i

Novērtēšanas un

sertificēšanas

metodoloģija Resilient Educators, Resilient Learners

Augusts│ 2011

This project has been funded with support from the European Commission.

This publication [communication] reflects the views only of the author, and the

Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the

information contained therein. 510375-LLP-1-2010-1-PT-GRUNDTVIG-GMP

ii

STRESSLESS Partneri:

Sociedade Portuguesa de Inovação Sara Brandão E-mail: sarabrandao@spi.pt URL: http://www.spi.pt

Health Education Milada Krejčí E-mail: krejci@pf.jcu.cz URL: http://www.pf.jcu.cz/

University of Nottingham Stavroula Leka E-mail: Stavroula.Leka@nottingham.ac.uk URL: http://www.nottingham.ac.uk/

University of Patras Konstantinos Poulas E-mail: kpoulas@ath.forthnet.gr URL: http://www.upatras.gr/

Latvian Adult Education Association Sarmite Pilate E-mail: sarmite.pilate@laea.lv URL: http://www.laea.lv

Association Européenne des Enseignants Jean-Claude Gonon E-mail: jean-claude.gonon@aede.eu URL: http://www.aede.eu/

MBO Raad Manfred Polzin E-mail: M.Polzin@mboraad.nl URL: http://www.mboraad.nl/

Vedoma Olga Pregl E-mail: olga.pregl@siol.net URL: http://www.vedoma.si/

ASSOCIĒTAIS PARTNERIS:

European Trade Union Committee for

Education

Susan Flocken

E-Mail: Susan.Flocken@csee-etuce.org

URL: http://etuce.homestead.com/

ETUCE_en.html

Haute École d'Ingénierie et de Gestion du

Canton de Vaud

Ariane Dumont

E-mail: ariane.dumont@heig-vd.ch

URL: http://www.heig-vd.ch/

Uzzini vairāk par projektu pie

www.spi.pt/stressless

www.facebook.com/stressless

iii

Satura rādītājs

1. Kopsavilkums ......................................................................................................................................... 1

2. STRESSLESS Projekts .............................................................................................................................. 3

3. Semināru apraksts ................................................................................................................................. 6

4. Novērtējums .......................................................................................................................................... 8

4.1. Procedūra ...................................................................................................................................... 9

4.1.1. Reakcija/Apmierinātība ......................................................................................................... 9

4.1.2. Mācīšanās ............................................................................... Erro! Marcador não definido.

4.1.3. Pielietošana ............................................................................ Erro! Marcador não definido.

4.1.4. Ietekme .................................................................................. Erro! Marcador não definido.

5. Sertificēšana ........................................................................................................................................ 13

5.1. Procedūra .................................................................................................................................... 14

6. Pielikumi .............................................................................................................................................. 15

6.1. 1. Pielikums : Reakcija/Apmierinātība un aptauja par mācībām – Semināra dalībnieki ............. 16

6.2. 2. Pielikums: Reakcija/Apmierinātība – Pedagogi .......................... Erro! Marcador não definido.

6.3. 3. Pielikums: Zināšanu lapa ......................................................................................................... 20

6.4. 4. Pielikums: Pielietošanas/Ietekmes aptauja ............................................................................. 21

1

1. Executive Summary

1. Kopsavilkums

2

Šis dokuments ir daļa no STRESSLESS projekta – Stresa noturības veicināšana pedagogiem. STRESSLESS

mērķis ir nodrošināt pedagogus un izglītības iestādes ar noderīgām, praktiskām un novērtētām

tehnoloģijām (Ceļvedis), veicinot viņu stresa noturību un stiprinot spēju tikt galā ar mūsdienās izglītības

iestādēs pastāvošajiem psiho sociālajiem riskiem.

Šī dokumenta mērķis ir iepazīstināt ar pilot semināru novērtēšanas un sertificēšanas vadlīnijām.

Atskaites struktūra

Šīs atskaites struktūra ir šāda: Pirmā daļa veltīta projekta prezentācijai, otrā - semināru aprakstam, trešā-

novērtēšanas procedūrai, bet ceturtā- sertifikācijas procedūrai.

3

2. STRESSLESS Project

2. STRESSELESS projekts

4

Eiropas Komisijas „2010.gada izglītības un mācību” darba programmā kā prioritāte tika noteikta

pedagogu izglītības un mācību uzlabošana. Šī programma atspoguļo kvalificētu un motivētu cilvēku

piesaistes un saglabāšanas skolotāja profesijai nozīmību.

Skolotāju izglītības un mācīšanas kvalitāte ir uzsvērta kā pamat faktors izglītības sasniegumu līmeņa

paaugstināšanai un Lisabonas mērķu sasniegšanai1. Ņemot vērā jaunās prasības skolotāja profesijai, ir

nepieciešami jauni risinājumi paaugstinātam sociālam spiedienam uz izglītības sistēmu kā tādu un

pedagogu paaugstinātam stresam darba vidē. (abi dod negatīvu ietekmi uz mācību procesu un tā

rezultātiem).

Eiropas darba drošības un veselības aģentūra stresu ir uzrādījusi kā otro biežāk sastopamo ar darba vidi

saistīto veselības problēmu izglītības sektorā. Tas prasa daudzšķautnainu iejaukšanos, kas apvienotu

adekvātu riska analīzi kā arī uz darba vidi un darbinieku orientētus pasākumus, iesaistot piemērotus

ārējos ekspertus, ilgstošas preventīvas aktivitātes. Nav iespējams ignorēt Eiropas Riska observatorijas

atskaites faktus (2009), kas parāda, ka stress ietekmē vairāk nekā 22% ES strādājošo un ka palielinās

cilvēku skaits, kas cieš no dažādiem apstākļiem, saistītiem ar stresu.

Kad prasības darbā pārsniedz darbinieku spēju tikt galā vai kontrolēt tās, stress darba vidē tiek associēts

ar multi riska faktoriem un iekļauj sevī reakciju uz stresu fizioloģiskā, psiholoģiskā un uzvedības līmenī.

Stresam darba vidē var būt ilgstošas negatīvas sekas uz strādājošiem (izraisot sirdsasinsvadu, kaulu un

muskuļu slimības un ietekmējot garīgo veselību) un institūcijām (palielinās darba kavējumi un pasliktinās

darba kvalitāte).

Ņemot vērā darba vides stresa komplekso raksturu, STRESSLESS projekta – Stresa noturības veicināšana

pedagogiem, mērķis ir izmantot integrētu pieeju, kas pedagogiem var norādīt ceļu uz zināšanu un

kompetenču uzlabošanu, radot inovatīvas atbildes uz vecām un augošām problēmām un radot pozitīvu

ietekmi uz mācīšanās kvalitāti un efektivitāti, tiekot galā ar stresu skolās un nostiprinot pedagogu

veselību (uzlabojot kompetenci, kā tikt galā ar stresu).

1 Kad valstu vadītāji tikās Lisabonas Sammitā, 2000. gada martā, Eiropas Savienības līderi izklāstīja jaunu stratēģiju, pamatojoties uz

Dalībvalstu konsenusu, lai Eiropa kļūtu dinamiskāka un konkurētspējīgāka. Šī iniciatīva kļūva pazīstama kā “Lisabonas Stratēģija” un pārklāja ļoti

plaša spectra politiku. Stratēģijas ieviešana tika uzsākta 2005.gada pavasarī un vairāk tika vērsta uz attīstību un darba vidi.

5

Tādēļ STRESSLESS projekts, divu gadu iniciatīva, kas sākusies 2010. gada novembrī, atzīst nepieciešamību

attīstīt efektīvus risinājumus ar darba vidi saistītam stresam, īpaši izglītības jomā.

Izstrādājot praktisko Ceļvedi, kas palīdzēs pedagogiem un izglītības iestādēm veicināt stresa noturību

pret psiho sociāliem riskiem, projekts ietekmēs trīs pamat jomas:

Indivīdu un iestāžu labklājības paaugstināšanu;

Nodarbināto un organizāciju stresa mazināšanu;

Izglītības kvalitātes uzlabošanu.

6

3. Workshops

4. Semināru apraksts

7

Semināri ir plānoti valstīs ar dažādu darba vides stresa līmeni izglītības sektorā:

Slovēnijā un Grieķijā , kur stresa līmenis darba vidē ir virs vidējā Eiropas Savienības valstu

līmeņa;

Čehijas Republikā, kur stresa līmenis darba vidē ir zem vidējā Eiropas Savienības valstu līmeņa;

Portugālē, kur stresa līmenis darba vidē ir vidējā Eiropas Savienības valstu līmenī.

Papildus semināri tiks organizēti arī Šveicē un Brazīlijā un Portugāles Autonomajā reģionā Madeirā.

Tā kā seminārus organizēs dažādas institūcijas dažādās valstīs, tiem būs neapšaubāma vērtība projekta

darba izvērtēšanā un projekta rezultātu izplatīšanā:

Ceļveža satura un struktūra pārbaudē un novērtēšanā.

Dažādu projektā izstrādāto rezultātu pārbaudē, piemēram: semināru struktūra un laika grafiks,

semināra dalībnieku sertifikācijas/ novērtēšanas metodoloģija, mārketinga instrumenti.

Mērķa auditorijas atgriezeniskajā saitē par tās apmierinātību ar pilot semināriem un mācīšanās

metodoloģijā.

Nepieciešamo izmaiņu identifikācijā Ceļvedī un noslēguma starptautiskajā notikumā, kas tiek

organizēts ar Grundtvig programmas atbalstu.

Semināru mērķa grupas ir: profesori, pedagogi un izglītības iestādēs strādājošie (ieskaitot vadītājus).

Semināros piedalīsies no 12-15 dalībnieki, tos vadītājiem būs ar pedagoģiskām prasmēm, pieredzi un

zināšanām psiholoģijā.

Semināri, kuri katrs ilgs 32 stundas notiks no 2011.gada oktobra līdz 2012.gada janvārim.

8

4. Evaluation

6. Novērtēšana

9

4.1. Procedūra

Novērtēšanas procedūra, par kuru vienojās projekta partnervalstis, pamatojas uz Donald Kirkpatrick

novērtēšanas modeli2 . Tas ietver 4 līmeņu, kuri novērtē:

1. Reakciju/apmierinātību: Ko dalībnieki un pedagogi par semināru domā un juta?

2. Mācīšanās: Vai mācīšanās paaugstināja zināšanas vai spējas?

3. Pārcelšana: Vai zināšanas un spējas tika izmantotas vai ieviestas?

4. Ietekme: Vai mācīšanās rezultāti radīja pārmaiņas?

1. Shēma attēlo saistību starp līmeņiem un augošas grūtības datu iegūšanai par mācīšanās rezultātu

novērtēšanu. Jo augstāks līmenis, jo detalizētāka informācija.

1. Shēma – Kirkpatrika modelis

4.1.1. Reakcja/Apmierinātība

Semināra noslēgumā, pedagogs iedod novērtēšanas veidlapu par semināra kvalitāti, saturu, izmantoto

metodoloģiju, didaktiku, tehniskajiem līdzekļiem, organizāciju utt.

Aptaujas rezultāti ļauj novērtēt augstāk minēto aspektu efektivitāti, kas raksturo mācību procesu ( t.i.

semināru)

2 http://www.kirkpatrickpartners.com/

10

Tanī pat laikā, katra iestāde, kura organizē semināŗus, nodrošinās pedagogu ar novērtēšanas aptaujas

veidlapu, arī lai novērtētu semināra organizācijas aspektus un iegūtu kādu priekšlikumu vai

ierosinājumu semināra satura uzlabošanai. Šī aptauja novērtēs mācību procesa dažādus aspektus no

pedagogu skata punkta, kā piemēram izmantoto didaktiku un tehniskos līdzekļus, organizēto aktivitāšu

lietderību, dalībnieku skaita piemērotību, dalībnieku attieksmi, telpas, semināra ilgumu utt. Visa šī

informācija tiks ņemta vērā, veidojot Grundtvig kvalifikācijas celšanas kursu.

1.Tabula – 1. līmeņa kopsavilkums: Reakcija/Apmierinātība

Ko par mācībām domāja un juta pedagogi un semināra dalībnieki?

Kad? Semināra beigās

Kurš? Pedagogi, dalībnieki

Ko? Mācību saturs, struktūra, laika grafiks, aktivitātes, telpas, aprīkojums, pedagoģiskie resursi,

loģistikas atbalsts; izpilde (pedagogi un dalībnieki)...

Kā? Aptauja (1.Pielikums un 2.Pielikums)

4.1.2. Mācības

Mācību novērtēšana ir būtiska daļa no mācīšanas procesa. Atkarībā no jautājumu skaita, var tikt izvērtēti

viens vai vairāki mācību procesu raksturojoši rādītāji. Pedagogi būs atbildīgi par mācību novērtēšanas

procesu, nodrošinot uzdevumus un piemērus.

Vienlaicīgi ar mācību procesu, pedagogam jānodrošina nepārtraukts dalībnieku novērtēšanas process ar

mērķi uzzināt dalībnieku zināšanu paaugstināšanās līmeni (semināra sākumā, semināra laikā un

noslēgumā) un uzzināt vai mācīšanās rezultāti ir reāļi un lietpratīgi, lai atrisinātu pedagogu grūtības

saskaroties ar kādu indivīdu vai grupu. Pedagogs arī var uzzināt sava darba sasniegumus jebkurā

momentā.

Tā nav tikai mācību teorijas novērtēšana, bet arī prasmju un attieksmju novērtēšana. Novērtēšana

balstās uz reālo saturu un dalībniekiem, kuri piedalās mācību procesā. Lai iegūtu novērtējumu, pedagogi

var izmantot dažādas novērtēšanas tehnoloģijas, piemēram, novērošana, individuālie un grupu

uzdevumi utt.

Semināra noslēgumā novērtēšanas veidlapa tiek dota, lai novērtētu dalībnieku apmierinātību un

panākumus mācību procesā.

Iegūto zināšanu novērtēšanai var tikt izmantots arī atsevišķi izstrādāts instruments.

11

2.Tabula – 2. līmeņa kopsavilkums:: Mācīšanās

Vai mācības paaugstināja zināšanas vai spējas?

Kad?

Semināra beigās

Kurš?

Pedagogi, dalībnieki (pašnovērtējums)

Ko?

Zināšanas, spējas

Kā?

Aptauja (1.Pielikums) un zināšanu lapa (3.Pielikums)

4.1.3. Pielietošana

Tā kā semināra struktūra ir pietiekoši kompleksa un daudzveidīga, uzvedības izmaiņas tik īsā laika

periodā būs grūti izmērīt. Tomēr partnerība uzskata, ka 3 mēnešu laikā, dalībnieki varētu pastāstīt kādu

seminārā iegūtu zināšanu vai spēju pielietošanas piemēru. Tiek arī sagaidīts, ka dalībnieki spēs identificēt

kādus faktorus, kuri veicināja vai traucēja zināšanu vai spēju pielietošanas procesu. Šī pašnovērtēšana

tiks veikta ar atsevišķu aptauju,

3.Tabula – 3. līmeņa kopsavilkums: Pielietošana

Vai mācības paaugstināja zināšanas vai spējas?

Kad? 3 mēnešus pēc semināra beigām

Kurš? Dalībnieki

Ko? Pārmaiņas cerībās, attieksmē un uzvedībā; iemācīto zināšanu un spēju pielietošanas

praktiski piemēri.

Kā? Aptauja (4.Pielikums)

4.1.4. Ietekme

Ņemot vērā Kirkpatrika novērtēšana, pēdējais novērtēšanas līmenis ir mācību ietekmes novērtēšana,

kura ir vissarežģītākā. STRESSLESS projekta kontekstā, partnerība pieņēma, ka kā ietekme tiks novērtēta

pedagoga palīdzība radīt jaunus risinājumus pirms tam esošajai situācijai, novērtējot novērotās izmaiņas

saistībā iepriekš noteiktajiem mērķiem.

12

Lai gan zinot limitus ietekmes novērtēšanai īsā laika periodā, partneri nolēma iekļaut šo līmeni vienā

aptaujā ar pielietošanas novērtēšanu. 3 mēnešus pēc semināra noslēguma dalībnieki spēs dot kādu

informāciju par izmaiņām individuālā vai organizācijas līmenī.

4.Tabula – 4. līmeņa kopsavilkums: Ietekme

Vai mācības paaugstināja zināšanas vai spējas?

Kad? 3 mēnešus pēc semināra beigām

Kurš? Dalībnieki

Ko? Pārmaiņas individuālā un organizācijas līmenī, ņemot vērā iepriekšējās vajadzības

Kā? Aptauja (4.Pielikums)

13

5. Certification

8. Sertificēšana

14

5.1. Procedūra

Studenti, kuri ir apmeklējuši vismaz 75% mācību stundu saņems apliecību par semināra apmeklēšanu.

15

6. Annexes

10. Pielikumi

16

6.1. 1.Pielikums : Reakcija/Apmierinātība un aptauja par mācībām– Dalībniekiem

1. Lūdzu atzīmējiet ar X atbildi, kura atbilst Jūsu apmierinātības līmenim:

Ļoti

ne

apm

ieri

nāt

s

Ne

apm

ieri

nāt

s

Sam

ērā

apm

ieri

nāt

s

Ap

mie

rin

āts

Ļoti

apm

ieri

nāt

s

Mācību process kopumā:

Semināra mērķis

Saturs

Satura noderība

Semināra satura secība

Teorijas un prakses līdzsvars

Sarežģītības līmenis (saturam)

Semināra ilgums

Pasniedzēja sniegums:

Saturs

Satura un aktivitāšu prezentāciju skaidrība

Savstarpējās attiecības ar semināra dalībniekiem

Prasmes motivēt grupu

Seminārā izmantotās metodes un tehnoloģijas

Izdales materiāls

Seminārā izmantotie pedagoģiskie un interaktīvie resursi

Punktualitāte

Semināra dalībnieku grupa:

Sadarbība

Iepriekš noteiktās vienošanās ievērošana

Piedalīšanās

Semināra organizācija:

Telpas

Aprīkojums

Tehniskais atbalsts

17

2. Lūdzu komentējiet tālāk minēto:

Pozitīvie aspekti semināram

Negatīvie aspekti semināram

Ieteikumi un komentāri

3. Attiecībā uz mācību procesu, kādā mērā pēc \jūsu domām, jūs esat paaugstinājis savas zināšanas vai

spējas (atzīmējiet ar X piemērotāko atbildi ):

Neesmu iemācijies neko 1 2 3 4 5

Esmu iemācījies ļoti daudz.

Paldies par piedalīšanos!

18

6.2. 2.Pielikums : Reakcija/Apmierinātība– Pedagogiem

1. Lūdzu atzīmējiet ar X atbildi, kura atbilst Jūsu apmierinātības līmenim:

Ļoti

ne

apm

ieri

nāt

s

Ne

apm

ieri

nāt

s

Sam

ērā

apm

ieri

nāt

s

Ap

mie

rin

āts

Ļoti

apm

ieri

nāt

s

Mācību process kopumā:

Semināra mērķis

Saturs

Satura noderība

Semināra satura secība

Teorijas un prakses līdzsvars

Semināra ilgums

Semināra dalībnieku grupa:

Sadarbība

Iepriekš noteiktās vienošanās ievērošana

Piedalīšanās

Semināra organizācija:

Telpas

Aprīkojums

Tehniskais atbalsts

2. Lūdzu novērtējiet savu sniegumu:

19

3. Lūdzu komentējiet tālāk minēto:

Pozitīvie aspekti semināram

Negatīvie aspekti semināram

Ieteikumi un komentāri

Paldies par piedalīšanos!

20

6.3. 3. Pielikums : Zināšanu lapa

1. Iedodiet psihosociālā riska piemēru

2. Kas ir psihosociālais risks? Izskaidrojiet ar piemēru

3. Identificējiet trīs mainīgas darba vides pazīmes

4. Identify trīs ar darba vidi saistīta stresa veidus ar ko sastopas skolotāji

5. saskaņā ar Eiropas Direktīvām 89/391/EEC, kurš ir atbildīgs par likuma saistībā ar stresu darba vidē

izpildi?

a. Darbinieks

b. Darb adevējs

c. Darbinieku pārstāvji

6. Kuras organizācijas Eiropā nodarbojas ar darba drošību un veselību?

7. Kas ir ETUCE?

8. Psihosociālā riska menedžments ietver sevī (atzīmējiet visu, kas attiecināms)

a. Identificēt riskus un novērtēt draudus

b. Izstrādāt risku novēršanas instrumentus

c. Ieviest risku novēršanas instrumentus

d. Ieviesto risku novēršanas instrumentu efektivitātes novērtēšana

e. Veikt atbilstošas organizatoriskas izmaiņas

9. Kas ir P-E modelis stresam darba vidē?

10. Kāda tipa darbs tiktu atzīts par veselībai kaitīgāko ar darba vides stresu saistītā Prasību-Kontroles

modelī ?

a. Augstas prasības ar zemu kontroli– augsta sasprindzinājuma darbs

b. Augstas prasības ar augstu kontroli– aktīvs darbs

c. Zemas prasības ar augstu kontroli – zema sasprindzinājuma darbs

d. Zemas prasības ar zemu kontroli – pasīvs darbs

11. Izskaidrojiet Centības- Atbalsta principu darba vides stresa balansa modelī

12. Efektīvs preventīvais darbs un menedžments stresam darba vidē ietver sevī (atzīmējiet visu, kas

attiecināms)

a. Primārā iejaukšanās

b. Sekundārā iejaukšanās

c. Trejādā iejaukšanās

13. Iedodiet primārās iejaukšanās darba vides stresā trīs piemērus

14. KAS IR NOTURĪBA?

15. Kas ir ‘A, B, C sarunā ar sevi’?

16. Kā Jūs tiekat galā ar negatīvām domām?

17. Identificējiet un iedodiet piemērus trīs izplatītām domāšanas kļūdām

18. Cilvēki ar iekšējo kontroli ir noturīgāki, nekā cilvēki ar ārējo kontroli. Patiesība vai nē?

19. Aizpildiet tukšās vietas:

“________ ticu, ka vismaz daļa no atbildības par negatīviem notikumiem gulstas uz apstākļiem, kurus mēs

nevaram kontrolēt, notikuma cēlonis ir _______________, un notikuma negatīvās sekas ir atsevišķi

specifiski apstākļi.”

20. Kā darbinieki var tikt iesaistīti ar daba vidi saistītā stresa mazināšanā? Iedodiet piemērus.

21

6.4. 4.Pielikums: Pārvēršanas/Ietekmes aptauja

1. Kādā mērā jūs esat izmantojis seminārā iegūtās zināšanas vai spējas savā ikdienas darbā vai personīgajā

dzīvā (atzīmējiet ar X piemērotāko atbildi):

Es neko neesmu izmantojis 1 2 3 4 5

Esmu ļoti daudz ko izmantojis.

2. Jūsuprāt, kuri bija galvenie faktori, kas veicināja (ja jūsu atbilde uz iepriekšējo jautājumu bija augstāka

par 1) vai traucēja (ja jūsu atbilde uz iepriekšējo jautājumu bija 1) ieviešanas procesu (piemēram:

pieejamie līdzekļi un resursi, personīgā motivācija, konteksta uztvere...).

3. Ja jūsu atbilde uz pirmo jautājumu bija vairāk kā 1, lūdzu iedodiet kādu piemēru no seminārā iegūto

zināšanu vai spēju izmantošanas.

4. Attiecībā uz mācību procesa ietekmi, kādā mērā jūs domājat tas ir ietekmējis Jūs individuāli?

Neesmu novērojis pārmaiņas. 1 2 3 4 5

Esmu novērojis ļoti daudz pārmaiņu

5. Attiecībā uz mācību procesa ietekmi, kādā mērā jūs domājat tas ir ietekmējis Jūs organizācijas līmenī?

Neesmu novērojis pārmaiņas. 1 2 3 4 5

Esmu novērojis ļoti daudz pārmaiņu.

6. Ja jūsu atbilde uz pirmo jautājumu bija vairāk kā 1, lūdzu iedodiet kādu piemēru pārmaiņām, ko esat

novērojis: paaugstinājusies indivīdu vai organizācijas labklājība, samazinājies stress darba vidē

darbiniekiem un arī organizācijā; uzlabojusies iestādes darbības kvalitāte.

22

7. Ja Jums ir citi komentāri, lūdzu rakstiet:

Paldies par piedalīšanos!