pārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanai

Download Pārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanai

Post on 29-May-2015

179 views

Category:

News & Politics

11 download

Embed Size (px)

DESCRIPTION

Prezentācija projekta "Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi" ietvaros 2014.gada 11.aprīlī notikušajās kolēģu konsultācijās. Plašāka informācija par projektu: http://www.providus.lv/public/27875.html Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO projektu programmas ietvaros. NVO projektu programmu tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. www.sif.lv www.eeagrants.org www.eeagrants.lv

TRANSCRIPT

  • 1. Prmaiu skola - kopienas skola: iespja labku attiecbu radanai Aija Tna, SFL iniciatva Prmaiu iespja skolm, 2014. gada 11. aprlis

2. Izgltba k vietjs sabiedrbas/kopienas projekts un sabiedrbas KOPG ATBILDBA Izgltba NAV brnumldzeklis, kas atrisina visas problmas, bet tai IR btiska loma sabiedrbas attstb ikdien un ilgtermi viss ts joms un izpausms imenes un brni - ir vietjs sabiedrbas apdroinanas polises, odienas RESURSS un nkotnes IESPJAS Msu pienkums IR iespja atrast, sastapt vai nepazaudt ikvienu brnu un ikvienu imeni Brniem NAV citas izvles, k apkrt esoie pieauguie tam, ko ms darm vai nedarm, ir btiska nozme IR btiski kopt un pilnveidot solidarittes principu: lai uzmanbas lok nonk un atbalstu saem tie, kuriem tas visvairk nepiecieams Daas atzias startam 3. Darsim lietas pareizi, pieemot nepareizus lmumus! Pauls Ardens, Lai ko tu dom, dom citdi 4. Kdus Js vlaties redzt savus brnus un skolnus? 5. Vai Js ticat, ka ikviens brns grib mcties? 6. Vai Js ticat, ka ikviens brns spj gt pankumus? Vai brni/skolni zina, ka Js viiem ticat? 7. Ceojums no mcanas uz mcanos SFL iniciatva Prmaiu iespja skolm k mcans Indivda lmen (maziem, pavisam maziem, lieliem un oti lieliem; skolniem un skolotjiem utt. ) Institciju lmen (skolm, biedrbm, pavaldbm u.c.) Prmaiu vadbas (projektu ievieanas) lmen dziums vs plaumam; atbalsts un elastba; vajadzbu, vlmju un intereu savstarpjo attiecbu izpratne utt. Sabiedrbas (izgltbas politikas, valsts prvaldes, resursu efektvas izmantoanas u.c.) lmen - ? 8. 21. gadsimta skola pasaules un paradigmu prmais Viss skas no autiiem (vai to neesambas) Paaudze, kas nevis gatavojas dart, bet dara Nepiecieamba nevis ststt par, bet mudint un AUT dart Visas pasaules vislabk pieredze peles klika attlum un blakus eso cilvka prt, roks un sird 9. Ko un k pasaul run par pirmajiem cilvka dzves gadiem Pirmie dzves gadi veido btisku pamatu cilvka pankumiem mcbs un vis turpmkaj dzv Stimuljoa vide un mijiedarbba ar apkrtjiem cilvkiem pasarg brna iedzimto potencilu un auj tam attstties Brnu nav iespjams izlutint (mlestbas nevar bt par daudz), tau btiski ir skaidri, pamatoti noteikumi un robeas imenei un apkrtjai sabiedrbai ir noteico loma brna attstbas nodroinan Ieguldjumi pirmsskolas vecuma brnu attstbas veicinan ir visizdevgkais kapitla ieguldjums 10. Piedzimana 6 gadi 14 gadi Pieredze veido smadzeu arhitektru Rethinking the Brain, 1997 11. Nervu sistmas attstba Pirmais dzves gads -8 -7 -6 -5 -4 -3 -2 -1 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 Dzimanas brdis Mnei Gadi Sajtas (redze, dzirde) Valoda Augstks kognitvs funkcijas Avots: C.A. Nelson (2000) 12. imenes vides ietekme uz valodas attstbu 16 24 36 Vrdukrjums(vrduskaits) College Educated Parents Working Class Parents Welfare Parents Brnu vecums mneos 200 600 1200 Avots: Hart & Risley (1995) 400 800 1000 13. Skola alla bijusi un ir nozmga sabiedrbas institcija. Tau dados laikos bijui atirgi mri vajadzbas metodes Kas skola ir odien? Kas to nosaka? Kda ir sabiedrbas izpratne par brnu? 14. K izveidot tdas attiecbas (imen skol, sabiedrb), lai ... brni iemcs, ka vii ir cienjami, nozmgi un godjami. Vii zina, ka viu personisks vajadzbas un viu vlans izpilds un viu tiesbas aizsargs. Taj pa laik vii mcs paplaint savas intereses un attiekties no sava egocentrisma prjo brnu un grupas lab. K demokrtiskas sabiedrbas loceki brni attsta izpratni par kopgm rpm, saprot, ka viu intereses sakrt ar citu interesm un ka viu labkljba ir ciei saistta ar citu labkljbu. (Seefeldt and Barbour, 1994) 15. Smadzeu darbbu veicinoie faktori Kas ir btiski, lai notiktu mcans Drobas sajta Jgpilns konteksts Izvles iespja Adekvts laika daudzums Sadarbba Tltja atgriezenisk saikne Spja iegt un nodemonstrt savu prasmi 16. Suiem patk, ka tos mca. Kaiem patk mcties. Kaim nevar likt dart Ar msdienu brnam ne. Noteicoais ietvars konvencijas; ne normas. 17. 21. gadsimts paregulcijas gadsimts Cilvka spja sekmgi kontrolt un vadt savu rcbu: zina, ko vlas, spj izvirzt mrus, var tlt uzskt darbbu un sasniegt labus rezulttus Nepadodas pirmo grtbu priek, ir neatlaidgs/a Var atkpties un darboties stratiski Spj izptt vairkas iespjas un pielgoties maingajiem apstkiem Nav atkargs/a no apkrtjs situcijas, bet kop ar citiem aktvi nosaka darbbas virzienu Stuarts enkers, Kanda 18. Kdas ir msdienu skolas funkcijas? vai 19. Kopienas skola k institcija, kas darbojas skolas k, ir pieejama skolniem, viu veckiem un imenes locekiem un plakai sabiedrbai pirms, pc mcbu procesa (stundm) un t laik septias dienas ned visa gada laik. www.parmainuskolas.lv SFL iniciatva Prmaiu iespja skolm: 2009 - palaik Skola vietjs kopienas satikans vieta, kopienas fiziskais un intelektulais resurss 20. Uzdevums: vietjs sabiedrbas attstbas un saskaas sekmana mazinot trs veidu atstumtbu: ekonomisko atstumtbu; atstumtbu no socilajiem pakalpojumiem; atstumtbu no ldzdalbas. Mris - skolm kt par vietjs kopienas centriem, un mudint vietjo kopienu paiem meklt sev nepiecieamos risinjumus un to ievieanas ceus 21. Skola k kopienas resurss Darbba var bt organizta k vienas pieturas aentra (viss norisins skolas telps); virtuli integrti pakalpojumi (ar vienotu koordincijas centru); apvienotais modelis, kur dai pakalpojumi atrodas vienuviet, bet ar citiem ir virtulas saiknes 22. Galvenie darbbas virzieni atbalsts vispusgai personbas attstbai ikvien vecum atbalsts daudzveidgu prasmju apganai un pielietoanai atbalsts iekaujoas, saliedtas, pilsoniski un socili aktvas sabiedrbas spcinanai 23. Partnerbas izpratne un pamatprincipi skolas k kopienas ietvaros Partnerba k attiecbas starp indivdiem vai grupm, ko raksturo savstarpja sadarbba un atbildba kopga mra sasnieganai. Nozmgi aspekti: - Dalta atbildba - Kopga lmumu pieemana - Noteiktu lomu un atbildbu atzana - Savstarpja ciea - Tiesbas uz informciju - Prliecba, ka katram ir kaut kas, ko sniegt/ieguldt 24. Skaidra sistma Neskaidra sistma Augsta emptija Zema emptija Skolas ar sliktiem rezulttiem Skolas ar augstiem eksmenu rezulttiem, bet zemu skolnu motivciju un patstvbu Skolas ar augstiem eksmenu rezulttiem un augstu skolnu motivciju un patstvbu Kultras un rados aktivittes, kas ir interesantas, bet neietekm skolnu mcanos Pols Kolards, Rados partnerbas, Anglija Kvalitatvas izgltbas veidoans dinamika 25. PROCESS Rezultti produkti ieguvumi Konteksts ldzeki principi LdzdalbaLabsajta Kas nosaka izgltbas kvalitti? (Laevers, F, Beija) 26. Nost ar muru k viengo instrumentu un paklausbu k pankumu atslgu! 27. Nepazaudjiet savus drgumus! 28. K tikt uz izvlto mri? Jsu dzve ir jsu lmumu, nevis apstku rezultts (Stvens R. Kovejs), jo starp to, kas ar mums notiek, un msu reakciju uz notikumu ir pauze. aj laika sprd ir ietverta msu brvba izvlties savu reakciju (Viktors Frankls). 29. Kop kopjam savu kopienu mcoties www.parmainuskolas.lv Turpmkai saziai aija.tuna@gmail.com