"sinus lift" un tā komplikācijas

Sinus lift

Pēc augšžokļa sānu zobu zaudēšanas sāk attīstīties:

• alveolārā izauguma rezorbcija

• augšžokļa dobuma pneimatizācija

→ nepietiekams kaulaudu daudzums, lai ievietotu atbilstoša garuma implantātu

(Peterson L. J. et al, 2003)

Sinus lift

Tiek pielietota, lai nodrošinātu nepieciešamo kaulaudu daudzumu implantātu ievietošanai.

Metodes:

1) Netiešā - caur implantāta paredzēto urbuma vietu

2) Tiešā - caur mākslīgi radītu atveri augšžokļadobuma laterālajā sienā.

(Peterson L. J. et al, 2003)

Tiešā metode

Netiešā metode

Transplantātu veidi

Autografts – (cilvēks)

Allografts – (cilvēks-cilvēks)

Ksenografts – (govs-cilvēks)

Komplikācijas

I Operācijas laika

II Agrīni postoperatīvas (7 – 10 dienas)

III Vēlīni postoperatīvas ( 3 mēneši)

I Operācijas laikā

Bukālā lēvera pārrāvums → OAF

Infraorbitālā nerva un a/v kūlīša trauma → izpaužas agrīni postoperatīvi

Asiņošana

Osteomeatālā kompleksa obstrukcija

Augšžokļa dobuma membrānas perforācija

Asiņošana

Asiņošana var sākties no:

mīkstajiem audiem (ekstraosālu a/v zaru

bojājums) - veicot lēvera pacelšanu,

mākslīgi veidotā kaula “lodziņa” (intraosālo a/v

zaru bojājums) - veicot laterālās pieejas

veidošanu.

(Froum SJ, 2010)

Asiņošana→ hematoma

Osteomeatālā kompleksa

obstrukcijaVar rasties :

• ievietojot pārāk lielu transplantāta daudzumu

(Ole T. Jensen, 2006)

• asiņošanas rezultātā → dabīgās atveres nosprostošanās → sinusīta risks

(Zijderveld et al, 2008)

preoperatīvie apgrūtinošie faktori: deguna starpsienas deviācijas, deguna dobuma polipoze, OMK patoloģiski veidojumi un alerģijas.

(Jensen J et al, 1994) (Kent J et al, 1993)

Augšžokļa dobuma

membrānas perforācija

Visbiežākā komplikācija pie “sinus lift” operācijas


Iespējamie perforāciju iemesli:

membrānas bojāšana pieejas lodziņa veidošanas laikā

membrānas bojāšana tās pacelšanas laikā

dobuma pārpildīšana ar transplantāta materiālu.

(Pikos M, 1999)

Augšžokļa dobuma membrānas

perforācija

Riska faktori:

starpsienas klātbūtne sinusā

sīnusa grīdas nelīdzenumi

zobu sakņu formas

iepriekšēja sīnusa ķirurģija (rētaudi)

nepietiekams atlikušās alveolārās kores augstums

(Pikos M, 1999)

Sekas: sinusīts, transplantāta infekcija, dislokācija uz haimora dobumu

(Barone A et al, 2006)

II Agrīni postoperatīvās komplikācijas

(7 – 10 dienas)

Asiņošana (no incīzijas vietas, no deguna)

Brūces dehiscence → infekcija, transplantāta dislokācija, zaudēšana

Barjermembrānas ekspozīcija – reti!

Infekcija ( transplantāta infekcija, OP brūces infekcija, akūts sinusīts)

Infraorbitālā nerva parestēzija


Infekcija

Operācijas brūces infekcija → Transplantāta infekcija

(transplantāta zaudējums) → OAF, ONF, Akūts sinusīts

• Pie transplantāta infekcijas ir nepieciešama transplantāta

maiņa!

(Ole T. Jensen, 2006).

Akūts sinusīts 20% gadījumu

(Timmenga et al, 1997)

Ierosinātāji: Streptococcus pneumoniae, Haemophilus influenza,

Streptococcus pyogenes, Moraxella catarrhales

(Schow SR, 1991) (Regev E et al, 1995)

Cēloņi:

• OP brūces infekcija, transplantāta infekcija

• OAF

• Membrānas perforācija (transplantāta nokļūšana haimora dobumā)

• Sinus lift izraisīta OMK obstrukcija (↑transplantāta daudzums, asiņošana)

Infraorbitālā nerva

parestēzija

N.infraorbitalis bojājums – var rasties retraktora

nepareiza novietojuma dēļ lēvera atvilkšanas laikā.

Rodas: deguna laterālās, infraorbitālās vai

augšlūpas zonas parestēzija

Pamatā īslaicīga!


III Vēlīni postoperatīvās komplikācijas

(3 mēneši)

Transplantāta zaudējums

Implantāta migrācija ← stabilizācijas trūkums

Oroantrāla fistula ← vēlīni iegūta tranplantāta infekcija

Hroniskas sāpes


III Vēlīni postoperatīvās komplikācijas

(3 mēneši)

Mīksto audu invāzija

Cistas ← iesprostotas epitēliālo audu daļas

pie OP brūces slēgšanas

Implantāta neveiksme

Hronisks sinusīts


Hronisks sinusīts

Akūta sinusīta hronizācija

Transplantāta neveiksme – neveiksmīga

osseointegrācija

Riska faktori:

Preoperatīvi OMK obstrukciju veicinošie faktori

• deguna polipi

• alerģiskas reakcijas

• deguna starpsienas deviācijas

• citas anatomiskas anomālijas

(Jensen J et al, 1994) (Kent J et al,

1993)

Hronisks sinusīts

Bieži seko OAF izveidošanās

Specifiski:

• Strutaini izdalījumi no OAF

• Pārtikas, gaisa, fizioloģisku šķidrumu nokļūšana OAF

(Anavi Y et al, 2008)

Izmantotā literatūra

Jensen TO, “The Sinus Bone Graft”, 2006.

Peterson LJ, Edward Ellis III, James R. Hupp, Myron R. Tucker. “Contemporary oral and

maxillofacial surgery” 4th edition, 2003.

Froum SJ, Dental Implants Complications, 2010.

Zijderveld SA, van den Bergh JPA, Engelbert A.J.M. Schulten, Christiaan M. ten Bruggenkate,

“Anatomical and Surgical Findings and Complications in 100 Consecutive Maxillary Sinus Floor

Elevation Procedures”, Journal of Oral and Maxillofacial Surgery 2008; 66(7):1426 – 1438.

Kent J, Block M: Discussion. J Oral Maxillofac Surg 51:1203,1993.

Jensen J, Sindet-Pedersen S, Oliver A: Varying treatment strategies for reconstruction of

maxillary atrophy with implants. J Oral Maxillofac Surg 52:219, 1994.

Pikos M, Maxillary sinus membrane repair : Report of a technique for large perforations. Implant

Dent 8:29, 1999.

Schow SR. Infections of the maxillary sinus. Oral Maxillofac Surg Clin North Am 1991;3:343–353.

Regev E, Smith RA, Perrott DH, Pogrel MA. Maxillary sinus complications related to endosseous

implants. Int J Oral Maxil- lofac Implants 1995;10:451-61.

Barone A, Santini S, Sbordone L, Crespi R, “A Clinical Study of the Outcomes and Complications

Associated with Maxillary Sinus Augmentation”, Int J Oral Maxillofac Implants 2006;2:81- 85.

Anavi Y, Allon DM, Avishai G, Calderon S, “Complication of maxillary sinus augmentations in a

selective series of patients”, Oral Surgery, Oral Medicine, Oral Pathology, Oral Radiology, and

Endodontology 2008;106(1):34-38.

PALDIES PAR

UZMANĪBU!

"sinus lift" un tā komplikācijas

Health & Medicine