1. | m i n ū t e

[JSPA un Latvijas – Šveices sadarbības programmas logo + atsauce uz Šveices Konfederācijas finansējumu: Filmu finansē Šveices Konfederācija no Latvijas un Šveices sadarbības programmas

līdzekļiem paplašinātajai Eiropas Savienībai.]

Koučinga meža burvestībasdarbā ar jauniešiem

[fonā mūzika. Titri:]Šī animācijas filma nebūs par koučingu tā klasiskajā izpratnē. Šis ir koučinga maģisko rīku

apkopojums, kuri var būt noderīgi darbā ar jauniešiem jebkur jūsu ikdienā – jauniešu centrā, skolā, uz ielas vai interešu pulciņā.

Visi filmā redzamie tēli ir izdomāti un jebkādas sakritības ar reālām personām ir nejaušība. Tomēr tēli ir apzināti veidoti, lai palīdzētu jums izprast koučinga pielietojumu jaunatnes darbā.

Filmu veidojuši trīs apmācītāju kolektīvs pēc Latvijas – Šveices sadarbības programmas „Atbalsts jaunatnes iniciatīvu attīstībai attālos vai mazattīstītos reģionos” pasūtījuma, liekot kopā teorijā un praksē gūtās prasmes un zināšanas par koučingu un tās pielāgojot realitātei

jaunatnes darbā Latvijā, kā arī iedvesmojoties no latviešu folkloras, latviešu un pasaules literatūras klasikas, meža zvēriem, saviem draugiem un domubiedriem.

[Foto]Sintija Lase:

„Pārmaiņas ir neizbēgamas. Pasaule ik mirkli top no jauna un iet bojā kļūdās, nejaušībās un pārlieku lielā cīņā par izcilību.”

[foto]Nataļja Gudakovska:

„Ideja bez darbības tā arī paliek tikai laba ideja, bet darbība bez vīzijas ir bezjēdzīga. Ja gribi panākt to, ko vēlies, uzdrošinies, pieņem lēmumu un sāc darboties!”

[Foto]Māris Resnis:

„Esi gudrs – esi slinks! Ļauj citiem izdarīt savu darbu!”

2. | m i n ū t e

1.aina. Kas ir koučings. Koučinga pamatprincipi. [Lācis mokās, ceļot migu. Dusmojas, jo nekas nesanāk. Apsēžas un raud. Garām iet ezis, ierauga lāci un apstājas. Uzsāk sarunu.]Ezis: Čau, Lāci! Ko tu dari? Kas te notiek? Ko neģīmī?Lācis: Ai, es visu dienu te mokos, bet esmu pārāk liels muļķis. Man nekas nesanāk. Viss brūk kopā. Ezis: Tā nesaki! Domas ir spēki: ko tu domā, tas tu esii. Bet man liekas, ka es tev varu palīdzēt, ja vien tu vēlies. Lācis: Tu palīdzēsi man atnest baļķus?Ezis: Nē, es palīdzēšu tev piedzīvot prieku un gandarījumu par to, ka tu pats spēj paveikt visu, ko esi iecerējis. Pats saviem spēkiem! Saproti? Es pielietošu koučingu!Lācis: Koučingu? Izklausās pēc importa čiekuriem vai bīstamas plēsēju sugas... Ezis: Koučings ir īpaša jautājumu uzdošanas māksla – personības attīstības intruments, kas ļaus tev daudz pilnvērtīgāk atvērt un pielietot dzīvē tavu īsto iekšējo potenciālu! Lācis: Ā, tu man izstāstīsi, ko man tagad darīt?Ezis: Ne gluži. Koučings nav padomu došana. Padomus un pareizās atbildes dod būvinženieri, ārsti, mentori, skolotāji un citi eksperti. Koučings ir sadarbība, kas var palīdzēt katram pašam atrast savu individuālo pieeju mērķu sasniegšanai. Lācis: To es nesaprotu. Diez vai tas ir domāts man. Es taču esmu dumjš pamuļķis. Ezis: Kurš teica, ka tu esi muļķis?Lācis: Es pats. Pūce arī man vienreiz teica. Un zaķi par mani smejas. Visi domā, ka es esmu muļķis. Ezis: O, es skatos, ka tu esi uzbūvējis pamatīgus pieņēmumus par sevi savā iekšējā realitātes kartē un pēc tiem arī sācis rīkoties... Lācis: Uzbūvējis ko? Kur? Es šodien neko neesmu uzbūvējis, vai tad tu neredzi? Ezis [uz ekrāna parādās shēma ar lāci]: Es tev pastāstīšu. Daudzi to nezina. Bet tas nenozīmē, ka viņi ir muļķi. Katru sekundi mums apkārt riņķo vairāk nekā 4 miljardi informācijas vienību. Mēs vienlaicīgi spējam uztvert tikai piecas līdz deviņas vienības. Tad nu padomā – izvēles iespējas ir milzīgas! Pēc tam šī informācija iziet cauri dažādiem filtriem mūsu smadzenēs – vērtībām, atmiņām, iemācītiem uzvedības modeļiem un iepriekšējai pieredzei. Mēs bieži vien apzināti izdzēšam informāciju vai vispārinām to, sasaistot kopā dažādus notikumus mūsu dzīvē pēc mums pašiem vien zināmas loģikas. Tas viss kopā veido mūsu izpratni par pasauli un nosaka mūsu emocionālo stāvokli. Vadoties pēc tā, mēs arī rīkojamies. Viss ir galvā un viss ir relatīvs, saproti?Lācis: Mazliet, man galvā ir tikai zāģu skaidas. Ezis: Tā būs, ja tu tā domāsi. Dzīve ir kā mākslas filma, kurai mēs paši esam režisori. Tā šķiet īsta un reāla, bet viss ir iestudēts un izveidots pēc pašu izdomāta scenārija. Lāci, mēs paši rakstām šo scenāriju. Mēs paši izlemjam, vai tā būs drāma vai romantiska komēdija un vai tai būs laimīgas beigas. Mēs paši izlemjam, vai būsim laimīgi. Lācis: Tad man labāk filmēt filmu, nevis celt migu?

3. | m i n ū t e

Ezis: Lāci, jebkura izvēle ir vislabākā izvēleii. Ja tu esi nolēmis celt migu, tad cel migu. Lācis: Es gribu ļoti lielu migu. Bet Bebrs negribēja vairāk grauzt kokus, esot jātaisa pašam savs aizsprosts. Kur lai es tagad ņemu, no kā celt?Ezis: Lāci, lai arī ko tu dzīvē darītu, tev jāatceras, ka katram pašam ir visi vajadzīgie resursi! Ja tev ir ienākusi prātā doma celt šādu lielu migu, tad tev arī ir pietiekami daudz resursu, lai to izdarītu. Arī jaunu lietu apgūšana un kontaktu veidošana ar citiem meža zvēriem var būt ļoti nozīmīgs resurss – gluži kā tu jau iepriekš sarunāji ar Bebru. Tas bija ļoti gudri, Lāci! Tu neesi muļķis! Lācis: Tad ar mani viss ir kārtībā?Ezis: Ikviens no mums ir OK. Arī tu! Tas ir vēl viens ļoti svarīgs koučinga pamatprincips!Lācis: Hmm, bet vai arī tas cilvēks, kurš nocirta mežu un uzara tīrumu, ir OK? Viņš izjauca Vāveres mitekli, Vāverei tagad vairs nav, kur dzīvot! Ko tu man stāsti, tas nu gan nav OK!Ezis: Nē, mēs visi esam OK, bet, iespējams, mūsu darbības ne vienmēr ir OK. Svarīgi atcerēties, ka mēs neesam tas, ko mēs darām. Jebkurai darbībai ir pozitīvs nodoms. Ikvienā situācijā pastāv dažādi veidi, kā panākt vēlamo rezultātu – jautājums, kuru no tiem mēs izvēlamies un kā tas ietekmē apkārtējos. Svarīgi, lai tas nebūtu pretrunā ar likumu un vispārpieņemtām sabiedrības normām. Jebkurš no mums grib dzīvot vislabāko dzīvi. Un visu, ko darām, mēs darām, lai mūsu dzīvi padarītu labāku. Bet mēs neesam vieni šai pasaulē. Tu neesi viens. Un es arī neesmu viens. Apkārt ir citi, kas ar savām darbībām ietekmē mūs, un mēs ietekmējam viņus. Tādēļ ir ļoti svarīgi rīkoties atbildīgi. Mums visiem labi pazīstamais Kaķītis par to teiktu: „Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks!”iii

Lācis: Jā, es gribu, lai visi ir priecīgi! Tādēļ jau es ceļu to migu! Lai visiem meža zvēriem būtu, kur priecāties!Ezis: Lāci, par to es nešaubījos ne mirkli! Bet ir vēl viena ļoti svarīga dzīves patiesība – pārmaiņas ir neizbēgamas.Lācis: Ak tā, vai arī tad, ja es neko nedarīšu, viss mainīsies? Ezis: Neatkarīgi no tā, vai mēs aktīvi rīkojamies vai nedarām neko, pasaule ap mums ik brīdi mainās. Tā ik mirkli top no jauna un iet bojā kļūdās, nejaušībās un pārliekā cīņā par izcilību. Arī nepieņemts lēmums ir lēmums. Ja mēs paši neizdarām lēmumu, daudzi citi mums apkārt pieņem lēmumus, un tie tāpat tieši vai netieši ietekmē mūsu dzīvi. Ja tu nepieņem lēmumu, tavu dzīvi izlemj citi. Tā notika ar Vāveri un viņas māju, kad tika izcirsts mežs. Bet Vāvere varēja skumt un bēdāties par zaudēto māju vai arī noskurināties un doties ierīkot to citur, vēl lieliskākā dobumā, kā viņa arī izdarīja. Koučings ir lielisks rīks, lai palīdzētu katram pašam veidot savu dzīvi tādu, kādu viņš to vēlas, un koučinga pamatprincipu ievērošana, par kuriem tikko tev pastāstīju, ir pirmais solis uz to. Lāci, vai atceries visus piecus?Lācis: Jā!

1) Jebkura izvēle ir vislabākā izvēle;2) Katram pašam ir visi vajadzīgie resursi;

4. | m i n ū t e

3) Ikviens no mums ir OK;4) Jebkurai darbībai ir pozitīvs nodoms;5) Pārmaiņas ir neizbēgamas.

Ezis: Lieliski, Lāci! Tu esi apguvis koučinga pamatprincipus! Tagad varam ķerties pie tavas Lielās Migas būvēšanas! [Lācis ķeras pie baļķiem un sāk būvēt. Parādās kadrs ar koučinga jautājumu skatītājam un zīmīte „Nospied STOP uz 2 min!” un jautājums:

Kurš no koučinga pamatprincipiem tev šķiet visizaicinošākais un kādēļ?Kā šos principus iespējams pielietot ikdienā darbā ar jauniešiem?

2.aina. Koučings – jautājumu uzdošanas māksla. [Lācis joprojām pie baļķu kaudzes, darbi nevedas uz priekšu. Lācis ir apjucis, kasa galvu.]Lācis: Ezi, tu esi tik gudrs – pasaki, kas man tagad jādara?Ezis: Vispirms būtu svarīgi saprast un noformulēt, ko tieši tu vēlies!Lācis: Nu, es taču teicu – es gribu uzbūvēt migu!Ezis: Migu?Lācis: Jā, tādu lielu migu, kurā visi jaunie meža zvēri var sanākt kopā un rīkot meža sapulces, mēs kopā veidotu meža projektus vai vienkārši spēlētu čiekurbolu. Ezis: Kad miga būtu uzbūvēta, kāda tā izskatīsies? Lācis: Es nezinu! Ezis: Bet ja tu zinātu?...Lācis [aizdomājas]: Hmmm... Es gribu ļoti lielu migu. Cik lielu? Septiņpadsmit lāču pēdas platu un 20 lāču pēdas garu. Tādu milzīgu – trīs lāču augumā. Egļu čiekuru krāsā ar bērza tāšu jumtu. Bez skursteņa. Nē, skursteni tomēr vajag! Tādu nelielu. Un ieeju dienvidu pusē, lai vienmēr ir silti un migā iespīd saule. Ezis: Ko vēl?Lācis: Blakus ārā būtu arī daži celmi, lai zvēri var lēkāt no cita uz citu. Iekšā migā varētu savākt čiekurus un citas dabas veltes, lai ziemā izrotātu telpu. Ezis: Un kādēļ tev ir svarīgi uzbūvēt šo migu?Lācis: Mums mežā nav vienas lielas migas, kur visi varētu būt kopā. Katrs ielīdis savā migā, katrs tikai kopā ar savu sugu klaiņo. Bet man ir svarīgi, lai mēs visi draudzīgi dzīvojam kopā, jo tas taču ir visu mūsu kopīgais mežs! Es gribu, lai uz to nāk visi meža zvēri! Ezis: Kā tu piesaistīsi meža zvērus, lai viņi nāktu uz tavu migu?Lācis: Visiem par to pastāstīšu. Ezis: Kā tu to izdarīsi?Lācis: Hmmm... Iešu runāt ar Pūci. Viņa ir gudra un viņai ir sakari Meža Čivinātavā.

5. | m i n ū t e

Ezis: Ja es pareizi saklausīju, tad tu gribi uzcelt lielu migu jaunajiem meža iemītniekiem, kur ziemā pulcēties un kopīgi darboties, un Bebrs tev jau ir palīdzējis sagādāt dažus baļķus. Un tu zini, ka Pūce tev var palīdzēt visiem izziņot par jauno migu. Ar ko tu sāksi?Lācis: Hmmm... Saskaitīšu, cik daudz materiālu man ir vajadzīgs, un apdomāšu, kur varu dabūt pārējos. Pēc tam došos pie Pūces. Varbūt viņa var arī apziņot meža iemītniekus un palīdzēt atrast vēl kādu palīgu!Ezis: Un kad tu plāno to darīt? Lācis: Šodien saskaitīšu materiālus. Rīt iešu pie Pūces. Ezi, tu man uzdot visādus burvju jautājumus, uz kuriem es pats atrodu atbildes! Es tomēr esmu gudrs! Es visu zinu pats! Ezis: Lāci, es jau tev teicu pašā sākumā – katram pašam ir visi vajadzīgie resursi, un jebkura izvēle ir vislabākā! Bet zini – tu arī vari iemācīties uzdot tādus jautājumus meža zvēriem, kuri nāks uz tavu migu, lai palīdzētu viņiem saprast, ko vēlas viņi un kā to sasniegt! Lācis [sajūsmināts]: Bet tad mēs kopā varētu uzbūvēt vēl lielāku migu un ierīkot mega spēļu laukumu! Es zinu, ka Vilkam jau ir ideja! Ezi, tev man jāpastāsta vairāk par tiem burvju jautājumiem un to čie... koučingu!Ezis: Tas patiesībā ir ļoti vienkārši un reizē arī ļoti sarežģīti. Viena no galvenajām lietām ir uzdot atvērtus jautājumus. Tu droši vien zini, ka ir slēgtie un ir atvērtie jautājumi. Jautājumi koučingā ir viens no galvenajiem kouča instrumentiem. Kādēļ? Visbiežāk atbilde, ko saņemam, ir ļoti atkarīga no tā, kā formulējam savu jautājumu. Koučinga māksla balstās uz atvērtiem jautājumiem, kas liek domāt un risināt situāciju. To var salīdzināt ar aizsprostu upē – jo vairāk tu atbrīvo straumi no sakritušajiem kokiem, jo spēcīgāk plūst ūdens. Tieši tāpat ir koučingā – jo atvērtāks ir jautājums, jo vairāk atbilžu iespējams saņemt. Lācis: Kā tādus atvērtus jautājumus uzdod?Ezis [kamēr Ezis stāsta, ekrānā parādās 1.tabula, kurā tiek salīdzināti atvērti un slēgti jautājumi]: Jautājumus var uzdot dažādi. Svarīgi ir saprast atšķirību starp atvērtiem un slēgtiem jautājumiem. Atvērti jautājumi ir īsi un vienkārši, tie paredz vairākus atbilžu variantus, kamēr uz slēgtiem jautājumiem var atbildēt tikai ar „jā” vai „nē”. Atvērts jautājums ir brīvs no satura, bet slēgts jautājums sevī jau daļēji iekļauj atbildi. Atvērti jautājumi palīdz domāt ārpus kastes un rosina radošo domāšanu, kamēr slēgti jautājumi ierobežo izvēli. Aicinot iedomāties „Kā būtu, ja būtu...”, tev ir neierobežotas iespējas savā iztēlē radīt jebkādu gala rezultātu. Savukārt, ja es tev jautātu, vai tu vēlies būvēt lapu vai zaru migu, tavas izvēles iespējas būtu ļoti ierobežotas. Lācis: Tātad, piedāvāt dažādas iespējas ir slikti?Ezis: Ne vienmēr. Piedāvāt izvēles iespējas reizēm ir ļoti efektīvi, it īpaši, ja tavs sarunu biedrs pilnībā nezina, ko viņš vēlas. Taču jāatceras dažas būtiskas lietas. Piedāvātos variantus nosauc ļoti ātri un vismaz trīs, neuzsverot nevienu no tiem. Uzsvaru liec uz jautājumu šo piedāvāto izvēļu beigās, vaicājot, ko vēlētos tavs sarunu biedrs! Piemēram, ja tu nezini, kādu migu būvēt, es tev varētu dot piemērus: vieni būvē no koka, citi no akmens, citi izmanto mālu. Bet kādu gribi būvēt tu?

6. | m i n ū t e

Lācis: O, es jau iedomājos, kādu es celšu nākamo migu! Tā būs tikai man un Lācenītei!Ezis: Tieši tāds ir koučinga uzdevums – ļaut tev izzināt iekšējo potenciālu un dot iespēju virzīties uz attīstību! Atvērtos un slēgtos jautājumus vari atpazīt arī pēc tā, kā tie sākas. Atvērtie jautājumi parasti sākas ar „Kas?”, „Ko?”, „Kur?” „Kāds?”, „Cik?”. Slēgti jautājumi visbiežāk sākas ar „vai”. Reizēm tie beidzas ar nevainīgu „vai ne?”. Tad tie īsti nemaz vairs nav jautājumi...Lācis: O, tad jau tas ir pavisam vienkārši – es uzdodu jautājumus, kuri sākas ar „Kas?”, „Ko?”, „Kur?” „Kāds?”, „Cik?”, tu man atbildi, un es esmu koučs?!Ezis: Ar jautājumiem vien nebūs līdzēts. Tie jāuzdod, balstoties uz koučinga pamatprincipiem, par kuriem runājām pašā sākumā. Dažreiz var iztikt arī bez jautājumiem, bet lietot īsus iestarpinājumus, tādus kā „Un?”, „Un tālāk?”, „Kas vēl?”... Klusums arī ir lieliska metode, kā palīdzēt otram sakopot domas un pieņemt lēmumu. Tāpat ir svarīgi saklausīt atslēgas vārdus sarunā. Tie parasti tiek izrunāti ar atšķirīgu enerģiju vai balss intonāciju. Tos noteikti vajag ņemt vērā un šķetināt tālāk, jo ne vienmēr sarunu biedrs uzreiz ir gatavs runāt par sāpīgā jautājuma patieso būtību. Lācis: Vai man arī tā bija? Es domāju, ka nē. Es taču tev skaidri pateicu, ka gribu uzbūvēt migu! Tur nebija nekā slēpta! Ezis: Tava miga šajā gadījumā ir tikai rīks, kā esi nolēmis sasniegt ko daudz svarīgāku – apvienot meža zvērus un būt piederīgam šai saimei, sajusties drošībā, dalīties savās prasmēs ar citiem, saņemt atzinību par paveikto, iemācīties ko jaunu vai gluži vienkārši dažādot savu dzīvi. Bet tu pats vislabāk zini, ko tieši vēlies sasniegt!Lācis: Ā! Kaut es būtu tik gudrs kā tu, Ezi!Ezis: Lāci, tu esi gudrs! Tieši tev taču ienāca prātā apvienot visus meža iedzīvotājus! Lācis: Ja tu tā saki... Bet vai atvērts jautājums var sākties ar „kāpēc?” To tu neminēji!Ezis: „Kāpēc?” ir viltīgs jautājums, bet, pareizi uzdots, tas var būt ļoti spēcīgs. Mūsu apziņā un iepriekšējā pieredzē „Kāpēc?” visbiežāk saistās ar negatīvām emocijām un pārmetumiem. Kāpēc tu nolauzi zaru? Kāpēc tu izmētāji akmeņus? Kāpēc tu nesaproti? Tas var novest pie vainas izjūtas, taisnošanās, kā rezultātā sarunu biedrs var kļūt noslēgts un agresīvs. Tas dod arī bezgalīgas iespējas atrast dažādas atrunas, kāpēc kaut kas nav iespējams vai kāpēc kaut ko nevar izdarīt. Šis jautājums visbiežāk nekur neved. Tomēr, pareizi uzdots „Kāpēc?” var aizvest arī pie ļoti būtiskām atklāsmēm un vairāku iespēju apzināšanās. Ja sarunas laikā īstajā brīdī uzdosi jautājumu „Kāpēc tev tas ir svarīgi?”, tas būs ļoti spēcīgs un maģisks jautājums, kas ļaus aizdomāties par sarunu biedra personīgajām vērtībām un patiesajiem iemesliem, kādēļ viņš kaut ko vēlas vai nevēlas. Tas ir jautājums par vērtībām. Un tieši vērtību līmenī mājo spēcīgākā motivācija – patiesais dzinulis rīcībai.

[Kadrs ar koučinga jautājumu skatītājam, STOP pogas zīmīte ar norādi – 2 min]:Kādus jautājumus jauniešiem ikdienā uzdod tu?

Kādēļ tev ir svarīgi apgūt koučingu?

7. | m i n ū t e

3.aina. Balss intonācijas. [Lācis un Ezis rāpjas kokā un apsēžas uz zara.]Lācis: Ezi, kāpēc mēs uzkāpām kokā? Mēs taču neesam putni! Vai koučam jāprot arī lidot?Ezis: Ne gluži. Bet dažas putnu prasmes mēs šodien apgūsim gan! Ticēsi vai neticēsi, bet arī mūsu balss intonācija spēcīgi ietekmē sarunas gaitu un gaidāmās atbildes. Uzdodot jautājumus konkrētā balss intonācijā, tu vari daudz ko ietekmēt attiecībās ar citiem. Piemēram, atvērta intonācija izrāda cieņu. Viens un tas pats jautājums, uzdots dažādās intonācijās, var radīt ļoti atšķirīgu reakciju. Lāci, tava balss ir liels un spēcīgs instruments!Lācis [skatās uz ķepām]: Un es domāju, ka viss mans spēks ir ķepās! Vai man tagad būs jāmācās locīt balsi kā Lakstīgalai? Ezis: Ne gluži. Tev būs jāapgūst Sapņainās Žagatas, Draudzīgā Zvirbuļa, Viedās Pūces un Stingrā Dzeņa balsis. Pirmās trīs ir ĻOTI spēcīgas. Šīs intonācijas ļauj ieskatīties dziļāk sarunu biedrā un palīdz viņam apzināties iekšējās vērtības un spējas. [Ekrānā parādās tabula Nr.2 ar 4 putniem un intonāciju raksturojumiem.]Sapņainās Žagatas balss tonis ir enerģisks un entuziasma pilns, uz sapņošanu vērsts. Tas ir mazliet vieglprātīgs un ziņkārības pilns, tas palīdz uzburt vēlamo vīziju, ko sarunu biedrs vēlas sasniegt. Ja viss būtu iespējams, kādu tu vēlētos ieraudzīt rezultātu? Ja tu uz vienu mirklīti varētu ieskatīties brīdī, kad tavs mērķis ir sasniegts, kā tieši tas izskatītos? Kā sasniegtais rezultāts liek tev justies? Ko par to saka apkārtējie? Draudzīgais Zvirbulis runā ar sarunu biedru kā patiess draugs. Tā balss ir siltuma pilna, draudzīga un atveroša, mudina stāstīt par sevi, jo rada uzticību. Zvirbulis čivinot rada drošības sajūtu, pašcieņu un iedrošina izteikt dažādas idejas, nedomājot par iespējamām kļūdām. Draudzīgā Zvirbuļa balss ir maiga, tajā saklausāms atbalsts. Ja tu tagad noliktu malā visas savas bailes, nedrošību un uz mirkli atļautu sev būt tādam, kāds esi, kādus risinājumus tu saskatītu šai situācijai? Ja šo jautājumu uzdotu vismīļākajai būtnei pasaulē, ko viņa tev ieteiktu? Kādu atbalstu viņa tev piedāvātu? Kā tu šo atbalstu tagad varētu izmantot?Viedās Pūces balsī saklausāma dziļa ticība sarunu biedra spējām un pārliecība, ka viņš zina īsto atbildi. Tā veicina vēlmi ieskatīties jautājuma būtībā, tā ir cēluma pilna. Viedās Pūces balss ir ļoti dziļā, parasti zemā tonalitātē – tā it kā nāk no dvēseles uz dvēseli, ļauj sarunu biedram ieskatīties dziļi sevī un runāt par savām personiskajām vērtībām. Es saklausu, ka tev šis jautājums ir tiešām ļoti svarīgs... Neskatoties uz to, ka tu nedaudz šaubies, es redzu tevī lielu vēlmi un gatavību to risināt. Ja tev būtu iespēja spert vismazāko soli virzībā uz savu mērķi, kāds tas būtu? Lācis: Un kāds ir Stingrais Dzenis? Vai viņš knābj? Ezis: Mazliet, bet ne sāpīgi. Stingrais Dzenis parasti ierunājas sarunas beigās un viņā ir saklausāma konkrētība un noteiktība. Viņš runā īsi un precīzi un grib dzirdēt tikpat īsas un konkrētas atbildes. Viņš ir tas, kurš savā tiešumā aicina „salikt punktus uz „i””. Viņš, uzdod konkrētus jautājumus, kas vērsti uz darbību. Ar ko sāksi? Kad tu to paveiksi? Tavs plāns satur šādus punktus, kā tas tev patīk? Cik tas ir reāli paveicams? Ko vēl tu pievienotu?

8. | m i n ū t e

Lācis: Tad šīs ir četras putnu balsis, kuras man sevī jāattīsta, lai varētu būt lielisks koučs? Bet ja nu man uzreiz nesanāks?Ezis: Trenējies! Izmēģini vienu un to pašu jautājumu uzdot dažādās intonācijās un paklausies, kā tas skan. Mēģini ikdienas sarunās variēt ar balss intonācijām. Vai vienkārši iekšēji novēro sevi, kad sarunājies ar citiem. To apgūst ar laiku. Galvenais ir sākt!

Kadrs ar koučinga jautājumu skatītājam, STOP pogas zīmīte:Kā tu ikdienā visbiežāk sarunājies ar saviem jauniešiem –

Kā Sapņainā Žagata, Draudzīgais Zvirbulis, Viedā Pūce vai Stingrais Dzenis?Kā tu gribētu sarunāties nākotnē?

4.aina. Klausīšanās līmeņi[Ezis un Lācis ir nonākuši pie upes.]Lācis: Ezi, es tagad zinu piecus koučinga pamatprincipus, protu veidot atvērtus jautājumus un čivināt dažādās intonācijās. Vai es varu sākt koučot? Vai arī man vēl kaut kas jāzina par koučingu?Ezis: Klausīšanās ir vēl viens no koučinga pamatu pamatiem un kouča pamatinstrumentiem. Būt sadzirdētam taču gribas būt ikvienam, it īpaši tāpēc, ka tas notiek tik reti... Jebkurš no mums sasniedz vairāk, ja zina, ka viņā ieklausās. Tā ir vieglāk uzdrošināties un mēģināt kaut ko jaunu. Ieklausīšanās rada arī drošības sajūtu, veicina uzticēšanos un ideju rašanos, pastiprina vēlmi uzņemties atbildību. Lācis: Es vienmēr klausos!Ezis: Bet vai tu klausies pietiekami dziļi? Diemžēl liela daļa no mums nemāk klausīties dziļi. Labā ziņa ir tā, ka šo prasmi var trenēt. Tikai vispirms ir jāsaprot, ko tas nozīme – dziļi klausīties. Pastāv trīs dažādi klausīšanās līmeņi. Visbiežāk mēs klausāmies pirmajā klausīšanās līmenī – tas nozīmē dzirdēt sarunu biedra teiktos vārdus un reaģēt uz tiem ar savām emocijām, domām un uzskatiem. Pirmajā klausīšanās līmenī ietilpst arī ieradums dot padomus, pamācīt citus un dalīties savā iepriekšējā pieredzē. Cik bieži savā dzīvē un darbā tu esi gudrais padomdevējs, kurš sāk atbildi ar: „Es tevi saprotu, bet man atkal bija tā...” vai arī „Es tavā vietā darītu tā...”? Pirmajā līmenī klausoties mēs bieži vērtējam, kas ir labi un slikti, ko sarunas biedrs izdarījis pareizi vai nepareizi. Šī vērtēšana notiek automātiski mūsu galvā dažu sekunžu laikā. Mūs pavisam noteikti vada pozitīvi nodomi, jo gribam palīdzēt sarunu biedram atrisināt radušos situāciju un liekam lietā visu savu pieredzi, lai viņam palīdzētu. Bet tā ir mūsu pieredze, nevis viņa. Tā mēs nejauši nonākam uz „skatuves” ar savu padomu priekšlasījumu un liedzam sarunu biedram pašam rast risinājumu situācijai un uzņemties atbildību par risinājumu un tā sekām – gan par veiksmēm, gan neveiksmēm. Lācis: Dodam viņam savas zivis, nevis mācām makšķerēt?

9. | m i n ū t e

Ezis: Jā! Ja to salīdzinātu ar Meža teātra skatuvi, kur, piemēram, tava draudzene Lapsa ir galvenajā lomā Meža izrādē, bet tev kā koučam ir otrā plāna loma, Lapsa kā galvenā varone tiktu izgaismota, vai ne? Jo tas ir viņas stāsts. Taču tu ar savu viedokli neapzināti vari pavērst prožektoru savā virzienā un izgaismot savu dzīves pieredzei, nevis fokusēties uz Lapsu. Mēs ļoti bieži tā neapzināti darām sarunās ar saviem draugiem. Bet, kā tu domā, kā jūtas Lapsa, ja tu ielec viņas stāstā un padari to par savējo?Lācis [jūtas vainīgs]: Ak! Esmu darījis tā neskaitāmas reizes... Ezis: Koučings sākas ar otro klausīšanās līmeni, ko sauc par fokusēto klausīšanos. Klausoties otrajā līmenī, tu visu savu uzmanību pievērs sarunas biedram – tavā gadījumā Lapsai. To var viegli pamanīt no malas, pavērojot jūsu sarunu – iespējams, jūs abi esat vienā pozā un uzmanīgi viens otru vērojat, jūsu kustības ir harmoniskas. Tas liecina par augsta līmeņa uzmanību savam sarunas biedram. Tas, kas notiek jums apkārt, sarunas brīdī neeksistē. Prožektors un visa uzmanība ir pavērsta tikai uz tavu sarunu biedru. Tu ieklausies vārdos un emocijās. Tu redzi, kad viņa smaida, sadzirdi asaras viņas balsī. Tu ieklausies viņas redzējumā un tajā, kas viņu iespaido; tu meklē to, kas ļauj viņai būt pilnai ar entuziasmu vai kas viņu nomāc. Informācija un enerģija no Lapsas nāk pie tevis un atspoguļojas viņai atpakaļ. Lai to izdarītu, tu esi izslēdzis savas iekšējās sarunas, padomus, spriedumus un ieslēdzis savu iekšējo KLUSUMU. Tu esi Lapsas spogulis šajā brīdī. Prožektors vienmēr ir vērsts uz viņu. Pat, ja Lapsa to noraida uz tavu pusi un jautā, ko par šo situāciju domā tu, tu kā īsts spogulis šo staru atspīdini atpakaļ un ar jautājumiem vēl vairāk izgaismo Lapsu un viņas domas.Lācis: Tas izklausās maģiski un grūti. Ezis: Ir jātrenējas. Lācis: Bet ir vēl arī trešais klausīšanās līmenis? Ezis: Trešo klausīšanās līmeni par sauc globālo jeb visaptverošo līmeni. Šajā līmenī tu klausies 360 grādu rādiusā. Kā tas ir? Tu ar visām savām maņām sajūti Lapsu un fokusējies uz to, kas slēpjas aiz viņas teiktā. Tu dzirdi, redzi un jūti viņas sajūtas, paļaujies uz savu intuīciju. Šajā klausīšanās līmenī tu vairs pat nedzirdi vārdus, ko viņa saka, bet caur tiem saklausi un sajūti Lapsas dzīves redzējumu – kā viņa redz pasauli sev apkārt, kāds ir viņas dzīves modelis un vērtības. Atšķirībā no otrā klausīšanas līmeņa, tu ieraugi un sajūti pat sīkākās neverbālās detaļas Lapsas komunikācijā. Un, protams, tāpat kā otrajā līmenī, arī šajā tu klausies ar sirdi un ievēro visus piecus koučinga pamatprincipus. Ja atkal iedomājies teātra skatuvi, uz kuras esi tu un Lapsa, tad no zāles tas izskatītos tā, it kā uz skatuves ir tikai Lapsa un tevis tur vispār nav, jo tu esi saplūdis ar prožektora gaismu, kas izgaismo Lapsu. Lācis: Hmmm... Gudrā Pūce teica, ka īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams iv. Laikam viņa jau ir apguvusi koučingu. Ezis: Pūcei taisnība. Bieži vien būtiskais nav arī ausīm saklausāms. Lai arī ir ļoti svarīgi apgūt jautājumu uzdošanas mākslu, koučinga lielākais burvju noslēpums slēpjas klausīšanās mākslā un

10. | m i n ū t e

spējā saklausīt sarunu biedra vajadzības. Vai viņš rīkojas atbilstoši savai vīzijai un vērtībām? Kur viņš ir tagad? Vai tas viņu virza dzīves līdzsvara virzienā vai tieši pretēji – attālina no tā? Klausoties ar sirdi, tu sadzirdi gan to, kam viņš pretojas, gan to, kas viņu virza uz priekšu. Un viņu, nevis tevi. Tu šajā sarunā esi tikai rīks, kuram uz mirkli nav sava redzējuma, sava viedokļa vai padoma.

[Kadrs ar koučinga jautājumu skatītājam, STOP pogas zīmīte ar 2 min norādi]Kurā klausīšanās līmenī ikdienā klausies tu?

Kas mainītos tevī un kā tu saprastu, kad tu klausies otrajā/trešajā līmenī?

5.aina. [Kadrs ar uzceltu Migu. Lācis pie ieejas priecīgs stāv. Izkārtne: Lielā Meža Miga. Ielūc Lācis. Apakšā kadram uzraksts, kas pēc mirkļa pazūd: Pēc trim mēnešiem... ]

6.aina. Lielās Meža Migas atklāšana. Grupu koučings. [Miga ir uzcelta. Pie Lāča pirmais ierodas Ezis.]Ezis: Sveiks, Lāci! Tev nu gan ir izdevusies varena Miga!Lācis: Ezi, bet es tomēr esmu mazliet satraucies. Mēs visi šeit mežā esam tik dažādi! Ezi, kā tev liekas – vai mums izdosies atrast kopīgas nodarbes? Ezis: Lai ko arī mēs kopīgi darīsim, katram būs savi individuālie mērķi, un tas ir tikai normāli. Daži nāks šurp tikai, lai sastaptu citus meža zvērus un socializētos, citiem ļoti patiks process, tādēļ viņi nesteigsies uzrādīt rezultātus, bet vēl citiem būs svarīgs tieši rezultāts, tādēļ viņi centīsies to sasniegt pēc iespējas ātrāk. Lai arī kura no šīm lietām katram būs svarīga, esmu pārliecināts, ka tās visas var realizēt. Apzinoties, kas visus apvieno un kas kuram ir svarīgi, iespējams arī atbilstoši rīkoties. Lāci, viss izdosies! Galvenais ir atcerēties un pielietot visu, ko tev mācīju![Viens pēc otra sarodas zvēri – Lācis, Lapsa, Kurmis, Vilks, Lauku Pele. Lauku Pele sēž malā bēdīga.]Vilks: Čau, Lāci! Kā sviežas? Forša miga!Lācis: Tiešām? Paldies! Vilk, kāpēc tev ir svarīgi šeit atrasties?Vilks: Ko piesējies? Jocīgs esi? Ballīte taču! [aiziet]Kurmis: Čau, Lāci! [Lācis klusē]Kurmis: Lāci, kas ar tevi? Kādēļ tu šovakar klusē un neko nesaki?Lācis: Es izmēģinu koučinga paņēmienu – klusēšanu!Kurmis: Hmm... Ko? Tu ar katru reizi paliec aizvien dīvaināks. Labi – čau! [Lācis saskumst, iet pie Eža.]Lācis: Ezi, tu man esi samācījis muļķības! Nekas no tā, ko tu teici, nedarbojas! Viņi atkal par mani smejas! [Lācis raud]Ezis: Lāci, tikai mieru! Tu esi lieliski apguvis manis mācītos koučinga rīkus, tikai ne vienmēr tos pielieto pareizajā situācijā. Ļoti svarīgi ir sajust, kurā brīdī katru no tiem likt lietā. Šī pieredze

11. | m i n ū t e

rodas tikai ar laiku. Spēcīgus jautājumus drīkst uzdot tikai pēc spēcīga kontakta izveidošanas ar sarunu biedru. Lācis: Ko tas nozīmē – „spēcīgs kontakts”? Es ar viņiem spēcīgi sasveicinājos! Tas tik bija rokasspiediens! Ezis: Lāci, ar vienu „sveiki” nepietiek , lai izveidotu spēcīgu kontaktu ar sarunu biedru. Tev ir jāsajūt otrs un jāpielāgojas. Vispirms jāuzdod vienkārši jautājumi, pēc tam vari ķerties pie spēcīgajiem. Bet nesatraucies, galvenais ir praktizēties un drīz arī tu spēsi citus dziļāk sajust un labāk uzklausīt.

7.aina. Panākumu konsultants[Ballīte turpinās, pie Eža pieskrien Vilks – dauzoņa.]Vilks [sašutis]: Ezi, Ezi, kāpēc Lapsa vispār atnāca uz Lielās Meža Migas atklāšanu? Viņa taču ir galīgi stulba! Ezis: Tikai mieru, Vilk! Kas noticis?Vilks: Es viņai atnesu čiekuru, nejauši iemetu ar to pa asti, bet viņa tagad ir apvainojusies un nerunā ar mani! Domā, man bija viegli atrast mežā visskaistāko čiekuru, lai viņai to uzdāvinātu? Ezis: Ja es pareizi tevi sapratu, tad tu uzmeklēji visskaistāko meža čiekuru, lai šovakar uzdāvinātu to Lapsai, bet nejauši iemeti viņai ar to pa asti?Vilks: Nujā, man tā gadījās... Bet tā iedomīgā Lapsa nesaprot, cik ļoti ilgi es meklēju visskaistāko čiekuru!Ezis: Kā tu gribētu, lai Lapsa reaģē? Ko tu vēlējies panākt?Vilks: Hmm... Es gribēju, lai Lapsa novērtē, cik ļoti es pūlējos uzmeklēt viņai čiekuru! Lai viņa priecājas un dejo ar mani! Ezis: Kā tu domā – kādas vēl būtu iespējas to panākt citiem līdzekļiem?Vilks: Hmm... Varbūt aiziet pie Lapsas un atvainoties vai arī pastāstīt, kā es meklēju to čiekuru, lai viņai būtu visskaistākais čiekurs mežā? Vēl es varētu viņai atnest citu čiekuru, ja šis nepatīk. Ezis: Redzi, cik daudz tev ir iespēju panākt to, ko biji nodomājis! Ja viens paņēmiens nedarbojas, tu vienmēr vari izmēģināt citu! Tātad, kā tu tagad rīkosies? Vilks: Laikam iešu atvainoties. Tas būs visātrāk. Varbūt tiešām tas bija sāpīgi... [aiziet pie Lapsas, pēc salabšanas abi fonā sāk dejot.]Pūce [pienāk pie Eža]: Ezi, tas ir kas neticams! Kā tu panāci, ka Vilks ar Lapsu atkal dejo? Viņi taču tikko vēl bija pamatīgi saplūkušies! Vai piesolīji kādus labumus? Es dzirdēju no Lāča, ka tu esot atvedis uz mežu kādu jaunu gudru rīku?Ezis: Jā, es izmantoju vienu no koučinga rīkiem – „panākumu konsultants”. [parādās grafiskais attēls rīkam, Tabula Nr.3] Vispirms noskaidroju, kas īsti ir noticis. Tad pajautāju, kādu rezultātu Vilks bija gaidījis – viņš gribēja, lai Lapsa priecājas un ar viņu draudzējas. Tā kā kaut kas bija nogājis greizi, aicināju Vilku padomāt par vēl citām iespējām un paņēmieniem, kā viņš varētu panākt sev vēlamo rezultātu. Visbeidzot piedāvāju viņam izvēlēties, vienu no variantiem un aicināju uz rīcību! Viņš nolēma atvainoties Lapsai. Pūce: Izklausās ļoti vienkārši, bet noderīgi! Vai tev ir vēl kādi burvju rīki, kuri man varētu ikdienā palīdzēt Meža skolā?Ezis: Jā, man ir daži rīki, kuri tev varētu noderēt!

12. | m i n ū t e

8.aina. Papildus metodes koučingā [Stūrī parādās klases telpa skolā vai grāmatas attēls ar uzrakstu „Skolas metode”]Ezis: Piemēram, koučings var noderēt, lai palīdzētu apgūt Meža vēsturi! Zvēri var sarakstīt uz lapiņām jautājumus, kas viņus interesē par konkrēto vēstures tēmu. Tad viņi apmainās lapiņām un meklē atbildes uz saviem jautājumiem grāmatā, bet, ja ne spēj to atrast – jautā skolotājam! Tas veicinās iedziļināšanos vēsturē vairāk, nekā tikai tad, ja tu par to stāstīsi! Pūce: Lieliska ideja! Noteikti to izmantošu! Bet ko darīt ar tiem, kuriem visādas nedienas?[Stūrī parādās Akmens attēls ar uzrakstu „Pelēkā Akmens metode”]Ezis: Tad vajag izrunāties. Bet, ja kāds no Meža skolas zvēriem ir noslēdzies sevī un nevēlas runāt ar tevi par savu problēmu, jo tā viņam ir ļoti sāpīga, vari sākumā izmantot Pelēkā Akmens metodi.Pūce: Pelēkā Akmens?Ezis: Jā! Dod iespēju runāt par notikušo nevis no sava, bet no kāda priekšmeta skatupunkta. Piemēram, pajautā, ko par šo situāciju teiktu Pelēkais Akmens? Vai Bērzs. Ko viņš par to domā? Kā viņš to redz? Kā viņš rīkotos? Tu redzēsi, cik efektīva reizēm var būt šāda saruna!Pūce: Un ko darīt ar Mazo Skribelētāju – Pelēnu? Viņam nepatīk runāt. Viņam patīk tikai rakstīt! Raksta uz nebēdu! Bet jūtu, ka viņam kaut kas uz mazās sirsniņas![Stūrī parādās papīra un spalvas attēls ar uzrakstu „Skribelētāju metodes”]Ezis: Ja viņam ļoti patīk rakstīt, tad vari viņam uzdot jautājumus rakstiski. To var darīt ne tikai atvērtu jautājumu veidā. Arī nepabeigti teikumi var palīdzēt, piemēram: Mani visvairāk šobrīd satrauc... Es baidos no... Man ir svarīgi... un dažādus citus teikumus. Savukārt, ja galvā ir apjukums un domas neraisās tik radoši, kā gribētos, var izmantot „Nebeidzamās rakstīšanas metodi”. Paņem baltu lapu un virsraksta veidā noformulē aktuālo jautājumu. Tad uzņem tieši 15 minūtes un šīs 15 minūtes raksti uz lapas visu, kas ienāk prātā par šo jautājumu. Raksti, nepaceļot galvu! Raksti arī tad, ja nav ko teikt un galvā tukšums. Pēc tam pārlasi uzrakstīto. Atzīmē trīs svarīgākos atslēgas vārdus. Atkārto nebeidzamās rakstīšanas procedūru ar katru no šiem trim atslēgas vārdiem. Atkal pārlasi. Domu aizsprosts būs vaļā un varēsi atrisināt jautājumu. [Stūrī parādās bilžu kolāža ar uzrakstu „Kolāžas metode”]Ezis: Ir arī vairākas vizuālas metodes – domātas tiem, kuri redz dzīvi bildēs un krāsās. Kolāžas metode lieliski noderēs, lai formulētu savu vīziju un kādas darbības vēlamo rezultātu. Paņem kaudzīti veco Meža žurnālu un izgriez bildes, kas attēlo tavu vīziju. Vizualizācijai ir liels spēks. Izveido no bildēm kolāžu un turi to sev labi redzamā vietā. Tas palīdzēs sasniegt mērķi!Pūce: Bet, ja nevar atrast piemērotas bildes, to visu taču var uzzīmēt pats?[Stūrī parādās ota, krāsas, zīmuļi un uzraksts „Zīmēšanas metode”]Ezis: Ooo, jā! Ja grūti izteikt ar vārdiem vai fotogrāfijām to, ko redzi savā vīzijā, zīmēšana ir lielisks izpausmes veids! Nav būtiski, vai uzzīmē visu vīziju vai tās daļas, vai zīmē koši ar krāsām vai tikai veido skici ar ģeometriskām figūrām. Svarīgi, ka to var izmantot kā atskaites punktu sarunai. Vienkārši palūdz uzzīmēt to, ko sarunu biedrs redz un jūt un tad paskaidrot uzzīmēto.

13. | m i n ū t e

Pūce: Ezi, šīs gan ir lieliskas metodes! Es tagad daudz labāk varēšu uzklausīt! Paldies![Pieskrien Lācis.]Lācis: Ezi, man liekas, ka Lauku Pele šodien nav labā omā. Kā lai viņai palīdzu? Es viņu tik labi nepazīstu, mēs neesam pārāk labi draugi. Ar kuru koučinga jautājumu lai sāku?[Stūrī parādās ievārījuma burciņas attēls ar uzrakstu „Ievārījuma burciņas metode”]Ezis: Ne vienmēr vajag izēst pudu sāls, lai kādu pa īstam iepazītu un ne vienmēr vajag kādu pa īstam iepazīt, lai viņam palīdzētu. Tev noteikti patiks zemeņu ievārījuma metode! Pamēģini kopā ar viņu nesteidzīgi izēst ievārījuma burciņu pie tējas tases! Un atceries, ko es stāstīju par koučinga pamatprincipiem, balss intonācijām un dziļo klausīšanos. Uzaicini viņu uz tēju ar ievārījumu! Uzdod atvērtus jautājumus. Tev izdosies!

9.aina. Kopsavilkums. Lācis [atkārto apgūto]: Tātad, koučingā ir pieci pamatprincipi:

1) Jebkura izvēle ir vislabākā izvēle;2) Katram pašam ir visi vajadzīgie resursi;3) Ikviens no mums ir OK;4) Jebkurai darbībai ir pozitīvs nodoms;5) Pārmaiņas ir neizbēgamas.

Ezis: Kas ir koučinga viens no galvenajiem rīkiem?Lācis: Jautājumu uzdošana! Koučingā izmanto atvērtus jautājumus. Tos var salīdzināt ar aizsprostu upē – jo vairāk tu to atver, jo spēcīgāk plūst ūdens. Jo atvērtāks ir jautājums, jo vairāk informācijas iespējams saņemt, un tas paver plašākas iespējas. Un jautājumi jāuzdod atbilstošā balss intonācijā – sapņaini kā Žagatai, viedi kā Pūcei, draudzīgi kā Zvirbulim vai stingri kā Dzenim, atkarībā no nolūka!Ezis: Un kas ir vēl svarīgāk par jautājumu uzdošanu?Lācis: Klausīšanās! Spēja klausīties vairākos līmeņos. Galvenais ir neiejaukties ar padomiem! Ezis: Jā, un arī klusums ir zelta vērts kouča draugs! Klusums liecina par to, ka sarunu biedrs domā. Viņam ir jāļauj domāt! Kad viņš pabeigs domāt, viņš tev dos ziņu! Ja sarunu biedrs ir apjucis, tad var uzdod nākamo jautājumu. Un seko līdzi neverbālai valodai – kad sarunu biedrs domā, viņam kustās acis, viņš ir sakoncentrējies, savukārt, kad viņš nedomā, viņa skatiens ir tukšs un atslābinājies.

10.aina. Kompetenču aplis Ezis: Lāci, ja tu gribi būt lielisks koučs jaunajiem meža iemītniekiem, es piedāvāju tev izveidot savu kouča kompetenču apli. Lācis: Kompots? Izklausās gardi!

14. | m i n ū t e

Ezis: Ne gluži. Bet kompetenču aplis ir apaļš kā ievārījuma burkas vāciņš. Ņem apli un sadali to astoņās daļās! Katrā no tām ierakstīsi vienu kompetenci! Lācis: Kādas kompetences es tur varu ierakstīt? Vai bišu dzenāšana var būt viena?Ezis: Tā ir lieliska kompetence, bet ne gluži koučingā. Ar kouča kompetencēm es domāju tās, par kurām mēs tikko runājām – klausīšanās, atvērto jautājumu uzdošana, piecu koučinga pamatprincipu zināšana un pielietošana, balss intonāciju izmantošana, dažādu koučinga rīku pārzināšana un pielietošana. Lācis: Tas ir tik aizraujoši salikt visas kompetences uz viena ievarījuma burciņas vāka!Ezis: Jā, un tas ir arī ērti – visas pārskatīt vienlaicīgi!Lācis: Turpinām, turpinām... Es gribu redzēt, cik gudrs es esmu!Ezis: Iedomājies, ka uz katras līnijas ir skala: centrā ir nulle, kas nozīmē „nemaz”, bet ārmalā – 10, tātad – ļoti daudz. Maksimālais novērtējums uz desmit nozīmētu, ka šī kompetence piemīt profesionālam koučam, bet nulle – tādam, kuram nav nedz prasmju, nedz dabas dota talanta koučingā. Lācis: Likšu pieci!Ezis: Vispirms nodefinē, kā tu vari zināt, ka šī kompetence ir augstu attīstīta, kādas pazīmes par to liecina? Un tikai tad atzīmē, uz cik tu novērtētu sevi katrā kompetencē. Iezīmē šo laukumu, lai redzi, kur esi šobrīd!Lācis: Tas ir viegli! Es domāju, ka man ir labi attīstīta klausīšanas kompetence. Hmm... Labi attīstīta klausīšanās kompetence man nozīmē, ka spēju klausīties otrajā un trešajā līmenī, vienlaicīgi saprotot gan verbālo, gan neverbālo valodu. Es domāju, ka es ļoti labi protu klausīties, tādēļ pie klausīšanās kompetences likšu sev astoņi. [iezīmē, aizkrāso] Ezis: Lieliski, Lāci! Tagad tu proti novērtēt arī savas kouča kompetences un zini, kuras kompetences tev jātrenē, lai kļūtu par lielisku kouču! Pēc mēneša vari apskatīt savu kompetenču apli un atzīmēt izmaiņas. Tikai ar treniņu mēs varam attīstīt savas spējas! Bet nu gan dodies pie Lauku Peles, viņa Tevi noteikti jau gaida! Lai jums gards ievārījums!

[Vizuāli parādās kompetenču aplis (kā celma virspuse – Tabula Nr.4.), kas sadalīta 8 sadaļās un kurā viena pēc otras ierakstās kadrā kompetences, apakšā jautājums, STOP kadrs]

Kādām vēl kompetencēm jāpiemīt lieliskam koučam?Izveido savu kompetenču apli!

Ieraksti tukšajās sadaļās un novērtē savu sniegumu katrā no kompetencēm!

11.aina. Noslēgums I. [Ezis sēž mājās savā migā, plauktā stāv āboli un sēnes sakārtas žāvēties. Avīze rokās, tad noliek to un runā ar skatītāju ekrānā]Ezis: Iespējams, kādam no jums radīsies jautājums, kādēļ šajā filmiņā Lācis bija nedaudz lempīgs un dumjš? Koučam nav jābūt ekspertam jomā, par kuru viņš koučo klientu. Koučam ir jābūt

15. | m i n ū t e

mazliet naivam un mazliet slinkam – tieši tik slinkam, lai nepamanītos iedot jaunietim pareizās atbildes un izdomāt visu viņa vietā. Mēs esam par veselīgu kouča slinkumu un lielisku jaunatnes darbu! Un par to, ka ikviens ir īpašs un katram savs ceļš ejams. Galvenais ir palīdzēt neapmaldīties. Es tikai gribēju pateikt, ka tu esi OK, ar tevi viss ir kārtībā, un es ticu, ka tevi vada tikai pozitīvi nodomi. Tādēļ ikviena tava izvēle ir vislabākā un tev pašam ir visi vajadzīgie resursi, lai ļautos pārmaiņām jaunatnes darbā, kuras tāpat ir neizbēgamas. [Ezis piemiedz ar aci un turpina lasīt avīzi, uz kuras vāka rakstīts: Nosaukums: Meža Ziņas. Virsraksts: Lācis uzbūvē meža zvēriem pulcēšanās migu]

8.aina. Noslēgums II[Ballīte Lāča jaunuzceltajā migā, visi priecājas. Visi aplaudē, kad Lācis kāpj uz skatuves ar priekšlasījumu. ]Visi [bļauj]: Lāci, Lāci! Lāci! Lāci! [Kad Lācis uz skatuves, visi pieklust.] Lācis: Paldies, draugi, ka atnācāt šovakar uz Jauno Migu! Esmu ļoti pagodināts. Paldies, ka esat mani draugi! Es gribu pateikties arī Gudrajam Ezim, kurš palīdzēja man to uzbūvēt un jūs visus šeit saaicināt. Par to esmu Jums sagatavojis nelielu priekšnesumu. [Noklepojas]. Es esmu kartupeļa zieds. / Kādēļ tu gaidi no manis / Neļķu un rožu dvesmu? / Kādēļ tu gaidi, / Lai es neesmu tas, /Kas esmu?v [Aplausi, ballīte turpinās. Sāks skanēt mūzika. Parādās titri pāri visam.]

Scenārija autori:Sintija Lase,

Nataļja Gudakovska,Māris Resnis

Animators: Vārds UzvārdsRežisors: ???

Lomas ierunājuši:Lācis – Ezis –

Lapsa – Vilks – Pūce -

Paldies par iedvesmu:

16. | m i n ū t e

Miltonam Ēriksonam un viņa pieciem pamatprincipiem,Antonijam Robinsam,

Mailzam Dauni, Merilinai Atkinsonei,

Sārai Vitvortai, Laurai Vitvortai,Imantam Ziedonim un viņa dzejai,

Rainim, Kārlim Skalbem un viņa „Kaķīšu dzirnaviņām

Antuānam de Sent – Ekziperī un viņa „Mazajam princim”Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai,

Latvijas – Šveices sadarbības programmai,koučinga apmācību dalībniekiem!

©2013

JSPA logo Latvijas – Šveices programmas logo

17. | m i n ū t e

Tabula Nr.1 – Atvērti un slēgti jautājumiAtvērtie jautājumi: Slēgtie jautājumiParedz vairākus atbilžu variantus Paredz atbildi “Jā” vai “Nē”Brīvs no satura, īss un vienkāršs Jautājums, kur jau iekļauta atbildePalīdz domāt „ārpus kastes”, rosina radošo domāšanu

Ierobežo izvēli, piedāvā ierobežotu izvēļu skaitu

Parasti sakas ar: Kas? Ko? Kur? Cik? Kāds?

Visbiežāk sākas ar „Vai”;beidzas ar „vai ne?”

Tabula Nr.2 – Balss intonācijasSapņainā Žagata

Enerģiskums, ziņkārība, burvība

Viedā pūceHolistiskums, pilnvērtība,

vērtības, dziļums

Draudzīgais zvirbulis

Draudzīgums, atvērtība, uzticamība

Stingrais dzenisKonkrētība, noteiktība,

precizitāte

Tabula Nr.3 – Panākumu konsultantsKas noticis? Ko tieši tu darīji? Kāds bija rezultāts? Ko tu gribēji panākt? Kādas vēl ir iespējas panākt vēlamo? Kā tu tagad rīkosies?

Tabula Nr.4 – Kompetenču aplis

i Rainisii Miltons Ēriksons. Koučinga 5 pamatprincipi. iii Kārlis Skalbe. Kaķīša dzirnaviņas. iv Antuāns de Sent – Ekziperī. „Mazais princis”v Imants Ziedonis

Atvērtie jautājumi

Balss intonācijas

Koučinga rīki

5 koučinga pamatprincipi

Klausīšanās

18. | m i n ū t e