revīzijas ziņojums

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTROLE

Otrais departaments _______________________________________________________________________________________________________

SKANSTES IELA 50, RĪGA, LV – 1013

tālr. 67017531, 67017506, fakss 67017673, e-pasts: [email protected]

Tieslietu ministrijas

valsts sekretāram

Mārtiņam Lazdovskim

Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1536

REVĪZIJAS ZIŅOJUMS

Rīgā

2014.gada 11.februārī Nr.5.1-2-8/2013

Latvijas Cietumu slimnīcas darbības izvērtējums

2

Satura rādītājs

Revīzijas juridiskais pamatojums ............................................................................................... 3

Revīzijas mērķis ......................................................................................................................... 3

Valsts kontroles revidentu atbildība ........................................................................................... 3

Revidējamās vienības atbildība .................................................................................................. 3

Revīzijas apjoms ......................................................................................................................... 3

Kopsavilkums ............................................................................................................................. 4

Revidējamās jomas īss raksturojums .......................................................................................... 5

Konstatējumi, secinājumi, ieteikumi .......................................................................................... 6

1. Latvijas Cietumu slimnīcas darbības raksturojums ............................................................. 6

1.1. Izveidošana un reorganizācija .......................................................................................... 6

1.2. Ārstniecības personāla struktūra .................................................................................... 11

1.3. Pacientu apjoms.............................................................................................................. 13

1.4. Infrastruktūras izmantošana ........................................................................................... 15

1.5. Slimnīcas darbības uzturēšanas izmaksas ...................................................................... 17

2. Slimnīcas darbības rādītāji ................................................................................................ 20

2.1. Gultu fonda izmantošana ................................................................................................ 21

2.2. Ārstniecības personāla noslodzes rādītāji ...................................................................... 24

Pielikumi:

1. Pielikums. Latvijas Cietumu slimnīcas pamatlīdzekļi, kas atrodas gaidīšanas režīmā.

2. Pielikums. Latvijas Cietumu slimnīcas izdevumu struktūra 2012.gadā.

3

Revīzijas juridiskais pamatojums

1. Pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 2.pantu un Otrā revīzijas departamenta

2013.gada 7.maija revīzijas uzdevumu Nr.5.1-2-8/2013, ir veikta revīzija par ieslodzīto

personu veselības aprūpes nodrošināšanu un organizēšanu, tajā skaitā izvērtējot Latvijas

Cietumu slimnīcas darbības efektivitāti.

2. Revīziju veica revīzijas grupas vadītāja valsts revidente Iveta Ozoliņa, vecākā valsts

revidente Diāna Žunna, valsts revidentes Ilze Laure un Beata Pļaviņa, valsts revidenta

palīgi Laura Mazure un Ervīns Melders.

Revīzijas mērķis

3. Izvērtēt Latvijas Cietumu slimnīcas Olaines cietumā (turpmāk tekstā – Latvijas

Cietumu slimnīca) darbību ieslodzīto veselības aprūpes nodrošināšanā.

Valsts kontroles revidentu atbildība

4. Valsts kontroles revidenti ir atbildīgi par revīzijas ziņojuma sniegšanu, kas pamatojas uz

revīzijas laikā gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un ticamiem revīzijas pierādījumiem.

Revidējamās vienības atbildība

5. Tieslietu ministrija un Ieslodzījuma vietu pārvalde ir atbildīgas par normatīvo aktu

ievērošanu un revidentiem sniegtās informācijas patiesumu.

Revīzijas apjoms

6. Revīzija veikta saskaņā ar Latvijas Republikā atzītiem starptautiskajiem revīzijas

standartiem.

7. Revīzija ir plānota un veikta tā, lai izvērtētu Latvijas Cietumu slimnīcas, kuras izveidē

ieguldīti valsts budžeta līdzekļi Ls 6,54 milj. apmērā, darbību ieslodzīto veselības

aprūpē.

8. Lai sasniegtu revīzijas mērķi, tika vērtēti:

8.1. Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes veiktie pasākumi efektīvai

Latvijas Cietumu slimnīcas izmantošanai ieslodzīto veselības aprūpes

nodrošināšanā;

8.2. Latvijas Cietumu slimnīcas darbības rādītāji, tajā skaitā slimnīcas uzturēšanas

izdevumi un ieslodzītajiem sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmērs.

9. Revīzija ir veikta par laika posmu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2013.gada

30.septembrim. Dažos jautājumos, lai izsekotu darījumam vai lai gūtu pilnīgu

priekšstatu par ieslodzīto veselības aprūpes statistikas rādītāju tendencēm, pārbaudes

tika veiktas un dati tika iegūti ārpus norādītā laika posma.

10. Revīzijā netika vērtēti:

10.1. dokumenti, kas pamato pieņemtos lēmumus1 par Latvijas Cietumu slimnīcas

izveidošanu un tās reorganizāciju;

1 1995.gadā pieņemtās ilgtermiņa Valsts investīciju programmas „Valsts cietumu rekonstrukcija” projekts

„Tuberkulozes slimnīcas izveide Olaines cietumā”; Ministru kabineta 2004.gada 12.novembra rīkojums Nr.870

„Par līdzekļu piešķiršanu Ieslodzījuma vietu pārvaldes projekta „Tuberkulozes slimnīcas ar 450 vietām izveide

Olaines cietumā” īstenošanai”; Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra sēdes protokola Nr.49 35.§ „Par

Ieslodzīto veselības aprūpes koncepciju un par Latvijas Cietumu slimnīcas Olaines cietumā izveides problēmām

un tās risinājumiem”.

4

10.2. Latvijas Cietumu slimnīcas izveides ietvaros veikto pasākumu2 (celtniecības un

montāžas darbi, medicīniskā aprīkojuma iegāde) atbilstība normatīvajiem aktiem.

Kopsavilkums

11. Tieslietu ministrija, kura kā vadošā iestāde tiesību politikas jomā atbild par

kriminālsodu politikas izstrādi un organizē tās izpildi3, nav veikusi nepieciešamos

pasākumus, lai tiktu izvērtēts piemērotākais ieslodzīto veselības aprūpes modelis un

normatīvajos aktos tiktu noteikti veselības aprūpes pakalpojumi, kas jānodrošina

ieslodzījuma vietās un Latvijas Cietumu slimnīcā par valsts budžeta līdzekļiem. Ilgstoši

neizstrādājot ieslodzīto veselības aprūpes koncepciju, Tieslietu ministrija:

11.1. nav nodrošinājusi izvērtējumu par iespējami efektīvāku Latvijas Cietumu

slimnīcas, kuras izveidē ieguldīti valsts budžeta līdzekļi Ls 6,54 milj. apmērā,

funkcionālo iespēju izmantošanu pašreizējā ieslodzīto veselības aprūpes modelī

un nākotnē pēc Ieslodzījuma vietu insfrastruktūras attīstības koncepcijā4

paredzēto pasākumu īstenošanas;

11.2. līdz 2013.gada 1.decembrim nebija nodrošinājusi lēmumu pieņemšanu par

Latvijas Cietumu slimnīcas infrastruktūras un medicīnas iekārtu lietderīgu

izmantošanu, lai gan kopš Latvijas Cietumu slimnīcas reorganizācijas 2009.gadā

ieslodzīto veselības aprūpei netiek izmantots operāciju bloks ar 22 telpām, kā arī

125 (25%) slimnīcas vajadzībām iegādātās medicīnas iekārtas un citi

pamatlīdzekļi (iegādes vērtībā Ls 345 107).

12. Ieslodzījuma vietu pārvalde, kas īsteno valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa

un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā5, nav izveidojusi efektīvu

kontroles sistēmu Latvijas Cietumu slimnīcas darbības uzraudzībai:

12.1. nav izvērtēta un izveidota hospitalizēto pacientu saslimšanu profilam atbilstoša

Latvijas Cietumu slimnīcas organizatoriskā struktūra, jo no pārbaudītajiem

pacientu uzņemšanas gadījumiem Latvijas Cietumu slimnīcā vismaz 40%

gadījumu slimnīcā tiek uzņemti pacienti ar tuberkulozes un psihiatrijas profilam

neatbilstošu diagnozi;

12.2. nav noteikti principi un kritēriji Latvijas Cietumu slimnīcas darbības

nodrošināšanai nepieciešamā personāla plānošanai, kā rezultātā nav iespējams

objektīvi novērtēt personāla noslodzes rādītājus;

12.3. nav nodrošināta caurskatāma Latvijas Cietumu slimnīcas izdevumu

grāmatvedības uzskaite, kā rezultātā nav iespējams efektīvi iegūt finanšu

informāciju slimīcas darbības plānošanai un uzraudzībai.

13. Latvijas Cietumu slimnīcas gultu fonda izmantošanas un personāla noslodzes rādītāji

pēc 2009.gadā īstenotās slimnīcas reorganizācijas, kuras rezultātā par 52% samazinājās

stacionārās gultas vietas un par 74% ārstniecības personu skaits, ir pakāpeniski

paaugstinājušies, 2012.gadā pārsniedzot 2008.gada radītājus, tomēr pastāv risks

slimnīcas darbības nesabalansētībai, jo gultu noslogojums slimnīcā esošajās

2 Ministru kabineta 2007.gada 16.februāra rīkojums Nr.94 „Par medicīnisko iekārtu, saimniecības inventāra un

autotransporta iepirkumu Latvijas Cietumu slimnīcai Olaines cietumā”; Olaines pilsētas domes 2007.gada

25.jūlijā apstiprināts akts „Par Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā, Rīgas iela 10, Olainē, kadastra

Nr.80090031403 pieņemšanu ekspluatācijā”; Olaines cietuma 2007.gada 17.septembra inventarizācijas akts

Nr.1. 3 Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.243 „Tieslietu ministrijas nolikums” 5.3.1.apakšpunkts.

4 Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija (apstiprināta ar Ministru kabineta 2013.gada 2.februāra

rīkojumu Nr.50). 5 Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 2.panta pirmā daļa.

5

tuberkulozes un psihiatrijas nodaļās 2012.gadā attiecīgi bija 68% un 109%, savukārt

pacientu skaits uz vidējo viena ārsta slodzi bija no 57 līdz 125 pacientiem.

14. Ņemot vērā normatīvajā aktā6 noteiktās iespējas no 2012.gada ieslodzītajiem saņemt

valsts apmaksātos pakalpojumus ārstniecības iestādēs ārpus ieslodzījuma vietām tādā

pašā kārtībā un apjomā kā ikvienam Latvijas Republikas iedzīvotājam, Latvijas Cietumu

slimnīcas kapacitāte šobrīd nodrošina iespēju ieslodzītajiem saņemt stacionāro un

sekundāro ambulatoro veselības aprūpi atbilstoši ieslodzījuma vietu pieprasījumam.

15. Revīzijas rezultātā Tieslietu ministrijai un Ieslodzījuma vietu pārvaldei ir sniegti trīs

ieteikumi, kurus ieviešot:

15.1. tiks veicināts Latvijas Cietumu slimnīcas izveidē ieguldīto valsts budžeta līdzekļu

efektīvs izlietojums, tajā skaitā:

15.1.1. izvērtējot Latvijas Cietumu slimnīcas turpmākas izmantošanas iespējas

ieslodzīto veselības aprūpes nodrošināšanai ilgtermiņā, tajā skaitā, ņemot

vērā plānoto ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstību;

15.1.2. izvērtējot nepieciešamo Latvijas Cietumu slimnīcas veselības aprūpes

pakalpojumu apjomu ieslodzīto veselības aprūpei un pieņemot lēmumu par

neizmantotās infrastruktūras un iekārtu lietderīgu izmantošanu, kā arī par

atbilstošas Latvijas Cietumu slimnīcas organizatoriskās struktūras izveidi;

15.2. tiks nodrošināta efektīva, uz Latvijas Cietumu slimnīcas darbības rādītāju

izvērtējumu pamatota, lēmumu pieņemšana par Latvijas Cietumu slimnīcas

darbību nākotnē, izvērtējot un nosakot pamatprincipus Latvijas Cietumu

slimnīcas darbības nodrošināšanai nepieciešamā ārstniecības personāla

plānošanai, kā arī nosakot Latvijas Cietumu slimnīcā nepieciešamo ārstniecības

personu speciālitātes, to skaitu un darba slodzi, un pilnveidojot Latvijas Cietumu

slimnīcas grāmatvedības uzskaiti.

Revidējamās jomas īss raksturojums

16. Tieslietu ministrija kā vadošā iestāde tiesību politikas jomā atbild par kriminālsodu

politikas izstrādi un organizē tās izpildi7.

17. Valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā

kriminālsoda izpildes jomā īsteno Tieslietu ministrijas padotības iestāde – Ieslodzījuma

vietu pārvalde8 (turpmāk tekstā – Pārvalde).

18. Pārvaldes darbības principus reglamentē Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums un

nolikums. Lai nodrošinātu nolikumā9 noteikto funkciju izpildi, viens no Pārvaldei

noteiktajiem10

uzdevumiem ir ieslodzīto medicīniskās aprūpes nodrošināšana.

19. Normatīvais akts nosaka11

, ka cietuma ārsts izvērtē ieslodzītā veselības stāvokli un, ja

nepieciešams, nosūta to sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai pie cita

speciālista cietuma medicīnas daļā vai uz Latvijas Cietumu slimnīcu.

6 Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un

finansēšanas kartība” (spēkā līdz 2013.gada 30.decembrim). 7 Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.243 „Tieslietu ministrijas nolikums” 5.3.1.apakšpunkts.

8 Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 2.panta pirmā daļa.

9 Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumi Nr.827 „Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums”.

10 Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumu Nr.827 „Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums” 3.,

4.punkts. 11

Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.199 „Noteikumi par apcietināto un notiesāto personu

veselības aprūpi izmeklēšanas cietumos un brīvības atņemšanas iestādēs” 8.punkts.

6

20. Pārvaldes organizatoriskajā modelī Latvijas Cietumu slimnīca ir iekļauta Olaines

cietuma struktūrā.

21. Saskaņā ar Pārvaldes reglamentu12

Latvijas Cietumu slimnīca:

21.1. nodrošina sekundārā līmeņa stacionāro medicīnisko palīdzību visu Latvijas

ieslodzījuma vietu ieslodzītajiem, tajā skaitā ambulatoro medicīnisko palīdzību

Olaines cietuma atklātās nodaļas notiesātajiem;

21.2. organizē ieslodzītajiem medicīniski konsultatīvo palīdzību: otorinolaringoloģijas,

stomatoloģijas, ginekoloģijas, rentgendiagnostikas, fibrogastroskopijas,

ultrasonogrāfijas, okulista, elektroencefalogrāfijas izmeklēšanas, ārsta terapeita,

ārsta kardiologa, ārsta neirologa konsultācijas, kā arī atsevišķos gadījumos

sagatavo nepieciešamos dokumentus Veselības un Darbnespēju ekspertīzes ārstu

valsts komisijai;

21.3. sadarbojas ar Latvijas Infektoloģijas centru, Tuberkulozes un plaušu slimību

klīniku, Sabiedrības veselības aģentūru, Veselības inspekciju un citām

ārstniecības iestādēm;

21.4. nodrošina visas ieslodzījuma vietas ar nepieciešamajiem mikrobioloģiskajiem

izmeklējumiem.

Konstatējumi, secinājumi, ieteikumi

1. Latvijas Cietumu slimnīcas darbības raksturojums

Konstatējumi

1.1. Izveidošana un reorganizācija

22. Latvijas Cietumu slimnīca tika izveidota, pamatojoties uz 2006.gada 26.septembrī

Ministru kabineta pieņemto lēmumu13

par Latvijas Cietumu slimnīcas izveidošanu

Olaines cietumā un Tieslietu ministrijai noteikto uzdevumu nodrošināt slimnīcas

atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām14

.

23. Latvijas Cietumu slimnīca darbību uzsāka 2007.gada 1.augustā un tās izveidošanai

kopumā izlietoti Ls 6,54 milj., no tiem:

23.1. celtniecībai un montāžai Ls 4,90 milj. jeb 75%;

23.2. medicīniskā aprīkojuma, mēbeļu un transporta iegādei Ls 1,42 milj. jeb 22%;

23.3. dažādiem pakalpojumiem (būvuzraudzība, projektēšana, autoratlīdzība,

sludinājumi, dokumentācijas sagatavošana) Ls 0,22 milj. jeb 3%.

24. Saskaņā ar revīzijas laikā iegūto informāciju sākotnēji Latvijas Cietumu slimnīcā:

24.1. bija nodrošināti plaša profila ārstniecības pakalpojumi terapijas, ķirurģijas,

psihiatrijas un tuberkulozes daļās, speciālistu konsultācijas un diagnostiskie

izmeklējumi konsultatīvajā daļā, kā arī neatliekamā medicīniskā palīdzība.

12

Ieslodzījuma vietu pārvaldes Olaines cietuma 2010.gada 19.februāra reglamenta Nr.1-regl. „Ieslodzījuma vietu

pārvaldes Olaines cietuma (Latvijas Cietumu slimnīcas) reglaments” 6.punkts un struktūrvienību shēma,

26.10.apakšpunkts. 13

Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra sēdes protokola Nr.49 35.§ „Par Ieslodzīto veselības aprūpes

koncepciju un par Latvijas Cietumu slimnīcas Olaines cietumā izveides problēmām un tās risinājumiem”. 14

Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumi Nr.77 „Par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un

to struktūrvienībām” (zaudējuši spēku 2009.gada 12.februārī ar Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra

noteikumu Nr.60 „Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” spēkā

stāšanos).

7

Klīniski diagnostiskā laboratorija nodrošināja klīniskās analīzes, hematoloģiskās

analīzes, mikrobioloģiskās analīzes un seksuāli transmisīvo slimību laboratorisko

diagnostiku15

;

24.2. ieslodzīto ārstēšanai bija izveidotas 290 gultas vietas pacientu uzņemšanai, no

tām 210 stacionārās gultas vietas un 80 gultas vietas bija pacientiem, kuri atradās

ambulatorajā ārstēšanā pēc prettuberkulozes intensīvā kursa pabeigšanas16

;

24.3. nodrošināšanai ar personālu apstiprinātas 176 amata vietas, no tām aizpildītas bija

15017

.

25. Tieslietu ministrija 2009.gada 6.aprīlī Pārvaldei nosūtīja izpildei rezolūciju18

par valsts

budžeta mērķu sasniegšanu, kur viens no Pārvaldei noteiktajiem uzdevumiem bija veikt

darbinieku skaita samazināšanu.

26. Lai izpildītu Tieslietu ministrijas doto uzdevumu, Pārvalde pieņēma lēmumu19

par

Latvijas Cietumu slimnīcas darbības reorganizēšanu, sākot ar 2009.gada 25.jūniju,

likvidējot esošo slimnīcas struktūru un visas amatu vietas, tā vietā izveidojot jaunu

slimnīcas struktūru ar trīs nodaļām un apstiprinātām 32,5 amatu vietām (skatīt 1.tabulu).

1.tabula

Latvijas Cietumu slimnīcas struktūra

Struktūrvienība

Gultas

vietu

skaits

Amata

vietu

skaits20

Līd

z reo

rga

niz

āci

jai

Terapijas daļa 45 19

Ķirurģijas daļa 35 29

Psihiatrijas daļa 60 25

Tuberkulozes daļa (no tām stacionārās gultas 70, ambulatorās 80)

150 31

Konsultatīvā daļa - 21

Neatliekamā medicīniskā palīdzība un

slimnieku uzņemšana - 12

Radioloģiskās diagnostikas kabinets - 5

Laboratorija - 13

Aptieka - 4

Saimniecības apkalpe - 9

Administrācija - 8

Kopā 290 176

Pēc

reo

rga

ni

zāci

jas

1.nodaļa – plaušu un tuberkulozes

pacientu ārstēšanai 70 10,5

2.nodaļa – psihiatrisko pacientu

ārstēšanai 30 9,5

15

Ārstniecības iestāžu atbilstības un sertifikācijas reģistrs (skatīts 2013.gada 28.oktobrī), Veselības ministrijas

2007.gada 16.novembra Sertifikāts Nr. S-107 un Sertifikāts Nr. L-222. 16

Latvijas Cietumu slimnīcas priekšnieka 2013.gada 28.oktobrī elektroniski sniegtā informācija. 17

Latvijas Cietumu slimnīcas priekšnieka 2013.gada 5.novembrī elektroniski sniegtā informācija par personāla

skaitu 2009.gada 1.janvārī. 18

Tieslietu ministrijas 2009.gada 6.aprīļa rezolūcija par 2009.gada 31.marta Ministru kabineta sēdes protokola

Nr.22 56.§ „Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” 2.3. punktā noteikto mērķu

sasniegšanu”. 19

Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2009.gada 14.maija rīkojuma Nr.76 „Par organizatoriskajiem štatu jautājumiem”

3.pielikums. 20

Apstiprinātais amata vietu skaits.

8

3.nodaļa – ambulatorā konsultatīvā - 8,5

Administrācija - 4

Kopā 100 32,5

27. Revīzijā konstatēts, ka reorganizācijas rezultātā no 2009.gada 25.jūnija Latvijas

Cietumu slimnīcā:

27.1. stacionārās gultas vietas tika samazinātas par 110 jeb 52%, 80 ambulatorās gultas

vietas likvidēja un no jauna neizveidoja;

27.2. apstiprinātais amata vietu skaits samazinājies par 143,5 amata vietām jeb 82%.

Latvijas Cietumu slimnīcas gultas vietu un amatu vietu skaita salīdzinājumu skatīt

1.attēlā.

176

210

32,5

100

Amata vietu skaits Stacionārās gultas vietas

Pirms reorganizācijas Pēc reorganizācijas

1.attēls. Latvijas Cietumu slimnīcas gultas vietu un apstiprinātais amata vietu skaits

pirms un pēc reorganizācijas.

28. Kopš 2009.gada, kad Pārvalde īstenoja Latvijas Cietumu slimnīcas reorganizāciju,

slimnīcā tiek nodrošināta:

28.1. stacionārā veselības aprūpe divās nodaļās: plaušu un tuberkulozes profila pacientu

veselības aprūpes nodaļā ar 70 gultasvietām un psihiatrisko pacientu veselības

aprūpes nodaļā ar 30 gultasvietām;

28.2. ambulatorā veselības aprūpe: nodrošinot ārstu – anesteziologa reanimatologa,

dermatovenerologa, internista, kardiologa, ķirurga, neirologa, psihiatra,

oftalmologa, otolaringologa, stomatologa konsultācijas un ārstēšanu; veicot

spirometrijas, endoskopijas, elektroencefalogrāfijas, elektrokardiogrāfijas un

rentgena diagnostiskos izmeklējumus;

28.3. klīnisko, hematoloģisko, mikrobioloģisko analīžu un seksuāli transmisīvo slimību

analīžu veikšana tikai Latvijas Cietumu slimnīcas pacientiem. Dažu specifisku

analīžu veikšanai slimnīcas pacientiem tiek izmantoti ārpakalpojumu sniedzēju

nodrošinātie laboratoriskie izmeklējumi.

29. Revīzijā konstatēts, ka Tieslietu ministrijā nav veikti nepieciešamie pasākumi, lai tiktu

izvērtēts piemērotākais ieslodzīto veselības aprūpes modelis un normatīvajos aktos tiktu

noteikts veselības aprūpes pakalpojumu apmērs, kas jānodrošina ieslodzījuma vietās un

arī Latvijas Cietumu slimnīcā par Pārvaldei piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

30. Tieslietu ministrija līdz 2013.gada 1.novembrim nav izstrādājusi ieslodzīto veselības

aprūpes koncepciju, tajā skaitā, izvērtējot Latvijas Cietumu slimnīcas efektīvas

izmanotošanas iespējas ieslodzīto veselības aprūpē un slimnīcā īstenojamo veselības

aprūpes pakalpojumu apmēru. Revīzijā netika iegūti pierādījumi, ka 2006.gadā pirms

9

lēmuma21 pieņemšanas Ministru kabinetā par Latvijas Cietumu slimnīcas izveidošanu

Olaines cietumā, Tieslietu ministrija būtu nodrošinājusi izvērtējumu par Latvijas

Cietumu slimnīcā īstenojamiem veselības aprūpes pakalpojumiem un šim nolūkam

nepieciešamajiem resursiem.

31. Revīzijā konstatēs, ka 2006.gadā Tieslietu ministrijā bija izstrādāts Ieslodzīto veselības

aprūpes koncepcijas projekts, taču saskaņā ar Ministru kabineta sēdē pieņemto

lēmumu22

izskatīšana tika atlikta, savukārt Ministru kabineta 2010.gada 1.jūnija sēdē

tika nolemts23

, ka jautājums par Ieslodzīto veselības aprūpes koncepcijas izstrādi ir

zaudējis savu aktualitāti.

32. Revīzijas laikā Tieslietu ministrijā ir uzsākta jaunas ieslodzīto veselības aprūpes

koncepcijas izstrāde24

.

33. 2011.gadā atbilstoši Tieslietu ministrijas ierosinājumam izdarīti grozījumi normatīvajā

aktā25

, kā rezultātā no 2012.gada ieslodzītajiem, kā pārējiem sabiedrības locekļiem, ir

nodrošināta iespēja saņemt arī valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus

Ārstniecības likumā26

noteiktajā kartībā, tas ir, ārstniecības iestādēs ārpus ieslodzījuma

vietām saņemt ārstu konsultācijas, izmeklējumus, manipulācijas, stacionāro palīdzību

u.tml.

34. Revīzijā nav iegūti pierādījumi, ka Tieslietu ministrija būtu veikusi pasākumus, lai tiktu

izvērtēts, kādi veselības aprūpes pakalpojumi un kādā apjomā būtu izmantojamas

Latvijas Cietumu slimnīcas funkcionālās iespējas ieslodzīto veselības aprūpes

nodrošināšanai, ņemot vērā normatīvajā aktā27

noteiktās iespējas no 2012.gada

ieslodzītajiem saņemt valsts apmaksātos pakalpojumus ārstniecības iestādēs ārpus

ieslodzījuma vietām.

35. Normatīvie akti28

vispārīgi nosaka valsts garantēto medicīnisko aprūpi ieslodzītajiem:

35.1. Latvijas Sodu izpildes kodekss29

nosaka, ka ar brīvības atņemšanu notiesātajiem

un apcietinātajiem brīvības atņemšanas iestāžu medicīniskie dienesti valsts

garantēto medicīnisko palīdzību sniedz Ministru kabineta noteiktajā apjomā un

kārtībā. Pārējo medicīnisko palīdzību ar brīvības atņemšanu notiesātie un

apcietinātie saņem Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā;

21

Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra sēdes protokols Nr.49 35.§ „Par Ieslodzīto veselības aprūpes


Ministru kabineta 2006.gada 26.septemnra sēdes protokols Nr.49 35.§ „Par Ieslodzīto veselības aprūpes


Ministru kabineta 2010.gada 1.jīnija sēdes protokols Nr.28 4.§” 24

Intervija 2013.gada 10.oktobrī ar Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta Kriminālsodu izpildes

politikas nodaļas vadītāju. 25

Ministru kabineta 2011.gada 27.septembra noteikumi Nr.744 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada

19.decembra noteikumos Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kartība” (spēkā līdz

2013.gada 30.decembrim). 26

Ārstniecības likuma 4.panta pirmā daļa un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra

noteikumi Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (spēkā līdz 2013.gada

30.decembrim). 27

Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un

finansēšanas kartība” (spēkā līdz 2013.gada 30.decembrim). 28

Latvijas Sodu izpildes kodekss, Ārstniecības likums, Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.199

„Noteikumi par apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi izmeklēšanas cietumos un brīvības atņemšanas

iestādēs”. 29

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 78.pants.

10

35.2. Ministru kabineta noteikumi30

nosaka ieslodzītajiem to veselības aprūpes

pakalpojumu apjomu, kas bez maksas jānodrošina izmeklēšanas cietumos un

brīvības atņemšanas iestādēs:

35.2.1. primārā veselības aprūpe, izņemot plānveida stomatoloģiskā palīdzība;

35.2.2. neatliekamā stomatoloģiskā palīdzība;

35.2.3. sekundārā veselības aprūpe, kura sniedzama neatliekamā kārtā, kā arī

sekundārā veselības aprūpe, kuru sniedz cietuma ārsti atbilstoši

specialitātei;

35.2.4. efektīvākās un izmaksas ziņā lētākās zāles, kuras izrakstījusi cietuma

ārstniecības persona;

36. Normatīvajos aktos nav noteikts medicīniskās aprūpes apmērs – veselības aprūpes

pakalpojumi, kas ieslodzītajiem jānodrošina ieslodzījuma vietās un Latvijas cietumu

slimnīcā. Piemēram, normatīvais akts nosaka31

, ka cietuma ārsts izvērtē ieslodzītā

veselības stāvokli un, ja nepieciešams, nosūta to sekundārās veselības aprūpes

pakalpojumu saņemšanai pie cita speciālista cietuma medicīnas daļā vai uz Latvijas

Cietumu slimnīcu, bet neviens normatīvais akts nenosaka, kādi sekundārās veselības

aprūpes pakalpojumi būtu jānodrošina cietumu medicīnas daļās un Latvijas Cietumu

slimnīcā.

37. 2012.gadā tieslietu ministrs apstiprināja attīstības plānošanas dokumentu „Tieslietu

ministrijas iecerētie stratēģiskie attīstības darbības virzieni 2012. – 2014.gadam”32

, kurā

ietverti galvenie uzdevumi ministrijas darbības attīstībai tās kompetencē esošajās

politikas nozarēs, tajā skaitā arī ieslodzīto veselības aprūpes modeļa izveidei. Viens no

plānošanas dokumentā iekļautajiem vidēja termiņa uzdevumiem ir izstrādāt un ieviest

efektīvu ieslodzīto stacionārās veselības aprūpes modeli33

.

38. Ministru kabinets 2013.gada februārī apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto

Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju34

(turpmāk tekstā – Koncepcija)

un atbalstīja35

jauna cietuma būvniecību Olaines cietuma teritorijā. Koncepcijā

paredzētās ieslodzījuma vietu infrastruktūras ilgtermiņa attīstības ietvaros Olainē ir

plānots izveidot multifunkcionālu cietumu36

un Atkarību centru, kā arī saglabāt Latvijas

Cietumu slimnīcu. Jaunā cietuma būvniecībai paredzēts izlietot valsts budžeta līdzekļus

Ls 55,49 milj. apmērā.

39. Atkarību centra izveidei Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas

valdības divpusējā finanšu instrumenta finansēto projektu ietvaros 2013.gada

18.septembrī Tieslietu ministrija un Pārvalde ir parakstījusi līgumu par projekta „Jaunas

nodaļas izveide Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību” 30


veselības aprūpi izmeklēšanas cietumos un brīvības atņemšanas iestādēs” 2.punkts. 31


veselības aprūpi izmeklēšanas cietumos un brīvības atņemšanas iestādēs” 8.punkts. 32

„Tieslietu ministrijas iecerētie stratēģiskās attīstības darbības virzieni 2012.-2014.gadam” (apstiprināts ar

tieslietu ministra 2012.gada 15.maija rīkojumu Nr.1-/181). 33

„Tieslietu ministrijas iecerētie stratēģiskās attīstības darbības virzieni 2012.-2014.gadam” (apstiprināts ar

tieslietu ministra 2012.gada 15.maija rīkojumu Nr.1-/181), 1.2.4.4.apakšpunkts. 34

Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija (apstiprināta ar Ministru kabineta 2013.gada 2.februāra

rīkojumu Nr.50). 35

Ministru kabineta 2013.gada 2.februāra rīkojuma Nr.50 „Par ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības

koncepciju” 2.punkts. 36

Multifunkcionāls cietums - brīvības atņemšanas iestāde, kurā ir pieejami visi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

noteiktie soda izciešanas režīmi un to pakāpes; nepieciešamības gadījumā šajā cietumā var veidot arī

apcietinājuma izpildes nodaļu (Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijā lietoto terminu

skaidrojums).

11

īstenošanu37

, kura mērķis ir izveidot sistēmu darbam ar atkarīgajiem ieslodzītajiem.

Projekta ietvaros ir plānots:

39.1. apmācīt 240 darbiniekus, pilnveidojot viņu zināšanas par specifiku darbā ar

atkarīgajām personām;

39.2. projektēt un uzbūvēt Olaines cietumā jaunu cietuma korpusu (Atkarību centru) ar

200 vietām;

39.3. īstenot atkarību mazināšanas resocializācijas pasākumus ieslodzītajiem ar

atkarības problēmām.

Projekta darbības laiks ir līdz 2016.gada 30.aprīlim, un projekta aktivitātēm plānotais

finansējums EUR 8,28 milj., no kuriem 85% ir Norvēģijas finanšu instrumenta

finansējums.

40. Revīzijā nav iegūti pierādījumi, ka Tieslietu ministrija būtu veikusi pasākumus, lai tiktu

izvērtēts, kādā apjomā Latvijas Cietumu slimnīcas funkcionālās iespējas būtu

izmantojamas nākotnē, īstenojot Koncepcijā paredzētos pasākumus ieslodzījuma vietu

attīstībai, tas ir, - pēc multifunkcināla cietuma un Atkarību centra izveides Olainē.

1.2. Ārstniecības personāla struktūra

41. Lai nodrošinātu reglamentā noteikto38

medicīnas pakalpojumu sniegšanu ieslodzītajiem,

Latvijas Cietumu slimnīcā jābūt atbilstošam ārstniecības personālam.

42. Revīzijā konstatēts, ka Pārvaldē nav izstrādātas vadlīnijas vai noteikti kritēriji Latvijas

Cietumu slimnīcas nodrošināšanai ar personālu, piemēram, pēc kādiem kritērijiem tiek

izvēlētas nepieciešamo ārstniecības personu specialitātes, kā tiek veikti aprēķini

nepieciešamā ārstniecības personu skaita noteikšanai. Revīzijā netika iegūti dokumentāri

pierādījumi veiktajam izvērtējumam un aprēķiniem par slimnīcas nodrošinājumu ar

personālu, ne plānojot un īstenojot Latvijas Cietumu slimnīcas izveidi, ne tās

reorganizāciju.

43. Izvērtējot Latvijas Cietumu slimnīcas ārstniecības personāla sastāvu, revīzijā konstatēts:

43.1. līdz reorganizācijai ieslodzīto veselības aprūpi nodrošināja 132 ārstniecības

personas, no tām 29 ārsti un 103 citas ārstniecības personas – ārstu palīgi,

medicīnas māsas, medicīnas māsu palīgi, biomedicīnas laboranti un radiologu

asistenti (dati 2009.gada 1.janvārī);

43.2. pēc reorganizācijas ieslodzīto veselības aprūpi slimnīcā nodrošina 35 ārstniecības

personas39

, no tām 18 ārsti un 17 citas ārstniecības personas – ārsta palīgs, māsas,

medicīnas māsu palīgi, biomedicīnas laboranti un radiologa asistents (dati

2012.gada 31.decembrī).

44. Analizējot datus par Latvijas Cietumu slimnīcā pieejamo ārstniecības personālu,

konstatēts, ka slimnīcas reorganizācijas rezultātā ārstniecības personāla skaits kopumā

37

http://norwaygrants.tm.gov.lv/lv/2009-2014/jaunumi/ir-uzsakts-projekts-jaunas-nodalas-izveide-olaines-

cietuma-ieskaitot-buvniecibu-un-personala-apmacib, skatīts 2013.gada, skatīts 2013.gada 10.novembrī. 38

Saskaņā ar Olaines cietuma reglamentu Latvijas Cietumu slimnīca nodrošina sekundārā līmeņa stacionāro

medicīnisko palīdzību visu Latvijas ieslodzījuma vietu ieslodzītajiem, un ambulatoro medicīnisko palīdzību

Olaines cietuma atklātās nodaļas notiesātajiem. 39

Personāla skaitā iekļauts ārsts radiologs diagnosts, kuram pamata darba vieta ir Rīgas Centrālcietums un kurš

Latvijas Cietumu slimnīcā strādā nepilnu darba laiku. Personāla skaitā nav iekļauts medicīnas statistiķis,

mantzinis un farmaceits.

http://norwaygrants.tm.gov.lv/lv/2009-2014/jaunumi/ir-uzsakts-projekts-jaunas-nodalas-izveide-olaines-cietuma-ieskaitot-buvniecibu-un-personala-apmacib,%20skatīts%202013.gada

http://norwaygrants.tm.gov.lv/lv/2009-2014/jaunumi/ir-uzsakts-projekts-jaunas-nodalas-izveide-olaines-cietuma-ieskaitot-buvniecibu-un-personala-apmacib,%20skatīts%202013.gada

12

samazinājies par 97 personām jeb 74%. Latvijas Cietumu slimnīcas ārstniecības

personāla struktūra pirms un pēc reorganizācijas40

salīdzināta 2.attēlā.

9

3

32

2

5911

3

1

29

18

0 10 20 30 40 50 60

Laboranti un radiologa

asistenti

Medicīnas māsu palīgi

Medicīnas māsas

Ārstu palīgi

Ārsti

Ārstniecības personu skaits 01.01.2009. Ārstniecības personu skaits 31.12.2012.

2.attēls. Latvijas Cietumu slimnīcas nodrošinājums ar ārstniecības personām pirms un

pēc reorganizācijas.

45. Tā kā ārstniecības personāla pieejamību ietekmē ne tikai medicīnas personāla skaits, bet

arī tam noteiktās slodzes41

, revīzijā tika apkopota informācija par Latvijas Cietumu

slimnīcā strādājošo ārstu specialitātēm un to slodzēm pirms un pēc reorganizācijas

(skatīt 2.tabulu).

46. Analizējot datus, revīzijā konstatēts:

46.1. līdz slimnīcas darbības reorganizācijai slimnīcā kopumā strādāja 29 ārsti un ārstu

kopējā slodze bija 23,25 (dati 2009.gada 1.janvārī);

46.2. pēc reorganizācijas ieslodzīto stacionāro aprūpi nodrošina 18 ārsti ar kopējo

slodzi 12,2 jeb par 91% mazāk nekā pirms reorganizācijas (dati 2012.gada

31.decembrī);

46.3. pēc reorganizācijas slimnīcā nav pieejami ārsta endokrinologa, traumatologa,

urologa, USG42

speciālista pakalpojumi. Ārsta stomatologa pakalpojums tiek

nodrošināts kā ārpakalpojums.

40

Dati 2009.gada 1.janvārī un 2013.gada 1.janvārī. 41

Viena slodze nozīmē pilns darba laiks. Slodze, kas ir mazāka par vienu, norāda uz nepilnu darba laiku

strādājošu ārstu. 42

USG – ultrasonogrāfs.

13

2.tabula

Latvijas Cietumu slimnīcā pieejamie ārsti speciālisti

Nr.

p.k. Ārstu specialitātes

01.01.2009. 31.12.2012.

Skaits Slodze Skaits Slodze

1. Anesteziologs 1 1 1 1

2. Dermatovenerologs 1 1 1 0,45

3. EEG43

speciālists 1 0,5 1 0,25

4. Endokrinologs 1 0,5 - -

5. Endoskopijas speciālists 1 0,5 1 0,25

6. Internists 3 3 1 1

7. Kardiologs 1 0,5 1 0,25

8. Klīniskais mikrobiologs 2 2 1 1

9. Ķirurgs 2 2 1 1

10. Neirologs 2 1,5 1 0,5

11. Okulists 1 0,5 1 0,25

12. Otolaringologs 1 0,5 1 0,25

13. Psihiatrs 3 3 2 2

14. Pneimonologs 4 4 3 3

15. Radiologs 1 1 2 1

16. Stomatologs 1 0,5 - -

17. Traumatologs 1 0,5 - -

18. Urologs 1 0,25 - -

19. USG44

speciālists 1 0,5 - -

Kopā 29 23,25 18 12,2

1.3. Pacientu apjoms

47. Revīzijā tika apkopota informācija par Latvijas Cietumu slimnīcas ārstniecības darbības

apjomu laikā no 2008. līdz 2012.gadam un konstatēts, ka stacionāro pacientu un

ambulatori sniegto konsultāciju skaits strauji samazinājies gadā pēc reorganizācijas, bet

turpmāk – laikā līdz 2012.gadam rādītāji pakāpeniski pieaug (skatīt 3.attēlu).

979

853

474

930811

571556462

809

1 631

0

500

1000

1500

2000

2008.gads 2009.gads 2010.gads 2011.gads 2012.gads

Gultu skaits Ambulatoro konsultāciju skaits Stacionāro pacientu skaits gadā

3.attēls. Latvijas Cietumu slimnīcas stacionāro pacientu un ambulatori sniegto

konsultāciju skaits no 2008. līdz 2012.gadam.

43

Elektroencefalogrāfija – palīdz diagnosticēt dažādas nervu sistēmas slimības. Tā ir pats nozīmīgākais

izmeklējums galvas smadzeņu funkcionālā stāvokļa izvērtēšanai. Avots: www.eeg.lv, skatīts 2013.gada

2.oktobrī. 44

Ultrasonogrāfija.

http://www.eeg.lv/

14

48. Lai izvērtētu, kā Latvijas Cietumu slimnīcas darbības reorganizācija ir ietekmējusi

stacionālo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ieslodzītajiem, revīzijā tika

analizēta informācija par ieslodzīto hospitalizācijas līmeni Latvijas Cietumu slimnīcā un

pakalpojumu nodrošināšanu ieslodzītajiem ārpus ieslodzījuma vietām. Veicot pārbaudi,

konstatēts:

48.1. ieslodzīto hospitalizācijas līmenis (hospitalizēto ieslodzīto skaita attiecība pret

kopējo ieslodzīto skaitu ieslodzījuma vietās) Latvijas Cietumu slimnīcā kopš

2008.gada ir samazinājies. 2012.gadā tika hospitalizēti 9% no visiem

ieslodzītajiem, salīdzinājumam – 2008.gadā tika hospitalizēti 24% (skatīt

3.tabulu);

3.tabula

Hospitalizācijas līmenis Latvijas Cietumu slimnīcā

Gads

Rādītājs 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.

Kopējais ieslodzīto skaits45

6 711 6 964 6 918 6 671 6 339

Stacionāro pacientu skaits 1 631 809 462 556 571

Hospitalizācijas līmenis (%)46

24 12 7 8 9

48.2. ārpus ieslodzījuma vietām ieslodzītajiem sniegto stacionāro veselības aprūpes

pakalpojumu skaits laikā no 2009.gada līdz 2012.gadam ir pieaudzis. 2012.gadā

stacionāro veselības aprūpi ārpus ieslodzījuma vietām ir saņēmuši 236 ieslodzītie,

salīdzinājumam – 2008.gadā 83 ieslodzītie (skatīt 4.tabulu)47

.

4.tabula

Ieslodzīto veselības aprūpe ārpus ieslodzījuma vietām*

Gads

Pakalpojums 2009. 2010. 2011. 2012.

Ambulatorā veselības aprūpe 174 221 410 1443

Stacionārā veselības aprūpe 83 139 179 236

Kopā 257 360 589 1679 * Gadījumu skaits

49. Ārpus ieslodzījuma vietām saņemto veselības aprūpes pakalpojumu un Latvijas Cietumu

slimnīcas stacionāro pacientu apjoma un ambulatoro konsultāciju skaita mijsakarība

uzrādīta 4 attēlā.

45

Visu ieslodzījuma vietu ieslodzīto vidējais skaits gadā – skaits gada sākumā un gada beigās tiek dalīts ar divi. 46

Hospitalizācijas līmenis tiek izteikts procentos un aprēķināts stacionēto pacientu skaitu dalot ar kopējo

ieslodzīto skaitu un reizinot ar simts. 47

Analīzei izmantoti dati, kas norādīti ieslodzījuma vietu medicīnas daļu sagatavotajos pārskatos.

15

16791662

257 360

589

1501

1367

936

0

500

1000

1500

2000

2009.gads 2010.gads 2011.gads 2012.gads

Ieslodzīto saņemtie veselības aprūpes pakalpojumi ārpus ieslodzījuma vietām

Stacionāro pacientu un ambulatoro konsultāciju skaits Latvijas Cietumu slimnīcā

4.attēls. Ārpus ieslodzījuma vietām saņemto veselības aprūpes pakalpojumu un Latvijas

Cietumu slimnīcas stacionāro pacientu apjoma un ambulatoro konsultāciju skaita

mijsakarība.

50. Izvērtējot ārpus ieslodzījuma vietām saņemto veselības aprūpes pakalpojumu rādītāju

straujo pieaugumu 2012.gadā, ir jāņem vērā, ka ieslodzīto veselības aprūpe kopš

2012.gada ir iekļauta vispārējā veselības aprūpes sistēmā48

, nodrošinot ieslodzītajiem,

tāpat kā pārējiem sabiedrības locekļiem, līdzvērtīgu iespēju saņemt valsts apmaksātos

veselības aprūpes pakalpojumus – ārstu konsultācijas, izmeklējumus, manipulācijas,

stacionāro palīdzību u.tml. Par ieslodzīto saņemtajiem valsts apmaksātajiem

medicīniskās aprūpes pakalpojumiem ārpus ieslodzījuma vietām Pārvalde (Tieslietu

ministrija) veic pacienta iemaksas un līdzmaksājumus49

. Vienlaikus, nosūtot ieslodzītos

uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, ieslodzījuma vietām ir jānodrošina

ieslodzīto konvojēšana, transportēšana un apsardze.

51. Revīzijā netika gūti pierādījumi, ka pastāv gaidīšanas rinda ieslodzīto uzņemšanai

Latvijas Cietumu slimnīcā, kas norāda par nodrošinātu iespēju ieslodzītajiem saņemt

stacionāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpi atbilstoši ieslodzījuma vietu

pieprasījumam.

1.4. Infrastruktūras izmantošana

52. Revīzijā tika analizēta Latvijas Cietumu slimnīcā izveidotās infrastruktūras – telpu un

iekārtu – izmantošana ārstniecības procesa nodrošināšanai.

53. Revīzijā konstatēts, ka pēc reorganizācijas ieslodzīto ārstniecības mērķiem vairs netiek

izmantots ambulatorais korpuss, kura telpās pirms reorganizācijas bija izvietototi

tuberkulozes pacienti. Veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana notiek tikai

mikrobioloģijas laboratorijas ēkā un ārstniecības korpusā, kurš pilnībā netiek izmantots.

54. Par neizmantotajām telpām slimnīcas ārstniecības korpusā revīzijā konstatēts, ka

slimnīcas darbības reorganizācijas rezultātā netiek izmantots slimnīcā izveidotais

operāciju bloks, kurā atrodas divas operāciju zāles, intensīvās terapijas palāta, procedūru

kabinets, ārstu kabineti, operāciju instrumentu glabāšanas telpa, ķirurģisko instrumentu

48


19.decembra noteikumos Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība””. 49

Kopš 2012.gada 1.janvāra ieslodzītajiem ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus,

Tieslietu ministrijai maksājot tikai pacienta iemaksu un līdzmaksājumu saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada

19.decembra noteikumu Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (spēkā līdz

2013.gada 30.decembrim) 17.2.2., 21.4. un 76.1. apakšpunktu un 1101 .punktu.

16

sterilizācijas telpa, un citi kabineti), tajā skaitā netiek izmantota medicīnas aparatūra un

citi pamatlīdzekļi, kas atrodas operāciju blokā.

55. Revīzijas laikā tika apmeklēts operāciju bloks un konstatēts, ka 22 no kopumā 24 telpām

netiek izmantotas. Izmantotas tiek divas telpas – medicīnas māsas kabinets un

sterilizācijas telpa.

56. Revīzijā tika pārbaudīta Latvijas Cietumu slimnīcā esošo medicīnas iekārtu un

aprīkojuma lietošana ieslodzīto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

57. Analizējot grāmatvedības uzskaites datus50

, revīzijā konstatēts, ka uz 2013.gada

1.janvāri:

57.1. ieslodzīto veselības aprūpes nodrošināšanai Latvijas Cietumu slimnīcā kopumā

atrodās 493 pamatlīdzekļi51

to iegādes vērtībā Ls 960 18652

;

57.2. no tiem 492 pamatlīdzekļi jeb 99,8% ir iegādāti 2007.gadā, slimnīcu izveidojot.

58. Revīzijā tika apkopota informācija par Latvijas Cietumu slimnīcā uzskaitīto

pamatlīdzekļu53

izmantošanu (skatīt 5.tabulu).

5.tabula

Latvijas Cietumu slimnīcas pamatlīdzekļu izmantošana*

Pamatlīdzekļu

izmantošanas statuss Skaits

Īpatsvars Iegādes

vērtība

Uzkrātais

nolietojums

Atlikusī

vērtība

% Ls Ls Ls

Izmanto 368 75 615 080 320 951 294 128

Neizmanto 125 25 345 107 180 238 164 869

no tiem atrodas

gaidīšanas režīmā54

10 - 97 654 51 727 45 930

Kopā 493 100 960 186 501 189 458 997 *Tehnoloģiskās iekārtas un pārējie pamatlīdzekļi, dati 2013.gada 1.janvārī.

59. Revīzijā konstatēts, ka slimnīcas darbības nodrošināšanā netiek lietotas 125 iekārtas jeb

25% no medicīnas iekārtām un citiem pamatlīdzekļiem, kuru iegādes vērtība veido

Ls 345 107, no tām desmit iekārtas (iegādes vērtība Ls 97 654) ir jānodrošina ar

nepārtrauktas strāvas padevi, jo uzstādītās iekārtas atslēdzot un no jauna pievienojot

strāvas padevei, rastos papildu izmaksas, tās pārprogrammējot (skatīt 1.pielikumu).

60. Detalizēti analizējot informāciju par neizmantotajām iekārtām, konstatēts, ka no 125

iekārtām Latvijas Cietumu slimnīcā četras iekārtas nav lietotas kopš to iegādes brīža

2007.gadā. Šādu iekārtu iegādes vērtība ir vismaz Ls 77 473, un to derīgās lietošanas

laiks nepārsniedz desmit gadus, tajā skaitā:

60.1.1. transkraniālais dopleris55

(pārbauda galvas smadzeņu asinsvadus ar

ultraskaņu) Ls 64 155 vērtībā;

50

Ieslodzījuma vietu pārvaldes Finanšu vadības dienesta priekšnieces 2013.gada 18.jūnijā elektroniski sniegtā

informācija. 51

Tehnoloģiskās iekārtas un pārējie pamatlīdzekļi. 52

Atlikusī vērtība 2013.gada 1.janvārī – Ls 458 997. 53

Pamatlīdzekļi, kas uzskaitīti kontā 1220 „Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas”, kontā 1232 „Saimniecības

pamatlīdzekļi” un 1238 „Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika”. 54

Iekārtu saraksts 1.pielikumā. 55

Transkraniālais dopleris Viasys, pamatlīdzekļa uzskaites numurs 1370822, ekspluatācijā nodots 2007.gada

1.oktobrī.

17

60.1.2. sterilizators56

(sterilizē instrumentus, apģērbu, visus medicīniskos

līdzekļus, kam ir noteikta šāda sterilizācijas nepieciešamība) Ls_6821

vērtībā;

60.1.3. otolaringoloģisko operāciju veikšanai paredzēts mikroskops57

par

Ls 4830;

60.1.4. endoskopa komplekts58 Ls 1667 vērtībā.

1.5. Slimnīcas darbības uzturēšanas izmaksas

61. Revīzijā, lai izvērtētu izmaksas Latvijas Cietumu slimnīcas darbības un ieslodzīto

stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, tika analizēti Pārvaldes

grāmatvedības uzskaites dati.

62. Veicot grāmatvedības un finanšu informācijas pārbaudi, revīzijā konstatēts, ka pastāv

ierobežojumi datu analīzes pilnīgai un precīzai veikšanai ar samērīgu laika un resursu

ieguldījumu, jo grāmatvedības uzskaitē uz Latvijas Cietumu slimnīcu attiecināmie

darījumi nav identificējami. Pārvaldes organizatoriskajā modelī Latvijas Cietumu

slimnīca nepastāv kā atsevišķa struktūrvienība (slimnīca ir Olaines cietuma sastāvā) un

attiecīgi arī grāmatvedības uzskaitē uz Latvijas Cietumu slimnīcu attiecināmie darījumi

netiek klasificēti atsevišķi, bet ir iekļauti kopējā Olaines cietuma uzskaitē.

63. Pārvaldē nav izstrādāta metodika un principi Latvijas Cietumu slimnīcas uzturēšanas59

izdevumu noteikšanai, kā arī revīzijā netika uzrādīti Pārvaldes iepriekš veikti aprēķini

par Latvijas Cietumu slimnīcas izmaksām, tajā skaitā netika uzrādīti dokumenti, kas

pamatotu informāciju un Pārvaldes veiktos aprēķinus60

, ko Pārvalde iesniegusi Tieslietu

ministrijā, piemēram, par slimnīcas darbības atjaunošanas iespējām un šim nolūkam

nepieciešamajiem resursiem un finanšu līdzekļiem.

64. Revīzijā tika aprēķinātas Latvijas Cietumu slimnīcas uzturēšanas izmaksas 2012.gadā,

apkopojot informāciju par slimnīcas darbības nodrošināšanas faktiskajām izmaksām

(ārstniecības personu un uzraugu atlīdzībai, komunālajiem pakalpojumiem, tehniskai

apkalpošanai, inventāram, materiāliem, medikamentiem u.tml.) un pamatlīdzekļu

nolietojumu. Revidentu veiktajā aplēsē netika iekļauti izmaksu posteņi, kuru apjoma

noteikšana sakarā ar Pārvaldē izveidotās grāmatvedības uzskaites īpatnībām (Latvijas

Cietumu slimnīcas izdevumi tiek uzrādīti kopējo Olaines cietuma izdevumu sastāvā)

nebija iegūstama – sakaru pakalpojumi, transportlīdzekļu uzturēšana, konvojēšana, katlu

mājas uzturēšana, veļas mazgāšana u.c. (skatīt 2.pielikumu).

65. Ņemot vērā minētos ierobežojumus, revīzijā konstatēts, ka izdevumi Latvijas Cietumu

slimnīcas uzturēšanai 2012.gadā ir bijuši 442 313 latu jeb 2% no kopējiem budžeta

programmas 24.00.00 „Ieslodzījuma vietas” izdevumiem. Latvijas Cietumu slimnīcas

uzturēšanas izdevumi pa izdevumu veidiem ir norādīti 6.tabulā, savukārt Latvijas

Cietumu slimnīcas izdevumu īpatsvars Pārvaldes kopējo izdevumu apjomā norādīts

7.tabulā.

56

Sterilizators Sterivap, uzskaites numurs 1370780. 57

Mikroskopa OPMI Pico/S100 komplekts, inventāra Nr.1370753, ekspluatācijā nodots 2007.gada 1.oktobrī. 58

Endoskopa komplekts, inventāra Nr.1370825, ekspluatācijā nodots 2007.gada 1.oktobrī. 59

Ieslodzījuma vietu pārvaldes Finanšu vadības dienesta priekšnieces 2013.gada 19.jūnija elektroniski sniegtā

informācija. 60

Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2011.gada 1.septembra vēstule Nr.1/13-5380 „Par ieslodzīto veselības aprūpi” ,

Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2011.gada 15.septembra vēstule Nr.1/7-5656 „Par ieslodzīto veselības aprūpi” un

2013.gada 8.janvārī 1/3.1-533 „Par ieslodzīto veselības aprūpi 2012.gadā”.

18

6.tabula

Latvijas Cietumu slimnīcas uzturēšanas izdevumi 2012.gadā

Izdevumu veids Summa

Ls

Atlīdzība ārstniecības personālam 271 867

Atalgojums (mēnešalga, darba alga, piemaksas) 207 470

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas,

pabalsti un kompensācijas 64 397

Preces un pakalpojumi 74 831

Pakalpojumi61

16 926

Krājumi, materiāli, energoresursi, preces, inventārs62

57 166

Pamatlīdzekļu nolietojums 95 615

Kopā 442 313

7.tabula

Latvijas Cietumu slimnīcas uzturēšanas izdevumu īpatsvars

budžeta programmas izdevumu struktūrā 2012.gadā

Izdevumi Summa Īpatsvars

Ls %

Kopējie izdevumi budžeta programmā 24.00.00

„Ieslodzījuma vietas” 24 212 116 100

Izdevumi Olaines cietumā kopā ar Latvijas Cietumu

slimnīcu 1 610 014 7

Izdevumi Latvijas Cietumu slimnīcas uzturēšanai 442 313 2

66. Izmantojot aprēķināto Latvijas Cietumu slimnīcas kopējo izmaksu apjomu63

, revīzijā

tika veikti aprēķini, cik latu valsts budžetam izmaksā vienas gultas vietas un pacienta

uzturēšana Latvijas Cietumu slimnīcas stacionārā (skatīt 8.tabulu). Veiktā aplēse liecina,

ka gadā viena slimnīcā izveidotā gulta izmaksā vismaz Ls 4423, viena gultdiena

izmaksā vismaz Ls 15 un viens stacionāra pacients gadā izmaksā vismaz Ls 775.

61

Ūdens, kanalizācija, elektroenerģija, inventāra remonts un tehniskā apkalpošana, iekārtu un inventāra noma,

telpu uzturēšana. 62

Apkures materiāli, medikamenti un laboratorijas materiāli, ēdināšanas izdevumi, higiēnas preces. 63

Lai gan Latvijas Cietumu slimnīcā tiek sniegta gan stacionārā gan ambulatorā medicīniskā palīdzība, iestādes

grāmatvedības uzskaitē netiek nodrošināta izmaksu sadalīšana pa pakalpojumu veidiem, tāpēc aplēses par

Latvijas Cietumu slimnīcas gultas izmaksām un vienas gultas dienas izmaksām veiktas, izmantojot revīzijā

aprēķināto Latvijas Cietumu slimnīcas kopējo izmaksu apjomu.

19

8.tabula

Latvijas Cietumu slimnīcas darbības izmaksas 2012.gadā

Izmaksas

Summa (Ls)

Izmaksas kopā 442 313

Gultu skaits 100

Gultdienu skaits64

29 252

Pacientu skaits 571

Izmaksas uz vienu gultu 65

4 423

Izmaksas uz vienu gultdienu 66

15

Izmaksas uz vienu stacionāra pacientu 67

775

Secinājumi

67. Tieslietu ministrijā nav veikti nepieciešamie pasākumi, lai tiktu izvērtēts piemērotākais

ieslodzīto veselības aprūpes modelis un normatīvajos aktos tiktu noteikti veselības

aprūpes pakalpojumi, kas jānodrošina ieslodzījuma vietās un Latvijas Cietumu slimnīcā

par Pārvaldei piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

68. Lai gan atbilstoši Tieslietu ministrijas ierosinājumam ir izdarīti grozījumi normatīvajā

aktā68

, kā rezultātā no 2012.gada ieslodzītajiem ir nodrošināta iespēja saņemt valsts

apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus vispārējā kārtībā, kā arī Ministru kabinets

ir apstiprinājis Tieslietu ministrijas izstrādāto Koncepciju69

, kas paredz multifunkcionāla

cietuma un Atkarību centra izveidi Olainē:

68.1. Tieslietu ministrija nav nodrošinājusi izvērtējuma veikšanu par iespējami

efektīvāku Latvijas Cietumu slimnīcas, kuras izveidei tika izlietoti Ls 6,54 milj.,

funkcionālo iespēju izmantošanu pašreizējā ieslodzīto veselības aprūpes modelī

un nākotnē, īstenojot Koncepcijā70

paredzētos pasākumus ieslodzījuma vietu

attīstībai;

68.2. kopš Latvijas Cietumu slimnīcas reorganizācijas 2009.gadā ieslodzīto veselības

aprūpei netiek izmantots operāciju bloks ar 22 telpām, kā arī 125 (25%)

slimnīcas vajadzībām iegādātās medicīnas iekārtas un citi pamatlīdzekļi (iegādes

vērtība Ls 345 107), tajā skaitā četras iekārtas, kuru iegādes vērtība veido

Ls 77 473, netiek izmantotas kopš slimnīcas izveidošanas 2007.gadā, un līdz

2013.gada 1.decembrim nebija nodrošināta lēmumu pieņemšana par Latvijas

Cietumu slimnīcas infrastruktūras un medicīnas iekārtu lietderīgu izmantošanu.

69. Ņemot vērā normatīvajā aktā71

noteiktās iespējas no 2012.gada ieslodzītajiem saņemt

valsts apmaksātos pakalpojumus ārstniecības iestādēs ārpus ieslodzījuma vietām tādā

pašā kārtībā kā pārējiem sabiedrības locekļiem, Latvijas Cietumu slimnīca esošās

64

Gultdiena – diennakts, ko pacients pavada slimnīcā. 65

Izmaksas uz vienu gultu aprēķinātas kopējās izmaksas Ls 442 313, dalot ar gultu skaitu 100. 66

Izmaksas uz vienu gultdienu aprēķinātas kopējās izmaksas Ls 442 313, dalot ar gultdienu skaitu 29 252. 67

Izmaksas uz vienu stacionāra pacientu aprēķinātas, kopējās izmaksas Ls 442 313 dalot ar pacientu skaitu 571. 68


19.decembra noteikumos Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība””. 69





Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un

finansēšanas kārtība” (spēkā līdz 2013.gada 30.decembrim) .

20

kapacitātes ietvaros nodrošina iespēju ieslodzītajiem saņemt stacionāro un sekundāro

ambulatoro veselības aprūpi atbilstoši ieslodzījuma vietu pieprasījumam.

70. Pārvaldē nav nodrošināta caurskatāma grāmatvedības uzskaite par izdevumiem Latvijas

Cietumu slimnīcas darbības nodrošināšanai, kā rezultātā nav iespējams efektīvi iegūt

informāciju slimnīcas darbības plānošanai un uzraudzībai.

71. Pārvaldes iesniegtā informācija Tieslietu ministrijā par Latvijas Cietumu slimnīcas

darbībai nepieciešamajiem resursiem un finansējumu ir apšaubāma, jo revīzijā netika

iegūti pierādījumi par Pārvaldes veikto aprēķinu pamatotību un atbilstību faktiskajai

nepieciešamībai.

Ieteikumi

72. Lai nodrošinātu Latvijas Cietumu slimnīcas izveidē ieguldīto valsts budžeta līdzekļu

efektīvu izlietojumu, Tieslietu ministrijai:

72.1. veikt nepieciešamos pasākumus, lai tiktu izvērtētas Latvijas Cietumu slimnīcas

turpmākas izmantošanas iespējas ieslodzīto veselības aprūpes nodrošināšanai

ilgtermiņā, ņemot vērā plānoto ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstību, un

atbilstoši veiktajam izvērtējumam paredzēt Latvijas Cietumu slimnīcas

funkcionālo iespēju izmantošanu ieslodzīto veselības aprūpē;

72.2. izvērtējot nepieciešamo Latvijas Cietumu slimnīcas veselības aprūpes

pakalpojumu apjomu ieslodzīto veselības aprūpei, pieņemt lēmumu par

neizmantotās infrastruktūras un iekārtu lietderīgu izmantošanu, ja nepieciešams,

veicot pasākumus nevajadzīgo iekārtu atsavināšanai.

73. Lai nodrošinātu iespējas veikt efektīvu Latvijas Cietumu slimnīcas darbības plānošanu

un uzraudzību, Pārvaldei izvērtēt iespēju veikt nepieciešamos pasākumus Latvijas

Cietumu slimnīcas grāmatvedības uzskaites pilnveidošanai, bez papildu resursu

piesaistīšanas nodrošinot iespēju grāmatvedības uzskaitē identificēt slimnīcas

uzturēšanas izdevumus, izmantojot resursu vadības sistēmas Horizon funkcionalitāti.

2. Slimnīcas darbības rādītāji

Konstatējumi

74. Lai noskaidrotu, kā Pārvaldes veiktās reorganizācijas rezultātā notikušās izmaiņas

slimnīcas struktūrā un personālsastāvā ir ietekmējušas slimnīcā veiktās ārstniecības

darbības efektivitāti, revīzijā tika vērtēta Latvijas Cietumu slimnīcas darbība laika

posmā no 2008. līdz 2012.gadam, aprēķinot un salīdzinot slimnīcas darbību

raksturojošos rādītājus.

75. Analīzei izmantoti arī rādītāji, kas lietoti Slimību profilakses un kontroles centra72

sagatavotajos statistikas pārskatos73

, tāpēc iegūtos Latvijas Cietumu slimnīcas darbības

rezultātus vairākos gadījumos bija iespējams salīdzināt ar vidējiem rādītājiem Latvijas

slimnīcās.

76. Galvenie termini, kas ir izmantoti stacionāro ārstniecības iestāžu darbības statistikai un

analīzei:

72

Viens no Slimību profilakses un kontroles centra darbības virzieniem saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada

3.aprīļa noteikumu Nr.241 „Slimību profilakses un kontroles centra nolikums” 3.6.apakšpunktu ir iegūt, apkopot,

apstrādāt un analizēt sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistikas informāciju. 73

Slimību profilakses un kontroles centra pārskats „Stacionārā palīdzība. Statistikas dati par stacionāro gultu

fondu un tā izmantošanas rādītājiem, ķirurģiskā darba rādītājiem Latvijas stacionāros un stacionāros ārstētajiem

pacientiem 2012.gadā”. www.spkc.gov.lv, skatīts 2013.gada 9.septembrī.

http://www.spkc.gov.lv/

21

76.1. gultdiena74

– diennakts, ko pacients pavada slimnīcā;

76.2. gultu fonds75

gadā – stacionārā pieejamais gultu skaits, kas tiek aprēķināts gultu

skaitu reizinot ar attiecīgā gada kalendāro dienu skaitu.

2.1. Gultu fonda izmantošana

77. Gultu fonda izmantošana ir viens no stacionārās darbības pamatrādītājiem, kas raksturo

slimnīcas darbības efektivitāti. Gultu fonda noslodzes un gultu aprites rādītāji atklāj, cik

produktīvi tiek izmantoti slimnīcā pieejamie resursi – gultas.

78. Analizējot gultu fonda izmantošanas rādītājus, ir jāievēro ieslodzījuma vietām noteiktie

ierobežojumi par ieslodzīto izvietošanu, ņemot vērā dažādus faktorus76

(dzimums,

vecums, nozieguma veids u.c.), kā rezultātā gultu fonds var nebūt izmantots 100%

apmērā.

Gultu fonda noslogojums

79. Lai noskaidrotu Latvijas Cietumu slimnīcā ieslodzīto stacionārās veselības aprūpes

nodrošināšanai pieejamo gultu izmantošanu pirms un pēc slimnīcas reorganizācijas,

revīzijā tika analizēti gultu fonda izmantošanas rādītāji stacionārajām gultām un iegūtie

dati salīdzināti ar vidējiem rādītājiem Latvijas slimnīcās (skatīt 9.tabulu).

9.tabula

Stacionāro gultu noslogojums77

Latvijas Cietumu slimnīcā

Gads

Rādītājs 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.

Gultu skaits 210 155 100 100 100

Kalendāro dienu skaits gadā 366 365 365 365 366

Gultu fonds gadā78

76 860 56 575 36 500 36 500 36 600

Gultdienas gadā 53 679 29 379 22 118 24 138 29 252

Vidējā gultu slodze dienās79

256 190 221 241 293

Vidējais gultu noslogojums (%)80

70 52 61 66 80

Vidējais gultu noslogojums (%) Veselības

ministrijas un citu resoru pakļautības

iestādēs81

82 71 77 78 77

80. Veicot datu analīzi, konstatēts, ka Latvijas Cietumu slimnīcā pieejamā gultu fonda

izmantošanas rādītāji pēc slimnīcas reorganizācijas pakāpeniski palielinās, 2012.gadā

sasniedzot 80% gultu noslogojuma līmeni, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā

2008.gadā. Salīdzinot ar vidējo gultu noslogojumu Veselības ministrijas un citu resoru

pakļautības iestādēs, gultu noslogojums Latvijas Cietumu slimnīcā ir mazāk intensīvs,

74

http://www.spkc.gov.lv/veselibas-aprupes-statistika skatīts 2013.gada, skatīts 2013.gada 4.novembrī. 75

Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.265 „Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība”

10.pielikums. 76

Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 11.pants, Latvijas Sodu izpildes kodeksa 13.1 un 18.pants.

77 Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra veikto rādītāja aprēķina metodiku: vidējā gultu slodze % -

vidējo gultu noslogojumu dienās reizina ar 100 un dala ar kalendāra dienu skaitu periodā. 78

Gultu fonds gadā – pieejamo gultu skaits reizināts ar kalendāro dienu skaitu. 79

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra veikto rādītāja aprēķina metodiku: vidējā gultu slodze

dienās – gultdienu skaitu gadā dala ar gultu skaitu gadā. 80

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra veikto rādītāja aprēķina metodiku: vidējais gultu

noslogojums % - vidējo gultu slodzi dienās reizina ar 100 un dala ar kalendāra dienu periodā. 81

http://www.spkc.gov.lv/veselibas-aprupes-statistika „Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmata 2012”

7.daļa „Stacionārā medicīniskā palīdzība”, 7.1.tabula.

http://www.spkc.gov.lv/veselibas-aprupes-statistika%20skatīts%202013.gada

http://www.spkc.gov.lv/veselibas-aprupes-statistika

22

izņemot 2012.gadu, kad gultu noslogojums Latvijas Cietumu slimnīcā bija par trīs

procentpunktiem lielāks nekā vidēji citās slimnīcās.

81. Lai noskaidrotu Latvijas Cietumu slimnīcā ieslodzīto stacionārās veselības aprūpes

nodrošināšanai pieejamo gultu izmantošanu pa slimību profiliem, revīzijā tika analizēti

gultu fonda izmantošanas rādītāji stacionārajām gultām psihiatrijas un tuberkulozes

nodaļās (skatīt 10.tabulu).

82. Veicot datu analīzi, konstatēts:

82.1. stacionāro gultu skaits tuberkulozes slimniekiem reorganizācijas rezultātā netika

samazināts un laika posmā no 2008.gada līdz 2012.gadam gultu noslogojums

tuberkulozes nodaļā ir saglabājies gandrīz nemainīgs 64 – 68% līmenī;

82.2. psihiatrijas nodaļas gultu noslogojuma rādītāji pirms reorganziācijas 2008.gadā

bija 58%, pēc reorganizācijas gultu noslodze psihiatrijas nodaļā ir pieaugusi un

2012.gadā pieejamo gultu noslogojums bija 109%, kas par deviņiem

procentpunktiem pārsniedz maksimāli iespējamo gultu noslogojumu.

10.tabula

Latvijas Cietumu slimnīcas stacionāro gultu noslogojuma rādītāji82

Gads

Rādītājs 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.

Tuberkulozes nodaļa

Gultu skaits 70 70 70 70 70


Gultu fonds gadā 25 620 25 550 25 550 25 550 25 620

Gultdienas gadā 17 033 17 434 16 267 14 761 17 270

Vidējā gultu slodze dienās 243 249 232 211 247

Vidējais gultu noslogojums (%) 66 68 64 58 67

Psihiatrijas nodaļa



Gultu fonds gadā 21 960 16 425 10 950 10 950 10 980

Gultdienas gadā 12 643 6 178 5 851 9 377 11 982

Vidējā gultu slodze dienās 211 137 195 313 399

Vidējais gultu noslogojums (%) 58 38 53 86 109

83. Iegūtie gultu noslodzes rezultāti liecina par to, ka kopējai gultu noslodzei laikā no 2009.

līdz 2012.gadam ir tendence palielināties un ka tās pieaugums 2012.gadā ir saistīts ar

intensīvāku gultu noslodzi tieši psihiatrijas nodaļā, kas norāda uz nepietiekošu gultu

fondu minētā profila nodaļā.

Gultdienu skaits un gultu aprites rādītāji

84. Lai noskaidrotu, cik intensīvi tiek izmantotas Latvijas Cietumu slimnīcā esošās gultas

vietas, revīzijā tika aprēķināti vidējie gultdienu un gultas aprites rādītāji (skatīt

11.tabulu). Vērtējot gultdienu un gultu aprites rādītājus, ir jāņem vērā, ka tuberkulozes

un psihiatrijas profila saslimšanām minētie rādītāji kopumā ir zemāki nekā cita veida

saslimšanām, jo psihiatrijas un tuberkulozes saslimšanām ir raksturīga ilga ārstēšanās un

zema gultas aprite.

82

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra veikto rādītāja aprēķina metodiku: vidējā gultu slodze % -

vidējo gultu noslogojumu dienās reizina ar 100 un dala ar kalendāra dienu skaitu periodā.

23

11.tabula

Vidējais gultdienu skaits83

uz pacientu Latvijas Cietumu slimnīcā

Gads

Rādītājs 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.

Gultu skaits 210 155 100 100 100

Gultdienas gadā 53 679 29 379 22 118 24 138 29 252

Stacionāro pacientu skaits gadā 1 631 809 462 556 571

Vidējais gultdienu skaits uz pacientu84

33 36 48 43 51

Gultas aprite gadā85

8 5 5 6 6

85. Aprēķinātie Latvijas Cietumu slimnīcas gultu aprites rādītāji liecina, ka laika posmā no

2008. līdz 2012.gadam viena pacienta slimnīcā pavadītais laiks Latvijas Cietumu

slimnīcā palielinājies – attiecīgi no 33 līdz 51 gultdienai. Kopumā Latvijas Cietumu

slimnīcas gultas vietu izmantošanas produktivitāte 2012.gadā ir samazinājusies,

salīdzinot ar 2008.gadu, par ko liecina zemi gultas aprites rādītāji apvienojumā ar lielāku

vidējo viena pacienta slimnīcā pavadīto dienu skaitu. Lai gan gultas aprites rādītāji kopš

reorganizācijas ir samazinājušies, tiem ir tendence pieaugt.

86. Lai noskaidrotu gultu aprites rādītāju struktūru pa nodaļu profiliem, revīzijā tika

analizēts vidējo gultdienu skaits uz vienu pacientu un gultas aprite pa psihiatrijas un

tuberkulozes nodaļu profiliem, un iegūtie rādītāji salīdzināti ar šo profilu vidējiem

rādītājiem Latvijas slimnīcās (skatīt 12.tabulu).

12.tabula

Stacionāro gultu aprite pa nodaļu profiliem86

Gads

Rādītājs 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.



Pacientu skaits 212 248 266 234 226

Gultdienas gadā 17 033 17 434 16 267 14 761 17 270

Vidējais gultdienu skaits uz pacientu 80 70 61 63 76

Gultas aprite gadā 3 4 4 3 3

Vidējais gultdienu skaits uz vienu

pacientu Latvijas slimnīcās87

- - 28 25 24

Gultas aprite Latvijas slimnīcās88

- - 10 11 12



Pacientu skaits 375 222 196 322 345

Gultdienas gadā 12 643 6 178 5 851 9 377 11 982

Vidējais gultdienu skaits uz pacientu 34 28 30 29 35

Gultas aprite 6 5 7 11 12

Vidējais gultdienu skaits uz vienu

pacientu Latvijas slimnīcās89

- - 49 47 44

Gultas aprite Latvijas slimnīcās90

- - 7 7 8

83

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra veikto rādītāja aprēķina metodiku: vidējais gultdienu skaits

uz pacientu – gultdienu skaitu periodā dala ar izrakstīto pacientu skaitu perioda ietvaros. 84

Vidējais gultdienu skaits uz pacientu – gultdienu skaitu gadā dala ar pacientu skaitu gadā. 85

Gultas aprite – pacientu skaitu gadā dala ar gultu skaitu gadā. 86

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra veikto rādītāja aprēķina metodiku: vidējā gultu slodze % -

vidējo gultu noslogojumu dienās reizina ar 100 un dala ar kalendāra dienu skaitu periodā. 87

Slimību profilakses un kontroles centra „Latvijas Veselības aprūpes statistikas gadagrāmata 2012” 7.daļa

„Stacionārā medicīniskā palīdzība”, 7.2.tabula. 88

Turpat. 89

Turpat. 90

Turpat.

24

87. Gultu aprites pa nodaļām rādītāju analīzes rezultāti liecina par to, ka:

87.1. tuberkulozes pacientiem paredzētās gultas tiek izmantotas mazāk intensīvi un

pacienti tiek ārstēti ilgāk nekā vidēji slimnīcā un vidēji Latvijas slimnīcās;

87.2. psihiatrijas nodaļā gultu izmantošanas intensitāti raksturo lielāki un aizvien

pieaugoši gultu aprites rādītāji, turklāt apvienojumā ar pieaugošu vidējo viena

pacienta slimnīcā pavadīto dienu skaitu rādītāji liecina par gultu kapacitātes

nepietiekamību, kā arī Latvijas Cietumu slimnīcā psihiatrijas nodaļā pacienti

uzturas īsāku laika posmu nekā Latvijas slimnīcās vidēji.

88. Tā kā psihiatrijas nodaļas gultas aprites rādītāji gandrīz divas reizes pārsniedz kopējo

slimnīcas gultas apriti, kā arī pārsniedz attiecīgo rādītāju tāda paša profila nodaļās

Latvijas slimnīcās, revīzijā papildus tika analizēts Latvijas Cietumu slimnīcā uzņemto

pacientu saslimšanu profils.

89. Saskaņā ar Latvijas Cietumu slimnīcas sagatavoto Valsts statistikas pārskatu91

par

stacionāro darbību 2012.gadā, no kopumā 498 izrakstītajiem pacientiem 134 pacientiem

jeb 27% pacientu bija noteikta pamatdiagnoze, kas neatbilst tuberkulozes un psihiatrijas

profilam. Piemēram, gremošanas sistēmas slimību pacienti bija 28, asinsrites sistēmas

slimību pacienti 39, ievainojumi, saindēšanās tika ārstētas 13 pacientiem utt.

90. Lai noskaidrotu Latvijas Cietumu slimnīcā hospitalizēto pacientu atbilstību tuberkulozes

un psihiatrijas profilam, revīzijā tika apkopota informācija par uzņemto pacientu

saslimšanām saskaņā ar Latvijas Cietumu slimnīcas sniegto92

informāciju. Kopumā

revīzijā tika pārbaudīti 120 pacientu uzņemšanas gadījumi93

Latvijas Cietumu slimnīcā.

91. Veicot pārbaudi, revīzijā konstatēts, ka no 120 hospitalizācijas gadījumiem:

91.1. tuberkulozes nodaļā tika ievietoti 24 jeb 20%, psihiatrijas nodaļā – 96 jeb 80% no

visiem hospitalizētajiem pacientiem;

91.2. ar tuberkulozes un psihiatrijas nodaļas profilam neatbilstošu saslimšanu tika

hospitalizēti 48 pacienti jeb 40% pacientu. No visiem revīzijā pārbaudītajiem

gadījumiem tuberkulozes nodaļā uzņemts viens pacients94

un psihiatrijas nodaļā

uzņemti 47 pacienti jeb 39% pacientu95

ar citām diagnozēm.

92. Iegūtie dati liecina par to, ka psihiatrijas nodaļā tiek ārstēti pacienti ar dažāda profila

saslimšanām, kas varētu būt iemesls intensīvākai gultu fonda izmantošanai nekā vidēji

slimnīcā kopumā un nekā vidēji psihiatriskā profila nodaļās Latvijas slimnīcās.

2.2. Ārstniecības personāla noslodzes rādītāji

Gultdienu skaits uz vienu ārstniecības personu

93. Lai izvērtētu ārstniecības personāla veicamā darba apjoma intensitāti pirms un pēc

reorganizācijas, revīzijā tika aprēķināti kopējā ārstniecības personāla noslodzes rādītāji

laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam. Datu analīzei tika izmantots ārstniecības

personāla slodžu skaits.

91

Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumu „Noteikumi par valsts statistikas pārskatiem veselības

aprūpes jomā” 7.pielikums „Pārskats par stacionāra darbību”. 92

Latvijas Cietumu slimnīcas statistiķes 2013.gada 14.novembrī elektroniski sniegtā informācija. 93

Revīzijas izlasē tika iekļauti desmit pacientu uzņemšanas gadījumi no katra kalendārā mēneša. 94

Saslimšana – erozīva gastropātija. 95

Tajā skaitā divpadsmitpirkstu zarnas čūla, hipertensija, galvaskausa un sejas kaulu lūzums, ādas abscess,

astmatisks bronhīts u.c.

25

94. Personāla noslodze revīzijā tika analizēta, nosakot gultdienu skaitu uz viena ārsta un

pārējā ārstniecības personāla vidējo slodzi (skatīt 13.tabulu). Veiktās analīzes rezultāti

liecina:

94.1. laikā no 2009. līdz 2012.gadam pakāpeniski ir palielinājies viena ārsta aprūpē

esošais gultdienu skaits, līdz 2012.gadā rādītājs atgriežas pirms reorganizācijas

līmenī, sasniedzot 2398 gultdienas, kas liecina par ārstu darba efektivitātes

pieaugumu;

94.2. rēķinot, cik gultdienu ir viena pārējā ārstniecības personāla aprūpē, konstatēts, ka

2008.gadā ir bojisi zema personāla noslodze, kas liecina par pārāk lielu

ārstniecības personāla skaitu. Savukārt rādītāja palielināšanās līdz 1887 dienām

2012.gadā liecina par ārstniecības personāla efektivitātes līmeņa celšanos.

13.tabula

Latvijas Cietumu slimnīcas ārstniecības personu noslodze

Gads

Rādītājs 2008. 2009.

96 2010. 2011. 2012.

Gultdienas 53 679 29 379 22 118 24 138 29 252


Ārstu slodžu skaits97

22,75 17,5 12,2 12,2 12,2

Pārējā ārstniecības personāla slodžu skaits 103 59,25 15,5 15,5 15,5

Gultdienas uz vidējo ārsta slodzi98

2 360 1 679 1 813 1 979 2 398

Gultdienas uz pārējā ārstniecības

personāla vidējo slodzi99

596 496 1 427 1 557 1 887

95. Lai noskaidrotu ārstniecības personāla noslodzi pa slimnīcas struktūrvienībām, revīzijā

tika veikta personāla noslodzes analīze atsevišķi par stacionārajām nodaļām,

konsultatīvo nodaļu, kā arī tika vērtēta laboratorijas darbības efektivitāte no personāla

noslodzes aspekta.

Stacionāro nodaļu personāla darbības analīze

96. Analizējot stacionāro nodaļu ārstu darba apjomu pēc nodaļās ārstēto pacientu skaita

pirms un pēc Latvijas Cietumu slimnīcas reorganizācijas, revīzijā konstatēts:

96.1. tuberkulozes nodaļas ārstu darba apjoms laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam ir

palicis gandrīz nemainīgs un veido 53 – 57 pacientus gadā uz viena ārsta vidējo

slodzi;

96.2. psihiatrijas nodaļā stacionārās aprūpes pacientu skaits uz viena ārsta vidējo slodzi

ir pieaudzis no 83 pacientiem 2008.gadā līdz 125 pacientiem 2012.gadā (skatīt

14.tabulu).

96

Slodžu skaits 2009.gadā ir rēķināts kā vidējais lielums, saskaitot pirms reorganizācijas un pēc reorganizācijas

slodžu skaitu un dalot ar divi. 97

Neskaitot zobārstu (ar 0,5 slodzi). 98

Gultdienas uz vidējo ārsta slodzi aprēķina, gultdienas gadā dalot ar ārstu kopējo slodžu skaitu gadā. 99

Gultdienas uz pārējā ārstniecības personāla vidējo slodzi aprēķina, gultdienas gadā dalot ar pārējā ārstniecības

personāla kopējo slodžu skaitu gadā.

26

14.tabula

Stacionāro nodaļu ārstu noslodze

Gads

Rādītājs 2008.

2009.100

2010. 2011. 2012.


Stacionāro pacientu skaits 212 248 266 234 226

Gultdienas 17 033 17 434 16 267 14 761 17 270

Ārstu slodžu skaits 4 4 4 4 4

Pacienti uz vidējo viena ārsta slodzi101

: 53 62 67 59 57


Stacionāro pacientu skaits 375 222 196 322 345

Gultdienas 12 643 6 178 5 851 9 377 11 982

Ārstu slodžu skaits 4,5 3,63 2,75 2,75 2,75

Pacienti uz vidējo viena ārsta slodzi102

: 83 61 71 117 125

Ambulatorās darbības analīze

97. Veicot ambulatori konsultatīvās nodaļas statistiskās informācijas pārbaudi, revīzijā

konstatēts, ka pastāv ierobežojumi ārstu noslodzes precīziem aprēķiniem, jo ārstiem nav

noteikts uzskaitīt pieņemto paciento skaitu ārpus pacientu medicīniskās dokumentācijas

un katrs ārsts to veic saskaņā ar savu izpratni par šādu reģistru nepieciešamību. Tādējādi

iegūtie dati par ārstu sniegto konsultāciju skaitu nav pilnīgi.

98. Revīzijā iegūtie dati par ambulatori konsultatīvajā nodaļā veikto darbību liecina, ka

Latvijas Cietumu slimnīcā veikto diagnostisko izmeklējumu skaits pēc reorganizācijas ir

samazinājies uz pusi. Konsultāciju skaits pakāpeniski ir pieaudzis un 2012.gadā tas bija

930, kas gandrīz sasniedz pirmsreorganizācijas līmeni (skatīt 15.tabulu).

15.tabula

Ambulatori konsultatīvās nodaļas darbība

Gads

Rādītājs 2008. 2009. 2010. 2011. 2012.

Konsultācijas 979 853 474 751 930

Diagnostiskie izmeklējumi 4 437 2 885 1 521 2 014 2 160

Laboratorijas personāla darbības analīze

99. Revīzijā tika apkopota informācija par Latvijas Cietumu slimnīcas laboratorijā veikto

izmeklējumu skaitu laikā no 2008. līdz 2012.gadam. Veicot laboratorijas darbības

analīzi (skatīt 16.tabulu), revīzijā konstatēts:

99.1. veikto izmeklējumu skaits uz vienu stacionāro pacientu ir palielinājies – skaits

pieaudzis no 9 izmeklējumiem uz vienu stacionāro pacientu 2008.gadā līdz 17

izmeklējumiem 2012.gadā;

99.2. laboratorijas ārsta slodze ir palielinājusies par 30%, jo izmeklējumu skaits uz

viena ārsta vidējo slodzi ir palielinājies no 7534 izmeklējumiem 2008.gadā līdz

9840 izmeklējumiem 2012.gadā.

100



Pacientus uz vidējo viena ārsta slodzi aprēķina, pacientu skaitu dalot ar kopējo ārstu slodžu skaitu. 102

Pacientus uz vidējo viena ārsta slodzi aprēķina, pacientu skaitu dalot ar kopējo ārstu slodžu skaitu.

27

16.tabula

Laboratorijas ārstu noslodzes rādītāji

Gads

Rādītājs 2008. 2009.

103 2010. 2011. 2012.


Laboratorisko izmeklējumu skaits 15 067 14 051 10 700 11 391 9 840

Ārstu slodžu skaits 2 1,5 1 1 1

Izmeklējumu skaits:

uz vienu pacientu104

9 17 23 20 17

uz vidējo viena ārsta slodzi105

7 534 9 367 10 700 11 391 9 840

100. Laboratorijas darbības un personāla noslodzes mērījumu rezultāti var liecināt gan par

laboratorijas personāla efektivitātes paaugstināšanos, gan par personāla nepietiekamību.

Secinājumi

101. Latvijas Cietumu slimnīcas gultu fonda izmantošanas un personāla noslodzes rādītāji

pēc 2009.gadā īstenotās slimnīcas reorganizācijas, kuras rezultātā par 52% samazinājās

stacionārās gultas vietas un par 74% samazinājās ārstniecības personu skaits, ir

pakāpeniski paaugstinājušies, 2012.gadā pārsniedzot 2008.gada rādītājus. Tomēr,

vērtējot slimnīcas stacionāro nodaļu darbības rādītājus, secināms, ka kopējo Latvijas

Cietumu slimnīcas darbības rādītāju 2012.gadā pārsniegums pār 2008.gada rādītājiem

var liecināt gan par slimnīcas darbības efektivitātes līmeņa paaugstināšanos, gan par

darbības nesabalansētību:

101.1. tā kā Latvijas Cietumu slimnīcas psihiatrijas nodaļas vidējā gultu noslogojuma

rādītājs 2012.gadā ir sasniedzis 109%, secināms, ka psihiatrijas nodaļas gultu

fonds ir nepietiekams hospitalizēto pacientu plūsmai. Pieaugošie noslodzes

rādītāji psihiatrijas nodaļā, 2012.gadā sasniedzot 125 pacientus uz vidējo viena

ārsta slodzi (salīdzinājumam 2008.gadā – 83 pacienti) var liecināt gan par

personāla efektivitātes līmeņa paaugstināšanos, gan par personāla

nepietiekamību;

101.2. tā kā Latvijas Cietumu slimnīcas tuberkulozes nodaļas darbības rādītāji laika

posmā no 2008. līdz 2012.gadam nav būtiski mainījušies (vidējam gultu

noslogojumam attiecīgi saglabājoties 64 – 68% līmenī un personāla noslodzei –

no 53 līdz 57 pacientiem uz vidējo viena ārsta slodzi) un tie ir zemāki nekā

slimnīcā vidēji (vidēji 71 – 82%), secināms, ka pastāv iespēja paaugstināt

tuberkulozes nodaļas produktivitāti, pilnveidojot darbību vai novirzot resursus

(piemēram, gultas) citu saslimšanu ārstēšanai.

102. Revīzijā konstatētais, ka no pārbaudītajiem pacientu uzņemšanas gadījumiem Latvijas

Cietumu slimnīcā vismaz 40% gadījumu slimnīcā tiek uzņemti pacienti ar tuberkulozes

un psihiatrijas profilam neatbilstošu diagnozi, liecina, ka Pārvalde nav izvērtējusi, kādi

ieslodzīto sekundārās veselības aprūpes pakalpojumi ieslodzītajiem būtu jānodrošina

Latvijas Cietumu slimnīcā un nav izveidojusi hospitalizēto pacientu saslimšanu profilam

atbilstošu Latvijas Cietumu slimnīcas organizatorisko struktūru.

103. Pārvaldē nav noteikti principi un kritēriji Latvijas Cietumu slimnīcas darbībai

nepieciešamā personāla noteikšanai un nav noteiktas Latvijas Cietumu slimnīcas

103



Izmeklējumu skaitu uz vienu pacientu aprēķina, izmeklējumu skaitu dalot ar pacientu skaitu. 105

Izmeklējumu skaitu uz vidējo viena ārsta slodzi aprēķina, izmeklējumu skaitu dalot ar ārstu kopējo slodzi.

28

nodrošinājuma vajadzības ar personālu (speciālisti, personāla skaits) ne pirms slimnīcas

izveidošanas, ne īstenojot tās reorganizāciju, kā rezultātā:

103.1. nav iespējams novērtēt, vai aprēķinātie personāla noslodzes rādītāji liecina par

ārstniecības personu darbības efektivitātes paaugstināšanos vai par personāla

pārslodzi un nepietiekamību (piemēram, psihiatrijas nodaļā, laboratorijā);

103.2. nav iespējams novērtēt ambulatorās nodaļas ārstu noslodzi, jo nav saprotami

principi ambulatorās nodaļas ārstu iesaistei stacionāro slimnieku ārstēšanā un

padarītā darba apjoma noteikšanai, turklāt slimnīcā nav noteikta vienota

ambulatoro pacientu pieņemšanas reģistrācijas sistēma.

Ieteikumi

104. Lai nodrošinātu efektīvu, uz Latvijas Cietumu slimnīcas darbības rādītāju izvērtējumu

pamatotu, lēmumu pieņemšanu par Latvijas Cietumu slimnīcas darbību nākotnē,

Pārvaldei:

104.1. izvērtēt, kādi veselības aprūpes pakalpojumi ieslodzītajiem ir jānodrošina

Latvijas Cietumu slimnīcā, un izveidot atbilstošu Latvijas Cietumu slimnīcas

struktūru;

104.2. izvērtēt un noteikt pamatprincipus Latvijas Cietumu slimnīcas darbības

nodrošināšanai nepieciešamā ārstniecības personāla plānošanai, noteikt Latvijas

Cietumu slimnīcā nepieciešamos ārstniecības speciālistus, to skaitu un darba

slodzi.

Revīzijas grupa:

vecākā valsts revidente (revīzijas grupas vadītāja) I.Ozoliņa

vecākā valsts revidente D.Žunna

valsts revidente I.Laure

B.Pļaviņa

valsts revidenta palīgs E.Melders

L.Mazure

SASKAŅOTS

Sektora vadītāja A.Jaunroze

Departamenta direktore I.Grīnhofa

29

1.pielikums

revīzijas ziņojumam revīzijas lietā Nr 5.1-2-8/2013

Latvijas Cietumu slimnīcas pamatlīdzekļi, kas atrodas gaidīšanas režīmā

(dati uz 01.01.2013.)

Nr. Nosaukums

Uzskaites

vērtība

Uzkrātais

nolietojums

Atlikusī

vērtība

Ls Ls Ls

1. Defibrilators Heartstart 1 150 1 150 0

2. Monitors Philips C1 1 479 1 479 0

3. Konsole In Care Port 1285 9 850 5 089 4 761

4. Mākslīgās plaušas ventilators

VIASYS/BIRD 10 890 5 627 5 264

5. Monitors Heart Start MP50 EKG 7 245 3 744 3 501

6. Konsole IN care Port 1277/ lampa 9 850 5 089 4 761

7. Konsole IN care Port 1277/ lampa 9 850 5 089 4 761

8. Anestēzijas iekārta Sirius 3000 Blease 19 950 10 308 9 643

9. Anestēzijas iekārta Sirius 2000 Blease 18 900 9 765 9 135

10. Tvaika sterilizators Unisteri 336-1 8 490 4 387 4 104

Kopā 97 654 51 727 45 930

Sagatavoja vecākā valsts revidente D.Žunna

30

2.pielikums

revīzijas ziņojumam revīzijas lietā Nr 5.1-2-8/2013

Latvijas Cietumu slimnīcas izdevumu struktūra 2012.gadā

(aplēse)

Izdevumu postenis Klasifikācijas

kods

Izdevumi

apakšprogra

mmā 24.00.00

„Ieslodzījuma

vietas”

No tā

izdevumi

Olaines

cietumā (ar

Latvijas

cietumu

slimnīcu)

No tā

faktiskie

izdevumi

Latvijas

Cietumu

slimnīcas

uzturēšanai

Ls Ls Ls

Atlīdzība 1000 15 880 626 951 190 271 867

Atalgojums 1100 11 544 392 705 326 207 470

Darba devēja valsts

sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas,

sociāla rakstura pabalsti

un kompensācijas

1200 4 336 234 245 864 64 397

Preces un pakalpojumi 2000 7 021 118 380 928 74 831

Mācību, darba un

dienesta komandējumi,

dienesta, darba braucieni

/ Komandējumi un

dienesta braucieni

2100 5 175 0 0

Pakalpojumi 2200 3 457 562 149 802 16 926

Krājumi, materiāli,

energoresursi, preces,

biroja preces un

inventārs, kurus

neuzskaita kodā 5000

2300 3 491 587 226 090 57 166

Budžeta iestāžu nodokļu

maksājumi 2500 66 794 5 036 739

Kapitālie izdevumi 5000, 9000 1 310 372 277 896 0

Pamatkapitāla veidošana 5000 1 310 372 277 896 0

Nemateriālie ieguldījumi 5100 94 928 0 0

Pamatlīdzekļi 5200 1 215 444 277 896 0

Pamatlīdzekļu

nolietojums 95 615

Kopā 24 212 116 1 610 014 442 313

Sagatavoja valsts revidente B.Pļaviņa

revīzijas ziņojums

Documents