Brīvā Zeme: Piektdiena, 16. oktobris, 1936

Nodibināts servitūts Līgatnes cēla vajadzībām

Ministru kabinets vakardienas sēdē pie-ņēma lēmumu par servitūta nodibināšanu Līgatnes stacijas — Līgatnes papīra fabrikas ceļa vajadzībām. So ceļu 1914. gadā izbūvējusi Līgatnes papīrfabrikas pārvalde. Ceļa bruģis pa daļai izbūvēts uz pastāvošā publiskā grants ceļa, bet pa daļai, uz privātas zemes. Zemi ceļa iztaisnojumiem fabrikas administrācija ieguvusi no apkārtējiem lauksaimniekiem un Paltmales muižas. Pie ceļa bruģa labošanas, pēc tā izbūves, nekādi darbi nebija izvesti un tas bija nonācis gandrīz nelietojamā stāvokli, un uz vietējo pašvaldību un Rīgas papīrfabriku akciju sabiedrības ierosinājumu, Šoseju un zemes ceļu departaments 1931. gada 18. jū-nijā bruģi ieskaitīja II. šķirā un uzdeva tā labošanu Rīgas papīrfabriku akciju sabiedrībai. Ņemot vērā bruģa slikto stāvokli tā nespēja veikt nepieciešamos labošanas darbus, kādēļ Šoseju un zemes ceļu departaments to pārņēma valsts uzturēšanā. Pēc pārņemšanas Rīgas papīrfabriku akciju sabiedrība griezās pie Šoseju un zemes ceļu departamenta un satiksmes ministra ar lūgumu samaksāt atlīdzību par ceļa bū-vei pirkto zemi un ceļa būvē ieguldīto kapitālu kopsumā 153.210 ls plus 6 proc. So lūgumu satiksmes ministrs noraidīja, jo ar ceļa nodošanu valsts uzturēšanā Rīgas papīrfabriku akciju sabiedrība neko nezaudē, bet iegūst, jo tai atkrīt samērā prāvie bruģa uzturēšanas Izdevumi. Lai nokārtotu bruģim nepieciešamās zemes aizņemšanu un dotu iespēju atmaksāt Rīgas papīrfabriku akciju sabiedrībai par pašā nedēji laika no apkārtējiem lauksaimniekiem pirkto zemi, kabinets nolēma nodibināt servitūtu uz 0.688 ha lielo zemes gabalu, kas pieder Rīgas papīrfabriku akciju sabiedrībai un atdalīts no Siguldas muižas, Vavuļu mājām literu „A"; uz 0,348 ha lielo zemes gabalu, kas ari pieder Rīgas papaplrfabriku akciju sabiedrībai un atdalīti no Paltmales muižas Skaparu mājām ar literu „B"; uz 0,186 ha lielo zemes gabalu, kas pieder H. Treimanim, J. Treimanei. M. Treimanei un V. Treimanei, un kas atdalīts no Siguldas miužas Mazzanderu mājām; uz 0,286 ha lielo zemes gabalu, kas pieder K. Robiņai, un kas atdalīts no Līgatnes Mazzanderu mājām; uz 0,494 ha lielo zemes gabalu, kas pi eder M. Robiņam,, R. Robiņam un N. Robiņai un kas atdalīts no Līgatnes Liel-Zanderu mā-jām; uz 2,207 ha lielo zemes gabalu, kas pieder Rīgas papīrfabriku akciju sabiedrī bai un atdalīts no Līgatnes, Paltmales mui-žas.

Valdības Vēstnesis: Trešdiena, 19. maijs, 1937

Autobusu satiksme. Līgatnes stac. Līgatnes papīrfabrika-6km, Uzņēmējs: Rīgas papīrfabriku a/s, tālr. Līgatnē 2, Rīgā — 23155, Vasaras braucienu saraksts autosatiksmes Ūnijai Līgatnes stacija — Līgatnes papirfabrika, no 1937. g. 22. maija. no Līgatnes stacijas: pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās: pīkst. 9.35, 19.48, sestdienās: pīkst. 9.35, 17.00, 19.48, svētdienās: pīkst. 19.48. no Līgatnes papīrfabrikas: pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās: pīkst. 6.10, 19.20, sestdienās: pīkst. 6.10, 16.40, 19.20, svētdienās: pīkst. 19.20. Vedmaksa vienam braucienam 65 sant. par personu , Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem un 5 līdz 12 gadus veciem bērniem 33 sant, 5823 Rīgas papirfabriku akciju sabiedrība.

Grozījumi braucienu sarakstā

Valdības Vēstnesis: Ceturtdiena, 22. februāris, 1940

Apriņķu sacīkstes vieglatlētika

Brīvā Zeme: Trešdiena, 15. septembris, 1937

Svitdien Igaunijas Valkā vieglatlētikā sacentās Igaunijas Valkas apr. un 7. Valkas atzs. p. sporta kluba sportisti. Valkas pilsētas pašvaldības dāvāto ceļojošo bslvu izcīnīja igauni, UZ' varot aizsargus ar 68 pret 64 punktiem. Cī-ņas bija reti sīvas. Uzvara iašķlrif tikai pē-dējā stafetē. II» oilr. skrftfeni: 1) Branka (L) 12,0; 2) BoguSs (I) 123; 3) Rubenis (L). 400 m skrē-jiens: 1) Altins (1) 56,9; 2) VttiņS (L) 57,2; S) Munda (1) 57,8. 1600 m .skrējienā: 1) Pestlalne (I) 9444,6; 2) Jansons (L) 4:29 , 8; 3) Asmenie (L) 4:84,2. 5000 m skrējiena: 1) Bisenieks (L) 17:16,3; 2) Tirants (ī) 17:33.8; 3) Umbieja (I) 17:50,6. 4Xmm» m stafetē: 1) Latv. kom. 48,5 sek.; 2) igauņu kom. 48,6 sek-SOn+400+2004-10» *: 1) igauņi 3:47,1; 2) Latvija 3:50,5. Diskā: 1) Bērziņi V. (L) 42,80; 2) !Ufi (1) 3830; 3) Aids (I) 80,09. Lodē: 1) Cinlts (L) 1S.S7; 2) Neo — 12,76; 8) Ttls (1) 12.14. Šķēpā: 1) liibo (I) 50,67 m; 2) Šķiņ-ķis (L) 50,82; 8) Rubenis (L) 44,54. Augstlēkšanā: 1) Aids 1.65; 2) Poviu (1) 1,65; 8) Šķiņķis (L) 1,60. Kārlslckšana: 1) Viflers (1) 3,10; 2) Aijas (Ig.); 3) Mandre (Ig.). Tāllēk->nit 1) TSls (Ig.) 5,91 to; 2) Rubenis (L) 5,61 tn; 8) Šķiņķis (L). 19. CtH aizsarga pulka Internai , sacīkstes vieglatlētikā notika svētdien pilsētas sporta laukuma. Piedalījās 40 sportisti no apkārtējiem aizsargu sporta pulciņiem. Mārsnēnu pag. sabiedrisko organizāciju dā-vāto ceļojošo balvu labākiem sasniegumiem vieglatlētika . Dzērbenes krājaizdevu san. balvu mešanas disciplīnās un Nēķenu piens. sab. ce-Jojošo balvu lekšana un skriešanā izcīnīja III bataljona sportisti.

Dzērbenes krājaizdevu sab. dāvāto vairogu — labākam aizsargu sporta pulciņam, šogad piešķīra priekuliesient. Individuāli labākos rezultātus 100 mtr. skrē-jienā uzrādīja Vēverls 11,9 sek.; lodā — Ramats 11,91 mtr.; diskā — Hotsts 33,38 mtr,; šķēpā — Holsts 44,41 m; 800 mtr. — Žultis 2:12,2; 8000 m — Žultij 10^,5; 5000 m so-ļošanā — Cīrulis 2447; augstlēfcganā — ūdrls 1,65 in; lāliekšanā — Fišers 5,72 m; 80 m «j Veveri» 7,6 sek,; 400 m,— Vēvaris 50,0 •ek. Platas vieglatlētikas sacīkstes Līgatnē. Svētdien Līgatnē notika piala* sporta sacīkstes vieglatlētikā un volejbola un riteņbraukšanā. Piedalījās Līgatnes, Mores, Mālpils, Nītaures un Vildogai aizsargu nodaļu sporta pulciņi; ārpus konkurences startēja Siguldas nn Zaubes aizsargi. Sacīkstes labākos rezultātus uzradīja: 100 m skrijieni — Kramiņi (Mālpils) ar 124 sek.; 1500 m — Skuja (Līgatne) 4:47 min.; 5000 ra — Jansons (Mālpils) 18:19,8 min.; 5009 ra sojoianā — Priedltis (Līgatne) 29:44 min.; lodes grūšanā — Šinits (Līgatne) 11,20 w; šķē-pa sviešanā — Slisis (Mālpils) 44.7* tn; augstlēktanā — Jansons (Mālpils) 1,62 m; tCllēk-Sanā — Slisis (Mālpils) 5,48 ni; volejbolā uzvarēja Līgatnes papīrfabrikas komanda, bet 20 km riteņbraukšana — A. Lauva (Līgatne).

Ar Triju zvaigžņu ordeņa goda zīmi apbalvoto 16.saraksts.I pakāpe. 1936. g. 26. maijā

2223. Rīgas papīrfabriku a/s Līgatnes papīrfabrikas sargs Jānis J a n s o n s. 2224. Rīgas papīrfabriku a/s Līgatnes papīrfabrikas strādnieks Kārlis Balodis. 2274. Piensaimnieks Vildogas pagasta Vecvēveros Eduards T ī t m a n i s. 2934. Rīgas papīrfabriku a/s Līgatnes papīrfabrikas strādnieks Vilhelms G a - s e 1 m a n i s.

II pakāpe1936. g. 26. maijā 918. Rīgas papīrfabriku a/s Līgatnes papīrfabrikas strādniece Jūla Vītols. 919. Rīgas papīrfabrikas a/s Līgatnes papīrfabrikas strādniece Karlīna Bokvaids. 920. Rīgas papīrfabriku a/s Līgatnes papīrfabrikas strādniece Karlīna Z i - b e n s. 921. Rīgas papīrfabriku a/s Līgatnes papīrfabrikas strādnieks Ludis Celms

Triju zvaigžņu ordeņa domes priekšsēdētājs. Valsts Prezidenta sekretārs J. Grandaus.

Valdības Vēstnesis: Otrdiena, 17. novembris, 1936

Godalgas Cēsu un Līgatnes novada piensaimniekiem.

Cēsu Vēstis: Piektdiena, 28. jūnijs, 1940

Par labām sekmēm piensaimniecība un piena produktu pārstrādāšanā godalgots lielāks skaits pienotavu darbinieku piena piegādātāju un slaucēju. No Drustu-Auļukalna piensaimnieku sabiedrības rajona saimniecībām par laba piena piegā-dāšanu pienotavām ar Ls 100.— godalgotas sekojošas: Jāņa Barona Drustu Mindaugi, Kārļa Jannava Drustu Auļi, Jāņa Lārmaņa Drustu Smēdes, Pētera Ļū|ēna Drustu Jaunzemji, Vi|a Ķerse|a Drustu Celiņi, Toma Ozola Drustu Saulieši un Jāņa Ve|ķa Drustu Kļaviņas. No Līgatnes piensaimnieku sabiedrības piena piegādātājiem godalgoti: Marija Plūce Līgatnes Jaunšķēpelēs, Emma Demute Līgatnes Veclēčos, Vilhelms Celms Vildogas Garantos, Alberts Menģelis Vildogas Desai nes un Kārlis Āboliņš Cēsu Vidusīļakas. Bez saimniecībām godalgotas ari sekojo-šas labākās slaucējas ar Ls 50.— katra Emma Seka Drustu Mindaugos, Alvīne Gangnus Drustu Auļos, Alīde Lārmanis Drustu Smēdēs, Līze Ozols Drustu Jaunzemjos, Elza Ķerselis Drustu Celiņos, Anna Ozols Drustu Sauliešos, Lidija Veļ-ķis Drustu Kļaviņās, Anna Ekerts Līgatnes Jaunšķēpelēs, Broņislava Seimuškins Lī-gatnes Veciecos, Ausma Menģelis Vildogas Desaiņos un Marta Bērzs Cēsu Vidusiļakās. Naudas godalga Ls 100.— apmērā piešķirta ari Līgatnes piensaimnieku sabiedrības pienotavas vadītāja palīdzei Minnai Stučkai. Krejotavu vadītājiem — Martai Zariņa! un Eduardam Putniņam katram Ls 70.— un ilggadīgai strādniecei Minnai Bērziņa! Ls 50.—.

Jāuzlabo piena piegāde Līgatnē

Cīņa: Ceturtdiena, 11. aprīlis, 1946

Vācu nelieši aizbēgot vēl paguva sadauzīt Līgatnes pienotavas mašīnas. Paši saviem spēkiem Lī-gatnes piensaimniecības darbinieki savu pienotavu atkal sakārtojuši un šobrīd tā jau var pārstrā-dāt līdz 20 t piena dienā. Plašākā apkārtnē ierīkotas arī 5 krejotavas piena savākšanai. Tomēr līgatnieši piena sagādē nedara visu, ko viņi spēj. Kaut pienotavas darbinieki apstaigāja visus govju īpašniekus, kūtros apmeklē-ja pat divreiz, un mudināja piegādāt valstij pienu, tomēr pirmajā ceturksnī līgatnieši neizpildīja pat pusi obligātās piena piegādes plāna . Kāpēc tā? Nevar teikt, ka Lī-gatnē nebūtu slaucamu govju. Ir mums arī tādi rosīgi piena piegā-dātāji, kā b. b. Augusts Ezers un Eduards Rumpeters, kuri ik zemniekam rāda slavējamu piemēru. Bet — Līgatnes nagasta izpildkomiteja un aktīvs lopkopības produktu tūlītējās piegādes nozīmi un nepieciešamību zemniekiem vāji izskaidro — tikai ieraksta dažus teikumus pagasta vispārī-gajā apkārtrakstā . Un ir vēl sliktākas lietas! Kādu gan priekšzīmi zemnieki var ņemt, piemēram, no desmita pilnvarotā b. J. Bondera, kuram 3 slaucamas govis un kādu laiku bija barošanā un deva pienu vēl 4 bezīpašnieku govis, bet tomēr viņš pagājušajā gadā nenodeva valstij ne lāses piena, un skaitās parādā 1200 litru. Tāpat ne lāses piena viņš nav piegādājis arī šogad. Līgatnes pienotavā pārstrādātai piena daudzumam tālu jāpārsniedz līdzšinējie 500 1 dienā. Pienotavas darbības rajonā tas iespējams jau šobrīd. Par to pirmkārt jārūpējas pagasta padomju aktīvam. Tam jāorganizē piena piegādātāji un pašiem jāatrodas piegādātāju priekšgalā. Fr. Laipnieks

Diža darba darītajā

Literatūra un Māksla: Svētdiena, 6. marts, 1949

Marta pirmajās dienās beidzot iestājas ziema; pāri laukiem vizuļoja palss sniegputenis, aiz mežmalām sagriežoties vērpetēs, un sals saviem ledainajiem pirkstiem knaibīja braucējus.

— Būs maz gājēju, — nodomāju, izkāpdams no vilciena Līgatnes stacijā. Bet. jo vairāk tuvojos koļchozam < Pirmais Maijs», jo vairāk cilvēku satiku ceļā. Un gandrīz neviens no viņiem nepagāja garām mājām, kuras saucas «Augšligatnes». «*? Kas tur ir? — jautāju kādam. — Tur taču dzīvo PSRS Augstākās Padomes deputāte Marta Zlmiņa, — man atbildēja. * Liels laikmets veido lielus cilvēkus. Visspilgtāk šo patiesību var redzēt pie mums. padomju iekārtā. Ik dienu, ik stundu aizvien dzidrāka un tvirtāka kļūst darba ļaužu apziņa, ik brīdi no tautas vidus izaug jauni un jauni varoņu pulki. Cilvēka pāraugšanas un veidošanās process mūsu zemē kļuvis par

neatņemamu sociālistiskās dzīves sastāvdaļu un tik cieši saaudzis ar mums, ka mēs dažbrīd nesajūtam to, kā parasti nejūt savus sirdspukstus. Un tikai atskatoties mazliet pagātnē, .salīdzinot bijušo ar šodienu, redzam, cik liels solis atkal sperts nākamības ceļā, cik lieli kļuvuši cilvēki. Martas Zīmiņas dzīve tam spilgts piemērs, Viņas mūžs sācies grafa Platera fon Ziberta muižas laukos, kur viņas tēvs bija rentnieks. Zimiņlem savas zemes nebija, un Martas vienīgais mantojums no vecākiem — sastrādātas rokas un trūkums. Vēlāk viņa pārgāja strādāt pilsētā, bet vienmēr prātā paliek zemnieces neslāpējamās ilgas — iegūt zemi. 1939. gadā viņas viru vājas veselības dēj atlaida no darba. Zīmipa aizņēmās naudu un nopirka — 1 hektāru zemes. Luk. tas ari viss. ko. viņa spēja sasniegt kapitālistiskajā iekārtā. Padomju varu Marta Zīmiņa saņēma kā savu varu, kur dzīves laimes atslēga nodota pašu dzīves veidotāju rokās. Beidzās lielais Tēvijas karš. Partija un valdība aicināja zemniekus — ātrāk un vairāk dot graudu valstij. Zlmiņa saprata šo aicinājumu, viņa redzēja, ka sākusies cīņa par to. lai padomju tauta dzīvotu labāk. Negaidot, kad viņas saimniecībā, ko viņai Iedeva padomju vara. ieradīsies kuļmašīna . Zīmiņa izkūla valstij nododamo labību ar spriguli. Sis gadījums ciema zemniekiem vispārliecinošāk stāstīja, ka Ķempju ciema padomes priekšsēdētāja Zlmiņa ir savas tautas patriote. Un kad 1946. gadā tuvo lās PSRS Augstākās Padomes vē-lēšanas, plašās apkārtnes darba ļaudis atzina, ka Marta Zīmiņa vispiemērotākā kandidāte atbildīgajam deputātes darbam. Vienkāršā zemniece kļuva par valsts darbinieci. Ieejot «Augšlīgatnēs», nekas neliecina, ka šeit dzīvo PSRS Augstākās Padomes deputāte. Cik vienkārša visa apkārtne, tikpat vienkārša arī pati deputāte. Pamaza auguma, patumšiem matiem, mundru smaidu sejā viņa ārēji līdzinās parastai lauku sievietei, kam kādreizē-jais algādža dzīves sūrums paspējis matos ieaust sudrabu. Marta Zīmiņa zināja, ka «deputāts ir tautas kalps». Attaisnot deputāta augsto vārdu — tāds kļuva turpmākās dzīves saturs, stājoties komunisma celtnieku priekšē-jās rindās. Veicot zemnieka parastos darbus — sēju. pļauju, kulšanu, viņa vienlaicīgi mācījās veidot sevī tās īpa-šības, kādas nepieciešamas padomju valsts vadītājam. Vistuvākos palīgus sevis veidošanā viņa redzēja nemirstī-gajos Ļeņina un Staļina darbos. Tie rā-dīja īsto patiesību, mācīja dzīvot. Un, veidojot sevi. viņa pārveidoja visas apkārtnes zemnieku dzīvi. 1948. gada 2. martā Līgatnes pagastā nodibinājās viens no pirmajiem kolchoziem Rīgas apriņķī «Pirmais Maijs». Tas bija Zīminas nopelns, ka zemnieki izraka gadsimtu vecās kupicas. Par kolchoza priekšsēdētāju ievēlēja pašu organizatori. Pirmsākumā kolchoza apvienojās 24 saimniecības, kolektivizējot 18 govis. Pašlaik kolchoza apvienojušās jau 42 saimniecības, un zemes kopplatība pieaugusi no 387 ha līdz 786 ha. Kolchoza kūtis tagad 72 brūnaļas un 30 jaunlopi, izveidotas cūku un aitu fermas un kolchoza bišu dravā ir 11 stropu. Šāda piemērs nevarēja palikt bez sekmēm, un tagad Līgatnes pagasts ir pilnīgi kolektivizē jIes. Līdzās «Pirmajam Maijam» Izauguši kolchozl «Jaunais arājs», «Līgatne». «Amatas krasts». LK(b)P X kongresa vārdā nosauktais kolchozs, «Zemkopis» un «Auseklis». Kolchozl uzvarējuši vlensētnleka aizspriedumus. — Pašlaik saņemu daudz pieteikumu par uzņemšanu kolchoza. — saka Zī-miņa. — Vēl pirms gada šie cilvēki atrunājās, ka viņi labāk ies strādāt fabrikā vai dosies dzīvot pie radiem, dažs, gados vecāks, gribēdams būt gudrs, šū-poja galvu un stāstīja, ka viņš koļchozam par vecu, ko vecam cilvēkam tādā jaunā «parlktē» meklēt. Šogad dzirdam citas runns. Un kā gan ne! Par darba dienu mūsu kolchoza izsniedza 6,7 kg graudu. 4,5 rubli naudas, 2,5 kg siena, 5 kg salmu, 90 g cukura un 4 kg kartupeļu. Parēķiniet, cik saņēma, piemē-ram, kolchoznleks Ernests Osītis par 300 darba dienu izstrādāšanu vai lopkope Elfrīda Bedikere par 360 darba dienām. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka šā

gada 2. martā mūsu kolchozs kļuva tikai gadu vecs. Kas būs pēc diviem, trim gadiem? Tā kolchozs «Pirmais Maijs» jau savas pastāvēšanas pirmajā gadā pārliecināja visus šaubīgos un nogaiditājus. — Es ari gribētu iestāties Jūsu pulkā. — sacīja zemniece Anna Zvaigzne februāra pēdējās dienās. Pēc pāris stundām ieradās vietējais iedzīvotājs Bičs ar tādu pašu nolūku. Garāmbraucot aprunāties ienāca ari sedlinieks Liepa. No sākuma viņš runāja par ādām, bet beigu beigās paprasīja: — Nu? Vai tad Jūsu koļchozam vienu «zirgu skroderi» nevajadzētu? Esmu ar mieru uzņemties šo lietu. Līgatnes pagasta tautas nama vēstures sekcija raksta sava pagasta kolektīvo saimniecību vēsturi. Lai lasa nā-kamās paaudzes un atceres pēckara piecgades lielo stallnlsko laikmetu. Pār-šķirstot lappuses, kur rakstīts pat «Pirmo Maiju», lasām spilgtus vārdus, kas veltīti Zlmiņaī. Tas pilnīgi saprotams, jo Zīmiņas vārds cieši saaudzis ar viņas vadīto kolchozu.' — Darba zemnieki pazīst savu vadī-tāju kā aktivu un centīgu darba biedri, kurai var droši uzticēt savas turpmā-kās dzīves vadību, — rakstīts kolchoza vēsturē. — Katru darba šķērsli viņa pārvar ar darba mīlestību un humoru. Zīmiņas autoritāte visā apkaimē neapšaubāma. Pie viņas nāk gan kolchoznleki kā pie kolchoza priekšsēdētājas, gan viņas vēlētāji kā pie savas deputā-tes. Vairumam ir kāda vajadzība, kāda sūdzība, kāds ierosinājums, dažam vajadzīgs padoms, bet ierodas arī tādi, kas vienkārši grib «patērzēt ar savu saimnieci». Ja divi sastrīdas, un vai tad dažreiz nesaērcējas par niekiem, parastais strīda noslēgums skan: iesim pie Zīmiņas. Un viņa uzklausa visus; ar laikā sacītu vārdu pamudina stāstītāju turpināt, ar smaidu iedrošina, līdz cilvēks, kas atnācis asarām acis. aiziet smaidīdams . Zīmiņa prot pajokot tur. kur joks piederas, kur smaids izkliedē nepatīkamo, bet viņa prot būt nopietna tur. kur jāaizstāv darba laužu intereses pret šķiras ienaidnieka viltībām. Viņas darba stila raksturīga īpatnība ir nemitīgas rūpes par darba laužu labklājību. Viņa interesējas gan par invalidu nama pārvietošanu, gan par to, vai kolchoza robežās ietilpstošajai skolai atvests piešķirtais cements un būvkoki, un, kad skolas vadība sūrojas ka nav transporta, Zīmiņa transportu sagādā. Kad pie viņas lūgt padomu un palīdzī-bu ieradās sirmie darba cilvēki Zariņi kas palikuši bez apgādnieka un paši strādāt vairs nespēj. Zīmiņa viņiem nekavējoties nodrošināja mūža vakaru, palīdzēdama viņus ievietot valsts Invalidu namā, sirmgalvim Tiltiņam nokārtoja formalitātes, lai viņš varētu sa-ņemt vecuma pensiju, viņa izkārto desmitiem dažādu sīku lietu, Jo Marta Zlmiņa mācījusies, ka padomju sabiedrība nav sīkumu. Ja kāds padomju darbinieks to negrib saprast, tad vlņs nevar būt priekšzīmīgs darbinieks Zlmiņa nekad nesūdzas oar laika trū-kumu. Būdama PSRS Augstākās Padomes deputāte, viņa ir arī kolchoza priekšsēdētāja, partijas pagasta komitejas locekle, pagasta un ciema vietējo padomju deputāte, pagasta izpildkomitejas un daudzu pastāvīgi darbojošos komisiju locekle. Leņina-Stajina lielā partija, kuras rindās Zīmiņa uzņemta no 1946. gada . māca viņu . kā jāstrādā, kā jāvada. — Es bieži esmu apbrīnojusi mūsu deputāti, — saka Līgatnes 7-gadīgās skolas direktore M. Bambe . — kā viņa prot nokārtot vissarežģītākos jautājumus. No viņas es praktiski mācos, kā audzināt mūsu Jauno paaudzi, kā man pašai strādāt. Vienkārša zemniece kļuvusi par valsts darbinieci. Nevienā kapitālistiskā zemē tas nebūtu iespējams, bet padomju iekārtā — tā ir īstenība.

• Martu Zīmiņu satiku Jau ceļa jutīs. 10. martā sākas PSRS Augstākās Padomes sesija. No visas plašās Padomju Savienības Kremli pulcēsies brīvas tautas brīvi izvelētie pārstāvjilai ap-, spriestu padomju valsts svarīgākos jautājumus . Tur būs deputāti no lielās krievu tautas, uzbeku, ukraiņu, baltkrievu, tadžiku. Igauņu un ari Padomiu Latvijas darba ļaužu izvēlētā deputāte Marta Zīmiņa. Bet lai cik dažādas būtu tautības, visus viņus vieno kopēja doma, tā doma, ko māca mums boļševiku partija un tautu vadonis biedrs Staļins — cīnīties un strādāt savas tautas savas Dzimtenes laimes vārdā. Tāpēc vienkāršā latviešu zemniece no Līgatnes pagasta pacels savu sarkano deputāta mandātu Kremļa zālē pret visiem kara kurinātājiem kapitālistiskajā pasaulē, pret daždažādu pasugu atomniekiem, pacels savu deputāta mandetu par mieru. Dar demokrātiju, par komunismu. Viņai ir tikai viena griba un tā ir visas tautas griba — strādāt mierīgo jauncelsmes darbu. Kopā ar miljoniem padomju sieviešu, sasaucoties ar apsniesto tautu sievietēm aizrobežas zemēs. Marta Zlmiņa atrodas cīnītāju pirmajās rindās par cilvēces gaišāku nākotni, par mieru un brīvību. L. PŪRS

Kā strādā Līgatnes komjaunatne

Jaunais Komunārs: Piektdiena, 1. novembris, 1940

Apspriežot jautājumu par iekļaušanos sociā-listiskā sacensībā, Līgatnes komjaunieši apņē-mušies visiem spēkiem tajā piedalīties, palī-dzot sacensību organizētājiem un propagandētajiem. Varbūt, ka pagasta valdes rīkotā laikrakstu abonēšanas propaganda dos panā-kumus un laikrakstu lasīšana sniegs pareizus un ierosinošus sociālistiskās sacensības uzskatus. Pār veiktiem darbiem jaunieši izdarīs atskaiti 1. novembrī. Komjaunieši rosīgi gatavo programu Oktobra revolūcijas svētkiem, visu brīvo laiku ziedojot kora, teātra un aģitkolektīva mēģinājumiem. Komj'aunatnes šūnas ierosinātas, 21. oktobrī sanāca Līgatnes pagasta sabiedriskās organizācijas kopējā apspriedē, kurā izstrādāja Oktobra revolūcijas svētku svinību programu. Sanāksmē pārrunāja arī sporta laukuma nepieciešamību Līgatnes pagastā, kura ierīkošanai Līgatnes komjaunatnei un ugunsdzēsēju biedrībai piešķirta zeme. Nepieciešamos lī-dzekļus laukuma nolīdzināšanai nolēma lūgt uzņemt pagasta pašvaldības budžetā vēl Šo gad, lai nākošo gadu ar kopējām talkām un līdzekļiem varētu veikt laukuma iekārtošanas darbus. Sanāksme nolēma pacelt dramatisko izrāžu līmeni, organizējot kopīgu dramatisku pulciņu, un izrādes sagatavot labu režisoru vadībā. Sanāksme nolēma lūgt Izglītības komisariātu piešķirt līdzekļus skatuves pārbūvei un dekorācijām. Pagasta organizācijām nepiecie-šams kopējs kultūras darba plāns, ko izstrā-dās kultūras pulciņu pārstāvji kopējā apspriedē š. g. 10. novembrī. Līgatnes papīrfabrikas komjaunieši 20. oktobrī sarīkoja propagandas vakaru ar aģitkolektīva priekšnesumiem. LK(b)P biedrs Demidovs referātā iztirzāja tekošos jautājumus, atjautīgi aprakstot baumu izplatīšanos un mācī-tāju „svēto darbu" veidus, aprādot, kā pret baumām cīnīties. Jauniešu aģitkolektīvs Miljona vadībā sniedza strādnieku dziesmas, deklamācijas, duetus un instrumentālus priekšnesumus. Apmeklētājiem sevišķi patika b. Bušas un Upgales izpildītās tautas dziesmas gitaru pavadījumā, tāpat uzmanību saistīja E. Barteļa deklamētās čavara dzejas. Vakara atlikumu izlietos šūnas bibliotēkas papildināšanai, kurā ir 50 marksistiskas grāmatas. Rosīgi darbojas sporta sekcija. R. Rogulis-

Patērētāju biedrība 2 pagastiem

Brīvais Zemnieks: Trešdiena, 30. aprīlis, 1941

Vērojumi Līgatnes centrā Ja ierodas kādā biezi apdzīvotā vietā, tad katrā ziņā tur ir divi iestādes, kas liecina jo raksturīgi par šī centra saimniecisko dzīvi. Proti—patērētāju biedrība un piensaimnieku sabiedrība. Līgatnē tas nav citādi — nevar iziet nemaz cauri Lī-gatnes ciemam, lai jau pirmajā skatā nepamanītu abus šos saimnieciskos uzņēmumus. Tie atrodas krustcelēs, viens otram pretī, un milzīgi garās pajūgu rindas, kas allaž atrodas ir pie viena, ir otra stūra, liecina arī apstākļu nepazinējam, ka līgatnieši nav vis kūtri savu sabiedrisko pasākumu atbalstīšanā. Ieejot patērētāju biedrības veikalā (kas viens pats jau aizņem gandrīz veselu namu), pārsteidz loti lielā preču dažādība un šo preču daudzums, kas lauku patērētāju biedrī-bu apstākļiem ir krietni prāvs . Arī pircēju skaits vienmēr liels, un tāda brīža nemaz nav, kad veikala pārdevēiiem nāktos stāvēt bez darba «Tas, varbūt, tāpēc, ka mūsu pasākumam jau izveidojušās vecas tradīcijas,» saka patērētāju biedrības veikalvedis A. Nātre: «Biedrība pastāv jau no 1919. g., un tā tad jau vairāk par 20 gadiem līgatnieši pieraduši savas iepirkšanas kārtot savā kooperatīvajā uzņēmumā. Sākumā mūsu veikaliņš biia gan pavisam mazs, un arī apgrozījumi sniedzās tikai dažos tūkstošos rubļu. Turpretim tagad jau mēs visus skaitļus rē-ķinām tikai simts tūkstošos, un šogad apgrozījumi, laikam, sniegsies jau pāri miljonam. Tas tāpēc, ka īpaši pēdējā laikā, padomju iekārtā patērētāju biedrības uzdevumi kļuvuši krietni plašāki, un arī tirdznieciskā darbība no privātajām rokām arvien vairāk pārnāk kooperatīvajā pasākumā. * Jā, skaitji patiešām rāda nemitīgu rosības augšanu. Pagājušā gadā pa visiem trim biedrības veikaliem apgrozījumi sasnieguši 670.000 rbļ., bet šogad tādu skaitli veikali, liekas, sasniegs jau pusgadā. Lūk, janvārī apgrozījumi (bez mākslīgo mēslu pārdevumiem!) sasnieguši 100.000 rbj., februārī 96.000 rbl., bet martā un aprīlī — pēc iepriekšējiem aprēķiniem—šie skaitli būs vēl lielāki. Un kāda ir sabiedrības aktīva atsaucība un līdzdalība biedrības darbībā, cik liels ir biedru skaits' Atbilde — 236 biedri pa diviem pagastiem, ko apkalpo biedrībā — Līgatnes un Vildogas. Pēdējā laikā, pēc padomju iekārtas nodibināšanās, biedru skaits pieaudzis par 15. Tas nu gan ir stipri mazs skaitlis, salī-dzinot ar abu pagastu iedzīvotāju skaitu, un jādomā, ka biedrības vadītāji bijuši gan pārāk pasīvi jaunu biedru piesaistīšanā. Toties līdz-šinējie biedrības locekli turas loti vienprātīgi un darbīgi kopā, jo pē-dējā biedru sapulcē piedalījies kupls biedru skaits — 80 proc. Kā jau teikts, biedrības darbības rajons ietver divus pagastus, un pa abiem tiem kopā darbojas trīs veikali — Līgatnes centrā, pie papīru fabrikas un Vildogas Nurmižos. Lielākie apgrozījumi, protams, pašā centrā un papīru fabrikā, jo tur vienmēr visdzīvākā kustība un lielākais laužu saplūdums. — Vai darbību paplašinot, nav domāts arī par jauniem veikaliem un pasākumiem? Jā, vispirmā kārtā — iesaistot patē-rētāju biedrībā dažus privātos tirdzniecības uzņēmumus. Ir divi tirgotāji, kas paši lūguši viņu veikalus pārņemt patērētāju biedrības ziņā. Viens no tiem atrodas tepat iepretim patērētāju biedrības centra veikalam, un šo privāto pasākumu gan nodomāts pavisam likvidēt, jo pretējā gadījumā rastos nelietderīga un pat kaitīga konkurence. Turpretim otrs no pārņemamiem veikaliem atrodas dzīvā tirdzniecības rajonā — pie Līgatnes stacijas, un, iekļaujoties patērētāju biedrībā, šis veikals varēs vēl krietni paplašināties. Tie nav vienīgie turpmākās darbī-bas projekti, ko paredzējusi biedrī-bas valdē. Līdz ar dzīves pārkārto-šanu radušās arī pagasta iedzīvotā-jiem jaunas vajadzības, jauni pieprasījumi, kas nu jāapmierina ar jaunām biedrības darbības nozarēm. Tā Spriņģos — veikalā pie papīru fabrikas — atvērs arī manufaktūras nodalu, bet Vildogas Nurmižos — reibinātāju dzērienu nodalu. Sprintos domāts arī par maizes ceptuvi un gaļas veikalu, Te patērētāju biedrī-ba sadarbosies ar papīru fabriku, jo jaunie pasākumi visvairāk kalpos tieši fabrikas darbinieku vajadzī-bām. Fabrika tāpēc

izbūvēs jauno pasākumu telpas, bet biedrība dos vajadzīgo iekārtu un darbiniekus. Beidzot vēl kādi vārdi par vērojumiem pašā veikalā. Kā jau teikts, dzīvība un rosība tur liela, pārdevē-jiem darba pilnas rokas pircēju apkalpošanā, un laipnība un uzmanība viņu darbā patiešām liela. Nepatī-kami bija tikai vērot, ka ar tikpat lielu pretimnākšanu un atsaucību pārdevēji apkalpo arī ļoti manāmi iereibušus pircējus, izsniedzot tiem vēl degvīnu. Vai tas tS būtu jādara?

Līgatniešu apliecinājums Prezidentam

Rīts: Trešdiena, 29. marts, 1939

Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis, starp daudzajiem apsveikumiem un uzticības apliecinājumiem no Līgatnes saņēmis šādu rakstu: «Līgatnes, Paltmales un Ķempju savstarpējās apdrošināšanas biedrības kopēj ā biedrību apvienošanās kopsapulce, sekojot un izpildot Jūsu vēlējumu par visu tautas spēku ciešāku apvienošanu un sadarbošanos, nolēma, ka pagastā pastāvošās trīs apdrošināšanas biedrības turpmāk visus savus spē-kus ieguldīs vienā biedrībā un atzīstot šī darba svētību sūta Jums, Prezidenta kungs, vislabākos vēlē-jumus, pastiprinot savu vienotātlbu ar ziedojumiem Jums, Prezidenta kungs, izlietošanai pēc Jūsu ieskatiem — 500 ls; Līgatnes lauksaimniecības biedrība darba roku ; etauplšanai — traktora iegādei — 200O ls; Līgatnes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai — motori šļirces iegādei — 1000 Is>.

Cīņa: Trešdiena, 1. marts, 1950

Marta Zīmiņa Siguldas rajona lauksaimniecības arteļa « Pirmais Maijs" priekšsēdētā jas Martas Zīmiņas dzīve ne

ar ko neatšķiras no daudzu citu bijušo Latvijas kalpu, bezzemnieku Un trū-cīgo zemnieku dzīves. Viņa piedzima 1900. gadā tālajā Kalupes pagasta Zeltovkas sādžā, kur Zīmiiņas vecāki strādāja par kalpiem. Nav gandrīz neviena skaista mirkļa, kas Zīmiņai būtu saglabājies atmiņā no viņas bērnības Jau agri Martai vajadzēja sākt sev pelnīt uzturu. Viņas vecāki gan pastāvīgi sapņoja par savu zemes stūrīti. Bet tie bija un palika tikai sapņi . Sapņi, kas buržuāziskās iekārtas apstākļos nepiepildās un ne varēja piepildīties. Latgale darba meklētāju bija daudz vairāk neka darba devēju. Un darbu dabūja vispirms tie, kas par pusvelti, tā sacīt, par vēderu apkopa budžu laukus. Tāpēc bezdarbnieki no Latgales laukiem plūda uts pilsē-tām, cerēdami tur atrast darbu un maizi. Arī Marta Zīmiņa, kad tai palika 20 gadi, brauca uz Rīgu. Te viņa cerēja atrast darbu, iemācīties kādu amatu . Bet... tā nebija viegla lieta, sevišķi sievietei. Darba Rīgā nebija. Un b. Zīmiņai neatlika nekas cits kā strādāt par kalponi . Kas gan nezina, cik smaga, cik beztiesīga bija kalpones dzīve. Tā iet gads pēc gada . Te b. Zī-miņa strādā par kalponi, te dažādos gadījuma darbos, bet vienmēr tai kā ena iet līdz trūkums, trūkums un atkal trūkums . Beidzot 1339. gadā b. Zīmiņa ar savu ģimeni pāriet dzīvot uz Līgatnes pagastu, kur nopērk vienu hektāru zemes Latvijā nodibinās Padomju iekārta . Vieglāka kļūst arī b. Zīmiņas dzīve. Padomju vara viņai piešķir 8 hektārus zemes un māju, palīdz iegādāties visu vajadzīgo, lai varētu saimniekot . Vēl vairāk, mašinu un traktoru stacija viņai palīdz apstrā-dāt zemi. Šķita, ka nu reiz sākusies jauna dzīve. Bet... šo jauno dzīvi pārtrauca 1941 . gadā fašistiskie iebrucēji. Tāpat kā daudziem citiem jaunajiem darba zemniekiem, kas zemi saņēma no padomju varas, budži ar fašistisko laupītāju durkļu palīdzību Martai Zīmiņai zemi at-ņēma. Un atkal viņa iet laukstrādnieces gaitās, strādā pie budžiem. Ar lielās krievu tautas palīdzību latviešu tauta atbrīvojas no vācu iebrucējiem . Darba zemnieki atkal saņem zemi, sākas mierīgas dzīves attīstība. Arī Martai Zīmiņai padomj u vara iedod turpat Līgatnes pagastā zemi, palīdz iegādāt inventāru, lopus. Marta Zīmiņa aktivi piedalās sava pagasta politiski sabiedriskajā un saimnieciskajā dzīvē. Viņa jau no pirmajām Līgatnes pagasta izput komitejas organizēšanas dienām i aktiva līdzdalībniece visos darbos un izpilda priekšsēdētāja vietnieka uzdevumus. Vēlāk viņa strād ā par Ķempju ciema izpildu komitejas priekšsēdētāju. Šis ciems viņas vadībā vienmēr ir pirmais visu obligāto saistību izpildē. Biedrenes Zīmiņas darbu augsti novērtē Līgatnes pagasta iedzīvotāji Un 1946. gadā izvirza viņu par deputāta kandidātu PSRS Augstākās Padomes vēlēšanās . Līgatniešu priekšlikumu atbalsta daudzi citi pagasti, MTS un padomju saimniecību darbinieku kolektīvi un ievēl b. Zūniņu par PSRS Augstākās Pa domes deputāti. Padomju Latvijas lauku darbaļaudīs pašaizliedzīgā darbā virza uz priekšu mūsu republikas lauksaimniecību. Bet šo attīstību stipri bremzē individuālo sīksaimniecību sistēma. Partija aicina darba zemniekus apvienoties kolchozos, lai kopīgiem spēkiem, ar modernās zemkopības technikas un padomju agrotechnikas palīdzību celtu jaunu dzīvi uz laukiem . Marta Zīmiņa ir dedzīga kolchozu iekārtas propagandētajā un kolchozu dibinā-šanas iniciatore savā ciemā. Viņa izskaidro zemniekiem kolektīvās saimniecības priekšrocības, aicinātos nostāties uz ceļa, ko ieteicis zemniekiem lielais Staļins. Tā Līgatnes pagastā nodibinās kolchozs «Pirmais Maijs", viens no pirmajiem kolchoziem tagadējā Siguldas rajonā . Par kokhoza priekšsē dētāju arteļa biedri ievēl Martu Zī-miņu. Ar katru gadu kolchozs « Pirmais Maijs" saimnieciski un organizatoriski nostiprinās, iegūst arvien augstākas ražas, lielākus izslaukumus. Šogad tas jau pāriet pie pareizām augu sekām. Savu priekšsēdē tāju kolchoznieki cieni, uzticas vi-ņai.

Marta Zīmiņa savu dzīvi un darbu saistījusi ar vareno Tjeņina-Staļina partiju . Viņa ir šī s partijas biedre . Ar savu dzīvi un darbu viņa ir pierādījusi, ka viņai nav nekas tuvāks un dārgāks par savas tautas interesēm. Lūk, kāpēc Rīgas lauku vēlēšanu apgabala darbaļaužu kolek tīvi vienprātīgi izvirzījuši Martu Zī-miņu par deputāta kandidāti PSRS Augstākās Padomes Tautību Padome s vēlēšanām. Savus labākos dē-lus, labākās meitas, tos, kas karsti mīl savu padomju Dzimteni, kas dziļi saprot savas tauta s intereses un ga tavi tai kalpot līdz pēdējam elpas vilcienam, padomju tauta izrauga par saviem deputātiem PSRS Augstākajai Padomei. Marta Zīmiņa ir viena no šīm tautas meitām kas ir šās lielās uzticības cienīga.

Tautas Palīdzības un ugunsdzēsēju kopīgs sarīkojums Līgatnē.

Cēsu Vēstis: Trešdiena, 24. decembris, 1941

Tautas Palīdzības Līgatnes pagasta iecirknis un Līgatnes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība sarīko 1941. 31. dec. pīkst. 17 Līgatnes papīrfabrikas klubā Vecā gada pavadīšanu ar teātra izrādi. Izrādīs Rud. Blaumaņa 4 cēl. joku lugu «Trlnes grēki» Līgatnes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības dramatiskās kopas izpildījuma. Pēc teātra izrādes Jauna gada sagaidīšana ar deju uu rotaļām. Sarīkojumā spēlēs Līgatnes papīrfabrikas deju orķestris. Skaidrs atlikums vietējai pagasta Tautas Palīdzības un Lī-gatnes brīvprātīgo ugunsdzēsēju b-bas boļševiku varas laikā nodarlio zaudē-jumu segšanai.

Nepietiekama aktivitāte dziesmu svētku sagatavošana Siguldas rajonā

Literatūra un Māksla: Svētdiena, 18. jūnijs, 1950

Visa Padomju Latvija spraigi cenšas godam sagaidīt mūsu tautas lielos svētkus — Padomju Latvijas 10. gadadienu. Strādnieki, kolchozu zemnieki un mūsu padomju inteliģence katru dienu ziņo partijai un valdībai par jauniem sasniegumiem saimnieciskajā un kultūras laukā. Republikas pašdarbības kolektīvi ar lielu pacilātību gatavo programu otrajiem Padomju Latvijas dziesmu svētkiem. Jau sākušies dziesmu svētku ieskaņas koncerti, simti koru visā Latvijā steidz veikt pēdējos iestudēto dziesmu izpildījuma noslīpējumus. Koristi, diriģenti, darba vietu kolektīvi, no kuriem nāk kori . strādā no visas sirds un ar lielu atbildīb-as sajūtu. Rīgā jau visai sekmīgi notikuši divu rajonu dziesmu svētki. Taču, kā par brīnumu, vēl var atrast rajonus, kur, laikam, neizprot dziesmu svētku sagatavošanas darba lielo nozīmi. Izrādās, ir vēl cilvēki, ir padomju iestāžu darbinieki, kuriem Padomju Latvijas 10 gadu jubilejas gadījumā notiekošo dziesmu svētku sagatavošana, trūkumi, kas samanāmi šai sarīkošanā, nerada bažu, ne arī cenšanos darbu uzlabot. Starp tādiem izņēmuma rajoniem jāmin Siguldas rajons. Rajonā ietelp Līgatnes" ciems un Līgatnes papīra fabrika, kur sagatavošanās dziesmu svētkiem ir pilnīgi neapmierinoša. Laikraksta «Cīņa» š. g. 136. numurā bija ievietots dziesmu svētku biroja ziņojums, ka 11. jūnijā Līgatnē notiks vietējo kor u kopmēģinājums un dziesmu svētku ieskaņas koncerts. Apkārtējie iedzīvotāji gatavojās šim notikumam, posās uz koncertu. 11. jūnijā Līgatnes ciemā ieradās arī viesi no citurienes. Bet — nekāda koru kopmēģinā-jumā, nerunājot nemaz par ieskaņas koncertu, nebija. Kopmēģinājumā un koncerta laikā vietējo koru diriģenti bija aizņemti cito s pasākumos. Siguldas rajona kultūras un izglītības nodaļa (vadītāja b. Ozoliņa) nebija atradusi par vajadzīgu gādāt, lai svarīgais pasā-kums izdotos. Sanākušie viesi veltīgi uklaiņoja pa Līgatnes ciematu, uzkavējās nemīlīgajās un neapkoptaj ās Lī-gatnes kultūras nama telpās (vadītājs E. Zicāns) un tikai noklausījās koristu izteiktās bažas. Koristi starp citu runāja par vietējo koru nesagatavotību svētku koncertam. Piemēram, diezgan apšaubāma liekoties Līgatnes papīra fabrikas kora gatavība. Lielais rūpniecības uzņēmums gan esot sakomplektē-jis sieviešu kori, bet jauktais koris īsti nedarbojoties. Vīriešu balsu šai korī pavisam 11, bet mēģinājumos ierodoties ķbi ja 6 vīrieši. Bet rajona vadošās iestādes, tāpat

kā fabrikas administrā-cija, Šādu kora «gatavību» uzlūkojot par normālu. Jāceļ trauksme par dziesmu svētku sagatavošanas gaitu Siguldas rajonā. Ir jāizbeidz dažu vietējo darbinieku miegainība . Nedaudzās līdz svētkiem atlikušas nedēļas rajona koriem un kultūras darba vadītajiem jāpavada spraigā, padomju prasībām atbilstošā darbā J. Niedre

Darba Dzīve: Sestdiena, 5. augusts, 1939

Savu centību un spējas Līgatnes sportisti pieradīja jau ar to, ka pirmie stājis pie Darba kameras izstrādāto sportistu normu pārbaudes. Pagājušo svētdienu viņi spēra vel soli uz prieklu un sarīkoja vieglatlētikas sacīkstes, kas sava plašuma un organizācijas dēļ bija pirmās Līgatnē. Ne par velti tajās noraudzījās gandrīz 1000 skatītāju. Jau priekšpusdienā cīņā devās riteņbraucēji, lai mērotu 30 kilometrus uz šosejas. No Līgatnes pagasta nama līdz Lorupes gravai un atpakaļ vis-ātrāk nobrauca ligatnletis Augusts Lauva — 49 min. 0,6 sek.; 2. v. cēsinieks H. Jurēvics — 58.30.2; 8. v. ligatnletis A. Cimbulis — 1 st. 8 min. 40.2 sek. Pēcpusdienā sākās cīņas vieglatlētikā, kur piedalījās ap 50 sportistu — 20 no arodbiedrības, bet pārējie no 6 apkārtējiem aizsargu sporta pulci-ņiem. Sevišķi jauki izskatījās Līgatnes papīrfabr. str. un kalpotāju arodbiedrības sportisti, kas visi bija tērpusies baltos ģērbos ar LDK emblēmu uz krūtīm. Braši un skanīgi aizlidoja pāri Gaujai sportistu sveiciens „Par Vadoni!", pēc kam arodbiedrības pr-ks Rozenfelds teica sportistiem uzrunu. Valsts himnai skanot, mastā uzvijās karogs un lielās sacīkstes bija atklātas. Sportisti nosoļoja parādes gājienā gar viesiem un skatītā-jiem, pēc kam uz starta Ūnijas stājās skrējēji. Sacikiu techniskic rezultāti: 100 m skrējienā 1. A. Billls (Siguldas aizs. — 12.7, 2. R. Segliņš. 1600 m skrējienā 1. A. Zviedris — 5.66, 2. V. Bobrovs. 6000 m skrējienā I>. R. Lejens — 18.11.2, 2. E. Ermanis. 5000 m soļojumā 1. V. Koļcevs — 30.32.5, 2. L. ZOpa. Tāllēkšanā 1. J. Ādamsons — 6.64, 2. A. Billis. Augstlēkšanā 1. A. Billis — 1.70, 2. J. Redmanis. Trīssoļlēk-šanā 1. Z. TItmanis — 11.82, 2. A. Zviedris. Lodes grūšanā 1. J. Inbergs — 11.82, 2. A. Plūme. 4 kg lodes grūsana 1. A. Meisters —12.58, 2. J. Caule. Šķēpa mešanā 1. A. Billis — 63.78, 2. R. Prāvests. Diska mešanā 1. J. Inbergs — 36,33, 2. A. Plūme. Sievietēm 60 m skrējiena 1. S. Ceips — 9.3, 2. R. Briedis — 9.9. Augstlēkšanā 1. R. Briedis — 1.15, 2. L. Mažājevs. Lodes grūšanā 1. K. Upgals — 6.01, 2. S. Ceips. Jaunatnei 60 m skrējienā, zēniem 1. Z. Titmanis — 7.8, 2. L. Balodis; meitenēm 1. M. Riekstiņa — 7.8; augstlēkšanā 11. Z. Titmane — 1.61, 2. A. Vanaga — 1.55. Vakarā arodbiedrības sarīkojumu zālē sacensī-bu uzvarētāji saņēma godalgas un atzinības rak« stus.

Līgatnes krājaizdevu sabiedr. valde

Valdības Vēstnesis: Piektdiena, 7. februāris, 1936

paziņo, ka pilnā biedru sapulcē 1936. g. 2. februārī nolemts piekrist Līgatnes miesta kredītsabiedrības ieplūšanai Līgatnes krājaizdevu sabiedrībā un tās aktīvu un pasīvu pārņemšanai. Kreditori, kuriem ir iebildumi pret šo savienošanos, var savus iebildumus iesniegt 1 mē-neša laikā pēc šī sludinājuma iespiešanas „Valdības Vēstnesī'1, sava kreditkoperātīva valdei.

Līgatnes miesta kredītsabiedrības valde.ļ Līgatnes krājaizdevu sa-36025r » biedrības valde.

Līgatnes, Vildogas un Ķempju

pagasta pašvaldību pārstāvju sēdē 1930. g. 2. aprīlī, pīkst. 11 dienā, Līgatnes pagasta namā, pieņems rajons* ārstu. Ārsta rajonā ietilpst Līgatnes, Vildogas un Ķempju pagasts ar apm. 3200 iedzīv. Alga pēc valdības noteikumiem — Ls 180,— mēnesī ar attiecīgām piemaksām, pie brīva dzīvokļa ar apkurinā-šanu un apgaismošanu. Lūgumi ar attiecīgiem dokumentiem iesūtāmi Līgatnes pagasta valdei, bet personīga ierašanās pieņem-šanas dienā. Dzelzc. stac. — Līgatne — 2 km. 32293z

Valdības Vēstnesis: Sestdiena, 15. marts, 1930

Pagodinājums Līgatnes strādniekiem

Rīts: Pirmdiena, 9. novembris, 1936

Līgatnes papīrfabrikas strādniekus un kslpotājus viņu arodbiedrības pirmajā gada dienā vakar apciemoja Darba kameras priekšs-js K. Egle, vicepr-js H. Lii>- perts un Ziemeļvidzemes rajona darba inspektors E. Jaurēns. Darba kameras priekšsēdis nesa sveicienus no ministra A. Bērziņa un pateicās arodbiedrības vadītā-jiem un biedriem par veikto darbu un Lī-gatnes papīrfabrikas direktoram par strādnieku kopdarbības un labklājības veicinā-si1 nu. Par Līgatnes strādniekiem vislabā-ko liecību nodod apbalvotie ilggadīgie strādnieki. No 700 strādniekiem apbalvoti 100, kuriem Darba kameras priekšsēdē-tājs vakar izsniedza strādnieku svētkos piešķirtās balvas. Triju zvaigžņu ordeņa zelta medaļu saņēma A. Balodis, sudraba medaļu — V. Kaselmanis un bronzas meda-ļ as — L. celms, Karlīna Bokvalds, Karlīna Zibens un Jūla Vītols. Visi minētie strādnieki saņēma arī kabatas pulksteņus un strādnieces rokas pulksteņus. Goda dinlomus un balvas — galda pulksteņus saņēma 25 ilorgadījrie strādnieki, bet oārēiie pirmās šķiras sroda diplomus. Strādniekus apsveica fabrikas direktors H. Kolumbo, novēlēdams konīgā darbā un vienprātībā pārvarēt visas turpmākās grūtības un jaunatnei stiori turēt'es nie savas tēvuzemes. No Valmieras arodbiedrības sveica J. Ragainis, no Cēsu srodbiedribas — A. Bērzs un no df<rba inspekcijas darba inspektors E. Jaurēns. Apbalvoto strādnieku vārdā pateicās strādnieks J. Kreičmanis, solīdams strādnieku lielākas vērtT bas — neliekuļotās sirdis un nedalītu uzticību vienotai Latviiai. Ncslēgumā Līgatnes strādnieki sumināja valsts prezidentu K. Ulmani, kara ministra ģen. J. Balodi un ministru A. Bērziņu un nosūtīja viņiem telegramas.

KULTŪRAS CENTRS LĪGATNE

Cīņa: Ceturtdiena, 14. oktobris, 1948

Sarīkojumi Līgatnes tautas namā vienmēr Ir liels notikums vietējā kultūras dzīvē. Vai tā būtu zemnieku sanāksme saimniecisku uzdevumu apspriešanai, vai referāts par aktuāliem politiskiem jautājumiem — tautas nama zālē vienmēr daudz klausītāju. Arī lekcijas par agrotechniskiem jautājumiem, kas te regulāri notiek, labi apmeklētas. Tautas nama vadītāja b. Ozoliņa prot rūpīgi sagatavot katru sarīkojumu, pieaicinot lektorus no vietējās inteliģences un pēc katras lekcijas vai sapulces sniedzot interesantus pašdarbī-bas pulciņu priekšnesumus. Tautas namā labi nostādīta uzskates aģitācija. Ikviena pagasta dzīves nozare spilgti parādīta diagramās un citādi. Goda plāksnēs izcelti pagasta pirmrindnieki. Lielu vērību tautas nams pievērš kolchozu kustībai. Līgatnes pagasta kolchozā «Pirmais Maijs» kolchoznieki rod tautas namā ierosmi kolektīvam darbam, smeļas zināšanas par kolchozu darba organizāciju, piedalās Lauksaimniecības arteļa statūtu iztirzāšanā. Kopš kolchozu kustības sakuma pagasta tautas nama vadītāja b. Ozoliņa ierosinājusi un sekmīgi turpina vērtīgu pasākumu — pagasta kolchozu vēstures rakstīšanu. Šajā darbā b. Ozoliņa pratusi ieinteresēt vietējās inteliģences pārstāvjus. Kolchozā dzīvi un darbu rūpīgi pētī un katru izcilāku notikumu piezīmē. Saskatīdami tautas nama darbībā savu mērķu sekmētāju, kolchoznieki un zemnieki dzīvi atsaucas ikvienam tā aicinājumam. Tautas namam liela nozīme labības un citu lauksaimniecības produktu sagādes darbā. Ar uzskates aģitāciju par piegādes nozīmi un pirmrindnieku popularizēšanu, kā arī ar lekcijām un aģitācijas brigādes uzstāšanos tautas nams ievērojami sekmēja labības piegādes plāna izpildi pagastā. Tautas nama koris bija viens no labā-kajiem koriem kā apriņķa, tā republikas Dziesmu svētkos. Koris turpina izveidoties, regulāri pulcējas mēģinājumos un iestudē jaunas dziesmas. Daudzpusīgs un rosīgs ir tautas nama darbs Līgatnē. Savus uzdevumus tas veic vietējā aktiva līdzdalībā, partijas un padomju organizāciju vadībā un atbalstā.

Brīvā Zeme: Piektdiena, 22. janvāris, 1937

Tēvija: Pirmdiena, 12. janvāris, 1942

Nenokavējiet

iegādāties Latvijas lauksaimniecības darbinieku biedrības

mantu Izlozes biļetes Bcgad IzIozS starp daudzajiem laimestiem vispirms Jāatzīmē vecsairanieclba «SLĀ-ŅI», Līgatnes pag., Rīgas apr. Saimn-bi S ēkas: dzīvoj. ēkā 6 istabas un 2 virtuves ar pa.-rrabu, saiešanas nams, 2 kūtis, klēts, labības šķūnis, pirta un siena šķūnis. „Slāņu" platība 75 ha (202,4 pūrv.). Sls Ir pirmais gadījums, kur izloze saimniecību ar pāri par 200 pūrv. zemes. No platības — aramzemes 12 pūrv., pļavu 45 pūrv., ganību 45 pūrv. un mesa 40 pūrv. Pie mājām neliels Mēriņi. Zeme smilšu māla —ļoti auglīga. Labas pļavas, vērtīgs mets — slaidie bērzi un egles. Licis aug|u dārzs ar 125 augļu kokiem un daudz ogulājiem. Tuvumā zivju bagātā Līgatnes upe, kura ietek Gaujā. Raksturojot «Slāņus», jāsaka, ka tie pieskaitā-mi lielākam Vidzemes saimniecībām. Izdevīgā novietne ar bagāto augsnu dod iespēju izkopt visas lauksaimn. nozares. Akas no visām pusēm Ieslēdz mūsu košākie lapu koki — k'avas, ozoli, Oši u. c. „Slāņi" atrodas tuvu stacijai — tikai 6 km, bet Rīga pa Šoseju 70 km. Ja jums darbs apstākļi atļauj, izmantojiet svētdienas vikendj, aizbrauciet apskatīt «Slāņus», tur pastaigā pa laukiem un mežu Jūs gflsat patīkamu atpūtu. Svētdienas dz-ceļa biļete no Rīgas līdz Līgatnei un atpakaļ maksā tikai Ls 3,50. Izkāpjot Līgatnes stac, Jāiet pa Vidzemes Šoseju līdz pienotavai, no kurienes jāturpina ceļš pa Nītaures šoseju. Piektā kilometri no šosejas pa kreisi nogriežas lauku ceļā un blakus tam aizvijas telefona stabi ar daudziem vadiem, karu gala mērkts «Slāņi», jo te atrodas telefona centrāle ar 40 abonentiem. Saimniecības korroborēšanas izdevumus seds biedrība. Tālāk laimestos jāatzīmē klavieres Ls 1400,— vērtībi; dzīvojamās istabas Iekārta L? 1080, — vērt.; 20 velosipēdu «G. Ērenprels Original»; 15 kungu uzvalki; 15 kleitu — zīda un vilnas; radio un foto aparāti; selta un sudraba pulksteņi, krist illa trauki, servīses; lauksaimniecī-bas mašīnas; miglojamie aparāti; ūdens sūkņi; govju slauc, mašīnas «Gosma»; vairāki simti lirāSņu rokdarbu, starp kuriem 5 mākslinieciski darināti zīda pleeu lakati, galda, sienas un grī-das segas un daudz citu, visiem derīgu mantu. Lozes dabūjamas: Rīgā — Latv. lauksaimniecības darbin. b-bas birojā, Skolas iela 23, dz. 3, tālr.

97014; loterijas bliešu kioskos dzelzceļu stacijās un Galvenā pastā; Kubela grāmatu veikalā, M. Nometņu ielā 22-24 un D. Berga veikalā, M. Altonavas ielā 4; PROVINCĒ — visos «Lētas» dzelzceļu stac. kioskos, pie lopkopī-bas pārraugiem, rajonu lopkop. instruktoriem, pienotavu vadītājiem un sekojošās vietās: Aizputē — Kozenštclna gr. velk. un Reinholda grām. v.; Alūksnē — pie instr. V. Burkas, Siguldas ielā 8; Apē — VInupa aptiekā; Aucē — F. Emuļa grāmatnīcā; Bauskā — O. Ronkas grā-matnīca vn Vīksnas gr. velk.: Cēsīs — E. Dubava gr. veik.; Cesvainē — Ķirscna velk.; Dobelē — Bu-.asa grāmatnīcā; Daugavpili — Latv. bankas Daugavpils nodaļā, pie A. Timermaņa un A. Gulbja grām. veik., Vadoņa Iela 19; <*>•-— E. Silarfija gr veik., Lielā ielā 6, un M. Hirš-maņa veikala, Lielā ielā 22; Limbažos — pie instr. E. Ozera, Parka ielā 15, un Paucīša veik.; Līvānos — Zvanītāja gr. veik.; Majoros — Akermanes gr. velk., 'omas -'elā 44; Madonā — K. Bebra gr. veik.; Mazsalacā — Viestura kioskā; 'iitenē — JL Legzdiņa gr. velk.; Pļaviņās — Jauna aptieka; Preiļos — Pirmā Preiļu aptiekā; Prlekulē — J. Strēlis gr. veikalā; Rēzeknē — kooper. «Gaisma» gr. veikalā; Vienības ielā 2; Rūjienā — P. Bif.mbata veik.; Sabilē - - O. Radovska gr. veikalā; Salacgrīvā — E. Ozola gr. veik.; Saldū — Jaunā aptiekā, un M. Fē-tersona gr. velk.; Slokā — aptiekā, Jūras ielā 7; Strenčos — aptiekā; Subatē — Bucenieka 'eik.; Siguldā — R. Ziediņa veikalā; Stāmerienē — Maldoņa veik.; Skrundā — J. Upenieka fciiskā; Talsos - gr. veikala «Kultūra»; Tukuma — R. Ābeles gr. veikala un Zeldova gr. veik.; Valkā — J. Bauskas ?.. veik.; Valmiera — pie instr. Čokke, Garā ielā 10, dz. 5; Sab. «Zeme» gr. veikalā un A. Zatlera gr. veik.; Ventspilī — Ventspils skol. koon. «Gaisma»; Viesītē — antleka: Alojā — kioskā; Aknīstē — A. Skaublsa gr. veik.; Bēnē — Jankausa kioskā; Dagdā — Hanina gr. veik.; Dzērbenē — aptiekā; Eglainē — C. Jakobsona veik.; Ēdolē — K. Strausa veik.; Ērgļos — kioskā; Ērģemē — A. Ķikfina velk.; Eseri — O. Prūsis veik.; Iecavā — Rutkevlča gr. veik.; Inčukalnā — aptiekā; Koknesē — jt. Dēbela veik.; Līgatnē — H. Bambis veik.; Liepna — E. Putnis veik.; Lizumā — A. Paeglis veikalā- Ļaudonā — kooperatīvā; Lubānā — A. Grāvera gr. veik.; Madlienā — aptiekā; Mazirbē — Venta velk.; Neretā — F. Kundrfita grām. veik.; Pampāļos — kooperatīvā; Raunā — Plaudis kioskā; Rugājos — aptiekā; Rencē-nos — aptiekā; Skaistkalnē — A. Lejietis gr. velk.; Skrīveros — B. Krecmera velk.; Smiltenē — pie instr. K. Laģa, Dārza ielā 11; Spārē — Freimaņa veik.; Staicelē — K. Tomsona veik.; Straupē — aptiekā; Suntažos — kooperatīvā; Tilži — K. Liepiņa veik.; Vaiņcdē — kooperatīvā; Valdemārpilī — Lagzdiņa kioska; Vecmuižā — patērētāju b-bā «Rūķis». Iemaksas kartes laimes lozēm vairs netiek Izsūtītas. Lozes izsūta pa pastu, Ja attiecīgā summa, ieskaitot 40 sant. pasta " izdcvum'eni, ic ~ priekš iemaksāta pastā, Latv. lauksaimniecības darbinieku b-bas pasta tek, rēķ. 1471. Lozes cena Ls 1,—. Izloze E g. 31. decembri. tīņos — E. Sniedzes veikalā; Dundagā — Galdiņa grāmata.; Gulbenē — Stamberga aptiekā, V. Ozola kioskā vn O. Lutina gr. velk.; Jaunjelgavā — P. Ru'Jcovska grāmata.; Jēkabpili — A. Brandenbrūdera grāmata, un V. Snornieka grām. /3ik.; Jelgavā — J. Greiera gr. veik., Katoļu ielā 18, Jelgavas apr. skolot kooper. tfļļ fimitmaņa kioskā Pils un *J:varas ielu stūri; Kandavā — H. Berga gr. veik.; Kārsavā — J. Moiera gr. veik.; Kuldīgā — Altberga gr. veik.; Lejasciemā — A. Jaunzema gr. veik.; Liepājā

Brīvā Zeme: Sestdiena, 28. novembris, 1936

Ainas Līgatnes pagasta nami: 1. Izpildu komitejas darbinieki — darbv. K. Kalniņš, sekr. R. Mikuss, darbv. E Zilgalve, priekšsēdētāja v. I. Vrrlis. 2. Savu kārtu gaidot. No kreisās — O. Rage, D. Rautenšilds, K. Bērziņa M. Keicere. 3audi& iipildu komitejā

Kādi vien ļaudis te nesanāk pagasta namā! No rīta līdz vakaram — jā, līdz pat vēlam vakaram te ļaudis nāk un nāk. Nepietiek ar oficiālajām izpildu komiteja s darba stundām, darbiniekiem jāraujas pilnā sparā i' pēcpusdienās, i" vakaros, i' dažkārt steidzamiem darbiem pat naktis jāņem talkā. Ko tu darīsi — katram pagasta cilvēkam rodas savas vajadzības, rodas sava runāšana, par ko gari un plaši j aizņemas ar izpildu komitejas darbiniekiem, un tā laiks paiet patiesam nemanot. Lūk, nupat izpildu komitejas kancelejā ienāk sirms večuks, noņem no galvas cepuri un nu lūkojas uz visām pusēm, meklēdams īsteno darbinieku, pie kā ar savām darīšanām griezties. Skatās, skatās un tad iet pie izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieka. «Redz, man te tāda jocīga lieta,» šis saka un groza rokā cepuri, nezinādams no kura gala nu īsti sākt savu lielo stāstīšanu. «Vai tad pabalstu gribējāt lūgt?» palīdz viņam priekšsēdētaja vietnieks . Nē, šādas vajadzības večukam vēl nav. «Es jau vēl pats sev varu maizi sapelnīt,» viņš saka: «pazāģēju, pacērtu malku, un kad vajaga, citus darbus arī vēl varu paspēt. Ir jau gadi gan krietni virsū saguluši. Eče, kājas negrib nemaz vairs klausīt...» «Nu, redzi, tai pašā strādāšanas lietā jau atnācu,» viņš beidzot pasaka: «Es, redz', paņēmu Pētera zāģi un nu nācu pieteikt — sak', lai vē-lāk nav jākrīt sodā.» Tieci nu gudrs no šādas stāstīšanas! Bet vārds pa vārdam, un beidzot, tomēr izpildu komitejas priekš-sēdētāja vietnieks J. Verlis sāk nojēgt, kas te īsteni par lietu. Proti, vecais pilsonis ir malkas cirtējs. Šis pilsonis allaž mēdz strādāt pulciņā kopā ar citiem darba biedriem. Prieki kāda mēneša viens no viņa darba biedriem aizbraucis un par šo nav nekādas vēsts līdz pat šai dienai. Pazudušais malkas cirtējs īrējis istabiņu tai pašā mājā, kur šis pats stāstītājs, vecais malkas cirtējs. Vienu dienu šim vecajam cirtējam salūzis zāģis, un, daudz nedomādams, viņš gājis uz pazudušā darba biedra

istabu, ar mājas īpašnieka ziņu, uzlauzis istabas durvis un paņēmis zāģi. Nu viņš par to nācis pieteikt izpildu komitejai, jo dzirdējis, ka bez pieteikšanas svešu mantu ņemt vis ne. varot. «Arī ar pieteikšanu nevarat sve-šai mantai klāt ķerties,» saka izpildu komitejas darbinieks: «Kas ir sve-ša manta, tā arī paliek cita īpašums, un jums tur nav nekādas tiesības klāt ķerties.» Tas nu sirmajam pilsonim nekādi nav saprotams: «Bet tas zāģis taču tur stāvēja bez darba un sāka jau rūsēt,» viņš taisnojas. «Un ja nu tas Pēteris ir jau miris, kam tad šim vairs zāģis vajadzīgs? Bet man, redz', zāģa trūkst un tāpēc ņemu vien ciet.» Ļoti grūti viņam nākas ieskaidrot, kā ar i bezīpašnieka mantu nevar vis piesavināties kurš katrs, bet tādā gadījumā tā ir valsts īpašums. Pav'.fam grūti ieskaidrot, lai sirmais cirtējs nes zāģi atpakaļ tur, kur viņš to paņēmis un ziņo milicijai par durvju uzlaušanu. Lai ari cik i!gi viņš runājas ar izpildu komitejas darbinieku, beigās tomēr aiziet prom neapmierināts. — Tā. nu viena pilsoņa lieta noskaidrota, bet te jau rindā gaida vel vismaz kādi desmit. Kārta pienā-kusi kādam saimniekam un viņa laukstrādniekam — tarad jaunsaimniekam, kuri abi nevar vienoties par apdzīvojamo telpu sadalīšanu, un nākuši izpildu komitejā lūgt viņus samierināt. «Ai, tā jau gauži veca lieta,» pavērsās pret mani priekšsēdētāja vietnieks: «Trīs reizes jau no arodbiedrības bijām izbraukuši uz viņu mājām, noskaidrojām apstākļus uz vietas, bet samierināt šos neesam vēl varējuši. Citās lietās abļ satiek ļoti labi — saimnieks saka, ka puisi s esot brīnišķīgs strādnieks, un puisis — ka saimnieks lielisks cilvēks, kas vienmēr līdz pēdējam sī-kumam ievērojot arī laukstrādnieku intereses. Ari šinī dzīvokļa jautā-jumā galu galā vecais saimnieks saprotas ar jaunsaimnieku, bet — viņu sievas ne par ko. Izrauga vienas telpas dzīvošanai — tās par augstu, izrauga otras — tās par mazu, iz-Sacensības līgumu parakstot, R. Robiņš

uzaicina sacensībā kaimiņus. rauga trešās — tur nebūs mierīga dzīve. Patiešām, ar šiem gan mums tīrais posts.» Jā, kad nu vecais un jaunais saimnieks sāk klāstīt savas bēdas, tad jāsasit vien rokas un jānobrī-nās — kur cilvēki var sīkumu dēj būt nesaticīgi! «Sakiet nu jūs savu gala vārdu,» beidzot saka jaunsaimnieks priekš-sēdētāja vietniekam Verlim . «Paši vienoties nespējam, arī arodbiedrība nekādu izlīgumu nevar panākt, taisiet nu jūs galu sitam mūžīgajam strīdum. Tik daudz jau esam vienojusies, ka bez ierunām pieņemsim to spriedumu, ko jūs mums priekšā liksiet.» «Sirds tīri vieglāka kļuva,» pasmaida Verlis: «labi, ka tik viegli panācām samierināšanos. Man jau gandrīz likās, ka arī šoreiz nekādu panākumu nebūs.»

Visvairāk nācēju ir dažādās pabalstu lietās. Vienam tik daudz gadu, ka pienāktos jau vecuma pensija, otrs cietis kādā negadījumā un nu nāk noskaidrot, vai arī viņam nāksies kāds materiāls atbalsts, bet trešais, vienkārši atnācis saņemt jau agrāk piespriestu naudas sumu. Ir darba zemnieki, kas nākusi pieteikt darbus MTS traktoram. Šo pieteikumu saraksts jau krietni garš, un lielākā daja no pieteiktajiem darbiem paziņoti jau pašai stacijai, bet jauni pieteicēji nāk vēl klāt katru dienu. Vēl citi darba zemnieki nāk izpildīt sacensības līgumu formulā-rus — individuālai sacensībai ar citiem pagasta darba zemniekiem. Arī šo līgumu virkne aug augumā, un savstarpējās sacensībās ieslēgu-šies gandrīz jau visi jaunie un vecie pagasta saimnieki. Lūk, līgumu patlaban paraksta pilsonis Robiņš no Lielzanderiem. Viņš aicina sacensībā divus savus kaimiņus — Mazzanderu un Skaparu saimniekus. „Visiem mums gandrīz vienāda lieluma zeme, visiem vienādi darba apstākli, tad nu jāpalūko, kurš no mums dūšīgāki strādās," viņš saka, formulāru izpildījis. Robiņš ierakstās arī traktora pieprasītāju sarakstā. Viņš gan negrib traktoru tagad pavasara darbiem, bet vēlāk — rudenī — rudzu zemes uzaršanai. Tāpat viņš labprāt gribētu, lai viņam nopļauj rudzus ar kūlīšu sējēju. Tikko viņš savu vajadzību nokārtojis, pie galda sēstas cits darba zemnieks un turpina šo sarakstu. „Kad jau lielie pavasara darbi būs veikti, tad arī mums, cerams, būs drusku laika elpu atvilkt," iebilst darbvede Zilgalve: „Tagad jau gan mums nav neviena brīva vakara, nedz pēcpusdienas. Ja arī kādreiz kāda brīva stunda svētdien vai sestdienas vakarā gadās, tad to, savukārt, pavadām sabiedriskā darbā." Viņa pastāsta arī, kāds te pagastā sabiedriskais darbs. Par to rūpējas gan arodbiedrība, gan komjaunieši, gan arī lauksaimniecības biedrība. Pēdējā rīko laiku pa laikam sanāksmes un kursus jaunajiem saimniekiem, tāpat arī mājturības un citus praktiskas dabas kursus pagasta ļaudīm. Toties arodbiedrība un komjaunieši rūpējas par piemiņas dienu rīkošanu, teātra izrādēm un kori. Ar dziedātājiem Līgatnes pagasts var lepoties. Te ir ne tikai kopējais, lielais koris, bet arī sieviešu un vī-riešu dubultkvarteti. Ir jau arī izdevīga vide šo biedrību darbam: laiku pa laikam tās var viesoties ar sarīkojumiem ne tikai Līgatnes centrā, bet arī šejienes papīrfabrikā, kur skatītāju un klausītāju ir daudz, un arī atsaucība vienmēr liela. Tā, lūk, veicas darbs Līgatnē: rosībā un labā darba gribā. To pašu saka arī vecais saimnieks, bet izpildu komitejas loceklim tas nemaz nav tik viegls uzdevums: jau trīs reizes izteikti konkrēti samierināšanās priekšlikumi, bet rezultāti vienmēr bijuši negatīvi. Kāds iznākums tomēr jāpanāk, jo cik ilgi tad lai cilvēki dzīvo vienas telpās kā suns ar kaķi, plēzdamies un savā starpā nesaprazdamies? Tāpēc ari Verlis padomā kādu brīdi un noteikti pasaka savu pēdējo priekš-likumu — ja tas nebūs pieņemams, tad lai lieta iet kaut vai uz tiesu. Protams, iebildumi ir tūlīt atkal abām pusēm, bet solījums dots. ka priekšlikumu viņi pieņems, un tā-pēc arī sadodas rokas un sola ievē-rot norunu. Tā roku rokā viņi atstāj arī pagasta namu.

Vēl pirms dažām dienām Līgatnes pagasta namu apņēma lielas sniega kupenas.

Brīvais Zemnieks: Svētdiena, 27. aprīlis, 1941

Cēsu lauka draudze. Kristīti: Edgars Landrātovs no Cēsīm, Gotfrīds Pētersons no Cēsu pag. Jaun-Dāvām. Uzsaukti: Artūrs-Aleksandrs Gaņģis ar Veltu Brauns, abi no Rīgas. Mi ruš i: _ Mina Eberhards dzim. Sķerbele, 67 g. v. no Cesim. Ziņas: Svētdien, 18. jūlijā pīkst. 11 Lauciņu kapu svētki, dziesmu lapiņas, orķestrs. Svētdien 25. jūlijā pīkst. 11 Raiskuma kapu svētki, koris, dziesmu lapiņas, orķestris. 1. augustā Lejas kapu svētki pīkst. 11, spred. Valmieras-Veides draudzes māc. E. Pavasara. I. augusta pīkst. 5 p. pusd. Strīķu kapu svētki. Araižu draudze. Kristīti: Valdis Goba no Vaives p. Sllnieklem. Modris-Eduards Dzeguze no Līgatnes p. Kārkllņlem. Laulāti: Jānis P.iv īsars no Līgatnes pag. Akmeņlaužiem ar Mildu Bērziņš no Līgatnes Jaunkūlām. Jānis-Elmārs Nolbergs no Līgatnes Blodzl-ņiem ar Nelliju Rubis no Drabešu Kalnalielmārčiem. Aleksandrs Bleikšs no Taurupes pag. Bungām ar Annu-Einiliju Enlšs (Kenlšs) no Līgatnes Jaunlečiem. Svētdien 18. jūlija dievkalp. ar sv. dievgaldu pl. 11 ritā (pēdējie dievgaldnieki). Svētd. 25. jūl. pl. 11 rītā kapu svētki Rāmuļu kapsētā. Dziedās Rāmuļu koris skol. A. Ruks vad., orķestris.

Cēsu Vēstis: Piektdiena, 16. jūlijs, 1943