programma 5-9 klm.ldb.lv/ieskats/lv_5_9_programma/assets/common/... · 2014. 9. 12. · un...

1

Vēsma Veckāgana, Zenta Anspoka, Egina Birzgale L at v i e š u va Lo d a 5. — 9. k L a s e i P r o g r a m m a

i e v a d sLatviešu valodas programma izstrādāta saskaņā ar LR Vispārējās izglītības likumu (1999),

Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1027 «Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem» (spēkā no 23.12.2006.). Tajā norādīts latviešu valodas mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi, katrai klasei paredzētais mācību laiks, mācību saturs un sasniedzamais rezultāts pa klasēm, kā arī mācību satura apguves metodes un paņēmieni, mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni.

Mūsdienu sabiedrībā notiekošie procesi (integrācija, globalizācija, dažādu sarežģītu tehnoloģiju attīstība u. c.) nosaka vajadzību skolēnu sagatavot dzīvei demokrātiskā, daudzkultūru vidē, kurā, no vienas puses, pastāv izteikta kultūru, etniskā, reliģiskā, sociālā u. c. dažādība, no otras puses, arī nevienlīdzība pieredzes, iespēju, vajadzību u. c. ziņā. Valodu mācīšana un mācīšanās nav atraujamas no šī laika vajadzībām. Mutvārdu un rakstu runas prasme nepieciešama ikvienam cilvēkam dažādos dzīves posmos un dažādās situācijās. Arī pusaudzim, lai spētu savu pieredzi sakārtot un nodot citiem, iegūt jaunu pieredzi, paš apliecināties, paužot savas sajūtas vai izjūtas. Runas prasme ir kompleksa prasme, jo sevī ietver «vajadzību pārzināt valodas gramatiku, valodas izrunas sistēmu, vārda melodiju, vārdu krājumu un saprast vārda nozīmes dažādos kontekstos, prasmi lietot valodu dažādās situācijās, un pie tam to darīt atbilstoši valodas kultūras, valodas lietojuma tradīcijām, rēķinoties arī ar dialektiem, valodas stilu un valodas lietojuma vidi». (Bahmans, 1990.)

Valodas apguves līmenis ietekmē cilvēka dzīvesdarbību, ietver sevī ne tikai izglītojošo aspektu, bet arī personības humāno vērtību izkopšanu, praktiskās pieredzes, tai skaitā, arī patstāvīgās mācīšanās prasmju, attīstību. No tā izriet, ka runas prasmes attīstīšana ir mērķ tiecīgs process, kurā vienādi svarīgs gan saturs, gan metodika.

Atbilstoši teorijām par izziņas darbības aktivizēšanu mācību procesā (J. Arājs, A. Špona, I. Žogla u. c.) savstarpējā saistībā tiek skatītas gan vajadzības, gan motīvi, kas stimulē skolēnu mācīties. Pamatā tam ir arī atziņa, ka «dzimtās valodas mācību procesā lingvistiskās vides klātesamības apziņa ir pastiprināma, lai pusaudzis mērķtiecīgi iepazītu šo īpašo un unikālo jomu — valodas pasauli — kā aizraujošu izziņas un izpētes objektu». (Laiveniece, 2003.)

Valodas likumsakarību apguve paredzēta ne tikai tāpēc, lai skolēns tās zinātu un prastu izmantot savā valodas lietotāja praksē, bet arī tāpēc, lai skolēnā rastos interese par latviešu valodu kā izcilu bagātību.

Mācību programmas autori ņēmuši vērā, kāds mācību saturs un kādā līmenī ticis piedā

vāts sākumskolā, lai dotu iespēju skolēnam nepārtraukti to atcerēties un, uz tā balstoties, paplašināt savu pieredzi.

Programmā, tāpat kā standartā, mācību saturs un sasniedzamie rezultāti tiek atspoguļoti 4 kompetencēs — valodas, komunikatīvajā, sociokultūras un mācīšanās kompetencē.

Valodas kompetence ir spēja uztvert valodu kā zīmju sistēmu, izprast un izmantot visu valodas līmeņu elementus, lai dažādās dzīves darbības situācijās uztvertu un veidotu literārās valodas normām atbilstošu tekstu mutvārdos un rakstveidā.

Komunikatīvā kompetence ir spēja ar valodas līdzekļiem īstenot dažādus saziņas uzdevumus, veidot un uztvert mutvārdu un rakstveida tekstu, apzināti izmantot valodas līdzekļus sava saziņas mērķa sasniegšanai, novērtēt saziņas procesa efektivitāti.

Sociokultūras kompetence ir zināšanas un sapratne par sociālo un kultūras vidi, kurā valoda tiek lietota, un prasme šīs zināšanas izmantot, lai, nezaudējot savu etnisko identitāti, sazinātos un saprastos daudzkultūru sabiedrībā.

Mācīšanās kompetence ir spēja izziņas procesā izmantot racionālus darba paņēmienus, atbilstošus informācijas avotus un tehnoloģijas, kā arī prasme patstāvīgi pilnīgot savu personību, bagātināt pieredzi.

Kompetences raksturo zināšanas, prasmes, pieredze, vērtības un attieksmes, tāpēc kompetencēs ietvertais saturs ir plašs un daudzveidīgs, ko var nodrošināt dažādas didaktiskās pieejas.

Latviešu valodai kā dzimtās valodas mācību priekšmetam ir uzdevums veidot speciālās lingvistiskās zināšanas un prasmes (valodas kompetence), kas ietver valodas runas un rakstu prasmi, valodas sistēmas izpratni. Valodas zināšanas tiek izmantotas saziņas situācijās (komunikatīvā kompetence) un liecina par cilvēka kultūru. Tajā paša laikā latviešu valoda ir arī citu mācību priekšmetu apguves līdzeklis.

Vispārīgās prasmes — spēja abstrahēties, analizēt, secināt, salīdzināt, saskatīt analoģijas — cieši saistītas ar komunikatīvajām prasmēm — uztvert, saprast un vērtēt tekstā pausto informāciju, izteikt sakarīgi savas domas, tās argumentēt, sadarboties, organizēt un patstāvīgi strādāt, iepazīt savas un citu tautu saskarsmes tradīcijas u. c., kas aprakstītas sociokultūras kompetencē un mācīšanās kompetencē, ir arī citu mācību priekšmetu uzdevumi, un bieži vien to rezultāti nav sasniedzami, apgūstot vienu tematu. Tie ir atkarīgi no skolotāja izvēlētājām mācību metodēm, mācību satura un visas skolas mācību procesa, kas kompleksi veido skolēna komunikatīvo kompetenci kopumā.

Skolotājs, programmu īstenojot, pamatojas uz humānistisko mijiedarbības didaktisko modeli (A. Maslovs, K. Rodžers, Š. Amonašvili u. c.), uz kognitīvo teoriju orientēto didaktisko modeli (Ž. Piažē, B. Blūms, Ļ. Vigockis u.c.) un komunikatīvo didaktisko modeli (D. Hofmanis, K. Šēlers, J. Hābermāss u. c.).

Humānistiskās mijiedarbības modelis respektē skolēnu vajadzības un intereses. Mācību procesā tiek sekmēta skolēna motivācija, līdzdalība un līdzatbildība. Skolotājs pedagoģiskajā procesā sniedz atbalstu skolēnam, tiek nodrošināta individuāla un diferencēta pieeja. Mācību vide sekmē pozitīvu saskarsmi un savstarpēju uzticību, un skolēnu radošo aktivitāti.

2

Kognitīvo teoriju modelī galvenais ir izpratnes veidošana, izziņas spēju attīstīšana. Mācību vide sekmē problēmu risināšanas spējas, attīsta domāšanas spējas, veicina iztēli, intuīciju un radošu attieksmi pret mācību procesu.

Komunikatīvajā modelī tiek attīstītas sadarbības un saziņas prasmes. Mācības notiek informācijas apmaiņas ceļā, apzināti izmantojot iegūtās valodas prasmes. Saziņas situāciju veidošanā ir iespējama diferencēta un individuāla pieeja.

Pēc mācību programmas ir veidots komplektizdevums «Latviešu valoda 1.—9. klasei». 1.—4. klases komplektizdevuma autore ir profesore Z. Anspoka. Komplektizdevumus «Latviešu valoda 5.—9. klasei» ir veidojis autoru kolektīvs V. Veckāganas vadībā.

Programmas struktūraLatviešu valodas mācību priekšmeta programmu veido šādas daļas:

1. Mācību priekšmeta mērķis. 2. Mācību priekšmeta uzdevumi.3. Mācību satura vispārīgs raksturojums.4. Mācību satura apguves secība, apguvei paredzētais laiks un sasniedzamais rezultāts

atbilstoši mācību priekšmeta standarta mērķim 5. klasē.5. Mācību satura apguves secība, apguvei paredzētais laiks un sasniedzamais rezultāts




atbilstoši mācību priekšmeta standarta mērķim 9. klasē.9. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9. klasi (atbilstoši Ministru kabi

neta 2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1027 «Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem»).

10. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni.11. Mācību satura apguvei izmantojamā metodika.

Programma ir veidota pa klasēm, katrai klasei mācību saturs sadalīts 7 nodaļās — septiņos lielajos tematos, kas veidoti atbilstoši standartā izvirzītajām prasībām. Katram tematam ir norādīti kopīgie lielie uzdevumi, kas sīkāk sadalīti apakštematu uzdevumos un strukturēti tabulā pa četrām kompetencēm, akcentējot dominējošo kompetenci. Konkrētais darbības vārds (atkārto, mācās, zina, nostiprina) norāda, vai attiecīgā kompetence vēl tikai tiek apgūta vai jau var pārliecināties par tās rezultātu. Apakštemati programmā ir saskaņoti ar apakštematiem V. Veckāganas un autoru kolektīva veidotajos komplektizdevumos 5.—9. klasei. Gan lielajiem tematiem, gan apakštematiem ir norādīts optimālais stundu skaits.

Programmā lietotie saīsinājumi:MG — V. Veckāganas mācību grāmata;DB — komplektizdevuma darba burtnīca;DL — darba lapas, kas iekļautas Skolotāja grāmatā.

1. mācību priekšmeta mērķisLatviešu valodas mācību priekšmeta mērķis pamatizglītībā ir attīstīt izglītojamā kom

petenci latviešu valodā, prasmi sazināties latviešu valodā, apzināties valodas nozīmi savas personības izveidē, nacionālās identitātes saglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā.

2. mācību priekšmeta uzdevumiPamatojoties uz latviešu valodas kā mācību priekšmeta mērķi, 4.—6. klasē paredzēts

radīt skolēnam iespējuo pilnveidot prasmi mērķtiecīgi izvēlēties valodas līdzekļus atbilstoši saziņas situācijai un

mērķim,o pilnveidot klausīšanās, lasīšanas, runāšanas un rakstīšanas prasmes,o pilnīgot prasmi izteikt un pamatot savas domas mutvārdos un rakstveidā,o attīstīt savas pašizpausmes un radošās prasmes,o veidot izpratni par valodas sistēmas likumsakarībām un funkcionēšanu valodā,o saprast un ievērot mācītās pareizrunas un pareizrakstības normas,o izprast un apzināties valodas lomu cilvēka dzīvē, sabiedrībā un tautas kultūrā,o attīstīt prasmi analizēt un vērtēt savu valodu, pilnīgot to,o iepazīt un pētīt informāciju par valodas izcelšanos un latviešu valodas rakstības attīstību,o izkopt prasmi izmantot mācību līdzekļus, uzziņu literatūru, mūsdienīgas informācijas

tehnoloģijas valodas mācīšanās procesā,o sekmēt valodas mācību organizēšanas un plānošanas, kā arī rezultātu prognozēšanas

un analīzes prasmju attīstību.7.—9. klasē paredzēts radīt skolēniem iespēju

o veidot sapratni par valodu kā kultūras parādību un kultūras saglabāšanas līdzekli;o nostiprināt zināšanas pareizrakstībā un pareizrunā un pilnīgot to izmantošanu mut

vārdos un rakstos;o izprast valodas sistēmu un tās likumus;o pilnīgot prasmi analizēt savu un citu valodu;o pilnīgot saziņas prasmes atkarībā no saziņas situācijas, apzināti izvēloties dažādus

valodas līdzekļus;o pilnīgot savas valodas vārdu krājumu;o pilnīgot savas pašizpausmes un radošās prasmes.

3

Visās izglītības jomās tiek ietverti izglītošanas aspekti, resp., mācīšanās un praktiskā darbība, kuras galvenie uzdevumi 7.—9. klasē ir:o prasme patstāvīgi plānot, organizēt un īstenot mācīšanos;o dažādu zināšanu un prasmju apgūšana un lietošana praktiskā darbībā;o prasme mācību procesā izmantot dažādu veidu informāciju, konsultēties, atrast palī

dzību;o prasme izmantot modernās tehnoloģijas.

3. mācību satura vispārīgs raksturojumsMācību priekšmeta programmā piedāvātais latviešu valodas mācību satura izkārtojums

veidots ar mērķi saistīt valodas sistēmas izpēti un skolēnu komunikatīvo, valodas, sociokultūras un mācīšanās prasmju attīstību.

Latviešu valodas mācību priekšmeta obligātais saturs mācību priekšmeta standartā «Latviešu valoda» strukturēts 3 daļās: komunikatīvā kompetence, valodas kompetence, sociokultūras kompetence, visi mācību priekšmeti ietver sevī arī mācīšanās kompetenci. Mācību priekšmeta programmā iekļauts ne vien detalizēts 5.—9. klasē apgūstamais obligātais mācību saturs atbilstoši mācību priekšmeta standarta prasībām, bet arī katrā klasē piedāvāts mācību satura izkārtojums kompetenču aspektā, tādējādi akcentējot skolēnu pētnieciskās darbības un četru valodas prasmju attīstīšanu mijiedarbībā.

Mācību satura apguve atkarībā no mācību mērķa un situācijas mācību komplektizdevumā tiek piedāvāta vienlaikus trijos līmeņos — teksta, teikuma un vārda līmenī. Tāda pieeja nodrošina skolēnu loģiskas runas un rakstu prasmes kvalitāti. Skolēns mācās saskatīt valodas likumsakarības un izmantot mutvārdu un rakstu runā atbilstoši valodas kontekstam.

Teksta līmenī skolēns mācās par tekstu kā valodas un komunikatīvu vienību. Teikuma līmenī skolēns mācās par teikumu kā valodas un komunikatīvu vienību, un vārda līmenī tiek apgūtas zināšanas par vārdu kā valodas vienību un veidota izpratne par vārda funkcionālo lietojumu saziņas procesā. Rezultātā tiek sekmēta skolēna kā lingvāli kompetentas personības attīstība.

Mācību priekšmeta programmā mācību saturs katrā klasē sadalīts 7 nodaļās. 1.—6. nodaļā skolēns secīgi apgūst valodu iepriekš raksturotajos līmeņos. 7. nodaļā paredzētais mācību saturs noderēs atkārtošanai, mācību sasniegumu analīzei, pašvērtēšanai un vērtēšanai.

Katrā no piedāvātajām nodaļām mācību priekšmetu programmā paredzēti temati, kuru apguve palīdz sasniegt paredzētos mācību uzdevumus.

Lai īstenotu mācību programmu, mācību stundas ieteicamā struktūra:o mācīšanās ierosināšana (skolēnu motivēšana darba uzdevumam, iepriekšējās pieredzes

aktivizēšana);o mācību meklējumdarbība, ar mērķi diferencēti un lietišķi atbalstīt skolēnus viņu pie

redzes paplašināšanas procesā;

o mācību darba rezultātu salīdzināšana, izvērtēšana un jaunu problēmu izvirzīšana);o stundas noslēguma daļa (iespējama mājās patstāvīgi veicamo uzdevumu izvēle, ko

mentāri par to norisi u. c.).Šāda stundas struktūra nodrošinās skolēncentrētu mācību procesu, kurā nevis skolo

tājs deklarēs mērķus un uzdevumus, bet skolēni aktīvi piedalīsies to izvirzīšanā un aktīvi meklēs līdzekļus to īstenošanai. Skolotāja loma būs mērķtiecīgi šo procesu vadīt, sniegt individuālu palīdzību atbilstoši konkrētajām vajadzībām.

Tā kā standarts norāda skolēnu sasniegumus 3., 6. un 9. klases beigās, tālāk norādīts mācību saturs 4.—6. klasei un 7.—9. klasei.

valodas kompetence 4.—6. klaseiVispārīgie valodniecības jautājumi. Valoda kā zīmju sistēma. Valodas pamatfunk

cijas.Vārds. Fonētika. Skaņas un burti. Alfabēts. Patskaņi, divskaņi, līdzskaņi, zilbe. Ortogrāfija. Ortogrāfijas principi.Morfoloģija. Vārda sastāvs, celms un izskaņa. Vārdu darināšana ar izskaņām un prie

dēkļiem. Atvasinātu vārdu pareizrakstība. Salikteņi, to darināšana un pareizrakstības nosacījumi.

Lietvārdi, to iedalījums sugas vārdos un īpašvārdos. Lietvārdu dzimte, skaitlis un locījums, deklinācijas.

Īpašības vārdi. To dzimte, skaitlis un galotnes (noteiktā un nenoteiktā), salīdzināmās pakāpes.

Skaitļa vārdi, to iedalījums pamata un kārtas skaitļa vārdos, lokāmie un nelokāmie skaitļa vārdi.

Vietniekvārdi, to iedalījums.Nelokāmās vārdšķiras, to pazīmes.Leksikoloģija. Vārdu krājums. Viennozīmīgi un daudznozīmīgi vārdi. Vārda tiešā un

pārnestā nozīme. Vārdi ar emocionālu nokrāsu. Pamazināmie vārdi. Apvidvārdi, svešvārdi, sarunvalodas vārdi. Frazeoloģismi. Vārdnīcas, to veidi.

Stilistika. Valodas funkcionālie stili — zinātnes valodas stils, lietišķais valodas stils, sarunvalodas stils un publicistikas valodas stils.

Teikums. Sintakse. Teikumu iedalījums pēc izteikumu mērķa. Vienkāršs nepaplašināts un vienkāršs paplašināts teikums. Teikuma virslocekļi (teikuma priekšmets un izteicējs) un palīglocekļi (apzīmētājs, papildinātājs, apstākļi). Vienlīdzīgi teikuma locekļi, to saistīšanas līdzekļi. Uzruna. Tiešā runa. Salikts teikums — salikts sakārtots un salikts pakārtots teikums.

Interpunkcija. Pārskats par pieturzīmju lietošanu vienkāršā un saliktā teikumā.Teksts. Noraksti, diktāti, atstāstījumi, vēstījuma un apraksta tipa domraksti. Teksta

plānošana. Teksta temats un virsraksts. Uzmetuma, melnraksta un tīrraksta veidošana. Intervija. Intervijas pieraksts.

4

valodas kompetence 7.—9. klaseiVispārīgās valodniecības jautājumi. Valoda kā zīmju sistēma. Valodas funkcijas, attīs

tība un pārmaiņas. Funkcionālie un emocionāli ekspresīvie stili.Fonētika. Pozicionālās skaņu mijas. Priekšstats par vēsturiskajām skaņu mijām un

vēsturisko līdzskaņu zudumu.Leksikoloģija. Speciālā leksika: termini un profesionālismi. Leksikas slāņi, frazeoloģismi,

emocionāli ekspresīvā leksika, vārdu nozīmes.Morfoloģija. Vārdšķiru sistēma. Nomenu un pronomenu raksturojums un pareizrakstī

ba. Nelokāmo vārdšķiru raksturojums un pareizrakstība. Gramatiskā homonīmija. Darbības vārdu raksturojums: īstenības, atstāstījuma, vajadzības, pavēles un vēlējuma izteiksme. Izteiksmju veidošana, laika formas, lietošana un pareizrakstība. Darbības vārdu divdabju formas. Divdabju iedalījums, veidošana, lietošana un pareizrakstība. Divdabju izmantojums salikto laiku veidošanā.

Sintakse. Teikuma locekļi, to iedalījums pēc apjoma. Teikuma virslocekļi, teikuma galvenais loceklis. Teikuma palīglocekļi: papildinātājs, apstākļi, apzīmētājs, pielikums. Vienlīdzīgi teikuma locekļi un to saistīšanas līdzekļi.

Teikuma locekļu savrupināšana: savrupināts pielikums, apzīmētājs, teikuma priekšmets, apstākļi, divdabja teiciens.

Iespraudumi: iesprausti vārdi un iesprausti teikumi.Salikts teikums. Sintaktiskie sakari starp salikta teikuma daļām: sakārtojums un pa

kārtojums. Salikts sakārtots un salikts pakārtots teikums. Palīgteikumu veidi. Vienlīdzīgi palīgteikumi, palīgteikumu tiešs un pakāpenisks pakārtojums. Jaukts salikts teikums. Divdabim pakārtots palīgteikums un tiešā runa.

Paskaidrojošas vārdu grupas. Tiešās runas teikumi. Citāti.Nepilni teikumi.Teksts. Informācijas apkopošana shēmās, diagrammās, tabulās. Pārspriedums. Teksta

plānošana, rediģēšana, pilnīgošana un kvalitātes vērtēšana. Konspekts, tēzes. Referāts.

komunikatīvā kompetence 4.—6. klaseiSaziņas situācija: vieta, laiks, mērķis, temats un dalībnieki. Mutvārdu un rakstveida

saziņa. Sarunas iesākšana, jautājumu un atbilžu veidošana, sarunas beigšana. Informācijas ieguves avots — intervija.

Klausīšanās un runāšana. Dzirdēts teksts kā veselums, tā temats, galvenā doma. Klausīšanās nozīme. Runāšanas prasmes pilnīgošana, apzināti izvēloties valodas līdzekļus. Jautājumu un atbilžu veidošana par mācību saturu. Lasīta, dzirdēta teksta atstāsts. Stāstījums par savu pieredzi, dzirdēto, lasīto, pārdzīvoto.

Lasīšana. Pareiza, apzināta, veikla un izteiksmīga lasīšana. Detalizētā un izlases lasīšana. Temata un galvenās domas uztvere un izpratne. Informācijas izvērtēšana.

Rakstīšana. Glīts un pareizs skolas raksts, ievērojot mācītās ortogrāfijas normas. Informācijas vākšana, pieraksts, apkopošana un rezultāta demonstrēšana.

Informācijas ieguves avoti (sarunas, grāmatas, preses izdevumi, televīzija un radio).Klausīšanās un lasīšanas nozīme informācijas ieguves procesā.

komunikatīvā kompetence 7.—9. klaseiPersonu saziņa. Runas satura un uzstāšanās plānošana un īstenošana. Diskusija, dis

kusijas temats, jautājumi, savas attieksmes paušana diskusijā. Informācijas apkopošana tabulās, shēmās un diagrammās, šīs informācijas pārveidošana vārdiskajā informācijā.

Saziņas temats, problēma, ideja, plāns. Saziņas veidi un līdzekļi.Oficiālā un privātā saziņa, oficiāls ielūgums, apsveikums, aicinājums, vēstule, lūgums.

Informācijas ticamība, būtiskums un daudzveidība.Klausīšanās un runāšana. Klausīšanās un runas izvērtēšana atbilstoši saziņas situācijai

un informācijas būtiskumam, ticamībai.Valodas līdzekļu izvēle oficiālajā un privātajā saziņā. Runas plānošana un veidošana

atbilstoši saziņas situācijai. Viedokļu argumentācija. Teksta un runas kvalitāte.Lasīšana. Dažādu lasīšanas stratēģiju izmantošana. Autora komunikatīvais nolūks.

Galvenie teksta veidošanas līdzekļi un paņēmieni. Informācijas kritiska izvērtēšana un izmantošana.

Rakstīšana. Rakstveida atstāsts ar pārsprieduma elementiem. Pieraksta tehnikas: tabulas, shēmas, diagrammas. Rakstītāja kultūras vērtēšana.

sociokultūras kompetence 4.—6. klaseiDzimtā valoda, valsts valoda un minoritātes valoda. Runas kultūra un etiķete dažādās

formālās un neformālās saziņas situācijās. Kulturoloģiska informācija tekstā.

sociokultūras kompetence 7.—9. klaseiValodu situācija un valodas politika; valsts valoda, dzimtā valoda un minoritātes valoda.

Pasaules valodu daudzveidība.Dzimtās valodas vārdu krājuma bagātināšana.Runas kultūra un etiķete dažādās saziņas situācijās.

mācīšanās kompetence 4.—6. klaseiIegūto zināšanu un prasmju izmantojums citos mācību priekšmetos un sadzīvē. Mācī

šanās stratēģijas atbilstoši mērķim un uzdevumam. Efektīvi paņēmieni valodas uzdevumu veikšanai. Informācijas ieguve, sniegšana un novērtēšana mācību procesā un sadzīvē.

mācīšanās kompetence 7.—9. klaseiInformācijas pieraksta tehnikas. Uzziņu literatūras, vārdnīcu, IT izmantošana. Metodes

un paņēmieni valodas prasmju pilnveidei. Mācīšanās stratēģiju izmantošana valodas jautājumu apguvei.

5

4. mācību satura apguves secība, apguvei paredzētais laiks un sasniedzamais rezultāts atbilstoši mācību priekšmeta standarta mērķim 5. klasē

Mācību satura apguves plānojums sadalīts nodaļās un tematos atbilstoši V. Veckāganas un autoru kolektīva veidotajam mācību līdzekļu komplektizdevumam «Latviešu valoda 5. klasei». Katrai nodaļai izvirzīti mācību uzdevumi saistībā ar mācību priekšmetu standartu. Mācību uzdevumu izpildei konkrētais mācību saturs atrodams komplektizdevumā.

Tematiem norādīts ieteicamais stundu skaits un paredzētais mācību satura apguves līmenis valodas strukturāli funkcionālās sistēmas apakšsistēmās.

Sasniedzamo gala rezultātu un procesā apgūstamo prasmju atspoguļošanai izmantota kompetenču (valodas, komunikatīvās, sociokultūras un mācīšanās) struktūra.

Mācību programma paredzēta 175 mācību stundām gadā, stundu norādēm pie katra temata ir informatīvs raksturs.

VALODAS UN RAKSTĪBAS RAŠANĀS UN NEPIECIEŠAMĪBA (25 stundas)

Mācību uzdevumi

• Mācīties apzināties turpmākos mācību mērķus, rast motivāciju valodas mācībām.• Mācīties izprast valodas nozīmi cilvēku dzīvē, izturēties ar cieņu pret citām valodām, savu valodu, dialektiem.• Mācīties izprast valodu kā zīmju sistēmu, atšķirt valodas zīmes (vārds, skaņa, burts) no citām zīmju sistēmām.• Mācīties ievērot runātāja un klausītāja kultūru saziņas procesā.

temats stunduskaits valodas kompetence komunikatīvā kompetence sociokultūras kompetence mācību kompetence

5. klases mācību saturs un komplektizdevuma struktūra

2 Atkārto vēstules rakstīšanas galvenos nosacījumus, teksta trīsdaļīgo plānojumu, adreses pierakstu.

Iepazīstas ar 5. klases mācību saturu, nodaļām, izmantojot grāmatas un burtnīcas satura rādītājus, autores ievadvēstuli.

Pārdomā, kas ir mācību process, apzinās savu mācīšanās stilu. Mācās vērtēt, vai prot glīti un pareizi norakstīt un pierakstīt tekstu.

Izvirza mācību mērķus latviešu valodas stundām 5. klasē.

valoda — sazināšanās līdzeklis

3 Zina, ka valodai ir saziņas funkcija.Glīti un pareizi noraksta un pieraksta

diktētus vārdus un teikumus. Saprot vispārlietojamās leksikas nozīmi.

Mācās izprast valodas saziņas funkciju, verbālo saziņas līdzekļu un neverbālo saziņas līdzekļu (mīmikas, žestu) nozīmi saziņas procesā.

Mācās noteikt, kādas emocijas atspoguļojas cilvēka sejā, kā mīmika papildina valodu.

Mācās paplašināt dzirdētu tekstu un pierakstīt to.Mācās noteikt lasīta teksta temata un galvenās

domas saistību.Uztver teikumā izteikto domu.

Mācās saskatīt tekstā ietverto informāciju par valodu.

Mācās vērtēt savu rokrakstu.

6


valodas izcelšanās 5 Zina izplatītākās valodas izcelšanās hipotēzes — skaņu atdarināšanas teorija, skaidrojums Bībelē, evolucionārā teorija.

Iepazīst jēdzienus dzīva valoda, mirusi valoda.

Mācās noteikt lasītā informatīvā tekstā galveno domu un pamatojumu tai.

Mācās saīsināti pierakstīt dzirdētu tekstu.Mācās uztvert konkrētas detaļas dzirdētā tekstā,

atstāstīt tekstu mutiski un rakstveidā īsi. Mācās formulēt domu teikumā.Lasa pareizi, veikli.

Mācās saskatīt tekstā ietverto informāciju par valodas vēsturi

Mācās atrast sev nepieciešamo informāciju, izmantot to savā darbībā, vērtēt informāciju — ticama vai neticama.

Mācās sistematizēt informāciju sadarbojoties grupā.

valoda kā bagātība 6 Iepazīst jēdzienus dialekts, apvidvārds, valsts valoda, literārā valoda, neliterārā valoda, svešvārds.

Iepazīstas ar augšzemnieku un lībiskā dialekta tekstu paraugiem, mācās saskatīt dialektu skaistumu un daudzveidību.

Saskata un saklausa atšķirību vidus dialekta, lībiskā dialekta un augšzemnieku dialekta vārdos.

Zina, ka dialektos vārdus mēdz izrunāt ar atšķirīgām skaņām kā literārajā valodā.

Salīdzina apvidvārdus ar literārās valodas vārdiem.

Mācās rakstīt lasīta teksta plānu, veidojot virsrakstus fragmentiem.

Attīsta lasīšanas kompetenci — lasa populārzinātniskus tekstus par valodu, mācās noteikt informatīva teksta (lasīta un dzirdēta) tematu un galveno domu.

Mācās gatavot īsu stāstījumu pēc plāna un iepriekš noteiktiem kritērijiem un uzstāties ar to.

Mācās klausīties un vērtēt citu uzstāšanos.

Zina, ka ir dzimtā valoda, valsts valoda un svešvaloda. Mācās izprast dzimtās valodas un svešvalodu nozīmi cilvēku dzīvē.

Zina, ka ir literārā valoda un dialekti, izprot dialektu nozīmi nacionālajā kultūrā. Mācās aizstāt neliterāro vārdu «tops» ar citiem vārdiem.

Salīdzina latviešu un lietuviešu valodas vārdus, mācās saskatīt to līdzību un atšķirību.

Mācās veidot projektu, rast mācību motivāciju, apkopot iepriekš gūtās zināšanas.

Izstrādā projektu «Kāpēc cilvēkam jāmācās dzimtā valoda?».

rakstības attīstībaLatviešu valodas rakstība

4 Mācās izprast, ka ir dažādas zīmju sistēmas, atšķirt valodas zīmes (skaņas, burti, vārdi) no citām zīmju sistēmām.

Atkārto alfabētu, noskaidro tā nozīmi valodā.

Formulē teksta un rindkopu virsrakstus, mācās veidot plāna punktus.

Veido sarakstu alfabēta secībā, pareizi lietojot pieturzīmes teikumu pierakstā.

Mācās mērķtiecīgi klausīties — uztvert konkrētas detaļas dzirdētā tekstā.

Pēta, kā dažādos laikos pierakstīti patskaņi un divskaņi latviešu valodā, kā rakstība dažādos laikos atšķiras.

Mācās lasīt vārdus, kas rakstīti fraktūrā, izmantojot atbilstošu burtu paraugus.

Mācās lasīt tekstu, novērtējot tekstā ietverto informāciju (zināma vai nezināma, neskaidra, interesanta).

Izstrādā projektu «Dažādu laiku grāmatu izstāde».

Latviešu valodas skaņas

5 Zina alfabētu, prot to izmantot, sistematizējot vārdus.

Atkārto skaņu dalījumu (līdzskaņi, patskaņi, divskaņi).

Dala vārdus zilbēs pārnešanai jaunā rindā atkarībā no blakus esošiem līdzskaņiem.

Saīsina vārdus (aiz līdzskaņa).Raksta pārbaudes darbu par alfabētu un

patskaņiem.

Mācās prezentēt savu darbu — uzstāties klases priekšā ar sagatavotu tekstu.

Mācās pārbaudīt un vērtēt savu darbu.

Iepazīst teorijas sistematizēšanas principus mācību grāmatā.

Mācās sistematizēt apgūtās zināšanas, veidojot vienkāršu domu karti.

Mācās pārbaudīt un novērtēt pats savu darbu.

7

TEKSTA PLĀNOŠANA, DOMĀŠANA, RAKSTĪŠANA (17 stundas)

Mācību uzdevumi

• Mācīties veidot tekstu, izmantojot dažādus ideju pieraksta veidus («prātavētra») un grafiskos organizatorus («ideju tīkls», «ideju zirneklis»).• Mācīties noteikt teksta temata un galvenās domas saistību.• Mācīties daudzveidīgi plānot tekstu, un veidot patstāvīgi tekstu plānveidīgi.• Mācīties atšķirt teksta tipu un veidot savu tekstu atbilstoši teksta tipam.• Mācīties uzstāties publiski ar paša veidotu tekstu.


domraksta temats un virsraksts

3 Zina jēdzienus temats, virsraksts.Izprot, ka domraksta virsraksts un

temats var atšķirties un katrs autors veido stāstījumu atbilstoši savai pieredzei.

Mācās pārdomāti izvēlēties domraksta tematu.

Mācās īsi formulēt ieplānotā darba domu.

Prot formulēt rindkopas domu teikumā, saistot to ar visa teksta tematu.

Mācās izmantot «prātavētru» ideju radīšanai un pierakstīšanai.

domraksta uzmetums un plāns

4 Mācās noteikt teksta daļas (ievads, iztirzājums, nobeigums), plānot tekstu un veidot to atbilstoši plānam.

Mācās izprast kopīgo un atšķirīgo vienkāršā un trīsdaļīgā plānā.

Mācās vērtēt plānu, pilnveidot to.Mācās saskatīt ievada un nobeiguma

lomu domrakstā.Prot pareizi pierakstīt ar arābu

cipariem plāna punktus.

Mācās noteikt rindkopas galveno domu dzirdētā informatīvā tekstā.

Mācās formulēt galveno domu loģiskā teikumā.

Atstāsta saturu tuvu tekstam pēc paša veidota plāna.

Mācās novērtēt rakstīšanai nepieciešamos apstākļus un izmantot atbilstoši savai individualitātei.

Mācās izmantot «ideju tīklu» savu domu pierakstīšanai un strukturēšanai teikumā.

Mācās izmantot «ideju tīklu» un «ideju zirnekli» savu domu strukturēšanai un pārveidot tajos ietverto informāciju par plāna punktiem.

Mācās pareizi strukturēt plānu.

teksta tips vēstījumsapraksts

6 Zina jēdzienus apraksts, vēstījums.Mācās atšķirt aprakstu, vēstījumu,

pārspriedumu, izprast, ka par vienu tematu var rakstīt dažāda tipa darbus.

Zina apraksta un vēstījuma galvenās atšķirības.

Mācās veidot apraksta tipa domraksta plānu.

Mācās mērķtiecīgi izmanto apraksta un vēstījuma elementus tekstveidē.

Mācās likt atbilstošas pieturzīmes, rakstot plānu.

Mācās nolasīt publiski paša sagatavotu tekstu (vēstījumu).

Mācās veidot vēstījumu un aprakstu, izmantojot jautājumus un vizuālo informāciju.

Veido vēstījuma vērtēšanas kritērijus un mācās vērtēt savu un citu veidoto vēstījumu un uzstāšanos ar to.

8


domraksta veidošanas iespējas

4 Mācās pilnveidot domrakstu.Mācās labot interpunkcijas kļūdas

paša rakstītā tekstā.Mācās labot ortogrāfijas kļūdas paša

rakstītā tekstā.Raksta pārbaudes darbu —

domrakstu.

Mācās uzstāties ar paša sagatavotu tekstu.

Zina domraksta veidošanas gaitu (uzmetums, melnraksts, uzlabošana, tīrraksts, publicēšana, vērtēšana).

Mācās sasaistīt iegūtās zināšanas un prasmes praktiskā domraksta veidošanas procesā.

Mācās atlasīt informāciju un strukturēt to atbilstoši domraksta mērķim un teksta tipam.

9

TEIKUMS SAZIŅĀ (19 stundas)

Mācību uzdevumi

• Mācīties izprast intonācijas un pieturzīmju saistību un nozīmi saziņas procesā.• Mācīties veidot sarunu, ņemot vērā sarunas partnerus, sarunas mērķi, tematu, vietu un laiku.• Mācīties pierakstīt sarunu.• Pilnveidot vēstuļu rakstīšanas prasmi.• Mācīties apzināties klausīšanās nozīmi saziņā.


teikuma pazīmes 2 Zina teikuma pazīmes, atšķir teikumu no citām valodas vienībām un veido teikumus atbilstoši teikuma pazīmēm.

Saskata vārdu savstarpējo saistību, veidojot loģisku teikumu.

Raksta pārbaudes darbu par teikumu.

Uztver teksta galveno domu un veido turpinājumu atbilstoši tā saturam.

Mācās uzmanīgi lasīt uzdevuma nosacījumus.

intonācija un pieturzīme teikuma beigās

3 Izprot teikuma satura, intonācijas un beigu pieturzīmes saistību.

Mācās saklausīt teikuma intonāciju, noteikt izteikuma mērķi, lietot atbilstošu pieturzīmi teikuma beigās.

Mācās saskatīt rosinājuma teikuma nianses — pavēle, lūgums, aizliegums utt.

Veido vēlējuma teikumus dažāda veida apsveikumos.

Mācās tekstā izmantot izsauksmes vārdus, atdalīt tos.

Mācās uzmanīgi klausīties tekstu.Mācās izmantot verbālos un

neverbālos saziņas līdzekļus emociju paušanai (intonāciju, žestus, mīmiku).

Mācās lasīt izteiksmīgi, ievērojot pieturzīmju teikuma beigās.

Mācās paust savu attieksmi, izmantojot dažādas intonācijas.

uzrunas atdalīšana runājot un rakstot

4 Nosaka, kāpēc cilvēki runājot un rakstot izmanto uzrunu, kā uzrunu atdala runājot, kā rakstot.

Mācās saskatīt un saklausīt, ka uzruna var būt papildināta ar apzīmētājiem, mācās veidot uzrunas grupu un rakstot to atdalīt ar pieturzīmēm.

Mācās glīti un pareizi rakstīt vēstuli atbilstoši vēstules teksta struktūrai, ievērojot vēstules rakstīšanas noteikumus (sasveicināšanās, uzruna, atvadīšanās, Tu, Jūs ar lielo sākumburtu, paraksts, skaidri uzrakstīts teksts).

Pilnveido prasmi lietot pieturzīmes, dažādos veidos pierakstot datumu.

Mācās veidot savu sarunu, izvēloties saziņas partnerim, tematam un mērķim atbilstošas uzrunas un uzrunas grupas.

Mācās izteiksmīgi lasīt, ievērojot pieturzīmju noteiktās pauzes teikumā.

Mācās rakstveidā plānveidīgi atstāstīt izlasītu/dzirdētu tekstu.

Izmanto vēstulē atbilstošas pieklājības frāzes.

Mācās lietot dažādas uzrunas grupas, tādējādi bagātinot savu runu.

Pilnveido prasmi rakstīt personu vietniekvārdus tu, jūs.

vēstulēs atbilstoši etiķetes normām.

10


saziņas partneri, temats, mērķis

4 Rakstot teikumu, atdala uzrunu un uzrunas grupu.

Nostiprina prasmi rakstīt īpašvārdus ar lielo sākumburtu.

Noskaidro, kā veidojas saruna, kad cilvēki runā; kas nepieciešams, lai saruna noritētu veiksmīgi.

Noskaidro, kā mainās saruna atkarībā no saziņas mērķa un adresāta.

Noskaidro, ka saziņas situāciju raksturo sarunas partneri, saziņas mērķis, temats, vieta, laiks.

Nosaka sarunas situācijas partnerus, tematu.

Mācās noteikt saziņas mērķi, vietu un laiku.

Mācās plānot un veidot adresātam, sarunas tematam un mērķim atbilstošus izteikumus.

Mācās uzmanīgi klausīties un precīzi izteikties.

Raksta pārbaudes darbu par vēstuli un sarunu.

Izmanto saziņas situācijai atbilstošas pieklājības frāzes.

Pēta savu runu.

sarunas pieraksts tiešā runa un piebilde

6 Noskaidro, kāpēc sarunas pierakstīšanai lieto speciālas pieturzīmes, kādas tās ir iespiestā tekstā.

Zina, kas ir piebilde un tiešā runa.Mācās lietot pieturzīmes tiešās runas

teikumos (piebilde teikuma sākumā un beigās).

Mācās lietot atbilstošas pieturzīmes, pierakstot dzirdētu sarunu.

Nostiprina prasmi rakstot atdalīt uzrunu un uzrunas grupu.

Nostiprina prasmi rakstīt īpašvārdus ar lielo sākumburtu.

Raksta pārbaudes darbu par tiešo runu.

Mācās plānot un rakstīt sarunu atbilstoši adresātam, sarunas tematam un mērķim.

Mācās sarunā ievērot klausīšanās un runas kultūru.

Nostiprina prasmi izmantot saziņas situācijai atbilstošas pieklājības frāzes.

Mācās veidot aptauju, izmantot iegūtās atbildes.

Izstrādā projektu «Kas ir īsts draugs?».

11

TEIKUMA PAPLAŠINĀŠANA (36 stundas)

Mācību uzdevumi

• Mācīties paplašināt teikumus mutvārdu runā un rakstos.• Mācīties saskatīt sintaktisko konstrukciju (vienlīdzīgi teikuma locekļi, atkārtoti vārdi, teikuma daļas) un pieturzīmju lomu teksta uztverē un

izveidē.• Mācīties pirms darba nodošanas pārbaudīt, vai ir izpildīti visi nosacījumi.• Mācīties sadarboties grupā, veicot konkrētu uzdevumu.


teikuma gramatiskā centra nozīme

5 Mācās izprast gramatiskā centra nozīmi un pieturzīmju lietojumu atkarībā no gramatiskā centra teikumā.

Mācās noteikt izteicēju, kas atbild uz jautājumu «kāds ir?», «kas ir?» teikumā.

Mācās saskatīt dažādus gramatiskos centrus: izteicējā ietvertu teikuma priekšmetu, saliktu teikuma priekšmetu, vienlīdzīgus teikuma priekšmetus vai izteicējus.

Raksta pārbaudes darbu par teikuma gramatisko centru.

Mācās izvēlēties saziņas situācijai atbilstošus vārdus par teikuma priekšmetu un izteicēju.

Mācās sadarboties grupā, sadalīt darbus, strādāt atbilstoši grupas pienākumam un kopīgam mērķim.

teikuma paplašināšana ar palīglocekļiem

5 Mācās saskatīt sintaktisko konstrukciju (vienkāršs paplašināts teikums, vienkāršs nepaplašināts teikums) nozīmi satura izteikšanai.

Zina jēdzienus teikuma locekļi, virslocekļi, palīglocekļi, vienkāršs nepaplašināts teikums, vienkāršs paplašināts teikums.

Mācās izprast teikuma virslocekļu un palīglocekļu lomu teikumā.

Mācās izprast palīglocekļu nozīmi teikuma paplašināšanā.

Mācās veidot savu tekstu atbilstoši saziņas mērķim.

Mācās rakstīt īsu ziņu tekstu, nolasīt to atbilstoši saziņas situācijai.

Mācās paplašināt teikumus atbilstoši saziņas mērķim un situācijai.

teikuma paplašināšana ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem

4 Zina jēdzienu vienlīdzīgi teikuma locekļi.Mācās saskatīt sintaktisko konstrukciju (vienlīdzīgi

teikuma locekļi) nozīmi satura izteikšanai.Atdala vienlīdzīgus teikuma locekļus (v1, v2; v1 un v2; v1

un v2, un v3; v1 vai v2; v1 jeb v2; v1, bet v2).Mācās bagātināt aprakstu, izmantojot vienlīdzīgus

teikuma locekļus.Mācās saskatīt sinonīmus, izmantot tos, lai novērstu

vienu un to pašu vārdu atkārtošanos.

12


vārdu atkārtojums teikumā

2 Izprot vārda atkārtojuma nozīmi teksta satura paspilgtināšanā.

Mācās rakstīt aprakstu vai vēstījumu, bagātinot tekstu ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem un atkārtotiem vārdiem.

Atdala ar komatu vai ar partikulu «jo» atkārtotus vārdus teikumā.

Mācās prognozēt situāciju atbilstoši situācijas tematam.

Mācās brīvi atstāstīt dzirdētu tekstu, saglabājot autora pamatdomu.

Mācās sadarboties grupā, veicot konkrētu uzdevumu.

teikuma paplašināšana ar teikuma daļām

7 Mācās saskatīt sintaktisko konstrukciju (vienkārši teikumi un salikti teikumi) nozīmi satura izteikšanai.

Mācās izprast saliktu teikumu nozīmi domas precīzākā izteikšanā.

Mācās izprast teikuma virslocekļu nozīmi vienkārša un salikta teikuma daļu veidošanā.

Zina jēdzienu salikts teikums, mācās veidot divu daļu saliktus teikumus, lietot nepieciešamās pieturzīmes starp teikuma daļām.

Mācās izprast komata lietošanu saikļa «un» priekšā.Mācās saskatīt saliktu teikumu saistītājvārdus un

lietot atbilstošas pieturzīmes.Mācās pareizi lietot saikļus «un», «bet», «vai», «jeb».Pareizi raksta skaitļa vārdus, kas beidzas ar «

padsmit».

Mācās rakstīt tekstu konkrētam saziņas adresātam.

Mācās saklausīt dzirdētajā tekstā vienkāršus un saliktus teikumus.

Mācās rakstīt vēstuli un rakstu žurnālam atbilstoši saziņas mērķim, adresātam un tematam.

Mācās pirms darba nodošanas pārbaudīt, vai ir izpildīti visi nosacījumi.

Mācās pārbaudīt savu darbu un vērtēt to atbilstoši darba nosacījumiem.

komata lietošana saikļa «un» priekšā

3 Mācās izprast komata lietošanu saikļa «un» priekšā.Raksta pārbaudes darbu par vienkāršiem un saliktiem

teikumiem.

Mācās pamatot domu.

vārdi, kas teikumā vienmēr jāatdala ar pieturzīmēm

2 Mācās atdalīt ar komatiem iespraudumus protams, manuprāt, pēc manām domām, piemēram, pirmkārt, otrkārt.

Nostiprina prasmi teikumā atdalīt izsauksmes vārdus.Mācās pazīt partikulas «jā», «nē».Zina, ka teikumā ar komatu jāatdala partikulas «jā»,

«nē».

Mācās savas domas argumentēšanai teikumā izmantot iespraudumus protams, manuprāt, pēc manām domām, piemēram, pirmkārt, otrkārt.

Mācās uzmanīgi klausīties un atstāstīt tekstu, paplašinot teikumus atbilstoši saziņas situācijai.

apgūtā mācību satura atkārtojums.

7 Teikumā pazīst teikuma virslocekļus un palīglocekļus, vienlīdzīgus teikuma locekļus, piebildi, tiešo runu, uzrunu, uzrunas grupu un lieto atbilstošas pieturzīmes.

Pazīst tekstā īpašvārdus, partikulas «jā», «nē», saikļus, izsauksmes vārdus, lieto tos atbilstoši pareizrakstības normām.

Nostiprina prasmi veidot apsveikumu.Raksta ieskaites darbu par pieturzīmju lietošanu.

Prot izmantot tekstā mutvārdos un rakstos dažāda satura un uzbūves teikumus, teikumus ar uzrunu, uzrunas grupu un tiešo runu konkrētās saziņas situācijās.

Mācās izprast valoda nozīmi savas personības pilnveidē.

Izmanto prasmi strādāt pārī, grupā.

13

VĀRDA LEKSISKĀ NOZĪME (31 stunda)

Mācību uzdevumi

• Mācīties izprast vārda leksiskās nozīmes lomu teksta satura izpratnē.• Mācīties atšķirt literāru valodu no neliterāras valodas, pilnveidot savu runu atbilstoši valodas kultūras normām.• Mācīties vērtēt izteikumu atbilstību adresātam un izmantot adresātam, sarunas tematam un mērķim atbilstošu leksiku.• Mācīties izprast valodas nozīmi kultūrā un savas personības pilnveidē, izturēties ar cieņu pret dzimto valodu.• Mācīties lasīt literārās valodas vārdnīcā un sinonīmu vārdnīcā ietverto informāciju, atrast sev nepieciešamo informāciju, izmantot to savā

darbībā.• Apgūt prasmi rakstīt lietišķos rakstus (iesniegumu, paskaidrojumu) atbilstošam adresātam.• Mācīties vērtēt savas zināšanas un prasmes.


viennozīmīgi un daudznozīmīgi vārdi

3 Mācās izprast vārdu daudznozīmību.Zina jēdzienus viennozīmīgs

vārds, daudznozīmīgs vārds, vārda pamatnozīme.

Mācās izprast jēdzienus tiešā nozīme, pārnestā nozīme, frazeoloģisms.

Mācās atšķirt vārda tiešo un pārnesto nozīmi.

Mācās atšķirt frazeoloģisma pārnesto nozīmi.

Mācās izprast, cik svarīgi zināt precīzu vārda nozīmi, lai saprastu citu teikto un rakstīto.

Bagātina savu valodu, izmantojot frazeoloģismus.

Mācās lietot vārdnīcu, lai atrastu nepieciešamo informāciju.

Mācās atrast vārdnīcā viennozīmīgus vārdus, daudznozīmīgus vārdus, vārda pamatnozīmi.

Neitrāli vārdi un vārdi ar stilistisku vai emocionālu nokrāsu

5 Zina jēdzienus neitrālā jeb vispārlietojamā leksika, poētismi, sarunvalodas vārdi, vienkāršrunas vārdi, deminutīvi.

Mācās saskatīt vārdu daudznozīmību, emocionālo vai stilistisko nokrāsu.

Mācās izprast valodas emocionālo funkciju.

Mācās saklausīt sarunvalodas un vienkāršrunas vārdus, atšķirt tos no pārējās leksikas, aizstāt ar neitrālas nozīmes sinonīmiem.

Pilnveido prasmi rakstīt vēstuli.

Mācās uztvert dzirdēto tekstu detalizēti — atšķirt (gan lasot, gan klausoties) literāru valodu no neliterāras valodas, izprast, kādā saziņas situācijā nevajadzētu lietot neliterāru valodu.

Mācās raksturot sarunā izmantoto leksiku atbilstoši saziņas situācijai.

Mācās izmantot savā runā vārdus atbilstoši saziņas situācijai.

Pilnveido lasīšanas prasmi — noskaidro nesaprotamo vārdu, frāžu nozīmi.

Izprot deminutīvu nozīmi saziņā.

Mācās saprast, kā valoda raksturo cilvēku.

Mācās atšķirt literāru leksiku no neliterāras leksikas.

14


vārda nozīmes skaidrojums vārdnīcā

5 Mācās skaidrot vārdu nozīmes. Mācās izvēlēties un izmantot atbilstošu lasīšanas stratēģiju, lai atrastu vārdnīcā vai enciklopēdijā informāciju.

Veido dialogu, iesaistot tajā konkrētus vārdus.

Iepazīstas ar informāciju par dažādām vārdnīcām.

Mācās izprast skaidrojošās vārdnīcas lietošanas nepieciešamību, savas valodas izkopšanai.

Mācās meklēt informāciju vārdnīcās, enciklopēdijās, internetā u. c. izziņas avotos..

Mācās atzīmēt tekstā vārdus, kam nepieciešams skaidrojums.

Mācās lasīt latviešu literārās valodas vārdnīcu ar konkrētu izziņas mērķi.

Mācās izprast «Latviešu valodas vārdnīcas» šķirkļus, tajos izmantotos saīsinājumus, informācijas izkārtojumu, vārdu izcēlumu nozīmi.

Mācās atrast latviešu valodas vārdnīcā norādes par vārdu nozīmēm, emocionālo vai stilistisko nokrāsu, frazeoloģismiem.

vārdu izvēle atbilstoši valodas stilam

6 Zina jēdzienus valodas funkcionālais stils, sarunvalodas stils, daiļliteratūras stils, lietišķo rakstu valodas stils, zinātniskās valodas stils.

Mācās izprast valodas funkcionālo stilu atšķirības.

Pēta lietišķo rakstu leksikas pazīmes.Mācās atšķirt lietišķo rakstu valodas

stilu no sarunvalodas stila, izvēlēties leksiku atbilstoši konkrētajam stilam.

Mācās izvēlēties leksiku atbilstoši lietišķās valodas vai sarunvalodas stilam.

Mācās saskatīt un saklausīt frazeoloģismus, skaidrot tos un izmantot sarunvalodas stila tekstos.

Mācās rakstīt iesniegumu, paskaidrojumu (lietot pareizā locījumā adresanta un adresāta vārdu, uzvārdu, formulēt domu īsos, saprotamos teikumos).

Pilnveido prasmi pierakstīt datumu.

Mācās vērtēt savu izteikumu atbilstību adresātam un izvēlēties saziņas mērķim atbilstošus izteikumus.

Mācās atrast vārdnīcā un izmantot sinonīmus, lai aizstātu sarunvalodas vārdus ar neitrāliem vārdiem atbilstoši saziņas situācijai.

Mācās, lasot populārzinātnisku rakstu par valodu, meklēt tajā atbildes uz konkrētiem jautājumiem.

Mācās izprast, ka rakstu valoda atspoguļo cilvēka kultūras līmeni.

Mācās aizstāt barbarismus savā runā ar literārās valodas sinonīmiem.

Bagātina savu valodu, izmantojot frazeoloģismus.

Mācās strukturēt informāciju «domu kartē».

sinonīmu un antonīmu izvēle

4 Zina jēdzienus sinonīmi, antonīmi. Mācās izvēlēties sinonīmus atbilstoši saziņas situācijai.

Mācās saskatīt un novērtēt valodas bagātību un skaistumu.

Mācās lasīt sinonīmu vārdnīcu ar konkrētu izziņas mērķi.

Mācās izprast «Sinonīmu vārdnīcas» šķirkli, tajā izmantotos saīsinājumus, informācijas izkārtojumu, vārdu izcēlumu nozīmi.

15


apgūtā mācību satura atkārtojums

8 Prot izmantot apgūtos leksikoloģijas jautājumus praksē.

Prot rakstīt iesniegumu, paskaidrojumu.

Prot izmantot vārdnīcu, lai noteiktu vārda tiešo vai pārnesto nozīmi, pamatnozīmi vai citas nozīmes, emocionālo vai stilistisko nokrāsu un izmantot konkrētus vārdus atbilstoši saziņas situācijai.

Raksta ieskaites darbu par vārda leksisko nozīmi.

Pēta vārdus, kas ir vidē ap skolēnu.Sāk izstrādāt izpētes projektu par

vārdu (sākums).

Mācās meklēt vārdu skaidrojumu, izzināt nosaukumu izcelsmi.

Mācās pārbaudīt savu darbu, izmantojot teoriju mācību grāmatā vai pašpārbaudes lapas.

Mācās veidot skaidrojošo vārdnīcu.Mācās vākt materiālus projektam,

apkopot tos.

16

VĀRDA GRAMATISKĀ FORMA (31 stunda)

Mācību uzdevumi

• Mācīties izprast vārda leksiskās nozīmes un gramatiskās formas saistību.• Mācīties izprast vārda sastāvdaļu nozīmi valodā.• Mācīties izprast lietvārda gramatiskās pazīmes, likumsakarības lietvārda sistēmā un izņēmumus.• Mācīties saskatīt lietvārda vietu vārdšķiru sistēmā.• Mācīties izprast pareizrakstības vārdnīcas lietošanas nepieciešamību.• Atbilstoši lingvistiskajam uzdevumam mācīties pamatot savus spriedumus, lietojot gramatikas jēdzienus.


vārda gramatiskā forma

2 Mācās izprast, ka vārdam ir leksiskā nozīme, kas nemainās, un gramatiskā forma, kas teikumā mainās.

Saskata vārda gramatiskās formas maiņu teikumā.

Nostiprina prasmi strādāt grupā.Mācās veikt eksperimentu.

vārda sastāvdaļas un darināšana

12 Saskata vārda gramatiskās nozīmes maiņu teikumā.Zina jēdzienus sakne, priedēklis, piedēklis, galotne,

izskaņa, pirmatnīgi vārdi, atvasināti vārdi, radniecīga vārdu saime.

Izprot vārdu radniecību.Izprot, ka priedēklis un piedēklis var mainīt vārda

nozīmi.Izprot, ka saknē var būt līdzskaņu mija.Mācās noteikt vārda sastāvdaļas, izprast to nozīmi

vārddarināšanā.Mācās pareizi rakstīt izskaņas «ēklis», «eklis»,

«ene», «ēns».Gūst priekšstatu par vārdu vēsturisko mainību

(jaunvārdi, vecvārdi).Dala vārdus zilbēs pārnešanai jaunā rindā atkarībā

no vārda sastāvdaļām.Pareizi raksta vārdus, kuros ir pozicionālās līdzskaņu

pārmaiņas (priedēkļa un saknes sadurā).Pareizi raksta vārdus «neesmu», «neesi», «neesam».Pareizi raksta salikteņus.Pareizi raksta skaitļa vārdus, kam pirmā sakne ir

«četr».Raksta pārbaudes darbu par vārda sastāvu.

Veido «Runāšanas un klausīšanās noteikumus».

Pēta valodas vēstures jautājumus. resp., vārdu etimoloģiju, izmantojot šķirkļus «Latviešu etimoloģijas vārdnīcā».

Mācās izprast valodas nozīmi kultūrā.

Mācās patstāvīgi veidot uzdevumu ar gramatiskiem nosacījumiem.

Mācās izprast «Mūsdienu latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas» šķirkli, tajā izmantotos saīsinājumus, informācijas izkārtojumu, vārdu izcēlumu nozīmi.

vārdu iedalījums vārdšķirās

1 Mācās sakārtot vārdus pēc dažādiem principiem, izmantojot iepriekš gūtās zināšanas.

Izmanto tabulu informācijas sistematizēšanai.

17


Lietvārda gramatiskās pazīmes, likumsakarības un izņēmumi lietvārda sistēmā

13 Zina lietvārda gramatiskās pazīmes (dzimte, skaitlis, locījums), dalījumu īpašvārdos un sugas vārdos, gūst priekšstatu par izņēmumiem (kopdzimtes vārdi, vienskaitlinieki, daudzskaitlinieki).

Pēta lietvārda gramatiskās pazīmes, to likumsakarības un izņēmumus.

Pēta lietvārda locījumu likumsakarības un izņēmumus (deklinācijas, izņēmumi locījumu sistēmā, līdzskaņu mija).

Mācās pareizi lietot ģenitīvā vārdus, kam nominatīva un ģenitīva formas ir vienādas.

Mācās saskatīt lietvārda un prievārda saistījumu vārdu savienojumos un teikumā.

Prot teikumā pareizā locījumā iesaistīt kopdzimtes vārdus.

Atbilstoši lingvistiskajam uzdevumam mācās pamatot savus spriedumus, lietojot pareizus gramatikas terminus.

Raksta ieskaites darbu par lietvārdu.

Mācās lasīt valodnieciskus tekstus, skaidrot svešvārdus tajos.

Salīdzina dzimtes un skaitļa kategoriju latviešu valodā un citās valodās.

Mācās patstāvīgi veidot «domu karti» kā mācību materiālu informācijas pierakstam un sistematizēšanai.

Izmanto tabulu informācijas pierakstam un sistematizēšanai.

Mācās vērtēt savas zināšanas, izvirzīt turpmāko mācību mērķi.

Mācās atrast norādes latviešu valodas vārdnīcā un pareizrakstības vārdnīcā par lietvārda gramatisko formu.

Mācās pārbaudīt vārda formu rakstību vārdnīcā atbilstoši nepieciešamībai.

Mācās salīdzināt dažādu informāciju un secināt, kā pareizi lietot vārdu.

Mācās izprast, kāpēc apgūt gramatikas likumsakarības ir vienkāršāk nekā vienmēr atbildes meklēt palīgmateriālos.

Lielo sākumburtu lietošana dažādos nosaukumos

3 Prot pareizi lietot lielos sākumburtus vietvārdos, ielu nosaukumos, svētku nosaukumos, dažādu objektu nosaukumos.

18






VALODAS UN RAKSTĪBAS ATTĪSTĪBA (24 stundas)

Mācību uzdevumi

• Apzināties turpmākos mācību mērķus, nostiprināt motivāciju valodas mācībām. • Mācīties izprast valodas funkcijas un valodas nozīmi cilvēku dzīvē, izturēties ar cieņu pret citām valodām, savu valodu, dialektiem. • Saskatīt latviešu valodas pārmaiņas un novērtēt valodas situāciju. • Mācīties iegūt informāciju uzziņu literatūrā, internetā, preses materiālos, novērtēt to un nodot tālāk. • Mērķtiecīgi attīstīt lasīšanas prasmi (mācīties noteikt lasīšanas mērķi, izmatot mērķim atbilstošu lasīšanas stratēģiju).• Mērķtiecīgi pilnveidot runāšanas prasmi. • Mācīties izprast runas kultūras nozīmi saziņā, ievērot apgūtās runas etiķetes normas. • Izrunāt un rakstīt vārdus atbilstoši pareizrunas un pareizrakstības normām (līdzskaņu pozicionālās pārmaiņas, šaurā un platā e, ē izruna). • Atkārtot 5. klasē apgūtos valodas mācības jautājumus.


ievads(6. klases mācību saturs, mācību līgums)

1 Atkārto datuma pieraksta variantus, adreses pierakstu.

Iepazīstas ar 6. klases mācību saturu, izvirza mācību mērķus latviešu valodas stundām 6. klasē, sastāda savu mācību līgumu, izmantojot paraugu.

valodas uzdevumi jeb funkcijas

4 Zina valodas pamatfunkcijas, mācās izprast to nozīmi dažādās saziņas situācijās.

Atkārto, kas ir frazeoloģismi, sinonīmi, kā raksta tiešās runas teikumus ar piebildi sākumā un beigās, pieturzīmju lietošanu teikuma beigās, starp salikta teikuma daļām un vienlīdzīgiem teikuma locekļiem.

Atkārto, kas ir saziņas partneri un saziņas mērķis.

Nosaka lasīta teksta galveno domu.

mācās vērtēt publisku runu.

Atkārto, kā strukturē informāciju tabulā, domu kartē, ideju tīklā. mācās izprast, ka vienas informācijas strukturēšanai var izmantot dažādus paņēmienus.

Mācās iegūt informāciju uzziņu literatūrā, internetā, preses materiālos, novērtēt to un nodot tālāk.

19


valodas Latvijā un eiropā

6—7 Mācās izprast, ka valoda ir mainīga, nepārtrauktā attīstībā esoša parādība, saskata valodas attīstības pamattendences un novērtēt valodu situāciju gan Latvijā, gan pasaulē.

Apgūst jēdzienus valsts valoda, minoritātes valoda, atkārto jēdzienus dzimtā valoda, izloksne, dialekts.

Mācās atšķirt svešvārdus, meklē vai darina svešvārdiem sinonīmus.

Iepazīstas ar lībiskā dialekta teksta paraugu, mācās saskatīt dialektu skaistumu, salīdzināt apvidvārdus un to gramatiskās formas ar literārās valodas vārdiem.

Atkārto patskaņu iedalījumu, vārda sastāvdaļas, salikteņu pareizrakstību, alfabētu, lielo sākumburtu rakstību, kārtas un pamata skaitļa vārdu pareizrakstību.

Noskaidro, kāda izcelsme ir vārdiem sinonīmi, antonīmi, homonīmi, ko tie nozīmē.

Raksta diagnostikas darbu par 5. klasē apgūto mācību vielu.

Nosaka lasītā teksta tematu un galveno domu.

Pamato savu viedokli.Rakstveidā īsi atstāsta dzirdētu

tekstu.

Mācās izturēties ar cieņu pret citām valodām, savu valodu, dialektiem.

Mācās saskatīt latviešu valodas pārmaiņas un novērtēt valodas situāciju Latvijā un pasaulē.

Izstrādā projektu «Pasaules valodu ietekme uz latviešu valodu».

Mācās izprast un izmantot svešvārdu vārdnīcā ietverto informāciju.

Prot atrast tekstā sev nepieciešamo informāciju, izmantot to savā darbībā un salīdzināt.

rakstu valodas vēsture un attīstība

2 Pēta latviešu rakstu valodas pārmaiņas.

Attīsta lasīšanas prasmi: mācās noteikt lasīšanas mērķi.

Lasa populārzinātniskus tekstus par rakstu valodas vēsturi ar konkrētu lasīšanas mērķi.

Īsi atstāsta informāciju.

Pētīt ar valodas vēsturi saistītu informāciju.

Mācās izturēties ar cieņu pret savu valodu, tās vēsturi.

Nostiprina valodas mācības motivāciju, iepazīstot interesantus valodas vēstures faktus un hipotēzes.

Mācās saskatīt saikni starp dažādiem mācību priekšmetiem — valodu, vēsturi, ģeogrāfiju.

Vērtē informāciju — vajadzīga vai nevajadzīga — un izmanto to uzdevuma veikšanai.

Hipotēzes par rakstību Latvijā līdz 16. gadsimtam

1—2 Pēta latviešu rakstu valodas pārmaiņas.

Attīsta lasīšanas prasmi: mācās noteikt lasīšanas mērķi.



Nostiprina valodas mācības motivāciju, iepazīstot interesantus valodas vēstures faktus un hipotēzes.

Vērtē tekstā ietverto informāciju, meklējot kopīgās un atšķirīgās runas un rakstu valodas pazīmes.

Vērtē tekstā ietverto informāciju (ticama vai neticama), salīdzinot dažādus avotus, izprot jēdziena «hipotēze» nozīmi.

Mācās atrast internetā interesantu informāciju par valodas vēsturi.

Strādā ar uzziņu literatūru.

20


Latviešu rakstības attīstība 16.—20. gadsimtā

2 Salīdzina mūsdienu rakstību ar «veco druku», mācās izprast valodas attīstību un rakstības maiņas nepieciešamību.

Atkārto lietvārda dzimtes, skaitļus, locījumus, deklinācijas.

Attīsta lasīšanas prasmi: iepazīst dažādas lasīšanas stratēģijas, mācās lasīt tekstu, izmantojot konkrētu lasīšanas stratēģiju.

Lasa apzināti, veikli un pareizi.Detalizēti atstāsta/pieraksta

informāciju.



Nostiprina valodas mācības motivāciju, iepazīstot interesantus valodas vēstures faktus.

Apgūst prāsmi meklēt papildinformāciju, lai varētu veikt uzdevumu.

pgūst prāsmi vērtēt iegūtās informācijas lietderību.

mūsdienu pareizrakstība Līdzskaņu pārmaiņas

2 Mācās saklausīt skaņu izrunas un vārdu rakstības atšķirības vārdos.

Saklausa atšķirības starp balsīgo un nebalsīgo līdzskaņu izrunu.

Labo pareizrakstības kļūdas un mācās pamatot līdzskaņu pārmaiņas.

Atkārto, kas ir sarunvalodas vārdi, neitrālas nozīmes vārdi, īpašības vārdi.

Izskaidro vārdu nozīmi, izmantojot sinonīmus un antonīmus.

Salīdzina dažādu valodu vārdu rakstību un izrunu.

Izmanto citos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas un prasmes.

mūsdienu pareizruna. šaurā un platā e, ē lietošana

4—6 Atkārto, kuri burti latviešu valodā apzīmē dažādas skaņas.

Mācās klausoties atšķirt šauros un platos patskaņus e, ē, pamatot, kāda likumsakarība nosaka patskaņa izrunu.

Skaidro frazeoloģismus.Atkārto īpašvārdu pareizrakstību.Raksta pārbaudes darbu.

Mācās izmantot pārskatīšanas lasīšanas stratēģiju, lai izvēlētos savām spējām un interesēm atbilstošu mācību uzdevumu.

Veido īsu runu, norunā to, ievērojot pareizu patskaņu e, ē izrunu.

Mācās izmantot mācību vielas apguvei netradicionālus paņēmienus.

Pārbauda un vērtēt informāciju (interesanta vai neinteresanta).

21

SAZIŅAS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS (18 stundas)

Mācību uzdevumi

• Raksturot saziņas situāciju: noteikt saziņas partnerus — adresātu un adresantu —, tematu, vietu, laiku, mērķi.

• Mācīties izmantot verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus atbilstoši saziņas situācijai.

• Mācīties vērtēt klausīšanās prasmi.

• Izprast runas kultūras nozīmi saziņā, apgūt runas etiķetes normas (ar pieaugušu svešu un pazīstamu cilvēku, ar vienaudžiem).

• Veidot dialogu atbilstoši adresātam, saziņas tematam, vietai un laikam, mērķim.

• Pierakstīt tiešās runas teikumus (piebilde teikuma sākumā, beigās, tiešās runas teikuma vidū).


saziņas situācijas komponenti

3 Prot veidot pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus atbilstoši saziņas situācijai.

Raksturo saziņas situāciju — nosaka saziņas partnerus (adresāts un adresants), tematu, vietu, laiku. Mācās noteikt saziņas mērķi.

Nosaka, kuri ir verbāli saziņas līdzekļi un kuri ir neverbāli saziņas līdzekļi.

Plāno un veido adresātam, saziņas tematam, vietai un laikam atbilstošus izteikumus — modelēt saziņas situācijas (pusaudzis un pieaugušais), izsacīt savu viedokli un pamatot to.

Prognozē saziņas situācijas turpinājumu.

Vērtē citu un savu klausīšanās prasmi.Mācās noteikt klausīšanās mērķi.Attīsta savu klausīšanās prasmi —

mācās klausīties aktīvi un ar izpratni.

Mācās sazināties ar dažāda vecuma un dažādu tautību cilvēkiem, izprast runas kultūras nozīmi, apgūt runas etiķetes normas saziņā ar vienaudžiem, svešiem un pazīstamiem pieaugušajiem.

Kritiski vērtē tekstā ietverto informāciju, atšķir zināmo no nezināmās, vajadzīgo no nevajadzīgās informācijas un atkarībā no nepieciešamības izmanto to, veicot nākamos uzdevumus.

tiešā runa un piebilde

4—5 Noskaidro, kā jāatdala piebilde, ja tā atrodas tiešās runas teikuma vidū.

Noskaidro atšķirību starp tiešās runas atveidi drukātā un rakstītā tekstā.

Prot pierakstīt tiešās runas teikumus, ja piebilde ir tiešās runas teikuma vidū.

Prot likt pieturzīmes tiešās runas teikumos.

Atkārto, kā teikumā atdala izsauksmes vārdus, partikulas jā, nē, iespraudumu protams.

Pieraksta dzirdētu sarunu.

Lasa dialogu izteiksmīgi, atbilstoši saziņas situācijai.

Mācās izprast pieklājības frāžu nozīmi saziņā un ievērot runas etiķetes normas sarunā ar pieaugušu cilvēku.

22


uzruna un uzrunas grupa oficiālās saziņas situācijās

3 Prot atdalīt teikumā ar atbilstošām pieturzīmēm uzrunu un uzrunas grupu.

Prot glīti un pareizi rakstīt ielūgumu, ievērojot pareizrakstības noteikumus un atbilstoši ielūguma teksta struktūrai.

Prot veidot kontaktu, pievērst uzmanību, izteikt uzaicinājumu, lūgumu, atvainošanos, atbalstīt viedokli.

Iepazīst uzrunas konstrukcijas oficiālās saziņas situācijās.

Prot atšķirt oficiālas saziņas situācijas no neoficiālām saziņas situācijām un izvēlēties saziņas partnerim, tematam un mērķim atbilstošas uzrunas un uzrunas grupas.

Veido uzrunas grupas, iesaistot tajās saziņas situācijai atbilstošas pieklājības frāzes.

Salīdzina informāciju par dažādām tautām raksturīgiem neverbālās saziņas līdzekļiem.

Saskata atšķirības savā un citu tautu runas etiķetē (vietniekvārdu tu, jūs, uzrunas formu izmantošanā).

Novērtē informāciju — vajadzīga vai nevajadzīga.


5—6 Atkārto nodaļā ietvertos jautājumus.Raksta pārbaudes darbu.

Pieklājīgs dialogs 2—3 Prot atdalīt teikumā ar atbilstošām pieturzīmēm uzrunu, uzrunas grupu, tiešo runu (piebilde teikuma sākumā, beigās, tiešās runas teikuma vidū).

Izmanto verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus atbilstoši saziņas situācijai.

Izdomā, iestudē un parāda dialogu atbilstoši adresātam, saziņas tematam, vietai, laikam un mērķim.

Vērtē savas runas atbilstību saziņas situācijai.

Vērtēt citu veidoto dialogu atbilstību saziņas situācijai.

Izstrādā pieklājīgas uzvedības normu sarakstu.

Izmanto apgūtās runas etiķetes normas.

Mācās izstrādāt vērtēšanas kritērijus.Izstrādā projektu «Pieklājīgs dialogs».

23

TEKSTA PLĀNOŠANA, DOMĀŠANA, RAKSTĪŠANA. INTERVIJA (24 stundas)

Mācību uzdevumi

• Mācīties veidot mērķtiecīgu, sakarīgu, pabeigtu tekstu. • Mācīties plānot un veidot adresātam, intervijas tematam, mērķim, vietai un laikam atbilstošus jautājumus un atbildes, izsacīt savu viedokli,

pamatot to. • Mācīties izmantot interviju valodas uzdevumu veikšanai. • Mērķtiecīgi pilnveidot runāšanas prasmi. • Mācīties novērtēt leksikas atbilstību saziņas situācijai. • Mācās izprast valodas kultūras nozīmi intervijas sagatavošanas, norises un publicēšanas procesā.


teksta pazīmes 4 Noskaidro, ko nozīmē mērķtiecīgs, sakarīgs, pabeigts teksts.

Mācās tekstā saskatīt teksta pazīmes — mērķtiecību, sakarīgumu, pabeigtību.

Mācās dalīt tekstu rindkopās atbilstoši domai, saskatīt ievada, nobeiguma specifiku, rindkopu secības mērķtiecību iztirzājumā.

Mācās izmantot pārsprieduma elementus teksta ievadā un nobeigumā.

Mērķtiecīgi pilnveido runāšanas prasmi.

Ievēro teksta un virsraksta atbilstību.Vērtē citu runu.

Izmanto citos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas un prasmes veidot mērķtiecīgu, sakarīgu, pabeigtu tekstu.

valodas funkcionālo stilu dažādība

5—6 Atkārto valodas funkcionālos stilus un to pazīmes.

Atkārto iesnieguma veidošanas un pareizrakstības principus.

Mācās noteikt valodas funkcionālo stilu pazīmes, salīdzinot dažādu stilu tekstus.

Novērtē sarunvalodu konkrētos tekstos.Iepazīst publicistikas valodas stila

pazīmes.Mācās rakstīt anotāciju, ievērojot teksta

pazīmes.Mācās vērtēt un rakstīt publicistisku

rakstu, atbilstoši norunāt to.

Mācās atbilstoši norunāt publicistikas valodas stilā veidotu tekstu.

Izmanto citos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas un prasmes veidot anotāciju.

Projekta «tīņu žurnāls» 1. posms «Žurnāla radošās grupas izveidošana»

2—3 Strādā dažādās grupās.Īsi atstāsta iegūto informāciju.

Pēta dažādus žurnālus, noskaidro, kādas daļas tajos ir iekļautas, kādi darbi jāveic, gatavojot žurnālu.

Iegūst, apkopo, vērtē informāciju.Mācās plānot grupas darbu ilgākam

laika periodam.

24


Jautājumi intervijā 3 Atkārto teikumu iedalījumu pēc izteikuma mērķa.

Nostiprina prasmi veidot jautājumus par noteiktu tēmu.

Mācās mutvārdos un rakstveidā veidot slēgtos un atvērtos jautājumus.


Mācās iejusties daudzveidīgās saziņas situācijās ar dažādiem saziņas partneriem.

Mācās izprast, ka valoda atspoguļo cilvēka kultūras līmeni.

Izmanto citos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas un prasmes intervijas veidošanā.

gatavošanās intervijai un intervijas norise

2 Mācās plānot interviju atbilstoši intervijas tematam, mērķim, vietai un laikam.

Sagatavo intervijas ievadu, nobeigumu.

Izmanto saziņas situācijai atbilstošas pieklājības frāzes.


Pilnveido prasmi izsacīt savu viedokli, pamatot to.

Vērtē leksikas atbilstību saziņas situācijai.

Mācās izprast valodas kultūras nozīmi intervijas sagatavošanas, norises un publicēšanas procesā.

Izmanto interviju mācību uzdevumu veikšanai.

intervijas pieraksts saīsinājumi

3 Izkopj prasmi pareizi veidot un pierakstīt saīsinājumus.

Vērtē sarunvalodas izmantošanu literārajā valodā.

Nolasa paša sagatavotu tekstu. Mācās izmantot «Saīsinājumu vārdnīcu».


2 Atkārto nodaļā ietvertos jautājumus.Raksta pārbaudes darbu.

Projekta «tīņu žurnāls» 2. posms «interviju sagatavošana»

2 Prot veidot jautājumus intervijai par noteiktu tēmu un pierakstīt dzirdētu tekstu.

Plāno un veido interviju atbilstoši intervijas tematam, mērķim, vietai un laikam.

Prot intervēt.Vērtē un mērķtiecīgi pilnīgo savu

runāšanas un klausīšanās prasmi.

Intervējot izvēlas saziņas partnerim atbilstošas pieklājības frāzes.

Izmanto interviju, lai iegūtu informāciju.

25

VĀRDS TEIKUMĀ JEB TEIKUMA LOCEKĻI (24 stundas)

Mācību uzdevumi

• Veidot prasmi noteikt teikuma virslocekļus un palīglocekļus. • Veidot izpratni par apzīmētāja, papildinātāja, apstākļu lomu un nozīmi teikumā.• Mācīties paplašināt teikumus savā runā un rakstos, izmantojot teikuma palīglocekļus.• Veidot prasmi izmantot pareizrakstības vārdnīcu gadījumā, ja nav pārliecības par vārda pareizrakstību.• Mācīties bagātināt savu aprakstu un vēstījumu ar dažādiem teikuma palīglocekļiem.• Attīstīt prasmi tekstā saklausīt prasīto.• Sadarboties grupā, veicot konkrētu uzdevumu.


teikuma virslocekļi un palīglocekļi

3 Noskaidro, kuri vārdi ir teikuma locekļi, kuri vārdi nav teikuma locekļi.

Veido prasmi pazīt teikumā virslocekļus un teikuma paplašinājumu.

Veido izpratni par palīglocekļu lomu teikumā.Veido prasmi noteikt katra vārda jautājumu teikumā.

Veido prasmi uzdot daudzveidīgus jautājumus, lai iegūtu informāciju.

apzīmētājs 4 Veido izpratni par apzīmētāju lomu teikumā.Veido prasmi noteikt apzīmētāja jautājumu teikumā.Veido prasmi paplašināt teikumus ar dažādiem apzīmētājiem.Atkārto apraksta pazīmes.Apgūst prasmi bagātināt savu aprakstu ar apzīmētājiem.

Nostiprina prasmi uztvert dzirdēto tekstu detalizēti.

Mācās bagātināt savu valodu, izmantojot dažādus apzīmētājus.

Nostiprina prasmi sadarboties grupā, veicot konkrētu uzdevumu.

Izmanto pareizrakstības vārdnīcu.

Nostiprina prasmi pārbaudīt un vērtēt to, kas prasīts.

Papildinātājs 3 Veido izpratni par papildinātāju lomu teikumā.Veido prasmi noteikt papildinātāja jautājumu teikumā.Atkārto vēstījuma pazīmes.Veido prasmi paplašināt teikumus ar dažādiem papildinātājiem.


Mācās paplašināt savus izteikumus un bagātināt savu valodu.

Izmantot prasmi veidot jautājumus un intervēt, veicot mācību uzdevumus.

apstākļi 3 Veido izpratni par apstākļu lomu teikumā.Veido prasmi teikumā noteikt apstākļu jautājumu.Veido prasmi paplašināt savus izteikumus ar dažādiem

apstākļiem.Nostiprina prasmi rakstīt vārdus atbilstoši pareizrakstības

normām.Mācās atrast informatīva satura tekstā laika un vietas apstākļus.

Veido adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam atbilstošus izteikumus.


Mācās paplašināt savus izteikumus, iekļaujot tekstā dažāda veida apstākļus.

Nostiprina prasmi uzdot daudzveidīgus jautājumus, lai iegūtu informāciju.


3 Atkārto teikuma locekļus.Raksta diagnostikas darbu par teikuma locekļiem.

26


vienlīdzīgi teikuma locekļi

4 Veido prasmi likt pieturzīmes starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, ja tos saista sakārtojuma saikļi (v1 un v2, un v3; v1 vai v2, vai v3; v1 un v2, v3 un v4; v1 vai v2, v3 vai v4; v1, bet v2; v1, tomēr v2; v1, taču v2; v1, nevis v2; gan v1, gan v2; ne v1, ne v2; nedz v1, nedz v2).

Nostiprina prasmi pareizi lietot saikļus vai, jeb.Nostiprina prasmi atdalīt ar komatu vai ar partikulu jo atkārtotus

vārdus.Mācās likt pieturzīmes ritmizētā tekstā.Attīsta prasmi papildināt apraksta tekstu, iekļaujot tajā

vienlīdzīgus teikuma locekļus.

Strādājot ar apvidvārdiem, vecvārdiem, sinonīmiem, mācās saskatīt valodas skaistumu, bagātību un daudzveidību.

Sistematizē iepriekš gūtās zināšanas, izmantojot domu karti.

Apgūst prasmi attēlot vienlīdzīgus teikuma locekļus shematiski.


2 Atkārto vienlīdzīgos teikuma locekļus.Raksta pārbaudes darbu.

Projekta «tīņu žurnāls» 3. posms «Žurnāla satura plānošana un tekstu sagatavošana»

2 Veido mērķtiecīgu, sakarīgu, pabeigtu tekstu.Veido apraksta un vēstījuma tipa tekstus.

Izsaka savu viedokli, pamato to.

Mācās izprast, ka ikviens valodas lietotājs ir atbildīgs par tās tīrību, skaistumu, saglabāšanu.

Plāno grupas kopīgo darbu un katra individuālos uzdevumus.

Pārbauda savu darbu pirms publiskošanas.

27

PIETURZĪMES TEIKUMA BEIGĀS UN STARP SALIKTA TEIKUMA DAĻĀM (15 stundas)

Mācību uzdevumi

• Mācīties saskatīt sintaktisko konstrukciju lomu teksta uztverē un izveidē. • Veidot prasmi likt pieturzīmes saliktā sakārtotā un saliktā pakārtotā teikumā. • Mērķtiecīgi pilnveidot runātprasmi un rakstītprasmi: veidot paplašinātus teikumus savā runā un rakstos, izmantojot palīgteikumus. • Mērķtiecīgi pilnveidot lasīšanas prasmi. • Izteikt vērtējumu un pamatot to. • Mācīties sakatīt tekstā kulturoloģisku informāciju, izmantot to.


Pieturzīmju lietošanas jeb interpunkcijas nepieciešamība

3 Mācās vērtēt interpunkcijas nozīmi teksta satura atklāsmē.

Atkārto teikuma beigu pieturzīmju saistību ar teikuma mērķi, intonāciju, teikumā paustajām jūtām.

Mācās saskatīt un vērtēt netradicionālus interpunkcijas lietošanas gadījumus.

Pēta pieturzīmju nosaukumu leksisko nozīmi, pamato savu viedokli.

Prot runā ievērot teikuma loģiskās pauzes, mainīt intonāciju atbilstoši izsacījuma nolūkam.

Attīsta lasīšanas prasmi: atkārto lasīšanas stratēģijas, nostiprina prasmi lasīt tekstu, izmantojot konkrētu lasīšanas stratēģiju, atkārto, kādi ir lasīšanas mērķi, vērtē informāciju.

Pēta ar valodas vēsturi saistītu informāciju.

Vērtē valodas vēstures faktus.Vērtē savu rokrakstu.

teikumu iedalījums pēc izteikuma mērķa un pēc uzbūves

3 Prot lietot iederīgas pieturzīmes teikuma beigās.

Izprot teikuma iedalījuma divus veidus — pēc izteikuma mērķa un pēc uzbūves.

Nostiprina prasmi atšķirt vienkāršu teikumu no salikta teikuma, veidot vienkāršus un saliktus teikumus.

Nostiprina prasmi atšķirt, ko saista sakārtojuma saiklis un, attiecīgi likt vai nelikt komatu pirms saikļa un.

Mācās rediģēt tekstu atbilstoši pareizrakstības normām.

Prot runā ievērot teikuma loģiskās pauzes, mainīt intonāciju atbilstoši izsacījuma nolūkam.

Prot noteikt lasītā teksta tematu un galveno domu, veidot tekstam atbilstošu virsrakstu.

Saskata tekstā ar tautas kultūru saistītu informāciju.

Vērtē informāciju: zināma vai jauna.Pārbauda pēc uzdevuma izpildes, vai

tas veikts pareizi.Nostiprina prasmi vērtēt darba

atbilstību prasītajiem nosacījumiem.

28


salikts sakārtots teikums un salikts pakārtots teikums

6 Saskata sintaktisko konstrukciju, pieturzīmju lomu teksta uztverē un izveidē.

Veido prasmi likt pieturzīmes saliktā sakārtotā teikumā un saliktā pakārtotā teikumā.

Mācās atšķirt saliktu sakārtotu teikumu no salikta pakārtota teikuma.

Mācās atšķirt neatkarīgu teikuma daļu no atkarīgas teikuma daļas un likt atbilstošas pieturzīmes.

Mācās izprast, kā dažādi palīgteikumi var mainīt teikuma nozīmi.

Veido saliktus pakārtotus teikumus un liek atbilstošas pieturzīmes.

Mācās saskatīt tiešajā runā saliktus teikumus un likt atbilstošas pieturzīmes.

Nostiprina prasmi saklausīt dzirdētā tekstā dažādus teikumus pēc uzbūves un pareizi tos pierakstīt.

Nostiprina prasmi pamatot pieturzīmju lietojumu starp salikta teikuma daļām.

Mācās atšķirt ka un kad nozīmi, izvēlēties pareizu pakārtojuma vārdu, kas ievada palīgteikumu.

Atkārto vēstules veidošanas un pareizrakstības principus.

Mērķtiecīgi pilnveido runātprasmi un rakstītprasmi.

Raksturo saziņas situāciju.Izsaka viedokli un pamato to.

Izkopj savu runas kultūru. Nostiprina prasmi saskatīt kopīgās un atšķirīgās pazīmes.

Apgūst prasmi attēlot teikumus shematiski.

Pārbauda pēc padarītā darba, vai ir izpildīti visi nosacījumi.

Vērtē savu darbu.



29

VĀRDU IEDALĪJUMS VĀRDŠĶIRĀS (22 stundas)

Mācību uzdevumi

• Izmantot pētnieciskās mācību metodes. • Mācīties mērķtiecīgi pilnveidot savu rakstītprasmi — apzināties savas valodas kļūdas un labot tās. • Noteikt vārdu piederību vārdšķirai pēc to gramatiskajām pazīmēm un vispārinātās nozīmes. • Atbilstoši lingvistiskajam uzdevumam mācīties pamatot savus spriedumus, lietojot gramatikas jēdzienus.• Uzstāties klasē ar paša sagatavotu tekstu. • Noteikt teksta tematu un galveno domu, izskaidrot to saistību. • Mācīties izprast valodas nozīmi savas personības pilnveidē. • Atkārtot galvenos 6. klasē apgūtos jautājumus.


vārda pētīšanas iespējas

2 Noskaidro, ko pēta leksikoloģija, morfoloģija, fonētika, sintakse. Apzinās vārda pētīšanas daudzveidīgās iespējas.

Nostiprina prasmi izteikt viedokli, pamatot to, lietojot pareizus gramatikas jēdzienus.

Izmanto mācību procesā pētniecības metodes.

Pārbauda un novērtē savu un partnera darbu.

vispārīgie principi vārdu iedalīšanai vārdšķirās

2 Mācās izprast, kā vārdus grupē vārdšķirās.Zina jēdzienus patstāvīgi vārdi, palīgvārdi,

lokāmi vārdi, nelokāmi vārdi.Mācās izprast vārdšķiru vispārināto

nozīmi.Mācās atšķirt divu veidu vārdu dalījumu:

vārdšķiras un teikuma locekļi.

Nostiprina prasmi izteikt viedokli, pamatot to, lietojot pareizus gramatikas jēdzienus.

Saskata tekstā kulturoloģisku informāciju.

Noskaidro, kādas norādes par vārdšķirām ir «Latviešu valodas vārdnīcā».

Lietvārdu, īpašības vārdu, skaitļa vārdu un vietniekvārdu kopīgās un atšķirīgās pazīmes

3 Prot pēc gramatiskajām pazīmēm nošķirt lietvārdus, īpašības vārdus, vietniekvārdus, skaitļa vārdus no citām vārdšķirām.

Mācās saskatīt nomenu un pronomenu līdzīgās un atšķirīgās gramatiskās kategorijas.

Atšķir jēdzienus īpašvārds un īpašības vārds.

Salīdzina īpašības, izmantojot salīdzināmās pakāpes un partikulas kā, nekā vai prievārdu par.

Atšķir pēc nozīmes īpašības vārdus ar nenoteiktām galotnēm un noteiktām galotnēm.

Nostiprina prasmi lietot tekstā pareizas pieturzīmes.

Prot lietot saziņas mērķim atbilstošus īpašības vārdus.

Prot noteikt teksta galveno domu.Nostiprina prasmi noteikt saziņas

situācijas komponentus.

Izkopj savu runas kultūru. Nostiprina prasmi saskatīt kopīgās un atšķirīgās pazīmes.

Mācās izmantot interviju kā mācīšanās metodi.

30


skaitļa vārdu vispārīgs raksturojums

3 Nostiprina prasmi pierakstīt ar cipariem pamata un kārtas skaitļa vārdus.

Mācās atšķirt lokāmos un nelokāmos skaitļa vārdus, lietot pareizu lietvārda locījumu aiz skaitļa vārda.

Izmanto lokāmās skaitļa vārda trīs formas, veidojot teikumus.

Nostiprina prasmi veidot apsveikumu.

Nostiprina prasmi plānot un veidot adresātam, saziņas tematam, mērķim, vietai un laikam atbilstošus izteikumus.

Ir priekšstats par skaitļa vārdu simbolisko nozīmi dažādu tautu kultūrā.

Mācās apzināties savas valodas kļūdas, kas saistītas ar skaitļa vārdu lietošanu, un labot tās.

Ievēro skaitļa vārdu lietošanas īpatnības atbilstoši literārās valodas normām citos mācību priekšmetos.

Pārbauda klasesbiedra darbā pareizrakstību.

vietniekvārdu vispārīgs raksturojums

2 Izprot vietniekvārdu lietojuma nozīmi.Mācās atšķirt tekstā vietniekvārdus,

izmantojot vietniekvārdu tabulu.Mācās pareizi rakstīt (kopā vai šķirti)

vietniekvārdus.Mācās atšķirt vietniekvārda kas nozīmi

teikumā.Mācās aizstāt ar vietniekvārdiem vārdus,

kas atkārtojas blakus teikumos.

Prot lietot iederīgus vietniekvārdus mutvārdu un rakstu saziņā.

Noskaidro, kādas norādes par gramatiskajām pazīmēm ir «Latviešu valodas vārdnīcā».

Sistematizē informāciju tabulā.

darbības vārdu vispārīgs raksturojums

6 Prot pēc gramatiskajām pazīmēm nošķirt darbības vārdus no citām vārdšķirām.

Mācās atšķirt darbības vārdu vienkāršos un saliktos laikus.

Mācās apzināties savas valodas kļūdas, kas saistītas ar darbības vārdu formu lietošanu, un labot tās.

Veido sinonīmus un antonīmus.

Nostiprina prasmi veidot īsu, koncentrētu tekstu — sludinājumu.

Prot noteikt teksta galvenās domas un virsraksta saistību, izdomāt tekstam atbilstošu virsrakstu.

Nostiprina prasmi uzstāties klases priekšā ar sagatavotu runu.

Izkopj savu runas kultūru. Mācās saskatīt kopīgās un atšķirīgās pazīmes.

Izmanto mācību procesā pētniecības metodes.

Sistematizē informāciju tabulā.

Nelokāmo vārdšķiru vispārīgs raksturojums

2 Prot pēc gramatiskajām pazīmēm atšķirt nelokāmos vārdus no citām vārdšķirām.

Mācās izprast nelokāmo vārdšķiru vārdu vispārināto nozīmi.

Mācās apzināties savas valodas kļūdas, kas saistītas ar apstākļa vārdu pareizrakstību, prievārdu lietošanu, un labot tās.

Mācās izprast partikulu nozīmi teikuma niansēšanā.

Nostiprina prasmi rakstīt secinājumus.

Izkopj savu runas kultūru. Mācās saskatīt kopīgās un atšķirīgās pazīmes.

Nostiprina prasmi veidot anketu un aptaujāt cilvēkus, lai iegūtu sev nepieciešamo informāciju.



31

MELNRAKSTA LABOŠANA (ATKĀRTOJUMA UZDEVUMI) (13 stundas)

Mācību uzdevumi

• Atkārtot mācību gada laikā mācīto.• Izmantot iegūtās zināšanas un prasmes, lai pabeigtu projektu «Tīņu žurnāls».• Sagatavot žurnāla prezentāciju, novērtēt savu ieguldījumu žurnāla veidošanā.• Prezentēt žurnālu.• Mācīties vērtēt sevi mācību procesā, saskatīt un analizēt savas veiksmes un neveiksmes.

temats stunduskaits

Paredzamais rezultāts

valodas kompetence komunikatīvā kompetence sociokultūras kompetence mācību kompetence

teksta melnraksts teksta uzbūves kļūdu labošana valodas kļūdu labošana ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdu labošana

6 Prot mērķtiecīgi veidot melnrakstu un tīrrakstu, ievērojot iepriekš apgūtās pareizrakstības prasmes.

Nosaka saziņas adresātu, adresantu, tematu, mērķi, vietu, laiku.

Izkopj savu runas kultūru. Izmanto melnrakstu darba veidošanā.Labo melnrakstu, izmantojot

rediģēšanas zīmes.

Projekta «tīņu žurnāls» nobeigums: «Žurnāla tekstu labošana, kopā likšana un noformēšana», «Žurnāla atvēršanas svētki»

4 Prot mērķtiecīgi veidot melnrakstu un tīrrakstu, ievērojot iepriekš apgūtās pareizrakstības prasmes.

Plāno, veido, raksta saziņas tematam, un mērķim atbilstošu tekstu.

Uzstājas klasē ar paša sagatavotu tekstu.

Saprot valodas nozīmi savas personības pilnveidē.

Veido padarītā darba vērtēšanas kritērijus.

Vērtē citu grupu veidotos darbus. Vērtē savu ieguldījumu grupas darbā.

3 Raksta pārbaudes darbu.

32






VISPĀRĪGĀ VALODNIECĪBA (2 stundas)

Mācību uzdevumi

• Attīstīt prasmi noteikt lasītā teksta galveno domu.• Nostiprināt prasmi izmantot dažādus informācijas avotus.• Noskaidrot valodu izzušanas cēloņus.• Mācīties apzināties valodu kā tautas kultūras sastāvdaļu.

temats stunduskaits



valodas nozīme cilvēka dzīvē

1 Noskaidro, kādas valodniecības tēmas mācīsies 7. klasē.

Atkārto, kas ir šķirklis, viennozīmīgs vārds, daudznozīmīgi vārdi, vārda pamatnozīme, vārda tiešā un pārnestā nozīme, frazeoloģisms.

Atkārto, kādas ir valodas funkcijas.

Nosaka lasītā teksta galveno domu. Atkārto jēdzienu dzimtā valoda, valsts valoda, klasiskās valodas, literārā valoda nozīmi.

Mācās izprast jēdzienu valodas kultūra.

Nostiprina prasmi atlasīt vārdnīcā ietverto informāciju un izmantot to uzdevumu izpildei.

indoeiropiešu valodu saime

1 Iepazīst indoeiropiešu valodu koku. Nosaka lasītā teksta galveno domu. Noskaidro, kāpēc izzūd valodas, kas jādara, lai neizzustu latviešu valoda.

Mācās saskatīt latviešu un lietuviešu valodas līdzību.

Nostiprina prasmi informācijas ieguvei izmantot shematisku zīmējumu (valodu koku).

33

SINTAKSE. INTERPUNKCIJAS NORMU ATKĀRTOJUMS (7 stundas)

Mācību uzdevumi

• Atkārtot un sistematizēt apgūtās interpunkcijas normas.• Vērtēt savu rakstu prasmi (interpunkcijas zināšanas un rokrakstu).• Mācīties saskatīt tekstā autora paustās morālās vērtības.• Noteikt teksta galveno domu, mācīties uztvert teksta noskaņu.• Attīstīt prasmi saklausīt tekstā loģiskās pauzes un intonāciju un lietot atbilstošas pieturzīmes.

temats stunduskaits



Pieturzīmes teikuma beigās

1 Nostiprina prasmi apzināti un mērķtiecīgi lietot pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus.

Mācās uztvert lasīta un dzirdēta teksta noskaņu, salīdzināt to atšķirību.

Formulē savus priekšstatus par vērtībām.

Novērtē savu prasmi lietot pieturzīmes teikuma beigās un sāk veidot savu tipisko kļūdu tabulu.

Mācīties izmantot mācību grāmatā iekļauto papildinformāciju (tabulas grāmatas beigās).

Pieturzīmes teikumos ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem

1 Nostiprina prasmi lietot atbilstošas pieturzīmes teikumos ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem.

Mācās ieklausīties tekstos, uztvert teksta noskaņu.

Formulē savus priekšstatus par vērtībām.

Novērtē cita darbu pēc kopīgi izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem.

Novērtē savu prasmi rakstot atdalīt vienlīdzīgus teikuma locekļus, turpina veidot tipisko kļūdu tabulu.

Pieturzīmes saliktos teikumos

2 Nostiprina prasmi lietot atbilstošas pieturzīmes saliktos sakārtotos un saliktos pakārtotos teikumos.

Nosaka tautas pasaku un literāro pasaku galveno domu.

Mācās saskatīt literārajās pasakās un tautas pasakās paustās morāles vērtības.

Izmantojot tabulas mācību grāmatā, novērtē savas teorētiskās zināšanas un prasmi lietot pieturzīmes saliktos teikumos.

Pieturzīmes teikumos ar uzruna un uzrunas grupu

1 Nostiprina prasmi lietot atbilstošas pieturzīmes, atdalot uzrunu un uzrunas grupu.

Mācās ieklausīties tekstos, uztvert teksta noskaņu.

Atkārto pieklājības normas, kas jāievēro, rakstot vēstuli.

Vērtē citu cilvēku un savu rokrakstu.

Pieturzīmes teikumos ar tiešo runu

2 Nostiprina prasmi lietot atbilstošas pieturzīmes, atdalot tiešo runu un piebildi.

Raksta pārbaudes darbu.

Mācās uztvert teksta noskaņu, salīdzināt tautas pasaku un literāro pasaku noskaņas atšķirību.

Atkārto pieklājības normas, kas jāievēro saziņā.

Mācās glīti norakstīt un rakstīt tekstu.

34

TEKSTVEIDE. TEKSTA RAKSTĪŠANA UN RUNĀŠANA (15 stundas)

Mācību uzdevumi

• Attīstīt prasmi izteikt savu viedokli un argumentēt to.• Pilnveidot patstāvīgās mācīšanās prasmes.• Mācīties veidot tekstu, ievērojot teksta vispārīgās un konkrētās pazīmes.• Mācīties apzināties valodu kā kultūras sastāvdaļu.

temats stunduskaits



Citāta iesaistīšana tekstā

1 Mācās atdalīt tekstā citātu kā tiešo runu vai iekļaujot citātu teikumā.

Mācās izteikt savu viedokli par cita cilvēka pausto atziņu (citātu).

Mācās saskatīt morāles vērtības dažādu tautību rakstnieku un kultūras darbinieku paustajās atziņās.

Nostiprina prasmi saistīt jauno informāciju ar jau zināmo.

Mācās pārveidot informāciju vizuāli.

konspekta veidošana

3 Mācās veidot konspektu.Attīsta prasmi īsi formulēt cita

izteikto domu.Mācās pierakstīt grāmatu un

rakstu bibliogrāfiskos datus.Atkārto, kā veido saīsinājumus.Konspektē tekstu projekta

«Teksta veidošana» ietvaros.

Mācās izteikt savu viedokli par konspekta kvalitāti.

Mācās apzināties valodas apguves nepieciešamību starpkultūru dialoga veidošanā.

Mācās kritiski vērtēt informāciju, izvēlēties svarīgāko, konspektēt to.

Mācās strukturēt konspektējamo informāciju.Mācās veidot vērtēšanas kritērijus, izmantojot

informāciju, kas iekļauta teorētiskajā aprakstā.Mācās vērtēt savu un citu konspektu.Lieto uzziņu materiālus nepieciešamās

informācijas iegūšanai.

Pārsprieduma pazīmes

5 Atkārto teksta pazīmes, teksta uzbūvi, teksta tipus.

Iepazīst pārsprieduma galvenās pazīmes.

Mācās rakstīt pārspriedumu.Turpina projektu «Teksta

veidošana» — raksta pārspriedumu.

Mācās formulēt problēmu.Mācās izteikt apgalvojumu un pamatot to

ar faktiem.Mācās vērtēt.Mācās secināt.Mācās salīdzināt savus uzskatus ar citu

uzskatiem.

Mācās apzināties valodas precizitātes nepieciešamību argumentējot.

Nostiprina prasmi konspektēt.Atkārto, kāda informācija raksturīga literārajai

vārdnīcai un svešvārdu vārdnīcai.Apzina savu un noskaidro klasesbiedru

mācību motivāciju.Mācās vērtēt savu pārspriedumu.

valodas normas 2 Atkārto iepriekš apgūtās valodas normas.

Iepazīst vecvārdus.Mācās izprast valodas normu

mainību.

Mācās pamatot apgalvojumu ar piemēriem.

Vērtē žargonu savā un citu valodā.

Vērtē literāras valodas un neliterāras valodas atšķirību, nepieciešamību saglabāt literāro valodu.

Mācās saziņa pārsvarā lietot literāro valodu.

Mācās veidot Venna diagrammu, salīdzinot trīs elementus.

Publiskās runas veidošana

4 Mācās veidot runas tekstu atbilstoši saziņas situācijai un teksta pazīmēm.

Atkārto saziņas situācijas komponentus.Mācās novērtēt saziņas situāciju.Mācās uzstāties ar paša sagatavotu tekstu.Izsaka savu viedokli un argumentē to.Raksta publisko runu un uzstājas ar to

projekta «Teksta veidošana» ietvaros.

Mācās veidot kultūras normām atbilstošu runas tekstu.

Mācās kritiski vērtēt savas spējas.Mācās vērtēt savu sagatavoto runu.Vērtē citu uzstāšanos.

35

MORFOLOĢIJA. NOMENU UN PRONOMENU RAKSTUROJUMS (26 stundas)

Mācību uzdevumi

• Mācīties veidot tekstu zinātnes valodas stilā, norunāt un vērtēt to.• Mācīties izprast nomenu un pronomenu kopīgās un atšķirīgās pazīmes, locīšanas un lietojums īpatnības.• Apgūt nomenu un pronomenu pareizrakstības galvenās pazīmes.• Patstāvīgi veidot savus mācību materiālus par nomeniem un pronomeniem.

• Mācīties izkopt savu valodu atbilstoši literārās valodas normām.

temats stunduskaits



Zinātnes valodas stila iezīmes

1 Salīdzina poētiskās valodas stila un zinātnes valodas stila tekstu.

Noskaidro zinātnes valodas stila iezīmes.Mācās saskatīt tekstā zinātnes valodas stila iezīmes.

Nosaka vienādu tematu un galveno domu dažāda stila tekstos.

Mācās saskatīt baltu valodu senatnīgumu un radniecību.

Nostiprina prasmi iegūt informāciju par valodu internetā.

Pārskats par vārda sastāvu

1 Mācās saskatīt tekstā zinātnes valodas stila iezīmes.Atkārto vārda sastāvu.Mācās precīzi definēt jēdzienus, kas saistīti ar vārda

sastāvu.

Iepazīst zinātniska teksta veidošanas līdzekļus.

Mācās apzināties valodas precizitātes nepieciešamību zinātnes valodas stilā.

Izmanto vingrinājumus zināšanu atkārtošanai un nostiprināšanai.

Pārskats par vārdšķirām

1 Atkārto, pēc kādām pazīmēm vārdus iedala vārdšķirās.

Mācās uztvert daiļliteratūras teksta autora komunikatīvo nolūku.

Mācās apzināties valodas precizitātes nepieciešamību zinātnes valodas stilā.

Mācās saskatīt zinātnisku jēdzienu izmantošanas iespējas daiļliteratūrā.

Diagnosticē un novērtē savas zināšanas par vārdšķirām, plāno turpmāko mācīšanos.

Publiskā runa par morfoloģijas tēmu

Mācās veidot tekstu publiskajai runai ar zinātnes valodas stila iezīmēm, ievērojot teksta vispārīgās un konkrētās pazīmes.

Mācās uzstāties ar paša veidotu tekstu, mērķtiecīgi izmantojot valodas līdzekļus.

Mācās veidot zinātnes valodas stila tekstu atbilstoši saziņas situācijai.

Ievēro runātāja kultūru uzstājoties.

Ievēro klausītāja kultūru.

Patstāvīgi izstrādā projektu «Publiskā runa par morfoloģijas tēmu».

Prot veidot vizuālo uzskati kā atbalsta materiālu savam stāstījumam.

Konspektē valodniecisku jautājumu.

Kritiski vērtē informāciju, izvēlas svarīgāko.

Veido stāstījumu par apgūto mācību vielu.

Veido vērtēšanas kritērijus.Vērtē citu uzstāšanos atbilstoši

vērtējuma kritērijiem.

36

temats stunduskaits



Lietvārdu raksturojumsLietvārdu deklinēšana

2 Sistematizē savas zināšanas par lietvārdiem, prot morfoloģiski raksturot lietvārdu.

Noskaidro, kādas īpatnības ir lietvārdu locīšanā (t. sk. līdzskaņu mija, nominatīva un ģenitīva vienādās formas, kopdzimtes vārdu datīva forma).

Prot locīt lietvārdus atbilstoši to piederībai pie deklinācijas (t. sk. izņēmumus).

Skaidro vienas saknes, bet dažādu dzimšu un nozīmes vārdus.

Nostiprina prasmi izmantot sinonīmus.

Mācās veidot teksta autora komunikatīvajam nolūkam atbilstošu virsrakstu.

Salīdzina dažādu tautu karogus, iegūst informāciju starpkultūru dialoga veidošanai.

Mācās lietot savā runā lietvārdu locījumus atbilstoši literārās valodas normām.

Mācās izprast valodas daudzveidību kā kultūras apliecinājumu.

Mācās veidot pārskata tabulas, pasvītrojot, iezīmējot, akcentējot informāciju, kuru nepieciešams atcerēties.

Izmanto vingrinājumus zināšanu nostiprināšanai.

Mācās pamatot teorētisku apgalvojumu ar piemēriem.

Lietvārdu pareizrakstībaizpētes projekts «mana valoda» (sākums)

4 Prot rakstos lietot īpašvārdus atbilstoši pareizrakstības normām.

Prot veidot ģenitīva un datīva locījumā uzvārdus.Apgūst prasmi veidot lietvārdus ar izskaņu šana,

-tne, -atne, -ēknis, -ēklis, -nieks, -ēns.Mācās pareizi rakstīt garo vai īso patskani

svešvārdos.Nostiprina prasmi pareizi rakstīt salikteņus.

Mācās veidot teksta autora komunikatīvajam nolūkam atbilstošu virsrakstu.

Mērķtiecīgi pilnveido savu rakstītprasmi.Mācās sagatavot tekstu ar tematam

atbilstošiem faktiem un izstāstīt to atbilstoši saziņas situācijai.

Veido dialogu atbilstoši noteiktajam tematam.

Iepazīst informāciju par dažādu tautu kultūru.

Pēta savu klasesbiedru vārdus un uzvārdus vai savu dzimtas koku.

Salīdzina svešvārdus latviešu, angļu un krievu valodā.

Mācās rakstos lietot lietvārdus atbilstoši literārās valodas normām.

Mācās saredzēt rakstītā tekstā valodas kļūdas, kas saistītas ar lietvārdu pareizrakstību un lietošanu, un labot tās.


Vērtē savu lietvārdu pareizrakstības prasmi.

Izmanto sava darba pārbaudei norādes skaidrojošajā vārdnīcā.

Apgūst prasmi veidot testu par morfoloģijas jautājumiem.

Īpašības vārdu raksturojumsĪpašības vārda nenoteiktās un noteiktās galotnes lietošana

2 Sistematizē savas zināšanas par īpašības vārdiem, prot morfoloģiski raksturot īpašības vārdu.

Ievēro galvenos nosacījumus īpašības vārdu lietošanā ar nenoteikto un noteikto galotni.

Noskaidro, kādas īpatnības ir īpašības vārdu noteikto galotņu locīšanā.

Prot locīt īpašības vārdus.

Nosaka tematu, galveno domu.Izvēlas saziņas situāciju, veido tai atbilstošu

dialogu.Mācās saklausīt, kādu noskaņu tekstam

dod tēlains īpašības vārdu izmantojums.

Salīdzina noteikto galotņu lietošanu latviešu valodas un krievu valodas piemēros.

Mācās lietot savā runā īpašības vārdus atbilstoši literārās valodas normām.

Veido savus mācību materiālus par īpašības vārdu locīšanu.


Īpašības vārdu pareizrakstība un lietošanaizpētes projekts «mana valoda» (turpinājums)

3 Izsaka salīdzinājumu dažādos veidos (izmantojot salīdzināmās pakāpes vai vārdus kā, nekā, par).

Pareizi veido un lieto īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes.

Prot ortogrāfiski pareizi rakstīt īpašības vārdus.Nostiprina prasmi izmantot aprakstā tēlainus

īpašības vārdus.

Mācās saklausīt, kādu noskaņu tekstam dod tēlains īpašības vārdu izmantojums.

Mērķtiecīgi pilnveido savu rakstītprasmi.Veido sarunu atbilstoši saziņas situācijai,

ieraksta, noklausās un analizē to.

Vērtē daiļdarba valodu, mācās apzināties, ka valoda ir kultūras sastāvdaļa un nacionālās identitātes atspoguļotāja.

Mācās saklausīt tipiskākās valodas kļūdas, kas saistītas ar īpašības vārdu lietošanu, un labot tās.


Vērtē savu īpašības vārdu lietošanas prasmi.

37

temats stunduskaits



skaitļa vārdu raksturojumsskaitļa vārdu locīšana

2 Sistematizē savas zināšanas par skaitļa vārdiem, prot morfoloģiski raksturot skaitļa vārdu.

Mācās lietot lietvārdus iederīgā locījumā aiz lokāmajiem un nelokāmajiem skaitļa vārdiem.

Lasa tekstu ar konkrētu mērķi.Meklē tekstā faktus, izvēlas lasīšanas

mērķim atbilstošu lasīšanas stratēģiju.Konspektē tekstu.

Noskaidro, kuras slāvu valodas ir radniecīgas.

Noskaidro, kurai valodu saimei un grupai pieder čigānu valoda.

Nostiprina jēdziena «minoritāšu valoda» izpratni.

Iepazīstas ar faktiem par minoritāšu valodām Latvijā.

Veido savus mācību materiālus par skaitļa vārdu locīšanu.

Ievēro skaitļa vārda lietošanas īpatnības atbilstoši literārās valodas normām citos mācību priekšmetos.


skaitļa vārdu pareizrakstība un lietošanaizpētes projekts «mana valoda» (turpinājums)

2 Nostiprina prasmi pierakstīt pamata un kārtas skaitļa vārdus ar vārdiem, ar arābu un romiešu cipariem.

Prot pierakstīt datumu un laiku saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām.

Mācās izmantot skaitļa vārdus aprakstā.Mācās saklausīt kļūdas skaitļa vārdu lietojumā un

labot tās.

Mācās kritiski uztvert dzirdēto tekstu.Atstāsta konspektīvi tekstu.Mērķtiecīgi pilnveido savu rakstītprasmi.

Saskata atšķirības starp latviešu valodā un citās valodās pieņemto dienas, mēneša un gada pieraksta secību.

Prot pareizi izrunāt skaitļa vārdus atbilstoši literārās valodas normām.


Vērtē savu skaitļa vārdu pareizrunas un pareizrakstības prasmi.

vietniekvārdu raksturojums un lietošanavietniekvārdu locīšanas īpatnības

3 Sistematizē savas zināšanas par vietniekvārdiem, prot morfoloģiski raksturot vietniekvārdu.

Salīdzina lietvārdu, īpašības vārdu, skaitļa vārdu un vietniekvārdu kopīgās un atšķirīgās pazīmes.

Mācās atšķirt vietniekvārdus pēc to nozīmes teikumā.

Mācās atšķirt vietniekvārdu kas, kāds, kurš sintaktiskās funkcijas teikumā.

Prot noteikt vietniekvārdu piederību pie atbilstošas grupas, izmantojot pārskata tabulu.

Skaidro vecvārdu nozīmi pēc konteksta.Nostiprina prasmi atdalīt salikta pakārtota teikuma

daļas.Raksta vēstījumu, iesaistot norādītos vietniekvārdus.

Prot lietot iederīgus vietniekvārdus mutvārdu un rakstu saziņā.

Mācās noteikt teksta autora komunikatīvo nolūku, nosaka teksta tematu.

Mācās izprast dažādu vietniekvārdu lomu teksta veidošanā, komunikatīvā mērķa sasniegšanā.

Raksta dialogu, iesaistot norādītos vietniekvārdus.

Iepazīst kulturoloģisku informāciju par latviešu tautas pagātni.

Salīdzina daudzskaitļa 1. personas vietniekvārda un attieksmes vietniekvārdu kas, kurš lietojumu latviešu un krievu valodā.

Izprot latviešu valodas tradīcijas personu un norādāmo vietniekvārdu lietošanā.

Izmanto pārskata tabulas.Veido savus mācību materiālus

par vietniekvārdu locīšanu.Veido salīdzinošas pārskata

tabulas.Mācās pamatot teorētisku

apgalvojumu ar piemēriem.

vietniekvārdu pareizrakstībaizpētes projekts «mana valoda» (turpinājums)

3 Prot rakstīt vietniekvārdus (šķirti vai kopā).Izprot vārdu «viss» un «vis» nozīmi teikumā un

pareizrakstību.Nostiprina prasmi veidot lietišķu tekstu.Nostiprina prasmi rakstīt vēstījumu.

Mācās apzināties valodas precizitātes nepieciešamību lietišķajā valodas stilā.

Nostiprina prasmi lietot saziņas situācijai atbilstošus vietniekvārdus.

Mērķtiecīgi pilnveido savu rakstītprasmi.Mācās, veidojot reklāmu, izvēlēties

atbilstošus teksta veidošanas līdzekļus.Uzstājas ar grupā sagatavota darba

prezentāciju.

Nostiprina prasmi vēstulēs un apsveikumos pareizi rakstīt vietniekvārdus tu, jūs.

Vērtē savu vietniekvārdu pareizrakstības prasmi.

Vērtē klasesbiedru publisko runu.

Veido tekstu par apgūto mācību saturu.

atkārtojuma uzdevumi

2 Atkārto iegūtās zināšanas, nostiprina prasmes.Raksta pārbaudes darbu par nomeniem un pronomeniem.

38

MORFOLOĢIJA. NELOKĀMO VĀRDŠĶIRU RAKSTUROJUMS (15 stundas)

Mācību uzdevumi

• Mācīties veidot tekstu zinātnes valodas stilā, norunāt un vērtēt to.• Mācīties izprast nelokāmo vārdšķiru kopīgās un atšķirīgās pazīmes, locīšanas un lietojums īpatnības.• Apgūt nelokāmo vārdšķiru pareizrakstību.• Patstāvīgi veidot savus mācību materiālus par apstākļa vārdu pareizrakstību un citu nelokāmo vārdšķiru lietošanu.• Mācīties izkopt savu valodu atbilstoši literārās valodas normām.

temats stunduskaits



apstākļa vārdu raksturojums un lietošanaapstākļa vārdu pareizrakstība un pareizrunaizpētes projekts «mana valoda» (turpinājums)

3 Sistematizē savas zināšanas par apstākļa vārdiem, prot morfoloģiski raksturot apstākļa vārdus.

Veido priekšstatu par vārdšķiru homonīmiju (apstākļa vārds un īpašības vārds).

Nostiprina prasmi aizstāt apstākļa vārdu ar sinonīmu vai antonīmu.

Veido apstākļa vārda salīdzināmās pakāpes.Atkārto, kā saliktā pakārtotā teikumā

virsteikumam piesaista palīgteikumu.Prot pareizi izrunāt un rakstīt apstākļa vārdus.Nostiprina prasmi saklausīt šauro un plato

patskani e, ē.Nostiprina prasmi pareizi izrunāt šauro un plato

patskani e, ē.

Kritiski vērtē dzirdēto tekstu.

Salīdzina apstākļa vārdu lietošanu latviešu valodā un krievu valodā.

Nostiprina prasmi lietot savā runā un rakstīt apstākļa vārdus atbilstoši literārās valodas normām.

Mācās salīdzināt divas vārdšķiras, izmantojot Venna diagrammu.

Izmanto vingrinājumus zināšanu atkārtošanai un nostiprināšanai.

Izvēlas, kā veidot mācību materiālu, kas ir jāiegaumē.

Veido savus mācību materiālus par apstākļa vārdu pareizrakstību.

Veido testu par apstākļa vārdu pareizrakstību.

saikļu raksturojums, lietošana un pareizrakstība

3 Sistematizē savas zināšanas par saikļiem, prot morfoloģiski raksturot saikļus.

Nostiprina prasmi izmantot sinonīmus, izvēlēties saikli vai, jeb.

Nostiprina prasmi skaidrot vārdu nozīmi, izmantojot sinonīmus.

Nostiprina prasmi atdalīt teikumā vienlīdzīgus teikuma locekļus un salikta teikuma daļas.

Salīdzina dzirdēto informāciju ar situāciju savā apkārtnē.

Nostiprina prasmi lietot savā runā un rakstīt saikļus atbilstoši literārās valodas normām.

Salīdzina un vērtē viedokļus par cilvēku morāles vērtībām.

Mācās izprast valodu kā nacionālās identitātes atspoguļotāju.

Kritiski vērtē mācību materiālu, izvēlas, ko nepieciešams iegaumēt .

Veido sev nepieciešamo mācību materiālu par saikļiem.

Nostiprina prasmi zīmēt teikuma grafisko attēlu.

Mācās pamatot teorētisku apgalvojumu ar piemēriem no teksta.

39

temats stunduskaits



Prievārdu raksturojumsPrievārdu pareizrakstība un lietošana

2 Sistematizē savas zināšanas par prievārdiem, prot morfoloģiski raksturot prievārdus.

Saprot prievārdu nozīmi teikuma veidošanā un prot tos lietot.

Nostiprina prasmi pamatot pieturzīmju lietojumu teikumā.

Mācās stāstīt konspektīvi. Apzinās latviešu valodas savdabību, latviešu valodas kā sintētiskas valodas īpatnības, kurās daudzas gramatiskās nozīmes izsaka ar locījumiem.

Nostiprina prasmi lietot prievārdus atbilstoši literārās valodas normām.

Pārstrukturē informāciju no vienas tabulas otrā.

Veido savus mācību materiālus par prievārdu saistību ar noteiktu locījumu.


Nostiprina prasmi veidot konspektu par valodnieciskiem jautājumiem.

Partikulu raksturojums, lietošana un pareizrakstība

2 Sistematizē savas zināšanas par partikulām, prot morfoloģiski raksturot partikulas.

Uztver partikulu tekstā kā modalitātes izteicēju.Izprot partikulu nozīmi un izteikšanas iespējas.Prot rakstīt partikulas.Prot lietot ne un nē.Prot nošķirt ar pieturzīmēm partikulas jā un nē.Veido priekšstatu par vārdšķiru homonīmiju (vai,

gan, ne).

Mācās saklausīt, kādu noskaņu teikumam un tekstam dod partikulu izmantojums.

Mācās saklausīt valodas kļūdas sarunvalodā.

Salīdzina dažādu tautu frazeoloģismus, kas ietver salīdzinājumu.

Mācās lietot partikulas kā attieksmes paudējas teikumā un tekstā mutvārdos un rakstos.

Veido savus mācību materiālus par partikulām.

izsauksmes vārdu raksturojums un lietošana

2 Sistematizē savas zināšanas par izsauksmes vārdiem, prot morfoloģiski raksturot izsauksmes vārdu.

Izmanto saziņā izsauksmes vārdus savas emocionālās attieksmes paušanai.

Mācās noteikt dzirdētā teksta autora komunikatīvo nolūku.

Nostiprina prasmi raksturot saziņas situāciju.

Apzinās, ka izsauksmes vārdu lietošanu ietekmē piederība pie sociālajām grupām un to lietojums ir cilvēka kultūras rādītājs.

Veido savus mācību materiālus par izsauksmes vārdiem.

atkārtojuma uzdevumiizpētes projekts «mana valoda»

3 Veido priekšstatu par vārdšķiru homonīmiju.Atkārto iegūtās zināšanas, nostiprina prasmes.Raksta pārbaudes darbu.

40

MORFOLOĢIJA. DARBĪBAS VĀRDU RAKSTUROJUMS (31 stundas)

Mācību uzdevumi

• Mācīties veidot tekstu zinātnes valodas stilā, norunāt un vērtēt to.• Mācīties izprast darbības vārda dažādo formu veidošanu un lietošanu.• Apgūt darbības vārdu pareizrakstību.• Patstāvīgi veidot savus mācību materiālus par darbības vārdu locīšanu un pareizrakstību.• Mācīties izkopt savu valodu atbilstoši literārās valodas normām.

temats stunduskaits



darbības vārdu vispārīgs raksturojums

2 Atkārto un sistematizē savas zināšanas par darbības vārdiem.

Nostiprina prasmi grupēt vārdus tabulā pēc noteiktām pazīmēm.

Nenoteiksmes pareizrakstība un lietošana

2 Atkārto vārda sastāvu.Nostiprina prasmi pierakstīt vārdus, kuros ir

pozicionālā līdzskaņu mija.Prot pareizi veidot darbības vārda

nenoteiksmes formu.Prot saskatīt pirmatnīgo un atvasināto

darbības vārdu nozīmes atšķirības un to darināšanas sistēmu.

Darina darbības vārdus ar dažādiem priedēkļiem.

Nostiprina prasmi likt pieturzīmes tiešās runas teikumos (piebilde starp tiešās runas vārdiem).

Nostiprina prasmi raksturot saziņas situāciju.Mācās raksturot saziņas situāciju dzirdētā

tekstā.Vērtē tekstā ietvertās informācijas

izmantošanas iespējas.

Salīdzina darbības vārdu priedēkļu un atgriezenisko darbības vārdu lietojumu latviešu un krievu valodā.

Skaidro latviešu tautas sakāmvārdus. Nostiprina prasmi lietot savā runā un rakstīt darbības vārdus atbilstoši literārās valodas normām.

Veido sev nepieciešamo mācību materiālu par darbības vārdu pareizrakstību.


Prognozē, kuros darbības vārdos rakstot varētu būt pareizrakstības kļūdas.

darbības vārdu konjugācijas Nekārtnie darbības vārdi

3 Prot locīt darbības vārdus un atbilstoši ortogrāfijas nosacījumiem tos uzrakstīt.

Mācās savā valodā pareizi lietot patskani a un ā darbības vārdu personu galotnēs.

Zina par darbības vārdu konjugācijām, nekārtno darbības vārdu būt, dot, iet locīšanu.

Nostiprina prasmi aizstāt darbības vārdu ar sinonīmu vai antonīmu.

Mācās noteikt dzirdēta liriska teksta noskaņu.Nostiprina prasmi sagatavot interviju un

intervēt.

Salīdzina materiālu, kas ir iekļauts tabulā, lai izdarītu secinājumus par darbības vārdu konjugāciju atšķirībām, un veido savus mācību materiālus par darbības vārdu locīšanu.

Veic pašpārbaudi, izmantojot tabulas un pārskatus.

divdabis — darbības vārda forma

2 Gūst vispārīgu priekšstatu par divdabjiem.Mācās atšķirt darbības vārdu divdabja formā

no īpašības vārda un apstākļa vārda.Mācās saskatīt teikumā divdabjus kā darbības

vārda formas.Nostiprina prasmi noteikt teikuma gramatisko

centru, likt teikuma uzbūvei atbilstošas pieturzīmes.

41

temats stunduskaits



Lokāmie divdabji ar izskaņām -ošs, -ošaLokāmie divdabji ar galotnēm -i, -ies, izskaņām -usi, -usiesLokāmie divdabji ar izskaņām -ams, -ama, -āms, -āmaLokāmie divdabji ar izskaņām -ts, -tadaļēji lokāmie divdabjiNelokāmie divdabjiatkārtojums par divdabjiemizpētes projekts «mana valoda» (turpinājums)

10 Mācās pazīt darbības vārda divdabju formas.Prot ortogrāfiski pareizi uzrakstīt darbības

vārda divdabju formas.Nostiprina prasmi noteikt teikuma gramatisko

centru, likt teikuma uzbūvei atbilstošas pieturzīmes.

Pēc konteksta nosaka vecvārdu nozīmi.Nostiprina prasmi skaidrot frazeoloģismus.Nostiprina prasmi veidot plānveidīgu tekstu.Raksta pārbaudes darbu par divdabjiem.

Mācās saklausīt teikumā izteiksmīgi izlasītu divdabja teicienu.

Raksta noteiktajam tematam saturiski atbilstošus teikumus.

Izsaka savu viedokli par konkrētām tēmām, pamato to.

Nostiprina prasmi ievērot klausītāju kultūru, strādājot pārī un grupā.

Mācās vērtēt savu klausīšanās kvalitāti.Nostiprina prasmi atstāstīt tekstu.Mācās radoši turpināt stāstījumu.Mācās saklausīt un atbilstoši izrunāt

homonīmus un homoformas.Nostiprina prasmi rakstīt ielūgumu atbilstoši

saziņas situācijai.Nostiprina prasmi veidot stāstījumu par

valodniecības tematu.Nostiprina prasmi saziņā mērķtiecīgi izmantot

verbālos saziņas līdzekļus.Nostiprina prasmi uzmanīgi klausīties, vērtēt

dzirdēto tekstu, uzdot par to jautājumus.

Salīdzina lokāmo divdabju ar izskaņi -ošs lietošanu latviešu un krievu valodā, nosaka, kurā valodā konkrētie divdabji atbilst literārās valodas normām, kurā ne.

Veido savus mācību materiālus par divdabjiem.


Loka divdabjus un veic pašpārbaudi, izmantojot paraugus.

Salīdzina un vērtē citu izveidotos mācību materiālus.

Nostiprina prasmi skaidrot jaunvārdus, izmantojot vārdnīcu.

Apgūst prasmi mācīties, mācot citus.

darbības vārdu kārta 2 Gūst vispārīgu priekšstatu par darāmo kārtu un ciešamo kārtu.

Mācās atšķirt darāmo kārtu no ciešamās kārtas pēc nozīmes un formas, teikuma struktūras.

Iepazīst miniatūras pazīmes, mācās noteikt lasīta teksta noskaņu.

Mācās rakstīt miniatūru atbilstoši noskaņai.

Salīdzina darāmās kārtas un ciešamās kārtas lietojumu latviešu un angļu valodā.

darbības vārdu izteiksmes darāmajā kārtāĪstenības izteiksme

2 Prot veidot darbības vārdu vienkāršos un saliktos laikus vienskaitļa un daudzskaitļa personās īstenības izteiksmes darāmajā kārtā.

Gūst priekšstatu par divdabju lietošanu darāmās kārtas īstenības izteiksmes salikto laiku veidošanā.

Nostiprina prasmi saskatīt teikuma gramatisko centru.

Nostiprina prasmi uzmanīgi klausīties un vērtēt dzirdēto tekstu.

Raksta noteiktajam tematam saturiski atbilstošus teikumus.

Izsaka savu viedokli par konkrētām tēmām, pamato to.

Klausās un pieraksta tekstu, pārveidojot to atbilstoši nosacījumiem.


Prognozē, kuros darbības vārdos rakstot varētu būt pareizrakstības kļūdas.

Nostiprina prasmi izmantot interviju uzdevuma veikšanai.

atstāstījuma izteiksmevēlējuma izteiksme

2 Prot veidot darbības vārdu vienkāršos un saliktos laikus vienskaitļa un daudzskaitļa personās atstāstījuma izteiksmes darāmajā kārtā.

Prot veidot darbības vārdu vienkāršos un saliktos laikus vienskaitļa un daudzskaitļa personās vēlējuma izteiksmes darāmajā kārtā.

Gūst priekšstatu par divdabju lietošanu darāmās kārtas atstāstījuma un vēlējuma izteiksmes salikto laiku veidošanā.


Veido saziņas situācijai atbilstošu teksta turpinājumu.

Veido saziņas situācijai atbilstošus dialogus, izmantojot vēlējuma izteiksmi.

Veido saziņas partnerim atbilstošus vēlējumus.

Veido kulturālus vēlējumus.


42

temats stunduskaits



vajadzības izteiksmePavēles izteiksme

2 Prot veidot darbības vārdu laikus vajadzības izteiksmes darāmajā kārtā.

Prot veidot darbības vārdu personas pavēles izteiksmes darāmajā kārtā.


Veido saziņas situācijai atbilstošu dialogu, izmantojot vajadzības izteiksmi.

Nostiprina prasmi pareizi lietot pieklājības frāzes saziņā.


Pēta pavēles izteiksmes lietojumu apkārtējā sabiedrībā.

atkārtojuma uzdevumiizpētes projekts «mana valoda»

3 Atkārto mācību saturu par darbības vārdiem.Pēta darbības vārdus publicistikas valodas stila tekstos..Raksta pārbaudes darbu.

43

ATKĀRTOJUMA UZDEVUMI (9 stundas)

Mācību uzdevumi

• Nostiprināt gada laikā apgūtās mācību prasmes.• Atkārtot morfoloģijas jautājumus.• Atkārtot galvenos interpunkcijas jautājumus, novērtēt savu rakstīšanas prasmi.• Atkārtot domraksta pazīmes, rakstīt domrakstu.• Veidot kopsavilkumu par projektu.• Rakstīt pārbaudes darbu.

temats stunduskaits



apgūtā mācību satura atkārtojumsizpētes projekta «mana valoda» noslēgums

9 Atkārto un nostiprina mācību gada laikā apgūto mācību saturu.

Raksta domrakstu.Raksta pārbaudes darbu.

Uzdevumu veikšanai izmanto apgūtās valoddarbības prasmes.

Uzdevumu veikšanai izmanto apgūtās mācību prasmes.

Vērtē savus un citu veiktos darbus.

44






VALODU DAŽĀDĪBA (6 stundas)

Mācību uzdevumi

• Atkārtot leksikas un fonētikas jēdzienus.• Nostiprināt prasmi atrast nepieciešamo informāciju tekstā.• Mācīties ar cieņu izturēties pret citas tautas valodu un tradīcijām.• Mācīties formulēt apgalvojumam atbilstošus argumentus.• Mācīties atrast argumentam atbilstošus faktus.

temats stunduskaits



ieskats dažu valodu leksikas atšķirībās

2 Atkārto nepieciešamos leksikas jēdzienus.

Nostiprina prasmi skaidrot frazeoloģismus un iesaistīt tos teikumos.

Nostiprina prasmi sasveicināties un atvadīties atbilstoši saziņas situācijai.

Mācās izprast dažādu valodu leksikas atšķirības, cienīt citādo.

Formulē, kādas pieklājības normas jāievēro sasveicinoties un atvadoties.

Salīdzina dažādu tautu sasveicināšanās etiķeti.

Mācās salīdzināt dažādas valodas, meklē atšķirīgo valodās.

Nostiprina prasmi salīdzināt.Atkārto, kādu informāciju var iegūt

skaidrojošajā, tulkojošajā un sinonīmu vārdnīcā.

ieskats dažu valodu izrunas un alfabētu atšķirībās

1 Atkārto nepieciešamos fonētikas jēdzienus.

Atkārto uzdevumam nepieciešamos morfoloģijas jēdzienus.

Nostiprina prasmi, lasot tekstu, atrast konkrētu informāciju.

Mācās izprast dažādu valodu izrunas atšķirības, cienīt citādo.

Mācās saskatīt tekstā nezināmus vārdus, meklēt to nozīmes skaidrojumu.

Nostiprina prasmi meklēt papildu informāciju internetā

Nostiprina prasmi apkopot secinājumus.

viena valoda visiem vai katrai tautai dzimtā valoda?

4 Atkārto, kādas ir valodas funkcijas.Mācās izprast, kā valodas funkcijas

tiek izmantotas. Atkārto jēdzienu «svešvārdi».

Nostiprina prasmi uzdot jautājumus par tekstu.Nostiprina prasmi, lasot tekstu, atrast konkrētu informāciju.Mācās formulēt apgalvojumam atbilstošus

argumentus.Mācās atrast argumentam atbilstošus faktus.

Nostiprina jēdziena«dzimtā valoda» izpratni.

Atkārto, kādu informāciju var iegūt svešvārdu vārdnīcā.

Nostiprina prasmi meklēt papildu informāciju internetā un iepriekš izmantotajos materiālos.

Pilnveido prasmi stādāt grupā.

45

TEIKUMA LOCEKĻI (15—21 stundas)

Mācību uzdevumi

• Nostiprināt prasmi veidot un raksturot vienkāršu teikumu, pamatojoties uz tā pazīmēm.• Nostiprināt prasmi saskatīt teikuma virslocekļus.• Nostiprināt prasmi saskatīt teikuma palīglocekļu sintaktiskos sakarus.• Mācīties nošķirt apzīmētāja, apstākļa un pielikuma savrupinājumus.• Mācīties saklausīt uzsvara maiņu teikumā, kurā ir savrupinājums.• Mācās formulēt argumentus un meklēt tos apstiprinošus faktus.• Mācīties ar cieņu izturēties pret savas un citu tautu kultūras vērtībām.

temats stunduskaits



teikuma locekļu raksturojums

1—2 Atkārto vārdu dalījumu vārdšķirās.Noskaidro teikuma locekļu dalījumu un pazīmes.Mācās izprast, ar kurām vārdšķirām var būt izteikti

teikuma locekļi.Mācās atšķirt vienkāršus un saliktus teikuma

locekļus.Nostiprina prasmi izvēlēties vārdiem sinonīmus.

Atkārto, kādi komponenti raksturīgi saziņas situācijai.

Nostiprina prasmi strukturēt informāciju shēmā.

Nostiprina prasmi strukturēt informāciju tabulā.

teikuma priekšmets 2 Atkārto jau zināmo par teikuma priekšmetu.Nostiprina prasmi noteikt teikuma priekšmetu.Mācās izprast dažādu gramatisko centru stilistisko

nozīmi daiļliteratūras tekstos.Atkārto tiešās runas pierakstu, ja piebilde ir teikuma

sākumā vai beigās.Nostiprina prasmi lietot pēdiņas saliktu nosaukumu

norādīšanai.

Mācās prognozēt teksta virsrakstu un turpinājumu, izmantojot zināmo informāciju.

Mācās noteikt dzirdēta teksta autora komunikatīvo nolūku.

Mācās saklausīt dzirdētā tekstā teikuma subjektu.

Mācās noteikt teksta noskaņu.Nostiprina prasmi lasīt izteiksmīgi,

atbilstoši teksta noskaņai un saturam.

Mācīties saskatīt tekstā latviešu tautas kultūras vērtības.

Mācās rakstīt dzejoli pēc noteiktas struktūras.

izteicējs 2—3 Atkārto darbības vārda kārtas, izteiksmes, laikus.Mācās izprast dažādu izteicēju veidošanas iespējas.Atkārto citāta iesaistīšanu teikumā (kā tiešo runu)Apgūst frazeoloģismus.

Nostiprina prasmi veidot domai atbilstošu teksta nosaukumu.

Iepazīst Latvijas kultūras procesus un personības.

Diagnosticē prasmi noteikt teikuma gramatisko centru.

Papildinātājs 1 Atkārto locījumu nosaukumus un jautājumus.Nostiprina prasmi pēc vārda jautājuma noteikt, ka

tas ir papildinātājs.Mācās noteikt vārdu sintaktiskos sakarus.

Nostiprina izpratni par morāles vērtībām.

Nostiprina prasmi norādīt vārdu sintaktiskos sakarus shematiski.

46

temats stunduskaits



apzīmētājs. apzīmētāju un apzīmētāja grupas savrupināšana

2 Atkārto, kas raksturīgs apzīmētājam.Mācās noteikt vārdu sintaktiskos sakarus.Mācās noteikt un atdalīt ar pieturzīmēm apzīmētāja

un apzīmētāja grupas savrupinājumus.

Nostiprina prasmi veidot domai atbilstošu teksta nosaukumu.

Mācās noteikt lasīta teksta autora komunikatīvo nolūku.

Mācās saklausīt uzsvara maiņu teikumā, kurā ir savrupinājums.



Pārbauda savu darbu pēc parauga.

Pielikums. Pielikuma un pielikuma grupas savrupināšana

1—2 Mācās izprast, kas teikumā var būt pielikums.Mācās atšķirt pielikumu no paskaidrojamā vārda.Mācās noteikt un atdalīt ar pieturzīmēm pielikuma

un pielikuma grupas savrupinājumus.Mācās atšķirt apzīmētāja un pielikuma

savrupinājumu.

Mācās saklausīt uzsvara maiņu teikumā, kurā ir savrupinājums.

Iepazīst latviešu un citu tautu leģendāros varoņus.


apstākļi. apstākļa un apstākļa grupas savrupināšana

1—2 Atkārto apstākļa jautājumus un paveidus.Mācās atšķirt apstākļus no apstākļa vārdiem.

Mācās noteikt teksta noskaņu.Mācās saklausīt uzsvara maiņu teikumā,

kurā ir savrupinājums.

Paplašina zināšanas par rakstnieku Rūdolfu Blaumani.




5—7 Atkārto temata „Teikuma locekļi” ietvaros mācīto. Nostiprina prasmi izmantot pārskatīšanas lasīšanas stratēģiju.

Mācās saklausīt visu trīs veidu savrupinājumus.

Mācās formulēt argumentus.Mācās meklēt faktus, autoritatīvos un

normatīvos spriedumus, kas pierādītu argumentu.

Mācās saskatīt līdzīgus argumentus, apvienot tos vienā.

Veido argumentus un meklē pierādījumus par aktuālu atkarības tēmu — smēķēšanu.

Mācās veidot pārskata shēmas.Salīdzina savu shēmu ar paraugu,

vērtē tās.Mācās uzlabot savu darbu, ja tas

nepieciešams.Raksta mācību diktātu. Raksta pārbaudes darbu.Mācās klasificēt pierādījumu veidus.Nostiprina prasmi veidot ideju tīklu.

47

SINTAKTISKĀS KONSTRUKCIJAS TEIKUMĀ (25—30 stundas)

Mācību uzdevumi

• Mācīties saskatīt un saklausīt teikumā dažādas konstrukcijas — vienlīdzīgus teikuma locekļus, savrupinājumus, iespraudumus, paskaidrojošas vārdu grupas.

• Mācīties iekļaut teikumā dažādas konstrukcijas, ievērojot interpunkcijas normas.• Mācīties precīzi izpildīt uzdevuma nosacījumos prasīto.• Mācīties ar cieņu izturēties pret savas un citu tautu kultūras vērtībām.• Apgūst prasmi attīstīt un pilnveidot savu viedokli.

temats stunduskaits



vienlīdzīgi teikuma locekļi

1—2 Mācās pamatot, pēc kādām pazīmēm teikuma locekļi ir vienlīdzīgi. Nostiprina prasmi atdalīt vienlīdzīgus teikuma locekļus ar atbilstošām pieturzīmēm.

Nostiprina prasmi papildināt teikumu ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem.

Mācās atšķirt situācijas, kad saiklis saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, kad — salikta teikuma daļas.

Nostiprina prasmi uzmanīgi klausīties sarunas partnera teiktajā.

Nostiprina prasmi pierakstīt tekstu pēc dzirdes.

Mācās runājot savu tekstu bagātināt ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem.

Mācās definēt prasīto.Nostiprina prasmi pamatot savus

apgalvojumus.Nostiprina prasmi norādīt vārdu

sintaktiskos sakarus vienkāršā teikumā.Mācās ar simboliem attēlot grafiskajā

attēlā vienlīdzīgus teikuma locekļus.Nostiprina prasmi vērtēt otra darbu,

salīdzinot ar savu darbu.

vienlīdzīgi teikuma locekļi saistījumā ar vispārinātājvārdu

2 Mācās izprast vispārinātājvārda nozīmi.Mācās atšķirt vispārinātājvārdu no vienlīdzīgajiem

teikuma locekļiem.Nostiprina prasmi papildināt teikumu ar

vienlīdzīgiem teikuma locekļiem.Mācās skaidrot nezināmu vārdu nozīmi,

izmantojot tekstā atrodamo informāciju.Mācās skaidrot nezināmu vārdu nozīmi,

izmantojot sinonīmu rindas pārējos vārdus.Nostiprina prasmi rakstīt svētku nosaukumus ar

lielo sākumburtu.Mācās atšķirt vispārinātājvārdu no pielikuma un

apzīmētāja savrupinājuma.

Nostiprina prasmi uzmanīgi klausīties sarunas partnera teiktajā.

Nostiprina prasmi raksturot attēlā redzamo saziņas situāciju.

Nostiprina prasmi pierakstīt tekstu pēc dzirdes.

Atkārto folkloras dalījumu.Iepazīst papildinformāciju

par folkloru un gadskārtu svētkiem.

Mācās definēt prasīto.Nostiprina prasmi pamatot savus

apgalvojumus.Mācās ar simboliem attēlot grafiskajā

attēlā vienlīdzīgus teikuma locekļus un vispārinātājvārdu.

Nostiprina prasmi izskaidrot.Nostiprina prasmi salīdzināt.

atkārtoti vārdi 2 Mācīties izprast atkārtoto vārdu stilistisko nozīmi.Nostiprināt prasmi likt pieturzīmes starp

atkārtotiem vārdiem.

Nostiprina prasmi pamatot savus apgalvojumus.

Mācās rezumēt mācību materiālu.Diagnosticēt prasmi izmantot rakstos

vienlīdzīgus teikuma locekļus, atdalīt tos ar atbilstošām pieturzīmēm.

48

temats stunduskaits



divdabja teiciens 3—4 Atkārto divdabju izskaņas, piedēkļus, galotnes.Atkārto, ar ko atšķiras darbības vārds atstāstījuma

izteiksmē no nelokāmā divdabja.Nostiprina prasmi noteikt divdabi teikumā.Mācās atrast divdabja teicienu teikumā.Mācās nejaukt divdabja teicienu ar teikuma

gramatisko centru.Mācās saskatīt vienlīdzīgus teikuma locekļus, kas

ietilpst divdabja teicienā.Mācās izprast, ka divdabja teicienu neievada

sakārtojuma un pakārtojuma vārdi.

Nostiprina prasmi uzmanīgi klausīties.Mācās saklausīt pauzes, kas atdala

divdabja teicienu.Mācās runājot savā tekstā iekļaut

divdabja teicienu.

Iepazīst dažādu tautu leģendas.

Mācās cienīt citu tautu kultūru.

Nostiprina prasmi definēt jēdzienus.Nostiprina prasmi pamatot savus

apgalvojumus.Nostiprina prasmi secināt.Izmanto vingrinājumus prasmju

nostiprināšanai.Mācās prognozēt teksta turpinājumu

atbilstoši tā saturam.

vienlīdzīgi divdabja teicieni

3—4 Salīdzina vienlīdzīgu teikuma locekļu un vienlīdzīgu divdabja teicienu kopīgās pazīmes.

Mācās atšķirt vienlīdzīgus teikuma locekļus no vienlīdzīgiem divdabja teicieniem.

Mācās likt pieturzīmes, atdalot vienlīdzīgus divdabja teikumus.


Mācās novērtēt saziņas situāciju.Nostiprina prasmi raksturot attēlā

redzamo saziņas situāciju.Mācās runājot savā tekstā iekļaut

divdabja teicienu.

Mācās analizēt un novērtēt dzīvībai un veselībai bīstamas sadzīves situācijas.

Nostiprina prasmi salīdzināt sintaktiskās konstrukcijas teikumā.

Nostiprina prasmi secināt.Nostiprina prasmi vērtēt.Nostiprina prasmi raksturot.Nostiprina prasmi pamatot.

Pārskats par savrupinājumiem

3—4 Mācās atšķirt savrupinājumus un atdalīt tos ar atbilstošām pieturzīmēm.

Mācās paplašināt teikumus ar saviem savrupinājumiem.

Mācās runājot savā tekstā iekļaut savrupinājumus.

Mācās saklausīt tekstā savrupinājumus.

Mācās analizēt un novērtēt dzīvībai un veselībai bīstamas sporta situācijas.

Nostiprina prasmi norādīt vārdu sintaktiskos sakarus vienkāršā teikumā.

Nostiprina prasmi secināt.Izmanto vingrinājumus prasmju

nostiprināšanai.Nostiprina prasmi pārbaudīt un vērtēt

cita darbu.Nostiprina prasmi veikt pašpārbaudi.Nostiprina prasmi izskaidrot.Mācās rezumēt mācību vielu.

iespraudumi un paskaidrojošas vārdu grupas

5—6 Mācās izprast iesprauduma nozīmi teikumā.Mācās rakstot atdalīt iespraudumus ar atbilstošām

pieturzīmēm.Mācās atdalīt (neatdalīt) ievadītājvārdu no

paskaidrojošās vārdu grupas.Mācās atšķirt iespraudumu no vispārinātājvārda

un vienlīdzīgiem teikuma locekļiem.

Mācās paust savu attieksmi, izmantojot iespraudumus.

Mācās vērtēt teikuma skanējumu, nepārsātināt tekstu ar iespraudumiem.

Mācās runā saklausīt iespraudumus.Atkārto publiskās runas daļas un

sagatavošanas posmus.Mācās uzstājoties kontrolēt sevi,

nepakļauties «lampu drudzim».Mācās uzstāties dažādiem klausītājiem.Atkārto, kādi rekvizīti jāiekļauj vēstulē.Raksta vēstuli.Nostiprina prasmi formulēt jautājumu.

Salīdzina dažādu tautību vārdus, to nozīmes.

Mācās iecietību pret dažādu tautību vārdiem.

Izmanto vingrinājumus prasmju nostiprināšanai.

Nostiprina prasmi salīdzināt un vērtēt.Nostiprina prasmi pamatot.Nostiprina prasmi secināt.Mācās rezumēt mācību vielu.Mācās novērtēt un palīdzēt uzlabot

otra sagatavotu publisko runu.

49

temats stunduskaits




6 Atkārto iepriekš mācīto.Nostiprina iepriekš apgūtās prasmes.

Apgūst prasmi formulēt argumentu rakstveidā.

Apgūst prasmi izteikt argumentus publiski.

Mācās elastīgi attīstīt, pilnveidot savu viedokli.

Mācās uzklausīt atšķirīgu viedokli.Mācās kritizēt viedokli, nevis cilvēku.mācās saprast, ka tiek kritizēts viedoklis,

nevis cilvēks.

Veido argumentus un meklē pierādījumus par aktuālu veselības, drošības vai savstarpējo attiecību tēmu.

Raksta pārbaudes darbu.Nostiprina prasmi argumentus un

pretargumentus rakstīt, izmantojot T tabulu.

Mācās precīzi definēt teorijas jautājumus.

50

TEIKUMA RAKSTUROJUMS (20—26 stundas)

Mācību uzdevumi

• Nostiprināt prasmi veidot un raksturot vienkāršu un saliktu teikumu.• Nostiprināt prasmi ievērot interpunkcijas normas, rakstot saliktu teikumu.• Nostiprināt prasmi apzināti un mērķtiecīgi lietot pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus.• Mācīties kritiski vērtēt tekstā ietverto informāciju.• Mācīties ar cieņu izturēties pret savas un citu tautu kultūras vērtībām.• Apgūt prasmi skaidri un saprotami formulēt argumentus, atrast tiem atbilstošus pierādījumus, attīstīt publiskās runas prasmi, debatējot

atbilstoši noteikumiem.

temats stunduskaits



teikuma pazīmes

2—3 Noskaidro teikuma pazīmes.Mācās raksturot teikumu.Atkārto teikumu iedalījumu pēc uzbūves un pēc

izteikuma mērķa.Nostiprina prasmi veidot loģiskus teikumus.Mācās saskatīt tekstā izsacījumus un teikuma daļu

pārcēlumus jeb atrāvumus (parcelātus).Nostiprina prasmi noteikt teikuma gramatisko centru, ko

veido tikai teikuma priekšmets.Atkārto, kādi rekvizīti jāiekļauj iesniegumā.Nostiprina prasmi noteikt lietišķo, publicistisko,

daiļliteratūras valodas stilu.Atkārto pavēles un īstenības izteiksmes 2. personas

formu veidošanas atšķirības.

Mācās saklausīt, kurš vārds teikumā ir uzsvērts.

Nostiprina prasmi lasīt izteiksmīgi, atbilstoši izteikuma mērķim.

Nostiprina prasmi saklausīt izteikuma mērķi un likt tam atbilstošu teikuma beigu pieturzīmi.

Mācās vērtēt savu un citu runā intonācijas atbilstību izteikuma mērķim.

Mācās saklausīt uzsvara maiņu, ja teikuma daļas ir sadalītas parcelātos.


Atkārto, ar ko runa atšķiras no rakstīta teksta.

Iepazīst Dzejas dienu tradīcijas Latvijā.

Veido mācību uzdevumus klasesbiedriem.

Mācās izveidot plānu teikuma raksturošanai.

Mācās atbilstošā ātrumā un intonācijā diktēt tekstu.

Mācās labot otra pierakstītu tekstu.Mācās vērtēt otra pierakstītu tekstu.Mācās vērtēt otra labotu tekstu.Nostiprina prasmi pārbaudīt savu

darbu pēc parauga.

vienkāršs nepaplašināts teikums un vienkāršs paplašināts teikums

1 Nostiprina prasmi noteikt teikuma gramatisko centru.Atkārto, kas kopīgs un kas atšķirīgs vienkāršam

nepaplašinātam un vienkāršam paplašinātam teikumam.Noskaidro domas izteikšanas veida atšķirību vienkāršā

nepaplašinātā un vienkāršā paplašinātā teikumā.Mācās analizēt vienkāršu teikumu pēc plāna.

Nostiprina prasmi izteikt savu viedokli.

Nostiprina prasmi uzmanīgi lasīt uzdevuma nosacījumus un izvēlēties tikai norādītos teikumus.

Nostiprina prasmi norādīt vārdu sintaktiskos sakarus vienkāršā teikumā.

Mācās analizēt.Nostiprina prasmi attēlot vienkāršu

teikumu shematiski.Mācās kritiski vērtēt tekstā ietverto

informāciju.

51

temats stunduskaits



salikts sakārtots teikums

3—4 Atkārto, kas kopīgs un kas atšķirīgs vienkāršam teikumam un saliktam teikumam.

Nostiprina prasmi noteikt teikuma gramatisko centru un teikuma daļas.

Nostiprina prasmi izmantot saikļa un bezsaikļa saistījumu saliktā sakārtotā teikumā.

Mācās lietot semikolu, atdalot salikta sakārtota teikuma daļas.

Nostiprina prasmi atšķirt, kad saiklis «un» saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, kad salikta sakārtota teikuma daļas, un lietot atbilstošas pieturzīmes.

Nostiprina prasmi likt teikuma intonācijai atbilstošu salikta sakārtota teikuma beigu pieturzīmi.

Nostiprina prasmi saskatīt saliktā sakārtotā teikumā dažādas sintaktiskās konstrukcijas un atbilstoši tās atdalīt.

Mācās uztvert apstākli, kas attiecas uz abām salikta sakārtota teikuma daļām.

Mācās analizēt saliktu sakārtotu teikumu pēc plāna.

Nostiprina prasmi lasīt izteiksmīgi, atbilstoši izteikuma mērķim.

Nostiprina prasmi saklausīt izteikuma mērķi un likt tam atbilstošu teikuma beigu pieturzīmi.

Nostiprina prasmi īsi izteikt savu viedokli.

Mācās iecietību pret citu jūtām.

Nostiprina prasmi attēlot saliktu sakārtotu teikumu shematiski.

Mācās salīdzināt tekstā ietverto informāciju ar faktiem no savas dzīves vai apkārtnes.

Mācās analizēt.Izmanto vingrinājumus iegūto

prasmju nostiprināšanai.

salikts pakārtots teikums

2—3 Nostiprina prasmi atšķirt neatkarīgu teikuma daļu no atkarīgas teikuma daļas.

Mācās noteikt palīgteikumu, ievērojot tā pazīmes.Mācās noteikt palīgteikuma jautājumu.Nostiprina prasmi atdalīt ar pieturzīmēm palīgteikumu,

kas atrodas aiz palīgteikuma.Mācās ar pieturzīmēm atdalīt palīgteikumu, kas atrodas

pirms virsteikuma vai starp virsteikuma vārdiem.Mācās atšķirt tieši pakārtotu palīgteikumu no

pakāpeniski pakārtota palīgteikuma.

Mācās noteikt autora komunikatīvo nolūku.

Mācās formulēt viedokli, izmantojot saliktu pakārtotu teikumu.

Mācās izprast, kas ir «sakņu sajūta», ko cilvēkam nozīmē jēdziens «mājas».

Mācās attēlot shematiski saliktus pakārtotus teikumus ar dažādu daļu novietojumu.

Mācās norādīt teikuma daļu sintaktiskos sakarus saliktā pakārtotā teikumā.

Izmanto vingrinājumus iegūto prasmju nostiprināšanai.

Pieturzīmes saliktā pakārtotā teikumā

2—3 Mācās uztvert saliktā pakārtotā teikumā dažādas sintaktiskās konstrukcijas, atdalīt tās ar pieturzīmēm.

Nostiprina prasmi pareizi pierakstīt gada skaitļus.Mācās lietot atbilstošu pieturzīmi, ja izlaists pakārtojuma

vārds palīgteikuma sākumā.

Mācās formulēt viedokli, izmantojot saliktu pakārtotu teikumu un kādu konkrētu sintaktisko konstrukciju.

Iepazīst faktus un viedokļus par dažādu mūziku.

Nostiprina prasmi izprast vārdnīcā iekļauto informāciju.

vienlīdzīgi palīgteikumi

2—3 Salīdzina vienlīdzīgus teikuma locekļus ar vienlīdzīgiem palīgteikumiem.

Salīdzina vienlīdzīgus divdabja teicienus ar vienlīdzīgiem palīgteikumiem.

Mācās atšķirt vienlīdzīgus palīgteikumus, atdalīt tos ar atbilstošām pieturzīmēm.

Mācās analizēt saliktu pakārtotu teikumu pēc plāna.

Mācās formulēt viedokli, izmantojot saliktu pakārtotu teikumu.

Formulē likumu un salīdzina to ar teorētisko literatūru.

Mācās izdarīt secinājumus uz salīdzinājuma pamata.


Mācās analizēt.

52

temats stunduskaits



Jaukts salikts teikums

2 Noskaidro, kā atšķiras pēc uzbūves dažādi salikti teikumi.Mācās atšķirt jauktu saliktu teikumu no salikta sakārtota

un salikta pakārtota teikuma.Mācās analizēt jauktu saliktu teikumu.Nostiprina prasmi teikumā lietot iederīgas pieturzīmes.Nostiprina prasmi pamatot pieturzīmju lietojumu

dažādu sintaktisko konstrukciju un teikuma daļu atdalīšanai.

Salīdzina daiļliteratūras valodas stilu un zinātnes valodas stilu.

Nostiprina prasmi atšķirt teikuma daļu pārcēlumus jeb atrāvumus (parcelātus).

Mācās analizēt jauktu saliktu teikumu pēc plāna.

Mācās formulēt viedokli, izmantojot jauktu saliktu teikumu.

Mācās izdarīt secinājumus uz salīdzinājuma pamata.

Mācās grafiski attēlot jauktu saliktu teikumu.

Mācās analizēt.


6—7 Atkārto iepriekš mācīto.Nostiprina iepriekš apgūtās prasmes.

Apgūst prasmi skaidri un saprotami formulēt argumentus.

Apgūst prasmi atrast argumentiem atbilstošus pierādījumus.

Attīsta publiskās runas prasmi, debatējot atbilstoši noteikumiem.

Veido argumentus un meklē pierādījumus par aktuālu veselības, drošības vai savstarpējo attiecību tēmu.

Mācās precīzi definēt teorijas jautājumus.


53

TIEŠĀ RUNA UN NETIEŠĀ RUNA (10 stundas)

Mācību uzdevumi

• Nostiprināt prasmi veidot un raksturot tiešo runu.• Nostiprināt prasmi ievērot interpunkcijas normas, rakstot tiešo runu.• Nostiprināt prasmi apzināti un mērķtiecīgi lietot pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus.• Mācīties sagatavot teorijas jautājumus un izskaidrot tos citiem.• Mācīties ar cieņu izturēties pret savas un citu tautu kultūras vērtībām.• Nostiprināt iepriekš apgūtās debatēšanas prasmes.

temats stunduskaits



interpunkcija teikumos ar tiešo runu

2 Nostiprina prasmi lietot pareizas pieturzīmes tiešās runas un piebildes atdalīšanai.

Mācās atdalīt tiešo runu, ja tajā ir vairāki teikumi.

Mācās raksturot tiešo runu.Nostiprina prasmi noteikt izteikuma mērķi un

likt tam atbilstošu teikuma beigu pieturzīmi.


Nostiprina prasmi lasīt un norunāt dialogu izteiksmīgi, atbilstoši izteikuma mērķim.

Mācās veidot dialogu atbilstoši saziņas situācijai.

Nostiprina prasmi uzmanīgi lasīt uzdevuma nosacījumus un izvēlēties tikai norādītos teikumus.

Mācās raksturot.Mācās atbilstošā ātrumā un intonācijā diktēt

tekstu.Mācās labot otra pierakstītu tekstu.Apgūst prasmi izskaidrot citiem teorijas

jautājumus.

uzruna un uzrunas grupa

1 Atkārto uzrunas un uzrunas grupas pazīmes.Mācās dažādās saziņas situācijās lietot atšķirīgas

uzrunas.Atkārto, kādus ievadītājvārdus lieto oficiālās

saziņas situācijās.Nostiprina prasmi atdalīt uzrunu un uzrunas

grupu.Nostiprina prasmi noteikt daiļliteratūras valodas

stilu.

Nostiprina prasmi izteikt savu viedokli.

Mācās izmantot dažādu tautu kultūras normām atbilstošas pieklājīgas uzrunas formas.


Apgūst prasmi izveidot plānu, pēc kura stāstīt par teorijas jautājumiem.

Apgūst prasmi izskaidrot citiem teorijas jautājumus.

Netiešā runa 2 Apgūst prasmi pārveidot tiešo runu netiešajā runā un atbilstoši mainīt pieturzīmes.

Atkārto darbības vārdu formu veidošanu atstāstījuma izteiksmē.

Nostiprina prasmi atstāstīt dzirdētu tekstu.

Mācās salīdzināt domu, kas izteikta atšķirīgā formā.

Apgūst prasmi konspektīvi pierakstīt teorijas jautājumus.


Citāta iesaistīšana teikumā

5 Nostiprina prasmi iesaistīt teikumā citātu.Nostiprina prasmi iekļaut savā netiešo runu.

Mācās izteikt savas pārdomas rakstiskā formā.

Nostiprina iepriekš apgūtās debatēšanas prasmes.

Noskaidro vārda «aka» simbolisko nozīmi.


Nostiprina prasmi konspektēt.Raksta pārbaudes darbu.

54

DOMRAKSTS UN REFERĀTS (10 stundas)

Mācību uzdevumi

• Mācīties izmantot dažādas mācīšanās stratēģijas, gatavojoties domrakstam.• Mācīties veidot un rakstīt referātu.• Mācīties formulēt plāna punktus un tēzes.• Nostiprināt prasmi ievērot interpunkcijas normas, rakstot domrakstu, referātu.• Nostiprina prasmi intervēt.

temats stunduskaits



māksla rakstīt

1 Mācās salīdzināt savu viedokli ar citu viedokli un saskaņot tos.

Nostiprina prasmi ieklausīties citu viedoklī.Formulē savu viedokli rakstveidā.

Mācās izprast, ka domraksts ir radošs darbs.

gatavošanās domrakstam

3 Atkārto pārsprieduma pazīmes.

Atkārto, ko raksta ievadā, iztirzājumā, nobeigumā.

Nostiprina prasmi lietot pareizas pieturzīmes.

Nostiprina prasmi saskatīt tekstā sarunvalodas vārdus un aizstāt tos ar sinonīmiem.

Nostiprina prasmi veidot argumentus.Nostiprina prasmi izteikt savu viedokli.Nostiprina prasmi pamatot savu domu ar

citātu.Nostiprina prasmi intervēt.Nostiprina prasmi rakstīt darba ievadu.

Mācās izprast, ka dienasgrāmata ir viens no radošas personības izpausmes veidiem.

Salīdzina intīmās un publiskās dienasgrāmatas atšķirību.

Mācās ievērot uzvedības normas, intervējot un atbildot uz jautājumiem.

Nostiprina prasmi pārbaudīt savu darbu, izmantojot paraugu.

Mācās sagatavoties domraksta veidošanai: meklēt materiālus grāmatās, laikrakstos un internetā, izmantot T tabulu, intervēt kādu, veidot ideju tīklu vai pierakstīt idejas «prātavētrā».

Atkārto, kas ir intervētājs un intervējamais, kādas daļas ir intervijai, kas ir raksturīgs katrai daļai, kā atšķiras slēgtie un atvērtie jautājumi un atbildes uz tiem.

teksta plānošana un rindkopas

4 Mācās likt atbilstošas pieturzīmes saliktajā un izvērstajā plānā.

Nostiprina prasmi iesaistīt teikumā citātu.

Nostiprina prasmi pamatot pieturzīmju lietojumu teikumā.

Nostiprina prasmi īsi un precīzi formulēt plāna punktus.

Mācās iekļaut plānā apakšpunktus.Nostiprina prasmi rakstīt darba nobeigumu.Mācās tekstu dalīt loģiskās rindkopās.Mācās rakstīt pārspriedumu ar vēstījuma un

apraksta elementiem.Mācās labot melnrakstu pēc plāna.Mācās izmantot debatēšanas prasmi

domraksta argumentu savākšanai.

Mācās izprast, ka ceļošana Latvijā ir tikpat skaista kā citās zemēs.

Mācās rūpēties par vidi.

Mācās apvienot līdzīgās idejas vienā plāna punktā.Mācās pārveidot ideju tīklu par plānu.Nostiprina prasmi vērtēt citu uzrakstītos darbus.

referāts 2 Nostiprina prasmi iesaistīt teikumā citātu.

Nostiprina prasmi saīsināt vārdus.

Lieto iederīgas pieturzīmes, veidojot savu tekstu.

Mācās formulēt savas domas īsās, koncentrētās tēzēs.

Nostiprina prasmi rindkopas galveno domu formulēt kā tēzi.

Iepazīst latviešu kultūras un vēstures materiālus.

Mācās paust attieksmi par/pret aktuālu jautājumu.

Izpēta, kam jābūt iekļautam referātā.Mācās gatavot referātu.Nostiprina prasmi atrast, atlasīt un novērtēt informāciju.Mācās noteikt referāta mērķi un veidot uzdevumus

atbilstoši mērķim.Noskaidro, kādas pazīmes ir tēzēm.Mācās no plāna punktiem veidot tēzes.Nostiprina prasmi veidot literatūras sarakstu.Izstrādā referāta vērtēšanas kritērijus.

55

ATKĀRTOJUMA UZDEVUMI (8 stundas)

Mācību uzdevumi

• Nostiprināt gada laikā apgūtās mācību prasmes.• Atkārtot galvenos interpunkcijas jautājumus.• Izstrādāt projektu par interpunkcijas nepieciešamību.• Mācīties ar cieņu izturēties pret savu valodu.• Rakstīt pārbaudes darbu.

temats stunduskaits



atkārtojuma uzdevumi 8 Nostiprina gada laikā apgūtās mācību prasmes.Atkārto galvenos interpunkcijas jautājumus.

Nostiprina gada laikā apgūtās mācību prasmes.

Mācās ar cieņu izturēties pret savu valodu.


56






VALSTS VALODA LATVIJĀ UN DIALEKTI (5 stundas)

Mācību uzdevumi

• Nostiprināt prasmi atrast nepieciešamo informāciju, novērtēt un izmantot.• Ievērot lasītāja kultūru, vērtēt savu lasīšanas kvalitāti.• Izprast valodas situāciju Latvijā un latviešu valodas kopšanas nepieciešamību.• Izturēties ar cieņu pret savas un citas tautas valodu.

temats stunduskaits



valsts valoda Latvijā

3 Nostiprina prasmi skaidrot vārdu un vārdu savienojumu nozīmi.

Stāsta radoši vai konspektīvi.Nostiprina prasmi izvēlēties un izmantot lasīšanas

mērķim atbilstošu stratēģiju.Kritiski vērtē tekstā ietverto informāciju un izmanto to

savā darbībā.Ievēro lasītāja kultūru un vērtē savu lasīšanas kvalitāti.Plāno, veido un koriģē mutisku vai rakstveida tekstu

atbilstoši saziņas situācijai.Argumentē savu viedokli.Vērtē savu un citu izteikumu atbilstību saziņas situācijai.

Apzinās, ka valoda ir kultūras sastāvdaļa un saprot tās nozīmi nacionālās identitātes saglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā.

Saprot valodas situāciju Latvijā un Eiropas Savienībā.

Nostiprina prasmi atrast internetā nepieciešamo informāciju par valodas jautājumiem.

Iepazīst dažādas interneta lapas, kurās ir informācija par latviešu valodu, ES valodām.

Nostiprina prasmi veidot konspektu.Nostiprina prasmi iegūt informāciju no

tabulas, kartes.

dialekti 2 Mācās saskatīt (saklausīt) un skaidrot dialektu vārdus un vārdu formas, kas neatbilst literārajai valodai.

Nostiprina prasmi izvēlēties sinonīmus.

Nostiprina prasmi, lasot tekstu, atrast konkrētu informāciju.

Mācās izprast dažādu dialektu izrunas atšķirības, cienīt citādo.

57

LEKSIKOLOĢIJA (20 stundas)

Mācību uzdevumi

• Apzināties atbildību par savas runas kvalitāti un dzimtās valodas saglabāšanu.• Izprast vārda pārnestās nozīmes iespējas valodas tēlainības radīšanā.• Mērķtiecīgi izmantot savā runā dažādu slāņu leksiku, frazeoloģismus.• Saziņā mērķtiecīgi izmantot verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus.• Izmantot visatbilstošāko vārdnīcu konkrētās informācijas ieguvei.

temats stunduskaits



Leksikas, leksikoloģijas un leksikogrāfijas jēdziens.vārda pamatnozīme un atvasinātās nozīmes. Homonīmi, homoformas

3 Nostiprina prasmi lasīt valodnieciska satura tekstu, skaidrot svešvārdus, lai saprastu tekstu.

Nostiprina prasmi skaidrot homonīmus, saskatīt homoformas.

Atkārto morfoloģijas jautājumus (vārdšķiras, radniecīgi vārdi, vārda sastāvs).

Nostiprina prasmi izvēlēties saziņas situācijai atbilstošu leksiku.

Mācās saklausīt trīs latviešu valodas intonācijas.

Salīdzina līdzīgus vārdus dažādās valodās.

Mācās saskatīt indoeiropiešu valodu līdzību.

Mācās saskatīt vārdu nozīmju bagātību.

Iepazīst mazāk zināmu (vai nezināmu) latviešu valodas vārdu nozīmes.

Vērtē informāciju (svarīga/mazsvarīga).Nostiprina prasmi iegūt informāciju no

satura rādītāja.Nostiprina prasmi pārstrukturēt informāciju.Nostiprina prasmi izprast informāciju

svešvārdu vārdnīcā.Nostiprina prasmi strādāt ar skaidrojošās

vārdnīcas materiālu.

vārda tiešās un pārnestās nozīmes. Frazeoloģismi

3 Nostiprina prasmi saskatīt vārda pārnesto nozīmi.

Nostiprina prasmi skaidrot frazeoloģismus.

Mācās saskatīt frazeoloģisma skaidrojuma nepieciešamību teksta pilnīgai izpratnei.

Nostiprina prasmi saklausīt frazeoloģismus tekstā, izprast to nozīmi kontekstā.

Salīdzina vienādas nozīmes dažādi izteiktus frazeoloģismus latviešu, angļu un krievu valodā.

Mācās saskatīt frazeoloģismu saknes pasaules kultūrā.

Bagātina savu valodu ar frazeoloģismiem.

Skaidro frazeoloģismus M. Zīverta lugā «Minhauzena precības».

Vērtē informāciju (zināma/jauna).Pārbauda savu darbu, izmantojot

frazeoloģijas vārdnīcu.

stilistiski neitrāli vārdi un stilistiski ekspresīvi vārdi

1 Nostiprina prasmi atšķirt poētismus, sarunvalodas vārdus, vienkāršrunas vārdus.

Mācās salīdzināt dažādu tekstu autoru komunikatīvo nolūku.

Mācās izprast emocionāla teksta veidošanas līdzekļus.

Nostiprina prasmi uztvert teksta noskaņu.

Pārbauda savu darbu pēc parauga.

58

temats stunduskaits



mantotā un aizgūtā leksika. svešvārdi. Barbarismi.termini.apvidvārdi.vecvārdi un jaunvārdi

4 Nostiprina prasmi lasīt valodnieciska satura tekstu, skaidrot svešvārdus, lai saprastu tekstu.

Mācās izprast jēdzienus «mantotā leksika», «aizgūtā leksika».

Nostiprina jēdzienu «svešvārdi», «barbarismi», «termini», «apvidvārdi», «vecvārdi», «jaunvārdi» izpratni.

Mācās saskatīt (saklausīt) un skaidrot dialektu vārdus un vārdu formas, kas neatbilst literārajai valodai.

Nostiprina prasmi izvēlēties sinonīmus.

Mācās veidot jaunvārdus, aizstājot anglicismus.

Mācās vērtēt savas runas atbilstību literārās valodas normām.

Nostiprina prasmi saklausīt jaunvārdus tekstā, izprast to nozīmi kontekstā.

Mācās saskatīt mantotās un aizgūtās leksikas daudzveidību.

Salīdzina internacionālismus dažādās valodās.

Iepazīst svešvārdu nozīmi.Salīdzina internacionālismus latviešu

un krievu valodā.Mācās noteikt barbarismus, salīdzinot

latviešu un vācu valodas vārdus.Mācās aizstāt slenga vārdus ar

neitrāliem vārdiem.Mācās izprast dažādu dialektu izrunas

atšķirības, cienīt citādo.

Nostiprina prasmi pārbaudīt faktus, izmantojot vārdnīcu.

Veic sava darba pašpārbaudi.

sinonīmi un antonīmi 2 Nostiprina prasmi izvēlēties saziņas situācijai atbilstošāku sinonīmu.

Vērtē savas runas atbilstību literārās valodas normām.

Mācās izteikt savu viedokli, neaizskarot citus cilvēkus.

Iepazīst mazāk zināmu (vai nezināmu) latviešu valodas vārdu nozīmes.

Vārda nozīmes skaidrošanai izmanto sinonīmus.

slengs.mana valoda

7 Analizē savu valodu.Nostiprina prasmi noteikt tekstā

konkrētu leksiku (svešvārdus, sarunvalodas vārdus, žargonismus utt.)

Nostiprina prasmi atšķirt literāro sarunvalodu no neliterārās.

Vērtē savas runas atbilstību literārās valodas normām.

Veido un koriģē savu runu un uzvedību atbilstoši saziņas situācijai.

Izsaka savu viedokli, argumentē to.

Ievēro saziņā runas etiķetes normas un uzvedības normas.

Apzinās atbildību par savas runas un rakstu valodas kvalitāti un dzimtās valodas saglabāšanu.

Formulē savu viedokli tēzēs.Nostiprina prasmi iegūt informāciju, veicot

aptauju.Mācās izmantot slenga un žargona

vārdnīcas materiālus, lai noskaidrotu nepieciešamo informāciju.

Vērtē informāciju (vajadzīga/nevajadzīga).

59

SINTAKSE (33 stundas)

Mācību uzdevumi

• Mērķtiecīgi izmantot dažādu veidu teikumus mutvārdos un rakstos.• Rakstīt dažādu veidu teikumus, ievērojot sintakses un interpunkcijas normas.• Nostiprināt prasmi atdalīt vienlīdzīgus teikuma locekļus, savrupinājumus, iespraudumus, paskaidrojošas vārdu grupas.• Saziņā mērķtiecīgi izmantot verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus.

temats stunduskaits



atkārtojums par teikumu

4 Nostiprina prasmi mērķtiecīgi lietot pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažādus teikumus un likt teikuma beigās atbilstošu pieturzīmi.

Nostiprina prasmi noteikt teikuma gramatisko centru, teikuma uzbūvi.

Nostiprina prasmi atdalīt salikta teikuma daļas.Nostiprina prasmi mērķtiecīgi izmantot dažādas

uzbūves teikumus.Nostiprina prasmi rakstīt dažādu veidu teikumus,

ievērojot sintakses un interpunkcijas normas.Raksturo dažādas uzbūves teikumus.Mācās skaidrot dažādu veidu teikumu stilistisko

nozīmi teksta veidošanā.Nostiprina prasmi plānot tekstu un veidot tekstu

atbilstoši plānam.

Nostiprina prasmi noteikt teksta noskaņu.Nostiprina prasmi formulēt teksta galveno

domu.Nostiprina prasmi stāstīt pēc izveidotā plāna.Nostiprina prasmi stāstīt par valodas teorijas

jautājumiem.Nostiprina prasmi pamatot savu viedokli.Nostiprina teksta rediģēšanas prasmes.

Nostiprina prasmi strukturēt informāciju shēmā.

Nostiprina prasmi informācijas pārbaudei izmantot tabulas.

Nostiprina prasmi

Palīgteikumu veidi 10 Nostiprina prasmi noteikt teikuma locekļu sintaktiskos sakarus.

Mācās noteikt palīgteikuma funkcijas.Mācās izprast dažādu palīgteikumu stilistisko un

funkcionālo nozīmi.Mācās mērķtiecīgi izmantot dažādu veidu

palīgteikumus mutvārdos un rakstos.Nostiprina prasmi likt pieturzīmes saliktā teikumā.

Nostiprina prasmi prezentēt grupas darbu.Formulē labas uzstāšanās kritērijus.Nostiprina prasmi argumentēt savu viedokli,

izmantojot pamatojuma palīgteikumu.Nostiprina prasmi vērtēt saziņas situāciju.

Skaidro latviešu sakāmvārdu nozīmi, tautasdziesmās izteikto domu, ticējumus.

Lasa informāciju par dažādu profesiju pārstāvjiem, izsaka viedokli par savu profesiju.

Nostiprina prasmi izskaidrot citiem mācību jautājumus.

Nostiprina prasmi strukturēt informāciju domu kartē tabulā vai shēmā.

Veic sava darba pašpārbaudi.

60

temats stunduskaits



uzdevumi par vienlīdzīgiem teikuma locekļiem.uzdevumi par vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, kas saistīti ar vispārinātājvārdu

5 Nostiprina prasmi noteikt vienlīdzīgu teikuma locekļu sintaktiskos sakarus.

Nostiprina prasmi atdalīt vienlīdzīgus teikuma locekļus.

Nostiprina prasmi likt pieturzīmes starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem.

Nostiprina prasmi plānot grupas darbu.Nostiprina prasmi rediģēt un pilnveidot

uzrakstīto.Nostiprina prasmi vērtēt klasesbiedru darbu,

izteikt priekšlikumus darba uzlabošanai.Nostiprina prasmi konspektīvi atstāstīt lasīto

tekstu.Nostiprina izpratni par neverbālajiem saziņas

līdzekļiem (žestiem, mīmiku, intonāciju).Nostiprina prasmi saziņā mērķtiecīgi

izmantot neverbālās saziņas līdzekļus.

Lasa informāciju par modernajām tehnoloģijām, izsaka savu viedokli par interneta izmantošanu, datorspēlēm.

Nostiprina prasmi izmantot informāciju savu uzskates materiālu veidošanai.

Izvēlas veidu, kā uzskatāmi attēlot teorijas jautājumus.

Veido savus uzskates materiālus.

Nostiprina prasmi izmantot T tabulu pārsprieduma argumentu sistematizēšanai.

vārda «vai» funkcijas teikumā.vārda «kā» funkcijas teikumā.saikļa «un» funkcija teikumā

4 Mācās izprast vārda «vai» dažādās funkcijas teikumā.

Mācās izprast vārda «kā» dažādās funkcijas teikumā.

Nostiprina prasmi lietot vai nelietot komatu vārda «vai» priekšā.

Nostiprina prasmi lietot vai nelietot komatu vārda «kā» priekšā.

Nostiprina prasmi atšķirt frazeoloģismus.

Nostiprina prasmi rakstiski izteikt savu viedokli.

Nostiprina prasmi uztvert konkrētu informāciju dzirdētajā tekstā.

Īsi atstāsta lasītu informāciju, izmantojot pārsprieduma elementus.

Plāno darbību secību, lai sasniegtu mērķi.Nostiprina prasmi izmantot dažādus avotus

lingvistiskās informācijas ieguvei.

Lasa informāciju par vides problēmām, izsaka savu viedokli par zaļo dzīvesveidu.

Nostiprina prasmi pirms darba atdošanas pārbaudīt konkrēti prasīto.

Izmanto shēmu informācijas ieguvei.

Nostiprina prasmi lasīt, rediģēt un vērtēt kolēģa darbu, ieteikt iespējamos uzlabojumus.

uzdevumi par savrupinātiem apzīmētājiem, pielikumiem, apstākļiem un divdabja teicieniem

4 Nostiprina prasmi noteikt savrupinātus teikuma locekļus.

Nostiprina prasmi atdalīt savrupinātus teikuma locekļus.

Mācās izprast savrupinājumu stilistisko nozīmi tekstā.

Nostiprina prasmi rakstiski ar pārsprieduma elementiem atstāstīt lasītu tekstu.

Lasa tekstus par neparastiem, ar Latviju saistītiem cilvēkiem un viņu darbiem, izsaka savu viedokli.

Nostiprina prasmi vizuāli attēlot valodas teorijas jautājumus.

Izmanto vingrinājumus pareizrakstības prasmju nostiprināšanai.

Plašākas savrupinātas grupas, kuru pamatā ir divdabis

2 Mācās noteikt plašākas savrupinātas grupas, kuru pamatā ir divdabis.

Atkārto pieturzīmju lietošanu tiešās runas teikumos.

Nostiprina prasmi izmantot informācijas atkārtošanai vizuāli attēlotus valodas teorijas jautājumus.

Izmanto vingrinājumus pareizrakstības prasmju nostiprināšanai.

uzdevumi par iespraudumiem un paskaidrojošām vārdu grupām

4 Atkārto, kas ir iespraudumi un paskaidrojošas vārdu grupas.

Nostiprina prasmi lietot pieturzīmes teikumos, kuros ir iespraudumi un paskaidrojošas vārdu grupas.

Nostiprina prasmi lietot pieturzīmes tiešās runas teikumos.

Atkārto vēstules rakstīšanas noteikumus.Rediģē citu rakstītu tekstu.

Nostiprina prasmi izvēlēties saziņas situācijai atbilstošu leksiku.

Nostiprina prasmi kritiski vērtēt tekstā ietverto informāciju un izmantot to savā darbībā.

Nostiprina prasmi izteiksmīgi lasīt dialogu.

Lasa informāciju par konfliktiem un to novēršanas iespējām, izsaka savu viedokli.

Nostiprina prasmi informācijas atkārtošanai izmantot tabulas.

61

MORFOLOĢIJA (10 stundas)

Mācību uzdevumi• Ievērot ortogrāfijas normas, pamanīt un labot kļūdas.• Raksturot vārda piederību vārdšķirai, ņemot vērā tā gramatiskās pazīmes.• Apzināties atbildību par savas runas un rakstu valodas kvalitāti.• Atrast un izmantot mācību procesā nepieciešamās informācijas atkārtošanai pārskata tabulas.

temats stunduskaits



atkārtojuma uzdevumi par nomeniem un pronomeniem

4 Zina vārdšķiru sistēmu.Nostiprina prasmi noteikt nomenu morfēmisko

sastāvu un to veidošanas paņēmienus.Nostiprina prasmi ievērot ortogrāfijas normas.Nostiprina prasmi ievērot lietvārdu, īpašības vārdu,

skaitļa vārdu, vietniekvārdu pareizrakstību.

Nostiprina prasmi veidot tekstu, ievērojot tā pazīmes.

Nostiprina prasmi iekļaut vēstulē un adresē visus nepieciešamos rekvizītus.

Nostiprina prasmi atrast tekstā apakštematus, veidot plānu.

Apzinās atbildību par savas runas kvalitāti.

Izmanto mācību procesā nepieciešamās informācijas atkārtošanai pārskata tabulas.

atkārtojuma uzdevumi par darbības vārdiem

3 Nostiprina prasmi saskatīt vārdus, kuru pareizrakstībai jāpievērš īpaša uzmanība.

Nostiprina prasmi noteikt darbības vārda morfēmisko sastāvu un to veidošanas paņēmienus.

Nostiprina prasmi ievērot ortogrāfijas normas.Nostiprina prasmi ievērot darbības vārdu

pareizrakstību.

Nostiprina prasmi rakstiski atstāstīt (ar pārsprieduma elementiem) lasītu tekstu.

Apzinās atbildību par savas rakstu valodas kvalitāti.


Pārbauda otra rakstīto darbu, labo kļūdas.

atkārtojuma uzdevumi par palīgvārdiem un izsauksmes vārdiem

3 Nostiprina prasmi saskatīt vārdus, kuru pareizrakstībai jāpievērš īpaša uzmanība.

Nostiprina prasmi izvēlēties atbilstošus prievārdus.Nostiprina prasmi lietot (nelietot) saikļa priekšā

pieturzīmi.Nostiprina prasmi lietot domai atbilstošu partikulu.Nostiprina prasmi atdalīt ar pieturzīmēm izsauksmes

vārdus.

Nostiprina prasmi formulēt teksta virsrakstu.

Apzinās atbildību par savas rakstu valodas kvalitāti.


Veido savas pārskata shēmas.

62

FONĒTIKA (5 stundas)

Mācību uzdevumi• Ievēro ortoēpijas un ortogrāfijas normas, pamana un labo kļūdas.• Zina skaņu iedalījumu.• Mācās izprast skaņu mijas.

temats stunduskaits



atkārtojuma uzdevumi par skaņām un burtiem

1 Atkārto, kādas skaņas un burti ir latviešu valodā.Nostiprina prasmi atšķirt skaņas, ko rakstot apzīmē ar vienu burtu.Nostiprina prasmi, izmantot alfabētu.

Atkārtot, kā radies latviešu valodas alfabēts.

skaņu pārmaiņas 4 Mācās izprast skaņu pārmaiņas.Mācās noteikt skaņu pārmaiņas, izmantojot tabulas.


TEKSTVEIDE (25 stundas)

Mācību uzdevumi• Zināt un izmantot saziņā valodas funkcionālos un emocionāli ekspresīvos stilus.• Analizēt leksiku, teksta tēlainību un teikuma konstrukcijas konkrētos funkcionālajos stilos.• Veidot un rakstīt dažādu veidu teikumus pēc uzbūves, ievērojot interpunkcijas normas.• Ievērot ortogrāfijas normas.• Veidot tekstu, ievērojot teksta pazīmes.

temats stunduskaits



Latviešu literārās valodas funkcionālie stili

4 Atkārto funkcionālo stilu pazīmes.Nostiprina prasmi skaidrot vārdu un

frazeoloģismu leksisko nozīmi, izmantojot dažādus paņēmienus.

Nostiprina prasmi mērķtiecīgi izmantot dažādu slāņu leksiku, ņemot vērā tās iederīgumu un māksliniecisko izteiksmīgumu.

Nostiprina prasmi saskatīt valodas stilistiskās un tēlainās izteiksmes līdzekļu nozīmi tekstā.

Nostiprina prasmi atstāstīt tekstu radoši.Nostiprina prasmi atstāstīt tekstu tuvu

oriģinālam.Nostiprina prasmi atstāstīt tekstu konspektīvi.

Izmanto dažādus uzziņas avotus, lai atrastu nepieciešamo vārdu skaidrojumu.

Pārbauda un vērtē savu darbu.

Nostiprina prasmi gatavoties teksta atstāstīšanai.

63

temats stunduskaits



Lietišķie raksti 3 Mācās rakstīt CV un motivācijas vēstuli.Nostiprina prasmi lietot lietišķajos rakstos

stilam atbilstošu interpunkciju.

Nostiprina prasmi veidot lietišķos rakstus.Nostiprina prasmi veidot tekstu atbilstoši tā

adresātam.Mācās reklamēt sevi darba tirgum.

Mācās izprast, ka lietišķie raksti atspoguļo rakstītāja inteliģenci.

Mācās raksturot sevi, savu iepriekšējo izglītību, darba pieredzi, izcelt savas spējas un prasmes.

Latviešu valodas emocionāli ekspresīvie stili

4 Nostiprina prasmi veidot tekstu, ievērojot teksta pazīmes.

Zina un izmanto saziņā emocionāli ekspresīvos stilus.

Nostiprina prasmi saskatīt valodas stilistiskās un tēlainās izteiksmes līdzekļu nozīmi tekstā.

Nostiprina prasmi pamatot pieturzīmju lietojumu tekstā.

Nostiprina prasmi izvēlēties un izmantot lasīšanas mērķim atbilstošu lasīšanas stratēģiju.

Nostiprina prasmi uztvert teksta autora komunikatīvo nolūku.

Nostiprina prasmi uztvert emocionāli ekspresīvo tekstu noskaņu.

Nostiprina prasmi uztvert emocionāli ekspresīvos teksta veidošanas līdzekļus un paņēmienus.

Izsaka savu viedokli, argumentē to.Raksta tekstu atbilstoši saziņas situācijai.

Apzinās, ka valoda ir kultūras sastāvdaļa.

Nostiprina prasmi veidot tēzes.

Nostiprina prasmi salīdzināt un secināt.

domraksts.Īsais raksts jeb viedoklis

6 Nosaka teksta veidu un tipu.Nostiprina prasmi veidot tekstu, ievērojot

teksta pazīmes.Nostiprina prasmi rakstīt pārspriedumu un

jaukta tipa tekstus.Nostiprina prasmi izteikt argumentētu viedokli.Nostiprina prasmi rediģēt un pilnveidot tekstu.

Izsaka savu viedokli, argumentē to.Ievēro rakstītāja kultūru.Vērtē savu rakstīšanas kvalitāti.

Mācās izprast, ka teksta kvalitāte atspoguļo rakstītāja inteliģenci.

Lasa tekstus par Latviju, izsaka savu viedokli.

Iegūst informāciju no shēmas.

Vērtē savu darbu, izmantojot tabulā iekļautos vērtēšanas kritērijus.

argumentētā eseja 4 Nostiprina prasmi veidot tekstu, ievērojot teksta pazīmes.

Nostiprina prasmi izteikt argumentētu viedokli.Mācās rakstīt tekstu pēc stingri noteiktas

struktūras.Nostiprina prasmi rediģēt un pilnveidot tekstu.

Nostiprina prasmi izvēlēties un izmantot lasīšanas mērķim atbilstošu lasīšanas stratēģiju.

Izsaka savu viedokli, argumentē to.Vērtē citu rakstītās argumentētās esejas.

Mācās izprast, ka teksta kvalitāte atspoguļo rakstītāja inteliģenci.

Salīdzina dažādus priekšstatus par ētiskajām vērtībām.

Mērķtiecīgi izmanto dažādas pieraksta tehnikas informācijas sistematizēšanai un izpratnei.

runa 4 Nostiprina prasmi veidot tekstu, ievērojot teksta pazīmes.

Izsaka savu viedokli, argumentē to.Ievēro runātāja kultūru un vērtē savu runāšanas

kvalitāti.Ievēro klausītāja kultūru un vērtē savu

klausīšanās kvalitāti.

Mācās izprast, ka teksta kvalitāte atspoguļo runātāja inteliģenci.

Vērtē citu un savu runu, izmantojot tabulā iekļautos vērtēšanas kritērijus.

64

GATAVOŠANĀS EKSĀMENAM (7 stundas)

Mācību uzdevumi• Nostiprināt 7.—9. klasē apgūtās mācību prasmes.• Gatavoties eksāmenam.

temats stunduskaits



atkārtojuma uzdevumi 7 Nostiprina apgūtās mācību prasmes. Nostiprina apgūtās mācību prasmes. Pārbauda savas prasmes un zināšanas.

65

9. Pamatprasības latviešu valodas apguvei, beidzot 9. klasi(atbilstoši ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1027

«Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem»)

14. komunikatīvā kompetence:14.1. saziņā mērķtiecīgi izmanto verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus;14.2. orientējas dažādās saziņas situācijās;14.3. plāno, veido un koriģē savu runu un uzvedību atbilstoši saziņas situācijai, izsaka

savu viedokli un argumentē to;14.4. ievēro saziņā runas etiķetes normas un uzvedības normas;14.5. vērtē savu un citu izteikumu atbilstību saziņas situācijai;14.6. kritiski uztver dzirdēto tekstu;14.7. izprot dzirdētā teksta autora komunikatīvo nolūku un uztver teksta noskaņu;14.8. ievēro klausītāja kultūru un vērtē savu klausīšanās kvalitāti;14.9. veido izteikumus un tekstu atbilstoši saziņas situācijai;14.10. stāsta radoši vai konspektīvi;14.11. mērķtiecīgi izmantojot valodas līdzekļus, sagatavo tekstu un uzstājas ar to;14.12. ievēro runātāja kultūru un vērtē savu runāšanas kvalitāti;14.13. izvēlas un izmanto lasīšanas mērķim atbilstošu lasīšanas stratēģiju;14.14. uztver teksta autora komunikatīvo nolūku;14.15. uztver un izprot galvenos teksta veidošanas līdzekļus un paņēmienus;14.16. kritiski vērtē tekstā ietverto informāciju un izmanto to savā darbībā;14.17. ievēro lasītāja kultūru un vērtē savu lasīšanas kvalitāti;14.18. raksta tekstu atbilstoši saziņas situācijai;14.19. rakstiski atstāsta (ar pārsprieduma elementiem) izlasītu/dzirdētu tekstu;14.20. mērķtiecīgi izmanto dažādas pieraksta tehnikas informācijas sistematizēšanai un

apmaiņai;14.21. ievēro rakstītāja kultūru un vērtē savu rakstīšanas kvalitāti. 15. valodas kompetence:15.1. saprot valodas funkciju nozīmi cilvēka dzīvē;15.2. zina valodas attīstības pamatposmus un izprot valodas pārmaiņu cēloņus;15.3. izprot valodu kā zīmju sistēmu;15.4. veido tekstu, ievērojot teksta pazīmes;15.5. nosaka teksta veidu un tipu;15.6. veido pārsprieduma un jaukta tipa tekstus;

15.7. zina un izmanto saziņā valodas funkcionālos un emocionāli ekspresīvos stilus;15.8. saskata valodas stilistiskās un tēlainās izteiksmes līdzekļu nozīmi tekstā;15.9. rediģē un pilnveido tekstu;15.10. raksturo un ievēro teikuma pazīmes;15.11. saskata vārdu sintaktiskos sakarus, savrupinājumus un vārdus, kas nav teikuma

locekļi;15.12. apzināti un mērķtiecīgi lieto pēc izteikuma mērķa un emocionālās nokrāsas dažā

dus teikumus;15.13. veido un raksturo dažādu veidu teikumus pēc uzbūves, ievērojot interpunkcijas

normas;15.14. izprot dažādu veidu teikumu stilistisko nozīmi teksta veidošanā;15.15. ievēro ortoēpijas un ortogrāfijas normas;15.16. izprot vārda un vārdformas morfēmisko sastāvu un saskata to veidošanas paņē

mienus;15.17. izprot vārda pārnestās nozīmes iespējas valodas tēlainības radīšanā;15.18. mērķtiecīgi izmanto savā runā dažādu slāņu leksiku, frazeoloģismus, sakāmvārdus

un parunas;15.19. izprot vārdšķiru sistēmu. 16. sociokultūras kompetence:16.1. apzinās, ka valoda ir kultūras sastāvdaļa, un saprot tās nozīmi nacionālās identitā

tes saglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā;16.2. saprot valodas situāciju Latvijā;16.3. saskata tekstā dažādu tautu priekšstatus par vērtībām;16.4. salīdzina dažādu etnosu runas etiķeti/runas uzvedību un atrod tajā kopīgo un

atšķirīgo;16.5. apzinās atbildību par savas runas kvalitāti un dzimtās valodas saglabāšanu;16.6. ar cieņu izturas pret citas tautas valodu. 17. izglītojamā attieksmes raksturo šī pielikuma 14.5., 14.8., 14.10., 14.17., 14.21.,

16.5. un 16.6. apakšpunktā minētās prasības.

66

10. mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieniVērtēšana ir mācību procesa sastāvdaļa, tāpēc veicama visā mācību laikā, atbilstoši

klases skolēnu individuālajam zināšanu un prasmju līmenim izvēloties piemērotāko vērtēšanas vietu mācību procesā, vērtēšanas mērķi, vērtēšanas metodes un metodisko paņēmienu, vērtējuma atspoguļošanas kārtību.

Mācību sasniegumu vērtēšanai izmantota ISEC ieteiktā vērtēšanas sistēma (funkcijas, veidi, metodes un formas), kā arī vispārdidaktiskās prasības.

Skolēna mācību sasniegumi latviešu valodas mācību procesā jāvērtē daudzveidīgi un objektīvi, lai īstenotuo objektivitātes principu, kontrolējot mācību priekšmeta standartā noteikto obligātā

mācību satura apguves līmeni;o pozitīvo sasniegumu summēšanas principu, reģistrējot pozitīvos sasniegumus visos

mācību sasniegumu apguves līmeņos — zināšanu iegaumēšanas un izpratnes, prasmes tās lietot standarta un nestandarta situācijās;

o daudzveidības principu, izmantojot pārbaudes rakstos, mutvārdos un kombinēti, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu, paškontroli, savstarpējo kontroli u. c.

o vērtēšanas regularitātes principu, lai mudinātu sistemātiski mācīties un informētu gan pašu skolēnu, gan viņa vecākus par iegūtajām zināšanām, apgūtajām prasmēm un mācību sasniegumu attīstības dinamiku;

o vērtējuma obligātuma principu, izvirzot prasību, lai skolēns mērķtiecīgi iesaistītos mācību procesā un iegūtu savām spējām atbilstošu vērtējumu.Mācību procesā tiek izmantotas dažādas vērtējuma formas: iekšējā vērtēšana (vērtētājs

var būt pats skolēns, klasesbiedri, skolotājs); ārējā vērtēšana (skolas administrācija, vecāki, eksperti, valsts un pašvaldības institūcijas).

Kā galvenās vērtēšanas metodes mācību komplektizdevumā ir mutvārdu, rakstveida metodes un skolotāja plānveidīgi novērojumi. Īpaša uzmanība pievērsta mācību vingrinājumiem, kuros skolēns mācās vērtēt un pašvērtēt savu veikumu atbilstoši valodas kultūras normām vai kādiem īpašiem mācību sasniegumu vērtēšanas kritērijiem. Skolēni var regulāri pārbaudīt savu darbu, izmantojot testus un cita veida paškontroles uzdevumus.

Mācību programmas autori piedāvā vienu no variantiem, kā varētu notikt vērtēšana. Skolotājs ir tiesīgs izvēlēties savus vērtēšanas veidus atbilstoši mācību situācijai.

vērtēšanas veidi(pēc vietas mācību procesā) vērtēšanas mērķis vērtēšanas

metodiskie paņēmieni vērtēšanas norises piemērs vērtējuma atspoguļošanas kārtība

ievadvērtēšana notiek pirms mācību sākuma un dod informāciju par skolēna sagatavotības līmeni, uzsākot mācību satura apguvi

skolēnu sasniegumu diagnosticēšana —sākotnējā rezultāta konstatēšana mācību procesa, temata apguves uzsākšanai;skolēnu motivēšana aktīvam mācību darbam;skolēna un skolotāja sadarbības formu saskaņošana, mācību mērķu un uzdevumu precizēšana (diagnosticējošā vērtēšana)

Tests par skolēnu prasmi mācīties «Kā vislabāk būtu mācīties latviešu valodas stundās?»

Darba mapes iekārtošana un regulāra analīze

Skolēni mācību gada sākumā aizpilda testu, kurā atbild uz dažādiem jautājumiem, kāda veida mācību process viņiem patīk labāk utt. Skolotājs var novērtēt, kādi ir skolēnu mācīšanās paradumi, kā turpmāk vajadzētu organizēt mācību procesu klasē, lai ņemtu vērā arī skolēnu prasmes un vēlmes, mācīšanās stilu. Mācību gada beigās testu atkārto, lai novērtētu, kas mācību gada laikā ir mainījies.

Ieskaitīts/neieskai tīts

kārtējā vērtēšana notiek mācību laikā un ir operatīva un motivējoša atgriezeniskā saite par mācību procesu

skolēnu mācību sasniegumu konstatēšana ar nolūku tos uzlabot, mācību procesa norises, mācību mērķa, izmantoto mācību metožu atbilstības kontrole un saskaņošana, skolēna objektīva pašvērtējuma un atbildības veicināšana (formatīvā vērtēšana)

Mācību diktāts, noraksts, atstāstījums, domraksta melnraksta vērtējums

Kļūdu labošanas uzdevumu analīze

Neformāls mutvārdu vai rakstveida vērtējums

Mācību norises analīzeSkolotāja veikta novērošana un

regulārs vērtējumsPārrunasProjekta, pētījuma analīzeDarba vērtēšana atbilstoši

noteikumiemDarbu mapes analīze

Pēc dažāda tipa tekstu pētīšanas, apraksta un vēstījuma tipa tekstu salīdzināšanas, praktiskas individuālās darbības skolēni, izmantojot informāciju par vēstījuma pazīmēm un iepriekš gūto pieredzi, izstrādā vēstījuma vērtēšanas kritērijus — vispirms grupās, tad kopīgi vienojas par 5—7 kritērijiem, argumentējot savu viedokli, atbildot uz jautājumiem. Skolotājs, veicot strukturēto novērošanu stundas gaitā, fiksē, ko vēl nepieciešams mācīt katram no skolēniem, bet ko — visai klasei gan par vēstījumu, gan par uzstāšanos un vērtēšanas kritēriju veidošanu.

Katrs skolēns var veidot pašvērtējuma karti, kurā atzīmē, ko apguvis un ko vēl nepieciešams iemācīties, kartes saglabā darbu mapē.

Ieskaitīts/ne ieskaitīts

67

vērtēšanas veidi(pēc vietas mācību procesā) vērtēšanas mērķis vērtēšanas

metodiskie paņēmieni vērtēšanas norises piemērs vērtējuma atspoguļošanas kārtība

robežvērtēšana notiek pēc temata vai apakštemata apgūšanas un dod iespēju spriest par gatavību nobeiguma pārbaudei un mācību priekšmeta tālākai apguvei

skolēnu sasniegumu konstatēšana ar nolūku tos uzlabot atbilstoši nobeiguma pārbaudes prasībām, apgūtā mācību satura un sasniegto mācību mērķu atbilstības konstatācija, mācību rezultāta atbilstība nobeiguma pārbaudes darba prasībām (diagnosticējošā un formatīvā vērtēšana)

Kontroldiktāts, noraksts, atstāstījums, domraksta melnraksta vērtējums un analīze

Nobeiguma pārbaudes darbiem līdzīgi pašpārbaudes darbi

Skolēni iepazīstas ar lietišķo rakstu paraugiem (iesniegums, paskaidrojums), salīdzina tos, nosaka galvenās lietišķo rakstu daļas, rekvizītus utt., veido paši savu iesniegumu. Pirms pārbaudes darba tiek veikts pašpārbaudes darbs «Vai es protu rakstīt iesniegumu?», ko skolēns pēc tam pats pārbauda, izmantojot atbilžu darba lapu, kurā ir dotas gan atbildes, gan arī precīzs punktu atšifrējums, lai skolēns precīzi zinātu, kas no viņa tiks prasīts. Skolotājs savukārt iegūst informāciju, vai šāda veida darbības rezultātā iespējams secināt, kādas ir skolēnu prasmes iesnieguma rakstīšanā, vai skolēniem skaidri un saprotami formulēti nosacījumi un vai šāds uzdevums atbilst paredzamā rezultāta novērtēšanai.

Ieskaitīts/ne ieskaitīts vai balles

Nobeiguma (rezumējošā) vērtēšana — notiek mācību tēmas vai kursa beigās un tās rezultātā iespējams noteikt, kā īstenotas mācību priekšmeta standarta prasības

skolēnu zināšanu un prasmju apguves līmeņa konstatēšana, beidzot tematu, mācību gadu (rezultāta jeb summatīvā vērtēšana)

Darbu mapes izvērtējumsMutiskas atbildes uz

kontroljautājumiemKontroldarbiIeskaites darbi

Nobeiguma pārbaudes darbā skolēniem tiek piedāvāts teksts, kuru izmanto lasīšanas prasmju pārbaudei, pievienojot testu, kur skolēns izvēlas tekstā izlasītajam atbilstošas atbildes.

Ja tekstu skolēni klausās, iespējams pārbaudīt arī viņu klausīšanās prasmes.

Lai pārbaudītu skolēnu tekstveides prasmes, tiek piedāvāti uzdevumi, kuru veikšanas laikā jādemonstrē ne tikai rakstītprasme, bet arī zināšanas tekstveidē, prasme tās praktiski izmantot, kā arī prasme argumentēt vai pamatot savu viedokli.

Piedāvājot modelēt dažādas saziņas situācijas, iespējams pārbaudīt ne tikai skolēnu runas prasmes, bet arī prasmi veidot dialogu, monologu, stāstījuma plānošanas un jautājumu veidošanas prasmi.

Nobeiguma pārbaudes darbu veidošanā un vērtēšanā svarīgi ievērot šādus principus: ticamība, drošums un objektivitāte.

Ieskaitīts/neieskaitītsvai balles

Pārbaude darbos ieteicams kombinēt dažādas metodes: rakstveida pārbaudes darbi (diktāti, atstāstījumi, domraksti, krustvārdu mīklas utt.), mutvārdu metodes, kuru izmanto-šanā nozīmīga vieta atvēlēta skolēna praktiskajam sniegumam (priekšnesumam), sistēmiski vērojumi u. c.

Mācību procesā biežāk notiek ievadvērtēšana un kārtējā vērtēšana. Periodiskā robežvēr-tēšana, rezumējošā vērtēšana tiek izmantota mācību rezultātu kontrolei.

Nobeiguma pārbaudes darbus pārsvarā vērtē kriteriāli (vērtēšanas kritērijus nosaka

skolotājs pats vai skolēns tos izstrādā skolotāja vadībā atkarībā no mācību satura specifikas un mācību procesa organizācijas vai saskaņā ar izglītības iestādes izstrādāto izglītības prog-rammu.

Mācību sasniegumi tiek vērtēti aprakstoši, ar «ieskaitīts» vai «neieskaitīts», kā arī 10 ballu skalā atbilstoši noteikumos par valsts pamatizglītības standartu izvirzītajiem kritērijiem (Valsts pamatizglītības standatrs. — LR IZM ISEC, 1998., 28.—32. lpp.) un saskaņā ar IZM 2003. gada 12. augusta rīkojumu nr. 379.

68

11. mācību satura apguvei izmantojamā metodika

Tā kā programmā piedāvātais mācību saturs paredzēts ne tikai skolēna valodiskās darbības prasmju, bet arī sociālo prasmju, kritiski vērtējošās domāšanas attīstīšanai, tad tā apguvei mācību procesā nepieciešams radīt tādu mācību vidi, kurā skolēns sadarbībā ar skolotāju un citiem skolēniem veic izzinoši pētniecisko darbību, mācās pašvērtēt un vērtēt savu un citu veikumu. Tas sasniedzams, izmantojot daudzveidīgu mācību darba organizācijas formu un metodisko paņēmienu klāstu. Metodiskie paņēmieni galvenokārt ietilpst tādu mācību satura apguvei paredzēto metožu klāstā, kas nodrošina mērķtiecīgu skolēnu aktivitāti un patstāvīgo izziņas darbību. Tās ir: heiristiskā metode, problēmiskā izklāsta metode un pētnieciskā metode. Savukārt kā darba organizācijas formas tiek piedāvātas tādas vispārīgās un speciālās formas, kas sekmē komunikācijas un mācīšanās prasmes veidošanos.

Jebkura mācību metode un forma ir lietderīga, ja tā stimulē kopīgu patiesības meklēšanu, veic visu iesaisti mācību procesā, respektē bērna intereses, dotumus, dziņas, attīsta un veicina domāšanu, rada skolēna darbības un izturēšanās, attieksmes izmaiņas, palīdz gūt jaunas atziņas un veiksmes, nodrošina programmas apguvi.

Latviešu valodas mācību saturs un metodika izvēlēti, lai savstarpējā saistībā un vienotībā attīstītu visas četras kompetences.

Šādu mācību satura sakārtojuma sistēmu nosaka, pirmkārt, mācību mērķis — palīdzēt skolēniem meklējumdarbības ceļā pilnveidot izpratni par tām valodas likumsakarībām kas nepieciešamas, lai skolēni veidotos kā personības, kas spējīgas īstenot komunikāciju, izmantojot visus valodiskās darbības veidus atbilstoši komunikācijas nolūkiem — un, otrkārt, skolēncentrētais didaktiskais modelis.

Šai sakarā paredzēta orientācija uz skolēnorientētu darbību — «tādu metožu izmantošanu un situāciju radīšanu, kas dod iespēju bērnam piedalīties mērķu izvirzīšanā, uzdevumu noteikšanā, mācību vielas un metošu izvēlē, pašam kontrolēt, ko un kā viņš mācās, uzņemties atbildību par savu mācīšanos, īstenot un tālāk pilnveidot savas iespējas». (Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca, 2000., 27.)

Taču, lai skolēns šajā procesā būtu nevis kā pasīvs vērotājs tam, kā skolotājs vai daži klasesbiedri pūlas pētīt un analizēt valodas likumsakarības, tās izmantot savā mutvārdu un rakstu runā, bet kā aktīvs sadarbības partneris, īpaši pārdomāts mācību metožu, metodisko paņēmienu, darba organizācijas formu piedāvājums. Balstoties uz izpratni par mācību metodi kā skolēna un skolotāja sadarbības paņēmienu kopumu mācību mērķa sasniegšanai, latviešu valodas mācību satura apguvei izmantojamas kā reproduktīvās,

tā produktīvās metodes. Lai skolēns uztveru un saprastu informāciju un pēc tam pakāpeniski mācītos to izmantot reālās saziņas situācijās, paredzēta gan izskaidrojoši ilustratīvā darbība, gan problēmiskais izklāsts, kurā skolēns virzās izpratnē no vispārīgā uz atsevišķo, t. i., deduktīvi, gan arī no atsevišķiem faktiem uz vispārīgiem secinājumiem (induktīvā mācību darbība). Skolotājs ar dažādiem līdzekļiem (stāstījums, skaidrojums, uzskates līdzekļu izmantošana u. c.) var izklāstīt informāciju, un skolēni to daudzveidīgi mācās uztvert. Izmantojot stāstījumu, komentārus, skolotājs var lieliski darbu diferencēt, ņemot vērā skolēnu individuālās uztveres, uzmanības īpatnības, mācīšanās stilu. Lai veidotos noturīgas prasmes un iemaņas vārdu pareizrakstībā un teikumu, teksta interpunkcijā, paredzēta arī skolēnu reproduktīvā darbība, kuras laikā skolēni izpilda pēc parauga līdzīga rakstura uzdevumus. Neapšaubāmi uzdevumi veidoti tā, lai skolēnam būtu iespēja analizēt situācijas, tās vispārināt un izdarīt savus secinājumus, pašvērtēt savu vai vērtēt citu veikumu.

Liela vērība mācību līdzekļu komplektā veltīta skolēnu sadarbības prasmju attīstīšanai. Paredzēti uzdevumi mērķtiecīgai pāru vai grupu darba, projekta plānošanas un īstenošanas prasmju veidošanai. Speciālo darba organizācijas formu izmantošana vienlaicīgi noder tādu būtisku personības īpašību attīstīšanai kā iejūtība, pacietība, tolerance u. c.

Tā kā pēdējos gados ir atrodama dažāda interpretācija par mācību metodēm un darba organizācijas formām, tad svarīgi atzīmēt, ka šajā komplektizdevumā autori par metodi uzskata skolēna un skolotāja savstarpējās sadarbības paņēmienu kopumu (metodiskie paņēmieni), lai nodrošinātu paredzētā mācību mērķa un uzdevumu izpildi, bet kā mācību organizācijas formas tiek uzskatīti daudzveidīgi ārējās izpausmes veidi, kuros notiek skolēna un skolotāja sadarbība.

Skolotāja darba plānošanai noderēs tabulā apkopotie mācību komplektizdevumā izmantotie metodiskie paņēmieni, mācību darba organizācijas formas un to izpratnes skaidrojums, kā arī konkrēti piemēri no mācību komplektizdevuma. Pamatā izmantots SFL programmas «Pārmaiņas izglītība» projekts «Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai» (Kritiskās domāšanas veicināšanas metodes. Projekts «Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai». Rokasgrāmata. — Rīga: SFL programma «Pārmaiņas izglītībā», 2000.), Melburnas universitātes profesora E. Silkalna apkopotās idejas (žurn. «Skolotāja Pieredze», 1994. gada 1. nr.). Kā papildmateriālu ieteicams izmantot abos IZM ISEC mājas lapā publicētajos latviešu valodas programmu paraugos iekļautās metožu un paņēmienu tabulas (skat. www.isec.gov.lv).

69

mācību darba organizācijas forma vai metodiskais

paņēmiensskaidrojums Piemēri

aptauja (anketēšana, intervija)

Skolotājs vai skolēni izvēlas jautājumu, problēmu, parādību loku vai publiski izteiktu viedokli u. tml., ko vēlas pētīt, vai personas, kuras vēlas intervēt. Skolotājs piedāvā skolēniem jau sagatavotus jautājumus, uz kuriem viņiem jānoskaidro respondentu atbildes, vai arī jautājumus veido paši skolēni. Skolēni iztaujā izvēlētos respondentus mutiski (intervija) vai rakstiski (anketēšana). Pēc aptaujas skolēni apkopo iegūto informāciju un izdara secinājumus.

Skolēni attīsta prasmi iegūt un apkopot informāciju, to analizēt un izdarīt secinājumus, pilnveido saziņas prasmi.

Uzraksti 4—6 jautājumus par tematu «Kas ir īsts draugs?»! Izmanto daudzveidīgus jautājumus! Strādājiet pārī! Salīdziniet jautājumus! Izvēlieties, jūsuprāt, piecus būtiskākos jautājumus! Veidojiet kopīgu aptauju! Izvēlieties klasesbiedrus (skolasbiedrus, skolotājus, paziņas, mājiniekus) un lūdziet atbildēt uz aptaujas jautājumiem!

didaktiskās spēles (kustību, galda, lomu u. c.)

Skolotājs ir sagatavojis atbilstošajai tēmai vai konkrētajai stundai tematiski atbilstošu galda spēli vai kustību spēli un iepazīstina ar tās noteikumiem skolēnus. Skolēni iesaistās spēlē. Spēles sagatavošanu pēc skolotāja norādījumiem var veikt arī skolēni.

«Garais teikums»«Atrodi savējos!»«Attēlo!»

Lomu spēle Skolotājs rakstiski vai mutiski piedāvā skolēniem mācību situācijas aprakstu (to iespējams atveidot lomās). Skolēni iejūtas atveidojamajās lomās atbilstoši uzdevumam. Pārējie skolēni var vērot, pierakstīt un vērtēt, lai pēc situācijas izspēlēšanas piedalītos diskusijā. Lomu spēle izmantojama runas prasmju pilnveidei dažādās saziņas situācijās. Ja lomu un situāciju izspēlei izmanto daiļdarbu, tā ļauj integrēt valodu un literatūru, kā arī palīdz skolēniem apgūt prasmi argumentēt un pamatot savu viedokli. Katra grupa sagatavo savu uzstāšanos. Tad notiek savstarpēja noskatīšanās un situāciju salīdzināšana, noskaidrojot, ar kādu saziņas līdzekļu palīdzību izdevās efektīvāk atrisināt situāciju.

Izlasi situāciju aprakstus! Izvēlies vienu no situācijām! Sameklē partnerus, sadaliet lomas un nospēlējiet situāciju! Atcerieties: jūs nedrīkstat izmantot valodu! Novērtējiet klasesbiedru tēlojumu!

diskusija «apaļais galds» Skolotājs vai skolēni izvirza problēmu, kuras izpētei, analizēšanai, risināšanai nepieciešamas idejas. Mācību procesā vēlama katra skolēna piedalīšanās ideju izvirzīšanā.

Skolēni strādā nelielās grupās. Katrai grupai ir viena papīra lapa un viens rakstāmais. Ja vēlams zināt katra skolēna individuālo ieguldījumu, katrs skolēns grupā lieto citas krāsas rakstāmo.

Pirmais dalībnieks uzraksta savu priekšlikumu un padod lapu nākamajam skolēnam pa kreisi. Ja kādam pietrūkst ideju, tas padod lapu tālāk.

Skolēni brīvi izsaka savu viedokli, dalās domās, iegūst vairākus iespējamos problēmas risinājuma variantus.

Jautājumi:«Kāpēc jāzina valodas skaņu iedalījums?»«Kā rakstīt vēstules internetā (literārā valodā, gramatiski

pareizi, žargonā, ar kļūdām utt., kāpēc)?»

daudzveidīgi grafiskie organizatori

Mācību procesā izmantojami dažādi plānošanas, domu un teksta strukturēšanas veidi, tādējādi veidojot skolēnos izpratni par daļas un veseluma attiecībām, kā arī attīstot teksta pārskatāmas veidošanas prasmi. Īpaši veiksmīgi grafiskie organizatori izmantojami, lai attīstītu skolēnu mācīšanās kompetenci.

Pazīstamākie grafiskie organizatori: domu karte, «ideju zirneklis», «ideju tīkls», hierarhiskais jeb pakārtojuma, nepabeigtais, secīgais, pārklājošais (kopīgais/atšķirīgais jeb Venna diagramma) plānošanas veids.

Izpēti domrakstam «Ziemassvētku brīvdienas» veidoto «ideju zirnekli» un atbildi uz jautājumiem!

70



«domu karte» «Domu karte» kā viens no grafisko organizatoru veidiem palīdz strukturēt domas gaitu: sāk ar vispārīgo (tematu), pāriet uz konkrēto (apakštematu) un tikai tad iedziļinās detaļās. «Domu kartē» var gan apkopot iegūto informāciju, gan pārskatāmi attēlot zināmo pirms jauna temata uzsākšanas vai papildināt informāciju temata apguves laikā, gan uzskatāmā veidā atspoguļot savas idejas. Lapas centrā ieraksta tematu un apvelk ap to apli. Tad veido atzarus, kas tematu savieno ar apakštematiem. Šiem atzariem piezīmē zariņus, pie kuriem pieraksta atslēgas vārdus, kas saistās ar apakštematu. Arī šīs saites var sazarot tālāk.

Izlasi informāciju par lietvārdu un attēlo to domu kartē!

Izveido domu karti par īpašības vārdiem! Salīdzini lietvārda domu karti ar īpašības vārdu domu karti!

informācijas vizualizēšana Skolotājs vai skolēni izmanto vai izveido patstāvīgi dažādus simboliskus uzskates līdzekļus — domu kartes, shēmas, diagrammas, tabulas, plānus, kartes, zīmējumus u. c. (Simboliskie uzskates līdzekļi ir īstenības objektu attēli ar vārdu, simbolu un krāsu palīdzību.) Skolēns vizualizē sev nepieciešamo informāciju, lai uzlabotu savu rakstītprasmi.

Uzzīmē galveno tēlu!Uzzīmē iespējamos notikumus!Veido domu karti par lietvārdu!

tabula Tabulā var atspoguļot attiecības, struktūras un procesus. Tabulu var veidot, vācot informāciju no rakstu avotiem par kādu tēmu, lai labāk izprastu aplūkojamo tematu un veiktu vispārinājumu, klasifikāciju, izdarītu secinājumus vai vienkārši apzinātu situāciju kādā jomā.

Tabulu var veidot arī rezultātu apkopošanai, veicot pētījumus, aptaujājot respondentus. Uzskatāmais informācijas izkārtojums ļauj ietaupīt laiku un uzlabot plānošanas procesu.

Izveido burtnīcā tabulu (paraugs dots grāmatā)! Izpēti darba lapā apkopotos vārdu šķirkļus un aizpildi tabulu!

daudzveidīgs darbs ar tekstu

Skolotājs piedāvā tekstus lasīšanai (atbilstoši skolēnu lasīšanas tehnikas apguves līmenim) vai lasa tekstu priekšā. Skolēns iepazīstas ar tekstu un iegūst informāciju: veido jautājumus, salīdzina, analizē, atbild uz jautājumiem atbilstoši mācību uzdevumam. Darbs notiek, izmantojot dažādu stilu tekstus, pētot gan to uzbūvi, gan analizējot teksta saturu.

Darbā ar tekstu izmanto lasīšanu lomās, prognozēšanu, daudzveidīgu jautāšanu par tekstu utt.

Salīdzini, kā migla tēlota Vika pasakas fragmentā un kā aprakstīta enciklopēdijas šķirklī! Kāpēc šie apraksti ir tik atšķirīgi?

Izlasi fragmentu! Iztēlojies, kas ir fragmentā tēlotās personas, par ko viņi smējās un kāpēc pirms tam viss šķita «tumšs, pelēks un drūms»! Izvēlies, ko tu labāk gribētu rakstīt — vēstījumu vai aprakstu! Uzraksti to! Noklausies skolotāja lasīto tekstu! Salīdzini, kā tu iztēlojies pasakas varoņus vai viņu rīcību, kā viņus tēlojis autors!

daudzveidīgā jautāšana Skolotājs (vai skolēni) mutvārdos vai rakstiski uzdod jautājumus par noteiktu tematu. Daudzveidīgu jautājumu uzdošana un izmantošana dažādu saziņas situāciju risināšanai ļauj attīstīt skolēnu komunikatīvās prasmes.

Izlasi tekstu un uzdod 3 jautājumus par to, ko nesaprati!

Uzdod 3—5 cilvēkiem (saviem mājiniekiem, draugiem, skolotājiem) jautājumu: «Kāpēc cilvēkam jāmācās dzimtā valoda, kurā viņš jau runā un raksta?»!

Prognozēšana Prognozēšana ir metodiskais paņēmiens, kas paredz prognožu izteikšanu apgūstamās tēmas ietvaros, balstoties uz jau zināmo/izlasīto (virsrakstu, attēlu, fragmentu). Prognozēšanu var veikt gan nodarbības sākumā, gan vairākkārt stundas vidū, pārtraucot teksta lasīšanu.

Ar ko muļķītis piepildīja istabu? Uzraksti pasakas nobeigumu!

71



savstarpēji saistītu piezīmju sistēma teksta lasīšanas procesā(INSERT metode —interactive note system for effective reading and thinkin)

INSERT metodes pamatā ir piezīmju sistēma ar noteiktiem apzīmējumiem, kurus lieto informācijas izvērtēšanai, lasot tekstu:

teksta malā jāievelk kāsītis «V», ja lasītais apstiprina to, ko skolēns jau zina vai domā, ka zina; teksta malā jāliek plusa zīme «+», ja izlasītā informācija skolēnam ir jaunums; teksta malā jāliek mīnusa zīme «–», ja izlasītā informācija ir pretrunā ar to, ko skolēns jau zina vai

domā, ka zina; teksta malā jāliek jautājuma zīme «?», ja sakarā ar izlasīto informāciju rodas neskaidrības vai ja

skolēns vēlas uzzināt par to kaut ko vairāk. Šo metodi ieteicams izmantot informatīvu un mācību tekstu apguvē. Veicot pierakstus, vispirms jāpārdomā rindkopā ietvertā informācija. Jaunākajās klasēs ieteicams izmantot divus vai trīs apzīmējumus: «V», — jau zinu,«?», — gribu uzzināt vairāk,«+», — jauna informācija.Šī metode rosina skolēnus mērķtiecīgi lasīt tekstu, palīdz izprast, izvērtēt, strukturēt tekstā atrasto

informāciju.

Lasi tekstu, izmantojot aktīvās lasīšanas pierakstu sistēmu! (Tālāk doti paskaidrojumi, kādi pieraksti veicami.)

debates Skolotājs vai skolēni piedāvā apspriešanai kādu apgalvojumu, par kuru ir izteikti pretrunīgi viedokļi. Skolēni sadalās divās grupās. Katras grupas uzdevums ir iepazīstināt ar savu viedokli, argumentēt

to, izteikt pretargumentus otras grupas viedoklim, pārliecināt pārējos.Skolēni attīsta prasmi argumentēt un aizstāvēt savu viedokli, publiski uzstāties.

Izlasi četras teorijas par valodu un padomā, kura teorija tev liekas visticamākā, kura — visneticamākā! Noskaidro, kuri klasesbiedri vērtē teorijas tāpat kā tu! Apvienojieties domubiedru grupās, kas centīsies vai nu pierādīt, vai atspēkot vienu teoriju! Lapas vidū uzrakstiet teorijas nosaukumu un īsu tās izklāstu 1—2 teikumos! Izdomājiet izvēlētajai teorijai pierādījumus vai atspēkojumus1 Pierakstiet informāciju! Iepazīstiniet pārējās grupas ar savām atziņām!

grupu/pāru darbs Skolotājs piedāvā skolēnu grupām (pāriem) uzdevumu vai projekta darbu, kura veikšanai nepieciešama skolēnu produktīva sadarbība, jo rezultāti ir atkarīgi no katra grupas dalībnieka paveiktā. Grupas dalībnieki ir ar dažādām zināšanām un spējām, mācās cits no cita, apmainās ar idejām un atbilstošu informāciju. Notiek aktīva mijiedarbība arī starp grupām. Skolotājs organizē norisi un konsultē skolēnus.

Tēmu par valodas izcelšanos, rakstības rašanos, valodas attīstību apguvei izmantojama kooperatīvā mācīšanās. Tā ļauj ne tikai ekonomēt laiku, bet arī vienlaikus attīstīt skolēnu komunikatīvās prasmes.

mācību ekskursija Skolotājs sagatavo jautājumus vai uzdevumus, uz kuriem skolēni atbildi var rast ārpus skolas. Piemēram, projektā jāvāc ielu, veikalu, kafejnīcu utt. nosaukumi. Skolēni novēro, veic pierakstus, sagatavo pārskatu par paveikto.

Izpēti, kādi ir veikalu, kafejnīcu un frizētavu nosaukumi ielā (ciemā), kur tu dzīvo!

mācību eksperiments Skolēni noskaidro atbildi uz jautājumu par kādu parādību praktiski pētnieciskā ceļā. Skolēni izvirza hipotēzi, izvēlas mainīgos faktorus un, vairākkārtīgi atkārtojot mēģinājumus, noskaidro atbildi. Rezultātus apkopo rakstiska pārskata veidā.

Veic eksperimentu! Eksperimenta mērķis: noskaidrot, vai katrai vārda saknei var pielikt jebkuru priedēkli un piedēkli, lai izveidotu jaunu vārdu.

72



Pētījums (skolēnu pētnieciskais darbs)

Skolotājs vai pats skolēns formulē problēmu vai jautājumu, kas jāizpēta, lietojot zinātniskās izziņas metodes. Skolēns patstāvīgi vāc informāciju, veic eksperimentu, pieraksta rezultātus, apkopo informāciju, izklāsta pētījuma rezultātus (parasti rakstveidā).

Pētījuma tēmas:«Klasesbiedru (skolasbiedru) iesaukas»«Vietvārdi mūsu pilsētā»«Apvidvārdi, ko lieto mūsu vecvecāki»

Projektu darbs Skolotājs palīdz skolēniem formulēt projekta mērķi, izveidot darba grupas, sniedz atbalstu projekta izveidē.

Skolēni grupā formulē idejas un jautājumus, iegūst informāciju, pēta un risina problēmas, apkopo darba rezultātus un iepazīstina ar tiem pārējos skolēnus. Projektu metodi ieteicams izmantot komunikatīvo prasmju un vispārīgās valodniecības jautājumu apguvei, kā arī mācību gada noslēgumā, kad notiek mācību sasniegumu apkopošana. Skolēni var intervēt klasesbiedrus, skolasbiedrus, novada ļaudis, izstrādāt mācību materiālus sev un saviem vienaudžiem un vienlaikus paši mācīties.

Projekts par vārdu.

«Prātavētra» Skolotājs (vai skolēni) izvirza jautājumu vai problēmu, vai iepazīstina ar tematu. Skolēni izsaka iespējamās atbildes, idejas, būtiskus vārdus u. tml., uzmanīgi klausoties, papildinot, bet nekomentējot un nevērtējot citu idejas.

«Kas tas ir — domraksts?»«Kas nepieciešams, lai veidotos veiksmīga saruna?»«Kur meklēt nezināmo vārdu skaidrojumu?»

saruna (mācību dialogs)

Skolotājs vai skolēns uzdod jautājumus un vada sarunu, vadoties no saņemtajām atbildēm. Pārējie skolēni iesaistās sarunā atbilstoši noteikumiem. Dialogu, tāpat kā diskusiju tēmām jābūt skolēnu vecumam, mācību situācijai un mērķim atbilstošām. Dialoga veidošanas prasmju izkopšanai var izmantot tēmas no literatūras vai sociālajām zinībām.

Kāpēc, tavuprāt, Trančbula lamājas? Kā jūtas Vilfreds un pārējie bērni? Kāda ir Trančbulas valoda (leksika, skaļums, intonācija, izmantotās uzrunas grupas)? kā jūties tu, ja kāds tevi lamā un apsaukā? Vai tu mēdz lamāties? Kad? Kāpēc? Vai tu neformālā sarunā drīksti izmantot tādu pat leksiku kā Trančbula? Kāpēc? utt.

situāciju analīze Skolotājs vai skolēns formulē problēmu vai jautājumu, uz kuru jārod atbilde. Skolēni precizē problēmjautājumu, izdomā risinājuma plānu, īsteno to, izvērtē rezultātu, vai tas ir uzdotās problēmas atrisinājums un vai problēmu varētu risināt citādāk. Ļoti svarīgi risināt problēmas, kuras palīdz uzlabot mācību sasniegumus.

Kā panākt, lai cilvēki nelamātos? Kā attīrīt manu valodu no vienkāršrunas vārdiem?

stāstījums (izklāsts, lekcija)

Skolotājs vai skolēns izklāsta kāda temata saturu, tas var būt kādu ideju, viedokļu, faktu, teoriju vai notikumu izklāsts. Skolēni klausās, veido pierakstus atbilstoši uzdotajam uzdevumam, uzdod jautājumus.

Vai Latvijas apdzīvoto vietu iedzīvotāju nosaukumi vienmēr tiek darināti ar vienu izskaņu? Noklausies papildinformāciju par Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumu darināšanu! Salīdzini savus secinājumus ar tiem, ko dzirdēsi!

vingrinājumi Skolotājs piedāvā skolēniem vairākus līdzīgus uzdevumus, lai nostiprinātu kādas noteiktas zināšanas vai prasmes.

Skolēni atkārtoti veic vairāk vai mazāk vienveidīgas darbības, kas palīdz automatizēt kādu zināšanu vai prasmju lietošanu.

Nosaki teikumos gramatisko centru!Nosaki, kādi ir teikumi pēc uzbūves!Paplašini vienkāršos teikumus ar palīglocekļiem!

programma 5-9 klm.ldb.lv/ieskats/lv_5_9_programma/assets/common/... · 2014. 9. 12. · un...

Documents