lietoto terminu un saīsinājumu skaidrojums - lauku atbalsta ... · web view1.mērķis – augsta...

Spēkā no 10.05.2013.Ar 02.09.2013. rīcības plāna grozījumiem ELFLA ietvaros

Ar 18.09.2013. rīcības plāna grozījumiem EZF ietvarosAr 06.11.2013. rīcības plāna grozījumiem ELFLA ietvaros

ApstiprinātaVRG - biedrības “Ropažu partnerība”

Padomes sēdē 24.09.2009. (lēmums #4)

Apstiprināti grozījumi Padomes sēdē 15.06.2012.

Protokols Nr.04/12Apstiprināti grozījumi

Kopsapulces sēdē 16.04.2013.

Protokols Nr.03/13

„ROPAŽU PARTNERĪBA”

VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA

2009 - 2013

Ar 2012.gada grozījumiem

Ar 2013.gada grozījumiem

2009

Saturs

LIETOTO TERMINU UN SAĪSINĀJUMU SKAIDROJUMS......................................41. STRATĒĢISKAIS PLĀNS.................................................................................51.1. VIETĒJĀS RĪCĪBAS GRUPA (VRG) - BIEDRĪBA „ROPAŽU PARTNERĪBA” UN TĀS DARBĪBAS RAKSTUROJUMS..........................................................................5

1.1.1. DARBĪBAS MĒRĶI......................................................................................................51.1.2. UZDEVUMI.................................................................................................................51.1.3. PARTNERĪBAS DARBĪBAS TERITORIJA........................................................................61.1.4. PĀRVALDES STRUKTŪRA...........................................................................................71.1.5. PARTNERĪBAS AKTIVITĀŠU APRAKSTS, LĪDZŠINĒJĀ DARBĪBA.................................131.1.6. PARTNERĪBAS VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS IZSTRĀDES PROCESS................141.1.7. INFORMĀCIJAS TĪKLS UN SADARBĪBAS VEIDOŠANA................................................19

1.2. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS.........................................................201.2.1. TERITORIJAS ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS.......................................................201.2.2. DEMOGRĀFISKĀ SITUĀCIJA UN APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA....................................211.2.3. EKONOMISKĀ SITUĀCIJA.........................................................................................231.2.4. SOCIĀLĀ SITUĀCIJA.................................................................................................241.2.4.1. PUBLISKO PAKALPOJUMU RAKSTUROJUMS...........................................................241.2.4.2. NEVALSTISKĀS ORGANIZĀCIJAS UN TO DARBĪBA.................................................291.2.5. ZIVSAIMNIECĪBAS NOZĪMĪGUMA TERITORIJĀ PAMATOJUMS....................................30

1.3. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STIPRO UN VĀJO PUŠU, IESPĒJU UN DRAUDU IZVĒRTĒJUMS....................................................................................................321.4. ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS NEPIECIEŠAMĪBAS PAMATOJUMS......................33

1.4.1. ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS NEPIECIEŠAMĪBAS PAMATOJUMS ………………………………………………………………………………..………………33 1.4.2. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS VĪZIJA………………………………………………………………………………………..34 1.4.3. PARTNERĪBAS ATTĪSTĪBAS STRATĒGIJAS PRIORITĀTES UN RĪCĪBAS……………………………………………………………………………………..35 1.4.3.1. ATTĪSTĪBAS STARTĒĢIJAS PRIORITĀŠU UN STIPRO UN VĀJO PUŠU, IESPĒJU UN DRAUDU ANALĪZE………………………………………………………....37 1.4.3.2. RĪCĪBU APRAKSTS……………………………….………………………………………………….40

2. RĪCĪBAS PLĀNS............................................................................................562.1. BIEDRĪBAS „ROPAŽU PARTNERĪBA” VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS RĪCĪBAS PLĀNS LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2007.–2013.GADAM PASĀKUMA "VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS" IETVAROS 2009.–2013.GADAM....................................................................................................562.2. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS RĪCĪBAS PLĀNS RĪCĪBAS PROGRAMMAS EIROPAS ZIVSAIMNIECĪBAS FONDA ATBALSTA IEVIEŠANAI LATVIJĀ 2007.–2013.GADAM PASĀKUMA "TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJU ĪSTENOŠANA" IETVAROS 2009.–2013.GADAM.........................................................................613. RĪCĪBU NOŠĶIRŠANAS APRAKSTS, KURĀM ATBALSTS PIEEJAMS CITU EIROPAS SAVIENĪBAS FONDU IETVAROS........................................................644. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAS PROCEDŪRAS...........694.1. PROJEKTU KONKURSA IZSLUDINĀŠANA UN VĒRTĒŠANA...........................69

2

4.1.1. PROJEKTU KONKURSA IZSLUDINĀŠANAS KĀRTĪBA.................................................694.1.2. PROJEKTA ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI VIETĒJAI ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAI PAR KATRU RĪCĪBAS PLĀNĀ IEKĻAUTO RĪCĪBU.....................................................................................704.1.3. PROJEKTU VĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA VIETĒJĀ RĪCĪBAS GRUPĀ, T.SK., INTEREŠU KONFLIKTA NOVĒRŠANA...................................................................................................724.1.4. ATZINUMA VEIDLAPA PAR PROJEKTA ATBILSTĪBU VIETĒJAI ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAI......................................................................................................................74

4.2. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAS UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA..................................................................................................75

4.2.1. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAS UZRAUDZĪBAS PROCEDŪRA T.SK. KVANTITATĪVIE RĀDĪTĀJI KATRAI RĪCĪBAS PLĀNĀ IEKĻAUTAJAI RĪCĪBAI.........................754.2.2. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRA, T.SK. REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI KATRAI RĪCĪBAS PLĀNĀ IEKĻAUTAJAI RĪCĪBAI..................78

3

LIETOTO TERMINU UN SAĪSINĀJUMU SKAIDROJUMS

Saīsinājums Nozīme, skaidrojums

PartnerībaELFLAEZF

Biedrība „Ropažu partnerība”Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībaiEiropas Zivsaimniecības fonds

ES Eiropas SavienībaSVID Stiprās puses, vājās puses, iespējas, draudi (analīzes metode).LEADER LEADER tulkojumā no franču valodas (Liaison Entre Actions pour le

Développement de L'Economie Rurale) nozīmē “mērķtiecīgas un koordinētas rīcības lauku ekonomikas attīstībai”.

VRG Vietējās rīcības grupa jeb partnerība ir juridiska persona (biedrība vai nodibinājums) ģeogrāfiski vienotā teritorijā, kura nodrošina veiksmīgu darbību un spēju pārvaldīt sabiedrisko finansējumu. Tā darbojas ievērojot partnerības principu, tāpēc lēmumu pieņemšanas līmenī vismaz 50% no iesaistītiem partneriem ir ekonomiskie un sociālie partneri, t.sk. nevalstiskās organizācijas.

VIG Vietējā iniciatīvas grupa jeb kopiena ir LR reģistrēta juridiska persona (biedrība vai nodibinājums), kuru raksturo vienotas teritoriālas, ekonomiskas, sociālas un/vai kultūras intereses..

LR Latvijas RepublikaNVO Nevalstiskās organizācijasLAD Lauku atbalsta dienestsMK Ministru kabinetsZM Zemkopības ministrija

Mājražotājs Juridiska vai fiziska persona

4

1. STRATĒĢISKAIS PLĀNS

1.1.VIETĒJĀS RĪCĪBAS GRUPA (VRG) – BIEDRĪBA „ROPAŽU PARTNERĪBA” UN TĀS DARBĪBAS RAKSTUROJUMS

Vietējās rīcības grupa (VRG) - biedrība „Ropažu partnerība” (turpmāk tekstā - Partnerība) ir dibināta 2009.gada 20.jūlijā, kad Ropažos notika Partnerības dibināšanas sapulce. Tajā apstiprināti Partnerības statūti, ievēlēta valde un definēti Partnerības veicamie uzdevumi un darba plāns. Partnerība ierakstīta LR Biedrību un nodibinājumu reģistrā 2009. gada 17.septembrī.

Partnerībā uz brīvprātības un līdztiesības principiem ir apvienojušās juridiskās un fiziskās personas, kas atbalsta Partnerības darbības mērķus un atzīst tās statūtus. Partnerības turpmākajā darbībā iesaistījušies novada ekonomiski un sabiedriski aktīvi cilvēki, ekonomiskie un sociālie partneri, kuru līdzšinējā darba pieredze administratīvajā, sociāli ekonomiskajā, uzņēmējdarbības un nevalstiskajā sektorā ļaus realizēt un īstenot LEADER aktivitātes Partnerības teritorijā – Ropažu novadā.

Partnerība jau pirmajos mēnešos pēc tās dibināšanas sapulces, kā arī laikā līdz oficiālajai dibināšanas sapulcei, veica virkni izglītojošu un informatīvu pasākumu, lai nodrošinātu pēc iespējas lielākas Partnerības teritorijas iedzīvotāju, uzņēmēju, institūciju, nevalstisko organizāciju un juridisko personu daļas iesaistīšanu aktivitātēs, kas saistītas ar vietējās rīcības stratēģijas izstrādi, kā arī veicinātu viņu aktīvu iesaistīšanos nākotnes attīstības procesu definēšanā. Partnerības darbs laikā pēc tās dibināšanas saistīts ar aktivitātēm lauku attīstības veicināšanai, kur galvenā no tām ir VRG vietējās attīstības stratēģijas izstrāde 2009.-2013. gadam.

1.1.1. DARBĪBAS MĒRĶI

Partnerības darbības vispārīgais mērķis ir: attīstīt un veidot dzīvošanai labvēlīgu vidi Ropažu novada teritorijā un

paaugstināt dzīves kvalitāti tās iedzīvotājiem.

1.1.2. UZDEVUMI

Partnerības uzdevumi, kas īstenojami tās mērķa sasniegšanai, ir: veicināt un atbalstīt sabiedrības iesaistīšanos lauku teritorijas attīstībā; izstrādāt un realizēt stratēģiju ilgtspējīgai lauku attīstībai, izmantojot

sabiedrības līdzdalības principus; attīstīt sadarbību ar valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām,

uzņēmumiem un citām institūcijām, veicinot „Ropažu partnerības” darbības teritorijas attīstību;

veicināt kopienu sadarbības tīkla veidošanos; koordinēt un piesaistīt finansiālos, materiālos, intelektuālos un cita veida

resursus Partnerības mērķu sasniegšanai; pārstāvēt lauku iedzīvotāju intereses nacionālā un starptautiskā līmenī; piesaistīt finanšu līdzekļus no dažādiem avotiem Partnerības mērķu

sasniegšanai un vietējās sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanai; veicināt Partnerības darbības teritorijas iedzīvotāju iniciatīvas zināšanu,

prasmju un iemaņu apgūšanai, kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijai;

5

attīstīt sadarbību starp vietējām nevalstiskajām organizācijām, komersantiem, valsts un pašvaldību institūcijām;

veicināt sabiedrības integrāciju un samazināt sociāli ekonomiskās atšķirības starp iedzīvotāju grupām, kā arī teritoriālā griezumā Partnerības darbības teritorijā.

1.1.3. PARTNERĪBAS DARBĪBAS TERITORIJA

Partnerības darbības teritorija ir Ropažu novads, atbilstoši tā administratīvi teritoriālajām robežām.

Partnerības darbības teritorija ir 326,4 km².Partnerības teritorijas – Ropažu novada iedzīvotāju skaits: ~ 7000 un 7200 (01.03.2012).

1. att. VRG – biedrības „Ropažu partnerība” darbības teritorija – Ropažu novads. (Izmantota SIA „Karšu izdevniecības Jāņa sēta” sagatavotā karte, 2009. g. )

6

2. att. VRG – biedrības „Ropažu partnerība” darbības teritorijas novietojums Latvijā.

1.1.4. PĀRVALDES STRUKTŪRA

Biedrība „Ropažu partnerība” (Partnerība) ir LR Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta juridiska persona, kuras darbību regulē LR spēkā esošie normatīvie akti un biedru kopsapulcē apstiprināti statūti.

Par Partnerības biedru var kļūt jebkura LR vai ārvalstīs dzīvojoša (reģistrēta) fiziska vai juridiska persona:

kuras darbība ir likumīgi atļauta LR; kas ir gatava ar savu darbību un līdzekļiem sekmēt Partnerības mērķu

sasniegšanu; kas atbalsta un apņemas ievērot Partnerības statūtus.

2009. gada 24. septembrī Partnerībā ir 12 biedri, no kuriem: 1 juridiskā persona, kas pārstāv pašvaldību sektoru (Ropažu novada

pašvaldību); 7 ir fiziskas personas (pārstāv gan NVO sektoru, gan uzņēmējdarbības

sektoru, gan sabiedrisko sektoru, VRG darbības teritorijas iedzīvotājus);

1 juridiskā persona, kas pārstāv NVO sektoru; 3 juridiskās personas, kas pārstāv uzņēmējdarbības sektoru.

2011. gada 16. decembrī Partnerībā ir 16 biedri, no kuriem: 1 juridiskā persona, kas pārstāv pašvaldību sektoru (Ropažu novada



7


2013.gada 16.aprīlī Partnerībā ir 23 biedri, no kuriem: 1 juridiskā persona, kas pārstāv pašvaldību sektoru (Ropažu novada




Nr. Biedrs Pārstāvis Sektors1. Biedrība „Aktīvi vecāki – Ropažu

novadam”Eva Haberkorne-Vimba

NVO

2. Ropažu novada dome Sanita Megere-Klevinska

Pašvaldība

3. SIA „Elda” Jānis Baklāns Uzņēmējdarbība4. Māris Kuzmins Māris Kuzmins Privātpersona/NVO5. Antons Cibuļskis Antons Cibuļskis Privātpersona/sabiedriskais

sektors6. SIA „Atlantikstars” Māris Bakanovskas Uzņēmējdarbība7. z/s „Rasas” Aigars Kleins Uzņēmējdarbība8. Kristīne Ozoliņa Kristīne Ozoliņa Privātpersona9. Raimonds Skrebs Raimonds Skrebs Privātpersona10. Vēsma Eglīte Vēsma Eglīte Privātpersona/sabiedriskais

sektors11. Gunta Darbvare Gunta Darbvare Privātpersona/sabiedriskais

sektors12. Agnese Skapste Agnese Skapste Privātpersona13. Pašnodarbinātais lauksaimniecībā Ivars Gailītis Pašnodarbinātais

lauksaimniecībā14. Dzīvokļu īpašnieku biedrība „Pirmā

māja”Santa Ezertēva NVO

15. Biedrība „Novada kaimiņu sadarbība”

Ivo Aleksejenko NVO

16. Agneses Ozola Agneses Ozola Privātpersona17. Nadežda Lepa Nadežda Lepa Privātpersona18. Gerda Bula Gerda Bula Privātpersona19. Igors Orlovs Igors Orlovs Privātpersona20. Normunds Vagalis Normunds Vagalis Privātpersona21. Sandra Vīksna Sandra Vīksna Privātpersona22. Renāte Gremze Renāte Gremze Privātpersona23. Biedrība ‘’Jaunais laiks’’. Biedrība ‘’Jaunais NVO

8

laiks’’.

3. att. VRG – biedrības „Ropažu partnerība” biedri, pārstāvis, sektors (2013. 16.aprīlis).

Partnerības augstākā lēmējinstitūcija ir biedru Kopsapulce , kas tiek sasaukta ne retāk kā vienu reizi gadā, ne vēlāk kā līdz 31.martam.

Partnerības Kopsapulcei ir tiesības: apstiprināt Partnerības statūtus un grozījumus tajos; ievēlēt Padomes locekļus un to kandidātus, kā arī lemt par viņu

atsaukšanu saskaņā ar Kopsapulces apstiprināto Nolikumu; ievēlēt un atsaukt revidentu saskaņā ar Kopsapulces apstiprināto

Nolikumu; apstiprināt gada budžetu, gada pārskatus un atskaites; noteikt Partnerības simboliku un tās lietošanas kārtību; izskatīt pārsūdzētos Padomes un Valdes lēmumus; pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju vai reorganizāciju; vērtēt un apstiprināt Padomes, valdes atskaites un revidenta pārskatu; līdz Padomes izveidei lemt par jaunu biedru uzņemšanu; izskatīt citus ar Partnerības darbību saistītos jautājumus.

Partnerības konsultatīvā lēmējinstitūcija ir Padome , kuru ievēl Partnerības biedru Kopsapulce. Kopsapulce var ievēlēt vairākas padomes, iepriekš sagatavojot katras padomes darbības nolikumu, nosakot katras padomes darbības jomu un risināmo jautājumu kompetences ietvaru un katras padomes skaitlisko sastāvu. Padome tiek veidota ievērojot partnerības principu.

Padomes pienākumi un tiesības: lemt jautājumu par mērķprogrammu veidošanu un to līdzekļu

izlietošanu; nodrošināt Kopsapulces lēmumu izpildi; apstiprināt Partnerības stratēģijas; balstoties uz Partnerības izstrādāto stratēģiju un to īstenošanai

piesaistīto resursu fonda ietvaros, izskatīt un izvērtēt projektu pieteikumus, un pieņemt lēmumus par pieteikumu apstiprināšanu vai par atteikumu piešķirt finansējumu projektu īstenošanai;

nodrošināt resursu fonda izlietojuma monitoringu un sastāda ziņojumu par fonda izlietojumu un sasniegtajiem rezultātiem;

nodrošināt teritorijas interešu aizstāvību un lobēšanu reģionālā un nacionālā līmeņa institūcijās;

apstiprināt Partnerības darbības plānu un budžetu; izskatīt priekšlikumus par izmaiņām Partnerības darbībā; pēc nepieciešamības organizēt darba grupu darbu; uzņemt Partnerības biedrus; noteikt iestāšanās un biedru naudas apjomu un lemt par biedru

atbrīvošanu no biedra naudas samaksas pilnībā vai daļēji.

9

Vārds, uzvārds Amats Pārstāvētā organizācija

Sektors Dalība lēmējinstitūcijā (Padomes Zivsaimniecības attīstības komisijā) Rīcības programmas (EZF) pasākumā

Dalība lēmējinstitūcijā (Padomes Lauku attīstības komisijā) Lauku attīstības programmas (ELFLA) pasākumā

Partnerības principa nodrošināšana(atbilstoši MK not. Nr. 515)

Valsts vai pašvaldību iestāžu pārstāvji

Sanita Megere-Klevinska

Padomes loceklis Ropažu novada dome

Pašvaldība + + Pašvaldības interešu pārstāvis

Privātpersonas (sociālie un ekonomiskie partneri)

Māris Kuzmins Padomes priekšsēdētājs EZF

Privātpersona Privātpersona/NVO + + Zivsaimniecības nozares interešu pārstāvis

Māris Bakanovskas

Padomes loceklis SIA „Atlantikstars” Uzņēmējdarbība/zivsaimniecība + Zivsaimniecības

nozares interešu pārstāvis

Aigars Kleins Padomes loceklis Privātpersona Pašnodarbinātais lauksaimniecībā (zemnieks)

+ Lauksaimnieku interešu pārstāvis

Agnese Ozola* Padomes loceklis Privātpersona Privātpersona + Jauniešu interešu pārstāvis

Santa Ezertēva Padomes priekšsēdētāja ELFLA

Biedrība „Pirmā māja”

NVO + Lauku sieviešu interešu pārstāvis

Ivo Aleksejenko Padomes loceklis Biedrība ‘’Novada kaimiņu sadarbība’’

NVO + Lauku vīriešu interešu pārstāvis

* - Padomes locekļi vecumā līdz 25 gadiem

4. att. VRG – biedrības „Ropažu partnerība” lēmējinstitūcijas - Padomes sastāvs (amats padomē, pārstāvētā institūcija, sektors, dalība lēmējinstitūcijā Lauku attīstības programmas un Rīcības programmas pasākumu nošķiršanai, atbilstība partnerības principa nodrošināšanai saskaņā ar MK not. Nr. 515).

Partnerības lēmējinstitūcijas sastāvā ievērots partnerības princips, tajā ievēlēti gan dažādu vietējo iedzīvotāju un sociālo un ekonomisko grupu un partneru pārstāvji, gan vietējo NVO, uzņēmēju un pašvaldības pārstāvji. No 6 Padomes locekļiem 1 ir pašvaldības pārstāvis (16,6%), bet pārējo Padomes sastāvu veido dažādi ekonomiskie un sociālie partneri – vietējie uzņēmēji, iedzīvotāji un NVO pārstāvji.

Tā kā Partnerība tās izstrādātās vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai pieprasīs finansējumu gan ELFLA Lauku attīstības programmas, gan EZF Rīcības programmas pasākumā, tad, lemjot par katru no pasākumiem, tiks nodrošināta partnerības principa un ierobežojumu ievērošana atbilstoši finansējuma piešķiršanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Lai īstenotu šādu pieeju, no Partnerības lēmējinstitūcijas - Padomes locekļiem izveidotas 2 atbildīgās komisijas (kas darbojas saskaņā ar partnerības statūtiem un apstiprinātiem Nolikumiem). Komisijas ir atbildīgas par vietējās attīstības stratēģijas īstenošanu un attiecīgās programmas pasākumu un aktivitāšu ietvaros iesniegto projektu pieteikumu izvērtēšanu:

1) Lauku attīstības komisija;2) Zivsaimniecības attīstības komisija. Padome un izveidotās komisijas nodrošinās abu fondu programmu ietvaros īstenoto rīcību

nepārklāšanos un dalītu lēmumu pieņemšanu. Katra no komisijām ir tiesīga pieņemt lēmumus saskaņā ar Partnerības statūtiem un komisijas nolikumā noteiktajām pilnvarām, pienākumiem un tiesībām.

Partnerības lēmējinstitūcijas - Padomes Lauku attīstības komisija (sastāvā 5 dalībnieki) „Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma” uzstādītajiem LEADER pieejas ieviešanas nosacījumiem. Tās sastāvā ir viens lauksaimnieku interešu pārstāvis, viena lauku sieviešu interešu pārstāve un viens jauniešu interešu pārstāvis. Pašvaldības pārstāvju (1 pārstāvis) īpatsvars komisijā veido 20% . Lauku attīstības komisijas sastāvu veido Padomes locekļi:

1) Māris Kuzmins (privātpersona un NVO pārstāvis),2) Aigars Kleins (pašnodarbinātais lauksaimniecībā, pārstāv lauksaimnieku intereses),3) Agnese Ozola (privātpersona, pārstāv jauniešu intereses),4) Sanita Megere-Klevinska (Ropažu novada dome, pārstāv pašvaldību),5) Santa Ezertēva (biedrība „Pirmā māja”, pārstāv lauku sieviešu intereses).

Partnerības lēmējinstitūcijas – Padomes Zivsaimniecības attīstības komisija (sastāvā 3 dalībnieki) atbilst „Rīcības programma Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. – 2013.gadam” uzstādītajiem LEADER pieejas ieviešanas nosacījumiem. Tās sastāvā vienu trešo daļu veido zivsaimniecības nozares interešu pārstāvis (1), bet pašvaldības pārstāvju (1) īpatsvars veido 33,3%. Zivsaimniecības attīstības komisijas sastāvu veido Padomes locekļi:

1) Māris Kuzmins,2) Māris Bakanovskas (SIA „Atlantikstars”, pārstāv zivsaimniecības nozares intereses),3) Sanita Megere-Klevinska (Ropažu novada dome, pārstāv pašvaldību).

Komisiju nolikumos noteikts, ka katra no Partnerības lēmējinstitūcijas komisijām, īstenojot Partnerības vietējās attīstības stratēģiju, veiks savas kompetences un pilnvaru jomas (attiecīgi: Lauku attīstības komisija - ELFLA Lauku attīstības programmas, bet Zivsaimniecības attīstības komisija – EZF Rīcības programmas pasākumiem un aktivitātēm iesniegto) projektu pieteikumu vērtēšanu.

Partnerības izpildinstitūcija ir Valde , kuru ievēl ne ilgāk kā uz diviem gadiem. Valde sastāv ne vairāk kā no 3 valdes locekļiem, ievērojot partnerības principu, kur katrs no valdes locekļiem pārstāv citu sektoru. Valdes locekļus var ievēlēt atkārtoti. Valdes locekļi paši sadala pienākumus savā starpā un ievēl arī valdes priekšsēdētāju. Valdes loceklis nevar būt Padomes loceklis vai tās kandidāts.

11

Valde vada Partnerības ikdienas darbu, pārstāv Partnerību, kā arī pilda sekojošas biedrības statūtos noteiktās funkcijas:

nodrošina Kopsapulces un Padomes pieņemto lēmumu izpildi; pārstāv Partnerības intereses valsts un pašvaldību institūcijās, tiesā, visa

veida uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās un organizācijās Latvijas Republikā un ārvalstīs;

slēdz līgumus, izdod pilnvaras, rīkojumus u.c. dokumentus; pieņem un atbrīvo no darba Partnerības darbiniekus, nosakot darba algu

budžeta ietvaros; pārvalda un rīkojas ar Partnerības naudas līdzekļiem, kustamo un nekustamo

mantu; organizē lietvedību un statistisko uzskaiti, gada pārskatu un bilanču

sastādīšanu un iesniegšanu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem; sasauc un organizē Kopsapulces sēdes; sagatavo Kopsapulcei atskaiti par savu darbību; sagatavo priekšlikumus par izmaiņām Partnerības darbā; pilda citus Kopsapulces un Padomes uzticētus uzdevumus, kas attiecināmi uz

šo amatu un ir saskaņā ar Partnerības mērķiem; izlemj citus ikdienas jautājumus.

Vārds, uzvārds Amats Pārstāvētā organizācija SektorsEva Haberkorne-Vimba

Valdes priekšsēdētāja, VRG administratīvā vadītāja

Biedrība „Aktīvi vecāki – Ropažu novadam”

NVO

Raimonds Skrebs Valdes loceklis Privātpersona PrivātpersonaJānis Baklāns Valdes loceklis, VRG finanšu

vadītājsSIA „Elda” Uzņēmējdarbība

5. att. VRG – biedrības „Ropažu partnerība” izpildinstitūcijas - valdes sastāvs, amats, pārstāvētā organizācija un sektors.

Partnerībai ir izraudzīts administratīvais vadītājs - Valdes priekšsēdētāja: Eva Haberkorne-Vimba. Valdes priekšsēdētāja pienākumu apvienošanas kārtībā pildīs administratīvā vadītāja funkcijas gan ELFLA Lauku attīstības programmas pasākumu, gan EZF Rīcības programmas pasākumu ietvaros. Evas Haberkornes-Vimbas bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā administratīvās vadītājas pienākumus pildīs Santa Ezertēva ( iepriekš administratīvā vadītāja asistente).

Partnerībai ir izraudzīts finanšu vadītājs – Vineta Linde. Īstenojot vietējās attīstības stratēģiju, Partnerība nodrošinās dalītu grāmatvedības uzskaiti, nodalot ELFLA un EZF programmu pasākumus. Vinetas Lindes bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā finanšu vadītāja pienākumus pildīs Santa Ezertēva ( iepriekš administratīvā vadītāja asistente).

Partnerības statūtos paredzētas tiesības Kopsapulcei izveidot citas Partnerības struktūrvienības, iepriekš izstrādājot tām nolikumu, kur definē veidojamās struktūrvienības darbību, tiesības un pienākumus, kā arī attiecības ar Partnerību.

Partnerības darbību revidē: Jolanta Roze, kas pārstāv biedrību „Aktīvi vecāki Ropažu novadam”.

Partnerības līdzekļus veido biedru iestāšanās un biedru maksas, juridisko un fizisko personu brīvprātīgās iemaksas vai mērķiemaksas atsevišķu Partnerības uzdevumu finansēšanai, valsts un pašvaldību budžeta mērķprogrammu realizācijas finansējums, dotācijas, subsīdijas, kas iegūtas no citām juridiskām personām, par Partnerības līdzekļiem iegādātā manta, mantojuma kārtā pārņemtie līdzekļi, un citi atļauti ienākumi.

12

1.1.5. PARTNERĪBAS AKTIVITĀŠU APRAKSTS, LĪDZŠINĒJĀ DARBĪBA

Biedrība „Ropažu partnerība” ir jauna organizācija, tāpēc tai kā juridiskai personai šādā veidolā nav lielas pieredzes un ievērojama gadu gaitā veidota veikto darbu saraksta. Partnerība veiksmīgi organizējusi atklātus projektu konkursus Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākuma “Vietējās attīstības stratēģijas” ietvaros apstiprinātās vietējās attīstības stratēģijas ieviešanai kā arī Eiropas Zivsaimniecības Fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam pasākuma „Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana” ietvaros.

Tās dibinātāji un biedri, kas pārstāv gan valsts un pašvaldību sektoru, gan sociālos partnerus un NVO, gan aktīvus vietējos iedzīvotājus ir ieguvuši ievērojamu pieredzi gan darbā ar vietējās teritorijas attīstības jautājumiem - piedaloties un esot par virzītājiem attīstības plānošanas procesiem, gan veicinot pozitīvas pārmaiņas un aktivizējot vietējos iedzīvotājus iesaistīties vietējās teritorijas attīstībā un pārmaiņu veicināšanā. Partnerības dibinātāji un biedri ieguvuši ievērojamu pieredzi darbā ar ES un Latvijas finansētiem projektiem, iniciējuši un vadījuši projektus, kas nodrošinājuši finanšu resursu piesaisti sava novada attīstībai un izaugsmei. Partnerības dibinātāji un biedri un to pārstāvji ieguvuši pieredzi darbā ar projektiem sekmīgi darbojoties gan NVO, gan uzņēmējdarbības un valsts un pašvaldību grantu programmās.

Būtiskas ir biedrības „Ropažu partnerība” īstenotās aktivitātes saistītas ar sagatavošanās posmu dalībai LEADER veida aktivitātēs un vietējās attīstības stratēģijas izstrādei. Pieredze par LEADER veida aktivitātēm krāta jau no 2009. gada pavasara, kad topošās organizācijas veidotāji un nākamie dibinātāji 8. aprīlī piedalījās seminārā, kas bija veltīts LEADER veida pasākumu ieviešanas organizatoriskajai struktūrai. Tāpat veiksmīgi noritējis darbs pie projektu konkursu organizēšanas LAP programmā un EZF atbalsta ieviešanas pasākumos.

Pieredze un zināšanas par LEADER veida aktivitātēm tika iegūta arī Partnerības dibinātājiem un pārstāvjiem piedaloties sekojošos semināros un LEADER aktivitātēm veltītos pasākumos:

- 23.07.2009. seminārs „Partnerības iespējas un tās vietējās attīstības stratēģijas īstenošana”, Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.g. 4.virziens „Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība”;- 24.07.2009. seminārs 4.ass. „LEADER pieejas īstenošana”410. pasākuma „Vietējās attīstības stratēģijas ieviešana”, ko organizēja RSIC. Seminārs bija organizēts to teritoriju pārstāvjiem, kurās līdz 2009. gadam nebija izveidotas vietējās rīcības grupas un nav saņemts atbalsts vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam 4.ass ietvaros, par iespējām savas teritorijas attīstībai (izveidojot vietējo rīcības grupu un sagatavojot vietējās attīstības stratēģiju) piesaistīt gan Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam 4.ass finansējumu, gan Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam 4. prioritātes finansējumu. Partnerības pārstāvji piedalījās arī konferencē pašvaldībām, valsts iestādēm un citiem

interesentiem (tai skaitā NVO), kas notika 2009. g. 10. jūnijā viesnīcā „Islande” (Rīgā) un tika rīkota grantu shēmas „Īstermiņa ekspertu fonds” konference „Mazs projekts lielai idejai”. Konferenci organizēja Valsts reģionālās attīstības aģentūra sadarbībā ar Norvēģijas Karalistes vēstniecību Latvijā. Konferences ietvaros Latvijas VRG pārstāvji informēja klātesošos par LEADER veida pasākumu realizēšanas pieredzi un savu pozitīvo pieredzi.

Sākot Partnerības mērķu un uzdevumu īstenošanu, 2009. gada augustā Partnerība organizēja 2 seminārus, kas veltīti LEADER veida aktivitātēm:

1) 18.augustā Ropažu novada Kultūras un izglītības centrā norisinājās pirmais informatīvais seminārs par LEADER pieejas īstenošanu Ropažu novada iedzīvotājiem, uzņēmumu, iestāžu vadītājiem un pārstāvjiem, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā nodarbinātajiem, kā arī citiem interesentiem. Informatīvajā seminārā piedalījās un pieredzē dalījās Publisko un privāto

13

partnerattiecību (PPP) biedrības “Zied zeme” projekta administratīvā vadītāja Indra Leja no kaimiņu VRG teritorijas - Ogres;

2) 24.augustā Ropažu Kultūras un izglītības centrā notika informatīvais seminārs „LEADER pieejas īstenošana” 410. pasākuma „Vietējās attīstības stratēģijas ieviešana”. Šajā seminārā piedalījās Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju domes sabiedrisko attiecību un projektu vadības speciāliste Zane Eglīte, kas dalījās pieredzē par VRG darbību Skrundas apkaimē.

Abu semināru mērķis bija informēt Ropažu novada iedzīvotājus par vietējās VRG izveidi un tās darbību, kā arī aicināt Ropažu novada iedzīvotājus aktīvi iesaistīties vietējās attīstības stratēģijas sagatavošanā un izveidē. Partnerības organizētie pasākumi deva iespēju tā nepastarpināti gūt vērtīgu pieredzi no citām VRG, to īstenotajām darbībām, pieņemtajiem lēmumiem un līdzšinējās darbības prakses realizējot vietējās teritorijas attīstības aktivitātes. Abos Partnerības organizētajos semināros tika panākta ievērojama vietējo iedzīvotāju, uzņēmēju, NVO pārstāvju atsaucība un līdzdalība. Šāds rezultāts nodrošināts publicējot informāciju par gaidāmajiem pasākumiem gan izmantojot vietējo preses izdevumu, gan interneta vidi un lauku teritorijā aizvien aktuālos ziņojumus pie sludinājumu dēļa.

Partnerība tās veidošanās etapā ir uzņēmusi ciemos pie sevis pārstāvjus no citām Latvijā izveidotajām VRG – Kandavas, Ogres un Skrundas.

Partnerība gan tās veidošanās un dibināšanas etapā, gan vietējās attīstības stratēģijas izstrādes posmā aktīvi informējusi tās teritorijas iedzīvotājus par Partnerības aktivitātēm, tā veicinot Partnerības, tās mērķu, uzdevumu un centienu, kā arī LEADER pasākumu atpazīstamību un vietējās sabiedrības ieinteresētību. Partnerība caur vietējo preses izdevumu, kā arī vietējās teritorijas interneta mājas lapu informēja iedzīvotājus par vietējās stratēģijas izstrādes uzsākšanu un izplatīja sagatavotās anketas (vairāk sk. nodaļā 1.1.6.).

3) turpinot iesākto VRG pārstāvji 2010.un 2011.gadā apmeklēja dažādus seminārus un mācības gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, Polijā.4) 2012.gada 12.janvārī Ropažu Kultūras un izglītības centrā notika 2012.gada Pirmais Ropažu Forums par LEADER pieejas nākotni nākamajā plānošanas periodā. Viesos tika uzaicināti pārstāvji no Somijas Petri Rinne, ELARD prezidents, kurš aktīvi diskutēja par LEADER kā vietējās attīstības pieejas loma reģionālajā politikā un tās nākotnes perspektīvām Eiropas Savienībā.

1.1.6. PARTNERĪBAS VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS IZSTRĀDES PROCESS

Jau Partnerības veidošanās posmā atbildību par vietējās attīstības stratēģijas izstrādi uzņēmās organizācijas valde, kas izveidoja darba grupu stratēģijas izstrādei. Stratēģijas izstrādes darbā aktīvi iesaistījās Partnerības biedri un aktīvākie vietējās teritorijas iedzīvotāji. Kopīgā darbā tika izraudzītas metodes un saplānotas īstenojamās aktivitātes, ar kuru palīdzību noskaidrot teritorijas attīstībai būtiskos aspektus, ierobežojumus un attīstības izaicinājumus, kā arī aktuālās vajadzības, kas izmantojamas teritorijas tālākās attīstības prioritāšu, mērķu, virzienu un iespēju definēšanā.

Uzsākot vietējās attīstības stratēģijas izstrādes gaitu, Partnerība aicināja iesaistīties vietējās teritorijas - Ropažu novada iedzīvotājus, uzņēmējus, sociālos partnerus, NVO pārstāvjus, lūdzot tos piedalīties sekojošās aktivitātēs:

- VRG teritorijas – Ropažu novada iedzīvotāju aptauja;- VRG teritorijas NVO, pašvaldības iestāžu, uzņēmumu vadītāju un šo sektoru pārstāvju

aptauja;- divos klātienes semināros Ropažos (2009. g. augustā), kuru laikā tika uzdoti jautājumi

un sniegtas atbildes par LEADER veida pasākumiem un potenciālajām iespējām to izmantošanai vietējās teritorijas attīstībai un aktivizēšanai.

14

Partnerības valde kopā ar tās dibinātājiem izstrādāja aptaujas anketas un to jautājumus, lai pēc iespējas pilnīgāk apzinātu vietējo iedzīvotāju un citu aptaujas respondentu – vietējās teritorijas pārstāvju viedokļus un iespējamos priekšlikumus.

Stratēģijas izstrādē tika izmantota arī 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanu kandidātu priekšvēlēšanu publicitātes materiālos (politisko partiju un apvienību) pieejamā informācija par 2009. gada pavasarī notikušo tikšanos ar vietējiem iedzīvotājiem laikā apzinātajām problēmām, vajadzībām un iedzīvotāju priekšlikumiem. Šāda novatoriska un netradicionāla pieeja vietējās attīstības stratēģijas izstrādātājiem ļāva ne tikai izmantot aktuālā brīža vietējās teritorijas iedzīvotāju, uzņēmēju un NVO pārstāvju skatījumu uz attīstības jautājumiem, iespējām un apdraudējumiem, bet arī ļāva atskatīties uz situāciju gada pirmajos mēnešos, kad iedzīvotāju prāti un cerības bija pievērstas pārmaiņām, ko vārētu nest pašvaldību vēlēšanas.

Partnerības vietējās attīstības stratēģijas izstrādē plaši tika izmantota arī Ropažu novada Attīstības programma – dokuments, kas, lai arī izstrādāts pirms vairākiem gadiem, iezīmējis vietējās teritorijas virzienu nākamajiem gadiem.

Būtiska loma vietējās attīstības stratēģijas izstrādē bija arī Rīgas reģiona un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kuros uzstādītās prioritātes, nākotnes attīstības vīzija un galvenie attīstības trendi izmantoti Partnerības vietējās attīstības stratēģijas galveno vadlīniju nospraušanā.

Esošās situācijas novērtēšanai tika veikta Ropažu novada iedzīvotāju aptauja ar mērķi noskaidrot aktuālo iedzīvotāju viedokli, viņu redzējumu un vērtējumu vietējās teritorijas attīstības veicināšanai. Anketēšanas mērķis bija arī saņemt praktisku ieteikumus un priekšlikumus, lai veidojot stratēģiju tos varētu izmantot izvirzīto rīcības virzienu un prioritāšu tvēruma (sfēras) noteikšanā. Iedzīvotāju aptaujas dati deva reprezentatīvu un aktuālu, nepastarpinātu priekšstatu par iedzīvotāju vēlmēm, gaidām un potenciālās līdzdalības iespējamību.

Anketa Ropažu novada iedzīvotājiem

2009. gada jūlijā tika izveidota Vietēja Rīcības Grupa - biedrība „Ropažu partnerība”, kopā apvienojot pašvaldību, nevalstisko organizāciju un privāto uzņēmumu pārstāvjus, par galveno darbības mērķi tika izvirzīts - labāka dzīve Ropažu novadā. Lai biedrībai „Ropažu partnerība” būtu vieglāk izstrādāt Vietējās rīcības stratēģiju un rīcības plānu mēs aicinām Jūs atsaukties līdzdalībai. Aicinām iesaistīties un atbildēt uz mūsu izvirzītajiem jautājumiem.Mēs būsim ļoti pateicīgi, ja aizpildīsiet šo aptaujas anketu, lai veicinātu biedrības „Ropažu partnerība” un Ropažu novada nevalstisko organizāciju pašvaldības un uzņēmēju sadarbību. Sniegtā informācija mums palīdzēs sagatavot attīstības stratēģiju un piesaistīt papildus līdzekļus Ropažu novada lauku dzīves vides attīstībai.

Iepazīstoties ar anketas jautājumiem, izvēlēto atbildes variantu (ciparu) apvelciet ar aplīti. Ar aptaujas rezultātiem varēsiet iepazīties Ropažu novada mājas lapā www.ropazi.lv , Ropažu novada laikrakstā „Ropažu vēstis” un Ropažu Kultūras un izglītības centrā pie Evas Haberkornes –Vimbas (67918582, 29210007).

Vai Tu esi apmierināts ar savu patreizējo dzīvi? (vajadzīgo apvilkt):

Esmu pilnīgi apmierināts. Diezgan labi Var iztikt Sliktāk vairs nevar būt.

Kas Tavu un Tavas ģimenes dzīvi uzlabotu?Ļoti svarīgi Svarīgi Maz-svarīgi Nav svarīgi

1. Drošība:

Novadā būtu pilnvarotais ar lielāku ietekmi 4 3 2 1

Vecāku, policistu un zemessargu reidi novadā 4 3 2 1

2. Pakalpojumi:

Sadzīves pakalpojumu centrs novadā/ciemos (šūšanas pakalpojumi, frizieris, veļas mazgātuve, pirts)

4 3 2 1

Iespēja iznomāt tehniku (pļaujmašīnu, siena presi, sniega tīrīšanas tehniku, zemes apstrādei)

4 3 2 1

Ģimenes ārsta sniegto pakalpojumu kvalitāte 4 3 2 1

Novada/ ciema sociālās aprūpes centrs veciem cilvēkiem, invalīdiem 4 3 2 1

Iespēja saņemt sociālo aprūpi mājās 4 3 2 1

Iespēja īslaicīgi mainīt dzīves vidi(krīzes centrs, psihologa, sociālā darbinieka 4 3 2 1

15

http://www.ropazi.lv/

pakalpojumi)

Bērnu dārzi novadā, auklīšu pakalpojumu centrs, bēbīšu skola (0-3g.) 4 3 2 1

3. Nodarbinātība un informācijas pieejamība:

Informācijas centrs novadā/ ciemā (darbā iekārtošana, iespējas mācīties, iespējas piedalīties projektos)

4 3 2 1

Labāka, lētāka interneta pieejamība 4 3 2 1

Ilgāks darba laiks novada pašvaldībā 4 3 2 1

Darba vietu skaita palielināšanās novadā un ciemos 4 3 2 1

Iespēja mainīt darba vietu 4 3 2 1

Iespēja apgūt prasmes, iemaņas, tālākizglītība un pārkvalifikācija (datorprasme, svešvalodas, sevis pasniegšanas māksla u.c.)

4 3 2 1

4. Infrastruktūra:

Vieglāk nokļūt novada centrā un tuvākajās lielākajās apdzīvotajās vietās 4 3 2 1

Uzlabota ceļu kvalitāte 4 3 2 1

Ierīkoti veloceliņi 4 3 2 1

Apgaismots ciemata centrs 4 3 2 1

Sakārtota ūdens apgādes un notekūdeņu sistēma 4 3 2 1

Sakārtota atkritumu saimniecība 4 3 2 1

5. Atpūta un sports:

Sakārtota aktīvā sporta vieta novadā/ ciemā (sporta laukums, skeitparks, veselības taka)

4 3 2 1

Būtu aktīvi interešu klubiņi (amatniecība, pavārmāksla, šūšana) 4 3 2 1

Sakārtotas atpūtas vietas novadā (bērnu spēļu laukumi, estrāde, peldvietas) 4 3 2 1

Labiekārtota un apzaļumota novadā/ ciema centra teritorija 4 3 2 1

Biežāk organizēti kultūras un atpūtas pasākumi novadā / ciemā 4 3 2 1

6. Tavi ieteikumi:

Dzimums(vajadzīgo apvilkt): Sieviete Vīrietis

Vecums (vajadzīgo apvilkt): līdz 25 26-35 36-45 45-56

56-65 66-75 75 un vairāk

Nodarbinātība (vajadzīgo apvilkt): Skolnieks Students Algots darbinieks

Darba devējs Pašnodarbinātais Bezdarbnieks

Mājsaimnieks/ce Pensionārs

Ar nepacietību gaidīsim atbildes līdz 20.augustam uz e-pastu [email protected] vai arī pa pastu uz adresi biedrība „Ropažu partnerība”, Sporta iela 2, Ropaži, Ropažu novads, LV-2135

Priekšlikumiem vai papildus informācijai lūdzu kontaktēties ar Evu Haberkorni – Vimbu (t. 29210007, [email protected])

Paldies par atsaucību!Ropažu partnerība

6. att. VRG – biedrības „Ropažu partnerība” anketa Partnerības teritorijas iedzīvotājiem.

16

Aptaujā piedalījās 129 Ropažu novada iedzīvotāji. Anketas tika izplatītas gan ar novada mājas lapas starpniecību, gan izplatot tās novada sabiedriskajās vietās un infrastruktūras un pakalpojumu sniegšanas objektos.

Izvērtējot aptaujas rezultātus iezīmējās galvenās prioritātes, ko īsumā iespējams apkopot 3 blokos: pakalpojumi, infrastruktūra, sabiedrisko aktivitāšu intensitāte un vietējās dzīves telpas pievilcība.

Paralēli iedzīvotāju aptaujai tika veikta arī NVO, pašvaldības iestāžu, uzņēmumu vadītāju un šo sektoru pārstāvju aptauja. Paradoksāli, ka šajā, nosacīti aktīvajā sabiedrības sektorā, tika novērota zema atsaucība un iesaistīšanās nākotnes attīstības mērķu definēšanā.

Aptaujas anketa Ropažu novada nevalstiskajām organizācijām,uzņēmumiem un iestādēm

2009. gada maijā tika izveidota Vietēja Rīcības Grupa Publisko - biedrība „Ropažu partnerība”, kopā apvienojot pašvaldību, nevalstisko organizāciju un privāto uzņēmumu pārstāvjus, par galveno darbības mērķi tika izvirzīts - labāka dzīve Ropažu novadā. Lai biedrībai „Ropažu partnerība” būtu vieglāk izstrādāt Vietējās rīcības stratēģiju un rīcības plānu mēs aicinām Jūs atsaukties līdzdalībai. Aicinām iesaistīties un atbildēt uz mūsu izvirzītajiem jautājumiem.Mēs būsim ļoti pateicīgi, ja aizpildīsiet šo aptaujas anketu, lai veicinātu biedrības „Ropažu partnerība” un Ropažu novada nevalstisko organizāciju pašvaldības un uzņēmēju sadarbību. Sniegtā informācija mums palīdzēs sagatavot attīstības stratēģiju un piesaistīt papildus līdzekļus Ropažu novada lauku dzīves vides attīstībai.

Lūdzu sniedziet informāciju, kādas priekšrocības ir Ropažu novadā! (piemēram, atrašanās vieta, kultūras pasākumi, skola, darba vietas, sakārtota vide u.c.)

Lūdzu sniedziet informāciju, kādi trūkumi ir Ropažu novadā! (piem., atrašanās vieta, pakalpojumi trūkums, darba vietu trūkums, nesakārtota infrastruktūra u.c.)

Lūdzu sniedziet informāciju, kāda ir Jūsu organizācijas pieredze projektu īstenošanā! (Piem., kādi projekti realizēti, vai ir kādas grūtības projektu sagatavošanā un īstenošanā. Ja nav pieredze, tad kāpēc līdz šim nav izdevies īstenot projektus?)

Kādus projektus Jūsu organizācija tuvākajā laikā vēlētos īstenot līdz 20 000 latu apmēram un ar 50% - 90% ELVGF līdzfinansējumu* ? (Lūdzam pievērst uzmanību jomām)

Jūsu organizācijas attīstībai (piemēram, telpu remontiem, infrastruktūrai, apmācībai)

Pakalpojumu dažādošanai Ropažu novadā (lūdzu, izvērtējiet kādi pakalpojumi nav Jūsu novadā un kādi būtu nepieciešami)

* Projektu maksimālā summa un līdzfinansējuma procents var mainīties.

Nodarbinātības veicināšanai un uzņēmējdarbības attīstībai Ropažu novadā

17

Infrastruktūras sakārtošanai un dabas aizsardzībai Ropažu novadā

Pasākumu (gan kultūras, gan sporta) dažādošanai Ropažu novadā

Iedzīvotāju apmācībai un informācijas pieejamībai Ropažu novadā

Citas jomas attīstībai Ropažu novadā (piemēram, iedzīvotāju drošībai, nodarbinātības vecināšanai u.c.)

Kontaktinformācija

1. Organizācijas nosaukums

2. Nozare/joma, kurā darbojas Jūsu organizācija.

3. Kontaktinformācija (Lūdzam norādīt adresi, tālruni, e-pasta adresi un kontaktpersonu)

Ar nepacietību gaidīsim atbildes līdz 20.augustam uz e-pastu [email protected] vai arī pa pastu uz adresi biedrība „Ropažu partnerība”, , Sporta iela 2, Ropaži, Ropažu novads, LV-2135

Priekšlikumiem vai papildus informācijai lūdzu kontaktēties ar Evu Haberkorni – Vimbu (t. 29210007, [email protected])

Paldies par atsaucību!Ropažu partnerība

7. att. VRG – biedrības „Ropažu partnerība” anketa Partnerības teritorijas NVO, iestādēm un uzņēmumiem.Būtisku ieguldījumu vietējās attīstības izstrādē deva aptaujas rezultātā iegūtie iedzīvotāju,

uzņēmēju, NVO un iestāžu vadītāju izvirzītie priekšlikumi.Partnerības izveidotā darba grupa, izmantojot aptauju rezultātus, kā arī jau iepriekš

izstrādātos plānošanas dokumentus un vietējās teritorijas esošās situācijas analīzi, izveidoja Partnerības darbības teritorijas SVID analīzi, kā arī izvirzīja galvenās vietējās attīstības stratēģijas prioritātes un tām atbilstošās rīcības, kas īstenojamas lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu.

Par galveno vietējās attīstības stratēģijas vadmotīvu tās izstrādes gaitā kļuva tēze: dzīves kvalitātes uzlabošana Partnerības darbības teritorijā.

18

1.1.7. INFORMĀCIJAS TĪKLS UN SADARBĪBAS VEIDOŠANA

Jau kopš Partnerības dibināšanas tiek veikta aktīva vietējās sabiedrības informēšana par Partnerības aktivitātēm un rīkotajiem pasākumiem, kā arī tās mērķiem un uzdevumiem. Partnerības uzdevums, sniedzot informāciju un iesaistot Partnerības teritorijas iedzīvotājus, uzņēmējus, potenciālās vietējās iniciatīvas grupas, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjus, ir veicināt visu šo instanču sadarbību un mijiedarbību, tā sintezējot jaunas aktivitātes un augstāku kopējo līdzdalības un iesaistes pakāpi Partnerības teritorijas attīstības nodrošināšanā.

Partnerībai uzsākot savu darbu, kā viens no svarīgākajiem īstermiņa uzdevumiem izvirzīts panākt pēc iespējas lielāku vietējās sabiedrības informētību par Partnerības mērķiem un vietējās attīstības stratēģijas un tai secīgo pasākumu kopuma īstenošanas priekšnoteikumiem. Partnerības pirmajā darbības posmā izdevies izveidot stabilu informācijas tīklu vietējās teritorijas iedzīvotāju informēšanai izmantojot vietējo novada laikrakstu, kā arī Ropažu novada interneta mājas lapu, kur regulāri publicēta informācija gan par gaidāmajiem Partnerības rīkotajiem pasākumiem, gan arī atskats uz jau paveikto. Publicējot informāciju par Partnerības aktivitātēm vienmēr tiek norādītas arī atsauces kontaktiem (e-pasts, telefona nr.) ar organizācijas administratīvo vadītāju, lai interesentiem informācija būtu pieejama arī ārpus Partnerības rīkoto pasākumu laikiem.

Izstrādājot stratēģiju turpmākajā Partnerības darbībā tika apzinātas nepieciešamības veikt iedibināto informācijas tīklu tālāku attīstīšanu un paplašināšanu gan horizontālā, gan vertikālā griezumā, tā panākot ievērojami lielāku potenciālo projektu pieteikumu iesniedzēju un īstenotāju informētību, ieinteresētību un caur to arī pienesumu teritorijas attīstībai. Praktiskie soļi šo mērķu īstenošanā bija paredzēti sekojoši :

1) 2009. gadā tika paredzēta savas mājas lapas izveide ar viegli atpazīstamu adresi www.ropazupartneriba.lv, kur iespējams operatīvi publicēt informāciju par Partnerības aktivitātēm, kā arī īstenojamiem pasākumiem un pieejamo atbalstu vietējās teritorijas attīstībai. Mājas lapu bija plānots veidot kā interaktīvu saiti starp interesentiem - potenciālajiem projektu iesniedzējiem un Partnerību, kur izmantojot jaunākās tehnoloģijas un aktīvus moderno tehnoloģiju sniegtos komunikāciju līdzekļus un paņēmienus (RSS barotnes, blogs, forums u.c.), sniegt aktuālo informāciju par vietējās teritorijas attīstības iespējām. Mājas lapā bija paredzēts publicēt informāciju par Partnerības aktivitātēm, projektu pieteikumu pieņemšanas noteikumiem un termiņiem, semināru norises vietām un laikiem, kā arī metodiskie materiāli, projektu vērtēšanas noteikumi un saites uz citu līdzīgu organizāciju mājas lapām un praktiskās pieredzes piemēriem.Lai arī sava mājas lapa nav izveidota, ir izveidota labas sadarbība ar Ropažu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļu un tiek veiksmīgi izmantota oficiālā Ropažu novada pašvaldības mājas lapa www.ropazi.lv. Tam ir savi plusi, jo mājas lapa ir pietiekami apmeklēta, atpazīstama un tādā veidā nepieciešamo informāciju un jaunumus uzzina plašāks iedzīvotāju loks. Par semināru norises vietām, laikiem, izsludinātajām projektu konkursu kārtām visa informācija tiek ievietota mājas lapā www.ropazi.lv , kā arī atsevišķā minētās mājas lapa interaktīvajā kalendārā.2) 2009.gadā tika konstatēta nepieciešamība praktisku vietējā attīstībā ieinteresētu vietējās iniciatīvas grupu, iedzīvotāju, uzņēmēju, iestāžu un NVO pārstāvju aktivizēšanai tos uzrunājot nepastarpināti – tiešu kontaktu un tikšanos ceļā. Viens no Partnerības izaicinājumiem bija kļūt par vietējās teritorijas attīstības asi, ap kuru pulcētos dažādu minēto jomu pārstāvji. Ņemot vērā Partnerības darbības teritorijas salīdzinoši nelielo iedzīvotāju skaitu, tas ir reāls, izpildāms uzstādījums. Forma, kurā būtu organizējama šāda jauna informācijas tīkla veidošanās ir vietējo iedzīvotāju un dažādu jomu pārstāvju forums, par kura

19



iniciatoru un rīkotāju jākļūst Partnerībai. Forums ir arī instruments ar kura palīdzību būs iespējams veidot jaunu, aktīvu sadarbības formu un formāciju veidošanos Partnerības teritorijā. Partnerības biedru un pārstāvju līdzšinējā pieredze citās darbības jomās pierāda, ka šādi – uz tiešu, nepastarpinātu, abpusēji aktīvu un ieinteresētu rīcību veidotam informācijas tīklam ir vislielākais potenciāls un sagaidāmā atdeve, kā arī visaktīvākā atgriezeniskā saite. Līdz 2012. gadam ievērojami aktivizējusies vietējā NVO sabiedrība.3) Informatīvie semināri (novada lielākajos apdzīvotajos centros) un Partnerības izbraukuma semināri uz citām attālākām, mazākām apdzīvotām vietām. Šādus seminārus un izbraukuma seminārus plānots veikt savlaicīgi pirms kārtējās projektu konkursa kārtas un projektu pieteikumu pieņemšanas izsludināšanas, lai sagatavotu sabiedrisko domu un noskaņotu potenciālo vietējo iniciatīvu grupu pārstāvjus piedalīties vietējās stratēģijas īstenošanas rīcībās. Atkārtoti semināri tiks organizēti arī 2-3 nedēļas pirms katras projektu iesniegumu kārtas termiņa beigām, lai jau praktiski palīdzētu un atbildētu uz konkrētiem jautājumiem par projektu iesniegšanu, sagatavošanu un noformēšanu.4) Citas „tradicionālās” lauku teritorijas iedzīvotāju informēšanas metodes. Partnerība arī uzsākot vietējās stratēģijas īstenošanu, tāpat kā darbības pirmajos mēnešos, plāno turpināt nostiprināt informācijas tīklus, publicējot informāciju vietējā ikmēneša laikrakstā „Ropažu vēstis”, kas bez maksas tiek izplatīts novada publiskajās pulcēšanās vietās (skolās, pasta nodaļās, iestādēs, veikalos u.c.) un iedzīvotāju pastkastītēs, tā nodrošinot ievērojamu auditoriju. Papildus tam Partnerība veiks lauku teritorijas, īpaši retāk apdzīvoto teritorijas nostūru un viensētu iedzīvotāju informēšanu, izplatot informatīvās lapas par Partnerības īstenotajām un plānotajām aktivitātēm.5) Partnerība, uzsākot vietējās stratēģijas īstenošanu, nodrošinās arī konsultāciju laiku interesentiem, par to atsevišķi paziņojot publicitātes pasākumu ietvaros.

Partnerība būtisku savu lomu un devumu vietējās sadarbības veicināšanas jomā redz arī iniciējot, stiprinot un aktivizējot sadarbību starp vietējām NVO. Partnerības loma šajā procesā ir, izmantojot savu biedru un pārstāvju kompetenci un plašo redzējumu, saskatīt potenciālās starporganizāciju saskares un sadarbības punktus, kā arī veicināt līdzīgu interešu un mērķu NVO darbības centienu apvienošanu un fokusēšanu vietējās attīstības veicināšanai. Šādā kontekstā Partnerības uzdevums ir uzturēt un veidot NVO interešu izteikumu (ideju, ierosinājumu) „banku”, lai nodrošinātu to efektīvu īstenošanu un mērķtiecīgas, spēcīgas sadarbības veidošanu, kļūstot arī par partneru meklēšanas un savstarpējas informētības nodrošinātāju.

1.2. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

1.2.1. TERITORIJAS ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS

VRG biedrības “Ropažu partnerība” darbības teritorijā sakrīt ar Ropažu novada teritoriju. Kopējā VRG darbības teritorija ir 326,4 km². Ropažu novads atrodas Vidzemē, Pierīgas reģionā – gandrīz Latvijas centrā. Novads robežojas ar: Salaspils, Stopiņu, Garkalnes, Inčukalna, Mālpils, Siguldas, Ogres un Ikšķiles novadu,

Ropažu novada platība ir 326,4km2. Novada administratīvais centrs ir Ropaži. Nozīmīgākās apdzīvotās vietas – Ropaži, Silakrogs, Mucenieki un Zaķumuiža Lielās Juglas krastos.

Ropažu novada attīstībā būtiska loma ir tā atrašanās vietai Rīgas pilsētas aglomerācijā. Šis fakts ir arī jāņem vērā analizējot tajā notiekošos procesus.

Teritorijai raksturīga augsta mežainība – 67% teritorijas klāj mežs un neliels lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpatsvars (20% no kopējās teritorijas). Caur novada teritoriju tek L. Jugla, Krievupe, Tumšupe un Ķivuļurga.

20

Savdabīgs dabas veidojums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, ir Kangaru kalni. Novadā atrodas nozīmīgi derīgā izrakteņa – dolomīta krājumi.

Attālums no pašvaldības centra līdz tuvākajām lielajām pilsētām: Rīga – 30km; Ogre – 22km; Sigulda – 30km.

1.2.2. DEMOGRĀFISKĀ SITUĀCIJA UN APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA

Lielāko apdzīvoto vietu izvietojums ir redzams nākamajā attēlā. Šajā attēlā apdzīvotās vietas ir sagrupētas 4 kategorijās pēc iedzīvotāju skaita, dati ņemti uz 2011.gada 1.jūliju, tajās: mazāk par 100, no 101 līdz 500, no 501 līdz 1000 un vairāk par 1001. Iedzīvotāju skaits lielākajos Partnerības darbības teritorijas ciemos: Ropažos - 2149 iedz.; Zaķumuižā - 1198 iedz.; Silakrogā - 1265 iedz.; Muceniekos - 776 iedz., Kākciemā – 522 un Tumšupē – 665.

8. att. VRG – biedrības „Ropažu partnerība” teritorijas lielākās apdzīvotās vietas.

Novada administratīvais centrs – Ropaži – veidojies bijušās Ropažu pils vietā, Lielās Juglas krastā. Padomju Savienības laikā, pateicoties apkārt esošiem lieliem lauksaimniecības zemes resursiem, te izvietojās kolhozs, un līdz ar to arī vairākstāvu dzīvojamo māju un saimniecības ēku apbūve. Pēc kolhoza sabrukuma iedzīvotāju skaits šajā ciemā strauji samazinājās, jo lielākā daļa iedzīvotāju pārcēlās uz Rīgu, kur bija lielākas iespējas atrast darbu. Mūsdienās iedzīvotāju skaits ar katru gadu aug, jo, turpinot strādāt galvaspilsētā, šeit atgriežas liela daļa no šeit agrāk dzīvojušiem iedzīvotājiem. Daudz ir arī tādu, kas, meklējot dzīvesvietu ārpus Rīgas, to atrod tieši šeit, jo te ir nopērkami dzīvokļi, zeme un nami par salīdzinoši zemāku cenu, turklāt vietas attālums līdz Rīgai ļauj to veikt katru dienu. Šādā veidā ar katru gadu aug arī svārstmigrantu skaits novadā.

21

Līdzīga situācija ir vērojama arī trešajā lielākajā apdzīvotajā vietā – Zaķumuižā. Arī šeit atradās kolhozs, pēc kura sabrukuma, daudzi tajā strādājošie devās meklēt darbu un dzīvesvietu citur, galvenokārt uz Rīgu. No kolhoza laikiem šeit ir saglabājies liels skaits vistu kūtu, kuru renovācija jau daļēji ir uzsākta. Lai gan daudzas no tām ir ļoti nolaistas un to tehniskais stāvoklis ir slikts, tomēr tās ir uzskatāmas par potenciāli vērtīgu resursu, kuru ir iespējams izmantot uzņēmējdarbības attīstīšanai un jaunu darba vietu radīšanai.

Pēdējo gadu laikā Zaķumuižā un tās apkārtnē vērojams jaunu privātmāju skaita pieaugums, kas liecina par cilvēku vēlmi pārcelties uz dzīvi ārpus Rīgas, saglabājot iespēju nokļūt galvaspilsētā īsā laikā. Jaunie ciema iedzīvotāji kā svarīgu faktoru bieži min arī vietas atrašanos Lielās Juglas krastā, tīro mežu ciema apkārtnē, kā arī iespēju nodarboties ar sportu Zaķumuižas pamatskolas stadionā un piekopt aktīvo atpūtu apkārtnes mežos. Ciemata centrā novērojama veco daudzdzīvokļu namu atjaunošana un pat jauna daudzdzīvokļu nama celtniecība, kas parasti ir raksturīga vietām, kas atrodas tuvāk galvaspilsētai vai kurās ir ievērojami lielāks iedzīvotāju skaits.

Par perspektīvu apdzīvoto vietu ir uzskatāms bijušais Padomju Savienības armijas ciemats Silakrogs. Pēc armijas izvešanas tajā palika neapdzīvots liels skaits daudzdzīvokļu namu, bet dažas pamestas nepabeigtas. Pašreiz šajā ciemā brīvu dzīvokļu nav, vai arī tie tiek pārdoti no īpašnieka, īpašniekam. 2010. un 2011.gadā noslēgusies arī vairāku jaunu daudzdzīvokļu namu būvniecība, kas palielināja iedzīvotāju skaitu ciema teritorijā, tādejādi ierindojot Silakroga ciemu otrajā vietā apdzīvoto vietu vidū novadā. Pēdējo gadu laikā šajā ciematā ir pabeigtas vismaz 5 daudzstāvu mājas, kuru celtniecība tika pārtraukta 90.-to gadu sākumā. Šīm mājām ir daudz augstāka tehniskā kvalitāte un vizuālais izpildījums salīdzinājumā ar apkārtējām vecajām paneļu mājām. Šobrīd tiek pārbūvētas arī bijušās armijas kazarmas. Visos lielākajos novada ciemos – Ropaži, Silakrogs, Zaķumuiža un Mucenieki namu apsaimniekotāji sadarbībā ar pašvaldību un dzīvokļu īpašnieku biedrībām ir uzsākuši aktīvu darbu pie daudzdzīvokļu namu siltināšanas un renovācijas darbiem, kas savukārt ļauj iedzīvotājiem ekonomēt uz siltuma patēriņa izmaksām un priecē acis pie renovēto namu fasādēm.

Līdzīgi kā Silakrogā, arī Muceniekos pēc armijas izvešanas tika pamests ievērojams skaits dzīvojamo namu un dažādu saimniecības ēku, kuru renovācija prasīs daudz laika un arī investīcijas. Viens no nozīmīgākajiem projektiem Muceniekos bija patvēruma meklētāju izmitināšanas centra „Mucenieki” izveide. Savu darbību tas uzsāka 1999. gadā. Katru gadu tajā ierodas bēgļi un patvēruma meklētāji no dažādām valstīm, kas tur uzturas, kamēr tiek izskatīta viņu lieta. Arī Mucenieku ciemā aug iedzīvotāju skaits, lielā mērā pateicoties tam, ka šis ciems atrodas vistuvāk galvaspilsētai, un uz šo ciemu ir nodrošināta Rīgas pilsētas autobusu satiksme. Vidējais autobusu reisu biežums šeit ir reizi stundā, bet no rītiem un vakaros, kad iedzīvotāji dodas uz un no darba, reisu skaits ir lielāks. Arī Mucenieku ciema apkārtnē palielinājies jaunu privātmāju skaits. Liela nozīme ir arī netālu esošajai apbūvei Garkalnes novadā, ap Sunīšu ezeru.

Tumšupes ciema attīstībai nozīmīgākais faktors ir tā izdevīgais novietojums. Šis ciems atrodas pie Mālpils šosejas, kura kalpo par ērtu satiksmes ceļu ar galvaspilsētu. Tomēr pagaidām iedzīvotāju skaits Tumšupē pieaug lēni, kas skaidrojams ar sabiedriskā transporta nodrošinājuma trūkumu, kā arī salīdzinoši nesakārtoto apkārtējo vidi un darba vietu trūkumu.

Par atsevišķu apdzīvoto vietu veidu ir jāuzskata bijušie vasarnīcu ciemati un dārziņu kooperatīvi. Dažu gadu laikā šo apdzīvoto vietu teritorija ir pilnībā apbūvēta ar jaunām privātmājām, kuru īpašnieki pārsvarā ir bijušie galvaspilsētas iedzīvotāji. Visspilgtāk tas ir novērojams dārzkopības kooperatīvā Gaidas, kur no agrākās dārza mājiņu apbūves ir palikuši tikai atsevišķi piemēri. Šis ciems pārvēršas par privātmāju ciemu. Līdzīgs process ir novērojams arī vasarnīcu ciemos Bajāri un Podkājas, kuros arī palielinājies dzīvojamo māju skaits. Šo ciemu iedzīvotāji ir tipiski svārstmigranti, kas katru dienu dodas uz darbu galvaspilsētā, tādēļ šo ciemu iedzīvotāju mobilitātes rādītāji ir ļoti augsti. Zemāka mobilitāte ir raksturīga tikai tiem iedzīvotājiem, kuriem šis nav vienīgais nekustamais īpašums. Ja šiem iedzīvotājiem ir vēl otrs īpašums galvaspilsētā, tad braucienu biežums ir ievērojami mazāks. Turklāt tā nav vienīgā problēma, kas traucē objektīvi izvērtēt patieso situāciju – daudzi no šiem cilvēkiem oficiāli nav

22

Ropažu novada iedzīvotāji, jo ir deklarējušies Rīgā, tādējādi ciema patiesais iedzīvotāju skaits ir ievērojami lielāks kā oficiālais. Protams, ka šādu iedzīvotāju pieaugums novadā paaugstina vidējo dzīves kvalitātes rādītāju, jo tas parasti būs augstāks par vidējo. Kangari, Vāverkrogs, Augšciems, Villasmuiža, Nāgelmuiža pieder mazciemu grupai. Iedzīvotāju skaits tajos ir zem, vai nedaudz virs 100. Iedzīvotāju skaita izmaiņas šajos ciemos ir nenozīmīgas, turklāt nav pieejami precīzi dati par skaita izmaiņām tajos. Gan nelielās iedzīvotāju skaita izmaiņas, gan lēnā ciemu infrastruktūras attīstība skaidrojama galvenokārt ar šo ciemu neizdevīgo ģeogrāfisko novietojumu.

Novada iedzīvotāju skaita izmaiņas vērtējamas kā pulsveida – iedzīvotāju skaits gadu no gada pārsvarā aug un prognozējams, ka, tāpat kā pēdējos piecus gadus, arī turpmāk iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2009. gada sākumā Partnerības teritorijā dzīvoja ~6800 iedzīvotāji, taču jau 2011.gada sākumā iedzīvotāju skaits palielinājies līdz 7200. Vidējais apdzīvotības blīvums laikā no 2005.-2009.gadam ir pieaudzis par 2,4 cilv./km2 – 22,6 cilv./km2 (vidējais iedzīvotāju blīvums Pierīgas reģionā 49 cilvēki uz km2, Vidzemes reģionā - 16,6). 2009. gadā plānojām iedzīvotāju skaita palielināšanos, sakarā ar mājokļu būvniecības aktivitāti, jo aktivitāte liecina, ka arvien vairāk cilvēku Ropažu novadu izvēlas par savu dzīves vietu. Uz Ropažu novadu pārceļas gan iedzīvotāji no Rīgas, gan tie, kas dzīvo citās Latvijas vietās un vēlas pārcelties tuvāk Rīgai, saglabājot lauku teritoriju dāvātās priekšrocības. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums strauji krities laika posmā no 1989. gada līdz 1995. gadam, kad šo procesu lielā mērā ietekmēja neatkarības atgūšana un ar to saistītā ekonomiskā krīze.

Demogrāfiskā situācijā, līdzīgi kā visā Latvijā, vērtējama kā nelabvēlīga. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs – mirušo skaits katru gadu pārsniedz dzimušo skaitu. Tā kā iedzīvotāju skaits Ropažu novadā pēdējo gadu laikā pastāvīgi pieaug, šie dati apliecina to, ka iedzīvotāju skaita pieaugums notiek tikai pateicoties pozitīvajam migrācijas saldo.

1.2.3. EKONOMISKĀ SITUĀCIJA

Dominējošā novadā reģistrētu uzņēmumu darbības forma ir SIA – 337 (2012.g.), kas ievērojami augusi pēdējo divu gadu laikā. Salīdzinoši neliels ir individuālo uzņēmumu (~ 40) un zemnieku saimniecību skaits (69) (2012.g.).

Novada teritorijā atrodas lielu uzņēmumu un iestāžu struktūrvienības kā a/s “Preses nams” ražošanas un noliktavas angāri “Jāņsili”, SIA “A.C.B.” karjers “Gaitiņi”, LR IEM Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs “Mucenieki”, a/s “Siguldas Būvmeistars” dolomīta karjers u.c.

Tirdzniecība ir 18 uzņēmumu izvēlētais uzņēmējdarbības virziens. Pavisam kopā pašvaldībā darbojas 19 veikali, 6 kafejnīcas, 2 aptiekas un 1 tirgus Ropažos. Lauku teritorijas iedzīvotājus apkalpo autoveikali.

Maz attīstīta pašvaldībā ir viena no aptaujā apskatītajām tēmām – pakalpojumu sfēra. Tomēr, salīdzinot ar 2004. gadu, ir vērojama situācijas uzlabošanās. Šobrīd Ropažu un Silakroga iedzīvotājiem ir pieejami friziera, aptiekas, šuvējas un solārija pakalpojumi, bet daudzi citi ir pieejami tikai Rīgā, piemēram, foto darbnīca. Novada mazākajos ciemos šajā jomā drīza attīstība nav sagaidāma, jo šādu pakalpojumu sniegšana nav rentabla nelielā iedzīvotāju skaita dēļ.

Partnerības darbības teritorijā ir nepieciešams atbalstīt pasākumus, kas vērsti uz pievienotās vērtības paaugstināšanu produkcijai, labās prakses apgūšanu, kas uztur un attīsta teritorijas tēlu kā pievilcīgu investīcijām un darbaspēkam.

Izvērtējot uzņēmumus pēc nodarbinātības, būtiska loma ir pašvaldībai un tās iestādēm (297 darbinieki). Viens no lielākajiem privātajiem uzņēmumiem ir SIA “Kolanda” (115). Pārējie nozīmīgākie darba devēji ir dažādi ar kokapstrādi saistītie uzņēmumi – SIA „Fēnikss AV”, SIA „Balt Lia” u.c., kā arī tirdzniecības uzņēmumi, kas kopā nodrošina ~ 150 darba vietas, no kurām vairākas ir sezonālas. Vairākas darba vietas nodrošina arī sporta komplekss „333”.

23

Lai arī Partnerības teritorija ir lauku pašvaldība, lauksaimniecība nav tās saimniecības galvenais pamats. Lauksaimniecības zemju mazais īpatsvars (tikai 20%), Rīgas tuvums un mežiem bagātā teritorija ir radījusi nosacījumus daudzveidīgas ekonomiskās vides attīstībai. Lauksaimnieciskās ražošanas pamat resursa – zemes, platības ar vien vairāk tiek izmantotas citiem nolūkiem - apbūvei, infrastruktūras objektu būvniecībai. Lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanās rezultātā novadā ir vērojamas ar nezālēm aizaugušas zemes, tā degradējot lauku ainavu. 2002.gadā novadā bija 344 zemnieku saimniecības un 622 piemājas saimniecības. Lielākajām zemnieku saimniecībām pieder ap 100ha zemes, tās nodarbojas galvenokārt ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu Nozīmīgs dabas resurss novadā ir mežs. Meža platības aizņem 21465ha jeb 67% , tas ir svarīgs priekšnoteikums mežsaimniecības un kokapstrādes attīstībai. Lielākā daļa novada teritorijā esošo mežu platību pieder valstij (75%), privāto personu īpašumā un lietošanā ir 25%. 4419ha ir Rīgas pilsētas īpašums.

Valsts mežus apsaimnieko AS “Latvijas Valsts meži”. Meža zemes novietojuma koeficients ir 1,0, vidējais novērtējums – 34 balles/ha.

Koksnes ieguve un tās produkcijas ražošana ir viena no attīstītākajām nozarēm. Kailcirtēs vidēji gadā izcērt 17850 m3 jeb 85ha, sanitārajās cirtēs – 8300m3 koksnes jeb 920ha. Koksnes krājas kopšanas cirtēs vidēji gadā izcērt 420m3 koksnes jeb 140ha.

Jaunaudžu kopšanu veic 165ha platībā. Gadā vidēji atjauno 74ha, 11ha atjaunojas dabiski ar lapu kokiem. Mākslīgi atjaunojot mežaudzes, visvairāk lieto priedes stādus.

Ropažu novada mežniecībā pastāvīgi nodarbināts 31 cilvēks. Ugunsbīstamajā periodā un meža atjaunošanas darbos papildus tiek nodarbināti līdz 35 strādniekiem.

Nozares ekonomiskā attīstība nākotnē ar vien vairāk tiek saistīta ar dziļāku koksnes apstrādi un mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kas sola lielākus un stabilākus ienākumus.

Pārtikas preces ražo SIA “Labella”, “SSV”, “Groskangari”. Novada teritorijā veiksmīgi darbojas SIA “Atlantikserviss” surimi un jūras produktu ražotne Muceniekos. Šis uzņēmums darbību uzsāka 2002.gada beigās. Īsā laikā uzņēmums ir attīstījis ražošanas jaudas, nostiprinājis savas pozīcijas tirgū, un strādā pie jaunu produktu izlaides.

1.2.4. SOCIĀLĀ SITUĀCIJA

Dzīves kvalitātes uzlabošanai un sociālās attīstības uzlabošanai novadā ir svarīgi veicināt nodarbinātību, sekmēt izglītības un kultūras attīstību, mazināt sociālo atstumtību un nabadzību.

1.2.4.1. PUBLISKO PAKALPOJUMU RAKSTUROJUMS

IzglītībaRopažu vidusskolā 2009.gada 1.septembrī mācības uzsāka 378 bērni, tai skaitā 31 no citām

pašvaldībām. Taču jau 2011. gada septembrī skolas gaitas skolā uzsāka vien 301 skolēns. Izglītības iestādē nodarbināti 37 pedagogi un 18 tehniskie darbinieki. Skolā tiek nodrošināta pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu apguve.

Papildus obligātai pamatizglītības programmai skolēniem ir iespējas piedalīties fakultatīvajās nodarbībās ritmikā, sociālajās zinībās, datorzinībās, vides izglītībā, novada mācībā un bioloģijā. Vidusskolas programmā kā izvēlēs priekšmetus var apgūt trešo svešvalodu, filozofiju, politiku un tiesības, astronomiju, tehnisko grafiku, kultūras vēsturi un padziļinātu kursu ģeogrāfijā.

Nozīmīgi finansu līdzekļi tiek ieguldīti skolas ēkas un tās apkārtnes sakārtošanā. No 2010. Gadā Ropažu vidusskola iesaistījusies Eko skolu tīklā un veiksmīgi īsteno vides izglītības programmu. Skola 2011.gadā ieguvusi Ekoskolu zaļo karogu, kā apliecinājumu labi paveiktajam darbam.

Zaķumuižas pamatskolā 2009.gadā mācās 123 audzēkņi, strādā 24 darbinieki, tai skaitā 16 pedagogi. Taču 2011. gada 1. Septembrī mācības uzsāka 155 skolēni. Skolā darbojas interešu pulciņi: folkloras kopa “Pērkonītis”, sporta, rokdarbu, dramatiskais, sarīkojumu deju, datorgrafikas,

24

ritmikas, stila un modes, ideju darbnīca, krievu valodas, 2 kori. Skola uztur un nodrošina 2 mūzikas un 2 mākslas skolas telpas, klubu un peldbaseinu.

Ik gadu tiek uzlabota skolas mācību tehniskā bāze - iegādāti mācību līdzekļi, datori, inventārs un veikti ēkas remonti – kluba jumta seguma atjaunošana, u.c. Izveidots un darbojas “Zaķumuižas pamatskolas atbalsta fonds”. 2009. g. 1. septembrī Zaķumuižas pamatskolā pabeigti vērienīgi pārbūves darbi un sporta halles būvniecība.

Ropažu novadā 2009. gadā darbojās 2 pirmskolas izglītības iestādes - “Auseklītis” Zaķumuižā, kuru apmeklē 64 bērni un “Annele” ar 116 bērniem vecumā no 2 līdz 6 gadiem.

2011. gadā īstenojot izglītības reformu Ropažu novadā tika apvienotas divas izglītības iestādes Zaķumuižas pamatskola un pirmsskolas izglītības iestāde „Auseklītis”, no 2011. gada vasaras ir viena apvienota izglītības iestāde – Zaķumuižas pamatskola ar 262 bērniem.

Abas izglītības iestādes sagatavo piecgadīgos un sešgadīgos bērnus pamatizglītības apguvei, veicina bērnu radošo, intelektuālo un fizisko attīstību.

Izglītības iespējas nodrošina arī Ropažu mūzikas un mākslas skola “Rodenpois”. Mūzikas skolu apmeklē 100 audzēkņi: mūzikā - 54, mākslā - 46. Mācību darbu nodrošina 16 pedagogi (12 mūzikā, 4 mākslā) un 4 tehniskie darbinieki. Skolā var apgūt klavierspēli, vijoļspēli, akordeona un flautas spēli, saksofona un ģitāras spēli, sitamos instrumentus, kā arī vizuāli plastisko mākslu. Skolas audzēkņi un kolektīvi regulāri piedalās dažādos pasākumos un konkursos. Mūzikas un mākslas skolai ir ieņēmusi nozīmīgu vietu novada kultūrvidē.

VRG biedrības “Ropažu partnerība” darbības teritorijā kopējais mācību iestāžu tehniskais nodrošinājums ir raksturojams kā labs. Pašvaldība ir ieguldījusi lielus līdzekļus infrastruktūras uzlabošanai un ārpusskolu aktivitāšu nodrošināšanai un pilnveidošanai gan no budžeta, gan ārvalstu finansu līdzekļiem. Skolu infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes uzlabošanai pašvaldības velta lielu uzmanību.

VRG biedrības “Ropažu partnerība” darbības teritorijā esošās skolas ir atvēlējušas līdzekļus gan mācību literatūras iegādei, gan mācību vides uzlabošanai. Pašvaldības apzinās, ka, neattīstot izglītības sistēmu un nepilnveidojot mācību iespējas, tiks zaudēti cilvēkresursi, turklāt būs neiespējami saglabāt apdzīvotību un celt to labklājību.

Nevienā skolā pašreiz nav izveidota skolu ēku iekšējā infrastruktūra, atbilstoši bērnu ar kustību traucējumiem vajadzībām. Tādēļ uzmanība ir jāpievērš izglītības iestāžu specializētās infrastruktūras pilnveidošanai bērniem ar kustību traucējumiem.

Neskatoties uz apstākli, ka teritorijā strādājošo vidū ir augsts izglītības līmenis, tomēr ir vērojamas bažas par jaunu speciālistu piesaistīšanu.

Ārpusskolas aktivitātesVisas VRG biedrības “Ropažu partnerība” darbības teritorijā esošās skolas piedāvā

daudzveidīgas interešu grupu aktivitātes - pulciņus, pašdarbības kolektīvus, vokālos ansambļus, korus, deju pulciņus, u.c.

Šobrīd novada iedzīvotājiem aktuāls kļuvis jautājums par interešu izglītības dažādošanu un saglabāšanu, radot lielāku tehniskās, estētiskās un lietišķās jaunrades pulciņu piedāvājumu. Tādējādi tiktu risināta bieži sastopamā bērnu un jauniešu bezmērķīgā klaiņošana.

Veselības aprūpe un sociālā palīdzībaŅemot vērā iedzīvotāju zemo maksātspēju, ir jāatzīmē, ka, lai pilnveidotu profilakses

aprūpi, ir ļoti būtiski, lai darbotos veselības apdrošināšana. Privātā veselības apdrošināšana ir dārga un reti kurš var saņemt šādu apdrošināšanu. Veselības apdrošināšana pārsvarā ir pieejama publiskajā sektorā, retāk privātā sektorā strādājošo vidū. Jāuzsver, ka veselības apdrošināšanas iemaksas nenosedz visu pakalpojumu izmaksas, kas rada papildus slogu ārstniecības iestādēm.

25

Novada iedzīvotājiem pirmo nepieciešamo medicīnisko palīdzību ir iespējams saņemt Ropažu un Zaķumuižas ambulancēs. Stacionārās ārstēšanās iespējas nepieciešamības gadījumā iedzīvotāji izmanto Rīgā.

Pašvaldība nodrošina iedzīvotājiem sociālās palīdzības pakalpojumus. Novada pašvaldības struktūrā darbojas sociālās aprūpes daļa, kuras pakļautībā darbojas iknedēļas mājas aprūpe, individuālās mājas aprūpe, sociālie dzīvokļi. Līdz 2009. gadam novadā tika nodrošināta arī sociālā pirsmsskolas izglītības grupiņa, taču tā tika slēgta, meklējot jaunus, labākus risinājumus. Mājas aprūpe tiek veikta vairāk kā 40 vecuma, garīgā vai fiziskā rakstura traucējumu personām (5 invalīdi, 25 vientuļi pensionāri, 10 pensijas vecuma personas), kuras nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi, un kurām nav likumīgo apgādnieku kurām likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt nepieciešamo palīdzību. Lai sekmīgi veiktu šo darbu tika noslēgti sadarbības līgumi ar z/s “Liepavoti”, z/s “Rasas”, SIA “Elda”, SSAC “Ropaži”. Aprūpi veic algoti 5 darbinieki.

2009. gadā sociālā diennakts bērnudārza grupā (darbojās no 01.07.1996.) tika ievietoti bērni ar Ropažu bāriņtiesas lēmumu no ģimenēm, kurās bērni palikuši bez vecāku gādības, kā arī no ģimenēm, kurām radušās smagas sociālās problēmas. Grupā paredzēta vieta 16 bērniem. 2011. Gadā diennakts grupa tika slēgta sakarā ar ievērojamo izmaksu palielināšanos un bērnu skaita samazināšanos grupā.

Sociālais pedagogs regulāri apmeklē ģimenes un veic individuālās pārrunas ar skolēniem, kuri neapmeklē skolu.

2011.gadā sociālās palīdzības daļā finansiālu palīdzību saņēmušas 1230 personas. Aprūpes daļas rīcībā ir mikroautobuss ar 7 sēdvietām. Automašīna tiek izmantota mājas aprūpes vajadzībām, kā arī invalīdu, kuriem ir grūtības pārvietoties, transportēšanai.

Sociālās palīdzības dienests organizē bezdarbnieku un mazturīgo iedzīvotāju sabiedriski lietderīgo darbu. Tiek sakopti Ropažu, Zaķumuižas, Silakroga, Mucenieku, Tumšupes un Kākciema centri, koplietošanas ceļu nomales. Pabalsti maznodrošinātām ģimenēm mācību līdzekļu iegādei, skolēnu pusdienu pabalsti, komunālo maksājumu pabalsti.

Novada teritorijā izvietots specializētais Valsts sociālās aprūpes Centrs (SAC) “Ropaži”. Iestādes telpās ir izveidota ‘’Pusceļa māja’’, kurā klientiem ir iespēja apgūt un nostiprināt sadzīvē nepieciešamas iemaņas un atgriezties darba tirgū un sabiedrībā. Iestādē ir dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas – kultūras pasākumi, fiziskās nodarbības, dievkalpojumi, darbi dārzā. Iestādē ir arī liela bibliotēka, pieejami preses izdevumi.Muceniekos, bij. padomju armijas militārajā bāzē - Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs.

Lai arī regulāri tiek veiktas investīcijas, kopumā tehniskais nodrošinājums pašvaldību sociāliem dienestiem vēl joprojām ir nepietiekams.

Kultūra un sportsKultūra un sports ir viens no galvenajiem dzīves kvalitātes rādītājiem gan attiecībā uz

sabiedrību, gan indivīdu, gan vidi. Tai ir būtiska loma nacionālās identitātes, it īpaši latviešu valodas saglabāšanā, kas dod arī papildus iespējas komunikācijas mehānismu veidošanai ar citām tautībām.

2008. gada 31.maijā tika atklāts Ropažu novada Kultūras un izglītības centrs. Galvenais kultūras centra uzdevums ir dot iespēju visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīves vietas, nacionālās un reliģiskās piederības, materiālā stāvokļa un citiem apstākļiem attīstīt savas mākslinieciskās un intelektuālās spējas visa mūža garumā. Kultūras un izglītības centrs piedāvā kvalitatīvus, radošus un dažādām gaumēm atbilstošus pasākumus un telpas, kur darboties pašdarbības kolektīviem un organizēt dažādus seminārus, privātus pasākumus, bērnu ballītes, diskotēkas jauniešiem.Ropažu novadā darbojas Zaķumuižas jauniešu koris, divi jauktie kori – “Ozolzīle” un “Ropaži”, folkloras kopas – “Pērkonītis”, “Oglīte”, jauniešu un bērnu deju kolektīvi, lietišķās mākslas pulciņš, vokālais ansamblis “Sarma”, mazpulki, līnijdejotāju grupas, kopā 11 kolektīvi. Īpaši jāatzīmē folkloras kopu aktīvā dalība dažādos pasākumos valsts mērogā un ārvalstīs. Kultūras pasākumiem

26

tiek izmantotas telpas bērnudārzā “Annele”, sporta centra zāle, vasaras mēnešos – brīvdabas estrāde. Ropažu novadā darbojas Zaķumuižas pamatskolas un Ropažu vidusskolas muzeji,

Sporta aktivitātēm ir neatsverama nozīme gan cilvēka veselības uzlabošanā, gan spēju pilnveidošanā un fiziskā sagatavotībā, gan garīgajā un sociālajā attīstībā, veicinot sociāli labvēlīgas un aktīvas sabiedrības veidošanu.

2002.gadā ekspluatācijā nodots Sporta centrs, kurā pastāvīgi notiek reģiona mēroga sporta pasākumi.

2003.gadā uzsākta turnīru organizēšana šahā, dambretē, zolītes spēlē, šautriņu mešanā. Pavisam pastāvīgās sporta nodarbībās iesaistīti vairāk kā 200 novada iedzīvotāju. Tradicionāli tiek rīkoti novada sporta un atpūtas svētki, 2006.gadā tajos piedalījās 360 dalībnieki, bet jau 2011.gadā vairāk kā 400 dalībnieku. Īpaša uzmanība tiek veltīta invalīdu sportam, kuram ir augsti panākumi. 2002. gadā Zaķumuižā, pamatskolas telpās, ekspluatācijā nodots bērnu peldbaseins.

Novadā sporta un atpūtas iespējas ir arī tiem, kurus saista aktīva laika pavadīšana brīvā dabā. 2003.gadā savu darbību uzsāka sporta klubs "333”.

Arvien lielāku popularitāti iegūst un ir plaši apmeklēts Zaķumuižas stadions, kurā vasaras periodā regulāri tiek rīkotas dažādas sacensības un bieži savu brīvo laiku pavada vietējie iedzīvotāji. 2009. gadā ekspluatācijā nodota arī Zaķumuižas sporta zāle, kas savienota ar Zaķumuižas pamatskolu.

2011.gadā uzsākts aktīvs darbs pie slidotavu un hokeju laukumu izbūves. Tāpat uzsāktas sarunas ar uzņēmējiem, lai kopīgi īstenotu projektu par Bendija laukuma izbūvi Ropažu ciemā.

Tūrisms„Ropažu partnerības” darbības teritorijā darbojas Ropažu novada Informācijas centrs (RIC),

kas ir pašvaldības struktūrvienība, kura vāc, apkopo un prezentē informāciju par novadu, koordinē bibliotēku un pieaugušo izglītības darbību, organizē tūrisma attīstību un rūpējas par RIC rīcībā esošās materiāli tehniskās bāzes uzturēšanu.

Nozīmīgākie kultūras un vēstures pieminekļi: Ropažu viduslaiku pilskalns ar pilsdrupām, 3 senkapi, Ropažu luterāņu baznīca (celta 1893.g.) un Zaķumuižas apbūves kompleksa ēkas (2.2. attēls), kā arī Lantes muižas komplekss, Draudzes māja, Livonijas ordeņa laika mūra pils fragmenti. Novada teritorijā atrodas vairāki nozīmīgi dabas objekti: Ropažu parks, Lielie Kangaru kalni – osu grēda, Lielkangaru purvs.

Tūrisma objekti tiek apmeklēti vienas dienas maršruta ietvaros. Tas norāda, ka ātro uzkodu vietas un kafejnīcas ir viens no svarīgākajiem tūrisma infrastruktūras objektiem.

Naktsmītnes piedāvā viesu nami “Upessuži“, “Mežupītes” un „Sauleskalns”.Tūrisma bizness var kalpot kā laba alternatīva vai papildinājums jau esošiem uzņēmējiem un jaunas iespējas uzņēmīgākajiem iedzīvotājiem. Lauku tūrisms kļūst par svarīgu tūrisma pakalpojumu sastāvdaļu un vienlaikus palīdz diversificēt tradicionālo lauksaimniecību. Galvenā lauku tūrisma mērķa grupa ir vietējais ceļotājs.

Ir nepieciešams veikt investīcijas infrastruktūras projektos atbilstoši tūrisma sektora attīstības vajadzībām, mērķtiecīgi izmantojot pieejamos resursus, tādējādi veicinot gan tūrisma sektora, gan citu sektoru attīstību.

Autoceļi Partnerības darbības teritoriju šķērso:

valsts nozīmes autoceļš VIA BALTICA (A4); I šķiras valsts nozīmes autoceļš Rīga – Ērgļi (P4), Garkalne – Alauksts (P3); II kategorijas ceļš Inčukalns – Ropaži –Ikšķile (P10); III kategorijas ceļš Ropaži – Sidgunda.

Valsts Autoceļu attīstības koncepcija laika posmā līdz 2010.gadam paredz saglabāt pastāvošo ceļu tīklu darba spējīgā līmenī atbilstoši finansiālajam nodrošinājumam.

27

Pašvaldības pārziņā ir nozīmīgs ielu (20,53km, t.sk.13,80km a/betona klājums) un ceļu tīkls (162,2km) - pamatā grants (75,4km) un grunts (77,4km) seguma. Vietējās nozīmes grants un zemes ceļu seguma kvalitāte ir apmierinoša.

Skolēnu nokļūšanu uz skolu novada robežās nodrošina 4 pašvaldības autobusi. Iedzīvotāju pārvietošanos novada teritorijā apgrūtina nepietiekamais tiltu skaits. 2004. gadā tika uzcelts jauns gājēju tilts Zaķumuižā.

Ceļu kvalitātes stāvoklis novadā turpina pasliktināties. Neapmierinošs ir brauktuvju un ceļu aprīkojuma tehniskais stāvoklis. Nozīmīgāko ceļu brauktuvju gabarīti neatbilst prasībām, kas izvirzītas atbilstošās kategorijas ceļiem. Gandrīz puse asfalta seguma autoceļu ir ļoti sliktā vai pat kritiskā stāvoklī, arī grants seguma ceļiem trešā daļa ir sliktā stāvoklī. Arī novadā esošo 4 tiltu stāvoklis ir slikts.

2011.gadā uzsākts izpētes projekts par Satiksmes drošības uzlabojumiem Ropažu novada ciemā.

VRG biedrības “Ropažu partnerība” darbības teritorijā, līdzīgi kā visā valstī ar katru gadu pieaug transporta līdzekļu skaits. Transporta līdzekļu skaita pieauguma rezultātā pieaug arī satiksmes intensitāte uz autoceļiem, kas savukārt izvirza paaugstinātas prasības ceļu kvalitātei un satiksmes drošības organizācijai.

DzelzceļšVRG biedrības “Ropažu partnerība” darbības teritoriju šķērsoja dzelzceļa līnija Rīga Ērgļi,

kas jau vairākus gadus ir slēgta un nav nekāda pamata uzskatīt, ka satiksme te varētu tikt atjaunota.2011.gadā dzelzceļa sliedes tika demontētas.

Informācijas tehnoloģijasInternets ir nozīmīgs informācijas ieguves avots mūsdienu sabiedrībā. Datorizācijas apjoms

un uzņēmumu, organizāciju un iedzīvotāju pieeja internetam, ir būtisks attīstības faktors, kas raksturo gan privātu, gan juridisku personu piekļuvi informācijai.

Partnerības darbības teritorijā Ir nodrošināts pieslēgums visām bibliotēkām un skolām. Kopīgais Ropažu novada pašvaldību portāls http://www.ropazi.lv sniedz iedzīvotājiem informāciju par pašvaldību darbību un aktuālajiem jautājumiem.

ŪdenssaimniecībaCentralizēti ar dzeramo ūdeni tiek apgādāti visu novada ciemu centra iedzīvotāji.

Centralizētu ūdens apgādi nodrošina pašvaldības uzņēmumi RKS, “Vilkme”, “Ciemats”. Ūdens kvalitāte Zaķumuižā un Silakrogā novērtēta kā ļoti laba, Ropažos, Muceniekos un Tumšupē dzeramajam ūdenim raksturīgs paaugstināts dzelzs saturs, kas nosaka atdzelžošanas iekārtu uzstādīšanas nepieciešamību centralizētajās ūdensapgādes sistēmās. Pārējā novada teritorijā tiek izmantotas individuālās akas. Aku dziļums lielākoties nepārsniedz 10m.

Kanalizācijas un notekūdeņi no centra mājām tiek novadīti uz bioloģiskām attīrīšanas iekārtām. Pēc RVP datiem, to darbība pie pašreizējā noslogojuma ir apmierinoša un notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši normatīviem. Rekonstruētas ir Mucenieku un Silakroga ciemu attīrīšanas iekārtas. 2003.gadā pašvaldība organizēja ūdens attīrīšanas iekārtu uzstādīšanu Zaķumuižā un Ropažos un ūdens attīrīšanas iekārtu un kanalizācijas rekonstrukciju Tumšupē.

ElektroapgādeVRG biedrības “Ropažu partnerība” darbības teritorijā, tāpat kā citur Latvijā,

elektroenerģētikas infrastruktūru apsaimnieko AS “Sadales tīkls”. Elektroenerģijas pārvade no ražotāja līdz sadales infrastruktūrai tiek veikta, izmantojot augstsprieguma elektrotīklu. Sadales infrastruktūru apsaimnieko AS “Sadales tīkli” reģionālā filiāle – Centrālie Elektrotīkli.

28

Novada teritoriju šķērso augstsprieguma elektrolīnija. Apdzīvotās vietas savieno 20kv un 0.4kv elektropārvades līnijas. Jaunu maģistrālo elektropārvades līniju būvniecība Ropažu novadā nav plānota. Elektroenerģijas resursi ir pietiekami arī jaunu, lielu patērētāju pieslēgšanai.

SiltumapgādeSiltumapgāde tiek nodrošināta ar centralizētajām, kā arī vietējām un individuālajām

siltumapgādes sistēmām. Centralizēta siltumapgāde tiek nodrošināta 4 ciemos. Centralizēto siltumapgādi veic pašvaldības uzņēmumi: Zaķumuižā – SIA “Vilkme”, Ropažos, Silakrogā un Muceniekos – SIA ”Ciemats”.

Daudzu veco katlu māju un apkures sistēmu stāvoklis un darbība neatbilst ES noteiktajām vides prasībām. Ēkās, kurās nav nodrošināta pietiekama energoefektivitāte, ir būtiski enerģijas zudumi, kas savukārt palielina kurināmā patēriņu un paaugstina ekspluatācijas izmaksas. Vairākos ciemos centralizētā siltumapgāde daudzdzīvokļu mājās ir sagrauta, šo mājokļu drošības līmenis ir ļoti zems.

2011. gadā Ropažu novada pašvaldība uzsāka projektu, kura ietvaros tiks pilnībā atjaunotas katlumājas Silakrogā un Ropažos, kā ari nomainīti apkures katli no gāzes uz atjaunojamo energoresursu apkures katliem.

VRG biedrības “Ropažu partnerība” darbības teritorijā, tāpat kā visā Latvijā vērā ņemama problēma ir siltumenerģijas zudumi ir gan tipveida projektu ēku konstrukcijām, gan arī siltumapgādes tīkliem, kuru caurulēm ir sliktā tehniskā stāvoklī.

1.2.4.2. NEVALSTISKĀS ORGANIZĀCIJAS UN TO DARBĪBA

Partnerības teritorijā reģistrētas nedaudz biedrības un nodibinājumi. Tas rāda, ka kopumā Ropažu novada iedzīvotāji ir samērā neaktīvi. Tomēr esošās nevalstiskās organizācijas (NVO) darbojas aktīvi sevis izvirzīto mērķu sasniegšanā.

2011.gadā palielinājies nevalstisko organizāciju skaits, kas cieši saistīts ar stratēģijas īstenošanu un iedzīvotāju aktivizēšanu. Taču 2012. Gada sākumā jau reģistrēto biedrību skaits sasniedzis 45, kas ir samērā augsts rādītājs pie nosacīti neliela iedzīvotāju skaita.

„Aktīvi vecāki – Ropažu novadam” – apvienojušies vecāki un citi Ropažu novada iedzīvotāji, kam rūp bērnu un jauniešu intereses;

„VK Ropaži” – apvienojušies volejbola sporta atbalstītāji un interesenti; „IKE Autotransporta fonds” – autosporta atbalstītāji; Latvijas Rotveileru īpašnieku klubs; Sporta klubs „333”; „Novada Kaimiņu sadarbība”; Zaķumuižas pamatskolas atbalsta biedrība; Rodenpoys – vēstures rekonstrukcijas klubs; „Pirmā māja” dzīvokļu īpašnieku biedrība; „Cits Silakrogs” apvienojušies Silakroga iedzīvotāji; „Attīstības centrs – pavienojušies aktīvākie Mucenieku iedzīvotāji; „Lijas sporta klubs” apvienojušies sportiski aktīvie Mucenieku iedzīvotāji; „Skille” biedrība, kas apvieno novusa un citu galda spēļu entuziastus; „Kultūras atbalsta fonds” nodibinājums, kas veicina novada kultūras dzīves

aktivitātes.

Ropažu novadā darbojas arī dažādas interešu grupas, kuras nav reģistrētas Biedrību un nodibinājumu reģistrā, kā piemēram – vairākas pensionāru neformālas apvienības, vairākas jauniešu

29

grupas, deju kopas un dažādas interešu grupas, kas diemžēl brīvprātīgi darbojoties, neredz vajadzību reģistrēties oficiāli. Līdz ar LEADER uzsākšanos, šī situācija ir mainījusies, jo ir parādījusies reāla un pieejama vietējo NVO atbalsta programma. Tradicionāli šādas interešu grupas pārstāv dažādus pašdarbības kolektīvus, atsevišķas sociālās grupas – jauniešus, pensionārus, sievietes un sporta kolektīvus un klubus.

Pēdējā laikā aktivizējušās arī dažādas interešu kopas vides aizsardzībā, tūrismā, sportā, īpašumu apsaimniekošanā u.c. Rodas dažādas atbalsta grupas gan sociālajā jomā, gan skolu atbalstam, gan mūžizglītības veicināšanai, gan kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībai un zinātniskai pētniecībai.

Pašvaldībai arvien vairāk veidojas laba sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, gan deleģējot dažādas funkcijas nevalstiskajām organizācijām un šādi iesaistot tās teritorijas attīstībā, gan vienlaicīgi NVO pilda sociālās integrācijas funkcijas, iesaistot pasākumos dažādas sociālas grupas, izglītošanas funkciju – organizējot apmācības, sabiedrības saliedēšanas funkciju, organizējot vai piedaloties dažādos pasākumos.

Biedrība „Aktīvi vecāki – Ropažu novadam” veiksmīgi sadarbojas ar Ropažu vidusskolu un Ropažu novada domi, aktivizējot vecākus līdzdarboties savu bērnu labākas nākotnes veidošanā. Biedrība veiksmīgi īsteno projektu „Pakāpties augstāk!”, kura ietvaros Ropažu vidusskolā ir uzstādīta kāpšanas siena. Biedrības biedri aktīvi organizē un piedalās dažādos sabiedriskos pasākumos, kas cieši saistīts ar aktīva dzīves veida popularizēšanu.

Biedrība „Rodenpoys” veiksmīgi īsteno vēstures rekonstrukcijas darbus Ropažu pilsdrupās, vienlaicīgi veicot izglītojošu darbu iesaistot sabiedrību – bērnus un jauniešus sava novada vēstures izzināšanā.

Biedrība „VK Ropaži” aktīvi darbojas volejbola popularizēšanā novadā. Ar savu sportisko dzīvesveidu nes novada vārdu ārpus novada.

Biedrība „Novada kaimiņu sadarbība” ir pavisam jauna biedrība, kas savu artavu darba vēlas ieguldīt bērnu un jauniešu, kā arī citu iedzīvotāju izglītošanā par drošību – droša vide, māja, skola. Sniegt bērniem un jauniešiem zināšanas par savu atbildību, zināšanas par normatīvajiem aktiem, u.c. Kā arī veicināt sadarbību nevalstiskajam sektoram ar skolām, policiju un pašvaldību.

Zaķumuižas atbalsta biedrība veiksmīgi organizējusi dažādas lekcijas un apmācības gan vecākiem, gan pedagogiem. Atbalsta biedrība piedalās skolas interešu izglītības atbalstīšanā un nodrošināšanā. Kā arī veiksmīgi īstenojusi palīdzību dažādu Zaķumuižas pamatskolas infrastruktūras objektu uzlabošanai un pilnveidei.

No minētajām aktīvajām NVO, lielākajai daļai nav savu telpu. Ilgstoši darbojoties bez atbalsta, cilvēki zaudē degsmi. Savu telpu izveide, aprīkojuma iegāde un pašvaldības, valsts un iedzīvotāju atbalsts veicinātu NVO aktivitāti, uzņemoties vairāk iniciatīvas savas teritorijas dzīves kvalitātes uzlabošanā un iesaistot vairāk iedzīvotāju šajās aktivitātēs.

Iesaistot NVO dažādu sociāli nozīmīgu pasākumu veikšanā, tām veidojas dziļāka izpratne par savas teritorijas attīstības problēmām un tendencēm, un tās kļūst aktīvas savas teritorijas attīstības stratēģijas veidotājas un realizētājas.

Nepieciešams stiprināt NVO kapacitāti gan labiekārtojot pulcēšanās vietas ar nepieciešamo aprīkojumu, gan atbalstot dalībnieku apmācības un veicinot informētību un pieredzes apguvi, gan atbalstot NVO realizējamo aktivitāšu ieviešanu.

1.2.5. ZIVSAIMNIECĪBAS NOZĪMĪGUMA TERITORIJĀ PAMATOJUMS

Partnerības darbības teritorijā savu saimniecisko darbību veic vairāki zvejas produktu apstrādes uzņēmumi. Novadā izvietotās uzņēmumu ražotnes koncentrētas teritorijas R daļā - tuvāk lielākajiem noieta un eksporta tirgiem, esošajām transporta maģistrālēm.

Nr. Uzņēmums Ražotnes atrašanās vieta30

1. SIA “Atlantikstars” Ropažu novads, Mucenieki2. SIA “ADEMUS” Ropažu novads, Silakrogs3. SIA “DINA 7” Ropažu novads, Mucenieki

9. att. VRG – biedrības „Ropažu partnerība” darbības teritorijā strādājošie zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi.

Lielākais zivsaimniecības uzņēmums Partnerības darbības teritorijā ir SIA „Atlantikstars”, kas nodarbojas ar krabju nūjiņu u.c. zivju produkcijas ražošanu Muceniekos. Ražotnē nodarbināti 49 darbinieki. Partnerības teritorijā darbojas vēl 2 zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi – Muceniekos un Silakrogā. Kopumā zivsaimniecībā nodarbināti vairāk nekā 1,5 % no Partnerības teritorijas iedzīvotājiem, kas ir darbspējas vecumā. Zivsaimniecībā nodarbinātie novada iedzīvotāji izmanto sociālos pakalpojumu un infrastruktūru ne tikai ciemos, kur koncentrēti zivsaimniecības uzņēmumi, bet arī tajās apdzīvotajās vietās, kur pieejami šie pakalpojumi.

Zivsaimniecībai ir nozīmīga loma arī teritorijā pieejamo un potenciāli izmantojamo darbaspēka un cilvēkresursu pieejamības ziņā. Darbaspēks, kas koncentrējies lielākajās novada apdzīvotajās vietās, paralēli jau esošajām ražotnēm, paver jaunas iespējas šis nozares attīstībai novadā.

Partnerības teritoriju netieši ietekmē arī kaimiņu teritorijā – Garkalnes novadā izvietotie Upesciema un Alberta zivju dīķi, kas tieši robežojas ar Partnerības teritoriju.

31

1.3. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STIPRO UN VĀJO PUŠU, IESPĒJU UN DRAUDU IZVĒRTĒJUMS

Biedrības „Ropažu partnerība” darbības teritorijas sociālekonomiskās situācijas novērtēšanai, attīstības tendencēm un vietējās attīstības stratēģijas prioritāšu un rīcību definēšanai, tika veikta SVID analīze.

Stiprās puses Vājās puses Relatīvi augsts darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, salīdzinoši zems oficiālais bezdarba līmenis Bagāti dabas resursi Teritorijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis Ekoloģiski tīra vide Augsts iedzīvotāju nodokļu īpatsvars uz vienu

iedzīvotāju Kvalitatīvas izglītības iegūšanas iespējas Attīstīta sporta infrastruktūra Individuālās būvniecības aktivizēšanās Attīstīts ceļu tīkls Pašvaldības spēja nodrošināt iedzīvotājiem

sociālo pabalstu un aprūpes iespējas Uzņēmēju aktivitāte Teritoriju šķērso VIA Baltica automaģistrāle Aktīvi un uzņēmīgi iedzīvotāji un NVO Iedzīvotājiem plašas iespējas darboties

dažādos pašdarbības kolektīvos Teritorijai ir bagāts kultūrvēsturiskais

mantojums Tūrisma attīstībai pievilcīga vide

Darbaspēka aizplūšana, salīdzinoši zems atalgojums

Nav nodrošināta mājokļu energoefektivitāte

Neapmierinošs ceļu tehniskais stāvoklis, neliels asfaltēto ceļu īpatsvars, vāji attīstīta satiksmes drošība

Mazo saimniecību un lauku sētu īpatsvara un absolūtā skaita samazināšanās

Aktīvu uzņēmēju apvienību un nozaru asociāciju trūkums

Vides piesārņojums (apdzīvotu vietu un maģistrālu tuvumā), nepietiekami attīstīta atkritumu apsaimniekošana

Infrastruktūras objektu nolietojums Nepietiekams veselīgu dzīvesveidu

veicinošu masu pasākumu skaits un intensitāte novada iedzīvotājiem

Nabadzība, sociālā atstumtība, vairākās ģimenēs vērojama sociālā spriedze, alkoholisms, vardarbība

Iespējas Draudi Iesaistīt vietējos iedzīvotājus savas teritorijas

attīstībā Pilnveidot izglītības procesa kvalitāti Sekmēt inovāciju pielietojumu visos

teritorijas attīstības procesos Investīciju ieplūšana novadā Darbīgi novada iedzīvotāji Veselības izglītības un veselības veicināšanas

pasākumu ieviešana Jaunu sociālo pakalpojumu attīstīšana Ropažu novada kā pievilcīgas dzīves veida

popularizēšana Izstrādāt projektus investīciju piesaistei Sekmēt uzņēmējdarbības attīstību

Mājokļu fonda stāvokļa pasliktināšanas Vides piesārņojuma riska pieaugums, Intelektuālā darbaspēka aizplūšana Sociālā atstumtība un sociālā spriedze

lauku cilvēkos Autoceļu kvalitātes pasliktināšanās Nespēja racionāli izmantot dabas resursu

potenciālu Kultūrvēsturisko vērtību bojāeja līdzekļu

trūkuma dēļ Jaunu funkciju deleģēšana pašvaldībām

bez finansējuma nodrošināšanas Lauksaimniecības zemju aizaugšana un

meliorācijas infrastruktūras degradēšanās

32

Kontrolēt dabas resursu racionālu izmantošanu

Attīstīt iekšējo ceļu tīklu un tiltu būvniecību, kā arī veloceliņu iekārtošanu

Attīstīt dabas un vēstures tūrismu Apzināt vietējās nozīmes arhitektūras

pieminekļus un noteikt aizsardzības statusu dabas pieminekļiem

Sekmēt kultūrvēstures pieminekļu atjaunošanu

Veicināt pašvaldības sadarbību ar nevalstiskām un reliģiskām organizācijām

Izveidot tirgus kaukumus novada apdzīvotajās vietās

Veicināt neizmantoto ražošanas ēku apsaimniekošanu

Vides kvalitātes pasliktināšanās VIA BALTICA transporta koridora

attīstība, ignorējot pašvaldības intereses

1.4. VIETĒJĀS RĪCĪBAS GRUPAS LĪDZDALĪBA TERITORIJAS ATTĪSTĪBĀ1.4.1. ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS NEPIECIEŠAMĪBAS PAMATOJUMS

VRG – biedrības “Ropažu partnerība” attīstības stratēģija ir virzīta uz vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanos, iedzīvotāju līdzdalības aktivizēšanu un vietējās dzīves telpas sakārtošanu. Katra vietējā iedzīvotāja nozīmīgākās vēlmes saistās ar labklājību, drošību sev un saviem tuvākajiem, ar veselību un nodrošinātām vecumdienām, ar tīru un sakārtotu vidi, ar iespēju izglītoties un piedalīties vietējās attīstības procesos.

Vietējās attīstības stratēģijas nepieciešamību pamato informācija un dati, kas iegūti veidojot vietējās attīstības stratēģiju un analizējot vietējo iedzīvotāju aptaujas rezultātus. Kā būtiskākās problēmas definētas:

pakalpojumu pieejamība un daudzveidība publiskā infrastruktūra, sabiedrisko aktivitāšu intensitāte un daudzveidība vietējās dzīves telpas pievilcība.

Šie virzieni noteica 2 prioritāšu stratēģijas īstenošanai: dzīves kvalitātes uzlabošana un attīstība vietējā teritorijā; vietējās sabiedrības līdzdalības, iniciatīvu un ieinteresētības teritorijas attīstībā

veicināšana.Īstenojot šīm prioritātēm pakārtotās rīcības, tiks panākti kvantitatīvi un kvalitatīvi

Partnerības darbības teritorijā: izveidoti jauni vai pilnveidoti esošie sociālie, komunālie, mūžizglītības, radošo

nozaru, veselības veicināšanas un ārstniecības pakalpojumi; saglabātas dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, labiekārtota publiski pieejama

apkārtējā vide; radīts infrastruktūras un aprīkojuma nodrošinājums daudzveidīgām sabiedriskām

aktivitātēm; veikta teritorijas labiekārtošana un infrastruktūras pilnveidošana; radīta vide un aprīkojums aktivitātēm jauniešiem, bērniem ar ģimenēm, cilvēkiem ar

īpašām vajadzībām;33

aktivizēti vietējie iedzīvotāji un viņu līdzdalība vietējās teritorijas attīstībā; attīstīta mājražošana – atbalstīta lauksaimniecības produktu ražošana un

pirmapstrāde arī mājas apstākļos; Realizējot rīcības, kas noteiktas vietējās attīstības stratēģijā tiks sasniegts arī kopējais

mērķis - iedzīvotāju dzīves kvalitātes pieaugums.

1.4.2. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS VĪZIJA

Apzinātas un izkoptas ainaviskās, kultūrvēsturiskās un dabas vērtības Novads ir sociāli un ekonomiski aktīva teritorija ar konkurētspējīgu kvalitatīvu dzīves vidi

visiem iedzīvotājiem Partnerības teritorijā ir nodrošināta kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība Izglītības, kultūras, atpūtas un sporta pasākumi pieejami dažāda vecuma un dažādu interešu

auditorijām Sakārtota, dažādota un attīstīta kultūras, sporta un atpūtas infrastruktūra Kultūras aktivitātes iesaistās visa vecuma iedzīvotāji, īpaši aktīvi ir jauniešu un bērnu pulciņi Dabas resursi ir sakopti un Ropažu novada iedzīvotājs labprāt atpūšas dabā Iedzīvotāji iesaistās dabas sakopšanā un aizsardzībā

Visās novada apdzīvotajās vietās ir pieejami pamatpakalpojumi

Augstāks iedzīvotāju vidējais izglītības līmenis, pieejamas daudzveidīgas mūžizglītības iespējas

Cilvēki ir aktīvi un radoši – viņi apzinās savu nozīmi reģiona attīstībā

Saglabāts tradicionālais kultūras, vēsturiskais, nemateriālais un dabas vides mantojums

Teritorijas iedzīvotāji apzinās sevi kā tradīciju pārmantotājus un glabātājus

Attīstīta teritorijas kultūras un sabiedriskā dzīve, tajā iesaistītas visas sociālās grupas

attīstīta mājražošana – atbalstīta lauksaimniecības produktu ražošana un pirmapstrāde arī mājas apstākļos;

1.4.3. PARTNERĪBAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS PRIORITĀTES UN RĪCĪBAS

Partnerības vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānā ir noteiktas divas galvenās prioritātes un deviņas rīcības, kuras veicamas, lai nodrošinātu stratēģijas mērķu sasniegšanu.

PRIORITĀTE RĪCĪBA

Rīcībai paredzētais finansējums

ELFLA Lauku

attīstības programmas ietvaros, %

Paredzamais finansējums

programmas EZF Rīcības

programmas ietvaros, %

(1.)Dzīves kvalitātes uzlabošana un attīstība vietējā teritorijā

(1.1.)Sociālās infrastruktūras objektu, lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespēju un objektu tīkla dažādošana, pilnveidošana, nostiprināšana un līdzsvarota attīstība

49.77 %

(1.2.)Publiskās infrastruktūras objektu sakārtošana un attīstība, publiskās infrastruktūras pieejamības uzlabošana

24.28 %

34

(1.3.)Vietējai sabiedrībai un dzīves telpai nozīmīgu objektu pieejamības un atpazīstamības veicināšana

25.94 %

(1.4.)Vietējai teritorijai raksturīgās dabas vides, ainavas un kultūrvēsturiskās vides mantojuma, tradīciju un objektu – vietējās dzīves telpas apzināšanas, saglabāšanas un sakārtošanas veicināšana

8.26 %

(1.5.)Esošo sociālo, publisko un sadzīves pakalpojumu dažādošana un pilnveidošana, jaunu pakalpojumu attīstība un to pieejamības uzlabošana

31.80 %

(3.1) Atbalsts lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu stādu iegāde, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogubalstu iegāde, uzstādīšana un stādījumu ierīkošana

4.93%

(3.2) Atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādei un pirmapstrādei mājas apstākļos 4.93%

(2.)Vietējās sabiedrības līdzdalības, iniciatīvu un ieinteresētības teritorijas attīstībā veicināšana

(2.1.)Atbalsts vietējās teritorijas iedzīvotāju aktivitātēm un iniciatīvām (sporta, kultūras, brīvā laika pavadīšanas, izklaides jomā).

40.38 %

(2.2.)Atbalsts vietējās teritorijas iedzīvotāju apmācības un izglītošanas, nodrošināšanai personiskai izaugsmei un jaunu iemaņu iegūšanai

9.70 %

Stratēģijas mērķi un prioritātes tiks īstenoti projektu veidā un tās īstenošanai tiek paredzēts finansējums no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF).

35

1.4.3.1. ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS PRIORITĀŠU STIPRO UN VĀJO PUŠU, IESPĒJU UN DRAUDU ANALĪZE

1. PRIORITĀTE – DZĪVES KVALITĀTES UZLABOŠANA UN ATTĪSTĪBA VIETĒJĀ TERITORIJĀ.

Biedrība „Ropažu partnerība” uzskata, ka cilvēkresursu attīstība ir viens no vissvarīgākajiem nosacījumiem līdzsvarotam dzīves kvalitātes pieaugumam. Iedzīvotāju zināšanas un prasmes ir galvenais virzītājspēks novada ekonomikas izaugsmei, jaunu tehnoloģiju attīstībai, veicina darba ražīgumu un efektivitāti, un veido saliedētu un aktīvu sabiedrību Ropažu novada teritorijā.

Prioritātes mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti un veicināt partnerības darbības teritorijas attīstību.

Stiprās puses Vājās puses Ropažu novads atrodas galvaspilsētas

ietekmes oreolā Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis Stipras, stabilas, attīstītas zemnieku

saimniecības Attīstīta kultūras dzīve, spēcīgi pašdarbības

kolektīvi Attīstīta kultūras un sporta infrastruktūra

Novadā nav ne jauniešu, ne ģimeņu centrs Jauniešiem trūkst brīvā laika pavadīšanas

iespējas Mazs pieprasījums pēc augsti kvalificēta

darbaspēka Nepietiekama transporta infrastruktūras

kvalitāte, slikts ceļu stāvoklis Nepietiekams sabiedriskā transporta tīkls,

nav kompleksas sadarbības sistēmas Ekonomiskā atkarība no Rīgas darba

devējiem Nevienmērīgi un nepietiekami attīstīta

tūrisma un rekreācijas infrastruktūra

Iespējas Draudi

unu darba vietu izveide Ropažu novadā augsti kvalificētam darbaspēkam

Aizpildīt brīvās nišas uzņēmējdarbībā Veicināt jaunu pakalpojumu izveidi,

atbalstīt inovācijas, uzlabot publisko infrastruktūru, un paaugstināt nodarbinātības līmeni

Brīvā laika pavadīšanas iespēju un darba vietu nodrošināšana novada jauniešiem

Jaunu pakalpojumu pieejamības nodrošināšana novada iedzīvotājiem

Izveidot aktīvās atpūtas laukumus apdzīvotās vietās

Aktīvāk izmantot internetu sabiedrības informēšanai, attīstīt novada mājas lapu

Labiekārtot parkus Izveidot bērnu rotaļu laukumus Izveidot tirgus laukumus Zaķumuižā un

Silakrogā Veicināt neizmantoto ražošanas ēku

apsaimniekošanu Sekmēt vēstures pieminekļu atjaunošanu

Tikai ar ģeogrāfisko novietojumu var būt nepietiekami, lai nodrošinātu stabilu teritorijas attīstību ilgtermiņā

Pasliktinoties ekonomiskai situācijai, zūd interese iedzīvotājiem iesaistīties attīstību un dzīves vides kvalitāti veicinošos pasākumos

Palielinoties sociālajam pesimismam un apātijai, zūd iedzīvotāju motivācija un interese iesaistīties LEADER tipa aktivitātēs, neveidojas vietējās iniciatīvas grupas

Pasliktinās iedzīvotāju pirktspēja, samazinās pieprasījums pēc pakalpojumiem, zūd ekonomiskais pamats pakalpojumu attīstība

36

2. prioritāte – Vietējās sabiedrības līdzdalības, iniciatīvu un ieinteresētības teritorijas attīstībā veicināšana .

Veicot darbu pie VRG biedrības “Ropažu partnerība” attīstības stratēģijas, nākas secināt, ka iedzīvotāji nejūtas pietiekami pārliecināti par saviem spēkiem ietekmēt attīstības un lēmumu pieņemšanas procesus, kas saistīti ar vietējo sabiedrību un pašvaldību. Iedzīvotāji atzīst, ka pašu aktivitāte lielā mērā ietekmē gan viņu dzīves uzlabošanos, gan kopējo attīstību. Taču viņu iniciatīva nav pietiekami liela, lai to veicinātu.

Vietējo iniciatīvu grupu attīstībai ir būtiski radīt labvēlīgus apstākļus to darbībai. Radot sakārtotas telpas un nodrošinot tehnisko aprīkojumu darbības nodrošināšanai, tiks veicināta iniciatīvu grupu aktivitāte. Attīstot sadarbības un pieredzes apmaiņas tiks iegūti labas prakses piemēri un ieviesti dzīvē Ropažu novadā.

Prioritātes mērķis ir attīstīt iedzīvotāju zināšanas un prasmes, attīstīt vietējo iniciatīvu grupu darbību, tādējādi veicinot sabiedrisko aktivitāti.

Stiprās puses Vājās puses Ropažu novadā attīstās NVO darbība, kas

iesaista arvien lielāku iedzīvotāju skaitu Pastāv aktīvi vietējo iedzīvotāju veidoti

pašdarbības kolektīvi, aktīva kultūras dzīve Ropažu novada pašvaldība atbalsta vietējo

iedzīvotāju iniciatīvas NVO iesaistās novada sociālekonomisko

problēmu risināšanā Labas sporta un sabiedrisko pasākumu

rīkošanas tradīcijas un pieredze Izglītotu cilvēkresursu pieejamība partnerības

darbības teritorijā

Vietējām NVO nav izstrādāta finanšu resursu piesaistes sistēma

Nepietiekama iedzīvotāju un sociālo partneru aktivitāte

Trūkst pulcēšanās vietu interešu grupām sociālās dzīves aktivizācijai nelielajās apdzīvotajās vietās

Iniciatīvu grupām trūkst tehniskā aprīkojuma darbības nodrošināšanai

Sabiedrība ir nepietiekami informēta par novada sabiedriskajām aktivitātēm

Daudzas sabiedrības aktīvās grupas ir bez juridiska statusa un darbojas izolēti

Nepietiekama nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju interešu grupu kapacitāte, zināšanas par finanšu piesaisti, materiālā bāze un savstarpējā sadarbība

Iedzīvotāju izglītības, prasmju un profesiju piedāvājuma neatbilstība darba tirgus kvalitatīvām un strukturālām prasībām

Iespējas Draudi

37

Uzņēmumu un iestāžu aktīva iesaistīšanās vietējo iniciatīvu grupu atbalstā

Vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju iesaistīšanās savas teritorijas attīstībā, iniciatīvu attīstīšana sabiedrībā

Atsevišķu valsts un pašvaldību funkciju nodošana nevalstiskajām organizācijām\

Atbalsts lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu stādu iegādei

Atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādei un pirmapstrādei mājas apstākļos

Iedzīvotāju nevēlēšanas iesaistīties sabiedriskās aktivitātes pasākumos un vietējo iniciatīvu grupu darbībā

Nepietiekama finanšu resursu esamība vietējo iniciatīvu grupu darbības nodrošināšanai

Neprasmīgi izvēlēti vietējo iniciatīvu grupu darbības mērķi un uzdevumi

Aktīvo cilvēku pārslodze un „izdegšana”

38

1.4.3.2. RĪCĪBU APRAKSTS

1.PRIORITĀTE – DZĪVES KVALITĀTES UZLABOŠANA UN ATTĪSTĪBA VIETĒJĀ TERITORIJĀ

5.1.aktivitāte Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošanu un attīstība

EZF 1.1.RĪCĪBA – SOCIĀLĀS INFRASTRUKTŪRAS OBJEKTU, LIETDERĪGAS BRĪVĀ LAIKA PAVADĪŠANAS IESPĒJU UN OBJEKTU TĪKLA DAŽĀDOŠANA, PILNVEIDOŠANA, NOSTIPRINĀŠANA UN LĪDZSVAROTA ATTĪSTĪBA

Finansējuma apjoms un avots: 49.77% no kopējā atbalsta apmēra VRG biedrības „Ropažu partnerība” vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai EZF Rīcības programmas atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam ietvaros (5.1 aktivitāte).

Ieviešanas laiks: no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim

Īstenošanas kārtas: Rīcība tiks izsludināta divās kārtās. 2013.gadā rīcība tiks izsludināta 4.kārtas ietvaros Maksimālais atbalsta apjoms (attiecināmo izmaksu summa) vienam projektam Ls 3000 Maksimālā atbalsta intensitāte (% no attiecināmajām izmaksām):

1. Vietējā pašvaldība vai biedrība un nodibinājums – līdz 90%2. Zemnieku vai zvejnieku saimniecība vai komersants – līdz 60%3. Atvasināta publiska persona (izņemot vietējo pašvaldību), kuras kompetencē ir zivju krājumu

atražošana – līdz 100%4. Biedrība vai nodibinājums, kurš vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ieguvis

sabiedriskā labuma statusu un kura projektā plānotās aktivitātes atbilst piešķirtajam sabiedriskā labuma darbības jomai – līdz 100%

Rīcības mērķis: nodrošināt jaunas saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, pilnveidojot, uzlabojot, dažādojot, papildinot un attīstot sociālās infrastruktūras, sporta, kultūras, lietderīgas brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu (centru) objektu tīklu.

Rīcības pamatojums:Rīcība pamatojama arī ar iedzīvotāju viedokļiem, kas izteikti veiktajā aptaujā:

Peldbaseins novadā, kas piemērots arī bērniem Slidotava ziemā un slēpošanas distances, ziemas sporta inventāra noma Ropažu novada

iedzīvotājiem Jauniešu centra darbības atjaunošana un jauniešu centra uzturēšana Vajag skeitparku, jo tas vajadzīgs, lai jaunieši ‘’bezmērķīgi neklaiņotu’’, un būtu, kur pavadīt brīvo

laiku Nūjotāju takas, veloceliņi ciemā un parkā Sporta laukums pirmsskolniekiem Sakārtotas un labiekārtotas peldvietas

Piedāvātais risinājums:Rīcības ietvaros tiks atbalstīti projekti, kas paredz šīs rīcības ietvaros atbalstāmajās teritorijās īstenot aktivitātes, kuru ieviešana veicinās SVID analīzē un iedzīvotāju aptaujā konstatētās darbības jomas un nodrošinās jaunas saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, pilnveidojot, uzlabojot, dažādojot, papildinot un attīstot sociālās infrastruktūras, sporta, kultūras, lietderīgas brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu objektu un infrastruktūras tīklu:

vietējas nozīmes brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija, sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai nepieciešamās infrastruktūras izveidošana.

39

Rīcības ietvaros paredzētās aktivitātes tiks īstenotas atbilstoši spēkā esošiem EZF Rīcības programmas atbalsta ieviešanu Latvijā regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Rīcības atbilstība nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem plānošanas dokumentiem: Ropažu novada* attīstības programma 2005 – 2012 un Ropažu novada teritorijas plānojums 2006-2018 (ar 2009. g. grozījumiem):

Reklamēt tradicionālos kultūras un sporta pasākumus, celt to kvalitāti Turpināt sporta laukumu izveidi un labiekārtošanas darbus Veicināt Kultūras centru izveidi Kākciemā, Tumšupē, Muceniekos un Silakrogā Organizēt regulārus izglītības, kultūras, atpūtas un sporta pasākumus dažāda vecuma un dažādu

interešu auditorijām

Rīgas rajona** teritorijas plānojums 2008 – 2020: Nodrošināt apdzīvotājas vietas iedzīvotajiem daudzveidīgas brīva laika pavadīšanas iespējas

dzīvesvietas tuvumā

Rīgas reģiona attīstības programma 2005 – 2011:1.mērķis – Augsta cilvēkresursu kvalitāte un attīstība

1.2. rīcības virziens – Veselības, sociālās, izglītības un kultūras infrastruktūras un pakalpojumu attīstība

1.2.1. Sekmēt veselības aprūpes kvalitātes paaugstināšanu un pieejamību1.2.2. Sekmēt sporta un atpūtas infrastruktūras pieejamību1.2.3. Sekmēt sociālo pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, daudzveidības paplašināšanu un pieejamību1.2.5. Sekmēt kultūras un kultūrziglītības infrastruktūras attīstību un pasākumu pieejamību

4.mērķis – Augstas kvalitātes dzīves vide4.2.1. Uzdevums – Atbalstīt mūsdienīgas publiskās telpas veidošanos

Nacionālais attīstības plāns 2007-2013:6. Prioritāte – Cilvēka Labklājības kāpums

6.3.4. Pasākums – Saprātīgi izmantota un saglabāta dabas vide.

Piezīmes:* - iepriekš – „Ropažu pagasta attīstības programma”** - Rīgas rajons kā administratīvi teritoriāla vienība beidzis pastāvēt 2009. g. 1. jūlijā, tomēr definētie teritorijas attīstības mērķi un prioritātes ir saistošas Partnerības vietējās attīstības stratēģijas kontekstā.

40

5.1.aktivitāte Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošanu un attīstība

EZF 1.2. RĪCĪBA – PUBLISKĀS INFRASTRUKTŪRAS OBJEKTU SAKĀRTOŠANA UN ATTĪSTĪBA, PUBLISKĀS INFRASTRUKTŪRAS PIEEJAMĪBAS UZLABOŠANA

Finansējuma apjoms un avots: 24,28% no kopējā atbalsta apmēra VRG biedrības „Ropažu partnerība” vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai EZF Rīcības programmas atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam ietvaros (5.1 aktivitāte).


Īstenošanas kārtas: Rīcība tiks izsludināta divās kārtās. 2013.gadā rīcība tiks izsludināta 4.kārtas ietvarosMaksimālais atbalsta apjoms (attiecināmo izmaksu summa) vienam projektam: Ls 2215.69 Maksimālā atbalsta intensitāte (% no attiecināmajām izmaksām):

1. Vietējā pašvaldība vai biedrība un nodibinājums – līdz 90%2. Zemnieku vai zvejnieku saimniecība vai komersants – līdz 60%3. Atvasināta publiska persona (izņemot vietējo pašvaldību), kuras kompetencē ir zivju krājumu

atražošana – līdz 100%4. Biedrība vai nodibinājums, kurš vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ieguvis

sabiedriskā labuma statusu un kura projektā plānotās aktivitātes atbilst piešķirtajam sabiedriskā labuma darbības jomai – līdz 100%

Rīcības mērķis: veicināt Partnerības darbības teritorijas labiekārtojuma līmeņa celšanos, sakārtojot, izbūvējot un attīstot publiskās infrastruktūras objektus, kā arī veicināt publiskās infrastruktūras objektu pieejamības uzlabojumus.


Sakopt Zaķumuižas parka dīķu kaskādi Izveidot Zaķumuižā dīķiem piegulošajā mežā – atpūtas parku Uzlabot ceļa kvalitāti posmā Ropaži – Tumšupe Parka labiekārtošana – celiņi, soliņi, atkritumu urnas, bērnu laukumiņš Pie daudzdzīvokļu mājām bērnu rotaļu laukumu estētiska uzturēšana Ap kapsētu ierīkot žogu Ropažu parka labiekārtošana, sakopšana un regulāra uzturēšana Gulošo policistu izveide Ropažu centrā Jaunas gājēju pārejas un brīdinošas zīmes pie veikala AIBE Velosipēdu novietošanas statīvs pie Ropažu vidusskolas Soliņi Ropažu novada centrā, parkā un pie Kultūras un izglītības centra Gājēju celiņa izveide no Ropažu centra uz Sociālās aprūpes centru Ropažu parka dīķu sakopšana un laivu, katamarānu īres iespēja Paraboliskā spoguļa uzlikšana pie Ropažu Mūzikas un Mākslas skolas Novadā ieviest atkritumu šķirošanu Nepieciešama sabiedriskā tualete Uzņēmumu teritoriju un tām pieguļošās teritorijas sakopšana

Piedāvātais risinājums:Rīcības ietvaros īstenot tādus projektus, kas nodrošinās teritorijas SVID analīzē identificēto

teritorijas sakoptības un labiekārtotības līmeņa celšanos un izlīdzināšanos, kā arī publiski izmantojamās infrastruktūras (ceļi, krustojumi, satiksmes zonas, intensīvas iedzīvotāju pulcēšanās vietu pie sabiedriskās infrastruktūras un pakalpojumu objektiem u.c.) drošības un labiekārtotības līmeņa paaugstināšanu un

41

izlīdzināšanu dažādu teritorijas ģeogrāfisko vietu starpā. Rīcības ietvaros tiks atbalstīti projekti, kas paredz šīs rīcības sekojošas aktivitātes:

pašvaldību ceļu būvniecība vai rekonstrukcija; teritorijas labiekārtošana.



Organizēt bērnu laukumu izveidošanu un uzturēšanu Nodrošināt ciematos kvalitatīvu apgaismojumu, Ropažu ciematā veikt labiekārtošanas darbus Sakārtot Ropažu pagasta ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmu, nodrošinot no kopējā

pakalpojuma apjoma 80% atbilstību normatīvajiem rādītājiem. Piesaistīt investīcijas, izstrādājot mērķtiecīgu stratēģiju investoru piesaistē Uzturēt un saglabāt esošo infrastruktūru. Nodrošināt drošu un ērtu transporta kustību, pieejamību

objektiem un mobilitāti starp pagasta apdzīvotām vietām un apkartējām teritorijām. Veikt “melnā” ceļa seguma atjaunošanu, pirmām kārtām sakārtojot ceļus uz lielākajām

apdzīvotajām vietām un tūrisma objektiem. Ik gadu atjaunot 1km ceļa melno segumu un 2km grants segumu, izveidot 0,5km jaunu melno seguma

un 0,5km grants seguma pašvaldības ielām un ceļiem, nobruģēt 0,5km gājēju celiņu ciemos.

Rīgas rajona** teritorijas plānojums 2008-2020: Nodrošināt līdzvērtīgus dzīves apstākļus, labu sasniedzamību un komunikāciju iespējas visos

apdzīvojuma centros Nodrošināt rajona apdzīvotājas vietas - pilsētas un ciemos, pievilcīgu vidi gan iedzīvotajiem, gan

investoriem, mazināt telpiskas un dzīves līmeņa atšķirības Veicināt esošo apdzīvojuma centru - pilsētu un ciemu attīstību un dzīvotspēju,koncentrēt tur

ekonomiskas aktivitātes, veidot kvalitatīvus mājokļus un pakalpojumus Maksimāli efektīvi izmantojot teritoriju un resursus Veicināt ārpus apdzīvotajam vietām esošo, izkliedētas dzīvojamas apbūves teritoriju dzīvotspējas

paaugstināšanu, uzlabot pieeju pakalpojumiem, inženierkomunikācijām, sabiedriskajam transportam

Rīgas reģiona attīstības programma 2005 – 2011:1.mērķis – Augsta cilvēkresursu kvalitāte un attīstība

1.2. rīcības virziens – Veselības, sociālās, izglītības un kultūras infrastruktūras un pakalpojumu attīstība

1.2.1. Sekmēt veselības aprūpes kvalitātes paaugstināšanu un pieejamību1.2.2. Sekmēt sporta un atpūtas infrastruktūras pieejamību1.2.3. Sekmēt sociālo pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, daudzveidības paplašināšanu un pieejamību1.2.5. Sekmēt kultūras un kultūrziglītības infrastruktūras attīstību un pasākumu pieejamību

4. Mērķis – Augstas kvalitātes dzīves vide4.2.1. Uzdevums – Atbalstīt mūsdienīgas publiskās telpas veidošanos


5.2.aktivitāte Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītās maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība

42

EZF 1.3. RĪCĪBA – VIETĒJAI SABIEDRĪBAI UN DZĪVES TELPAI NOZĪMĪGU OBJEKTU PIEEJAMĪBAS UN ATPAZĪSTAMĪBAS VEICINĀŠANA

Finansējuma apjoms un avots: 25.94% no kopējā atbalsta apmēra VRG biedrības „Ropažu partnerība” vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai EZF Rīcības programmas atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam ietvaros (5.2.aktivitāte).


Īstenošanas kārtas: Rīcība tiks izsludināta trijās kārtās. 2013.gadā rīcība tiks izsludināta 4.kārtas ietvarosMaksimālais atbalsta apjoms (attiecināmo izmaksu summa) vienam projektam: Ls 5000 Maksimālā atbalsta intensitāte (% no attiecināmajām izmaksām):

1. Biedrība un nodibinājums – līdz 90%2. Komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība– līdz 60%

Ar tūrismu saistītas infrastruktūras vai pakalpojumu attīstībai – zemnieku vai zvejnieku saimniecība vai komersants, kurš ir tūrisma pakalpojumu sniedzējs un kura izvērsts pakalpojumu apraksts ir ietverts tūrisma bukletā vai mājaslapā internetā, ko izveido ar tūrisma jomas popularizēšanu saistīta institūcija.

3. Atvasināta publiska persona (izņemot vietējo pašvaldību), kuras kompetencē ir zivju krājumu atražošana – līdz 100%

4. Biedrība vai nodibinājums, kurš vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ieguvis sabiedriskā labuma statusu un kura projektā plānotās aktivitātes atbilst piešķirtajam sabiedriskā labuma darbības jomai – līdz 100%

Rīcības mērķis: veicināt un atbalstīt vietējai sabiedrībai un dzīves telpai nozīmīgu objektu , kas ir saistīti ar zivsaimniecību (kultūrvēsturisko vietu, piemiņas vietu, pieminekļu un istabu, ekspozīciju, mazo vēsturisko arhitektonisko elementu u.c. objektu) atjaunošanu, sakopšanu (izveidojot atbalstošo infrastruktūru), pieejamību tūrisma plūsmu kontekstā, kā arī veicināt to pieejamību (t. sk. personām ar kustību traucējumiem) un atpazīstamību.


Ceļu norādes par ielām, objektiem, estrādi, utt. Ropažos un Zaķumuižā Veloceliņa izbūve Atjaunot nodegušās Zaķumuižas muižas ēkas Attīstīt laivošanas iespējas novadā pa L. Juglu Iekārtot ūdenstūristiem paredzētas atpūtas vietas pie upes Izveidot velosipēdu nomu, ierīkot velomaršrutu novadā

Piedāvātais risinājums:Veicināt un aktivizēt iniciatīvas, kas paredz vietējai dzīves telpai un nozīmīgu objektu un iezīmju pieejamības un atpazīstamības kāpumu, kā arī to pievilcības indeksa paaugstināšanos. Rīcības ietvaros tiks atbalstīti projekti, kas ir saistīti ar zivsaimniecību, kas paredz šīs rīcības sekojošas aktivitātes:

tūrisma pakalpojumu dažādošana, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu un veidojot maza mēroga infrastruktūru jauniem tūrisma objektiem vai rekonstruējot un uzlabojot jau esošos objektus un papildinot to izmantojumu ar jaunu pakalpojumu piedāvājumu;

vides aizsardzības investīcijas tūrisma objektā; tūrisma objektu pieejamības nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem

43



Veikt intensīvi apmeklētu atpūtas vietu labiekārtošanu, lai samazinātu antropogēno slodzi uz dabas vidi,

Veidot velosipēdu celiņus Mucenieki-Silakrogs Zaķumuiža- Ropaži. Izveidot Saules kalnu Zaķumuižā kā aizsargājamās dabas teritorijas Popularizēt tādas interesantas vietas kā Kangaru kalni un ezers Attīstīt tūrisma un atpūtas infrastruktūru Izveidot Dabas takas un iekļaut tajās būtiskākos kultūras un vēstures pieminekļus, ievērojamākās,

interesantākās vietas Izgatavot un izvietot vienotas informatīvās norādes

Rīgas rajona** teritorijas plānojums 2008-2020: Nodrošināt dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, saglabāt un uzturēt

visas vēsturiski, estētiski un ekoloģiski nozīmīgas kultūrainavas Nodrošināt atvērtajā telpā publiski pieejamas teritorijas iedzīvotāju rekreācijai pie ūdeņiem, uzlabot

vides kvalitāti atpūtas zonās

Rīgas reģiona attīstības programma 2005 – 2011: 4. Mērķis – Augstas kvalitātes dzīves vide

4.2.1. Uzdevums – Atbalstīt mūsdienīgas publiskās telpas veidošanos


6.3.4. Pasākums – Saprātīgi izmantota un saglabāta dabas vide.


6.2.aktivitāte: Sabiedrisko aktivitāšu dažādošana vietējiem iedzīvotājiem.

ELFLA 1.4. RĪCĪBA – VIETĒJAI TERITORIJAI RAKSTURĪGĀS DABAS VIDES, AINAVAS UN KULTŪRVĒSTURISKĀS VIDES MANTOJUMA, TRADĪCIJU UN OBJEKTU – VIETĒJĀS DZĪVES TELPAS APZINĀŠANAS, SAGLABĀŠANAS UN SAKĀRTOŠANAS VEICINĀŠANA

Finansējuma apjoms un avots: 8.26% no kopējā atbalsta apmēra VRG biedrības „Ropažu partnerība” vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai ELFLA Lauku attīstības programmas atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam ietvaros (413. 6.2.aktivitāte).

Ieviešanas laiks: no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim44

Īstenošanas kārtas Rīcība tika izsludināta 1.kārtā, 3.kārtā un 4.kārtā2013.gadā rīcība izsludināta netiks, jo pieejamais finansējums rīcībā jau ir apgūts.Maksimālā atbalsta intensitāte (% no attiecināmajām izmaksām):

1. Biedrībām, nodibinājumiem un vietējai pašvaldībai – līdz 90%2. Biedrībām vai nodibinājumiem, kas vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ieguvis

sabiedriskā labuma organizācijas statusu, ja projektā plānotās aktivitātes atbilst piešķirtā sabiedriskā labuma darbības jomai – līdz 100%

3. Citām juridiskām un fiziskām personām, arī biedrībām un nodibinājumiem, ja projektā plānotās aktivitātes ir saistītas ar cita saimnieciskā darbības veicēja darbības attīstību vai dažādošanu un veicina to – līdz 60%

Rīcības mērķis: veicināt vietējo iedzīvotāju, NVO, vietējo iniciatīvas grupu iesaistīšanos vietējai teritorijai raksturīgās dzīves vides attīstībā, vietējās identitātes saglabāšanā, attīstīšanā un popularizēšanā lokālajā līmenī, sekmējot kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju apzināšanu, kopšanu un saglabāšanu.


Vēsturiskā mantojuma saglabāšana Turpināt pilsdrupu sakopšanas darbus Izveidot Ropažu novada muzeju Biežāk rīkot talkas, savākt miskasti gar ceļa malām

Piedāvātais risinājums:Aktivizēt vietējās sabiedrības, iedzīvotāju un interešu kopu iesaisti vietēja rakstura, lokālu un telpiski

identificējamu praktisku un pārskatāmu izaicinājumu risināšanā, iesaistoties ar praktisku darbu, iegūtā rezultāta uzturēšanu, saglabāšanu un monitoringu caur aktīvas un nepastarpinātas līdzdalības pieeju.

Rīcības ietvaros paredzētās aktivitātes tiks īstenotas atbilstoši spēkā esošiem ELFLA Lauku attīstības programmas atbalsta ieviešanu Latvijā regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Rīcības ietvaros tiks atbalstīti projekti, kas paredz šīs rīcības sekojošas aktivitātes: atbalsts vietējo tradīciju apzināšanai, saglabāšanai un kopšanai; atbalsts novadpētniecības un kultūras mantojuma apzināšanai un saglabāšanai; aktivitātes, kas vērstas uz vietējai dzīves telpai raksturīgās dabas vides, ainavas, apdzīvojuma

modeļa, kultūrvēsturiskā mantojuma (t.sk. nemateriālā) apzināšanas, sakārtošanas un saglabāšanas iniciēšanu un nodrošināšanu lokālā līmenī.


Sekmēt kultūras un vēsturisko pieminekļu atjaunošanu un saglabāšanu. Apzināt un izkopt ainaviskās un dabas vērtības, apzināt un veicināt vēstures objektu atjaunošanu,

aizsargāt kultūras vērtības Vietējās nozīmes kultūras pieminekļu saraksta izveidošana Veicināt iedzīvotāju līdzdalību vides jautājumu risināšanā Izveidot un iedzīvināt pagastā izglītojošu un kultūras programmu „Vides saudzējoša programma”

Rīgas rajona** teritorijas plānojums 2008-2020: Nodrošināt dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, saglabāt un uzturēt

visas vēsturiski, estētiski un ekoloģiski nozīmīgas kultūrainavas Nodrošināt atvērtajā telpā publiski pieejamas teritorijas iedzīvotāju rekreācijai pie ūdeņiem

Veicināt integrētu stratēģiju un rīcības plānu izstrādi dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai un saglabāšanai, izmantot to kā attīstības potenciālu videi draudzīga tūrisma attīstībai

45

Rīgas reģiona attīstības programma 2005 – 2011:4. Mērķis – Augstas kvalitātes dzīves vide

4.2.1. Uzdevums – Atbalstīt mūsdienīgas publiskās telpas veidošanos


6.3.4. Pasākums – Saprātīgi izmantota un saglabāta dabas vide


46

6.1.aktivitāte Pakalpojumu pieejamība, kvalitāte un sasniedzamība iedzīvotājiem

ELFLA 1.5. RĪCĪBA – ESOŠO SOCIĀLO, PUBLISKO UN SADZĪVES PAKALPOJUMU DAŽĀDOŠANA UN PILNVEIDOŠANA, JAUNU PAKALPOJUMU ATTĪSTĪBA UN TO PIEEJAMĪBAS UZLABOŠANA

Finansējuma apjoms un avots: 31.80% no kopējā atbalsta apmēra VRG biedrības „Ropažu partnerība” vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai ELFLA Lauku attīstības programmas atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam ietvaros (413. 6.1.aktivitāte). Ieviešanas laiks: no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim

Īstenošanas kārtas: Rīcība tika izsludināta 2.kārtā, 3.kārtā un 4.kārtā. 2013.gadā rīcība tiks izsludināta 7.kārtas ietvaros.

Maksimālais atbalsta apjoms (attiecināmo izmaksu summa) vienam projektam: Ls 10 000 Maksimālāp atbalsta intensitāte (% no attiecināmajām izmaksām):




Rīcības mērķis: nodrošināt daudzveidīgu un kvalitatīvu sociālo, publisko un sadzīves pakalpojumu pieejamību, iespējami tuvu dzīves vietai, kā arī mazināt pakalpojumu pieejamības nodrošinājuma atšķirības starp dažādām Partnerības darbības teritorijas daļām.


Pilnveidot tirgus laukumu un aicināt lauksaimniecības produkcijas ražotājus vietējos uz tirdzniecību Sadzīves tehnikas noma Pirts – veselības uzlabošana, profilakse Novada iedzīvotājiem iespēja izmantot internetu par brīvu Sadzīves tehnikas un pļāvēju u.c. tehnikas noma Vairāk sadzīves pakalpojumus mazajos ciemos – frizieri, aptiekas u.c. Pilnveidot dalīto atkritumu savākšanas punktus

Piedāvātais risinājums:Atbalstīt un realizēt projektus, kuru rezultāts tieši veicinās pakalpojumu pieejamību, daudzveidību

un izkliedi vietējās teritorijas dzīves telpā, kā arī kopējā pakalpojumu klāsta pieaugumu. Rīcības ietvaros paredzētās aktivitātes tiks īstenotas atbilstoši spēkā esošiem ELFLA Lauku attīstības programmas atbalsta ieviešanu Latvijā regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Rīcības ietvaros tiks atbalstīti projekti, kas paredz šīs rīcības sekojošas aktivitātes: esošo sociālo, publisko un sadzīves pakalpojumu attīstība, esošo pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana un daudzveidības palielināšana jaunu pakalpojumu izveidošana.


47

Nodrošināt daudzveidīgus sociālos pakalpojumus, efektīvas un kvalitatīvasprimārās medicīniskās palīdzības pieejamu Ropažos, Zaķumuižā un Silakrogā. Veidot optimālu teritorijas pārvaldi un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanuiedzīvotājiem, nodrošināt pašvaldības un sabiedrības sadarbību

Rīgas rajona** teritorijas plānojums 2008-2020: Veicināt esošo apdzīvojuma centru - pilsētu un ciemu attīstību un dzīvotspēju,koncentrēt tur ekonomiskas aktivitātes, veidot kvalitatīvus mājokļus un pakalpojumus,maksimāli efektīvi izmantojot teritoriju un resursus Veicināt ārpus apdzīvotajam vietām esošo, izkliedētas dzīvojamas apbūves teritorijudzīvotspējas paaugstināšanu, uzlabot pieeju pakalpojumiem, inženierkomunikācijām,sabiedriskajam transportam. Uzlabot lauku apdzīvoto vietu dzīvotspēju, attīstīt mazos lauku centrus kā ekonomiskas,sociālas un kultūras dzīves atbalsta punktu, veidot un dažādot pakalpojumus

Rīgas reģiona attīstības programma 2005 – 2011:4. Mērķis – Augstas kvalitātes dzīves vide

1. Mērķis – Augsta cilvēkresursu kvalitāte un attīstība1.2. rīcības virziens - Veselības, sociālās, izglītības un kultūras infrastruktūras un pakalpojumu attīstība

1.2.1. Sekmēt veselības aprūpes kvalitātes paaugstināšanu un pieejamību1.2.3. Sekmēt sociālo pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, daudzveidības paplašināšanu un pieejamību1.2.4. Sekmēt izglītības kvalitātes paaugstināšanu1.2.5. Sekmēt kultūras un kultūrziglītības infrastruktūras attīstību un pasākumu pieejamību


3.aktivitāte Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā”

ELFLA 3.1. Rīcība – Atbalsts lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu stādu iegāde, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegāde, uzstādīšana un stādījumu ierīkošana

Finansējuma apjoms un avots: 4.93% no kopējā atbalsta apmēra VRG biedrības „Ropažu partnerība” vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai ELFLA Lauku attīstības programmas atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam ietvaros (3.1.aktivitāte). Ieviešanas laiks: no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim Īstenošanas kārtas: 1.īstenošanas kārta 2012.gads. 2013.gadā rīcība tiks izsludināta 6.kārtas ietvaros

Maksimālais atbalsta apjoms (attiecināmo izmaksu summa) vienam projektam: Ls 3 000 Maksimālā atbalsta intensitāte (% no attiecināmajām izmaksām):

juridiskas un fiziskas personas, kas reģistrētas PVD (mājražotāji) – 40% līdz 60% atbalsta intensitāti palielina par 10% fiziskai personai, kas projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir

jaunāka par 40 gadiem vai juridiskai personai, ja tās dalībnieks, kam saimniecībā pieder vairāk nekā 51 procents pamatkapitāla daļu, projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir jaunāks par 40 gadiem.

48

atbalsta pretendentam, kas investīcijas iegulda normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku attīstībai, vides un lauku ainavas uzlabošanai noteiktajos mazāk labvēlīgajos apvidos, atbalsta intensitāti palielina par: 1) 10 procentiem, ja pēc projekta pabeigšanas lauksaimniecības produktu ražošanas būve atrodas mazāk labvēlīgā apvidū; 2) pieciem procentiem, ja mazāk labvēlīgā apvidū atrodas vismaz 50 procentu minētā atbalsta pretendenta pēdējās vienotajam platību maksājumam deklarētās platības, kā arī saimniecībā esošās segtās platības vai dzīvnieku novietnes, kurās turēto lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanai nav nepieciešama lauksaimniecībā izmantojamā zeme.

Projektus varēs iesniegt juridiskas un fiziskas personas, kas reģistrētas PVD un ražo (vai plāno izveidot saimniecību, lai uzsāktu ražošanu) produktus, izņemot zivsaimniecības produktus, un audzē tādus dzīvniekus, uz kuriem neattiecas Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums. Atbalsta pretendents nedrīkst būt saņēmis atbalstu Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumā „Lauku saimniecību modernizācija”Rīcības mērķis: veicināt lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos, radot pievienoto vērtību lauksaimniecības produktiem, tādejādi veicinot mājražošanas attīstību un konkurētspēju, kā arī lauksaimniecības produktu ražošanu un pirmapstrādi, kā arī ilggadīgos augļkopības kultūraugus biedrības „Ropažu partnerība” darbības teritorijā.

Rīcības pamatojums: Rīcība paredzēta lauksaimniecības produktu ražošanas un pirmapstrādes, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu attīstīšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidei un materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai Ropažu novada teritorijā. Tās ietvaros jāpalielinās lauksaimniecības infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes nodrošinājuma līmenim, jāattīstās lauksaimniecības uzņēmumu saimnieciskajai darbībai un konkurētspējai.

Piedāvātie risinājumi: ─ iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmapstrādei, ieskaitot pašu saražotās produkcijas iepakošanai, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu iegāde, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegāde, uzstādīšana un stādījumu ierīkošana

3.aktivitāte Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā”

ELFLA 3.2.Rīcība – Atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādei un pirmapstrādei mājas apstākļos

Finansējuma apjoms un avots: 4.93% no kopējā atbalsta apmēra VRG biedrības „Ropažu partnerība” vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai ELFLA Lauku attīstības programmas atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam ietvaros (3.2.aktivitāte).

Ieviešanas laiks: no 2012.gada 1. janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim. Īstenošanas kārtas: 1.īstenošanas kārta 2012.gads. 2013.gadā rīcība tiks izsludināta 6.kārtas ietvaros Maksimālais atbalsta apjoms (attiecināmo izmaksu summa) vienam projektam: Ls 3 000 Maksimālā atbalsta intensitāte (% no attiecināmajām izmaksām):1) juridiska persona, kura ir PVD reģistrēts pārtikas uzņēmums, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos un kuras iegūtais gala produkts ir minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, ja šī persona projektu realizē vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā – līdz 50%

49

2) juridiska persona, kura plāno nodarboties ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos, lai iegūtu gala produktu, kas minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, ja šī persona projektu realizē vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā – līdz 50%3) fiziskām personām – fiziskas personas, kas reģistrētas PVD (mājražotāji) – 50%Projektus varēs iesniegt fiziskas un juridiskas personas (mājražotāji), kas reģistrējušās PVD, nodarbojas (vai plāno nodarboties ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos, lai iegūtu gala produktu) ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos.Atbalsta pretendents nedrīkst būt saņēmis atbalstu Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumā „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”, Rīcības mērķis: veicināt lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos, radot pievienoto vērtību lauksaimniecības produktiem, tādejādi veicinot mājražošanas attīstību un konkurētspēju, kā arī lauksaimniecības produktu ražošanu un pirmapstrādi, kā arī ilggadīgos augļkopības kultūraugus biedrības „Ropažu partnerība” darbības teritorijā.

Rīcības pamatojums: rīcība paredzēta lauksaimniecības produktu pārstrādes un pirmapstrādes attīstīšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidei un materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai Ropažu novada teritorijā. Tās ietvaros jāpalielinās lauksaimniecības infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes nodrošinājuma līmenim, lauksaimniecības produktu pārstrādei mājas apstākļos, pievienojot lauksaimniecības produktiem pievienoto vērtību.

Piedāvātie risinājumi: ─ infrastruktūras izveide lauksaimniecības produktu pārstrādei un pirmapstrādei mājas apstākļos, tai skaitā pašu saražotās produkcijas iepakošanai. (“pārstrāde” ir jebkura darbība, tostarp karsēšana, kūpināšana, konservēšana, nogatavināšana, žāvēšana, marinēšana, ekstrakcija, ekstrūzija vai vairāki šie procesi kopā, kas būtiski izmaina sākotnējo produktu) iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide lauksaimniecības produktu pārstrādei un pirmapstrādei mājas apstākļos, ieskaitot pašu saražotās produkcijas iepakošanai.

2. PRIORITĀTE –VIETĒJĀS SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBAS, INICIATĪVU UN IEINTERESĒTĪBAS TERITORIJAS ATTĪSTĪBĀ VEICINĀŠANA 6.2.aktivitāte: Sabiedrisko aktivitāšu dažādošana vietējiem iedzīvotājiem

2.1. RĪCĪBA – ATBALSTS VIETĒJĀS TERITORIJAS IEDZĪVOTĀJU AKTIVITĀTĒM UN INICIATĪVĀM (SPORTA, KULTŪRAS, BRĪVĀ LAIKA PAVADĪŠANAS, IZKLAIDES JOMĀ).


Ieviešanas laiks: no 2010. gada 1.janvāra līdz 2013. gada 31.decembrim

Īstenošanas kārtas: Rīcība tika izsludināta 1.kārtā, 3.kārtā un 4.kārtā. 2013.gadā rīcība tiks izlsudināta 7.kārtas ietvaros.Maksimālais atbalsta apjoms (attiecināmo izmaksu summa) vienam projektam: Ls 5 000 Maksimālā atbalsta intensitāte (% no attiecināmajām izmaksām):



50


Rīcības mērķis: veicināt un atbalstīt vietējo iedzīvotāju iniciatīvas, sekmēt iedzīvotāju neformālo grupu darbību, atbalstīt tām nepieciešamās infrastruktūras izveidi un nepieciešamā aprīkojuma iegādi darbības mērķu sasniegšanai. Veicināt vietējo iedzīvotāju aktivitāti un līdzdalību teritorijas attīstībā, kultūras un sporta dzīvē.


Radīt cilvēkos interesi un motivāciju darīt pašiem, nevis darīt viņu vietā Mudināt vecākus būt aktīvākiem sava bērna dzīves kvalitātes uzlabošanā Pašvaldībai finansiāli atbalstīt vietējās aktīvās NVO Jauniešu nodarbinātības problēmas brīvajā laikā

Piedāvātais risinājums:Īstenot iniciatīvas un projektus, kuru praktiskais ieguvums sniegs atbalstu vietējo iedzīvotāju

iniciatīvām, nodrošinot nepieciešamo atbalstu idejām un to realizācijai, vietās, veidos formās un izpausmēs kas līdz šim, saskaņā ar SVID analīzi, nav bijuši pieejami. Rīcības ietvaros paredzētās aktivitātes tiks īstenotas atbilstoši spēkā esošiem ELFLA Lauku attīstības programmas atbalsta ieviešanu Latvijā regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Rīcības ietvaros tiks atbalstīti projekti, kas paredz šīs rīcības sekojošas aktivitātes:Atbalsts vietējo iedzīvotāju sporta, kultūras, brīvā laika un tā pavadīšanas, izklaides aktivitātēm, telpu ierīkošanai, aprīkojuma, inventāra iegādei un pilnveidošanai..


Veicināt labvēlīgu vidi nevalstisko organizāciju darbībai, sadarbībai arreliģiskām organizācijām. Informēt sabiedrību par nevalstisko organizāciju darbībasiespējām. Uzlabot un pilnveidot saikni starp iedzīvotājiem un pašvaldību. Veicināt iedzīvotāju piesaisti kultūras pasākumiem ar interešu grupustarpniecību. Organizēt regulārus izglītības, kultūras, atpūtas un sporta pasākumusdažāda vecuma un dažādu interešu auditorijām.

Rīgas rajona** teritorijas plānojums 2008-2020: Nodrošināt apdzīvotajās vietas iedzīvotājiem daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas

dzīvesvietas tuvumā

Rīgas reģiona attīstības programma 2005 – 2011:1.Mērķis – augsta cilvēkresursu kvalitāte un attīstība

1.4.Rīcības virziens – Nodarbinātībai labvēlīgu priekšnosacījumu radīšana1.4.2. Uzdevums – Sekmēt mūžizglītības kvalitātes un pieejamības nodrošināšanu.

1.5. Rīcības virziens – Informācijas sabiedrības veidošana1.5.1. Uzdevums – Sekmēt informācijas sabiedrības attīstību.

1.6. Rīcības uzdevums – Pilsoniska sabiedrības veidošana1.6.1. Uzdevums – Sekmēt iedzīvotāju sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām.16.2. Uzdevums – Sekmēt nevalstisko organizāciju darbību reģionā.

51

Nacionālais attīstības plāns 2007-2013: 1.Priotitāte – Izglītots un radošs cilvēks

1.3. Pasākums – Mūžizglītība cilvēka radošā potenciāla un dzīves kvalitātes izaugsmei


6.2.aktivitāte: Sabiedrisko aktivitāšu dažādošana vietējiem iedzīvotājiem

2.2. RĪCĪBA - ATBALSTS VIETĒJĀS TERITORIJAS IEDZĪVOTĀJU APMĀCĪBAS UN IZGLĪTOŠANAS NODROŠINĀŠANAI PERSONISKAI IZAUGSMEI UN JAUNU IEMAŅU IEGŪŠANAI


Ieviešanas laiks: no 2010.gada 1. janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.

Īstenošanas kārtas: Rīcība tika izsludināta 2.kārtā, 3.kārtā un 4.kārtā. 2013.gadā rīcība izsludināta netiks, jo pieejamais finansējums rīcībā jau ir apgūts.

Maksimālā atbalsta intensitāte (% no attiecināmajām izmaksām):1. Biedrībām, nodibinājumiem un vietējai pašvaldībai – līdz 90%2. Biedrībām vai nodibinājumiem, kas vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ieguvis



Rīcības mērķis: veicināt vietējo iedzīvotāju izglītošanu, personisko izaugsmi, jaunu prasmju apgūšanu.


Radīt cilvēkos interesi un motivāciju darīt pašiem, nevis darīt viņu vietā Interešu izglītība pirmsskolniekiem, sporta nodarbības pirmsskolniekiem Iedzīvotāju izglītošana (projektu rakstīšana, svešvalodas, datorprasmes, interneta apguve, u.c.) Novada iedzīvotāju tālākizglītība, mūžizglītība Vairāk piestrādāt pie cilvēku izglītošanas komunālo tēriņu aprēķināšanā.

Piedāvātais risinājums:Realizēt projektus, kuru rezultātā tiks nodrošināts atbalsts un informācija par pieejamām iedzīvotāju izglītošanās iespējām, apmācībām un personiskās izaugsmes nodrošināšanai veicamajām aktivitātēm. Visas teritorijas kontekstā nodrošināt mobilizējošu efektu un stimulus vietējo iedzīvotāju orientēšanai un aktivizēšanai uz zināšanām, prasmēm un iespēju izmantošanu vērstas sabiedrības veidošanā. Rīcības ietvaros paredzētās aktivitātes tiks īstenotas atbilstoši spēkā esošiem ELFLA Lauku attīstības programmas atbalsta ieviešanu Latvijā regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Rīcības ietvaros tiks atbalstīti projekti, kas paredz šīs rīcības sekojošas aktivitātes:

52

Atbalsts tematisko nometņu, apmācību, semināru, praktiska rakstura konsultāciju nodrošināšanai teritorijas iedzīvotājiem mūžizglītības ietvaros, atbalsts interešu izglītības attīstības un daudzveidības veicināšanai (Piemēram – atbalsts keramikas, riteņbraukšanas, kartingu, lidmodeļu, datortehnikas, radiotehnikas, žurnālistikas, foto un līdzīgu pulciņu izveidei, atjaunošanai un attīstībai).

Rīcības atbilstība nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem plānošanas dokumentiem:

Ropažu novada* attīstības programma 2005 – 2012 un Ropažu novada teritorijas plānojums 2006-2018 (ar 2009. g. grozījumiem):

Izstrādāt vienotu izglītības ilglaicīgas attīstības koncepciju, ietverot tajā visas izglītības grupas, sākot no pirmskolas izglītības līdz pieaugušo izglītībai

Nodrošināt bērnu vispusīgas attīstības un izglītības iespējas, mūsdienu prasībām atbilstošās izglītības iestādēs iespējami tuvāk dzīves vietai.

Sekmēt jauniešu un pieaugušo interešu izglītību Veicināt iedzīvotāju piesaisti kultūras pasākumiem ar interešu grupu starpniecību Organizēt regulārus izglītības, kultūras, atpūtas un sporta pasākumus dažāda vecuma un dažādu

interešu auditorijām Veicināt darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanu, popularizēt pašizglītības iegūšanas un

kvalifikācijas celšanas iespējas, veicināt iedzīvotāju pašnodarbinātību, biznesa ideju īstenošanu.

Rīgas reģiona attīstības programma 2005 – 2011:1.Mērķis – augsta cilvēkresursu kvalitāte un attīstība

1.4.Rīcības virziens – Nodarbinātībai labvēlīgu priekšnosacījumu radīšana1.4.2. Uzdevums – Sekmēt mūžizglītības kvalitātes un pieejamības nodrošināšanu.

1.5. Rīcības virziens – Informācijas sabiedrības veidošana1.5.1. Uzdevums – Sekmēt informācijas sabiedrības attīstību.

1.6. Rīcības uzdevums – Pilsoniska sabiedrības veidošana1.6.1. Uzdevums – Sekmēt iedzīvotāju sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām.16.2. Uzdevums – Sekmēt nevalstisko organizāciju darbību reģionā.

Nacionālais attīstības plāns 2007 – 2013: 1. Prioritāte – Izglītots un radošs cilvēks

1.3. Pasākums – Mūžizglītība cilvēka radošā potenciāla un dzīves kvalitātes izaugsmei.

Piezīmes:* - iepriekš – „Ropažu pagasta attīstības programma”** - Rīgas rajons kā administratīvi teritoriāla vienība beidzis pastāvēt 2009. g. 1. jūlijā, tomēr definētie teritorijas attīstības mērķi un prioritātes ir saistošas Partnerības vietējās attīstības stratēģijas kontekst

53

2. RĪCĪBAS PLĀNS (AR 06.11.2013. GROZĪJUMIEM)2.1. BIEDRĪBAS „ROPAŽU PARTNERĪBA” VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS RĪCĪBAS PLĀNS LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2007.–2013.GADAM PASĀKUMA "VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS" IETVAROS 2009.–2013.GADAM

Nr. p.k. Rīcība

Atbalsta apjoms (% pret kopējo

atbalstu)

Atbalsta apjoms

(Ls)

Lauku attīstības programmas 2007. – 2013.gadam pasākums

Maksimālā attiecināmo

izmaksu summa vienam

projektam (Ls)

Maksimālā atbalsta intensitāte (%)

Īstenošanas kārtas, norādot

skaitu un termiņus

1. (1.4.) Vietējai teritorijai raksturīgās dabas vides, ainavas un kultūrvēsturiskās vides mantojuma, tradīciju un objektu – vietējās dzīves telpas apzināšanas, saglabāšanas un sakārtošanas veicināšana

8,12% 10 205,09

LAP 413. 6.2. aktivitāte2011.gada 4.oktobra MK noteikumu Nr.764 6.2. punktā minētā aktivitāte: iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide sabiedrisko aktivitāšu (tajā skaitā apmācību un interešu klubu, kultūras, vides aizsardzības, sporta un cita brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu) dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem.

10 000 Ls Biedrībām, nodibinājumiem un vietējai pašvaldībai – līdz 90%Biedrībām vai nodibinājumiem, kas vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ieguvis sabiedriskā labuma organizācijas statusu, ja projektā plānotās aktivitātes atbilst piešķirtā sabiedriskā labuma darbības jomai – līdz 100%Citām juridiskām un fiziskām personām, arī biedrībām un nodibinājumiem, ja projektā plānotās aktivitātes ir saistītas ar cita saimnieciskā darbības veicēja darbības attīstību vai dažādošanu un veicina to – līdz 60%

Rīcība tika izsludināta 1.kārtā, 3.kārtā un 4.kārtā.

2013.gadā rīcība izsludināta netiks, jo pieejamais finansējums rīcībā jau ir apgūts.

2. (1.5.) Esošo sociālo, publisko un sadzīves pakalpojumu dažādošana un pilnveidošana, jaunu pakalpojumu attīstība un to pieejamības uzlabošana

24,71%

32 666,88

LAP 413. 6.1. aktivitāte2011.gada 4.oktobra MK noteikumu Nr.764 6.1. punktā minētā aktivitāte: iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana un infrastruktūras izveide pakalpojumu pieejamībai,

10 000 Ls Biedrībām, nodibinājumiem un vietējai pašvaldībai – līdz 90%Biedrībām vai nodibinājumiem, kas vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ieguvis sabiedriskā labuma organizācijas statusu, ja projektā plānotās aktivitātes atbilst piešķirtā sabiedriskā labuma darbības jomai – līdz 100%


2013.gadā rīcība tiks izsludināta 7.kārtas ietvaros.

54

5

kvalitātei un sasniedzamībai vietējiem iedzīvotājiem.

Citām juridiskām un fiziskām personām, arī biedrībām un nodibinājumiem, ja projektā plānotās aktivitātes ir saistītas ar cita saimnieciskā darbības veicēja darbības attīstību vai dažādošanu un veicina to – līdz 60%

3. (2.1.) Atbalsts vietējās teritorijas iedzīvotāju aktivitātēm un iniciatīvām (sporta, kultūras, brīvā laika pavadīšanas, izklaides jomā)

48,09%

56 499,40


5000 Ls Biedrībām, nodibinājumiem un vietējai pašvaldībai – līdz 90%Biedrībām vai nodibinājumiem, kas vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ieguvis sabiedriskā labuma organizācijas statusu, ja projektā plānotās aktivitātes atbilst piešķirtā sabiedriskā labuma darbības jomai – līdz 100%Citām juridiskām un fiziskām personām, arī biedrībām un nodibinājumiem, ja projektā plānotās aktivitātes ir saistītas ar cita saimnieciskā darbības veicēja darbības attīstību vai dažādošanu un veicina to – līdz 60%



55

5

4. (2.2.) Atbalsts vietējās teritorijas iedzīvotāju apmācības un izglītošanas nodrošināšanai personiskai izaugsmei un jaunu iemaņu iegūšanai

9,39%

11 975,65


3000 Ls Biedrībām, nodibinājumiem un vietējai pašvaldībai – līdz 90%Biedrībām vai nodibinājumiem, kas vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ieguvis sabiedriskā labuma organizācijas statusu, ja projektā plānotās aktivitātes atbilst piešķirtā sabiedriskā labuma darbības jomai – līdz 100%Citām juridiskām un fiziskām personām, arī biedrībām un nodibinājumiem, ja projektā plānotās aktivitātes ir saistītas ar cita saimnieciskā darbības veicēja darbības attīstību vai dažādošanu un veicina to – līdz 60%


2013.gadā rīcība izsludināta netiks, jo pieejamais finansējums rīcībā jau ir apgūts.

5. (3.1.)Atbalsts lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu stādu iegāde, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegāde, uzstādīšana un stādījumu ierīkošana / (3.2.)Atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādei un pirmapstrādei mājas apstākļos.

9,69%

6 088,43

LAP 413. 3.1. aktivitāte 2011.gada 4.oktobra MK noteikumu Nr.764 3.1. punktā minētā aktivitāte: iekārtas, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana, infrastruktūras izveide lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmapstrādei, tai skaitā pašu saražotās produkcijas iepakošanai, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu iegāde, stādījumu balstu sistēmu, žogu un žogu balstu iegāde, uzstādīšana un

5000 Ls līdz 40 % juridiskām un fiziskām personām

atbalsta intensitāti palielina par 10% fiziskai personai, kas projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir jaunāka par 40 gadiem vai juridiskai personai, ja tās dalībnieks, kam saimniecībā pieder vairāk nekā 51 procents pamatkapitāla daļu, projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir jaunāks par 40 gadiem.

1.īstenošanas kārta – 2012.gads.


56

5

stādījumu ierīkošana. Atbalsta pretendentam, kas investīcijas iegulda normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku attīstībai, vides un lauku ainavas uzlabošanai noteiktajos mazāk labvēlīgajos apvidos, atbalsta intensitāti palielina par: 1) 10 procentiem, ja pēc projekta pabeigšanas lauksaimniecības produktu ražošanas būve atrodas mazāk labvēlīgā apvidū; 2) pieciem procentiem, ja mazāk labvēlīgā apvidū atrodas vismaz 50 procentu minētā atbalsta pretendenta pēdējās vienotajam platību maksājumam deklarētās platības, kā arī saimniecībā esošās segtās platības vai dzīvnieku novietnes, kurās turēto lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanai nav nepieciešama lauksaimniecībā izmantojamā zeme.

6.

4,93%

6 088,42

LAP 413 3.2. aktivitāte2011.gada 4.oktobra MK noteikumu Nr.764 3.2.punktā minētā aktivitāte: iekārtu,

3000 Ls 1) juridiska persona, kura ir PVD reģistrēts pārtikas uzņēmums, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos un

1.īstenošanas kārta – 2012.gads.

57

5

tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana, infrastruktūras izveide lauksaimniecības produktu pārstrādei un pirmapstrādei mājas apstākļos, tai skaitā pašu saražotās produkcijas iepakošanai.

kuras iegūtais gala produkts ir minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, ja šī persona projektu realizē vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā – līdz 50%2) juridiska persona, kura plāno nodarboties ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos, lai iegūtu gala produktu, kas minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, ja šī persona projektu realizē vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā – līdz 50%3) fiziskām personām – fiziskas personas, kas reģistrētas PVD (mājražotāji) – 50%Projektus varēs iesniegt fiziskas un juridiskas personas (mājražotāji), kas reģistrējušās PVD, nodarbojas (vai plāno nodarboties ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos, lai iegūtu gala produktu) ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos.


58

5

SPĒKĀ NO 18.09.2013.

2.2. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS RĪCĪBAS PLĀNS RĪCĪBAS PROGRAMMAS EIROPAS ZIVSAIMNIECĪBAS FONDA ATBALSTA IEVIEŠANAI LATVIJĀ 2007.–2013.GADAM PASĀKUMA "TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJU ĪSTENOŠANA" IETVAROS 2009.–2013.GADAM

Nr. p.k. Rīcība

Atbalsta apjoms (% pret kopējo

atbalstu)

Atbalsta apjoms (Ls)

Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta

ieviešanai Latvijā 2007. – 2013.gadam pasākuma

"Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana" aktivitāte

Maksimālā attiecināmo izmaksu

summa vienam projektam (Ls)

Maksimālā atbalsta intensitāte (%)

Īstenošanas kārtas, norādot skaitu un termiņus

1. (1.1.) Sociālās infrastruktūras objektu, lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespēju un objektu tīkla dažādošana, pilnveidošana, nostiprināšana un līdzsvarota attīstība

40.97% 31 054.55 EZF RP 5.1. aktivitāte “Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība”

6635,85 Ls Vietējā pašvaldība vai biedrība un nodibinājums – līdz 90%Zemnieku vai zvejnieku saimniecība vai komersants – līdz 60%Atvasināta publiska persona (izņemot vietējo pašvaldību), kuras kompetencē ir zivju krājumu atražošana – līdz 100%Biedrība vai nodibinājums, kurš vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ieguvis sabiedriskā labuma statusu un kura projektā plānotās aktivitātes atbilst piešķirtajam sabiedriskā labuma darbības jomai – līdz 100%

RĪCĪBA IZSLUDINĀTA 3.KĀRTĀS2013.GADĀ RĪCĪBA TIKS IZLUDINĀTA 4.KĀRTAS IETVAROS.2013.gadā 5.kārtas ietvaros rīcība vairs netiks sludināta.

2. (1.2.) Publiskās infrastruktūras objektu sakārtošana un attīstība, publiskās infrastruktūras psieejamības uzlabošana

21.36% 16 189.77 EZF RP 5.1. aktivitāte“Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība”

6635,85 Ls Vietējā pašvaldība vai biedrība un nodibinājums – līdz 90%Zemnieku vai zvejnieku saimniecība vai komersants – līdz 60%Atvasināta publiska persona (izņemot vietējo pašvaldību), kuras kompetencē ir zivju

Rīcība izsludināta 2.kārtas.2013.gadā rīcība tiks izsludināta 4.kārtas ietvaros.2013.GADĀ 5.KĀRTAS IETVAROS RĪCĪBA VAIRS NETIKS SLUDINĀTA.

59

5

krājumu atražošana – līdz 100%Biedrība vai nodibinājums, kurš vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ieguvis sabiedriskā labuma statusu un kura projektā plānotās aktivitātes atbilst piešķirtajam sabiedriskā labuma darbības jomai – līdz 100%

3. (1.3.) Vietējai sabiedrībai un dzīves telpai nozīmīgu objektu pieejamības un atpazīstamības veicināšana.

37.66% 28 546.53 EZF RP 5.2. aktivitāte„Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība”

20 000 Ls Biedrība un nodibinājums – līdz 90%Komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība– līdz 60%

Ar tūrismu saistītas infrastruktūras vai pakalpojumu attīstībai – zemnieku vai zvejnieku saimniecība vai komersants, kurš ir tūrisma pakalpojumu sniedzējs un kura izvērsts pakalpojumu apraksts ir ietverts tūrisma bukletā vai mājaslapā internetā, ko izveido ar tūrisma jomas popularizēšanu saistīta institūcija.

Atvasināta publiska persona (izņemot vietējo pašvaldību), kuras kompetencē ir zivju krājumu atražošana – līdz 100%Biedrība vai nodibinājums, kurš vismaz gadu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ieguvis sabiedriskā labuma statusu un kura projektā plānotās aktivitātes atbilst piešķirtajam sabiedriskā labuma darbības jomai – līdz 100%

RĪCĪBA IZSLUDINĀTA 5.KĀRTĀS.

2013.gadā rīcība tiks izsludināta 4.kārtas un 5.kārtas ietvaros.

60

6

3. RĪCĪBU NOŠĶIRŠANAS APRAKSTS, KURĀM ATBALSTS PIEEJAMS CITU EIROPAS SAVIENĪBAS FONDU IETVAROS

Partnerība tās izstrādātās vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai pieprasīs finansējumu gan ELFLA Lauku attīstības programmas, gan EZF Rīcības programmas pasākumos. Lemjot par katru no pasākumiem tiks nodrošināta partnerības principa un rīcību nošķiršanas principu un ierobežojumu ievērošana atbilstoši finansējuma piešķiršanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Lai īstenotu šādu pieeju, no Partnerības lēmējinstitūcijas - Padomes locekļiem izveidotas 2 atbildīgās komisijas - institūcijas, kas atbildīgas par vietējās attīstības stratēģijas īstenošanu un attiecīgās programmas pasākumu un aktivitāšu ietvaros iesniegto projektu pieteikumu izvērtēšanu.

Zemāk dota tabula, kurā ar rīcību nošķiršanas aprakstu.

RīcībaAtbilstošais EZF

pasākums, aktivitāte

Atbilstošais LAP pasākums, aktivitāte

Nošķirtība

(1.1.) Sociālās infrastruktūras objektu, lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespēju un objektu tīkla dažādošana, pilnveidošana, nostiprināšana un līdzsvarota attīstība

EZF RP 5.1 aktivitāte“Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība”

LAP 3.ass. 321 „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”

Rīcības ietvaros atbalstu nevar saņemt, ja atbalsta pretendents un projekta iesniegumā paredzētās aktivitātes ir atbilstošas LAP 3.ass 321. pasākumu atbalsta saņemšanas nosacījumiem

(1.2.) Publiskās infrastruktūras objektu sakārtošana un attīstība, publiskās infrastruktūras pieejamības uzlabošana

EZF RP 5.1 aktivitāte“Ciematu, kuros veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība”

LAP 3.ass. 321 „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”

Rīcības ietvaros atbalstu nevar saņemt, ja atbalsta pretendents un projekta iesniegumā apredzētās aktivitātes ir atbilstošas LAP 3.ass 321. pasākumu atbalsta saņemšanas nosacījumiem

(1.3.) Vietējai sabiedrībai un dzīves telpai nozīmīgu objektu pieejamības un atpazīstamības veicināšana.

EZF RP 5.2 aktivitāte „Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība”

LAP 3.ass 313. pasākums „Tūrisma aktivitāšu veicināšana”

Rīcības ietvaros atbalstu nevar saņemt, ja atbalsta pretendents un projekta iesniegumā paredzētās aktivitātes ir atbilstošas LAP 3.ass 313. pasākumu atbalsta saņemšanas nosacījumiem

(1.4.) Vietējai teritorijai raksturīgās dabas vides, ainavas un kultūrvēsturiskās vides mantojuma, tradīciju un objektu – vietējās dzīves telpas apzināšanas, saglabāšanas un sakārtošanas veicināšana

EZF RP 5.2 aktivitāte „Ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstība”

LAP 413. 2. aktivitāte; LAP 3.ass 321. pasākums „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”

Rīcības ietvaros atbalstu nevar saņemt, ja atbalsta pretendents un projekta iesniegumā paredzētās aktivitātes ir atbilstošas EZF RP 5.2 aktivitātes atbalsta saņemšanas nosacījumiem vai LAP 3.ass 321. pasākumu atbalsta saņemšanas nosacījumiem

(1.5.) Esošo sociālo, publisko un sadzīves

neattiecas LAP 413. 2. aktivitāte;

Rīcības ietvaros atbalstu nevar saņemt, ja atbalsta

61

pakalpojumu dažādošana un pilnveidošana, jaunu pakalpojumu attīstība un to pieejamības uzlabošana

LAP 3.ass 321. pasākums „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem”

pretendents un projekta iesniegumā paredzētās aktivitātes ir atbilstošas LAP 3.ass 321. pasākumu atbalsta saņemšanas nosacījumiem

(2.1.) Atbalsts vietējās teritorijas iedzīvotāju aktivitātēm un iniciatīvām (sporta, kultūras, brīvā laika pavadīšanas, izklaides jomā).

neattiecas LAP 413.2. aktivitāte neattiecas

(2.2.) Atbalsts vietējās teritorijas iedzīvotāju apmācības un izglītošanas, nodrošināšanai personiskai izaugsmei un jaunu iemaņu iegūšanai

neattiecas LAP 413.2. aktivitāte neattiecas

(3.1.) Atbalsts lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgoaugļkopības kultūraugu stādu iegāde, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegāde,uzstādīšana un stādījumu ierīkošana”

neattiecas LAP 3.aktivitāte Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā

Atbalstu varēs saņemt pretendenti, kas nebūs saņēmušiatbalstu Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākumā „Lauku saimniecībumodernizācija” ietvaros.

(3.2.) Atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādei unpirmapstrādei mājas apstākļos”

neattiecas LAP 3.aktivitāte Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā

Atbalstu varēs pretendenti, kas nebūs saņēmuši atbalstu Latvijas Laukuattīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākumā „Lauksaimniecības produktu pievienotāsvērtības radīšana”.

Tā kā biedrības „Ropažu partnerība” vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai tiks pieprasīts finansējums gan Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma "Vietējās attīstības stratēģijas" ietvaros un Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākuma "Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana" ietvaros, tad Partnerības lēmējinstitūcija – Padome un (projektu vērtēšanas) komisijas nodrošinās abu programmu ietvaros īstenoto rīcību nepārklāšanos un Partnerības darbības teritorijas sabalansētu attīstību. Lai nodrošinātu rīcību nepārklāšanos un katras programmas pasākumu īstenošanu, ir noteiktas divas komisijas ar atbildīgajiem Padomes locekļiem.

Zivsaimniecības attīstības komisija Lauku attīstības komisija

Māris Kuzmins Padomes priekšsēdētājs Santa Ezertēva Padomes priekšsēdētājaMāris Bakanovskas Padomes loceklis Aigars Kleins Padomes loceklisSanita Megere- Padomes loceklis Ivo Aleksejenko Padomes loceklis

62

KlevinskaAgnese Ozola Padomes loceklisSanita Megere-Klevinska

Padomes loceklis

Atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar 2011.gada 4.oktobra MK noteikumu Nr.764,

neapvieno ar atbalstu, kas piešķirts citu atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu

īstenošanai saistībā ar tām pašām attiecināmajām izmaksām.

63

BIEDRĪBAS „ROPAŽU PARTNERĪBA” PADOMES LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMISIJAS NOLIKUMS

1. Komisijas darbības jomaBiedrības „Ropažu partnerība” Lauku attīstības komisija atbilst ELFLA Lauku attīstības programmas

2007.–2013.gadam atbalsta ieviešanas pasākumiem uzstādītajiem LEADER pieejas ieviešanas un partnerības principu ievērošanas nosacījumiem. Lauku attīstības komisija arī risina ar ELFLA Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam darbības jomu saistītus jautājumus vietējās rīcības grupas (turpmāk „VRG”) - biedrības „Ropažu partnerība” (turpmāk „Biedrība”) darbības teritorijā.

2. Komisijas pakļautībaLauku attīstības komisija ir tieši pakļauta Biedrības Kopsapulcei.

3. Komisijas darbības pamatojumsLauku attīstības komisija darbojas atbilstoši Biedrības statūtos un šajā Nolikumā noteiktajai kārtībai.

4. Komisijas darbības ietvaros risināmie jautājumiLauku attīstības komisija savas darbības jomas ietvaros risina sekojošus jautājumus:4.1. nodrošina Kopsapulču lēmumu izpildi;4.2. balstoties uz Biedrības izstrādāto stratēģiju, to īstenošanai piesaistīto resursu fonda ietvaros izskata un

izvērtē projektu pieteikumus, un pieņem lēmumus par pieteikumu vērtēšanas rezultātiem, projektu pieteikumu apstiprināšanu vai par atteikumu piešķirt finansējumu projektu īstenošanai ELFLA Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumos;

4.3. nodrošina resursu fonda izlietojuma monitoringu un sastāda ziņojumu par fonda izlietojumu un sasniegtajiem rezultātiem;

4.4. izskata priekšlikumus par izmaiņām Biedrības darbībā, kas skar lauku attīstības jautājumus;4.5. pēc nepieciešamības organizē darba grupu darbu komisijas lēmumu atbalsta un izpildes nodrošināšanai;4.6. risina citus ar vietējās attīstības stratēģijas rīcības plāna ieviešanu un uzraudzību saistītus jautājumus

savas darbības jomas ietvaros.

5. ELFLA Lauku attīstības programmas LEADER projektu vērtēšanaBiedrības Lauku attīstības komisija nodrošina ELFLA Lauku attīstības programmas LEADER projektu

vērtēšanu. Lauku attīstības komisija ir tiesīga izveidot atsevišķu ELFLA Lauku attīstības programmas LEADER projektu vērtēšanas komisiju, iepriekš Lauku attīstības komisijas sēdē apstiprinot ELFLA Lauku attīstības programmas LEADER projektu vērtēšanas komisijas Nolikumu.

6. Komisijas locekļu skaitsLauku attīstības komisiju veido 5 locekļi, kurus izrauga no Biedrības Padomes locekļu vidus.

7. Sadarbība vairāku Biedrības komisiju starpā Ja vairāku Biedrības Komisiju darbības ietvaros rodas kopīgi risināmi jautājumi, tad noteicošais lēmums tiek

pieņems ar Padomes balsu vairākumu. Citas komisijas var apstrīdēt Padomes pieņemto lēmumu, risinot šo jautājumu Kopsapulces ietvaros.

64

BIEDRĪBAS „ROPAŽU PARTNERĪBA” PADOMES ZIVSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS KOMISIJAS NOLIKUMS

1. Komisijas darbības jomaBiedrības „Ropažu partnerība” Zivsaimniecības attīstības komisija atbilst EZF Rīcības programmas

2007.–2013.gadam atbalsta ieviešanas pasākumiem uzstādītajiem LEADER pieejas ieviešanas un partnerības principu ievērošanas nosacījumiem. Zivsaimniecības attīstības komisija arī risina ar EZF Rīcības programmas 2007.–2013.gadam darbības jomu saistītus jautājumus vietējās rīcības grupas (turpmāk „VRG”) - biedrības „Ropažu partnerība” (turpmāk „Biedrība”) darbības teritorijā.

2. Komisijas pakļautībaZivsaimniecības attīstības komisija ir tieši pakļauta Biedrības Kopsapulcei.

3. Komisijas darbības pamatojumsZivsaimniecības attīstības komisija darbojas atbilstoši Biedrības statūtos un šajā Nolikumā noteiktajai

kārtībai.

4. Komisijas darbības ietvaros risināmie jautājumiZivsaimniecības attīstības komisija savas darbības jomas ietvaros risina sekojošus jautājumus:4.1. nodrošina Kopsapulču lēmumu izpildi;4.2. balstoties uz Biedrības izstrādāto stratēģiju, to īstenošanai piesaistīto resursu fonda ietvaros izskata un

izvērtē projektu pieteikumus, un pieņem lēmumus par pieteikumu vērtēšanas rezultātiem, projektu pieteikumu apstiprināšanu vai par atteikumu piešķirt finansējumu projektu īstenošanai E EZF Rīcības programmas 2007.–2013.gadam pasākumos;

4.3. nodrošina resursu fonda izlietojuma monitoringu un sastāda ziņojumu par fonda izlietojumu un sasniegtajiem rezultātiem;

4.4. izskata priekšlikumus par izmaiņām Biedrības darbībā, kas skar zivsaimniecības attīstības jautājumus;4.5. pēc nepieciešamības organizē darba grupu darbu komisijas lēmumu atbalsta un izpildes nodrošināšanai;4.6. risina citus ar vietējās attīstības stratēģijas rīcības plāna ieviešanu un uzraudzību saistītus jautājumus

savas darbības jomas ietvaros.

5. EZF Rīcības programmas LEADER projektu vērtēšanaBiedrības Zivsaimniecības attīstības komisija nodrošina EZF Rīcības programmas LEADER projektu

vērtēšanu. Zivsaimniecības attīstības komisija ir tiesīga izveidot atsevišķu EZF Rīcības programmas LEADER projektu vērtēšanas komisiju, iepriekš Zivsaimniecības attīstības komisijas sēdē apstiprinot EZF Rīcības programmas LEADER projektu vērtēšanas komisijas Nolikumu.

6. Komisijas locekļu skaitsZivsaimniecības attīstības komisiju veido 3 locekļi, kurus izrauga no Biedrības Padomes locekļu vidus.

7. Sadarbība vairāku Biedrības komisiju starpā Ja vairāku Biedrības Komisiju darbības ietvaros rodas kopīgi risināmi jautājumi, tad noteicošais lēmums tiek

pieņems ar Padomes balsu vairākumu. Citas komisijas var apstrīdēt Padomes pieņemto lēmumu, risinot šo jautājumu Kopsapulces ietvaros.

65

4. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAS PROCEDŪRAS

4.1. PROJEKTU KONKURSA IZSLUDINĀŠANA UN VĒRTĒŠANA

4.1.1. PROJEKTU KONKURSA IZSLUDINĀŠANAS KĀRTĪBA

Vietējās attīstības stratēģijas īstenošana notiek saskaņā ar Partnerības vietējās attīstības stratēģijā 2009.-2013. gadam noteikto kārtību un spēkā esošiem LR normatīvajiem aktiem, kas regulē attiecīgo ELFLA un EZF atbalsta finansējuma piešķiršanu, kā arī citiem vietējās stratēģijas īstenošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem un saskaņā ar VRG izstrādāto rīcības plānu vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

Pēc paziņojuma saņemšanas par atbalsta piešķiršanu „Ropažu partnerības” vietējās attīstības stratēģijai 2009-2013, biedrība „Ropažu partnerība” un Lauku atbalsta dienests slēgs līgumu par stratēģijas ieviešanu un iegūs tiesības uzsākt attīstības stratēģija īstenošanu. Līguma slēgšanas brīdī VRG iesniegs LAD vietējās attīstības stratēģijas un tajā ietverto rīcību īstenošanai piešķirtā atbalsta apmēra sadalījumu pa gadiem un projektu iesniegumu pieņemšanas kārtām, atbilstoši vietējai attīstības stratēģijai. Līdz ar līguma noslēgšanu tiks uzsākta stratēģija īstenošana, kas turpināsies līdz stratēģijas darbības termiņa beigām. Visas izmaiņas attīstības stratēģijā VRG - biedrība “Ropažu partnerība” rakstiski saskaņos ar LAD. Ja 15 darbdienu laikā pēc izmaiņu iesniegšanas dienestā netiks saņemti iebildumi no LAD, vietējās attīstības stratēģijas rīcības plāna izmaiņas tiks uzskatītas par saskaņotām.

Partnerība atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai, pēc saskaņošanas ar LAD, laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā „Ropažu vēstis” (kas pieejams Partnerības darbības teritorijā), vismaz vienu mēnesi pirms projektu pieņemšanas beigu termiņa izsludinās projektu iesniegumu pieņemšanu, norādot:

1) datumu katrai konkrētajai kārtai, kad tiks uzsākta projektu iesniegumu pieņemšana;2) attiecīgajai kārtai un Partnerības vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānā iekļautajai

rīcībai piešķirto atbalsta apmēru;3) rīcības mērķi un tajā plānotās darbības katrai no Partnerības vietējās attīstības stratēģijas

rīcības plānā iekļautajām rīcībām;4) projektu vērtēšanas kritērijus un minimālo punktu skaitu, kas jāiegūst, lai saņemtu pozitīvu

atzinumu par projektu;5) VRG nosaukumu un adresi, kur interesenti var iepazīties ar vietējo attīstības stratēģiju un

iesniegt projektu iesniegumus.6) atbildīgā kontaktpersona un kontakttelefons, kā arī cita normatīvajos aktos noteiktā un

izsludinātāja pievienotā informācija.Projektu iesniegumus biedrība „Ropažu partnerība” pieņems vienu mēnesi pēc laikrakstā

“Latvijas Vēstnesis” un laikrakstā, kas tiek izdots vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā, izsludinātā datuma. Projektu iesniegumi iesniedzami VRG juridiskajā un faktiskajā adresē - Ropažu novads, Ropaži, Sporta iela 2, k.2; LV-2135 (kontaktinformācija: [email protected]; tālr.: 29210007)

Katrai no projektu pieņemšanas kārtām Partnerība nodrošinās informatīvo kampaņu (sk. arī šīs stratēģijas nodaļu: 1.1.7. Informācijas tīkls un sadarbības veidošana) un sabiedrības – potenciālo projektu iesniedzēju informēšanu par iespējām piedalīties vietējās attīstības stratēģijas īstenošanā.

Visus dokumentus (tostarp iesniegtos projektu pieteikumus), kas saistīti ar attīstības stratēģijas īstenošanu, Partnerība glabās līdz vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas līgumā ar LAD noteiktajam termiņam un pēc pieprasījuma uzrādīs LAD.

66

4.1.2. PROJEKTA ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI VIETĒJAI ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAI PAR KATRU RĪCĪBAS PLĀNĀ IEKĻAUTO RĪCĪBU

Projektu iesniegumu atbilstību vietējai attīstības stratēģijai pēc projektu vērtēšanas kritērijiem Partnerība (vērtēšanas komisija) izvērtē atbilstoši katras rīcības atbilstības kritērijiem, kas nosaka projekta iesnieguma atbilstību vietējās attīstības stratēģijai, tajā izvirzītajām prioritātēm un rīcībām. Vērtējot, komisijas locekļi nosaka katra projekta iesnieguma atbilstību katram no vērtēšanas kritērijiem, kas nosaka projekta atbilstību vietējai attīstības stratēģijai, un piešķir noteiktu punktu skaitu:1) kritērijiem no Nr. 1 līdz 3: 0 = ”neatbilst”, 2 = „atbilst2) kritērijiem no Nr. 4 līdz 14: 0 = ”neatbilst”, 0,5 = ”vāji”, 1 = ”apmierinoši”, 1,5 = ”labi”, 2 = ”ļoti labi”.

Ja kāds no projektu iesniegumiem kādā no kritērijiem Nr. 1 -3 saņem vērtējumu ”0”, tad tas kā neatbilstošs vietējai teritorijas stratēģijai tiek izslēgts no tālākas vērtēšanas.

Visām rīcībām izstrādāti standartizēti, pielāgojami sekojoši vērtēšanas kritēriji, kas paredz tās atbilstības vietējai attīstības stratēģijai izvērtēšanu.

Nr. p.k. Kritērijs

1. Projekta ieviešana paredzēta „Ropažu partnerības” darbības teritorijā

2. Projekts izstrādāts saskaņā ar „Ropažu partnerības” vietējās attīstības stratēģijas 2009-2013 mērķiem

3. Projekta mērķis ir atbilstošs „Ropažu partnerības” vietējās attīstības stratēģijas 2009-2013 izvirzītajām prioritātēm

4. Projektā pamatota plānoto aktivitāšu nepieciešamība atbilstoši atbalstāmajai rīcībai

5. Projekta īstenošana ir virzīta uz mērķa grupu vajadzību sasniegšanu.

6. Projekta pieteikumā skaidri norādīta sagaidāmo projekta rezultātu ietekme un loma vietējo iedzīvotāju dzīves uzlabošanā

7. Projektā plānotās aktivitātes ir skaidri definētas un nodrošina kvalitatīvu rezultātu sasniegšanu

8. Projekta plānotās aktivitātes ir atbilstošas rīcībai, kuras ietvaros tas tiks īstenots

9. Projekts veicinās jauninājumu ieviešanu Partnerības darbības teritorijā

10. Projekta iesniegumā norādītais projekta ieviešanas plāns ir reāls un izpildāms

11. Plānotās projekta izmaksas ir samērīgas, pamatotas un atbilstošas izvirzītajiem mērķiem un sagaidāmajiem rezultātiem

12. Projektam tiks nodrošināta ilgtspēja un rezultātu ietekme pēc projekta īstenošanas beigu termiņa

13. Projekts veicinās jaunu aktivitāšu/pasākumu/norišu/sociālās infrastruktūras objektu izveidošanos un esošo dažādošanu „Ropažu partnerības” darbības teritorijā

14. Projekta sagaidāmajiem rezultātiem ir multiplikatīvs efekts

67

15.

Vienāda punktu skaita gadījumā, priekšroka tiek dota projektiem, kura īstnošanas vieta(novada teritorijā) piesaistītais finansējums uz vienu iedzīvotāju ir lielāks: 0-2000 lati= 2 punkti, 2001-5000=1.5 punkti, 5001-10000=1 punkts, 10001-15000=0.5punkti, 15001 un vairāk=0 punkti

Maksimālais kopējais punktu skaits par kritērijiem = 30 punkti

68

4.1.3. PROJEKTU VĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA VIETĒJĀ RĪCĪBAS GRUPĀ, T.SK., INTEREŠU KONFLIKTA NOVĒRŠANA

1) Projekta iesniegumu atbilstība Partnerības attīstības stratēģijai tiek vērtēta atbilstoši noteiktajiem projektu vērtēšanas kritērijiem.

2) Atbilstoši katram projektu vērtēšanas kritērijam, kas nosaka projekta atbilstību stratēģijai, tiek piešķirts noteikts punktu skaits no 0 līdz 2.

3) Vērtēšanas komisijas locekļi paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesamību.4) Projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti ELFLA Lauku attīstības programmas pasākumu

ietvaros vērtē Lauku attīstības komisija. 5) Projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti EZF Rīcības programmas pasākumu ietvaros vērtē

Zivsaimniecības attīstības komisija.6) Vietējā rīcības grupa izvērtē visus projektu iesniegumus atbilstoši vietējā attīstības

stratēģijā atbilstošajai rīcībai noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un izsniedz pozitīvu vai negatīvu atzinumu.

7) Pēc projektu iesniegumu izvērtēšanas atbilstoši noteiktajiem kritērijiem izveido projektu sarakstu, sarindojot projektu iesniegumus pēc iegūto punktu skaita, un sagatavo atzinumus, kurus paraksta vietējās rīcības grupas paraksttiesīga amatpersona. Ja vietējā rīcības grupa sniedz negatīvu atzinumu, tā norāda pamatotu noraidīšanas iemeslu.

8) VRG sniedz pozitīvu atzinumu tiem projektu iesniegumiem, kuri ir ieguvuši vismaz 14 punktus.

9) VRG pēc noteiktajiem kritērijiem izvērtē visus projektu iesniegumus un izsniedz pozitīvu vai negatīvu atzinumu. Projektu iesniegumu rindošanu veic LAD.

10) Projektu atzinumus kopā ar projekta pieteikumiem Partnerība mēneša laikā pēc pieteikuma termiņa beigām VRG iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

11) LAD novērtē projektu iesniegumu atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem12) LAD novērtē projekta iesniegumu atbilstību publiskā finansējuma saņemšanas

nosacījumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu konkrētam pasākumam un publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem.

13) Projektu iesniegumiem, par kuriem VRG ir devusi negatīvu atzinumu, administratīvās atbilstības pārbaude netiek veikta.

14) Ja Lauku atbalsta dienestā iesniegtā projekta pieteikuma dokumentācija ir nepilnīga un tā neatbilst administratīvajiem vai kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, LAD rakstiski pieprasa papildu informāciju projekta iesnieguma precizēšanai. Pieprasīto informāciju projekta iesniedzējs apkopo un iesniedz 10 (desmit) darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

15) LAD projekta iesniegumu izvērtē piecu mēnešu laikā pēc tās kārtas noslēgšanas, kurā projekta iesniegums iesniegts.

69

Vietējās rīcības grupa - biedrība “Ropažu partnerība”

APLIECINĀJUMS

Es, ___<vārds, uzvārds> __ ar savu parakstu, apliecinu, ka nav tādu faktu un/ vai apstākļu, kuru dēļ es būtu ieinteresēts/a iesniegtā projekta Nr. <....> <nosaukums> realizēšanā.

Apliecinu, ka būdams biedrības „Ropažu partnerība” Padomes un <nosaukums> komisijas loceklis, darbojos tikai savu pilnvaru ietvaros, nenonākot interešu konfliktā.

Apņemos līdz projektu konkursa noslēgumam un rezultātu paziņošanai neizpaust jebkādu informāciju par projektu vērtēšanas gaitu.

Apliecinu, ka visa konfidenciālā informācija, kas nonāks manā rīcībā projektu vērtēšanas procedūras laikā, tiks izmantota tikai projektu vērtēšanai.

Biedrības „Ropažu partnerība” Padomes un <nosaukums> komisijas loceklis:

________________________________ ____________________Vārds, Uzvārds Paraksts

Ropažos, 20…g. __. _________________

70

4.1.4. ATZINUMA VEIDLAPA PAR PROJEKTA ATBILSTĪBU VIETĒJAI ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAI.

Paraugs

Vietējās rīcības grupas - biedrības “Ropažu partnerība”

ATZINUMS

par projekta Nr. <....> <nosaukums> atbilstību „Vietējās attīstības stratēģijai 2009-2013”

Projekts Nr. <....> <nosaukums> atbilst biedrības “Ropažu partnerība” izstrādātās vietējās attīstības stratēģijas izvirzītajām prioritātēm un rīcībai <rīcības nosaukums> .

Vietējā rīcības grupa (VRG) – biedrība „Ropažu partnerība” projektam sniegusi pozitīvu vērtējumu ar vidējo punktu skaitu ........

Projekta novērtējums un devums biedrības “Ropažu partnerība” izstrādātās vietējās attīstības stratēģijas īstenošanā:

______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Ropažos, 20…g. __. _________________

VRG biedrības “Ropažu partnerība”<Paraksttiesīgā personas amats> ________________________Vārds, uzvārds

71

4.2. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAS UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

VRG - biedrības “Ropažu partnerība” izstrādātās un apstiprinātās attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu uzraudzīs un novērtēs VRG biedrības “Ropažu partnerība” ievēlētā konsultatīvā lēmējinstitūcija - Padome, kura izveidota, ievērojot partnerības principu.

Padome un tās Lauku attīstības komisija un Zivsaimniecības attīstības komisija, balstoties uz vietējās attīstības stratēģiju un tās īstenošanai piesaistītajiem resursiem, fonda ietvaros izskatīs un izvērtēs iesniegtos projektu pieteikumus, un pieņems lēmumus par pieteikumu apstiprināšanu vai par atteikumu piešķirt finansējumu projektu īstenošanai. Padome nodrošinās resursu fonda izlietojuma monitoringu un sastāda ziņojumu par fonda izlietojumu un sasniegtajiem rezultātiem.

Padome ir atbildīga par ikgadēju attīstības stratēģijas īstenošanas gada pārskata sagatavošanu un iesniegšanu izskatīšanai, novērtēšanai LAD. Izvērtējuma rezultāti tiks izmantoti VRG turpmākās darbības pilnveidē. Uzraudzības un novērtēšanas pasākumi tiks veikti atbilstoši rīcības plāna īstenošanai paredzētajām projektu iesniegumu kārtām. Pēc atbalstīto projektu saraksta apstiprināšanas katrā kārtā VRG veiks stratēģijas īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas procedūru, katrā nākamajā kārtā ņemot vērā arī iepriekšējās kārtas kvantitatīvos un rezultatīvos rādītājus. VRG padome ir tiesīga arī pieņemt lēmumu par izmaiņu izdarīšanu vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānā vai stratēģijā, vai citu koriģējošu pasākumu veikšanu, to saskaņojot ar LAD.

Lai veicinātu VRG darbības teritorijas iedzīvotāju ieinteresētības kāpumu, viņu iesaistīšanos vietējās attīstības veicināšanā, attīstības stratēģijas īstenošanai un sadarbības un jaunu, uz partnerības principiem balstītu formāciju rašanos, VRG veiks publicitātes un informācijas tīkla veidošanas pasākumus saskaņā ar šīs stratēģijas nodaļā 1.1.7. aprakstīto plānu. Aktīvas informēšanas un publicitātes pasākumu rezultātā plānots ne tikai iesaistīt iedzīvotājus stratēģijas īstenošanai, bet arī panākt izpratnes par Partnerības mērķiem un LEADER pieejas atpazīstamības kāpumu.

4.2.1. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAS UZRAUDZĪBAS PROCEDŪRA T.SK. KVANTITATĪVIE RĀDĪTĀJI KATRAI RĪCĪBAS PLĀNĀ IEKĻAUTAJAI RĪCĪBAI

Partnerība veiks ikgadēju vietējās attīstības stratēģijas rīcības plāna uzraudzību un īstenošanas sekmes iepriekšējā gadā, līdz kārtējā/nākamā gada 1.aprīlim iesniegs novērtējumu iesniedz Zemkopības ministrijā vadoties pēc norādītajiem kvantitatīvajiem rādītājiem:

PRIORITĀTE RĪCĪBA Rīcības īstenošanas kvantitatīvie rādītāji



- nodrošināta vietējas nozīmes brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecība vai rekonstrukcija,- izveidotas/piemērotas telpas jauniešu pulcēšanās vietām - iekātoti jauni sporta aktivitāšu objekti- veikta sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai nepieciešamo infrastruktūras objektu izveide/sakārtošana

72


- veikta publiskās infrastruktūras objektu sakārtošana;- izveidoti jauni publiskās infrastruktūras pieejamību veicinoši objekti un pielāgojumi- uzlabojies pašvaldības ceļu un ielu stāvoklis vietās- izbūvēti/labiekārtois jauns gājēju celiņi, veloceliņu posmi- veikti teritorijas labiekārtošanas darbi vietās- veikti satiksmes drošības pasākumi vietās


- uzlabota vietējai teritorijai un dzīves telpai nozīmīgu objektu atpazīstamība un pieejamība - objektā veikta vietējai sabiedrībai un dzīves telpai nozīmīgu objektu pieejamības uzlabošana (t.sk. personām ar kustību traucējumiem),- veiktas vides sakārtošanas investīcijas tūrisma objektā un tiešā to ietekmes zonā,- uzstādītas vietējai sabiedrībai un dzīves telpai nozīmīgu objektu atpazīstamību veicinošas zīmes - „atdzimuši ” „mazie” (vietējai sabiedrība un dzīves telpai nozīmīgu) tūrisma objekti


- notikušas aktivitātes vietējās sabiedrības izpratnes veicināšanai par vietējai teritorijai raksturīgās dzīves telpas iezīmēm- realizēti projekti, ko iniciējusi iedzīvotāju interese par vietējās teritorijas kultūrvēsturi un vietējās dzīves vidi veidojošajām komponentēm - nodrošināta tradīciju kopšanas aktivitāšu norise - radīts jauns aktivitāšu cikls, kas veicina vietējās sabiedrības piederības sajūtas savai teritorijai attīstību


- uzlabota sociālo, publisko un sadzīves pakalpojumu kvalitāte un to pieejamība- radušies jauns pakalpojumu veids - radušies, jauns, sociālie, publiskie un sadzīves pakalpojumi, kas pieejami vietējās teritorijas iedzīvotājiem- radušies jauni pakalpojumi, kas pieejami ārpus novada lielajām apdzīvotajām vietām

(2.)Vietējās sabiedrības līdzdalības, iniciatīvu un ieinteresētības

(2.1.) Atbalsts vietējās teritorijas iedzīvotāju aktivitātēm un iniciatīvām (sporta, kultūras, brīvā laika pavadīšanas, izklaides jomā).

- nodrošināts atbalsts vietējo iedzīvotāju iniciatīvām- sniegts atbalsts inventāra un aprīkojuma iegādes projektiem- nodrošināts atbalsts brīvā laika pavadīšanas sarīkojumu norisei

73

teritorijas attīstībā veicināšana

(2.2)Atbalsts vietējās teritorijas iedzīvotāju apmācības un izglītošanas, nodrošināšanai personiskai izaugsmei un jaunu iemaņu iegūšanai

- nodrošināts atbalsts vietējo iedzīvotāju apmācībām- notikuši informatīvie semināri un lekcijas atbalsta vietējo iedzīvotāju izglītošanai un apmācībām aktivizēšanai- nodrošināta jaunu izglītojošu un iedzīvotāju lietderīgas nodarbes veicinošu iniciatīvu izveide

74

4.2.2. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRA, T.SK. REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI KATRAI RĪCĪBAS PLĀNĀ IEKĻAUTAJAI RĪCĪBAI

VRG - biedrības „Ropažu partnerība” vietējās attīstības stratēģijas ieviešana sniegs būtisku ieguldījumu līdzsvarotas lauku dzīves telpas un zivsaimniecības attīstībā Ropažu novadā. Partnerības Padome regulāri veiks īstenojamo aktivitāšu ieviešanas un stratēģijas īstenošanas novērtēšanu, trasējot sagaidāmos un vietējās attīstības stratēģijā iekļautos projektu un rīcību rezultatīvos rādītājus pret reālajā dzīvē sasniegtajiem.

Plānotie rezultatīvie radītāji:

PRIORITĀTE RĪCĪBA Rīcības īstenošanas rezultatīvie rādītāji



- paplašinājies sociālās infrastruktūras, brīvā laika pavadīšanas (kultūras, sporta u.c.) aktivitāšu objektu tīkls- paplašinājusies lietderīgā brīvā laika pavadīšanā izmantojamo objektu ģeogrāfiskā izkliede Partnerības darbības teritorijā- radīti jauni sociālās infrastruktūras, lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespēju tīkla objekti vietās, kur tādi nebija pieejami līdz stratēģijas īstenošanas uzsākšanai - palielinājies iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai pieejamo un piemēroto telpu skaits


- veikta publiskās infrastruktūras objektu sakārtošana;- izveidoti jauni publiskās infrastruktūras pieejamību veicinoši objekti un pielāgojumi- uzlabojies pašvaldības ceļu un ielu stāvoklis- attīstījies nemotorizētajiem transporta līdzekļiem piemērotu pārvietošanās ceļu - gājēju ceļu un velosipēdu celiņu tīkls- veikti teritorijas labiekārtošanas darbi Partnerības darbības teritorijā- attīstīta publiskā infrastruktūra, nodrošinot patīkamas un estētiskas dzīves vides veidošanos

75


- uzlabojusies vietējai teritorijai un dzīves telpai nozīmīgu objektu atpazīstamība un pieejamība (t.sk. tūrisma plūsmu kontekstā)- uzlabota vietējai sabiedrība un dzīves telpai nozīmīgu objektu pieejamība (t.sk. personām ar kustību traucējumiem),- dažādots tūrisma objektu klāsts un daudzveidība Partnerības darbības teritorijā,- veikti vides stāvokļa uzlabojumi tūrisma objektu tiešā ietekmes zonā,- uzlabojusies vietējai sabiedrībai un dzīves telpai nozīmīgu objektu atpazīstamība gan novadā, gan ārpus Partnerības darbības teritorijas robežām- pateicoties vides investīcijām un vides aizsardzības prasību izpildes nodrošinājumam tūrisma objektu tiešā ietekmes zonā, panākts šo objektu pievilcības kāpums- palielinājies „mazo” (vietējai sabiedrība un dzīves telpai nozīmīgu) tūrisma objektu tīkla blīvums Partnerības teritorijā- pieaudzis apmeklētāju skaits vietējai sabiedrībai nozīmīgajos objektos


- uzlabojusies vietējās sabiedrības izpratne par vietējai teritorijai raksturīgās dzīves telpas iezīmēm- pieaugusi vietējās teritorijas iedzīvotāju interese par vietējās teritorijas kultūrvēsturi un vietējās dzīves vidi veidojošajām komponentēm - sekmēta iedzīvotāju iesaistīšanās vietējo tradīciju saglabāšanā un kopšanā- attīstīta vietējās sabiedrības piederības sajūta savai teritorijai


- uzlabojusies sociālo, publisko un sadzīves pakalpojumu kvalitāte un to pieejamība- palielinājusies pakalpojumu daudzveidība- radušies jauni sociālie, publiskie un sadzīves pakalpojumi, kas pieejami vietējās teritorijas iedzīvotājiem- līdzsvarojusies pakalpojumu pieejamība Partnerības darbības teritoriālā griezumā- sekmēta vietējo iedzīvotāju, uzņēmēju, NVO iesaistīšanās un līdzdalība jaunu pakalpojumu radīšanā, esošo dažādošanā un to sniegšanas nodrošināšanā

76

(2.)Vietējās sabiedrības līdzdalības, iniciatīvu un ieinteresētības teritorijas attīstībā veicināšana

(2.1.)Atbalsts vietējās teritorijas iedzīvotāju aktivitātēm un iniciatīvām (sporta, kultūras, brīvā laika pavadīšanas, izklaides jomā).

- palielinājusies iedzīvotāju aktivitāte un līdzdalība vietējās iniciatīvas pasākumos- palielinājusies iedzīvotāju aktivitāte vietējos sabiedriskajos pasākumos un pasākumu daudzveidība- paplašinājies vietējās teritorijas iedzīvotājiem pieejamo aktivitāšu spektrs- palielinājusies jauniešu iesaistīšanās sabiedriskajās aktivitātēs- sakārtotas vietējo iniciatīvu grupu pulcēšanas vietas- pieaugusi iedzīvotāju līdzdalība kultūras, sporta un veselīga dzīvesveida aktivitāšu pasākumos- vietējās iniciatīvas grupas (interešu grupas, sporta klubi u.c.) atjaunojuši un papildinājuši savai darbībai nepieciešamo inventāra un tehnisko līdzekļu bāzi

(2.2.)Atbalsts vietējās teritorijas iedzīvotāju apmācības un izglītošanas nodrošināšanai , personiskai izaugsmei un jaunu iemaņu iegūšanai

- uzlabojusies vietējās sabiedrības izpratne par indivīda lomu pārmaiņu veidošanā- pieaugusi iedzīvotāju apņēmība investēt savā izglītībā un prasmju celšanā- pieaugusi Partnerības darbības teritorijas iedzīvotāju pašapziņa un pašvērtējums- pieaugusī vietējo iedzīvotāju ticība saviem spēkiem un spējām ietekmēt vietējās teritorijas attīstības procesus- pieaugusi teritorijas iedzīvotāju izpratne un zināšanas par vietējo iniciatīvu grupu organizētu veidošanos (juridiskā statusa nepieciešamību)

77

lietoto terminu un saīsinājumu skaidrojums - lauku atbalsta ... · web view1.mērķis – augsta...

Documents