Latvijā saražotā koppiena mikrobioloģiskā kvalitāte un mikroorganismu daudzuma

noteikšanas metožu salīdzinājums

Rita Sešķēna

Līga Jankevica SIA “Piensaimnieku laboratorija”

Piena nozare ceļā uz Eiropas Savienību

Latvijas un ES likumdošanas harmonizēšana līdz 2006. gadam

Eiropas reglamentējošie dokumenti:

• Council Directive 92/46/EEC

Latvijas reglamentējošie dokumenti pārejas periodā:

• MK noteikumi Nr. 491 “Piena, apstrādāta piena un piena produktu

aprites noteikumi”.

Latvijā tiek ražots ES prasībām atbilstošs piens Kvotas piena ražošanai Latvijas piena produktu eksports

Piena kvalitātes kontrole Latvijā

Līdz 2003. gadam piena kvalitātes kontroli veic uzņēmumu laboratorijas

2001. gadā dibināta neatkarīga piena kvalitātes kontroles laboratorija SIA “ Piensaimnieku laboratorija”

2003. gada janvārī SIA “Piensaimnieku laboratorija” uzsāk Latvijā saražotā koppiena testēšanu atbilstoši likumdošanas prasībām

Piena mikrobioloģiskās kvalitātes noteikšanas metodes

Bakteriju kopskaitu pienā nosaka, izmantojot standartmetodi – mikroorganismu noteikšanu uz cietas agara barotnes Petrī platēs un automātiskos baktēriju skaitītājus – analizātorus BactoScan, Bactocount, Bac trac 4100 u.c.

SIA “Piensaimnieku laboratorija” baktēriju kopskaitu neapstrādātā, pārstrādei domātā pienā nosaka, izmantojot Dānijas firmas Foss Electric automātisko baktēriju analizātoru BactoScan FC.

Darba mērķi:

salīdzināt un izvērtēt ar Petrī platēm un automātisko baktēriju analizātoru BactoScan FC iegūtos rezultātus, tādējādi nosakot ātrās baktēriju kopskaita noteikšanas ar BactoScan FC metodes piemērotību baktēriju noteikšanai svaigā pienā;

izvērtēt Latvijā 2003. gadā saražotā koppiena mikrobioloģisko kvalitāti.

Pielietotās piena mikrobioloģiskās kvalitātes noteikšanas metodes

Mikroorganismu noteikšana uz cietas agara barotnes Petrī

platēs (IDF 100B:1991)

Baktēriju kopskaita noteikšana ar BactoScan FC

BactoScan FC ir pilnīgi automātiska iekārta, kas paredzēta ātrai mikrobioloģiskā piesārņojuma noteikšanai termiski neapstrādātā (svaigā) pienā.

Kopējais individuālo baktēriju skaits 1 l piena tiek noteikts, izmantojot plūsmas citometrijas (flow cytometry) metodi. Princips ir vienkāršs: baktēriju šūnu DNS tiek iekrāsota ar fluorescējošo krāsvielu, tad šūnas plūst caur kapilāru caurulīti, kas ir izgaismota pret mikroskopa objektīvu. Pēc tam ar fotoelektronikas, kas ir pievienota mikroskopam, palīdzību tiek reģistrēta katra garāmejošā šūna.

BactoScan FC plūsmas citometrija

BactoScan FC tehniskā specifikācija

Mērīšanas ātrums: 150 paraugi/stundā

Parauga daudzums: 4,5 ml

Parauga temperatūra: 2 - 42° C

Parauga stāvoklis: termiski neapstrādāts piens

Rezultātu iegūšanas laiks: 9 min

References metode: mikroorganismu noteikšana uz cietas agara barotnes Petrī platēs (IDF 100B:1991)

BactoScan FC

Metodes +/-

Plusi:• ātra un samērā vienkārša metode;

• paraugs nav speciāli jāsagatavo;

• vienkārša un droša rīkošanās ar reaģentiem;

• BactoScan FC regulēšanas kontrolparaugi (BCS, Blank šķīdums, pilot vai

kontrolpiena paraugi) nodrošina vienkāršu ikdienas instrumenta testēšanu,

dokumentācijas izpildīšanu, savlaicīgu potenciālo kļūdu noteikšanu un

priekšlikumus korekcijas darbībām.

Mīnusi:• BactoScan FC ir ļoti dārga iekārta;

• dārgi reaģenti;

• nepieciešama iekārtas papildus kalibrācija rezultātu

konvertēšanai koloniju veidojošās vienībās.

Lineāra sakarība starp individuālo baktēriju skaitu (IB), kas noteikts ar BactoScan FC, un ar references metodi noteiktām

koloniju veidojošajām vienībām (KVV)

y = 0.8913x + 0.0625

R2 = 0.845

2

3

4

5

6

7

8

9

10

3 4 5 6 7 8 9

Log IB/ml

Lo

g K

VV

/ml

YPredicted YLinear (Y)

Korelācijas koeficients r = 0.92

Normatīvi un to prasības

Rādītājiem, pēc kuriem nosaka piena šķiras, noteikts pārejas periods līdz 2006. gada 1. janvārim.

Pēc piena šķiras noteikšanas piena kombināti nosaka maksu par pienu piena ražotājiem. Par 1. šķiras pienu saņem pamatmaksu, par augstākā labuma pienu – vismaz par 25% augstāku, par katras zemākas šķiras pienu – vismaz par 15% zemāku samaksu. Tātad atšķirību samaksā nosaka tikai kvalitāte.

Normatīvi un to prasībasPiena šķiras pārejas periodā

līdz 2006.gada 1.janvārim

Piena šķiras pēc 2006.gada 1.janvāra

ŠķiraKopējais baktēriju skaits

1 ml piena

Augstākā mazāk par 50 000

1. šķira 50 001 - 100 000

2. šķira vairāk par 100 000

Šķira TermiņšKopējais baktēriju skaits 1 ml piena

Augstākā līdz 01.01.2006. mazāk par 100 000

līdz 01.01.2001. 100 001- 500 000 līdz 01.01.2002. 100 001- 400 000 līdz 01.01.2003. 100 001- 300 000 līdz 01.01.2004. 100 001- 300 000 līdz 01.01.2005. 100 001- 300 000 līdz 01.01.2006. 100 001- 300 000

līdz 01.06.2000. 500 001- 4 000 000 līdz 01.01.2001. 500 001- 2 000 000 līdz 01.01.2002. 400 001- 1 500 000 līdz 01.01.2003. 300 001- 1 000 000 līdz 01.01.2004. 300 001- 750 000 līdz 01.01.2005. 300 001- 500 000 līdz 01.01.2006. vairāk par 300 000

līdz 01.06.2000. vairāk par 4 000 000līdz 01.01.2001. vairāk par 2 000 000līdz 01.01.2002. vairāk par 1 500 000līdz 01.01.2003. vairāk par 1 000 000līdz 01.01.2004. vairāk par 750 000līdz 01.01.2005. vairāk par 500 000

1. šķira

2. šķira

Bezšķiras

2003.gadā saražotā koppiena mikrobioloģiskās kvalitātes izmaiņu dinamika

pēc SIA “Piensaimnieku laboratorija” datiem

• eksistē 70 piena pārstrādes uzņēmumi

• analīzes veiktas pienam, kas piegādāts 30 piena pārstrādes uzņēmumiem

37

14

19

30

22

11

19

48

23

12

19

46

15

10

20

55

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

I ceturksnis II ceturksnis III ceturksnis IV ceturksnis

Augstākā šķira

Pirmā šķira

Otrā šķira

Bezšķira

2003.gadā saražotā koppiena sadalījums pa šķirām pēc mikrobioloģiskās kvalitātes

pēc SIA “Piensaimnieku laboratorija” datiem

47%

19%

12%

22% Augstākā šķira

Pirmā šķira

Otrā šķira

Bezšķira

Secinājumi:

Nosakot baktēriju kopskaitu ar atšķaidījuma metodi, uzsējot uz Petrī platēm, un automātisko baktēriju analizātoru BactoScan FC, konstatēts, ka iegūtie rezultāti cieši korelē (lineārās korelācijas koeficients r = 0.92). Tātad ar abām metodēm var iegūt pietiekami precīzus rezultātus.

Latvijā 2003. gadā pārstrādes uzņēmumiem piegādātā piena kvalitāte nav viendabīga. I ceturksnī tikai 49% no piegādātā piena daudzuma ir ar labu kvalitāti. Pārējais ir 2. šķiras vai bezšķiras piens. II ceturksnī – 67% ir labas kvalitātes piens, III ceturksnī – 65%, bet IV ceturksnī šis rādītājs ir vēl augstāks – 75%.

Veicot pētījumus par 2003. gadā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem piegādātā piena mikrobioloģisko kvalitāti, konstatēts, ka augstākai šķirai atbilst 47%, 1. šķirai – 19%, 2. šķirai – 12% un bezšķirai – 22% piegādātā piena.

Paldies par uzmanību!