1

LATVIJAS UNIVERSITĀTES

Bioloģijas institūta direktores Līgas Jankevicas

PĀRSKATS

par institūta darbību 2018. gadā

Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts (turpmāk – LU BI) ir pētnieciskā struktūrvienība

un savā darbībā orientēts uz Latvijas dabas un ekoloģisko problēmu risināšanu, kā arī augu

un dzīvnieku bioloģisko resursu saglabāšanas un produktīvas izmantošanas jautājumiem,

virzot šo pētījumu rezultātus gan augstākās izglītības, gan attiecīgo tautsaimniecības nozaru

attīstības mērķim.

I. IZGLĪTĪBA

LU BI realizē ciešu sadarbību ar Latvijas Universitātes atbilstoša profila fakultātēm, kā arī ar

citām Latvijas augstskolām un zinātniskās pētniecības institūcijām gan studiju, gan

pētniecības jomā. LU BI piedalās studiju procesos, atbalstot sava akadēmiskā personāla

iekļaušanos Latvijas Universitātes katedrās docētāju statusā, gan arī atbalstot studentu,

pārsvarā maģistra un doktoranta līmeľa, mācību laboratoriju izveidošanu institūtā, lai

studenti varētu izmantot institūtā uzkrātās kolekcijas un aparatūru studiju procesā un, lai

veicinātu studentu iesaistīšanos zinātniskajā darbā, tieši kontaktējoties ar institūta

akadēmisko personālu un izmantojot institūta pētniecisko infrastruktūru.

Pārskata periodā LU doktorantūrā studēja 1 LU BI darbinieks, MF rezidentūrā 1 darbinieks,

maģistrantūrā studēja.7 darbinieki.

2018.gadā LU BI zinātnieki vadīja 8 bakalaura darbus, kā arī 6 maģistra darbus, kas

aizstāvēti 2018.gada jūnijā (1 BF, 4 ĢZZF), kā arī vada 7 maģistra darbus, kas tiks aizstāvēti

2019.gadā. Institūta zinātnieki vadīja 1 LU doktoranta, 1 DU doktorantu un 1 LLU

doktorantu promocijas darbus.

2

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA

Publikācijas

2018.gadā institūta personāls ir publicējis 43 publikācijas Scopus/WoS indeksētos

izdevumos, tai skaitā 19 publikācijas 1. un 2. kvartiles izdevumos. Lai varētu izvērtēt

publikāciju skaita dinamiku, zemāk attēlā parādīts darbinieku Scopus/WoS datu bāzēs

indeksēto publikāciju un citu publikāciju (ieskaitot tēzes) skaits no 2012. līdz 2018.gadam.

Attēlā zemāk, redzams, ka šogad publikāciju saits uz vienu zinātnieku (PLE) ir palielinājies.

Publicētas 16 zinātniskās koppublikācijas ar ārvalstu līdzautoriem, kas iekļautas SCOPUS

vai WoS datubāzēs un 2 citas zinātniskās publikācijas ar ārvalstu līdzautoriem. Īpaši

jāatzīmē pētnieces Jolantas Kalniľas līdzautorība publikācijā žurnālā The Lancet (JIF 8,6 un

36 30

37 34 25 24

43

98

40 30

40

65 68

88

0

20

40

60

80

100

120

2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Pu

blik

āciju

ska

its

Scopus/WoS citas publikācijas (ieskaitot tēzes)

0,6 0,5

0,7 0,7 0,7 0,53

0,9

1,8

0,7 0,5

0,9

1,8

1,5

1,9

0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2,5

2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

No

sacī

tās

vie

nīb

as

Scopus/WoS citas publikācijas (ieskaitot tēzes)

3

SRJ 14,93); 3 publikācijas autori V. Melecis,(1), I. Melece (1) un G. Spriľģe, A.Skuja un D.

Ozoliľš (1) žurnālā Science of the Total Environment (JIF 5,99 un SJR 1,55,); pētnieces

Antras Stīpnieces raksts žurnāla Diversity and Distributions (JIF 4,77 un SJR 2,52); vadošā

pētnieka V. Meleča raksts žurnālā Landscape Ecology (JIF 4,04 un SJR 1,85), vadošā

pētnieka D. Butkauskas raksts žurnālā Parasites & Vectors (JIF 3,29 un SRJ 1,7. Jāatzīmē,

ka palielinājusies LU BI zinātnieku citējamība, 2018. gadā ievēlētā vadošā pētnieka D.

Butkauskas (Lietuvas zinātnieks) publikācijas 2018. gadā citētas 60 reizes, pētnieka V.

Rodinova publikācijas 50 reizes un vadošā pētnieka N. Sjakstes publikācijas citētas 47 reizes

(Scopus dati).

Vēl joprojām neesmu apmierināta ar LUIS datu bāzi, kas neatspoguļo visas publikācijas, jo

datu bāzē Bioloģijas institūtam 2018. gadā uzrādītas tikai 35 Scopus un/vai Web of Science

publikācijas.

Projekti

LU BI zinātnisko projektu finansējums, ieskaitot zinātniskās darbības bāzes un zinātniskās

darbības attīstības finansējumu, 2018.gadā bija EUR 879335.

Attēlā redzam, ka LU BI finansējuma apjoms vēl joprojām ir mazāks kā 2015.gadā. Tas

tiešā mērā saistāms ar to, ka arī valstī kopumā zinātnes bāzes finansējums būtiski atpaliek no

2007.gada līmeľa, jo zinātniskajām institūcijām IZM izmaksā tikai 50 – 53 % no aprēķinātā

bāzes finansējuma.

2018. gadā piesaistītā finansējuma struktūra redzama nākamajā attēlā:

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Tūks

toši

, EU

R

LU BI finansējums 2012.-2018. gg.

Piesaistītie līdzekļi(Horizont, SAM,līgumdarbi)

Zinātniskās darbībasbāzes finansējums(projektiem,administrācijai)

Zinātniskās darbībasattīstības finansējums

4

Attēlā redzam, ka LU BI sekmīgi piesaista gan projektu gan valsts institūciju un fondu

līdzekļus. Vislielākais finansējums (EUR 223 382) iegūts turpinot ERAF SAM 1.1.1.1.

projektu „Ar proteasomām saistīto multiplās sklerozes ģenētisko, epiģenētisko un klīnisko

marķieru noteikšana”.

2018. gadā noslēgts jauns līgums ar Latvijas Vides Aizsardzības fondu “Distrofo ezeru vides

kvalitātes novērtējuma metodes izstrāde pēc makrozoobentosa organismiem” un turpināts

iepriekšējā gadā uzsāktais pētījums par makroskopisko aļģu izmantošanu upju ekoloģiskās

kvalitātes vērtēšanai.

Ar ZM Medību saimniecības attīstības fondu atkārtoti noslēgts līgums par ligzdojošo un

nomedīto ūdensputnu izpēti. LU BI zinātnieki aktīvi piedalījās Dabas aizsardzības pārvaldes

izsludinātajos konkursos – veiksmīgi startēts 2 konkursos, rezultātā iegūts finansējums uz 3

gadiem migrējošo putnu un sikspārľu monitoringam Papes ornitoloģiskajā pētījumu centrā

26%

11%

2%

0% 26%

5%

9%

1% 3%

13%

1%

3%

LU BI finansējuma struktūra 2018. gadā Zinātniskās darbības bāzesfinansējums (projektiem,administrācijai), 228234 EURZinātniskās darbības attīstībasfinansējums, 98660 EUR

Akadēmiskās attīstības projekti,16756 EUR

Valsts pētījumu programmufinansējums, 1145 EUR

SAM projekti, 223382 EUR

EUREKA, 45984 EUR

INTERREG, 81062 EUR

Starptautiskie projekti, 6227 EUR

Ministriju un fondu projekti, 29345EUR

Ieņēmumi no zinātniskajiemprojektiem, 117315 EUR

Līgumdarbi ar valsts budžeta daļējifinansētām APP, 8460 EUR

5

(EUR 100 177 uz 30 mēnešiem) un dalībai Eiropas Kohēzijas fonda projektā

“Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu

aizsardzībai Latvijā” – dabas aizsardzības plāna Ainavu apvidum Augšdaugava (EUR

129 409 uz 24 mēnešiem), veiksmīgi pabeigts DAP pasūtītais projekts “Vēsturiskās

informācijas (LU BI herbārijs) apkopošana par reti sastopamo sugu spilvaino ancīti

Agrimonia pilosa”. Tāpat kā iepriekšējos gados tika noslēgti sadarbības vai pakalpojuma

līgumi ar citām Latvijas zinātniskajām iestādēm: LLU, APP Dārzkopības institūtu, LVMI

„Silava”, NBD, „Agroresursu un ekonomikas institūtu”. INTERREG projektā

sadarbojamies ar RTU un Ventspils augstskolu.

Veiksmīgi turpinās sadarbība ar komersantu a/s “Latvijas valsts meži”.

2018 . gadā par pētījumu veikšanu noslēgti jauni līgumi ar z/s “Līgo” un a/s Rīgas brīvosta.

Šogad uzsāktajā Eiropas Lauksaimniecības fonda projektā “Ziemas ķiploku audzēšanas

modernizācija drošas ražas ieguvei bioloģiskajā saimniecībā” LU BI veiksmīgi sadarbojas ar

z/s „Lazdiľas” (vadošais partneris), z/s „Mazkūlīši” un APP „Dārzkopības institūtu”.

Uzsāktajā EUREKA projektā ”Innovative multifunctional biotextile integrated with silicon

dioxide and succinite development and its impact on bio systems. (IFSITEX)” sadarbojamies

ar komersantiem SIA “JLU Technologies” (Latvija) un AB Linas (Lietuva).

Paralēli esam veikuši arī maksas pakalpojumus par vairāk kā EUR 22 764. Jāatzīmē, ka, LU

BI izdevies pierādīt LU grāmatvedībai, ka konkursa kārtībā iegūtie pakalpojumu līgumi citu

zinātnisko institūciju ERAF vai līgumpētījumu izpildei, piemēram, LLU, Nacionālais

Botāniskais dārzs un A/S Putnu fabrika Ķekava, ir zinātniski un jākodē kā zināšanu pārnese,

nevis kā saimnieciskā darbība--cita darbība .

LU BI personāls 2018. gadā iesaistījās attīstības projektu sagatavošanā un iesniedza vairākus

attīstības projektu pieteikumus projektu rakstīšanai, konferenču apmeklēšanai, biedra naudu

apmaksai un zinātniskā aprīkojuma iegādei (16 756 EUR).

Arī 2018.gadā bāzes un snieguma finansējuma sadalei starp LU BI laboratorijām tika

pielietota motivējoša pieeja - apmēram 10% bāzes un 20% snieguma finansējuma sadalījām,

izmantojot koeficientus pēc iepriekšējā gada laboratoriju kvalitātes rādītājiem: piesaistītais

finansējums; publikācijas; patenti; promocijas un maģistra darbi (rezultatīvais rādītājs

(skaits) / laboratorijas zinātniskā personāla PLE).

6

Kopumā pētniecības darba gaitā radušās problēmas galvenokārt saistītas ar nepietiekamu

finansējumu, zinātniskās aparatūras atjaunināšanas nepieciešamību, zinātniskās aparatūras

remontu un tā izmaksām, birokrātisko slogu projektu/iepirkumu līgumu noslēgšanā.

Tomēr, neskatoties uz atsevišķām grūtībām, sasniegti 2018. gadā plānotie rezultāti un mērķi.

Starptautiskā zinātniskā sadarbība

2018. gadā turpināti iesāktie starptautiskie pētniecības projekti un uzsākti divi jauni

projekti (skat. zemāk pievienoto tabulu).

Nr..

p. k. Projekts

Programma/

Partneris

Termiņi Projekta

vadītājs

Jaunie projekti

1 Innovative multifunctional biotextile

integrated with silicon dioxide and

succinite development and its impact on

bio systems. (IFSITEX)

EUREKA 2018-

2021

D. Grauda

2 Forestry and Biodiversity: International

Perspectives on Trade-offs, Problems,

and Solutions

Baltijas - Amerikas

brīvības fondus

(BAFF)

6.12.201

8.

30.11.20

19.

M. Strazds

Turpinātie projekti

3 European Long-Term Ecosystem and

socio-ecological Research

Infrastructure

HORIZON 2020 2014.-

2019.

V. Melecis

4 Laboratory network for testing,

characterisation and conformity

assessment of electronic products

developed by SMEs

INTERREG,

Tartu

observatorija

2017.-

2020.

D.Grauda

5 Hidroelektrostaciju ietekmes uz vidi

novērtēšana ar multimarķieriem (LR IZM un

Ukrainas IZM

Zinātnes

Tehnoloģiju

programma)

2017.-

2018.

G. Spriľģe

5 CELLDEX – CELLulose

Decomposition EXperiment in streams

and riparian zones across the Earth’s

major biomes

Oakland

University

2017-

2019.

I. Kokarīte,

A.Skuja

7 Atlas Florae Europaeae. Distribution of

Vascular Plants in Europe

Somijas Dabas

vēstures muzejs

I. Roze, I.

Rūrāne

8 Euro+Med Plant Base Botanic Garden

and Botanical

Museum Berlin-

I. Roze, I.

Rūrāne

7

Dahlem

9 Improving current understanding and

research for sustainable control of the

poultry red mite Dermanyssus gallinae

(COREMI)

COST akcija

FA1404

10.

2014. -

10.

2018.

I. Salmane

10

Using three-way interactions between

plants, microbes and arthropods to enhance

crop protection and production

COST akcija

FA1405

2015.-

03. 2019.

L. Jankevica

11 European network for algal-bioproducts

(EUALGAE)

COST akcija

ES1408

2015. -

2019.

G. Spriľģe

2018.gadā LU BI veiksmīgi līdzdarbojās Horizon 2020 projektā eLTER. Projekta aktivitāšu

ietvaros Eiropas valstu pētnieku īslaicīgas darba vizītes Eiropas LTER tīkla pētījumu vietās,

arī Engurē. Projekta eLTER ietvaros sagatavota ESFRI ceļu karte, kas paredz noteiktu

ekoloģisko datu centru izveidošanu un informācijas plūsmas nodrošināšanu Eiropas līmenī,

lai iegūtu operatīvus, dažādiem lietotājiem pieejamus datus un zinātniski pamatotas

prognozes par vides stāvokli un biodaudzveidības izmaiľām kontinentā.

Veiksmīgu uzsākta darbība EUREKA programmas projektā “Inovatīva daudzfunkcionāla

integrēta silīcija dioksīda ar sukcinītu biotekstila materiāla izstrāde un tā ietekmes uz

biosistēmām identifikācija (IFSITEX)”, kur LU darbojas kopā ar komersantiem SIA “JLU

Technologies” (Latvija) (vadošais partneris), AB Linas (Lietuva) un Lietuvas valsts

zinātniski pētnieciskā institūta Dabas pētījumu centrs (NRC).

Par veiksmīgu sadarbību liecina jau iepriekš minētās publicētas zinātniskās koppublikācijas

ar ārvalstu līdzautoriem.

2018. gadā iesniegti 7 pieteikumi starptautisko projektu un ideju konkursiem, t. sk.:

o M-Eranet – “Production of new 3D biotextile with technological composition of the

amber nano and micro fibres” (Acronym: 3D-AMBERTEX) LU -galvenais partneris

(sekmīgi izgājis konkursa pirmo kārtu un iesniegts otrajā);

o COST akcijas projekts EUdaphobase "European Soil-Biology Data Warehouse for

Soil Protection", vadītājs David Russel (Vācija),

o Latvijas-Lietuvas-Taivānas zinātniskā sadarbība (2);

o Baltkrievijas – Latvijas sadarbība (1);

o Latvijas – Ukrainas sadarbība (2);

o LIFE ideju konkurss (1);

8

o Interreg ideju konkurss (1).

Jaunā doktore, pētniece Ieva Grudzinska – Elsberga 2019. gada nogalē ieguva DAD

stipendiju kvalifikācijas celšanai Vācijā -Potsdamā (The Helmholtz Centre Potsdam - GFZ

German Research Centre for Geosciences).

LIFE idejas pieteikums LIFE18 GIE/LV/000889 “Threatened species in Latvia: improved

knowledge, capacity, data and awareness (Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas

un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne)” konkursā saľēma ļoti labu novērtējumu un

šobrīd strādājam pie projekta pieteikuma sagatavošanas.

Svarīgi atzīmēt, ka LU BI zinātnieki veiksmīgi sadarbojas ar vairāk nekā 15 ārvalstu

zinātniskajām institūcijām (Šveicē, Francijā, Polijā, Vācijā, Lietuvā, Ukrainā, Krievijā,

Gruzijā u.c.), kā arī līdzdarbojas starptautiskās organizācijās un apvienībās: „The Commitee

for Mapping the Flora et Societas Biologica Fennica Vanamo”, The European Bird Census

Council (EBCC), EURING, BirdLife International, Society for Invertebrate Pathology u.c.

Konferences, semināri un sadarbības vizītes

Pārskata periodā LU BI zinātnieki esošo projektu ietvaros izmantoja iespējas un piedalījās

30 starptautiskās zinātniskās konferencēs, kur prezentēja 82 mutiskus vai stenda referātus.

Vietēja rakstura konferencēs un semināros tika sniegti 10 ziľojumi.

Noorganizēti sekojoši starptautiski pasākumi:

Latvijas – Ukrainas sadarbības projekta „Hidroelektrostaciju ietekmes uz vidi

novērtēšana ar multimarķieriem” ietvaros organizēta sanāksmē, kur diskusijas veidā

tika apspriesti jautājumi par iegūtajiem rezultātiem, kopīgo publikāciju sagatavošanu

un turpmākajām sadarbības iespējām, kur piedalījās projekta partneri no Ukrainas un

Latvijas zinātnieki ( augusts 2018.).

L. Jankevica ľēma dalību IOBC konferences “9th International IOBC/WPRS

Workshop on Integrated Plant Protection of soft fruits” organizēšanā Rīgā 5.-7.

septembrī, bija redakcijas komitejas locekle.

LU BI darbinieki piedalījās VI Baltijas Ģenētikas kongresa organizēšanā 2018. g.

24.-27. oktobrī.

Horizon 2020 projekta eLTER ietvarā 6 – 9. novembrī, Rīgā notika Eiropas LTER

sanāksmes “eLTER Harmonization Board meeting and eLTER H2020 Steering

group meeting”, kur piedalījās 28 dalībnieki no 15 Eiropas valstīm.

9

sadarbībā ar LU Bioloģijas institūtu 6. decembrī noorganizēts starptautisks zinātnisks

simpozijs “Mežsaimniecība un bioloģiskā daudzveidība: kompromisi, problēmas un

risinājumi starptautiskā skatījumā (Forestry and Biodiversity: International Perspectives on

Trade-offs, Problems, and Solutions”) doktorantūras skolas “Dzīvnieku daudzveidība un

vides kvalitāte” programmas ietvaros.

2018. gadā LU BI apmeklēja sekojoši ārzemju zinātnieki

Engures ornitoloģisko pētījumu centru 21.-23.maijs, 30.-31.maijs apmeklēja

Konatsu Hagita. Yamagata Universitātes studente, iepazīšanās ar ūdensputnu

ekoloģijas pētījumiem, piedalīšanās materiāla vākšanas lauku darbos.

LUBI Hidrobioloģijas laboratoriju no 22. – 25. maijam apmeklēja Shabnam G.

Farahani, PhD studente no Baltkrievijas Nacionālās Zinātľu akadēmijas,

Hidrobioloģijas laboratorijas. Mērķis: Bioloģisko paraugu ievākšana Daugavā, Rīgas

HES ūdenskrātuvē un stehiometrijas analīžu veikšana sestona paraugiem.

IIain Robson, Access and Natural Environment Officer , Northumberland Coast Area

of Outstanding Natural Beauty Partnership – apmeklēja LU Biologijas institūtu laika

no 13. jūnija līdz 17. jūnijam. Mērķis -informācijas vākšana par mazo zīriľu

ligzdošanu Latvijā (it īpaši - Rīgā uz jumtiem).

LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratoriju un Gredzenošanas centru Salaspilī,

jūnijā, apmeklēja Mārtiľš Briedis no Šveices (Swiss Ornithological Institute) par

iespējām pieteikt sadarbības projektus.

Papes ornitologu bāzi putnu un sikspārľu migrācijas pētījumu nolūkā apmeklēja

vācu partneri no Leibniz-Institut für Zoo-und Wildtierforschung (IZW), Berlīnē:

o Oliver Lindecke, doktorants, disertācijas pētījumi, 6.VIII.2018-13.IX.2018

o Lara Marggraf, doktorante, disertācijas pētījumi, 6.VIII.2018-13.IX.2018

o Dr. Shannon Currie, pētniece, iespējamie pētījumi, 31.VIII.2018-1.IX.2018

o Prof. Dr. Christian Voigt, profesors (doktorantu vadītājs), 7.VIII.2018-

19.VIII.2018

Ar mērķi iepazīties ar institūta pētījumiem, apmeklēt pētījumu objektu .- Rīgas

ūdenskrātuvi ( 6. - 9. augusts) LU BI apmeklēja projekta “Hidroelektrostaciju

ietekmes uz vidi novērtēšana ar multimarķieriem” partneri

o Ļesja Gnatišina, vadošā pētniece, Ternopiļas V. Hnatjuka valsts pedagoģiskā

universitāte,

10

o Oksana Horina, laborante, Ternopiļas V. Hnatjuka valsts pedagoģiskā

universitāte

Engures ornitoloģisko pētījumu centrā ar mērķi iegūt datus par parazītu sastāvu un

sastopamību ūdensputnu populācijās pastāvīgajos LTER parauglaukumos Engures

DP 2018. gada 9. – 14. augustā e-LTER projekta ietvarā darba vizītē bija ieradusies

Rumānijas zinātnieku grupa:

o Ioana Cobzaru, vad. pētnieks, Rumānijas akadēmijas Biologijas institūts,

Bukareste;

o Viorel Gavril, pētnieks, Rumānijas akadēmijas Biologijas institūts,

Bukareste;

o Cristina Constantinescu, pētnieks, „Grigore Antipa” Dabas Vēstures muzejs;

o Gabriel Chisamera, pētnieks, "Grigore Antipa” Dabas Vēstures muzejs.

LUBI herbāriju apmeklējuši zinātnieki no Igaunijas MTÜ Käoraamat – Eesti

orhideede kaitseks

5. decembrī ar lekciju starptautiskā LUBI organizētā simpozijā piedalījās

mežsaimniecības un bioloģiskās daudzveidības eksperte Dr. Nikola Arcilla no ASV.

Izstrādātās un validētās metodes, metodikas, patenti

LU BI zinātnieki 2018. gadā izstrādāja sekojošu metodi "

Sadarbībā ar Ukrainas zinātniekiem projektā "Hidroelektrostaciju ietekmes uz vidi

novērtēšana ar multimarķieriem” izstrādāta metode un Ukrainā iesniegts patents

(ukraiľu valodā) “Ūdens ekosistēmas veselības agrīnās prognozēšanas metode”

(autori Ļ. Gnatišina, O. Stoļara, G. Spriľģe, V. Homa).

LU BI zinātnieki 2018. gadā uzsāka sekojošu metožu izstrādi

Uz iPBS praimeru sistēmas balstīta metodika Lemna minor klonu ģenētiskās

daudzveidības noteikšanai.

Metodika zemas frekvences elektromagnētiska lauka (EML) ilgstošas ietekmes izpēte

uz ūdens augu Limna minor L. kloniem.

Nanodaļiľu ietekmes noteikšana uz modeļobjektiem, izmantojot in vitro kultūras.

Tiek uzturēti sekojoši LV patenti, licences u.t.t.

Nr. 15191. Grauda, D., Kataševs, A., Bumbure, L. Nedestruktīva, ātra plūsmas

citometrijas metode bioindikācijai (publicēts 20.09.2017.).

11

.Nr. LV14804 B. Daugavietis M, Polis O., Korica A., Jankevica L., Bartkevics V.,

Lepse L., Rancane R. Bioloģiski aktīvs sastāvs, kas inhibē pelēko puvi Botrytis

cinerea un tā iegūšanas paľēmiens (publicēts 20.05.2014.).

Preču zīme LUBISILS 20.01.2013

Datubāzes un pētniecības kolekcijas

LU BI ir izveidotas un tiek uzturētas starptautiski un nacionāli nozīmīgas datu bāzes un

kolekcijas, kuru uzturēšana, zinātniskā apstrāde un papildināšana pilnībā tiek veikta par LU

BI līdzekļiem, jo kopš 2008.gada valsts pārtrauca šos darbus finansēt.

Latvijas Putnu Gredzenošanas centrs (vad. E. Račinskis)

Latvijas Gredzenošanas centrs koordinē putnu un sikspārľu gredzenošanu Latvijā, ievāc un

apkopo informāciju par novērotajiem vai atrastajiem apgredzenotajiem putniem un

sikspārľiem. Regulāri tika papildināta gredzenošanas un atradumu Datu bāze Ring, kas ir

saistīta ar EURING Datu Banku, kurā tiek uzkrāta visu Eiropas valstu Gredzenošanas centru

sniegtā informācija par putnu gredzenošanu un gredzenotu putnu atradumiem. 2018.gadā

putni tika gredzenoti visā Latvijas teritorijā, bet sikspārľi tikai LU Bioloģijas institūta Papes

Ornitoloģisko pētījumu centrā. Latvijas Gredzenošanas centra datu bāze tiek izmantota

bakalaura darbu (A.Elksne LU) un maģistra (I.Dinbergs, LU) un doktora darbu (Tiago

Rodrigues, University of Porto, Portugāle) izstrādei, kā arī vairāku zinātnisku projektu

izpildei.

Latvijas Floras herbārijs (LATV) (vad. I. Rūrāne Botānikas laboratorija)

Latvijas floras herbārijs ir lielākais vaskulāro augu herbārijs Latvijā, kuram ir gan nacionāla,

gan reģionāla nozīme un tajā glabājas vairāk nekā 175 000 vaskulāro augu herbārija

eksemplāru, galvenokārt, taksoni, kas sastopami Latvijā. 2018. gadā LATV fondi papildināti

ar jauniem eksemplāriem, turpināta to zinātniskā apstrāde, veikti pasākumi herbārija fondu

kvalitatīvai saglabāšanai. Realizēts projekts „Vēsturiskās informācijas apkopošana par

spilvaino ancīti Agrimonia pilosa, tā monitorings un izpēte 2017. un 2018. gadā”.

Augu kaitēkļus limitējošo bioaģentu kolekcija (vad. L. Jankevica, Eksperimentālās

entomoloģijas un mikrobioloģijas laboratorija)

Kolekcijas mērķis ir saglabāt ex-situ augu aizsardzībā nozīmīgos funkcionālās bioloģiskās

daudzveidības komponentus ilgtspējīgai izmantošanai valsts vajadzībām, t.sk. atgriešanai

12

dzīvotnēs. Bioaģentu kolekcijā iekļauti: 1) kukaiľu slimību ierosinātāji – entomopatogēnās

sēnes, baktērijas, bakulovīrusi; 2) augu slimību ierosinātāju antagonisti; 3) entomofāgi un

akarofāgi. 2018. g. turpināts līgums ar LLU par bioaģentu pielietošanu.

Latvijai nozīmīgu lauksaimniecības augu ģenētisko, mutantu un selekcijas līniju kolekcija

(vad. Ī. Rašals, Vides ģenētikas laboratorija)

Sakarā ar Latvijas kultūraugu gēnu bankas pārvietošanu no LU Bioloģijas institūta uz LR

Zemkopības ministrijas pakļautībā esošo LVMI "Silava" ar stingri noteiktu paraugu atlasi,

daļa ģenētiski vērtīgā materiāla ar Latvijas apstākļiem potenciāli vērtīgām pazīmju

kombinācijām palika ārpus kolekcijas. Šie paraugi veido Bioloģijas institūtā saglabātās gēnu

bankas daļu.

Entomoloģiskās un akaroloģiskās kolekcijas (vad. pētn. U.Kagainis, Bioindikācijas

laboratorija)

Ilggadīgo pētījumu rezultātā uzkrāts ievērojams materiāls gan mikroskopēšanas preparātu,

gan spirtā konservētu indivīdu, gan arī uz adatas sprausto sauso preparātu veidā. Kopumā

kolekcijās apkopots vairāk kā 3700 sugu, tai skaitā, 90 tipa eksemplāru un simtiem Latvijā

reti sastopamo sugu. Apskatāmi dažādu grupu sugu etaloni, to skaitā 1400 divspārľu

(Insecta: Diptera), ap 1000 vaboļu (Insecta: Coleoptera) sugu, kā arī ap 450 augsnes ērču

(Acari), ap 350 zirnekļu (Araneae) un vairāk kā 100 lēcastu (Collembola) sugu. Līdz sugas

līmenim uzskaitīts ap 60 tūkstoši identificētu etalonu, no kuriem liela daļa ievākta Eiropas

nozīmes biotopos un pasaules līmenī bioģeogrāfiski unikālās vietās. Kā skaitliski

ievērojamākais Baltijas valstīs minams liela apjoma augsnes faunas materiāls. Pēdējos gados

veikta kolekciju caurskatīšana un iesākti digitalizēšanas darbi, LU BI mājaslapā ievietots

atjaunotais IBULC materiāla saraksts. Kolekcija kopumā uzskatāma par Latvijas zinātnes

nacionālo bagātību un tās saturs tiek gatavots publicēšanai starptautiski recenzētā zinātniskā

izdevumā.

Jāatzīmē ka LU BI datu bāzes, herbārija un kolekciju materiāli nepārtraukti tiek

izmantoti: 1) zinātniskajos vietēja rakstura un starptautiskos pētījumos, - apstrādājot ievākto

materiālu un gatavojot zinātniskās publikācijas; 2) LU Bioloģijas fakultātes un LU

Ģeogrāfijas un Zemes zinātľu fakultātes bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās

studentu apmācībai; 3) Zinātnes naktī LU BI; 4) dabas aizsardzības un apsaimniekošanas

plānu izstrādei un citiem, ar bioloģiju saistītiem, mērķiem.

13

Apbalvojumi, sasniegumi

2018. gadā starptautiskajā konferencē XIII International Scientific Conference “Factors in

Experimental Evolution of Organisms” (Jaremce, Ukraina) saľemti diplomi

par labāko plenārreferātu - Study of cell response on nano size particles (Grauda D.,

Butkauskas D., Krasľevska N., Miķelsone A., et al.)

par labāko postera prezentāciju - Genetic Particularities of populations of Dianthus

arenarius in Baltic region and Belarus (Krasľevska N., Grauda D., Rashal I. et al.).

Vadošā pētniece D. Grauda kopā ar

kolēģēm I. Lasenko, J. Rombovska, O.

Kononova saľēma apbalvojumu no

innovation design competition” par

produkta “Dzintaru diegu šalle”

izstrādi.

14

III. PERSONĀLS (personāla struktūra, t.sk. ar doktora grādu, studiju un zinātniskā darba

mijiedarbība, personāla plānošana u.c.).

2018.gadā darba līgumi bija noslēgti ar 96 darbiniekiem (ar vairākiem darbiniekiem par

vairākiem amatiem), 78 no tiem bija ievēlēti akadēmiskos amatos. LUIS sistēmā uzrādītais

LU BI darbinieku kopējais pilna laika ekvivalents (PLE) – 56,6. Personāla izmaiľas 2012. -

2018.gados parādītas zemāk esošajā tabulā:

2013 2014 2015 2016 2017 2018

Kopējais skaits (PLE) 117 (81) 126 (83) 100 (72) 77 (48) 88 (56,8) 96 (56,6)

Zinātnieki (PLE) 78 (55) 76 (55) 62 (46) 58 (36) 71 (45,9) 78 (44,5)

Zin. tehniskais

personāls (PLE) 15 (12) 34 (16) 16 (14) 13 (6) 12 (6) 41 (8,9)

Apkalpojošais un

administratīvais

personāls (PLE)

16 (14) 16 (14) 14 (12) 9 (6) 6 (4,8) 4 (3,2)

LU Bioloģijas institūta ievēlēto zinātnisko darbinieku pilna laika ekvivalents (44,5 PLE,

LUIS dati) 2018 gadā ir samazinājies par 1,4 salīdzinājuma ar 2017. gada līmeni. Iemesli –

jauno doktoru (5 gadi pēc aizstāvēšanās) un doktorantu, kas eksmatrikulēti, aiziešana uz

labāk apmaksātām darba vietām, jo nespēja samierināties ar 2018. gadā samazināto

finansējumu. Personāla statistika par 2018.gadu parādīta zemāk esošajā tabulā:

Nr.

p. k. Personāla struktūra

Strādā pētniecības

darbu pilnu darba

laiku/ t. sk. ar doktora

grādu

Strādā pētniecības

darbu nepilnu darba

laiku/ t. sk. ar doktora

grādu

1. Zinātnieki 8/5 70/31

1.1. Vadošais pētnieks 5/ 5 16/ 16

1.2 Pētnieks 2/0 33 / 15

1.3. Zinātniskais asistents 1 / 0 21 / 0

2. Zinātnes tehniskais personāls 0 / 0 41 / 12

3. Zinātni apkalpojošais

personāls 1/ 0 3 / 1

Kopā 9 114

* Kopējais amatu skaits nesakrīt ar darbinieku skaitu, jo atsevišķi darbinieki izpilda 2 vai vairāk

amatus, piemēram, biologs un dabaszinātľu laborants, vadošais pētnieks un direktors.

15

2018.gadu LU BI strādāja 19 jaunie doktori, (atbilstoši Zinātnes likuma definīcijai) 16 no

tiem bija ievēlēti pētnieka vai vadošā pētnieka amatos un divi jaunie doktori strādāja kā

eksperti un nozares speciālist[.

LU BI zinātnieku vidējais vecums ir 46,6 gadi, vairāk kā 58% zinātnieku ir jaunāki par 50

gadiem, sadalījums pa vecuma grupām parādīts sekojošajā tabulā.

Vecuma grupa

(gadi) <24 25-29 30-39 40-49 50-59 60-65 65<

Zinātnieku skaits

(tai sk. doktori) 3 (0) 10 (0) 21 (10) 11 (7) 12 (7) 5 (4) 15 (8)

% 4 12 27 14 15 6 19

2018. gada četrās institūta laboratorijām nomainījās vadītāji, vadošais pētnieks I. Rašals

Vides ģenētikas laboratorijas vadību nodeva vadošās pētnieces D. Graudas rokās, vadošā

pētniece Māra Janaus – Ornitoloģijas laboratoriju nodeva O. Keišam, pētniece I. Roze

Btānikas laboratoriju I. Rūrānei un G. Spriľģe –Hidrobioloģijas laboratoriju Ilgai Kokorītei.

2017. gadā pieľemto vadošo viespētnieku Dr. hab. biol. Dalius Butkauskas no Lietuvas

ievēlējām par vadošo pētnieku. Ornitoloģijas laboratorijā pieľemtos 4 laborantus (BF un

GZZF maģistrantūras studentus) ievēlējām par zinātniskajiem asistentiem.

Pārskata periodā vairāk kā 2 mēnešus pētniece I. Grudzinska- Elsberga stažējās un veica

pētniecisko darbību ārvalstu zinātniskajās institūcijās (Vācijā un Šveicē).

Apmēram 1/3 daļa darbinieku papildus strādā arī citās LU struktūrvienībās, vai zinātniskos

institūtos, valsts iestādēs vai uzľēmumos ārpus LU.

15 zinātnieki strādā par stundu pasniedzējiem, docētājiem, asociētajiem profesoriem un

profesoriem Bioloģijas fakultātē, Ģeogrāfijas un Zemes Zinātľu fakultātē un Medicīnas

fakultātē. LU BI zinātnieku noslodze fakultātēs pasniedzēju amatos parādīta sekojošā tabulā:

Darbinieks Fakultāte Amats Noslodze fakultātēs 2018. g.

PLE, pavasara

semestris

PLE, rudens

semestris

E.Ažēna BF stundu pasniedzējs 0 0,31

T.Selga MF asoc. profesors 0 0,51

I. Druvietis BF docents 0,37 0,33

D. Grauda BF asoc. profesors 0,23 0,34

16

MF stundu pasniedzējs 0 0,08

U. Kagainis BF docents 0,13 0,13

J. Kalniľa MF stundu pasniedzējs 0,15 0,08

V.Vintulis BF lektora p.i. 0 0,04

V. Melecis ĢZZF profesors 0,40 0,45

A. Miķelsone BF stundu pasniedzējs - 0,23

Ī. Rašals BF profesors 0,5 0,52

E. Rostoka MF docents 0 0,07

N. Sjakste MF profesors 0,34 0,34

A. Skuja BF lektora p.i. 0,15 0,18

G. Spriľģe ĢZZF asoc. profesors 0,53 0,53

Nākotnē, lai piesaistītu un noturētu jaunos zinātniekus un panāktu, lai institūtā strādājošie 9

doktora grāda pretendenti aizstāvētu savus promocijas darbus, ir ļoti svarīgi nodrošināt

konkurētspējīgu atalgojumu, īpaši atalgojumu no bāzes/snieguma finansējuma.

IV. SADARBĪBA AR SABIEDRĪBU (pasākumi sadarbībai ar sabiedrību).

2018 gadā LU BI kolektīvs piedalījies vairākos pasākumos, kas saistīti ar sabiedrības

izglītošanu un zinātnes popularizēšanu, piemēram, organizēja Zinātnieku nakts pasākumus

Salaspilī (Bioloģijas institūta telpās), Engures ornitoloģisko pētījumu centrā un Papes

Ornitoloģiskajā stacijā.

LU BI zinātnieku viedoklis un pētījumu rezultāti pausti 6 populārzinātniskās publikācijās, 15

TV un radio pārraidēs un intervijās (A. Stīpniece, M. Strazds, D. Boiko, E. Boikova, G.

Čekstere, D. Ozoliľš, I. Druvietis, E. Račinskis, L. Uzule u.c.), 1 raksts interneta vietnē (M.

Strazds), 1 raksts laikrakstā “Saldus Zeme”, pasākumā “Zinātnes kafejnīca” (I. Dinsbergs),

“Meža ABC” (A. Laubergs), plašās sabiedrības izglītības skolas Mini Limmud (Ī. Rašals) un

citviet

Ņemta dalība AS Latvenergo organizētā sabiedriskā aktivitātē “Pērses upes sakopšana” 2018.gada

8.septembrī (A. Skuja, L. Uzule).

Pētniece L. Uzule uzstājusies ar vieslekciju “Dabaszinātnieka iespējas un perspektīvas”

Latvijas Kultūras koledžā.

17

LU BI, sadarbojoties ar Salaspils pašvaldību pēc iepriekšējās pieteikšanās, uzľem Salaspils

Tūrisma informācijas centra organizētas ekskursijas – laboratoriju apmeklējumus. LU BI

laboratorijas apmeklēja Rīgas Avotu pamatskolas un Salaspils vidusskolas skolēni.

LU BI ir pilntiesīgs Salaspils uzľēmēju biedrības dalībnieks un aktīvi piedalās SUB

aktivitātēs, lai vecinātu savstarpējo informācijas apmaiľu, kā arī sociāli ekonomisko

aktivitāti un uzľēmējdarbības vides attīstību Salaspils novadā.

Esam snieguši atzinumus par pētniecības tēmām sabiedrībai un valsts institūcijām (DAP –

pētījumi aizsargājamo sugu joma). LU BI zinātnieki darbojas kā eksperti daudzās jomās,

piemēram, Dr. E.Boikova un Dr. O.Keišs ir VARAM konsultatīvās padomes locekļi, Dr.

L.Auniľa kā Dabas aizsardzības pārvaldes sertificēta sugu un biotopu eksperte par

vaskulārajiem augiem, mežiem, virsājiem, purviem, zālājiem un jūras piekrasti, Dr. O.Keišs

- par putniem un zālājiem, Dr. D.Boiko un E. Račinskis – par putniem, I.Rūrāne –

vaskulāriem augiem un zālājiem; L.Uzule – zālājiem, vaskulārajiem augiem, mežiem,

virsājiem, purviem, tekošiem ūdeľiem, A.Skuja un D.Ozoliľš – bezmugurkaulniekiem,

tekošiem un stāvošiem saldūdeľiem, V.Līcīte - tekošiem un stāvošiem saldūdeľiem.

L. Jankevica darbojas Latvijas nacionālā akreditācijas biroja (LATAK) tehniskajās komisijās ,

arī piedalās laboratoriju vērtēšanā kā vērtētāja un tehniskā eksperte.

Sadarbībā ar Rīgas pilsētas Iļģuciema Kultūras nama radošajām mākslas studijām –

organizētas 4 mākslas izstādes LU BI vestibilā.

V. SŪDZĪBAS (pārskata periodā saľemtās sūdzības un to izskatīšanas rezultāti).

2018.gadā nav saľemtas sūdzības par LU BI un tās darbinieku darbību.

VI. ATTĪSTĪBA (nākamajā kalendārajā gadā plānotie attīstības pasākumi).

BI kā LU struktūrvienības attīstība nesaraujami saistīta ar LU attīstības stratēģisko plānu un

2016.gadā izstrādāto LU attīstības stratēģiju 2015. – 2020.gadam. 2019.gadā jāprecizē LU

BI stratēģiskie plāni, jāsaskaľo kaskadētie rezultatīvie rādītāji, lai nodrošinātu efektīvu LU

finanšu, infrastruktūras un cilvēkresursu pielietojumu stratēģisko mērķu sasniegšanai

studiju, zinātnes un sadarbības ar sabiedrību jomās.

18

Nākotnes perspektīvas. Laboratorijas turpinās pētījumus atbilstoši LU noteiktajām

stratēģijas nozarēm, īpaši akcentējot pētījumus par bioloģiskās daudzveidības izmaiľām

Latvijas sauszemes ekosistēmās un hidroekosistēmās uz klimata mainības fona. Turpināsim

pirms 20 gadiem uzsāktos ilgtermiľa pētījumus un papildināsim unikālās datu rindas, kuras

dod ieskatu ekoloģisko procesu norisēs, kurus nav iespējams izpētīt īstermiľa projektos. Šie

pētījumi tiks veikti globālas Ilgtermiľa ekoloģisko pētījumu programmas (ILTER) ietvaros,

sadarbojoties ar Eiropas LTER, kura līderi kopā ar tīkla dalībvalstu pārstāvjiem ir

sagatavojuši divus sekmīgus HORIZON2020 projektus. LU BI ir objektīvi ieinteresēts

pētījumu programmas turpināšanā saistībā ar spēcīgu sadarbības partneri – Eiropas LTER

tīklu, kas nākotnē varētu palielināt Universitātes pētnieku sekmes tikt iekļautiem Eiropas

pētniecības ietvar programmās, kurās Eiropas LTER plāno gatavot jaunus pētniecības

projektus. 2019. gadā plānojam piedalīties jauna Horizont projekta sagatavošanā.

2018.gadā LU BI turpinās pētījumus apstiprinātajos starptautiskajos projektos, starptautiskos

sadarbības programmu tīklu projektos, SAM 1.1.1. projektā, kā arī izpildot valsts,

uzľēmumu un citu personu pasūtītos līgumdarbus.

2019.gadam esam izvirzījuši sekojošus uzdevumus:

Uzsākto pētījumu projektu sekmīga izpilde un rezultātu apkopošana.

LIFE projekta LIFE18 GIE/LV/000889 “Threatened species in Latvia: improved

knowledge, capacity, data and awareness (Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas

zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne)” pieteikuma sagatavošana

un iesniegšana (30. janvāris).

HORIZON 2020 projekta eLTER PPP (vadītājs Michael Mirtl,) sagatavošana un

iesniegšana (marts 2019).

Ľemt dalību starptautiskas, biotehnoloģijas aktuālajiem jautājumiem veltītas,

konferences organizēšanā Turcijā.

Noorganizēt Bioloģijas institūta sekciju LU 77 starptautiskajā zinātniskajā

konferencē.

Aktīva kvalitatīvu pētījumu projektu gatavošana projektu konkursiem, piemēram,

LU attīstības projekti, LU efektīvas sadarbības projekti, ERAF SAM III kārta, LZP

granti, starptautisko pētījumu programmas u. c.

Zinātniski pētnieciskās aparatūras iegāde un zinātniskās infrastruktūras attīstība.

19

Sadarbība ar ārzemju zinātniskajām institūcijām pie kopīgu projektu un publikāciju

gatavošanas. Sagatavot un iesniegt publikācijas sadarbībā ar komersantiem.

Turpināt aktīvi popularizēt zinātniskos sasniegumus.

Atbalstīt BF, ĢZZF un MF studiju procesus.

VII. DAŽĀDI.

Kopumā pētniecības darba gaitā radušās problēmas galvenokārt saistītas ar nepietiekamu

finansējumu, zinātniskās aparatūras, atjaunināšanas un iegādes nepieciešamību, zinātniskās

aparatūras remontu un tās izmaksām, birokrātisko slogu projektu/iepirkumu līgumu

noslēgšanā.

Mūs neapmierina ID ieviestie darbaspēka taupīšanas pasākumi – institūtu apkalpojošā

remontstrādnieka (veic arī sētnieka pienākumus) nodarbināšana arī Fizikas institūtā atstāj

iespaidu uz teritorijas sakopšanu, sniega notīrīšanu, zālāju nopļaušanu u.c. Nav pamatojuma

līdekļu taupīšanai neveicot nepieciešamos remontdarbus BI telpās Salaspilī Miera ielā 3

(VNPC, kas jāuztur līdz 2021. gada 30. aprīlim) un ornitologu bāzēs.

Biloģijas institūta direktore Līga Jankevica

16.01.2019.