latvijas nacionÅlais attÈstÈbas plÅns · lr saeima 2005.gada 26.oktobrî apstiprinåja...

LATVIJASNACIONÅLAIS

ATTÈSTÈBAS PLÅNS2 O O 7 – 2 O 1 3

LR REÌIONÅLÅS ATTÈSTÈBAS UN PAÍVALDÈBU LIETU MINISTRIJA

Låçpléßa ielå 27, Rîga, LV-1011

Sagatavota iespießanai un iespiesta SIA “Jelgavas tipogråfija”

Dizains - Daiga Brinkmane

© LR Re©ionålås attîstîbas un paßvaldîbu lietu ministrija, 2006

Pårpublicéßanas un citéßanas gadîjumå atsauce ir obligåta

Apsveicu visus Nacionålå attîstîbas plåna veidotåjus par veiksmîgi padarîto darbu,

sagatavojot patiesi nozîmîgu visaptveroßu dokumentu, kas nosaka mér˚i müsu valsts iz-

augsmei un iezîmé galvenos darbîbas virzienus turpmåkajiem septiñiem gadiem. Nozîmî-

gi, ka ßî plåna veidoßanå plaßi tikusi iesaistîta Latvijas sabiedrîba, uzklausîti daΩådu sabied-

rîbas grupu viedok¬i un ñemti vérå izteiktie komentåri un priekßlikumi.

Jåatzîst, ka tießi nåkamie septiñi gadi büs noteicoßie, lai panåktu kvalitatîvu lécienu

izglîtîbå, zinåtné un tautsaimniecîbå, lai veidotos stabils intelektuålais un materiålais pa-

mats dzîves lîmeña pakåpeniskam pieaugumam Latvijå. Tådé¬ es patiesi ceru, ka Nacionå-

lais attîstîbas plåns palîdzés veicinåt un stiprinåt müsu valsts tålåku attîstîbu, celt müsu

labklåjîbu un starptautisko konkurétspéju.

Nozîmîgi, ka pirmoreiz kopß neatkarîbas atjaunoßanas atzîts, ka Latvijas izaugsmes galve-

nais virzîtåjspéks ir cilvéks - viña zinåßanas, gudrîba, prasmes un vélme tås kopt un aktîvi

izmantot. Viens no Latvijas lielåkajiem nåkotnes izaicinåjumiem ir sasniegt izcilîbu tajås

jomås, kurås mums ir salîdzinoßas priekßrocîbas. To varésim panåkt, ja pietiekami ieguldîsim

müsu kvalificétajos, radoßajos un çaklajos cilvékos. Tießi ßis potenciåls savienojumå ar ap-

zinåtu valsts politiku jåizmanto, lai pieaugoßas konkurences apståk¬os panåktu bütiskus

sasniegumus Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbå. Müsu valsts ir spéjusi îså laikå péc neat-

karîbas atgüßanas veikt nozîmîgas reformas, kas palîdzéjußås mums iek¬auties Eiropas

Savienîbas valstu saimé, pievienoties NATO aliansei un sasniegt vienus no visaugståkajiem

ekonomiskås izaugsmes rådîtåjiem Eiropå un viså pasaulé. Lai turpinåtu valsts veiksmîgu at-

tîstîbu, svarîgs ir ikkatra Latvijas iedzîvotåja devums, viña zinåßanas, sekmes un sasniegumi.

Es ceru, ka kopéja darba rezultåtå nåkamo septiñu gadu laikå izdosies îstenot Nacionålå

attîstîbas plåna izvirzîtos svarîgåkos mér˚us, kas palîdzés mums ieiet jaunå, kvalitatîvi

labåkå attîstîbas posmå.

Vaira Vî˚e–Freiberga

Latvijas Valsts prezidente

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

4

I KAS IR NACIONÅLAIS ATTÈSTÈBAS PLÅNS? 6

II VALSTS IZAUGSMES MODELIS "CILV‰KS PIRMAJÅ VIETÅ" 8

III DZÈVES KVALITÅTE - KO AR TO SAPROTAM? 10

IV NACIONÅLÅ ATTÈSTÈBAS PLÅNA STRAT‰ÌIJA 12

1. Izglîtots un radoßs cilvéks 14

1.1. Kvalitatîva un pieejama pirmsskolas un pamatizglîtîba, obligåta vidéjå un konkurétspéjîga augståkå izglîtîba 14

1.2. Darbaspéka sagatavoßana atbilstoßi darba tirgus pieprasîjumam 15

1.3. MüΩizglîtîba cilvéka radoßå potenciåla un dzîves kvalitåtes izaugsmei 16

1.4. Izglîtîbas infrastruktüras modernizåcija 17

2. Uzñémumu tehnolo©iskå izcilîba un elastîba 18

2.1. Lietiß˚ås zinåtnes rezultåtu komercializåcija, inovåcijas un tehnolo©iju pårnese 18

2.2. Zinåßanu pielietoßana uzñémumu konkurétspéjas palielinåßanai 19

2.3. Jaunu konkurétspéjîgu uzñémumu radîßana 20

2.4. Radoßo industriju attîstîba 21

2.5. Dabas un ener©étisko resursu ilgtspéjîga un efektîva izmantoßana 21

3. Zinåtnes un pétniecîbas attîstîba 23

3.1. Fundamentålås zinåtnes izcilîba 23

3.2. Fundamentålås un lietiß˚ås zinåtnes un pétniecîbas potenciåla atjaunoßana un attîstîba 24

3.3. Zinåtniskås infrastruktüras modernizåcija zinåtniskajås institücijås 24

SATURS

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

5

V DROÍAS UN STABILAS ATTÈSTÈBAS PRIEKÍNOSACÈJUMI 26

4. Valsts un sabiedrîbas attîstîba 26

4.1. Laba pårvaldîba kå ilgtspéjîgas izaugsmes politikas nodroßinåjums 26

4.1.1. Uz stabilitåti un sabalansétu izaugsmi vérstas makroekonomiskås politikas realizéßana 26

4.1.2. Plånoßanas un prognozéßanas sistémas pilnveide 27

4.1.3. Rîcîbspéjîgas paßvaldîbas un re©ioni 27

4.1.4. Valsts pårvaldes darboties spéjas stiprinåßana 28

4.2. Droßa, pilsoniska un saliedéta sabiedrîba 28

4.2.1. Publiskå, nevalstiskå un privåtå sektora sadarbîba 29

4.2.2. Vienotas kultüras telpas veidoßana 29

4.2.3. Iekßéjås droßîbas nodroßinåßana 30

4.3. Latvijas izaugsmes starptautiskå dimensija 31

5. Sakårtota uzñéméjdarbîbas un dzîves telpa 32

5.1. Izaugsme re©ionos 32

5.1.1. Policentriskå attîstîba – iespéja re©ioniem 33

5.1.2. Rîga - Baltijas jüras re©iona biznesa, zinåtnes un kultüras metropole 33

5.1.3. Re©ionu savstarpéjå, pårrobeΩu un transnacionålå sadarbîba konkurétspéjai Eiropas Savienîbå 34

5.2. Moderna infrastruktüra un pakalpojumi 35

5.2.1. Attîstîbu veicinoßs energonodroßinåjums 35

5.2.2. IKT infrastruktüras un pakalpojumu attîstîba un vispåréja pieejamîba publiskajiem tîkliem 36

5.2.3. Multimodåla, integréta, iedzîvotåjiem pieejama un droßa transporta sistéma 36

5.2.4. Sabiedrisko pakalpojumu (üdenssaimniecîba, atkritumu apsaimniekoßana, siltumapgåde u.c.) attîstîba 37

5.2.5. Infrastruktüra un pakalpojumi daΩådiem cilvéku darbîbas veidiem un dzîves stiliem 38

6. Cilvéka labklåjîbas kåpums 39

6.1. Vesels cilvéks ilgtspéjîgå sabiedrîbå 39

6.1.1. Cilvéka veselîba kå vértîba 39

6.1.2. Ilgtspéjîga sociålås droßîbas sistéma 40

6.1.3. Atbalsts ©imeném ar bérniem un dzimstîbas veicinåßana 41

6.2. Iek¬aujoßs un noturoßs darba tirgus 42

6.2.1. Pieeja darba vietåm un to daΩådîba re©ionos 42

6.2.2. Atbalsts nodarbinåtîbas veicinåßanai 43

6.3. Pieejams måjoklis un sakopta dzîves telpa 44

6.3.1. Daudzveidîgs måjok¬u piedåvåjums 44

6.3.2. Sociåli integrétu dzîvojamo apkaimju veidoßana 45

6.3.3. Kopta un pieejama kultürvide un kultürvésturiskais mantojums 45

6.3.4. Sapråtîgi izmantota un saglabåta dabas vide 46

VI NACIONÅLÅ ATTÈSTÈBAS PLÅNA ÈSTENOÍANA UN UZRAUDZÈBA 48

Terminu skaidrojums 50

Saîsinåjumi 55

Izstrådes gaita 56

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

6

I KAS IR NACIONÅLAIS ATTÈSTÈBAS PLÅNS?

M‰RIS UN UZDEVUMI

Nacionålais attîstîbas plåns (NAP) ir izstrådåts saskañå ar LR Re©ionålås attîstîbas

likumu un ir vidéja termiña plånoßanas dokuments laika posmam no 2007. lîdz

2013.gadam. Plåna mér˚is ir sekmét lîdzsvarotu un ilgtspéjîgu valsts attîstîbu un

nodroßinåt Latvijas konkurétspéjas paaugstinåßanu citu valstu vidü. Tas ir müsu

ieguldîjums ES dalîbvalstu kopéjå straté©ijå un Lisabonas programmas îstenoßanå.

Saskañojot viedok¬us un veidojot vienotu izpratni par valsts attîstîbu tuvåkajå un

tålåkajå nåkotné, NAP izvirza Latvijas attîstîbas straté©isko mér˚i un nosaka gal-

venos rîcîbas virzienus, kas spés nodroßinåt stabilu valsts un sabiedrîbas izaugsmi.

NAP uzdevums ir koncentrét sabiedrîbas uzmanîbu uz vienotu mér˚i, nodroßinot

darbîbu koordinåciju un sabalansétîbu, finanßu lîdzek¬u mér˚tiecîgu novirzîßanu

valsts attîstîbas mér˚u sasniegßanai un tam nepiecießamo priekßnosacîjumu

radîßanai. Tådé¬ ¬oti nozîmîga ir NAP nostådñu un izvirzîto priekßlikumu iestråde

citos plånoßanas dokumentos, to savstarpéjå sasaiste un finanséjuma

nodroßinåjums.

NACIONÅLÅ ATTÈSTÈBAS PLÅNA NOZÈME

NAP ir dokuments, kas iezîmé pagrieziena punktu valsts attîstîbå un piedåvå risi-

nåjumus jautåjumiem:

Kåda büs müsu Latvija péc septiñiem un vairåk gadiem?

Kå nodroßinåt valsts konkurétspéjas palielinåßanos?

Kådam jåbüt cilvékam – Latvijas nåkotnes veidotåjam?

LR Satversme nosaka, ka LR Saeima un valdîba ir galvenie attîstîbas procesa

vadîtåji un tiem jåspéj veidot un îstenot tådu politiku, kas nodroßinåtu valsts iz-

augsmi un iedzîvotåju labklåjîbas celßanos. Valdîbai ir svarîga loma visu attîstîbas

procesa dalîbnieku - publiskå, privåtå, nevalstiskå sektora iesaistîßanå vienota valsts

izaugsmes scenårija îstenoßanå. Savukårt ikvienam cilvékam jåuzñemas da¬a

lîdzatbildîbas – par savu izvéli, sava radoßå potenciåla attîstîbu un aktîvu dzîves

pozîciju.

NAP nav pasåkumu vai finanßu plåns, bet straté©isks dokuments, kas

izvirza vidéja termiña mér˚i un prioritåtes;

veicina vienotas izpratnes veidoßanos un visas sabiedrîbas iesaistîßanos;

koncentré uzmanîbu un finanßu resursus valsts un sabiedrîbas ilgtspéjîgas

attîstîbas nodroßinåßanai;

nosaka vadlînijas visu lîmeñu un nozaru plånoßanas dokumentu izstrådei.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

7

Straté©iska dokumenta statuss arî nosaka NAP struktüru, izvirzot straté©isko

mér˚i un nosakot prioritåtes ßî mér˚a sasniegßanai. Plånå noteikti arî konkréti

rîcîbas virzieni, galvenie risinåmie uzdevumi. Sada¬å "Droßas un stabilas attîstîbas

priekßnosacîjumi" skatîtas straté©iskå mér˚a îstenoßanai nozîmîgåkås jomas.

NAP straté©iskais mér˚is nav sasniedzams tuvåkajos septiños gados, bet bütiski ir

pieñemt pareizu lémumu jau tagad, lai nodroßinåtu valsts koordinétu un

mér˚tiecîgu virzîbu uz labklåjîbas un augstas dzîves kvalitåtes nodroßinåjumu

nåkotné. Íajå plånå izklåstîtå valsts attîstîbas straté©ija jåiepazîst un jåpieñem

Latvijas cilvékiem, jo tikai par rezultåtu pårliecinåti cilvéki büs spéjîgi izprast un

atbalstît daΩådos lémumus, mér˚tiecîgi darboties savas un savu bérnu labklåjîbas

labå, jutîsies noderîgi Latvijai un leposies ar to.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

8

II VALSTS IZAUGSMES MODELIS "CILV‰KS PIRMAJÅ VIETÅ"

LATVIJAS ATTÈSTÈBAS SCENÅRIJI

Laikå kopß Latvijas Republikas neatkarîbas atjaunoßanas ir paveikts daudz - nosta-

bilizéjusies demokråtiska valsts iekårta, reåli funkcioné liberåla un atvérta tirgus

ekonomika, Latvija sekmîgi integréjusies starptautiskajås struktürås. Taçu pa-

veikts ir tikai pats neatliekamåkais un kopumå valsts attîstîba nav bijusi pietieka-

mi konsekventa un koordinéta. Uzsåkot NAP izstrådi, bija skaidrs, ka ir nepiecießa-

ma politiska vienoßanås par valsts ilgtermiña attîstîbu.

Pétot valsts attîstîbas iespéjas, Latvijas zinåtnieku grupa secinåja, ka ir trîs iespéja-

mi scenåriji:

Atpalicîbas scenårijs – turpinås nekoordinéts attîstîbas process: augot båzes lîmenim, attîstîbas tempi strauji samazinås, pastiprinås spriedze sabiedrîbå, nåkotnes mér˚u îstenoßana top problemåtiska, Latvija k¬üst par ES otrås ß˚iras valsti.

Stagnåcijas scenårijs – attîstîbas process pielågojas lénåkajiem; vienaspaaudzes laikå Latvija nespéj panåkt ES valstu vidéjo dzîves lîmeni; sabied-rîbå züd motivåcija ilgtermiña ieguldîjumiem, darbîbåm un arî izglîtîbasiegüßanai.

Izaugsmes scenårijs - nepårtraukta, åtra un visos lîmeños sabalanséta attîstî-ba, izmantojot müsu salîdzinoßås priekßrocîbas un izvirzot müsu rîcîbåesoßajiem resursiem atbilstoßu kopéju valsts ilgtermiña attîstîbas mér˚i.

LR Saeima 2005.gada 26.oktobrî apstiprinåja zinåtnieku grupas izstrådåto kon-ceptuålo dokumentu "Latvijas izaugsmes modelis: Cilvéks pirmajå vietå", kurapamatå ir uz cilvéku centréta pieeja un izvéle par labu izaugsmes scenårijam.Cilvéka dzîves kvalitåtes pieaugums tiek nosaukts par valsts izaugsmes mér˚i.

IZAUGSMES RESURSS – ZINÅÍANAS

Nedz Latvijas dabas bagåtîbas, nedz létais darbaspéks nespés ilgtermiñå kalpot

par valsts izaugsmes pamatresursu. Müsu galvenais resurss, lai sasniegtu attîstîta-

jåm valstîm raksturîgo visas sabiedrîbas un katra indivîda dzîves lîmeni, ir

iedzîvotåju zinåßanas un gudrîba, to prasmîga un mér˚tiecîga izmantoßana.

Íådå izaugsmes modelî zinåßanas virza darbaspéka kvalitåti, kapitåla izmantoßanu

un tehnolo©iju attîstîbu. Izglîtota un zinoßa sabiedrîba k¬üst par valsts iekßéjås un

åréjås droßîbas garantu. Zinåßanu pårvaldîba, koordinéta un virzîta to radîßana,

uzkråßana, izplatîßana un lietoßana kå komplekss process k¬üst par ekonomikas

un sociålås dzîves pamatu, aptverot visu valsti un sabiedrîbu. Pretstatå daudzåm

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

9

valstîm, kuråm ir iespéja izvéléties vairåkus attîstîbas ce¬us vai kombinét tos, müsu

valstij nav alternatîvas ce¬am uz zinåßanu ekonomiku.

Dokumentå uzsvérts, ka Latvijas iedzîvotåju zinåßanu potenciåls ir spéjîgs pildît ßo

uzdevumu, taçu nepiecießama tülîtéja koordinéta rîcîba tå palielinåßanai un

izmantoßanai, jo kavéßanås var radît neatgriezeniskas sekas. Attîstîbas procesa un

rîcîbu pamatprincips - vienådu iespéju radîßana visiem un ikviena sabiedrîbas

locek¬a personiska atbildîba par ßo iespéju izmantoßanu.

IZAUGSMES M‰RIS – CILV‰KA DZÈVES KVALITÅTES PIEAUGUMS

Valsts izaugsmes mér˚im jåbüt ikvienam Latvijas iedzîvotåjam saprotamam un

rosinoßam. Izraugoties zinåßanas par valsts attîstîbas noteicoßo resursu, cilvéks kå

zinåßanu radîtåjs un neséjs k¬üst par galveno attîstîbas virzîtåjspéku un ieguvéju.

Katra cilvéka nozîmîgåkås vélmes saistås ar labklåjîbu, droßîbu sev un saviem

tuvåkajiem, ar veselîbu un nodroßinåtåm vecumdienåm, ar tîru gaisu un svaigu

üdeni, ar iespéju måcîties un radoßi izpausties, ar vélmi ce¬ot un vél, un

vél...Cilvéku intereses, vértîbu prioritåtes un priekßstati par labu un laimîgu dzîvi

ir tik daΩådi un atß˚irîgi, tik subjektîvi un dzi¬i personiski. Gadiem un pieredzei

kråjoties, mainås arî vértîbu skala. Ío vértîbu daΩådie aspekti un to kopums veido

cilvéka dzîves kvalitåti.

Íåda mér˚a izvéle nodroßina cießu izaugsmes resursu un mér˚u vienotîbu, kas

k¬üst par bütisku izaugsmes priekßnoteikumu. Dzi¬i cilvéciskå tieksme dzîvot

labåk, panåkt savas dzîves kvalitåtes uzlaboßanos ir prioritåra katram cilvékam un

lîdz ar to visai sabiedrîbai.

Atseviß˚a indivîda dzîves kvalitåte savienojas ar visas nåcijas dzîves kvalitåti, vei-

dojot müsu valsts nacionålo intereßu kopu.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

10

III DZÈVES KVALITÅTE – KO AR TO SAPROTAM?

Dzîves kvalitåte ir komplekss sociåls, ekonomisks, politisks

jédziens, kas aptver plaßu valsts iedzîvotåju dzîves apståk¬u

kopumu. To raksturo gan indivîdam pieejamais patériña lîmenis,

gan sociålo pakalpojumu klåsts un kvalitåte, kå arî iespéja iegüt

izglîtîbu, dzîvot ilgu un veselîgu müΩu, piedalîties valsts politiska-

jå dzîvé, kå arî jelkåda veida diskriminåcijas dzimuma, etniskås

piederîbas, rases, reli©ijas, invaliditåtes, seksuålås orientåcijas un

vecuma dé¬ izskaußana, tådéjådi radot indivîdam iespéjas realizét

savu potenciålu sabiedrîbas labklåjîbas veidoßanas proceså.

Tåtad dzîves kvalitåti nosaka valsts dabas, ekonomiskå, sociålå,

un politiskå vide, kuru var raksturot ar daΩådiem rådîtåjiem.

DaΩi dzîves kvalitåtes aspekti, kas izriet no NAP izstrådes laikå

veiktås esoßås situåcijas analîzes.

Materiålå labklåjîba ir ikvienam Latvijas iedzîvotåjam aktuåls

jautåjums. Tå ir saistîta ar visas valsts ekonomisko attîstîbu. Péc

tirgus ekonomikas pamatu izveidoßanas 1990-to gadu såkumå

Latvija spéja åtri un efektîvi radît stabilu makroekonomisko vidi,

kas vairåku gadu garumå kalpoja par pamatu stabilai taut-

saimniecîbas attîstîbai un pårejai no plånveida uz tirgus

ekonomiku. Strauja ekonomiska izaugsme, funkcionéjoßa tirgus

ekonomika, kå arî izdevîgs ©eogråfiskais izvietojums un augstas

kvalitåtes dabiskå vide ir galvenås Latvijas stiprås puses.

Ieståßanås ES ir veicinåjusi jaunu tirgu apgüßanu un uzñéméjdar-

bîbu reguléjoßås likumdoßanas sakårtoßanu.

Vienlaikus analîze liecina, ka da¬ai attîstîbu veicinoßo faktoru ir

arî savas negatîvås iezîmes. Pieméram, pédéjo gadu straujå iz-

augsme aizvien vairåk veicina disproporciju veidoßanos taut-

saimniecîbå. Par to liecina gan inflåcijas kåpums, gan augstais

maksåjumu bilances tekoßå konta deficîts. Arvien vairåk

ekonomisko rådîtåju liecina, ka tautsaimniecîbas piedåvåjums

nespéj apmierinåt pieaugoßo iekßzemes pieprasîjumu. Tas

nozîmé, ka ßî brîΩa straujajai izaugsmei ir trausli pamati, un pat

nelieli åréjie vai iekßéjie ekonomiskie satricinåjumi var izraisît

ilgstoßu tautsaimniecîbas attîstîbas stagnåciju un izpausties

nerealizétås iedzîvotåju labklåjîbas palielinåßanas iespéjås.

Cilvéku labklåjîbu tießi ietekmé stabils darbs un pietiekams

atalgojums. Zems nodarbinåtîbas lîmenis (îpaßi ekonomiski våji

attîstîtajås valsts da¬ås), ilgstoßs bezdarbs (arî jaunießu vidü),

sociålås atstumtîbas riski, nedeklarétå nodarbinåtîba satrauc

sabiedrîbu. Par galvenajåm sociålås vides problémåm uzskatåma

sociålå noslåñoßanås un pieaugoßa ienåkumu atß˚irîba starp

lauku un pilsétu iedzîvotåjiem un starp centrålås da¬as un peri-

féro teritoriju iedzîvotåjiem. Latvijå ir zemåkå darba samaksa,

minimålå alga un pensija ES, kas ir viens no iemesliem darbaspé-

ka aizplüßanai uz Rietumeiropas vai Skandinåvijas valstîm.

Latvijas uzñéméjdarbîba balstås uz MVU ar samérå zemu produk-

tivitåtes lîmeni un jaunu uzñémumu veidoßanås ne vienmér

nodroßina labu darba vietu raßanos. Tomér nelielo uzñémumu gal-

venå priekßrocîba ir spéja åtri rea©ét uz izmaiñåm tirgü, lîdz ar to,

mainoties tendencém starptautiskajå tirgü un palielinoties

pieprasîjumam kådå atseviß˚å nozaré, rodas daudzpusîgas spe-

cializåcijas iespéjas, pieméram, biolo©iskås lauksaimniecîbas,

ekotürisma, informåciju tehnolo©iju un citås uz zinåßanåm bal-

stîtås jomås. Kopumå zemais uzñéméjdarbîbas aktivitåtes un paß-

nodarbinåtîbas lîmenis tiek saistîts ar iniciatîvas un uzñémîbas trü-

kumu sabiedrîbå un administratîvajiem ß˚érß¬iem uzñéméjdarbîbai.

Lai arî Latvijå ir atseviß˚as tautsaimniecîbas nozares, kurås ir

zinåtnes, inovåcijas un zinåßanu ietilpîgas raΩoßanas potenciåls,

to îpatsvars ekonomikå ßobrîd ir mazs. Virzîbu uz zinåßanu

ekonomiku kavé tehnolo©iju pårneses un inovåcijas nepie-

tiekamîba. Latvijå trükst inovatîvu uzñémumu, valsts un privåtu

investîciju pétniecîbå un zinåtnes attîstîbå.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

11

Cilvékresursu jomå Latvijas stiprå puse ir salîdzinoßi augsts

nodarbinåto iedzîvotåju formålås izglîtîbas lîmenis. Pieaugot

strådåjoßo ar augståko izglîtîbu îpatsvaram, kopumå uzlabojas

darbaspéka kvalitåte un profesionalitåte. Tomér gan uzñéméji

gan profesionålo skolu un augstskolu absolventi atzîst, ka viñus

neapmierina izglîtîbas kvalitåte. Måcîbu aprîkojums, izglîtîbas un

zinåtnes ieståΩu infrastruktüra ir jåmodernizé, jåuzlabo sadarbî-

ba ar uzñéméjiem, veicinot praktisko iemañu apgüßanu un

zinåtnes un uzñéméjdarbîbas sadarbîbu. Profesionålås izglîtîbas

skolu prestiΩs ir zems, pieaug pamatskolu nebeigußo jaunießu

skaits. Nav izveidojusies efektîva müΩizglîtîbas sistéma cilvéku

konkurétspéjas paaugstinåßanai un personîbas pilnveidei.

Cilvékresursu kvalitåti apdraud arî iedzîvotåju sliktais veselîbas

ståvoklis un apgrütinåta piek¬uve primårås veselîbas aprüpes

pakalpojumiem, zema dzimstîba un salîdzinoßi augsts jaundzi-

mußo mirstîbas lîmenis, saslimstîba ar alkoholismu un citåm

atkarîbåm pieaugums. Íie ir bütiski ne tikai ikviena cilvéka dzîves

kvalitåtes, bet arî valsts attîstîbas aspekti.

Cilvéku veselîbu un labsajütu ietekmé måjok¬a kvalitåte.

DiemΩél dzîvojamais fonds atjaunojas léni, katra piektå måja ir

avårijas vai nolietotå ståvoklî, gandrîz puse no visåm ékåm ir liel-

pane¬u konstrukcijas, kuråm nepiecießama siltinåßana. Måjok¬u

un siltumapgådes tîklu fiziskais ståvoklis ietekmé izdevumus dzî-

vok¬a uzturéßanai. To sadårdzinåjums visvairåk skar sociåli maz-

aizsargåtos iedzîvotåjus, pensionårus un ©imenes ar bérniem.

Valstij trükst îres måjok¬i, îpaßi måjok¬i par vairuma iedzîvotåju

ienåkumiem atbilstoßu cenu.

Gan resurss, gan dzîves kvalitåti noteicoßs faktors ir arî laika

gaitå radîtå infrastruktüra – ce¬i un ielas, ener©ijas, üdens un

citi apgådes tîkli, apbüve. Daudzu iekårtu un büvju zemå ener-

goefektivitåte, to fiziskais un morålais nolietojums ne vienmér

apmierina to lietotåjus un var apdraudét vai kavét ilgtspéjîgu

attîstîbu. Vienlaikus jåatzîmé, ka infrastruktüras izbüves, moder-

nizéßanas un uzturéßanas izmaksas uz vienu cilvéku Latvijå ir

salîdzinoßi augstas nelielå apdzîvojuma blîvuma dé¬. Latvijai

nepietiek savu ener©ijas resursu. Energoatkarîba no åréjåm

piegådém kritiskås situåcijås var radît nopietnus draudus Latvijas

ekonomikas un sabiedrîbas darboties spéjai. Kaut arî pédéjos

gados ir ievérojami attîstîjußås daΩådas sabiedrisko pakalpojumu

nozares, ne viså valsts teritorijå tas noticis vienmérîgi. Tå,

pieméram, 2-5 km lîdz tuvåkajam veikalam un skolai jåiet

katram ceturtajam Latvijas iedzîvotåjam, bet lîdz autobusa pietu-

rai - katram piektajam.

Re©ionålås politikas uzdevums ir veicinåt visas valsts teritorijas

lîdzsvarotu un policentrisku attîstîbu, lai Latvija bütu pievilcîga

telpa darbam, dzîvei un atpütai ne tikai ßai, bet arî nåkama-

jåm paaudzém. Rîgas aglomeråcijas attîstîbas dinamika liecina,

ka Latvijas galvaspilséta pamatoti var k¬üt par Baltijas jüras valstu

metropoli. Tomér citu re©ionu attîstîba ir nevienmérîga, adminis-

tratîvi teritoriålå reforma norit gausi, nelielo paßvaldîbu dar-

boties spéja ir ierobeΩota. Plånoßanas re©ionu izstrådåtås

attîstîbas programmas, straté©ijas un atbalsts to îstenoßanai var

sekmét investîciju piesaisti un mér˚tiecîgu Kurzemes, Zemgales,

Vidzemes, Latgales un Rîgas re©ionu uzplaukumu, nodroßinot

iedzîvotåjiem jaunas iespéjas darbam un atpütai, veicinot sadar-

bîbu un pieredzes apmaiñu ar citiem re©ioniem.

Vides kvalitåte ir pamats cilvéku dzîvei un saimnieciskajai dar-

bîbai. Tå ir viens no svarîgåkajiem dzîves kvalitåti ietekméjoßiem

faktoriem. Salîdzinåjumå ar citåm Eiropas valstîm dabiskås vides

kvalitåte Latvijå ir augståka. To raksturo lielåka biolo©iskå

daudzveidîba un augståks saimnieciskås darbîbas mazskartas

vides îpatsvars, stabilåks ekosistému lîdzsvars, zemåks vides

piesårñojums. Latvijas dabiskås vides kvalitåte ir nacionåla vértî-

ba un nozîmîgs valsts un re©ionu attîstîbas resurss. Piekrastes

mitråji, mitrie meΩi, neskarti purvi, kå arî dabiskås, dzîvnieku

dzîves vietas uzskatåmas par nacionålas un starptautiskas

nozîmes dabas bagåtîbåm. Tomér mazskartå vide liecina arî par

ekonomiskås aktivitåtes, îpaßi rüpniecîbas un lauksaimniecîbas,

kå arî iedzîvotåju blîvuma zemo lîmeni lielåkajå valsts da¬å.

Dzîves kvalitåtes neatñemama saståvda¬a ir saglabåta, pieejama

un kopta kultürvide un kultürvésturiskais mantojums.

Kultüra ir labklåjîbas sabiedrîbas neatñemama prioritåte, tås

loma nacionålås identitåtes saglabåßanå ir nepårvértéjama.

Vienlaikus daudznacionålajå Latvijas sabiedrîbå îpaßa vieta ir arî

kultüras daudzveidîbai.

Droßîbas aspektu nozîmîbu vésturiski nosaka gan Latvijas

©eopolitiskais ståvoklis, gan arî visdaΩådåkie iekßéjie procesi.

Atraßanås ekonomiski aktîvajå un politiski nozîmîgajå Baltijas

jüras re©ionå rada ne tikai priekßrocîbas, bet arî riskus gan

Latvijai kå valstij, gan ikvienam tås iedzîvotåjam, nosakot

nepiecießamîbu paståvîgi apzinåt iespéjamos stabila uzplaukuma

risku avotus un mazinåt to ietekmi.

Kopumå Latvijai ir pietiekami daudz iespéju un spéku, lai, piln-

vértîgi izmantojot savas stiprås puses, tuvotos un nåkotné

saniegtu dzîves kvalitåti lîdzvértîgu attîstîtås valstîs paståvoßajai.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

12

IV NACIONÅLÅ ATTÈSTÈBAS PLÅNA STRAT‰ÌIJA

KOORDIN‰TA UN VIRZÈTAZINÅÍANU APRITE –KONKUR‰TSP‰JÈGA EKONOMIKA

Valstî veiktås reformas un integråcija starptautiskajås organizåcijås (ES, NATO u.c.)

kopumå ir pozitîvi ietekméjußas valsts attîstîbu, paverot iespéjas turpinåt uzsåkto

izaugsmi arî nåkotné. Latvija ir sasniegusi vienus no augståkajiem ekonomikas iz-

augsmes tempiem ES. Ir nozîmîgi, lai ßî attîstîba turpinåtos un iedzîvotåju

labklåjîbas lîmenis un dzîves kvalitåte strauji tuvotos attîstîto valstu lîmenim.

Latvijai ir jåveido tådi saimnieciskås darbîbas nosacîjumi, kas ¬auj jauno politisko rea-

litåti un izdevîgo ©eogråfisko novietojumu izmantot savas un partneru labklåjîbas

celßanai, k¬üstot par efektîviem vårtiem rietumu – austrumu darîjumu ce¬å.

Kådu attîstîbas ce¬u izvéléties, lai valsts ekonomika bütu konkurétspéjîga?

NAP izaicinåjums ir tuvåko septiñu gadu laikå radît priekßnoteikumus pårejai no

ßodien ekonomikå valdoßå mode¬a, kuru raksturo mazkvalificéta darbaspéka

izmantoßana un produkcijas ar zemu pievienoto vértîbu raΩoßana, uz inovatîvo

(zinåßanu) attîstîbas modeli.

Uz zinåßanåm balstîtå ekonomikå inovåcija1 k¬üst par vienu no galvenajiem

konkurétspéjas faktoriem. Inovatîva attîstîba gan uzñémumu, gan valsts lîmenî ir

apzinåti plånots un organizéts, nepårtraukts process ar mér˚i palielinåt darba

raΩîgumu un darba proceså izmantojamo resursu atdevi, samazinåt raΩoßanas vai

pakalpojumu sniegßanas izmaksas. Pétniecîba k¬üst par raΩoßanas cikla bütisku

saståvda¬u. Produkcijas vértîbå ievérojami pieaug pétîjumu, eksperimentu, mår-

ketinga un citu nemateriålo elementu da¬a.

Ío procesu var raksturot arî kå ekonomikas intelektualizåciju, ar to saprotot gan

darbaspéka augståku izglîtîbas, zinåßanu un praktisko iemañu lîmeni, gan maßînu

"intelektualizåciju", tåm veicot arvien lielåku skaitu agråk cilvéka pildîtu funkciju.

Sekmîgai pårejai uz inovatîvu attîstîbu nepiecießams vairåk atbalstît Latvijas uzñé-

mumu centienus modernizét tehnolo©ijas, pårnesot un absorbéjot zinåßanas no

citåm valstîm vai citiem vietéjiem uzñémumiem, sadarbojoties ar akadémisko per-

sonålu un zinåtniekiem. Jau tuvåkajå laikå atbalstam inovåcijai un vidéjo un

augsto tehnolo©iju ievießanai jåk¬üst par galveno izaugsmes un pievienotås

vértîbas avotu arî tradicionålajås, nosacîti zemo tehnolo©iju nozarés, par kådåm

var uzskatît, pieméram, lauksaimniecîbu, pårtikas pårstrådes rüpniecîbu, trans-

porta nozari, büvniecîbu, meΩsaimniecîbu vai kokapstrådi.

Nåkotnes izaicinåjums ir büt priekßå konkurentiem vismaz par vienu tehnolo©isko

jauna produkta ciklu vai arî ar ekonomiski létåku lîdzvértîgu tehnolo©isko produktu.

Íåda tehnolo©iskå izcilîba prasa ne tikai augstu produktu inovatîvo lîmeni, bet arî

augstu cilvéka inovatîvås domåßanas jeb inovatîvås kultüras lîmeni. Tas savukårt

izvirza jaunas paaugstinåtas prasîbas visai izglîtîbas sistémai, jo îpaßi izglîtîbai

müΩa garumå. Lîdzßinéjie ieguldîjumi cilvékkapitåla attîstîbå nav bijußi pietiekami,

lai Latvija spétu konkurét ar attîstîtajåm pasaules valstîm jaunu tehnolo©iju

1 inovåcija - process, kurå jaunaszinåtniskås, tehniskås, sociålås,kultüras vai citas jomas idejas,izstrådnes un tehnolo©ijas tiekîstenotas tirgü pieprasîtå unkonkurétspéjîgå produktå vaipakalpojumå

Tautsaimniecîba

Zinåßanas

Inovåcija,uzñéméjdarbÈba

Izglîtîba, zinåtne,pétniecÈba

IzmantoßanaRadîßana,apgüßana

Ienåkumi Investîcijas

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

13

izstrådé un ievießanå. Izglîtîbas neatbilstîba darba tirgus prasîbåm var k¬üt par

céloni tautsaimniecîbas lénai pårstrukturizåcijai un izaugsmes tempu

apdraudétîbai jau tuvåkajå nåkotné.

Nacionålå attîstîbas plåna izvirzîtais straté©iskais mér˚is un prioritåtes ir:

IZGLÈTÈBA UN ZINÅÍANAS TAUTSAIMNIECÈBAS IZAUGSMEI UN TEHNOLOÌISKAI IZCILÈBAI

Izglîtots un radoßs cilvéks

Uzñémumu tehnolo©iskå izcilîba un elastîba

Zinåtnes un pétniecîbas attîstîba

Straté©iskais mér˚is un prioritåtes izvélétas apzinoties, ka pilnvértîga atdeve no

NAP darbîbas laikå veiktajiem ieguldîjumiem izglîtîbå un pétniecîbå büs güstama

péc septiñu gadu perioda, bet tehnolo©iskås izcilîbas sasniegßana un uzturéßana

ir nepårtraukti risinåms uzdevums. Mér˚i ir izvéléti apzinoties, ka plåns jåîsteno ar

müsu rîcîbå esoßajiem ierobeΩotajiem resursiem, koncentréjot püliñus daΩos prio-

ritåros virzienos. Prioritåßu izvéli noteica nepiecießamîba panåkt lüzumu izglîtîbå,

zinåtné un raΩoßanas struktürå, lai veidotu stabilu materiålo un intelektuålo

pamatu cilvéku dzîves kvalitåtes pakåpeniskam pieaugumam Latvijå.

Laba pårvaldîba kå ilgtspéjîgas izaugsmes politikas nodroßinåjums

Pieejams måjoklis un sakopta dzîves telpa

Latvijas izaugsmes starptautiskå dimensija

Moderna infrastruktüra un pakalpojumi

Droßa, pilsoniska un saliedéta sabiedrîba

Vesels cilvéks ilgtspéjîgå sabiedrîbå

Iek¬aujoßs un noturoßs darba tirgus

Izaugsme re©ionos

Uzñémumu tehnolo©iskå

izcilîba un elastîba

Izglîtots un radoßs

cilvéks

Zinåtnes un pétniecîbas attîstîba

IZGLIZGLÈTÈBA UN BA UN ZINZINÅÍÅÍANAS ANAS

TAUTSAIMNIECTAUTSAIMNIECÈBAS BAS IZAUGSMEI UN TEHNOLOIZAUGSMEI UN TEHNOLOÌISKAI ISKAI

IZCILIZCILÈBAIBAI

DZÈVES KVALITÅTE

Valsts izaugsmes mér˚is

NAP straté©iskais mér˚is

NAP prioritåtes

Valsts izaugsmespriekßnosacîjumi

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

14

1. IZGLÈTOTS UN RADOÍS CILV‰KS

Lai turpinåtos nepårtraukta un visos lîmeños sabalanséta valsts attîstîba, jåveidoizglîtota un zinoßa sabiedrîba, koordinéti un mér˚tiecîgi virzot zinåßanu radîßanu,uzkråßanu, izplatîßanu un lietoßanu.

Íådå kontekstå galvenå loma ir Latvijas izglîtîbas sistémai, attîstot radoßas un mér˚-tiecîgas personîbas, nodroßinot zinåßanas un prasmes visa müΩa garumå. Izglîtîbaskvalitåtei jåatbilst müsdienu sabiedrîbas un tautsaimniecîbas arvien augoßajåm pra-sîbåm. Valsts uzdevums ir nodroßinåt ikvienam cilvékam vispåréjås pamata un vidé-jås izglîtîbas, kvalitatîvas augståkås un profesionålås izglîtîbas iespéjas, kå arî piek¬u-vi pirmsskolas izglîtîbai visos Latvijas re©ionos.

Måcîbu process tiek orientéts uz spéju patståvîgi apgüt zinåßanas un tås lietot, tåpanåkot zinåßanu plaßu izmantoßanu jebkurå cilvéka darbîbas jomå. Zinåßanas k¬üstpar valsts straté©isko bagåtîbu un galveno ekonomiskås izaugsmes resursu, kasnodroßina cilvékam iespéju k¬üt par aktîvu darba devéju vai par augsti kvalificétuspeciålistu - darba ñéméju, kurß spéj sasniegt augstu darba raΩîgumu.

1.1. KVALITATÈVA UN PIEEJAMA PIRMSSKOLAS UNPAMATIZGLÈTÈBA, OBLIGÅTA VID‰JÅ UN KONKUR‰TSP‰JÈGAAUGTÅKÅ IZGLÈTÈBA

Zinåßanu sabiedrîbå kvalitatîva pamata un vidéjå - vispåréjå vai profesionålå - izglîtî-ba ir minimålais starta kapitåls, bez kura nav iespéjama cilvéka pilnvértîga unveiksmîga iek¬außanås sadzîvé un darba tirgü. Augståkå izglîtîba veido zinåßanusabiedrîbas pamatu, tådé¬ svarîgi nodroßinåt kvalitatîvas augståkås izglîtîbasiegüßanas iespéjas visiem, kas to vélas. Èpaßa nozîme jåpievérß ievérojamai dabaszinîbu, medicînas un inΩenierzinîbu studentu îpatsvara, kå arî augståkås kvalifikåci-jas speciålistu (ma©istru un doktoru) skaita palielinåßanai.

Izglîtîbas kvalitåte un vélme måcîties ir cießi saistîta ar izglîtîbas vietu sabiedrîbas unkatra indivîda apziñå, ar spéju pienåcîgi novértét izglîtîbas nozîmi. Noturîgu intere-si par måcîbåm un sekmes veicina meistarîgs pedagogu darbs. Izglîtîbas prestiΩaatjaunoßana saiståma ar bütisku atalgojuma palielinåjumu pedagogiem, måcîßanasmetodikas pilnveidoßanu un jaunu motivétu speciålistu iek¬außanos izglîtîbassistémå no pirmsskolas lîdz augstskolai, kas spéj piesaistît audzékñus un veicinåtikviena audzékña radoßå potenciåla uzplauksmi.

Nozîmîgs kvalitatîvas izglîtîbas aspekts ir arî plaßa informåcija par vidéjo profesionå-lo un augståko måcîbu ieståΩu piedåvåto profesiju un izglîtîbas programmu klåstu,indivîda spéjåm atbilstoßas profesijas izvéle, pamatojoties uz piemérotîbas izraudzî-tajam arodam vai studiju programmai novértéjumu.

Risinåmie uzdevumi:

(1) panåkt kvalitatîvu vispåréjo zinåßanu un prasmju apguvi, tostarp dabaszinåtñu, vides zinåtñu un matemåtikas måcîbu priekßmetos, pilnveidojotmåcîbu saturu, metodiku un skolénu måcîbu sasniegumu vértéßanas sistémupamatizglîtîbas un vidéjås izglîtîbas pakåpés;

(2) panåkt obligåtu pamata izglîtîbas iegüßanu un pakåpeniski påriet uz obligåtuvidéjo izglîtîbu (vidéjå vispåréjå, vidéjå profesionålå). Veikt preventîvu darbu arnesekmîgiem skoléniem un viñu vecåkiem pamatizglîtîbas un vidéjås izglîtîbasapguves lîmenî;

2004.GADÅ PAMATSKOLU UNVIDUSSKOLU BEIGUÍO SKOL‰NUTÅLÅKÅ IZGLÈTÈBA, %

Avots: Latvijas statistikas gadagråmata, 2005

SKOL‰NU UN STUDENTU SKAITS,tükst.cilv.


Pamatskolu beigußie

5%

66.4%

29.6%

måcîbas neturpina

måcîbas turpina vidusskolå

måcîbas turpinaprofesionålås

måcîbu iestådés

465 437

510 492

352 348 360316

49 45

101131

42

67 47

460

100

200

300

400

500

600

1990/91 1995/96 2000/01 2004/05

kopå måcîbu iestådésvispårizglîtojoßås skolåsprofesionålås måcîbu iestådésaugstskolås un koledΩås

skaits

Måcîbu gads

Vidusskolu beigußie

22.5%7.5%

måcîbas turpinaprofesionålås

måcîbu iestådés

70%

måcîbas turpina augstskolås un koledΩås

måcîbas neturpina

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

15

TAUTAS INTELEKTUÅLAIS POTENCIÅLS

Avots: LATVIJA. Pårskats par tautas attîstîbu.Rîcîbspéja re©ionos, 2004-2005

AUGSTSKOLU STUDENTU SKAITSPA IZGLÈTÈBAS TEMATISKAJÅMGRUPÅM AUGSTSKOLÅS UNVALSTS BUDÛETA FINANS‰TOSTUDIJU VIETU SKAITS

Avots: LR IZM pårskats par Latvijas augståkoizglîtîbu 2005.gadå (skait¬i fakti, tendences)

0

20

2000

40

60

80

85.6 88.780.2 76.2 76

47.9

0.20.20.30.3 0.30.3

64.2 58.9 6371.2

100

0.30.3 0.40.4

2001 2001 2003 2004

Absolventi ar vidéjo izglîtîbu, % no 18.g.v. iedzivotåjiem

Absolventi ar augståko izglîtîbu, % no 23.g.v. iedzivotåjiem

Zinåtniskå gråda ieguvéji, % no visiem augståkås izglîtîbas ieståΩu beidzéjiem

%

Akadémiskais gads

0

20000

00./01 01./02 02./03 03./04 04./05

40000

60000

80000

100000

humanitåro un sociålo zinåtñu studentivalsts budΩeta finanséto studiju vietu skaits humanitårajås un sociålajås zinåtés

dabas zinåtñu un tehnolo©iju studentivalsts budΩeta finanséto studiju vietu skaits dabas zinåtñu un tehnolo©iju studentiem

skaits

(3) pedagogu un akadémiskå personåla profesionålås un pétnieciskås kvalifikåci-jas paaugstinåßana lîdz kompetencei, kas nodroßina konkurétspéju ne tikaiEiropas, bet arî pasaules mérogå, tå veicinot pedagogu un izglîtîbå nodarbinå-to prestiΩa paaugstinåßanos, nodroßinot nepårtrauktu bütisku darba samaksaspaaugstinåßanu;

(4) profesionålås izglîtîbas kvalitåtes un pievilcîbas uzlaboßana, pilnveidojot profe-sionålås izglîtîbas programmu saturu, profesiju standartu, audzékñu un absol-ventu kvalifikåcijas sistému, nodroßinot kvalifikåcijas un müsdienu taut-saimniecîbas prasîbåm atbilstoßas praktiskås apmåcîbas un prakses iespéjas;

(5) regulåri izvértét un atjaunot måcîbu saturu, iesaistot sociålos partnerus, lainodroßinåtu atbilstîbu müsdienu prasîbåm un jaunåkajiem atklåjumiem, unnodroßinåtu tå sasaisti ar augståka lîmeña måcîbu saturu;

(6) izglîtîbas ieståΩu, universitåßu un augstskolu vadîbas, kå arî izglîtîbas politikasveidoßanas un novértéßanas institüciju darboties spéjas (kapacitåtes)stiprinåßana;

(7) augstskolu studiju modernizåcija, îpaßu vérîbu veltot inΩeniertehnisko zinåtñuun dabas zinåtñu izglîtîbas programmu pievilcîbas paaugstinåßanai un profe-sionålo studiju programmu piedåvåjuma paplaßinåßanai, kå arî prakses vietunodroßinåßana studentiem;

(8) valsts atbalsts ma©istra un doktora studijåm, jo îpaßi inΩeniertehnisko un dabaszinåtñu programmås;

(9) augståkås izglîtîbas kvalitåtes un pieejamîbas paaugstinåßana, tås integréßanavienotajå Eiropas (pasaules) izglîtîbas telpå;

(10) e-resursu pilnveide un izmantoßanas paplaßinåßana, informåcijas tehnolo©ijuprasmju uzlaboßana visos izglîtîbas lîmeños;

(11) nodroßinåt personåm ar speciålåm vajadzîbåm izglîtîbas pieejamîbu visos tåsveidos un pakåpés.

1.2. DARBASP‰KA SAGATAVOÍANA ATBILSTOÍI DARBA TIRGUS PIEPRASÈJUMAM

Panåkot pamata un vidéjås profesionålås, kå arî augståkås izglîtîbas ieståΩu piedåvå-

to programmu un to sniegto zinåßanu un prasmju atbilstîbu tautsaimniecîbas vaja-

dzîbåm, jauna cilvéka iek¬außanås darba tirgü k¬üst ievérojami vieglåka un kåpj iz-

glîtîbå ieguldîto lîdzek¬u atdeve. Izglîtîbas sistémas uzdevums ir panåkt izglîtota cil-

véka konkurétspéju darbaspéka tirgü, attîstît cilvékos iniciatîvu, uzñémîbu un rado-

ßu pieeju.

IerobeΩoto cilvékresursu pieejamîbu var kompensét ar pieaugoßu izglîtîbas pieeja-

mîbu un kvalitåti visos lîmeños, ar augstu pårejas intensitåti no vidéjås uz augståko

izglîtîbas pakåpi, krasi samazinot måcîbas un studijas pårtraukußo îpatsvaru.

Tautsaimniecîbai attîstoties, mainås pieprasîjums darba tirgü – uzñémumi ievieß jau-

nas tehnolo©ijas, samazina strådåjoßo skaitu. Rodas jauni uzñémumi, kuri piedåvå

cita veida darbu. Spéja pielågoties un pårkvalificéties nodroßina cilvékam nodarbi-

nåtîbu darba dzîves garumå. Savukårt ierobeΩoto cilvéku resursu dé¬ valsts ir ieinte-

reséta, lai darba tirgü iesaistîtos iespéjami vairåk darba spéjîgo iedzîvotåju, un veici-

na profesionåli orientétas pieaugußo izglîtîbas sistémas piedåvåjumu.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

16


(1) izveidot darba tirgus analîzes un vidéja un ilgtermiña progno-Ωu sistému, veikt regulåru darba tirgu ietekméjoßo faktoru,tostarp Eiropas un globåla méroga, izpéti un monitoringu,nodroßinot tautsaimniecîbas pieprasîjuma un izglîtîbas sekto-ra piedåvåjuma sabalansétîbu, pilnveidot profesionålås unaugståkås izglîtîbas institüciju finanséßanas un studentu mo-tivéßanas sistémas;

(2) iesaistît sociålos partnerus un attîstît valsts un privåtås part-nerîbas iniciatîvas izglîtîbå kå efektîvu sadarbîbas instrumen-tu lîdzsvara starp izglîtîbas piedåvåjumu un darba tirgus pie-prasîjumu nodroßinåßanai (pieméram, iesaistot uzñéméjus/topårståvjus profesiju standartu izstrådé, kå lektorus måcîbuproceså un kå praktiskås apmåcîbas un prakses vadîtåjus).Veidot uzñémumos apmåcîbu prakses vietas;

(3) veicinåt izpratni/véléßanos iesaistîties uzñéméjdarbîbå un pa-nåkt lîdzsvarotu inΩenierzinåtñu, dabas zinåtñu, matemåtikas,informåcijas tehnolo©iju un veselîbas aprüpes un vides zinåt-nes izglîtîbas tematisko grupu programmu apguvußo skaituprofesionålajå un augståkajå izglîtîbå;

(4) pilnveidot augståkås izglîtîbas piedåvåjumu darba tirgum,izstrådåjot starpdisciplinåras un starpaugstskolu studiju pro-grammas;

(5) modernizét profesionålås izglîtîbas sistému, lai nodroßinåtuizglîtîbas programmu kvalitåti un atbilstîbu darba tirgus pra-sîbåm;

(6) pilnveidot karjeras attîstîbas atbalsta sistému, nodroßinotprofesionålås orientåcijas un karjeras konsultåcijas iedzîvo-tåjiem izglîtîbas iestådés un dzîves vietås;

(7) izveidot valsts atbalstîtu profesionåli orientétu müΩizglîtîbaspiedåvåjumu un ieviest neformålås izglîtîbas rezultåtu atzî-ßanas sistému;

(8) atbalstît strådåjoßo apmåcîbu kvalifikåcijas paaugstinåßanaivai pårkvalifikåcijai uzñémumos un nozaru darba devéjuorganizåcijås;

(9) nodroßinåt atbalstu sociålås atstumtîbas riskam pak¬autoiedzîvotåju grupu iek¬außanas darba tirgü veicinåßanai.

1.3. MËÛIZGLÈTÈBA CILV‰KA RADOÍÅ POTENCIÅLA UN DZÈVES KVALITÅTES IZAUGSMEI

Veidojot zinåßanu sabiedrîbu, arî Latvijå nepiecießams atzît un pie-

ñemt müΩizglîtîbu kå lîdzekli, kas sekmé cilvéku uzñémîbu, nodar-

binåtîbu un pielågoßanås spéjas, aktîvu pilsonisku lîdzdalîbu un

sociålo iek¬autîbu, personîgo paßpilnveidi. Izglîtots un kulturåls cil-

véks spéj un grib uzzinåt ko vairåk, iemåcîties ko jaunu, izpausties

kå personîba visa müΩa garumå. Måksla, folklora, tradîcijas, arhi-

tektüras mantojums ir vértîbas, kuru iepazîßana cilvékiem palîdz

veidot pozitîvu attieksmi pret dzîvi un vélmi iek¬auties sabiedrîbå

notiekoßajos procesos.

Nevienmérîgå sociåli ekonomiskå attîstîba rada atß˚irîgas iespéjas

lauku un pilsétu, daΩådu sociålo grupu iedzîvotåjiem arî izglîtîbas

jomå. Paplaßinot müΩizglîtîbas pieejamîbu, jåizmanto izglîtîbas un

kultüras centru, sporta, medicînas un sociålås aprüpes ieståΩu, baz-

nîcu, nevalstisko organizåciju un citu institüciju iesaisti formålås un

neformålås izglîtîbas programmu piedåvåjumå, veidojot daudz-

veidîgu sadarbîbu starp izglîtîbas piedåvåtåjiem un pieprasîtåjiem.


(1) stiprinåt sabiedrîbå izpratni par müΩizglîtîbu kå zinåßanu sa-biedrîbas attîstîbas pamatnosacîjumu un izveidot visos re©ionosdaudzpusîgu kvalitatîvas müΩizglîtîbas piedåvåjumu pieaugu-ßajiem, kas nodroßina augstas kompetences darbam, pilsonis-kai lîdzdalîbai sociålai iek¬außanai un personiskai paßpilnveidei;

(2) attîstît formålås un neformålås, tai skaitå pamata prasmju unprofesionålås, izglîtîbas piedåvåjumu iedzîvotåjiem ar zemuizglîtîbas lîmeni, sociålåm grupåm ar ierobeΩotåm iespéjåmizglîtîbas apguvé, un tiem, kuri måcîßanås iespéjas nenovértéun neizmanto, dzîves vietås (tai skaitå rehabilitåcijas iestådes,cietumi, armija utml.) un darba vietås, nodroßinåt elastîgu unkvalitatîvu piedåvåjumu "otrås iespéjas" vispåréjås un profe-sionålås izglîtîbas ieguvei (pieméram, e-måcîbas, vakara(maiñu) vidusskolås un nepilna laika studijås);

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

17

(3) ieviest müΩizglîtîbas straté©iju, izveidojot müΩizglîtîbas sisté-mu, îpaßu uzmanîbu pievérßot kvalitatîvam un elastîgammüΩizglîtîbas programmu piedåvåjumam;

(4) izmantot izglîtîbas un kultüras potenciålu harmoniskas per-sonîbas izaugsmei visa müΩa garumå, ar müsdienîgåmtehnolo©ijåm un risinåjumiem paplaßinot kultüras resursupieejamîbu cilvéka radoßo spéju un talantu izkopßanai unzinåßanu padzi¬inåßanai;

(5) veidot zinåßanu sabiedrîbas vajadzîbåm atbilstoßu un pieeja-mu kultüras informåcijas sistému un pakalpojumus, attîstîtdaΩådu müΩizglîtîbas programmu un sabiedrîbas grupuvajadzîbåm atbilstoßus kreatîvus un interaktîvus e-saturaproduktus;

(6) palielinåt esoßo rajonu, pilsétu un pagastu bérnu/jaunießu unpieaugußo izglîtîbas centru kapacitåti un atbalstît jaunu cen-tru izveidi;

(7) sniegt valsts atbalstu pieaugußo izglîtîbas piedåvåtåjiem (cil-vékresursi, måcîbu lîdzek¬i, programmu pasütîjums) unpieaugußo neformålås izglîtîbas atbalsta institücijåm.

1.4. IZGLÈTÈBAS INFRASTRUKTËRAS MODERNIZÅCIJA

Visu izglîtîbas pakåpju iestådés, veidojot priekßnosacîjumus kvali-

tatîvam izglîtîbas procesam, vajadzîga izglîtîbas ieståΩu mate-

riålås båzes modernizåcija un to tîkla optimizåcija, nodroßinot

visåm iedzîvotåju grupåm lîdzvértîgas izglîtîbas iespéjas

pirmsskolas, pamatizglîtîbas, vispåréjås un vidéjås profesionålås

måcîbu iestådés, kå arî kvalitatîvas izglîtîbas nodroßinåßanai

nepiecießamo apmåcîbas (måcîbu) lîdzek¬u atjauninåßana.

Investîcijåm izglîtîbå, tåpat kå jebkurå citå tautsaimniecîbas

nozaré, ir jåbüt ekonomiski pamatotåm. Gala rezultåts ir jåsa-

sniedz ar viszemåkajåm izmaksåm, pareizi izvéloties nepie-

cießamos ieguldîjumus. Izglîtîbas infrastruktüras modernizåcija

un attîstîßana ir cießi saistîta ar izmaksu efektivitåtes

palielinåßanu izglîtîbas sistémå. Jåpanåk éku uzturéßanas izdevu-

mu samazinåßana, racionåla telpu un cilvékresursu izmantoßana.

Augståkås izglîtîbas ieståΩu éku un inΩenierkomunikåciju tîklu,

materiåli tehniskå nodroßinåjuma, laboratoriju un institütu iekårtu

un aprîkojuma, zinåtniskås aparatüras un citas pétniecîbai

nepiecießamås infrastruktüras atjaunoßana ir aktuåla visås augst-

skolås. Profesionålås izglîtîbas ieståΩu infrastruktüra un måcîbu

aprîkojums nespéj nodroßinåt tautsaimniecîbas attîstîbai

nepiecießamo darbaspéka apmåcîbu kvalitåti, nedod iespéju izglî-

tojamiem apgüt darba tirgus prasîbåm atbilstoßas zinåßanas un

prasmes, îpaßi inΩenierzinåtñu, raΩoßanas un pårstrådes virzienos.


(1) universitåßu, augstskolu un koledΩu éku atjaunoßana/jaun-büves (studiju un zinåtniskå darba telpas), pieejasnodroßinåßana personåm ar funkcionålajiem traucéjumiem;

(2) iekårtu, piederumu, aprîkojuma, tehnolo©iju iegåde, mo-dernizéßana un uzstådîßana augståkås izglîtîbas iestådés,tajå skaitå tådu, kas nodroßina izglîtîbas programmuapgüßanas iespéjas arî personåm ar funkcionåliem traucéju-miem;

(3) visu lîmeñu valsts un paßvaldîbu izglîtîbas ieståΩu éku reno-våcija, iekårtu un aprîkojuma atjauninåßana, materiåli teh-niskå nodroßinåjuma modernizåcija, pieejas nodroßinåßanapersonåm ar funkcionåliem traucéjumiem;

(4) valsts un paßvaldîbu vidéjås izglîtîbas iestådés nodroßinåtkvalitatîvai dabas zinåtñu apguvei nepiecießamo materiålobåzi;

(5) nepiecießamås modernas IKT infrastruktüras nodroßinåßanavisu pakåpju un veidu izglîtîbas iestådés;

(6) skolu bibliotéku, måcîbu video un fonotéku fondu un elek-tronisko apmåcîbas programmu atjauninåßana un papildi-nåßana;

(7) sporta infrastruktüras uzlaboßana un/vai pieejas nodroßinå-ßana izglîtîbas iestådés;

(8) nodroßinåt måcîbu ieståΩu fizisko pieejamîbu bérniem unjaunießiem ar kustîbu traucéjumiem un uzlabot speciålås iz-glîtîbas infrastruktüru.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

18

2. UZˆ‰MUMU TEHNOLOÌISKÅ IZCILÈBA UN ELASTÈBA

Valsts ekonomikas pamats ir veiksmîgi attîstîta uzñéméjdarbîba, kas balstîta uz brîvatirgus principiem. Paßreiz Latvijas uzñémumu pamatmasu veido MVU, vairums notiem darbojas nozarés ar zemu pievienoto vértîbu un augstu dabisko resursu ie-tilpîbu, izmantojot létu darbaspéku, salîdzinoßi darbietilpîgus raΩoßanas procesus un"zemås" tehnolo©ijas. Tas atspogu¬ojas arî valsts investîciju un eksporta struktürå.

Lai nodroßinåtu tautsaimniecîbas konkurétspéju pasaules tirgü, tai jåbalstås uztehnolo©iski izciliem lieliem, vidéjiem un maziem uzñémumiem, kuri spéj elastîgiatsaukties globåla vai vietéja rakstura izmaiñåm ekonomikå. Tådé¬ jåstimulé arvienjaunu un jaunu augstu pievienoto vértîbu radoßu uzñémumu veidoßanås, kå arîjåveicina påreja uz augstas pievienotås vértîbas produktu raΩoßanu jau esoßosuzñémumos.

Vienlaikus ar efektîvu tehnolo©iju pårnesi no årvalstîm ir jårada labvélîgi priekß-nosacîjumi uz iekßéjo intelektuålo resursu izmantoßanu vérstai (endogenai) ino-vatîvai attîstîbai. Uzlabojama Latvijå radîtå intelektuålå îpaßuma (izgudrojumu,tehnolo©iju, produktu) izmantoßana ekonomikå un atbalståma tå radîßanaLatvijas uzñémumos, palielinot Latvijå izstrådåto patentu skaitu, it îpaßi augstotehnolo©iju jomå, attîstot zinåtnes un tehnolo©iju komercializåcijas infrastruk-türu, veidojot cießåku saikni starp pétniecîbas un zinåtnes institücijåm, uzñému-miem un ßo institüciju saikni ar reålo tirgus situåciju.

Ir jåstimulé Latvijas uzñémumu plaßåka iesaistîßanås pasaules tirgos, pirmåmkårtåm iegüstot lietpratîbu, kas nepiecießama veiksmîgai eksporta darîjumunodroßinåßanai. Èpaßa uzmanîba jåpievérß ekonomiskam ener©étisko resursu unizejvielu patériñam raΩoßanas uzñémumos, "tîråkas raΩoßanas" principu un labå-ko pieejamo tehnolo©iju ievießanai, lai samazinåtu raΩoßanas procesu un raΩotoproduktu nelabvélîgo ietekmi uz vidi un cilvéku veselîbu.

2.1. LIETIÍÅS ZINÅTNES REZULTÅTU KOMERCIALIZÅCIJA, INOVÅCIJA UN TEHNOLOÌIJU PÅRNESE

Lietiß˚ie pétîjumi un inovåcija modernajås tehnolo©ijås sekmé valsts taut-saimniecîbas attîstîbu, tåpéc atbalsts zinåtnei un inovåcijai k¬üst par nozîmîguinstrumentu Latvijas ekonomikas konkurétspéjas uzlaboßanai. Arî ikvienaskomercsabiedrîbas konkurétspéja ir tießi atkarîga no tås spéjas absorbét jaunaszinåßanas un åtri dot tirgum jaunus produktus un pakalpojumus.

Ieguldot zinåtné resursus un lîdzßinéjås prasmes, rodas jaunas idejas, atklåjumi,pañémieni, publikåcijas, patenti un jaunas apmåcîbu metodes. Tomér par jaunuproduktu - pakalpojumu vai procesu un tehnolo©iju veidå - tie k¬üst tikai sadar-bîbå ar raΩoßanu. Radîto zinåßanu komercializåcija ir nozîmîgs uzdevums, lainodroßinåtu zinåtñietilpîgu ideju praktisko realizåciju un pårtapßanu produkcijå araugstu pievienoto vértîbu.

Valsts primårais uzdevums ir nodroßinåt atbalstu pilnam jauna produkta radîßanasun izveides ciklam un veicinåt uz tirgus attîstîbas pétîjumiem balstîtu zinåtnes uninovåcijas sistémas attîstîbu. Tajå iek¬aujas zinåtne, tehnolo©ijas un uzñémumi, un– vissvarîgåk – atbalsta vide jauno zinåßanu un tehnolo©iju pårnesei uz tirgu, kå

IKP UZ VIENU IEDZÈVOTÅJU, % NO ES-25 LÈMEˆA P‰C PIRKTSP‰JASPARITÅTES STANDARTA

35,1 36,9 38,4 40,543,1

46,5

0

10

20

30

40

50

2000 2001 2002 2003 2004 2005*

Gads

%

Avots: LR EM Ziñojums par Latvijas tausaimniecî-bas attîstîbu, 2005* prognoze

TAUTSAIMNIECÈBAS STRUKTËRAP‰C PIEVIENOTÅS V‰RTÈBAS, %

Avots: LR EM Ziñojums par Latvijas tausaimniecî-bas attîstîbu, 2005

Nozare 000 10 15 20 25 %

primåråsnozares

büvniecîba

apstrådesrüpniecîba

elektroener©ija,gåze un

üdens apgåde

tirdzniecîba,viesnîcas

un restoråni

transportsun sakari

citi komerc-pakalpojumi

sabiedriskie pakalpojumi

2004 2005

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

19

arî privåto uzñéméju pasütîjumi pétnieciskajiem centriem. Inovåcijas darbîbasvirzieniem (zinåßanu komercializåcija, tehnolo©iju pårnese, inovåcijas veicinåßanau.c.) jådarbojas cießå savstarpéjå saistîbå vienotå dinamiskå sistémå. Íådas sisté-mas darbîba radîs priekßnosacîjumus ieguldîjumu zinåtné un inovåcijå augståka-jai iespéjamai atdevei ekonomisku, sociålu un vides ieguvumu veidå.

Valsts politikåm (nodok¬u, ekonomikas, valsts atbalsta, rüpniecîbas, izglîtîbasutml.) jåveicina inovatîvå darbîba, pieméram, ievießot nodok¬u atlaides un snie-dzot citu atbalstu zinåtniskajiem darbiem un uzñéméju kapitålieguldîjumiemjaunos produktos, atbalstot jaunu inovatîvu uzñémumu dibinåßanu, tas ir, jåvei-do tehnolo©iju pårneses atbalsta sistéma.


(1) sekmét augståkås izglîtîbas un zinåtnes institüciju pétîjumu rezultåtu îsteno-ßanu komercsabiedrîbås, pieméram, veicinot lietpratîbas (kompetences) cen-tru attîstîbu;

(2) izveidot zinåßanu pårneses un komercializåcijas atbalsta sistému (infrastruk-türu), lai nodroßinåtu Latvijas zinåtnes potenciåla realizåciju jaunos produktos,uzlabot Latvijas uzñémumiem pieeju jaunåm tehnolo©ijåm, un veicinåtu Lat-vijå radîtu tehnolo©iju pårdoßanu årvalstîs;

(3) palielinåt atbalstu lietiß˚ajai zinåtnei un motivét zinåtniekus pievérsties uzñé-mumu problému risinåßanai;

(4) sekmét jaunu tehnolo©iju absorbciju un pårnesi uz Latvijas uzñémumiem noårvalstîm, veicinot årvalstu investîciju piesaisti tehnolo©iju intensîvås nozarés.

2.2. ZINÅÍANU PIELIETOÍANA UZˆ‰MUMU KONKUR‰TSP‰JAS PALIELINÅÍANAI

Uzñémumu konkurétspéju nosaka to spéja paßå uzñémumå ieviest zinåßanu pår-valdîbu. Íajå jomå ievérojamas nepilnîbas paståv vairumå, tajå skaitå arî tradicio-nålo, eksportspéjîgo un savu vietu tautsaimniecîbå pierådîjußo nozaru uzñému-mos. Lielåks valsts atbalsts var büt nepiecießams tådos inovåcijas vadîbas kritis-kajos posmos kå jaunu biznesa un tehnolo©isko attîstîbas ideju un produktu iz-stråde, iekßéjo biznesa procesu pårstrukturéßana atbilstoßi jauniem uzdevumiem,kvalitåtes vadîbas sistému un standartu ievießana, pårdoßanas procesu un rea-lizåcijas tirgu pårkårtoßana, plaßåka åréjo lietpratîbas pakalpojumu izmantoßana,darba dalîßana.

Lai novérstu minétås nepilnîbas, ir nepiecießams palielinåt valsts atbalstu, izman-tojot inovåcijas atbalsta pasåkumus zinåßanu absorbcijas palielinåßanai, eksportaspéju pieaugumam un raΩoßanas un biznesa procesu åtråkai pårstrukturéßanai untehnolo©iju modernizéßanai.

Risinåmie uzdevumi

(1) uzlabot uzñémumu tehnolo©iskås kompetences un zinåßanu pårvaldîbas pras-mes, atbalstot pasåkumus, kas palielina produktivitåti, inovåciju realizéßanuraΩoßanå un pakalpojumos;

15

2218,6

45

0

10

20

30

40

50

pakalpojumiapstrådesrüpniecîba

vidéji Latvijå

vidéji ES-25

%

mazos uzñémumos (10-49 darbinieki)

vidéjos uzñémumos (50-249 darbinieki)

lielos uzñémumos ( > 250 darbinieki)

Apstrådes rüpniecîba

17%

35%

48%

mazos uzñémumos (10-49 darbinieki)

vidéjos uzñémumos (50-249 darbinieki)

lielos uzñémumos ( > 250 darbinieki)

Pakalpojumi

14%

31%55%

INOVATÈVO UZˆ‰MUMU SKAITS2004. GADÅ, % no visiem

INOVÅCIJAS DAÛÅDA LIELUMAUZˆ‰MUMOS


Avoti: Latvijas statistikas gadagråmata, 2005,EUROSTAT

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

20

1Mentoru konsultåcijas - ekaperta vaiprakti˚a padoms, konsultåcijas, atbalsts vairekomendåcijas mazåk pieredzéjußamcilvékam, organizåcijåm vai uzñéméj-darbîbas uzsåcéjam.

2 Pirmsséklas granti (pre-seed funds -ang¬u val.)- finanséjums zinåtniskajaiinstitücijai vai izgudrotåjam kåprivåtpersonai, lai pårbaudîtu vai pilnveidotujaunas tehnolo©iskas idejas realizéjamîbu kåpamatu jauna uzñémuma uzsåkßanai.Pirmsséklas granti (pirms uzñémumadibinåßanas) tiek izmantoti, lai pårvarétuplaisu starp zinåtnisko pétîjumu finanséßanuun investîcijåm uzñémuma dibinåßanå.

3 Biznesa eñ©e¬i (business angels - ang¬uval.) - turîgas privåtpersonas, kuras atbalstajaunu tehnolo©isku ideju realizåciju,piedaloties kå privåtais investors uzñémumadibinåßanå.

4 Séklas jeb uzsåkßanas kapitåls –pieß˚irtais finanséjums, lai izpétîtu,novértétu un izstrådåtu såkotnéjo biznesaideju. Séklas kapitåls ir riska finanséjums tåagråkajå etapå, parasti tas ir nozîmîgstehnolo©iski intensîvajiem projektiem, lai¬autu uzñéméjam izveidot, izpétît unpilnveidot såkotnéjos produktu prototipus,kas vélåk veidos nåkamås uzñéméjdarbîbaspamatu.

5 Resursu centri – organizatoriska struktürakonsultatîvai, informatîvai un tehniskaipalîdzîbai, lai veicinåtu iedzîvotåjuiesaistîßanu uzñéméjdarbîbå.

(2) attîstît jaunas raΩotåju, piegådåtåju un pakalpojumu sniedzéju uzñémumukooperatîvås sadarbîbas formas, atbalstot industriålo klasteru (puduru) vei-doßanu un konkurétspéjas attîstîßanu eksportspéjîgås tradicionålajås un jaunåsraΩoßanas un pakalpojumu nozarés (IKT, kokapstråde, maßînbüve, elektronika,pårtikas, radoßås industrijas, farmåcija, biomedicîna un biotehnolo©ijas, kå arîfinanßu, transporta un lo©istikas, medicînas un türisma pakalpojumi u.c.);

(3) nodroßinåt Latvijas klåtbütni un intereßu tießu pårståvniecîbu årvalstu tirgos,veicinot jaunu eksporta tirgu apgüßanu un stiprinot Latvijas uzñémumu starp-tautisko konkurétspéju;

(4) nodroßinåt regulåru dialogu ar Latvijas ekonomikai nozîmîgåko partnervalstuvaldîbåm, lai efektîvi pårståvétu Latvijas uzñéméju intereses pasaules tirgü;

(5) sasniegt ES vidéjos produktivitåtes rådîtåjus tradicionålajås nozarés, uzlabotuzñémumu kompetences åréjo tirgu apgüßanai, veicinåt Latvijas eksportétåjuintegråciju globålajås piegådes ˚édés.

2.3. JAUNU KONKUR‰TSP‰JÈGU UZˆ‰MUMU RADÈÍANA

Jaunu konkurétspéjîgu uzñémumu veidoßanås ne tikai veicinås iekßéjås konku-

rences pieaugumu un nozaru attîstîbu, bet arî stimulés åtråku zinåßanu pielieto-

jumu uzñémumos un dos bütisku ieguldîjumu eksporta pieaugumå. Ir nepiecie-

ßams veidot labvélîgu sabiedrîbas attieksmi pret uzñéméjiem un izpratni par uzñé-

méjdarbîbas lomu valsts attîstîbå un veicinåt cilvéku ekonomisko aktivitåti un jau-

nu uzñémumu veidoßanos ar daΩådu motivåcijas un atbalsta mehånismu palîdzî-

bu. Èpaßi nozîmîgi ir sekmét jaunu inovatîvu uzñémumu attîstîbu Latvijas re©ionos.


(1) veicinåt sabiedrîbas, îpaßi jaunießu, interesi k¬üt par uzñéméjiem un izveidotsavus uzñémumus, ce¬ot uzñéméjdarbîbas prestiΩu un reputåciju, kå arî rea-lizéjot uzñéméjdarbîbas uzsåkßanas motivåcijas programmas, apmåcîbas unkonsultåcijas;

(2) nodroßinåt vienotu un efektîvu atbalstu uzñéméjdarbîbas uzsåkßanai (men-toru konsultåcijas1, finanßu atbalsta mehånismi – pirmsséklas granti2, "bizne-sa eñ©e¬u" tîklu3 atbalstîßana, séklas fondi4, mikrokredîti, investîciju garantijas,riska kapitåla fondi, resursu centri5 u.c.);

(3) izveidot atbalsta infrastruktüru jaunajiem uzñémumiem to agrînås attîstîbasetapos (biznesa inkubatori u.c.);

(4) palielinåt finanßu resursu (starta kapitåls, kredîti) pieejamîbu, mazinåt admi-nistratîvås barjeras nacionålajå un paßvaldîbu lîmenî uzñéméjdarbîbasuzsåcéjiem;

(5) îpaßi sekmét uzñémumu veidoßanos Latvijas re©ionos, tostarp jaunu inovatîvuuzñémumu izveidi tradicionålajås nozarés.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

21

00 5 10 15 20 25 30 35

Rîgas re©ions

Vidzemesre©ions

Kurzemesre©ions

Zemgalesre©ions

Latgales re©ions

1999 2000 2001

2002 2003 2004

EKONOMISKI AKTÈVO UZˆ‰MUMUUN UZˆ‰M‰JSABIEDRÈBU SKAITSUZ 1000 IEDZÈVOTÅJIEM

Avots: CSP dati, 2005

2.4. RADOÍO INDUSTRIJU ATTÈSTÈBA

Lai efektîvi izmantotu Latvijas radoßos un kultürvides resursus, paaugstinåtu pa-

ståvoßo radoßo nozaru darba produktivitåti, paplaßinåtu un daΩådotu radoßu cil-

véku ekonomiskås darbîbas formas, pårvérßot cilvéku radoßo potenciålu ekono-

miskos ieguvumos, Latvijas tautsaimniecîbå kå viena no perspektîvåm ir jåintegré

radoßo industriju6 nozare. Lai Latvijå ßî nozare sasniegtu tikpat augstus izaugsmes

tempus kå citås pasaules valstîs, jåpievérß uzmanîba radoßo industriju specifiska-

jåm vajadzîbåm un jåattîsta to inovatîvais potenciåls, kå arî sistemåtiski jåpaplaßi-

na pieredze radoßo industriju jomå.


(1) veidot radoßås uzñéméjdarbîbas kultüru sabiedrîbå un veicinåt izpratni par ra-doßo industriju specifiku, struktüru un potenciålu Latvijå;

(2) radît labvélîgu vidi un institucionålo atbalstu jauniem radoßiem profesionå-¬iem uzñéméjdarbîbas uzsåkßanai un konkurétspéjîgas radoßås industrijas iz-veidei, un tås atzîßanai par lîdzvértîgu citåm sevi jau apliecinåjußåm tautsaim-niecîbas nozarém;

(3) veidot aktîvu publisko un privåto partnerîbu radoßå potenciåla komercializå-cijai;

(4) sekmét nåkotnes tehnolo©iju savlaicîgu iek¬außanu radoßo nozaru produktuizstrådé un sadarbîbu ar citåm nozarém, kur Latvija ir apliecinåjusi savu kon-kurétspéju;

(5) veicinåt divu virzienu starpnozaru kooperåciju apmaiñu: Latvija – årvalstis unotrådi;

(6) izveidot radoßo nozaru klasteri (puduri), iek¬aujot tå nepårtrauktu darbîbunodroßinoßu MVU daudzumu, iesaistot izglîtîbas iestådes un augstskolas, piegå-dåtåjas nozares, valsts institücijas un izstrådåjot nozares ilgtermiña straté©iju.

2.5. DABAS UN ENERÌ‰TISKO RESURSU ILGTSP‰JÈGA UN EFEKTÈVA IZMANTOÍANA

Zemes, kå viena no galvenajiem dabas resursiem, izmantoßana k¬uvusi ekstensîva,

samazinåjußies raΩoßanas apjomi, palielinåjusies lauksaimniecîbas zemju dabiskå

transformåcija – aizaugßana, pårpurvoßanås. Vienlaikus lauksaimniecîbå izmanto-

jamå zeme un meΩs ir pamats vairåkåm Latvijai tradicionålåm nozarém (meΩsaim-

niecîba, kokapstråde, zemkopîba u.c.) un nodroßina lielu darba vietu skaitu lau-

kos. Íajås nozarés darbojas pårsvarå nelieli uzñémumi, kas dabas un ener©étikas

resursus izmanto mazproduktîvi. Jåveicina inovatîva un augståkas pievienotås

vértîbas produktu raΩoßana arî ßådos uzñémumos, apgüstot jaunas tirgus nißas,

kåpinot produktivitåti un palielinot strådåjoßo ienåkumus.

Koksne ir ne tikai galvenå Latvijas eksportprece, bet arî nozîmîgs ener©ijas raΩo-

ßanas resurss lîdzås citiem Latvijå pieejamiem alternatîviem ener©ijas avotiem (bio-

6 Radoßås industrijas - aktivitåtes, kuruizcelsme balstås indivîda radoßajå darbîbå,prasmés un talantå un kuråm, izveidojot unizmantojot intelektuålo îpaßumu, ir potenciålscelt labklåjîbu un radît darba vietas. Tås aptverarhitektüru, reklåmu, måkslas un kultürasindustrijas, dizainu (ieskaitot modi, grafiskodizainu un lietiß˚o måkslu), filmu, datorspélesun interaktîvås programmatüras, müziku,jaunos medijus, izdevéjdarbîbu, radio untelevîziju u.c. Radoßo industriju produkturaΩoßana ir sareΩ©îts process, kura ietvaros,sadarbojoties publiskajam, privåtajam unnevalstiskajam sektoram, mijiedarbojas idejasradîßana, îstenoßana un publiskoßana.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

22

masa, ©eotermålå ener©ija, véja un saules ener©ija u.c.). Paståv iespéjas izmantot

minerålüdeñus un naftas resursus, izstrådåt jaunus produktus, izmantojot küdru

un sapropeli, veicinåt büvmateriålu raΩoßanu.

Latvijas teritorija ir bagåta ar üdens resursiem, gan ar pazemes üdeñiem, gan virs-

zemes. Pazemes üdeñu kråjumi Latvijå nodroßina kvalitatîvu dzeramo üdeni, sa-

vukårt virszemes üdens resursu efektîva izmantoßana var nodroßinåt zivsaimnie-

cîbas attîstîbu un cilvéku labklåjîbas palielinåßanos ne tikai piekrastes, bet arî

iekßzemes rajonos. Latvijas dabas un kultürvésturiskais mantojums dod iespéju

straujåk attîstît türismu un radît jaunas darba vietas laukos, jo türisma resursi ir

pieejami viså valsts teritorijå.

Sabiedrîbas izprotoßa attieksme var veicinåt dabas resursu racionålu un ilgtspéjîgu

izmantoßanu un atjaunoßanu, kå arî samazinåt slodzi uz dabu.


(1) attîstît augståkas pievienotås vértîbas radîßanu, îpaßi meΩsaimniecîbas un lauk-saimniecîbas nozarés, efektîvi un ilgtspéjîgi izmantojot pieejamos dabas resur-sus;

(2) stimulét ar dabas un energoresursu intensîvu izmantoßanu nesaistîtu ino-vatîvu uzñéméjdarbîbas veidu attîstîbu un samazinåt vidé novadîto piesårño-jumu, veicinot labåko tehnisko risinåjumu un jaunåko tehnolo©iju ievießanuraΩoßanå;

(3) veicinåt atjaunojamo dabas resursu un alternatîvås ener©ijas avotu izman-toßanu siltumapgådé un ener©ijas raΩoßanå, tajå skaitå veicinåt biomasasizmantoßanu ko©eneråcijå;

(4) saglabåt lauksaimniecîbas zemes lauksaimniecîbas produkcijas raΩoßanai, kåarî palielinåt lauksaimniecîbas nozares ieguldîjumu kurinåmå un transportadegvielu izejvielu raΩoßanå;

(5) ieviest ekodizaina principus raΩoßanå un patérétåju izglîtoßanå;

(6) nodroßinåt racionålu, vidi saudzéjoßu un ilgtspéjîgu zemes dzî¬u resursuizmantoßanu tautsaimniecîbå;

(7) veicinåt resursu atkårtotu vai otrreizéju izmantoßanu, kå arî atkritumu, t.sk.pårtikas pårstrådes blakus produktu, utilizåciju un pårstrådi;

(8) atbalstît vides pårvaldîbas sistému un citu brîvpråtîgu uz vides aizsardzîbuvérstu instrumentu ievießanu uzñémumos un iestådés, kå arî turpinåt videsaspektu integréßanu nozaru politikås.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

23

3. ZINÅTNES UN P‰TNIECÈBAS ATTÈSTÈBA

Inovåcija ir process, kur uzñéméjdarbîbå tiek realizéts fundamentålo un lietiß˚ozinåtnisko pétîjumu gaitå uzkråtais zinåßanu potenciåls. Bez zinåtnes un pét-niecîbas rezultåtå izveidota zinåtniskå potenciåla nav iedomåjama sekmîgazinåßanu ekonomikas attîstîba. Íåda zinåßanu potenciåla izveidoßanå izß˚iroßånozîme ir zinåtné un pétniecîbå strådåjoßo cilvéku daudzumam un kvalifikåcijai.Patlaban Latvijå zinåtnisko darbinieku, tajå skaitå ar doktora grådu, îpatsvars irievérojami zemåks kå citås ES valstîs.

Pédéjås desmitgades laikå ir radußies nopietni draudi zinåßanu ekonomikasattîstîbai Latvijå. Pétniecîbai un attîstîbai nav bijis pietiekams kopéjais finan-séjums1. Viena no nozîmîgåkajåm finanséjuma nepietiekamîbas sekåm ir zinåt-niskajå darbîbå iesaistîto zinåtnieku skaita samazinåßanås. Netiek nodroßinåtsakadémiskå un zinåtniskå personåla atjaunoßanås process, novecojas augstskolumåcîbspéku un zinåtnieku kopums.

Augstskolåm un citåm zinåtnes un pétniecîbas institücijåm ir jåbüt iespéjamiatvértåm. Zinåßanu potenciåla mér˚tiecîga izmantoßana un atjaunoßana, aktîviiek¬aujoties Eiropas, îpaßi tås Zieme¬u re©iona, zinåtnes un tehnolo©iju telpas pét-nieciskajå un saimnieciskajå darbîbå, akumuléjot tur uzkråtås vértîbas, ir viens noveidiem, kå Latvija var paåtrinåt sava zinåtniskå potenciåla attîstîbu.Izmantojamas doktorantu un pétnieku apmaiñas iespéjas, kopîgu projektuizstrådåßana, pétîjumu rezultåtu savstarpéja apmaiña u.c. pasåkumi.

3.1. FUNDAMENTÅLÅS ZINÅTNES IZCILÈBA

Augsta lîmeña fundamentålå zinåtne ir pamats konkurétspéjîgas lietiß˚ås zinåtnesun inovåcijas procesa attîstîbai Latvijå. Nåkotné fundamentålås zinåtnes galvenieattîstîbas centri büs universitåtes, kas sagatavos jaunos doktorantus zinåtniskotradîciju garå, vienlaicîgi veicinot arî augstskolu sniegtås izglîtîbas kvalitåtespaaugstinåßanos. Augstskolåm doktorantu apmåcîbai nepiecießams iesaistît arîvisu årpus augstskolåm esoßo intelektuålo un materiålo potenciålu.

Nozîmîgi ir radît priekßnosacîjumus zinåtniskiem pétîjumiem nozarés, kurås Latvijåir atbilstoßs industrijas potenciåls un attîstîbas perspektîvas, nostiprinot zinåtnesintelektuålo potenciålu un attîstot lietiß˚os pétîjumus atbilstoßås inovatîvo tehno-lo©iju jomås.


(1) pieaugoßs finanséjums zinåtnei fundamentålo pétîjumu kvalitåtespaaugstinåßanai;

(2) koncentrét akadémiskos resursus un fundamentålo zinåtni starptautiskåakadémiskå vidé konkurétspéjîgås universitåtés kå Latvijas attîstîbas garanti-jå, kå arî re©ionu augstskolu zinåtnes izcilîbas centros;

(3) atbalstît zinåtnisko izcilîbu prioritårajås jomås;

(4) sekmét Latvijas zinåtnes integråciju Eiropas un pasaules zinåtnes telpå.

ZINÅTNEI UN P‰TNIECÈBAIPIEEJAMIE RESURSI

zinåtnieki un tehniskie darbinieki uz 1000 iedzîvotåjiem

kopéjie izdevumi pétîjumiem un attîstîbai (R&D). % no IKP

2,3 2,3 2,32,1

2,9

0,45 0,41 0,42 0,38 0,42

0

0,5

1

1,5

2

2,5

3

3,5

2000 2001 2002 2003 2004

Gads

1 2003. gadå 0,38% no IKP, 2004.gadå0,42%; ES vidéji 1,93% no IKP. Latvijåprivåtais sektors finansé 20% zinåtnes

izdevumu, ES – vairåk kå 50% .


NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

24

3.2. FUNDAMENTÅLÅS UN LIETIÍÅS ZINÅTNES UN P‰TNIECÈBASPOTENCIÅLA ATJAUNOÍANA UN ATTÈSTÈBA

Zinåtnes un pétniecîbas izcilîbas sasniegßanai ir nepiecießami atbilstoßi cilvékresur-si. Lai veicinåtu jaunu zinåtnieku pieplüdumu zinåtniskajås institücijås un motivé-tu jaunießus pievérsties zinåtnieka karjerai, vispirms ir jåveic zinåtniskå personålaatalgojuma reforma. Zinåtnieka atalgojumam ir jåbüt atkarîgam no viña darbarezultåtiem. Visa zinåtniskå personåla atalgojumam ir jåbüt konkurétspéjîgam netikai Latvijas, bet arî starptautiskajå darba tirgü.

Ir jåîsteno daΩådi pasåkumi, kas motivétu jaunatni pievérsties zinåtnei, tostarp jå-sniedz atbalsts jauniem doktorantiem.

Lai nodroßinåtu konkurétspéjîgu jauno studentu un zinåtnieku sagatavoßanaslîmeni, ir nepiecießams veidot valsts atbalsta programmas augståkå lîmeña profe-sionålo studiju nodroßinåßanai valstij nozîmîgås specialitåtés årvalstu labåkajåsuniversitåtés, un viesprofesoru uzaicinåßanai specializéto måcîbu kursunolasîßanai Latvijas valsts augståkajås måcîbu iestådés.


(1) veikt pasåkumus zinåtniskå personåla atalgojuma palielinåßanai (atalgojumasistémas reforma);

(2) izmantot visas iespéjas, ko piedåvå Latvijai pieejamås starptautiskås studen-tu un zinåtnieku apmaiñas programmas;

(3) pilnveidot doktorantüras grantu un stipendiju sistému un veidot valsts atbal-sta programmas augståkå lîmeña profesionålo studiju nodroßinåßanai Latvijåun årvalstîs, izveidot pétîjumu atbalsta sistému jaunajiem zinåtniekiem pécdoktora gråda iegüßanas;

(4) veicinåt pétniecîbu augstskolås, popularizéjot zinåtnes sasniegumus sabied-rîbå un raisot jaunießu interesi par zinåtnes studijåm;

(5) nodroßinåt studiju un pétniecîbas vienotîbu augstskolås;

(6) izstrådåt intelektuålå îpaßuma (pieméram, patentu veidå) aizsardzîbas,transakciju un finanséßanas sistému;

(7) piesaistît viesprofesorus un årvalstu zinåtniekus darbam Latvijas augståkåsizglîtîbas un zinåtniskajås institücijås;

(8) stimulét no Latvijas izbraukußo zinåtnieku un jauno speciålistu atgrießanosdarbå Latvijas zinåtniskajås institücijås.

3.3. ZINÅTNISKÅS INFRASTRUKTËRAS MODERNIZÅCIJA ZINÅTNISKAJÅS INSTITËCIJÅS

Nozîmîgs zinåtniskås darbîbas attîstîbas priekßnoteikums ir müsdienîgas zinåt-niskås infrastruktüras un müsdienîga zinåtniskå aprîkojuma nodroßinåjums. Irnepiecießamas investîcijas jaunås, modernås ékås, kur iespéjams veikt eksperi-

ZINÅTNIEKU VECUMASTRUKTËRA AUGSTSKOLUZINÅTNISKAJOS INSTITËTOS2004. GADÅ

28%55-64 gadi

22%45-54 gadi

15%35-44

gadi

28%65 gadi un vairåk 7%

25-34 gadi

Avots: LR IZM pårskats par Latvijas augståkoizglîtîbu 2005.gadå (skait¬i fakti, tendences)

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

25

mentålo pétniecîbu un nodroßinåt pétîjumu rezultåtu komercializåciju. Modernu,értu un zinåtniskam darbam atbilstoßu telpu un iekårtu esamîba veicina jaunießupiesaistîßanu zinåtnei un iespéjas veidot kontaktus ar årvalstu partneriem untådéjådi celt Latvijas zinåtnes konkurétspéju. Investîcijåm zinåtniskajåm institüci-jåm nepiecießamajås ékås u.c. infrastruktürå jåveicina ßo institüciju koncentréßa-nås ap izcilîbas un kompetences centriem, tådéjådi veicinot siner©iju starp daΩå-dåm zinåtnes institücijåm, universitåtém un privåtå sektora pétniecîbas centriem,un tå nodroßinåtu ne tikai efektîvåku infrastruktüras izmantoßanu, bet arî paåtri-nåtu Latvijas zinåßanu potenciåla attîstîbu.


(1) modernizét zinåtnisko infrastruktüru augståkås izglîtîbas un zinåtniskajåsinstitücijås visos re©ionos;

(2) veicinåt inovatîvas uzñéméjdarbîbas un lietiß˚o pétîjumu infrastruktüras attîs-tîbu viså valsts teritorijå;

(3) atbalstît uzñéméju investîcijas zinåtné (pétniecîbas centru izveidoßana, iekår-tu iegådåßana utt.), nodroßinot daΩådus (finanßu, administratîvos) atbalstainstrumentus;

(4) nodroßinåt zinåtnisko kolekciju, bibliotéku, arhîvu u.c. informåcijas neséju kåzinåtniskås infrastruktüras saståvda¬u saglabåßanu un attîstîbu.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

26

V DROÍAS UN STABILAS ATTÈSTÈBAS PRIEKÍNOSACÈJUMI

4. VALSTS UN SABIEDRÈBAS ATTÈSTÈBA

4.1.LABA PÅRVALDÈBA KÅ ILGTSP‰JÈGAS IZAUGSMES POLITIKAS NODROÍINÅJUMS

Ar labu pårvaldîbu saprotam valsts un paßvaldîbu institüciju dar-boties spéju un darba müsdienîgu organizåciju, valsts un paß-valdîbu ieståΩu pakalpojumu pieejamîbu un kvalitåti. Paßlaik valstsun paßvaldîbu institücijas sniedz iedzîvotåjiem aptuveni 900daΩådu pakalpojumu. Vienlaikus aug sabiedrîbas prasîgums pretieståΩu darba kvalitåti, darbinieku attieksmi un prasîba sama-zinåt birokråtiskos un administratîvos ß˚érß¬us, kas ierobeΩouzñéméjdarbîbu un samazina pakalpojumu kvalitåti. Katrs cil-véks sagaida un ir tiesîgs sañemt pretimnåkoßu attieksmi unizsme¬oßu informåciju jebkurå publiskås pårvaldes iestådé.

Par labu pårvaldîbu liecina plaßa komunikåcija starp valsti, paß-valdîbåm un sabiedrîbu, nevalstisko organizåciju un sociålo part-neru aktîva iesaistîßanås valsts, paßvaldîbu un sabiedrîbasjautåjumu risinåßanå.

Tå ietver arî ilgtermiña plånoßanas esamîbu, îstermiña uzdevumurisinåßanu atbilstoßi izvirzîtajiem ilgtermiña mér˚iem, resursuaizsardzîbu, kontroli par îstermiña un ilgtermiña mér˚u izpildi,attîstîbas procesa uzraudzîbu.

Lai pårvaldîba varétu mér˚tiecîgåk un aktîvåk virzît påreju uzvalsts ilgtspéjîgu attîstîbu un nodroßinåt attîstîbas procesa lîdz-svarotu norisi viså valsts teritorijå, tai jåbalstås uz rîcîbspéjîgåmpaßvaldîbåm un re©ioniem.

Jåpaaugstina valsts pårvaldes institüciju darboties spéja uniedzîvotåju uzticéßanås publiskås pårvaldes institücijåm, mazinotun novérßot korupcijas iespéjas un veicinot sadarbîbu starp poli-tisko un administratîvo pårvaldes lîmeni, kå arî uzlabojot valstspårvaldes efektivitåti.

4.1.1. Uz stabilitåti un sabalansétu izaugsmi vérstas makroekonomiskås politikas realizéßana

Stabila makroekonomiskå vide ir priekßnosacîjums lîdzsvarotasun ilgå laika periodå noturîgas tautsaimniecîbas izaugsmesnodroßinåßanai. Valsts ekonomiskå politika ir jåveido tå, lai îster-miña izaugsmes mér˚u sasniegßana neveicinåtu disproporcijuuzkråßanos, kas varétu radît ß˚érß¬us ekonomikas sekmîgaiattîstîbai vidéjå un ilgå laika periodå. Valsts makroekonomiskåspolitikas veidotåjiem ir jånodroßina efektîvs lîdzsvars starp resur-su novirzîßanu tautsaimniecîbas piedåvåjuma puses darbotiesspéjas palielinåßanai un ekonomikas iekßéjås un åréjås lîdz-svaroßanas nodroßinåßanu, novérßot krasu ekonomiskås izaugs-mes ciklisko svårstîbu veidoßanås iespéjamîbu. Vienlaicîgi ir jåvei-cina tautsaimniecîbas elastîbas pakåpes palielinåßanås gandarba, gan produktu tirgos, tådéjådi palielinot ekonomikas spé-ju åtri pielågoties iekßéjiem un åréjiem satricinåjumiem.

Svarîgi ir efektîvi izmantot turpmåkås ekonomiskås integråcijasiespéjas, ko paver Latvijas iek¬außanås ES. Viens no bütiskiemaspektiem ßajå kontekstå ir mér˚tiecîgas un uzticamas valdîbaspolitikas veidoßana savlaicîgai un gludai eiro ievießanai Latvijå.Latvijas pievienoßanås Ekonomikas un monetårajai savienîbainodroßinås gan bütisku ekonomiskås stabilitåtes pieaugumu,gan pavérs plaßas iespéjas turpmåkajai tautsaimniecîbas iz-augsmei, pieaugot investoru uzticîbai Latvijas ekonomikai unsamazinoties kapitåla izmaksåm, mazinoties darîjumu izmaksåmun palielinoties starptautiskås ekonomiskås sadarbîbas iespéjåm.


(1) nodroßinåt cenu stabilitåti un maksåjumu bilances tekoßåkonta deficîta samazinåßanu;

(2) nodroßinåt ar produktivitåti sabalansétu algu pieaugumu;

(3) palielinåt darba tirgus elastîbu;

(4) veicinåt konkurenci produktu tirgos.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

27

4.1.2. Plånoßanas un prognozéßanas sistémas pilnveide

Valsts attîstîbas plånoßanas sistéma ir instruments ilgtspéjîgaitautsaimniecîbas attîstîbai, vidéja termiña budΩeta veidoßanai,sadarbîbai un koordinåcijai visos pårvaldes lîmeños. Rîcîbpoli-tiku, lémumu, un pasåkumu koordinåcijai jånotiek valsts, noza-ru, re©ionålå un vietéjå lîmenî.

Sistémas efektîva darbîba palielinås valsts kopéjo konkurétspéju.Lai nodroßinåtu savstarpéji koordinétu rîcîbpolitikas plånoßanasdokumentu izstrådi, îpaßi, prioritåßu noteikßanu, ietekmesnovértéßanu un finanßu plånoßanu, liela nozîme ir plånoßanas unprognozéßanas prasmju attîstîßanai visos pårvaldes lîmeños.Nepiecießams paståvîgi veikt kvalitatîvu tautsaimniecîbas un te-ritoriju sociåli ekonomiskås attîstîbas tendençu analîzi, politikuun pasåkumu ietekmes novértéßanu, valsts atbalsta instrumentuefektivitåtes izvértéßanu, kå arî sadarbîbå ar sociålajiem partne-riem izstrådåt rekomendåcijas valdîbai, re©ioniem, paßvaldîbåmun valsts pårvaldes iestådém.

Risinåmie uzdevumi

(1) ieviest vidéja termiña budΩeta plånoßanu un finanßu vadîbu;

(2) pilnveidot attîstîbas plånoßanas sistému;

(3) påriet uz valsts attîstîbas ilgtermiña plånoßanu, savstarpéji sa-saistot sociålo un ekonomisko procesu un teritoriju attîstîbasplånoßanu un plånoto pasåkumu finanséßanu;

(4) noteikt un atbalstît prioritåras nozares, kas nodroßina ilgt-spéjîgas attîstîbas iespéjas;

(5) ieviest straté©isko plånoßanu re©ionålajå un vietéjå pårvaldeslîmenî, nodroßinot to sasaisti ar valsts un nozaru straté©ijåmun programmåm;

(6) stiprinåt plånoßanas, pétniecîbas un prognozéßanas zinåßa-nas, prasmes publiskajå pårvaldé.

4.1.3. Rîcîbspéjîgas paßvaldîbas un re©ioni

Veiktås paßvaldîbu administratîvo teritoriju izpétes, paßvaldîbuapvienoßanås projekti un pétîjumi pamato lielåku (péc iedzîvo-tåju skaita) paßvaldîbu veidoßanas nepiecießamîbu. Mazas paß-valdîbas nespéj nodroßinåt léméjvaras un izpildvaras nodalîßanu,tajås ir salîdzinoßi augsts pårvaldes izdevumu îpatsvars, bet pret-statå tam - zema administratîvå spéja. Nepietiekams paßvaldîbupakalpojumu izpildes apjoms un nepietiekamå finanßu spéjanenodroßina attîstîbu.

Ir nepiecießams ievérojami paplaßinåt re©ionålo paßvaldîbufunkcijas (salîdzinot ar esoßo rajonu funkcijåm) un noteikt stabi-låku finanßu ieñémumu båzi, kas nodroßinåtu augståku ßo paß-valdîbu autonomijas lîmeni.

Íobrîd re©ionålå reforma un vietéjo paßvaldîbu administratîvi te-ritoriålå reforma seviß˚i svarîga ir re©ionålås attîstîbas un plåno-ßanas kontekstå.


(1) pabeigt vietéjo paßvaldîbu administratîvi teritoriålo reformu,izveidojot darboties spéjîgas vietéjås paßvaldîbas – pilsétas,novadus;

(2) pilnveidot paßvaldîbu finanséßanas sistému;

(3) îstenot re©ionålo reformu, izveidojot ekonomiski attîstîtiesspéjîgus re©ionus un re©ionålås paßvaldîbas;

(4) panåkt valsts pårvaldes personålvadîbas principu attiecinåßa-nu uz paßvaldîbås nodarbinåtajiem;

(5) panåkt straté©iskås vadîbas un uzñéméjdarbîbas principu(metoΩu) izmantoßanu paßvaldîbås;

(6) veicinåt paßvaldîbu un re©ionu iesaistîßanos sociålajå dialo-gå.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

28

4.1.4. Valsts pårvaldes darboties spéjas stiprinåßana

Valsts pårvaldes reformas gaitå tiek pilnveidots rîcîbpolitikuizstrådes un ievießanas process, nodroßinåts tiesiskå reguléjumacaurspîdîgums un vienkårßotas administratîvås procedüras, no-stiprinåta pårvaldes ieståΩu darboties spéja, uzlabota valstsinstitüciju un sabiedrîbas mijiedarbîba, kå arî veicinåta valsts pår-valdes institüciju sadarbîba un darbîbu koordinåcija. Turpinåsinstitucionålås sistémas tålåka sakårtoßana.

Lai mér˚tiecîgi paaugstinåtu publiskås pårvaldes darboties spéjuun stiprinåtu valsts tiesisko sistému, pårvaldes spéju aktîvi unpårliecinoßi aizståvét nacionålås intereses un piedalîties ESrîcîbpolitiku izstrådé un citos starptautiskos procesos,nepiecießama augsta profesionalitåte. Pårvaldes ieståΩu perso-nåla bieΩå mainîba liecina, ka ir nepiecießama cilvékresursuplånoßanas, izglîtîbas un vadîbas metoΩu pilnveidoßana un valstssektorå nodarbinåto darba samaksas sistémas reforma.

Valsts pårvaldes ieståΩu darbîbas caurspîdîgums un atvértîbadialogam ar iedzîvotåjiem var nodroßinåt sabiedrîbas uzticîbaspieaugumu un atbalstu nepiecießamajåm pårmaiñåm ce¬å uzizvirzîto mér˚i.


(1) uzlabot rîcîbpolitikas plånoßanas un normatîvo aktu kvalitåtiatbilstoßi labas regulåcijas principiem;

(2) plaßåk iesaistît nevalstiskås organizåcijas un sociålos partne-rus rîcîbpolitiku izstrådes un lémumu pieñemßanas procesos;

(3) uzlabot valsts pårvaldes pakalpojumu pieejamîbu, kvalitåtiun informåcijas apriti attîstot E-pårvaldes risinåjumus;

(4) samazinåt administratîvos ß˚érß¬us uzñéméjiem un iedzîvo-tåjiem;

(5) nodroßinåt ES fondu un citu finanßu resursu efektîvu vadîbu;

(6) izveidot müsdienîgu personålvadîbas, darba samaksas unkvalifikåcijas celßanas sistému valsts pårvaldé strådåjoßajiem;

(7) ieviest kvalitåtes vadîbas sistému visås publiskås pårvaldesinstitücijås;

(8) novérst korupciju publiskås pårvaldes institücijås.

4.2. DROÍA, PILSONISKA UN SALIED‰TA SABIEDRÈBA

Latvijas valsts droßîba ir tås vértîbu un pamatintereßu – neat-karîbas, teritoriålås nedalåmîbas, Satversmé noteiktås demokrå-tiskås iekårtas, cilvéku tiesîbu, tirgus saimniecîbas, valodas unnacionålås identitåtes – aizsargåtîba un nodroßinåtîba, sadar-bîbas un iedzîvotåju intereßu aizsardzîba un nodroßinåßana.

Sabiedrîbas pilsoniskais briedums izpauΩas kå augsta atbildîbasun pienåkuma sajüta pret savu valsti un lîdzcilvékiem, indivîdiemaktîvi iesaistoties daΩådos sabiedriskos procesos un atklåti izsa-kot savus uzskatus un idejas, kå iecietîba pret citådi domåjoßiemun cieña pret vairåkuma pieñemtiem lémumiem, arî tad, ja tieneatbilst indivîda uzskatiem.

Par sabiedrîbas saliedétîbu liecina dzimumu, tautîbu, kultüru, iz-glîtîbas, un turîbas, indivîdu vienotîba vispåréju labumu vairojoßupasåkumu veikßanai, noslåñoßanås procesu paléninåßanås.

Viens no pilsoniskas sabiedrîbas attîstîbas aspektiem ir visu tautî-bu spéja daΩådu kultüru vidé saglabåt savu valodu. Valsts valodasfunkcijas pilnvértîgi spéj veikt tikai mér˚tiecîgi attîstîta, kopta unbagåtinåta valoda. Valsts valodas politikas mér˚is ir nodroßinåtlatvießu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un ES oficiålåsvalodas – ilgtspéju, lingvistisko kvalitåti un konkurétspéju.

Droßa ir sabiedrîba, kuras attîstîba balstås uz ilgtspéjîbas principuun kopîgåm vértîbåm, kuras locek¬i ir pårliecinåti par savu sociåloun fizisko droßîbu, jo pa¬aujas uz valstî paståvoßajåm institücijåm.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

29

Pilsoniskås sabiedrîbas veidoßanas politikas mér˚is ir sasniegt stå-vokli, ka iedzîvotåjiem nav ß˚érß¬u sadarboties savu un sabied-rîbas jautåjumu risinåßanå. Èpaßi veicinåma årvalstîs dzîvojoßo tau-tießu iesaistîßanås sabiedrîbai nozîmîgu jautåjumu apsprießanå.

4.2.1. Publiskå, nevalstiskå un privåtå sektora sadarbîba

Nozîmîgs valsts veiksmîgas un demokråtiskas attîstîbasnosacîjums ir publiskå sektora - valsts, paßvaldîbu, nevalstiskuorganizåciju, sociålo partneru – un privåtå sektora sadarbîba.Nepårtraukta dialoga uzturéßana starp abåm grupåm, to spéjaun vélme vienai otru cienît, veikt darbîbas, kas savstarpéji papil-dinås, nevis konflikté, paåtrina pilsoniskas un saliedétas sabied-rîbas tapßanas procesu, tås noturîbu un droßumu.

Latvijå sabiedriskajås aktivitåtés ir iesaistîta tikai neliela da¬a ie-dzîvotåju, maz iesakñojußås labdarîbas tradîcijas un brîvpråtîgodarbs. Joprojåm liels skaits Latvijas iedzîvotåju uzskata, ka nesa-ñem pietiekoßu informåciju par nevalstisko organizåciju darbu,nevar ietekmét notikumus savå dzîvé un sabiedrîbå, un tåpéc at-sveßinås no publikås pårvaldes mér˚iem. Patiesîbå valstî nav no-pietnu tiesisko un institucionålo ß˚érß¬u iedzîvotåju dalîbai sa-biedriskås aktivitåtés.


(1) nodroßinåt nevalstisko organizåciju efektîvu iesaistîßanulikumdoßanas un lémumu pieñemßanas procesos, palielinotnevalstisko organizåciju aktivitåti un lîdzatbildîbu lémumpro-jektu apsprießanas proceså;

(2) stiprinåt arodbiedrîbas un darba devéju organizåcijas, kå arîto apvienîbas, dele©éjot tåm plaßåkas funkcijas, pieméram,darba tirgus vajadzîbu prognozéßanu savå kompetences jo-må, un iesaistot tautsaimniecîbas ilgtermiña plånu izstrådesproceså;

(3) atbalstît bérnu un jaunießu NVO darbîbu, tådéjådi veicinot

klaiñojoßu bérnu skaita samazinåßanos un sekméjot jaunießuaktîvas un lojålas dzîves pozîcijas veidoßanu;

(4) izveidot ilgtspéjîgu modeli sabiedriskai ES politiku veidoßanaiun nacionålo intereßu aizståvîbai. Izstrådåjot nacionålås pozî-cijas un veidojot ES politikas, jånodroßina péc iespéjas plaßå-ka sabiedrîbas lîdzdalîba, ieskaitot sociålos partnerus unNVO;

(5) veicinåt nevalstisko organizåciju tîklu un to kapacitåtesizlîdzinåßanos Latvijas teritoriålajå griezumå;

(6) patståvîgu un neatkarîgu finanßu lîdzek¬u nodroßinåßana vie-téjo sabiedrîbas grupu (t.s. kopienu fondu) iniciatîvu atbal-stam;

(7) veicinåt valsts pårvaldes uzdevumu dele©éßanu nevalstiska-jåm organizåcijåm, veidot aktîvu sadarbîbu starp publisko unprivåto sektoru, panåkt, ka partnerîba k¬üst par nozîmîgumehånismu publisko pakalpojumu un infrastruktürasnodroßinåßanå.

4.2.2. Vienotas kultüras telpas veidoßana

Ìeopolitiskå situåcija un vésture radîjusi Latvijå multikulturålusabiedrîbu, kas globalizåcijas ietekmé var k¬üt vél daudzveidîgå-ka. Latvijas cilvékiem jåizkopj cieña un tolerance pret citådîbu.

Latvijas pilsoniskås sabiedrîbas pamats ir vienota kultüras telpa,kuru raksturo kultüras daudzveidîba un vieno kopîgas vértîbas.Vienotas kultüras telpas esamîba aktivizé daΩådu sociåli, etniski unreli©iski daudzveidîgu grupu veidoßanos par saliedétu pilsoniskusabiedrîbu. Valsts kultüras kopainas veidoßanå un nacionålås iden-titåtes uzturéßanå un paußanå liela nozîme ir katras grupas nacio-nålajåm kultüras vértîbåm, kuru kodolu veido nacionålas nozîmeskultüras institücijas un kultürvésturiskais mantojums. Valstskultüras vértîbas, ko raksturo izcilîba un savdabîba, k¬uvußas parLatvijas téla prezentåcijas un tautas paßapziñas celßanas zîmolu.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

30

Saliedéta pilsoniska sabiedrîba lîdzdarbojas Latvijas kultüras dzî-ves veidoßanå un nacionålo kultüras vértîbu saglabåßanå, paußa-nå un jaunradîßanå. Kultüru daudzveidîba un atß˚irîbas kalpo kåcilvéku savstarpéjås bagåtinåßanås un pilnveidoßanås iespéja.


(1) veicinåt sabiedrîbas iesaistîßanu un aktîvu lîdzdalîbu daudz-veidîgos kultüras procesos, tajå skaitå paplaßinåt kultürasresursu izmantoßanu lîdzvértîgu attîstîbas iespéju nodroßi-nåßanai sociåli mazaizsargåtåm sabiedrîbas grupåm;

(2) saglabåt un attîstît latvießu valodas bagåtîbu un tås izteiks-mes daudzveidîbu, nodroßinåt latvießu valodas – Latvijas Re-publikas valsts valodas un ES oficiålås valodas – funkciju îste-noßanu, juridisko nodroßinåjumu, tås lingvistisko kvalitåti unkonkurétspéju;

(3) sekmét starpkultüru dialogu un sapraßanos starp daΩådåmLatvijas sabiedrîbas etniskajåm, reli©iskajåm un sociålajåmgrupåm;

(4) uzturét un atbalstît izcilas nacionålås kultüras vértîbas;

(5) pilnveidot Latvijas kultüras mantojuma saglabåßanu, aizsar-dzîbu, izpéti un pieejamîbu, îpaßu uzmanîbu veltot sabiedrî-bas izglîtoßanai par kultüras mantojuma lomu valsts ilgtspé-jîgå attîstîbå.

4.2.3. Iekßéjås droßîbas nodroßinåßana

Lai Latvijas sabiedrîba bütu droßa un stabila, jåturpina uzlabotiekßéjås droßîbas sistémas darbîbas kapacitåti un sadarbîbu ar år-valstu kolé©iem, îpaßi pievérßot uzmanîbu starptautisko nozie-dzîgo sakaru izvértéßanai un kriminogénås situåcijas apzinåßanaicitås valstîs. Ilgtspéjîgas droßîbas pamatå ir tendençu, kas Latvijuvar skart turpmåkajå laika periodå, prognozéßana. Lielåka uzma-nîba jåvelta arî starptautisko noziedzîgo struktüru darbîbai Latvijå.

Latvijas iekßéjås droßîbas pilnîgåkai nodroßinåßanai ir nepiecie-ßams îstenot mér˚tiecîgas darbîbas cîñai pret noziedzîbu, kask¬üst arvien sareΩ©îtåk, jo Latvijas tiesîbsargåjoßajåm institücijåmnepiecießams arvien modernåks un atbilstoßåks materiåltehnis-kais nodroßinåjums, lai veiksmîgi spétu rea©ét uz globålo proce-su norisi. Jåpanåk sabiedrîbas atbalsts droßîbas sistémai un jåvei-cina noziedzîbas profilakses pasåkumi.

Lai sargåtu Latvijas iedzîvotåjus no katastrofu izraisîtajåm sekåmnepiecießams pilnveidot civilås aizsardzîbas sistémas darbîbu, tå-déjådi garantéjot valsts spéjas savlaicîgi un efektîvi rea©ét uz da-bas un cilvéka izraisîtajåm katastrofåmi.


(1) veicinåt struktürvienîbu veiksmîgåku sadarbîbu, tajå skaitåsadarbîbu ar starptautiskajåm noziedzîbas apkaroßanas insti-tücijåm;

(2) pilnveidot civilås aizsardzîbas sistému un veicinåt starpinstitü-ciju sadarbîbu ßajå jomå;

(3) uzlabot pretterorisma darbîbås iesaistîto institüciju savstar-péjo sadarbîbu;

(4) pilnveidot un modernizét sistému cîñå pret narkotisko un psi-hotropo vielu nelegålo apriti, cilvéku tirdzniecîbu un ekono-miska rakstura noziegumiem;

(5) uzlabot starpinstitüciju sadarbîbu patvéruma jomå;

(6) uzlabot tiesîbsargåjoßo institüciju materiåltehnisko nodroßinå-jumu, kå arî pilnveidot informåtikas un sakaru tehnolo©ijas;

(7) attîstît apdraudéjuma pårvaréßanå iesaistîtå personåla saga-tavoßanu;

(8) veicinåt institüciju sadarbîbu autortiesîbu, blakustiesîbu unintelektuålå îpaßuma aizsardzîbå, pilnveidojot esoßo sistémucîñå pret pårkåpumiem ßajå jomå;

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

31

(9) uzlabot tiesîbsargåjoßo institüciju kapacitåti un attîstît kon-taktus ar sabiedrîbu.

4.3. LATVIJAS IZAUGSMES STARPTAUTISKÅDIMENSIJA

Latvijas - kå mazas un atvértas valsts – attîstîbu nav iespéjams

aplükot årpus globålå konteksta. Tomér globalizåcija un daΩådu

starptautisko procesu pieaugoßå mijiedarbîba nav uztverama kå

drauds Latvijas valstiskajai un identitåtes suverenitåtei. Íie pro-

cesi, tießi pretéji, vértéjami kå Latvijas iespéja. Pilnvértîgi iek¬au-

joties starptautiskajå aprité un respektéjot tådas starptautiski at-

zîtas vértîbas kå demokråtija, tiesiskums, cilvéktiesîbu ievéroßa-

na, mierîga valstu lîdzåspaståvéßana un solidaritåte, Latvija spés

nodroßinåt gan nacionålo droßîbu un suverenitåti, gan ekono-

misku uzplaukumu. Galvenie uzdevumi, lai starptautiskajå telpå

veicinåtu Latvijas attîstîbu un izaugsmi, ir efektîva valsts intereßu

pårståvniecîba ES ietvaros, cießåkas Baltijas jüras re©iona integ-

råcijas veicinåßana, sadarbîba ar valstîm årpus ES (îpaßi, austru-

mu kaimiñvalstîm), aktîva dalîba kolektîvås droßîbas iniciatîvås,

ekonomisko intereßu aizståvéßana globålajå tirgü, Latvijas dia-

sporas vienotîbas veicinåßana un latviskås identitåtes attîstîßana,

kå arî pozitîva Latvijas téla veidoßana pasaulé.


(1) pilnîbå izmantot Latvijas dalîbas ES sniegtås iespéjas, efektîvi

pårståvot Latvijas nacionålås intereses, izmantojot visus pie-ejamos ES instrumentus – vispåréjås politikas, likumdoßanu,finansiålo atbalstu;

(2) turpinåt aktîvu dialogu ar ES dalîbvalstîm un citiem partne-riem, nodroßinot regulåru vizîßu apmaiñu un diplomåtiskopårståvniecîbu tîkla attîstîbu;

(3) veicinåt NATO kå kolektîvås aizsardzîbas organizåcijas lomuLatvijas un pasaules droßîbas stiprinåßanå, kå arî sniegt ie-guldîjumu Eiropas Droßîbas un aizsardzîbas politikas attîs-tîbå;

(4) aktîvi veicinåt divpuséjo ekonomisko attiecîbu attîstîbu unpårståvét Latvijas intereses starptautisko ekonomisko orga-nizåciju ietvaros;

(5) veidot un aktîvi îstenot Eiropas Kaimiñu politiku, kå arî veici-nåt Latvijas kå jauna donora iesaisti attîstîbas sadarbîbasîstenoßanå;

(6) îstenot pasåkumus årvalstîs dzîvojoßo latvießu etniskås,lingvistiskås un kultüras identitåtes saglabåßanai un attîstî-bai, kå arî to piederîbas sajütas savai etniskajai dzimteneistiprinåßanai;

(7) izstrådåt un îstenot vienotu valsts téla koncepciju, lai sekmé-tu Latvijas atpazîstamîbu.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

32

5. SAKÅRTOTA UZˆ‰M‰JDARBÈBAS UN DZÈVES TELPA

5.1. IZAUGSME REÌIONOS

Re©ionålås attîstîbas mér˚is ir veicinåt un nodroßinåt lîdzsvarotu un ilgtspéjîguvalsts attîstîbu, ievérojot visas valsts teritorijas un atseviß˚u tås da¬u îpatnîbas uniespéjas, samazinot nelabvélîgås atß˚irîbas starp tåm, kå arî saglabåt un attîstîtkatras teritorijas dabai un kultürvidei raksturîgås iezîmes un attîstîbas potenciålu.DaΩådåm teritorijåm ir iespéjams izvéléties daΩådus attîstîbas ce¬us, balstoties uzkonkrétai vietai raksturîgåm iezîmém un salîdzinoßajåm priekßrocîbåm.

Latvijas îpatnîba ir monocentrisks apdzîvojums ar spécîgu galvenå centra - Rîgaspårsvaru, vienlaikus paståvot plaßam, samérå vienmérîgi izvietotu pilsétu tîklam.Ilgstoßi ßåda apdzîvojuma struktüra tiek (ir tikusi) vértéta kå re©ionu attîstîbaskavéklis, lai gan tå satur ievérojamu izaugsmes potenciålu, kuru var aktivizétizmantojot policentriskas attîstîbas pieeju. Paståvoßajå pilsétu tîklå lîdztekus – gal-vaspilsétai Rîgai, kuras attîstîba ir bütiska valsts konkurétspéjas nodroßinåßanaistarptautiskajå mérogå, mér˚tiecîgi ir jåattîsta arî citi centri, lîdz tie k¬üst pietieka-mi spécîgi, lai veicinåtu re©ionu izaugsmi. Ieguldîjumu koncentråcija sadarbîbastîklu veidoßana un atbalsts augsti kvalificétu cilvékresursu piesaiste ¬aus efektîvåkizmantot ierobeΩotos resursus, radot priekßnosacîjumus re©ionu un lîdz ar to arîvalsts konkurétspéjas pieaugumam. Apdzîvojuma struktürai atbilstoßas kvalitatî-vas dzîves telpas veidoßana veicinås re©ionålås un nacionålås identitåtes apziñasnostiprinåßanos.

NEFINANÍU INVESTÈCIJAS UZ1 IEDZÈVOTÅJU PLÅNOÍANASREÌIONOS 1999.–2004., LVL

Iedzîvotåju blîvums, cilv./km2

Vairåk nekå 100 20-30 10-20

0

200

400

600

800

1000

1200

LATVIJA

LVLLVL

0

200

400

600

800

1000

1200

Rîgas re©ions

LVL

Kurzemes re©ions

Rîgas re©ions

Vidzemes re©ions

Latgales re©ions

Zemgales re©ions

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

33

5.1.1. Policentriska attîstîba - iespéja re©ioniem

Policentriska attîstîba, veidojot pilsétu tîklu, rada priekßnosacîjumus lîdzsvarotasvalsts attîstîbai. Pilsétåm jåk¬üst par nozîmîgu katra re©iona un visas valstsattîstîbas virzîtåjspéku, kuru potenciålu un perspektîvo attîstîbas virzienu nosakare©iona telpiskås plånoßanas proceså, sadarbojoties valsts institücijåm, paß-valdîbåm, nevalstiskajåm organizåcijåm un sabiedrîbai. Pilsétu tîklu radîßana unnostiprinåßana palielina ßo pilsétu savstarpéjås papildinåßanas spéju un ir efektîvsinstruments lîdzsvarotai attîstîbai nepiecießamo siner©iju izmantoßanai.


(1) nodroßinåt vienotas attîstîbas plånoßanas sistémas izveidoßanu valstî, laipanåktu vertikålo un horizontålo sadarbîbu visos plånoßanas lîmeños, pama-tojoties uz regulåru valsts attîstîbas analîzi un paredzot iespéju nepiecießamî-bas gadîjumå kori©ét nozaru attîstîbas plånus atbilstoßi re©ionu lîdzsvarotasattîstîbas vajadzîbåm;

(2) izstrådåt un îstenot teritoriåli diferencétus re©ionålås attîstîbas atbalsta instru-mentus, nodroßinåt to savstarpéjo papildinåtîbu, veidojot labvélîgus priekßno-sacîjumus (sakårtota infrastruktüra, uzñéméjdarbîbu veicinoßo un tås uzsåk-ßanu atvieglojoßo îpaßo pasåkumu un pakalpojumu esamîba u.c.) tautsaimnie-cîbas attîstîbai;

(3) stiprinåt re©ionu kapacitåti plånoßanas jomå, nodroßinot re©ionos gan mate-riåli tehnisko båzi, gan cilvékresursus;

(4) sekmét pilsétu – lauku sadarbîbas veidoßanos, radot jaunas un nostiprinotesoßås funkcionålås saites starp pilsétu un lauku teritorijåm;

(5) akcentét un iek¬aut teritoriålajå plånoßanå re©iona un lokålås kultürvides sav-dabîbu un kvalitåti kå ilgtspéjîgas teritoriju attîstîbas un konkurétspéjasnosacîjumu. DaΩådot un pastiprinåt kultürvésturiskå mantojuma un laik-metîgås kultürvides sociålekonomisko ietekmi;

(6) PPP principa plaßa izmantoßana re©ionu attîstîbas nodroßinåßanai.

5.1.2. Rîga - Baltijas jüras re©iona biznesa, zinåtnes un kultüras metropole

Rîga ir Latvijas galvaspilséta un plaßa re©iona centrs, kuras ietekme sniedzas påritås administratîvajåm un valsts robeΩåm. Rîgas re©iona kå Eiropas un Baltijas jürasre©iona méroga darîjumu, zinåtnes un kultüras izcilîbas centra attîstîbasveicinåßana ir nozîmîga Latvijas konkurétspéjas stiprinåßanai globålå mérogå.

Valsts policentriska apdzîvojuma struktüra ir viens no priekßnosacîjumiem, lainodroßinåtu Rîgas re©ionå radîtås izcilîbas, potenciåla un resursu tålåku pårnesiuz påréjiem Latvijas re©ioniem un otrådi. Íåda mijiedarbîba ne tikai veicinås lîdz-svarotu re©ionålo attîstîbu Latvijå, bet arî nodroßinås Rîgas re©iona konkurétspéjuBaltijas jüras re©iona un årpus tå robeΩåm un Latvijas integréßanos starptautiska-jå ekonomiskajå vidé kå sasaistei starp Austrumu un Rietumu tirgiem un kå valstijar uz zinåßanåm balstîtu un globålajå mérogå konkurétspéjîgu ekonomiku.

0

200

400

600

800

1000

1200

Vidzemes re©ions

LVL

0

200

400

600

800

1000

1200

Kurzemes re©ions

LVL

0

200

400

600

800

1000

1200

Zemgales re©ions

LVL

0

200

400

600

800

1000

1200

Latgales re©ions

LVL

1999 2000 2001

2002 2003 2004


NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

34

Savstarpéji saskañota un lîdzsvarota Rîgas un påréjo Latvijas re©ionu attîstîba varnodroßinåt visaugståko iespéjamo dzîves kvalitåti, darba, izglîtîbas, atpütas un iz-klaides iespéjas visiem cilvékiem, kas Latvijå dzîvo, strådå, investé vai vienkårßi toapmeklé.


(1) nodroßinåt Rîgas re©iona kvalitatîvu un funkcionéjoßu telpisko struktüru, kasgarantétu kvalitatîvus un pieejamus transporta pakalpojumus Rîgas re©ionaun visas valsts iedzîvotåjiem, kå ari viesiem, panåkot efektîvu Rîgas re©ionasasaisti ar Trans-Eiropas transporta tîklu;

(2) veicinåt Rîgas kå ekonomiski konkurétspéjîgas Baltijas jüras re©iona metropo-les izaugsmi, attîstot sadarbîbu starp uzñéméjiem un pétniecîbas iestådém,elastîgi rea©ét spéjîgu uzñéméjdarbîbas vidi, uz inovatîvåm tehnolo©ijåm bal-stîtu raΩoßanu un pakalpojumus, lo©istikas pakalpojumus un türisma pakalpo-jumus;

(3) sekmét Rîgas kå Latvijas izglîtîbas, zinåtnes un izcilîbas centra attîstîbu, vei-cinot sadarbîbu starp atbildîgajåm valsts un paßvaldîbas institücijåm, uzñé-méjiem un NVO, kå arî studentu, måcîbspéku un zinåtnieku, daΩådas ievirzesNVO starptautisko sadarbîbu un apmaiñu;

(4) nodroßinåt daudzveidîgas un kvalitatîvas dzîves un kultüras vides attîstîbuRîgas re©ionå, attîstot pakalpojumus, veicinot daΩådus plaßa méroga pasåku-mus, cita starpå, veidojot to norisei nepiecießamo infrastruktüru, saglabåjotun attîstot Rîgas kultürvésturiskås vértîbas.

5.1.3. Re©ionu savstarpéjå, pårrobeΩu un transnacionålå sadarbîbakonkurétspéjai Eiropas Savienîbå

Jebkuras re©ionu sadarbîbas mér˚is ir veidot savstarpéju siner©iju, kopîgi risinottos uzdevumus, kuru risinåßana atseviß˚i bütu mazefektîva vai ekonomiski nepa-matota re©ioniem darbojoties katram atseviß˚i. Latvijas re©ioni relatîvi plaßi iz-manto visu lîmeñu sadarbîbu, bet parasti tås saturs ierobeΩojas ar pieredzes ap-maiñu kultüras, sociålo un vides infrastruktüras pakalpojumu jomå, arî paßvaldîbudarba organizåcijå, maz vérîbas veltot jaunu raΩoßanas pañémienu un pakalpoju-mu veidu iepazîßanai, tirgus pieprasîjuma izzinåßanai, kopîgu tautsaimniecîbasprojektu îstenoßanai. Re©ionu sadarbîbai ar kaimiñiem valsts iekßiené un påri tåsrobeΩåm ir îpaßa nozîme - tå nepiecießama, lai samazinåtu fizisko robeΩu ietekmiuz re©ioniem, palîdzétu risinåt specifiskas pierobeΩu teritoriju attîstîbas problémasun pétîtu attîstîbas potenciålu abås robeΩas pusés, lai novérstu "tukßo" apviduveidoßanos, kå arî stiprinåtu kopîgu atbildîbu iespéjamu attîstîbas konfliktusavlaicîgå novérßanå un risinåßanå.


(1) turpinåt Latvijas un tås atseviß˚u teritoriju integréßanos starptautiskås sadar-bîbas tîklojumos un veicinåt policentriskas konkurétspéjîgu pilsétu sistémasveidoßanos Baltijas jüras re©ionå, vienlaikus veicinot vienotas Zieme¬eiropasidentitåtes izveidi;


RÈGAS IKP ÈPATSVARS LATVIJAS IKP, %

47.3

49.3

55.752.9

55.4

54.5

57.7

56.1

1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003

Gads

40

50

60

70

%

RÈGA 2004. GADÅ

Iedzîvotåji - 735 241 vai 31%no visiem Latvijas iedzîvotåjiem

Aktîvås uzñéméjsabiedrîbas - 38 080vai 37% no Latvijas aktîvåm uzñéméj-sabiedrîbåm

no tåm

mikro - 31246 mazås - 5544 vidéjås - 1079lielås - 211 uzñéméjsabiedrîbas

vai

35% no Latvijas ekonomiski aktîvajåmmikro uzñéméjsabiedrîbåm,55% no mazajåm, 54% no vidéjåm,63% no lielajåm uzñéméjsabiedrîbåm


NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

35

(2) stiprinåt paßvaldîbu un re©ionu iekßéjo un starptautisko sadarbîbu risinotre©ionålås un Trans - Eiropas tîklu attîstîßanas politikas jautåjumus, kå arî uzla-bojot sasaisti (lo©istisko, fizisko) starp starptautiskajiem/nacionålajiem/re©io-nålajiem/vietéjiem transporta tîkliem;

(3) stiprinåt sadarbîbu attîstîbas straté©iju izstrådé, ievießanå un telpiskajå plåno-ßanå izmantojot kaimiñu politikas un pårrobeΩu, un transnacionålås sadar-bîbas iespéjas;

(4) veicinåt kaimiñvalstu vides monitoringa sistémas tuvinåßanu ES prasîbåmvides kvalitåtes saglabåßanai, t.sk. pårrobeΩu emisiju samazinåßanai.

5.2. MODERNA INFRASTRUKTËRA UN PAKALPOJUMI

Müsdienu pieaugoßajåm kvalitåtes prasîbåm atbilstoßa nacionålas, re©ionålas unvietéjas nozîmes infrastruktüra ir viens no bütiskåkajiem priekßnosacîjumiem, laiilgtermiñå nodroßinåtu valsts ekonomisko izaugsmi un konkurétspéju globålajåtirgü. Müsdienîga un kvalitatîva infrastruktüra sevî ietver gan satiksmes, komunå-lo un sociålo infrastruktüru, gan arî daΩåda veida pakalpojumus, kas saistîti ar ßîsinfrastruktüras izmantoßanu.

Valsts stabilas un droßas attîstîbas priekßnosacîjums ir ener©ijas pietiekamîba, kåarî kvalitatîva un stabila tautsaimniecîbas un iedzîvotåju apgåde ar ener©iju.

Bütisku ekonomikas izaugsmes un konkurétspéjas kåpumu ir iespéjams panåkt,balstoties uz plaßu informåcijas un komunikåciju tehnolo©iju (IKT) izmantoßanupubliskajå pårvaldé, uzñéméjdarbîbå un måjsaimniecîbås. IKT sniegtås iespéjasefektîvi un inovatîvi jåizmanto izglîtîbas, zinåtnes, nodarbinåtîbas, darba un©imenes dzîves intereßu saskañoßanas, veselîbas aprüpes, sociålås aizsardzîbas,kultüras, türisma un citås jomås, lai atvieglotu pieeju darbam un zinåßanåm, pub-liskå un privåtå sektora pakalpojumiem un informåcijai.

5.2.1. Attîstîbu veicinoßs energonodroßinåjums

Ener©ijas pietiekamîba ir valsts ekonomiskås izaugsmes, dzîves kvalitåtes un valstsdroßîbas jautåjums. Latvijas energoapgådes droßumu var paaugstinåt, veicinotvietéjo ener©ijas resursu izmantoßanu, likvidéjot Latvijas elektroener©ijas tirgusizolåciju, kå arî daΩådojot primåro ener©ijas resursu piegådes. Tådé¬ îpaßa uzmanî-ba jåvelta ener©étikas attîstîbai gan Latvijå, gan Baltijas jüras telpå un Eiropå,pétot energoresursu piegåΩu daΩådoßanas iespéjas un piedaloties projektos, kasvérsti uz stabilu elektroener©ijas, naftas un gåzes piegåΩu nodroßinåßanu.

Pilnveidojot ener©ijas apgådes infrastruktüru un realizéjot ener©ijas efektivitåtespasåkumus, jåuzlabo ener©ijas pieejamîba un pietiekamîba patérétåjiem unjåsamazina ietekme uz vidi. Pakåpeniski jåpalielina paßnodroßinåjuma ar elek-troener©iju lîmenis un primåro un atjaunojamo energoresursu izmantoßana.


(1) sekmét Baltijas un Eiropas ener©ijas sistému starpsavienojumu attîstîbu, kasvérsti uz Baltijas ener©ijas apgådes sistému integréßanos Eiropas sistémås;

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

36

(2) daΩådot primåro ener©ijas resursu piegådes un paaugstinåt elektroener©ijaspaßnodroßinåjumu;

(3) atbalstît investîcijas ener©ijas raΩoßanå no atjaunojamajiem ener©ijas resursiem;

(4) sekmét konkurétspéjîgas biodegvielas raΩoßanu un plaßåku pielietoßanu.

5.2.2. IKT infrastruktüras un pakalpojumu attîstîba un vispåréja pieejamîba publiskajiem tîkliem

IKT infrastruktüras attîstîba un IKT sniegto iespéju efektîva izmantoßana sekmévalsts sociåli ekonomisko izaugsmi, re©ionu konkurétspéju un iedzîvotåju dzîveskvalitåtes paaugstinåßanos. Modernizéjot IKT infrastruktüru publiskås pårvaldesinstitücijås, mér˚im jåbüt uz iedzîvotåju vajadzîbåm orientétu pakalpojumusniegßanai. Elektronisko pakalpojumu attîstîba jåveicina, piedåvåjot daΩåduspakalpojumu sniegßanas kanålus, uzlabojot pakalpojumu pieejamîbu un droßîbu,atvieglojot administratîvo slogu iedzîvotåjiem un uzñéméjiem. Jåattîsta informåci-jas sistému infrastruktüra, nodroßinot informåcijas sistému saskañotîbu undroßîbu, sekméjot plaßu pieejamîbu informåcijai. Jåpalielina iedzîvotåju lietpratîbadarbå ar IKT, jåizveido specializétas lietotåjprogrammas îpaßu e-pårvaldes funkci-ju nodroßinåßanai. Jåveicina digitålå satura attîstîba, pilnveidoßana un izman-toßana visås valsts nozarés. Jånodroßina platjoslas tîkla izveidoßana un piek¬uvetam visos valsts re©ionos, jåuzlabo piek¬uve internetam.


(1) veicinåt valsts un paßvaldîbu pakalpojumu elektronizåciju un attîstîbu;

(2) nodroßinåt valsts un paßvaldîbu informåcijas sistému savstarpéjo savietojamîbuun veicinåt valsts un paßvaldîbu informåcijas sistému attîstîbu;

(3) nodroßinåt izglîtîbas sistémas informatizåciju un uzlabot izglîtîbas ieståΩudarbinieku prasmes darbam ar jaunajåm IKT;

(4) nodroßinåt valsts un paßvaldîbu iestådes, tai skaitå, veselîbas, nodarbinåtîbas,sociålås, kultüras un citås nozarés, ar nepiecießamo IKT infrastruktüru uninterneta pieslégumu un uzlabot ieståΩu darbinieku prasmes darbam ar jau-najåm IKT;

(5) nodroßinåt pieeju platjoslas datu pårraides tîkliem un publisko interneta pie-ejas punktu attîstîbu, veicinot re©ionu lîdzsvarotu attîstîbu;

(6) veicinåt IKT pielietojumu uzñéméjdarbîbå un måjsaimniecîbås, lai nodroßinåtuplaßu pieeju pakalpojumiem un informåcijai.

IEDZÈVOTÅJU SKAITS, KURI REGULÅRI LIETO DATORU/ INTERNETU 2004.GADÅ


2004. gadå

75% Latvijas uzñémumu

un

15% måjsaimniecîbu bija interneta

pieslégums.

5.2.3. Multimodåla, integréta, iedzîvotåjiem pieejama undroßa transporta sistéma

Efektîvas, elastîgas un droßas transporta infrastruktüras nodroßinåßana uzskatåmapar obligåtu priekßnosacîjumu ekonomikas attîstîbai, jo tå veicina produktivitåti

% no attiecîgås iedzîvotåju grupas kopskaita

0

20

lieto datoru

lieto internetu

40

60

80

100

pav

isam

vîri

eßi

siev

iete

s

strå

dåj

oßi

e

paß

no

dar

bin

åtie

bez

dar

bn

ieki

stu

den

ti

citå

di n

eakt

îvie

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

37

KRAVU APGROZÈBA

pavisamdzelzce¬aüdensPéc 1998. gada ku©u kravu pårvadåjumi pa üdeni netiek uzskaitîti

automobî¬u

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

Gads

05000

10000

15000

20000

25000

3000035000

40000

45000

50000

milj.tonnkilometru

*

*

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

aviåcijadzelzce¬ßregulårås satiksmes autobusi

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

Gads

milj.pasaΩierkilometru

PASAÛIERU APGROZÈBA


un nodroßina personu un preçu brîvu kustîbu. Turklåt starptautiskas nozîmestransporta infrastruktüras pilnveidoßana, îpaßu uzmanîbu pievérßot pårrobeΩu pro-jektiem, ir nozîmîga nacionålo tirgu integråcijai, îpaßi paplaßinåtas ES kontekstå.

Müsdienîga transporta sistéma ir viens no kvalitatîvas uzñéméjdarbîbas un dzîvesvides radîßanas pamatelementiem. Transporta sistémas efektivitåte un sniegto pa-kalpojumu kvalitåte paaugstinås, savstarpéji integréjot daΩådus transporta veidusun to piedåvåto pakalpojumu iespéjas. Tas ¬auj nodroßinåt iedzîvotåjiem un uzñé-méjiem, kå arî valsts viesiem értu satiksmi un kvalitatîvus transporta pakalpojumus.


(1) nodroßinåt starptautiskas nozîmes transporta infrastruktüras kvalitåtes uzlabo-ßanu un attîstîbu, tai skaitå sakårtojot visus valsts galvenos autoce¬us, moder-nizéjot dzelzce¬a infrastruktüru, ostas, lidostas, uzturot pilnîgu Latvijas un ESgaisa satiksmes vadîbas sistému savietojamîbu, tådéjådi nodroßinot to pilnvér-tîgu iek¬außanos Trans Eiropas transporta tîklå un tå savienojumos ar Austru-mu kaimiñvalstîm;

(2) nodroßinåt re©ionålå un vietéjå lîmeña transporta infrastruktüras kvalitåtes uz-laboßanu, atvélot pietiekamu finanséjumu autoce¬u uzturéßanai un lauku au-toce¬u sakårtoßanai;

(3) paaugstinåt satiksmes droßîbu un uzturét to tådå lîmeni, lai vismaz uz pusi sa-mazinåtu ce¬u satiksmes negadîjumos bojå gåjußo skaitu;

(4) sekmét valsts un paßvaldîbu sadarbîbu, lai veicinåtu lîdzsvarotas un integrétastransporta sistémas attîstîbu valstî;

(5) nodroßinåt transporta un lo©istikas pakalpojumu daΩådoßanu, veidojot integ-rétu un multimodålu valsts transporta sistému, kas nodroßina konkurétspéjî-gu darbîbu Eiropas un pasaules transporta pakalpojumu tirgü;

(6) pozicionét Latviju kå tranzîta un lo©istikas centru Åzijas un Eiropas preçu tirdz-niecîbas plüsmå;

(7) nodroßinåt sabiedriskå transporta sistémas attîstîbu: sabiedriskå transportapakalpojumu pieejamîbu nacionålå, re©ionålå un vietéjå lîmenî un pakalpoju-mu kvalitåtes paaugstinåßanos, optimizéjot marßrutu tîklu, nosakot prioritårostransporta veidus, saglabåjot dzelzce¬a pasaΩieru pårvadåjumus un nodroßinotto pieejamîbu visåm sociålajåm grupåm;

(8) veicinåt videi draudzîga transporta attîstîbu un mazinåt riskus, kas saistîti arbîstamo kravu pårvadåjumiem;

(9) attîstît velotransporta infrastruktüru, îpaßi Latvijas pilsétås, un veicinåt velo-transporta izmantoßanu kå alternatîvu un lîdzvértîgu pårvietoßanås lîdzekli.

5.2.4. Sabiedrisko pakalpojumu (üdenssaimniecîba, atkritumu apsaimniekoßana, siltumapgåde u.c.) attîstîba

Sabiedrisko pakalpojumu kopums ietver üdenssaimniecîbas, atkritumu apsaim-niekoßanas, siltumapgådes un citus lîdzîga veida pakalpojumus un to infrastruktü-

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

38

ru. Ío pakalpojumu esamîba uzlabo dzîves vides kvalitåti, palielina saimnieciskåsdarbîbas aktivitåti, veicina efektîvu un ilgtspéjîgu energoresursu izmantoßanu.

Risinåmie uzdevumi

(1) sakårtot üdenssaimniecîbas infrastruktüru atbilstoßi vides aizsardzîbasprasîbåm;

(2) uzlabot komunålås infrastruktüras kvalitåti, novérßot nelietderîgu ener-goresursu izmantoßanu;

(3) izstrådåt vienotu atbalsta politiku energoefektivitåtes paaugstinåßanai siltum-apgådes uzñémumu sistémås un éku energoefektivitåtes paaugstinåßanai;

(4) izveidot ilgtspéjîgu atkritumu apsaimniekoßanas sistému, t.sk. sadzîves, bîsta-mo un radioaktîvo atkritumu apsaimniekoßanas atbalsta infrastruktüru valsts,re©ionålajå un vietéjå lîmenî;

(5) nodroßinåt lîdzvértîgus komunålos pakalpojumus visiem valsts iedzîvotåjiematbilstoßi valsts apdzîvojuma struktürai.

5.2.5. Infrastruktüra un pakalpojumi daΩådiem cilvékudarbîbas veidiem un dzîves stiliem

Pilnvértîgas dzîves vides neatñemama saståvda¬a ir iespéja sañemt pakalpojumus,

atbilstoßi daΩådu sabiedrîbas grupu vajadzîbåm un interesém. Cilvékiem vajadzîgi

izglîtîbas, veselîbas un sociålås aprüpes, atpütas (kultüras) un izklaides (sporta)

pakalpojumi, speciålistu konsultåcijas, kontakti ar pårvaldes, droßîbas un tiesu

iestådém un sabiedriskajåm organizåcijåm. Neskatoties uz to, ka ne visi ßie

pakalpojumi cilvékam nepiecießami katru dienu, arî pakalpojumu nozarei jådarbo-

jas rentabli, tåpéc ßie pakalpojumi cik iespéjams jåtuvina iedzîvotåjiem, radot

priekßnosacîjumus to sañemßanai attîstîbas centros, atbilstoßi katra centra

nozîmei, tajå paståvoßajam pieprasîjumam un nodroßinåjumam ar darboties

spéjîgu pakalpojumu infrastruktüru – ékåm, personålu, nepiecießamajiem pie-

slégumiem sabiedrisko pakalpojumu tîkliem.


(1) nodroßinåt visa veida pakalpojumu "minimålå groza" izstrådi atbilstoßi katracentra lîmenim un radît priekßnosacîjumus ßo pakalpojumu sañemßanai, vien-laicîgi nosakot par katra pakalpojumu veida nodroßinåßanu atbildîgo institüciju;

(2) mazinåt starp Latvijas re©ioniem paståvoßås atß˚irîbas visa veida pakalpojumukvalitåté un sasniedzamîbå;

(3) atpütas un aktîvå dzîvesveida pakalpojumu klåsta daΩådoßana, t.sk., izmanto-jot vietéjos kultürvésturiskos un dabas resursus;

(4) radît iespéjas iedzîvotåjiem nodarboties ar daΩåda veida un lîmeña fiziskajåmaktivitåtém, tådéjådi attîstot katra cilvéka garîgo un fizisko potenciålu.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

39

6. CILV‰KA LABKLÅJÈBAS KÅPUMS

6.1. VESELS CILV‰KS ILGTSP‰JÈGÅ SABIEDRÈBÅ

Veselîba ir viena no cilvéka pamatvértîbåm, tå ir dzîves kvalitåtes, personîgås un

©imenes labklåjîbas pamats.

Veselîbas aprüpe ir bütiska sabiedrîbas veselîbas saståvda¬a. Tå ietver gan årst-

niecisko, gan farmaceitisko aprüpi un ir vérsta uz veselîbas nodroßinåßanu,

uzturéßanu un atjaunoßanu. Joprojåm ©imenes årstu skaits Latvijå ir nepie-

tiekams, tåpéc iedzîvotåjiem ne vienmér iespéjams savlaicîgi sañemt veselîbas

aprüpes pakalpojumus. Veselîbas aprüpes pakalpojumu pieejamîba jåuzlabo,

modernizéjot infrastruktüru, tajå skaitå attîstot informåcijas tehnolo©iju pielie-

toßanu, ievießot e-veselîbas pakalpojumus, kå arî nodroßinot veselîbas aprüpi ar

atbilstoßiem cilvékresursiem.

Sociålo pakalpojumu joma ietver sociålå darba, sociålås aprüpes un sociålås un

profesionålås rehabilitåcijas pakalpojumus, un tos sniedz gan valsts, gan paß-

valdîbu institücijas.

Lai nodroßinåtu iedzîvotåjiem aizsardzîbu sociålå riska situåcijås, valstî darbojas

sociålås apdroßinåßanas un valsts sociålo pabalstu sistémas. To ietvaros izmak-

så pensijas, pabalstus un atlîdzîbas atbilstoßi sociålås apdroßinåßanas iemaksåm

un sniedz finansiålu atbalstu pie noteiktåm grupåm piederîgåm personåm uni-

versiålu pabalstu veidå.

Savukårt, paßvaldîbu sniegtå sociålå palîdzîba nodroßina sociålo aizsardzîbu

iedzîvotåjiem, kuri nonåkußi trükumå vai citå sociålå riska situåcijå.

6.1.1. CILV‰KA VESELÈBA KÅ V‰RTÈBA

Katra indivîda veselîbu ietekmé biolo©iskie, sociålie, ekonomiskie, vides, kå arî

ar dzîvesveida paradumiem saistîtie faktori. Tie ietekmé arî tik nozîmîgu ilgt-

spéjîgas sabiedrîbas attîstîbas rådîtåju kå visas sabiedrîbas veselîbu. Lai radîtu

priekßnosacîjumus labai veselîbai müΩa garumå, nepiecießams popularizét un

attîstît preventîvos un profilaktiskos pasåkumus, veidot tådu sabiedrisko domu,

kurå veselîgs dzîvesveids ir vértîba, kå arî turpinåt pilnveidot veselîbas aprüpes

sistému.

DaΩådu veselîbai kaitîgu ieradumu izplatîba veicina nabadzîbas un sociålås at-

stumtîbas riskam pak¬auto iedzîvotåju skaita palielinåßanos.

Lai radîtu iedzîvotåjos izpratni par veselîbu kå vértîbu, bütiski ir veicinåt valsts

un NVO sadarbîbu, lai cilvéki jau no mazotnes tiktu labåk informéti un iesaistîti

savas veselîbas saglabåßanå, nodarbotos ar fiziskåm aktivitåtém un lietotu

veselîgu uzturu.Avots: Latvijas statistikas gadagråmata, 2005

JAUNDZIMUÍO VID‰JAISPAREDZAMAIS MËÛA ILGUMS

vîrießi

1995

1998

2001

2004

0 10 20 30 30 50 60 70 80

sievietes

vals

tîp

ilsét

åla

uko

s

vîrießi

sievietes

vîrießi

sievietes

vecums

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

40


(1) uzlabot veselîbas aprüpes pakalpojumu pieejamîbu iedzîvotåjiem, attîstot ve-selîbas aprüpes infrastruktüru, jo îpaßi pievérßot uzmanîbu primårajai veselî-bas aprüpei un neatliekamajai medicîniskajai palîdzîbai;

(2) ilgtermiñå nodroßinåt un attîstît cilvékresursus veselîbas aprüpé;

(3) veidot sabalansétu valsts un indivîda atbildîbu par veselîbas saglabåßanu untås uzlaboßanu, veidot sabiedrîbå izpratni par veselîgu dzîves veidu un uztu-ru, un iesaistît sabiedrîbu cîñå pret atkarîbas slimîbåm (alkohola, narkotisko,psihotropo, toksisko vielu, azartspé¬u vai datorspé¬u atkarîba);

(4) veicinåt sabiedrîbå integrétu garîgås veselîbas aprüpi (attîstît sabiedrîbå bal-stîtu garîgås veselîbas dienestu un garîgås veselîbas jautåjumu risinåßanå ie-saistîto pårvaldes institüciju sadarbîbu, izglîtot sabiedrîbu par garîgo veselîbuun psihiskåm slimîbåm);

(5) popularizét profilaktisko pasåkumu nozîmîgumu;

(6) pakåpeniski palielinåt finanséjumu veselîbas aprüpei un uzlabot iedzîvotåjuinformétîbu par iespéjåm sañemt valsts apmaksåtos veselîbas aprüpes pakal-pojumus;

(7) veicinåt jaunu, uz pierådîjumiem balstîtu årstniecîbas metoΩu ievießanu;

(8) attîstît e-veselîbas risinåjumus un informåcijas tehnolo©iju izmantoßanu;

(9) samazinåt jaundzimußo un zîdaiñu (lîdz 1 gada vecumam) mirstîbu;

(10) sekmét iedzîvotåju, îpaßi bérnu un jaunießu, aktîvu iesaistîßanos sporta nodar-bîbås;

(11) veicinåt valsts un NVO, kas darbojas ar ©imeném, bérniem, jaunatni, sociålåsatstumtîbas riska grupåm, tai skaitå, HIV inficétåm personåm, sadarbîbuveselîbas aprüpes jomå.

6.1.2. Ilgtspéjîga sociålås droßîbas sistéma

ˆemot vérå demogråfiskås situåcijas attîstîbas tendences (sabiedrîbas nove-coßanos un zemo dzimstîbu) un to ietekmi uz valsts ekonomisko attîstîbu, lielunozîmi iegüst sociålås droßîbas sistémas ilgtermiña stabilitåte. Augstais énuekonomikas îpatsvars, relatîvi augstais bezdarba lîmenis, zemå vidéjå darba alga,kå arî re©ionålås atß˚irîbas noteic, ka no sociålås apdroßinåßanas iemaksåm atkarî-gais pensiju apmérs bieΩi vien nav pietiekams, tådé¬ ir jåveic pasåkumi, kas sek-métu pensionåru dzîves kvalitåtes uzlaboßanu.

Lai gan kopumå valsts sociålo pabalstu jomå ir novérojamas pozitîvas attîstîbastendences (pabalstu apméru palielinåßana, jaunu valsts sociålo pabalstu veiduievießana), tomér da¬a valsts sociålo pabalstu apméri ir påråk mazi, lai konkrétåmiedzîvotåju grupåm varétu sniegt efektîvu valsts atbalstu.

Iespéja sañemt sociålo palîdzîbu un sociålos pakalpojumus ir viens no rådîtåjiem,kas raksturo sociålås atstumtîbas riskam pak¬auto iedzîvotåju dzîves kvalitåti un

VALSTS SOCIÅLO PABALSTUSAˆ‰M‰JU SKAITS UN PABALSTUVID‰JAIS APM‰RS

tükst.cilv.

valsts sociålå nodroßinåjuma pabalstsbérna piedzimßanas pabalsts

21,0520,1

21 20,7

15,815,214,2

19,6

0

5

10

15

20

25

1995 2000 2003 2004Gads

Valsts sociålo pabalstu sañéméju skaits


valsts sociålå nodroßinåjuma pabalsts ménesî

bérna piedzimßanas pabalsts

Gads

43,9273,37

182,13 184,6204,17

19,6532,09 35,38

0

50

100

150

200

250

1995 2000 2003 2004

L V L

Valsts sociålo pabalstu vidéjaisapmérs, ménesî

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

41


(1) uzturét sociålås apdroßinåßanas sistémas finansiålo stabilitåti un veicinåt sisté-mas attîstîbu;

(2) sekmét virzîbu uz pietiekamu pensiju nodroßinåjumu;

(3) veicinåt lielåku sabiedrîbas izpratni par sociålås apdroßinåßanas sistémasnozîmîbu;

(4) attîstît valsts finansiålo atbalstu personåm noteiktås sociålå riska situåcijås;

(5) attîstît sociålås palîdzîbas un valsts un paßvaldîbu sociålo pakalpojumu sisté-mu, tai skaitå sociålås un dienas aprüpes centrus, paaugstinåt valsts un paß-valdîbu sociålo pakalpojumu kvalitåti, modernizéjot pakalpojumu ieståΩuinfrastruktüru;

(6) uzlabot piek¬uvi sociålås palîdzîbas pakalpojumiem, tos tuvinot personasdzîvesvietai, un attîstît jaunus sociålo pakalpojumu veidus;

(7) pilnveidot sociålo dialogu starp valsti un sociåli mazaizsargåto grupupårståvjiem.

6.1.3. Atbalsts ©imeném ar bérniem un dzimstîbas veicinåßana

Ìimene ir sabiedrîbas struktüras pamatvienîba, tajå aizsåkas sabiedrîbas fiziskåatjauninåßanås un notiek morålo vértîbu pårmantoßana. Atbalsts ©imeném vei-cina ne tikai pabalstu sañéméju, bet arî visas sabiedrîbas labklåjîbas veicinåtåjåm.

Valsts politika demogråfiskås situåcijas uzlaboßanai galvenokårt vérsta divos virzie-nos - bérnu tiesîbu aizsardzîba/bérnu un ©imenes tiesîbas un valsts atbalsta snieg-ßana ©imeném ar bérniem sociålås droßîbas sistémas ietvaros. Liela da¬a no valstssociålajiem pabalstiem ir paredzéti tießi ©imeném ar bérniem, tomér atseviß˚u valstssociålo pabalstu (pieméram, ©imenes valsts pabalsta) mazais apmérs nenodroßinapietiekamu atbalstu. Atbalsts ©imeném var izpausties arî kå tådas dzîves un darbavides veidoßana, kas atvieglotu vecåkiem iesaistîßanos darbå, neriskéjot ar ©imenesdroßîbu. Nepietiekama ir sociålås atstumtîbas riskam pak¬auto grupu bérnu un jau-nießu (bérnu un jaunießu ar nepabeigtu pamatizglîtîbu, ar zemu motivåciju, no ne-labvélîgåm ©imeném, båreñu, kå arî bérnu un jaunießu ar speciålåm vajadzîbåm) in-tegråcija izglîtîbas sistémå un darba tirgü. Nepiecießams radît såkotnéjos priekßno-sacîjumus jaunåko sabiedrîbas locek¬u veiksmîgai sociålajai integråcijai, attîstot so-ciålås rehabilitåcijas sistému un veicinot båreñu un bez vecåku gådîbas palikußobérnu audzinåßanu ©imenés.

DZIMSTÈBA, MIRSTÈBA UNIEDZÈVOTÅJU DABISKAISPIEAUGUMS

PENSIJU SAˆ‰M‰JU SKAITASADALÈJUMS P‰C IKM‰NEÍA PENSIJASVID‰JÅ APM‰RA, LVL


dzimußi mirußi

skaits

6

7

89

10

11

12

13

1415

16

17

18

1990

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

gads

Dzimstîba un mirstîba, uz 1000 iedz.


1%1%

16%4%

2%4% 4%

6%

19%

43%

30-40

40-50

50-60

60-70

70-80

80-90

90-100

100-150

150-200

200-300

veicina viñu reintegråciju sabiedrîbå. Lai nodroßinåtu sniegto pakalpojumu kva-litåti, paplaßinåtu pakalpojumu klåstu un pietuvinåtu tos personas dzîvesvietai,nepiecießams sakårtot un modernizét sociålo pakalpojumu sniegßanas sistémasinfrastruktüru un nodroßinåt paßvaldîbu institücijåm atbalstu alternatîvås aprüpespakalpojumu attîstîßanai.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

42


(1) attîstît valsts atbalstu ©imeném bérna audzinåßanas laikå atbilstoßi bérnavecumam un vajadzîbåm;

(2) veicinåt piek¬uvi pirmsskolas izglîtîbas iestådém un to pieejamîbu un alternatî-vu bérnu aprüpes pakalpojumu attîstîbu;

(3) veidot ©imenei draudzîgu darba vidi, un ßai jomå veicinåt sadarbîbu ar darbadevéjiem;

(4) atbalsta politikas un sociålo pakalpojumu sistémas ©imeném ar bérniemattîstîßana un atbilstoßas infrastruktüras nodroßinåßana;

(5) ©imenes veida aprüpes sistémas attîstîba båreñiem un bez vecåku gådîbaspalikußajiem bérniem (audΩu ©imenes, adopcija, aizbildnîbas veicinåßana);

(6) veidot valsts atbalsta sistému måjok¬a pieejamîbas veicinåßanai ©imeném ar bér-niem.

6.2. IEKÒAUJOÍS UN NOTUROÍS DARBA TIRGUS

Darbs ir viena no nozîmîgåkajåm cilvéka dzîves vértîbåm: tas viñu ne tikai nodroßi-na ar iztikas lîdzek¬iem, bet veido arî pamatu radoßai domåßanai, paßrealizåcijai unsociåliem kontaktiem. Pilsétås un îpaßi re©ionos jårada labvélîgi priekßnosacîjumidarba vietu veidoßanai iespéjami tuvåk dzîvesvietåm, jo tas mazina nelietderîgumigråciju un sekmé re©ionu attîstîbu. Jårada arî adekvåti mehånismi, kas rosinå-tu darbspéjîgos iedzîvotåjus iek¬auties darba tirgü, kå arî årvalstîs dzîvojoßo unstrådåjoßo latvießu atgrießanos Latvijå.

Lai samazinåtu nedeklaréto nodarbinåtîbu un îstenotu pasåkumus nodarbinåtîbasveicinåßanai, nozîmîga loma ir nodarbinåtîbas partnerîbu stiprinåßanai vietéjå lîmenî.Uzmanîba jåvelta arî sociålås atstumtîbas riskam pak¬auto iedzîvotåju grupu iesais-tîßanai darba tirgü.

6.2.1. Pieeja darba vietåm un to daΩådîba re©ionos

Augsta bezdarba lîmeña galvenie céloñi re©ionos ir nepietiekami attîstîta uzñéméj-darbîba, mazs paßnodarbinåto skaits un våji attîstîta infrastruktüra. Latvijå nodar-binåto iedzîvotåju kopskaitå ir samérå zems paßnodarbinåto îpatsvars.

Nepietiekama sabiedrîbas informétîba par uzñéméjdarbîbas vai paßnodar-binåtîbas uzsåkßanas administratîvajåm procedüråm neveicina jaunu darba vieturaßanos.

Tajå paßå laikå paplaßinås darbaspéka izce¬oßana. Vairåkås nozarés darba devéjiizjüt darbaspéka trükumu.

Ievérojamås atß˚irîbas starp Rîgu un påréjo Latvijas teritoriju gan saimnieciskoaktivitåßu, gan IKP uz vienu iedzîvotåju ziñå apgrütina saskañotas un nodarbinå-tîbu veicinoßas nodok¬u un pabalstu sistémas attîstîbu valsts lîmenî.


(1) veicinåt daΩådu darba vietu veidoßanos un pieejamîbu tåm, atbalstot paßno-darbinåtîbu un uzñéméjdarbîbu visos re©ionos;

NODARBINÅTO IEDZÈVOTÅJUÈPATSVARS IEDZÈVOTÅJU KOPSKAITÅ2004. GADÅ


Kopå

15-19

20-24

25-29

30-34

35-39

40-44

45-49

50-54

55-59

60-64

65-74

kopå

vîrießi

sievietes

Vecums

0%

20 40 60 80 100

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

43

(2) sekmét darba samaksas paaugstinåßanos, îpaßi zemåk apmaksåtajåm darbinie-ku kategorijåm, palielinot minimålo algu, paaugstinot ar nodok¬iem neapliekamominimumu, palielinot iedzîvotåja ienåkuma nodok¬a atvieglojumus par apgådî-bå esoßåm personåm;

(3) veicinåt darbaspéka iekßéjo ©eogråfisko un profesionålo mobilitåti;

(4) sekmét pieeju darba vietåm ekonomiski neaktîvajiem iedzîvotåjiem darbaspé-jas vecumå, it îpaßi jaunießiem un sociålås atstumtîbas riskam pak¬autajåm ie-dzîvotåju grupåm - vecåkiem péc bérna kopßanas atva¬inåjuma un pirmspen-sijas vecuma cilvékiem, personåm, kuråm ir aprüpéjamie, cilvékiem ar îpaßåmvajadzîbåm, cilvékiem, kas ir ilgstoßi bez darba u.c;

(5) nodroßinåt plaßåku pieeju informåcijai par brîvajåm darba vietåm, apmåcîbasun pårkvalifikåcijas iespéjåm atbilstoßi darba tirgus pieprasîjumam;

(6) uzlabot darba apståk¬us, sekméjot darba attiecîbu, darba droßîbas un veselî-bas darbå likumdoßanas ievießanu;

(7) veicinåt darba produktivitåtes paaugstinåßanos;

(8) veicinåt aizbraukußå darbaspéka atgrießanos Latvijas darba tirgü.

6.2.2. Atbalsts nodarbinåtîbas veicinåßanai

Nodarbinåtîbas politikas mér˚is ir nodarbinåtîbas lîmeña paaugstinåßana un bez-darba samazinåßana, balstoties uz sekmîgu ekonomikas izaugsmi. Bezdarba lîme-nis starp iedzîvotåjiem ar zemu izglîtîbas un prasmju lîmeni ir salîdzinoßi augsts.Tam par iemeslu ir profesionålås kvalifikåcijas trükums, iegüto zinåßanu un pras-mju neatbilstîba müsdienu darba tirgus prasîbåm, kas nenodroßina zinåßanusabiedrîbas attîstîbu (informåcijas tehnolo©ijas, komunikåcijas prasmes, uzñéméj-darbîbas pamatzinåßanas, sveßvalodu un valsts valodas zinåßanas).


(1) pilnveidot pasåkumus iespéjama bezdarba novérßanai (bezdarba samazi-nåßanas preventîvie pasåkumi), îpaßi jaunießiem un personåm péc bérna kop-ßanas atva¬inåjuma un pirmspensijas vecuma iedzîvotåjiem;

(2) pilnveidot un daΩådot aktîvos un preventîvos nodarbinåtîbas pasåkumus, no-droßinot individuålu pieeju ar mér˚i sekmét cilvéka konkurétspéju darba tirgü(îpaßi bezdarbnieku profiléßanu un konsultéßanu atbilstoßi bezdarba céloñiem);

(3) samazinåt nedeklaréto nodarbinåtîbu;

(4) ilgstoßå bezdarba mazinåßana un sociålås atstumtîbas riskam pak¬auto iedzî-votåju grupu iek¬außana darba tirgü (motivåcijas programmu, prakses vietuveidoßanas, darba vietu pielågoßanas un citu pasåkumu pilnveide);

(5) elastîga darba laika un formu praktiska pieméroßana;

(6) atbalstît vietéjås nodarbinåtîbas veicinåßanas iniciatîvas un nodarbinåtîbu vei-cinoßas partnerîbas attîstîbu, it îpaßi sekméjot darba devéju iesaistîßanos sociå-lås atstumtîbas riskam pak¬auto iedzîvotåju grupu nodarbinåtîbas veicinåßanå.Avots: Latvijas statistikas gadagråmata, 2005

STRÅDÅJOÍO REÅLÅS DARBA SAMAKSAS DINAMIKA

%pret

iepriekßéjogadu

strådåjoßo méneßa vidéjå neto darba samaksa

patériña cenu indekss

strådåjoßo reålå darba samaksa

0 20 40 60 80 100 120 140 160

Gadi

1994

1995

2000

2001

2002

2003

2004

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

44

6.3. PIEEJAMS MÅJOKLIS UN SAKOPTA DZÈVES TELPA

Viens no cilvékam nozîmîgåkajiem labklåjîbas (dzîves kvalitåtes) rådîtåjiem ir no-droßinåjums ar måjokli koptå un értå vidé. Vienlaikus sakoptas dzîves telpas esa-mîba ir priekßnosacîjums cilvéka veselîbas saglabåßanai un aktîvai dzîves darbîbai.

Tirgus ekonomikas apståk¬os måjok¬u pieejamîbu kopumå nosaka vispåréjais dzî-ves lîmenis valstî, tåpéc valsts dalîba måjok¬u attîstîbå no makroekonomiskå vie-dok¬a ir jåvérté kå bütisks ieguldîjums tautas attîstîbå. Måjok¬a izvéli noteic måjok-¬a îpaßnieka/îrnieka materiålais ståvoklis un izpratne par patériña prioritåtém - cikaugstu viña patériña prioritåßu skalå atrodas måjoklis un cik daudz lîdzek¬u viñß irgatavs par to izdot.

Dzîves telpas jédziens ietver sevî ne tikai indivîdam piederoßo îpaßumu vai viñaapdzîvoto måjokli, bet arî privåto un publisko telpu kopumu ap ßo måjokli, tostarparî dabas un kultürvidi, kuras ir neatñemama kvalitatîvas dzîves telpas saståvda¬a.

6.3.1. Daudzveidîgs måjok¬u piedåvåjums

Latvijå péc îpaßuma formas maiñas privåtîpaßumå ir vairåk kå 80% måjok¬u.Mainîjußies måjok¬u büvniecîbas finanséßanas avoti un sociålie mér˚i. Tagad togalvenokårt finansé privåtais kapitåls, kas büvniecîbu îsteno ekonomiski aktîvajåsteritorijås, kur ir visaugståkais måjok¬u pieprasîjums un pårdoßanas cenas. Valstsun paßvaldîbas atbalsts ßobrîd virzîts tikai uz maznodroßinåtu un krîzes situåcijånonåkußu iedzîvotåju måjok¬a jautåjumu risinåßanu.

Iedzîvotåju vidéjo ienåkumu neatbilstîba salîdzinoßi augstiem maksåjumiem parmåjokli kavé esoßå dzîvojamå fonda efektîvu uzturéßanu un atjauninåßanu.Vienlaikus tas rada priekßnosacîjumus segregåcijai, jo turîgåkås måjsaimniecîbasizvélas pårcelties uz dzîvi augståkas kvalitåtes måjok¬os.

Ievérojot atß˚irîgo iedzîvotåju maksåtspéju, nepiecießams radît priekßnosacîjumusmåjok¬a piedåvåjuma daΩådoßanai, t.sk. îres sektora, tostarp sociålå îres sektoraattîstîßanai, iedzîvotåju lîdzek¬u kooperåcijai büvniecîbå, publiskås un privåtåspartnerîbas projektu veicinåßanai, kå arî jaunas büvniecîbas attîstîbai re©ionos.


(1) veicinåt esoßo måjok¬u efektîvu izmantoßanu (t.sk. progresîvu apsaimniekoßa-nu, atjauninåßanu un modernizéßanu);

(2) radît priekßnosacîjumus daudzveidîgam måjok¬u piedåvåjumam, lai palielinåtumåjok¬u pieejamîbu iedzîvotåju grupåm ar daΩådu ienåkumu lîmeni;

(3) efektîvi realizét visaptveroßas palîdzîbas sistémas izveidi måjok¬a sektorå, sada-lot pienåkumus un atbildîbu starp valsti, paßvaldîbu un indivîdu;

(4) izveidot sistému jauno måjok¬u kvalitåtes uzraudzîbai;

(5) ieviest finanßu atbalsta instrumentus måjok¬a pieejamîbas veicinåßanai atseviß-˚åm mér˚a grupåm (pieméram, ©imenes ar bérniem, jaunie speciålisti).


UZBËV‰TO DZÈVOKÒU SKAITS

1995

1776

581

1068

127

1351

97

1251

3

889

59

836

4

2821

1664

1137

1998

2000

2004

pavisam uzbüvéti dzîvok¬i

par statütsabiedrîbu un sabiedrisko organizåciju lîdzek¬iem

par valsts un paßvaldîbu uzñémumu un organizåciju lîdzek¬iem

par iedzîvotåju lîdzek¬iem

Gadi

0 500 1000 1500 2000 2500 3000skaits

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

45

6.3.2. Sociåli integrétu dzîvojamo apkaimju veidoßana

Dzîvojamo apkaimju plånoßanå un veidoßanå liela nozîme ir teritorijas plånoju-miem. Lemjot par esoßo dzîvojamo apkaimju nåkotni vai jaunu veidoßanu pama-tojoties uz teritorijas plånojuma priekßlikumiem, iespéjams pårredzét visas paß-valdîbas attîstîbu un racionålåk izvéléties izdevîgåko attîstîbas variantu.Dzîvojamais fonds bütu veidojams, ñemot vérå raΩoßanas un pakalpojumu jomasuzñémumu un ieståΩu izvietojumu. Tas ¬autu paßvaldîbåm samazinåt izmaksasnepiecießamås infrastruktüras nodroßinåßanai un paaugstinåt iedzîvotåjiemkomfortu, nodroßinot értu pieeju sabiedriskajam transportam, pakalpojumuiestådém u.c.

Veidojot daudzveidîgu måjok¬a piedåvåjumu vienlaikus nepiecießams veicinåtfunkcionåli daudzpusîgu un sociåli integrétu dzîvojamo apkaimju izveidi. Tas sek-més tådas negatîvas tendences mazinåßanos kå pilsétu dzîvojamo rajonu noslå-ñoßanos péc to iedzîvotåju ienåkumu lîmeña. Dzîvojamo apkaimju funkcionålådaudzpusîba, tuvinot iedzîvotåjiem nepiecießamos pakalpojumus, uzlabos dzîveskvalitåti kopumå.


(1) publiskås un privåtås partnerîbas principa izmantoßana veidojot funkcionåluun daudzveidîgu dzîvojamo vidi;

(2) veicinåt dzîves vides uzlaboßanu visåm sabiedrîbas grupåm, jo seviß˚i sociålimazaizsargåtajiem slåñiem, (pensionåriem, bérniem un cilvékiem ar îpaßåmvajadzîbåm);

(3) veicinåt vietas piederîbas apziñas un vietéjo kopienu attîstîbu cilvéku darbotiesspéjas veicinåßanai.

6.3.3. Kopta un pieejama kultürvide un kultürvésturiskais mantojums

Kvalitatîva kultürvide, ko veido saglabåts un pieejams kultüras mantojums undaudzveidîgas kultüras tradîcijas un radoßås izpausmes, ir viens no ilgtspéjîgas unlîdzsvarotas teritoriålås attîstîbas nosacîjumiem. Katram Latvijas iedzîvotåjam irtiesîbas uz kvalitatîvu dzîves vidi un pienåkums rüpéties par tås ilgtspéjasnodroßinåßanu. Visu iedzîvotåju grupu dalîba kultürvides veidoßanå un kultürvés-turiskå mantojuma kopßanå ir viens no pilsonisku sabiedrîbu veidojoßiem unvienojoßiem faktoriem.


(1) sekmét lîdzsvarotu kultüras procesu attîstîbu, nodroßinot pieejamîbu kultüraiviså Latvijas teritorijå, îpaßu uzmanîbu pievérßot profesionålås måkslas pie-ejamîbai;

(2) saglabåt un stiprinåt kultürvésturisko novadu un vietéjo kultüru savdabîbu unidentitåti, izkopjot un uzturot novadu un vietéjås kultüras tradîcijas, rituålus,mutvårdu dai¬radi, valodas dialektus un izloksnes u.tml.;

Kultüras pieminek¬i- 8441

no tiem

3375 – arhitektüras

2413 – måkslas

44 – pilsétbüvniecîbas

114 – véstures

2495 – arheolo©ijas

tostarp:

pilskalni – 474

Senkapi –1233

Viduslaiku pils vietas vai drupas – 76

MuiΩu apbüve – 136

Luteråñu baznîcas – 134

Kato¬u baznîcas – 48

Pareizticîgo baznîcas – 33

Ievérojamu personu dzîves vietas – 29

Avots: Valsts kultüras pieminek¬u aizsardzîbas

inspekcija

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

46

(3) veicinåt un atbalstît novadpétniecîbu. Attîstît vietéjo türismu, veidojot uzLatvijas véstures, kultüras un dabas izzinåßanu orientétus türisma produktus;

(4) veidot kvalitatîvu pilsétas un lauku kultürainavu, harmoniski apvienojotkultürvésturiskås liecîbas, dabas objektus un jaunradîtås laikmetîgås vértîbas;

(5) veidot paståvîgu sadarbîbu un dialogu starp teritoriju plånotåjiem, arhitek-tiem, vides dizaineriem un vietéjiem iedzîvotåjiem.

6.3.4. Sapråtîgi izmantota un saglabåta dabas vide

Latvijå ir liela ekosistému un to dabisko struktüru, kå arî vietéjo savva¬as sugu,lauksaimniecîbas augu un dzîvnieku ß˚irñu daudzveidîba. Daudzveidîga un kvali-tatîva dabas vide ir vértîba, kas jårespekté veicinot valsts attîstîbu kopumå. Íîsdaudzveidîbas saglabåßana ir nepiecießama veselîgas dzîves vides un ilgtspéjîgasattîstîbas nodroßinåßanai Latvijå, valsts starptautisko saistîbu izpildei un arî kåLatvijas identitåtes zîme. Lai saglabåtu biolo©isko daudzveidîbu un nodroßinåtuaizsargåjamo sugu un biotopu labvélîgu aizsardzîbas statusu, îpaßi svarîgi ir saba-lansét iespéjamås saimnieciskås darbîbas un teritoriju apsaimniekoßanu ar dabasaizsardzîbas prasîbåm.

Pilsoniskas sabiedrîbas veidoßanå izß˚iroßa nozîme ir sabiedrîbas informéßanai unplaßåkai iesaistîßanai vides jautåjumu risinåßanå, tådéjådi palielinot sabiedrîbasizpratni par dabas vides vértîbåm un izpratni par nepiecießamîbu nodroßinåt kva-litatîvu dzîves telpu arî nåkamajåm paaudzém.


(1) veicinåt biolo©iskås daudzveidîbas un aizsargåjamo teritoriju saglabåßanu unsapråtîgu izmantoßanu;

(2) veicinåt aizsargåjamo dabas teritoriju iesaisti ekonomiskajå aprité, nosakotatß˚irîgas saimnieciskås darbîbas liegumu zonas un sniedzot to izveidessociålekonomisko pamatojumu, piesaistot finanséjumu apsaimniekoßanai;

(3) veicinåt sabiedrîbas lîdzdalîbu vides aizsardzîbå un saglabåßanå, iedzîvotåjussavlaicîgi un patiesi informéjot par vides kvalitåti un dabas resursiem;

(4) sekmét izglîtîbas par vidi attîstîbu, kå arî veicinåt izglîtîbu ilgtspéjîgai attîstîbaiun paaugstinåt vides apziñu iedzîvotåju vidü;

(5) atbalstît dabas vides ilgtspéjîgu izmantoßanu iedzîvotåju atpütai un sekmétekotürismu;

(6) veicinåt dabas, tai skaitå klimata pårmaiñu un rüpniecisko risku izvértéßanu,mazinåßanu un monitoringu;

(7) sekmét degradéto (t.sk. piesårñoto) teritoriju sanåciju un revitalizåciju;

(8) sekmét iedzîvotåju informétîbu par üdens, energoresursu taupîgu izman-toßanu un sadzîves atkritumu ß˚iroßanu.

Dabas rezervåti – 4

Moricsalas (1912),

Grîñu (1936),

Krustkalna (1977),

Teiçu (1982)

Nacionålie parki – 3

Gaujas nacionålais parks (1973),

emeru nacionålais parks (1997),

Slîteres nacionålais parks (1999)

Biosféras rezervåts –

Zieme¬vidzemes biosféras rezervåts (1997)

Dabas parki – 43

Pazîstamåkie ir

Engures ezera dabas parks,

Térvetes dabas parks,

"Daugavas loki"

Dabas pieminek¬i – 295

No tiem ©eolo©iskie un

©eomorfolo©iskie – 206,

dendrolo©iskie stådîjumi – 89

Dabas liegumi – 278

Aizsargåjamo ainavu apvidi – 9

LATVIJAS ÈPAÍI AIZSARGÅJAMÅSDABAS TERITORIJAS

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

47

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

48

LR Saeima, apstiprinot konceptuålo dokumentu "Latvijas iz-augsmes modelis: Cilvéks pirmajå vietå", iezîméjusi valsts attîstî-bas ilgtermiña mér˚i - pakåpeniski 20 -30 gadu laikå nodroßinåtbütisku cilvéka dzîves kvalitåtes pieaugumu. Nacionålais attîstî-bas plåns - galvenais valsts vidéja termiña plånoßanas doku-ments - ir sabiedrîbas un politi˚u vienoßanås par valsts attîstîbasgalvenajiem virzieniem un svarîgåkajiem uzdevumiem, kas jåveictuvåkajos gados, lai tuvotos ßim mér˚im.

NAP koncentré politi˚u, ierédñu un visas sabiedrîbas uzmanîbuuz vienotu mér˚i, galvenajiem rîcîbas virzieniem un risinåmajiemuzdevumiem. Plåna îstenoßanai bütiska ir sasaiste ar citiem plå-noßanas dokumentiem un citu valsts izaugsmi veicinoßu pasåku-mu, programmu un aktivitåßu izstrådi, savstarpéjo sabalansétîbuun ievießanu.

Lai îstenotu NAP ir jånodroßina:

saskañota rîcîba; finanßu lîdzek¬u koncentråcija; efektîvs atbalsta instrumentu pielietojums; sabiedrîbas lîdzdalîba un informétîba; ievießanas procesa uzraudzîba; elastîgums plåna îstenoßanas gaitå (måcîties no pieredzes).

NAP ietverto nozaru un re©ionålås attîstîbas prioritåßu îstenoßa-na tiek finanséta no valsts un paßvaldîbu budΩeta lîdzek¬iem,årvalstu finanßu palîdzîbas lîdzek¬iem, piesaistot privåto finanßukapitålu, kå arî ar Eiropas Savienîbas politiku instrumentu starp-niecîbu.

Katrai no iesaistîtajåm pusém, ar to saprotot tiklab valdîbu unvalsts pårvaldes institücijas, kå arî paßvaldîbas un re©ionu pado-mes, nevalstiskås organizåcijas, privåto sektoru, savas atbildîbasun iespéju robeΩås nepiecießams paredzét konkrétus pasåkumusNAP îstenoßanai.

LR Ministru Kabinets ir atbildîgs par NAP îstenoßanu,nodroßinot politikas plånoßanas dokumentu atbilstîbu NAP,saskañojot darbîbas un nosakot atbildîgos.

Lai nodroßinåtu attîstîbas prognozéßanas un pétîjumu funkciju,tiek veidota augsti profesionåla pétniecîbas båze, kur veik-tie pétîjumi nostiprina valsts un nozaru attîstîbas plånoßanaskapacitåti, spéju analizét un prognozét attîstîbu teritoriju unnozaru griezumå, sniedz makroekonomisko analîzi. Pétniecîbasinstitücijas darba rezultåti pilda "sabiedriskas preces" funkciju.

Re©ionålås attîstîbas un paßvaldîbu lietu ministrijakoordiné un uzrauga NAP ievießanu, nosprausto uzdevumuizpildes gaitu. Ministrija regulåri informé Ministru Kabinetu parNAP îstenoßanu, kå arî nodroßina plaßu sabiedrîbas informéßanuun iesaisti NAP îstenoßanas proceså.

Valsts Kanceleja un Re©ionålås attîstîbas un paßvaldîbulietu ministrija nodroßina ministriju un sekretariåtu izstrådåtonozaru/sektoru straté©iju un programmu atbilstîbu izvirzîtajiemvalsts attîstîbas ilgtermiña un vidéja termiña mér˚iem un sasaistiar re©ionu un paßvaldîbu plånoßanas dokumentiem, sekméjotvalsts ieståΩu decentralizåciju, pakalpojumu pieejamîbuiedzîvotåjiem un sadarbîbu ar re©ioniem.

Re©ionu padomes un paßvaldîbas ir galvenais attîstîbasvirzîtåjspéks pilsétås un laukos. Ar valsts un privåtå sektoraatbalstu tås veicina izaugsmi un uzñéméjdarbîbu, izglîtîbas,måjok¬u, sabiedrisko, transporta un citu pakalpojumu pie-ejamîbu un kvalitåti, rosina savas teritorijas iedzîvotåju pilsoniskoaktivitåti un dzîves kvalitåtes uzlaboßanos.

Sociålie partneri un nevalstiskås organizåcijas ir nozîmîgapilsoniskas sabiedrîbas saståvda¬a un virzîtåjspéks. Aktîva pozîci-ja un lîdzatbildîga iesaistîßanås problému risinåßanå, sociålådialoga uzturéßana un dalîba vietéjås aktivitåtés ir tikai daΩi

VI NACIONÅLÅ ATTÈSTÈBAS PLÅNA ÈSTENOÍANA UN UZRAUDZÈBA

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

49

aspekti, kas raksturo ßo partneru îpaßo nozîmi NAP îstenoßanåun plaßåkas sabiedrîbas iesaistîßanå.

Uzñéméji un zinåtnieki aicinåti aktîvi atbalstît valstsstraté©iskå mér˚a sasniegßanai izvirzîtos uzdevumus, meklétradoßus risinåjumus ne tikai inovåciju, jaunu tehnolo©iju unkonkurétspéjîgu produktu ievießanå, bet arî praktiskå sadarbîbåar visu lîmeñu izglîtîbas iestådém un paßvaldîbåm.

Katrs cilvéks ar savu radoßumu, atvértîbu un pozitîvu attieksmipret valsts nåkotni var dot nozîmîgu ieguldîjumu savas un savas©imenes labklåjîbas celßanå.

Sekmîgai NAP îstenoßanai nepiecießamie priekßnosacîjumiir:

valdîbas stingrs atbalsts NAP îstenoßanai, t.sk. budΩeta plå-noßanas jomå;

vietéjo un re©ionålo paßvaldîbu rîcîbspéja un pieaugoßa lomasavas teritorijas attîstîbas veicinåßanå;

iedzîvotåju aktivitåte un lîdzdalîba, kå arî valsts un paßvaldî-bu atbalsts vietéjåm iniciatîvåm un lîderiem;

nevalstisko organizåciju darbîba, lai sekmétu plaßåku komu-nikåciju starp valsti un sabiedrîbu;

teritoriju sociåli-ekonomiskås attîstîbas un telpisko plånoju-mu izvirzîto mér˚u un izvéléto lîdzek¬u sabalansétîbanacionålå, re©ionålå un vietéjå lîmenî.

Lai sekotu valsts attîstîbas procesiem un Nacionålå attîstîbas plånaizvirzîto mér˚u un risinåmo uzdevumu îstenoßanai, NAP uzrau-dzîbai jåbalstås uz kvalitatîvi un kvantitatîvi izméråmiem un salî-dzinåmiem rådîtåjiem. NAP rezultatîvo rådîtåju sistémas pamatåtiks izmantots Straté©iskås analîzes komisijas darba grupas iz-strådåtais dzîves kvalitåtes indekss, kas paredz ar kompleksukvantitatîvu (skaitlisku) datu palîdzîbu izvértét svarîgåko cilvékadzîves kvalitåti ietekméjoßo faktoru izmaiñas ilgåkå laika periodå.

Lai nodroßinåtu NAP îstenoßanas uzraudzîbu atbilstoßi tå straté-©ijai un izvirzîtajiem uzdevumiem, dzîves kvalitåtes indeksu vei-dojoßie komponenti un to vértéßanas indikatori tiks papildinåtiar vairåkiem rådîtåjiem.

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

50

atjaunojamie dabas resursi – dabas resursi, kuri atjaunojasdabisko procesu gaitå vai kurus var atjaunot vai papildinåt cilvé-ka darbîbas rezultåtå.

attîstîba – sabiedrîbai labvélîgs dabas vides, kultürvides, sociå-lås vides un saimnieciskås darbîbas virzîbas process.

årvalstu investîcijas – investîcijas, kuras valstî iegulda nerezi-denti. Årvalstu investîcijas, kas tiek veiktas ar mér˚i, lainodroßinåtu ilgstoßu ieinteresétîbu un uzñémuma pårvaldesefektîvu kontroli, sauc par årvalstu tießajåm investîcijåm.

bezdarba lîmenis – bezdarbnieku îpatsvars ekonomiski aktîvoiedzîvotåju kopskaitå, procentos.

bezdarbnieks – persona, kas ir spéjîga un vélas strådåt pardarba tirgü dominéjoßo darba algu, bet nespéj atrast darbu.

biolo©iskå daudzveidîba – dzîvo organismu formu daΩådîbavisås vidés, tai skaitå sauszemes, jüras un citås üdens eko-sistémås un ekolo©iskajos kompleksos, kuru saståvda¬as tås ir; tåietver daudzveidîbu sugas ietvaros, starp sugåm un starp eko-sistémåm.

biznesa inkubators – struktüra, kas atbalsta un veicina jeb-kuras uzñéméjdarbîbas formas darbîbu jebkurå tautsaimniecîbasnozaré. Tå darbîbas pamatfunkcija ir veicinåt jaunu firmu izvei-doßanos, nodroßinot tås "inkubåcijas periodå", parasti 3-5 ga-dus, ar telpåm, infrastruktüras pakalpojumiem un konsultåcijåmuzñéméjdarbîbas pamatjautåjumos.

cilvékkapitåls (cilvéciskais kapitåls) – cilvéku spéjas raΩîgaiekonomiski aktîvai darbîbai, viñu zinåßanas, prasme un pieredze.Investîcijas cilvéciskajå kapitålå ir veselîbas aprüpe, izglîtîba, pro-

fesionålå sagatavotîba un citas aktivitåtes, kas padara cilvékusekonomiski daudz raΩîgåkus.

cilvéku resursi – cilvéku spéju kvantitåte un kvalitåte, kas pie-ejama, lai raΩotu preces un sniegtu pakalpojumus. Cilvéku mus-ku¬u spéks un pråta spéjas.

dabas resursi – dabas da¬as, to skaitå zeme, augsne, zemes dzî-les, gaiss, üdens, flora un fauna, kuråm ir ekonomiska, sociåla vaikultüras vértîba. Izß˚ir atjaunojamos un neatjaunojamos dabasresursus.

degradétås teritorijas – pamestas apbüves teritorijas vai saim-nieciskås darbîbas rezultåtå piesårñotas vietas, kuras ietekmé vaivar ietekmét cilvéku veselîbu un droßîbu, kå arî ainavu, kultürasun dabas mantojumu.

diaspora – kådas tautas, etniskas vai reli©iskas grupas da¬a, kasdzîvo årpus zemes, kurå tå izcélusies.

dzimumu lîdztiesîba – vîrießu un sievießu loma sabiedrîbas at-tîstîbå tiek atzîta par lîdzvértîgu, viñiem tiek pieß˚irtas vienådastiesîbas un vienåda atbildîba, nodroßinåta vienåda pieeja resur-siem un to izmantoßanas iespéjas. Dzimumu lîdztiesîba nozîménodroßinåt abiem dzimumiem vienlîdzîgas tiesîbas un iespéjas.

dzîves lîmenis - cilvéku materiålås labklåjîbas lîmenis, ko nosa-ka viñu ienåkumu lielums vai arî daΩådu preçu un pakalpojumuvienîbu patériña daudzums (pieméram, vieglo automobi¬u skaitsuz 1000 iedzîvotåju, televizoru skaits uz vienu iedzîvotåju).

dzîvojamais fonds – måja, dzîvoklis, viena vai vairåku istabu unpalîgtelpu kopums (piem., koridori, priekßnami) kapitålå celtnédzîvoßanai visu gadu, neñemot vérå, vai dotajå brîdî tås ir

TERMINU SKAIDROJUMS

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

51

apdzîvotas vai nav apdzîvotas. Dzîvojamo fondu lieto kå vis-pårinåtu statistikas vai citas uzskaites lielumu.

Eiropas Savienîba – re©ionåla starptautiska organizåcija, ko vei-do 25 Eiropas valstis. 1992. gadå to izveidoja uz Eiropas Ekono-miskås Kopienas båzes, kurai såkums tika ielikts 1957. gadå armér˚i veicinåt ekonomisko integråciju starp dalîbvalstîm.

ekodizains – vides aspektu integråcija raΩojuma dizainå ar mér-˚i uzlabot produktu ekolo©iskos raksturlielumus viså tå apritesciklå.

ekonomikas izaugsme – tautsaimniecîbå saraΩoto preçu un pa-kalpojumu pieaugums. To parasti méra ar reålå IKP pieaugumu.

ekonomiski aktîvie iedzîvotåji – nodarbinåtie un nestrådåjo-ßie iedzîvotåji, kuri aktîvi meklé darbu. Ietver gan civilos ekono-miski aktîvos iedzîvotåjus, gan arî personas, kas dien armijå.

elektroniskå pårvalde (e - pårvalde) – sabiedrisko pakalpoju-mu sniegßana un valsts pårvaldes realizéßana, izmantojot infor-måcijas un komunikåciju tehnolo©iju sniegtås iespéjas.

elektroniskie pakalpojumi (e-pakalpojumi) – informåcijas sa-biedrîbas pakalpojumi, kuri tiek sniegti attålinåti, izmantojot in-formåcijas un komunikåciju tehnolo©ijas.

e-veselîba – nozîmé müsdienîgu informåcijas un komunikåcijutehnolo©iju izmantoßanu ar veselîbas aprüpi saistîtos procesos armér˚i nodroßinåt iedzîvotåju, pacientu, veselîbas aprüpes spe-ciålistu, veselîbas aprüpes sniedzéju, kå arî veselîbas politikas iz-strådåtåju vajadzîbas.

formålå izglîtîba – sistéma, kas ietver pamatizglîtîbas, vidéjås

un augståkås izglîtîbas pakåpes, kuru programmu apguvi aplie-cina valsts vai starptautiski atzîts izglîtîbas vai profesionålås kva-lifikåcijas dokuments.

fundamentålås zinåtnes – péta, analizé un izskaidro vispårî-gås likumsakarîbas dabå un sabiedrîbå neatkarîgi no to praktiskålietojuma. Tai îstermiñå parasti nav komerciåla pielietojuma, ta-çu tå sekmé Latvijas zinåtnieku konkurenci pasaules zinåtnes tel-på, paaugstina augståkås izglîtîbas kvalitåti valstî, un, lîdz ar toarî iespéjas piesaistît finanses zinåtniskajai izpétei.

globalizåcija – sabiedrîbas un pasaules tautsaimniecîbas izmai-ñas, kas rodas bütiski pieaugoßås starptautiskås ekonomiskås sa-darbîbas un kultüru sajaukßanås dé¬.

iekßzemes kopprodukts (IKP) – kalendårå gada laikå valststeritorijå saraΩoto gala produktu un pakalpojumu tirgus vértîba.((Apré˚ina trejådi: 1) summéjot kopå visus gütos ienåkumustautsaimniecîbå – darba algu, procentu maksåjumus, pe¬ñu unrenti; 2) summéjot kopå visu veidu izdevumus – patériñu,investîcijas, valdîbas izdevumus un tîro eksportu (ieñémumi noeksporta mînus izdevumi par importu); 3) summéjot taut-saimniecîbas nozaru pievienoto vértîbu plus produktu nodok¬imînus subsîdijas).

ilgtspéjîga attîstîba – sabiedrîbas labklåjîbas, vides un ekono-mikas integréta un lîdzsvarota attîstîba, kas apmierina iedzîvo-tåju paßreizéjås sociålås un ekonomiskås vajadzîbas un nodroßi-na vides prasîbu ievéroßanu, neapdraudot nåkamo paaudΩuvajadzîbu apmierinåßanas iespéjas, kå arî nodroßina biolo©iskåsdaudzveidîbas saglabåßanu.

informåcijas sabiedrîba – sabiedrîba, kuras locek¬i prot, var unviñiem ir iespéja iegüt informåciju, saistît to ar esoßajåm

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

52

zinåßanåm un jauniegütås zinåßanas izmantot labklåjîbascelßanai.

informåcijas un komunikåciju tehnolo©ijas (IKT) – tehnolo-©ijas, kas nodroßina åtru informåcijas iegüßanu, apstrådi, uzgla-båßanu un izplatîßanu.

infrastruktüra – tautsaimniecîbas teritoriålås struktüras saståv-da¬a, kuru veido transporta, sakaru, ener©étikas, üdenssaim-niecîbas un citu tîklu un objektu sistémas, kå arî måjok¬i un izglî-tîbas, veselîbas aizsardzîbas, kultüras, sporta un citi iedzîvotåjuaprüpes objekti un to izkårtojums kådå teritorijå.

intelektuålais îpaßums – îpaßums, kas ietver autortiesîbas, iz-gudrojumus, jaunas tehnolo©ijas un produktus un pieder kådamsubjektam, uzñémumam.

investîcijas – indivîdu, uzñémumu vai valdîbu izdevumi armér˚i palielinåt savu kapitålu. No individuålo ekonomisko sub-jektu viedok¬a par investîcijåm tiek uzskatîta arî îpaßuma tiesîbuiegåde uz jau eksistéjoßu kapitålu. Taçu no valsts viedok¬a ko-pumå par investîcijåm tiek uzskatîti ieguldîjumi tikai jaunakapitåla veidoßanå. Investîcijas ir ekonomikas izaugsmes nepie-cießams nosacîjums.

kapacitåte – jauda, spéja uzkråties, spéja darboties, ßai darbå.

kompetences centrs – kooperéjoties vienam vai vairåkiem uz-ñémumiem un augstskolu vai pielietojamo pétniecisko institütulaboratorijåm, radîts nacionåli un/vai starptautiski konkurét-spéjîgs centrs, kura pétîjumi kalpo jaunu pieprasîtu zinåßanu unkomercializéjamu intelektuålu vértîbu radîßanai.

kultüra – ßî jédziena visplaßåkajå nozîmé ir visu to îpaßo garîgo,materiålo, intelektuålo un emocionålo îpaßîbu kopums, kaspiemît kådai sabiedrîbai vai sociålai grupai, un lîdzås måkslai unliteratürai ietver sevî arî dzîves un lîdzåspaståvéßanas veidus,vértîbu sistémas, tradîcijas un uzskatus. Kultüras loma indivîda,sabiedrîbas un valsts izaugsmé izpauΩas trejådi: gan kå dzîves unlîdzåspaståvéßanas veids, kopienas identitåtes stiprinåtåja, gankå attîstîbas instruments un resurss, gan arî kå vértîba pati parsevi, gan kå attîstîbas mér˚is.

lietiß˚ås zinåtnes – risina problémas, kas rodas fundamentåla-jos pétîjumos iegütås atziñas ievießot praksé vai risinot jautåju-mus, kådus izvirzîjusi prakse. Lietiß˚o zinåtnisko pétîjumurezultåtiem iespéjama åtra komerciåla izmantoßana.

monitorings – procesu novéroßana.

monocentrisks – ar vienu centru; apdzîvojums, kurå dominéviens centrs.

multikulturåla sabiedrîba – kur katra minoritåßu grupa irsabiedrîbas neatñemama da¬a un savstarpéjås attiecîbas ko-pumå ir balstîtas uz savstarpéju iecietîbu.

multimodåls – daΩådu transporta veidu sasaiste vienotå trans-porta sistémå.

müΩizglîtîba – jaunu zinåßanu, arodu un prasmju apguve müΩagarumå.

neatjaunojamie dabas resursi – dabas resursi, kuri neat-jaunojas salîdzinoßi îså laika periodå vai neatjaunojas vispår,

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

53

pieméram, ogles, küdra, nafta utt.

neformålå izglîtîba – årpus formålås izglîtîbas îstenota vajadzî-båm atbilstoßa izglîtîba, kas nodroßina jaunas zinåßanas, pras-mes un pieredzi.

nodarbinåtîbas lîmenis – nodarbinåto îpatsvars darbspéjas ve-cuma (no 15 lîdz pensijas vecumam) iedzîvotåju kopskaitå

patents – dokuments, kas atzîst un apliecina, ka attiecîgå tehnis-kå ideja vai projekts ir izgudrojums vai rüpniecisks paraugs, norå-da, kas to pirmais pieteicis (t. i., kam pieder prioritåte), kas ir tåautors un kam pieder ekskluzîvas tiesîbas uz izgudrojumu.

persona ar îpaßåm vajadzîbåm - persona, kura ir ieguvusifunkcionålos traucéjumus, k¬üstot par personu ar draudoßu inva-liditåti vai persona, kurai invaliditåte ir ieståjusies.

pievienotå vértîba – vértîba, kas pievienota starppatériñam(nopirktajåm izejvielåm, materiåliem, pusfabrikåtiem) preçu ra-Ωoßanas vai pakalpojumu veikßanas laikå.

pilsoniskå sabiedrîba – sabiedrîbas paßorganizéßanås sistéma,kas rodas un funkcioné årpus valsts varas institütiem, kaut ganne vienmér no tiem neatkarîgi.

pirmspensijas vecuma iedzîvotåji – personas, kuråm lîdzvalsts vecuma pensijas pieß˚irßanai nepiecießamå vecumasasniegßanai atlikußi ne vairåk kå pieci gadi.

plånoßanas re©ions – Latvijå teritoriåla vienîba, kuru, sav-starpéji vienojoties, izveido vietéjås paßvaldîbas re©ionålås

attîstîbas plånoßanai, koordinåcijai un paßvaldîbu sadarbîbasnodroßinåßanai.

policentrisks – ar daudziem centriem; apdzîvojums, kur paståvvairåki lîdzvértîgi vai arî viens otru papildinoßi centri.

preventîvi pasåkumi – pasåkumi, lai novérstu potenciålas neat-bilstîbas vai nevélamas situåcijas céloni.

publiskå pårvalde, valsts pårvalde – valsts (centrålå), re©io-nålå un vietéjå pårvaldes lîmeña institüciju kopums.

re©ions – péc ©eogråfiskåm, ekonomiskåm, politiskåm, kul-turålåm vai citåm pazîmém nodalîtas teritorijas vienîba.

rekonstrukcija – esoßa apbüves kompleksa pårbüve, tajå pastå-voßas vai jaunas funkcijas vajadzîbåm.

revitalizåcija – sena apbüves kompleksa (teritorijas) funkcio-nåla aktivizåcija, pielågojot to jaunai sabiedriskai funkcijai.

sabiedrîbas integråcija – indivîdu un grupu sadarbîba un sap-raßanås kopîgas valsts ietvaros. Integråcijas mér˚is ir veidot de-mokråtisku, saliedétu pilsonisku sabiedrîbu, kas balstås uz kopî-gåm pamatvértîbåm.

sanåcija – piesårñotas vietas attîrîßana un atvese¬oßana vismazlîdz tådai pakåpei, ka turpmåk cilvéku veselîba vai vide netiekapdraudéta un attiecîgo teritoriju iespéjams izmantot noteiktaisaimnieciskai darbîbai.

siner©ija – radoßå ener©ija, kas rodas iedarbojoties vairåkåm ie-

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

54

saistîtajåm pusém, piem. idejas, risinåjumi, iedvesma.

sociålais dialogs ir sadarbîbas un konsultåciju mehånisms starpvalsti, darba devéjiem un darbiniekiem, lai saskañotu savstarpé-jås intereses ekonomikas un sociålas politikas jautåjumos. Sociå-lais dialogs notiek nacionålå (divpuséji un trîspuséji), re©ionu,nozaru un uzñémumu lîmenî.

sociålå atstumtîba – indivîdu vai cilvéku grupu nespéja iek¬au-ties sabiedrîbå nabadzîbas, nepietiekamas izglîtîbas, bezdarba,diskriminåcijas vai citu apståk¬u dé¬.

sociåla iek¬außana – process, kura mér˚is ir nabadzîbas un so-ciålås atstumtîbas riskam pak¬autajåm personåm nodroßinåt ie-spéjas, pakalpojumus un resursus, kuri nepiecießami, lai pilnvér-tîgi piedalîtos sabiedrîbas ekonomiskajå, sociålajå un kultürasdzîvé, kå arî lielåkas lîdzdalîbas iespéjas lémumu pieñemßanå unpieejamîbu personas pamattiesîbåm.

sociålås atstumtîbas riska grupas – cilvéku grupas, kuråm irliegtas vai apgrütinåtas iespéjas iegüt pietiekamus ienåkumus,sañemt daΩådus pakalpojumus un preces, kuras ir bütiski nepie-cießamas pilnvértîgai funkcionéßanai sabiedrîbå.

sociålie partneri – darba devéju un darbinieku organizåcijas unto apvienîbas, kas iesaistås sociålå dialogå un slédz vienoßanos.

tehnolo©iju (zinåßanu) pårnese – noteiktas tehnolo©ijas(zinåßanas, raΩoßanas prasmes, tehnolo©ija) pårnese citam tåsizmantotåjam. Vienå valstî radîtas tehnolo©ijas pielietoßana citåvalstî ar mér˚i radît jaunus produktus, procesus vai pakalpojumus.

tehnolo©iskais parks (zinåtnes un tehnolo©iju parks) – cilvék-

resursu, zinåßanu un infrastruktüras komplekss, kur radîti lab-vélîgi apståk¬i augståkås izglîtîbas, pétnieciskå darba un zinåtñ-ietilpîgas produkcijas raΩoßanas savstarpéji papildinoßai attîstî-bai. Ietilpst zinåtniski pétnieciskås iestådes, universitåtes vai toinstitüti, viens vai vairåki tehnolo©iskie centri, biznesa inkubatorivai industriålå zona un atbilstoßi darbîbas virzienam specializétikonsultåciju biroji vai centri. Pamatuzdevums – nodroßinåt zinåt-nes iestråΩu komercializåciju, veidojot saikni starp pétnieciska-jåm laboratorijåm un tehnolo©isku produkciju raΩojoßiem uzñé-mumiem.

urbanizåcija – iedzîvotåju un raΩoßanas koncentréßanås pil-sétås, pilsétu apjoma un skaita pieaugums, pilsétnieciska dzîves-veida izplatîßanås.

zinåßanu ekonomika – ekonomika, kuras attîstîba balstås uzcilvéku zinåßanu/ intelektuålå potenciåla izmantoßanu.

zinåßanu neséjs – ikviens cilvéks, kas pakåpeniski uzkråjiszinåßanas un izveidojis savu zinåßanu potenciålu.

zinåßanu potenciåls – zinåßanas, kuras netiek izmantotas, betkuras ir uzkråtas.

zinåßanu sabiedrîba – sabiedrîba, kur ekonomisko procesuvirza informåcija un zinåßanas. Tås attîstîbu noteic piek¬uveinformåcijai un prasme to pårvaldît, savlaicîga un pakåpeniskainvestîciju plüsmas pårorientéßana uz nemateriålåm vértîbåm –sabiedrîbas sociålo kapitålu, izprotot tå bütisko lomuekonomisko procesu aprité.

zinåtnes komercializåcija – pétnieciskajos institütos radîtovértîbu finansiåla atdeve; ßai darbå: lîdzeklis, ar kuru universitåßu

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

55

un pétniecisko institütu radîtås jaunås intelektuålås vértîbaspårvérst komerciålos ieguvumos. Nozîmé pétîjumu rezultåtunodoßanu raΩoßanas uzñémumiem uz savstarpéjas vienoßanåspamata un par noteiktu atlîdzîbu.

zemes transformåcija – lauksaimniecîbå izmantojamås zemespårveidoßana par lauksaimniecîbå neizmantojamu zemi.

Saîsinåjumi

CSP – Centrålå Statistikas pårvalde

EM – Ekonomikas ministrija

ES – Eiropas Savienîba

IKT – Informåcijas un komunikåciju tehnolo©ijas

IKP – Iekßzemes kopprodukts

IZM – Izglîtîbas un zinåtnes ministrija

LR – Latvijas Republika

MK – Ministru Kabinets

MVU – Mazie un vidéjie uzñémumi

NAP – Nacionålais attîstîbas plåns

NATO – Zieme¬atlantijas lîguma organizåcija

NVO – Nevalstiskås organizåcijas

PPP – Publiskå un privåtå partnerîba

TEN – Transeiropas transporta tîkls

NA

CI

ON

ÅL

AI

S

AT

TÈ

ST

ÈB

AS

PL

ÅN

S

56

IZSTRÅDES GAITA

NAP izstråde tika uzsåkta 2004.gada vidü, kad MK

apstiprinåja "NAP izstrådes, ievießanas, uzraudzîbas un

sabiedriskås apsprießanas kårtîbu". Izstrådes procesu

koordinéja Re©ionålås attîstîbas un paßvaldîbu lietu ministri-

ja un Nacionålå re©ionålås attîstîbas padome.

Plåna izstrådé piedalîjås nozaru ministriju un valsts ieståΩu

speciålisti, zinåtnieki un måcîbspéki, plånoßanas re©ionu un

paßvaldîbu pårståvji, sociålie partneri un nevalstiskås orga-

nizåcijas, uzñéméji - plaßs speciålistu loks no visas Latvijas.

Plåna izstrådes såkumposmå tika veikta esoßås situåcijas

analîze par valsts sociåli ekonomisko attîstîbu, kå arî SVID

analîze jeb stipro, våjo pußu, iespéju un draudu izvértéßana,

lai noskaidrotu valsts salîdzinoßås priekßrocîbas un neizman-

totås iespéjas.

Balstoties uz veikto analîzi un LR Saeimas apstiprinåto kon-

ceptuålo dokumentu "Valsts izaugsmes modelis: Cilvéks pir-

majå vietå", vairåkås darba grupås notika straté©ijas

izstråde, koncentréjot uzmanîbu trîs galvenajos virzienos: cil-

vékresursi, ekonomika, dzîves telpa. Òoti intensîvi noritéja

darbs pie NAP prioritåßu un risinåmo uzdevumu noteikßanas.

2006.gada 28. februårî laikrakstå "Latvijas Véstnesis" tika

publicéta NAP 1.redakcija un uzsåkta divus méneßus ilga sa-

biedriskå apspriede. Lai nodroßinåtu informåcijas pieejamîbu

un iesaistîtu péc iespéjas plaßåku sabiedrîbu atklåtå dialogå

par valsts attîstîbu, sadarbîbå ar re©ionålajåm augstskolåm,

paßvaldîbåm un attîstîbas a©entüråm notika 10 re©ionålås

konferences. Portålå www.politika.lv risinåjås dialogs starp

speciålistiem un interesentiem par izglîtîbas un plåna îsteno-

ßanas jautåjumiem. Pirmå izståde "Re©ionålå attîstîba Latvijå

2006" îpsalå bija emocionåli un saturiski piesåtinåts NAP

sabiedriskås apspriedes nosléguma pasåkums.

Kopumå apspriede noritéja sekmîgi un apliecinåja

sabiedrîbas interesi un atbalstu NAP izvirzîtajiem uzdevu-

miem. Sañemtos priekßlikumus un komentårus apkopoja un

izvértéja darba grupås, precizéjot NAP gala redakciju.

Latvijas Republikas Ministru Kabinets 2006.gada 4. jülijå

apstiprinåja Latvijas Nacionålo attîstîbas plånu 2007 – 2013,

pieñemot noteikumus Nr.564.

latvijas nacionÅlais attÈstÈbas plÅns · lr saeima 2005.gada 26.oktobrî apstiprinåja...

Documents