rīga, 2008. gada j nijs - daba · dabas parka “ogres ieleja” dabas aizsardzĪbas plĀns...

DABAS PARKA “OGRES IELEJA”DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

Pasūtītājs: Dabas aizsardzības pārvalde

Dabas parks atrodasMadonas rajona Ērgļu novadā un

Ogres rajona Ogres un Ķeguma novados,kā arī Mazozolu, Taurupes, Krapes, Madlienas,

Meņģeles un Lēdmanes pagastos

Plāns izstrādāts laika posmam no 2008. gada līdz 2018. gadam

Izstrādātājs: SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”

Projekta vadītāja: Lūcija Konošonoka

Rīga, 2008. gada jūnijs

Dabas parka “Ogres ieleja” dabas aizsardzības plāns no 2008. gada līdz 2018. gadam

SIA Estonian, Latvian& Lithuanian Environment

2

Plāna izstrādē iesaistītie eksperti/ speciālisti:1. Valdis Pilāts – zoologs;2. Arkādijs Poppels – saldūdens biotopu, zivju un bezmugurkaulnieku eksperts;3. Sandra Ikauniece – mežu un meža biotopu eksperte;4. Andris Avotiņš – ornitologs;5. Ieva Rove – botāniķe un pļavu biotopu eksperte;6. Juris Smaļinskis – tūrisma eksperts;7. Pēteris Lakovskis – ainavu un teritoriālās plānošanas eksperts;8. Maija Grase – hidroloģe;9. Margita Deičmane – herpetoloģe;10. Oskars Beikulis – kartogrāfs;11. Lūcija Konošonoka – projekta vadītāja.

Plāna izstrādes uzraudzības grupa:1. Gundega Freimane – Dabas aizsardzības pārvaldes Sugu un biotopu daļas

vadītājas vietniece;2. Ilmārs Atte, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes

vecākais inspektors;3. Viesturs Viļums, Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes

vecākais inspektors;4. Gaida Krasta, Lauku atbalsta dienesta Viduslatvijas reģionālās

lauksaimniecības pārvaldes vecākā referente;5. Ina Grīsle, Valsts meža dienesta Rīgas – Ogres virsmežniecības Vides un

meža aizsardzības daļas vadītāja;6. Dace Iraids, Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centra Ogres

nodaļas vadītāja;7. Dace Rācene, Valsts meža dienesta Madonas virsmežniecības inženiere vides

aizsardzības jautājumos;8. Guna Baltiņa, Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas

mežsaimniecības vides speciāliste;9. Ieva Jermacāne, Menģeles pagasta padomes priekšsēdētāja;10. Emma Cera, Ērgļu novada domes vides pārvaldības un teritorijas plānošanas

speciāliste;11. Rita Grāvīte, Madlienas pagasta padomes priekšsēdētāja;12. Aivars Priževoits, Lēdmanes pagasta padomes priekšsēdētājs;13. Jānis Švikstiņš, Mazozolu pagasta padomes Komunālās daļas vadītājs;14. Laila Jēkabsone, Ķeguma novada domes Būvvaldes vadītāja;15. Uldis Jankovičs, Taurupes, Meņģeles un Mazozolu pagastu lauku konsultants;16. Ilmārs Kaņķelis, zemes īpašnieks Ērgļu novadā;17. Gundars Patmalnieks, zemes īpašnieks Meņģeles pagastā;18. Ivars Kampus, zemes īpašnieks Taurupes pagastā;19. Oskars Liepiņš, zemes īpašnieks Lēdmanes pagastā;20. Dainis Zommers, zemes īpašnieks Lēdmanes pagastā.21. Aivars Bigačs, Ogres novada domes vides speciālists.



3

Kopsavilkums ............................................................................................................61. Aizsargājamās teritorijas apraksts ....................................................................... 10

1.1. VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA PAR AIZSARGĀJAMO TERITORIJU ...............................101.1.1. Aizsargājamās teritorijas atrašanās vieta un administratīvi teritoriālaissadalījums ........................................................................................................101.1.2. Aizsargājamās teritorijas zemes izmantošanas veidu raksturojums unzemes īpašuma formu apraksts ..........................................................................121.1.3. Pašvaldību teritoriju plānojumos noteiktā pašreizējā teritorijasizmantošana un atļautā (plānotā) izmantošana .................................................141.1.4. Esošais funkcionālais zonējums ...............................................................161.1.5. Aizsardzības un apsaimniekošanas īsa vēsture ........................................161.1.6. Kultūrvēsturiskais raksturojums ..............................................................171.1.7. Valsts un pašvaldības institūciju funkcijas un atbildība aizsargājamāteritorijā ...........................................................................................................19

1.2. NORMATĪVO AKTU NORMAS, KAS ATTIECAS UZ KONKRĒTO AIZSARGĀJAMOTERITORIJU ............................................................................................................20

Latvijas vides un dabas aizsardzības stratēģiskie dokumenti .............................20Vides un dabas aizsardzības normatīvie akti .....................................................20

1.3. ĪSS AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS FIZISKI ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS .......291.3.1. Klimats ...................................................................................................291.3.2. Ģeoloģija un ģeomorfoloģija ...................................................................291.3.3. Hidroloģija .............................................................................................301.3.4. Augsne ....................................................................................................35

1.4. AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS SOCIĀLĀS UN EKONOMISKĀS SITUĀCIJASAPRAKSTS .............................................................................................................35

1.4.1. Iedzīvotāji, apdzīvotās vietas, nodarbinātība ...........................................351.4.3. Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi ..........................................38Lauksaimniecība ...............................................................................................39Mežsaimniecība ................................................................................................39Tūrisms .............................................................................................................42Citi teritorijas izmantošanas veidi .....................................................................42

2. Aizsargājamās teritorijas novērtējums ................................................................. 432.1. AIZSARGĀJAMĀ TERITORIJA KĀ VIENOTA DABAS AIZSARDZĪBAS VĒRTĪBA UNFAKTORI, KAS TO IETEKMĒ .....................................................................................432.2. AINAVISKAIS NOVĒRTĒJUMS ...........................................................................432.3. BIOTOPI, TO SOCIĀLEKONOMISKĀ VĒRTĪBA UN IETEKMĒJOŠIE FAKTORI .............46

2.3.1. Saldūdens biotopi ....................................................................................462.3.2. Pļavu biotopi ...........................................................................................502.3.3. Meža biotopi ...........................................................................................532.3.4. Citi biotopi ..............................................................................................592.3.4.1. Iežu atsegumu biotopi ...........................................................................592.3.4.2. Cilvēku veidoti biotopi..........................................................................60

2.4.SUGAS, TO SOCIĀLEKONOMISKĀ VĒRTĪBA UN SUGAS IETEKMĒJOŠIE FAKTORI .....612.4.1. Flora .......................................................................................................612.4.2. Fauna .....................................................................................................63

2.5. CITAS VĒRTĪBAS AIZSARGĀJAMAJĀ TERITORIJĀ UN TĀS IETEKMĒJOŠIE FAKTORI 722.6. AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS VĒRTĪBU APKOPOJUMS UN PRETNOSTATĪJUMS ....76

3. Informācija par aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanu ............................... 84



4

3.1. AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS APSAIMNIEKOŠANAS ILGTERMIŅA UN ĪSTERMIŅAMĒRĶI ...................................................................................................................843.2. APSAIMNIEKOŠANAS PASĀKUMI ......................................................................85

4. Priekšlikumi nepieciešamajiem grozījumiem pašvaldības teritorijas plānojumos ............................................................................................................................... 1045. Priekšlikumi aizsargājamās teritorijas individuālo aizsardzības un izmantošanas

noteikumu projektam ............................................................................................. 1065.1. PRIEKŠLIKUMS TERITORIJAS ZONĒJUMAM ...................................................... 1065.2. PRIEKŠLIKUMI AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS INDIVIDUĀLO AIZSARDZĪBAS UNIZMANTOŠANAS NOTEIKUMU PROJEKTAM ............................................................. 108

6. Izmantotie informācijas avoti ............................................................................ 115

1. pielikumsInformatīvās sanāksmes un uzraudzības grupu sanāksmju protokoli2. pielikumsDabas parka “Ogres ieleja” zemes lietošanas veidu karte3. pielikumsZemes īpašumu karte4. pielikumsDabas parkā „Ogres ieleja” apstiprināto un ierosināto mikroliegumu karte5. pielikumsDabas parka “Ogres ieleja” ūdens paraugu ņemšanas vietas Ogres upē un apsekojumarezultātu apraksts6. pielikumsDabas parka „Ogres ieleja” mežaudžu vecuma karte7. pielikumsDabas parka “Ogres ieleja” īpaši aizsargājamo saldūdens biotopu karte8. pielikumsDabas parka „Ogres ieleja” bioloģiski vērtīgo zālāju karte9. pielikumsDabas parka “Ogres ieleja” īpaši aizsargājamo un bioloģiski nozīmīgo pļavu biotopu karte10. pielikumsDabas parka “Ogres ieleja” Eiropas nozīmes meža biotopu, iežu atsegumu un aizsargājamoķērpju un piepju sugu karte11. pielikumsDabas parka “Ogres ieleja” nozīmīgo putnu sugu atradnes12. pielikumsDabas parka “Ogres ieleja” apsaimniekošanas pasākumu karte13. pielikumsDabas parka „Ogres ieleja” zonējuma karte14. pielikumsIndividuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektam – Speciālās informatīvāszīmes paraugs un lietošanas kārtība15. pielikumsFunkcionālo zonu shēmas16. pielikumsDabas parka „Ogres ieleja” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektapopulārā versija17. pielikumsLīdz šim iesniegtie dabas aizsardzības plāna labojumi un komentāri18. pielikumsFunkcionālo zonu laukumu koordinātes (CD)19. pielikums



5

Pārskats par dabas aizsardzības plāna sabiedriskās apspriešanas procesu (t.sk. sabiedriskāsapspriešanas sanāksmju protokoli)20. pielikumsNo pašvaldībām saņemtie atzinumi un saņemto komentāru apkopojums.21. pielikumsDabas parka „Ogres ieleja” īpaši aizsargājamo meža biotopu kartoshēma.22. pielikumsPēdējās uzraudzības grupas sanāksmes protokols.



6

KOPSAVILKUMS

Dabas parks „Ogres ieleja” atrodas Madonas un Ogres rajonu deviņu pašvaldību teritorijās.Valsts nozīmes dabas parka statuss teritorijai piešķirts 2004. gadā. Dabas parks „Ogres ieleja”iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju – Natura 2000 vietu sarakstā. Dabas parkakopējā platība ir 7515,7 ha.

Dabas parks „Ogres ieleja” izveidots, lai aizsargātu Ogres upes ielejas dabas unkultūrvēsturiskās vērtības, sabalansējot to ar atpūtas organizēšanu un saimniecisko darbību.

Ņemot vērā lielo īpaši aizsargājamo biotopu un sugu atradņu koncentrēšanos dabas parkā„Ogres ieleja”, to nozīmi Eiropas retu un izzūdošu sugu un biotopu aizsardzības kontekstā,dabas parks „Ogres ieleja” atzīstams par būtisku teritoriju bioloģiskās daudzveidībassaglabāšanā Latvijā.

Dabas parkā „Ogres ieleja” konstatēti vairāki Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi: upjustraujteces (Eiropas biotopu klasifikatora kods 3260), sugām bagātas vilkakūlas pļavassmilšainās augsnēs (6230), molīnijas pļavas uz kaļķainām vai mālainām augsnēm (6410),parkveida pļavas (6530), sugām bagātas atmatu pļavas (6270), mēreni mitras pļavas (6510),pārmitri platlapju meži (91E0*), nogāžu un gravu meži (9180*), boreālie meži (9010*),melnalkšņu staignāji (9080*), purvaini meži (91D0*), jaukti ozolu, gobu, ošu meži upjupalienēs (91F0), minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi (7160), avoti, kas veidoavotķaļkus (7220*), kaļķiežu atsegumi (8210) un smilšakmens atsegumi (8220).

Dabas parkā konstatētas vairākas Latvijā retas un aizsargājamas sugas un sekojošas Eiropāaizsargājamas sugas:· viena augu suga

o spilvainais ancītis (Agrimonia pilosa);· septiņpadsmit putnu sugas:

o Apodziņš (Glaucidium passerinum),o Baltais stārķis (Ciconia ciconia),o Baltmugurdzenis (Dendrocopus leucotus),o Brūnā čakste (Lanius collurio),o Grieze (Crex crex),o Mazais ērglis (Aquila pomarina),o Mazais mušķērājs (Ficedula parva),o Melnā dzilna (Dryocopus martius),o Melnais stārķis (Ciconia nigra),o Mežirbe (Bonasia bonasia),o Niedru lija (Circus aeriginosus),o Pelēkā dzērve (Grus grus),o Pelēkā dzilna (Picus canus),o Rubenis (Tetrao tetrix),o Sila cīrulis (Lullula arborea),o Vidējais dzenis (Dendrocopus medius),o Zivjdzenītis (Alcedo atthis);

· sešas zīdītāju sugas:o Eiropas platausis (Barbastella barbastellus),o Bebrs (Castor fiber),o Lūsis (Lynx lynx),o Vilks (Canis lupus),o Ūdrs (Lutra lutra),



7

o Meža cauna (Martes martes);· četras abinieku sugas:

o Parastā varde (Rana temporaria),o Purva varde (Rana arvalis),o Dīķa varde (Rana lessonae),o Zaļā varde (Rana esculenta);

· viena rāpuļu sugao Sila ķirzaka (Lacerta agilis);

· divas zivju sugas:o Akmeņgrauzis (Cobitis taenia),o Platgalve (Cottus gobio)

· viena apaļmutnieku sugao Strauta nēģis (Lampetra planeri);

· divas bezmugurkaulnieku sugas:o Zaļā upjuspāre (Ophiogomphus cecilia),o Biezā perlamutrene (Unio crassus).

2007. un 2008. gadā dabas parkam „Ogres ieleja” izstrādāts dabas aizsardzības plāns, laisaglabātu tā dabas vērtības un saskaņotu dabas aizsardzības, zemes īpašnieku unapsaimniekotāju intereses.

Dabas aizsardzības plāns izstrādāts atbilstoši 09.10.2007. Ministru kabineta noteikumiemNr. 686 “Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības plāna saturu unizstrādes kārtību”. Uzsākot dabas aizsardzības plāna izstrādi, 2007. gada 24. maijā Menģelespagasta Tautas namā un Lēdmanes pagasta kultūras namā tika organizētas informatīvāssanāksmes (skat. 1. pielikumu). Pēc tām tika izveidota dabas aizsardzības plāna izstrādesuzraudzības grupa, kuras sanāksmes notika 2007. gada 18. septembrī, 27. novembrī un 18.martā (skat. sanāksmju protokolus 1. pielikumā). Dabas aizsardzības plāna sabiedriskāapspriešana notika no 2008. gada 8. aprīļa līdz 23. aprīlim. Sabiedriskās apspriešanassanāksmes notika 2008. gada 18. aprīlī Ērgļu novadā un Madlienas pagastā. Sabiedriskāsapspriešanas pārskats iekļauts dabas plāna 19. pielikumā. Pēc sabiedriskās apspriešanas tikaiestrādāti labojumi un 2008. gada maijā dabas aizsardzības plāna projekts tika izsūtītsatzinumu saņemšanai no pašvaldībām. Tika saņemti 6 rakstiski pašvaldību atzinumi unsaņemtie komentāri apkopoti 20. pielikumā. Pēdējā uzraudzības grupas sanāksme notika2008. gada 26. jūnijā (skat. 22. pielikumu).

Izstrādājot dabas parka „Ogres ieleja” dabas aizsardzības plānu, tika noteikti dabas parkaapsaimniekošanas ilgtermiņa un īstermiņa mērķi:1. Ilgtermiņa apsaimniekošanas mērķi:

I Saskaņotas dabas aizsardzības, pašvaldību un zemes īpašnieku intereses unnodrošināta vienota dabas kompleksa (upes ielejas) aizsardzība, nepieļaujot teritorijasfragmentāciju;

II Saglabāts teritorijai raksturīgais reljefs, ainava un ekoloģiskie procesi, nodrošinotbioloģiski vērtīgāko platību un dzīvotņu saglabāšanu un uzturēšanu Ogres upes ielejā,izmantojot kompleksu apsaimniekošanu;

III Dabas parks “Ogres ieleja” teritorijā ir attīstīta tūrisma infrastruktūra, kura ir bāzētauz ilgtspējīgu un saudzīgu vietējo dabas, kultūras, vēstures un cilvēkresursuizmantošanu, veicinot teritorijas apmeklētāju aktīvu darbošanos un izglītošanu ar vidiun dabas aizsardzību saistītos jautājumos.



8



9

Īstermiņa mērķi

A. Administratīvie un organizatoriskieA.1. Kartogrāfiskajā materiālā precizētas dabas parka „Ogres ieleja” robežas (digitālāveidā) un dabas parka robežas pēc plāna izstrādes iestrādātas pašvaldības teritorijuplānojumos. Noteikta precīza Ogres upes aizsargjosla dabas parka robežās.A.2. Izstrādi un pieņemti dabas parka individuālie teritorijas izmantošanas un aizsardzībasnoteikumi.A.3. Izveidota dabas parka administrācija vai cita organizācija, kura veiktu vai organizētuteritorijas apsaimniekošanu.

B. Dabas aizsardzības vērtību aizsardzība un apsaimniekošanaB.1. Saglabāti īpaši aizsargājamie meža biotopi 713,1 ha (boreālie meži 10,2 ha,melnalkšņu staignāji 5,5 ha, nogāžu un gravu meži 353,5 ha, purvaini meži 3 ha, pārmitriplatlapju meži un jaukti ozolu gobu ošu meži upju palienēs 287 ha) platībā un saglabāti unuzturēti īpaši aizsargājamo pļavu biotopi 71,7 ha platībā.B.2. Nodrošināta īpaši aizsargājamo saldūdens biotopu kvalitātes nepasliktināšanās,realizējot pasākumus biogēnu ieplūdes novēršanai upē.B.3. Saglabātas īpaši aizsargājamo zīdītājdzīvnieku sugu, pirmkārt, sikspārņu un ūdravitālas populācijas un samazināta ietekme uz teritorijas ornitofaunu.B.4. Saglabātas teritorijas ainaviskās vērtības un upes ielejas ekosistēma, tās buferzonasizmantošanas veidu dabiskā struktūra.B.5. Nodrošināta sabalansēta dabas aizsardzības un teritorijas attīstības tendencēmatbilstoša zemes izmantošana, uzturētas bioloģiski vērtīgās pļavas un saglabātasatklātas kultivētas ganības un zālāji.

C. Informatīvie, izglītojošieC.1. Sagatavota un publicēta kvalitatīva un izglītojoša informācija par dabas parku

(informatīvie materiāli, kartes) un dabā izvietota informācija (informatīvās zīmes unstendi) par dabas parku.

D. Rekreācija un tūrismsD.1. Pilnveidota tūrisma infrastruktūra (informācijas centri, atpūtas vietas, velomaršruti,ūdens tūristu apmetnes) un tiek uzturēti un pilnveidoti esošie velomaršruti un dabastakas.

E. MonitoringsE.1. Novērtēti dabas aizsardzības plānā paredzēto apsaimniekošanas pasākumu rezultātiun ir veikts sugu un biotopu monitorings.

Lai realizētu minētos mērķus, dabas parkam „Ogres ieleja” tika izstrādāti mērķiem pakārtotiapsaimniekošanas pasākumi (skat. 3. nodaļu). Katram apsaimniekošanas pasākumam definētitermiņi, prioritāte, aptuvenās izmaksas un potenciālais izpildītājs.



10

1. AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS APRAKSTS

1.1. Vispārēja informācija par aizsargājamo teritoriju

1.1.1. Aizsargājamās teritorijas atrašanās vieta un administratīvi teritoriālaissadalījums

Īpaši aizsargājamā dabas teritorija dabas parks “Ogres ieleja” atrodas Latvijas centrālajā daļā(sk. 1.1. attēlu). Teritorijas centroīda koordinātes dotas 1.1. tabulā. Dabas parku veido Ogresupes ieleja un tai pieguļošās teritorijas. Tā ietilpst Vidzemes augstienes Augšogrespazeminājuma un Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenuma dabas apvidos (V.Zelčs,1999). Administratīvi dabas parks ietilpst Madonas un Ogres rajonu deviņu pašvaldībuteritorijās (sk. 1.1. attēlu). Dabas parka teritorijas sadalījums pa pašvaldībām dots 1.2. tabulāun 1.1. attēlā.

1.1. tabula. Dabas parka “Ogres ieleja” centroīda koordinātes

Garums 25o 19' 43"Platums 56o 47' 72"*LKS X 580855*LKS Y 6295393

Latvijas koordinātu sistēma (LKS) – 92.

1.2. tabula. Dabas parka „Ogres ieleja” teritorijas sadalījums pašvaldību teritorijās

Rajons Pagasts vai novads Platība (ha) dabasparkā

Platība nokopējās dabasparka teritorijas(%)

Madonas Ērgļu novads 1562,3 20,8Ogres Mazozolu pagasts 1254,4 16,7Ogres Taurupes pagasts 568,6 7,6Ogres Meņģeles pagasts 1326,1 17,6Ogres Madlienas pagasts 1002,3 13,4Ogres Krapes pagasts 366,5 4,8Ogres Lēdmanes pagasts 872,6 11,6Ogres Ķeguma novads 462,5 6,1Ogres Ogres novads 100,3 1,4

Dabas parka kopējā platība 7515,7 ha



11

1.1. attēls Dabas parka „Ogres ieleja” atrašanās vieta



12

1.1.2. Aizsargājamās teritorijas zemes izmantošanas veidu raksturojums unzemes īpašuma formu apraksts

Dabas parka „Ogres ieleja” zemes izmantošanas veidu karte sagatavota mērogā 1:10 000, parpamatni izmantojot Valsts zemes dienesta sagatavoto vienkāršoto topogrāfisko karti. Zemesizmantošanas veidu karte dota 2. pielikumā.

Dabas parka teritorijas lielāko daļu ~51% (3155 ha) aizņem mežu zemes (meži, jaunaudzes,izcirtumi). Lielākā daļa meža teritoriju atrodas Ogres upes augštecē. Teritorijā nav lieluvienlaidus mežu masīvu. Ogres upes lejtecē mežu zemes izvietotas galvenokārt tieši gar upi.

Gandrīz 10% (aptuveni 750 ha) dabas parka teritorijas aizņem zemes zem ūdeņiem. Lielākodaļu no dabas parkā ietilpstošām zemēm zem ūdeņiem aizņem Ogres upe. Lielākā ūdenstilpedabas parka teritorijā ir 4 ha lielais dīķis bijušā karjera vietā pie Ziemeļu mājām, Ķegumanovada teritorijā. Pārējās ūdenstilpes dabas parka teritorijā ir salīdzinoši nelieli piemājas dīķi.

Aptuveni 18,7 ha no dabas parka teritorijas aizņem zeme zem ēkām un būvēm. Lielākaapbūves teritoriju koncentrācija ir Ogres upes lejtecē aiz Meņģeles, kur dabas parkā ietilpstdaļa no Meņģeles, Lēdmanes un Glāzšķūna ciemu teritorijām.

Aptuveni 60 ha no dabas parka teritorijas aizņem dažādu kategoriju ceļi. Pārējo dabas parkateritoriju aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lielāks lauksaimniecībā izmantojamozemju blīvums ir Ogres upes lejtecē, kur tās, galvenokārt, veido tīrumi, ganības un pļavas.Savukārt, dabas parka teritorijas ap Ogres upes augšteci, ir lauksaimniecībā izmantojamāszemes un tās, pārsvarā, tiek izmantotas kā ganības vai daudzgadīgie zālāji.

Zemes īpašumu un īpašuma formu raksturojums

Informācija par dabas parkā „Ogres ieleja” ietilpstošajiem zemes īpašumiem tiek iegūtaizmantojot Valsts zemes dienesta sagatavoto digitālo kadastra karti (pēdējā aktualizācija uz2007. gada 1. janvāri). Dabas parkā ietilpst 1044 zemes īpašumi. Dabas parka „Ogres ieleja”zemes īpašumu veidu karte ir pievienota 3. pielikumā. 1.3. tabulā sniegts zemes īpašumuveidu sadalījums procentos.

1.3. tabula. Zemes īpašumu veidu sadalījums dabas parkā „Ogres ieleja” ietilpstošajāspašvaldībās

Pašvaldība Īpašnieks Platība (ha)dabas parkā

Platība (%)

Ogres novads Juridiskas privātpersonas - -Fiziskas privātpersonas 92,5 92,2Pašvaldības - -Valsts 7,8 7,8Nav zināms - -

Ķeguma novads 1 Juridiskas privātpersonas - -Fiziskas privātpersonas - -Pašvaldības - -Valsts - -Nav zināms 462,5 100



13

Pašvaldība Īpašnieks Platība (ha)dabas parkā

Platība (%)

Lēdmanes pagasts Juridiskas privātpersonas 78,5 9,0Fiziskas privātpersonas 698,3 80,0Pašvaldības 19,3 2,2Valsts 76,7 8,8Nav zināms - -

Krapes pagasts Juridiskas privātpersonas - -Fiziskas privātpersonas 329,1 89,8Pašvaldības 0,8 0,2Valsts 36,6 10,0Nav zināms

Madlienas pagasts Juridiskas privātpersonas 74 7,4Fiziskas privātpersonas 795,6 79,4Pašvaldības 50,2 5,0Valsts 82,5 8,2Nav zināms - -

Meņģeļes pagasts Juridiskas privātpersonas 207,9 15,7Fiziskas privātpersonas 979,5 73,9Pašvaldības 0,1 0,0Valsts 10,5 0,8Nav zināms 128,1 9,7

Taurupes pagasts Juridiskas privātpersonas 14,9 2,6Fiziskas privātpersonas 474 83,4Pašvaldības 1 0,2Valsts 13,2 2,3Nav zināms 65,5 11,5

Mazozolu pagasts Juridiskas privātpersonas 187 14,9Fiziskas privātpersonas 1039,7 82,9Pašvaldības 5,3 0,4Valsts 20,2 1,6Nav zināms 2,2 0,2

Ērgļu novads Juridiskas privātpersonas 167,1 10,7Fiziskas privātpersonas 1346,4 86,2Pašvaldības 20,8 1,3Valsts 28 1,8Nav zināms - -

KOPĀ Juridiskas privātpersonas 729,4 9,7Fiziskas privātpersonas 5755,1 76,6Pašvaldības 97,5 1,3Valsts 275,5 3,7Nav zināms 658,3 8,8

1 Pašvaldība ziņas nav sniegusi

Esošo zemes īpašumu skaits dabas parka teritorijā mainīsies, jo nepieciešams veikt dabasparka robežas precizēšanu. Daļai no parka teritorijā ietilpstošajiem īpašumiem, kas atrodas uzšobrīd noteiktās dabas parka robežas, „Ogres ielejas” teritorijā ietilpst tikai no 0,5 m2 līdz~1000 m2 (jeb <1% no īpašuma kopējās platības) (skat. 1.4. tabulu). Šāda situācija



14

izveidojusies, precizējot kadastra informāciju (veicot uzmērīšanu), kā rezultātā sākotnēji pazemes gabalu robežu projektētā dabas parka robeža vairs neatbilst esošajai situācijai. Parrobežu precizēšanas kartogrāfisko pamatni jāizmanto kadastra karte, kur dabas parka robežapiesaistāma zemes gabalu robežai, neiekļaujot dabas parka teritorijā šādas nelielas īpašumuplatības, ja vien nav cita dabiska robežlīnija, piemēram, grāvis, meža stiga, elektrolīnijastrase, pa kuru sākotnēji zīmēta dabas parka robeža. Robežu precizēšana veicama tikai pauzmērītām vai ierādītām zemes gabalu robežām, vai arī pa dabā eksistējošām robežām.

1.4. tabula. Dabas parkā ietilpstošo zemes īpašumu aizņemtās platības (%) un vidējāplatības (ha)

Īpašuma platība dabas parkateritorijā

(% no īpašuma kopplatības)

Zemes īpašumu skaits Vidējā teritorijas platībadabas parkā

(ha)<1% 87 0,03

1 – 5% 49 0,53>5% 908 8,24

1.1.3. Pašvaldību teritoriju plānojumos noteiktā pašreizējā teritorijas izmantošana unatļautā (plānotā) izmantošana

Pēc pieejamās informācijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM)mājas lapā (www.raplm.gov.lv) teritorijas plānojumi (TP) ir apstiprināti lielākajai daļai dabasparkā esošajām Ogres rajona pašvaldībām:

· Ogres novada TP ir stājies spēkā 11.07.2006.;· Ķeguma novada (ietverot bijušo Rembates pagastu) TP ir stājies spēkā 22.02.2006.

(patlaban tiek izstrādāti grozījumi);· Lēdmanes pagasta TP ir stājies spēkā 30.12.2005.;· Mazozolu pagasta TP ir stājies spēkā 19.12.2006.;· Madlienas pagasta TP ir stājies spēkā 18.07.2006.;· Krapes pagasta TP ir stājies spēkā 07.12.2006.· Meņģeles pagasta TP ir apstiprināts pašvaldībā 25.09.2007., un iesniegts RAPLM

atzinuma saņemšanai.· Taurupes pagasta TP ir stājies spēkā 03.05.2006.

Madonas rajona dabas parkā esošajai pašvaldībai TP ir apstiprināts, taču tas vēl sastāv nodivām daļām:

· Ērgļu novada Ērgļu pagasta TP ir stājies spēkā 12.09.2007.· Ērgļu novada Sausnējas pagasta TP ir stājies spēkā 19.06.2007.

Teritorijas plānojumi izstrādāti ar perspektīvu uz 10 – 12 gadiem. Visi spēkā esošie teritorijasplānojumi ir sagatavoti laika posmā pēc dabas parka izveides, tāpēc dabas parka teritorijasrobeža ir ņemta vērā visos teritorijas plānojumos.

Ņemot vērā Latvijas sociālekonomiskās attīstības tendences un dabas parka „Ogres ieleja”teritorijas izteikti lineāro raksturu, dabas parka teritoriju pēc attīstības tendencēm var nosacītiiedalīt divās daļās. Lēdmanes pagasts, Ķeguma un Ogres novadi ietilpst vai atrodas tuvuRīgas aglomerācijai, tāpēc tajos vērojamas atšķirīgas attīstības tendences no pārējāsteritorijas. Šajās pašvaldībās ir novērojams salīdzinoši augsts pieprasījums pēc teritorijāmmazstāvu dzīvojamai apbūvei, tāpēc daudzviet tās tiek rezervētas ar mērķi izveidot apbūvipastāvīgai dzīvošanai. Savukārt, pārējā dabas parka teritorijā, pieprasījums pēc dzīvojamās



15

apbūves zemēm nav tik liels. Atsevišķās vietās (Krapes, Madlienas u.c. pašvaldībās) irinterese attīstīt sezonālo dzīvojamo apbūvi, kā arī tūrisma un rekreācijas teritorijas.

Lielākās izmaiņas saistībā ar plānoto izmantošanu paredzētas Lēdmanes un Madlienaspagastos, kā arī Ķeguma un Ogres novados. Šajos plānojumos dabas parkā plānotas ciemuteritorijas ar mazstāvu un savrupmāju apbūvēm, tūrisma un rekreācijas teritorijas. Ogres upesaizsargjosla esošo un perspektīvo ciemu (Meņģele, Lēdmane, Glāzšķūnis u.c.) teritorijāssamazināta līdz minimālajai – 10 m. Aizsargjosla teritorijas plānojumos ir noteikta no Ogresupes ūdens līmeņa atzīmes, par pamatu izmantojot VZD sagatavotās vienkāršotāstopogrāfiskās kartes pamatnē noteikto upes slāni, lai gan, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 7.pantu, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdenslīmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, tad no tā augšējās krants. Ogres upeipraktiski visā dabas parka teritorijā ir izteikts stāvs pamatkrasts, tāpēc aizsargjosla būtujānosaka no pamatkrasta augšējās krants.

Ērgļu, Mazozolu, Taurupes, Meņģeles un Krapes pašvaldību teritoriju plānojumos plānotā unatļautā izmantošana, salīdzinot ar pašreizējo izmantošanu, mainās tikai atsevišķās vietās, kur,galvenokārt, jau esošo apbūvju teritorijās paredzēts tās paplašināt, izbūvējot viensētas, vaiatsevišķus zemes gabalus attīstīt kā tūrisma un rekreācijas teritorijas.

Vairākās pašvaldībās pagasta teritorijas plānojumā pie Ogres upes paredzētas tūrisma unrekreācijas teritorijas, kurās, saskaņā ar apbūves noteikumiem, pieļaujama gan viesnīcu, ganprivātmāju būvniecība, kā arī labiekārtotu tūrisma un atpūtas vietu būvniecība.

Pēc teritoriālās reformas pabeigšanas dabas parka teritorijā mainīsies pašvaldību robežas.Ērgļu un Sausnējas pagasts jau patlaban ir apvienojušies Ērgļu novadā. Taurupes, Mazozolu,Meņģeles, Madlienas un Krapes pagasti tiks iekļauti Ogres novadā, savukārt Lēdmanespagasts Lielvārdes novadā. Ķeguma novads saglabās savas līdzšinējās robežas dabas parkateritorijā.

Visu pašvaldību teritorijas plānojumu apbūves noteikumos ir atsauce uz “Īpaši aizsargājamodabas teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem” (Ministru kabinetanoteikumi Nr. 415, 22.07.2003., grozījumi 26.10.2004. un 08.11.2005.). Plānojumos irnorādīts, ka pašreizējie dabas parka nosacījumi neļauj dalīt zemes gabalus mazākās vienībāspar 10 ha, taču atzīmēts, ka, pēc dabas parka individuālo izmantošanas un aizsardzībasnoteikumu pieņemšanas, šo nosacījumu var mainīt. Dabas aizsardzības plāna izstrādesprocesā vairākas pašvaldības izteikušas vēlmi šo punktu mainīt.

Saskaņā ar pašreizējo likumdošanu (MK noteikumu nr. 883. “Vietējās pašvaldības teritorijasplānošanas noteikumi” 54. panta 2. apakšpunktu) virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās zemesgabalu dalīšanai, apvienošanai vai jaunai apbūvei nepieciešama detālplānojuma izstrāde.Tāpat detālplānojuma izstrāde nepieciešama visās transformējamās lauksaimniecības zemēs(MK noteikumu 619. “Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē parlauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas” 6. un 7.punkts). Līdz šim detālplānojumu izstrāde daudzviet uzsākta un pabeigta Lēdmanes pagastāun Ķeguma novadā. Atsevišķos gadījumos augstāk minētā detālplānojumu izstrādesnepieciešamība veido pretrunīgas situācijas, tāpēc dabas aizsardzības plānā sniegtipriekšlikumi šādu situāciju novēršanai (skatīt 4. un 5. nodaļu).

Kopumā visos teritorijas plānojumos ņemts vērā dabas parka novietojums un aprakstītilikumdošanā noteiktie ierobežojumi dabas parka “Ogres ieleja” teritorijā. Lielākajai daļaipašvaldību teritoriju plānojumiem izstrādes gaitā tika veikts stratēģiskais ietekmes uz vidinovērtējums. Potenciāli lielāko ietekmi no pašvaldību teritorijas plānojumos paredzētajām



16

darbībām uz dabas parka teritoriju varētu atstāt tūrisma un rekreācijas attīstībai paredzētoteritoriju attīstība.

1.1.4. Esošais funkcionālais zonējums

Teritorijai nav apstiprināta funkcionālā zonējuma. 2004. gadā sabiedriskā organizācija –(turpmāk S.O.) „Ceļteka” izstrādāja priekšlikumus dabas parka „Ogres ieleja” zonējumam,taču tie tika noraidīti. Priekšlikums ietvēra sekojošas zonas: dabas lieguma, dabas parka unainavu aizsardzības zonas.

1.1.5. Aizsardzības un apsaimniekošanas īsa vēsture

Vēsturiski, vairākus gadsimtus, Ogres upes ieleju apdzīvojuši zemnieki, uz ko norāda senāsapmetņu vietas, vecie pilskalni un viduslaiku kapsētas. Par intensīvu lauksaimniecībupagājušā gadsimta 30-tajos gados liecina viensētas, kurās ēkas būvētas no lielajiemlaukakmeņiem. Lielās saimniecības ēkas un laidari vēsta par attīstītu laukkopību unlopkopību. Kopš tiem laikiem dabas parkā, māju vietās un lauku vidū, ir saglabājušiesatsevišķi augoši veci platlapu koki, kā arī senas alejas un koku rindas.

Intensīvas saimniekošanas rezultātā, 20. gadsimta otrajā pusē, vismazāk tika skarti grūtiizstrādājamie meži upju nogāzēs, palienēs un gravās. Par to šodien liecina lielais īpašiaizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu atradņu skaits Ogres upei un tās pietekāmraksturīgajos stāvkrastos un stāvajās nogāzes. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pamazāmsaruka intensīvā saimniekošana laukos (S.O. “Ceļteka”, 2004.). Šajā laika posmā sākās arīintensīva mežizstrāde. Teritorijas apdzīvotība pakāpeniski samazinājās, pieaugot pamestoviensētu skaitam. Šī faktora rezultātā daudzviet lauksaimniecības zemes aizauga.

Vēsturiski Ogres upe tika izmantota kokmateriālu pludināšanai un ūdens tūrismam. Meņģelespagasta „Patmalniekos” Ogres upē ir izveidota airēšanas slaloma trase.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 175 “Noteikumi par aizsargājamiemģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” (17.04.2001.) dabas parkā„Ogres ieleja” noteikti trīs dabas pieminekļi – „Līčupes atsegums”, „Brāžu krāces unAkmeņupītes ūdenskritums” un “Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums”. 1977. gadāizveidots dabas liegums “Vērenes gobu un vīksnu audze”. Šī teritorija veidota reti sastopamogobu un vīksnu audžu un Ogres upes vecupju aizsardzībai un saglabāšanai (www.dap.gov.lv).Teritorijai 1999. gadā tika izstrādāts dabas aizsardzības plāns. Saskaņā ar šo plānu Madlienaspagasta padome sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi ir realizējusi vairākusapsaimniekošanas pasākumus dabas liegumā “Vērenes gobu un vīksnu audze”. Nozīmīgākaisno tiem bija regulāra pļavu pļaušana.

1980-jos gados Līčupē notika apjomīga ekoloģiska avārija, kura radās traktoram neveiksmīgišķērsojot braslu, kā rezultātā Līčupē izplūda vairākas tonnas amonjaka. Piesārņojumssasniedza arī Ogres upi un izplatījās tajā. Bojā gāja ļoti daudz zivju. Piesārņojuma nodarītiezaudējumi bija nopietni Ogres upes ekosistēmai un, pēc iedzīvotāju komentāriem, izjūtami vēlmūsdienās.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 90.-to gadu otrajā pusē, veidojot jauno Latvijasenerģētikas politiku, tika dota iespēja mazo hidroelektrostaciju (mazo HES) būvniecībai.Ogres upe ir ļoti piemērota (ievērojams kritums, izteikta upes ieleja utt.) mazo HES

http://www.dap.gov.lv/



17

izvietošanai un arī savulaik uz tās bijušas izvietotas vairākas hidroelektrostacijas, tāpēcaktīvākajā hidroelektrostaciju būvēšanas periodā 1998. gadā tika apskatīta iespēja kopumāizveidot 14 HES (SIA „Nāra”, 1998). HES bija paredzēts būvēt gan to vēsturiskajās, ganjaunās vietās. Plānotās HES izbūves satrauca gan vietējos iedzīvotājus, gan dabas vērtībusargātājus, izraisīja plašus protestus, tāpēc tika pastiprināti apsekotas dabas unkultūrvēsturiskās vērtības. Patlaban uz Ogres upes darbojas trīs HES, no kurām viena atrodasdabas parka teritorijā (Vecogres HES), bet divas ārpus dabas parka upes augštecē.

Saskaņā ar 2001. gada 8. maija Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr. 189“Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” 26. punktu, dabas parkā „Ogresieleja”, pēc īpaši aizsargājamo meža iecirkņu inventarizācijas, ar pagastu pašvaldību lēmumu,ir izveidoti 2 vietējās nozīmes dabas parki – Ērgļu novadā – dabas parks „Vecpriekšēni” unmuižas parks „Vērene” Madlienas pagastā.

2001. gadā pēc Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas(VARAM) pasūtījuma tika veikta īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo suguatradņu inventarizācija. Dabas vērtību izpēti veica Latvijas dabas fonds. Darba gaitā tikakartētas un aprakstītas Latvijas īpaši aizsargājamo biotopu un Latvijas īpaši aizsargājamosugu atradnes. To aizsardzībai tika ierosināts izveidot 62 mikroliegumus: 18 meža biotopiem,4 pļavu biotopiem un 25 tekošu saldūdeņu biotopiem, 9 īpaši aizsargājamu augu suguatradnēm, 1 avoksnājam, kā arī 5 mikroliegumi ierosināti biotopu kompleksiem. Pēcpieejamās informācijas, dabas parkā izveidoti 19 mikroliegumi.

Dabas parkā „Ogres ieleja” ierosināto un izveidoto mikroliegumu karte ir pievienota4. pielikumā.

Mikroliegumu izveide nodrošināja teritorijas dabas vērtību aizsardzību un novērsa topotenciālo apdraudējumu no dažādām saimnieciskajām darbībām (t.sk. HES izbūves).2002. gada 15. janvārī tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 27 “Noteikumi parupēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunothidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus”, kuros tika iekļautaarī Ogres upe.

Taču izveidotie mikroliegumi nenodrošināja Ogres upes ielejas kā vienotas ekosistēmassastāvdaļas aizsardzību, tāpēc, apkopojot dabas, kultūrvēstures un ainaviskās vērtības, tikanolemts izveidot dabas parku “Ogres ieleja”. Dabas parks “Ogres ieleja” izveidots ar2004. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 267 “Grozījumi Ministru kabineta1999. gada 9. marta noteikumos Nr. 83 “Noteikumu par dabas parkiem””. Dabas parkā„Ogres ieleja” tiek aizsargātas Ogres upes ielejas dabas un kultūrvēsturiskās vērtības,sabalansējot to ar atpūtas organizēšanu un saimniecisko darbību. 2004. gadā S.O. “Ceļteka”sagatavoja dabas parka “Ogres ieleja” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumuprojektu, taču šie noteikumi Vides ministrijā netika apstiprināti un tika pieņemts lēmumsvispirms īpaši aizsargājamai dabas teritorijai izstrādāt dabas aizsardzības plānu.

Pamatā makšķernieki un dabas draugi no Ogres upes apkārtnes ir apvienojušies biedrībā „Mēszivīm”, un pēdējos trīs gadus sadarbībā ar pašvaldībām tiek veikta zivju mazuļu ielaišana upē.Biedrība plāno organizēt Ogres upē licencēto makšķerēšanu un Ogres upes apsaimniekošanu.

1.1.6. Kultūrvēsturiskais raksturojums

Vairāki pilskalni blakus Ogres ielejai liecina, ka teritorija jau izsenis ir bijusi apdzīvota, tāpēcmūsdienās Ogres ielejā saglabājušies daudzi kultūras pieminekļi un kultūrvēsturiski objekti.Salīdzinot mūsdienu un 30.-to gadu topogrāfiskās kartes, redzams, ka savulaik viensētu



18

izvietojums dabas parka teritorijā ir bijis daudz blīvāks. Atsevišķās vietās, kur konstatētaaugsta kultūrvēsturisko objektu koncentrācija un saglabāts tradicionālais apdzīvojums unsaimniekošana, vērojamas kultūrainavas.

Saskaņā ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 128 “Par valstsaizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” dabas parka teritorijā sastopamie kultūraspieminekļi doti 1.5. tabulā.

1.5. tabula. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi dabas parka teritorijā

Objekta nosaukums Pašvaldība Valsts aizsardzībasNr.

Pieminekļu vērtībasgrupa

Kaivēnu pilskalns Ērgļu novads 1682 valsts nozīmesPriekšēnu pilskalns Ērgļu novads 1807 valsts nozīmesSkudru pilskalns Ērgļu novads 1806 valsts nozīmesVecpriekšēnu senkapi Ērgļu novads 1808 valsts nozīmesBajārkalniņš Mazozolu

pagasts- -

Baltavas pilskalns Ērgļu novads - -Ogres pilskalns Mazozolu

pagasts1856 valsts nozīmes

Jāņkalniņš Mazozolupagasts

1852 vietējas nozīmes

Menģeles muiža Menģelespagasts

- -

Menģeles kapsēta Menģelespagasts


Menģeles luterāņubaznīca

Menģelespagasts

2889 valsts nozīmes

Vērenes muižas apbūve Madlienaspagasts


Robežnieku senkapi Madlienaspagasts


Uženu pilskalns Madlienaspagasts

1851 valsts nozīmes

Līču senkapi Lēdmanespagasts


Beķubodes viduslaikukapsēta

Lēdmanespagasts

559 valsts nozīmes

Lobes ūdensdzirnavas Lēdmanespagasts


Vilkaušu dzirnavudambis

Lēdmanespagasts

- -

Straumes dzirnavas Ķeguma novads - -Sietiņu jeb Velnakmens Ķeguma novads 1868 vietējas nozīmesTulku viduslaiku kapsēta Ogres novads 1866 vietējas nozīmes

Papildus esošajiem kultūras pieminekļiem dabas parka teritorijā atrodas vairāki objekti arkultūrvēsturisku nozīmi (sk. 1.6. tabulu).



19

1.6. tabula. Dabas parka teritorijā esošie objekti ar kultūrvēstures nozīmi

Objekta nosaukums PašvaldībaBrāžu krāces Ērgļu novadsAkmeņupīte Ērgļu novadsVecogres HES (bijušās Emmas dzirnavas) Mazozolu pagasts, Ērgļu novadsNaudīcēni Ērgļu novadsOgresmuiža Mazozolu pagastsRoplaiņu dzirnavas(Švehenmeijera– Millera dzirnavas)

Mazozolu pagasts

Dievkalns Menģeles pagastsKaļvu ozols Taurupes pagastsDullā Daukas birzs Taurupes pagastsMenģeles kapsēta (atrodams pagāniskaisrata krusts)

Menģeles pagasts

Siliņi ( Sudrabu Edžus muzejs) Menģeles pagastsSilmaču goba Menģeles pagastsVērenes dižakmens (1.2. attēls) Madlienas pagastsDzērves dzirnavas un avots Krapes pagastsAkotu ozols Lēdmanes pagastsRaitas svētavots Lēdmanes pagastsDzelmes dzirnavas Lēdmanes pagastsGlāzšķūņa dolomīta atsegumi Ķeguma novadsJāņozols Ķeguma novadsAkmensdārzs Ķeguma novadsKalnrēžu atsegums Ķeguma novadsTulku pilene Ogres novads

1.2. attēls. Kultūrvēsturisks objekts – Vērenes dižakmens

1.1.7. Valsts un pašvaldības institūciju funkcijas un atbildība aizsargājamāteritorijā

Dabas parka teritorijai nav savas administrācijas. Teritoriju apsaimnieko tās īpašnieki.Vairākas institūcijas (pašvaldību padomes, VAS “Latvijas valsts ceļi”, VAS “Latvenergo”,VAS „Latvijas valsts meži” u.c.) dabas parka teritorijā apsaimnieko dažādus infrastruktūrasobjektus (ceļus, elektrolīnijas utt.). Gandrīz visas pašvaldības ir izstrādājušas teritorijas



20

plānojumus (sk. 1.1.3. sadaļu). Viena no aktīvākajām pašvaldībām, kura savulaik arī izteikusivēlmi veidot teritorijas administrāciju, ir Madlienas pagasta padome. Saskaņā ar dabaslieguma “Vērenes gobu un vīksnu audze” dabas aizsardzības plānu, Madlienas pagastapadome ir īstenojusi vairākus apsaimniekošanas pasākumus.

Dabas teritorijas pārvaldību koordinē Dabas aizsardzības pārvalde, kas ir Vides ministrijaspadotā institūcija.

Dabas parka teritorijas kontroli īsteno Valsts vides dienesta Madonas un Lielrīgas reģionālāsvides pārvaldes un Valsts mežu dienesta Madonas un Rīgas – Ogres virsmežniecības.

Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošās Lauku atbalsta dienesta Viduslatvijas un Lielrīgasreģionālās lauksaimniecības pārvaldes uzrauga normatīvo aktu ievērošanu lauksaimniecībasjomā un administrē Eiropas Savienības, kā arī valsts atbalstu laukiem un lauksaimniecībai.

Dabas aizsardzības plāna izstrādi un pēc tam arī tā ieviešanu uzrauga Dabas aizsardzībaspārvalde.

1.2. Normatīvo aktu normas, kas attiecas uz konkrēto aizsargājamo teritoriju

Latvijas vides un dabas aizsardzības stratēģiskie dokumenti

Nacionālais vides politikas plāns akceptēts Ministru kabinetā 03.02.2004. Bioloģiskāsdaudzveidības saglabāšanai Nacionālais vides politikas plāns paredz:1) saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabisko struktūru daudzveidību;2) saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību.Ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai paredzēts saglabāt meža bioloģisko daudzveidībuun ekoloģisko funkciju kvalitāti klimata un ūdens režīma regulācijā, kā arī augsnes aizsardzībāun paaugstināt meža īpašnieku, apsaimniekotāju un sabiedrības zināšanas par meža bioloģiskāsdaudzveidības un meža ekoloģisko funkciju nozīmību.

Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma akceptēta Ministru kabinetā 16.05.2000.Šī programma paredz dažādus pasākumus, kuri nepieciešami ES direktīvu ieviešanai.Programma paredz īpaši aizsargājamo teritoriju pilnveidošanu, aizsargājamo augu undzīvnieku sugu dzīvotņu aizsardzības nodrošināšanu, labvēlīga aizsardzības statusanodrošināšanu tām sugām, kuras ir apdraudētas.

Vides un dabas aizsardzības normatīvie akti

“Vides aizsardzības likums” (15.11.2006.) nosaka resursu ilgtspējīgu izmantošanu, valstspārvaldes institūciju un pašvaldību institūciju kompetenci vides aizsardzībā un dabas resursuizmantošanā, Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi, LatvijasRepublikas iedzīvotāju pienākumus vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā,sabiedrības tiesības saņemt vides informāciju un piedalīties ar vides aizsardzību saistītulēmumu pieņemšanā. Vides aizsardzības likums nosaka valsts kontroli vides jomā, atbildībupar kaitējumu, kas nodarīts īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem,aizsargājamām sugām un biotopiem, ūdeņiem, augsnei un zemes dzīlēm.



21

Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.1993., grozījumi 30.10.1997.,28.02.2002., 12.12.2002., 20.11.2003. un 15.09.2005.) definē aizsargājamo teritorijukategorijas un nosaka nepieciešamību tām izstrādāt dabas aizsardzības plānus, individuālosaizsardzības un izmantošanas noteikumus.Likuma pielikumā uzskaitītas Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000).Dabas parks “Ogres ieleja” ir B tipa teritorija, kas noteikta īpaši aizsargājamo sugu un īpašiaizsargājamo biotopu aizsardzībai. Teritorijas kods ir LV0304500.

“Sugu un biotopu aizsardzības likums” (16.03.2000., grozījumi 15.09.2005. un10.05.2007.) regulē sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību, veicinapopulāciju un biotopu saglabāšanu, kā arī regulē īpaši aizsargājamo sugu un biotopunoteikšanas kārtību. Likums nosaka valsts pārvaldes un institūciju kompetenci un zemesīpašnieku un pastāvīgo lietotāju pienākumus un tiesības sugu un biotopu aizsardzībā, kā arīnepieciešamību veikt sugu un biotopu monitoringu.

Likums “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbībasierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (30.06.2005.,grozījumi 20.10.2005., 19.12.2006., 04.04.2007., 08.11.2007.) nosaka kompensācijaspiešķiršanas nosacījumus, atlīdzības apmēra novērtēšanu un atlīdzības piešķiršanas kārtību,zemes atpirkšanas nosacījumus.

“Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 415, 22.07.2003., grozījumi 26.10.2004.,08.11.2005. un 10.05.2007.) nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzībasun izmantošanas kārtību, pieļaujamo un aizliegto darbību veidus tajās, kā arī aizsargājamoteritoriju apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanasun izveidošanas kārtību. Teritorijām, kurām nav izstrādāti individuālie aizsardzības unizmantošanas noteikumi, tās aizsardzības un izmantošanas kārtību nosaka šie Ministrukabineta noteikumi.

“Par dabas parkiem” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 83, 09.03.1999., grozījumi28.09.1999., 11.04.2000., 18.03.2003., 08.04.2004. un 10.08.2004.) nosaka dabas parkurobežas un teritoriju aizsardzības statusu. Ar 08.04.2004 Ministru kabineta noteikumosizdarītajiem grozījumiem, dabas parku sarakstā tika iekļauts dabas parks “Ogres ieleja” (39.pielikums).Tā teritorija ir 7516 ha.

“Noteikumi par dabas liegumiem” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 212, 15.06.1999.,grozījumi 26.06.2001., 21.10.2003., 08.04.2004., 10.08.2004., 20.11.2004., 22.11.2005. un14.03.2006.) nosaka dabas liegumu robežas un teritoriju aizsardzības statusu. Dabas parka“Ogres ieleja” teritorijā atrodas dabas liegums “Vērenes gobu un vīksnu audze”.

“Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabaspieminekļiem” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 175, 17.04.2001.) uzskaita valsts nozīmesaizsargājamos ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos pieminekļus. Dabas parka “Ogres ieleja”teritorijā tādi ir trīs:

1) Līčupes atsegums,2) Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums,3) Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums.

„Noteikumi par aizsargājamām alejām” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 888,22.11.2005.) nosaka šādus dabas pieminekļus – aizsargājamās alejas. Dabas parkā „Ogresieleja” atrodas Vērenes muižas aleja (Madlienas pagasts).



22

“Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiemaizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību”(Ministru kabineta noteikumi Nr. 219, 21.03.2006.) nosaka kārtību, kādā novērtē atlīdzībasapmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās unmikroliegumos (turpmāk – atlīdzība), atlīdzības novērtēšanas metodiku un atlīdzībasizmaksas, atlīdzības izmaksu reģistrācijas kārtību un termiņus.

“Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpašiaizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiempostījumiem” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 345, 31.07.2001.) nosaka kārtību, kādāzemes lietotājiem aprēķināmi zaudējumi, ko radījuši īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu unmigrējošo sugu dzīvnieki. Šādi postījumi lauksaimniecībā var būt, piemēram, izbradājumi,izēdumi, izrakņājumi.

“Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējamskaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumuizmaksas” (MK noteikumi Nr. 281, 24.04.2007) nosaka zaudējumu atlīdzināšanas kārtību,atlīdzības lielumu un sugu sarakstu, par kuru iznīcināšanu jāatlīdzina zaudējumi.

“Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām sugām vaiīpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu” (MKnoteikumi Nr. 213, 27.03.2007.) nosaka kritērijus, kurus izmanto, novērtējot īpašiaizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmesbūtiskumu salīdzinājumā ar pamatstāvokli.

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (13.11.1998., grozījumi 30.05.2001.,19.06.2003., 26.02.2004., 15.09.2005. un 07.06.2007) nosaka darbības un objektus, kuriem irnepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums un darbības, kurām ir nepieciešams sākotnējaisietekmes uz vidi novērtējums, kā arī nosaka plānošanas dokumentus, kuriem nepieciešamsstratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. 41.pants paredz, ka kompetentā institūcija varpieņemt lēmumu par ietekmes novērtējumu uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritorijuarī darbībām, kuras nav iekļautas likuma 1. un 2. pielikumā. Novērtējums jāveic saskaņā aratsevišķi noteiktu kārtību.

“Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabasteritoriju (Natura 2000)” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 455, 06.06.2006.) nosakakārtību, kādā novērtējama to paredzēto darbību ietekme uz Eiropas nozīmes īpašiaizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), kuru īstenošanai nav jāveic ietekmes uz vidinovērtējums.

“Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” (Ministru kabinetanoteikumi Nr.157, 23.03.2004.) nosaka, kādiem plānošanas dokumentiem veicams ietekmesuz vidi stratēģiskais novērtējums.

“Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” (Ministru kabinetanoteikumi Nr. 87, 17.02.2004., grozījumi 06.06.2006.) nosaka, kā veicams ietekmes uz vidinovērtējums darbībām, kas tiek plānotas Natura 2000 vietu teritorijā vai to tuvumā.

“Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritērijiLatvijā” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 199., 28.05.2002., izdoti saskaņā ar likuma “Parīpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 43.panta otro daļu) – nosaka kritērijus, kaspiemērojami Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanai Latvijā.



23

„Noteikumi par kritērijiem, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie pasākumi Eiropasnozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam, to piemērošanas kārtībuun prasībām ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādei un ieviešanai” (Ministru kabinetanoteikumi Nr. 594, 18.07.2006.) nosaka kompensējošo pasākumu veikšanas kārtību, japaredzētā darbība negatīvi ietekmēs Natura 2000 teritorijā esošas sugas vai biotopus, un šokompensējošo pasākumu rezultātu monitoringa kārtību.

„Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības plāna saturu unizstrādes kārtību” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 686. 09.10.2007.) nosaka, kādaiinformācijai jābūt ietvertai dabas aizsardzības plānā un kāda ir dabas aizsardzības plānaizstrādes kārtība.

“Par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu”(Ministru kabineta noteikumi Nr. 153, 21.02.2006.) noteikumi nosaka Latvijā sastopamoEiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu. Dabas parka „Ogres ieleja” teritorijāsastopami šādi Eiropas Savienības prioritārie biotopi:

1. Sugām bagātas vilkakūlas pļavas smilšainās augsnēs (Eiropas biotopu klasifikatorakods – 6230*),

2. Parkveida pļavas (6530*),3. Sugām bagātas atmatu pļavas (6270*),4. Pārmitri platlapju meži (91E0*),5. Nogāžu un gravu meži (9180*),6. Boreālie meži (9010*),7. Melnalkšņu staignāji (9080*),8. Purvaini meži (91D0*),9. Avoti, kas veido avotķaļkus (7220*).

“Par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” (Ministru kabineta noteikumi Nr.421,05.12.2000., grozījumi 25.01.2005) nosaka biotopu sarakstu, kurā iekļauti apdraudēti vai retibiotopi.

“Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” (Ministrukabineta noteikumi Nr.45, 30.01.2001., grozījumi 31.05.2005.) definē mikroliegumuizveidošanas un apsaimniekošanas kārtību un to aizsardzības nosacījumus. Dabas parka„Ogres ieleja” teritorijā nodibināti 19 mikroliegumi.

Meži

“Meža likums” (24.02.2000., grozījumi 13.03.2003., 27.01.2005., 29.04.2005., 16.02.2006.un 19.12.2006.) – tā mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, visiemmeža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem garantējot vienādas tiesības, īpašumtiesībuneaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus.

“Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” (Ministru kabineta noteikumiNr.189, 08.05.2001., grozījumi 26.02.2002., 08.02.2005. un 17.05.2005.) nosaka mežaapsaimniekošanas vispārējās dabas aizsardzības prasības, dabas aizsardzības prasībasgalvenajā un kopšanas cirtē, saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanāssezonas laikā

Zemkopības ministrijas instrukcija Nr. 7 “Meža biotopu, kuriem izveidojamimikroliegumi, noteikšanas metodika” (09.11.2001.). Instrukcija izstrādāta, pamatojoties uzMinistru kabineta noteikumiem Nr. 45 “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības unapsaimniekošanas noteikumiem” (pieņemti 30.01.2001.). Saskaņā ar šo instrukciju,juridisko aizsardzības statusu iegūst dabiskie mežu biotopi (DMB).



24

“Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 892,31.10.2006.) nosaka galvenās cirtes un kopšanas cirtes kritērijus, kārtību mežaudzes atzīšanaipar neproduktīvu, slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto koku ciršanas kārtību, cirsmuizveidošanas kārtību, koku ciršanas kārtību ārkārtas situācijās.

“Meža atjaunošanas noteikumi” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 398, 11.09.2001.,grozījumi 06.11.2001. un 24.10.2006.) nosaka meža atjaunošanas termiņus atsevišķiem mežaaugšanas apstākļu tipiem, kritērijus, pēc kuriem mežaudzi atzīst par atjaunotu un atjaunotāsmežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes kritērijus.

“Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanumežā” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 217, 29.05.2001, grozījumi 03.07.2001.,21.09.2004., 15.03.2005., 20.12.2005. un 08.08.2006.) nosaka meža aizsardzības pasākumus,to izpildes kārtību un termiņus, kārtību, kādā izsludināmas ārkārtas situācijas sakarā ar mežaugunsgrēku izplatīšanos, meža kaitēkļu savairošanos un slimību izplatīšanos masveidā. Šienoteikumi attiecas arī uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ja to individuālie aizsardzībasun izmantošanas noteikumi nenosaka citādi.

“Meža zemes transformācijas noteikumi” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 806,28.09.2004., grozījumi 24.10.2006.) nosaka meža zemes transformācijas nosacījumus unmeža zemes transformācijas atļaujas saņemšanas kārtību, kā arī valstij nodarīto zaudējumuaprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību par dabiskās meža vides iznīcināšanu transformācijasdēļ.

“Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 228,29.04.2003.) nosaka kārtību, kādā aprēķina mežam nodarītos zaudējumus, kuri radušies,pārkāpjot prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par meža apsaimniekošanu unizmantošanu.

Ūdeņi

Ūdens apsaimniekošanas likums (16.10.2002., grozījumi 12.12.2002., 29.04.2004. un03.02.2005.), kura mērķis ir izveidot tādu virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības sistēmu,kas: veicina ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, nodrošinot to ilgtermiņaaizsardzību un iedzīvotāju pietiekamu apgādi ar labas kvalitātes virszemes un pazemes ūdeni;novērš ūdens un no ūdens tieši atkarīgo sauszemes ekosistēmu un mitrāju stāvokļapasliktināšanos, aizsargā šīs ekosistēmas un uzlabo to stāvokli.

“Aizsargjoslu likums” (05.02.1997., grozījumi 12.04.2002, 19.06.2003, 22.06.2005. un18.03.2008) likums nosaka dažādus aprobežojumus ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās,ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu platumu atkarībā no to izmēriem. Aizsargjoslas platumsOgres upei ir noteikts 300 m. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 7. pantu virszemesūdensobjektu aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja irskaidri izteikts stāvs pamatkrasts, tad no tā augšējās krants. Ogres upei visā dabas parkateritorijā ir izteikts pamatkrasts, tāpēc aizsargjosla ir jānosaka no pamatkrasta augšējās krants.

“Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” (Ministru kabinetanoteikumi Nr. 406, 03.06.2008) regulē aizsargjoslu noteikšanas kārtību, apzīmēšanu dabā,vides aizsardzības prasības aizsargjoslās.

„Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkāaizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādusmehāniskus šķēršļus” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 27, 15.01.2002, grozījumi



25

21.02.2006) ietver upes, kuras ir nozīmīgas lašveidīgo zivju (laša, taimiņa, strauta foreles unalatas) nārsta un dzīves vietas, kā arī nozīmīgākās upes nēģa un vimbas resursu dabiskajaiatražošanai. Šajos noteikumos ir iekļautas šādas dabas parka “Ogres ieleja” upes – Ogre,Līčupe, Lobe.

”Par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 34, 22.01.2002.,grozījumi 16.01. 2007.). Noteikumi nosaka emisijas robežvērtības uz aizliegumuspiesārņojošo vielu emisijai ūdenī.

”Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” (Ministru kabineta noteikumi Nr.118, 12.03.2002, grozījumi 04.10.2005) nosaka prioritāros zivju ūdeņus, kuros nepieciešamsveikt ūdeņu aizsardzību vai kvalitātes uzlabošanas pasākumus, lai nodrošinātu zivjupopulācijām labvēlīgus apstākļus. Noteikumu 2. pielikums nosaka prioritāros zivju ūdeņus.Šajā sarakstā ir iekļauta arī Ogres upe, kurai no Ērgļiem līdz Ogresgalam un no Ogresgala līdzgrīvai ir noteikts lašveidīgo zivju ūdeņu tips, kuros, kuros dzīvo vai kuros iespējamsnodrošināt lašu, taimiņu un strauta foreļu, alatu un sīgu eksistenci.

Medības

“Medību likums” (08.07.2003., grozījumi 19.12.2006.) nosaka medību saimniecībaspamatnoteikumus Latvijas Republikā un arī medību un medību saimniecības organizēšanudzīvnieku skaita regulēšanas nolūkos īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

“Medību noteikumi” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 760, 23.12.2003., grozījumi23.03.2004.) nosaka medīšanas termiņus medījamām sugām, kā arī gadījumus, kādosiespējamas medības ārpus termiņiem. Šie noteikumi pasaka, ka medības īpaši aizsargājamāsdabas teritorijās nosaka ne tikai šie noteikumi, bet arī īpaši aizsargājamo dabas teritorijuvispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, attiecīgo teritoriju individuālieaizsardzības un izmantošanas noteikumi un citi medības reglamentējošie normatīvie akti.

Zvejniecība un makšķerēšana

“Zvejniecības likums” (12.04.1995., ar grozījumiem līdz 26.05.2005.) Šis likums regulēLatvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo jūras ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivjuresursu iegūšanu, izmantošanu, pētīšanu, saglabāšanu, pavairošanu un uzraudzīšanu. Likumsnosaka zivju resursu un zvejas pārvaldīšanu.

“Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 295,02.05.2007.) nosaka kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas drīkst nodarboties arrūpniecisko zveju Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, izņemot ūdeņus, kas tiek izmantotitikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai. Zveja aizliegta visās Latvijasupēs un kanālos, izņemot Buļļupi un Daugavu.

“Makšķerēšanas noteikumi” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 31, 10.01.2006.) nosakakārtību, kādā fiziskās personas var nodarboties ar amatierzveju – makšķerēšanu, kā arī arzemūdens medībām, vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku ieguvi rekreācijas vai sportanolūkā ar šajos noteikumos atļautiem makšķerēšanas rīkiem Latvijas Republikas ūdeņos.

“Licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – kārtība” (Ministru kabineta noteikumi Nr.574, 14.10.2003., grozījumi 09.05.2006.) Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama licencētāsamatierzvejas – makšķerēšanas, arī licencēto zemūdens medību un licencētās vēžošanas –ieviešana un kontrole, kā arī izstrādājams konkrētās ūdenstilpes licencētās makšķerēšanasnolikums



26

Tūrisms

“Tūrisma likuma” (17.09.1998., grozījumi 07.10.1999., 24.01.2002., 27.02.2003. un16.02.2006.) mērķis ir radīt tiesisku pamatu tūrisma nozares attīstībai Latvijā, noteikt kārtību,kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) darbojastūrisma jomā, un aizsargāt tūristu intereses; likums definē dabas tūrismu.

Īpašuma tiesības un teritorijas plānojumi

Civillikuma (28.01.1937., grozījumi 15.06.1994., 24.04.1997., 16.10.1997., 12.12.2002.)TREŠĀ DAĻA (Lietu tiesības), trešā nodaļa (Īpašums), piektā apakšnodaļa (Īpašumaaprobežojumi), III. Īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumi.1082. pants nosaka: “Īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumu noteic vai nu likums, vaitiesas lēmums, vai arī privāta griba ar testamentu vai līgumu, un šis aprobežojums varattiekties kā uz dažu lietu tiesību piešķiršanu citām personām, tā arī uz to, ka īpašniekamjāatturas no zināmām lietošanas tiesībām, vai arī jāpacieš, ka tās izlieto citi.”

Sadaļā “Mežu lietošanas tiesības aprobežojumi” 1128. pantā noteikts, ka “Privāti meži atrodasto īpašnieku neaprobežotā rīcībā.Piezīme. Mežu lietošanas tiesību aprobežojumi ir noteikti likumos par mežu apsaimniekošanuun izmantošanu,” bet 1129. pantā teikts, ka “Medību tiesības un šo tiesību izlietošanu nosakamedību likums.”Saskaņā ar Civillikumu, Ogres upe no Valolas upes ietekas līdz ietekai Daugavā iekļautapublisko ūdeņu sarakstā.

“Teritorijas plānošanas likuma” (12.06.2002., grozījumi 27.12.2002., 10.04.2003.,17.08.2004., 27.01.2005., 28.12.2006. un 29.03.2007) mērķis ir veicināt ilgtspējīgu unlīdzsvarotu attīstību valstī, izmantojot efektīvu teritorijas plānošanas sistēmu.

“Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” (Ministru kabineta noteikumi Nr.883, 19.10.2004.) nosaka teritorijas plānojuma sastāvdaļas, tā izstrādes un sabiedriskāsapspriešanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, likumības izvērtēšanas un ievērošanaspārraudzības kārtību vietējās pašvaldības līmenī.

Likuma “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” (21.06.1991., grozījumi 27.04.1993. un10.11.1994.) uzdevums ir aizsargāt zemes lietotāju tiesības un regulēt zemes lietošanas unzemes ierīcības pamatnoteikumus.

Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” (17.06.1997., grozījumi 13.11.1997.,21.10.1998., 21.01.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 12.12.2002., 20.06.2003. un20.10.2005.) nosaka nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, nodokļu atvieglojumus.

Zemes dzīļu izmantošana

Likuma “Par zemes dzīlēm” (02.05.1996., grozījumi 11.02.1999., 07.09.2000.,16.12.2004., 05.10.2006.) 6. panta 3. daļā teikts: “Zemes dzīļu izmantošanā jāievēroīpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu aizsardzības un izmantošanasnoteikumi, kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi, kā arī citi zemes dzīļuizmantošanu ierobežojoši noteikumi.”Saskaņā ar šī likuma 11. pantu, zemes īpašnieki un pastāvīgie lietotāji, ievērojot šā likuma 6.panta trešajā daļā minētās prasības, drīkst izmantot zemes dzīles sava zemes īpašuma robežāsbez derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences šādos gadījumos:



27

1) šā likuma pielikumā noteikto bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei, izņemot gadījumus,kad šīm darbībām ir komercdarbības raksturs;2) personiskām vajadzībām ierīkojot un izmantojot grodu, iedzītās un urbtās akas – dziļumālīdz 20 metriem, dažādas būves (pagrabus, tvertnes u.c.) – dziļumā līdz 5 metriem nosākotnējās zemes virsmas to dziļākajā vietā, kā arī ūdens notekas meliorācijas vajadzībāmvirszemes ūdeņu aizvadīšanai.

Derīgo izrakteņu ieguve veicama saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 779 “Derīgoizrakteņu ieguves kārtība” (19.09.2007.) un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 280“Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujuizsniegšanas un ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība” (24.04.2007.).

Kultūrvēstures pieminekļu aizsardzība

Likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (12.02.1992., grozījumi 01.06.1993.,02.12.1993., 09.02.1995., 15.11.2001., 06.11.2003., 28.04.2005.) nosaka kultūras pieminekļuveidus un to aizsardzības un saglabāšanas nepieciešamību.

Aizsargjoslu noteikšana ap kultūras pieminekļiem notiek saskaņā ar noteikumiem “Kultūraspieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodika” (Ministru kabinetanoteikumi Nr. 392, 15.07.2003.).

Citi normatīvie akti

Noteikumi “Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē parlauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas”(Ministru kabineta noteikumi Nr. 619, 20.07.2004., grozījumi 16.08.2005., 07.02.2006.)nosaka kārtību, kādā lauksaimniecībā izmantojamu zemi transformē par lauksaimniecībāneizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atļauju.

“Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” (Ministru kabineta noteikumi Nr. 717,29.08.2006.) nosaka to koku ciršanas kārtību, kas atrodas uz zemes, kura neatbilst Mežalikumā sniegtajai meža zemes definīcijai.

Starptautiskās saistības

Konvencija “Par bioloģisko daudzveidību”, kurai Latvija pievienojās ar likumu “Par 1992.gada 5. jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību”.Šīs konvencijas uzdevumi ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un dzīvās dabasilgtspējīga izmantošana.

Bonnas konvencija “Par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību”, kas apstiprinātaar likumu “Par 1979. gada Bonnas konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku suguaizsardzību (25.03.1999.)”. Konvencijas uzdevums ir migrējošo sugu saglabāšana un šimmērķim lietojamo pasākumu saskaņošana starp areāla valstīm, un, kur tas iespējams, sevišķuuzmanību veltot tām migrējošām sugām, kuru aizsardzības statuss ir nelabvēlīgs, kā arī veicotpasākumus, kas nepieciešami šādu sugu vai to dzīves vides saglabāšanai.

Bernes konvencija “Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību”, kasLatvijā apstiprināta ar likumu „Par 1979. gada Bernes Konvenciju par Eiropas dzīvās dabasun dabisko dzīvotņu saglabāšanu” (17.12.1996.).Šīs Konvencijas mērķis ir aizsargāt savvaļas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, īpaši tāssugas un dzīvotnes, kuru aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība, kā arī veicināt



28

šādu sadarbību. Īpaša uzmanība pievērsta apdraudētajām un izzūdošajām sugām, tai skaitāapdraudētajām un izzūdošajām migrējošajām sugām.

Eiropas Padomes Direktīva “Par savvaļas putnu aizsardzību” 79/409/EEC (02.04.1979.).Direktīva pieņemta, lai saglabātu migrējošo sugu populācijas tādā līmenī, kas atbilst īpašajāmekoloģiskajām, zinātniskajām un kultūras prasībām, tai pašā laikā ņemot vērā ekonomiskās unrekreācijas vajadzības, vai lai regulētu šo sugu populāciju lielumu atbilstībā šim līmenim.Daudzas savvaļas putnu sugas, kuras dabiski sastopamas Eiropas teritorijā, skaitliskisamazinās, dažos gadījumos tas notiek ļoti strauji, un tas rada nopietnus draudus videsaizsardzībai, īpaši tādēļ, ka tiek apdraudēts bioloģiskais līdzsvars.

Eiropas Padomes Direktīva “Par sugu un biotopu aizsardzību” 92/43/EEC (21.05.1992.).Direktīvas mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, veicot dabisko biotopuun faunas un floras aizsardzību. Tā nosaka, ka programmas Natura 2000 ietvaros jāizveidoVienotais Eiropas ekoloģiskais tīkls, kurš aptver īpaši aizsargājamās teritorijas. Šim tīklamjānodrošina, dabisko biotopu tipu un attiecīgo sugu biotopu saglabāšanu, vai kur tasnepieciešams, labvēlīgā aizsardzības statusā atjaunošanu to dabiskās izplatības areāla robežās.



29

1.3. Īss aizsargājamās teritorijas fiziski ģeogrāfiskais raksturojums

Dabas parku veido Ogres upes ieleja aptuveni 70 km garumā. Upes kopgarums ar visiemmeandriem dabas parkā ir 120 km. Platākajā vietā (pie Līčupes ietekas) dabas parka teritorijasplatums sasniedz 5 km, šaurākajā (Ķeguma novads) – 125 m. Vidējais dabas parka teritorijasplatums ir aptuveni 800 m. Teritorijas robeža, galvenokārt, ir noteikta pa dabā labisaskatāmiem objektiem – dažādu kategoriju ceļiem. Taurupes, Madlienas un Lēdmanespagastu teritorijās robeža garākos posmos noteikta pa meža kvartālu stigām, meža unlauksaimniecības zemju un īpašumu robežām.

1.3.1. Klimats

Dabas parka teritorijai raksturīgs mēreni kontinentāls klimats. Teritorija ir izstieptaziemeļaustrumu – rietumu virzienā. Tās augštece atrodas Vidzemes augstienē, kas arī nosakaklimatiskās atšķirības Ogres upes augštecē un lejtecē.

Vidējā janvāra gaisa temperatūra ir -6oC lejtecē un līdz –8oC augštecē. Savukārt jūlija vidējāgaisa temperatūra attiecīgi 16 – 17oC. Valdošie vēji teritorijā ir ziemeļu, ziemeļrietumu.Reljefa ietekmē gaisa temperatūra Vidzemes augstienē ir par 0,5 – 1o C zemāka nekā pārējāteritorijā. Arī bezsala periods teritorijas austrumu daļā ir par 2 nedēļām īsāks (A. Pastors,1999.).

Dabas parka “Ogres ieleja” teritorija augštecē atrodas Vidzemes augstienē (Augšogrespazeminājumā), kur nokrišņu daudzums sasniedz pat 850 mm, turpretī lejtecē Viduslatvijaszemienē (Madlienas nolaidenumā) 700 mm gadā. Teritorijas austrumu daļa atrodas Latvijasreģionā ar noturīgāko un biezāko pastāvīgā sniega segu (biezums > 40 cm ), kas raksturīgiaugstieņu rietumu nogāzēm.

Veģetācijas periods (ar vidējo diennakts temperatūru 5oC un vairāk) ir no 20. aprīļa līdz 15.oktobrim, t.i. 173 dienas (Latvijas daba, 1995.). Izteiktā upes ieleja un teritorijas mežainumsbūtiski ietekmē dabas parka mikroklimatiskos apstākļus, kuri ir nozīmīgi atsevišķu augu undzīvnieku biotopu attīstībā.

1.3.2. Ģeoloģija un ģeomorfoloģija

Dabas parka teritorijas austrumu daļa atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā,centrālā un rietumu daļa – Viduslatvijas nolaidenumā. Teritorijas reljefs augštecē irpaugurains un stipri saposmots. Absolūtās augstuma atzīmes svārstās 180 – 210 m, vidustecē100 – 120 m , bet lejtecē Ogres upe tek pa līdzenu (Viduslatvijas zemieni) teritoriju 50 – 70 mvirs jūras līmeņa. Ogres upei augštecē raksturīga izteikta ieleja ar stāvām nogāzēm.

Upes gultne ir šaura un dziļa. Lejtecē (līdzenumā) ieleja ir mazāk izteikta. Straujākais upesposms ir Brāžu krāces ar kritumu 3,5 m/km. Ogres labā krasta pietekā – Akmeņupītē pēdējos70 m pirms ietekas Ogrē, kritums ir pat 10 m/km. Vidējais upes kritums ir 1,18 m/km (skat.1.3. attēlu).

Ogres upes ieleja izveidojusies Ledus laikmeta beigu posmā kā augstieņu kušanas ūdeņunoteces ieleja, ūdeņiem noplūstot no augstieņu iekšējiem rajoniem uz zemieņu un pieledāju



30

baseiniem. Augšogres pazeminājumā atrodas morēnas un ledāju kušanas ūdeņu veidotieviļņotie līdzenumi, vietām ar zemiem pauguriem.

Pamatiežu virsmu Ogres ielejā veido Augšdevona Franas stāva nogulumi: dolomīti,dolomītmerģeļi ar aleirītu, smilšakmeņu, kā arī smilšainu dolomītu starpkārtām. Kvartāranogulumu slāņkopu veido galvenokārt glaciāli, fluvioglaciāli un aluviāli nogulumi. Ogresaugštecē kvartāra nogulumi pamatā ir 40 – 80 m biezi. Turpretī vidustecē un lejtecē kvartāranogulumu slāņa biezums mainās 10 – 40 m robežās (Latvijas Padomju enciklopēdija 1984.).Dabas parka teritorijā novērojami mūsdienu ģeoloģiskie procesi – meandrēšanās (gultnesizmaiņas regulāri uzkrājoties upes nogulumiem un izskalojoties upju krastiem), kā arīnoslīdeņu veidošanās upes krastu nogāzēs (skat. 1.4. attēlu).

Upes krastos atsevišķās vietās novērojami atsegumi. Ievērojamākie no tiem ir Līčupesstarpmorēnu nogulumu atsegums un Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegumi. Savukārt Ogresupes un tās pieteku gultnēs vietām ir novērojami dolomītu sliekšņi.

1.3.3. Hidroloģija

Ogres upe ir Daugavas labā krasta pieteka. Tā iztek no Vidzemes augstienes dienvidrietumudaļas – Vestienas paugurainē. Sākumposmā upes paliene ir mazizveidota, atsevišķās vietāsparādās terases. Tālāk upe tek pa Augšogres pazeminājumu. Līdz Piterāniem upes ieleja irvāji izteikta. Lejtecē, Viduslatvijas nolaidenumā, upes ieleja sašaurinās un atsevišķās vietāskļūst kanjonveidīga. Ogre tek pa ledāju kušanas ūdeņu noteces ielejām. Terases upes krastossaistītas ar Baltijas jūras senākajiem līmeņiem.

Upes hidroloģiskajam raksturojumam izmantota kādreiz izveidotā hidroloģiskā posteņa“Lielpeči” informācija. Sateces baseins pie posteņa ir 1660 km2 (Latvijas Daba, 1995). Ogresupes raksturojumam izmantoti vidējie, minimālie un maksimālie caurplūdumi. Ogres upeskopējais garums ir 188 km, sateces baseina kopējā platība – 1730 km2 . Vidējā mēneša noteceziemas periodā ir 8,64 m3/s, viszemākā notece vasarā ir 7,60 m3/s, vidējais plūdu caurplūdumsir 55,2 m3/s. Aprēķinātais 30 dienu minimālais caurplūdums ziemā ir 71 m3/s, vasarā –3,19 m3/s.

Ogres lejtecē ir izteikta Rīgas HES ūdenskrātuves līmeņu izmaiņu ietekme, kas nosakastraumes ātrumu un upes dziļumu.

1.3. attēls. Akmeņupīte pirms ietekas Ogresupē

1.4. attēls. Noslīdeņu veidošanās Ogres upeskrastos



31

1.7. tabulā tiek sniegts lielāko Ogres upes pieteku raksturojums (skat. 1.5. attēlu).

1.7. tabula. Lielāko Ogres upes pieteku raksturojums

Nosaukums Krasts Baseina platība, km2 Upes garums, kmAviekste labais 91,4 28Līčupe labais 160 40Lobe kreisais 269,6 22Valola kreisais 106,6 17

Ogres upes baseinā ir izbūvētas piecas hidroelektrostacijas (HES). To raksturojums sniegts1.8. tabulā un to atrašanās vietas attēlotas 1.6. attēlā. HES ūdenskrātuvju ekspluatācijaietekmē upes caurplūdumu. Dabas parkā „Ogres ieleja” atrodas viena HES – Vecogres HES(skat. 1.5. attēlu).

1.8. tabula. Ogres upes baseina hidroelektrostaciju raksturojums

Nosaukums Caurplūdumi,m3/s

Ūdenskrātuvestilpums, tūkst. m3

Ogres HES 1%*– 40695%** – 1,18

135

Vecogres HES(1.5. attēls)

1% – 14295% – 0,52

72

Ērgļu HES 1 % – 18795 % – 0,53

190

Aviekstes HES 1 % – 26,495 % – 0,007

9633

Lobes HES 1 % – 14295 % – 0,52

72

* 1 % maksimālais caurplūdums, kas ir aprēķināts vai novērots vienu reizi 100 gados** 95 % mazākais caurplūdums, kas ir aprēķināts vai novērots vienu reizi 100 gados.

Novadīto notekūdeņu daudzums Ogres upes baseinā ir 319,702 tūkstoši m3 gadā.

1.5. attēls. Vecogres HES aizsprosts

Apsekojot dabas parku „Ogres ieleja” 2007. gada jūlijā – augustā, raksturīgākajos upesposmos, ar zondes palīdzību, tika noteikti upi raksturojošie hidroķīmiskie rādītāji (parauguņemšanas vietas – skat. 5. pielikuma kartē). Visā apsekotajā Ogres upes posmā hidroķīmiskieparametri nesvārstījās. To vidējās vērtības bija:

· pH – no 8,32 līdz 8,36;



32

· t – no 20,9 līdz 21,7 °C;· Sekki jeb caurredzamības disks – redzams līdz upes dibenam;· O2 – 4,23 mg/l – 12,3 mg/l;· Elektrovadītspēja – no 69 līdz 94 mS.

17 Ogres upes posmos tika ievākti zoobentosa paraugi (paraugu ņemšanas vietas – skat. 5.pielikuma kartē). Tika fiksēti arī iespējamie piesārņojuma avoti un citi ietekmējošie faktori.

Ogres upes posms dabas parka teritorijas robežās pēc zoobentosa indikatoru organismiemnorāda, ka upes ekoloģiskais stāvoklis pētītajā Ogres posmā Ērgļi – Ogresgals, novērtējamskā beta-mezosaprobs (saprobitātes indekss S ir robežās no 1,4 līdz 1,7), kā rezultātā pētītoupes posmu var novērtēt kā tīru līdz vāji piesārņotu.

Ogres upes baseinā apzinātas 13 primārās (mehāniskās) attīrīšanas iekārtas un 14 bioloģiskāsattīrīšanas iekārtas. Saskaņā ar statistikas pārskata „Nr.2 - Ūdens” datiem, 1.9. tabulā tieksniegts 2005. gadā Ogres upē novadītais notekūdeņu daudzums un paliekošais piesārņojums.

Valsts statistikas gada pārskats „Nr.2 – Ūdens” ir izstrādāts, lai veidotu informatīvo bāzi“Vides aizsardzības politikas plānā Latvijai” izvirzīto ūdens resursu ilgtspējīgas izmantošanasun ūdens kvalitātes mērķu sasniegšanai un izpildītu Ministru Kabineta 10.02.98. noteikumosNr.48 "Noteikumi par valsts statistisko informāciju" noteikto statistikas informācijas valstsprogrammu. Tas ir izstrādāts saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Kabineta 22.04.97.noteikumiem Nr. 155 "Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām" un Eiropas Savienībasdirektīvām.

Valsts statistikas pārskatu aizpilda visas fiziskās un juridiskās personas Latvijā neatkarīgi noīpašuma formas un darbības jomas un kurām ir izsniegtas ūdens lietošanas atļaujas ūdensieguvei, ūdens ieguvei un notekūdeņu novadīšanai, vai arī tikai notekūdeņu novadīšanai, kāarī derīgo izrakteņu karjeru izmantošanas atļaujas.

Novadītais notekūdeņu daudzums Ogres upes baseinā ir 319,702 tūkstoši m3/gadā.

1.9. tabula. Ogres upes baseinā esošo pašvaldību teritoriju novadītie notekūdeņi unpaliekošais piesārņojums

Pašvaldība Notekūdeņuapjoms,tūkst m3

Suspendētasvielas, t/g

BSP5 t/g(1)

ĶSP, t/g(2)

Nkop, t/g(3)

Pkop., t/g(4)

Ogresnovads

43,291 0,47 1,20 2,8 0,7 0,14

Ķegumapilsēta arlaukuteritoriju

151,8813685,73

0,5496,74

0,3923,65

3,05614,3

18,79 0,10

Lēdmane nav datuKrapespašvaldība

25,19 0,31 1,68 4,91 0,39 0,11

Madliena 84,33 1,11 0,99 7,50 1,13 0,19Meņģele 10,87 0,11 0,13 0,76 1,13 0,19Taurupe 15,24 0,37 0,63 2,40 0,17 0,02Mazozolupag.

14,95 0,1 0,05 0,45 1,13 0,002

Ērgļu 80,82 1,94 3,22 4,62 1,23 0,21



33

Pašvaldība Notekūdeņuapjoms,tūkst m3

Suspendētasvielas, t/g

BSP5 t/g(1)

ĶSP, t/g(2)

Nkop, t/g(3)

Pkop., t/g(4)

novads(1) BSP – Bioloģiskais skābekļa patēriņš;(2) ĶSP - Ķīmiskais skābekļa patēriņš;(3) N – kopējais slāpeklis;(4) P kop – kopējais fosfors

Ministru kabineta noteikumi Nr. 118 „Par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”(12.03.2002, grozījumi 04.10.2005) nosaka prioritāros zivju ūdeņus, kuros nepieciešams veiktūdeņu aizsardzību vai kvalitātes uzlabošanas pasākumus, lai nodrošinātu zivju populācijāmlabvēlīgus apstākļus. Noteikumu 2. pielikums nosaka prioritāros zivju ūdeņus. Šajā sarakstā iriekļauta arī Ogres upe, kurai no Ērgļiem līdz Ogresgalam un no Ogresgala līdz grīvai irnoteikts lašveidīgo zivju ūdeņu tips, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt lašu, taimiņuun strauta foreļu, alatu un sīgu eksistenci.Pēdējo gadu laikā upes ūdens kvalitāte novērtēta grīvas rajonā pēc ķīmiskajiem rādītājiem:BSP5 – 2,0 mg/l, Nkop – 241 mg/l, Pkop – 0,092 mg/l. Ogres upes kritums veicina pašattīrīšanāsprocesu, nodrošinot labu ūdens kvalitāti.

Saskaņā ar Ūdeņu struktūrdirektīvas prasībām un likumu „Par ūdens apsaimniekošanu”, dabasparka „Ogres ieleja ” teritorijā un tā tuvumā ir izdalīti šādi ūdensobjekti (skat. 1.6. attēlu):1) D416 - Ogre no Daugavas līdz Lobei;2) D419 - Ogre no Lobes līdz Līčupei;3) D421 - Ogre no Līčupes līdz Valolai;4) D423 - Ogre no Valolas līdz Sustalai;5) D425 - Ogre no Sustalas līdz iztekai.

Dabas parka “Ogres ieleja” dabas aizsardzības plāns no 2008. gada līdz2018. gadam


34

1.6. attēls Ogres upes galvenās pietekas, HES un izdalītie ūdensobjekti dabas parkā „Ogres ieleja” un tā tuvumā



35

Ogres pietekas noteiktas kā ūdensobjekti: D417 Lobe, D420 Līčupe.Baseinā apzinātas valsts nozīmes ūdensnotekas, kuras pagājušā gadsimtā iztaisnotas vaikurām veikti padziļināšanas darbi, un tās ir:1) Lobe – regulēta, garums 6,30 km,2) Aviekste, garums 21,59 km;3) Līčupe, garums 8,38 km;4) Ranka, garums14,82 km.

1.3.4. Augsne

Augsnei ir nozīme zemes izmantošanas veidu sadalījumā, taču dabas parkā „Ogres ieleja”lauksaimniecības zemju izmantošanu būtiskāk ietekmē sociālekonomiskie faktori. Dabasparka teritorijā dažādo augšņu tipu izplatība saistīta ar reljefu. Augsnes pamatā veidojušās uzmālsmilts un smilšmāla cilmiežiem, teritorijas rietumu daļā uz mālainiem cilmiežiem(O. Nikodemus, 1999.). Ogres upes ielejas stāvajās nogāzēs augšņu horizonti pilnībāneizveidojās. Upes ieleja ir salīdzinoši šaura un dziļa, tāpēc aluviālās augsnes izplatītas tikaipašā ūdensteces krastu zonā. Dabas parka teritorijā sastopamajās lauksaimniecības un mežuzemēs ir izplatītas dažādas augsnes. Lai uzlabotu augsni, daudzviet dabas parkā tika veiktameliorācija gan mežu, gan lauksaimniecības zemēs. Aramzemju īpatsvars dabas parkā navliels. Teritorijas austrumu daļā (Ērgļu novada apkārtnē), reljefa pacēlumos, sastopamaspodzolaugsnes, savukārt reljefa pazeminājumos – velēnu glejaugsnes. Taurupes, Mazozolu unMeņģeles pagastos izplatītas velēnu podzolaugsnes un pseidoglejotās augsnes. Madlienasnolaidenumā plašāk sastopamas kūdraugsnes. Lēdmanes un Rembates apkārtnē arī izplatītasvelēnu podzolaugsnes un pseidoglejotās augsnes (O. Nikodemus, 1999).

1.4. Aizsargājamās teritorijas sociālās un ekonomiskās situācijas apraksts

Dabas parka “Ogres ieleja” teritorija atrodas deviņu pašvaldību teritorijās Madonas un Ogresrajonos. Līdz ar to ekonomiskā aktivitāte dabas parkā ir ļoti neviendabīga. Atsevišķiempagastiem šīs ir ekonomiski mazaktīvas un maz apdzīvotas teritorijas. Tas saistīts ar to, ka šīsteritorijas atrodas pagasta nomalē, piemēram, Taurupes pagastā. Šajās teritorijās novērojamimarginalizācijas (pamestu nomaļu veidošanās) procesi. Tajā pašā laikā, piemēram, Madlienaspagasts raksturojas ar augstu ekonomisko aktivitāti. Kā jau minēts 1.1.3. sadaļā, augstaekonomiskā aktivitāte novērojama Rīgas aglomerācijas vai tai pieguļošajās teritorijās. Lielanozīme teritoriju attīstībai ir pieejamā ceļu infrastruktūra, kura ir salīdzinoši labi attīstītateritorijas rietumu daļā. Teritorijas austrumu daļā, mainoties apdzīvojuma struktūrai unīpašumu pārdalei, atsevišķu ceļu nozīme mazinās. Tā rezultātā pasliktinās to kvalitāte. Dabasparka teritorijā Ogres upi šķērso vairāki tilti, perspektīvā pašvaldības izteikušas vēlmi atjaunotvēl vienu tiltu Ogresmuižā. Lēdmanes pagastā un Ķeguma novadā tiek plānota ievērojamaapdzīvotu vietu (Bekas, Glāzšķūnis) paplašināšana. Šajās pašvaldībās vērojama arī daudzlielāka aktivitāte darījumos ar zemi.

1.4.1. Iedzīvotāji, apdzīvotās vietas, nodarbinātība

Dabas parka teritorijā ietilpst atsevišķas daļas no vairākiem ciemiem – Meņģele (Meņģelespagasts), Bekas, Tūjas, Rozītes (visi Lēdmanes pagastā), Glāzšķūnis (Ķeguma novads) unVērene (Madlienas pagasts). Tāpat dabas parka teritorijā atrodas salīdzinoši liels skaitsviensētu un savrupmāju, lai gan pēdējo 80 gadu laikā tas ievērojami samazinājies. Teritorijasapdzīvotība ir cieši saistīta ar dabas parka ainavu, t.sk. bioloģisko nozīmi. Iedzīvotāju skaitspašvaldībās, kuras ietilpst dabas parkā “Ogre ieleja” apkopots 1.10. tabulā. Šajā tabulā



36

parādīts arī dzīvojamo māju (viensētas un savrupmājas) skaits dabas parka teritorijā, kasiegūts analizējot dažādu pieejamo kartogrāfisko materiālu. Kopumā dabas liegumā atrodas188 viensētas un savrupmājas. Neliela daļa no šīm mājām tiek apdzīvotas sezonāli. Lielākāapdzīvotība ir teritorijās, kur sastopami ciemi. Paplašinot plānoto ciemu teritorijas Lēdmanesun Ķeguma pašvaldību teritorijās, iedzīvotāju skaits dabas parkā varētu ievērojami pieaugt.

1.10. tabula. Dabas parka „Ogres ieleja” pašvaldību iedzīvotāju un viensētu skaits

Rajons Pagasts vai novads Platība(ha)

dabasparkā

Platība(%)

dabasparkā

Iedz. skaitspašvaldībā

(01.01.2007)

Viensētu unsavrupmāju

skaits

Madonas Ērgļu novads 1562,3 20,8 3415 33Ogres Mazozolu pagasts 1254,4 16,7 674 15

Ogres Taurupes pagasts 568,6 7,6 1022 6

Ogres Meņģeles pagasts 1326,1 17,6 734 17

Ogres Madlienas pagasts 1002,3 13,4 2112 40

Ogres Krapes pagasts 366,5 4,8 829 10

Ogres Lēdmanes pagasts 872,6 11,6 1461 47

Ogres Ķeguma novads 462,5 6,1 4479 20Ogres Ogres novads 100,3 1,4 29271 6Iedzīvotāju skaits – Centrālās statistikas pārvaldes dati uz 2007. gada 1. janvāri.

Bezdarba līmenis, saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, Ogres rajonā 2007.gada aprīlī bija 4,9 % (1372 cilvēki), bet Madonas rajonā – 6,1 % (1410 cilvēki).

Daudzi zemju īpašnieki nedzīvo dabas parka teritorijā. Mūsdienās novērojams aktīvs zemestirgus, kā rezultātā darījumi ar zemi notiek arī dabas parka teritorijā. Vērojamas tendences, kazemes īpašnieku saikne ar teritoriju, tās apsaimniekošanu mazinās, līdz ar to, piemēram,lauksaimniecības zemes aizaug. Daudzi īpašnieki uzskata, ka dabas parka statuss pazeminazemes vērtību.

Dabas parka robeža, lielākoties, iet pa ceļiem, kuri intensīvi tiek izmantoti, tāpēc ir aktuāla touzturēšana. Ņemot vērā teritorijas lineāro raksturu, ceļu tīklu apmeklētāju skaits tajā ir grūtinosakāms. Dabas parka teritorija tiek apmeklēta rekreācijas nolūkos – ūdenstūrisms, dabas unkultūras pieminekļu apskate, makšķerēšana, lakšu ievākšana, ogošana, sēņošana utt. Dabasparka teritorijā apmeklētājus piesaista blakus Lobes dzirnavām izveidotais krogs.

Dabas parka teritorijas īpašnieki nodarbojas pārsvarā ar lauksaimniecību un mežsaimniecību.Lēdmanes pagasta, Ķeguma un Ogres novadu teritorijās veidojas apbūves teritorijas ar“guļamrajonu” funkciju.

1.4.2. Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz aizsargājamo teritoriju

Kā nozīmīgākos teritoriju šobrīd un perspektīvā ietekmējošos faktorus varētu minētmežsaimniecisko darbību, lauksaimniecības zemju neapsaimniekošanu, kā rezultātā tāsaizaug, lauksaimniecības zemju transformāciju apbūves vajadzībām, notekūdeņu attīrīšanu



37

iekārtu darbību, mazo HES darbību, meža zemēs – meliorāciju. Vēl pie teritorijas dabasvērtības apdraudošiem faktoriem būtu minami ūdenstūrisms un intensīva lakšu ievākšana.

Intensīva mežsaimniecība teritorijā bija vērojama jau pirms dabas parka izveides 2004. gadā,jo, sākoties „Ogres ielejas“ dabas parka izveidošanas procesam, dažos pagastos bija vērojamatendence pastiprināti nodarboties ar cirsmu izstrādi, veicot kailcirtes. Mežsaimnieciskāsdarbības rezultātā ne tikai tiek ietekmētas dabas vērtības mežu teritorijās, bet arī bojāti ceļi unveicināti noslīdeņu procesi upes krastos.

Mazo hidroelektrostaciju (HES) celtniecība, kas līdz šim apdraudēja Ogres upi, vairs nav tikaktuāla, jo patlaban Ogres upe ir iekļauta to upju sarakstā, uz kurām aizliegta jaunu HESbūve. Pie Noružas ietekas jau darbojas Vecogres HES (agrākās Emmas dzirnavas). Upeaugšpus HES uzpludinājuma zaudējusi savu ainavisko vērtību. Plānotā Krauju HES būvepašreiz nav uzsākta, tai ir beidzies tehnisko noteikumu derīguma termiņš, bet jauni tehniskienoteikumi nav saņemti, un teritorijā izveidotie mikroliegumi nepieļauj zemes transformāciju.Lēdmanes pagastā esošajā Dzelmes HES no 2001. – 2003. gadam tika veikti sagatavošanasbūvdarbi – dzirnavu ēkas attīrīšana, derivācijas kanāla tīrīšana, atplūdes kanāla vietas tīrīšana,piebraucamo ceļu izveide, planēšana, ģeoloģiskā izpēte un citi darbi. Taču dažādu apstākļudēļ būvniecība ir pārtraukta.

Daudzviet pļavas dabas parka teritorijā netiek pļautas un tās apdraud aizaugšana. Attīstotiesapbūvei, daļa no bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, kā arī Latvijas un ES aizsargājamie biotopi,ir pakļauti degradācijas vai iznīcināšanas iespējai.

Dabas parka teritorijā vai tuvu tai atrodas vairākas sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtas(Ērgļos, Vērenē u.c.). Ogres upe uzņem piesārņojumu arī no tās pietekām, tāpēc augstas ūdenskvalitātes nodrošināšanai jāizmanto upju baseinu plānošanas principi. Līdz šim ūdenskvalitāte Ogrē vērtēta kā laba. Atsevišķās vietās dabas parka „Ogres ieleja” teritorijā iruzsākta viesu māju, pirtu un citu rekreācijas objektu būvniecība. Šo objektu izveidē vērībajāveltī lokālajām sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, izvēloties optimālus tehnoloģiskosrisinājumus, lai Ogres upē tiktu ievadīti maksimāli attīrīti notekūdeņi.

Lēdmanes, Ķeguma un Madlienas pašvaldību teritorijās dabas parkā ir izteikta vēlme veidotblīvas apbūves teritorijas. Apdzīvotas vietas Glāzšķūnis apkārtnē zemes īpašumus plānotsdalīt platībās pat līdz 0,25 ha. Atsevišķi apbūvēšanai paredzētie īpašumi atrodas pie pašaOgres stāvkrasta malas. Transformējot lauksaimniecības zemes, būtiski mainīsies Ogres upesainava. Krastu apbūve var izraisīt negatīvu ietekmi uz upes ekosistēmu un krastu biotopiem(var veidoties noslīdeņi utt.).

Antropogēno ietekmi uz teritoriju rada arī apmeklētāji, kuri to izmanto rekreācijas nolūkos.Dabas parka teritorijā katru pavasari novērojama intensīva Latvijas īpaši aizsargājamo augulakšu ievākšana to nedaudzajās, bet bagātīgajās atradnēs. Visvairāk šī problēma attiecināmauz Ērgļu novadu, kura teritorijā Akmeņupītes tuvumā ir plaša lakšu atradne. Ogres upe iriecienīta ūdenstūristu vidū, jo īpaši pavasarī un rudenī. Populārākais posms ir Brāžu krāces,bet arī citi posmi ir iecienīti. Kā galveno problēmu zemju īpašnieki uzsver tūristu atstātosatkritumus. Atsevišķās teritorijās zemju īpašnieki ir ļoti ieinteresēti tūristu piesaistīšanā: tiekplānoti kempingi, telšu vietas, viesnīcas, viesu mājas, pirtis, atpūtas kompleksi. Saimnieciskāsaktivitātes tūristu piesaistīšanai ir vērtējamas ļoti pozitīvi. Iekārtojot un apsaimniekojot telšuvietas un kempingus, daļēji varētu tikt novērsta tūristu radīto atkritumu problēma (S.O.“Ceļteka”, 2004.).

Pie potenciāliem apdraudošajiem faktoriem būtu jāmin arī atsevišķi augošu platlapju koku unaleju izciršana un briežu dārzu ierīkošana.



38

1.4.3. Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi

Dabas parka teritorijā ir sastopami dažādi zemes izmantošanas veidi. Teritorijas izmantošanunosaka gan sociālekonomiskie, gan dabiskie faktori. Kā nozīmīgākos izmantošanas veidusvarētu minēt lauksaimniecību, mežsaimniecību, tūrismu un atpūtu, medības.

Medības

Dabas parkā medības notiek saskaņā ar Medību likumu un medību noteikumiem. Ērgļunovada teritorijā atrodas lielākie dabas parka meža masīvi. Dabas parka „Ogres ieleja”rietumu daļai, pateicoties teritorijas lineārajam raksturam, reljefam un zemes lietojumam(dominē lauksaimniecības zemes, izplatīta apbūve), nav būtiskas nozīmes no medībuviedokļa.

Dabas parka teritorijā notiek medības. Medību platības apsaimnieko 12 medību kolektīvi:Ogres rajonā

· medību kolektīvs „Gāršas”· medību kolektīvs „Breneks”· medību kolektīvs „Lēdmane”· Krapes mednieku biedrība· mednieku biedrība „Madliena”· mednieku biedrība „Lokmane”· Vērenes mednieku biedrība· Menģeles mednieku biedrība· Mazozolu mednieku biedrība· medību kolektīvs „Plauži”

Madonas rajonā· medību kolektīvs „Ozoliņi”· medību kolektīvs „Liepkalne”.

Medījamo dzīvnieku saraksts un skaits sniegts 1.11. tabulā. Tā kā minēto kolektīvu līgumānoteiktās platības atrodas arī ārpus dabas parka, tad precīzu dzīvnieku skaitu (uzskaitītos unnomedītos) tieši dabas parka teritorijā norādīt nav iespējams.

1.11. tabula 2006. - 2007. gada medību sezonā nomedīto dzīvnieku skaits pa medībukolektīviem (ieskaitot ārpus dabas parka nomedītos dzīvniekus)

Medniekukolektīvi

Dzīvnieki

„Lēdmane” „Gāršas” „Ozoliņi” „Liepkalni”

Aļņi 2 2 4 -Staltbrieži 1 4 – –Stirnas 46 29 28 11Mežacūkas 12 14 12 3Bebri – – 46 40

Gan dabas parkā, gan tam pieguļošajās teritorijās dominē kultūrainava ar lielulauksaimniecības zemju īpatsvaru. Tādēļ visos medību iecirkņos galvenie medījamiedzīvnieki ir stirnas un meža cūkas. Lai gan bebri sastopami praktiski visās ūdenstecēs, t.sk.Ogres upē visā tās garumā, samērā intensīvas bebru medības notiek tikai tajos medībuiecirkņos, kas atrodas Madonas rajonā, kur lielāka bebru ietekme uz meža un



39

lauksaimniecības zemēm. Bebru darbība atstāj ietekmi arī uz dabas liegumu „Vērenes gobuun vīksnu audze”.

Lauksaimniecība

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem ievērojamu daļu no dabas parka teritorijas.Dabas parka “Ogres ieleja” rietumu daļā (Krapes un Lēdmanes pag., Ķeguma novadā)lauksaimniecības zemes tiek apsaimniekotas daudz intensīvāk nekā austrumu daļā. Liela daļalauksaimniecības zemju ārpus upes ielejas ir meliorētas. Austrumu daļā (Taurupes, Mazozolupag.) vērojami marginalizācijas procesi, kad tiek pamestas lauksaimniecības zemes nomalēs,kā rezultātā tās aizaug. Lauksaimniecības zemes pamatā veido pļavas un atmatas, aramzemjuīpatsvars nav liels. Būtiski faktori lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas veicināšanai irpieejamie ES tiešie maksājumi, kā arī lauksaimniecības zemju atrašanās vieta. Veicot izpētidabas parkā „Ogres ieleja” ievērojamās platībās, ir izdalīti bioloģiski vērtīgie zālāji. Šādasteritorijas vairāk ir Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu pagastos un Ērgļu novadā. Diemžēldaudzviet tieši šīs teritorijas aizaug ar krūmiem, jo tās netiek apsaimniekotas. Dabas parkateritorijā (Madlienas pagastā) daļēji atrodas z/s „Galiņi”, kas nodarbojas ar dārzeņu audzēšanuaptuveni 200 ha lielā platībā, un ir viens no lielākajiem šāda veida ražotājiem Latvijā, unlauksaimniecības uzņēmumi SIA „Madliena 2” un „Tilbe Agro”.

Mežsaimniecība

Dabas parkā „Ogres ieleja” mežu zemes aizņem 3155 ha (dati no Valsts mežu dienestamežaudžu datu bāzes uz 05.2007.). No tām mežs aizņem 2879 ha, izcirtumi – 232 ha, zāļupurvi – 7 ha, lauces – 34 ha, pārplūstoši klajumi – 2 ha.

Lielākā daļa dabas parka mežu ir fizisko personu īpašums – 2803 ha un 314 ha piederjuridiskām personām. Valsts īpašumā ir 22 ha meža zemes un pašvaldībām pieder 16 ha meža.

Lielāko daļu parka mežu aizņem sausieņu meži (82,44%). Salīdzinoši nelielās platībāssastopami slapjaiņi, purvaini āreņi un kūdreņi. Pēc augšanas apstākļu tipa dominējošie ir vēri,kas aizņem vairāk kā 59% no dabas parka mežu platības (skat. 1.12. tabulu).

1.12. tabula. Dabas parka „Ogres ieleja” mežu sadalījums pēc augšanas apstākļu tipa

Augšanasapstākļu tips

Valstszemes (ha)

Privātās zemes unpašvaldību zemes(ha) Kopā (ha) %

Mētrājs 1 <1 2 0,06%Lāns 3 4 7 0,22%Damaksnis 7 428 435 13,79%Vēris 3 1869 1872 59,33%Gārša 3 282 285 9,03%Slapjais damaksnis 57 57 1,81%Slapjais vēris 125 125 3,96%Slapjā gārša 16 16 0,51%Purvājs 2 2 0,06%Niedrājs 19 19 0,60%Dumbrājs 63 63 2,00%Liekņa <1 1 0,03%Šaurlapju ārenis 4 41 45 1,43%Platlapju ārenis 121 121 3,84%



40

Augšanasapstākļu tips

Valstszemes (ha)


Mētru kūdrenis <1 1 0,03%Šaurlapju kūdrenis 15 15 0,48%Platlapju kūdrenis 46 46 1,46%

Pēc aizņemtās platības nozīmīgākā koku suga ir baltalksnis, kas ir valdošā suga gandrīz 31%mežaudžu. Baltalkšņa meži novietoti, galvenokārt, tiešā upes tuvumā uz stāvām nogāzēm vaimitrās upju palienēs. Nākamie nozīmīgākie ir bērzu meži, kas aizņem ~26% no mežuteritorijām. 50 % dabas parka mežu ir I bonitātes (skat. 1.13. tabulu).

1.13. tabula. Dabas parka „Ogres ieleja” mežu sadalījums pēc bonitātes1

Bonitāte Ia I II III IVPlatība (ha) 256 1449 1022 135 17Platība (%) 9% 50% 35% 5% 1%

1.14. tabula. Dabas parka „Ogres ieleja” mežu sadalījums pēc valdošās koku sugas

Valdošā kokusuga

Valstszemes (ha)


Priede 10 154 164 5,20%Egle 5 498 503 15,94%Bērzs 4 820 824 26,12%Melnalksnis 16 16 0,51%Apse <1 242 243 7,70%Baltalksnis 2 967 969 30,71%Ozols 35 35 1,11%Osis 8 8 0,25%Liepa 9 9 0,29%Goba, vīksna 104 104 3,30%Blīgzna <1 1 0,03%Kļava 4 4 0,13%

Tomēr lielākā daļa (2402 ha) no dabas parka mežiem ir mistrotas audzes, kur mežaudzespirmo stāvu veido divu vai vairāku sugu sajaukums. 478 ha no dabas parkā esošajiem mežiemaizņem tīraudzes, no kurām lielākās platības aizņem baltalkšņa meži (207 ha) un egles meži(120 ha) (skat. 1.14. tabulu). Dabas parka teritorijā esošo mežaudžu vecums lielākoties irmazāks par 100 gadiem (92%) (skat. 1.15. tabulu). 6. pielikumā ir pievienota karte, kura attēlodabas parka „Ogres ieleja” mežaudžu vecumu. Vecākas mežaudzes aizņem salīdzinošinelielas platības.

1

Bonitāte ir cilvēku radīta iedalījuma vienība mežaudzes ražīguma raksturošanai, ko nosaka pēc kokuaugstuma noteiktā vecumā. Audzes bonitātes apzīmēšanai lieto ciparus no 1 līdz 5 (parasti lietoromiešu ciparus). Augstākā bonitāte ir 1, zemākā- 5. Bonitāti konkrētai audzei Jūs varat atrast mežainventarizācijas dokumentos.



41

1.15. tabula. Dabas parka „Ogres ieleja” mežu sadalījums pēc vecuma

Audžu vecumsValsts zemes(ha)

Privātās zemesun pašvaldībuzemes (ha) Kopā (ha) %

0 – 20 <1 583 584 18,51%21 – 40 <1 469 470 14,90%41 – 60 3 850 853 27,04%61 – 80 6 523 529 16,77%

81 – 100 10 479 489 15,50%101 – 120 150 150 4,75%121 – 140 <1 26 27 0,86%141 – 160 1 4 5 0,16%

>160 <1 5 6 0,19%

Ja salīdzina mežaudžu vecumu pēc valdošajām koku sugām, tad redzams, ka lielākā daļapriežu mežu ir pārsnieguši teorētisko ciršanas vecumu (skat. 1.16. tabulu). Egļu mežu vecumastruktūrā redzams, ka lielākā daļa dabas parkā ietilpstošie egļu meži ir dabiskas izcelsmes unpārsniedz 80 gadu vecumu. Maz ir egļu audžu vecumā no 40 līdz 80 gadiem. Savukārt,nozīmīgas platības aizņem par 40 gadiem jaunāki egļu meži, kas norāda uz mērķtiecīgi veiktuegles stādījumu atjaunošanu dabas parka teritorijā. Dabas parka „Ogres ieleja” teritorijāsastopamās platlapju mežaudzes ir vecas, bet jaunu platlapju audžu ir ļoti maz.

1.16. tabula. Dabas parka „Ogres ieleja” mežu sadalījums pēc valdošās koku sugas unvecuma

Valdošā kokusuga 0 – 20 21 – 40 41 – 60 61 – 80 81 – 100 >100Priede 3 3 9 29 78 42Egle 120 63 25 40 173 82Bērzs 80 66 206 293 163 16Melnalksnis <1 3 11 2 0 0Apse 76 7 46 68 39 7Baltalksnis 72 327 550 20 0 0Ozols 0 0 1 1 7 26Osis 4 0 1 0 2 1Liepa 0 0 1 5 1 2Goba, vīksna 0 0 8 60 24 12Blīgzna 0 0 <1 0 0 0Kļava 0 0 1 3 0 0

Pēdējos desmit gados mežsaimnieciska darbība ir veikta 1107 ha platībā. No tām 1068 haveikta meža ciršana. Cirstās platības atjaunotas 199 ha. Pēc dabas parka izveides 2004. gadāsaimnieciskā darbība veikta 641 ha platībā. No tām 522 ha platība veikta meža ciršana. Visāmdabas parkā ietilpstošajām mežaudzēm ir saimnieciskās darbības aprobežojumi.

Tā kā valsts īpašumā esošie meži aizņem salīdzinoši nelielas platības, teritorijā nav veiktaapsekošana dabisko meža biotopu inventarizācijas laikā (1999. – 2005. gads). Šeit ir veiktiatsevišķi apsekojumi, sastādot ierosinājumus mikroliegumu izveidošanai.



42

Tūrisms

Dabas parkā „Ogres ieleja” „centrālā artērija” ir Ogres upe, kas līdztekus Latvijasiecienītākajiem ūdenstūrisma galamērķiem – Gaujai, Salacai, Abavai, Amatai, Braslai u.c.,ieņem stabilu vietu pirmajā populārāko ūdenstūrisma upju desmitniekā (galvenokārt ganizmantojama pavasara palos). Viens no iemesliem Ogres popularitātei ir tās posms lejpusĒrgļiem, kur atrodas tehniski sarežģītās Brāžu krāces (1.7. attēls), kas piemērotas ekstrēmāūdenstūrisma piekritējiem.

Ogre tūrisma resursu, infrastruktūras, ainavas, popularitātes u.c. aspektu ziņā nav salīdzināmaar Gauju vai Salacu, taču tajā pat laikā upe piesaista ar savu mazskarto ielejas dabu,mazapdzīvotajiem krastiem un atsevišķiem tūrisma objektiem tās krastos vai to tuvākajāapkārtnē.

1.7. attēls. Brāžu krāces pavasarī un norāde uz tām (2007. gada 30. aprīlis)

Citi teritorijas izmantošanas veidi

Dabas parka teritorijā atrodas un to šķērso gan valsts, gan pašvaldību, gan privātie autoceļi,kuru izmantošana ir nozīmīga vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat teritorijā sastopamas arī dažāduinženierkomunikāciju trases. Atsevišķās vietās dabas parkā sastopami arī lauksaimnieciskāsprodukcijas ražošanas un kokapstrādes uzņēmumi.

Dabas parka teritorijā uz Ogres upes atrodas viena hidroelektrostacija – Vecogres HES (skat1.5. attēlu).

Ogres upē ir atļauta tikai makšķerēšana, rūpnieciskā zveja nenotiek. Ogres upe ir diezganiecienīta makšķernieku vidū. Tajā sastopami asari, ālanti, baltie sapali, līdakas, plauži, pliči,raudas, ruduļi, sapali, foreles, alatas un vēdzeles. Atsevišķos posmos sastopami līņi, vimbas,salates un zandarti (www.copeslapa.lv). Pēdējos gados biedrība „Mēs zivīm” veic dažāduspasākumus zivju resursu uzlabošanai Ogres upē. Jau trīs gadus upē tiek laisti foreļu un alatumazuļi. Biedrība plāno Ogres upē ieviest licencēto makšķerēšanu. Tāpat paredzēts turpinātzivju resursu pavairošanu un upes biotopu apsaimniekošanu, tai skaitā lašveidīgo zivjudzīvotņu uzlabošanu.

http://www.copeslapa.lv/



43

2. AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS NOVĒRTĒJUMS

2.1. Aizsargājamā teritorija kā vienota dabas aizsardzības vērtība un faktori,kas to ietekmē

Ņemot vērā lielo īpaši aizsargājamo biotopu un sugu atradņu koncentrēšanos dabas parkā„Ogres ieleja”, to nozīmi Eiropas retu un izzūdošu sugu un biotopu aizsardzības kontekstā,dabas parks „Ogres ieleja” atzīstams par būtisku teritoriju bioloģiskās daudzveidībassaglabāšanā Latvijā.

2.2. Ainaviskais novērtējums

Ogres upe ir viena no garākajām Latvijas upēm un lielākā daļa no tās ielejas ir iekļauta dabasparkā „Ogres ieleja”, kurš atrodas Latvijas centrālajā daļā. Aptuveni vienu kilometru uzaustrumiem no dabas parka sākas aizsargājamo ainavu apvidus “Vestiena” teritorija, kas irviena no ainaviski nozīmīgākajām Latvijā. Vidzemes augstienes centrālajā daļā, aptuveni 15km uz ziemeļaustrumiem no dabas parka “Ogres ieleja”, atrodas vēl viena Latvijā ainaviskinozīmīga teritorija aizsargājamo ainavu apvidus “Vecpiebalga”.

Latvijas ainavu kartē, ko sastādījis O. Nikodemus, ņemot vērā reljefa raksturu, Ogres upesieleja izdalīta kā upju ainava. Savukārt, tai pieguļošās teritorijas, pārsvarā ietilpst mežārumorēnas paugurainē un smilšmāla un mālsmilts mežāru viļņainē. Tas nosaka to, ka dabasparka apvidū ainavas matricu (pamatstruktūru) veido mežu zemes. Reģionālā līmenī ainavurajonēšanu veicis K. Ramans (1990). Pēc šīs klasifikācijas dabas parks “Ogres ieleja” ietilpstVidzemes augstienes ainavzemes Augšogres – Jumurdas ielieces ainavapvidū unDienvidvidzemes ainavzemes Vidzemes nolaidas ārainē (Ainavu aizsardzība, 2000). Veicotdabas parka ainavu telpu novērtējumu izmantota ainavu aprakstīšanas metode.

Dabas parka “Ogres ieleja” ainavas pamatstruktūru veido izteiktā upes ieleja ar sānu gravām,kurā dominē mežu teritorijas. Upes ieleja veido lineāru elementu apvidus ainavas struktūrā unveic ekoloģiskā “koridora” funkcijas. Dabas parkā ietilpst arī ielejai pieguļošie meža unlauksaimniecības zemju masīvi. Atsevišķās vietās teritorijas rietumu daļā sastopamasapdzīvotu vietu (ciemu) ainavas (Meņģele, Bekas, Glāžšķūnis u.c.). Ainavas struktūrasgalvenie noteicošie faktori teritorijā ir reljefs un zemes izmantošana.

Dabas parka teritorijā pēdējo simts gadu laikā ir notikušas būtiskas ainavu struktūrasizmaiņas. Galvenokārt izmaiņas saistāmas ar cilvēka saimniecisko darbību. Salīdzinotmūsdienu mežu teritoriju īpatsvaru ar 1930-to gadu redzams, ka mūsdienās dabas parkā mežuteritorijas sastopamas daudz vairāk (skatīt 2.1. attēlu). No tā izriet, ka savulaik dabas parkaainava bijusi daudz atklātāka, lielāks īpatsvars ir bijis mitrām pļavām un krūmājiem. Ainavābija sastopama daudz lielāka elementu daudzveidība. Būtisks faktors šādas ainavu struktūrasnodrošināšanā bija dispersais viensētu izvietojums un ekstensīvā lauksaimniecība. 20. gs.otrajā pusē meliorācijas rezultātā mitrās pļavas tika pārveidotas, krūmāji - apmežoti.Mainoties apdzīvojuma struktūrai (no viensētām uz ciemiem) izzuda daudzas viensētas unnomalēs sastopamās lauksaimniecības zemes pamazām apmežojās. Šajā laika periodā notikaainavas homogenizācija, kuras rezultātā izveidojās plaši vienlaidus lauksaimniecības zemjuun mežu masīvi. Pēc 20. gs. beigu straujajām sociālekonomiskajām un politiskajāmpārmaiņām dabas parka ainava piedzīvoja jaunas pārmaiņas. Daudzviet lauksaimniecībāizmantojamās zemes netika apsaimniekotas, kā rezultātā tās aizauga ar krūmiem un patlaban



44

jau iekļautas mežu teritorijās. Pēc 2000. gada mežu teritorijās notika intensīvamežsaimnieciskā darbība, kā rezultātā meži tika fragmentēti.

2.1. attēls. Ainavu struktūras izmaiņas

Pārmaiņas ainavu struktūrā notikušas un joprojām turpinās dažādu sociālekonomisko faktoruietekmē, no kuriem kā galvenos varētu minēt šādus:

· tautsaimniecības attīstība 20. gs. 30.-tajos gados,· 2. Pasaules kara laikā veiktās iedzīvotāju deportācijas, kuru rezultātā ievērojami

samazinājās lauku sētu apdzīvotība,· plaša lauksaimniecības zemju meliorācija pēc 2. Pasaules kara,· apdzīvojuma struktūras pārmaiņas sākot no 20. gs. 60.-tajiem gadiem,· lauksaimniecības panīkums 20. gs. 90.-to gadu sākumā,· ceļu izzušana,· mežsaimnieciskā darbība 20. gs. 90.-to gadu beigās un pēc 2000. gada.

Pie mūsdienu nozīmīgākajām ainavu struktūras izmaiņām dabas parkā varētu minētlauksaimniecības zemju aizaugšanu. Tāpat dabas parka ainavā ienāk arī jauni ainavaselementi - karjeri, savrupmāju apbūve, mākslīgās ūdenstilpes utt.

Dabas parkā „Ogres ieleja” vērojamas lokālo ainavu un tās elementu pārmaiņas dabisko (pali,noslīdeņu veidošanās, vecupju aizaugšana u.c.) un antropogēno (apbūve, nakšņošanas vietuizveide u.c.) faktoru ietekmē.

Ogres upes ieleja ir ainavekoloģiski nozīmīgs ainavas elements dabas parkā. Kā koridors tassavieno dažādus ainavu tipus, tāpēc svarīgi būtu nodrošināt tā nepārtrauktību, nefragmentējotto.

Viens no būtiskākajiem ainavas estētiskākās vērtības noteikšanas kritērijiem ir tās pieejamībaun uztveres iespējas. Dabas parka “Ogres ieleja” ainavas ir uztveramas pārvietojoties paceļiem vai pa Ogres upi. Vērojamās ainavas abos gadījumos atšķiras. Laižoties ar laivu lejuppa upi, praktiski var uztvert tikai upes ielejas ainavu, kurai galvenokārt raksturīgi šādi ainavuveidi:

· dabiska straujteču upe gan ar krācēm, gan bez krācēm (izņemot upes posmu pirmsVecogres HES);

· upes ieleja ar stāviem dabiskiem vai mazpārveidotiem mežainiem krastiem unnelielām palieņu un virspalu terases pļavām.



45

Pārvietojoties pa dabas parka ceļiem ar autotransportu vai kājām, ir vērojamas dažādasainavas: gan mozaīkveida, gan lauksaimniecības zemju, gan meža ainavas. Dabas parkaainava vērojama arī šķērsojot vairākus tiltus un atsevišķās vietās pārvietojoties gar upesieleju.

Tāpat kā teritorijas ainavu ekoloģiskās un bioloģiskās vērtības, arī ainavu estētisko vērtībuietekmē reljefs. Papildus ainavas vizuālo vērtību paaugstina tajā sastopamie ainavaselementi - kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti (pilskalni, muižu kompleksi), atsevišķi augošikoki un koku grupas (veci ozoli u.c.), viensētu puduri utt. Teritorijai ir augsts ainaviskaispotenciāls un dabas parka teritorijas ainaviskā vērtība ir labs priekšnosacījums tūrismaattīstībai.

Dabas parka “Ogres ieleja” austrumu daļā (Augšogres pazeminājumā) un tās apkārtnē irvērojamas ainavas ar tālām un plašām skatu perspektīvām (2.2. un 2.3. attēls). Pārsvarā te irsastopamas vizuāli pievilcīgas, Latvijai tipiskas mozaīkveida ainavas (pauguraiņu un viļņotulīdzenumu) ar lauksaimniecības un meža zemju miju un viensētu puduriem. Šajās ainavāsdaudzviet sastopami vizuāli augstvērtīgi ainavu elementi – Vērenes ozolu aleja (2.4. attēls)u.c.

2.2. attēls. Skats uz Jaunveģeriem (Ērgļunovads)

2.3. attēls. Ainava dabas parka apkārtnē (Ērgļunovads)

Dabas parka centrālajā un rietumu daļā (no Vērenes uz rietumiem) pamatā vērojamas viļņotulīdzenumu lauksaimniecības zemju ainavas, kurās skatu perspektīvas noslēdzas upes ielejasmežos (2.5. un 2.6. attēls.).

Ņemot vērā teritorijas ainavekoloģiskos un ainavu estētiskos aspektus, tās austrumu daļa(sākot no Vērenes) vērtējama kā ainaviski nozīmīgākā. Tai piemīt arī ainaviski augstākspotenciāls, kurš jau patlaban tiek veiksmīgi izmantots tūrisma attīstībai.

Perspektīvā dabas parka ainavā varētu parādīties jauni ainavas elementi, kā piemēram, atpūtaskompleksi ar nepieciešamo infrastruktūru (sporta laukumi, ūdenstilpes), karjeri un blīvasavrupmāju apbūve.



46

2.4. attēls. Vērenes ozolu aleja 2.5. un 2.6. attēls. Skats uz Ogres ieleju pie Tulkiem unGlāzšķūnī (fonā Ogres ielejas meži)

Domājot par teritorijas aizsardzības mērķiem, būtu jāņem vērā dabas parka “Ogres ieleja”izteikti lineārais raksturs, teritorijas platība (viena no lielākajām Latvijas īpašiaizsargājamajām teritorijām), pašreizējie zemes izmantošanas veidi un attīstības perspektīva.Tāpēc primāri teritorijā kā vienots komplekss būtu jāaizsargā tieši upes ieleja, nodrošinot tāsnepārtrauktību un novēršot fragmentāciju.

Nacionālas nozīmes ainavas dabas parka teritorijā nav sastopamas, taču būtu nepieciešamsaizsargāt arī dabas parkā sastopamās tipiskās ainavas, jo tās ir būtiska dabas kompleksasastāvdaļa un zināmā mērā nodrošina upes ielejas ekosistēmas aizsardzību.

2.3. Biotopi, to sociālekonomiskā vērtība un ietekmējošie faktori

Dabas parkā “Ogres ieleja” ir konstatēti vairāki Eiropā un Latvijā īpaši aizsargājami mežu,pļavu un saldūdens biotopi – skat. 2.2., 2.3., 2.5. un 2.6. tabulās un tie ir attēloti 7., 9., 10.pielikumos.Turpmākajās nodaļās tiek dots sīkāks dabas parka teritorijā sastopamo biotopu apraksts.

2.3.1. Saldūdens biotopi

Ogres upes biotopu kartēšana veikta 2007. gada jūlijā un augustā, veģetācijas maksimālāsattīstības stadijā, veicot vizuālu upes apskati, ejot kājām gar upes krastu un, seklajās vietās,brienot pa upi un fiksējot aizauguma līmeni, to veidojošo augstāko ūdensaugu sugu sastāvu,grunts raksturu, kā arī ievācot bentosa paraugus un konstatējot aizsargājamo zivju, zoobentosaun tīru vidi raksturojošu sārtaļģu klātesamību. 5. pielikuma kartē redzamas paraugu ņemšanasvietas un tiek sniegtas arī izpētes rezultātu tabulas.

Ogres upei raksturīga ievērojama ūdens biotopu dažādība, kas saistīta ar upes straumesātrumu, gruntīm un augāju. Straujākos posmos biotopu veido krāces, akmeņu krāvumi, oļi,kam piesaistītas ūdenssūnu, sārtaļģu un pavedienaļģu audzes. Mierīgākos posmos dominējošovietu ieņem atsevišķi akmeņi un akmeņu krāvumi, rupja grants, smilts, uz kuriem tikakonstatētas ūdenssūnu, gundegu, meldru, glīveņu audzes. Arī šeit tika konstatētas sārtaļģes(Hildebrandia rivularis).



47

Dabas aizsardzības vērtība

Saskaņā ar Latvijas biotopu klasifikāciju (Kabucis 2001), dabas parkā konstatēti sekojošibiotopu veidi: straujteces posmi upēs, krāces upēs, akmeņu sakopojumi upēs, ūdenskritumi unkāples upēs, smilšu sēres, oļu sēres, upju piekrastes virsūdens augu josla, saliktā ūdensaugujosla upēs. Biotopu klasifikatora kodi tiek sniegti 2.1. tabulā. Saldūdens biotopu kartepievienota 7. pielikumā.

2.1. tabula. Dabas parka „Ogres ieleja” sastopamie saldūdens biotopi pēc Latvijas biotopuklasifikācijas

Nosaukums Latvijas biotopu klasifikatora kods Aptuvens posmagarums upē

Straujteces posmi upēs D.2. (apakštipi D.1.1., D.1.2., D1.4.) ~21,8 kmKrāces upēs D.1. (apakštipi D.2.1., D.2.3.) ~2,7 kmAkmeņu sakopojumiupēs

D.3. (apakštipi D.3.1., D.3.3.)

Ūdenskritumi unkāples upēs

D.4. (apakštipi D.4.1.) 0,2 km

Smilšu sēres D.5.

Garums mainīgs vaipunktveida objekti

Oļu sēres D.6.Upju piekrastesvirsūdens augu josla

D.7. (apakštipi D.7.2., D7.7.)

Saliktā ūdensaugujosla upēs

D.8. (apakštipi D.8.4., D.8.7., D.8.8.,D8.11., D8.12., D8.15., D.8.17., D.8.21.,D.8.23.)

Peldaugu (lemnītu)augājs upēs

D.9.

Vairāki no konstatētajiem biotopu veidiem ir Latvijā un Eiropā aizsargājami (skat. 2.2.tabulu).

2.2. tabula. Dabas parkā ”Ogres ieleja” konstatētie īpaši aizsargājamie saldūdens biotopi

Nosaukums

ES nozīmesbiotopuklasifikatorakods

Īpašiaizsargājamābiotopa veids(Ministrukabinetanoteikumi Nr.421)

Aptuvens garumsupē

Upju straujteces 3260 5.18

~ 24,5 km

Avotsūnu Fontinalis un krastagarknābītes Rhynchostegiumriparioides audzes upēs

3260 5.7

Hildebrandijas Hildebrandijarivularis audzes upē

3260 5.5.

Kāples un ūdenskritumi 3260 5.6. ~ 0,2 kmAkmeņu sakopojumi upēs - 5.1

Punktveida objekti

Ūdensgundegu Batrachiumaudzes upēs

- 5.15.

Visgarās glīvenes Potamogetonpraelongus un alpu glīvenesPotamogeton alpinus audzes upēs

- 5.14.



48

Krāces upēs (D.1.) konkrētajā Ogres upes apsekotajā posmā konstatētas lejpus Ērgļiem.Krāces ir akmeņains seklūdens posms upē ar samērā lielu kritumu un ātru straumi. Krācesveidojas, upei laužoties cauri cietiem iežiem. Upju krāčainajos posmos sastopamasmakrofītisko aļģu un ūdenssūnu veidotas sabiedrības. Tās tālāk var klasificēt šādosapakštipos:· D.1.1. Hildebrandiju Hildebrandia rivularis audzes krāčainajos posmos upēs ;· D.1.2. Batrahospermu Batrachospermum audzes krāčainajos posmos (parasti aug kopā ar

augstāk pieminēto sugu, var noteikt tikai mikroskopā).

Hildenbrandiju audzes ir biotops, kurš plaši izplatīts visā apsekotajā posmā. Hildenbrandijas(Hildenbrandia rivularis) ir tikai vienīgā saldūdeņus apdzīvojoša sārtaļģu suga. Tām ir tumšisarkans laponis, kura forma ir garozveidīga, līdz 2,5 centimetriem diametrā. Hildebrandijas irplaši izplatītas straujās upēs ēnainās vietās, uz akmeņiem un gliemežvākiem, kur tās veidogarozām līdzīgas karmīnsarkanas kreves. Raksturīgas ar skābekli bagātiem, straujiem upesposmiem. Šīs audzes ir Latvijā sastopamas ļoti bieži un tās ir tīras vides bioindikatori.

Straujteču posmi upēs (D.2.) - šāda tipa biotopi ir vieni no izplatītākajiem pētāmā Ogresupes posmā. Šādos biotopos konstatēta vislielākā zoobentosa sugu daudzveidība, salīdzinot arcitiem biotopiem. Biotops klasificējas kā ES Biotopu Direktīvas biotops - upju straujteces(3260). Visizplatītākie ir sekojoši apakštipi:· D.2.1. Hildebrandiju Hildebrandia rivularis audzes straujteces posmos upēs;· D.2.3. Ūdenssūnu Fontinalis audzes straujteces posmos;· D.2.7. Ezera meldra Scirpus lacustris zemūdens audzes straujteču posmos upēs.

Akmeņu sakopojumi upēs (D.3.) ir bieži izplatīts biotops un aizsargājams kā ES BiotopuDirektīvas biotops 3260 - upju straujteces. Var minēt sekojošus visizplatītākos apakštipus:· D.3.1. Hildebrandiju Hildebrandija rivularis audzes uz akmeņu sakopojumiem upēs;· D.3.3. Ūdenssūnu Fontinalis audzes uz akmeņu sakopojumiem upēs.

Audzes veido, galvenokārt, ūdens sūnas (avotsūnas) Fontinalis antipyretica vai Fontinalis sp.,kas straumē piestiprinājušās pie akmeņiem. Audzes ir Latvijā izplatītas lielākajā daļā ritrālatipa upēs.

Ūdenskritumi un kāples upēs (D.4.) ir rets biotops pētāmajā upes posmā (lejpus Ērgļiem).Tas ir aizsargājams kā ES Biotopu Direktīvas biotops 3260 - upju straujteces. Konstatētsviens apakštips - D.4.1. Hildebrandiju Hildebrandia rivularis audzes uz ūdenskritumiem unkāplēm.

Smilšu sēres (D.5.) nav bieži sastopams biotops. Tas veidojas vietās, kur grunts sastāv nodažāda rupjuma smiltīm, ir atsevišķi akmeņi vai meldru audzes.

Oļu sēres (D.6.) veidojas straujās vietās, kur grunts sastāv no rupjas grants, oļiem, nelieliemakmeņiem. Ogrē konstatētas jauktās oļu-grants sēres.

Upju piekrastes virsūdens augu josla (D.7.) - šādi biotopi izplatīti gar upes piekrasti. Tieveido ne visai platu joslu. Platākas joslas veidojas upes atstraumēs, pie apdzīvotām vietām,tiltiem, ūdens krātuvēs. Izplatītākie ir šādi apakštipi:· D.7.2. Grīšļu virsūdens audzes upju piekrastē;· D.7.7. Ezera meldra Scirpus lacustris virsūdens audzes upju piekrastē.

Upju piekrastes virsūdens augu josla veidojas vietās, kur piekrastes augi sakņojas upes gultnē,bet to lapas un stublājs atrodas virs ūdens. Tipisks piekrastes augs ir parastā niedre. Parastāsniedres audzes sastopamas smilšainās vai dūņaini smilšainās upju piekrastēs līdz 1.5 – 3



49

metru dziļumam. Lēnu un barības vielām bagātu upju krastos niedres veido leknas audzesvairāku desmitu metru platā joslā. Bieži sastopamas arī ezera meldra audzes, kas sastopamaslēnu upju dūņaini smilšainās un dūņainās piekrastēs, kā arī vilkvālīšu, upes kosas, parastāmiežubrāļa un dažādu grīšļu audzes. Retāk atrodamas čemurainā puķumeldra, platlapucemeres un lielās ežgalvītes audzes.

Saliktā ūdensaugu josla upēs (D.8.) arī pieder pie plašāk pārstāvētajiem biotopiem. Šiebiotopi nav monotoni izvietoti, bet mozaīkveidīgi, t.i., biotopi ir nelieli, izkaisīti pamīšus.Izplatītākie ir šādi apakštipi:· D.8.4. Kanādas elodejas Elodea canadensis zemūdens audzes upēs,· D.8.7. Dzeltenās lēpes Nuphar luteum peldlapu audzes upēs,· D.8.8. Dzeltenās lēpes Nuphar luteum un glīveņu Potamogeton audzes upēs,· D.8.11. Alpu glīvenes Potamogeton alpinus peldlapu audzes upēs,· D.8.12. Krokainā glīvene Potamogeton compressus audzes upē,· D.8.15. Peldošā glīvene Potamogeton natans audzes upē,· D.8.17. Ķemveida glīvene Potamogeton pectinatus audzes upēs,· D.8.21. Ūdensgundegu Batrachium audzes upēs,· D.8.23. Ezera meldra Scirpus lacustris audzes upēs.

Šajā joslā atrodamie augi sakņojas upes gultnē un lielāko dzīves daļu pavada pilnīgi iegrimušiūdenī, un, tikai atsevišķos gadījumos – ziedēšanas laikā, virs ūdens paceļas šo augu ziedi.

Lēnajās upēs šo augu izplatība nesniedzas tālāk par 2,5 – 3 metriem. Straujo upju posmos varsastapt tikai tādus augus, kuri spēj pietiekami labi iesakņoties vai piestiprināties pie substrāta,lai straume tos neaiznestu. Tur iegremdētos augus pārstāv sūnas un dažādas glīveņu sugas,kuru sakņu sistēma ir pietiekami spēcīga. Šie organismi kalpo par daudzu organismu mājvietuun slēpni ūdeņu iemītniekiem.

Peldaugu (lemnītu) augājs upēs (D.9). Brīvi peldošo ūdensaugu jeb lemnītu augāju veidonelieli augi, kas nekur nesakņojas un peld pa ūdens virsu. Tie pārvietojas straumju un vējanesti. Šie augi sastopami lēnās upēs, kur no vēja aizsargātos līčos šie augi veido peldošupaklāju. Vispazīstamākie peldaugi ir ūdensziedi. Atkarībā no valdošās (dominējošās) sugasizšķir parastās mazlēpes segas upēs, parastās mazlēpes un ūdensziedu segas, trejdaivuūdenszieda audzes, mazā ūdenszieda segas, abinieku paķērsas audzes un parastās spirodelassegas upēs.

Ogres upes apsekotais posms ar tās straujteču, krāču, akmeņu sakopojumu un ūdensaugudaudzveidīgiem biotopiem pieskaitāma pie galvenajām teritorijas bagātībām. Augstuvērtējams upes posma biotopu dabiskums un tipiskums. Tie ir īpaši aizsargājami biotopi ganLatvijā, gan Eiropas Savienības mērogā. Jāatzīmē, ka šie biotopi ir ļoti jutīgi pret apkārtējāsvides izmaiņām (notiekot eitrofikācijai novērojama to aizaugšana ar ūdensaugiem). Šobiotopu vērtību palielina arī tas, ka tikai šādos biotopos spēj rast dzīvei nepieciešamosapstākļus daudzi ūdens bezmugurkaulnieki un zivis. Pie tiem var minēt – biezo perlamutreni(Unio crassus), upes akmeņgliemezi (Theodoxus fluviatilis), upes micīšgliemezi (Ancylisfluviatilis), no zivīm jāatzīmē – parasto akmeņgrauzi (Cobitis taenia), platgalvi (Cottusgobio), strauta nēģi (Lampetra planieri). Aizsargājamās hidrobiontu sugas ir nozīmīga dabasparka dabas bagātība.

Sociālekonomiskā vērtība

Straujteču biotopiem piemīt gan estētiskā, ekonomiskā vērtība (zivju resursi), gan rekreatīvāvērtība, jo piesaista tūristus - t.sk. arī ūdens tūristus, makšķerniekus, kas, savukārt, var dotnozīmīgu ieguldījumu teritorijas ekonomiskajā attīstībā. Šeit arī jāatzīmē biotopu zinātniskovērtību – kā pētniecības objekts hidrobiontu populāciju dinamikas izpētē utt.



50

Ietekmējošie faktori

Tā kā upe uzskatāma par atvērtu ekosistēmu, tad noteikta biotopa saglabāšanai irnepieciešami apsaimniekošanas pasākumi ne tikai upei, bet arī piekrastes zonai. Kā atvērtaekosistēma upe ir daļa no apkārtējās ainavas, kas veidojusies cilvēka un dabas mijiedarbībasrezultātā. Ogres upes posmu dabas parka teritorijā ietekmē šādi negatīvie faktori:· notekūdeņu novadīšana upē no apdzīvotām vietām, arī atsevišķām ēkām, kas atrodas upes

krasta zonā;· biogēnu ieplūde no upes krastos notiekošas saimnieciskās darbības (lauki, mazdārziņi,

pļavas), kā rezultātā notiek upes pastiprināta aizaugšana un biotopu izmaiņas;· aizsprostu būve uz upes, kas pilnīgi izmaina biotopu, tas kļūst sugu daudzveidības ziņā

nabadzīgāks, notiek biogēnu uzkrāšanās, tiek pārtraukta zivju migrācija pa upi, likvidētasvērtīgo zivju nārstu un dzīves vietas;

· piekrastes nepareiza apsaimniekošana (koku un krūmu ciršana, piekrastesapsaimniekošana neievērojot tauvas joslu, māju būvniecība tuvu piekrastei);

· izgāztuvju izveidošana upes krastā;· tūristu nesankcionētās apmetnes;· makšķernieku skaita pieaugums – zivju resursu samazināšana, piekrastes nobradāšana,

piesārņojums no atkritumiem.

2.3.2. Pļavu biotopiDabas aizsardzības vērtība

Pļavu biotopi aprakstīti, izmantojot Latvijas biotopu klasifikatoru (Kabucis, 2001) un norādotbiotopa kodu. Eiropas Savienības nozīmes biotopi pielīdzināti, izmantojot Biotopurokasgrāmatu (Kabucis, 2004). Pavisam dabas parkā ir 71,7 ha aizsargājamu pļavu biotopu un603 ha bioloģiski vērtīgu zālāju.

Pļavas ir cilvēka veidotas, un to saglabāšanos nodrošina saimnieciskā darbība – pļaušana unnoganīšana. Tās ir daudzveidīgas pēc izvietojuma reljefā, augšņu sastāva, mitruma un citiemfaktoriem. Pļavas un ganības ir sugām bagātākie biotopi, kur vienā kvadrātmetrā var sastaptpat 40 – 50 ziedaugu sugas. Bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgākās ir tās pļavas, kurasilgstoši nav mēslotas vai ielabotas. Pļavas ir dzīvotnes tipiskām un retām, tajā skaitā īpašiaizsargājamām augu, kukaiņu, putnu un citu dzīvnieku sugām. Pēdējās desmitgadēs dabiskopļavu platības arvien ir samazinājušās, jo krasi samazinājies to apsaimniekošanas apjoms,mainoties sociāli ekonomiskajai situācijai valstī – siens vairs nav nepieciešams agrākajosapjomos. Daļa pļavu aizaug, daļa tiek apmežota, daļa – transformēta apbūves platībās.Savukārt ar krūmiem aizaudzēto tīrumu pārveidošana atkal par pļavām ir ļoti ilglaicīgsprocess.

Dabas parka pļavu biotopi pēc izcelšanās, attīstības un apsaimniekošanas ir iedalāmi divāsgrupās: pļavas Ogres upes ielejā un pļavas ārpus Ogres upes ielejas.

Pļavas Ogres upes ielejā ir nelielas palieņu pļavas Ogres upes meandru lokos ar slāpeklimīlošām augu sugām un reti applūstošas vecas ganības Ogres upes ielejā, tajā skaitāparkveida pļavas ar veciem ozoliem. Tās ir bioloģiski vērtīga zālāja kritērijiem2 atbilstošas

2 Daļa no Latvijas īpaši aizsargājamiem pļavu biotopiem, kā arī ilgstoši tradicionālā veidāapsaimniekoti zālāji ir atzīti par bioloģiski vērtīgiem zālājiem. Latvijas likumdošanā juridiskāaizsardzība ir paredzēta īpaši aizsargājamajiem biotopiem, kuri ir aizsargājami arī saskaņā ar Biotopudirektīvu, bet bioloģiski vērtīgiem zālājiem kopumā juridiskā aizsardzība nav paredzēta.



51

platības. Nereti šeit sastopami arī kultivēti zālāji – sugām bagātas, bioloģiski vērtīgas pļavas,kas ir nozīmīgas dzīvotnes vairākām organismu grupām. Pļavas vienoti iekļaujas Ogres upesielejas biotopu kompleksā kopā ar mežu platībām – kā lauces. Daļa pļavu ir primārasizcelsmes un ilgstoši saglabājušās, pateicoties cilvēka nodrošinātai saimnieciskai darbībai.Pļavu saglabāšana pļaujot un noganot, ir būtiska dabas parka izveidošanas mērķu sasniegšanaiun bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai reģionā.

Pļavas ārpus Ogres upes ielejas ir izteikti kultivētas, dominē kultivēti zālāji un atmatas. Tikaiatsevišķās vietās, augu sabiedrībās, klātesot arī ruderālām un piesētām sugām, pļavas daļējiatbilst bioloģiski vērtīga zālāja kritērijiem (BVZ) (skat. 8. pielikumu). Šāda situācijaizveidojusies, jo platības ir apdzīvotas, iekārtots ļoti labs ceļu tīkls, teritorija ir vieglipieejama, augsne auglīga. Tikai atsevišķās vietās, nelielās platībās, atrodamas pļavas, kaspotenciāli, atbilstoši apsaimniekojot, nākotnē varētu atbilst īpaši aizsargājama biotopakritērijiem. Atklātās platības saglabājamas, jo “atver” vizuāli augstvērtīgas ielejas ainavas.Pļavu saglabāšana ir vēlama, paaugstinot to floristisko daudzveidību, bet nav prioritāra.Atsevišķos reljefa pazeminājumos, arī kultivētos masīvos, izveidojušās parastās vīgriezes(Filipendula ulmaria) audzes. Nelielās platībās, tajā skaitā kultivētos zālājos, saglabātasatsevišķu vecu koku grupas un atsevišķi koki, lielākoties, parastais ozols (Quercus robur).

Līdz šim dabas parkā konstatēti pieci Eiropas Savienībā īpaši aizsargājami pļavu biotopi, tajāskaitā – trīs prioritāri aizsargājami un trīs Latvijā īpaši aizsargājami pļavu biotopi, kasapkopoti 2.3. tabulā.

No Latvijas dabas fonda (LDF) 2001. gadā ierosinātajiem 69 mikroliegumiem dabas parkā„Ogres ieleja” teritorijā trīs mikroliegumi ir ierosināti Latvijas īpaši aizsargājamambiotopam - parkveida pļavām. Šis biotops Latvijā ir reti sastopams, galvenokārt, upju ielejās.Koku stāvu šādā biotopā veido parastais ozols, kur atsevišķos gadījumos ozoli sasniedz patdižkoku parametrus. Lakstaugu stāvs ir dažāds, un tas atkarīgs no augsnes mitruma unsastāva. Šajās pļavās konstatētas Latvijas īpaši aizsargājamas augu sugas, lielā brūnkāte(Orobanche elatior), augstais gaiļpiesis (Delphinum elatum), ārstniecības cietsēkle(Lithospermum officinale) un spilvainais ancītis (Agrimonia pilosa). Šādām pļavām piemīt arīaugsta ainaviskā vērtība, un to bioloģisko vērtību saglabāšanai nepieciešama pļavu pļaušanavai noganīšana, bet nav pieļaujama to uzaršana, mēslošana un piesēšana.

Ar Latvijas īpaši aizsargājamiem pļavu biotopiem saistītas vairākas retu Latvijas īpašiaizsargājamo augu, kurām nepieciešams nodrošināt aizsardzību, atradnes. Atradnes ir bagātasun vitālas, tām ir nozīmīga loma sugas genofonda saglabāšanā.

Dabas liegumā “Vērenes gobu un vīksnu audze” līdz šim atzīmētas trīs BVZ platības.



52

2.3. tabula. Īpaši aizsargājamie pļavu biotopi dabas parkā „Ogres ieleja”

Latviskaisnosaukums

EiropasSavienības

biotopuklasifikatoranosaukums ¹

EiropasSavienības

biotopuklasifikatora

kods

Eiropāprioritārsbiotops²

Latvijā īpašiaizsargājams

biotops(Ministrukabineta

noteikumi Nr.421)³

Platība, ha

Sugām bagātasstāvāsvilkakūlasNardus strictapļavassmilšaināsaugsnēs

Sugām bagātasvilkakūlaspļavassmilšaināsaugsnēs

6230 + +

Atrodamas kānelieli dažu

m2 lieliieslēgumicitos pļavu

tipos

ZilganāsmolīnijasMoliniacaerulea pļavaskaļķainās,kūdrainās vaimālaināsaugsnēs

Molīnijaspļavas uzkaļķainām vaimālaināmaugsnēm

6410 +

10,1

Parkveidapļavas

Parkveidapļavas 6530 + + 12,6

Atmatu pļavas Sugām bagātasatmatu pļavas 6270 + 47,7

Mēreni mitraspļavas

Mēreni mitraspļavas 6510 1,3

¹ES – Eiropas Savienības Direktīva par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu suguaizsardzību 92/43/EEC;²21.02.2006. Ministru kabineta noteikumi Nr. 153 “Par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritārosugu un biotopu sarakstu”³05.12.2000. Ministru kabineta noteikumi Nr. 421 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidusarakstu”

Sociāli ekonomiskā vērtība

Pļavām ir vērtība tautsaimniecībā kā lopbarības avotam – siens, ganības, biteniekiem –augstvērtīga medus iegūšanai, medniekiem – labi pārredzama platība u.c. Diemžēl, dabiskupļavu galvenajai vērtībai, kā siena ieguves avotam, pēdējās desmitgadēs pieprasījums sarūk.Īpaši apdraudētas ir nelielas pļavas grūti pieejamās vietās – izteiktās upju ielejās, vecupjusaposmotās platībās u.c. Dabiskas pļavas apdraud uzaršana, mēslošana, piesēšana, pārsēšana,kā arī transformācija (par mežu, par dīķi, par apbūves platību u.c.).

Atsevišķām sabiedrības grupām pļava ir augu sugu apgūšanas vieta, objekts fotografēšanai,ainavas vērošanai, atpūtai un sportam (negatīvi ietekmē veģetāciju) u.c. Lielākoties,uzskaitītās nodarbes nenes ievērojamu peļņu. Attīstot pļavā atpūtu (atpūtas vieta, telšu vietau.c.) tiek negatīvi ietekmēta pļavas veģetācija, tā floristiski vienkāršojas un tiek nostaigāta.



53


Pagastos kā galvenais zemes apsaimniekošanas veids ir naturālā saimniecība, kas noteikusiatsevišķu BVZ platību saglabāšanos arī intensīvi kultivētos apvidos. Pēdējos gados dažospagastos vērojama intensīva saimniekošana.

Pļavas dabas parka teritorijā lielākoties netiek pļautas un tās apdraud aizaugšana. Iespējams,ka daļēji šo situāciju risinās iespēja saņemt tiešos maksājumus par lauksaimniecības zemju unbioloģiski vērtīgo pļavu apsaimniekošanu. Pļavu aizaugšana tieši apdraud augstā gaiļpieša unlielās brūnkātes populāciju saglabāšanos.

Attīstoties apbūvei, daļa no bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, kā arī Latvijas un ESaizsargājamie biotopi, ir pakļauti iznīcināšanas iespējai, ja tiek mainīts zemes lietošanas veidsun lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformē apbūves vajadzībām.

2.3.3. Meža biotopi


Latvijas biotopi

Lai gan dabas parka teritorija ir liela, tajā nav sastopama īpaši liela meža biotopu dažādība.Atsevišķi biotopi aizņem nelielas platības, kopumā tiem ir būtiska loma kopējā teritorijasdaudzveidības raksturojumā (aizsargājamo meža biotopu karte pievienota 10. pielikumā).

Analizējot meža biotopus (Kabucis, 2001), 2.4. tabulā atzīmēti tikai tie biotopu veidi, kuriaizņem nozīmīgas platības.

2.4. tabula Meža biotopu veidi dabas parkā „Ogres ieleja” pēc Latvijas biotopuklasifikatora

Kods Nosaukums Raksturojums Izplatība

F.1.2.1. Egļu vēris Egļu mežs vidēji bagātā augsnē, koku stāvādominē parastā egle (Picea abies). Pamežsrets, zemsedzē parastā zaķskābene (Oxatilisacetosella), sūnu stāvs skrajš. Vecos egļuvēros koku stāvā piemistrojumā bērzi, reizēmoši. Vidēja vecuma vēri parasti ir mākslīgiveidoti egļu stādījumi.

Izplatīti reljefapaaugstinājumos

F.1.3.1. Bērzudamaksnis

Koku stāvā dominē āra bērzs (Betulapendula), piemistrojumā parastā apse,parastā egle, pamežs vidēji biezs – parastaispīlādzis (Sorbus aucuparia). Zemsedzēsastopama ērgļpaparde, graudzāles,kreimene, klinšu kaulene, meža kosa

Veido gandrīz 1/3no visiemdamakšņiem dabasparkā „Ogresieleja”

F.1.3.2 Bērzu vēris Sekundārs augstražīgs mežs bagātosaugšanas apstākļos, koku stāvā dominē ārabērzs (Betula pendula). Paaugā un 2. stāvāparastā egle (Picea abies), pamežā pīlādzis.

Bieži sastopams,veido apmēram26% no vēriemdabas parkā



54


Bagātīgs zemsedzes sugu sastāvs, dominēziemas kaņepene, kaulene, parastā kreimene,arī mellene.

F.1.4.1. Apšu vēris Sekundārs mežs bagātos augšanas apstākļos,koku stāvā dominē parastā apse (Populustremula). Var būt egle 2. stāvā, paaugāplatlapji. Bagātīgs zemsedzes sugu sastāvs,dominē ziemas kaņepene, pavasaradedestiņa, parastā kreimene.

Nelielas platības,mozaīkveidā arbērzu un jauktukoku vēriem.

F.1.5.1. Baltalkšņugārša

Sekundārs mežs ļoti bagātos augšanasapstākļos, koku stāvā dominē baltalksnis(Alnus incana). Koku stāvā piemistrojumāsastopamas citas koku sugas – parastā goba(Ulmus glabra), parastā apse (Populustremula), parastā kļava. (Acer platanoides).

Dabisks mežs upesielejā, kas atrodaspalu ietekmeszonā.

Navkoda

Baltalkšņuvēris

Sekundārs mežs, piemistrojumā parastaisbērzs, parastā apse, veidojas egļu paauga.Zemsedzē zaķskābene, meža kosa,zeltnātrīte, meža zeltene, parastāsievpaparde. Nabadzīgs sūnu stāvs. Pamežāparastā ieva.

Veidojas aizaugotlauksaimniecībāizmantotajāmzemēm, teritorijābieži sastopams,veido vairāk kā 1/3no visiem vēriem.

F.1.8.1. Jauktu kokudamaksnis

Vidēji bagāts minerālās barošanās režīms,nav vienas dominējošas sugas koku stāvā –sastop parasto priedi, bieži parastā egle, apseun āra bērzs. Vidēji biezs pamežs, zemsedzēvairāki stāvi, aug ērgļpapardes, klinšukaulene, dzeltenā zeltgalvīte.

Izplatītākaisdamakšņa tips

F.1.8.2. Jauktu kokuvēris

Samērā bagāts minerālās barošanās režīms,nav vienas dominējošas sugas koku stāvā,sastopama parastā egle kopā ar bērzu,platlapju koku sugām, biežāk parasto ozolu,arī parasto osi. Bagātīga zemsedze,raksturīgas vidēji gaismas prasīgas sugas.

Mozaīkveidā aregļu vēriem, plašiizplatīts.

F.1.8.3. Jauktu kokugārša

Bagāts minerālās barošanās režīms, navvienas dominējošās sugas koku stāvā.Sastopams baltalksnis, parastā goba, parastāapse, parastais osis, reizēm parastā liepa unozols. Pamežā dažādas krūmu sugas, dominēparastais sausserdis (Lonicera xylosteum),parastā ieva (Padus avium). Zemsedzēizteikts t.s. pavasara aspekts - zemsedzēbagātīgs sugu sastāvs konstatējams tikaipavasarī.

Biežāksastopamais gāršastips, uz Ogres upesielejas nogāzēm.

F.2.3.1. Bērzuslapjais vēris

Sekundārs mežs periodiski pārmitrāminerālaugsnē. Koku stāvā dominē purvabērzs ar parastās egles, baltalkšņa vaiparetam melnalkšņa piemistrojumu.Sukcesijas sākotnējā stadijā koku stāvā var

Dabas parkā bieživeidojies pagātnēaizaugotpārmitrām pļavām,reljefa



55


dominēt baltalksnis. Krūmu stāvs biezs.Zemsedzē kosas, ziemcietes, staipekņi.

pazeminājumiem.

F.2.3.3. Bērzudumbrājs

Sekundārs mežs bagātās, slapjās kūdrasaugsnēs, gruntsūdeņu pieplūdes ietekme.Koku stāvā dominē purva bērzs ar parastāsegles un melnalkšņa piemistrojumu. Krūmustāvs biezs, to veido parastais krūklis unkārkli. Zemsedzē dominē lēdzerksts,papardes, vīgrieze. Rets sūnu stāvs.

Nelielas teritorijasreljefapazeminājumos;var būti upesielejas nogāžu lejasdaļā, palienē.

F.3.3.1. Bērzušaurlapjuārenis

Mežs nosusinātās minerālaugsnēs, dominēpurva bērzs, piemistrojumā parastā apse,paaugā vai otrā stāvā parastā egle. Krūmustāvā parastais krūklis, parastais pīlādzis,irbene. Zemsedzē zaķskābene, zeltnātrīte,klinšu kaulene, ozolpaparde, ciesas.

Biežāksastopamais āreņutips

F.3.3.2. Bērzuplatlapjuārenis

Bērzu meži nosusinātās minerālaugsnēs.Koku stāvā dominē purva bērzs,piemistrojumā baltalksnis, kurš sukcesijassākotnējā stadijā var dominēt. Krūmu stāvsblīvs, aug parastais krūklis, pīlādzis,zalktene. Zemsedzē sprigane, sievpaparde,zeltnātrīte.

Izplatītākais visunosusināto mežutips

F.3.3.4. Bērzuplatlapjukūdrenis

Bagātas nosusinātas kūdras augsnes. Kokustāvā dominē purva bērzs (Betulapubescens). Pamežā parastais krūklis,parastais pīlādzis, papaugā parastā egle.Blīvs sūnu stāvs.

Nelielas teritorijasdabas parkā.

Par vērtīgākajiem meža biotopiem dabas parkā uzskatāmas baltalkšņu gāršas un jauktu kokugāršas. Abi biotopi sastopami uz nogāzēm, gravās un upes palienē, veidojot īpašiaizsargājamos biotopus (skat. 2.5. tabulu). Latvijā šādi meži ir reti sastopami, raksturīgi untipiski galvenokārt upēm ar izteiktām ielejām, terašu nogāzēs, sāngravās.

Veicot saimnieciskās darbības mežā, padomju laika periodā, vismazāk tika skarti grūtiizstrādājamie meži upju nogāzēs, palienēs un gravās. Mežaudzi šajās vietās parasti veidomistroti baltalkšņu, gobu un citu platlapju koki, par kuriem ir zemāka ekonomiskā interese,salīdzinot ar citām koku sugām. Līdz ar to šajās teritorijās mūsdienās saglabājušies neskartivai maz ietekmēti aizsargājami meža biotopi.

Reljefa paaugstinājumos raksturīgi mistroti egļu un bērzu, apšu meži, kas ir ekonomiskivērtīgi, līdz ar to vairāk pakļauti saimnieciskajai darbībai, saglabājies maz cilvēka darbībasneskartu teritoriju.

ES aizsargājamie biotopi

Ogres ielejas dabas parka mežos konstatēti seši Eiropas Savienības prioritārās nozīmesaizsargājamie meža biotopi un divi aizsargājami avotu purvu biotopi (skat. 2.5. tabulu). Īpašiaizsargāmo meža biotopu karte ir pievienota 10. pielikumā.



56

2.5. tabula. Dabas parkā „Ogres ieleja” sastopamie īpaši aizsargājamie mežu biotopi

BiotopanumursMinistrukabineta

noteikumos¹

Biotopanosaukums

Ministru kabinetanoteikumos¹

EiropasSavienības

biotopuklasifikatora

kods²

EiropasSavienības

biotopuklasifikatoranosaukums²

Platība, ha

1.12. Jaukti ozolu,gobu un ošu mežiupju palienēs

Jaukti ozolu,gobu, ošu mežiupju palienēs

91F0 287(kopā ar 91E0*)

1.16. Nogāžu un gravumeži

Nogāžu un gravumeži

9180* 353,5

1.18. Pārmitri platlapjumeži

Pārmitri platlapjumeži

91E0* skat. 91F0

2.10. Minerālvielāmbagāti avoti unavotu purvi

Minerālvielāmbagāti avoti unavotu purvi

7160 Punktveidaobjekti

2.8. Avoti, kas veidoavotkaļķus

Avoti, kas veidoavotķaļkus

7220* Punktveidaobjekti

Boreālie meži 9010* 10,2Melnalkšņustaignāji

9080* 5,5

Purvaini meži 91D0* 3¹05.12.2000. Ministru kabineta noteikumi Nr. 421 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidusarakstu”;²ES – Eiropas Savienības Direktīva par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu suguaizsardzību 92/43/EEC.

Pārmitri platlapju meži (91E0*) ietver parastā oša, melnalkšņa un baltalkšņa mežus, vītolu unaugsto kārklu audzes upju palienēs. Augsnes glejotas, bagātas ar aluviālajiem sanesumiem,bagātīgs krūmu stāvs, vasarā dominē augstie lakstaugi.

Veci, dabiski priežu, egļu, jauktie, lapukoku (šaurlapju) sausieņu meži, kas atbilst dabiskomeža biotopu (mežaudžu atslēgas biotopu) kritērijiem, pēc ES biotopu klasifikācijas piederbiotopam - boreālie meži (9010*).

Nogāžu un gravu meži (9180*) ietver jauktus mežus ar parasto liepu, parasto osi, parastogobu, parasto vīksnu un parasto kļavu upju ieleju un terašu nogāzēs un sāngravās.

Melnalkšņu staignāji (9080*) ir sastopami nelielās teritorijās, tie ir veidojušies avotaināsvecupēs. Tiem raksturīga periodiska applūšana, neliels kūdras slānis, ciņi, kā arī mozaīkveidaaudzes struktūra un veģetācija.

Purvaini meži (91D0*) satopami nelielās teritorijās, dabas parkam kopumā ļoti netipisksbiotops. Sastopami gan purvaini priežu meži, gan purvaini veci bērzu meži.

Aizsargājamo biotopu raksturojums

Nogāžu un gravu meži

Kā nozīmīgākais aizsargājamais meža biotops dabas parka „Ogres ieleja” mežos jāminnogāžu un gravu meži, kas kā aizsargājams biotops noteikts vienlaicīgi gan LatvijasRepublikas normatīvajos aktos, gan Eiropas Padomes Direktīvā “Par sugu un biotopuaizsardzību” 92/43/EEC:



57

· Latvijas īpaši aizsargājamais biotops (05.12.2000. Ministru kabineta noteikumi Nr. 421“Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”) – Nogāžu un gravu meži (Nr.1.16.)

· Eiropas nozīmes aizsargājamais biotops – prioritārās nozīmes aizsargājamais mežabiotops – Nogāžu un gravu meži (kods 9180*).

Vienlaicīgi nogāžu un gravu mežu teritorijas parasti atbilst arī dabiska meža biotopa kvalitāteskritērijiem (LR Zemkopības ministrijas 09.11.2001. Instrukcija Nr.7 “Meža biotopu, kuriemizveidojami mikroliegumi, noteikšanas metodika”, kas izdota saskaņā ar 30.01.2001. Ministrukabineta noteikumu Nr.45 “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanasnoteikumi” 6. punktu).

Biotops sastopams reti, upju ieleju un terašu nogāzēs, gravās. Parasti tās ir jauktu koku gāršas.Ogres upes ieleja ar tās pieteku sāngravām ir lielākā un kvalitatīvi vislabākā biotopakoncentrācijas vieta (ekspertes viedoklis) Latvijā.

Raksturīgākās biotopa pazīmes:· raksturīgas reljefa formas – gravas, nogāzes;· gravās sastopama pastāvīga vai sezonāla ūdenstece, bieži nogāzēs vai gravas malās avotu

izplūdes vietas;· veidojas no apkārtējās teritorijas atšķirīgs mikroklimats, ko nosaka reljefa apstākļi;· kokaudzē vairākas platlapju koku sugas (osis, ozols, liepa, goba, kļava, vīksna,

baltalksnis);· epifīti uz stumbriem un raksturīgas zemsedzes sugas – daudzgadīgā mēnesene, vārpainā

krauklene, dzeltenās zeltnātrīte, platlapu pulkstenīte, pavasara mazpurenīte, birztaluskarene, kumeļpēda, čūskoga, u.c.;

· novērojama audzes struktūru ilglaicība (atmirusī koksne, bioloģiski veci koki).

Sausie platlapju meži gravās un nogāzēs veido lapu koku mežu ar pabeigtu (klimaksa)veģetāciju. Visbiežākais dabiskais traucējums ir pašizrobošanās, ko izraisa atsevišķu kokuizgāšanas vai bojāeja vecuma dēļ. Raksturīgas liela diametra kritalas, bioloģiski veci lieludimensiju platlapji, epifītiskās sūnas un ķērpji, un daudzas sīkas lauces, ko aizpilda straujasbioloģiskās attīstības sugas. Latvijā daudzas sugas, kas sasniedz to izplatības ziemeļu robežu,galvenokārt, sastopamas upju ieleju nogāžu un gravu mežos, kur mikroklimats ir maigāks undienvidu sugām vieglāk pārciešami aukstuma periodi.

Jaukti ozolu, gobu, ošu meži upju palienēs

Otrs nozīmīgākais mežu biotops, kas aizsargājams gan Latvijā, gan ES, ir jaukti ozolu, gobu,ošu meži upju palienēs. Latvijā šis biotops ir reti sastopams. Dabas parks „Ogres ieleja” irviena no nozīmīgākajām biotopa koncentrācijas vietām Latvijā. Tie ir lakstaugu sugām bagātijauktie meži uz aluviālajiem nogulumiem, kas augsta ūdens līmeņa gadījumos var applūst.

Koku vecumam nav izšķirošā nozīme, bet vēlama audzes atbilstība dabisko meža biotopukritērijiem.

Pārmitri platlapju meži

Upes ielejas pakājē, kas atrodas palu ietekmes zonā, kā arī meandru lokos, ir sastopamibioloģiski veci baltlakšņu meži ar ošu un gobu piemistrojumu, kuri veido trešo nozīmīgākoaizsargājamo meža biotopu grupu dabas parkā – pārmitri platlapju meži. Tie visbiežāksastopami glejotās augsnēs upes tuvumā. Augsnes bagātas ar aluviālajiem nogulumiem, var



58

būt periodiski pārplūstošas. Bagāti veidojies krūmu stāvs, vasarā dominē augstie lakstaugi.Latvijā sastopami valsts austrumu un ziemeļu daļā, bet ļoti raksturīgi Ogres upes ielejasbiotopu kompleksam.

Boreālie meži

Boreālie meži ir dabiski veci ziemeļu (boreālie) vai hemiboreālie skujkoku meži, kā arījaunākās mežu dabiskās attīstības stadijas pēc ugunsgrēkiem vai plašām vējgāzēm, kassasnieguši klimaksa vai vēlīnās sukcesijas stadijas un kuros pēdējās simtgadēs nav bijusikailcirte.

Ogres ielejā tās parasti ir dažāda vecuma skuju koku audzes, kurās sastopamas bioloģiskivecas egles, kā arī apses, bērzi un citi bioloģiski vecie koki. Raksturīgi veci sausokņi undabiski izveidojušies stumbeņi saulainās vietās. Veco koku daudzums atkarīgs no teritorijasiepriekšējās apsaimniekošanas. Bagātīgi sastopamas koksnes sēnes un epifīti. Veco kokuizgāzumu vietās veidojas izgaismotas lauces un vainaga klājs ir nelīdzens.

Boreālie meži nogāzēs un gravās parasti atbilst dabisko meža biotopu “nogāzes meža biotops”vai “gravas meža biotops” kvalitātes kritērijiem.

Avoksnāji

Avoksnāji veidojas gruntsūdens izplūdes vietās Ogres upes ielejas nogāzēs un to pakājēs. Tieir augstu vērtējami no dabas aizsardzības viedokļa – avoksnājiem piemīt augsta dabiskumapakāpe, un tie ir reti satopami gan Latvijas, gan Eiropas mērogā. Turklāt avoksnāji ir ļotijutīgi pret jebkādu antropogēno ietekmi. Avoksnāji Ogres upes ielejas nogāzēs ir ļotiraksturīgi un sastopami visa dabas parka teritorijā. Avotu izplūdes vietās var izveidotiesdabiski izgrauzta gultne. Avoti un avoksnāji veido īpašu mikroklimatu mežā, un tie ir retuaugu patvēruma un koncentrēšanās vieta.Ogres ielejā sastopami divu veidu avoksnāji:· minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi,· avoti, kas veido avotkaļķus.

Biokoki

Par biokokiem sauc atsevišķus bioloģiski vecus, bieži iepriekš klajumā augušus kokus vaikoku grupas, kuri ir pietiekoši resni, lai kļūtu par specifisku, piemērotu dzīvotni retām unaizsargājamām sūnu, ķērpju, sēņu un bezmugurkaulnieku sugām. Biokoki visbiežāk ir veciozoli, liepas, retāk priedes, gobas vai vīksnas. Kādreizējiem klajuma kokiem ir raksturīgs vaibijis raksturīgs zems un kupls zarojums ar resniem zariem. Tipiskā gadījumā zarojums irlīdzīgs “pieclatnieka ozolam” vai kāpu priedei. Pārējo audzi parasti veido ievērojami jaunākikoki un krūmi, kas bieži biokokus nomāc.


Ekonomiskā ziņā vērtīgākie meži dabas parkā ir skuju koku un jauktu koku sausieņu meži,kas lielā daļā teritorijas tiek saimnieciski izmantoti, un tajos tiek veiktas galvenās cirtes.Ekonomisko vērtību var samazināt kukaiņu invāzija eglēs.

Dabas parka meži ir piemēroti arī rekreācijai – sēņošanai, ogošanai.



59


F.1. Skuju koku un jauktu koku sausieņu meži

Tā kā šie ir no saimnieciskā viedokļa visvērtīgākie meži, tos, galvenokārt, ietekmēmežsaimnieciskā darbība. Lai palielinātu meža bioloģisko vērtību, veicot ciršanu teritorijā, irsvarīgi atstāt bioloģiski vecākos un lielāko dimensiju kokus. Svarīgi precīzi ievērotnormatīvos aktus, lai teritorijā saglabātos bioloģiski vecie koki un mirusī koksne.

Nogāzēs un gravās sastopamās F.1.5.1. Baltalkšņu gāršas un F.1.8.3. Jauktu koku gāršas

Nogāžu un gravu mežus nelabvēlīgi ietekmē jebkāda saimnieciskā darbība – mežu izciršanagan galvenajās, gan kopšanas cirtēs, kas neizbēgami saistīta ar bioloģiski veco koku unmirušas koksnes izvākšanu. Šo mežu saimnieciskās izmantošanas rezultātā izzūd bioloģiskivērtīgie un aizsargājamie biotopi, kuriem ir nozīmīga zinātniskā un dabas aizsardzībasvērtība, kaut gan šo mežu ekonomiskā nozīme ir daudz mazāka kā citiem mežu tipiem. Beztam, saimnieciskā darbība var radīt nelabojamus erozijas procesus nogāzēs.

F.2. Melnalkšņu un bērzu dumbrājiDabiski un jutīgi biotopi, kurus negatīvi ietekmē jebkāda saimnieciskā darbība, it īpaši, jabiotops atrodas uz nogāzes. Saimnieciskā darbība var radīt erozijas procesus nogāzēs,apmeklētāju plūsma var negatīvi ietekmēt avoksnājus.

Ielejas pamatkrastā sastopamie F.3. Nosusinātie mežiCilvēka saimnieciskās darbības rezultātā veidoti biotopi, nosusinot slapjās minerālaugsnesvai, atsevišķos gadījumos, kūdras augsnes. Pamatā vidēja vecuma audzes, kurās mazbioloģisko vērtību, bet tās ir nozīmīgas saimnieciskajai darbībai. Apsaimniekojot svarīgiievērot vispārējās likumdošanā noteiktās prasības koksnei (08.05.2001. Ministru kabinetanoteikumi Nr.189 „Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” un 22.07.2003.Ministru kabineta noteikumi Nr. 415), tādejādi palielinot bioloģiski veco koku un mirušāskoksnes klātbūtni mežā.

2.3.4. Citi biotopi

Teritorijā ir sastopami dažādi cilvēka veidoti biotopi, kā arī iežu atsegumu biotopi, no kuriemkaļķiežu atsegums ir Eiropā un Latvijā īpaši aizsargājams biotops, ar kodu 8210.

2.3.4.1. Iežu atsegumu biotopi

Dabas parka teritorijā sastopami iežu atsegumu biotopi (skat. 2.6. tabulu) aptuveni 2,8 kmgarumā. Tie atrodas Ogres upes krastu nogāzēs un nelielas Ogres pietekas ielejā. Atsegumuizvietojumu skat. 10. pielikumā. Nozīmīgākais atsegums ir Kalnrēžu atsegums, kurš stiepjasvairāku kilometru garumā Ķeguma novada teritorijā sākot no Glāžšķūņa. Pamatā tie irdolomitizēta smilšakmens atsegumi (H.1.3.), taču vietām ieguļ arī dolomītiežu atsegumi(H.1.2.) (pēc Eiropas biotopu klasifikatora – kaļķiežu atsegumi, Eiropas biotopu klasifikatorakods - 8210). Atsegumi ir Eiropā un Latvijā īpaši aizsargājams biotops.

Aptuveni 500 m pa Ogri lejup no Līčupes ietekas Ogrē teritorijā sastopami arī starpmorēnunogulumu atsegumi. Dažādu mūsdienu ģeoloģisko procesu rezultātā atsegumu biotopipastāvīgi mainās. Iežu atsegumu biotopi ir nozīmīgi apskates objekti, tiem piemīt arī



60

sociālekonomiskā vērtība kā derīgajiem izrakteņiem, jo Kalnrēžu dolomitizēto smilšakmenilīdz 20. gs. vidum izmantoja kā ēku apdares materiālu.

2.6. tabula. Dabas parkā „Ogres ieleja” sastopamie īpaši aizsargājamie iežu atsegumubiotopi

Biotopa numursMinistrukabineta

noteikumos¹

Biotopanosaukums

Ministrukabineta

noteikumos¹

Latvijasbiotopu

klasifikatorakods²

EiropasSavienības

biotopuklasifikatoranosaukums³

EiropasSavienības

biotopu kods³

8.17 dolomitizētasmilšakmensatsegumi

H.1.3. - -

8.15 dolomītiežuatsegumi

H.1.2. kaļķiežuatsegumi

8210

¹05.12.2000. Ministru kabineta noteikumi Nr. 421 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidusarakstu”;²Kabucis I (red.)., 2001. Latvijas biotopi. Klasifikators. Rīga: LDF;³ES – Eiropas Savienības Direktīva par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu suguaizsardzību 92/43/EEC.

2.3.4.2. Cilvēku veidoti biotopi

Lielu dabas parka platības daļu veido Ogres upes ieleja un tai pieguļošās teritorijas, kurāspamatā sastopamas lauksaimniecības zemes un mežu teritorijas. Taču teritorijā sastopamas arīcilvēku darbības rezultātā pārveidotas teritorijas. Dabas parkā “Ogres ieleja” cilvēku veidotibiotopi sastopami maz, tie, galvenokārt, ir izveidojušies Ogres upes pamatkrastā. Dabas parkāvislielākās cilvēku veidoto biotopu platības aizņem apdzīvotas vietas (L.2.), viensētas arpagalmiem un graudaugu tīrumi (I.1.). Vēl pie šiem biotopiem būtu pieskaitāmi arī parkāsastopamie karjeri (K.4.), fermas (L.3.2.), ceļi un ceļmalas (K.5.), inženierkomunikācijuinfrastruktūras objekti (K.7.) ūdenskrātuves (M.2.), kapsētas (J.4.) utt. Daļa cilvēka veidotobiotopu veidojušies jau izsenis, taču lielākā daļa izveidoti 20. gs. otrajā pusē. Teritorijasnovietojums un dabas vērtības veicināja cilvēku saimniecisko (lauksaimniecība,mežsaimniecība) interesi par to. Cilvēku veidoti biotopi dabas parkā sastopami visā teritorijā.Ērgļu novadā, Mazozolu, Taurupes un Krapes pagastos tie izplatīti mazāk, savukārtMeņģeles, Madlienas, Lēdmanes, Ķeguma un Ogres pašvaldību teritorijās tie sastopamibiežāk.

Cilvēku veidoto biotopu bioloģiskā vērtība nav liela, jo teritoriju sākotnējais biotops ir pilnībāizzudis vai ievērojami transformēts. Biotopu aizsardzība nav nepieciešama. Daļa šo biotoputiek uzturēti joprojām, taču daudzi (jo īpaši tas attiecināms uz atmatām) vairs netiek uzturētiun tie attīstās dabiski. Lielāku ietekmi šie biotopi atstāj uz dabas parka ainavu. Cilvēkuveidotie biotopi gan paaugstina, gan pazemina ainavas vērtību. Tādiem ainavas elementiemkā ceļi, elektrolīnijas, karjeri u.c. ir būtiska nozīme ainavas fragmentācijā. Savukārt viensētupuduri vai arhitektūras pieminekļu apbūves teritorijas paaugstina ainavas vērtību. Laisaglabātu dabas parka dabas vērtības, jāierobežo cilvēku veidotu biotopu izplatība upes ielejā.

Vairumam cilvēku veidoto biotopu ir liela sociālekonomiskā nozīme. Tie veido cilvēku dzīvesvidi (viensētas), un nodrošina pārvietošanos (ceļi). Cilvēku veidoto biotopu izmantošananodrošina ekonomisko labumu gūšanu iedzīvotājiem.

Cilvēku pārveidoto biotopu platības teritorijā pastāvīgi mainās. 20. gs otrajā pusē samazinājāsviensētu skaits, plašā meliorācija ļāva ievērojami palielināt aramzemju īpatsvaru, tika izbūvēti



61

jauni ceļi, elektrolīnijas u.c. Pēc straujajām sociālekonomiskajām un politiskajām izmaiņām20. gs. beigās cilvēku veidoto teritoriju īpatsvars dabas parkā samazinājās, jo turpinājāsviensētu izzušana, daudzviet lauksaimniecības zemes tika atstātas atmatā. Pēc 2000. gadacilvēku veidotu biotopu īpatsvars palielinās, jo attīstās lauksaimniecības nozare, dabas parkāpieaug būvniecības apjomi.

2.4.Sugas, to sociālekonomiskā vērtība un sugas ietekmējošie faktori

2.4.1. Flora

Augu sugu latviskie nosaukumi rakstīti pēc enciklopēdijas “Latvijas Daba” (Kavacs, 1998),latīniskie nosaukumi rakstīti pēc “Latvijas vaskulāro augu flora”, taksonu saraksta (Gavrilova,Šulcs, 1999).

Ogres upe izceļas ar sevišķu līkumainību, tāpēc primārie meži meandru lokos ir ļoti raksturīgaiezīme šai upei un dabas parkam „Ogres ieleja”. Šajos aizsargājamos biotopos atrodamas īpašiaizsargājamas augu sugas: daudzgadīgā mēnesene (Lunaria rediviva) un augstais gaiļpiesis(Delphinium elatum). Abas šīs augu sugas ir raksturīgas dabas parkam un to genofondasaglabāšana ir svarīga Latvijas līmenī. Bez tam, augstais gaiļpiesis kopā ar ārstniecībascietsēkli (Lithospermum officinale), pēdveida grīsli (Carex rhizina), lielo brūnkāti(Orobanche elatior) ir apdraudētas sugas, un visās to atradnēs nepieciešams nodrošinātaizsardzības režīmu.

Daudzgadīgā mēnesene (Lunaria rediviva), krustlapu drudzene (Gentiana cruciata), augstaisgaiļpiesis (Delphinium elatum) apsekotajā dabas parka daļā sastopami arī ārpus ierosinātajiemun līdz šim apstiprinātajiem mikroliegumiem. Mikroliegumu veidošanai atzīmētās vietas ir arvislielākajām cenopopulācijām un visdabiskāko augu sabiedrību struktūru.

Lielais ierosināto mikroliegumu blīvums liecina par dabas parka „Ogres ieleja” īpašo nozīmibioloģiskās daudzveidības saglabāšanā gan vietējā, gan visas valsts mērogā. Dabas parkamežos galvenās vērtības ir vecie, liela caurmēra augošie koki.

Dabas parkā „Ogres ieleja” ir konstatētas 15 īpaši aizsargājamas vaskulāro augu sugas, no tām12 sugu aizsardzības nodrošināšanai var dibināt mikroliegumus (skat. 2.7. tabulu). Spilvainaisancītis (Agrimonia pilosa) ir iekļauts ES Dzīvotņu direktīvas II un IV pielikumā. Dabas parksir īpašu, upju ielejām piesaistītu, sugu koncentrēšanās vieta. Tā kā Ogres upe ir Daugavaspieteka, tās ielejā koncentrējas, galvenokārt, pa Daugavas ieleju ieceļojošie Latvijas florasretumi, kam Latvijā ir areāla robeža.

Ar netraucētiem mežiem saistīto augu sugu grupas dabas aizsardzības prasību nodrošināšanaveicama nodrošinot neiejaukšanās režīmu – ļaujot netraucēti noritēt dabiskiem procesiem.Savukārt, ar atklātām un parkveida pļavām, tajā skaitā regulāri applūstošām, saistītās augusugu grupas saglabāšana nodrošināma, saglabājot pļavas – pļaujot un/vai noganot.

2.7. tabula. Retie un īpaši aizsargājamie vaskulārie augi dabas parkā „Ogres ieleja“

Nosaukums Latīniskais nosaukums SGES ĪASMIKLaksis, mežloks Allium ursinum L. 3 + +Pleznveida grīslis Carex ornithopoda Willd. 3 + +Pēdveida grīslis Carex rhizina Blytt ex Lindblom 2 + +Plankumainā dzegužpirkstīteDactylorhiza maculata (L.) Soo 4 +Augstais gaiļpiesis Delphinium elatum L. 2 + +



62

Nosaukums Latīniskais nosaukums SGES ĪASMIKSīpoliņu zobainīte Dentaria bulbifera L. 3 + +Jumstiņu gladiola Gladiolus imbricatus L. 3 + +Roberta ozolpaparde Gymnocarpium robertianum (Hoffm.) N 2 +Sibīrijas skalbe Iris sibirica L. 2 + +Ārstniecības cietsēkle Lithospermum officinale L. 2 + +Daudzgadīgā mēnesene Lunaria rediviva L. 4 + +Lielā brūnkāte Orobanche elatior Sutton 2 + +Smaržīgā naktsvijole Platanthera bifolia (L.) Rich. 4 +Skrajziedu skarene Poa remota Forselles 3 + +Mieturu mugurene Polygonatum verticillatum (L.) All. 3 + +Spilvainais ancītis Agrimonia pilosa Ledeb. HD II;IVSaīsinājumi:SG – aizsardzības kategorija Latvijas Sarkanajā Grāmatā;ES – Eiropas Savienības Direktīva par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību92/43/EEC;BK – Bernes konvencija;ĪAS – īpaši aizsargājama suga, 1. pielikums Ministru kabineta2000. gada 14. novembra noteikumiemNr. 396;MIK – sugas aizsardzībai veidojams mikroliegums, 1. pielikums 2001. gada 30. janvāra Ministrukabineta noteikumiem Nr. 45.

Kā īpaši nozīmīgu elementu dabas parkā „Ogres ieleja” jāatzīmē upes paliene. Ogres ielejairaksturīga liela palienes biotopu dažādība. Līdzšinējie pētījumi rāda, ka tie varētu būt vieni nosugu ziņā daudzveidīgākajiem. Palienes ir ļoti nozīmīgi barošanās biotopi gandrīz visām upestuvumā dzīvojošajām dzīvnieku sugām. Daudzām sugām tā ir arī vairošanās vieta. Gan augu,gan dzīvnieku sabiedrības ir ļoti dinamiskas. To struktūra ir atkarīga no palu ūdeņu ietekmesintensitātes un ilguma.

Apsekojot dabas parka „Ogres ieleja” dabiskos meža biotopus, konstatētas sešasaizsargājamas ķērpju sugas un divas aizsargājamas sēņu sugas (skat. 2.8. un 2.9. tabulas un10. pielikumu). Šīs sugas raksturīgas dabiskiem, saimnieciskās darbības maz ietekmētiemmeža biotopiem.

2.8. tabula. Retie un īpaši aizsargājamie ķērpji dabas parkā „Ogres ieleja“

Nosaukums Latīniskaisnosaukums ĪAS MIK SG

Sīkpunktaināartonija

Arthoniabyssacea

+ +

Kaķpēdiņuartonija

Arthonialeucopellaea

+

Kastaņbrūnāartonija

Arthoniaspadicea

+

Kollemas Collema sp. + +Skleroforas Sclerophora sp. + +Parastaisplaušķērpis

Lobariapulmonaria

+ 2

Saīsinājumi:SG – aizsardzības kategorija Latvijas Sarkanajā Grāmatā;ĪAS – īpaši aizsargājama suga, 1. pielikums Ministru kabineta2000. gada 14. novembra noteikumiemNr. 396;MIK – sugas aizsardzībai veidojams mikroliegums, 1. pielikums 2001. gada 30. janvāra Ministrukabineta noteikumiem Nr. 45.



63

2.9. tabula. Retās un īpaši aizsargājamās sēnes dabas parkā „Ogres ieleja“

Nosaukums Latīniskaisnosaukums ĪAS MIK SG

Daivaināčemurene

Grifola frondosa + 3

Zarainādižadatene

Hericiumcoralloides

+ 3

Saīsinājumi:SG – aizsardzības kategorija Latvijas Sarkanajā Grāmatā;ĪAS – īpaši aizsargājama suga, 1. pielikums Ministru kabineta2000. gada 14. novembra noteikumiemNr. 396;MIK – sugas aizsardzībai veidojams mikroliegums, 1. pielikums 2001. gada 30. janvāra Ministrukabineta noteikumiem Nr. 45.

2.4.2. Fauna2.4.2.1. Putni

Dabas parka „Ogres ieleja” teritoriju laivu braucienos regulāri apmeklējuši ornitologi, īpaši –abu Latvijas ligzdojošo putnu atlantu (1980. – 1984. gados; 2000. – 2004. gados) sastādīšanasgaitā (Priednieks un citi 1989; LOB nepublicētas ziņas). Tomēr novērotie putni nekad navreģistrēti tikai dabas parka teritorijai atsevišķi un dati nav izmantojami dabas aizsardzībasplāna izstrādei. Dabas parka ornitofauna nav speciāli apsekota Emerald/Natura 2000 projektagaitā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datubāzēs (http://vdc2.vdc.lv)atrodamas sekojošas ziņas par īpaši aizsargājamām putnu sugām: zivju dzenītis,baltmugurdzenis, vidējais dzenis, melnā dzilna. Lielākā daļa ziņu par dabas parka ornitofaunuiegūtas 2007. gadā speciāli veiktās apsekošanas ekspedīcijās.

Apsekošanas laikā, veicot dabas parka ornitofaunas novērtējumu, pastiprināti uzmanībapievērsta īpaši aizsargājamām sugām (īpaši – ūdensputniem un dzeņveidīgajiem Piciformes,kuri teritorijai visnozīmīgākie). Netika veikta visa dabas parka ornitofaunas detālainventarizācija, bet tikai nozīmīgākajās vietās (veco mežaudžu un pašas upes apsekošana).Novērojumos mežaudzēs plaši izmantota dzeņveidīgo putnu un pūču Strigiformes saucienuatskaņošana, lai stimulētu to aktivitāti.

Kopumā detāli apsekoti ap 65 km no Ogres upes garuma un citiem ūdensbaseiniem (ap 50 %no tecējuma), ne mazāk kā 25 % no mežaudžu, lauksaimniecības zemju un apdzīvotu vietuplatības (no dzeņveidīgajiem putniem pēc kartogrāfiskā materiāla nozīmīgākajiem mežunogabaliem apsekoti ap 60 %). Gadījumos, kad sniegti aprēķini par dabas parkā ligzdojošoputnu daļu no Latvijas populācijas, izmantota informācija no pieejamās literatūras (BirdLifeInternational, 2004; Priednieks un citi, 1994).


Dabas parkā „Ogres ieleja” līdz 2007. gada 1. jūlijam ir ziņas par 101 putnu sugu (skat. 11.pielikumu), no kurām 93 sugām ir ticama vai pierādīta ligzdošana, 5 sugām ligzdošanaiespējama, bet trīs novērotas tikai ielidojot vai barojoties.

Kopumā dabas parka ornitofauna atspoguļo salīdzinoši strauju upju ekosistēmu raksturīgosugu kompleksu. Biežāk sastopamā putnu suga ir upes tilbīte, bet nozīmīgākās sugas ir lielāgaura, zivju dzenītis; sastopamas arī gaigala un krastu čurkste. Īpaši aizsargājamām sugāmbagātākās ir ar mežu klātās platības. No dabas aizsardzības viedokļa nozīmīgākās ir plaši



64

pārstāvētās cieto lapu koku (ozols, goba, vīksna u.c.) audzes. Lai gan tīraudzes sastopamasnelielās platībās, šie lapu koki regulāri aug atsevišķu eksemplāru un grupu veidā gar visu upeskrastu. Šādās koku grupās upes krastā tika atrasta daļa no 2007. gadā ekspedīciju gaitākonstatētajām dzeņu ligzdām. Lielāko daļu mežaudžu aizņem salīdzinoši jauni jauktu kokumeži ar raksturīgajām putnu sugām – žubīti, vītīti, čunčiņu. Nozīmīgākās mežaudzēsligzdojošās sugas ir vidējais dzenis, pelēkā dzilna, sastopami arī melnā dzilna, mežirbe,mazais mušķērājs un citi.

Dabas parka lielu daļu aizņem lauksaimniecības zemes ar apdzīvotām vietām. Palieņu pļavasir maz izteiktas un nelielās platībās, un dabas parkā tikpat kā nav sastopams šādām platībāmraksturīgais putnu sugu komplekss. Vairums lauksaimniecības zemju ir paugurainas unpadomju laikos izmantotas kā aramzemes. Pašreiz lauksaimniecības zemes aizaug – vismaz40 % lauksaimniecības zemju netiek regulāri pļautas vai apstrādātas. Šajās platībās dominēlauku cīrulis, koku un pļavu čipstes, lukstu čakstītes. Tomēr arī šeit lielā skaitā sastopamasīpaši aizsargājamas putnu sugas – griezes un brūnās čakstes.

Lielākās dabas aizsardzības vērtības dabas parkā saistās ar šeit konstatētajām īpašiaizsargājamām putnu sugām (skat. 2.10. tabulu un 11. pielikumu). Kopā konstatētas 22 īpašiaizsargājamas putnu sugas, t. sk. arī 17 Eiropas Padomes Putnu direktīvas (79/409 ECC)1. pielikuma sugas. Tika konstatēts, ka 17 sugas ligzdo dabas parka teritorijā, 4 – iespējams,ka ligzdo, bet viena (melnais stārķis) – ielido baroties dabas parka teritorijā. Aizsargājamāmsugām tabulā sniegti arī ligzdojošo pāru skaita novērtējumi. Jāpiezīmē, ka šis novērtējumsatsevišķām putnu sugām no putnu aizsardzības viedokļa, padara teritoriju Latvijas mērogā parvisai nozīmīgu.

2.10. tabula. Dabas parka „Ogres ieleja” teritorijā novērotās Eiropas Padomes Putnudirektīvas (79/409 ECC) 1. pielikuma sugas un Latvijā īpaši aizsargājamās sugas

Sugas latviskais nosaukums Sugas latīniskaisnosaukums

Statuss Pāru skaits

Apodziņš Glaucidium passerinum L 1 – 3pBaltais stārķis Ciconia ciconia L 30 – 40pBaltmugurdzenis Dendrocopus leucotus L Vismaz 5pBrūnā čakste Lanius collurio L Vairāk kā 100pGrieze Crex crex L 80 – 100pLaukirbe * Perdix perdix L Vismaz 2pLielā čakste * Lanius excubitor IL Iespējams 1pLielā gaura * Mergus merganser L 20 – 25pMazais ērglis Aquila pomarina IL Vismaz 1pMazais mušķērājs Ficedula parva L Vismaz 5 – 10pMelnais stārķis Ciconia nigra N –Melnā dzilna Dryocopus martius L Vismaz 5pMežirbe Bonasia bonasia L Vismaz 5 – 10pNiedru lija Circus aeriginosus IL Iespējams 1pPaipala * Coturnix coturnix L 2pPelēkā dzērve Grus grus L 2 – 4pPelēkā dzilna Picus canus L Vismaz 7 – 10pRubenis Tetrao tetrix IL 1 vai daži pSila cīrulis Lullula arborea L Vismaz 1pTītiņš * Jynx torquilla L 5 – 10pVidējais dzenis Dendrocopus medius L 20 – 30pZivjdzenītis Alcedo atthis L Ap 10pTikai Latvijā aizsargājamas sugas atzīmētas ar *; Ministru kabineta noteikumi Nr. 396 (14.11.2000.),1.pielikums



65

L – Ligzdotājs vai ticams ligzdotājsIL – Iespējams ligzdotājsp – pāri

Nozīmīgākās putnu sugas dabas parkā ir lielā gaura, zivjdzenītis, vidējais dzenis un pelēkādzilna. Dabas parka apsaimniekošanas pasākumi būtu jāpielāgo tieši šo sugu aizsardzībasvajadzībām. Teritorijā ir sastopami 20 – 25 lielās gauras pāri, kas, saskaņā ar esošajiem skaitanovērtējumiem, sastāda vairāk kā 10 % no Latvijas populācijas. Dabas parka teritorijā ligzdoap 10 zivjdzenīšu pāriem, kas sastāda vismaz 1 % no Latvijas populācijas. Dabas parkā ligzdo20 – 30 vidējo dzeņu pāri (ap 1 % no Latvijas populācijas), un 7 – 10 pelēkās dzilnas pāri (ap0,5 % no Latvijas populācijas). Neapšaubāmi, ka arī baltā stārķa (30 – 40 pāri) ligzdošanasblīvums ir Latvijas mērogā ievērojams (īpaši, ņemot vērā vienu no lielākajām kolonijāmLatvijā – Ogresmuižā). Arī griezes biežā sastopamība teritoriju ierindo starp vietām, kasnozīmīgas šīs sugas aizsardzībai Latvijā. Jāpiebilst gan, ka lielākai daļai no uzskaitītajām īpašiaizsargājamām sugām, dzīves teritorija neaprobežojas ar dabas parka teritoriju. Īpašiūdensputnu (lielā gaura, gaigala) gadījumā, daļa ligzdu var atrasties ārpus dabas parka, betmazuļi tiek izvadāti parkā. Savukārt, dzeņveidīgajiem putniem vairums ligzdu atrodas dabasparkā, bet daļa no barošanās vietām – ārpusē.

Vēl jāpiemin sugas, kuras nav īpaši aizsargājamas, bet kurām dabas parkā atrodamaievērojama Latvijas populācijas daļa – gaigala (20 – 30 pāri, līdz 10 % no Latvijaspopulācijas) un upes tilbīte (100 – 130 pāri, līdz 3 % no Latvijas populācijas).

Dabas parka „Ogres ieleja” ornitofaunai ir visai augsta dabas aizsardzības vērtība. Vislielākāsornitofaunas vērtības ir saistītas ar upes biotopiem (lielā gaura, zivjdzenītis, gaigala), tačupārsteidzoši nozīmīga ir arī ar lapu kokiem saistītā dobumperētāju putnu fauna (vidējaisdzenis, baltmugurdzenis, pelēkā dzilna). Salīdzinoši mazāka dabas aizsardzības vērtība irlauksaimniecības ainavā sastopamajām sugām (grieze, brūnā čakste).

Teritorija ir maz piemērota putnu sugām, kas veido lielas zaru ligzdas maztraucētos mežanogabalos (dienas plēsīgo putnu sugas, melnais stārķis). Šādu sugu īpatsvars dabas parkā irniecīgs, gan teritorijas izteikti šaurā lineārā rakstura dēļ, gan arī ievērojamā mežizstrādesradītā traucējuma dēļ. Teritorijai ir niecīga nozīme caurceļojošo putnu aizsardzībā – šeitcaurceļošanas laikā uzturas neliels skaits ūdensputnu, un šeit nav piemērotas zosu, gulbju undzērvju pulcēšanās vietas.


Teritorijas sociālekonomiskā vērtība no ornitofaunas viedokļa visvairāk tiek saistīta ar dabasizziņu un tūrisma attīstību, saistot to ar ūdenstūrismu (iespējas vērot lielās gauras,zivjdzenīšus, gaigalas un citus ūdensputnus; upes malās dzirdēt un novērot vidējos dzeņus,baltmugurdzeņus un pelēkās dzilnas). No pārējiem, ar ūdenstūrismu mazāk saistītiem, tačuputnu ziņā ievērojamiem objektiem, būtu jāpiemin Ogresmuižas balto stārķu kolonija undabas liegums „Vērenes gobu un vīksnu audze”(vidējais dzenis, baltmugurdzenis).

Putni ir tikai neliela daļa no objektiem dabas parkā, kuri varētu piesaistīt tūristus, tomēr jaupašlaik, spriežot pēc iemītajām sliedēm pie zivjdzenīšu ligzdām, putnu vērotāji pastiprinātiinteresējas par teritoriju, kas pat var radīt negatīvu ietekmi. Putnu vērošanas tūrisma iespējasteritorijā iespējams attīstīt, veicinot pozitīvu attieksmi pret dabu, lai netraucētu nozīmīgo suguligzdošanu. Šeit ir lieliskas iespējas novērot zivjdzenīti un lielo gauru. Tā kā galvenā tūristuinterese tiek saistīta ar lieliskajām laivošanas iespējām, domājams, ka putnu vērošanunepieciešams piedāvāt kā blakuselementu vienlaikus ar citu dabas un vēstures objektuaplūkošanu.



66

Ņemot vērā, ka teritorijā ligzdo daži procenti no gaigalas populācijas Latvijā (medījamaūdensputnu suga), dabas parkam „Ogres ieleja” ir zināma nozīme šī ūdensputna kā medīburesursa uzturēšanai valstī.


Būtiskākais putnus ietekmējošais faktors dabas parka „Ogres ieleja” teritorijā pašlaik irmežizstrāde. Vairums no mežaudzēm ir saimnieciskās darbības ietekmētas, lielās platībāsatrodami izcirtumi. Tas negatīvi ietekmē dzeņveidīgos putnus, mazinot barošanās iespējas uniznīcinot ligzdu vietas. Tāpat negatīvi tiek ietekmēti dobumperētāji – lielā gaura un gaigala, jotiek izcirstas potenciālās ligzdu vietas. Netraucētu un neizcirstu nogabalu trūkums samazinaiespēju teritorijā ligzdot dienas plēsīgajiem putniem un melnajam stārķim. Lielākā ietekme iruz dzeņveidīgajiem putniem, kuriem aizsardzības iespējas būtiski ierobežo fakts, ka zināmadaļa no nozīmīgajām sugām ligzdo ārpus meža zemēm. Piemēram, no atrastajām septiņāmvidējo dzeņu ligzdām, upes malas koku grupās tika konstatētas trīs. Tas nozīmē, kaapsaimniekošanas noteikumos būtu nepieciešams ieviest zināmus ierobežojumus šādu upesmalā augošu koku (vīksnu, gobu, ozolu, melnalkšņu, arī blīgznu un vītolu) izciršanai.

Arī ūdenstūrisms ietekmē dabas parkā ligzdojošos putnus – galvenokārt lielo gauru ungaigalu. Laivotāju iztraucēti mazuļi sāk strauji virzīties prom no traucējuma (bieži lielāātrumā skrienot pa ūdens virsmu), kā rezultātā perējums tiek izklīdināts un atpalikušie mazuļiaiziet bojā. Reģistrēto abu sugu perējumu vidējais lielums bija ļoti mazs (lielajai gaurai –aptrīs mazuļiem; gaigalai – 3,8). Tātad, līdz jūnija beigām katrs no perējumiem nesaudzīgi tikaiztraucēts vairākkārt. Perējumi no laivas visbiežāk spēj izvairīties, ja upes vidū atrodas saliņa,aiz kuras var paslēpties.

Lai gan zivjdzenītis netiek uzskatīts par ūdens tūrisma apdraudētu sugu, dabas plāna izstrādeslaikā tika iegūtas pretējas ziņas. Pie visām trim atrastajām ligzdām veda cilvēku pēdas. Būtunepieciešami īpaši izglītošanas pasākumi ūdenstūristiem (gan lielās gauras, gaigalas, ganzivjdzenīša gadījumā) par normām ūdensputnu saglabāšanai.

Pļavu aizaugšanas (neapsaimniekošanas) ietekmē var samazināties tajās ligzdojošo īpašiaizsargājamo putnu skaits – grieze, baltais stārķis (aizaug barošanās biotopi), brūnā čakste,laukirbe, paipala u.c. Situācijai gan nav bīstams raksturs, jo jau patlaban pļavu nopļaušanaprocentuāli ir sekmīgāka kā vidēji Latvijā, Eiropas Savienības atbalsts tiek izmantots plašākkā citur. Baltā stārķa un griezes ligzdošanas blīvums ir pat augstāks kā vidēji valstī.

Būtiskāku ietekmi var atstāt tiltu rekonstrukcija pār Ogres upi. No ūdensputnu aizsardzībasviedokļa, nedrīkst pieļaut upes gultnes mainīšanu jebkādas pārbūves gaitā. Arī dažu mazākasnozīmes ceļu rekonstrukcija, ja ceļš ved gar upes krastu (nedrīkst ietekmēt stāvkrastus) vaicaur un gar cieto lapu koku audzēm (neveikt izciršanu), var būtiski ietekmēt šeit ligzdojošosīpaši aizsargājamos putnus.

2.4.2.2. Zīdītāji


Dabas parkā “Ogres ieleja” ir konstatētas vai ticami sastopamas 39 zīdītājdzīvnieku sugas(pēc Latvijas zīdītājdzīvnieku atlanta nepublicētajiem materiāliem). No tām 15 sugas ir ardabas aizsardzības nozīmi (2.11. tabula). Tomēr jāņem vērā tas, ka dabas parka teritorija irsalīdzinoši neliela – šaura josla gar upi. Līdz ar to, vairākas sugas, galvenokārt, lielie plēsēji



67

(vilks (Canis lupus) un lūsis (Lynx lynx)), dabas parka teritorijā neuzturas pastāvīgi, betreizēm ieklīst tajā. Līdz ar to dabas parka nozīmība šo sugu aizsardzībā ir samērā neliela.

Dabas parks, t.i. Ogres upe un tās krastu josla, ir nozīmīga dzīves vieta ūdram (Lutra lutra).Tā kā Ogres upei tās lejtecē ir stāvi krasti, bebru (Castor fiber) ietekme uz upei pieguļošajiemmeža un lauku biotopiem ir neliela.

Ogres upes ieleja ir nozīmīga sikspārņu koncentrācijas vieta. Virs Ogres upes sikspārņibarojas, bet mežos, it īpaši vecajos platlapju mežos, tie rod slēptuves. 2006. gadā dabas parkākonstatētas 7 sikspārņu sugas (V.Vintuļa personīgās ziņas):

· Natūza sikspārnis (Pipistrellus nathusii);· ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii);· rūsganais vakarsikspārnis (Nyctalus noctula);· divkrāsu sikspārnis (Vespertilio murinus);· ūdeņu naktssikspārnis (Myotis daubentonii);· Eiropas platausis (Barbastella barbastellus);· brūnais garausainis (Plecotus auritus).

Īpaši atzīmējami Eiropas platauša atradumi Vērenes muižiņas pagrabā (blakus Vērenes gobuaudzei) un Ogresmuižas dzirnavu pagrabos. Ogres upes ieleja ietilpst šīs sugas Latvijasizplatības pamatapgabalā. Galvenie priekšnoteikumi šīs sugas klātbūtnei ir vecie platlapjumeži, t.sk. vecie muižu parki un vecie, lielie pagrabi. Mazie piemāju pagrabi ir brūnogarausaiņu un ziemeļu sikspārņu ziemošanas vieta.

Speciālu pētījumu trūkuma dēļ, praktiski par visām sugām zināms vienīgi, ka tās dabas parkāir sastopamas, bet nav iespējams sniegt sugu sastopamības relatīvā biežuma raksturojumu. Nodabas parka pastāvīgajiem iemītniekiem ar augstu dabas aizsardzības nozīmi (iekļauti EPSugu un biotopu direktīvas IV pielikumā, kā arī Ministru kabineta noteikumu aizsargājamosugu sarakstā un Latvijas Sarkanajā grāmatā) ir divas sugas: Eiropas platausis un ūdrs.

2.11. tabula. Zīdītājdzīvnieki dabas parkā “Ogres ieleja” ar dabas aizsardzības nozīmi

Nr.p.k. Nosaukums

Latīniskaisnosaukums LSG ES BK ĪAS

1 Ūdenscirslis Neomys fodiens 42 Ūdeņu naktssikspārnis Myotis

daubentonii+

3Eiropas platausis

Barbastellabarbastellus

3 HD II;IV II +

4 Brūnais garausainis Plecotus auritus +5 Natūza sikspārnis Pipistrellus

nathusii+

6 Rūsganaisvakarsikspārnis

Nyctalus noctula +

7Divkrāsu sikspārnis

Vespertiliomurinus

+

8 Ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssonii +9 Bebrs Castor fiber HD II;IV III10 Baltais zaķis Lepus timidus III +11 Lūsis Lynx lynx HD IV III +12 Vilks Canis lupus L. HD II,IV;V II +14 Ūdrs Lutra lutra 4 HD II;IV II +15 Meža cauna Martes martes HD V III +



68

Nr.p.k. Nosaukums

Latīniskaisnosaukums LSG ES BK ĪAS

Sesks Mustela putorius III +Apzīmējumi:LSG – aizsardzības kategorija Latvijas Sarkanajā grāmatā (Andrušaitis, 2003)ĪAS – īpaši aizsargājama suga (Ministru kabineta noteikumi Nr. 396., 14.11.2000., grozījumi27.07.2004. Cipari 1 un 2 apzīmē 1. un 2. pielikums)ES – Eiropas Padomes direktīva 92/43/EEC (21.05.1992)BK – Bernes konvencija.


Īpaši aizsargājamo sugu sociālekonomiskā vērtība nav nosakāma, taču medījamo dzīvniekuresursi dabas parka teritorijā tiek izmantoti medībām.


Būtiski riski nevienai no zīdītājdzīvnieku sugām dabas parkā nav konstatēti. Potenciāli riskafaktori, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt sikspārņu, it īpaši Eiropas platauša, populācijustāvokli ir veco platlapju mežu izciršana un veco, lielo pagrabu pārbūve un izmantošana citāmvajadzībām (ne kā pagrabus).



69

2.4.2.3. Abinieki un rāpuļi

Dabas parka „Ogres ieleja” teritorijā konstatētas dotajam Latvijas reģionam tipiskas abiniekuun rāpuļu sugas – mazais tritons, parastā varde, purva varde, zaļo varžu grupas sugas(iespējams – zaļā un dīķa varde, sugas ir grūti atšķiramas), parastais krupis, glodene, silaķirzaka, pļavas ķirzaka, zalktis, odze. Retās un aizsargājamās abinieku un rāpuļu sugasuzskaitītas 2.12. tabulā.

2.12. tabula. Retās un aizsargājamās abinieku un rāpuļu sugas dabas parkā “Ogres ieleja”

Nosaukums Latīniskais nosaukums SG ES BK ĪASMazais tritons Triturus vulgaris IIIParastā varde Rana temporaria HD V IIIPurva varde Rana arvalis 4 HD IV IIDīķa varde Rana lessonae HD IV IIIZaļā varde Rana esculenta HD V IIIParastais krupis Bufo bufo IIIPļavas ķirzaka Lacerta vivipara IIISila ķirzaka Lacerta agilis 3 HD IV II +Glodene Anguis fragilis IIIZalktis Natrix natrix IIIOdze Vipera berus IIISaīsinājumi:SG – aizsardzības kategorija Latvijas Sarkanajā Grāmatā;ES – Eiropas Savienības Direktīva par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību92/43/EEC;BK – Bernes konvencija;ĪAS – īpaši aizsargājama suga, 1. pielikums Ministru kabineta2000. gada 14. novembra noteikumiemNr. 396.

2.4.2.4. Zivis

Dabas parka „Ogres ieleja” zivju fauna apsekota 2007. gada jūlijā un augustā. Biežākkonstatētas šādas sugas: asaris (Perca fluviatilis), trīsadatu stagars (Gasterosteus aculeatus),ausleja (Leucaspius delineatus), vimba (Vimba vimba), sapals (Leuciscus cephalus), rudulis(Scardinius erythropphthalmus), rauda (Rutilus rutilus), plaudis (Abramis brama), līdaka(Esox lucius), plicis (Blicca bjoerkna). Konstatētas trīs aizsargājamas sugas – strauta nēģis,akmeņgrauzis un platgalve (skat. 2.13. tabulu). Ogres upē sastopamas arī foreles un alatas,kuras jau trešo gadu tiek mākslīgi pavairotas, ielaižot mazuļus.

Strauta nēģis (Lampetra planeri) sastopams saldūdeņos – upēs un strautos, retāk – ezeros.Kāpuri dzīvo ierakušies gruntī un tālas migrācijas neveic. Kāpuru pamatbarība ir detrīts.

Akmeņgrauzis (Cobitis taenia) ir saldūdens zivs. Parasti uzturas pa vienam vai nelielos barospie grunts. Latvijā sastopams vairumā upju un daudzos ezeros, kā arī jūras piekrastē. Nelielos,stipri aizaugošos, īpaši slēgtos ezeros parasti nav sastopams.

Platgalve (Cottus gobio) ir saldūdens zivs. Uzturas pa vienai pie grunts. Latvijā sastopamadaudzās upēs un dažos ezeros, vietās ar akmeņainu gultni. Ūdenstilpēs ar dūņainu gultniparasti nav sastopama.



70

2.13. tabula. Ūdens paraugu ņemšanas vietās konstatētās aizsargājamās zivju sugas(paraugu vietas skat. 5. pielikumā)

Nosaukums Latin. nosaukums ES BKAkmeņgrauzis Cobitis taenia + +Strauta nēģis Lampetra planeri + +Platgalve Cottus gobio +Saīsinājumi:ES – Eiropas Savienības Direktīva par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību92/43/EEC;BK – Bernes konvencija;

Patlaban tiek plānots Ogres upē organizēt licencēto makšķerēšanu. Ir nodibināta sabiedriskāorganizācija, kas sadarbībā ar pašvaldībām sagatavo noteikumus licencētajai makšķerēšanai.


Ogres upē ir atļauta tikai makšķerēšana, rūpnieciskā zveja nenotiek. Tas labvēlīgi ietekmēvisu upē sastopamo zivju populācijas stāvokli. Eiropā aizsargājamām zivju sugām ir būtiskanozīme zivju faunas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī šīs zivis ietilpst plēsīgozivju barības racionā.

Zivju faunas daudzveidības ietekmējošie faktori ir nesankcionēta jeb malu zvejniecība, nārstavietu samazināšana (upes gultnes tīrīšana, upju iztaisnošana, aizsprostu būvēšana),notekūdeņu ieplūšana, kā arī upei piegulošo teritoriju nepareiza apsaimniekošana. Stingrijāievēro zivju nārsta laiki un ar to saistītie aizliegumi (Zvejniecības likums).

Cilvēka darbības rezultātā tiek daļēji neatgriezeniski ietekmētas upju hidroekosistēmas. Piešādiem faktoriem jāmin notekūdeņu novadīšana upē no individuālajām mājām, kuras atrodasupes tuvumā, atkritumu izgāztuvju izveidošana upes nogāzē, kā arī upes piekrastes zonasnepareiza apsaimniekošana.

Dabas parka zivju faunu pozitīvi ietekmējošie faktori:· Piekrastes joslas saglabāšana mazizmainītā stāvoklī (lielo koku saglabāšana, piekrastes

joslas pļavu saglabāšana neskartā veidā, dažādu piekrastes mežaudžu tipu saglabāšana,mazapdzīvota piekrastes joslas teritorija);

· Ritrāla un potamāla (straujo un lēno upes posmu) tipa mija, kā rezultātā izveidojusiesbiotopu daudzveidība upes tecējumā (straujteces, akmeņu sakopojumi, smilšu sēres,makrofītu audzes, sārtaļģu audzes u.c.);

· Uzsākta krasta joslas sakopšana – (piekrastes zonā izveidots dabas parks ar tamatbilstošajiem infrastruktūras elementiem).

Dabas parka zivju faunu negatīvi ietekmējošie faktori:· Spontāni izveidotas atkritumu izgāztuves piekrastes joslā pie apdzīvotām vietām;· Vizuāli iespējama notekūdeņu noplūde no kolektora (lejpus Bekām);· Spontāni izveidojušās tūristu apmetnes (izgāztuves, cirsti koki, nesankcionētas ugunskura

vietas);· Pameža tīrīšana privātajās teritorijās upes piekrastes joslā.

2.4.2.5. Bezmugurkaulnieki

Dabas parka „Ogres ieleja” bezmugurkaulnieku fauna apsekota 2007. gada jūlijā un augustā,veicot vizuālu upes apskati un ievācot zoobentosa paraugus. Zoobentosa paraugos konstatētas



71

vairākas retas un aizsargājamas (tajā skaitā – Eiropā aizsargājamas) bezmugurkaulniekusugas – upes micīte (gliemezis), upes raibgliemezis, biezā perlamutrene un zaļā upjuspāre(skat. 2.14. tabulu).

Upes apsekotajā posmā konstatēta bagātīga zoobentosa fauna (56 taksoni, skat. 5. pielikumu),ko veido, galvenokārt, tīrai videi raksturīgas skābekli mīlošas sugas. Vislielākā bioloģiskādaudzveidība novērota upes krāčainajos posmos, akmeņu krāvumos pie sērēm, kā arīFontinalis sp. audzēs. Salīdzinoši mazāka sugu daudzveidība novērota posmos lejpusapdzīvotām vietām (lejpus Meņģeles un Lēdmanes). Visos apsekotajos posmos dominēviendienītes (Ephemeroptera), moluski (Mollusca) un makstenes (Trichoptera) ar ievērojamuindivīdu skaitu (skat. 5. pielikumu).

Gruntī dzīvojošie zoobentosa organismi (Oligochaeta, Chironomidae, Ephemeroptera u.c. ) irvieni no galvenajiem grunts attīrītājiem, savukārt makrozoobentosa organismi – filtrētāji(galvenokārt moluski – Unio, Anadotha, u.c.), kuri attīra ūdens masas. Bez tam, zoobentosaorganismi ir būtiska barības bāze zivīm, tajā skaitā arī lašveidīgajām zivīm.

2.14. tabula. Aizsargājamās bezmugurkaulnieku sugas dabas parkā „Ogres ieleja”

Nosaukums Latin. nosaukums MK SG ES BKZaļā upjuspāre Ophiogomphus cecilia + 3 + +Biezā perlamutrene Unio crassus + 2 +Upes raibgliemezis Theodoxus fluviatilis + 4Upes micīte Ancylis fluviatilis + 2Saīsinājumi:MK – īpaši aizsargājama suga, 1. pielikums Ministru kabineta 2000. gada 14. novembra noteikumiemNr. 396.SG – aizsardzības kategorija Latvijas Sarkanajā Grāmatā;ES – Eiropas Savienības Direktīva par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību92/43/EEC;BK – Bernes konvencija.

Upes micīte (Ancylus fluviatilis) ir samērā bieži sastopama suga, taču Latvijā vērojamapopulācijas blīvuma samazināšanās. Suga sastopama strauji tekošās upītēs vai krāčainos upjuposmos ar augiem bagātu akmeņainu grunti. Sugas aizsardzībai nepieciešams saglabātneizmainītus upju straujos posmus.

Upes raibgliemezis (Theodoxus fluviatilis) ir samērā bieži sastopama suga, kas sastopamastraujos upju posmos, parasti uz akmeņiem, arī uz ūdensaugiem, retumis uz smilšaina pamata.Latvijā novērojama sugas populācijas blīvuma samazināšanās. Sugas aizsardzībainepieciešams saglabāt pašreizējās atradnes straujajos upju posmos.

Biezā perlamutrene (Unio crassus) ir samērā bieži sastopama suga, taču Latvijā novērojamasugas populācijas blīvuma strauja samazināšanās. Suga sastopama upēs ar smilšaini – oļainugrunti un nelielu dūņu piejaukumu. Dzīvo daļēji ierakusies gruntī ar skābekli bagātos biotoposun irdenā gruntī.

Zaļā upju spāre (Ophiogompgus cecilia) ir sastopama nelielā skaitā visā Latvijas teritorijā.Suga sastopama tekošos ūdeņos ar smilšaini – oļainu grunti un nelielu dūņu piejaukumu.Dzīvo uz grunts skābekli bagātos biotopos kopā ar citām spāru sugām.


Dabas parka ūdens bezmugurkaulnieku faunu pozitīvi ietekmējošie faktori:



72

· Piekrastes joslas saglabāšana minimāli izmainītā stāvoklī (lielo koku saglabāšana,piekrastes joslas pļavu saglabāšana neskartā veidā, dažādu piekrastes mežaudžu tipusaglabāšana, mazapdzīvota piekrastes joslas teritorija);

· Ritrāla un potamāla (straujo un lēno upes posmu) mija, kā rezultātā izveidojusies biotopudaudzveidība upes tecējumā (straujteces, akmeņu sakopojumi smilšu sēres, makrofītuaudzes, sārtaļģu audzes u.c.);

· Uzsākta krasta joslas sakopšana – (piekrastes zonā izveidots dabas parks ar tamatbilstošajiem infrastruktūras elementiem).

Dabas parka ūdens bezmugurkaulnieku faunu negatīvi ietekmējošie faktori:· Spontāni izveidotas atkritumu izgāztuves piekrastes joslā pie apdzīvotām vietām;· Vizuāli iespējama notekūdeņu noplūde no kolektora (lejpus Bekām);· Spontāni izveidojušās tūristu apmetnes (izgāztuves, cirsti koki, nesankcionētas ugunskura

vietas);· Pameža tīrīšana privātajās teritorijās upes piekrastes joslā.

2.5. Citas vērtības aizsargājamajā teritorijā un tās ietekmējošie faktori

Dabas parka „Ogres ieleja” un tā robežām tuvākos tūrisma resursus nosacīti var iedalīt trīspamatgrupās: dabas resursi, kultūras un vēstures resursi un citi.

Dabas resursi

Dabas resursi ir uzskatāmi par dabas parka „Ogres ieleja” dabas parka tūrisma attīstībasstratēģiskajiem resursiem, kas ir viena no svarīgākajām teritorijas apmeklētāju piesaistēm.Starp tiem minami:

· Neregulētā Ogres ieleja ar upes un tās krastu ainavām;· Biotopu daudzveidība, no kurām kā īpaši nozīmīgi ir jāmin Latvijā reti sastopamās

parkveida pļavas, upju straujteces ar krāčainiem posmiem, kaļķiežu atsegumi,netraucēta ala, palieņu pļavas, nogāžu meži, mitrie meži u.c. Veidojot dabas tūrismainfrastruktūru, minētos resursus (pārdomāti) var izmantot apmeklētāju izglītošanā parvides jautājumiem;

· Bioloģiskā daudzveidība – Ogres ielejas un tai pieguļošo teritoriju augu, sēņu undzīvnieku sugu daudzveidība, no kurām daudzas ir Eiropas mērogā retas unaizsargājamas. Atsevišķus tās elementus (pārdomāti) var izmantot putnu un dzīvniekuvērošanā, augu noteikšanā u.c. ar dabas tūrismu saistītās aktivitātēs;

· Meži – Ogres ielejas krastus galvenokārt klāj meži, kuros norisinās vairums artūrismu saistīto aktivitāšu. Vasarās un rudeņos meži ir lieliskas vietas, kurūdenstūristu ēdienkarti var papildināt ar svaigām un dabīgām ogām un sēnēm;

· Atsevišķi dabas objekti, dabas pieminekļi:Ø atsegumi, erozijas kraujas – Ogres krastos – g.k. Glāžšķūņa apkārtnē

izveidojušies kaļķiežu atsegumi, kas ir ne tikai svarīga dažādu sugu dzīves vieta,bet arī nozīmīgi upes krastu ainavas elementi, kas vislabāk redzami braucot arlaivu. Dažviet upes ielejas krastos ir izveidojušās arī iespaidīgas sānu erozijaskraujas, kas sastāv no morēnas materiāla;

Ø Dabiskas alas – Kalnrēžu atsegumā atrodas vienīgā konstatētā Ogres baseina ala,taču alas kā jutīgi biotopi nav eksponējami kā tūrisma apskates objekti;

Ø Krāces, laukakmeņu krāvumi – lejpus Ērgļiem sākas t.s. Brāžu krāces -straujākais un no pavasara ūdenstūrisma viedokļa sarežģītākais un bīstamākaisOgres posms, kur vietām upes kritums sasniedz 3 m/km. Krāču garums iraptuveni 7 km. Pārvietošanos pa upi sarežģī stāvie krasti, laukakmeņu krāvumi



73

upes gultnē un dabiski veidojušies koku aizsprosti upē. Brāžu krāces irinteresantas kā no ģeoloģiskā, tā arī ainaviskā un bioloģiskā viedokļa. Kā samērāunikāls dabas veidojums ir jāmin arī Veģerupītes (Akmeņupītes) – Ogres labākrasta pietekas laukakmeņu krāvums, kurā izveidojusies savdabīgs un sezonālskrāčveida ūdenskritums. Mazāk iespaidīgi laukakmeņu krāvumi ir novērojami arīcitviet Ogres krastos;

Ø Avoti – kaut arī dabas parkā neatrodas populāri un tūristu iecienīti avoti,daudzviet novērojamas pazemes ūdeņu izplūdes vietas, kur ūdens izmantojamsdzeršanai;

Ø Dižakmeņi – Sietiņu dižakmens ir viens no lielākajiem dabas parka „Ogresielejas” dižakmeņiem. Minēto akmeni uzskata par senu kulta vietu;

Ø Dižkoki, īpatnēji koki – dabas parka apkārtnē atrodas vairāki dižkoki – esoši vaipotenciāli tūrisma objekti – Kaļvu un Akotu ozols, Zāģeru vīksna u.c. Lai šosresursus izmantotu kā tūrisma objektus, sākotnēji nepieciešams veikt attiecīgusapsaimniekošanas – labiekārtošanas pasākumus;

Ø Citi – piemēram, Ogresmuižas stārķu kolonija (2.6. attēls), kas ir viena nolielākajām balto stārķu ligzdošanas vietām Latvijā. Dažādos laikos tajā uzskaitītasap 20 - 30 ligzdas (2001. g. – vairs tikai 14 ligzdas). Pēdējo gadu laikā ligzduskaits ir samazinājies. Jāmin arī zivju resursi, kas izmantojami ar makšķerēšanusaistītās aktivitātēs.

Veidojot teritorijas tūrisma piedāvājumu, dabas resursu izmantošanai ir jābūt īpaši pārdomātaiun saskaņotai ar attiecīgo nozaru speciālistu viedokli.

2.6. attēls. Vecogres balto stārķukolonija (foto: Juris Smaļinskis)

2.7. attēls. Velomaršruts: Ērgļi – Emmas dzirnavas – Ērgļi.Brasla vieta pāri Ogrei (foto: Juris Smaļinskis)

Kultūras un vēstures mantojums

Kā nozīmīgākie kultūras un vēstures mantojuma objekti, kas ir vai var būt potenciālas tūristupiesaistes dabas parkā „Ogres ieleja” vai tā tuvākajā apkārtnē, ir jāmin:

· Pilskalni – Skanstes kalns Ērgļos (apdzīvots vēlā dzelzs laikmetā), Kaivēnu, Skudru,Priekšēnu, Baltavas, Ogres, Aderkašu un Uženu pilskalns. Lielākā daļa pilskalnunezinātājam ir grūti atrodama, jo nav norāžu un informācijas dabā par minētajiem



74

objektiem. Taču, atbilstoši iekārtojot un izvietojot informācijas zīmes, šos objektusvar izmantot kā atsevišķu interešu tūristu – g.k. kultūras tūristu piesaistes;

· Pilsdrupas – Ērgļu pilsdrupas Ogres labajā krastā. Mūra pils Ogres labajā krastā celtaap 1341. gadu. Pētnieki uzskata, ka pils sagrauta 17. – 18. gadsimtu karos. No tāssaglabājušās tikai nelielas mūru paliekas;

· Baznīcas – Ērgļu katoļu, Aderkašu pareizticīgo un Meņģeles luterāņu baznīca.Meņģeles luterāņu baznīca celta 1795. gadā. Kaut arī Dievnams atrodas samērābēdīgā stāvoklī (cietusi arī 2005. gada vētras laikā), dievkalpojumi tajā notikušivienmēr. Baznīcā atrodas G. Karinga 1864. gada tapusī altārglezna “Golgāta”, kasrestaurēta 1987. gadā. 1999. gadā baznīcai tika piešķirts Eiropas Savienības kultūrasdienām veltītais karogs;

· Muižas – Ogresmuižas kompleksa drupas, kas atrodas bēdīgā stāvoklī, kā arīMeņģeles muižas kompleksa paliekas;

· Pieminekļi, piemiņas vietas – R. Blaumaņa piemineklis Ērgļu vecajos (Blaumaņa)kapos. Kapos apglabāts ievērojamais latviešu rakstnieks R. Blaumanis (1863 – 1908).Tā piemineklis pagatavots no akmens, uz kura sēžot rakstnieks izdomājis savu darbuvaroņu tēlus – Andriksonu, Indrānu, Roplaini u.c.

· Dažādi tehnikas un būvniecības objekti, piemēram, vairāku esošo vai bijušo dzirnavu,dzirnavu dambju u.c. hidrotehnisko būvju paliekas.

Citi tūrisma resursi

Zemnieku saimniecības un amatnieku darbnīcas, kurās jebkuram interesentam piedāvāiegādāties dažāda veida lauksaimniecības vai amatniecības produkciju, kā arī piedalītiesdažādās aktivitātēs – „Podnieka nams” Ērgļu pagastā (darbošanās amatnieku darbnīcā), z/s„Straumēni” Madlienas pagastā (augļkoku, vīnogu un dekoratīvo stādu iegāde, konsultācijas),z/s „Lāči” Lēdmanes pagastā (ekskursijas ar kazu ganāmpulka apskati un grieķu sierudegustāciju).

Neskatoties uz dabas parka „Ogre ieleja” pievilcību un aktīvā tūrisma iespējām, upes krastosatrodas tikai dažas naktsmītnes. LLTA „Lauku ceļotājs” datu bāzē dabas parka teritorijā un tātuvākajā apkārtnē uzskaitītas šādas naktsmītnes: viesnīca „Ērgļi” (maksimālais viesu skaits –57), brīvdienu māja „Vidzemnieki” (6), brīvdienu māja „Ogrēni” (5), naktsmītne „Indrāni” (4)un viesu māja „Lobes krogs” (17), kas piedāvā arī banketa iespējas un semināra telpas līdz pat150 personām.

Ogres krastos nav izveidots vienots un regulāri apsaimniekots ūdenstūristu apmetņu tīkls.Daži vietējie uzņēmēji ūdenstūristiem piedāvā telts vietas. Dabas parka teritorijā Madlienaspagastā „Krastos” ir izveidota viena sabiedriskā tualete, ko uztur zemes īpašnieks. Dabasparka teritorijā nav izvietota informācija par ceļošanas un tūrisma iespējām, kā arīnoteikumiem, kas jāievēro dabas parka apmeklētājiem. Dažviet uz parka robežas ir izvietotaīpaši aizsargājamas dabas teritorijas marķējums – zīme ar baltu ozollapu uz zaļa fona.

Dabas parka teritorijā vai tās apkārtnē ir pieejami gidu, galvenokārt, vietējo entuziastu,novadpētnieku sniegtie pakalpojumi. Dabas parka teritorijā izveidotas t.s. Meža rūķu takas(Ērgļu pagastā), kas iepazīstina ar Ogres ielejas krastos augošiem mežu tipiem, floraselementiem un mežsaimniecības principiem. Ir pieejama informācija par četriem velotūrismamaršrutiem (nav marķēti) Ērgļu apkārtnē, kurus reklamē un saviem klientiem piedāvāviesnīca „Ērgļi”. Minētie maršruti nākotnē būtu tālāk attīstāmi un aprīkojami ar nepieciešamoinfrastruktūru.

Dabas parka „Ogres ieleja” šī brīža tūrisma produkts saistīts galvenokārt ar ūdenstūrismapakalpojumu sniegšanu. Brīvdienu mājā „Ogrēni” tiek piedāvāta telšu vieta ūdenstūristiem.



75

Šobrīd Latvijā pieprasītākais ūdenstūrisma produkts ir vienas – divu dienu gari braucieni paLatvijas upēm ar kanoe tipa laivām, kas ietver kādu no tālāk minētajiem elementiem vai tokopumu – laivu transportu starta un finiša vietā, nakšņošanu, ēdināšanu, laivu nomu, gidu –pavadoni, informāciju, kartogrāfisko materiālu u.c.

Atšķirībā no Gaujas un Salacas, kur savus pakalpojumus piedāvā daudzi tūrisma operatori, paOgri nobraucienus ar laivām piedāvā galvenokārt SIA „Campo”. Kanoe laivu noma un laivutransports tiek piedāvāta brīvdienu mājā „Ogrēni”. Dabas parka teritorijā darbojas arī sportaun tūrisma bāze „Patmalnieki”. Tūrisma produkti, kas saistīti ar citiem aktīvā tūrismaveidiem, dabas un ekotūrisma piedāvājumu u.c. Ogres ielejas dabas parkā praktiski navattīstīti.

Ar tūrismu saistītā infrastruktūra

Kā tūrismu (īpaši dažādus aktīvā tūrisma veidus) ierobežojošs faktors (arī teritorijaspieejamības kontekstā) šobrīd jāmin salīdzinoši neattīstītā infrastruktūra – ceļi, sabiedriskaistransports, ūdenstūristu apmetņu u.c. ar nozari saistītu elementu un pakalpojumu trūkums.Protams, no dabas aizsardzības aspekta tas ir vērtējams vairāk kā pozitīvs moments, jo šādāveidā tiek ierobežots apmeklētāju daudzums un plūsma. Protams, no dabas aizsardzībasaspekta tas ir pozitīvs moments, jo „dabiskā veidā” ierobežo apmeklētāju plūsmu.

Dabas parka teritorijā ir salīdzinoši mazs ceļu blīvums (galvenokārt, vietējās nozīmes ceļi),grantēti, zemes un meža ceļi. Ceļi daudzos gadījumos kalpo kā dabas parka robeža. VilciensRīga – Ērgļi no ceļošanas un tūrisma viedokļa ir nepiemērots (kursē vienreiz dienā; kaut arīlīnijas garums ir tikai 100 km, tas ceļā pavada gandrīz 4 h) transporta līdzeklis. Arī arautobusu transportu Ogres upes posms starp Ērgļiem un Lēdmani ir grūti pieejams. Pasažieruautobusi šķērso dabas parku galvenokārt pa lielākajiem ceļiem: P 8 Ķegums - Sigulda, P 32Līgatne (Vidzemes šoseja) – Skrīveri, P 80 Tīnūži - Koknese. No tā var secināt, ka pa dabasparka teritoriju var pārvietoties, galvenokārt, ar personīgo autotransportu, divriteni, laivu vaikājām. Piekļuves iespēja teritorijai ir viens no priekšnosacījumiem dažāda aktīvā tūrismaveidu attīstībai.

Ogres upes krastos nav izveidots vienots un regulāri apsaimniekots ūdenstūristu apmetņutīkls, kā piemēram Gaujas NP teritorijā. Daži vietējie iedzīvotāji vai uzņēmēji ūdenstūristiempiedāvā telts vietas, pirti u.c. ar minēto tūrisma veidu saistītus pakalpojumus.

Dabas parka teritorijā ir ļoti maz ēdināšanas vietu un ēdināšanas pakalpojumus saviemklientiem sniedz atsevišķas naktsmītnes. Sabiedriskās tualetes dabas parka teritorijā navizveidotas (tikai viena pie „Krastiem”).


Dabas parka „Ogres ieleja” teritorijā nav veikti atsevišķi pētījumi par tūrisma ietekmi uz vidi,tādēļ par potenciālajām ietekmēm var spriest tikai empīriski un no teritorijas apsekojumiem,kas veikti 2007. g. tūrisma sezonā un iepriekšējos gados.

Zemāk uzskaitītas dažas tūristu un tūrisma kā nozares radītās negatīvās ietekmes, ar kurusekām tūristu plūsmas palielināšanās gadījumā būtu jārēķinās un jāveic atbilstošs tūrisma unvides monitorings vai arī pasākumu komplekss, kas varētu izpausties kā kompensējošāsinfrastruktūras izveide:- Zemsedzes veģetācijas nomīdīšana, atsevišķu veģetācijas elementu bojāšana;- Dažāda veida dzīvnieku traucējumi;- Makšķerēšana/medības;



76

- Piesārņojums ar sadzīves u.c. atkritumiem;- Ugunskuru dedzināšana nelabiekārtotās vietās;- Tūrisma infrastruktūras bojāšana, vandālisms;- u.c.

No iepriekš minētā jāsecina, ka dabas parka teritorijā antropogēnā slodze tūrisma kontekstāpie šobrīd esošās apmeklētāju plūsmas nav vērtējama kā dabas vērtību apdraudošs faktors, pienosacījuma, ja tūrisma aktivitātes nākotnē tiks plānotas saskaņā ar ilgtspējīga tūrismapamatprincipiem un atbilstošu infrastruktūru.

2.6. Aizsargājamās teritorijas vērtību apkopojums un pretnostatījums

Dabas vērtības Sociālekonomiskās vērtības unietekmējošie faktori

Ainava

Ogres upes ieleja ir ainavekoloģiski nozīmīgsainavas elements ne tikai dabas parkā, bet arīplašākā ekoloģiskajā struktūrā. Kā koridorstas savieno dažādus ainavu tipus, tāpēcsvarīgi būtu nodrošināt tā nepārtrauktību, tonefragmentējot.

Vizuāli pievilcīgākās ainavas vērojamasdabas parka austrumu daļā (Ērgļu novada,Mazozolu, Taurupes un Meņģeles pagastos).

Gan dabas parka ainavai, gan tās struktūraselementiem atsevišķi (meži, lauksaimniecībaszemes u.c.) ir augsta sociālekonomiskāvērtība. Teritorija nozīmīga arī no rekreācijasviedokļa.

Pie mūsdienu nozīmīgākajām ainavustruktūras izmaiņām dabas parkā var minētlauksaimniecības zemju un upju krastuaizaugšanu. Dabas parka ainavā ienāk arījauni ainavas elementi - karjeri, savrupmājuapbūve, mākslīgās ūdenstilpes utt.

Dabas parkā „Ogres ieleja” vērojamas lokāloainavu un tās elementu pārmaiņas dabisko(pali, noslīdeņu veidošanās, vecupjuaizaugšana u.c.) un antropogēno (apbūve,nakšņošanas vietu izveide u.c.) faktoruietekmē.

Saldūdens biotopi un ar tiem saistītās sugas

Dabas parkā „Ogres ieleja” konstatēts viensEiropā aizsargājams saldūdens biotops – upjustraujteces (Eiropas biotopu klasifikatorakods 3260) un 5 Latvijā aizsargājamisaldūdens biotopi.

Saldūdens biotopu sociālekonomisko vērtībunosaka Ogres upes izmatošana tūrisma unatpūtas vajadzībām, makšķerēšanai un HESvajadzībām.

Negatīvu ietekmi uz saldūdens biotopiem varatstāt:· notekūdeņu novadīšana upē no

apdzīvotām vietām, arī atsevišķām ēkām,kas atrodas upes krasta zonā, palielinotiesapbūves intensitātei nākotnē, notekūdeņuslodze var palielināties;

· biogēnu ieplūde no upes krastosnotiekošas saimnieciskās darbības (lauki,mazdārziņi, pļavas), kā rezultātā notiekupes pastiprināta aizaugšana un biotopuizmaiņas;

· aizsprostu būve uz upes, kas pilnīgiizmaina biotopu, tas kļūst sugu



77


daudzveidības ziņā nabadzīgāks, notiekbiogēnu uzkrāšanas, tiek pārtraukta zivjumigrācija pa upi, likvidētas vērtīgo zivjunārstu un dzīves vietas;

· krasta zonas nepareiza apsaimniekošana(koku un krūmu ciršana, krasta zonasapsaimniekošana neievērojot tauvas joslu,māju būvniecība tuvu piekrastei), kārezultātā ūdenī nokļūst vairāk biogēnoelementu;

· izgāztuvju izveidošana upes krastā;· tūristu nesankcionētās apmetnes;· makšķernieku skaita pieaugums – zivju

resursu samazināšana, krasta zonasnobradāšana, piesārņojums noatkritumiem.

Pļavu biotopi un ar tiem saistītās sugas

Dabas parkā konstatēti pieci Eiropā unLatvijā aizsargājami pļavu biotopi:· sugām bagātas vilkakūlas pļavas

smilšainās augsnēs (6230),· molīnijas pļavas uz kaļķainām vai

mālainām augsnēm (6410),· parkveida pļavas (6530),· sugām bagātas atmatu pļavas (6270),· mēreni mitras pļavas (6510) .

Pļavas ir cilvēka veidotas, un to saglabāšanosnodrošina saimnieciskā darbība – pļaušana unnoganīšana.

Pļavām ir vērtība tautsaimniecībā kālopbarības avotam – siens, ganības,biteniekiem – augstvērtīga medus iegūšanai,medniekiem – labi pārredzama platība.Diemžēl, dabisku pļavu galvenajai vērtībai,kā siena ieguves avotam, pēdējās desmitgadēspieprasījums sarūk. Tādēļ pļavas dabas parkateritorijā, lielākoties, netiek pļautas un tāsapdraud aizaugšana. Pļavu aizaugšana tiešiapdraud augstā gaiļpieša un lielās brūnkātespopulāciju saglabāšanos.

Dabiskas pļavas apdraud uzaršana,mēslošana, piesēšana, pārsēšana, kā arītransformācija (par mežu, par dīķi, parapbūves platību u.c.).

Atsevišķām sabiedrības grupām, pļava ir augusugu apgūšanas vieta, objekts fotografēšanai,ainavas vērošanai, atpūtai un sportam(negatīvi ietekmē veģetāciju) u.c. Lielākoties,uzskaitītās nodarbes nenes ievērojamu peļņu.Attīstot pļavā atpūtu (atpūtas vieta, telšu vietau.c.) tiek negatīvi ietekmēta pļavas veģetācija,tā floristiski vienkāršojas un tiek nostaigāta.

Meža biotopi un ar tiem saistītās sugas

Dabas parkā konstatēti astoņi Eiropā unLatvijā aizsargājami mežu biotopi:· pārmitri platlapju meži (91E0*),

F.1. Skuju koku un jauktu koku sausieņu mežiŠie ir no saimnieciskā viedokļa visvērtīgākiemeži, tos galvenokārt ietekmēmežsaimnieciskā darbība. Lai palielinātumeža bioloģisko vērtību, veicot ciršanuteritorijā, ir svarīgi atstāt bioloģiski vecākos



78


· nogāžu un gravu meži (9180*),· boreālie meži 99010*),· melnalkšņu staignāji (9080*),· purvaini meži (91D0*),· jaukti ozolu, gobu, ošu meži upju

palienēs (91F0),· minerālvielām bagāti avoti un avotu

purvi (7160),· avoti, kas veido avotķaļkus (7220*).

un lielāko dimensiju kokus, ka arī mirušokoksni.

Nogāzēs un gravās sastopamāsF.1.5.1.Baltalkšņu gāršas un F.1.8.3.Jauktukoku gāršasNogāžu un gravu mežus nelabvēlīgi ietekmējebkāda saimnieciskā darbība – mežuizciršana gan galvenajās, gan kopšanas cirtēs,kas neizbēgami saistīta ar bioloģiski vecokoku un mirušas koksnes izvākšanu. Šo mežusaimnieciskās izmantošanas rezultātā izzūdbioloģiski vērtīgie un aizsargājamie biotopi,kuriem ir nozīmīga zinātniskā un dabasaizsardzības vērtība, kaut gan šo mežuekonomiskā nozīme ir daudz mazāka kācitiem mežu tipiem. Bez tam, saimnieciskādarbība var radīt nelabojamus erozijasprocesus nogāzēs.

F.2. Melnalkšņu un bērzu dumbrājiDabiski un jutīgi biotopi, kurus negatīviietekmē jebkāda saimnieciskā darbība, itīpaši, ja biotops atrodas uz nogāzes.Saimnieciskā darbība var radīt erozijasprocesus nogāzēs, apmeklētāju plūsma varnegatīvi ietekmēt avoksnājus.

Ielejas pamatkrastā sastopamie F.3.Nosusinātie mežiCilvēka saimnieciskās darbības rezultātāveidoti biotopi, nosusinot slapjāsminerālaugsnes vai, atsevišķos gadījumos,kūdras augsnes. Pamatā vidēja vecumaaudzes, kurās maz bioloģisko vērtību, bet tāsir nozīmīgas saimnieciskajai darbībai.Apsaimniekojot svarīgi ievērot vispārējāslikumdošanā noteiktās prasības koksnei(08.05.2001. Ministru kabineta noteikumiNr.189 „Dabas aizsardzības noteikumi mežaapsaimniekošanā” un 22.07.2003. Ministrukabineta noteikumi Nr. 415), tādejādipalielinot bioloģiski veco koku un mirušāskoksnes klātbūtni mežā.

Iežu atsegumu biotopi

Dabas parkā sastopams viens Eiropāaizsargājams iežu atsegumu biotops –kaļķiežu atsegumi (8210).

Iežu atsegumu biotopi ir nozīmīgi apskatesobjekti, tiem piemīt arī nelielasociālekonomiskā vērtība kā derīgajiemizrakteņiem. Dažādu mūsdienu ģeoloģiskoprocesu rezultātā atsegumu biotopi pastāvīgimainās – notiek erozija, noskalošanās. Krastuapbūve un intensīva, nekoordinēta rekreācija



79

Dabas vērtības Sociālekonomiskās vērtības unietekmējošie faktorivar šos procesus paātrināt.

Cilvēku veidoti biotopi Cilvēku veidoto biotopu bioloģiskā vērtībanav liela, jo teritoriju sākotnējais biotops irpilnībā izzudis vai ievērojami transformēts.Biotopu aizsardzība nav nepieciešama.

Daļa šo biotopu tiek uzturēti joprojām, tačudaudzi (jo īpaši tas attiecināms uz atmatām)vairs netiek uzturēti un tie attīstās dabiski.Lielāku ietekmi šie biotopi atstāj uz dabasparka ainavu. Cilvēku veidotie biotopi ganpaaugstina, gan pazemina ainavas vērtību.

Tādiem ainavas elementiem kā ceļi,elektrolīnijas, karjeri u.c. ir būtiska nozīmeainavas fragmentācijā. Savukārt viensētupuduri vai arhitektūras pieminekļu apbūvesteritorijas paaugstina ainavas vērtību. Laisaglabātu dabas parka dabas vērtības,jāierobežo cilvēku veidotu biotopu izplatībaupes ielejā.

Vairumam cilvēku veidoto biotopu ir lielasociālekonomiskā nozīme. Tie veido cilvēkudzīves vidi (viensētas), un nodrošinapārvietošanos (ceļi). Cilvēku veidoto biotopuizmantošana nodrošina ekonomisko labumugūšanu iedzīvotājiem.

Cilvēku pārveidoto biotopu platības teritorijāpastāvīgi mainās. 20. gs otrajā pusēsamazinājās viensētu skaits, plašā meliorācijaļāva ievērojami palielināt aramzemjuīpatsvaru, tika izbūvēti jauni ceļi,elektrolīnijas u.c. Pēc straujajāmsociālekonomiskajām un politiskajāmizmaiņām 20. gs. beigās cilvēku veidototeritoriju īpatsvars dabas parkā samazinājās,jo turpinājās viensētu izzušana, daudzvietlauksaimniecības zemes tika atstātas atmatā.Pēc 2000. gada cilvēku veidotu biotopuīpatsvars palielinās, jo attīstāslauksaimniecības nozare, dabas parkā pieaugbūvniecības apjomi.

Putnu fauna

Dabas parkā konstatētas septiņpadsmitEiropā aizsargājamas putnu sugas:

· Apodziņš (Glaucidium passerinum),· Baltais stārķis (Ciconia ciconia),

Teritorijas sociālekonomiskā vērtība noornitofaunas viedokļa visvairāk tiek saistītaar dabas izziņu un tūrisma attīstību, saistot toar ūdenstūrismu (iespējas vērot lielās gauras,zivjdzenīšus, gaigalas un citus ūdensputnus;upes malās dzirdēt un novērot vidējos dzeņus,baltmugurdzeņus un pelēkās dzilnas).



80


· Baltmugurdzenis (Dendrocopusleucotus),

· Brūnā čakste (Lanius collurio),· Grieze (Crex crex),· Mazais ērglis (Aquila pomarina),· Mazais mušķērājs (Ficedula parva),· Melnā dzilna (Dryocopus martius),· Melnais stārķis (Ciconia nigra),· Mežirbe (Bonasia bonasia),· Niedru lija (Circus aeriginosus),· Pelēkā dzērve (Grus grus),· Pelēkā dzilna (Picus canus),· Rubenis (Tetrao tetrix),· Sila cīrulis (Lullula arborea),· Vidējais dzenis (Dendrocopus

medius),· Zivjdzenītis (Alcedo atthis).

Konstatētas arī 5 tikai Latvijā aizsargājamasun retas putnu sugas.

No pārējiem, ar ūdenstūrismu mazāksaistītiem, taču putnu ziņā ievērojamiemobjektiem, būtu jāpiemin Ogresmuižas baltostārķu kolonija un dabas liegums „Vērenesgobu un vīksnu audze”(vidējais dzenis,baltmugurdzenis).

Ņemot vērā, ka teritorijā ligzdo daži procentino gaigalas populācijas Latvijā (medījamaūdensputnu suga), dabas parkam „Ogresieleja” ir zināma nozīme šī ūdensputna kāmedību resursa uzturēšanai valstī.

Būtiskākais putnus ietekmējošais faktorsdabas parka „Ogres ieleja” teritorijā pašlaik irmežizstrāde. Vairums no mežaudzēm irsaimnieciskās darbības ietekmētas, lielāsplatībās atrodami izcirtumi. Tas negatīviietekmē dzeņveidīgos putnus, mazinotbarošanās iespējas un iznīcinot ligzdu vietas.

Tāpat negatīvi tiek ietekmēti dobumperētāji –lielā gaura un gaigala, jo tiek izcirstaspotenciālās ligzdu vietas. Netraucētu unneizcirstu nogabalu trūkums samazina iespējuteritorijā ligzdot dienas plēsīgajiem putniemun melnajam stārķim. Lielākā ietekme ir uzdzeņveidīgajiem putniem, kuriemaizsardzības iespējas būtiski ierobežo fakts,ka zināma daļa no nozīmīgajām sugām ligzdoārpus meža zemēm. Piemēram, no atrastajāmseptiņām vidējo dzeņu ligzdām, upes malaskoku grupās tika konstatētas trīs.

Arī ūdenstūrisms ietekmē dabas parkāligzdojošos putnus – galvenokārt lielo gauruun gaigalu. Laivotāju iztraucēti mazuļi sākstrauji virzīties prom no traucējuma (biežilielā ātrumā skrienot pa ūdens virsmu) unrezultātā perējums tiek izklīdināts unatpalikušie mazuļi aiziet bojā.

Lai gan zivjdzenītis netiek uzskatīts par ūdenstūrisma apdraudētu sugu, dabas plānaizstrādes laikā tika iegūtas pretējas ziņas. Pievisām trim atrastajām ligzdām veda cilvēkupēdas.

Pļavu aizaugšanas (neapsaimniekošanas)ietekmē var samazināties tajās ligzdojošo



81

Dabas vērtības Sociālekonomiskās vērtības unietekmējošie faktoriīpaši aizsargājamo putnu skaits – grieze,baltais stārķis (aizaug barošanās biotopi),brūnā čakste, laukirbe, paipala u.c. Situācijaigan nav bīstams raksturs, jo jau patlabanpļavu nopļaušana procentuāli ir sekmīgāka kāvidēji Latvijā, Eiropas Savienības atbalsts tiekizmantots plašāk kā citur. Baltā stārķa ungriezes ligzdošanas blīvums ir pat augstāks kāvidēji valstī.

Būtiskāku ietekmi var atstāt tilturekonstrukcija pār Ogres upi. No ūdensputnuaizsardzības viedokļa, nedrīkst pieļaut upesgultnes mainīšanu jebkādas pārbūves gaitā.Arī dažu mazākas nozīmes ceļurekonstrukcija, ja ceļš ved gar upes krastu(nedrīkst ietekmēt stāvkrastus) vai caur un garcieto lapu koku audzēm (neveikt izciršanu),var būtiski ietekmēt šeit ligzdojošos īpašiaizsargājamos putnus.

Flora

Dabas parkā sastopama viena Eiropāaizsargājama augu suga – spilvainais ancītis(Agrimonia pilosa) un 15 Latvijā retas unaizsargājamas augu sugas.

Dažādās dabas parkā sastopamās sugasietekmē tie paši faktori, kas biotopus – skat.iepriekš – saldūdens, pļavu un meža biotopus.Kā papildus augus negatīvi ietekmējošufaktoru var minēt aizsargājamo augu suguievākšanu. Pavasarī novērojama intensīvaLatvijas īpaši aizsargājamo augu lakšu jebmežloku (Alium ursinum) ievākšana tonedaudzajās, bet bagātīgajās atradnēs.Visvairāk šī problēma attiecināma uz Ērgļunovadu, kura teritorijā Akmeņupītes tuvumāir plaša lakšu atradne.

Zīdītāju fauna

Dabas parkā sastopamas sešas Eiropāaizsargājamas zīdītāju sugas:

· Eiropas platausis (Barbastellabarbastellus),

· Bebrs (Castor fiber),· Lūsis (Lynx lynx),· Vilks (Canis lupus),· Ūdrs (Lutra lutra),· Meža cauna (Martes martes).

Sastopamas arī 9 tikai Latvijā aizsargājamasun retas zīdītāju sugas.

Īpaši aizsargājamo sugu sociālekonomiskāvērtība nav nosakāma, taču medījamodzīvnieku resursi dabas parka teritorijā tiekizmantoti medībām.

Būtiski riski nevienai no zīdītājdzīvniekusugām dabas parkā nav konstatēti. Potenciāliriska faktori, kas varētu nelabvēlīgi ietekmētsikspārņu, it īpaši Eiropas platauša,populāciju stāvokli ir veco platlapju mežuizciršana un veco, lielo pagrabu pārbūve unizmantošana citām vajadzībām (ne kāpagrabus).

Zivju fauna Ogres upē ir atļauta tikai makšķerēšana,rūpnieciskā zveja nenotiek. Tas labvēlīgi



82


Dabas parkā sastopamas šādas Eiropāaizsargājamas sugas:

· divas zivju sugas:o Akmeņgrauzis (Cobitis

taenia),o Platgalve (Cottus gobio)

· viena apaļmutnieku sugao Strauta nēģis (Lampetra

planeri);

ietekmē visu upē sastopamo zivju populācijasstāvokli. Eiropā aizsargājamām zivju sugāmir būtiska nozīme zivju faunas bioloģiskāsdaudzveidības saglabāšanā, kā arī šīs zivisietilpst plēsīgo zivju barības racionā.

Dabas parka zivju faunu pozitīvi ietekmējošiefaktori:· Piekrastes joslas saglabāšana

mazizmainītā stāvoklī (lielo kokusaglabāšana, piekrastes joslas pļavusaglabāšana neskartā veidā, dažādupiekrastes mežaudžu tipu saglabāšana,mazapdzīvota piekrastes joslas teritorija);

· Ritrāla un potamāla (straujo un lēno upesposmu) tipa mija, kā rezultātāizveidojusies biotopu daudzveidība upestecējumā (straujteces, akmeņusakopojumi smilšu sēres, makrofītuaudzes, sārtaļģu audzes u.c.);

· Uzsākta krasta joslas sakopšana –(piekrastes zonā izveidots dabas parks artam atbilstošajiem infrastruktūraselementiem).

Dabas parka zivju faunu negatīvi ietekmējošiefaktori:· Spontāni izveidotas atkritumu izgāztuves

piekrastes joslā pie apdzīvotām vietām;· Vizuāli iespējama notekūdeņu noplūde no

kolektora (lejpus Bekām);· Spontāni izveidojušās tūristu apmetnes

(izgāztuves, cirsti koki, nesankcionētasugunskura vietas);

· Pameža tīrīšana privātajās teritorijās upespiekrastes joslā.

Bezmugurkaulnieku fauna

Dabas parkā konstatētas divas Eiropāaizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas:

· Zaļā upjuspāre (Ophiogomphuscecilia),

· Biezā perlamutrene (Unio crassus)un divas Latvijā retas un aizsargājamassugas.

Dabas parka ūdens bezmugurkaulnieku faunupozitīvi ietekmējošie faktori:· Piekrastes joslas saglabāšana minimāli

izmainītā stāvoklī (lielo kokusaglabāšana, piekrastes joslas pļavusaglabāšana neskartā veidā, dažādupiekrastes mežaudžu tipu saglabāšana,mazapdzīvota piekrastes joslas teritorija);

· Ritrāla un potamāla (straujo un lēno upesposmu) mija, kā rezultātā izveidojusiesbiotopu daudzveidība upes tecējumā(straujteces, akmeņu sakopojumi smilšusēres, makrofītu audzes, sārtaļģu audzesu.c.);

· Uzsākta krasta joslas sakopšana –



83


(piekrastes zonā izveidots dabas parks artam atbilstošajiem infrastruktūraselementiem).

Dabas ūdens bezmugurkaulnieku faununegatīvi ietekmējošie faktori:· Spontāni izveidotas atkritumu izgāztuves

piekrastes joslā pie apdzīvotām vietām;· Vizuāli iespējama notekūdeņu noplūde no

kolektora (lejpus Bekām);· Spontāni izveidojušās tūristu apmetnes

(izgāztuves, cirsti koki, nesankcionētasugunskura vietas);

· Pameža tīrīšana privātajās teritorijās upespiekrastes joslā.

Tūrisma resursi Dabas parka „Ogres ieleja” un tā robežāmtuvākos tūrisma resursus nosacīti var iedalīttrīs pamatgrupās: dabas resursi, kultūras unvēstures resursi un citi.

Ogres upe ir iecienīta ūdenstūristu vidū, joīpaši pavasarī un rudenī. Populārākais posmsir Brāžu krāces, bet arī citi posmi ir iecienīti.Kā galveno problēmu zemju īpašnieki uzsvertūristu atstātos atkritumus. Atsevišķāsteritorijās zemju īpašnieki ir ļoti ieinteresētitūristu piesaistīšanā: tiek plānoti kempingi,telšu vietas, viesnīcas, viesu mājas, pirtis,atpūtas kompleksi. Saimnieciskās aktivitātestūristu piesaistīšanai ir vērtējamas ļotipozitīvi. Iekārtojot un apsaimniekojot telšuvietas un kempingus, daļēji varētu tiktnovērsta tūristu radīto atkritumu problēma(S.O. “Ceļteka”, 2004.).



84

3. INFORMĀCIJA PAR AIZSARGĀJAMĀSTERITORIJAS APSAIMNIEKOŠANU3.1. Aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa un īstermiņa mērķi

Definētie teritorijas apsaimniekošanas īstermiņa mērķi attiecas uz dabas aizsardzības plānāparedzēto apsaimniekošanas periodu (no 2008. līdz 2018. gadam), bet ilgtermiņa mērķi varnemainīties ilgāku laika periodu.

Ilgtermiņa mērķi:

I - Saskaņotas dabas aizsardzības, pašvaldību un zemes īpašnieku intereses unnodrošināta vienota dabas kompleksa (upes ielejas) aizsardzība, nepieļaujot teritorijasfragmentāciju;

II - Saglabāts teritorijai raksturīgais reljefs, ainava un ekoloģiskie procesi, nodrošinotbioloģiski vērtīgāko platību un dzīvotņu saglabāšanu un uzturēšanu Ogres upes ielejā,izmantojot kompleksu apsaimniekošanu;

III - Dabas parka “Ogres ieleja” teritorijā ir attīstīta tūrisma infrastruktūra, kura ir bāzētauz ilgtspējīgu un saudzīgu vietējo dabas, kultūras, vēstures un cilvēkresursu izmantošanu,veicinot teritorijas apmeklētāju aktīvu darbošanos un izglītošanu ar vidi un dabasaizsardzību saistītos jautājumos.

Īstermiņa mērķiTeritorijas īstermiņa mērķi ir definēti 10 gadiem - laika posmam, kuram ir izstrādāts dabasaizsardzības plāns.

A. Administratīvie un organizatoriskieA.1. Kartogrāfiskajā materiālā precizētas dabas parka „Ogres ieleja” robežas (digitālāveidā) un dabas parka robežas pēc plāna izstrādes iestrādātas pašvaldības teritorijuplānojumos. Noteikta precīza Ogres upes aizsargjosla dabas parka robežās.A.2. Izstrādāti un pieņemti dabas parka individuālie teritorijas izmantošanas unaizsardzības noteikumi.A.3. Izveidota dabas parka administrācija vai cita organizācija, kura veic vai organizēteritorijas apsaimniekošanu.

B. Dabas aizsardzības vērtību aizsardzība un apsaimniekošana

B.1. Saglabāti īpaši aizsargājamie meža biotopi 659,2 ha (boreālie meži 10,2 ha,melnalkšņu staignāji 5,5 ha, nogāžu un gravu meži 353,5 ha, purvaini meži 3 ha, pārmitriplatlapju meži un jaukti ozolu gobu ošu meži upju palienēs 287 ha) platībā un saglabātiun uzturēti īpaši aizsargājamo pļavu biotopi 71,7 ha platībā.B.2. Ir nodrošināta īpaši aizsargājamo saldūdens biotopu kvalitātes nepasliktināšanās,realizējot pasākumus biogēnu ieplūdes novēršanai upē.B.3. Saglabātas īpaši aizsargājamo zīdītājdzīvnieku sugu, pirmkārt, sikspārņu un ūdravitālas populācijas un samazināta ietekme uz teritorijas ornitofaunu.B.4. Saglabātas teritorijas ainaviskās vērtības un upes ielejas ekosistēma, tās buferzonasizmantošanas veidu dabiskā struktūra.



85

B.5. Nodrošināta sabalansēta dabas aizsardzības un teritorijas attīstības tendencēmatbilstoša zemes izmantošana, uzturētas bioloģiski vērtīgās pļavas un saglabātasatklātas kultivētas ganības un zālāji.

C. Informatīvie, izglītojošieC.1. Sagatavota un publicēta kvalitatīva un izglītojoša informācija par dabas parku

(informatīvie materiāli, kartes) un dabā izvietota informācija (informatīvās zīmes unstendi) par dabas parku.

D. Rekreācija un tūrismsD.1. Pilnveidota tūrisma infrastruktūra (informācijas centri, atpūtas vietas, velomaršruti,ūdens tūristu apmetnes) un tiek uzturēti un pilnveidoti esošie velomaršruti un dabastakas.

E. MonitoringsE.1. Novērtēti dabas aizsardzības plānā paredzēto apsaimniekošanas pasākumu rezultātiun ir veikts sugu un biotopu monitorings.

3.2. Apsaimniekošanas pasākumiDabas parka „Ogres ieleja” apsaimniekošanas pasākumi ir aprakstīti 3.1. tabulā. Tekstā tieksniegts sīkāks apsaimniekošanas pasākumu apraksts. 3.1. tabula ir lietojama kopā arapsaimniekošanas pasākumu aprakstu.

3.1. tabulā sniegta katra pasākuma prioritāte, izpildes termiņš, iespējamais finansējuma avotsun izpildītājs, aptuvenais finansējums, ja tāds ir nepieciešams un ja to iespējams aprēķināt.Katrs pasākums ir attiecināts uz konkrētu īstermiņa mērķi un tiek norādīti izpildes rādītāji.Piedāvātos apsaimniekošanas pasākumus skat. 12. pielikuma kartē.


SIA Estonian, Latvian& LithuanianEnvironment

86

3.1. tabula. Plānotie apsaimniekošanas pasākumi

N.p.k.

Atbilstošaisīstermiņamērķis

Pasākums Prioritāte,izpildestermiņš

Iespējamaisfinansētājs

Iespējamaisizpildītājs

Iespējamāsizmaksas

Izpildes rādītāji

A - Administratīvie un organizatoriskie pasākumi1. A.1. Dabas parka robežu

precizēšanaI (augstaprioritāte),2009. -2010. gads

DAP DAP Administratīvāsizmaksas

Digitālais slānis arrobežām *.shp failaformātā, robežasapraksts unrobežpunktukoordinātu tabulapubliski pieejami.

2. A.1. Dabas parka precizētorobežu iestrādāšanateritorijas plānojumos

I (augstaprioritāte),2010. gads

Pašvaldības Pašvaldība Administratīvāsizmaksas

Teritoriju plānojumosnorādītas precīzasdabas parka robežas

3. A.2. Individuālo teritorijasizmantošanas unaizsardzības noteikumuizstrāde un pieņemšana


VIDM VIDM Administratīvāsizmaksas

Pieņemti teritorijasindividuālieizmantošanas unaizsardzības noteikumi

4. A.2. Dabas parka zonējuma unnoteikto aprobežojumuiestrāde Valsts mežareģistra datu bāzē


Valsts meža dienests Valsts meža dienests Administratīvāsizmaksas

Meža nogabalos, kuriietilpst vairākāsfunkcionālajās zonās,izdalīti apakšnogabali.Valsts meža reģistradatu bāzē pievienotainformācija parciršanasierobežojumiemnogabalos unapakšnogabalos



87

N.p.k.







5. A.1. Aizsargjoslas precīzanoteikšana upēm dabasparka teritorijā


Pašvaldības Pašvaldības Administratīvāsizmaksas

6. A.3. Dabas parkaadministrācijas izveidesiespēju izpēte unadministrācijas izveide

I (augstaprioritāte)2010. gads

Pašvaldības, zemesīpašnieki vai arīprojekta finansējumsno Videsaizsardzības fonda

Pašvaldības. Zemesīpašnieki vaiNVO, vai līgums arizpildītāju, kuršizvēlēts konkursakārtībā.

~ 3500 Ls Izstrādāts optimālspriekšlikums dabasparka administrācijasizveidei un ir izveidotadabas parkaadministrācija unizstrādāti tās darbībureglamentējošinormatīvie akti(nolikums).

B - dabas vērtību aizsardzība un apsaimniekošana7. B.1., B.3. Mežsaimnieciskās darbības

aizliegums īpašiaizsargājamos mežubiotopos(skat. karti 12. un 21.pielikumu)

I (augstaprioritāte ),2008 -2018. gads

- Madonas un Rīgas -Ogresvirsmežniecības (veicizpildes kontroli),zemes īpašnieki

- Nodrošināta īpašiaizsargājamu mežabiotopu aizsardzība

8. B.1., B.3. Mežsaimnieciskās darbībasaizliegums avoksnājos uznogāzēm

I (augstaprioritāte)regulāri

- Madonas un Rīgas -Ogresvirsmežniecības (veicizpildes kontroli),zemes īpašnieki

- Nodrošināta avoksnājuaizsardzība uznogāzēm

9. B.1. Biokoku kopšana II (vidējaprioritāte),regulāri

- Madonas un Rīgas -Ogresvirsmežniecības (veicizpildes kontroli),

- Nodrošināta atbilstošabiokokuapsaimniekošana



88

N.p.k.







zemes īpašnieki

10. B.1. Ierobežotasmežsaimnieciskās darbībaspieļaušana dabas parkazonā

I (augstaprioritāte)regulāri

- Valsts mežu dienests(veic izpildeskontroli), zemesīpašnieki

11. B.2. Pasākumi biogēnu ieplūdesnovēršanai upē

I (augsta),regulāri

- Kontroli veic Valstsvides dienestaMadonas un Lielrīgasreģionālās videspārvaldesPašvaldības un zemesīpašnieki unapsaimniekotājiievēro nosacījumus

- Nodrošināta Ogresupes kvalitātesnepasliktināšanās unlīdz ar to nodrošinātasaldūdens biotopukvalitāte

12. B.1. Saglabātas un uzturētasīpaši aizsargājamās pļavas71,7 ha platībā

I (augsta),regulāri

Pļavuapsaimniekotāji,Maksājumi par BVZuzturēšanu no LAD

Īpašnieki, sadarbībā arapsaimniekotājiem

no 50 – 150LVL/ha, vietāmlīdz 300 LVL/ha

Saglabātas atklātas,regulāri pļautas un/vainoganītas pļavuplatības 71,7 ha platībā

13. B.3. Motorizēta transportaizmantošanas aizliegums

I (augsta) ,regulāri

- Kontroli veic Valstsvides dienestaMadonas un Lielrīgasreģionālās videspārvaldes, aizliegumuievēro zemesīpašnieki u.c.

Administratīvāsizmaksas

Samazināta ietekme uzīpaši aizsargājamāmputnu sugām



89

N.p.k.







14. B.3. Atjaunot pagrabus II (vidēja) - Zemes īpašnieki Izmaksas navvērtētas

Ir veicināta īpašiaizsargājamozīdītājdzīvniekusaglabāšana

15. B.6. Skatu atsegšana uz Ogresupi un tās ieleju (skat. karti12. pielikumā)

III (zema),2018. gads

Teritorijasapsaimniekotājs

Teritorijasapsaimniekotājs

Atkarībā novietas, vidējivienai vietaiizmaksas varētubūt ap 100 Ls

Atsegti skati uz Ogresupi un ieleju

16. B.5. Bioloģiski vērtīgo pļavuuzturēšana 603 ha platībā

II Īpašnieki, sadarbībāar apsaimniekotājiem


no 50 – 150LVL/ha, vietāmlīdz 300 LVL/ha

Saglabātas atklātasplatības ar augstubioloģisko potenciālu,kā arī tradicionālāainava

17. B.5. Atklāto kultivēto ganību unzālāju saglabāšana

II Īpašnieki, sadarbībāar apsaimniekotājiem


no 50 LVL/ha Saglabāta tradicionālādabas parka ainava

C – Informatīvie, izglītojošie pasākumi18. C.1. 93 informatīvo zīmju

uzstādīšana (skat. karti 12.pielikumā)

I (augsta)2008. -2009. gads

Vietējās pašvaldībassadarbībā ar Dabasaizsardzības pārvaldi

Vietējās pašvaldībassadarbībā ar Dabasaizsardzības pārvaldi

20 Ls par 1 zīmi Dabas parka robežasdabā ir skaidriiezīmētas

19. C.1 Informatīvi – izglītojošamateriāla sagatavošana unizdošana par dabas parku„Ogres ieleja”

II (vidējaprioritāte)2010. gads

Vietējās pašvaldības,Tūrisma informācijascentri,vai projektafinansējums noVides aizsardzībasfonda

Madonas un Ogresrajonu padomes,vietējās pašvaldības,Tūrisma informācijascentri vai izpildītājs,kurš izvēlēts konkursakārtībā

~ 3000 Ls (2000eksemplāri)

Sagatavoti izglītojoši -informatīvi bukleti pardabas parku „Ogresieleja”



90

N.p.k.







20. C.1. Dabas parka „Ogres ieleja”tūrisma kartessagatavošana un izdošana


Vietējās pašvaldības,Tūrisma informācijascentri,vai projektafinansējums noVides aizsardzībasfonda

Vietējās pašvaldības,Tūrisma informācijascentri vai izpildītājs,kurš izvēlēts konkursakārtībā

1300 Ls (500eksemplāri)

Sagatavota karte, kuratspoguļoti tūrisma unrekreācijas objektidabas parkā

21. C.1., C.2. 8 informatīvu stenduizvietošana (skat. karti 12.pielikumā)


Vietējās pašvaldības,Tūrisma informācijascentri,Vai projektafinansējums noVides aizsardzībasfonda

Vietējās pašvaldības,Tūrisma informācijascentri vai izpildītājs,kurš izvēlēts konkursakārtībā, sadarbībā arzemes īpašniekiem

300- 500 Ls parvienu stendu

Dabas parka teritorijaapmeklētāji informētipar dabas parku „Ogresieleja”, par atļautajāmun aizliegtajāmdarbībām

D - Tūrisms un rekreācija22. D.1. Meža rūķu takas

papildināšana ar jaunieminfrastruktūras elementiem– informācijas stendiem,norādēm, kāpnēm, laipāmu.c. (skat. karti 12.pielikumā)

II (vidēja)2009. gads

Vietējās pašvaldības,vai projektafinansējums noVides aizsardzībasfonda

Izpildītājs, kuršizvēlēts konkursakārtībā sadarbībā arpašvaldībām un zemesīpašniekiem

~ 500 Ls Uzlabota dabas parkateritorijā esošā tūrismaun rekreācijasinfrastruktūra.Pilnveidota Meža rūķutaka

23. D.1. Esošā velomaršruta Ērgļi –Emmas dzirnavas – Ērgļimarķēšana un atbilstošasinfrastruktūras elementuatjaunošana (t.sk. kājinieku- vanšu tilta) vai izveide(skat. karti 12. pielikumā)




~8000 Ls Uzlabota dabas parkateritorijā esošā tūrismaun rekreācijasinfrastruktūra.Uzlabots un marķētsesošais velomaršrutsĒrgļi - Emmas



91

N.p.k.







dzirnavas - Ērgļi24. D.1. Ar norādēm marķēta (dabā

iezīmēta) jaunavelomaršruta izveide: Ogre– Lēdmane – Meņģele –Ērgļi. (skat. karti 12.pielikumā)




~1000 Ls Uzlabota dabas parkateritorijā esošā tūrismaun rekreācijasinfrastruktūra.Izveidots jaunsvelomaršruts Ogre -Lēdmane - Meņģele -Ērgļi

25. D.1. Ar norādēm marķēta (dabāiezīmēta) kājnieku tūristu(slēpotāju) maršrutaizveide: Lēdmane –Meģņele – Ērgļi (var būtvienots ar velomaršrutaposmu)




~1000 Ls Izveidots kājniekutūristu un slēpotājumaršruts

26. D.1. 5 apsaimniekotu un aratbilstošiemlabiekārtojumiem aprīkotuūdenstūrisma apmetņu unūdenstūristuiekāpšanas/izkāpšanasvietu izveide

I (augsta)2009. gads



600 - 700 Ls parvienu vietu

Uzlabota ūdenstūrisminfrastruktūra,izveidojot 5 laivotājuapmetnes vietas

E - Monitorings27. E.1. Dabas aizsardzības plānā

paredzētoapsaimniekošanaspasākumu rezultātunovērtējums


DAP DAP ? Novērtēti dabasaizsardzības plānāparedzēto pasākumuieviešanas rezultāti.



92

N.p.k.







28. E.2. Sugu un biotopumonitorings saskaņā arvalsts monitoringaprogrammu

I (augsta) Latvijas Vides,ģeoloģijas unmeteoroloģijasaģentūra, valstsmonitoringaprogrammas ietvaros

Latvijas Vides,ģeoloģijas unmeteoroloģijasaģentūra, valstsmonitoringaprogrammas ietvaros

Nav vērtētas Ir veikts Eiropasnozīmes aizsargājamosugu un biotopumonitorings



93

A - Administratīvie un organizatoriskie pasākumi

1. Dabas parka robežu precizēšana

Dabas parka robežas precizēšana veikta izmantojot ĪADT izveides laikā izveidoto robežasaprakstu. Robežu precizēšana pa robežas aprakstā noteiktām robežām veikta izmantojotrobežas uzmērīšanu dabā. Uzmērītajai robežai izveidota robežshēma, robežas slānisvektordatu formātā un robežpunktu saraksts ar koordinātām LKS-92 koordinātu sistēmā.Pasākuma izpildes rezultātā tiks izveidota precīza dabas parka “Ogres ieleja” robeža, kuruvairs neietekmēs kadastra robežu vai dabisko robežu izmaiņas.

2. Dabas parka robežu iestrāde teritorijas plānojumos

Precizētā dabas parka robeža jāiestrādā pašvaldību teritorijas plānojumos, veicot togrozījumus, un citos dokumentos un reģistros. Jo īpaši aktuāls šis jautājums varētu būt ciemuteritorijās, kurās kartogrāfiskais materiāls tiek sagatavots ar precizitāti 1 : 2 000 mērogā.

3. Dabas parka individuālo noteikumu izstrāde un pieņemšana

Lai skaidri nodefinētu dabas parkā atļautās un aizliegtās darbības, teritorijai jāapstiprinaindividuālie izmantošanas un aizsardzības noteikumi. Dabas aizsardzības plānā ir iekļautsminēto noteikumu projekts (skat. 5.2. nodaļu). Piedāvātais dabas parka zonējums iekļauts 13.pielikumā.

4. Dabas parka zonējuma un noteikto aprobežojumu iestrāde Valsts meža reģistra datubāzē.

Sagatavotais dabas parka zonējums vektordatu formātā un zonās noteiktie aprobežojumijāizmanto Valsts meža reģistra datu bāzes koriģēšanai. Meža nogabalos, kuri ietilpst vairākāszonās, jāizdala apakšnogabali. Valsts meža reģistra datu bāzei tiks pievienota informācija parciršanas ierobežojumiem nogabalos un apakšnogabalos.

5. Aizsargjoslas precīza noteikšana ap upēm dabas parka teritorijā

Aizsargjoslas precīza noteikšana ap upēm dabas parka teritorijā - saskaņā ar aizsargjoslulikuma 7. pantu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gadavidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, tad no tā augšējās krants.Ogres upei praktiski visā dabas parka teritorijā ir izteikts stāvs pamatkrasts, tāpēc aizsargjoslair jānosaka no pamatkrasta augšējās krants. Jo īpaši aktuāls šis jautājums varētu būt ciemuteritorijās, kurās kartogrāfiskais materiāls tiek sagatavots ar precizitāti 1 : 2 000 mērogā undaudzas teritorijas paredzētas apbūvei. Izstrādājot DAP tika noteikta Ogres upes ielejasrobeža (pamatkrasta augšējā krants) mērogā 1 : 25 000, tāpēc teritorijas plānojumos veicotgrozījumus ielejas robeža var tikt precizēta.



94

6. Dabas parka administrācijas izveides izpēte un administrācijas izveide

Lai sekmīgi realizētu dabas parka „Ogres ieleja” teritorijas apsaimniekošanu, ir nepieciešamsizveidot dabas parka administrāciju. Vispirms būtu jāveic atsevišķa izpēte dabas parkateritorijas administrācijas izveidei, lai tiktu piedāvāti iespējamie izveides administratīvievarianti. Pēc šādas izpētes veikšanas, ieinteresētās puses varētu vienoties, kurš nopiedāvātajiem organizācijas modeļiem varētu būt vispieņemamākais. Tā varētu būt arīnevalstiska organizācija.

Pēc pieņemamākā modeļa izvēles, būtu jāizveido dabas parka administrācija.

B. Dabas aizsardzības vērtību aizsardzība un apsaimniekošana

7. Mežsaimnieciskās darbības aizliegums

Pilnīga neiejaukšanās, neveicot saimniecisko darbību, ir labākais veids, kādā nodrošinātvairāku īpaši aizsargājamo meža biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzību. Šāds aizsardzībaspasākums nepieciešams mežu biotopiem, kam neskartā vidē būtu raksturīgi nepārtraukti,relatīvi nemainīgi apstākļi bez liela mēroga dabiskiem traucējumiem. Dabas parkā „Ogresieleja” šādi meža biotopi ir šādi (skat. 21. pielikumu):

· pārmitri platlapju meži (krastmalu vītolu un baltalkšņu meži) 91E0*,· nogāžu un gravu meži 9180*,· jaukti ozolu, gobu un ošu meži upju krastos – 91F0,· daļa no boreālajiem mežiem 9010* uz nogāzēm, kurās ir nozīmīgs bioloģiski vecu

egļu piemistrojums.

Nogāžu un gravu mežiem ir ievērojama ekoloģiska nozīme – tie kavē nogāžu erozijasprocesus, kā arī kalpo par mājvietu daudzām aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām.Līdzīga nozīme ir arī citiem minētajiem biotopiem uz nogāzēm, gravās un upes ielejā.Atmirusī koksne veido barības bāzi daudzām aizsargājamām bezmugurkaulnieku sugām.Dobumaini koki ir īpaši nozīmīgi putniem, piemēram, šai teritorijai raksturīgajām dzeņusugām. Šīm audzēm kā saskares zonām starp sauszemi un ūdeni ir liels bioloģiskāsdaudzveidības potenciāls. Šo platību vērtība pieaugs, atstājot audzes dabiskai attīstībai.Mežaudzes uz ielejas nogāzēm negatīvi ietekmē jebkāda saimnieciskā darbība – mežuizciršana kā galvenajās, tā arī kopšanas un sanitārajās cirtēs, kā arī atmirušās koksnesizvākšana. Šo mežu saimnieciskās izmantošanas rezultātā ne tikai izzūd bioloģiski vērtīgie unaizsargājamie biotopi, bet arī tiek veicināta krastu erozija un pasliktinās upes ekoloģiskākvalitāte. Nav pieļaujama zemes transformācija.

Ņemot vērā teritorijas dabas aizsardzības statusu, šo meža biotopu izmantošana ekonomiskāminteresēm nebūtu pieļaujama (t.sk. kritalu izvākšana, pameža tīrīšana u.tml.). Kā izņēmumsvarētu būtu gadījumi, kad saimnieciskā darbība nepieciešama biotopu dabas vērtībuuzturēšanai vai ielejas ainavisko vērtību izcelšanai (saskaņā ar dabas plānā pieļautajiemtūrisma infrastruktūras veidošanas pasākumiem).



95

8. Mežsaimnieciskās darbības aizliegums avoksnājos uz nogāzēm

Avoksnājiem piemīt augsta dabiskuma pakāpe un tie ir reti sastopami gan Latvijas, ganEiropas mērogā. Turklāt, avoksnāju ekosistēmas ir ļoti jutīgas pret jebkādu antropogēnoietekmi. Tie veido īpašu mikroklimatu mežā, ir retu augu patvēruma un koncentrācijas vietas,demonstrē ilglaicīgu ģeoloģisko procesu attīstību. Prioritāra ir to zinātniskā nozīme, kas tiešisaistīta ar šī biotopa augsto dabas aizsardzības vērtību. Avoksnājus ļoti nelabvēlīgi ietekmētujebkāda saimnieciskā darbība, kā, piemēram, koku vai krūmu izciršana uz ielejas nogāzēm,nobradāšana, kā arī piesārņojuma noplūde no lauksaimniecības zemēm ielejas pamatkrastā.Nav pieļaujama transformācija.

Nav pieļaujama mežsaimnieciskā darbība - ne galvenās, ne kopšanas cirtes, kā arī citas cirtes.

9. Biokoku kopšana

Pasākums varētu kļūt ļoti aktuāls stājoties spēkā ES Lauku attīstības plāna pasākumam „Mežavides maksājumi“, prognoze- ne ātrāk par 2009. gadu. Biokoki ir platlapju koki (ozoli, liepas,gobas, vīksnas, oši), kuru caurmērs pie sakņu kakla ir 50 cm vai vairāk (oši, gobas un vīksnas70 cm caurmērā vai vairāk). Nevēlamie krūmi - dažādu sugu (visbiežāk ievas, krūkļi, pabērzi,jaunas lazdas) mežaudzes pameža krūmi, kas apēno biokoka stumbru un negatīvi ietekmē tāsaknes. Nevēlamie koki - dažādu sugu mežaudzes visu stāvu koki (visbiežāk baltalksnis,bērzs, priede, apse, egle), kas ir ieauguši vai var ieaugt biokoka vainagā vai to pāraugt, tāapēnojot un nomācot biokoku. Nevēlamie koki ir arī koki, kuru vainagu projekcijas saskarasvai pārsedzas ar perspektīvo biokoku un traucē tam attīstīties. Biokoku apsaimniekošanai irdivi uzdevumi:1. Nodrošināt gaišāku vidi ap biokoku stumbriem, lai atjaunotu dzīves apstākļus gaismasprasīgām ķērpju un kukaiņu sugām.2. Novērst ap biokoku augošo koku un krūmu negatīvo ietekmi uz biokoka dzīvotspēju, laiveicinātu biokoku ilgāku mūžu.

Pasākumu mērķis ir paildzināt veco koku mūžu, tā nodrošinot dzīves vidi uz tiem dzīvojošāmgaismas prasīgām sugām. Ja ap apsaimniekojamo biokoku izcērtamie pirmā stāva kokisasniedz biokoka augstumu vai ir augstāki, kas liecina, ka biokoks jau vairākus gadus iraudzis nomāktos apstākļos, būtu vēlama nevis tūlītēja nevēlamo koku izciršana, betpakāpeniska. Tas samazina varbūtību, ka biokoks var aiziet bojā pārāk strauju apstākļupārmaiņu dēļ. Piemēram, pirmajā paņēmienā var tikt izcirsti nevēlamie pameža krūmi un otrāstāva koki, bet kādā no nākamajiem gadiem nevēlamie pirmā stāva koki. Vismaz divipaņēmieni īpaši vēlami gadījumos, kad apkārtējie koki ir augstāki par biokoku. Svarīgākās irplatības zem biokoku vainagu projekcijas un zona ap to.

Apsaimniekošanas mērķis ir nodrošināt biokokiem un ar tiem saistītajām sugām labvēlīgusapstākļus. Zonā ap biokoku izcērtami visi nevēlamie krūmi un koki, izņemot atsevišķusvecākos krūmus un kokus, kas nevar ieaugt biokoku vainagos vai tos pāraugt garumā (vecāki– lazdu puduri, pabērzi, segliņi, irbenes, blīgznas, pabērzi, pīlādži, mežābeles, vilkābeles u.c.).Apsaimniekošanas rezultātā radušās ciršanas atliekas aizvācamas vai sadedzināmas vai arīsasmalcināmas par 1m īsākos nogriežņos un atstājamas ciršanas vietā.



96

Apsaimniekojot biokokus, nav pieļaujama sekojošu audzes elementu nociršana vai izvākšana(neatkarīgi no tā, kurā apsaimniekošanas sektorā tie atrodas):

· egles, priedes, bērzi, kuru caurmērs sakņu kakla augstumā ir 60 centimetri vai lielāks;· ozoli, vīksnas, gobas, vītoli, oši, kļavas, liepas, blīgznas, kuru caurmērs sakņu kakla

augstumā ir 25 centimetri vai lielāks;· mežābeles, vilkābeles, pabērzi, pīlādži, kuru caurmērs sakņu kakla augstumā ir 14

centimetri vai lielāks;· par 1,5 m augstāki kadiķi;· kritalas, kuru caurmērs lielāks nekā 25 centimetri;· koku stumbeņi un nokaltuši stāvoši koki, kuru caurmērs sakņu kakla augstumā ir 25

centimetri vai lielāks un kas neapdraud darba drošību.

10. Ierobežotas mežsaimnieciskās darbības pieļaušana dabas parka zonā

Dabas parka zonā (skat. 13. pielikumu)– atļauta ierobežota saimnieciskā darbība (galvenācirte, kopšanas cirte ar vecuma ierobežojumiem (skat. Ministru kabineta noteikumus Nr. 415„Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”),sanitārā cirte, citas cirtes). Aizliegta rekonstruktīvā cirte un galvenā cirte pēc sanitārāatzinuma, galvenās cirtes veids - kailcirte.

Dabas parka zonā, veicot galveno cirti, ir jāievēro sekojoši nosacījumi:1. Veicot cirti, jāveicina mežaudzes dažāda vecuma struktūras veidošanās un dabiskaatjaunošanās ar platlapju koku sugām, kur tās sastopamas vai kur atbilstoši meža augšanasapstākļu tipam tās var ieviesties, vēlams, lai pēc cirtes izstrādes saglabājas nebojāti ne mazākkā 50% no sākotnējā platlapju koku daudzuma, kuru caurmērs 1,3 m augstumā virs kokasakņu kakla pārsniedz 12 cm vai, ja platlapju koku sugas nav sastopamas, jāveicina tikaimežaudzes dažāda vecuma struktūras veidošanās; aizliegts izvākt kritalas un nokaltušoskokus;2. Mežaudzes pirmā stāvu koku biezība saglabājama ne mazāka par 0,5;3. Mežaudzes pirmā stāva kokus ieteicams cirst grupu veidā;4. Atvērumiem mežaudzē nevajadzētu pārsniegt 0,1 ha;

11. Pasākumi biogēnu ieplūdes novēršanai upē

Kā jau tika aprakstīts 2.3.1. sadaļā, dabas parkā „Ogres ieleja” ir sastopami vairāki Eiropas unLatvijas nozīmes aizsargājami saldūdens biotopi, tāpēc ir svarīgi arī turpmāk saglabāt tāduūdens kvalitāti, kura nodrošina saldūdens biotopos dzīvojošām sugām labvēlīgus apstākļus.Vides valsts dienesta Madonas un Lielrīgas reģionālajām vides pārvaldēm jākontrolēnotekūdeņu novadīšana Ogres upē ne tikai dabas parka teritorijā, bet visā tās garumā un Ogresupes sateces baseinā. Kontrololējošām institūcijām publiski izmantojamos objektos (pirtīs,viesu mājās) un jaunveidojamām dzīvojamām mājām ir jāpieprasa ierīkot nosēdakas unseptiķus vai arī ierīkot augsnes filtrus.

Upe ir uzskatāma par atvērtu ekosistēmu, līdz ar to noteiktas sugas vai biotopa saglabāšanai irnepieciešams veikt apsaimniekošanas darbības ne tikai upē, bet arī piekrastes joslā. Saldūdens



97

biotopu dzīves vides saglabāšanai nedrīkst veikt upes iztaisnošanu, veikt upes gultnespārveidošanu, veikt intensīvu koku ciršanu.

Dabas parka teritorijā būtu jālikvidē upes krastos ierīkotās spontānās sadzīves atkritumuizgāztuves. Vietējām pašvaldībām būtu jāseko privātā sektora saimnieciskajai darbībai Ogresupes krastos (kūtu, pirtu, lopkautuvju un gateru ierīkošana).

12. Saglabātas un uzturētas īpaši aizsargājamās pļavas un16. Uzturētas bioloģiski vērtīgās pļavas

Īpaši aizsargājamās pļavas 71,7 ha platībā veido botāniski nozīmīgākās pļavas dabas parkateritorijā. Bioloģiski vērtīgās teritorijas veido bioloģiski vērtīgie zālāji, teritorijas ar augstubioloģisko potenciālu gan upes ielejā, gan ārpus tās 603 ha platībā. Pļavu biotopi ir uzturami,tos pļaujot un/vai noganot. Pļaušanu jāveic pēc 15. jūlija, pļaujot no pļavas centra uz malāmun nenopļaujot visu pļavas platību vienā paņēmienā, bet gan sleju veidā divu triju dienu laikā.Nopļautais siens ir jāsavāc un pakāpeniski jāizved. Nav pieļaujama smalcināšana kā vienīgaisapsaimniekošanas veids ilgtermiņā. Prioritāri uzturamas tās, kas ir atzīmētas kā I prioritāte,pēc tam pārējās, tomēr optimāli būtu uzturēt visas esošās pļavu platības. Uzsākot pļavuapsaimniekošanu, jārēķinās, ka pirmajā gadā daļā no pļavu biotopa būs jāveic pirmreizējāpļaušana ilgstoši neapsaimniekotās un aizaugt sākušās platībās, kas sadārdzinās un apgrūtināspasākuma veikšanu. Atsevišķās pļavu daļās, īpaši to malās jāizcērt arī krūmi. Apsaimniekojotparkveida pļavas (pļavas ar atsevišķiem lieliem kokiem), ir jānodrošina koku paaudžu maiņu.Šim nolūkam parkveida pļavās jāsaglabā daļa jauno kociņu. Aizsargājamo kociņu skaitunosaka līdzvērtīgu parkveida pļavā augošo koku, piemēram, ozolu, skaitam vai nedaudzlielāku.

Atjaunojot pļavas upju un vecupju krastos, atstāj lielus kokus, cērt krūmus un jaunos kokus,kas ieauguši veco koku lapotnē. Atsevišķas jauno koku un krūmu grupas ir atstājamas, lainodrošinātu paaudžu maiņu. Pļavās ir pieļaujama koku stumbru iežogošana ar metāla sietu, janepieciešams tos aizsargāt no bebru darbības. Izkopjot ūdensteču un ūdenstilpju krastus, atstājlielus kokus, cērt krūmus un jaunos kokus, kas ieauguši veco koku lapotnē. Atsevišķas jaunokoku un krūmu grupas ir atstājamas, lai nodrošinātu paaudžu maiņu. Pieļaujama kokustumbru iežogošana ar metāla sietu parkveida pļavās, ja nepieciešams tos aizsargāt no bebra.

13. Motorizēta autotransporta izmantošanas aizliegums

Lai mazinātu ietekmi uz ūdens putniem, dabas teritorijā ir aizliegta motorizētaūdenstransporta lietošana.

14. Pagrabu atjaunošana

Dabas parka teritorijā būtu jāsaglabā esošo pagrabu sākotnējo funkcionalitāti, jo pagrabi irsvarīga sikspārņu dzīves vieta. Pagrabus pārbūvējot un atjaunojot, veicamo būvdarbuprojektā, ir jāparedz pasākumi sikspārņu slēptuvju saglabāšanai.



98

15. Skatu atsegšana uz Ogres upi un tās ieleju

Dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitā saņemti priekšlikumi no zemju īpašniekiem vaiapsaimniekotājiem par tūrisma un rekreācijas objektu izvietošanu, dabas taku ierīkošanu utt.Vairākas šādas teritorijas dabas parkā ir jau sastopamas (piem., taka uz Akmeņupīti,Lēdmanes estrāde). Ņemot vērā teritorijas dabas vērtību potenciālu, perspektīvā šādi objektivar parādīties arī citviet. Patlaban atklāti skati uz upes ieleju vasarā ir “slēgti” (nav sastopami)un vērojami tikai ziemā, agrā pavasarī vai vēlā rudenī (skatīt 3.1. un 3.2. attēlu.). Tāpēcatsevišķās vietās, gan pie publiskiem, gan privātiem objektiem būtu pieļaujama skatuatsegšana uz upi un ieleju. Atsedzamā skatu vieta nedrīkst būt plata, tai jābūt “šaurai vizūrai”(max. 3 m), kura nodrošina, ka skatu perspektīva sasniedz upi. Skatu vizūrai vēlams virzītiesslīpi attiecībā pret upi, nevis perpendikulāri. Veidojot skatu vizūru izcērtami tikai pamežastāvā esošie koki un krūmi un valdošo koku zari, bet nedrīkst izcirst pirmā un otrā stāva kokus(skat. 3.2. attēlu). Vienā īpašumā vēlams ierīkot ne vairāk kā vienu šādu šādu skatu vietu.

3.1. attēls. Daļēji “slēgts” skats uz Ogres upivasaras sākumā.

3.2. attēls. Skats uz Ogres upi agrā pavasarī,ar melnu apvilkti skata atvēršanai izcērtamiekrūmi.

17. Atklāto kultivēto ganību un zālāju saglabāšana

Dabas parkā lielās platībās sastopamas ilgstoši kultivētas ganības un zālāji, kas ir cilvēkaizveidoti un uzturēti. Daļā šo teritoriju (t.sk. upes ielejā) ir ierīkota meliorācija, laipaaugstinātu to piemērotību intensīvai lauksaimniecībai. Kultivētās platības veido dabas parka



99

atklāto ainavu. Ganības un zālājus jāturpina apsaimniekot ar tradicionālām metodēm, atkarībāno īpašnieka ieskatiem, tajā skaitā pieļaujot mēslošanu un piesēšanu. Svarīgi ir novērstievērojamu atklāto platību apmežošanu un aizaugšanu ar krūmiem. Ilgstoši kultivētās platībasnav vēlams uzart.

C. Informatīvie, izglītojošie

18. Informatīvo zīmju uzstādīšana (skat. karti 12. pielikumā)

Dabas parkā „Ogres ieleja” ir nepieciešams uzstādīt 93 informatīvās zīmes aizsargājamāsteritorijas apzīmēšanai dabā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 415 „Īpašiaizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 1.pielikumu. Zīmes ir nepieciešams regulāri (vienu reizi gadā) apsekot un, ja nepieciešams,atjaunot. Zīmju izvietojumu skat. 12. pielikumā.

19. Informatīvi – izglītojoša materiāla sagatavošana un izdošana par dabas parku„Ogres ieleja”

Informatīvi - izglītojoša materiāla par dabas parku „Ogres ieleja” satura tēmas varētu būtšādas:· vispārīga informācija par dabas parku kā fizioģeogrāfisku, administratīvu un īpaši

aizsargājamu teritoriju;· nozīmīgākie dati, fakti, skaitļi u.t.t.;· informācija par nozīmīgākajiem dabas objektiem, sugām, biotopiem;· informācija par nozīmīgākajiem kultūrvēstures objektiem;· informācija par pieejamiem pakalpojumiem un infrastruktūru;· informācija par galvenajiem apskates objektiem, maršrutiem, tūrisma piedāvājumu;· atļautās un aizliegtās darbības dabas parkā;· kontaktinformācija, informācijas ieguves vietas;· „zaļie padomi”;· raksturojošas fotogrāfijas;· kartogrāfiskais materiāls.

Informatīvos materiālus vēlams veidot saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes izdotorokasgrāmatu „Īpaši aizsargājamo teritoriju vienotais stils”(http://www.dap.gov.lv/?objid=1146).

20. Dabas parka „Ogres ieleja” tūrisma kartes sagatavošana un izdošana

Tūrisma karte (ieteicamais mērogs 1: 100 000 vai 1: 50 000), kuras vienā pusē irkartogrāfiskais materiāls, bet otrā pusē esošo tūrisma, infrastruktūras (naktsmītnes, telšuvietas, ēdināšanas uzņēmumi, veikali, laivu noma, u.t.t.) objektu un maršrutu apraksti. Kartēiekļauta arī informācija par dabas parku, tajā esošajām dabas vērtībām un tās aizsardzībasnepieciešamību – „zaļie padomi”. Ievietota informācija par atļautajām/aizliegtajām rīcībāmdabas parka teritorijā. Kā paraugu var izmantot LLTA „Lauku ceļotājs” izdotās tūrismakartes.



100

21. Informatīvo stendu izvietošana (skat. karti 12. pielikumā)

8 informatīvajiem stendiem ir jāpilda vismaz trīs funkcijas – izglītošanas, apmeklētājuplūsmas virzītāja un dabas aizsardzības funkcija. Minētajos stendos ideālā gadījumāiekļaujama, piemēram, šāda informācija:

· objekta nosaukums;· galvenie fakti, parametri par minēto objektu u.c. veida saistoša, interesanta un

noderīga informācija;· „labas” uzvedības noteikumi objekta teritorijā;· mazākas vai lielākas (rajons, novads) apkārtnes shēma, karte vai aerofotogrāfija;· uzskatāmi, skaidrojoši fotoattēli;· objekta shēma (piemēram, iežu atseguma šķērsgriezums, koka gadskārtu shēma u.c.);· cita veida nozīmīga informācija;· brīdinājums, ja ir apmeklētāju drošību apdraudoši apstākļi (stāva krauja, atsegums,

dziļa vieta);· apkārtējo informācijas sniedzēju kontakti (TIC u.c.);· aizliegumi objekta teritorijā (piemēram, celt teltis, izmest atkritumus u.c.);· atbildība par objektam nodarītiem zaudējumiem;· informācijas kopsavilkums angļu valodā.

Stendos iekļautajai informācijai ir jābūt kvalitatīvai (aktuāla, pārbaudīta, pārdomāta u.c.), betstendu izveidē un sagatavošanā ir jāizmanto vienotais ĪADT stils (skat Dabas pārvaldes izdotorokasgrāmatu „Īpaši aizsargājamo teritoriju vienotais stils”http://www.dap.gov.lv/?objid=1146).

Ja stendu gatavo kādai konkrētai mērķauditorijai, piemēram, ūdenstūristiem, tad stendasaturā vajadzētu norādīt:

· ūdenstūrisma iespējas attiecīgās upes baseinā;· interesanti dabas un kultūras pieminekļi upes krastos un pieguļošajā teritorijā;· infrastruktūras stāvoklis, ūdenstūristu apmetnes, telšu un atpūtas vietas;· pieejamie uzņēmēju un vietējo iedzīvotāju sniegtie pakalpojumi ūdenstūrisma

jomā;· attālumi, braucienam nepieciešamais laiks, upes īpatnības, raksturs;· uzvedības noteikumi attiecīgajā teritorijā;· kontakttālruņi u.c. kontaktinformācija;· kvalitatīvs kartogrāfiskais materiāls;· situāciju raksturojoši fotoattēli.

D. Tūrisms un rekreācija

22. Meža rūķu takas papildināšana ar jauniem infrastruktūras elementiem –informācijas stendiem, norādēm, kāpnēm, laipām u.c. (skat. karti 12. pielikumā)

Meža rūķu taka jāpilnveido un jāpadara lietotājam izmantojama arī bez pavadoņa:· jāuzstāda informatīvi stendi takas sākumā un beigās pie Akmeņupītes ūdenskrituma;· stāvākajās nogāzēs jāizveido kāpnes;



101

· takā jāizveido vienkāršas norādes ;· mitrajās vietās jāizveido laipas.

23. Esošā velomaršruta Ērgļi – Emmas dzirnavas – Ērgļi marķēšana un atbilstošasinfrastruktūras elementu atjaunošana (t.sk. kājnieku - vanšu tilta) vai izveide (skat. karti12. pielikumā)

Esošā velomaršruta marķēšana un divu brasla vietu krastu labiekārtojums. Maršrutalabiekārtojums ietvertu arī Emmas dzirnavu tilta atjaunošanu. Mašruta sākumpunktā Ērgļosnepieciešamas informatīvs stends par velomaršrutu (saturisko daļa – līdzīgi kā ūdenstūrismamaršrutu gadījumā).

24. Ar norādēm marķēta (dabā iezīmēta) jauna velomaršruta izveide: Ogre –Lēdmane – Meņģele – Ērgļi (skat. karti 12. pielikumā)

Velotūrisma maršruta galvenais infrastruktūras elements – vienkāršas un ērtiuzstādāmas/atjaunojamas koka norādes (3.3. attēls). Maršruta sākuma/vidus/beigu daļāvajadzētu izvietot arī informatīvus stendus par attiecīgo maršrutu un velostatīvus.Nepieciešams izveidot maršruta aprakstu, ko varētu iekļaut Ogres ielejas dabas parka bukletā(sk. apsaimniekošanas pasākumus Nr. 18 un 19).

3.3. attēls. Velomaršruta norādes piemērs. Foto: Juris Smaļinskis

25. Ar norādēm marķēta (dabā iezīmēta) kājnieku tūristu (slēpotāju) maršruta izveide:Lēdmane – Meņģele – Ērgļi (var būt vienots ar velomaršruta posmu)

Kājnieku tūrisma maršruta galvenais infrastruktūras elements būtu vienkāršas, ērti uzstādāmasun atjaunojamas koka norādes (sk. 3.3. attēlu), kas dabā iezīmētu attiecīgo maršrutunozīmīgākajos ceļu krustpunktos. Tā kā daļa kājnieku maršruta sakristu arī ar velomaršrutu,tās varētu būt vienotas norādes par abiem maršrutiem. Nepieciešams izveidot maršrutaaprakstu, ko varētu iekļaut Ogres ielejas dabas parka bukletā (sk. apsaimniekošanaspasākumus Nr. 18 un 19).



102

Daļa no kājnieku tūristu maršruta būtu izmantojama ziemas periodā kā slēpošanas maršrutsbez papildus uzturēšanas. Kājnieku maršruta daļās, kas ceļu intensīvās izmantošanas dēļ vaigluži pretēji – ceļa neesamības dēļ ziemas periodā nav piemērotas slēpošanai, būtu veicamipapildus pasākumi slēpšoanas maršrutu uzturēšanai – sniega segas piebraukšana (sablīvēšana)uz esošā kājnieku maršruta vai paralēli kājnieku maršrutam pa nozīmīgākajiem un slēpotājiemneizmantojamajiem ceļiem.

26. Piecu apsaimniekotu un ar atbilstošiem labiekārtojumiem aprīkotu ūdenstūrismaapmetņu un ūdenstūristu iekāpšanas/izkāpšanas vietu izveideŪdenstūristu apmetņu izveidē būtu vēlams vadīties pēc speciāli izstrādātajām vadlīnijām3,saskaņā ar kurām ūdenstūristu apmetnē vajadzētu būt (ideālā gadījumā) šādiem infrastruktūraselementiem:

· informācijai:· laivu nostiprināšanas vietai;· ūdenstūristu izkāpšanas un laivu izcelšanas/iecelšanas vietai;· galdiem;· soliem;· nojumei;· ugunskura vietai;· metāla grilam;· malkai;· telšu novietošanas vietai;· atkritumu urnām;· tualetei;· norobežojumiem.

E. Monitorings

27. Novērtēt dabas aizsardzības plānā paredzēto apsaimniekošanas pasākumurezultātus

Būtu vēlams veikt dabas aizsardzības plānā ierosināto apsaimniekošanas pasākumu (pasākumiNr. 9, 12, 15, 16, 17, 22, 23, 24, 25, 26) ieviešanas rezultātu monitoringu. Novērtēšanasrezultāti var dot vērtīgu informāciju par apsaimniekošanas pasākumu lietderību, teritorijasattīstības tendencēm utt. Iespējams, ka kāds no piedāvātajiem pasākumiem nedod vajadzīgoefektivitāti, tad tas būtu jāpārtrauc, vai gluži pretēji, kāds no pasākumiem būtu jāatkārto.

28. Sugu un biotopu monitoringa veikšana saskaņā ar valsts monitoringa programmu

Dabas parka “Ogres ieleja” monitorings paredzēts Valsts bioloģiskās daudzveidībasmonitoringa ietvaros. Valsts monitoringa programmā paredzēts visu Latvijas Natura 2000

3 J. Smaļinskis. Vadlīnijas antropogēnās slodzes uz vidi un dabas objektiem samazināšanai unnovēršanai Salacas ielejas dabas parkā un Salacas augštecē. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts.2007. g.



103

vietu, tai skaitā dabas parka “Ogres ieleja”, monitorings, lai nodrošinātu Eiropāaizsargājamām sugām un biotopiem labvēlīgu aizsardzības statusu.

Dabas parkā “Ogres ieleja” monitorings, saskaņā ar Valsts monitoringa programmu, jāveicsekojošiem biotopiem:

· nogāžu un gravu meži (9180*);· jaukti ozolu, gobu, ošu meži upju krastos (91F0);· upju sraujteces (3260);· mēreni mitras pļavas (6510);· pārmitri platlapju meži (91E0*);· molīnijas pļavas uz kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm (6410)· minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi (7160);· parkveida pļavas (6530*).



104

4. PRIEKŠLIKUMI NEPIECIEŠAMAJIEMGROZĪJUMIEM PAŠVALDĪBAS TERITORIJASPLĀNOJUMOS

Patlaban praktiski visām pašvaldībām ir izstrādāti un apstiprināti teritorijas plānojumi. Dabasparka „Ogres ieleja” robeža un teritorijas statuss vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos irnorādīts. Izstrādājot dabas aizsardzības plānu, tika ņemti vērā gan vietējo pašvaldību, ganaugstāka līmeņa teritorijas plānojumi. Dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitā būtiskaspretrunas starp teritoriju plānoto izmantošanu un dabas aizsardzības mērķiem netikakonstatētas. Attīstot teritorijas blakus dabas parka ūdenstecēm, būtu svarīgi nepieļaut tāduobjektu kā viesnīcas, viesu mājas un dzīvojamās mājas parādīšanos upju ielejās. Pēc dabasparka individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu stāšanās spēkā, katrai pašvaldībaibūtu jāizvērtē teritorijas plānojumu grozījumu nepieciešamība atbilstoši dabas aizsardzībasplānam un noteikumos paredzētajiem nosacījumiem. Individuālie aizsardzības unizmantošanas noteikumi kā augstāk stāvošs normatīvais akts automātiski attieksies arī uzpatlaban spēkā esošajiem pašvaldību teritorijas plānojumiem, t.sk. tajos paredzētoizmantošanu un nosacījumiem. Lai nodrošinātu dabas parka sabalansētu attīstību, būtu vēlamagrozījumu veikšana atsevišķu pašvaldību teritorijas plānojumos. Saskaņā ar “Aizsargjoslulikuma” (11.03.1997.) grozījumiem (līdz 18.03.2008.) pārejas noteikumu 10. punktupašvaldībām 18 mēnešu laikā pēc “Aizsargjoslu likuma” grozījumu stāšanās spēkā, jāizvērtēgrozījumu veikšanas nepieciešamība teritorijas plānojumos. Atsevišķi punkti ir aktuāli arīdabas parka Ogres ieleja teritorijā. Veicot grozījumus teritorijas plānojumos svarīgākiepunkti, kuri būtu jāņem vērā un jāiestrādā teritorijas plānojumus un attiecināmi uz plānotajāmdarbībām, ir sekojoši:

· applūstošās teritorijas ar aizsargjoslu likumā norādīto varbūtību, noteikšanasmetodiku un aprobežojumiem,

· daba parka „Ogres ieleja” zonējums,· dabas parka „Ogres ieleja” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (t.sk.

minimālās zemes gabala vienības),· daba parka „Ogres ieleja” apsaimniekošanas pasākumi,· Ogres upes un tās pieteku aizsargjosla jānosaka saskaņā ar aizsargjoslu likuma 7.

pantu un “Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodiku” (MK not. Nr.406, 12.06.2008.) Attiecīgi aprobežojumi piemērojami gan aizsargjoslas teritorijai,gan teritorijai starp virszemes ūdensobjektu un vietu no kuras mēra aizsargjoslu.Lielākajā daļā Ogres upei aizsargjosla nosakāma no pamatkrasta augšējās krants, tačuatsevišķās vietās kur Ogres ielejas pamatkrasts atvirzās tālu no upes un nav skaidriizteikts (piem. Madlienas pagastā pie Vērenes), aizsargjosla nosakāma izdalotapplūstošās teritorijas.

· ciemu teritorijās aizsargjoslu jānosaka ne mazāku par 50 m, lauku teritorijās saskaņāar „Aizsargjoslu likumu”,

· Plānojot parka teritorijas un tai pieguļošo teritoriju attīstība, jāņem vērā dabas parka„Ogres ieleja” statuss un dabas vērtības (Natura 2000 teritorija, potenciāla tūrismaattīstība utt.),

· Lai novērstu potenciālu antropogēni izraisītu noslīdeņu un gravu procesu veidošanosupes ielejā apbūves noteikumos nozīmīgām saimnieciskām darbībām (apbūve), kurasplānotas blakus upes ielejai, jāparedz nepieciešamība veikt detālu inženierģeoloģiskoizpēti un nepieciešamības gadījumā veikt aizsardzības pasākumus (vertikālā drenāžau.c.). Apbūve izvietojama vismaz 50 m attālumā no pamatkrasta augšējās krants.

· Vietās, kur notiek krastu nogāžu erozijas procesi, būves izvietot pēc iespējas tālāk,



105

izvērtējot erozijas riskus,· Attīstot tūrisma un rekreācijas teritorijās tādus objektus kā viesnīcas, pastāvīgas

dzīvojamās mājas vai darījumu apbūves objektus, nav pieļaujama šādu objektubūvniecība upju tuvumā un upju ielejās. Šādi objekti izvietojami pamatkrastā.Labiekārtotu rekreācijas teritoriju izveidē upes ielejā pieļaujama īslaicīgu būvju(objektu) izvietošana – peldvietas, ugunskura vietas, soliņi ar galdiem, lapenes,iespējams vieglas konstrukcijas kempinga mājiņas utml.

· Vienā zemes gabalā pieļaujams izvietot tikai vienu pagalmu un būves tajā saskaņā arspēkā esošajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem,

· Ciemu teritorijās ieteicamā minimālā zemes gabala vienība būtu vēlama 0,5 ha,· Dabas parkā ietilpstošo ciemu teritoriju paplašināšana gar Ogres upi nav pieļaujama,

ciemu teritoriju paplašināšana pieļaujama ārpus dabas parka teritorijas.

Saskaņā ar pašreizējo likumdošanu (MK noteikumu nr. 883. “Vietējās pašvaldības teritorijasplānošanas noteikumi” 54. punkta 2. apakšpunktu) virszemes ūdensobjektu aizsargjoslāszemes gabalu dalīšanai, apvienošanai vai jaunai apbūvei nepieciešama detālplānojumaizstrāde. Pašvaldībām un būvvaldēm arī turpmāk lemjot par teritoriju dalīšanu, apvienošanuvai jaunu apbūvi jāievēro šī punkta nosacījumi.

Pašvaldību teritorijas plānojumi ir apstiprināti ar 12 gadu perspektīvu, taču, visticamāk, jautuvākajos gados tiem tiks veikti grozījumi (teritoriālā reforma, jaunas normatīvo aktuprasības, sociālekonomiskā attīstība u.c. aspekti). Dabas parka un tā apkārtnes teritorijuattīstībā nozīmīgs faktors būs plānotā autoceļa E22 izbūve, kurš šķērsos dabas parka teritoriju,un potenciālā Lielvārdes lidlauka attīstība, kura teritorija atrodas aptuveni 700 m no dabasparka. Perspektīvā, plānojot šādu nozīmīgu infrastruktūras objektu attīstību, jāveic ietekmesuz vidi novērtējums un jānodrošina dabas vērtību aizsardzība.



106

5. PRIEKŠLIKUMI AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJASINDIVIDUĀLO AIZSARDZĪBAS UN IZMANTOŠANASNOTEIKUMU PROJEKTAM

5.1. Priekšlikums teritorijas zonējumam

Pašreizējais teritorijas dabas parka statuss (bez zonējuma) nosaka to, ka uz visu “Ogresielejas” teritoriju attiecas 22.07.2003. Ministru kabineta noteikumi Nr. 415. “Īpašiaizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Šonoteikumu atsevišķi punkti teritorijas daļā nodrošina tās aizsardzības režīmu, savukārt citāsvietās tie neatbilst ne dabas aizsardzības, ne sociālekonomiskajām interesēm. Lai nodrošinātudabas parka “Ogres ieleja” dabas vērtību aizsardzību un sabalansētu dabas aizsardzībasprasības ar saimnieciskajām aktivitātēm, dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitā tikasagatavoti priekšlikumi teritorijas zonējumam.

Lai nodrošinātu optimālu teritorijas aizsardzības režīmu, tiek plānots izdalīt četras zonas –dabas lieguma, dabas parka, ainavu aizsardzības un neitrālo zonu. Katrai no zonām irsagatavoti ierosinājumi par pieļaujamām, ierobežojamām un aizliegtām saimnieciskajāmdarbībām, kuri iekļauti individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektā (skat.5.2. nodaļu). 13. pielikumā ir iekļauta zonējuma karte.

Dabas lieguma zona

Dabas lieguma zona (DLZ) izveidota 1080 ha platībā. Tā ir izveidota, lai nodrošinātuteritorijas bioloģisko vērtību saglabāšanu un samazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz toattīstību. Dabas lieguma zonā ir iekļauti:

· Teritorijā izveidotie un apstiprinātie mikroliegumi;· Daļa no ierosināto mikroliegumu teritorijām;· Nozīmīgākie Eiropas nozīmes aizsargājamie meža biotopu masīvi;· Dabas liegums „Vērenes gobu un vīksnu audze”;· Nozīmīgākās putnu ligzdošanas vietas, kurām pēc Latvijā spēkā esošās likumdošanas

iespējams uzsākt mikroliegumu izveidi;· Bioloģiski vērtīgākie upju posmi.

Nozīmīgākās platības no DLZ iekļautajiem biotopiem aizņem gravu un nogāžu meži, pārmitrimeži upju palienēs un straujteču un krāču posmi upēs.

Dabas parka zona

Dabas parka zona (DPZ) izveidota 1915 ha platībā. DPZ izveidota, lai nodrošinātu dabasparka teritorijas „Ogres ieleja” galveno vērtību sekmīgu aizsardzību, tajā pat laikā pieļaujotnoteiktu saimniecisko darbību, kas nav pretrunā ar dabas vērtību saglabāšanu un kopējo upesielejas vides nepārveidošanu.

DPZ izveidota visā upes ielejas teritorijā. DPZ robeža noteikta pa upes ielejas augšējo kranti.Upes ielejas robeža noteikta izmantojot reljefa izohipsu slāni, ar soli 1 metrs, mērogā1:10 000. Dabas parka zonā nav iekļautas cilvēka pārveidotās upes ielejas teritorijas,piemēram, autoceļi, viensētas, HES.



107

Izveidotā DPZ nodrošina sekmīgu upes ielejas aizsardzību un nepārveidošanu, saglabājot topašreizējā vizuālā un kvalitatīvā stāvoklī, kā arī veicina bioloģiski vērtīgo, upes tuvumā esošobiotopu saglabāšanos un attīstību.

Ainavu aizsardzības zona

Ainavu aizsardzības zona (AAZ) izveidota 3608 ha, lai saglabātu teritorijai raksturīgo ainavuun samazinātu ietekmi uz upes ielejas ekosistēmu. AAZ noteikta arī, lai veicinātu dabasvērtību kompleksu saglabāšanu un nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu un sabalansētu (tūrisma,rekreācijas, lauksaimniecības attīstīšana) izmantošanu. Ainavu aizsardzības zonā ietilpstteritorijas, kuras pārstāv raksturīgas apvidus ainaviskās vērtības, jo īpaši tas attiecināms uzteritorijām Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā (Ērgļu novadā, Taurupes unMazozolu pagastos). Tāpat AAZ ietilpst Ogres upes ielejai pieguļošās teritorijas, kuras veidobuferzonu ap to, nodrošinot piemērotu dzīves vidi un bioloģisko vērtību aizsardzību tajā.

Ainavu aizsardzības zonā vēlams saglabāt dabisku zemes izmantošanas struktūru, saglabājotlielu lauksaimniecības un mežu teritoriju īpatsvaru. Viens no veidiem kā panākt vēlamozemes izmantošanas struktūru AAZ ir minimālās zemes īpašuma vienības platībasnoteikšana – 2 ha. AAZ nedrīkst attīstīt lielus teritoriju fragmentējošus ainavas elementus -karjerus, ražošanas kompleksus, daudzstāvu apbūvi utt. Būvniecība AAZ ir pieļaujamaatbilstoši teritorijas plānojumiem.

Neitrālā zona

Neitrālā zona (NZ) izveidota 913 ha platībā. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu teritorijassaimniecisko aktivitāšu veikšanu un nodrošinātu teritorijas saimnieciskās attīstības iespējas.ĪADT “Ogres upes ieleja” teritorijā ietilpst salīdzinoši lielas teritorijas, kurās līdz dabas parkaizveidei un arī šobrīd notiek dažāda veida saimnieciskās aktivitātes. Lai nodrošinātu teritorijāsaimniecisko aktivitāšu veikšanu, NZ iekļautas:

· Visas teritorijas plānojumos noteiktās ciemu teritorijas (izņemot upes ieleju ciemuteritorijās;

· Esošo un plānoto viensētu un citu apbūves veidu pagalmi;· Autoceļi, to likumā vai teritorijas plānojumā noteiktās aizsargjoslas platumā.

Neitrālajā zonā nav paredzēts ierobežot saimnieciskās aktivitātes, tādejādi nodrošinotsekmīgu autoceļu uzturēšanu, viensētu un ražošanas teritoriju saglabāšanos un ciemuattīstību.



108

5.2. Priekšlikumi aizsargājamās teritorijas individuālo aizsardzības unizmantošanas noteikumu projektam

Individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts sagatavots saskaņā ar likuma„Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.1993.) 17. pantu.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējieaizsardzības un izmantošanas noteikumi” prasības, kuras dabas parka teritorijā aizstātas arindividuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu prasībām vai nav teritorijai saistošas, irpārsvītrotas. Prasības, kuras atšķiras no Ministru kabineta noteikumos noteiktajām, irierakstītas citā krāsā.

Noteikumu projekta populārā versija ir pieejama kā atsevišķs dokuments 16. pielikumā.

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk – aizsargājamās teritorijas)vispārējo dabas parka „Ogres ieleja” (turpmāk tekstā – dabas parks) individuālo aizsardzībasun izmantošanas kārtību, tajā skaitā pieļaujamos un aizliegtos darbības veidus dabas parkā, kāarī funkcionālo zonējumu, lai nodrošinātu teritorijā esošo īpaši aizsargājamo sugu un biotopuaizsardzību. aizsargājamās teritorijās, kā arī aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai dabā lietojamās speciālāsinformatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību.

2. Dabas parka teritorijā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzībasun izmantošanas noteikumi. Noteikumi attiecas uz tām aizsargājamām teritorijām, kurām navindividuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu. Aizsargājamās teritorijās ir spēkā arīcitos normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības.

3. Dabas parka platība ir 7515,7 ha. Tā funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu1. pielikumā, (skat. dabas plāna 15. pielikumu), bet funkcionālo zonu laukumu koordinātes –šo noteikumu 2. pielikumā (skat. dabas plāna 18. pielikumu)

3.4. Aizsargājamās teritorijas Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālām informatīvāmzīmēm, kuru paraugs un lietošanas kārtība noteikti šo noteikumu 1.3. pielikumā (skat. dabasaizsardzības plāna 14. pielikumu.) Informatīvo zīmju izveidošanu (sagatavošanu) unizvietošanu nodrošina aizsargājamās teritorijas administrācija vai, ja tādas nav, attiecīgāpašvaldība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

5.4. Aizsargājamās teritorijās Visā dabas parka teritorijā aizliegts:5.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem unuzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās un izgāztuves;4.2. (svītrots ar Ministru kabineta26.10.2004. noteikumiem Nr.898);5.2. uzstādīt vēja ģeneratorus;5.3.3. bez attiecīgas atļaujas vai iepriekšējas rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamāsteritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldesatļaujas:3.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņamaiņu; (Ogres upei ir izteikta ieleja un tas nav tik aktuāli kā purviem, piemēram;hidrotehnisko būvju aizliegums tiek atrunāts citos punktos)

5.3.3.1. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;



109

5.3.3.2. izsniegt zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci).5.4. pārvietoties ar motorizētu ūdenstransportu, izņemot valsts un pašvaldību institūcijuamatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus;5.5. ārpus meža zemēm upes krasta 1. nogāzē cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 m augstumā nosakņu kakla pārsniedz 35 cm, izņemot gadījumus ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un esošoinfrastruktūras objektu uzturēšanai tiem noteiktās aizsargjoslas platumā. Jaunu infrastruktūrasobjektu izbūves gadījumā koku ciršana ārpus mežu zemēm saskaņojama ar Valsts videsdienesta reģionālo vides pārvaldi;5.6. veikt mežsaimnieciskās darbības visā dabas parka teritorijā avotu izplūdes vietās un 10 mrādiusā ap tām, izņemot pameža izciršanu ūdens ņemšanas vietas uzturēšanai;5.7. veikt mežsaimnieciskās darbības visos īpaši aizsargājamos mežu biotopos (īpašiaizsargājamo mežu biotopu shēma šo noteikumu 3. pielikumā (skat. dabas plāna21. pielikumu)), izņemot cirtes skatu vizūru izveidošanai, kuras nav platākas par 3 metriem,un tās jāsaskaņo ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi.

6. Ja par vides aizsardzību atbildīgā valsts vai pašvaldības institūcija atbilstoši tāskompetencei pieņem pārvaldes lēmumu, ka kādai darbībai ir vai var būt būtiska negatīvaietekme uz aizsargājamo teritoriju, tās ekosistēmām vai dabas procesiem tajā, vai darbība irpretrunā ar aizsargājamās teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem un uzdevumiem,šo darbību veikt aizliegts.

6. 7. Zemes īpašniekiem, (lietotājiem)tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem aizliegts savāīpašumā vai lietojumā ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem, takām, ūdenstecēm unūdenstilpēm, kas norādīti attiecīgās aizsargājamās paredzēti dabas parka teritorijas apskateidabas aizsardzības plānā (turpmāk – dabas aizsardzības plāns) un paredzēti aizsargājamāsteritorijas apskatei.un norādīti dabas aizsardzības plānā.

7. Jebkāda veida reklāma dabas rezervātos, dabas liegumos, dabas parkos, kā arī nacionāloparku un biosfēras rezervātu dabas lieguma zonās dabā, izvietojama pēc saskaņošanas araizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta26.10.2004. noteikumiem Nr.898)(izsvītrots, jo dabas parka teritorija ir ļoti liela un diez vai būs pareizi, ja katras viesu mājasreklāma būs jāsaskaņo ar Dabas pārvaldi)

8. Informāciju par aizsargājamās teritorijas īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un īpašiaizsargājamiem biotopiem drīkst izplatīt tikai ar attiecīgās aizsargājamās teritorijasadministrācijas vai, ja tādas nav, ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

9. Visā dabas parka teritorijā ir atļauta inženierkomunikāciju uzturēšana to aizsargjoslasplatumā.

10. Dabas parkā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:10.1. dabas lieguma zona;10.2. dabas parka zona;10.3. ainavu aizsardzības zona;10.4. neitrālā zona.

Dabas lieguma zona

16.11. Dabas liegumu teritorijā zonā aizliegts:16.11.1. veikt jebkādas darbības, par kurām saskaņā ar šo noteikumu 5.6. punktu pieņemtslēmums, ka tām ir vai var būt:



110

16.11.1.1. būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku,augu un sēņu sugām un to dzīvotnēm vai savvaļas dzīvnieku populāciju vairošanos,atpūtu un barošanos, kā arī pulcēšanos migrācijas periodā;

16.11.1.2. negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, īpašiaizsargājamām sugām un to dzīvotnēm;

16.2. pārvietoties ar ūdens motocikliem un motorjahtām, izņemot valsts un pašvaldībuinstitūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus;(Izsvītrots, jo tehniskipārvietoties ar ūdens motocikliem un jahtām nav iespējams)16. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu; (izsvītrots, jo ūdensputnu medībasnotiek minimāli);16.11.2. pļaut virzienā no lauka malām uz centru;11.3. veikt zemes transformāciju, izņemot zemes transformāciju (pēc rakstiskas saskaņošanasar aizsargājamās teritorijas administrāciju) nacionālo parku dabas lieguma zonās un zemestransformāciju (pēc saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav,ar reģionālo vides pārvaldi) šo noteikumu 9. apakšpunktā minēto darbību veikšanai;16.6. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;16.7. nosusināt purvus;16.8. 11.4. dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabasaizsardzības plānā paredzēto dabas apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un rakstiskisaskaņots ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar Valsts vides dienestareģionālo vides pārvaldi;16.9. 11.5. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē, izņemot ārkārtas situācijasseku likvidēšanai saskaņā ar Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu (piem. egļu astoņzobumizgrauža (Ips typographus) savairošanās gadījumos);16.10. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādibojātos kokus saskaņā ar šo noteikumu 16.29.apakšpunktu un citiem normatīvajiem aktiem),ja valdaudzes vecums pārsniedz:

16.10.1. 11.8. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;16.10.2. 11.9. egļu, bērzu, melnalkšņu, gobu, vīksnu ošu un liepu audzēm – 50 gadus;16.10.3. 11.10. apšu audzēm - 30 gadus;16.11. 11.11. no 15. aprīļa līdz 31. jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot

meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku(koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūrasobjektus) ciršanu un novākšanu;16.12. 11.6. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktuierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz vispārējās lietošanas ceļiem;16.13. 11.7. cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kurudiametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 cm, izņemot bīstamo koku novākšanu;16.14. 11.8. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem,mopēdiem, motorolleriem, pajūgiem un zirgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tasnav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumuveikšanu;16.15. 11.9. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām;16.16. 11.10. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;16.17. 11.11. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanassacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;



111

16.18.ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdošanas un iepirkšanaspunktus;16.19. izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā;16.20. uzstādīt vēja ģeneratorus; (aizliegums atteicas uz visu dabas parka teritoriju, skat. 5.2.)16.21. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības un valstsrobežas apsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;16.22. 11.12. iegūt derīgos izrakteņus;16.23. 11.13. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas unlauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;16.24. 11.14. sadalīt zemes īpašuma daļu, kura atrodas daba lieguma zonā, zemes vienībāsīpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem;16.25. 11.15. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;16.26. 11.16. ierīkot jaunas iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;16.27. 11.17. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises uz upēm,izņemot gadījumus, ja tas tiek paredzēts lašveidīgo zivju dzīvotņu uzlabošanai ja tasnepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanaiun rakstiski saskaņots ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;16.28.11.18. bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās ar teritorijas administrāciju vai, jatādas nav, ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi:

16.28.1.11.18.1. organizēt brīvā dabā masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus,kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;

16.28.2. 12.22.2. veikt ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvjurestaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju. (visi ceļi ir iekļauti neitrālajā zonā un skat. 9.punktu).

16.28.3.11.18.2. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus, izņemot tos,kuri ir atrunāti dabas aizsardzības plānā;

16.28.4. 11.18.3. atjaunot un ieaudzēt mežu, izņemot ārkārtas seku likvidēšanasteritorijās;

16.28.5. 11.18.4. mainīt zemes lietošanas mērķi un zemes izmantošanas veidu;16.28.6. 11.18.5. vākt dabas materiālus kolekcijām;16.28.7. 11.18.6. veikt zinātniskos pētījumus;11.18.7. veikt cirtes skatu punktu ierīkošanai.16.28.8. ierīkot jaunas un paplašināt esošās ūdenstransporta līdzekļu bāzes;16.29. 11. 19 cirst slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus

kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinumabez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu aizsargājamāsteritorijās, kurām ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta26.10.2004. noteikumiem Nr.898))17. 11.20. veikt apbūvi.

Dabas parka zona

18.12. Dabas parka teritorijā zonā aizliegts:



112

18.1. 12.1. veikt jebkādas darbības, par kurām saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu pieņemtslēmums, ka tām ir vai var būt:

18.1.1. 12.1.1. būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku,augu un sēņu sugām un to dzīvotnēm vai savvaļas dzīvnieku populāciju vairošanos, atpūtu unbarošanos, kā arī pulcēšanos migrācijas periodā;

18.1.2. 12.1.2. negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, īpašiaizsargājamām sugām un to dzīvotnēm;18.2.12.2. pļaut virzienā no lauka malām uz centru;18.3. nosusināt purvus;18.4. 12.3. dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabasaizsardzības plānā paredzēto dabas apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un rakstiskisaskaņots ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar Valsts vides dienestareģionālo vides pārvaldi;18.5. 12.4. cirst kokus kailcirtē, rekonstruktīvajā cirtē un galvenajā cirtē izņemot ārkārtassituācijas seku likvidēšanai saskaņā ar Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu (piem. egļuastoņzobu mizgrauža (Ips typographus) savairošanās gadījumos);18.612.5. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem,mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas navsaistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumuveikšanu;18.7. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;18.8. izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā;18.9.10. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības unvalsts robežas apsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;18.11. 12.6. sadalīt zemes īpašumus īpašuma daļu, kas atrodas dabas parka zonā, zemesvienībās, kas mazākas par 10 hektāriem;18.12. 12.7. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises uz upēmizņemot, ja tas tiek paredzēts lašveidīgo zivju dzīvotņu uzlabošanai ja tas nepieciešams dabasaizsardzības plānā paredzēto biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un rakstiski saskaņotsar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar Valsts vides dienesta reģionālovides pārvaldi;18.13.12.8. bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, jatādas nav, ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi:18.13.1. 12.8.1. organizēt brīvā dabā masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kurospiedalās vairāk nekā 50 100 cilvēku;18.13.2. 12.8.2. veikt zemes transformāciju un mainīt zemes lietošanas mērķi unizmantošanas veidu;18.13.3. veikt ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju,renovāciju vai rekonstrukciju;18.13.4. 12.8.3. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus; izņemot tos, kuriplānoti dabas aizsardzības plānā. 18.13.5.18.13.5. 12.8.4. ierīkot jaunas iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;18.13.6. 12.8.5. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanassacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;18.14. 12.9. cirst kokus sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma bezrakstiskas saskaņošanas ar Vides valsts dienesta reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku



113

ciršanu aizsargājamās teritorijās, kurām ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanasapliecinājumus;18.15. 12.10. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņemotaugšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus), javaldošās koku sugas vecums pārsniedz: veicot kopšanas cirti, izcirst valdaudzes kokus(izņemot augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus),ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

18.15.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;18.15.2. 12.10.1.egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu, gobu, vīksnu, ozolu un liepu audzēm –

50 gadus;18.15.3.12.10.2. apšu audzēm – 30 gadus.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta26.10.2004. noteikumiem Nr.898)

19. 13. Būvniecība dabas parka zonā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam,ievērojot normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā (ja tāds ir) noteikto kārtību unierobežojumus.

(Ministru kabineta26.10.2004. noteikumu Nr.898 redakcijā)

Ainavu aizsardzības zona

20. 14. Aizsargājamo Ainavu aizsardzības apvidu teritorijā zonā aizliegts:20.1. 14.1. veikt jebkādas darbības, kas būtiski pārveido raksturīgo ainavu veikt jebkādudarbību, kas neatgriezeniski pārveido reģionam raksturīgo ainavu, izmaina kultūrvēsturiskāsvides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību unekoloģisko stabilitāti;

20.3. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem,motorolleriem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šoteritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;14.2. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar transportlīdzekļiem pa meža un lauksaimniecībaszemēm, izņemot ar pajūgiem un velosipēdiem, kā arī, ja pārvietošanās saistīta ar šo teritorijuapsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

14.3. sadalīt zemes īpašuma daļu, kura atrodas ainavu aizsardzības zonā, zemes vienībās, kasmazākas par 2 hektāriem;

14.4. bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav,bez Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas ierīkot izziņas, atpūtasun tūrisma infrastruktūras objektus (piemēram, takas, informācijas stendus, skatu torņus, telšuvietas, stāvlaukumus);14.5. būvēt jaunas un paplašināt esošas būves, kas traucē vizuālajai saiknei ar ainavu unieņem tām neatbilstošu dominējošu lomu un aizsedz skatus uz ainavai raksturīgajiemelementiem un vērtībām;14.6. stādīt kokaugus, kas aizsedz skatus no skatu punktiem uz vēstures, kultūras un ainavasvērtībām;20.5. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņemot kokustehnoloģiskajos koridoros, augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādibojātos kokus), ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:



114

20.5.1. priežu un ozolu audzēm – 80 gadus;20.5.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 60 gadus;20.5.3. apšu audzēm – 35 gadus.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta26.10.2004. noteikumiem Nr.898)

15. Lauksaimniecības zemju transformācijai līdz 0,1 ha, nav nepieciešama detālplānojumaizstrāde, izņemot:

15.1. gadījumus, kad detālplānojuma nepieciešamība tiek noteikta pašvaldības teritorijasplānojumā;

15.2. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās.21. 16. Būvniecība ainavu aizsardzības zonā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijasplānojumam, ievērojot normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā noteikto kārtību unierobežojumus.

(Ministru kabineta26.10.2004. noteikumu Nr.898 redakcijā)

Neitrālā zona

17. Lauksaimniecības zemju transformācijai nav nepieciešama detālplānojuma izstrāde,izņemot:

17.1. gadījumus, kad detālplānojuma nepieciešamība tiek noteikta pašvaldībasteritorijas plānojumā;

17.2. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās.

18. Būvniecība neitrālajā zonā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam,ievērojot normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā noteikto kārtību un ierobežojumus.



115

6. IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI

Literatūras saraksts1. Ainavu aizsardzība. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 2000.2. Anonymous. 2001. The Development and Testing of an Integrated Assessment

System for the Ecological Quality of Streams and Rivers throughout Europe usingBenthic Macroinvertebrates. Experiences with different stream assessment methodsand outlines of an integrated method for assessing streams using benthicmacroinvertebrates. 3rd deliverable. Version 31/8/01.

3. BirdLife International, 2004. Birds in Europe: population estimates, trends andconservation status. Cambridge, UK: BirdLife Conservation Series No. 12.

4. Catalogue of Indicator Species of Freshwater Saprobity.– Proc. Latvian Acad. Sci.,1995., 1/2, 122 – 133.

5. Chapman D. (ed.). 1996. Water Quality Assessments. A guide to the use of biota,sediments and water in environmental monitoring. UNESCO/WHO/UNEP,Cambridge, Second edition, 613 p.

6. Clapham, W. B., JR., 1993. Natural ecosystems. Macmillan Publishing Co., Inc.,New York, 282 p.

7. Cimdiņš P. (red.) 1995. Praktiskās hidrobioloģijas rokagrāmata. Rīga: Vide, 71 lpp.8. Cimdiņš P., Druvietis I., Liepa R., Parele E., Urtāne L., Urtāns A. A Latvian9. Dabas takas Latvijā. Tūrisma karte. LLTA „Lauku ceļotājs”, 2006.10. De Pauw N., Chetti P.F., Manzini P., Spaggiari R. 1992. Biological assessment

methods for running water. – In: River water quality. Ecological assessment andcontrol. Luxembourg: Office for Publications of the European Communities: 217-249.

11. Eipurs, I., Zīverts, A., 1998. Upes. Latvijas daba: 6. Latvijas Enciklopēdija, Rīga, 7.–9. lpp.

12. Enciklopēdija „Latvijas daba”, izdevniecība „Latvijas enciklopēdija”, 1. – 6. sējums;13. Gavrilova G., Šulcs V. 1999. Latvijas vaskulāro augu flora. Taksonu saraksts.14. Gerd Lange, Kurt Lecher. Gewasserregelung, Gewasserpflege. Naturnaher Ausbau

und unterhaltung von Fliessgewassern. Verlag Paul Parey, 1989., 30115. Glaževiča, L., 1975. Virszemes ūdeņi. Latvijas ģeogrāfija, „Zinātne”, Rīga, 74. – 89.

lpp.16. Hansen, H.O.&Madsen, B.L. (Eds.). River Restoration 96– Plenary lectures.

International Conference, National Environmental Research Institute, Denmark1997., 151 pp.

17. Kabucis I (red.)., 2001. Latvijas biotopi. Klasifikators. Rīga: LDF, 96 lpp.18. Kabucis I., 2004. Biotopu rokasgrāmata. Rīga: LDF, 160 lpp.19. Kavacs G. (atb. red.) 1998. Dzīvās dabas taksonu latvisko nosaukumu rādītājs. -

Latvijas Daba. Enciklopēdija. 6. Rīga: Preses nams, 187-245.20. Latvijas Ģeogrāfijas atlants. SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, (dažādi autori O.

Nikodemus, A. Pastors u.c.) 1999;21. Lauku labumi. Tūrisma ceļvedis. LLTA „Lauku ceļotājs”, 2006, 56 lpp;22. Latvijas Padomju enciklopēdija (LPE). Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984;23. Latvijas PSR dzīvnieku noteicējs. 1. daļa. Bezmugurkaulnieki (red. E. Tauriņš, E.

Ozols).Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1957., 871 lpp.24. Latvijas Sarkanā grāmata, 1998. Bezmugurkaulnieki. Retās un apdraudētās dzīvnieku

sugas. Red. Z. Spurs. Rīga, 388.lpp.25. Lillehammer A. Stoneflies (Plecoptera) of Fennoscandia and Denmark. Copenhagen:

Scandinavian Science Press. 1988., 165 pp.26. Pa Ogres upi. Ūdenstūristu ceļvedis. G. Patmalnieks, 2004;



116

27. Pastors, A., 1995. Krāces. Latvijas daba: 3. Latvijas Enciklopēdija, Rīga, 15. lpp.28. Patmalnieks G. 2004. Pa Ogre upi. Ūdenstūristu ceļvedis. Staburaga bērni. Rīga:

48.lpp.29. Plikšs M, Aleksējevs Ē. 1998. Zivis. Gandrs,30. Praktiskās hidrobioloģijas rokasgrāmata. Upju bioloģiskās analīzes metodes. P.

Cimdiņa red.– Rīga: Vide, 1995., 71 lpp.31. Priednieks J., Strazds M., Strazds A., Petriņš A. 1989. Latvijas ligzdojošo putnu

atlants 1980 – 1984. – J. Vīksne red., Rīga, Zinātne.32. Priednieks J., Strazds M., Vāveriņš G. 1994. Latvijas putnu skaits. – Putni dabā 4: 3-

18.33. Rehabilitation of rivers for fish, FAO, 1998., 259 p34. Report of the ICES/HELCOM Workshop on Quality assurance of Benthic

measurements in the Baltic Sea, Kiel, Germany, 23 – 25 March 1994.35. Restoration of Stream Ecosystems – an integrated catchment approach. A training

handbook edited by Martina Eiseltova and Jeremy Biggs. IWRB Publication 37,1995. 170 pp.

36. Robinson C.T., Rushforth S.R., Liepa R. (1995) Relationship of Land Use to diatomAssemblages of Small streams in Latvia. Stream Ecol center Dep. biol.Sci. IdahoState University, Pocatello: 47-59

37. Rudzroga, A., 1995. Hildebrandijas. Latvijas daba: 2. Latvijas Enciklopēdija, Rīga,152 lpp.

38. Urtāni, L. & A., 1999. Kas ir upe? Bērnu vides skola. Rīga, 31 lpp.39. Определитель пресноводных беспозвоночных Европейской части СССР

(планктон, бентос).Ленинград: Гидрометеоиздат, 1977., 510 с.40. Оценка степени загрязнения вод по организмам планктона и бентоса.

Методическое руководство. Красноярский гос. унив., 1982. 20 стр.

41. Хейсин Е. М. Краткий определитель пресноводной фауны. Москва:Государственное учебно-педагогическое издательство. 1962., 147 с.

Projektu materiāli1. Dabas parka “Ogres ieleja” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu

projekts. S.O. “Ceļteka”, 2004.2. Latvijas zīdītājdzīvnieku atlanta nepublicētie materiāli

Dažādu institūciju sniegtie materiāliPagastu un novadu teritorijas plānojumi no RAPLM arhīva

Interneta informācijas avoti:1. www.aqem.de.2. www.copeslapa.lv3. www.campo.lv – SIA Campo;4. www.celotajs.lv – Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”;5. www.copeslapa.lv – makšķerēšanas iespējas Latvijā;6. www.dap.gov.lv – Dabas aizsardzības pārvalde;7. www.eco.celotajs.lv – Zaļais sertifikāts;8. www.kartes.lv – Karšu izdevniecība „Jāņa sēta”;9. www.latviatourism.lv – Latvijas nacionālais tūrisma portāls;10. www.latvijasdaba.lv11. www.lob.lv – Latvijas Ornitoloģijas biedrība;12. www.lvgma.gov.lv13. www.lvm.lv – VAS „Latvijas valsts meži”;14. http://oas.vdc.lv:7779/ml_pub/pls/ML_PUB_WWW.saraksts

http://www.aqem.de/


http://www.campo.lv/

http://www.celotajs.lv/


http://www.dap.gov.lv/

http://www.eco.celotajs.lv/

http://www.kartes.lv/

http://www.latviatourism.lv/

http://www.latvijasdaba.lv/

http://www.lob.lv/

http://www.lvgma.gov.lv/

http://www.lvm.lv/

http://oas.vdc.lv:7779/ml_pub/pls/ML_PUB_WWW.saraksts



117

15. www.putni.lv – Latvijas putni;16. http://vdc2.vdc.lv (skatīts 25.05.2007.)17. www.vidm.gov.lv

http://www.putni.lv/

http://vdc2.vdc.lv/

http://www.vidm.gov.lv/



118

Pielikumi

rīga, 2008. gada j nijs - daba · dabas parka “ogres ieleja” dabas aizsardzĪbas plĀns...

Documents