Es nerakstīšu par vēsturiskiem faktiem, jo šī informācija mūsdie-nās ir pieejama katram. Pēdējā laikā par šo tēmu var tiešām daudz izlasīt,

mani līdzšinējie uzskati nav ne par mata tiesu nobīdīti, un tāpēc es atkal pievienojos latviešu leģionāru piemi-ņas gājienam 16. martā Rīgā no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim. Es pastāstīšu par savām sajūtām un to, ko redzēju.

Diena sākās ar pamatīgu puteni, un aiz Brīvības pieminekļa bija sašķū-rētas lielas sniega kaudzes. Laukums bija nožogots ar dzeltenām metāla barjerām, un pie tām samērā ciešā dis-tancē stāvēja policistes un policisti. Uz

Raiņa bulvāra autobusā bija ierīkota žurnālistu akreditācija, saņemot dzel-tenas vai oranžas vestes ar uzrakstu prese. Bastejkalnā aiz kanāla ar tādām pat dzeltenām barjerām bija nožogots laukums piketa dalībniekiem, kuri sevi sauc par antifašistiem. Tādiem pat anti bija nodrošināts barjeru aizsargāts lauciņš pie Radio mājas Doma lauku-mā. Ceļā uz Doma baznīcu sastapu daudz ļaužu ar ziediem un varu teikt, ka Rīgā vīriešu ar ziedu pušķiem bija vairāk, nekā 8. martā.

Herdera laukums ātri pildījās ar gājiena dalībniekiem. Starp viņiem kā čaklas bites savu darbu pildīja milzums žurnālistu, lielākā daļa ārzemju. Ievēro-

2014. g. 16. marta diena!DV priekšnieks par piemiņas pasākumiem

16. marta rīts iesā-kās ar labu kārtu sniega Rīgā un citur. Jau mazliet pēc deviņiem rītā Brīvī-bas pieminekli ielenca policistu kordons. Cil-vēki steidzās uz Doma baznīcas dievkalpoju-

mu, kas bija paredzēts plkst. 10.00. Krievu-kreiso demonstrantiem bija

dots laiks no plkst. 11.00 līdz 11.30, kad viņi varēja taisīt trokšņus. Iekš-lietu ministrija bija noformējusi, ka demonstrantus un provokatorus ne-pielaidīs pie Brīvības pieminekļa, un viņiem bija ierādīta vieta Bastejkalna pakājē, kas bija norobežota ar žogu. Tā iesākās 16. marta rīts!

Pie Doma baznīcas bija avīžnie-ki, arī no Vācijas; es iesāku sarunu ar

vienu vāciešu grupu un paskaidroju viņiem, ka šeit tiek izplatīta liela krie-vu-kreiso dezinformācija un lai uz tā neuzķeras. Es viņiem pateicu, ka šeit starp dievlūdzējiem un starp Brīvības pieminekļa gājējiem nav neviena fa-šista, un ka šādu propagandu izplata krievi un Maskava, kā viņi to līdzīgi

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 301 2014. gada 20. martā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ......2, 3, 4, 6, 9, 11, 14, 15Latvijas ziņas .........................1, 5, 7, 8, 11, 13Latvieši pasaulē ................... 3, 7, 10, 13, 15Redakcijā .............................................................3Aina Gailīte ................................................... 1, 53x3 ................................................................... 7, 13Jaunā Gaita 276 ............................................ 10Andrejs Lucāns ..............................................11Lasītājas vēstule .................................... 12, 13Datumi ...............................................................15Sarīkojumi un ziņojumi .................... 15, 16Eiro kurss ...........................................................16

Gājiena dalībnieki 16. martā Rigā.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Vai latviešu leģionāri jāpiemin aiz nolaistiem aizkariem?Biju aculieciniece krievu mēdiju meliem

Turpinājums 5. lpp.

Turpinājums 5. lpp.

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2014. gada 20. martā

FOTO

Iman

ts K

ronī

tis

Mīļā Mildiņ!Mazliet pielāgojot

tautas dziesmu, jāsaka, ka lēni nāca, ātri gāja, tie bagātie runu svētki. Tik liela gatavošanās, plānošana un tīrīšana, un pāris dienās – viss

cauri! Jāsaka gan, ka lai gan divās dienās tika daudz spriests un lemts, un vietējās Vanadzes dabūja pamatīgi nostrādāties pa virtuvi, kamēr visus karaliski pabaroja, netrūka arī izprie-cas un gluži saviesīgi brīži, kā arī šī gada Kalpaka, Leģiona un Kurzemes Cietokšņa atcere, kas šādās reizēs sa-liedē sabiedrību no visas Austrālijas. Svētdienas rītā pat visi aizgājām uz baznīcu, kur dievkalpojums bija vel-tīts Varoņiem, kuru skaitā ir iekļauti Oskars Kalpaks, latviešu leģionāri, Kurzemes Cietokšņa aizstāvji un na-cionālie partizāni.

Sagaidījām delegātus un viesus no Pertas, Melburnas, Kanberas un Sid-nejas, un man bija tas gods sapulcēs pārstāvēt savu seno mājvietu Brisbani. Lai gan šogad paiet tieši 50 gadi, kopš es tur vairs nedzīvoju, mani tur vēl atceras. Pirmdien pat izbraucām eks-kursijā ar autobusu, pirms tālie viesi devās mājup.

Vanadzes sapulcējās jau piektdie-nas pēcpusdienā un savas lietas no-kārtoja pāris stundās. Sapulci atklāja Daugavas Vanadžu Austrālijā Zemes Māte Ilga Vēvere, kura novadīja klu-suma brīdi par godu šai gadā miruša-jām Vanadzēm. Priecīgāki bija apsvei-kumi, kas nāca no DVCV Vanadžu vadītājas Guntas Reinoldes (Reynold) un DVAV priekšnieka Jāņa Priedkal-na. Priekšnieks atzina, ka īstenībā, Vanadzes ir DV organizācijas dvēsele un lielās darba darītājas un līdzekļu radītājas; bez Vanadzēm, Vanagi būtu krietni nabagāki un ne tikai naudas ziņā vien. (Šeit varu jau priekšlaicī-gi piebilst, ka Priekšnieks nepaļāvās tikai uz skaistiem vārdiem vien, jo skaisti vārdi ir lēti, bet svētdienas

pēcpusdienā pēc beidzamā sarīko-juma viņš gluži praktiskā veidā iz-teica vietējām Va-nadzēm atzinību un pateicību par triju dienu darbu virtuvē, likdams galdā divas pude-les šampanieša no savas labās sirds. Tāda atzinība ir ko vērta!)

Veikli tikām galā ar iepriekšē-jās (Pertas) DVAV sapulces protoko-lu, ko kodolīgi bija uzrakstījusi Olga Pelše; varējām apbrīnot Zemes Mātes daudzos un lielos darbus un veikumus Vanadžu labā, ne tikai Austrālijā, bet arī Latvijā un Vācijā. Jāpiebilst, ka tas viss veikts ar viņas pašas līdzek-ļiem –apsveicami! Ārpavalstu kopu delegātes pastāstīja par savu kopu dar-bību, un mēs katra varējām no citām kaut ko mācīties. Par nākamo DVAV Vanadžu Zemes Māti apstiprinājām melburnieti Silviju Miglis, jo pēc gada DVAV vadība pāriet uz Melburnu. Sa-vukārt esošo Zemes Māti Ilgu Vēveri apstiprinājām kā Austrālijas kandidāti visas pasaules Vanadžu priekšnieces amatam. Pirmklasīga izvēle!

Sekoja diskusijas par turpmāko Vanadžu darbību. Ar nožēlu konstatē-jām, ka Austrālijas Vanadžu caurmēra vecums drīzāk ceļas, nekā krītas, jo ir grūti piesaistīt gados jaunākas biedres, un pat lielākās kopās darbīgais kodols ir saskaitāms uz desmit vai mazāk pirkstiem. Taču lieli darbi tiek veikti, un palīdzība leģionāriem, daudzbērnu un audžubērnu ģimenēm un grūtdie-ņiem Latvijā ir iespējama no Vanadžu pūlēm.

Vēl viens liels darbs stāv priekšā: Vanadžu kopām Latvijā jāmāca darbo-ties tautas labā tāpat, kā to darām mēs ārzemēs. Jāmaina viņu domāšana, ka viņas neko nespēj, toties rietumos nau-

da kokos aug, un vajag tikai pastiept roku un palūgt no bagātām rietumu tantēm! Cik ilgi mēs rietumos vēl pastāvēsim, lai sniegtu šo palīdzību? Latvijas Vanadzēm pašām jāmācās ar savu darbu tikt pie naudas, lai pa-līdzētu savai tautai, ne tikai pašas sev. Vanadžu uzdevums taču ir dot, nevis ņemt, un Latvijas Vanadzēm jāmācās pašām apgādāt Latvijas grūtdieņus un bijušos leģionārus.

Sapulci slēdzām ar mūsu tradicio-nālo dziesmu Daugav’s abas malas.

Vanagi salido AdelaidēDVAV gadskārtējie runu svētki no 14.-17. martam.

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.auwww.laikraksts.com

Editor: Dr. Gunars NagelsAssociate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz vārda:

„Sterling Star Pty Ltd“.Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2013.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Vanadžu ansamblis dzied, Inese Lainis diriģē.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Vanadzes pēc Vanadžu salidojumā.

Turpinājums 15. lpp.

Ceturtdien, 2014. gada 20. martā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

Šī gada 19.  janvārī Kanberas kaimiņpilsētā Kvīnbejanā dzīvojošam latviešu saimes loceklim Edvardam Kalniņam piepildījās 100 gadu dzī-ves mūžs.

Pagājušā nedēļas nogalē, kopā ar Kanberas ev. lut. draudzes priekšnieku Egonu Eversonu, devāmies apciemot Edvardu, lai kopā ar viņu pakavētos viņa garās dzīves atmiņās.

Edvards piedzima Daugavpils apriņķī, Skujaiņu mājās. Pabeidzot 6 klašu Krievu ciema pamatskolu, viņš sāk mācīties meldera amatu. 1934. gadā viņš dodas kara dienestā. Tur iepazīstas ar Pēteri Lejiņu un Jāni Jenti, un, kara dienestu beidzot, dodās uz viņu dzirnavām, Smuku dzirna-vām, strādāt par melderi. Lai apgūtu jaunāku tehniku bīdelēšanā, viņš pār-iet kā melderis uz Viesātes (Bolšteina) dzirnavām.

Klausos viņa stāstījumu, un ma-nās domās man ieskanas mums visiem tik ļoti pazīstamā, tik daudz dziedātā, dziesma:

„Stāv dzirnas zaļā ielejā... Kad viņas roku turu ciet, Sirds manīm arī klip, klap iet...“

Edvards satiekas, saskatās un ap-precas ar dzirnavnieka meitu Metu Bolšteinu. Tā ir skaista un dziļa mīles-tība, un vēl šodien, stāstot un piemi-not savu nelaiķi, sievu Metu, Edvarda balsī skan mīlestība un pateicība par kopīgo dzīvi.

Arī bēgļu gaitās Vācijā Edvards turpina strādāt kā melderis līdz izce-ļošanai uz Austrāliju.

1949. gadā ieceļo Austrālijā un no-nāk Kvīnbejanā. Darbā viņš iestājās pie toreizējā Iekšlietu departamenta

(Department of Interior) un strādā kā galdnieks. Drīz vien Kalniņu ģimene iegādājas zemes gabalu, uzceļ māju, kurā Edvards nodzīvo visu mūžu līdz pāriet uz veco ļaužu mītni – George Forbest House (Kvīnbejanā).

Kalniņu ģimenē ir divi bērni – dēls Ilmārs un meita Ilze.

Kalniņu ģimene bija rosīga latvie-šu sabiedriskajā dzīvē. Gan ar darbiem, gan ar savu klātbūtni viņi atbalstīja latviešu sabiedriskos pasākumus. Abi bērni – Ilze un Ilmārs dejoja deju kopā Sprigulītis.

Personīgi vēlos viņam pateikties par atbalstu deju kopai Sprigulītis. Kā vienu piemēru varu minēt 16 pārus pastalas, ko viņš uztaisīja rekorda lai-kā – 2 mēnešos, vai atkal 8 lielās kokļu kastes, kas tik ļoti noderēja, ceļojot un uzstājoties.

Kanberas latviešu saimes vārdā vēlu gaišas dienas, mūžu tālāk dzīvo-jot!

Skaidrīte DariusaLaikrakstam „Latvietis“

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Jūnijā pirms 72 ga-

diem notika Latvijas pilnīgā „okupācija“ (kā to tai laikā laikrakstā Chicago Daily Tribune nosauca PSRS IeTK Iz-

lūkošanas, terora un diversiju 4. Pār-valdes vadītājs Pāvels Sudoplatovs). Mēnesi vēlāk, Krievijas / Padomju Sa-vienības armijas klātbūtnē Latvijā no-tika vēlēšanās, kur tikpat kā 100% vē-lētāju balsoja par draudzīgas armijas (un vienīgo) kandidātu sarakstu. Trīs nedēļas pēc tam jaunā valdība Maska-vā lūdza Latviju iekļaut brālīgo repub-liku saimē. Ko tā arī labprātīgi darīja.

Krimā tas pats scenārijs tiek iz-spēlēts paātrinātā tempā. Svētdien Krimā notika referendums okupācijas armijas uzraudzībā, un jau otrdien ir parakstīta vienošanās Maskavā par Krimas pievienošanu Krievijai.

Rietumi ļoti vēlējās ticēt Hitleram, kad viņš apgalvoja, ka neko vairāk ne-gribēja, kā pievienot Vācijai Čehoslo-vākijas Sudentenlandi, lai aizsargātu nabaga apspiestos vāciešus tai terito-rijā. Viņš apsolīja, ka atstās pārējo Če-hoslovākiju neaizskartu. Protams, pie pirmās iespējas Vācija okupēja visu Čehoslovākiju. Rietumi turpināja klu-sēt, līdz kamēr sekoja iebrukums Poli-jā un Otrais Pasaules karš.

Bet vismaz Eiropa ir iemācījusies no agrākām kļūdām, un ir ņēmusi stingrus mērus pret Krievijas vardar-bīgo ekspansionismu. Tā ir aizliegusi nedaudz vadošajiem cilvēkiem ie-braukt Eiropas Savienībā!

Mēs gribam ticēt Krievijai un tās pārstāvjiem, ka, protams, Krievijai nav nekādās tālākas teritoriālas pretenzijas pret Ukrainu. Diemžēl, šis stāsts ir bi-jis dzirdēts atkal un atkal. Jau 1939. un 1940. gadā Krivija / Padomju Savienī-ba centās organizēt nemierus Latvijā, un bija plāni uzstādīt alternatīvo val-dību Rēzeknē, kas lūgtu Padomju Sa-vienības palīdzību pret fašistiem Rīgā.

Mūs baida ar zaudējumiem Latvi-jai, ja Eiropas Savienība pieņemtu eko-nomiskās sankcijas pret Krieviju. Vēl darbs nav pabeigts okupācijas seku ap-zināšanai un novērtēšanai, bet var droši teikt, ka zaudējumi no atkārtotas oku-pācijas būtu nesamērāmi lielāki nekā zaudējumi no ekonomiskām sankcijām.

Situācija ir sarežģīta, un atrisināju-mi nav viegli. Rietumeiropa ir atkarī-ga no Krievijas gāzes, un Krievija ir atkarīga no Rietumeiropas naudas. Bet tagad Krievijas spēki ir jau uzbrukuši Ukrainas kara bāzēm Krimā, un ir jau gājis bojā Ukrainas zaldāts.

Vienīgais atrisinājums ir gudra kombinācija no diplomātijas, ekono-miskiem spiedieniem un militārās va-ras demonstrēšanas

GN

Kalniņš Edvards – 100gadnieks„Stāv dzirnas zaļā ielejā...“

Edvards Kalniņš.

FOTO

Iman

ts S

krīv

eris

Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014Var arī piedalīties ārzemēs

2014.  gada 24. maijā Latvijā no-tiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Eiropas  Parlamenta  vēlēšanās  ir tiesības piedalīties arī tiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs.

Saskaņā ar likuma 32. pantu ārval-stīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi var pie-dalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, balsojot pa pastu.

Līdz 2014. gada 12. aprīlim Cen-trālās vēlēšanu komisijas noteiktās pārstāvniecības Austrālijā: Adelaidē, Brisbanē, Melburnā un Pertā nodro-šina pieteikumu balsošanai pa pastu pieņemšanu no vēlētājiem. Pieteikumā vēlētājs norāda savu vārdu, uzvārdu, personas  kodu,  dzīvesvietas  adresi un adresi ārvalstī, uz kuru nosūtāmi balsošanas  materiāli. Pieteikumam

var izmantot veidlapu, http://cvk.lv/pub/upload_ file/2014/Iesniegums_pasts_EPV2014.pdf bet tas var būt arī rakstīts brīvā formā – svarīgi, lai tajā būtu iekļauta visa likumā noteiktā informācija un lai pieteikums būtu vē-lētāja parakstīts. Pieteikumu vēlētājs pārstāvniecībā var iesniegt gan perso-nīgi, gan pa pastu.

Līdz 2014. gada 24. aprīlim pie-teikumu balsošanai pa pastu EP vē-lēšanās vēlētājs var nosūtīt pa pastu vai nodot personīgi arī iecirknī bal-sošanai pa pastu – Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, Elizabetes ielā 57, Rīgā, LV- 1050, 5. stāvā, darba dienās no plkst. 10.00-16.00.

Turpinājums 15. lpp.

4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2014. gada 20. martā

Ak, dodi Kungs, ar Tava Gara spēku, mums tautas mīlestībā gribu smelt:

Ka uzcelt spējam vienotības ēku, kaut sve-ša vara naidot grib, un šķelt.

Jel svētī, Dievs, to darbu, ko mēs darām, ka godā turam latvju karogu:

No ciešanām lai tautu brīvot va-ram, ar Tava Svētā gara palīgu.

Pieminot pulkv. Oskaru Kalpaku, Latviešu Leģionu, Kurzemes cietoksni un nacionālos partizānus, sešpadsmitā marta dievkalpojumu Adelaidē ievadī-ja draudzes dziedātais Finlandia mel-diņš ar citēto tekstu.

Savā sprediķī prāvests Jānis Priedkalns atgādināja, ka šodien tau-ta arī Latvijā pulcējās baznīcā un tad dodas uz Brīvības pieminekli nolikt ziedus. Mēs brīvajā pasaulē varam pulcēties un bez traucējumiem godi-nāt mūsu tautas varoņus, pretēji mūsu brāļiem un māsām Latvijā, kuriem ir jāklausās ienaidnieku meli, zaimi un trokšņi, kas traucē svinīgā akta nori-si pie pieminekļa. Ir dzirdēts arī, ka vismaz viens valdības ministrs, kurš domā iet pie pieminekļa nolikt ziedus, tiks tādēļ atlaists no amata. Vai tādēļ gāja bojā tie daudzie tūkstoši Latvijas brīvības cīnītāji, lai šodien Latvijas Republikas valdība klanītos krieviem, baidoties tos apvainot? Vēl arvien mums ir jācīnās par taisnību, jo krie-vi visus tos, kuri viņiem nepatīk, sauc par fašistiem. Stāvēsim tiem pretī ar patiesību un Dievpalīgu.

Nopietno gaisotni mazliet izklie-dēja nejaušs humors: pēdējā dziesmā Daudz vētru mums ir pāri gājis drau-dzei iznāca domstarpības ar ērģel-nieci, jo viņas spēlētais meldiņš ne-saskanēja ar dziesmu lapiņā iespiesto tekstu; rezultātā, katrā pantiņā viņai mūzika pietrūka, bet draudzei vārdi palika pāri! Nopietnība gan atgriezās pavisam drīz ar Dievs, svētī Latviju un Vanagu un Vanadžu svinīgo gājienu aiz karoga no baznīcas ārā.

Pēc Vanagu namā iebaudītās frika-deļu zupas, bija laiks piegriezt vērību gadskārtējam Kalpaka/Leģiona atce-res sarīkojumam. Šogad pirmo reizi šai sarīkojumā tika iekļauta arī Kurzemes cietokšņa un nacionālo partizānu pie-miņa, lai nebūtu jārīko divi atsevišķi, bet ļoti līdzīgi sarīkojumi. Apmeklētāji bija iepriecinoši daudz – ap septiņdes-mit, daļēji gan pateicoties ciemiņiem no citām pavalstīm, kuri bija atbrau-kuši uz DVAV delegātu sapulci.

Adelaides DV nodaļas priekšnieks Imants Kronītis savā ievada uzrunā atgādināja Oskara Kalpaka nelaužamo ticību Latvijas nākotnei laikā, kad lie-la daļa tautas par to šaubījās. Ko gan

Varoņiem veltīta diena – 16. marts AdelaidēPiemiņas dievkalpojums baznīcā un atceres sarīkojums DV namā.

Vanagu saime pēc dievkalpojuma.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Edgars Ceplītis ienes karogu baznīcā, aiz māc. Jāņa Priedkalna un diakona Ivara Ozola. Sardzē Jānis Kārkliņš un Ilmārs Rudaks.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

teiktu Kalpaks par šodienas politiķu gļēvumu, kas tiem neļauj pieņemt lē-mumus par labu savai valstij, bet kas drīzāk kalpo tautas un valsts lielam naidniekam? Brīvība un neatkarība vēl tā īsti nav atradušas mājvietu mūsu ze-mītē, jo vecie karavīri kavējās pieņemt palīdzību no Daugavas Vanagiem, baidīdamies atzīt, ka bijuši leģionāri. Kad pienāks tā reize, kad varēs runāt patiesību? Kad mūsu tautas dēli varēs dusēt BEZ zobena zem galvas un jus-ties brīvi savā zemē?

Svētku runu teica Imants Kronītis par tematu No alām līdz cietokšņiem – Maginot līnija. Pat senos laikos cilvē-kiem bija vajadzība nosargāt sevi un savus tuvākos no zvēru un naidīgu kaimiņu uzbrukumiem. Sākumā ģi-menes pasargājās dabas veidotās dro-šības vietās, piemēram, alās vai salās ezeru vidū, bet laika tecējumā radās pilis, mūri un cietokšņi, kuriem vaja-dzēja izturēt arvien spēcīgāku ieroču uzbrukumus. Viduslaiku cietokšņiem vajadzēja izturēt ne tikai tiešus uzbru-kumus, bet arī ielenkumus, kuri va-rēja tikai ilgt, kamēr iekšā nepietrūka ūdens, pārtika un munīcija. Divdesmi-tā gadsimtā, lai pārvarētu dzeloņdrā-tis, militārie inženieri attīstīja tankus, kas bija jau mobili cietokšņi.

Lai gan Pirmais pasaules karš Vā-ciju galīgi sagrāva, un Versaļas miera līgums tai uzlika stingrus ierobežoju-mus un aizliegumus, Francija gribēja sevi nodrošināt ar pavisam modernu cietoksni, Maginot līniju, kas bija kā vesela pilsēta dziļi zem zemes gar visu Francijas robežu ar Vāciju līdz Beļģijai. To būvēja 11 gadus, 400 km garumā par milzīgu naudu – 2 miljoni angļu mārciņas par katru kilometru – ar cietokšņiem, bunkuriem, ložmetē-jiem, lielgabaliem, zemes mīnām un mazkalibra ligzdām. Izlietoja tūksto-šiem km dzeloņdrātis, pusotra miljonu kubikmetru betona un 150 000 tonnas tērauda. Visai konstrukcijai cauri lož-ņāja 450 km pazemes dzelzceļš. Bija iekārtota pat gaisa kondicionēšana un ūdens un pārtikas piegāde. Trīs simts tūkstoši karavīru apkalpoja visu šo līniju. Virs zemes rādījās tikai ieroču ligzdu kupoli.

Diemžēl Maginot līnija Otrā pa-saules karā nenosargāja Franciju no vāciešiem, jo vājā vieta – Ardennes mežs, bija galīgi neapsargāts, un tur vācu karaspēks izbrauca cauri ar tan-kiem un Franciju okupēja.

Sarīkojuma muzikālā daļā uzstā-

Turpinājums 11. lpp.

Ceturtdien, 2014. gada 20. martā Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.

ju, ka vecos, bet stājā brašos vīrus ar in-tervijām gluži vai nomocīja. Daži vēlāk teica, ka stāsti vai nestāsti, žurnālistiem jau ir savs uzskats. Kad atvērās Doma baznīcas durvis un parādījās pirmie ka-rogi un nācēji, sākās pamatīga žurnālis-tu ažiotāža. Un te nu es biju lieciniece krievu mēdiju saltiem meliem: man aiz muguras stāvēja žurnāliste, kura infor-mēja savu mēdiju krievu valodā – es atrodos pie Doma baznīcas durvīm, pa tām nāk ārā SS formās ar karogiem... un vis ir sarkanbalts, kā jau viņiem pie-ņemts. Protams, es nestāvēju klusu, jo, maigi sakot, biju šokā, bet dāma bija tā aizrāvusies, ka mani ne redzēja, ne dzirdēja, kā mednis riesta laikā.

Visi izkārtojās gājienam aiz ka-rognesējiem un mācītāja. Šogad bija nedaudz mainīts maršruts, lai nebūtu jātraucē antifašistu pikets, bet viņi ne-izklīda un mūs pavadīja ar svilpieniem un klaigāšanu. Gājiena dalībnieki, ap-mēram, pusotrs tūkstotis, šogad bija moži, vīru kopa gājiena priekšgalā dziedāja īsti latviskas dziesmas. Uz trotuāriem stāvēja daudz ļaužu ar zie-diem, kas pievienojās gājienam.

Pie Brīvības pieminekļa gājām pa karogu aleju, brīžam spīdēja saule, tad atkal putināja. Lēnām pieminekļa

pakājē klājās ziedu sega. Kamēr gai-dīju savu kārtu, palūkojos apkārt. Aiz nožogojuma Bastejkalna pusē bija sa-nākuši ļaudis, kuri paklaigāja un pa-svilpa, redzēju kādu demonstratīvi nai-dīgu grupiņu melnās drēbēs, bet palika iespaids, ka viņi bija lietojuši kaut ko grādīgu. Vienu brīdi aiz nožogojuma žurnālisti bija aplenkuši kādu intervē-jamo, laikam jau kādu anti vadoni, bija sakāpuši, kur vien varēja pakāpties, un kameras turēja izstieptās rokās.

Šogad bija ļoti saprātīgi organizēta drošība, papildus policijai pie Brīvības pieminekļa bija arī apsardzes firmas vīri formās, kuri arī nodrošināja ne-traucētu ziedu nolikšanu bez preses klātbūtnes. Pēc ziedu nolikšanas dau-dzi pievienojās vīru ansamblim un kopīgi dziedāja latviešiem tik tuvās dziesmas. Tad mācītājs Guntis Kalme visus aicināja uz klusuma brīdi kritu-šo karavīru piemiņai un aicināja doties ceļā uz Lesteni.

Ja mēs cienām savu brīvību un brī-vības cīnītājus, tad viņiem pienākas arī mūsu izrādītais gods ne tikai pie-miņas pasākumā Lestenē, bet arī pie Brīvības pieminekļa. Var jau visādi spriest, bet latviešu leģionāri necīnījās ne par vienu svešu varu, tik par savas zemes brīvību. Manuprāt, ir vajadzīgs strikti izteikts oficiāls viedoklis, īsā formā, tā lai nevienam anti nebūtu ie-

spējas to traktēt pēc sava prāta. Ļaudīm pie Brīvības pieminekļa

tas bija pārdzīvojums, bet ļaudīm aiz žoga – piedzīvojums.

Aina GailīteLaikrakstam „Latvietis“

izplata par ukraiņiem Ukrainā; mēs pieminam tikai savas tautas kritušos jauniešus, kuri bija nelegāli mobilizēti no Vācijas, kā arī no Padomju Savie-nības (Krievijas) puses –latviešu tau-ta piemin viņu bojāeju, jo Latvija bija pasludinājusi striktu neitralitāti, kad Vācija un Padomju Savienība, kā sa-biedrotās, kopēji okupēja Poliju, kas izraisīja Otro pasaules karu!

Tomēr, ir arī tādi iedzīvotāji šeit Latvijā un valdībā, kuri pauž neiz-pratni par šo dienu. Latvijai un latvie-šiem nav nevienam jāatvainojas, jāl-ūdz piedošana, jākaunas vai jābaidās iet 16. martā pie Brīvības pieminekļa, lai noliktu ziedus par piemiņu mūsu tautas upuriem un varoņiem, kuri aiz-gāja bojā kara laukos divu diktatoru sazvērestības dēļ – Hitlera (nacistiskā Vācija) un Staļina (totalitārā Padom-ju Savienība). Latvija un latvieši ne-vēlējās ne vienu, nedz otru! Tā laika sabiedrotās, Vācija un Padomju Sa-vienība (Molotova-Ribentropa pakta un citu slepenu līgumu ietvaros), ne-legāli mobilizēja mūsu jauniešus, no kuriem 80 000+ krita... tos mēs pie-minam!

Doma baznīca bija pārpildīta un šogad bija lielāks skaits dievlūdzē-ju nekā citus gadus; mācītājs Guntis Kalme noturēja labu sprediķi.

Gājienā no Doma baznīcas pie-dalījās vairāki tūkstoši dievlūdzēju,

to starpā arī igau-ņi un lietuvieši. Gājiens bija labi organizēts un ne-notika nekādas sadursmes vai ne-labvēlīgi gadījumi. Pēc ziedu nolikša-nas pie Brīvības pieminekļa daļa cilvēku devās ceļā uz Lestenes Brāļu kapiem.

Lestenē arī bija pulcējušies labs skaits da-lībnieku; sniega noklātās ceļa ma-lās bija novietoti auto gandrīz ki-lometru garumā. Lestenes Brāļu ka-pos uzrunas deva politiķi, Tukuma novada vadība, Nacionālo latviešu karavīru biedrība (Edgars  Skreija), Daugavas vanagu pārstāvji (Juris Vectirāns un Andrejs  Mežmalis), Latviešu virsnieku apvienība un citi. Interesantu uzrunu deva arī bijušais leģionārs Oskars  Baltputns, stāstot par leģionāriem, kas piesaistīja lielu uzmanību. Pie Māte Latvija tēla Lat-vijas karogu turēja Jānis  Krūmiņš un Daugavas Vanagu karogu Guntis Brencāns (DV Latvijā Jauniešu noza-res vadītājs); liels paldies viņiem par ieguldīto darbu un laiku. Liels paldies Reimondam  Dreikam (Raymond Drake no ASV), kas bija finansējis au-

tobusus no dažādām Latvijas malām, lai cilvēki varētu nokļūt un piedalīties Lestenes Brāļu kapu pasākumā. Da-lībnieki nolika ziedus par godu un cie-ņu kritušajiem latviešu karavīriem – leģionāriem. Kaut arī laiks bija auksts un arī sniega brāzmas brīžiem, šī gada pasākums bija labāks un ar lielāku da-lībnieku skaitu, nekā citus gadus.

Neļausim svešām varām diktēt, rakstīt mūsu vēsturi un ierobežot mūsu cilvēktiesības (Latvijas Satvers-mes 8. nodaļu). Patiesība ir un paliek mūsu tautas un Latvijas vēstures pusē!

Daugavas Vanagi, sasauksimies! Andrejs Mežmalis

DV priekšnieksLaikrakstam „Latvietis“

2014. g. 16. marta diena!Turpinājums no 1. lpp.

Vai latviešu leģionāri jāpiemin...Turpinājums no 1. lpp.

Lestenes Brāļu kapos.

FOTO

And

rejs

Mež

mal

is

Māc. Guntis Kalme pie Brīvības pie-minekļa Rīgā.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Karogu aleja pie Brīvības pieminekļa.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2014. gada 20. martā

Klusi rokas uzliekamBrīvās Latvijas karogam.Rainis.2013. g. izlaiduma aktā to dāvi-

na vietējie Vanagi. Daugavas Vanagu Adelaides nodaļa jau no savas dibinā-šanas sākuma gadiem atbalsta latviešu jaunatnes audzināšanu un izglītību, tādēļ 2013. gada beigās nodaļa nolēma dāvināt skolai jaunu karogu. Nodaļas priekšnieks Imants Kronītis jau vairā-kus gadus Valsts Svētku priekšvakarā ir apmācījis skolēnus, kā karogs parei-zi jāvelk mastā, tā tam rādot pienācīgo godu. Karoga dāvināšanas ceremoniju apraksta Adelaides Vanags Jānis Cau-ne.

Gunta R.* * *

Trimdas sākuma gados Adelaides skola skolēnu skaita ziņā bija liela. Re-dzēju kādu senu šīs skolas fotogrāfiju, kurā varēju saskaitīt ap 120 skolēnu. Šajā uzņēmumā var redzēt skolēnus, kuri šodien ar sirmām galvām uz Ade-laides skolu ved savus mazbērnus, apgūt to pašu, ko viņi apguva toreiz – latvju valodu un kultūru, dziesmas,

dejas, parašas un tikumus. Diemžēl šais dienās skolēnu skaits gandrīz pieckārt sarucis.

Ik katru gadu vecākās klases sko-lēni izlaiduma aktā skolas gada beigās ienes mūsu sarkanbaltsarkano karogu, lai to nodotu nākamajai – zemākai kla-sei. Izlaiduma aktā 2013. gada 14. de-cembrī  tas izvērtās citādi. Visiem pieceļoties, lai parādītu godu valsts ka-rogam, redzējām neparastu ainu: jau-nu, Latvijā darinātu karogu ienesa ne-vis absolvējošie skolnieki, bet gan četri Daugavas Vanagu formās tērpti vīri ar nopietnām sejām. DV Adelaides noda-ļas priekšnieks Imants Kronītis un Va-nadžu priekšniece Regīna Berķe Tāla-vas zālē ievadīja karoga nesēju Artūru Berķi un karoga sardzi Agri Ezeriņu un Edgaru Ceplīti, lai dāvinātu Ade-laides latviešu skolai jaunu Latvijas karogu. Ar vārdiem Daudz dzīvības ir ziedotas, lai šīs sarkanbaltsarkanās krāsas brīvi plīvotu. Cieniet un godi-niet viņas! Imants Kronītis pasniedza karogu skolas vecāku padomes priekš-sēdim Reinim Dancim, kurš saņēma karogu, nometies uz viena ceļa, un to tālāk nodeva skolēnu goda sardzei.

Domāju, ka šie vārdi mūsu jaunie-šiem paliks ilgi atmiņā.

Daugavas Vanags Adelaidē Jānis Caune

Laikrakstam „Latvietis“

Spara apbalvoša-nas pēcpusdiena noti-ka sestdien, 15. marta pēcpusdienā, Mārtiņa Siliņa zālē Sidnejas Lat-viešu namā. Piedalījās, apmēram, 30 sportistu,

sportistu ģimenes un Sidnejas Lat-viešu biedrības (SLB) Pamatskolas saime. Pirms oficiālās daļas dalībnie-ki paēda garšīgas pusdienas – cīsiņus ar skābiem kāpostiem un karstiem suni.

Pēc pusdienām Spara prezidents Viktors  Sīkais uzrunāja viesus un nodeva pārskatu par Spara rosīgo darbības gadu. Spara sportisti pieda-lījās regulārās basketbola sacensībās, Jaundienvidvelsas (JDV) Peldēšanas sacensībās un JDV Vieglatlētikas sa-censībās. Viktors atgādināja, ka šogad arī plānota liela darbības programma (ieskaitot Austrālijas latviešu meistar-sacīkstes Sidnejā šogad decembrī), un mudināja dalībniekus piedalīties visos pasākumos. Viktors izdalīja 40 godalgas – 15 par peldēšanu un 25 par vieglat-lētiku.

Spara valde vēlas patiekties visiem, kas palīdzēja ar šo pēcpusdiena rīkošanu, it sevišķi Veidnera kundzei par

garšīgiem kāpostiem un SLB pamatskolas dāmām par pa-līdzību.

Toms VeidnersSportu kopas „Spars“ kasieris

Laikrakstam „Latvietis“

„Spara“ apbalvošanas pēcpusdienaPārskats par rosīgu sporta darbības gadu

Pēcpusdienas dalībnieki.

FOTO

Dai

va T

ukte

na

Adelaides skolai jauns karogsDāvina Daugavas Vanagi

No kreisās: Artūrs Berķis, Regīna Berķe, Imants Kronītis, Reinis Dan-cis, 2013. gada skolas absolvents Rai-monds Jaudzems.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Ceturtdien, 2014. gada 20. martā Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp.

Par vadītājiemKlausoties saieta

vadītāju Ineses  un  Ai-nāra  Grīnvaldu jūsmī-gos stāstus, izklausās, ka Smiltenes 3x3 jau

gatavs, un viss varētu sākties kaut vai rīt. Taču nē, vēl tiks strādāts, dažādas lietas lemtas un kārtotas, viss darīts, lai pirmais 3x3 pašu vadībā izdotos tā, ka visiem prieks. Inese ar Aināru kopš sava pirmā 3x3 Lūznavā 2006. gadā ir saslimuši ar 3x3. (Neesmu pār-liecināta, ka šis izteiciens man 100% patīk, bet tā trīsreiztrīsinieki Latvijā saka, un tas nozīmē tikai labu.) Kā daudzu 3x3 slimnieku ģimenēs viņu bērni Ance –11 un Marta – 8 ir uzau-guši 3x3. Meitenes vēl ir mazas, bet 3x3 jaunā paaudze no vairākām citām ģimenēm jau labu laiku vada ievirzes, piedalās vadības darba grupās un pat kļūst par saietu vadītājiem. Grīnvaldi dzīvo Ķekavā; Inese ir skolotāja, pa-pildus raksta projektus un organizē dažādus pasākumus; Ainārs ir tirdz-niecības inženieris metālapstrādes jomā. Abi dejo vidējās paaudzes deju kolektīvā. Kā lielākajai daļai Latvijas 3x3 vadītāju, viņiem ir vairāk darbu nekā naudas, taču izdevību organizēt un vadīt 3x3, intensīvi vairāk nekā gadu piestrādāt finansiāli neatalgotu darbu, viņi uzskata par privilēģiju ne-vis par nastu.

Par SmilteniPar Smilteni jauki stāsta Čikāgas

Ciānas draudzes mācītāja, smiltenie-te Gundega Puidza, kura 3x3 vadīs ļoti interesantu ievirzi: „Smiltenes novads– vieta, kur augt, tā saka Smil-tenes mājaslapas oficiālā mude. Bet to pašu saka arī mana sirds, jo Smiltene ir bijusi skaistākā, zaļākā, mīļākā un auglīgākā vieta, kur spēju iedomāties augt un izaugt. Joprojām nevaru iedo-māties, kas es šodien būtu bez staltā Lazdu kalna ar drosmīgo skatu torni, bez Pilskalna ar seno vēsturi un ro-mantiskā Jāņkalna ar brīvdabas estrādi vasaras izklaidēm. Skaitot vairāk nekā simts pakāpienus ceļā uz Kalna Mui-žu, liekas, ka tik skaista vieta smilte-niešiem iedota kā īpaša Dieva dāvana, ne tikai firsta Līvena labvēlības dēļ, bet arī pateicoties tās gleznainajam izvietojumam. Un kā gan bez veldzē-jošajiem ezeriem: Tepera, Klievja, Vidusezera, Niedrāja, Brutuļu ezera, Slīpja un Spiciera? Un protams, kur nu bez mūsu līkumotās upes – Abulas. Bez tiem neviens smiltenietis nespēj iztēloties vietu, kur augt.

Mazo smilteniešu lielās personī-bas manā pilsētā veidojas kvalitatīvas un vispusīgas izglītības iespējās: Trīs pakalnu pamatskolā, Smiltenes ģim-

nāzijā, Centra vi-dusskolā, profesio-nālajā vidusskolā un lauksaimnie-cības tehnikumā. Spilgtus talantus šajā pilsētā atklāj un attīsta arī Smil-tenes mūzikas sko-la, mākslas skola un sporta skola.

Garīgas vērtī-bas ir smilteniešu neatsveramas svētī-bas, ko pilsētas dvēseles var smelties Smiltenes luterāņu, katoļu, pareizticī-go, baptistu un septītās dienas adven-tistu draudzēs.

Iespējas augt šajā ezeru un pakalnu pilsētā ir neizsmeļamas. Nepietrūkst vietas, kur atpūsties, atgūties un vel-dzēties, jo Smiltene lepojas ar saviem parkiem, skvēriem, atpūtas vietām, kafejnīcām un mūsdienu prasībām at-bilstošām viesnīcām.

Smiltenes kalni un pakalni ir pie-skandināti ar skaistām dziesmām, jo novadu pušķo kupls skaits dažādu pa-audžu koru. Kā koša puķe Smiltenes ainavā zied arī tautas deju kopa Ieviņa. Tā vieno brīnišķīgās dejās kā jaunus, tā arī jau pieredzējušus dejotājus, un gadu gaitā tā ieguvusi arī starptautis-ku atzinību. Tieši Ieviņa reiz arī manī raisīja pirmos deju un kustību soļus, mudinot vēlāk dzīvē apzināties ķerme-ņa un dvēseles ciešo savienību. Tāpēc Smiltenes novada mudei – vieta, kur augt, es šovasar pievienošu arī mudi – vieta, kur atgriezties, jo pirmo reizi došos mājās ar lielu sirdsdegsmi pie-dāvāt Smiltenes 3x3 nometnē dejas un kustību meditāciju. Vieta, kur augu, šogad sagaidīs mani kā vieta, kurai vēlos dāvāt atpakaļ kaut mazu saujiņu bagātības, no kā esmu izaugusi un de-vusies tālu pasaulē.

3x3 Smiltenes nometnes dalīb-niekiem vēlos piedāvāt pēcpusdienu ievirzi Saruna ar dievišķo – klusumā, vārdos un kustībā, īpašu uzsvaru lie-kot uz kustības meditatīvo stāvokli un ķermeņa svēto dialogu ar Dievu. Jau ilgi pirms rakstu zīmju izveidošanās pastāvēja cilvēka saruna ar Dievu de-jas jeb kustību formā – sava ķermeņa apzināšanās, novērtēšana un sadarbo-šanās ar to. Mūsdienu cilvēks arvien intensīvāk tiecas izzināt Visumu – die-višķo un pārpasaulīgo. Ceļā uz šo izzi-ņu, atbildes ne vienmēr gūstamas caur vārdiem, rakstiem un tradīciju. Mūsu ķermenis ir brīnišķīgs sarunas avots ar dievišķo spēku gan sevī, gan pasaulē.“

Par programmuProgrammā paredzētas vairāk

nekā 50 ievirzes dažādām vecuma un interešu grupām. Ievirzes iekārtotas ikdienas trīs nodarbību cēlienos. Kat-

ra ievirze ir 2-2½ stundas gara, tātad ievirzes vadītāji sagatavo 12-15 stun-das garas nodarbības par savu tēmu. Nedēļas sākumā ieteicams rūpīgi ie-virzes izvēlēties un pie tām palikt līdz saieta beigām, lai tiešām apgūtu pie-dāvāto tēmu vai māku. Par plānotajām ievirzēm jau esam rakstījuši iepriek-šējā rakstā, informācija atrodama arī www.3x3.lv un iegūstama no Arnolda Ruperta, liga3x3@iserv.net

Ik rītu pēc brokastīm ir video par iepriekšējās dienas notikumiem. Pēc vakariņām ir vakara programmas: iepazīšanās vakars, sporta spēles ģi-menei, koncerts, brīvais mikrofons, daudzinājums, Smiltenes pašdarbnie-ku teātris, pēc tā īsta zaļumballe, kurā spēlēs Smiltenes pūtēju orķestris, un noslēguma vakars. Katru vakaru būs vakara pasaciņa mazajiem, pēc tās ik vakaru cits viesis stāstīs par kādu tēmu, būs rotaļas un danči, kopīga pa-dziedāšana – to visu 3x3 jau kopš pirm-sākumiem ir iesaukuši par nīkšanu, lai gan nekā nīkulīga tur nav, gluži pretē-ji. Ik dienas iznāk avīze, kur lasām par aktuālām norisēm, stiķiem un niķiem, kas jau bijis un kas vēl priekšā. Viena pēcpusdiena būs veltīta ekskursijām, lai iepazītu Smiltenes novada kultūr-vēsturiskās un dabas vērtības, satiktu

Laipni lūdzam uz 3x3 Smiltenē No 20. līdz 27. jūlijam

Turpinājums 13. lpp.

Iepazīšanās danču vakara Smiltenē 15. februārī.

FOTO

no

Grī

nval

du ģ

imen

es a

rhīv

a

Saieta vadītāji Ainārs un Inese Grīn-valdi ar meitām Anci un Martu.

FOTO

no

Grī

nval

du ģ

imen

es a

rhīv

a

8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2014. gada 20. martā

28. martā plkst. 19.00 Lielajā ģil-dē kamerorķestris Sinfonietta Rīga atskaņos divus latviešu komponistu jaundarbus. Publikas vērtējumam tiks nodota Santas  Bušs kamersimfonija liminarité un Riharda Zaļupes opuss Sequences transformed orķestrim, elektronikai un klarnetei, kurā solista loma uzticēta meistarīgajam klarnetis-tam Guntim Kuzmam. Pie diriģenta pults – Sinfonietta Rīga māksliniecis-kais vadītājs Normunds Šnē.

Normunds Šnē: „Cikls ar latviešu kamersimfonijām nes jaunus pārstei-gumus un izaicinājumus, kuriem esam atvērti, pateicoties orķestra iespējām un mūziķu aizrautībai. Šī neparastā muzikālā programma prasīs no klau-sītāja reakciju un ieklausīšanos, taču mēs ticam savai publikai, kura jau ir dzirdējusi daudz laikmetīgas mūzi-kas.“

Avangardiskā latviešu komponiste Santa Bušs orķestrim radījusi jaundar-bu liminarité. Skaņdarba nosaukumā izmantots antropoloģisks koncepts – atrašanās krustcelēs, pārmaiņu vidū, kad izplēnējis pamats zem kājām, zuduši vecie orientieri un jārod jauni. Atbrīvojošs un riskants vienlaikus, šis

stāvoklis mudina ļauties jauniem ska-ņas meklējumiem, pārkāpjot ierastās kamersimfonijas robežas.

Harismātiskais sitaminstrumen-tālists Rihards Zaļupe realizē savu komponista talantu dažādos projektos, kurus ar atzinību uzņem Latvijas pub-lika. Zaļupe jau agrāk veltījis skaņdar-bus klarnetistam Guntim Kuzmam, taču elektroniskās mūzikas sniegtās iespējas komponists izmanto pirmo reizi. Rihards Zaļupe: „Šī manā daiļ-radē būs unikāla reize, kad mēģināšu apvienot orķestra skanējumu ar elek-troniku un klarnetes solo. Jaundarbā manāmas arī kino mūzikas atbalsis, Guntis spēlēs trīs klarnetes: basklar-neti, pikolo klarneti un ierasto klarneti ar skaņojumu in B. Elektronika pēdējā laikā ir man ļoti mīļš žanrs, kas šoreiz ļaus Guntim saspēlēties ne tikai ar or-ķestri, bet arī pašam ar sevi ierakstā.“

Programmu papildinās poļa Vi-tolda Lutoslavska 1972. gadā tapušās Prelūdijas un fūga, kas klausītājus pār-steigs ar konstruktīvu perfekciju, līdz kurai 20. gadsimta mūzikas klasiķis nonāca ilgā radošā ceļā. Tomēr viņa skaņu raksts dod katram mūziķim interpretācijas brīvību, ko Sinfonietta

Šī ir pirmā grāmata latviešu bērnu literatūrā, kas stāsta par nacionālo partizānu cīņām pēc otrā pasaules kara. Grāmatu izdevusi izdevniecība Liels un mazs, ilustrējis

mākslinieks Reinis Pētersons. Mārim Rungulim izdevies aizraujoša zēniska piedzīvojuma un atklājuma veidolā iz-stāstīt nopietnu vēstures liecību.

Grāmatas darbība norisinās pa-domju laikā, 1961. gadā, Kurzemē. Lie-pājas puikas, kas pavasara brīvdienas pavada lauku mājās, kļūst par detektī-viem, meklējot pieradināto stirnu buci-ņu, kas pazudis ugunsgrēka laikā. Taču šie meklējumi noved viņus pie citiem atklājumiem – pie noslēpumaina purva salas bunkura un sarežģītiem vēstures notikumiem. Pamazām sāk stāstīt arī omamma un opaps, kas izrādās tajos cieši iesaistīti. Taču ārpus šā ķēķa, kā saka omamma, par to runāt nedrīkst.

Izrādās, daudzi kaimiņi turpina dzīvot līdzās, viens par otra pagātni zinot visai sāpīgas lietas. Vēl vairāk: ir noslēpumi, kas var maksāt dzīvību. Zēniem pieaugušo rīcību ir grūti sa-prast, grūti attaisnot... Palēnām viņiem rodas apjēga par to, ka pagātnē nekas nav vienkāršs un melnbalts. Taču līdz mūsu laikam, kad par to visu varam

runāt atklāti, vēl tālu.Rakstnieks, attēlojot nacionālo

partizānu grupas dzīvi mežā, izman-tojis daudz dokumentāla materiāla, arī precīzu mežabrāļu bunkura uzbū-ves aprakstu, un citas ar izdzīvošanu saistītas zināšanas. Reiņa Pētersona ilustrācijas uzbur Kurzemes meža noskaņas – brīžiem romantiskas, brī-žiem skumjas, liekot domāt par mežā patvērušos cilvēku jūtām un arī par to aizmirstības mežu, kas mūsdienās jau klāj atmiņas par daudziem svarīgiem notikumiem.

Īpašu pateicību par ierosmēm un vērtīgajiem padomiem Māris Rungu-lis veltījis rakstniekam un nacionāla-jam partizānam Modrim Zihmanim, kā arī savai mammai un citiem, kuru atmiņas par pēckara gadu brīvības cī-ņām Latvijā ir izmantotas, rakstot šo grāmatu. Stāstam pievienots arī neliels vēsturnieka Zigmāra Turčinska pēc-vārds, kas ļauj īsumā aptvert nacionālo partizāņu kara notikumus kopumā.

Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Izdevniecības Liels un mazs grā-matas par vislabāko cenu iespējams iegādāties izdevniecības birojā Tērba-tas ielā 49/51 – 12 un mājas lapā www.lielsmazs.lv, kā arī visos lielākajos grāmatu veikalos.

Sekot izdevniecības jaunumiem var sociālajā tīklā twitter.com: https://twitter.com/lielsunmazs un facebook.com: http://facebook.com/lielsunmazs

Informāciju sagatavoja: Kristīne Dzene,

izdevniecības liels un mazs kopvede

Iznākusi Māra Runguļa „Lapsu kalniņa mīklas“Bērnu grāmata par nacionāliem partizāniem

Grāmatas „Lapsu kalniņa mīklas“ vāks.

„Sinfonietta Rīga“ un latviešu komponistu jaundarbiBūs koncerts Lielajā ģildē

Rihards Zaļupe.

FOTO

Pub

licitā

tes f

oto

Rīga priekšnesumā varēs izbaudīt kon-certa apmeklētāji.

Baiba FreimaneValsts kamerorķestra „Sinfonietta

Rīga“ sabiedrisko attiecību vadītāja

Mums vēl ir vieta Jūsu paziņojumiem.

Cena $5 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $18.

Ceturtdien, 2014. gada 20. martā Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp.

Klāvs Loris ir Lat-vijas Mākslas akadē-mijas glezniecības no-daļas 3. kursa students. 2013. gadā Klāvs tika novērtēts, kā laureāts konkursā SEB stipendi-

ja glezniecībā. SEB bankai, sadarbo-joties ar Latvijas Mākslas akadēmiju, stipendiju konkurss notika jau sesto reizi, un tā mērķis ir paust atzinību jaunajiem talantiem par izcilu sniegu-mu glezniecībā.

Ar stipendijas palīdzību 2013. gada beigās Klāvs pavadīja trīs mēnešus Austrālijā, un šajā laika posmā radītie darbi ir skatāmi Klāva personālizstādē Sidnejas Latviešu nama Baltajā zālē.

Izstādes nosaukums ir Tavas ne-iespējamības, kuras notiek, par ko katalogā rakstīts: „Šīs izstādes darbi tika radīti trīs mēnešu laikā, gūstot ie-spaidus, ceļojot pa Austrāliju. Darbos vērojama Klāva dziļā mīlestība pret dabu, kalniem un neaptveramo brīvī-bu un enerģiju, ko tā sniedz. Izstādes nosaukums atklāj mākslinieka pār-domas par neeksistējošām robežām, kuras cilvēki paši sev uzliek, tādējādi pazaudējot savu būtību un sapņus.“

LMA tīmekļa vietnē (1) par jauno mākslinieku ir rakstīts šādi: „Klāvs Loris nešaubīgi ir viens no talantī-gākajiem savas paaudzes jaunajiem māksliniekiem. Klāvs Loris ir iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā pēc Rīgas

Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas absolvēšanas un paguvis sevi aplieci-nāt gan vairākās grupu izstādēs, gan arī 2011.g. Galerijā L sarīkotajā per-sonālizstādē Apzinātie līmeņi (kopā ar Zani Tuču). Jaunais mākslinieks ir arī viens no Latvijā pirmā ilustrāciju žurnāla Popper Magazine (iznāk kopš 2010. gada) veidotājiem. Klāvs Loris 2012. gada rudenī kļuva par vienu no Brederlo – von Sengbusch mākslas prēmijas 2012 laureātiem.“

Latvijas Mākslas akadēmi-jas Glezniecības katedras vadītājs Dr. Andris Vītoliņš viņu raksturo kā jau nobriedušu augsta līmeņa profe-sionāli un spilgtu personību: „Klāvs zina, ko grib un ko dara. Viņš ir glez-notājs, kas eksperimentē ar virsmu, materiāliem un viņam uz visu ir ori-ģināls skatījums.“ 1

Kopš 2008. gada Klāvs Loris aktī-vi piedalās un organizē dažādas izstā-des un projektus gan Latvijā, gan citur Eiropā.

Izstāde Sidnejas Latviešu nama Baltajā zālē ir skatāma līdz 2014. gada 15. aprīlim.

Ojārs GresteLaikrakstam „Latvietis“

1 http://www.lma.lv/index.php?parent=2975

Latvijas mākslinieks Klāvs Loris Sidnejā„Tavas neiespējamības, kuras notiek“

Klāvs Loris (kreisā puse) ar draugu Raini Medeni.

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

Klāvs Loris. „Pludmale“. FOTO

Ojā

rs G

rest

e

Klāvs Loris. „Blue“..

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

Adelaides Latviešu nams TĀLAVAmeklē pārvaldnieku/ci.

Pienākumi ieskaita nama izdošana, nama un dārza uzturēšanalabā kārtībā un zāles tīrīšana pirms un pēc sarīkojumiem.

Pieejams moderni iekārtots dzīvoklis namā.Par atlīdzību un sīkāku informāciju lūdzam sazināties ar priekšsēdi Andi Bērziņu

mobilais: 0421920496 e-pasts: arberz@optusnet.com.au*

Tuvāka informācija par Tālavu: www.communitywebs.org/LatvianHall*

Adelaides Latviešu kooperatīvs

10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2014. gada 20. martā

Mūsu līdzredaktore, mākslinie-ce-dzejniece Maija  Meirāne Jaunās Gaitas 276. numuram devusi gan vāka dizainu, gan astoņus jaunus dzejoļus. Viņas dzejai piemīt krāšņs gleznai-nums un buramvārdiem līdzīga skaņu saspēle:

(..)Guļ bērzsaizvēris sīkās zaru acislīdz to pamodina putnsar bērna balsi.Kāda būtu dzīve Latvijā, ja Otrais

Pasaules karš nebūtu noticis? Ainārs Zelčs, rakstnieks ar bagātīgu iztēli un skaudru realitātes apziņu, mēģina dot atbildi savā jau ceturtā romānā alter-natīvās jeb paralēlās vēstures žanrā, Abrene 2002. Romāna atsevišķi frag-menti būs lasāmi arī turpmāk.

Par disharmonizācijas harmonizē-tāju dzejnieku un vienu no ietekmīgā-kajām kultūras personībām aizvadītā gadsimta otrā pusē Māri Čaklo (1940-2003) raksta Rolfs Ekmanis, šai nu-murā iesākot ar viņa studenta gadiem.

Una Alksne savā dižpētījumā par Friča Bārdas romantisko liriku izklās-ta, kā viņš piesaucis atsevišķas krāsas, motīvus un raksturtipus, lai izaicinātu jeb uzbudinātu lasītāju jūtas.

Jaunizveidotā nodaļā Scripta ma-nent Sanita Upleja divās spēcīgās ese-jās lasītāju sauc pie atbildības par Lat-vijā notiekošo: Lāčplēša saime – Ko šodien varam atbildēt brīvības cīņu paaudzei un Uz kauliem celta labklā-jība – Ar verdzību nav ko lepoties, it īpaši tad, kad važas ir noņemtas.

Mūzikas un mākslas nodaļā Helē-na  Gintere iepazīstina ar jauneklīgo pianistu –komponistu Vestardu Šimkus un apraksta viņa meteorisko nokļūšanu starptautiskas atzinības kalngalos.

Latvijas Mākslas akadēmijas vēs-tures institūta pētniece Ruta Čaupova apraksta tekstilmākslinieka Egila Ro-zenberga personālizstādi Rīgā, bet Jau-nās Gaitas mākslas redaktore un Ame-rikas Latviešu Mākslinieku apvienības vadītāja Linda  Treija  apraksta savu pašas organizēto izstādi Filadelfijā. Jaunās Gaitas lapaspusēs reproducē-šanai izvēlētas no šīm divām izstādēm Indras Avenas un Ingas Strauses-Go-dejordas gleznas, kā arī tuvskatā viens no Egila Rozenberga gobelēniem.

Krāsu un līniju zintnieka Laimoņa Mieriņa dzīves stāstu noslēdz Māris Brancis, pieminēdams, starp citu, ka Mieriņš ir daudz rakstījis, arī Jaunajā Gaitā. Mieriņš par rakstīšanu iztei-cies: „Ir ārkārtīgi grūti pateikt savu domu vienkāršāk, jo latviešu valodā sintakse ir tik vaļīga. Es nezinu, kas ir viegli, bet es mokos kā bads ar nāvi.“

No kurienes spēks? vēstures noda-ļā vaicā Juris Šlesers. Pagājušā gada oktobrī apritēja 25 gadi no Latvijas

Tautas frontes dibināšanas kongresa, kas Latvijas tautas gribasspēkam radī-ja izpausmi neatkarības un brīvības at-gūšanā. Par to „miglaino un mīklaino laiku, ko saucam par Latvijas Trešo at-modu“ Šlesers ieskatās divās jauniznā-kušās grāmatās, Song to Kill a Giant, Kārļa Streipa tulkotā Sandras Kalnie-tes Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām, viņi lūza un Daiņa Īvāna un Ilmāra Znotiņa Garaspēka zemes atgūšana. Abas grā-matas Šlesers atzīst par vērtīgām, īpaši pirmo – kā nelatviešiem dāvināmu, – bet, „... no kurienes tas spēks – kur tas mājo? Par to vēl jāpadomā.“

Franks Gordons atgādina, ka tu-vojas laiks domīgi atskatīties arī vēl tālāk pagātnē, Pirmā Pasaules kara simtgadē, uz laiku kad „...likteņupe Daugava kļuva par frontes līniju, tās krasti bija slacīti asinīm, taču šī kara beigu cēlienā dzima Latvijas valsts.“

Stāstījumā par starptautiskiem radio raidījumiem latviešu valodā 20. g.s. otrā pusē Rolfs Ekmanis no-nāk pie Radio Brīvības baltiešu rai-dījumu iekļaušanas 1984. gadā Radio Brīvās Eiropas administrācijā. Ekma-nis, starp citu, atsaucas uz Jura Kažas un Ērika Rūša atmiņām par jautrību un ēverģēlībām, strādājot kopā ar Vili Skultānu, Valdi Kreicbergu un Marga-ritu Ausalu, piemēram, dažu darbinie-ku spontānu dzīšanos Kažas mašīnā no Minhenes, vakariņot Veronā, Itālijā.

Sanda Laimes izsmeļošajā pētīju-mā par raganu tradīciju ziemeļaustrumu Latvijā šoreiz par raganu priekšstatu kā tādu. Uzskaitīti dažādas citādas iesau-kas, ar ko tauta ir mēģinājusi tikt galā ar šķietami pārdabīgām jeb īpaši ap-dāvinātām vai interesantām sievietēm. Piemēram – lauma, jumprava, preilene, gaspaža, rusovska, arī jaunava.

Nodaļā Atmiņas Uldis Siliņš atska-tās ar smaidu uz draugiem, teātrnie-kiem, skolas biedriem un skolotājiem pēckara dīpīšu nometnē Alt-Gargē, Vācijā.

Dažos vārdos, kā arvien, bagātīgi ilustrētas īsziņas un komentāri par vi-sās pasaules malās dzīvojošajiem lat-viešiem svarīgiem kulturāliem, sabied-riskiem un ģeopolitiskiem notikumiem.

Grāmatu recenziju nodaļā Biruta Abula augsti vērtē un Juris Žagariņš ilustrē ar dažiem personīgiem fotouz-ņēmumiem Rasmas Zvejnieces vadībā sastādīto dokumentu krājumu 3x3 ār-pus Latvijas 1981-2011; Jānis Liepiņš apskata brāļu Kaudzīšu Mērnieku lai-ku vāciskojumu Landvermesserzei-ten; Lāsma Ģibiete komentē Ingunas Baueres Piedod Karolīne! romānu par Kronvaldu Ata dzīvi, it īpaši par viņa mīlas attiecībām ar vācu izcelsmes Ka-rolīni Rolofu (Roloff); Vitas  Gaiķes lasījumā Lidijas Dombrovskas dzejas krājumā Klusuma klarnete atklājušās

dziļas pārdomas, drosmīgi vārdu sali-kumi un smaida dzirkstis; Juri Šleseru uz interesantām pārdomām vedinājusi Amerikas Ārpolitikas padomes (Ame-rican Foreign Policy Council) vicepre-zidenta Ilana Bermana (Berman) grā-mata Implosion: The End of Russia and What it Means for America (Krievijas gals un ko tas nozīmē Amerikai); Mā-ris Brancis Birutas Baumanes memuā-ru Sarunas ar sevi raksturo kā „daiļu trauciņu, kurā saglabāti atmiņu ziedi“, un Gundars Ķeniņš  Kings apraksta Journal of Baltic Studies 2013. g. jūnija un septembra numuru saturu.

Kultūrai un brīvai domai veltītā visu latviešu rakstu krājuma Jaunā Gaita atsevišķu numuru par $10 var ie-gādāties, rakstot vai zvanot Jurim Ža-gariņam – tālr.: 413-732-3803, e-pasts: juris.zagarins@gmail.com. Divu gadu abonements (astoņi numuri) maksā ti-kai $76, viena gada abonements (četri numuri) − $39. Pasūtīšanu, kā arī ie-stāšanos Jaunās Gaitas labvēļu saimē ar ziedojumu, var nokārtot pavisam vienkāršā veidā tieši no Jaunās Gai-tas mājas lapas http://jaunagaita.net, lietojot kredītkarti, e-čeku vai PayPal pakalpojumu, vai arī, kā pa vecam, nosūtot čeku „Jauna Gaita, Inc.“ vār-dā saimniecei Tijai Kārklei, 616 Wig-gins Road, St. Paul, MN 55119, USA (vēlams ASV dolāros, taču varam pieņemt arī jebkurā citā valūtā pēc pa-stāvošā valūtas kursa). Minētajā mājas lapā pieejams arī Jaunās Gaitas rakstu krājuma plašais e-arhīvs. Turpat var arī iegūt informāciju par mūsu pār-stāvjiem Latvijā, Austrālijā, Zviedrijā un Apvienotā Karalistē, kas ar prieku palīdzēs nokārtot abonementa apmak-sāšanu un ziedošanu.

Juris ŽagariņšLaikrakstam „Latvietis“

„Jaunā Gaita“ pavasarimRakstu krājums kultūrai un brīvai domai

JG276 vāks.

Ceturtdien, 2014. gada 20. martā Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp.

Anekdote vēstī, ka tā iesaucies lat-galietis Jezups, kad uz sava nāburga Jōņa kapa ieraudzījis govs noēsto zāli un tās pārstrādes produktu – pļeku. Šī anekdote man ienāca prātā, mēģinot izprast latviešu pārvērtības pārejas posmā no attīstītā sociālisma uz bez-rāmju kapitālismu. Kādas pārvērtības ir notikušas mūsu psihē un apziņā: ja pieņemam Deklarāciju par okupāciju, bet nerealizējam to; ja kolonistus sau-cam par nepilsoņiem, ko pat Krievijas prezidents nesaprot; ja pieņemam li-kumu par zemes aizsardzību pret iz-pārdošanu personām bez pilsoniskās atbildības, bet uz šodienu, iespējams, pārdots jau tuvu vai pāri miljonam hektāru; ja starpkaru Latvijā lauk-saimniecība nodrošināja ar darbu, mā-jokli un iztiku 800 000 darbaspējīgo, bet šodien knapi 100 000 un veicināju-si 500 000 bezdarbnieku un emigrantu rašanos; ja nespējam uzrakstīt priekš-vārdu Satversmei, kas nepārprotami norādītu, ka tās uzdevums nodroši-nāt latviešu tautas un Latvijas valsts pastāvēšanu, kamēr saule debesīs; ja Latvijas galvaspilsētu vada Krievijas impēriskā šovinisma pārstāvis, kura ievēlēšanu atbalstīja arī latvieši, patei-cībā par transporta samaksas atvieg-lojumiem; ja saprotam, ka vēlēšanu sistēma nenodrošina iespējas ievēlēt kvalitatīvu Saeimu, bet E. Berklava iniciēto mažoritāro vēlēšanu likumu neatceramies; ja no vārdiem latviešu tauta un nacionālisms izvairāmies kā velns no krusta?

Kāpēc latviešiem nav nacionālās pašapziņas, pašcieņas, saimnieka un atbildības apziņas? Vai tam ir kāds loģisks izskaidrojums? Izrādās, ka ir. Atsevišķu lielvalstu, varaskāru dikta-toru, cilvēku grupu, politiķu, biznesa pārstāvju savtīgo materiālo un varas interešu apmierināšanai ir nepiecieša-

mība manipulēt ar sabiedrību, pārvei-dojot tās domāšanu un rīcību atbilstoši savām vēlmēm. Gadsimtu gaitā mani-pulācijas paņēmieni ir mainījušies no mežonīgas piespiešanas līdz pakāpe-niskai un šķietami brīvai indivīda do-māšanas pārveidošanai – ar burkānu un pātagu, ar smadzeņu skalošanu, ar maigās jeb mīkstās varas palīdzību, ar zombēšanu u.tml.

Par mežonīgajiem laikiem pre-cedentu sniedz kirgīzu rakstnieks Čingizs Aitmatovs Leģendā par man-kurtu. Ar šaušalīgas spīdzināšanas palīdzību – uzmaucot upurim galvā širi (kamieļa kakla ādas gredzenu) – iznīcināja verga atmiņu. Cilvēks, kas tika pakļauts šādai procedūrai, vai nu nomira, neizcietis spīdzināšanu, vai arī uz visu mūžu zaudēja atmiņu, pār-vērsdamies par mankurtu – vergu, kas neatceras savu pagātni. Zaudējis savu «es», mankurts saimnieciskā ziņā ie-guva veselu virkni priekšrocību. Viņš bija tikpat kā mēma radība un tāpēc pilnīgi padevīgs un nekaitīgs. Viņam nekad neienāca prātā domas par bēg-šanu vai sacelšanos pret vergturi.

Mūsdienās pielieto humānāku ri-sinājumu. Amerikāņu sociologs Džo-zefs Overtons apraksta tehnoloģiju, t.s., Overtona logu, kur piecos cilvēku domāšanas piejaucēšanas posmos, soli pa solim (EP pieņemtā Lunačekas re-zolūcija) sabiedrības pamatprincipiem neatbilstošo un kategoriski nepieņe-mamo parādību, piemēram, homosek-suāļu laulību vienādošanu ar tradicio-nālajām, cilvēku apziņā aizmanipulē līdz politiski svarīgam normalizētam un likumīgam jautājumam. Parādības noraidījums tiek pārvērsts par cilvēk-tiesību pārkāpumu. Tiek ieviesta nega-tīva attieksme pret jebkādu parādības nosodījumu. Nepaklausīgo savaldīša-nai tiek radīti krimināllikuma panti.

Te ir atbilde arī uz mūsdienu dī-vainībām nacionālajā jautājumā. Liel-valstu un globālā alkatīgā biznesa un varaskāres realizēšanai visnopietnā-kais šķērslis ir nacionālisms – tautas nacionālā pašapziņa, pašcieņa, savas valsts saimnieka un atbildības apziņa. Uz nacionālismu, kā apkarojamu pa-rādību, norāda impēriski šovinistiski (lielās jeb apspiedējas nācijas galējais agresīvais nacionālisms) noskaņotais Krievijas prezidents V. Putins. Pret na-cionālismu cīnās impēriskais šovinists (galējais – agresīvais nacionālists) N. Ušakovs un to netieši, ar izvairīša-nos lietas saukt īstajos vārdos, atbalsta Latvijas valsts vadītāji, Saeima, Rīgas pašvaldība (kurus ievēlēja overtoni-zētā tauta). Cīņu pret nacionālismu izvērš ES augstākās amatpersonas – H. van Rompejs, G. Verhovštats. Pret to cīnās impēriski šovinistiskie fašisti, t.s., antifašisti un tos atbalsta krietns bars pašmāju overtonizēto etnisko lat-viešu.

Nacionālisma diskreditācija ir sa-sniegusi Overtona loga ceturto un piekto posmu – no populārās un plaši izplatītās nacionālisma noliegšanas uz noslēdzošo fāzi – politisko un liku-mīgo noliegšanu. Atliek vēl pēdējais realizējamais solis – Saeimai pieņemt likumu, kas aizliedz publiski diskutēt un lietot vārdus: nacionālisms, lat-viešu tauta, latviska Latvija, dziedāt L. Breikša Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai un par likuma neievēroša-nu paredzēt sodu: brīvības atņemšanu līdz 5 gadiem bez vai ar mantas konfis-kāciju, piespiedu darbus, naudas sodu vai to kombināciju.

Andrejs Lucāns, Burtniekos6.03.2014.

Laikrakstam „Latvietis“

*Jāni, Jāni, kā tu pārvērties!

Jōņ, Jōņ, kai tu pōrsavērtīs!*Kāpēc latviešiem nav nacionālās pašapziņas

jās Vanadžu ansamblis Ineses Laines vadībā ar trim dziesmām Patiesības klusums, Sapnis tālumā un Uz ežiņas galvu liku. Sekoja vīru koris Daugava ar četrām dziesmām, Dainu zeme, Es

karā’i aiziedams, Paliec sveika baltā bērzu birze un Dziesma par Nameju. Vīrus diriģēja un klavieru pavadījumu spēlēja Astra Kronīte.

Lāčplēšu dziesmas pavadīts, Artūrs  Berķis,  bijušais leģionārs un viens no DV organizācijas dibinātā-jiem Cedelghēmā, iznesa karogu no

zāles. Šoreiz karoga sardzē kalpoja Ilmārs  Rudaks no Pertas un Jānis Kārkliņš no Melburnas.

Pirms mājā braukšanas publika pakavējies pie Vanadžu bagātīgi klātā kafijas galda.

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

16. marts AdelaidēTurpinājums no 4. lpp.

ATBALSTIET LAIKRAKSTA DARBU,lai varam turpināt regulāri jūs informēt, izklaidēt un izglītot!

Izmantojiet tīmekļa vietni: http://laikraksts.com/Atbalstit.php

12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2014. gada 20. martā

Lasītājas vēstule, tuvojoties 16. martamNāk prātā pārdomas un pārrunas par divām JRT viesizrādēm...

Nebūs jau vēl aizmirstas augsti novērtētās Latvijas skatuves un filmu aktieru Zanes un Viļa Daudziņu mo-noizrādes – Zanes tēloto viencēlienu Tāda es esmu un Viļa Daudziņa dar-bu – Vectēvi.

Lugas patiešām atstāja mūsu ska-tītājiem vielu pārrunām un pārdomā... dažkārt arī aizvedot sānceļus uz citām nozīmīgām, interesantām tēmām.

Zanes Daudziņas varoņu rūpes un raizes lika pasmieties un pabrīnīties, vietām ieraugot sevi un savus strīdus ar spoguli. Skatītāju atsauksmes – tā-das mēs esam, bet Viļa Daudziņa Vec-tēvus, kā tādus, gan neviens no sarunu biedriem pazīt nevarēja, un tā sākās runas un pārrunas par tēmu, kādi tad bija tie mūsu vectēvi, un kādi viņu piedzīvojumi tai briesmīgā karā, kad divi ienaidnieki, kāroja iegūt Latvijas teritoriju, reizēm brāli sūtot cīņā pret brāli, tēvu pret dēlu... reizēm arī viens pret otru gāja brīvprātīgi, pēc pārlie-cības.

Jāpiemin, ka tā kara laikā visi sarunu biedri bija mazi bērni un mi-nētie vectēvi viņu tēvi, tēvoči vai pat brāļi, gados tikpat jauni kā valsts, ko viņi gāja sargāt. Vairums ar nožēlu atzina, ka pārāk maz interesējušies par vectēvu kara gaitām – pa stāstam dzirdēts, bet nekad nav izprašņāts viss no sākuma līdz beigām. Vienam tēvs bija virsnieks, kuru liktenis paglāba, kad PSRS ar varu un viltus iznīcināja Latvijas valsts bruņotos spēkus. Viņš zināja vienīgi, ka tēvs leģionā dienējis, jo kara apstākļos reizēm ienaidnieka ienaidnieks jāņem kā draugs. Viena radinieks, mūzikas students, divdes-mit gadu vecumā iesaukts. Vispirms viņš piedzīvojis īstu asins karu, bet tad, kad vairāk soļojuši, kā karojuši, kur vien nācies ilgāk palikt, viņš or-ganizējis večus koros vai dubultkvar-tetos – dziedājuši sev un klausītājiem par prieku un mierinājumu, reizēm kādu grasi nopelnot smēķiem.

Vienam sešpadsmit gadus vecais brālis leģionā iestājies, lai cīnītos pret varu, kas viņa tēvu notiesāja un nošāva kā darba tautas ienaidnieku. Cits pēk-šņi iesaukts, kad karš bija jau tikpat kā zaudēts – nav pat dots laiks atvadīties no sievas un jaundzimušā bērna, ku-ram bija jau pieci gadi, kad liktenis ģi-meni brīnumaini saveda kopā pēckara Vācijā. Tuviniekiem viņš stāstījis par lielu apjukumu pēdējos kara mēnešos un par bezjēdzīgu soļošanu, līdz vienī-ba saņemta gūstā un gūstekņi nogādāti Cēdelgheimā, Beļģijā. Turpat nonāca arī iepriekšminētie vectēvi un 22 000 citi gūstā saņemti leģionāri. Tur sati-kās domubiedri, kuru ierosinājumā tapa Daugavas vanagi – organizācija, kas solīja strādāt karā cietušo biedru un smagi ievainotās tēvzemes labā.

Gadiem ilgi viņi tur nīka badā – paze-moti un apvainoti kā nacisti – līdz bei-dzot sabiedrotie saprata, ka leģionāri cīnījās, sargājot savu zemi, nevis Hit-lera impērijas sapni. Tikai tad viņiem atvērās durvis uz bēgļu nometnēm un UNRRA sniegtās palīdzības.

Atcerējāmies tos mūsu sabiedrī-bas vectēvus, leģionārus, kuri bija DV dibinātāju starpā un DV nodaļu sāka arī mūsu pilsētā. Mūsu Vectēvi / Vana-gi palīdzēja latviešu sabiedrībai attīstī-ties – ierosināja un finansiāli atbalstīja Latviešu nama iegādi, vēl gadiem at-balstot namu un katru, kas nodarbojās latvietības un Latvijas labad. Protams, Latvijā jau tāpat bija patrioti, kuri būtu to pašu vēlējušies darīt, bet toreiz pat-riotisms tika saukts citos vārdos un smagi sodīts. Protams, ne visi ārzemēs nonākušie vectēvi bija tik cienījami un godājami. Klīda baumas visādas. Tam bagātība nākusi, spekulējot ar šaubīgi gūtām mantām. Tas bijis sakarnieks – ziņojis PSRS par latviešu sabiedrību ārzemēs... citam viegli pirksti, cits brunču mednieks... visādi raksturi vie-nā kopienā, kā visur citur pasaulē.

Mēs pieminējām tos mūsu vec-tēvus, kuru ģimenes bija palikušas Latvijā un tos, kuri pie ģimenēm at-griezās. Tagad zinām, kas viņus tur sagaidīja. Bija tādi, kuri nevarēja ne atgriezties, ne doties vēl tālāk prom un izvēlējās pašnāvību. Bija tādi, kuri visu mūžu nodzīvoja kā vieninieki. Latviešu sabiedrība viņiem atvietoja ģimeni, un viņi dedzīgi iesaistījās visā, kas sabiedrībā notika. Daži vientulību ārstēja ar alkoholu. Atcerējāmies, kā par tiem veciem kanakiem reizēm pa-zobojamies... no viņiem izvairījāmies. Mēs bijām pārāk jauni, lai viņu dzī-ves nelaimi izprastu... lai izprastu arī leģionāru lielo dāvanu latviešu tautai un Latvijai. Toreiz viss, pirms desmit, piecpadsmit gadiem notikušais, likās sena vēsture.

Nesapratām, ko īsti nozīmēja viņu sīvās cīņas Kurzemē, kur viņu varo-nīgā, noturēšanās pret ienaidnieka pārspēku, nepagāja sabiedroto neievē-rota. Pasaules vēstures grāmatās stāv ierakstīts – Latvijas leģiona19. divīzija palika neuzvarēta. Iespējams, ka arī tas sabiedrotiem pierādīja, ka Latvi-ja netiek brīvprātīgi atdota Padomju sabiedrībai. Iespējams, ka arī tamdēļ rietumu valstis Latvijas neatkarību at-zina de iure līdz pat 1991. g. kad neat-karību atjaunoja de facto. Angliski va-rētu teikt... actions speak louder than words. Vārdi jau arī tika teikti. Kon-stantīns Čakste ar ārzemēs palikušo Latvijas sūtņu starpniecību sabiedro-tiem ziņoja par slepeni dibinātās LCP (Latvijas Centrālā padomes) darbību, gatavojoties izdevīgā brīdī apvienot 100 000 cīnītāju, leģionāru un citu

Latvijai lojālu kareivju pulku, lai no Latvijas padzītu abus ienaidniekus. Izdevīgais brīdis nepienāca.

Tagad to visu mēs ar interesi pār-runājām. Jaunībā ikdienas notikumi bija svarīgāki.

To gan mēs sapratām, ka ne visa pasaule priecājās par 1945. g. miera lī-gumu. Aukstais karš un dzelzs aizkars atdalīja latviešus ārzemēs no dzimtās zemes un Viļa Daudziņa vectēvus no vectēviem ārzemēs... kaut gan nereti politika jau sen bija dažus vienu no otra attālinājusi. Mēs atcerējāmies tādus mūsu vectēvus, kuri par brāli Latvijā negribēja vairs zināt... brālis bija sociķis, ticēja, ka tikai sociālisms nesīs labāku dzīvi. Tādi bija, bet tikai rets būtu vēlējies labumus sagaidīt PSRS paspārnē. Atcerējāmies pirmās vēstules no Latvijas, kur, ja meklēja, varēja atrast zemtekstu. Tomēr plai-sa, ko ierāva karš, gadiem ejot, visādi kļuva arvien dziļāka, un nolēmām, ka tieši tamdēļ ārzemēs vēstures notiku-mus mēs izprotam citādi un tamdēļ arī mums Viļa Daudziņa vectēvi likās tik sveši. Bet tieši kāpēc, bija grūti pateikt... secinājām, ka laikam mums pazīstamo vectēvu stāstos vienmēr izskanēja patriotisms – lepnums par savu tautu un zemi, – kas Viļa Dau-dziņa vectēvu stāstos nebija manāms... Mūsu vectēvi lika mums saprast, ka latviešiem bija vairāk par ko lepoties, kā par ko kaunēties. To Viļa Daudzīņa vectēvi – neviens neizteica.

Varbūt tas tamdēļ, ka piecdesmit okupācijas gados latviešiem Latvijā bija nepārtraukti jāklausās tieši pretē-jo un jādzird viltotās vēstures šausmu stāstus par latviešu fašistiem un par katrā Latvijas pagastā notikušo bruta-litāti pret žīdu tautības iedzīvotājiem. Kauns ir, ka tādi noziegumi patiešām arī bija, bet ne tādā skaitā, lai Latviju un latviešus apzīmētu kā fašistus, kā to PSRS atkārtoti propagandēja, un Krievija turpina atkārtot vēl arvien. Tas ir šis varas vairogs – visi pretinie-ki ir fašisti.

Tuvojas 16. marts, un tuvojas kār-tējie apvainojumi leģionāriem. Liekas, ka Latvijā šo dienu atzīmē vairāk le-ģionāri un viņu tuvinieki. Citi – varbūt viltotās vēstures iespaidā – šaubās un cer, ka šī piemiņas diena no kalendāra pazudīs ar pēdējā leģionāra aizieša-nu aizsaulē. Bet tā aizsaulē aizies arī patiesība – leģionāri bija patrioti, ne-vis fašisti. Citi varbūt vēl arvien bai-dās – izvairās no nepatikšanām, kādas bija gaidāmas, kad nepakļaušanos un drošsirdību valdošā vara smagi sodīja. Tagad nevar ticēt, ka tā tas reiz bija, bet bija.

Viens sarunu biedrs ieteica izlasīt

Turpinājums 13. lpp.

Ceturtdien, 2014. gada 20. martā Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp.

Ilmāra Knaģa grāmatu Bij tādi laiki. Ilmārs Knaģis, Sibīrijas bērns, tagad sirms vectēvs, savu un Latvijas nelai-mīgo vēsturi rakstot, it kā bēdu lika zem akmens, un atgriežoties Latvijā, dzīvoja pilnvērtīgus savus mūža ga-dus. Viņa dzīves stāstā atvērās Latvi-jas stāsts... patiess un pamācošs. Viņa grāmatas angļu valodas tulkojums būtu ieteicams visiem mūsu latviski nerunājošiem radiem un draugiem.

Mēs paši atcerējāmies, cik sma-gi Latvijai un latviešiem bija krievu okupācijas gadi – atcerējāmies, ka mūsu radinieki savā zemē jutās kā otrās šķiras cilvēki – vajadzēja atļau-ju, caurlaidi, lai pie ārzemju radiem viesnīcā paciemotos. Radus aicināt pie sevis mājā bija aizliegts. Publiskā transportā latvieši savā valodā čukstus sarunājās – dolāru veikalā pie durvīm stāvēja un gaidīja, kamēr ārzemnieki iepērkas. Tas viss un daudz kas cits vēl bezjēdzīgāks un necilvēcīgāks pro-tams mainījās ar 1991. g, bet līdz šai dienai valdībā atrodas valsts atplauk-šanas bremzētāji. To izmanto Krievija un maigi un viltīgi virzās uz Latvijas pusi un saviem pilsoņiem turpina mā-cīt nevis vēsturi, bet tos pašus melus – Staļins bija varonis... PSRS sabrukša-na, traģēdija...

Nosaukt Staļinu par varoni ir tik-pat absurdi, kā saukt Latvijas leģionā-rus par fašistiem.

Viens sarunu biedrs ieminējās, ka gribēdams ieskatīties komunista sma-dzeneē, esot lasījis Maksima Gorkija biogrāfiju. Tur viņš atradis interesantu teoriju – no senkrievu teikām mantotu pašaizsargāšanās veidu, ko, vēl jauns būdams, pielietojis Maksims Gorkijs. Bērnībā un jaunībā viņš ikdienas sa-stapies ar neiedomājamu nabadzību,

nežēlību un brutalitāti, neatdalāmi saliedētu ar labestību un dziļu kristī-go ticību. Dzīve tādā vidē apdāvinā-tam jaunietim sagādājusi nepanesamu spriedzi, un atvieglojumu viņš meklē-jis ticībā, bet atradis māņticība. Sense-nos krievu ticējumos viņš atklājis, ka intensīvi meditējot, cilvēks spēj pacel-ties visam pāri tādā kā astrālā ceļoju-mā un tā panākt neiespējamo – ļauno patiesību pārvērst cerētā, bet neīstā, labā. Ļaunā patiesība kļūst meli un meli... patiesība. Senos ticējumos tādi meli saucās skaistie meli. Tādi skaisti meli Gorkijam palīdzēja izdzīvot jau-nības gadus, un tādus pat melus viņš vēlāk izmantoja, lai attaisnotu neskai-tāmās Ļeņina un Staļina boļševiku revolūcijas vārdā izstrādātās necilvē-cības.

Liekas, ka arī PSRS vēsture tiek rakstīta, izmantojot Gorkija skaistos melus, un tos pašus melus PSRS man-tiniece, Krievija, turpina mācīt saviem bērniem.

Bet ar to mūsu sarunas nebeidzās. Vienam bija priekšlikums, kā visefek-tīgāk izplatīt pareizo Latvijas vēstures stāstu.

Ciemojoties Īrijas pilsētā Dubli-nā, Lifijas upes krastā, viņš apbrīnojis mazu, bet iespaidīgu piemiņas lauku-mu veltītu Īrijas 1845. g. traģiskam kartupeļu badam – Irish potato fami-ne, – kad vairākus gadus pēc kārtas kaitēkļi izpostīja kartupeļu ražas.

Laukumu pildot metālā attēloti klīstoši izbadējušies cilvēki – veci, jauni, sievas, bērni... Viens rokās nes mirušu bērnu. Aiz visiem velkas kau-lains suns. Briesmīgais bēdu skats kopā izveidojot neaizmirstamu piemi-nekli bada upuriem. Skulptūras zie-dojuši upuru pēcteči, kuru ģimenes, no bada bēgdamas, nokļuva ASV. Pie katra tēla kājām atrodoties plāksne ar ģimenes stāstu.

Tādu piemiņas laukumu Sibīrijas upuriem viņš ieteica ierīkot Rīgā pie okupācijas muzeja. Mēs viņa domai piekritām, galvodami, ka ziedotāju netrūktu. Bet ideja ātri attīstījās pla-šāka. To vajadzētu ierīkot pie Uzva-ras pieminekļa. Bet vēl labāk... visu Uzvaras laukumu pārveidot piemiņas parkā – Otrā pasaules kara piemiņas parka – kur būtu mākslinieku attēlota visiem redzama liecība par Latvijas tā laika vēsturi divu asinskāru ienaidnie-ku varā.

Skatu mēs iedomājamies šādu... no Uzvaras pieminekļa uz rietumiem plūst bēgļi. Uz austrumiem lopu va-gonos dodas Sibīrijas nelaimīgie ce-ļotāji un attālāk, metālā kaltā meža malā stāv vīri ar ieročiem, paceltiem pret žīdu tautības upuriem... jauniem, veciem, maziem bērniem. No aus-trumiem, toties ar skatu vērstu uzva-ras pieminekļa virzienā, soļo dažādu tautību strādnieku pūlis un visiem pa starpām karo kareivji, sarkanarmieši un vācieši, leģionāri un meža brāli... Visi. Pie visiem tēliem atrodas plāk-snes ar paskaidrojumu, kas viņi, kurp dodas, kamdēļ un kad.

Tad Uzvaras parks būtu nozīmīgs visiem Rīgas un Latvijas iedzīvotā-jiem.

Pateicoties Vilim Daudziņam un viņa lugai, Vectēvi, bijām izstaigājuši vismaz septiņdesmit Latvijai nebaltos un baltos gadus. Tais gados slēpjas sēkla neskaitāmām citām lugām un mākslas filmām, kas jaunākām paau-dzēm atdzīvinātu mācību grāmatās sastapto Latvijas vēsturi. Sākums jau bijis ar lugām, Vectēvi un Piemiņas diena un ar filmu Rīgas sargi. Jācer, ka nāks lugas un mākslas filmas par Latvijas upuriem un varoņiem – par Sibīrijas bērniem un par leģionāriem.

Austra VijaLaikrakstam „Latvietis“

Tuvojoties 16. martamTurpinājums no 12. lpp.

interesantus un uzņēmīgus ļaudis.

Par dzīvošanuApmešanās paredzēta Smiltenes

tehnikumā, istabiņās ar 2, 3 vai 4 gul-tām. Tos, kuri vēlās apmesties viesu namos vai pie vietējiem iedzīvotājiem, lūdzam sazināties ar saietu vadītājiem, lai uzzinātu, vai šāda iespēja ir un cik par to jāpiemaksā. Mūs ēdinās Smilte-nes tehnikuma saimnieces. Pateicoties atsaucīgajiem novada uzņēmējiem, visu nedēļu mielosimies ar A/S Smil-tenes piens ražojumiem un ēdīsim īstu Z/S Ķelmēnu maize rupjmaizi un saldskābmaizi. Saieta organizēšanā ne-atsverams ir atbalsts, ko saņemam no Smiltenes novada domes un tās priekš-sēdētāja Aināra Mežuļa, no Smiltenes Tehnikuma direktora Andra Miezīša un skolas saimes un no daudziem smil-teniešiem, kuri piedalās organizācijas

darbā, strādās kā ieviržu vadītāji un veiks daudz un dažādus pienākumus. Esam bezgala pateicīgi par Smiltenes iedzīvotāju atsaucību un sirsnību!

Par iepazīšanos danču vakaru Smiltenē

15. februārī Smiltenē notika saieta vadītāju un darba grupas rīkotais sa-dancošanās un sadziedāšanās vakars ar nolūku, iepazīstināt smilteniešus ar trīsreiztrīsiniekiem, un visiem palī-dzēt noskaņoties kopīgam darbam un izpriecām saietā vasarā. Sarīkojums bija labi apmeklēts gan no pieredzēju-šo trīsreiztrīsinieku, gan smilteniešu puses. To nobeidzot ar 3x3 tradicionā-lo vakara dziesmu, nemaz negribējās šķirties, un valdīja pārliecība, ka tik-šanās jūlijā būs patiesi gaidīta.

Par dalībniekiemSaieta vadītāji sagaida ap 300 da-

lībnieku, kuriem būs vajadzīga ap-mešanās un ēdināšana. Lielumlielais

vairums, protams, būs no Latvijas, bet ļoti gaidām arī ārzemju dalībniekus no visām pasaules malām, kā rietumiem, tā austrumiem, jo bez tiem 3x3 nevar sasniegt vienu no saviem svarīgāka-jiem mērķiem – būt par tiltu, kurš ved mūs, latviešus, kopā vienalga, kur mēs arī šobrīd neatrastos. Paredzam, ka nodarbībās piedalīsies arī labs skaits smilteniešu.

Par pieteikšanosĀrzemju dalībniekus kā uz šo, tā

arī uz Rucavas 3x3, kurš notiks no 13.  –  20.  jūlijam, lūdzam pieteikties līdz 1. maijam pie  Arnolda  Ruper-ta:  e-pasts  liga3x3@iserv.net, 2141 Brunsink  N.E.,  Grand  Rapids,  MI 49503,  USA,  tel.(616)456-8023.  Da-lības maksa ir US$ 300.- (220 EUR) personai (bērniem līdz 7 g.v. puscena), bet nepārsniedzot $750.- (547 EUR) kodolģimenei.

Līga RuperteLaikrakstam „Latvietis“

Laipni lūdzam uz 3x3 Smiltenē Turpinājums no 7. lpp.

14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2014. gada 20. martā

Šogad Adelaides Latviešu Drau-džu Palīdzības Apvienība atkal sūta humanitārās palīdzības pakas uz Lat-viju. Sūtījumam pievienojās melbur-nieši – daļa privāti, daļēji grāmatas Latvijas bibliotēkām, muzejam un ci-tiem vērtīgiem mērķiem.

Tika ziedots liels daudzums grā-

matu – no skolām, Ciema, bibliotēkas un privātiem krājumiem. Šo devumu šķiroja sūtīšanai Ilze Nāgela un Kārlis Brēmanis; viņi divas dienas (ceturt-dien un sestdien) tos šķiroja un dalīja. Arī daži citi pienāca palīgos daļa lai-ku; paldies Anitai un Elīnai!

Grāmatas tika dalītas četriem sa-

ņēmējiem, kas arī varēs nosūtītās grā-matas šķirot, lai dalītu tālāk. Šīs grā-matas uzpildīja 37 kastes, un vēl klāt nāca 3 kastes Gaidu-skautu muzejam, kā arī 12 privātas kastes. Kopā 52 kas-tes tiks sūtītas uz Latviju dalīšanai.

Arnis VējiņšLaikrakstam „Latvietis“

Melburnas Latviešu biedrības (MLB) Bib-liotēka, kas darbojas jau kopš 1949. gada, ir šodien joprojām lielākā latviešu bibliotēka ārpus Latvijas (vairāk nekā 19 000 publikāciju). Bib-

liotēkas mērķis ir sakrāt un uzglabāt visu, ko publicē latvieši ārpus Latvijas un kas par viņiem publicēts citos iz-devumos.

Sējumi plauktos novietoti iegū-šanas secībā pēc inventāra grāmatas vienlaidu numerācijas un dalīti pēc lie-luma divas grupās – normālformātā un žurnālu formātā. Bibliotēkas sirds ir Oto Meilerta dāvātais katalogu skapis, ar kura palīdzību var meklēt grāmatas pēc autora vai tēmas. Tēmas ir bāzē-tas uz Lilijas Dunsdorfas pārveidotas Dewey klasifikācijas sistēmas (DDK) latviešu valodā.

Lai apzinātu, kas glabājas MLB Bibliotēkā, ir iesākts projekts digita-

lizēt visu 19 000 lielo katalogu. Re-zultātā lasītājs ar planšetdatora (iPad) palīdzību varēs ātri un viegli sameklēt publikācijas pēc autora, nosaukuma, redaktora, izdevēja, publicēšanas gada, tēmas vai pēc kāda cita atslēgvārda. Digitalizētais katalogs būs arī pieej-ams Latvijas Nacionālajai Bibliotēkai, kā arī citām ieinteresētām bibliotēkām.

Projekts ir sadalīts trijos posmos. Pirmajā posmā jāiegādājas tehnika un jāizstrādā datorprogramma bibliotēkas vajadzībām. Otrajā posmā jānofoto-grafē ap 19 000 kartiņas un jāieraksta gan inventāra, gan DDK numurus. Tā kā kataloga kartiņas ir gan ar roku rakstītas, gan svītrotas, gan ar dažādas kvalitātes rakstāmmašīnām rakstītas, tika konstatēts, ka nevarēs izmantot teksta atpazīšanas datorprogrammu (OCR), un tāpēc izveidojās trešais posms, kur pārējos publikācijas datus (autors, nosaukums, lpp., izdevējs, re-daktors utt.) arī būs jāieraksta jaunajā kataloga datubāzē.

Tehnikas risinājumam izvēlējās iPad planšetdatoru, jo ar šo pašu ierīci ir iespējams gan ierakstīt datus, gan nofotografēt visu kartiņu katalogu, gan arī izmantot kā turpmāko un ērto publikācijas meklēšanas rīku. No de-cembra līdz februāra vidum – vairākas nedēļas pēc kārtas nofotografēja visu 19 000 lielo katalogu.

Tagad esam nonākuši pie trešā posma un aicinām talkā ikvienu, kam rūp MLB Bibliotēkas nākotne. Ja jums mājās ir dators (jums pat nav jāatro-das Melburnā), tad lūdzu piesakieties pie Vitas Saltupas (tālr.: 03 9836 4440, e-pasts: avsaltups@hotmail.com). Mērķis ir šo digitalizācijas projektu laist klajā reizē ar jaunās Latvijas Na-cionālās Bibliotēkas atklāšanu šī gada augusta beigās.

Vairāk informāciju par šo projek-tu varat iegūt no: http://deksoft.com/downloads/MLB-Biblioteka.pdf

Arnis GrossLaikrakstam „Latvietis“

MLB Bibliotēka un iPadAicinājums nākt talkā

2014. gada sūtījumi uz LatvijuKopā 52 kastes no Melburnas

Kārlis Brēmanis šķiro grāmatas.

FOTO

Arn

is V

ējiņ

š

Ilze Nāgela, Kārlis Brēmanis un Arnis Vē-jinš pie sapakotām kastēm.

FOTO

Arn

is V

ējiņ

š

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu!Abonements $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com

Ceturtdien, 2014. gada 20. martā Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp.

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiAdelaidēSestdien, 22. martā, plkst. 11.00 LAI-MAS Pavārmākas kursi ALB namā. Paulīna Vovere rādīs savu siļķu ka-žokā recepti. Ieeja pret ziedojumiem,

sākot no $4. Pieteikties LAIMAS bi-rojā līdz 14. martam.Sestdien,  22.  martā, plkst. 12.00 – 15.00 lietuviešu profesionāls šefpavārs gatavos pusdienas DV namā. Maksa $20. Pieteikšanās OBLIGĀTA līdz,

vēlākais, 19. martam, zvanot Andrim Jaudzemam 8373 1771 vai 0412 601 306, un izsakot savu izvēli un ieraša-nās laiku. Dzērieni DV bārā par ļoti

Turpinājums 16. lpp.

DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi20. martsMade, Irbe1919. izdots rīkojums par aizsargu pul-ciņu dibināšanu pagastos.1939. Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops uzstādīja ultimātu Lie-tuvas ārlietu ministram par Klaipēdas (Mēmeles) atdošanu Vācijai.

21. martsDzelme, Una, Unigunde, Benedikts, Benedikta1304. Lundas arhibīskapa šķīrējtiesa panāk, ka starp ordeni un Rīgas pilsē-tu noslēdz īslaicīgu pamieru.1864. aktieris, režisors, tulkotājs Ro-berts Jansons.1919. latviešu futbolists un basketbo-lists Aleksandrs Vanags.1919. no lieliniekiem atbrīvota Jelgava.1944. gleznotājs, pedagogs Osvalds Zvejsalnieks.

22. martsTamāra, Gabriela, Gabriels, DziedraStarptautiskā ūdens diena 1926. žurnālists Zigurds Mežavilks.1931. rakstnieks, dzejnieks, literatūras zinātnieks Valters Nollendorfs.1939. Vācijas karaspēks iegāja Klaipē-dā (Mēmelē) Lietuvā.1943. sabiedrisks darbinieks Austrā-

lijā, SLT aktieris un režisors Jānis Grauds.1949. sabiedrisks darbinieks Austrāli-jā, muzikants Andris Kariks.

23. martsMirdza, Žanete, Žanna1884. kordiriģents Teodors Reiters.1899. rakstniece Aīda Niedra.1924. mediķe, LZA goda locekle Aina Muceniece.1939. Hitlers ar vācu karakuģi triumfā ieiet Mēmelē (Klaipēdā) un dod runu no pilsētas teātra balkona.1959. latviešu politiķis Jānis Urbano-vičs.

24. martsKazimirs, IzidorsPasaules meteoroloģijas diena1524. Rīgas rāte nodibina Trūkumcie-tēju palīdzības kasi – kopkasi.1899. garīdznieks, publicists, drama-turgs Broņislavs Valpitrs.1919. aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs Alfrēds Jaunušans.1924. Latvijā dibināts Triju Zvaigžņu ordenis.1959. latviešu uzņēmējs Kārlis Miķel-sons.2004. darbu sāk viens no Latvijas populārākajiem interneta portāliem

Draugiem.lv

25. martsMāra, Mārīte, MaritaKomunistiskā genocīda upuru piemi-ņas diena1899. rakstnieks Joņs Opincāns.1919. mežierīcības speciālists Mārtiņš Balodis. Īpaši specializējies bebru dzī-ves pētīšanā.1949. no Rīgas uz Omskas un Tomskas apgabaliem Sibīrijā deportē 42 178 Latvijas iedzīvotājus. No Latvijas uz Sibīriju 33 ešelonos tiek izvestas 13 624 ģimenes. No Latvijas, Lietu-va un Igaunijas tika izvesti vairāk kā 92 000 cilvēku.1954. PSRS atzina Austrumvācijas su-verenitāti, atstājot padomju bruņotos spēkus valstī.1974. teātra zinātniece Ieva Zole.

26. martsEiženija, Ženija1819. Ķeizars Aleksandrs I apstiprina likumu par Vidzemes zemnieku brīv-laišanu.1906. ALT aktieris Jānis Birkmanis.1924. datorzinātnieks, īstenais LZA loceklis Eduards Jakubaitis.1939. mākslas zinātniece Ruta Čaupo-va.  ■

Kamēr mājasmātes gatavoja va-kariņas, Zemes Māte uz lielā ekrāna parādīja ciemiņiem filmiņas par Va-nadžu aktivitātēm Latvijā. Vakariņās labi garšoja desiņas ar kāpostiem un

torte ar ķiršu mērci un putu krēju-mu. Lai ciemiņi tūlīt pēc vakariņām neskrietu mājā, bija gādāts arī par uzjautrinošu programmu – jokiem un dziesmām. Gunta pastāstīja dažas anekdotes par Vanadžu dzīvi Adelai-dē, un Vanadžu dziesmu ansamblis Ineses Laines vadībā nodziedāja di-

vas tautas dziesmas. Bija iespēja arī publikai izvingrināt savas dziedamās balsis.

Un tā, pirmā DVAV sapulces diena tuvojās beigām. Labs tas darbiņš, kas padarīts.

Visu labu,Gunta

Vanagi salido AdelaidēTurpinājums no 2. lpp.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiks izmantots Vēlētāju reģistrs, tādējādi pasēs nekādas atzīmes par piedalīša-nos netiek veiktas. Iecirkņa komisija pasta balsošanai, saņemot pieteikumus balsošanai pa pastu, vēlētāju datus ie-vada Vēlētāju reģistrā un konstatē, vai persona ir tiesīga piedalīties vēlēšanās. Turpmāko saraksti ar vēlētāju un vēlē-

šanu materiālu pārsūtīšanu veic  ie-cirkņa komisija balsošanai pa pastu Rīgā.

Vairāk informācijas: www.cvk.lv

Kur sūtīt pieteikumus līdz 2014. gada 12. aprīlim?Adelaidē: Consulate of Latvia, 648 South Road, Glandore, SA 5037. Tālr.: (08) 82931330 E-pasts: baltic@westnet.com.auMelburnā: Consulate of Lat-

via, PO Box 23, Kew, VIC. 3101. Tālr.: (03) 94996920E-pasts: latcon@ozemail.com.auPertā: Consulate of Latvia, 221 RAAFA Estate Meadow Springs, WA 6210.Tālr.:(08) 9582 5221 E-pasts: janis@msvillage.com.auBrisbanē: Consulate of Latvia, 29 Mozart Place Mount Ommaney, QLD 4074 Tālr.: (07) 3715 8008 E-pasts: intrade@netspace.net.au

Eiropas Parlamenta vēlēšanas Turpinājums no 3. lpp.

16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2014. gada 20. martā

Eiro kurssEiropas Centrālās bankas atsauces kurss 18. martā.€1 = 1,52550 AUD€1 = 0,83830 GBP

€1 = 1,61380 NZD€1 = 1,39020 USD

mērenām cenām.Sestdien, 22. martā, plkst. 14.00 Mig-rācijas muzejā atklās izstādi Paaudze pēc sākotnējiem lat