TEN-T - IESPĒJAS

VAI DRAUDI

REĢIONĀLAJAI

ATTĪSTĪBAI ZEMGALĒ

SAEIMAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS KOMISIJAI

18.05.2016

SATURS

Ievads

Problēmas apraksts

Iespējas ilgtspējīgai attīstībai:

VIA Baltica un Rail Baltica projektu integrēšanas

nepieciešamība Bauskas apvedceļa posmā,

Reģionālais projekts Zemgales josta - reģiona

ilgtspējīgai attīstībai.

IEVADS

Eiropas Transporta politikas mērķis ir izveidot ilgtspējīgu transporta

sistēmu, kura atbilst sabiedrības ekonomiskajām, sociālajām un vides

vajadzībām un tā ir veicinoša sabiedrībai, un ir pilnībā integrēta un

konkurētspējīga Eiropā.

Trans-Eiropas transporta tīkla (TEN-T) politikas mērķi:

stiprināt tirdzniecības plūsmas un pilsoņu mobilitātes pamatus Eiropas

Savienībā un sasaisti ar ārējiem tirgiem;

stiprināt teritoriālo, sociālo un ekonomisko kohēziju Eiropas Savienībā;

nodrošināt infrastruktūras pamatus efektīvas un ilgtspējīgas mobilitātes

sistēmu attīstībai, kas nozīmē nākotnē orientētus, augstas kvalitātes

transporta pakalpojumus pasažieru un kravu pārvadājumiem.

IEVADS

Atsaucoties uz plānošanas dokumenta "Latvijas ilgtspējīgas attīstības

stratēģija 2030" un Autoceļu tīklu attīstības nosacījumu 293.punktu, kur

uzsvērts, ka

"[..] Valsts autoceļu kvalitāte jāceļ līdz tādam līmenim, kas nodrošina

ērtu, ātru un drošu pārvietošanos, samazina nepieciešamo ceļojuma

laiku pa starptautiskas un nacionālas nozīmes autoceļiem.

[..] Ir jāuzlabo arī satiksmes drošība un jāsamazina transporta radītā

kaitīgā ietekme uz vidi."

un 294.punktu "[..], lai mazinātu transporta kaitīgo ietekmi uz pilsētu

iedzīvotāju drošību un veselību, ir jāizbūvē apvedceļi tām pilsētām un

apdzīvotām vietām, ko šķērso ievērojamas tranzīta plūsmas".

Valsts drošības iestāžu likums

1.pants „Nacionālā drošība Latvijas Republikā ir politisko, ekonomisko, sociālo, militāro un tiesisko pasākumu kopums, ko realizē valsts varas, pārvaldes, tiesu varas un pašvaldību institūcijas,

lai nosargātu valsts konstitucionālo iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts ekonomisko, zinātnisko, tehnisko un militāro potenciālu,

lai aizsargātu valsts noslēpumus, vidi (ekoloģisko situāciju) un citas vitāli svarīgas valsts intereses pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem,

kā arī nodrošinātu valsts pilsoņu politiskās tiesības un brīvības, sabiedrisko un politisko organizāciju, valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju normālu darbību Satversmes ietvaros.»

Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 23.1 pantu izveidota Krīzes vadības padome, kas koordinē civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanā.

IEVADS

IEVADS

PLĀNOTAIS BAUSKAS APVEDCEĻŠ (2008)

Pēc Latvijas valsts ceļu 2013.-2015.gadā

veiktajiem satiksmes intensitātes datiem, A7

autoceļš ir valstī ar vislielāko kravas

transporta intensitāti visā tās garumā, kas

pilsētas iedzīvotājiem rada īpaši nelabvēlīgus

dzīves apstākļus un diskomfortu ne tikai

tranzītielas tiešā tuvumā, bet arī pilsētā

kopumā.

*Avots: Latvijas Valsts ceļu statistika

Vislielākā kravas transporta intensitāte 2015. gadā bija

uz autoceļa A7 visā garumā

*Avots: Latvijas Valsts ceļu statistika

*Avots: Latvijas Valsts ceļu statistika

PROBLĒMAS APRAKSTS

Bauskas pilsētas plānojumu nosaka piecas robežšķirtnes:

Mēmele, Mūsa un Lielupe, autoceļi E67 un P103, bez

alternatīvām novirzīt transporta plūsmu.

Starptautiskā transporta maģistrāle E67 un reģionālā

autoceļa P103 Bauska - Dobele krustojumā Bauskas

pilsētas centrā saduras plūsmas no 10 000 līdz 17 000

automašīnu diennaktī (tai skaitā 50% kravas transports un

smagā lauksaimniecības tehnika).

Satiksmes intensitāte arī šajā posmā trīskārši pārsniedz

atbilstīgo smagā transporta optimālo skaitu.

Pilsētā problēmas sagādā smagais transports:

- ceļu satiksmes drošība,

- noslogotība,

- ekoloģiskās problēmas un ietekme

uz pilsētvidi: vibrācija, troksnis, izmeši.

- Eiropas valstu vadītāji bieži

pārkāpēju vidū – vāji kontrolēts atpūtas

režīms, lieli attālumi.

- Pilsētā ik nedēļu reģistrē ~1,7 avārijas:

2014.g. 74 CSN, 10 ar cietušajiem, 15 ievainotie,

2015.g. 91CSN, 15 ar cietušajiem, 17 ievainotie,

2016.g. 32 CSN (19 nedēļās).

PROBLĒMAS APRAKSTS

*Avots: Valsts policijas Bauskas iecirknis

Pilsētā ir būtiski

paaugstināts gaisa

piesārņojums un

trokšņu radītās

kaitīgās sekas,

paaugstinātas

vibrācijas rezultātā

saīsināts ielas tiešā

tuvumā ēku

ekspluatācijas laiks

(ēku sienu plaisāšana,

apmetuma un pamatu

bojāšanās, u.c.).

BAUSKA – PILSĒTA TRANZĪTAM, NEVIS IEDZĪVOTĀJIEM

Satiksmes intensitāte ar trokšņa robežlielumu pārsnieguma

robežām M 1 : 50 000

* Avots: Eirokonsultants, 2009

RAIL BALTICA VS VIA BALTICA

Bauskas novada pašvaldība aicina šobrīd vērienīgākā satiksmes projekta “Rail Baltica” īstenošanu plānot integrēti ar Bauskas apvedceļa posma un savienojumu mezglu izbūvi.

Projekta 2. posmā “Rail Baltica II” aktivitāšu ietvaros kompleksi risināt “Rail Baltica” un plānotā valsts galvenā autoceļa A7/E67 vienotā koridora skarošo zemju atsavināšanu.

PAMATOJUMS

Bauskas novada domes 2010. gada 28. janvāra lēmums Nr.1, 36.§ “Par autoceļa E67 posma A4 (Saulkalne) – (Ārce) būvniecības akceptu”

Bauskas novada domes 2015.gada 3.decembra vēstule Nr.3-14.8/3520 “Par Rail Baltica un Bauskas apvedceļa posmu izbūvi Bauskas novadā”, kurā uzsvērta apvedceļa izbūves nepieciešamība.

VIA BALTICA & RAIL BALTICA

2016. gada 2. marts

Pēc septiņiem gadiem nokļūšana no Bauskas

Rīgā būs daudz ērtāka. Braucēji varēs izmantot

Ķekavas apvedceļu.

Posms Rīga–Ķekava ir viens no

noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes

intensitāti ap 17 000 automašīnu diennaktī.

Pēc Dienvidu tilta 3. kārtas pabeigšanas

2013.gadā satiksmes intensitāte šajā posmā ir ne

tikai sasniegusi esošā ceļa kritisko robežu, bet arī

trīskārši pārsniedz atbilstīgo smagā transporta

optimālo skaitu.

PROJEKTU IEVIEŠANAS GRAFIKS

Līdz 2015.gada beigām tiek pabeigta Rail Baltica II Latvijas posma

detalizēta tehniskā izpēte, kuras mērķis ir pamatot un noteikt precīzu

plānotās dzelzceļa līnijas Rail Baltica II novietojumu.

Pēc izpētes līdz 2019.gadam paredzēts izstrādāt tehniskos projektus,

lai 2020.gadā varētu uzsākt būvniecības procesu.

Rail Baltica II trases būvniecību plānots pabeigt 2024.gadā.

VIA BALTICA

EC, Directorate B- European Mobility Network,

TNT-Corridor studies, 2015

Bauskas apvedceļa būvniecība-

2028.-2034.gadā

2016.G. DOBELES APVEDCEĻA

BŪVNIECĪBA JAUNĀ TRASĒ (VAS

„LATVIJAS VALSTS CEĻI”). TIEK VEIKTS

IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS

OBJEKTS - DOBELES APVEDCEĻA

BŪVNIECĪBA JAUNĀ TRASĒ

2016.G. PAZIŅOJUMS PAR SALDUS

APVEDCEĻA BŪVNIECĪBAS JAUNĀ

TRASĒ IETEKMES UZ VIDI

NOVĒRTĒJUMA UZSĀKŠANU UN

SĀKOTNĒJO SABIEDRISKO

APSPRIEŠANU

REALIZĀCIJA LĪDZ 2035.G.

Reģionālais projekts Zemgales josta - iespēja

reģiona ilgtspējīgai attīstībai

Zemgales plānošanas reģiona attīstības asis*Avots: Zemgales plānošanas reģiona lauku teritoriju Mobilitātes plāns

Grenctāle

DOBELE- BAUSKA- AIZKRAUKLE

Iespēja attīstībai

astoņos novados:

UZŅĒMĒJDARBĪBA

TŪRISMS

IZGLĪTĪBA

VESELĪBA

LABKLĀJĪBA

BAUSKAS NOVADA PAŠVALDĪBA

AICINA “RAIL BALTICA” ĪSTENOŠANU

PLĀNOT INTEGRĒTI AR “VIA BALTICA”

BAUSKAS APVEDCEĻA POSMU

NOVĒRSĪSIM DRAUDUS

REĢIONĀLAJAI ATTĪSTĪBAI

UN NACIONĀLAJAI DROŠĪBAI !

VAI BAUSKAS ZĪMOLS BŪS "FŪRU" GALVASPILSĒTA?17.05.2016, FACEBOOK