Publisko institūciju rīcībspēja publisko pakalpojumu jomā

V.Bariss, Dr.phil, 25.10.2011.

Mērķis

veikt jēdzienu publisko institūciju rīcībspēja publiskie pakalpojumi konceptuālu analīzi, kuras rezultātā noteikt virzienus publisko pakalpojumu prakses uzlabošanai Latvijas publiskajā pārvaldē

Rīcībspēja kā administratīvā kapacitāte

• sabiedrības intereses izsakoša politiskā vadība (valdība),

• kompetents, tiesiski funkcionējošs civildienests, • pareiza pārvaldes institucionālā un hierarhiskā uzbūve,• pareizas pārvaldes lēmumu pieņemšanas procedūras.

(E.Levits)

“Vecais” institucionālisms, kura pamatā formāli-juridiska pieeja

Tradicionālā institucionālisma krīze

• institūciju mērķu atrautība no sociālās prakses un kultūras

• institūciju deklarēto un faktisko mērķu atšķirības

• formālu, racionalizētu procedūru nepietiekamība “dažādības vadībā”

• iracionalitātes komponente

Pārvaldības rīcībspēja

• politiska līdervadība

• administratīvā kapacitāte: accountability vietā responsibility

• komunicētspēja un sociālā kompetence

Kam tas viss?

„Tiesiska, efektīva un kvalitatīva valsts pārvalde, kas nodrošina valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus atbilstoši sabiedrības vajadzībām”

(Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes...2008.-2013.gadam,11. lpp).

Pakalpojumu sniegšanas būtiskās iezīmes

• peļņa kā kvalitātes stimuls• pakalpojuma ražošana, sniegšana un

patērēšana ir gandrīz vienlaicīgi procesi• pakalpojuma saņēmējs ir pakalpojuma līdzautors

• pakalpojumus raksturo individuāla pieeja• vadīšanas smaguma punkts pārceļas uz

pakalpojumu sniegšanas organizāciju

Klientorientētība

„ ir visaptveroša un ilgtermiņa analīze par klientu ekspektācijām, kā arī par organizācijas pakalpojumu atbilstību šīm ekspektācijām, ņemot vērā iekšējos un ārējos faktorus, kā rezultātā tiek izveidotas stabilas ilgtermiņa un ekonomiski izdevīgas attiecības ar klientiem” (C. Korunka)

Definīcija

“6.pants. Valsts aģentūras sniegtie publiskie pakalpojumi

(1) Publisko pakalpojumu sniegšana ir likumā vai Ministru kabineta noteikumos minētajos gadījumos materiālu vai nemateriālu labumu piedāvāšana privātpersonām kultūras, izglītības, veselības aizsardzības, sociālajā, vides aizsardzības vai citā jomā, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu šo pakalpojumu saņemšanā. “

Sistēmorientētība

• publisko pakalpojumu (PP) sniegšana kā uzliktā pienākuma pildīšana

• accountability – rūpes par leģitimitāti• unificējoša pieeja• konkrētu PP idejai jāiekļaujas politiskajā

dienaskārtībā• PP jābūt samērojamiem ar budžeta iespējām• formāla attieksme

„Nonācām šajā iestādē, kur saskārāmies ar drausmīgu attieksmi pret ģimeni.”

Pirmā reize beigusies bez reālas palīdzības un pabalsta saņemšanas. Tomēr Inga sagādāja prasītos dokumentus un gāja runāt otro reizi. Taču atkal trūkusi izziņa no pēdējās darbavietas. Sieviete skaidrojusi, ka firma bankrotējusi un nav nekādu iespēju šo izziņu dabūt.

Inga teikusi: „Tas uzņēmums ir bankrotējis, ko man darīt, - iet

pakārties?” Uz šo jautājumu sociālā dienesta darbiniece satrauktajai sievietei esot atteikusi: „Tā arī dariet!”

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/393154-socialaja_dienesta_gimenei_iesaka_pakarties

Latvijā deklarētie PP uzlabošanas virzieni

• normatīvā un metodiskā regulējuma pastiprināšana – līdzeklis, lai iestādes pārtaptu klientorientētās organizācijās

• E- pakalpojumu ieviešana• vienota pārvaldības sistēma institūciju

darbības sadrumstalotības mazināšanai

PP realitāte

• PP ir tas, kas ir politiski, normatīvi un finansiāli konkrētajā laikā posmā iespējams, un šī iespējamība var būtiski nesakrist ar nepieciešamību

• PP kā atbalsta pasākumi tām iedzīvotāju grupām, ko un kam sniegt ir vieglāk

• sistēma, kas ieprogrammēta regulēt, nespēj kalpot

Rīcībspējas pilnveidošanas virzieni

• politiskā līdervadība: PP efektivitātes mērījumi, risku analīze, interešu līdzsvars kā prioritāte

• rīcībpolikas procesa atvērtība• darbinieku komunikatīvās un sociālās

kompetences paaugstināšana