A U T O R E : K R I S T Ī N E A I Z P U R V E

Sāls un cukursVai tiešām baltā inde?

Sāls

VēstureSāls mūsdienās ir viegli pieejams pārtikas produkts,

taču jau senatnē bija zināma tā vērtība un tas bija

resurss, kura dēļ notika cīņas, kurš tika izmantots kā

norēķinu veids un par kura tirgošanu iekasēja

paaugstinātus nodokļus, līdzīgi kā par alkoholu

šodien.

Ņemot vērā tā ierobežoto pieejamību, tas ir bijis dārga

un vērtīga prece.

Tas ir bijis vērtības mērs, pildījis naudas funkcijas, bijis

par pamatu ekonomikai un par cēloni kariem.

Sāls ir vitāli nepieciešams visas dzīvās

radības pastāvēšanai. Tas piedalās vielu

transportēšanā uz šūnām un atpakaļ, ūdens

apmaiņā, kā arī dažādu vielu asimilācijā.

Interesanti fakti par sāli

Vairāk nekā 80% no pasaules sāls tiek izmantota tieši

rūpnieciskām vajadzībām (Eiropā pat 98%), kam

nepieciešams tīrs nātrija hlorīds. Atlikušais nonāk uz

mūsu virtuves galda.

Jūras sāls pievienošana vannai uzlabo asinsriti, izvada

no organisma toksīnus, mazina muskuļu sāpes, noder

celulīta mazināšanai.

Dažām tautām sāls simbolizē viesmīlību, asprātību,

gudrību un draudzību (latvieši arī viens pie otra iet ar

“sāls maizi”).

Sāls, ko ziemā kaisa uz ielām ir kālija hlorīts jeb silvinīts,

nevis vārāmā sāls, tam ir oranža nokrāsa.

PIEAUG APETĪTE!!!

Ja ēdiens sāļš -

Sāls deva dienā = 6 grami

Sāls ir dzīvības pamatā, mūsu asinīs ir aptuveni

1% sāls un, ja tas būtiski samazinās, cilvēks iet

bojā.

Ja sāli lieto par daudz, tas var novest pie šķidruma

aiztures, tūskā, sirds slimībām, paaugstināta

asinsspiediena, aknu un nieru kaitēm.

Sāls trūkums izraisa nogurumu, ēstgribas trūkumu,

nelabumu un pat muskuļu krampjus.

Sāls (NaCl) iegūšana

Sāls ir kristāliska viela, kas sastopama dabā.

Sāls dabā var būt dažādās nokrāsās – sarkanīgs pelēcīgs, brūngans…

Tuvākās un lielākās sāls atradnes ir Krievijā, Polijā, Vācijā.

Sāli iegūst speciālās raktuvēs uz sauszemes vai no jūras ūdens.

Sāls veidi

Akmenssāls

Tvaicētais sāls (ekstra)

Jūras sāls

Jodsāls

Sāls ar fluoru

Sāls ar pazeminātu nātrija saturu

Garšvielu sāls

Visizplatītākais un lētākais sāls veids

Speciāli apstrādāts, ļoti tīrs (bez piemaisījumiem)

To ražo, iztvaicējot jūras ūdeni. Tas ļoti labi uzsūcas organismā.

Ar kālija jodātu bagātināts

Ar fluoru bagātināts

Organisms labāk izmanto K un Mg

Sāls bagātināts ar dažādiem garšaugiem (ķiplokiem…)

Slēptais sāls?... (3/4 sāls dienas devas)

Cukura vēsture

Cukura iegūšanas vēsture ir ļoti sena. Cukurniedru audzēšana Indijas Ziemeļaustrumos tika praktizēta jau aptuveni 10 000 gadus pirms mūsu ēras. Vēsturnieki gan izpētījuši, ka cukurniedru saldo sīrupu pārvērst cukura graudiņos indieši iemācījušies daudzus gadsimtus vēlāk.

Radikālas izmaiņas cukura ražošanā notika 18.-19. gadsimtā. Vispirms jau cukura ražošanu mehanizēja un padarīja efektīvāku. Tā vairs nebija Tuvo Austrumu - Arābu zemju privilēģija.

Cukura ražošana Eiropas vajadzībām notika Karību reģionā - tur sākotnēji Haiti salā un vēlāk arī Kubā audzēja cukurniedres un ieguva balto saldo vielu eksportam uz Eiropu.

Svarīgs atklājums notika 1747. gadā - vācu zinātnieks AndreasMargrafs izpētīja, ka cukuru var iegūt arī no cukurbietēm.

Taču cukura ražošana no cukurbietēm eiropiešiem aktuāla kļuva tikai tad, kad pēc kaujas pie Trafalgāras (1805.g.) Eiropai nācās iztikt bez importētajām precēm. Tad Napoleona vadībā sākās aktīva cukura iegūšana no cukurbietēm.

Kas ir cukurs?

• Cukurs, ko sauc arī par saharozi, ir ogļhidrāts, kas veidojas no glikozes (vīnogu cukura) un fruktozes (augļu cukura).

• Cukurs ir dabas produkts, ko iegūst no cukurbietēm vai cukurniedrēm. Cukurniedres un cukurbietes ir vienīgie augi, kuros ir tik daudz cukura (16–18 %), ka ir vērts to iegūt.

• Cukuru var saukt par “saules enerģiju” – proti, tas rodas visos zaļajos augos, pateicoties saules gaismai, ūdenim un ogļskābajai gāzei.

• Cukurs satur enerģiju, taču nesatur vitamīnus, minerālvielas un šķiedrvielas.

• Ziemeļeiropā cukuru iegūst no cukurbietēm, jo klimats ir pārāk auksts, lai audzētu cukurniedres. Baltā cukura garša un izskats ir pilnīgi vienāds, neatkarīgi no tā, vai cukurs iegūts no cukurniedrēm vai cukurbietēm.

• Cukura kristāli ir caurspīdīgi, bet kristālu šķautnes, laužot gaismas starus dažādos leņķos, izskatās baltas.

Cukura veidi

Graudu cukursBaltais cukurs (rafinētais cukurs)

Tumšais cukurs (demerara, farīna, muscovado)

Ievārījuma cukurs

Īpašie cukurs(pūdercukurs, vaniļas cukurs,

kanēļa cukurs, cukura pērlītes, glazūras cukurs)

Fruktoze jebAugļu cukurs

Cukura unikālās īpašības

Cukuram piemīt virkne unikālu īpašību, kuras pašas par sevi vai kopā ar kādu citu produktu to padara par svarīgu sastāvdaļu modernajā pārtikas ražošanā.

Bez cukura ievārījums ātri sabojātos, saldējums kristalizētos, maize zaudētu svaigumu un izžūtu.

Bez tam, nepievienojot cukuru, pārtikas produktu garša liktu mums vilties, jo cukurs uzlabo un izceļ produktu dabīgo garšu komponentus.

Cukura funkcionālās īpašības

Saldums

Garša un aromāts

Apjoms

Struktūra

Uzglabāšanas ilgums

Rūgšana

Sasaldēšanas temperatūras samazināšana

Krāsa

Mitruma samazināšana

Cukura deva dienā = 50 grami

Kāpēc cukurs kaitē veselībai?

Cukurs ir galvenais zobu bojāšanās iemesls, it sevišķi, ja ēdieni un dzērieni, kas satur cukuru, tiek lietoti ļoti bieži visas dienas laikā.

Cukurs satur kalorijas bez jebkādām citām barības vielām.

Pārāk daudz cukura ikdienas uzturā var veicināt liekas enerģijas uzņemšanu, kas savukārt izraisa aptaukošanos.

Produkti, kas satur cukuru, bieži vien ir bagāti ar taukiem, piemēram, kūkas, šokolāde.

Mākslīgie saldinātāji (sorbīts, ksilīts, saharīns, aspartāms) nesatur kalorijas un ir pat saldāki par tradicionālo cukuru.

Slēptais cukurs…