Sausajos priežu mežos dzīvojošie augi un dzīvnieki ir tik ļoti pielāgojušies dzīvei nabadzīgajos apstākļos, ka citur izdzīvot nespētu. Dažu šo sugu sastopamība pēdējos gados strauji sarūk. Ja Latvijā izzudīs sausie priežu meži, līdz ar tiem izzudīs arī šos mežus apdzīvojošās sugas.

KAS DZĪVO SAUSOS PRIEŽU MEŽOS?

Meža silpurene (Pulsatilla patens). Aizsargājams augs, kuru apdraud ne tikai piemērotu augšanas apstākļu trūkums, bet arī cilvēks – auga dekoratīvo īpašību dēļ tas tiek pastiprināti izplūkts, īpaši mežos pilsētu tuvumā. Lai arī meža silpurene ir indīga, to pielieto tautas medicīnā – ar auga uzlējumu ārstē dažādas kaites.

Īslandes cetrārija jeb Īslandes ķērpis

(Cetraria islandica). Ķērpis, kas bieži sastopams sausajos

priežu mežos, visiem ir labi pazīstams kā lielisks

pretklepus līdzeklis.

Īslandes cetrārijaĪslandes ķērpis

). Ķērpis, kas bieži sastopams sausajos

priežu mežos, visiem ir labi pazīstams kā lielisks

pretklepus līdzeklis.

Zvaigžņveida kladīna (Cladina stellaris). Šis ļoti dekoratīvais ķērpis. Ķērpju augšanas ātrums ir gaužām lēns, zvaigžņveida kladīna gada laikā izaug vien 1–3 mm. Tāpēc pirms plūc ķērpi, padomā, cik gan gadi bija nepieciešami, lai tas sasniegtu savus izmērus?

Parastais plakanstaipeknis (Diphasiastrum complanatum).

Reti sastopams, Latvijas Sarkanājā grāmatā iekļauts

augs. Izzūd sauso priežu mežu aizaugšanas dēļ.

).

augs. Izzūd sauso priežu mežu aizaugšanas dēļ.

Čemuru palēks (Chimaphila umbellata).

Neskatoties uz auga nelielo izmēru, čemuru palēks ir

puskrūms, ko grūti sajaukt ar kādu citu augu. Čemuru palēks

ir salīdzinoši bieži sastopams sausos priežu mežos, tomēr tā

dekoratīvo īpašību dēļ augs tiek izplūkts un izzūd no mežiem lielo

pilsētu apkaimē.

Kadiķis (Juniperus communis). Kadiķis ir mūžzaļs ciprešu dzimtas krūms. Lai arī kadiķis ir skujkoks, tam atšķirībā no priedēm un eglēm nav sveķu.

Smiltāju neļķe (Dianthus arenarius). Smiltāju neļķe ir reti sastopams un aizsargājams augs. Smiltāju neļķe spēj augt tikai ļoti nabadzīgos augšanas apstākļos. Ja augsne kļūst kaut nedaudz auglīgāka, smiltāju neļķe iznīkst.

Mūžzaļā miltene (Arctostaphylos uva-ursi).

Saukta arī par miltenāju un smilteni, mūžzaļā miltene ir puskrūms, kas pēc izskata

ļoti atgādina brūkleni.

Brūklene (Vaccinium vitis-idaea). Brūklene ir sausos priežu mežos bieži sastopamas mūžzaļs puskrūms ar ēdamām, sarkani krāsotām ogām.

Degumu krāšņvabole (Melanophila acuminata). Kukainis nespēj eksistēt bez meža ugunsgrēkiem, jo dēj olas tikai uz nesen degušas koksnes. Krāšņvabole spēj sajust degumu pat visniecīgākajā tā koncentrācijā, jo uz vaboles krūtīm izveidojušies īpaši receptori infrasarkanā starojuma uztveršanai. Ar šādām ekstrām aprīkota vabole spēj sajust vienu vienīgu degošu priedi pat viena kilometra attālumā! Vai Tavs smartphone to spēj?

Sila ķirzaka (Lacerta agilis). Sila ķirzaka, saukta arī par ķirzati, šķirgati, sķirgaili vai drēžu, ir viena no 3 Latvijas ķirzaku sugām. Tā ir samērā liela ķirzaka, tēviņi spēj sasniegt pat 25 cm garumu. Sila ķirzakas ir uzticīgas vienai dzīvesvietai un nemēdz migrēt uz citām, tāpēc to pastāvēšana ir apdraudēta, izzūdot sausajiem mežiem.

Lai noteiktu, vai skaties uz milteni vai brūkleni, nepieciešams tuvāk aplūkot tās lapas: milteņu lapas ir tumšzaļas, no abām pusēm vienkrāsainas, bet brūkleņu lapas ir lielākas un to apakšpusē redzami tumšbrūni, punktveida dziedzeri. Brūklenes oga ir sulīga, bet miltenes oga – miltaina un ar 5 kauliņiem.

KadiķisKadiķis ir mūžzaļs ciprešu dzimtas krūms. Lai arī kadiķis ir skujkoks, tam atšķirībā no priedēm un eglēm nav sveķu.

infrasarkanā starojuma uztveršanai. Ar šādām ekstrām aprīkota vabole spēj sajust vienu vienīgu degošu priedi pat viena kilometra attālumā! Vai Tavs smartphone to spēj?

). Sila ķirzaka, saukta arī par ķirzati, ). Sila ķirzaka, saukta arī par ķirzati, ). Sila ķirzaka, saukta arī par ķirzati, šķirgati, sķirgaili vai drēžu, ir viena no 3 Latvijas ķirzaku sugām. Tā šķirgati, sķirgaili vai drēžu, ir viena no 3 Latvijas ķirzaku sugām. Tā šķirgati, sķirgaili vai drēžu, ir viena no 3 Latvijas ķirzaku sugām. Tā ir samērā liela ķirzaka, tēviņi spēj sasniegt pat 25 cm garumu. Sila ir samērā liela ķirzaka, tēviņi spēj sasniegt pat 25 cm garumu. Sila ķirzakas ir uzticīgas vienai dzīvesvietai un nemēdz migrēt uz citām,

milteneArctostaphylos uva-ursi). Arctostaphylos uva-ursi). Arctostaphylos uva-ursi

Saukta arī par miltenāju un smilteni, mūžzaļā miltene ir puskrūms, kas pēc izskata

ļoti atgādina brūkleni.

BrūkleneBrūklene ir sausos priežu mežos bieži sastopamas mūžzaļs puskrūms ar ēdamām, sarkani krāsotām ogām.

Priežu sveķotājkoksngrauzis (Nothorhina punctata). Garajā un sarežģītajā vārdā nosauktā vabole dzīvo saulainos un ļoti vecos mežos. Kukainis, kura nosaukumā iekļauts vārds “koksngrauzis”, apdzīvo tikai dzīvas priedes. Maldīgs ir uzskats, ka vabole ir koku kaitēklis. Sveķotājkoksngrauzis nekaitē koka augšanai, jo gan pati vabole, gan tās kāpuri dzīvo koka mizā. Koka mizai jābūt ļoti biezai, tādēļ priedes, uz kurām vari cerēt atrast vaboli, būs vismaz 150 gadus vecas.

Vakarlēpis (Caprimulgus europaeus). Vakarlēpis ir izmanīgs putns, kas novērojams tikai naktīs un krēslas stundās, un pat tad nākas krietni piepūlēties īpaši maskējošo spalvu dēļ. Putns apdzīvo skrajus mežus, kur medī kukaiņus. Vakarlēpju skaits pēdējos gados samazinās, jo putns nespēj atrast dzīvei piemērotu vidi. Esi uzmanīgs staigājot pa vakarlēpjiem piemērotiem mežiem – putns netaisa ligzdu, bet dēj un perē olas uz zemes.

SAUSIEPRIEŽU MEŽI

TO AIZSARDZĪBA UN ATJAUNOŠANA

LIFE10 NAT/LV/000159 FOR-REST PROJEKTS “MEŽA BIOTOPU ATJAUNOŠANA GAUJAS NACIONĀLAJĀ PARKĀ”

PRIEŽU MEŽITO AIZSARDZĪBA

UN ATJAUNOŠANA

Buklets izdots ar ES LIFE finanšu instrumenta atbalstu projekta LIFE10 NAT/LV/000159 FOR-REST „Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā” ietvaros.

© Dabas aizsardzības pārvalde 2015

Ideja, teksts: Kristīne Kampuse Foto: V. Lārmanis, K. Kampuse Ilustrācijas: Elīna Zunde Salikums: Vanda Voiciša Iespiests: SIA Talsu tipogrāfija

Buklets iespiests uz Munken Pure 170 g/m2 papīra. Papīra ražotājam Arctic Paper ir FSC trasējamības sertifikāts.

Gaujas Nacionālais parks ir iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.

http://for-rest.daba.gov.lvVAIRĀK INFORMĀCIJAS PAR PROJEKTU

PROJEKTU LĪDZFINANSĒ

PROJEKTU ĪSTENO:Dabas aizsardzības pārvalde Baznīcas iela 7, Sigulda, LV-2150 Tālr.: +371 67509545 Fakss: +371 67509544 E-pasts: daba@daba.gov.lv http://www.daba.gov.lv

Vides risinājumu institūts „Lidlauks”, Priekuļu pagasts, Priekuļu novads, LV-4101 Tālr.: + 371 64127951 Fakss: + 371 64127955 E-pasts: lidlauks@videsinstituts.lv http://www.videsinstituts.lv

Latvijas dabas fonds Dzirnavu iela 73-2, Rīga, LV-1011 Tālr.: +371 67830999 Fakss: +371 67830291 E-pasts: ldf@ldf.lv http://www.ldf.lv

ELM Media Piebalgas iela 19 Cēsis, LV4101, Latvija Tālr.: +371 28366800 E-pasts: elmmedia@elmmedia.lv http://www.elmmedia.lv/lv/

Sausie priežu meži ir skraji, saulaini uz mazauglīgām augsnēm augoši boreālie meži. Boreālie meži ir skujkoku meži. Tie ir plaši sastopami Zemeslodes ziemeļu puslodē un ir visbiežāk sastopamie meži Latvijā.

Sausie priežu meži, ko apmeklē sēņotāji un ogotāji, visbiežāk ir cilvēka veidoti. Koki šādos mežos ir vienāda vecuma, dažkārt sastādīti rindās, nolūzušie un nokaltušie koki tikuši izvesti. Kad koki sasniedz noteiktu vecumu, tie tiek nocirsti un vietā iestādīti jauni kociņi.

Lai dotos pastaigā pa dabisku, cilvēka neveidotu boreālu mežu un sastaptu tajā dzīvojošos augus un dzīvniekus, Tev nāksies tādu sameklēt – tie aizņem vien 0,5% no visas Latvijas teritorijas. Tas ir tikai nedaudz vairāk par Rīgas pilsētas kopējo platību!

Dabiskā mežā atradīsi tikko izdīgušus, jaunus kociņus un gandrīz satrūdējušas kritalas, spēcīgus, zaļojošus kokus un nokaltušus stumbeņus. Nereti sausa vai trūdoša koksne mežā tiek uzskatīta par nesaimnieciskumu vai maldīgi domāts, ka nedzīvi koki mežā veicina kaitēkļu izplatīšanos. Patiesībā kukaiņu sugas, kas apdzīvo mirušus kokus, nekad nedzīvo zaļojošajos kokos un otrādi.

KAS IR SAUSAIS PRIEŽU MEŽS? SAUSOKŅI ATVĒRUMI

Sauso mežu pastāvēšana ir īpaši apdraudēta, jo mežu augsne pakāpeniski kļūst arvien auglīgāka. Augsnes auglības palielināšanās neizbēgami nozīmē sausā meža pārveidošanos – mežā parādās tam neraksturīgi augi. Skrajais mežs pamazām aizaug ar biezām eglēm.

Reti sastopamas sugas kā, piemēram, sila ķirzaka, meža silpurene, plakanstaipekņi un dažādi ķērpji ir spiesti meklēt jaunu dzīves vietu, jo iepriekšējā vairs nav tiem piemērota.

SAUSIE PRIEŽU MEŽI IR JĀAIZSARGĀ!

KĀ AIZSARGĀT SAUSUS PRIEŽU MEŽUS?

Sausie priežu meži tiek aizsargāti īstenojot meža dabiskošanas pasākumus. Mežā tiek veidoti dabiskiem mežiem raksturīgi elementi – sausokņi, kritalas, stumbeņi un atvērumi jeb lauces.

Īstenotie pasākumi imitē dabiskus procesus, vējgāzes, meža ugunsgrēkus u.c., kas ir nepieciešami, lai mežs spētu pastāvēt kā retāk sastopamo sugu dzīvotne un priecēt arī nākošās paaudzes.

Mežā nedzīvajai koksnei ir īpaša loma, ne velti uz nedzīva koka stumbeņa vienmēr atradīsi daudz vairāk dzīvo organismu nekā uz dzīva koka. Lai palīdzētu mežam, nedzīvo koksni var veidot mākslīgi. Stāvošos, nokaltušus kokus jeb sausokņus veido ar tā saukto gredzenošanas paņēmienu. Koka gredzenošana ir koka pakāpeniska nokaltēšana, kad tam šaurā joslā apkārt stumbram noņem mizu. Nokaltušus, stāvošus kokus ļoti iecienījuši putni: dzeņveidīgajiem nokaltuši koki ir lieliskas barošanās vietas, bet dobumperētājiem – ligzdošanas vietas.

Dabiskā mežā augoši koki nekad nav viena vecuma, tāpēc veidojam atvērumus. Atvērumos jeb laucēs iesējas jaunie kociņi, tā nodrošinot dažāda vecuma kokaudzes veidošanos nākotnē. Atvērumi tiek veidoti nocērtot visus kokus aptuveni 200 m2 lielos, apļveida laukumos, cirstos stumbrus atstājot turpat zemē.

Tas ir šobrīd efektīvākais zināmais dabas aizsardzības praksē pielietotais paņēmiens, lai novērstu sauso priežu mežu aizaugšanu un nevēlamās izmaiņas zemsedzē.

KONTROLĒTĀ DEDZINĀŠANA

Kontrolēta dedzināšana nebūt nav tas pats, kas ļaunprātīga meža dedzināšana. Kontrolētā dedzināšana ir rūpīgi uzraudzīts process, kas imitē dabisku degšanu, kas mūsdienās ir stipri ierobežota ekonomisko un saimniecisko iemeslu dēļ.

Ugunsgrēkiem ir bijusi un vēl joprojām ir svarīga loma veselīgas meža vides veidošanā. Uguns palīdz priežu mežam „attīrīties” no biezās zaļo sūnu kārtas un pameža. Ugunsgrēkā reti iet bojā visi koki, tādēļ veidojas dažāda vecuma koku audze. Tieši šādi meži – ar dažāda vecuma kokaudzi, uzskatāmi par īpaši vērtīgiem. Degšana mežā notiek ar dažādu intensitāti, vietām izveidojot smilšainas lauces, citviet aiz sevis atstājot apdegušu stāvošu un guļošu koksni. Un mežā lieks nav nekas – apdegusi vai pat sadegusi koksne kādam meža iemītniekam ir zelta vērtē, piemēram, pirogēnās (uguni mīlošās) vaboles svītrainais kapucķirmis Stephanopachys linearis un degumu krāšņvabole Melanophila acuminata dzīvo tikai tādā koksnē, kas reiz degusi.

KRITALAS UN STUMBEŅI

Gan dzīvi, gan nedzīvi koki ir neatņemama meža sastāvdaļa. Lai imitētu vējgāzi, mākslīgi veido kritalas un stumbeņus. Kritalu, kas ir uz zemes guļoši koki, radīšanai izmanto traktortehniku. Ar tās palīdzību izgāž koku ar visām saknēm un atstāj mežā satrūdēšanai. Stumbeņi ir apzāģēti koku stumbri, kas slejas vismaz 3 metru augstumā virs zemes. Stumbeņiem ar laiku veidojas dobi vidi, kurus var apdzīvot dažādas sugas.

Komerciāls mežs Aizaugošs mežs Sausokņu, stumbeņu, kritalu veidošana. Kontrolētā dedzināšana. Somija.

KAS IR PROJEKTS FOR-REST?

Lasītāj, Tev mežs ir vieta, kur baudīt klusumu, patverties no ikdienas steigas un sajust dabas tuvumu, bet dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem, un augiem, sēnēm, un ķērpjiem – mežs ir mājas. Līdzīgi kā cilvēki, kas pēc pašu patikas izvēlas dzīvot lielpilsētā vai lauku viensētā, arī dzīvniekiem un augiem nav mazsvarīga dzīves vide: ir sugas, kas sastopamas pļavās, citas mīl mitrus mežus un purvus un ir tādas, kas iecienījušas sausus, gaišus, barības vielām nabadzīgus priežu mežus.

Dabas aizsardzības pārvalde projektu “Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā” (saīsināti FOR-REST), ir īstenojusi ar mērķi pētīt, aizsargāt un atjaunot vienu no Latvijas senākā un lielākā nacionālā parka vērtībām – Mežus.

Projektā esam:

● Izstrādājuši ilgtermiņa atjaunošanas un apsaimniekošanas programmas purvaino priežu mežu, sauso priežu mežu un lapkoku praulgrauža aizsardzībai;

● Izmantojuši modernākās biotopu apsekošanas un uzskaitīšanas metodes – attālo izpēti, izmantojot lidmašīnas;

● Praktiski īstenojuši apsaimniekošanas aktivitātēs vairākās teritorijās Gaujas Nacionālajā parkā un stāstījuši par īstenotajiem darbiem.

Gaujas Nacionālais parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, pirmais un vecākais nacionālais parks Latvijā. Dibināts 1973. gada 14.septembrī, tas šobrīd ir 91 745 ha plašs. Parka teritorijas robežas dabā atpazīsiet pēc parka logo, kas simbolizē Gaujas senieleju un četrus gadalaikus.

Parks tika veidots un pastāv ar mērķi:

● aizsargāt maz pārveidotas dabas teritorijas; ● veicināt dabas tūrismu; ● veicināt ilgtspējīgu attīstību.

Gaujas NP teritorija iedalīta 5 funkcionālās zonās - dabas rezervāta (stingrā režīma) zona; dabas lieguma zona; ainavu aizsardzības zona; kultūrvēsturiskā zona; neitrālā zona. Sīkāka informācija par funkcionālajām zonām un Gaujas NP pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā – www.daba.gov.lv

Kopš 2004.gada Gaujas NP ir Natura 2000 teritorija. Natura 2000 tīkla izveidošana ir svarīgākais pavērsiens kāds jebkad aizsākts Eiropā, lai saglabātu visas savvaļā dabiski pastāvošās dzīvnieku sugas un to dzīves vides.

KAS IR GAUJAS NACIONĀLAIS PARKS?

DABAS AIZSARDZĪBAS PĀRVALDE AICINA – IESIM DABĀ AR IZPRATNI!

Saudzēsim mūsu dabas bagātības, novērtēsim tās un palīdzēsim tās saglabāt!

Dižkokus un citus dabas objektus atpazīsiet pēc norādes – balta ozollapa uz zaļa fona.