«latvijas emigrantu kopienas» — pirmie aptaujas rezultāti

Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

LATVIJAS EMIGRANTU KOPIENASNacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika

2015. gada 26. janvārī

Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

Īsi par pētījumu

Pētījums uzsākts 2014. gada janvārī un noslēgsies

2015. gada augustā

Finansējums:

90,13% Eiropas Sociālais Fonds, aktivitāte

«Cilvēkresursu piesaiste zinātnei»

9,67% valsts līdzfinansējums

0,20% LU FSI un LU līdzfinansējums


Īsi par pētījumu

LU Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar

Ekonomikas un vadības fakultāti

Neatkarīga 11 migrācijas pētnieku un 5 piesaistītu

ekspertu grupa


Kāpēc šis pētījums?

Pēdējo 10 gadu laikā vien no Latvijas izbraukuši

220 000

Vairāk nekā 10% Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārpus

Latvijas, un to skaits turpina augt

Arvien vairāk izbrauc jauni cilvēki, arvien biežāk – ar

visām ģimenēm (vai pievienojas savai ģimenei)


Emigrācija sūtītājvalstij var nozīmēt ievērojamu cilvēkkapitāla zaudējumu un saasināt demogrāfijas problēmas, bet ko aizbraukšana nozīmē emigrantiem pašiem, viņu ģimenēm un bērniem?

Mērķis – ne tikai skaitļi, bet padziļināts situācijās izvērtējums no Latvijas emigrantu perspektīvas, sasaistē ar reālām politikas iniciatīvām


Ar ko šis pētījums ir īpašs?

Vēsturē lielākā Latvijas diasporas aptauja

14 068 intervijas 118 valstīs

Gandrīz 200 padziļinātās intervijas 6 valstīs

Citas metodes (novērojumi, bērnu zīmējumu analīze, u.c.)

Lielākā no vienas valsts izbraukušo emigrantu

aptauja Eiropā

Pirmā aptauja, kas piedāvā vispārināmus datus par

latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem ārpus Latvijas


Pateicamies

Pētnieku grupa pateicas katram, kas piedalījās pētījumā, kā arī mūsu informatīvajiem atbalstītājiem!

Pētījums – pamats sistemātiskai informācijas ieguvei par ārpus Latvijas dzīvojošajiem mūsu tautiešiem (migrācijas monitoringam)


GALVENĀS ATZIŅAS


Cik daudzi plāno atgriezties?

Lai gan lielākā daļa Latvijas valstspiederīgo atgriezties šobrīd neplāno, Latvija netiek «norakstīta» pavisam

Tuvāko 6 mēnešu laikā

4%

Ne 6 mēnešu laikā, bet tuvāko 5 gadu laikā

Ne 5 gadu laikā, betVecumdienās

Varbūt, pie noteiktiemapstākļiem

Nekad

12% 14% 40% 30%


Ar skatu uz nākotni

Lai atgrieztos, jābūt iespējām nodrošināt ģimeni, stabilitātes un drošības sajūtai

Aizbraukušie nav «zuduši» Latvijai: lielākā daļa joprojām jūtas piederīgi savai valstij un tautai, taču ļoti strauji asimilējas bērni

Saglabājot saikni ar Latviju, latvisko identitāti un valodu, būtiski palielinās atgriešanās iespēja un veiksmīga bērnu iekļaušanās Latvijas skolu sistēmā un sabiedrībā kopumā


Migrācija kā ‘problēma’?

Emigranti paši visbiežāk atzīst, ka šobrīd jūtas laimīgāki

Mīts par Latvijas emigrantiem kā zemi kvalificētiem strādniekiem nav gluži patiess – daudzi spēj sevi profesionāli realizēt tieši ārpus Latvijas

Darbs un mācības ārzemēs daudziem sniedz zināšanas un pieredzi, kā arī vērtīgus kontaktus

Lielais Latvijas diasporas apjoms paver iespējas dažāda veida sadarbībai un ekonomikas attīstībai


Diaspora kā mūsu nācijas daļa

Diasporā vērojama ārkārtīga neuzticēšanās Latvijas valdībai un priekšstats par to, ka tādi cilvēki kā viņi valdību neinteresē

Nepieciešams veiksmīgāks valsts un diasporas dialogs un ar darbiem apliecināta diasporas interešu pārstāvniecība

Rūpes par visiem valstspiederīgajiem, neatkarīgi no tautības, vecuma, ienākumu līmeņa un citiem faktoriem


KĀPĒC ATGRIEŽAS?


Kāpēc daļa tomēr atgriežas?

Padziļinātās intervijas ar tiem, kas atgriezušies:

Ģimene un draugi Latvijā

Ilgas pēc mājām, Latvijas

«Skraidīt plikām kājām pa pļavu», Latvijas ēdiens, u.c.

Valoda

Nevēlas dzīvot kaut kur kā svešinieki, bet netiek pieņemti

kā savējie

Emigrācijas ieguvumi vairs nešķiet tik nozīmīgi, lai paliktu

ārzemēs


Nostaļģija

«Mana preference nav nauda, ja es, protams, varu izdzīvot. Mana preference ir atrasties tajā vidē, kas man ir patīkama, un būt gan ar dabu kopā, gan ar cilvēkiem, ar ko jūtos labi.»

(Vīrietis, 36 gadi, atgriezies no Vācijas)

«Sēdi Anglijā un sapņo, cik forši – atbrauc mājās no darba vakarā un aizej turpat pie mājas upītē nopeldies. Tur nekā tāda nav. Tu sēdi uz sava asfalta, dzīvo un skaties uz trakajām lapsām, kas riņķī skraida.»

(Vīrietis, 32 gadi, atriezies no Anglijas)


Kas kavē atgriezties?

Jārada skaidra pārliecība par valsts pozitīvu virzību un stabilu attīstību!

Latvijas uzdevums ir ar darbiem rādīt, ka valstī notiek virzība deklarēto attīstības mērķu sasniegšanai

15

42

48

57

63

71

71

73

0 20 40 60 80

Nenokārtotas parādsaistības, kredīti Latvijā

Lielākā daļa ģimenes un draugu nedzīvo Latvijā

Neesmu drošs/-a vai bērns saņems nepieciešamo atbalstu,iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā

Esmu vīlies/-usies Latvijas valstī

Latvijā man nav profesionālās izaugsmes un/vaiuzņēmējdarbības iespēju

Esmu iekārtojies/-usies uz dzīvi šeit, ārzemēs

Latvijā man nav pietiekams sociālais atbalsts (dažādipabalsti, pensija u.tml.)

Latvijā nevaru atrast man pieņemamu darbu


Nestabilitāte Latvijā

«… bija varianti – vai nu braukt uz Zviedriju un dzīvot

stabilu dzīvi, vai nu palikt Latvijā un dzīvot uz

jautājuma. Nu, noteikti, ka stabilā dzīve ir tas, uz ko

cilvēki tiecas. Tas arī bija mans lēmums, ka es

aizbraucu.»

(Vīriets, 28g., Zviedrija)


Ko nozīmē «aizbraukt» vai «atgriezties»?

Migrācija nav vienkāršs vienvirziena process:

Palikšana uz dzīvi ārzemēs ne vienmēr ir plānota

Par mūsdienu iezīmi arvien vairāk kļūst transnacionālisms: 18% Latvijas valstspiederīgo dzīvo gan Latvijā, gan citā valstī

Atgriešanās Latvijā nebūt nenozīmē, ka paliks: ap 40% no Latvijas aizbrauca atkārtoti

Migrācija veicina transnacionālas identitātes veidošanos: 24% jūtas kā pasaules pilsoņi

Jāpaplašina izpratne par migrāciju

80 12 6 20

20

40

60

80

Dzvīvo āpusLatvijas

Lielākotiesārpus Latvijas

PārmaiņusLatvijā unārzemēs

LielākotiesLatvijā

52 39 9

Aizbrauca no Latvijaspirmoreiz

Aizbrauca no Latvijasne pirmo reizi

Pārcēlās uzpašreizējo valsti no

citas valsts


Transnacionālisms kā dzīvesveids

«Kad es pēc Francijas pieredzes

atgriezos Latvijā, man bija liels

prieks… Pēc pusotra gada viens no

iemesliem kādēļ es braucu projām

bija arī tas, ka man vienkārši bija

par šauru un pārāk garlaicīgi. Man

ļoti patīk braukt atpakaļ [uz

Latviju], bet es nezinu kurā brīdī

tas būs, un es šobrīd nejūtos

piesaistīta nevienai valstij.»


0%

25%

50%

75%

100%

Visi kopā Latvieši Krievi Citi

Vai Jūs domājat, ka atgriezīsieties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā tuvāko 5 gadu laikā?

Noteikti nē

Drīzāk nē

Varbūt pienoteiktiemapstākļiem

Drīzāk jā

Noteikti jā

Kas biežāk plāno atgriezties (5 gadu laikā)?

Latvieši

Jauni cilvēki līdz 30 gadu vecumam (izņemot ārzemēs studējošos)

Vīrieši, īpaši ar zemu izglītības līmeni

Tie, kas darbā neizmanto savu kvalifikāciju

Tie, kas iepriekš dzīvoja mazpilsētās un laukos

Tie, kam Latvijā ir ģimene

Īrijā un bijušajās Padomju Savienības republikās dzīvojošie

Tie, kas jūtas piederīgi Latvijai

Tie, kas ir optimistiskāk noskaņoti par Latvijas ekonomikas stāvokli un tās attīstību


IDENTITĀTE, VALODA UN ATTIEKSME PRET VALSTI


Saikne ar Latviju

Saikne ar Latviju visbiežāk nav zudusi:

63% (t.sk. 71% latviešu un 49% krievu) Latvijas

valstspiederīgo jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar

Latviju, kas ir vairāk nekā ar valsti, kurā dzīvo

šobrīd

Latviešu emigrantu piesaisti Latvijai maz ietekmē

ārzemēs pavadītais laiks

67% regulāri seko ziņām par Latviju

91% Latvijā ir draugi, 71% vismaz reizi nedēļā

sazinās ar tuviniekiem Latvijā

65% ir draugi no Latvijas mītnes zemē; 25% (t.sk.

33% latviešu) piedalās Latvijas diasporas On-line

grupās un vēstkopās.

63% atzīmē Jāņus un 62% vismaz šad tad klausās

latviešu mūziku

*Kopš 2012. gada 13% no aizbraukušajiem mājās palicis dzīvesbiedrs, 10% - pirmskolas vecuma bērns, 12% -skolas vecuma bērns.

0 25 50 75 100

Līdz gadam

1-2 gadus

3-5 gadus

6-10 gadus

Vairāk nekā 10 gadus

Līdz gadam

1-2 gadus

3-5 gadus

6-10 gadus

Vairāk nekā 10 gadus

Latv

ijuM

ītn

es z

emi

Latviešu piesaistes sajūta Latvijai un mītnes zemei atkarībā no ārzemēs

pavadītā laika

Ļoti cieši Cieši


Valodas saglabāšana

Dzīvojot ārzemēs, latviešu valodas lietojums ģimenē būtiski samazinās

Bērni ātri asimilējas – mītnes zemes valodas zināšanas latviešu bērniem ir labākas nekā latviešu valodas zināšanas

70% latviešu ir svarīgi, lai bērns brīvi pārvaldītu latviešu valodu; 21% – lai zinātu to vismaz sarunvalodas līmenī

Jānodrošina atbalsts latviešu valodas un identitātes uzturēšanai diasporas bērniem!

67

75

62

25

32

20

42

29

50

visi vīrietis sieviete

Ģimenē Latvijā runāja latviešu valodā

Sarunvaloda ģimenē

Latviešu Krievu Citā


Bērnu valodu lietojums

«Jā, un tas, ka man meitenes

pāranglikojās, viņām bija četri gadi un

maziem bērniem ļoti ātri valoda, viss,

viņas elementārus vārdus vairs latviski

nezina ar visu to, ka mums bija noteikums,

ka mājās jārunā latviski, jo viņas, kad

spēlējās, viņas runāja tikai angliski. [..]

Viņas gāja skolā, viņām viss notika angliski

un trīs gadi bērns nav pieaudzis cilvēks,

kuram ir pilns vārdu krājums.»

(Sieviete, 30 gadi, atgriezās Latvijā)


Diaspora par valsti un valsts par diasporuVērojama ārkārtīga neuzticēšanās Latvijas valdībai

56% skalā no 0 līdz 10 sniedz vērtējumu ‘0’, vid. vērt.1,5

Vairāk uzticas mītnes zemes valdībai: vid. vērt. 5,9

78% ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo uzskata, ka Latvijas valdību neinteresē tādi cilvēki kā viņi

īpaši krievu tautības cilvēki un Latvijas nepilsoņi,

tie, kuriem nav augstākās izglīības.

59% nav dzirdējuši par reemigrācijas plānu

Tie 7% kas ne vien dzirdējuši, bet arī zina, ko plāns paredz, ir jo pārliecinātāki, ka valdībai viņi neinteresē

Pozitīvāks priekšstats – tiem, kas zina par plānu, bet ne ko tas paredz

Kā veidojas valsts un diasporas dialogs? Cik labi valstī pārstāvētas diasporas intereses?

Pilnīgi piekrītu58%

Drīzāk piekrītu20%

Ne piekrītu, ne nepiekrītu 13%

Drīzāk nepiekrītu 6%

Pilnībā nepiekrītu 3%

«Latvijas valdību neinteresē tādi cilvēki kā es»

Pilnīgi piekrītu4%

Drīzāk piekrītu5%

Ne piekrītu, ne nepiekrītu

11%

Drīzāk nepiekrītu

28%

Pilnībā nepiekrītu

52%

«Politiķiem Latvijā patiesi rūp ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo situācija»


«Atņemto māju sajūta»

Ja Tu gribētu atgriezties, vai Tu varētu atgriezties? «Principā jā. Atpakaļ jau īsti nav kur atgriezties. Kas tad gaida Latvijā? 8 lati bērnu nauda. [..] Bez naudas. Latvijā ir ļoti jauki, ja ir nauda. [..]»

(sieviete, 49, Berlīne)

Tad principā jūs tā kā mēģinājāt visu laiku noturēties Latvijā, bet īsti nebija to iespēju? «Do posļedņevo, ņepoverite, do posļedņevo (līdz pēdējam, neticēsiet, līdz pēdējam – krieviski) gribējām palikt. Gaidījām, ka būs kaut kas labāks, bet nē – nav!»

(sieviete, 38, Zviedrija)


DZĪVE ĀRPUS LATVIJAS


Kā iet mūsu tautiešiem ārzemēs?

Vidējā apmierinātība

Emigranti kopumā ir apmierinātāki ar dzīvi nekā Latvijā palikušie un daudzviet – apmierinātāki nekā mītnes zemes iedzīvotāji


Kā iet mūsu tautiešiem ārzemēs?

Vidējā apmierinātība ar dzīvi kopumā

Austrālija Kanāda ASV Īrija Dānija Norvēģija Zviedrija Lielbritānija Vācija Krievija

Mītnes zeme


Vai ārzemēs jūtas labāk nekā Latvijā?

2000.–2014. g. emigranti

0%

25%

50%

75%

100%

2000–2014 2000–2014 2000–2014 2000–2014 2000–2014 2012–2014

Dzīvekopumā

Darbs Mājoklis Attiecības arcilvēkiem

ārpusģimenes

Ģimenes dzīve

Neapmierinātāks

Tikpatapmierināts

Apmierinātāks


Finansiālie apstākļi tur un šeit; mūsējiem un vietējiem

Ņemot vērā Jūsu mājsaimniecības kopējos ienākumus, kā jums izdodas

«savilkt galus kopā», t.i., nomaksāt nepieciešamos ikdienas izdevumus?

0% 25% 50% 75% 100%

Ārzemēs, 2014. g.

Latvijā pirms aizbraukšanas, 2000-2014

Latvijas iedzīvotāji (16–64 g. veci), 2013. g.

Latvijas emigranti, 2014. g.

Visi iedzīvotāji, 2013. g.





Emig

ran

tiV

isi

Liel

bri

tān

ijaV

ācija

No

rvēģ

ija

Ar lielām grūtībām Ar grūtībām Ar nelielām grūtībām


Ko dara mūsu tautieši ārzemēs?

Galvenā nodarbošanās ārzemēs pirmajā gadā pēc ierašanās

(2000.–2014. gados) un šobrīd

0%

25%

50%

75%

100%

Pirmsaizbraukšanās

1. gadā 2014.g. 2013.g.

Latvijā Ārzemēs Latvijas iedzīvotāji (15–64 g. veci)

Citi ekonomiski neaktīvie

Bērnu kopšana u.tml.

Studijas, prakse

Darba meklētājs

Uzņēmējs, pašnodarbinātais

Algots darbs


Vīriešu nodarbinātības izmaiņas ārzemēs

0%

25%

50%

75%

100%

1. gadā 2014. g. 1. gadā 2014. g. 1. gadā 2014. g. 1. gadā 2014. g.

Pamatizglītība Vidējā izglītība Augstākā izglītība Visi

Citi ekonomiski neaktīvie

Bērnu kopšana u.tml.

Studijas, prakse

Darba meklētājs

Uzņēmējs,pašnodarbinātais

Algots darbs


Profesionālā mobilitāte un kvalifikācijas izmantošana

39% no ārzemēs strādājošiem

21. gadsimta emigrantiem lielā

mērā izmanto darbā savu

kvalifikāciju, izglītību; augstskolu

beidzējiem – 57%

Salīdzinot ar pēdējo darbu

Latvijā, 24% strādā zemāk

kvalificētā profesijā, bet 7% –

augstāk (par 20% nav

infomācijas)

7% jau ārzemēs mainīja

profesiju «augšup»

0%

25%

50%

75%

100%

Vad./Spec. Kalp./Pakalp. Kval. strād. Vienk. prof.

Pēdējā profesija Latvijā

Nav informācijas

Vienkāršās profesijas

Kvalificēti strādnieki

Kalpotāji, pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiVadītāji, speciālisti

0%

25%

50%

75%

100%

Pamatizglītība Vidējā izglītība Augstākā izglītība

Nav informācijas

Vienkāršās profesijas

Kvalificēti strādnieki

Kalpotāji, pakalpojumuun tirdzniecībasdarbinieki

Vadītāji, speciālisti


Saites ar Latviju

Nereti ar Latviju saista ne vien sociālās, bet arī ekonomiskās saites:

40% Latvijā ir nekustamais īpašums

6% – darbs Latvijā un vēl 3% – bizness Latvijā

Šīs saites daudzi plāno arī attīstīt:

25% 21. gs. emigrējušo domā, ka nākotnē varētu nodibināt uzņēmumu Latvijā, izveidot vai palīdzēt izveidot biznesa sadarbību ar Latvijas partneriem

Ap 40% plāno vai pieļauj iespēju nopirkt īpašumu Latvijā

Diasporas lielais apjoms paver iespējas dažāda veida sadarbībai un ekonomikas attīstībai!


2015. gada laikā plašāka informācija…

Grāmatā latviešu un angļu valodā (vasarā/rudenī)

Žurnāla «Akadēmiskā dzīve» speciālizdevumā

Zinātniskos rakstos

Elektroniski (pamatinformācija)

Mūsu vietnēs www.migracija.lv un www.fsi.lu.lv

http://www.migracija.lv

http://www.fsi.lu.lv


Mūsu mērķi

Sniegt migrācijas stāvokļa sākotnējo novērtējumu

Izstrādāt migrācijas un reemigrācijas procesu novērtēšanas metodoloģiju

Analizēt nacionālo identitāti emigrantu kopienās, un tās lomu integrācijā mītnes zemes sabiedrībā vai atgriešanās plānos

Sniegt diasporas politikas, t.sk. reemigrācijas pasākumu un komunikācijas instrumentu, zinātniski-metodisko atbalstu

Izvērtēt atsevišķu rīcībpolitiku (ārzemju studiju kreditēšana, reemigrācijas veicināšanas politika, migrācijas uzskaite) efektivitāti


Pētāmo jautājumu loks

Līdz šim pētījumi pamatā koncentrējušies uz migrācijas apjoma un cēloņu novērtēšanu, bet ar migrāciju saistīto problēmu loks ir daudz plašāks:

Kā dzīvo mūsu tautieši āzemēs un kā tie integrējas mītnes zemes sabiedrībā

Vai tiek saglabāta saikne ar latviju un nacionālā identitāte

Kādus informācijas kanālus izmanto, ar kādu informāciju apmainās sociālajos medijos

Cik aktīva ir tīklošanās ar latviešu diasporu āzremēs

Kas palīdz vai apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū Latvijā, atgriežoties no ārvalstīm

Kāda loma ir studiju kreditēšanas iespējām un darbiekārtošanās pakalpojumu piedāvājumam ārvalstīs

Kāda informācija vai atbalsts būtu nepieciešama tiem, kas apsver iespēju atgriezties

Kā lēmumu atgriezties ietekmē emigrantus sociālā atmiņa un citi jautājumi


Paldies par uzmanību!

[email protected]@[email protected]

Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

LATVIJAS EMIGRANTU KOPIENASNacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika

«latvijas emigrantu kopienas» — pirmie aptaujas rezultāti

Documents