sniegotā naktī skujkoku mežā meklēju es dziestošu sveci. ja
TRANSCRIPT
2015./2016.
Nr.3.
Katru reizi, kad divi cilvēki viens otram
piedod, ir Ziemassvētki.
Katru reizi, kad kāds palīdz otram, ir
Ziemassvētki.
Katru reizi, kad kāds izlemj sākt godīgu
dzīvi, ir Ziemassvētki.
Katru reizi, kad piedzimst bērns, ir
Ziemassvētki.
Katru reizi, kad mēģini savai dzīvei iegūt jaunu jēgu,
ir Ziemassvētki.
Katru reizi, kad jūs viens otru uzlūkojat ar sirds acīm, ar
smaidu uz lūpām, ir Ziemassvētki.
Sniegotā naktī
Skujkoku mežā
Meklēju es
Dziestošu sveci.
Ja paspēšu atrast
Pirms dzisusi tā,
Ik mājā pa logu
Ienāktu prieks.
Es nejūtu salu
Un aso ziemeļvēju,
Jo ceru, ka laime
Būs mājā ikvienā.
Te saprotu es
Un priecīgs stājos.
Man kājas nu aši
Uz mājām nes.
Pie ziemassvētku egles,
Starp mīļajiem saviem
Ir lielākā laime un prieks.
Hugo
Brīvlaiks nu klāt
Slēpes jāmeklē man,
Ar ragutiņām traukties var.
Sniegs kā dūnu sega
Klāj Latviju manu.
Mājās mums eglīte zaļa
Stalta kā svecīte.
Un tajā gaismiņas
Kā prieks mirdz.
Nekad nav tik labi
Kā būt mājās Ziemassvētkos.
Evelīna
Zaļā eglīte, mūsu eglīte,
Atnes ziemā siltumu.
Kā silta, silta saulīte
Kā zaļā zāle vasarā.
Nes mājās prieku mums,
Nes mājās svētkus mums.
Paula
Atver vārtus, atver durvis,
Ziemassvētki nāk!
Nāk tie katru gadu
Prieku nesot līdz.
Gribas man lielas, baltas kupenas
Pelēko lai baltais klāj!
Ziemassvētkos gaidu es
Baltu, mīkstu sniedziņu.
Tā, mums pati lielākā
Svētku dāvaniņa.
Boneta
Es sapņoju par laiku,
Kad Ziemassvētki mājās nāk.
Cik skaista egle un zem tās-
Dāvanas pie dāvanām.
Viena laba, otra skaista,
Cita liela, cita maza.
Klau! Vai dzirdi?
Pie durvīm atskan
Ilgi gaidītais zvans.
Un kāda balss sauc Ohoho!
Nu beidzot ir klāt
Ziemassvētku vecītis!
Kristiāna
Pie durvīm klauvē Ziemassvētku vakars, varbūt ne gluži balts,
bet noteikti mīļš un gaidīts! Lai svētku labie novēlējumi piepildās
un pārtop lielos un labos darbos! Lai nākamais gads ir labāks
tiem, kuriem šķita, ka iepriekšējais neizdevās un lai atkal viss
izdodas tiem, kam smaidīja veiksme. Priecīgus Ziemassvētkus
katrā klasē, katrā ģimenē, katrā sirsniņā!
Ogres 1. vidusskolas direktores vietniece Iveta Šimanska
Jauks, balts sniedziņš
Kādu dienu uzsnieg.
Cenšas visus apklāt
Prieks un gaišums apkārt.
Iešu ārā spēlēties
Un ar draugiem pikoties.
Mājās nākšu nosalis-
Kaut nu iesnas nesāktos!
Vienmēr ziemā jautri ir
Bērniem ziemas prieki klāt.
Žēl – tik ātri.....
Šogad beidzās pirmais sniegs.
Gustavs
Reiz dzīvoja kāda meitene Renesme
un tas viss notika ļoti senos laikos, šķiet,
V gadsimta sākumā.
Renesme dzīvoja bez vecākiem, taču
viņai bija draudzene kura bija…VALIS -
Rēza .
Abām neparastajām draudzenēm ļoti
patika eksperimentēt. Kādu dienu viņai
okeāna vidū iešāvās prātā kāda ideju un
nekavējoties to pačukstēja Rēzai. Un
kamēr Renesme runāja ar draudzeni,
Rēza jau sāka īstenot ieceri. Taču Rēza
pārcentās un lielās putas ,kuras viņa
izveidoja no ūdens, appludināja visu
salu ,uz kuras viņas dzīvoja. Ieraugot
lielo baltumu, Renesme par to priecājās
un līksmoja. Viņa izdomāja šo dabas
parādību nosaukt par sniegu. Bet tad no
kādas alas iznāca liels vīrs. Viņam bija
garš, liels, sarkans mētelis un balta, balta
bārda. Viņš nebija ne ļauns , ne
briesmīgs, ne ienīda bērnus. Tieši
pretēji!!! Noslēpumaino vīru sauca par
Santiņu.
Tagad abu draudzeņu jaunizgudrojums
SNIEGSpriecēja bērnus trīs mēnešus
gadā. Renesme ,vienojoties ar Santiņu un
Rēzu un nosauca šos trīs mēnešus par
Ziemu.
Bet vislielāko pārsteigumu un prieku
vienā ziemas dienā izdomāja sagādāt
Santiņš. Viņš sāka apdāvināt visus
bērnus ar jaukām dāvanām. Tā
pateicoties Eresmei, vaļu meitenei Rēzai
un Santiņam, radās Ziemassvētki.
Paula
Viss sākās ar to, ka kāds cilvēks, kurš
dzīvoja Latvijā, dievināja ziemu un nesaprata
kādēļ ziemā nevar būt kādi svētki. Viņš to
bija domājis kopš pašas bērnības, bet
neuzdrošinājās savu sapni piepildīt, jo tas taču
bija pats neiespējamākais sapnis.
Vīrs bija izaudzis, bet joprojām nespēja
piepildīt savu sapni, lai gan pats saprata, ka
nav nemaz mēģinājis. Viņš bija domājis tikai
par svētku nosaukumu, bet nevarēja izdomāt
neko loģisku. Šis cilvēks domāja, ka tas
varētu būt kāds saliktenis. Viņam sanāca
svētkdiena vai eglīšdiena un daudz citu
nesaprotamu salikteņu. ’’Labi,’’ vīrs sacīja, ’’Es
radīšu ziemā svētkus, lai kas arī notiktu!’’ Un
šoreiz viņš tiešām domāja nopietni.
Tad 24.decembrī viņš nogaidīja, kamēr visi
aiziet gulēt un pārģērbās sarkanā mētelī ar
baltām apmalēm un krāgu un devās piepildīt
savu sapni.
Vīrs gāja pa pasauli un katrā mājā ielika pa
zaļai, skaisti izrotātai eglītei. Bet zem katras
eglītes nolika pa dāvanai visiem tās mājas
iemītniekam.
No rīta bērni modās, ieraudzīja brīnumu un
sauca: ,,Cik interesanti Ziemassvētki!’’. Un
šajā brīdī vīrs saprata kā nosaukt svētkus: par
Ziemassvētkiem.
Neviens tā arī neieraudzīja, kas bija bijis šo
brīnumu radītājs.
Pēc tam vīrs pārcēlās uz Ziemeļpolu un tur
ar mini cilvēciņiem– rūķīšiem turpināja gādāt
par to, lai Ziemassvētki būtu jaukākie ziemas
svētki.
Tagad es jums stāstīšu ziemas pasaku. Reiz
dzīvoja vecs vīrs Santa Klauss. Viņš bija
drēbnieks .
Kādā aukstā ziemas dienā viņš uzšuva
sev baltu kombinezonu un devās to parādīt
savai meitai. Meita savā mājā pie ārdurvīm
krāsoja griestus. Šoreiz viņa bija
izvēlējusies sarkanu krāsu, lai būtu savādāk
kā citiem. Santa Klauss gāja iekšā pa durvīm
un krāsas bundža apgāzās un visa krāsa izlija
uz uz jaunā kombinezona. Vecītis nebēdāja,
jo tagad viņa apģērbs izskatījās pat labāk-
sarkans ar baltām malām.
No prieka vecītis nolēma iepriecināt arī
citus cilvēkus un sāka dāvināt dāvanas.
Lūk kā radās Ziemassvētki! Tici vai netici!
Evelīna
Reiz kādā ziemas dienā pār visu zemi plosījās liels putenis.
Dziļāk meža biezoknī bija maza, maza mājiņa. Tajā sēdēja vecs, vecs vecītis ar saviem palīgiem un domāja , kas gan notiek aiz loga!Tāds putenis vēl nebija redzēts!
Bet tuvējās pilsētas iedzīvotāji bija sapulcējušies, lai izdomātu šim milzīgajam PUTENIM nosaukumu. Viņi griezās pēc padoma pie pašas Sniega karalienes.
Arī vecītis devās uz pilsētā, lai redzētu un dzirdētu kādu vārdu Sniega karaliene liks šim lielajam putenim. Karaliene pavēlēja, lai viņai dod laiku , lai viņa var izlemt. Pagāja laiks, bet Sniega karaliene nebija neko izdomājusi un klusu aizlaidās no pilsētas. Taču vecītis ar saviem palīgiem nepadevās un netaisījās to tā atstāt.
Vecītis ātri ierausās ragavās un steidzās uz mājām, lai prasītu, vai palīgi jau kaut ko izdomājuši. Visi sauca, ka vajagot vēl laiku, lai izdomātu ko atbilstošu.
Tad vecītis pats salika vārdu Ziemas un Svētki kopā un teica, ka šo puteni sauks Ziemassvētki.
Nu putenim bija vārds, bet pats Putenis pēkšņi norima un tā arī vairs nekad nav parādījies. Visi nolēma, ka šo dienu tā arī turpmāk sauks par ZIEMASSVĒTKIEM.
Visa pasaule ar šo nosaukumu sadzīvoja. 25. decembri sauc par Ziemassvētkiem vēl šodien.
BONETA
Samanta
Kādu dienu lija lietus. Ilzīte sēdēja pie loga un domāja lielas un
svarīgas domas.
Kā tas būtu, ja dāvanas es varētu saņemt ne tikai vārda dienā,
dzimšanas dienā, Lieldienās, bet vēl kādā citā arī.-
Tā prātojot, viņa pēkšņi, ieraudzīja , lietus aiz loga pārvērties par baltu
un pūkainu sniegu. Tas gan bija brīnums!
Pagāja dažas dienas. Ilzīte bija pārnākusi no skolas -paveica mājas
darbus un saldi aizmiga savā gultiņā.
Bet tad , pavisam klusiņām, atvērās istabas logs un pa to iekāpa rūķis,
stiepdams uz muguras zaļu eglīti. Rūķītis izrotāja eglīti spožām
mantiņām un svecītēm. Visbeidzot zem eglītes viņš uzbūŗa dāvanas.
Tikpat klusiņām rūķītis pazuda caur logu.
No rīta atvērusi acis, Ilzīte neticēja tam, ko ieraudzīja. Viņa aiz lielas
sajūsmas tā iekliedzās, ka noskanēja visa māja.
Bija piepildījies Ilzītes sapnis. Tie taču ir īsti svētki ziemā... tie ir
Ziemassvētki! KRISTA
Ziemassvētkos piedzima Kristus
bērniņš. Mūsu žurnālisti nolēma
izpētīt, cik bērnu mūsu
sākumskolas klasēs ir dzimuši
Ziemassvētkos. Viņiem izdevās
sameklēt vairākus bērnus un
piedāvājam iepazīties ar trīs Ogres
1. vidusskolas Ziemassvētku
bērniņiem.
.
....Man ir mazs brālītis- vienu gadiņu vecs. Man ļoti
patīk spēlēties un darboties ar viņu. Visvairāk man
patīk zīmēt. Es zīmēju dažādas ainavas, iztēlojos un
zīmēju Ziemassvētku skatus. Tāpēc, mana mīļākā
stunda skolā ir vizuālā māksla. Man patīk lasīt, pēdējā
grāmata, kuru izlasīju bija ,,Princese Skella un Leta
kungs”.
Pēc stundām es dodos uz ,,Karsējmeiteņu” pulciņu.
Apmeklēju to pirmo gadu, bet man ļoti patīk.
Apmeklēju arī peldbaseinu, un es jau ļoti labi māku
peldēt. No dzīvniekiem vislabāk man patīk kaķi. It īpaši
man patīk omes kaķis, kurš var būt ļoti mīlīgs un
pieglaudīgs.
Ziemassvētkos dzimšanas dienas dāvanas man katrs
dāvina atsevišķi, bet zem eglītes mani gaida vēl
Ziemassvētku vecīša dāvanas. Dāvanu man ir ļoti daudz!
Par dzimšanas dienas dāvanām man nav jāskaita
dzejolīši.
Vai es ticu Ziemassvētku vecītim? Es neticu, jo
neesmu viņu redzējusi. Bet, tie, kas nāk uz skolām,
bērnudārziem? ...Nevaru īsti saprast, vai tie ir, vai nav
īstie.
Kad izaugšu liela, strādāšu par bērnudārza
audzinātāju, jo ļoti patīk mācīt mazus bērnus.
Paldies par interviju!
Amanda Gulbe.
Amanda mācās 3. d
klasē. Viņa ir gudra,
vienmēr smaidoša
meitene. Amanda
p a s t ā s t ī j a , k a
p i e d z i m u s i 2 5 .
decembra naktī.
1.e klasē mācās
divi bērni , kuri
dzimuši
Ziemassvētkos-
Beatrise Lipska
un
Anrijs Kaufmanis.
Anrijs stāsta par sevi-
Es dzīvoju Ogrē. Mēs ģimenē esam divi bērni. Ko
man visvairāk patīk darīt? Man visvairāk patīk darīt
blēņas- nu, ne jau lielas. Es labprāt spēlēju ar kaimiņu
draugu bumbu un lēkāju pa batutu. Vēl man patīk
ziemā slēpot un es māku arī slidot.
Parasti Ziemassvētkos es saņemu vienu dāvanu no
Ziemassvētku vecīša un vienu dāvanu dzimšanas
dienā, nē vairākas, jo dāvina arī citi tuvinieki.
Man šķiet, ka
Ziemassvētku vecītis
patiešām lido klusi un
nemanāmi, jo
neesmu to redzējis.
Bet
ja man priekšā
nostātos īstais
Ziemassvētku vecītis,
es vienkārši noģībtu!!
Beatrise
Man ir maza māsa. Arī es dzīvoju Ogrē. Man patīk skraidīt pa āru,
dzīvoties un spēlēties ar draugiem.
Ziemassvētkos parasti es saņemu kādas piecas dāvanas- nu vismaz.
Ziemassvētku vecītis, manuprāt, dzīvo Ziemeļpolā. Pie mums vienreiz
bija atnācis Ziemassvētku vecītis, uzlicis vectēva brilles! Citreiz viņš pats
neparādās, tikai atstāj dāvanu maisu. Ja es patiešām ieraudzītu īsto
Ziemassvētku vecīti, skrietu pie mammas un tūlīt izstāstītu, jo tas būtu
milzīgs pārsteigums.
Kad izaugšu liela, būšu skolotāja un mācīšu bērnus.
Pierakstīja Boneta un Samanta.
Kad izaugšu liels,
būšu policists un darīšu visu,
ko dara policisti- ķeršu
bandītus.
ĪSĀS ZIŅAS Šoreiz īsās ziņas pavisam īsas!
Uzrakstījāt milzums daudz
pārbaudes darbu?
-Jā ... x 20! ( TIK KLAŠU
SĀKUMSKOLĀ)
Gatavojāt rotājumus , izrotājāt
savas klases telpas?
-Jā .......x 20!
Mācījāties dzejoļus, dziesmas
par Ziemassvētkiem?
-Jā......x 20!
Gaidāt ziemas brīvdienas?
-Jāāāāāāāāā!!!
-Kā kaķi novēl priecīgus Ziemassvētkus? -Pūkainus Ziemassvētkus un murrrīgu Jauno Gadu!
- Mammu, vai es varu dabūt
Ziemassvētkos sunīti?
- Nē, dabūsi cūkas cepeti
tāpat kā visi citi!
3. avīzi veidoja:
BONETA
KRISTE
RS
PAULA
EVELĪNA
HUGO
KRISTA
GUSTAVS
KRIŠJĀ
NIS
KRISTIĀ
NA
SAMANTA
Ziemassvētki klāt
Tikko peldējos, tagad pikojos,
Tikko slinkoju, tagad mācos!
Cik ātri laiks skrien!
Cik ātri gadalaiki iet!
Decembris klāt, Ziemassvētki
nāk!
Gaidu- skat, jau pirmais sniegs
uzsnieg!
Gaidu-skat, jau otrais sniegs
uzsnieg!
Gaidu, gaidu, beidzot sagaidu
Ziemassvētki klāt!
Samanta
Poēma par skaisto
Ziemassvētku
gaidīšanas laiku.
Atnācis ir klusais laiks
Ārā snieg sniedziņš maigs.
Dvēsele mieru rod.
Aukstums iezogas negaidot.
Bērni priecīgi skatās caur logu,
Ierauga dārzā kādu ogu.
Pienāk pie dārza un ierauga viņu
Mazu svētku dāvaniņu.
Dāvana stāv zem egles kā priede
Bērni sajauc egli ar briedi.
Egles galotnē mirdz zvaigznes kā ogles.
Tuvumā skan daudz kokles.
Šīs skaņas pievilina Ziemassvētku
garu.
Gars ar briežiem lido ātrāk.
Viņš saka: Es to varu,
Tikai jālido straujāk.
Gars atlido pie bērniem
Ar maisu kā mākonis lielu .
Maisam piemīt maģiskas spējas.
Kas kustina vēju kā spēles.
Ziemassvētki nu jau klāt
Skrienam viņus sagaidīt!
Krišjānis