi Skrīveru novadā:• 25. maijā pulksten 15.00 sporta laukumā – pirmsskolas

izglītības iestādes “Sprīdītis” grupai “Rūķīši”, (Lietus gadījumā pasākums notiks Skrīveru kultūras centra zālē).

• 30. maijā pulksten 16.00 – pirmsskolas izglītības iestādei “Saulēni’’ “Saulīte dancoja sudraba kalnā!’’,

• 31. maijā pulksten 18.00 skolas zālē– Skrīveru mūzikas un mākslas skolai,

• 16. jūnijā pulksten 13.00 – Andreja Upīša Skrīveru viduss-kolas 9. klasei, pulksten 17.00 – 12. klasei.

‘‘Man dzimtene viena, kur šūpulis kārts’’

Pasākumi 19. maijā Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros19.00 – Tautas lietišķās mākslas studijas

“Rota” izstādes ”Segas stāsts” atklāšana.20.00 – Skrīveru mūzikas un mākslas skolas audzēkņu un

peda gogu koncerts “Dzimis Latvijai”.21.30 – sadziedāsim un sadancosim ar folkloras kopu “Raksti”.Muzejs atvērts līdz pulksten 1.00.

Šīgada 19. maijā četrpadsmito reizi visā Latvijā norisināsies Muzeju nakts pasākumi. Latvijas simtgades reizē Muzeju nakts tēma ir “Šūpulis”, tādējādi iekļaujoties valsts simtgades stāstā, kas sākās 2017. gadā un turpināsies līdz 2021. gadam, 2018. gada vadmotīvs ir “Dzimšana”. Katras tautas un nācijas pastāvēšanu nodrošina šūpulis. Valsts dibināšanas un pastāvēšanas jēga roda-ma rūpēs par ģimenes, dzimtas un tautas šūpuli. Muzeju naktī go-dināsim šūpuļu darinātājus, sargātājus un šūpotājus!

Akcijas Muzeju nakts iniciators ir Francijas Kultūras un ko-munikāciju ministrija, kas katru gadu aicina visas Eiropas valstis kādā no pavasara nedēļas nogalēm īpašu uzmanību pievērst muze-jiem. Akcija, kura līdz šim bija pazīstama kā „Muzeju pavasaris”, gadu gaitā ir kļuvusi par tradīciju un ieguvusi savu vietu Eiropas kultūras dzīves kalendārā. 2004.gadā akcijā piedalījās apmēram 3000 muzeji no dažādām Eiropas valstīm, to vidū bija arī 43 Lat-vijas muzeji.

Pasākumi pirmsskolas izglītības iestādē “Saulēni”:

18. maijā pulksten 10.00 – sadarbības novadu pirmsskolas izglītības iestāžu sporta spēles Jaunjelgavas novada Secē,

23. maijā pulksten 16.00 – pasākums jaunāko bērnu grupā “Pie saulītes ciemos’’,

24. maijā pulksten 15.30 aicinām skrīveriešus ciemos uz brīvdabas pasākumu “Sadosimies rokās’’ kopā ar komponistu Didzi Rijnieku,

25. maijā pulksten 16.00 – pasākums vecāko bērnu grupā “Visu gadu dziesmas krāju’’.