pĀrskats par nacionĀlo likumdoŠanu Ūdens … · ūdens ekosistēmām, lai nodrošinātu to...

Ekoloģiskā caurplūduma noteikšana Latvijas – Lietuvas

pārrobežu upju baseinos (ECOFLOW) LLI-249

PĀRSKATS

PAR NACIONĀLO LIKUMDOŠANU

ŪDENS IZMANTOŠANAS JOMĀ

2

Saturs

I. IEVADS ..................................................................................................................................4

II. ES PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ EKOLOĢISKO CAURPLŪDUMU .............................4

2.1. EIROPAS ŪDENS RESURSU AIZSARDZĪBAS KONCEPTUĀLAIS PLĀNS ......... 5

2.2. VADLĪNIJU DOKUMENTS Nr. 31 PAR EKOLOĢISKO CAURPLŪDUMU ............. 6

2.3. VADLĪNIJU DOKUMENTS Nr. 34 PAR ŪDENS BILANCI ....................................... 11

2.4. ECOSTAT ZIŅOJUMS PAR PASĀKUMIEM ŪDENS UZKRĀŠANAS

IETEKMĒTOS SPŪO ............................................................................................................. 11

III. NACIONĀLĀS NORMATĪVO AKTU SISTĒMAS EKOLOĢISKĀ CAURPLŪDUMA

JOMĀ ...................................................................................................................................... 13

3.1. LATVIJAS NORMATĪVO AKTU SISTĒMA ................................................................. 13

3.2. LIETUVAS NORMATĪVO AKTU SISTĒMA ................................................................ 22

IV. SECINĀJUMI ................................................................................................................... 22

4.1. SECINĀJUMI: LATVIJA ................................................................................................. 22

4.2. SECINĀJUMI: LIETUVA ................................................................................................ 24

V. INFORMĀCIJAS AVOTI ................................................................................................. 24

3

Izmantotie saīsinājumi

ECOSTAT ŪSD KIS darba grupa par ekoloģisko kvalitāti;

ES Eiropas Savienība;

EVA Eiropas Vides Aģentūra;

HES hidroelektrostacija;

IVN ietekmes uz vidi novērtējums;

LT Lietuva;

LV Latvija;

MK Ministru Kabinets;

MVŪO mākslīgi veidots ūdensobjekts;

SIVN stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums;

SPŪO stipri pārveidots ūdensobjekts;

UBAP Upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns;

ŪO ūdensobjekts;

ŪSD Ūdens Struktūrdirektīva;

ŪSD KIS Ūdens Struktūrdirektīvas kopīgā ieviešanas stratēģija.

4

I. IEVADS

Normatīvo pamatojumu Ekoloģiskā caurplūduma ieviešanai Eiropas

Savienībā veido ŪSD, kā arī Putnu un Biotopu direktīvas. ŪSD pamatmērķis ir

novērst ūdensobjektu stāvokļa turpmāku pasliktināšanos, kā arī aizsargāt,

uzlabot un atjaunot visus ūdensobjektus ar mērķi sasniegt labu ekoloģisko

kvalitāti [1]. Putnu un Biotopu Direktīvu mērķis ir aizsargāt nozīmīgās

dzīvotnes un sugas [2, 3].

Ūdens caurplūduma režīms ir kritiski svarīgs lielākai daļai ūdens

ekosistēmu, tam ir izteikta ietekme uz tādu dzīvotņu un sugu, kas ir atkarīgas

no ūdens, aizsardzības stāvokli.

ŪSD, kā arī Putnu un Biotopu Direktīvas izvirza juridiski saistošos mērķus no

ūdens atkarīgo ekosistēmu aizsardzībai. Šos mērķus ir iespējams sasniegt,

tikai ja ir nodrošināts nepieciešamais caurplūduma režīms. Līdz ar to,

Ekoloģiskā caurplūduma ievērošanas prasībai jābūt ietvertai ES dalībvalstu

nacionālajās normatīvo aktu sistēmās.

II. ES PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ EKOLOĢISKO

CAURPLŪDUMU

Papildus ŪSD un Putnu un Biotopu Direktīvām, galvenie ES normatīvie

dokumenti, kas apraksta un detalizēti izskaidro Ekoloģiskā caurplūduma

koncepciju un tā nodrošināšanas nepieciešamību, ir: Eiropas ūdens resursu

aizsardzības konceptuālais plāns; ŪSD KIS Vadlīniju dokuments Nr. 31

“Ekoloģiskais caurplūdums Ūdens Struktūrdirektīvas ieviešanā”; un ŪSD KIS

Vadlīniju dokuments Nr. 34 “Par ūdens bilances pielietojumu ŪSD ieviešanas

atbalstam”.

Vēl viens nozīmīgs dokuments saistībā ar Ekoloģiskā caurplūduma koncepciju

ir ŪSD KIS darba grupas ECOSTAT ziņojums par Vienotu pieeju ietekmi

mazinošo pasākumu piemērošanai, lai sasniegtu labu ekoloģisko potenciālu

HES uzpludinājumu1 ietekmētajos stipri pārveidotajos ūdensobjektos.

1 Burtiskā tulkojumā: “ūdens uzkrāšanas darbības ietekmētajos stipri pārveidotajos ūdensobjektos”; tomēr ziņojumā tiek aplūkota tieši HES uzpludinājumu un HES darbības ietekme.

5

2.1. EIROPAS ŪDENS RESURSU AIZSARDZĪBAS KONCEPTUĀLAIS

PLĀNS

Eiropas ūdens resursu aizsardzības konceptuālā plāna [4] mērķis ir novērst

tos šķēršļus, kas kavē rīcību Eiropas ūdens resursu aizsardzības jomā.

Dokumentā uzsvērts, ka negatīvo ietekmju uz ūdeņu kvalitāti galvenie cēloņi ir

savā starpā saistīti un ietver: klimata pārmaiņas; zemes lietojumveidu; tādas

ekonomiskās aktivitātes kā enerģijas ražošana, rūpniecība, lauksaimniecība

un tūrisms; pilsētu attīstību un demogrāfiskās izmaiņas. Slodze, ko rada šie

cēloņi, izpaužas kā piesārņojošo vielu emisijas, pārmērīga ūdens lietošana

(ūdens stress), ūdensobjektu fizisko īpašību izmaiņas, kā arī ekstrēmas

parādības, tādas kā plūdi un pārmērīgs sausums.

Konceptuālajā plānā ir uzsvērts, ka, saskaņā ar EVA Ziņojumu par ūdens

stāvokli un ar Eiropas Komisijas izvērtējumu par pirmā cikla UBAP, laba

ekoloģiskā kvalitāte ir sasniegta tikai 43% to saldūdens objektu, par kuriem

tika noziņota informācija 2010.gadā. Ir sagaidāms, ka, īstenojot UBAP

ietvertos papildu pasākumus, 2015.gadā šī proporcija pieaugs līdz 53%.

Hidromorfoloģiskās slodzes, piemēram, aizsprosti hidroelektroenerģijas

ražošanas vajadzībām vai pretplūdu aizsargdambji, ES mērogā ietekmē

aptuveni 40% no ŪO skaita. Tā ir visplašāk sastopamā slodze, kas ietekmē

ŪO ekoloģisko kvalitāti. Konceptuālais plāns atgādina par jau zināmajiem

veidiem, kā mazināt šīs slodzes. Vietās, kur esošās būves izjauc upju

nepārtrauktību un ietekmē zivju migrāciju, ietekmi mazinošajiem pasākumiem,

tādiem kā zivju ceļi un zivju lifti, ir jābūt vispārpieņemtai praksei. Svarīgi ir

modernizēt jau esošās būves, nolūkā uzlabot ūdeņu kvalitāti.

Ja tiek plānots veikt jaunas būtiskas izmaiņas ūdensobjektos, ir nepieciešams

veikt SIVN papildus IVN procedūrai. Piemēram, nacionālā un reģionālā

mēroga hidroelektroenerģijas ražošanas attīstības plāniem ir jāveic SIVN

procedūra, lai noteiktu, kāds varētu būt aizsprostu novietojums, lai minimizētu

negatīvās sekas apkārtējai videi, vai arī lai salīdzinātu šos plānus ar iespējām

attīstīt alternatīvos atjaunojamās elektroenerģijas ieguves avotus.

Daudzos ES upju baseinos ir nepieciešams izstrādāt labāku pamatojumu

ūdens resursu apsaimniekošanai (ūdens daudzuma ziņā): proti, noteikt

ekoloģisko caurplūdumu, t.i., tādu ūdens daudzumu, kāds ir nepieciešams

ūdens ekosistēmām, lai nodrošinātu to pastāvēšanu un pakalpojumu, ko šīs

6

ekosistēmas sniedz sabiedrībai, ilgtspēju. Šeit noteicošais ir atzinums, ka

ūdens kvalitāte un tā daudzums ir cieši saistīti ar ūdensobjektu “laba stāvokļa”

koncepciju.

Ir iespējams un ir arī nepieciešams, lai ES dalībvalstis uzlabo ŪSD ieviešanu

un samazina hidromorfoloģiskās slodzes, atjaunojot upju nepārtrauktību.

Mums ir jārespektē dabas vajadzības: t.i., ekoloģiskais caurplūdums.

Konceptuālais plāns rosināja vadlīniju dokumenta izstrādi saskaņā ar ŪSD,

kas sniegtu ekoloģiskā caurplūduma definīciju Eiropas Savienībā un

nodrošinātu vienotu izpratni par tā aprēķināšanas principiem.

2.2. VADLĪNIJU DOKUMENTS Nr. 31 PAR EKOLOĢISKO CAURPLŪDUMU

ŪSD KIS Vadlīniju dokuments Nr. 31 “Ekoloģiskais caurplūdums Ūdens

Struktūrdirektīvas ieviešanā” [5] tika izstrādāts saskaņā ar Eiropas ūdens

resursu aizsardzības konceptuālajā plāna izteikto priekšlikumu.

Tiek sagaidīts, ka ES dalībvalstis, ieviešot ŪSD, pakāpeniski un arvien

pilnīgāk ņems vērā šā vadlīniju dokumenta prasības.

Vadlīniju dokumentā Nr. 31 galvenokārt apskatīti dabiskas izcelsmes upju

ūdensobjekti. Tas atspoguļo nepieciešamību sākotnēji visvairāk pievērsties

šiem ŪO, kā arī informācijas un piemēru trūkumu par citām ūdeņu kategorijām

šā vadlīniju dokumenta izstrādes procesā. Tomēr tā prasības lielākoties

attiecas arī uz SPŪO. Stipri pārveidotajiem ŪO specifiskas papildu prasības ir

izklāstītas atsevišķā nodaļā.

Vadlīniju dokumentā Nr. 31 norādīts, ka ekoloģiskā caurplūduma jēdziens

attiecas arī uz pazemes ūdeņu kvantitatīvo stāvokli. Lai sasniegtu pazemes

ūdeņu labu kvantitatīvo stāvokli, gruntsūdeņu līmenis nedrīkst būt pakļauts

tādām antropogēnām izmaiņām, kuras izraisītu saistītajiem virszemes

ūdeņiem neatbilstību vides kvalitātes mērķiem. Lai pazemes ŪO būtu labā

stāvoklī, ilggadīgais vidējais ūdens ņemšanas apjoms šajā pazemes ŪO

nedrīkst pārsniegt tā ilggadīgo vidējo papildināšanās apjomu mīnuss

ilgtermiņa ekoloģiskā caurplūduma apjoms.

7

2.2.1. Ekoloģiskais caurplūdums ŪO stāvokļa novērtējumā un vides

kvalitātes mērķos

Ar ekoloģisko caurplūdumu ŪSD kontekstā saprot “tādu hidroloģisko režīmu,

kas atbilst vides kvalitātes mērķu sasniegšanai”. Šie vides kvalitātes mērķi

ietver:

- esošā stāvokļa nepasliktināšanos;

- laba ekoloģiskā stāvokļa sasniegšanu;

- atbilstību standartiem un mērķiem, kas noteikti aizsargājamām

teritorijām, ieskaitot tādas, kas ir izveidotas sugu un dzīvotņu

aizsardzībai, ja ūdeņu stāvoklis ir nozīmīgs faktors to aizsardzībai.

Ūdensobjekta ekoloģisko stāvokli (un stipri pārveidoto vai mākslīgo ŪO

ekoloģisko potenciālu) vērtē pēc trīs parametru grupām: bioloģiskie, fizikāli

ķīmiskie un hidromorfoloģiskie. Pēdējā grupa upju gadījumā ietver trīs

komponentes jeb tā saucamos kvalitātes elementus: hidroloģiskais režīms;

upes nepārtrauktība; un morfoloģiskie apstākļi. Ekoloģiskais caurplūdums ir

hidroloģiskā režīma, un līdz ar to arī hidromorfoloģiskās kvalitātes

neatņemama sastāvdaļa, kurai, saskaņā ar ŪSD prasībām, jāatbilst laba

stāvokļa sasniegšanai pēc bioloģiskajiem kvalitātes elementiem.

Ja ūdensobjektā ietilpst aizsargājamās teritorijas, kas ir noteiktas saskaņā ar

Putnu un Biotopu direktīvām, ir jānodrošina tāds hidroloģiskais režīms, kas ir

nepieciešams sugu un dzīvotņu aizsardzībai.

Ūdens ekosistēmu struktūru un funkcionēšanu nosaka dažādi caurplūduma

veidi. Ekstremālās parādības (plūdi un ilgstošs sausums) regulē ūdens

ekosistēmā notiekošo procesu ātrumu un rada selektīvo slodzi uz organismu

populācijām. No otras puses, normālie apstākļi, kad gada griezumā

izšķiramas dažādas hidroloģiskā režīma fāzes ar tiem raksturīgajiem

caurplūduma lielumiem, dod iespēju ūdens organismiem regulāri atgriezties

iepriekš apdzīvotajos biotopos. Tā sauktās “ekoloģiskā caurplūduma

komponentes” vispārīgi iedala pamatplūsmā un plūdu režīmā (kas ietver plūdu

lielumu, biežumu, ilgumu un arī to laiku gada griezumā, kad notiek plūdi).

Hidroloģiskā režīma variācijas atspoguļojas hidromorfoloģiskajos parametros,

tādos kā ūdens dziļums, straumes ātrums, gultnes substrāta sastāvs un upes

gultnes forma, kas savukārt veido ekoloģiskās dzīvotnes un ietekmē

bioloģisko kvalitātes element stāvokli.

8

ŪSD, kā arī Putnu un Biotopu direktīvās noteiktos mērķus ir iespējams

sasniegt, tikai ja ūdensobjektā ir nodrošināts atbilstošs caurplūduma režīms.

Līdz ar to, ekoloģiskā caurplūduma ievērošanas prasība ir jāiekļauj

nacionālajās normatīvo aktu sistēmās, skaidri norādot uz dabiskā

caurplūduma režīma dažādajām komponentēm (nevis tikai minimālo

caurplūdumu) un uz nepieciešamību sasaistīt to noteikšanu ar ūdens

organismu vajadzībām, atbilstoši šo direktīvu mērķiem.

2.2.2. Monitoringa programmu izveide

Vadlīniju dokuments Nr. 31 nosaka sekojošas prasības monitoringa

programmu izveidei ŪSD ietvaros:

- Ekoloģisko caurplūdumu pareizai noteikšanai un efektīvai ieviešanai ir

vajadzīgs ievērojams hidroloģisko datu apjoms, ko iegūst hidroloģiskā

režīma monitoringa ietvaros (modelēšana var līdz zināmai pakāpei

papildināt nepietiekamos monitoringa datus).

- Monitoringa programmas jāuzlabo tādā veidā, lai tās nodrošina

priekšstatu par hidroloģijas izmaiņām un to ietekmi uz morfoloģiju un

bioloģiju, un sniedz efektīvu atbalstu ekoloģiskā caurplūduma

sasniegšanai.

- Ir jāiegūst pietiekams hidroloģiskās informācijas apjoms esošā

caurplūduma režīma noteikšanai, kā arī novērtēšanai, cik lielā mērā tas

atšķiras no dabiskā caurplūduma režīma.

- Hidroloģisko, morfoloģisko un bioloģisko kvalitātes elementu integrētais

monitorings ļauj novērtēt, cik efektīvi ir UBAP pasākumu programmu

sastāvā ietvertie caurplūduma atjaunošanas pasākumi.

2.2.3. Ekoloģiskā caurplūduma noteikšana un esošās situācijas

neatbilstības analīze

Vadlīniju dokuments Nr. 31 uzsver, ka ekoloģiskā caurplūduma definīcijai, lai

tā būtu atbilstoša ŪSD un Putnu un Biotopu direktīvās noteiktajiem vides

kvalitātes mērķiem, ir jābūt izstrādātai tehniskā / zinātniskā pētījuma rezultātā,

neņemot vērā saistītās sociāli ekonomiskās ietekmes. Šīs ietekmes būtu

jāņem vērā tikai nosakot nepieciešamo caurplūduma režīmu stipri

pārveidotiem ŪO vai tādiem ŪO, kuriem ir noteikti izņēmumi (mazāk stingri

9

vides kvalitātes mērķi, vai arī pagarināts kvalitātes mērķu sasniegšanas

termiņš, kas pamatots atbilstoši ŪSD noteiktajām prasībām).

2.2.4. Stipri pārveidotie ŪO un ūdensobjekti, kuriem noteikti izņēmumi

Atbilstoši ŪSD, stipri pārveidots ūdensobjekts ir ŪO, kura fiziskās īpašības

tika būtiski mainītas cilvēku darbības rezultātā. Kopumā, SPŪO noteikšanai

jābalstās uz ievērojamu morfoloģisko izmaiņu identificēšanu.

SPŪO noteikšanai nepieciešamie priekšnosacījumi ir:

- lai sasniegtu šim ūdensobjektam labu ekoloģisko kvalitāti, būtu

nepieciešamas tādas tā hidromorfoloģisko īpašību izmaiņas, kam būtu

ievērojama negatīva ietekme uz plašāku vidi vai uz nozīmīgām

ilgtspējīgām cilvēku veiktām darbībām;

- tos mērķus, kam kalpo ūdensobjekta pārveidotais raksturs, tehnisku

iespēju vai nesamērīgu izdevumu dēļ nevar sasniegt ar citiem

risinājumiem, kas būtu ievērojami labāka iespēja no vides aizsardzības

viedokļa.

Labas ekoloģiskās kvalitātes vietā stipri pārveidotajos ŪO ir jāsasniedz labs

ekoloģiskais potenciāls. Tā raksturlielumi ir jānosaka, balstoties uz tāda ūdeņu

tipa raksturlielumiem, kādam stipri pārveidotais ŪO ir visvairāk līdzīgs pēc

savām hidromorfoloģiskajām īpašībām.

Vadlīniju dokuments Nr. 31 nosaka, ka ekoloģiskā caurplūduma noteikšanai

(kā arī tādu pasākumu identificēšanai, kas nepieciešami, lai nodrošinātu

ekoloģisko caurplūdumu un sasniegtu labu ekoloģisko kvalitāti) ir jābūt

sastāvdaļai no SPŪO izdalīšanas nepieciešamības pārbaudes, gadījumos,

kad ir ievērojami ietekmēts ūdensobjekta hidroloģiskais režīms. Ir jāsniedz arī

pamatojums, kāpēc nav iespējams īstenot šos pasākumus.

Nosakot laba ekoloģiskā potenciāla raksturlielumus, ir jāizvērtē, kāds

hidroloģiskais režīms ir jānodrošina ūdensobjektā, kā arī jānosaka ietekmi

mazinošie pasākumi caurplūduma režīma uzlabošanai. Atkarībā no

morfoloģisko izmaiņu veida un to būtiskuma, hidroloģiskais režīms, kas

nodrošina laba ekoloģiskā potenciāla sasniegšanu, var būt ļoti tuvu

ekoloģiskajam caurplūdumam.

Līdzīgā veidā, izņēmumu atbilstoši ŪSD 4(5) pantam (mazāk stingri vides

kvalitātes mērķi tādam ūdensobjektam, kas nav SPŪO) var pamatot ar būtisku

10

hidroloģisko slodzi. Šādam pamatojumam ir nepieciešams noteikt ekoloģiskā

caurplūduma apjomu un tā nodrošināšanai nepieciešamos pasākumus.

Caurplūduma režīmam, kas ir jānodrošina ūdensobjektā, ir jābūt maksimāli

tuvu ekoloģiskajam caurplūdumam. Ja izņēmuma cēlonis nav hidroloģiskā

slodze, hidroloģiskajam režīmam pēc noklusējuma ir jābūt vienādam ar

ekoloģisko caurplūdumu, kāds ir noteikts labas ekoloģiskās kvalitātes

nodrošināšanai.

2.2.5. Rekomendācijas nacionālajām normatīvo aktu sistēmām

Vadlīniju dokuments Nr. 31 iesaka ietvert nacionālajās normatīvo aktu

sistēmas, attiecībā uz ekoloģiskā caurplūduma noteikšanu:

- ekoloģiskā caurplūduma konceptuālo definīciju, ar skaidrām norādēm

gan par caurplūduma apjomu, gan tā dinamiku, un to atbilstību vides

kvalitātes mērķiem ŪSD ietvaros;

- ekoloģiskā caurplūduma nodrošināšanu kā saistošu prasību

atbilstošajās jomās:

o visos ūdens izmantošanas veidos (it īpaši – ūdens ieguve,

aizsprostu izveide, caurplūduma regulēšana), to dažādajās

izpausmēs (virszemes un pazemes ūdeņi, atgriezeniskā un

neatgriezeniskā izmantošana, periodiski un pastāvīgi),

o ūdens resursu izmantošanas attīstības stratēģiskā plānošanā,

o jaunu atļauju izsniegšanā,

o esošo ūdens izmantošanas atļauju pārskatīšanā;

- skaidri noteiktu atbildību par ekoloģiskā caurplūduma definīcijas

apstiprināšanu un tā sasniegšanas pārbaudi;

- soda sankcijas, kad normatīvo aktu prasības ir pārkāptas.

Nacionālajās ekoloģiskā caurplūduma aprēķina metodikās vai vadlīnijās ir

rekomendēts ietvert:

- metodoloģiskās pieejas aprakstu tāda ekoloģiskā caurplūduma

noteikšanai, kas ietver atbilstošos upes ekosistēmas elementus,

vismaz ŪSD ietvertos kvalitātes elementus;

- izmantojamās aprēķina procedūras, kuras var izvēlēties atbilstoši

ūdens izmantošanas veidam, upes tipam, kā arī sasaistes tipam starp

virszemes un pazemes ūdeņiem, ja nepieciešams;

11

- ekoloģiskā caurplūduma noteikšanai nepieciešamo datu aprakstu;

- prasības monitoringa veikšanai un ziņošanai atbildīgajām iestādēm;

- prasības, kas nodrošina izmantoto metodiku un iegūto rezultātu

pārredzamību visām ieinteresētajām pusēm, ieskaitot ūdens lietotājus.

2.3. VADLĪNIJU DOKUMENTS Nr. 34 PAR ŪDENS BILANCI

ŪSD KIS Vadlīniju dokuments Nr. 34 “Par ūdens bilances pielietojumu ŪSD

ieviešanas atbalstam” [6] ir izstrādāts ar mērķi atbalstīt ūdens bilances

aprēķināšanu un izmantošanu ŪSD kontekstā upju sateces baseinu un / vai

apakšbaseinu mērogā, kā priekšnosacījumu ūdens resursu daudzuma

ilgtspējīgai pārvaldībai.

Ūdens bilance balstās uz masas nezūdamības likumu. Tā parāda, ka ūdens

daudzuma, kas ir ietverts noteiktā hidroloģiskajā vienībā (piemēram, sateces

baseinā), izmaiņu ātrums tiek līdzsvarots ar ūdens pieteces un noteces

ātruma izmaiņām šajā hidroloģiskajā vienībā.

Attiecībā uz ekoloģiskā caurplūduma koncepciju vadlīniju dokumentā Nr. 34

norādīts, ka upes gada vidējā caurplūduma procentuālai daļai jeb

minimālajam caurplūdumam, kas ir jāsaglabā ekosistēmā, ir jābūt noteiktam,

ņemot vērā vides prasību (pēc ūdens) izmaiņas laikā un dabisko sezonālo

mainību. Tādā veidā tiek ievērota upes ekosistēmas funkcionēšana un

nodrošināta laba ekoloģiskā kvalitāte.

Vadlīniju dokuments Nr. 34 arī nosaka, ka vides prasības pēc ūdens dažādos

Eiropas lielo upju sateces baseinos (Donava, Dņepra, Elba, Odera, Reina,

Sēna) atsevišķos pētījumos ir noteiktas kā pieejamā ūdens procentuālā daļa,

kas jāsaglabā vides mērķu nodrošināšanai. Šī daļa kopumā ir ap 40%.

Mazāku upju gadījumā piesardzīgās aplēses bieži nosaka, ka tikai 10-20%

no mazūdens perioda caurplūduma var izmantot ūdens ieguvei.

2.4. ECOSTAT ZIŅOJUMS PAR PASĀKUMIEM ŪDENS UZKRĀŠANAS

IETEKMĒTOS SPŪO

Viens no ŪSD KIS darba grupas ECOSTAT galvenajiem darbības virzieniem

2013.-2016.gadā – salīdzināt, kādu ekoloģisko kvalitāti dažādas valstis

sagaida ūdens uzkrāšanas (t.sk. hidroenerģētikas) ietekmētos ūdensobjektos.

ECOSTAT ziņojums “Par vienotu pieeju ietekmi mazinošo pasākumu

12

piemērošanai, lai sasniegtu labu ekoloģisko potenciālu HES uzpludinājumu

ietekmētajos stipri pārveidotajos ūdensobjektos” [7] balstās uz informāciju,

kas iegūta aptaujas ietvaros, kurā piedalījās 23 valstis.

ECOSTAT ziņojumā uzsvērts, ka, ievērojot ŪSD KIS Vadlīniju dokumenta

Nr. 4 par SPŪO noteikšanu [8] prasības, ūdensobjektu fizisko īpašību

pārveidojumi maza mēroga hidroenerģētikai (bez relatīvi lieliem

aizsprostiem ūdens uzglabāšanai) parasti neatbilst SPŪO izveides

nosacījumiem.

ECOSTAT ziņojums uzsver HES ūdenskrātuvju dažāda veida ietekmes uz

upju ekosistēmām. Izmainītais caurplūduma režīms ūdenskrātuvēs parasti

izraisa neraksturīgi zemus caurplūdumus vai pagarina mazūdens periodu.

Rezultātā upēs ekosistēmā var iztrūkt vai samazināties periodi, kad

caurplūdums ir pietiekams zivju migrācijas uzsākšanai un uzturēšanai.

Turklāt, svarīga problēma ir mainīgu caurplūdumu iztrūkums vai

samazināšanās, salīdzinot ar dabiskajiem apstākļiem.

HES darbība var izraisīt arī straujas caurplūduma izmaiņas un ūdens līmeņa

fluktuācijas lejasbjefā un lejtecē esošajā upes posmā. Tas izraisa netipiski

lielas ūdens līmeņa izmaiņas, kas noved pie seklūdens un piekrastes zonas

dzīvotņu platības un kvalitātes samazināšanās.

Ūdens uzglabāšana ūdenskrātuvēs bieži izraisa lejtecē esošu upes posmu

noplicināšanos caurplūduma apjoma un dinamikas ziņā.

ECOSTAT ziņojums arī apraksta straujas ūdens nolaišanas efektu

(hydropeaking), kad HES, darbojoties īstermiņa maksimālās jaudas

ģenerēšanai vispieprasītākajā laikā, izraisa netipiski straujas caurplūduma /

ūdens līmeņa izmaiņas lejasbjefā un lejtecē, ar ekstremāli zema caurplūduma

un pēkšņa liela caurplūduma miju. Šīs straujās caurplūduma izmaiņas būtiski

atšķiras no dabiskām caurplūduma izmaiņām plūdu gadījumā.

13

III. NACIONĀLĀS NORMATĪVO AKTU SISTĒMAS

EKOLOĢISKĀ CAURPLŪDUMA JOMĀ

3.1. LATVIJAS NORMATĪVO AKTU SISTĒMA

Latvijas Ūdens apsaimniekošanas likums [9] sevī ietver no ŪSD pārņemtu

prasību saglabāt un uzlabot visu virszemes ūdensobjektu stāvokli, ar mērķi

sasniegt dabiskajiem virszemes ūdeņiem labu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti,

bet stipri pārveidotajiem un mākslīgajiem ūdensobjektiem labu ekoloģisko

potenciālu un labu ķīmisko kvalitāti.

Labas ekoloģiskās kvalitātes un potenciāla kritēriji ir ietverti likumam

pakārtotajos MK noteikumos Nr. 858 (19.10.2004.) “Noteikumi par virszemes

ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un

antropogēno slodžu noteikšanas kārtību” [10]. Šie kritēriji arī ir pārņemti no

ŪSD. Galvenie nosacījumi ekoloģiskā caurplūduma kontekstā ir:

- Hidromorfoloģiskā kvalitāte ir dabisko virszemes ūdensobjektu

ekoloģiskās kvalitātes un stipri pārveidoto vai mākslīgo ūdensobjektu

ekoloģiskā potenciāla nepieciešamā sastāvdaļa.

- Dabisko ūdensobjektu hidromorfoloģiskā kvalitāte ietver sekojošus

kvalitātes elementus: hidroloģiskais režīms; upes nepārtrauktība;

morfoloģiskie apstākļi. Atbilstošais šo kvalitātes elementu augstas,

labas un vidējas kvalitātes apraksts MK noteikumos Nr. 858 ir sniegts

tabulā 1.

Tabula 1. Upju hidromorfoloģisko kvalitātes elementu kvalitātes klašu apraksts

Kvalitātes elements Augsta kvalitāte Laba kvalitāte Vidēja kvalitāte Hidroloģiskais režīms Caurplūdumi un to

režīmi, kā arī saistība ar pazemes ūdeņiem atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības.

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības.

Nepārtrauktība Antropogēnā darbība neietekmē upes plūdumu, ir iespējama netraucēta ūdens organismu migrācija un sedimentu pārvietošanās.



14

Kvalitātes elements Augsta kvalitāte Laba kvalitāte Vidēja kvalitāte Morfoloģiskie apstākļi Upes gultnes veids,

platuma un dziļuma izmaiņas, straumes ātrums, substrāta sastāvs, piekrastes zonas struktūra un stāvoklis atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.



- Atbilstoši ŪSD vadlīniju dokumentam Nr. 4 “Stipri pārveidoto un

mākslīgo ūdensobjektu identificēšana un izdalīšana”, stipri pārveidotie

ūdensobjekti (SPŪO) ir tādi ūdensobjekti, kuru īpašības cilvēka

darbības izraisītu fizikālu izmaiņu ietekmē ir būtiski mainījušās un kuri

nevar sasniegt labu ekoloģisko kvalitāti. Mākslīgi veidotie ūdensobjekti

(MVŪO) ir ūdensobjekti, kas radīti cilvēka darbības rezultātā. Vides

kvalitātes mērķis SPŪO un MVŪO ir nevis labas ekoloģiskās kvalitātes,

bet laba ekoloģiskā potenciāla nodrošināšana.

- Visaugstākais ekoloģiskais potenciāls ir tad, kad SPŪO vai MVŪO

stāvoklis līdzinās, cik tas ir iespējams, tāda virszemes ūdensobjekta

stāvoklim, kuram šis SPŪO vai MVŪO ir visvairāk līdzīgs, ņemot vērā

tā izmainītās īpašības. Labs ekoloģiskais potenciāls, savukārt, nozīmē

“nelielas novirzes” no visaugstākā ekoloģiskā potenciāla. Atbilstošie

kvalitātes elementi priekš SPŪO vai MVŪO ir tie, kas noteikti visvairāk

līdzīgai ūdeņu kategorijai (upēm, ezeriem, piekrastes vai pārejas

ūdeņiem).

- MK not. Nr. 858 ietvertais visaugstākā, laba un vidējā ekoloģiskā

potenciāla hidromorfoloģisko kvalitātes elementu apraksts stipri

pārveidotajiem un mākslīgajiem ūdensobjektiem ir sniegts tabulā 2.

15

Tabula 2. SPŪO un MVŪO hidromorfoloģisko kvalitātes elementu apraksts

Kvalitātes elements Visaugstākais ekoloģiskais potenciāls

Labs ekoloģiskais potenciāls

Vidējais ekoloģiskais potenciāls

Hidromorfoloģiskie kvalitātes elementi

Hidromorfoloģiskie apstākļi atbilst izmaiņām, kādas rodas, izveidojot mākslīgu vai stipri pārveidotu ūdensobjektu, un visi antropogēnās darbības ietekmes samazināšanas pasākumi ir nodrošinājuši labāko ekoloģisko pēctecību, īpaši attiecībā uz faunas pārstāvju migrāciju un piemērotām vairošanās un nārsta vietām.

Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju vērtības.

Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju vērtības.

Atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam, virszemes ūdeņu monitoringa

programmā nosaka noteces apjoma un caurplūduma monitoringa apmēru, lai

varētu izvērtēt ekoloģisko kvalitāti un ekoloģisko potenciālu.

Līdzīgi kā Likums “Par piesārņojumu”, kas nosaka prasību saņemt atļauju

piesārņojošu darbību veikšanai, Ūdens apsaimniekošanas likums nosaka

prasību saņemt atļauju ūdens resursu lietošanai darbībām, kuras ietekmē vai

var ietekmēt ūdens kvalitāti, daudzumu vai ūdens ekosistēmas, tai skaitā:

- hidrotehnisko būvju (t.sk. hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju)

darbībai;

- darbībām, kuru rezultātā rastos mākslīgs vai stipri pārveidots

ūdensobjekts;

- citām darbībām, kas saistītas ar regulāru ūdeņu līmeņa vai režīma

maiņu.

Ūdens resursu lietošanas atļaujas izsniedz Valsts vides dienesta Reģionālās

vides pārvaldes, balstoties uz fiziskās vai juridiskās personas, kura plāno

uzsākt attiecīgo darbību, iesniegumu.

Izsniedzot ūdens resursu lietošanas atļaujas, Reģionālās vides pārvaldes ņem

vērā konkrētajai teritorijai noteiktos vides kvalitātes mērķus.

Ūdens apsaimniekošanas likums arī pieprasa, izsniedzot atļauju hidrotehnisko

būvju darbībai, tās nosacījumos iekļaut prasību veikt nepieciešamos zivju

resursu aizsardzības pasākumus, tai skaitā nodrošināt zivju ceļu izbūvi, ja

attiecīgie pasākumi ir nepieciešami saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes

16

atzinumu, kā arī ir inženiertehniski iespējami saskaņā ar atzinumu, ko sniedz

inženiera hidrotehniķa kvalifikāciju ieguvušie speciālisti un personas, kurām

saskaņā ar Būvniecības likumu ir tiesības veikt hidrotehnisko būvju

projektēšanu.

Teorētiski tas nozīmē, ka iebildums pret zivju ceļa izbūvi “tehniski nav

iespējams” ļautu projektēt hidrotehnisko būvi bez zivju ceļa, kas novestu pie

ūdensobjekta ekoloģiskās kvalitātes pasliktināšanās, pretēji Ūdens

apsaimniekošanas likuma prasībām. Tomēr praksē šādi gadījumi nav

iespējami, kā paskaidroja Valsts vides dienesta pārstāvis mutvārdu

komunikācijā.

Ūdens resursu lietošanas atļaujas iegūšanai nepieciešamā procedūra ir

aprakstīta Ūdens apsaimniekošanas likumam pakārtotajos MK noteikumos

Nr. 736 (23.12.2003.) “Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju” [11].

Iesniegumam ūdens resursu lietošanas atļaujas saņemšanai jāpievieno

papildus dokumenti, tai skaitā (hidrotehniskajām būvēm):

- eksperta atzinums par pieļaujamajām hidroloģiskā vai hidroģeoloģiskā

režīma izmaiņām;

- ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumu kopija;

- zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinums par darbības ietekmi uz zivju

resursiem, tiem nodarītiem zaudējumiem un kompensācijas

pasākumiem, kā arī par rekomendējamo ekoloģisko caurplūdumu, kas

nodrošina zivju resursu dabisku atražošanos;

- eksperta vai speciālista vides jomā atzinums par darbības esošo vai

potenciālo ietekmi uz vides stāvokli (tai skaitā uz īpaši aizsargājamo

sugu un biotopu veidu), kas ietver rekomendējamo ekoloģisko

caurplūdumu, kas nodrošina ekosistēmu saglabāšanu un aizsardzību;

- atzinums par iespējamiem inženiertehniskajiem risinājumiem

zivsaimnieciskajā ekspertīzē noteikto zivju resursu aizsardzības

pasākumu īstenošanai.

Darbībām, kurām nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, atļauju izsniedz

pēc ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras pabeigšanas.

MK noteikumi Nr. 736 arī nosaka, ka ūdens resursu lietošanas atļaujā ietver

nosacījumus, kas nodrošina virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību no

17

piesārņošanas un izsīkšanas un noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu

konkrētajā ūdensobjektā.

Jāatzīmē, ka MK noteikumi Nr. 736 neietver precīzas instrukcijas ekoloģiskā

caurplūduma aprēķināšanai. Bet tie nosaka, ka atļaujā hidrotehnisko būvju

darbībai jāiekļauj minimālā garantējamā caurplūduma un ekoloģiskā

caurplūduma vērtību, kā arī tās sasniegšanai nepieciešamo tehnisko

nodrošinājumu.

Minimālais garantējamais caurplūdums ir caurplūdums, ko nepieciešams

nodrošināt hidrotehnisko būvju lejasbjefā, kā arī visā ietekmētajā upes posmā,

ūdensteces ūdens dabiskās pieteces iespēju robežās. To aprēķina kā vasaras

30 dienu perioda vidējo minimālo caurplūdumu ar 95% nodrošinājumu. No

otras puses, ekoloģiskais caurplūdums ir jānodrošina šādos gadījumos:

- ja saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu vai eksperta

atzinumu pastāv risks, ka varētu tikt nodarīts kaitējums zivju resursiem,

ūdens ekosistēmām un no tām atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;

- ja ir pasliktinājies ūdens ekosistēmu un vides stāvoklis lejpus

hidrotehnisko būvju atrašanās vietai, kā arī visā ietekmētajā upes

posmā un saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu vai

eksperta atzinumu noteiktais minimālais garantējamais caurplūdums

nenodrošina zivju resursu dabisku atražošanos un labu virszemes

ūdeņu stāvokli.

Ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumu saturu nosaka MK noteikumi Nr. 1014

(27.12.2005.) “Ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu

izstrādāšanas kārtība” [12]. Ekspluatācijas noteikumi konkrētam ūdens

objektam jāizstrādā, ja tajā ir plānotas tādas darbības kā meliorācijas sistēmu

vai hidrotehnisko būvju ierīkošana. Šiem noteikumiem jāietver, cita starpā,

minimālā garantējamā caurplūduma (definēts kā “Q min 30d. 95%”) un

ekoloģiskā caurplūduma lielumi, kā arī minimālā vai ekoloģiskā caurplūduma

tehniskais nodrošinājums dotajā ūdenstilpē.

Vēl viens normatīvais dokuments, kas regulē hidrotehnisko būvju darbību, ir

MK noteikumi Nr. 329 (30.06.2015.) “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu

LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"” [13].

Būvnormatīvs neattiecas uz A klases hidroelektrostaciju hidrotehniskajām

būvēm (tās ir būves, kuru avāriju rezultātā rodas draudi cilvēku dzīvībai un

18

veselībai, tiek nodarīts būtisks zaudējums fizisko un juridisko personu

īpašumam un būtisks kaitējums videi).

Būvnormatīvā LBN 224-15 lietoto terminu sadaļā ir noteikts, ka “ekoloģiskais

caurplūdums” ir ūdens pieteces daļa, kas jebkādos aizsprosta hidromezgla

ekspluatācijas apstākļos jānovada hidromezgla lejas bjefā. No otras puses,

termina “minimālais garantējamais caurplūdums” skaidrojums šajā sadaļā nav

sniegts2.

Būvnormatīvs LBN 224-15 nosaka, ka, lai mazūdens periodos lejpus

ūdenskrātuves pēc iespējas saglabātu ūdensteces dabisko stāvokli, ja to

pieļauj dabīgās pieteces apjoms, iztvaikošana un zemākais uzstādinājuma

ūdens līmenis ūdenskrātuvē, būvniecības ieceres dokumentācijā nosaka un ar

tehniskiem paņēmieniem nodrošina:

- minimālo garantējamo caurplūdumu, kuru pieņem kā vasaras 30 dienu

perioda minimālo caurplūdumu ar 95 % nodrošinājumu;

- zivsaimniecībai sevišķi nozīmīgās ūdenstecēs, pamatojoties uz

ūdensteces zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu par darbības

ietekmi uz zivju resursiem, reģionālā vides pārvalde var noteikt

paaugstinātu (līdz vasaras 30 dienu minimālā caurplūduma ar 50 %

nodrošinājumu) ekoloģisko caurplūdumu;

- lai nodrošinātu ūdensteces dabisko bioloģisko resursu un ekosistēmu

saglabāšanu un aizsardzību, reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz

vides eksperta atzinumu par darbības ietekmi uz vides stāvokli, var

noteikt ekoloģisko caurplūdumu.

Būvnormatīvs LBN 224-15 arī nosaka, ka uz ūdenstecēm un ūdenstilpēm,

kurām ir izteikta zivsaimnieciska nozīme, hidroelektrostaciju un cita veida

aizsprostus projektē ar zivju migrācijas būvēm.

MK noteikumi Nr. 505 (01.09.2015.) “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu

LBN 229-15 "A klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves"” [14] nosaka

sekojošo:

- projektējot šādas hidrotehniskās būves, izvēlas tādu tehnisko

risinājumu, kas ļauj tās ekspluatēt pēc iespējas ūdensteces dabiskās

2 Kā paskaidroja Valsts vides dienesta pārstāvis (mutvārdu komunikācijā), ekoloģiskais caurplūdums ir obligāti jānosaka hidroelektrostacijām. Tas nozīmē, ka terminu “minimālais garantējamais caurplūdums” var uzskatīt par mazāk svarīgu. No otras puses, praksē ir piemēri, kad ekoloģiskais caurplūdums tiek noteikts vienāds ar minimālo garantējamo caurplūdumu.

19

pieteces režīmā, lai būves ekspluatācijas laikā būtu iespējams

nodrošināt minimālo garantējamo vai ekoloģisko caurplūdumu

ūdenstecē lejpus hidrotehniskajām būvēm;

- projektējot hidroelektrostaciju kaskādē strādājošas hidrotehniskās

būves, paredz to saskaņotu darbību dažādos ūdenīguma periodos;

- ūdens objektos ar zivsaimniecisku nozīmi A klases hidroelektrostacijas

projektē, izbūvējot zivju ceļu vai paredzot vietu zivju migrācijas ceļu

izbūvei, ja tas ir pieprasīts zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumā par

darbības ietekmi uz zivju resursiem.

MK noteikumi Nr. 27 (15.01.2002.) “Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz

kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot

hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus” [15]

kopumā nosaka 214 upes vai upju posmus, kur aizliegta hidroelektrostaciju

aizsprostu būvēšana un atjaunošana.

MK noteikumi Nr. 118 (12.03.2002.) “Noteikumi par virszemes un pazemes

ūdeņu kvalitāti” [16] kopumā nosaka 123 upes vai upju posmus un 45 ezerus,

kas tiek uzskatīti par prioritārajiem zivju ūdeņiem. saldūdeņi, Šajos ūdeņos

nepieciešams veikt ūdens aizsardzības vai ūdens kvalitātes uzlabošanas

pasākumus, lai nodrošinātu zivju populācijai labvēlīgus dzīves apstākļus.

Tomēr nav skaidras norādes, ka upes vai upju posmi, kas ir uzskaitīti MK

noteikumos Nr. 27 vai noteikumos Nr. 118, ir tās pašas “zivsaimniecībai

sevišķi nozīmīgās ūdensteces”, kas ir minētas Būvnormatīvos LBN 224-15 un

LBN 229-15.

Citi normatīvie akti, kas skar hidrotehniskās būvniecības vides aspektus, ir

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un tam pakārtotie MK noteikumi,

kā arī noteikumi “Par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un

pasākumu programmām”.

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” [17] nosaka, ka tādu objektu

starpā, ar kuriem saistītu darbību ietekmes uz vidi novērtējums ir

nepieciešams, ir:

- aizsprosti vai citas hidrobūves, kas paredzētas ūdeņu aizturēšanai vai

pastāvīgai uzkrāšanai, ja to mākslīgi uzkrātā ūdens tilpums pārsniedz

10 miljonu kubikmetru.

20

Papildus tam, kā darbības, kurām nepieciešams ietekmes uz vidi sākotnējais

izvērtējums, ir uzskaitītas:

- jaunu hidroelektrostaciju būvniecība;

- esošās hidroelektrostacijas rekonstrukcija, kas ietekmē hidroloģisko vai

hidroģeoloģisko režīmu;

- aizsprostu un citu ūdens uzkrāšanai paredzētu konstrukciju būvniecība,

ja ūdens tilpums ūdenskrātuvē pārsniedz 3 000 000 kubikmetrus.

Ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma vai, kur tas ir nepieciešams, ietekmes

uz vidi novērtējuma procedūrai ir jābūt pabeigtai, lai no Reģionālās vides

pārvaldes saņemtu ūdens resursu lietošanas atļauju, atbilstoši MK

noteikumiem Nr. 736.

Likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” pakārtotie MK noteikumi Nr.

157 (23.03.2004.) “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais

novērtējums” [18] nosaka, ka Valsts vides dienests koordinē un pārrauga

ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, kā arī pieņem lēmumu par paredzētās

darbības ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu. Ietekmes uz vidi

novērtējumu koordinē un pārrauga Vides pārraudzības valsts birojs.

Gadījumos, kad pilns ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, Valsts

vides dienests paredzētajai darbībai izsniedz tehniskos noteikumus. Tehniskie

noteikumi tiek ietverti ūdens resursu lietošanas atļaujā.

MK noteikumi Nr. 646 (25.06.2009.) “Noteikumi par upju baseinu apgabalu

apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām” [19] nosaka prasības

attiecīgo plānošanas dokumentu saturam, kas ir pārņemtas no Ūdens

Struktūrdirektīvas.

Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu izstrādes procesā ir

jānosaka ūdensobjektu stāvoklis, balstoties uz kritērijiem, t.sk.

hidromorfoloģiskajiem, kas ir vispārīgā veidā aprakstīti MK noteikumos Nr.

858. UBAP arī ietver slodžu analīzi, tai skaitā:

- novērtē slodzes, kas ietekmē virszemes un pazemes ūdeņu

kvantitatīvo stāvokli;

- apraksta apgabalā veikto noteces regulēšanu (arī hidromelioratīvo

būvniecību) un tās ietekmi uz noteces režīmu vai ūdens bilanci;

- analizē to slodžu, kas rodas ūdens ieguves vai regulāras virszemes

ūdeņu līmeņa vai režīma maiņas rezultātā, būtiskumu;

21

- norāda MVŪO un SPŪO un informāciju par šo objektu

hidromorfoloģiskajām īpašībām, kuras būtiski mainījusi cilvēku darbība.

UBAP arī nosaka vides kvalitātes mērķus virszemes un pazemes

ūdensobjektiem. Pasākumu programmas ir UBAP sastāvdaļa un ietver

pasākumus (tā saucamos “obligātos” un “papildu”), kas ir jāievieš nolūkā

sasniegt vides kvalitātes mērķus. Obligātie pasākumi ir tie pasākumi, kas

jāveic, lai izpildītu prasības, kas noteiktas esošajos normatīvajos aktos.

Papildu pasākumi konkrētajam ūdensobjektam var tikt piemēroti, ja ar obligāto

pasākumu īstenošanu nepietiek, lai sasniegtu vides kvalitātes mērķus un

nodrošinātu virszemes un pazemes ūdeņu stāvokļa uzlabošanos (vai

nepasliktināšanos), atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma prasībām.

Definīcijas, kas Latvijas normatīvajos aktos ir sniegtas minimālajam

garantējamajam caurplūdumam un ekoloģiskajam caurplūdumam, ir

apkopotas tabulā 3.

Tabula 3. “Minimālā garantējamā” un “ekoloģiskā” caurplūduma definīcijas

Normatīvais akts Minimālais garantējamais caurplūdums

Ekoloģiskais caurplūdums

MK not. Nr. 736 Ir jābūt ietvertam ūdens resursu lietošanas atļaujā. Caurplūduma apjoms, kas ir jānodrošina hidrotehnisko būvju lejasbjefā, kā arī visā ietekmētajā upes posmā, ūdensteces ūdens dabiskās pieteces iespēju robežās. Aprēķina kā vasaras 30 dienu perioda vidējo minimālo caurplūdumu ar 95% nodrošinājumu.

Ir jābūt ietvertam ūdens resursu lietošanas atļaujā. Caurplūduma apjoms, kas ir jānodrošina, ja tam ir izvirzītas specifiskas prasības, saskaņā ar atbilstošo ekspertu slēdzienu. Nodrošina zivju resursu dabisko atražošanos. Nodrošina ekosistēmu saglabāšanu un aizsardzību. Nav sniegtas instrukcijas aprēķinam.

MK not. Nr. 1014 Ir jābūt ietvertam ūdens objekta ekspluatācijas noteikumos. Aprēķina kā Q min 30d. 95%.

Ir jābūt ietvertam ūdens objekta ekspluatācijas noteikumos. Nav sniegtas instrukcijas aprēķinam.

MK not. Nr. 329 / Būvnormatīvs LBN 224-15

Nav sniegta minimālā garantējamā caurplūduma definīcija. Aprēķina kā vasaras 30 dienu perioda minimālo caurplūdumu ar 95% nodrošinājumu.

Ūdens pieteces daļa, kāda jebkādos aizsprosta hidromezgla ekspluatācijas apstākļos jānovada hidromezgla lejas bjefā. Var tikt paaugstināts līdz vasaras 30 dienu minimālajam caurplūdumam ar 50% nodrošinājumu, zivsaimniecībai sevišķi nozīmīgās ūdenstecēs. Ekoloģiskais caurplūdums var tikt noteikts, lai nodrošinātu ūdensteces dabisko bioloģisko resursu un ekosistēmu saglabāšanu un aizsardzību (nav sniegtas instrukcijas aprēķinam).

22

3.2. LIETUVAS NORMATĪVO AKTU SISTĒMA

Lietuvas normatīvo aktu sistēmas raksturojums ekoloģiskā caurplūduma jomā

ir atrodams šā dokumenta angļu val. tulkojumā: Deliverable T1.2.1 “Review of

national legislation in the field of water uses”.

IV. SECINĀJUMI

4.1. SECINĀJUMI: LATVIJA

Veicot Latvijas normatīvo aktu sistēmā noteikto prasību analīzi ekoloģiskā

caurplūduma noteikšanas jomā, un salīdzinot šīs prasības ar nosacījumiem,

kas ir ietverti ES normatīvajos aktos, ir iespējams izdarīt sekojošos galvenos

secinājumus:

- Ekoloģiskā caurplūduma un minimālā garantējamā caurplūduma

definīcijas dažādos normatīvajos aktos dažkārt ir pretrunīgas. MK

noteikumos Nr. 329 / būvnormatīvā LBN 224-15 ir noteikts, ka

ekoloģiskajam caurplūdumam ir jābūt nodrošinātam hidromezgla lejas

bjefā. Tai pašā laikā MK not. Nr. 736 sniedz tādu pašu definīciju

minimālajam garantējamajam caurplūdumam, un nosaka specifiskus

gadījumus, kad ir jānodrošina ekoloģiskais caurplūdums. Pēdējais ir

pretrunā ar ŪSD un Vadlīniju dokumentu Nr. 31, jo ekoloģiskais

caurplūdums ir nepieciešamā sastāvdaļa labas ekoloģiskās kvalitātes

sasniegšanai dabiskas izcelsmes ūdensobjektos (un mazie HES,

atbilstoši ECOSTAT sniegtajai informācijai, pamatā nav pietiekami

nozīmīgi, lai noteiktu tos par SPŪO). Ekoloģiskajam caurplūdumam ir

jābūt kā juridiski saistošai prasībai visiem ūdens izmantošanas

veidiem – it īpaši ūdens ieguvei, aizsprostu būvei un caurplūduma

regulēšanai.

- Neskatoties uz to, ka, atbilstoši Valsts vides dienesta sniegtajai

informācijai, ekoloģiskais caurplūdums ir obligāti jānosaka

hidroelektrostacijām, praksē ir piemēri, kad ekoloģiskais caurplūdums

tiek noteikts vienāds ar minimālo garantējamo caurplūdumu.

23

- Instrukcijas minimālā garantējamā caurplūduma aprēķinam ir sniegtas

normatīvajos aktos, bet satur atšķirīgas norādes, proti, vasaras 30

dienu perioda minimālais vai vidējais minimālais caurplūdums ar 95%

nodrošinājumu? Ir arī jāņem vērā, ka “Q min 30d. 95%” ir zema vērtība.

- No otras puses, instrukcijas ekoloģiskā caurplūduma aprēķinam ir

mazāk skaidras; t.i., “vērtība līdz vasaras 30 dienu minimālajam

caurplūdumam ar 50% nodrošinājumu” ir noteikta tikai ūdenstecēm,

kas ir nozīmīgas zivsaimniecībai, un izskatās, ka pārējos gadījumos

ekoloģiskais caurplūdums ir jānosaka balstoties uz eksperta slēdzienu.

- Ekoloģiskā caurplūduma definīcija Latvijas normatīvo aktu sistēma ir

balstīta uz minimālo caurplūdumu un neietver dabiskā caurplūduma

režīma dažādās komponentes. Ir nepieciešama konceptuāli jauna

ekoloģiskā caurplūduma definīcija, kas ietvertu skaidras norādes

gan par caurplūduma apjomu, gan tā dinamiku, un to atbilstību vides

kvalitātes mērķiem.

- Nav sniegti skaidri pierādījumi tam, ka minimālā garantējamā

caurplūduma un ekoloģiskā caurplūduma vērtības ir noteiktas

pietiekami augstas, lai nodrošinātu labu hidromorfoloģisko kvalitāti –

tas ir, atbilstošu, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu

ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības.

- Ekoloģiskajam caurplūdumam ir jābūt kā neatņemamai sastāvdaļai

jaunu ūdens resursu lietošanas atļauju izsniegšanas procedūrā un

esošo atļauju pārskatīšanā.

- Ir jābūt skaidri noteiktai atbildībai par ekoloģiskā caurplūduma

definīcijas apstiprināšanu un tā sasniegšanas pārbaudi, kā arī soda

sankcijām, kad normatīvo aktu prasības ir pārkāptas.

- ECOFLOW projekta aktivitātes sniegs iespēju novērtēt, vai

augstākminētās prasības Latvijas normatīvo aktu sistēmā

nodrošina virszemes ūdeņu labas ekoloģiskās kvalitātes

aizsardzību, kā noteikts Ūdens apsaimniekošanas likumā un MK

noteikumos Nr. 858, atbilstoši ŪSD izvirzītajām prasībām.

24

4.2. SECINĀJUMI: LIETUVA

Secinājumi par Lietuvas normatīvo aktu sistēmas ekoloģiskā caurplūduma

jomā atbilstību ES normatīvajiem dokumentiem ir atrodami šā dokumenta

angļu val. tulkojumā: Deliverable T1.2.1 “Review of national legislation in the

field of water uses”.

V. INFORMĀCIJAS AVOTI

1. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23.

oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā

(Ūdens Struktūrdirektīva).

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:02000L0060-

20141120&qid=1498724306697

(Pēdējā konsolidētā versija, latviski.)

2. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30.

novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu Direktīva). Aizstāj

Padomes Direktīvu 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu

aizsardzību.


20130701&qid=1498724929988


3. Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu,

savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu Direktīva).


20130701&qid=1498725798508


4. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas

Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Eiropas ūdens

resursu aizsardzības konceptuālais plāns (COM/2012/0673).

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52012DC0673

5. ŪSD KIS Vadlīniju dokuments Nr. 31 “Ekoloģiskais caurplūdums Ūdens

Struktūrdirektīvas ieviešanā”.

https://circabc.europa.eu/sd/a/4063d635-957b-4b6f-bfd4-

b51b0acb2570/Guidance%20No%2031%20-

%20Ecological%20flows%20(final%20version).pdf

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:02000L0060-20141120&qid=1498724306697






http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52012DC0673

https://circabc.europa.eu/sd/a/4063d635-957b-4b6f-bfd4-b51b0acb2570/Guidance%20No%2031%20-%20Ecological%20flows%20(final%20version).pdf



25

6. ŪSD KIS Vadlīniju dokuments Nr. 34 “Par ūdens bilances pielietojumu ŪSD

ieviešanas atbalstam”.

https://circabc.europa.eu/sd/a/820ec306-62a7-475c-8a98-

699e70734223/Guidance%20No%2034%20-

%20Water%20Balances%20Guidance%20(final%20version).pdf

7. ECOSTAT ziņojums “Par vienotu pieeju ietekmi mazinošo pasākumu

piemērošanai, lai sasniegtu labu ekoloģisko potenciālu HES uzpludinājumu

ietekmētajos stipri pārveidotajos ūdensobjektos”.

https://circabc.europa.eu/sd/a/933d3d60-988b-464a-8a4f-

459aa968fd0b/h_desktoppubsyjrc%20reportjrc103830kj-na-28413-en-n.pdf

8. ŪSD KIS Vadlīniju dokuments Nr. 4 “SPŪO un MVŪO identificēšana un

noteikšana”.

https://circabc.europa.eu/sd/a/f9b057f4-4a91-46a3-b69a-

e23b4cada8ef/Guidance%20No%204%20-

%20heavily%20modified%20water%20bodies%20-

%20HMWB%20(WG%202.2).pdf

9. Ūdens apsaimniekošanas likums (12.09.2002.).

https://likumi.lv/doc.php?id=66885

10. MK noteikumi Nr. 858 (19.10.2004.) “Noteikumi par virszemes

ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un

antropogēno slodžu noteikšanas kārtību”.


11. MK noteikumi Nr. 736 (23.12.2003.) “Noteikumi par ūdens resursu

lietošanas atļauju”.


12. MK noteikumi Nr. 1014 (27.12.2005.) “Ūdens objektu ekspluatācijas

(apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtība”.


13. MK noteikumi Nr. 329 (30.06.2015.) “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu

LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"”. Aizstāj MK

noteikumus Nr. 631 (26.08.2005.).

https://likumi.lv/ta/id/274993

14. MK noteikumi Nr. 505 (01.09.2015.) “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu

LBN 229-15 "A klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves"”. Aizstāj MK

noteikumus Nr. 852 (19.10.2006.).


15. MK noteikumi Nr. 27 (15.01.2002.) “Noteikumi par upēm (upju posmiem),

uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot

hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus”.


https://circabc.europa.eu/sd/a/820ec306-62a7-475c-8a98-699e70734223/Guidance%20No%2034%20-%20Water%20Balances%20Guidance%20(final%20version).pdf



https://circabc.europa.eu/sd/a/933d3d60-988b-464a-8a4f-459aa968fd0b/h_desktoppubsyjrc%20reportjrc103830kj-na-28413-en-n.pdf

https://circabc.europa.eu/sd/a/933d3d60-988b-464a-8a4f-459aa968fd0b/h_desktoppubsyjrc%20reportjrc103830kj-na-28413-en-n.pdf

https://circabc.europa.eu/sd/a/f9b057f4-4a91-46a3-b69a-e23b4cada8ef/Guidance%20No%204%20-%20heavily%20modified%20water%20bodies%20-%20HMWB%20(WG%202.2).pdf











26

16. MK noteikumi Nr. 118 (12.03.2002.) “Noteikumi par virszemes un

pazemes ūdeņu kvalitāti”.


17. Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (14.10.1998.).


18. MK noteikumi Nr. 157 (23.03.2004.) “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz

vidi stratēģiskais novērtējums”.


19. MK noteikumi Nr. 646 (25.06.2009.) “Noteikumi par upju baseinu apgabalu

apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām”. Aizstāj MK

noteikumus Nr. 283 (30.05.2003.).






pĀrskats par nacionĀlo likumdoŠanu Ūdens … · ūdens ekosistēmām, lai nodrošinātu to...

Documents