Klimata p ārmaiņasKlimata p ārmaiņas

1

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2015. - 2016. gada perioda programmas "Nacion ālā klimata politika" neliela apjoma grantu

shēmas projekta „Klimata izgl ītība visiem”

1. Ievada vietā: vai cilvēks spēj ietekmēt dabu?

2. Zemes klimats un to veidojošie faktori

3. Klimata mainība un klimata pārmaiņas

2

3. Klimata mainība un klimata pārmaiņas

4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs

5. Globālā sasilšana un tās sekas

6. Klimatisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem

7. Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību

8. Klimats un enerģētika

9. Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību

un lauksaimniecību

10. Klimata pārmaiņas un ekonomika

11. Klimata politika

12. Ilgtspējīgas attīstības pamati

13. Adaptācija (piemērošanās) klimata pārmaiņām

14. Klimata pārmaiņas, dzīvesveids un patēriņš,

oglekļa dioksīda zemu emisiju sabiedrība

15. Ilgtspējīgas attīstības īstenošana

16. Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā

Klimats unilgtsp ējīga att īst ībaRedaktori:Māris Kļaviņš un Jānis Zaļoksnis

Globālā sasilšana un mīti par klimata p ārmaiņām

KLIMATA M ĪTS ZINĀTNES VIEDOKLIS

"Klimats ir mainījies arī agrāk"Klimatu laika gaitā var ietekmēt dažādi faktori, tomēr pašlaik dominējošo ietekmi rada cilvēce.

"Tā ir Saule"Klimata pārmaiņu pēdējo 35 gadu laikā Saule un klimats ir darbojušies pretējos virzienos.

"Tas nav slikti"Globālo klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz lauksaimniecību, veselību un vidi ievērojami pārsniedz kopējo pozitīvo guvumu.

"Nav vienota viedokļa par klimata 97 % klimata ekspertu uzskata, ka cilvēces darbība ir izraisījusi pašreizējās

"Nav vienota viedokļa par klimata pārmaiņām"

97 % klimata ekspertu uzskata, ka cilvēces darbība ir izraisījusi pašreizējās klimata pārmaiņas. Iepriekšējā desmitgade (2000.-2009.) bija karstākā no agrāk reģistrētajām.

"Temperatūras mērījumi nav droši"

Globālās sasilšanas tendences ir vienādas gan pilsētās, gan lauku vidē un tiek mērītas ar moderniem termometriem arī no kosmosa.

"Uz klimata modeļiem nevar paļauties"

Globālie modeļi pilnībā ļauj reproducēt gaisa, okeāna un augsnes temperatūras līdz pat 1900. gadam.

"Pasiltināšanās nav notikusi kopš 1998. gada"

Globālie temperatūras mērījumi parāda, ka 2010. gads bija karstākais jebkad reģistrētais.

"Dzīvnieki un augi var adaptēties "Globālā sasilšana var izraisīt to sugu masveida bojāeju, kas nespēs adaptēties īsā laika posmā.

"Ledus daudzums Antarktikā palielinās"

Antarktikas satelītu novērojumi liecina, ka ledus masa zūd paātrinoši.

Klimats un t ā main ībaKlimats un t ā main ība

Klimats ir mums apk ārt norisošo laika apst ākļu, meteorolo ģisko par ādību un notikumu apkopojums ilg ā laika posm ā, kas var apvienot gan p āris gadus,

gadu desmitus, un pat gadu t ūkstošus.Klimatu raksturo vidējotas un ilglaicīgas atmosfēras fizikālo rādītāju vērtības, kas raksturīgas

Zemei kopumā (globālais klimats) vai noteiktai teritorijai (valstij vai reģionam). Konkrētās teritorijas klimats ir daudz pastāvīgāks nekā laika apstākļi un klimatu nosaka Saules

starojuma daudzums un sadalījums gada laikā, atmosfēras cirkulācijas raksturs, zemes virsmas raksturs.

Zemes klimats ir ļoti sarež ģīta sist ēma un galvenais to veidojošais faktors ir enerģijas pl ūsmas, kuras Zeme sa ņem no Saules.

Klimats veidojas no Saules nākošajai enerģijai izkliedējoties un mijiedarbojoties ar Zemi, līdz ar

4

Klimats veidojas no Saules nākošajai enerģijai izkliedējoties un mijiedarbojoties ar Zemi, līdz ar to klimata sistēmu var definēt kā sastāvošu no atmosfēras, hidrosfēras, kriosfēras (Zemes ledāju un sniega segas, un mūžīgā sasaluma), litosfēras un biosfēras.

Atmosf ēra ir klimata sist ēmas visnestabil ākā un strauj āk main īgā daļa, kuru veido g āzes, ūdens tvaiki, k ā arī putek ļi un aerosoli.

Klimata main ība notiek l ēni un pak āpeniski , taču iespējams, ka kādu negaidītu procesu rezultātā (vulkāna izvirdumi, meteorītu krišana) klimata izmaiņas var norisināties strauji un

neparedzami. Pētot ilgtermiņā veiktus laika apstākļu novērojumus ir iespējams konstatēt klimata pārmaiņas,

tādas kā „mazais ledus laikmets”, kas pastāvēja Ziemeļeiropā starp 15. un 18. gs.

ANO Visp ārējā konvencija par klimata p ārmaiņām

ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (The United Nations Framework Convention on Climate Change – UN FCCC) ir starptautisks daudzpusējs vides līgums, kas tika pieņemta ANO konferencē par vidi un attīstību (Riodežaneiro, 1992.).

Konvencija mērķis ir stabiliz ēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos pasaules klimata sistēmā.

Pati konvencija neizvirza nekādus obligātus ierobežojumus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju atsevišķām valstīm un nesatur īstenošanas mehānismus. Juridiski saistošā daļa ir Kioto protokols (1997.) , kas izriet no

5

mehānismus. Juridiski saistošā daļa ir Kioto protokols (1997.) , kas izriet no Konvencijas.

ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām ir parakstījušas un ratificējušas194 valstis.

Viens no pirmajiem uzdevumiem bija izveidot valstu siltumnīcefekta gāzu uzskaiti -emisijas un piesaiste, kas tika izmantota, lai noteiktu1990. gadam atbilstošu bāzes l īmeni , kā arī noteiktu dalībvalstu nepieciešamību samazināt SEG emisijas noteiktā apjomā.

Konvencijas Sekretariāts atrodas Bonna, Vācijā.

No 2006. līdz 2010. gadam par Sekretariāta vadītājs bija Yvo de Boer no Nīderlandes.

ANO Visp ārējā konvencija par klimata p ārmaiņām

6

No 2006. līdz 2010. gadam par Sekretariāta vadītājs bija Yvo de Boer no Nīderlandes.

2010. gadā viņu nomainīja Christiana Figueres no Kostarikas.

Sekretariāta mērķis ir sanāksmēs panākt vienprātību par problēmas stratēģisko risinājumu.

Konvencijas dalībvalstis katru gadu kopš 1995. gada organizē konferencēs (Conference of Parties - COP), lai novērtētu panākto progresu, klimata pārmaiņu jomā.

Kioto protokols ietver trīs mehānismus:- kopīgi īstenojamie projekti,

- starptautisko emisiju tirdzniecība,

- tīras attīstības mehānisms.

ANO Visp ārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretari āts

Bonna, V ācija

7

Klimata p ārmaiņu starpvald ību Padome (The Intergovernmental Panel on Climate Change - IPCC) ir galven ā starptautisk ā

organiz ācija, kas izveidota klimata p ārmaiņu seku mazin āšanai. To izveidoja ANO Vides Programma un Pasaules

meteorolo ģisk ā organiz ācija 1988. gad ā.Tās galvenais uzdevums ir veidot skaidru zin ātnisku pasaules uzskatu par klimata izmai ņām un to potenci ālo ietekmi uz vidi

un soci āli-ekonomiskaj ām sist ēmām. Pašlaik Padom ē piedal ās 195 ANO dal ībvalstis.

Pasaules meteorolo ģisk ā organiz ācija Žen ēvā, kur ir izvietojies ar ī IPPC Sekretari āts

Oslo, 2007. gada 10. decembris

Klimata pārmaiņu starpvaldību Padome un Als Gors (Albert Arnold (Al) Gore Jr.) tika apbalvoti ar Nobeļa prēmiju par zināšanu izplatīšanu saistībā ar klimata pārmaiņām

8

9

Connie Hedegaard, ANO Klimata kongresa galvenā

organizatore

(2009. gada decembris, Kopenhāgena).

Tagad ES Klimata komisāre.

Indijas premjers Manmohan Singh (zils turb āns) un Indijas Vides un mežu ministrs Jaraim Ramesh (aiz premjera) daudzpus ējā sanāksm ē ar ASV prezidentu Baraku Obamu, Ķīnas premjeru Wen

Jiabao, Braz īlijas prezidentu Lula da Silva un D ĀR prezidentu Jacob Zuma ANO Klimata kongres ā.

Information

Date: 29 Nov.–10 Dec. 2010

Location: Cancún, Mexico

10

Location: Cancún, Mexico

Participants: UNFCCC member countries

Ieguvumi:Vienošanās par “Zaļo Klimata fondu” ("Green Climate Fund“).

Vienošanās par “Klimata Tehnoloģiju centru” ("Climate Technology Center“). Turpināsies darbs, lai sagatavotu Otro Kioto protokola periodu.

Dalībvalstu centieni nepieļaut, lai globālā gada vidējā temperatuūra nepaaugstinātos vairāk kā par 2°C, sal īdzinot ar pirmsindustriālo periodu.

Virzīšanās uz “zema oglekļa izmantošanas sabiedrības” (low carbon society) modeli.Aicinājums attīstītām valstīm samazināt savas siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas, bet attīstošām valstīm plānot to

emisiju samazināšanu.Vāji attīstītām valstīm paredzēt 100 miljardus ASV dolāru gadā, lai veicinātu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju

samazināšanu un adaptāciju.

Norises laiks:2012. gada 26. novembris -

2012. gada 8. decembris

Norises vieta: Doha, Katara

Dalībnieku skaits: 17 000

Kioto protokola darb ības laiks tiek pagarin āts l īdz 2020. gadam .

Diemžēl tas attiecas tikai uz 15 % no pasaules oglek ļa dioks īda emisij ām, jo dokumenta apstiprin āšanā neiesaist ījās Kanāda, Japāna, Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Jaunz ēlande un ASV.

Kioto protokols nek ādi neattiecas uz emisiju samazin ājumu jaunatt īst ības valst īs (Ķīna - pasaul ē liel ākais CO 2emitētājs; Indija; Braz īlija).

Konferenc ē tika g ūti nelieli pan ākumi par finans ējumu “Za ļajam klimata fondam”.

11

10 million Facebook likes

for continuation of the

Kyoto protocol

Nacion ālais stadions Varšav ā, kur notika galvenie konferences pas ākumi

12

Piedalījās vairāk nekā 10 000 dalībnieki no 189 valstīm , tai skaitā134 atbildīgie ministri .Četras valstis, kas ir vienas no visvairāk apdraudētajām klimata pārmaiņu dēļ, pārstāvēja tās prezidents vai

premjerministrs : Tuvalu , Nauru , Etiopija un Tanzānija . Pastāv ļoti liels risks arī Maldivu salām un dažām citām valstīm.

13

1. Vai klimata vienošan ās Par īzē raid īs sign ālu, ka fosil ā kurin āmā laiks ir beidzies ?

2. Vai klimata vienošan ās Par īzē paredz ēs, ka vis ām valst īm nekavējoties j āuzsāk Nacion ālas klimata politikas īstenošana ?

3. Vai klimats vienošan ās Par īzē nodrošin ās glob ālo solidarit āti un piepras īs, lai pies ārņotāji atl īdzinātu nodar ītos zaud ējumus ?

Parīzes līgums ir vienošanās ANO ietvaros par Vispārējās klimata pārmaiņu konvencijasīstenošanu. Līgums reglamentē siltumnīcefekta gāzu

Parīzes l īgums12.12.2015.

14

emisiju ietekmes mazināšanu, pielāgošanos un finansējumu no 2020. gada.Konferences vadītājs Laurents Fabiuss, Francijasārlietu ministrs, teica “Tas ir vērienīgs un līdzsvarots dokuments, kas rada vēsturisku

pagriezienu, lai samazinātu globālās sasilšanu sekas”.Ieguldījumu, kas katrai atsevišķai valstij, būs jāveic, lai sasniegtu pasaules mērķi noteiks pašas valstis individuāli .Valstīm apņēmīgi jāveic nepieciešamie pasākumi, un par rezultātiem jāziņo pēc pieciem gadiem. Nākošajiem nacionālajiem mērķiem vajadzēs

būt apjomīgākiem, atbilstoši progresa principam. Konkrēto pasākumu veikšana, saistībā ar starptautiskām tiesībām, ir atkarīga tikai no katras tautas.Netiek ieviests piespiedu mehānisms nacionālo klimata politiku mērķu izvirzīšanai unīstenošanai līdz noteiktam termiņam. Būs tikai “ name andschame” sistēma.

Parīzes līgumaīstenošanasizvērt ēšana notiks ik pēc 5 gadiem, sākot ar 2023.gadu, bet rezultātus izmantos nākošo mērķu izvirzīšanai.Parīzes līgums tiksatvērts parakstīšanai 2016. gada aprīlī visām 197 ANO dalībvalstīm, kā arī Kuka salām, Niue , Palestīnai un Eiropas

Savienībai. Tasstāsies spēkā tikai tad, ja 55 valstis , kas rada vismaz 55 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām ratific ēs, akceptēs,apstiprinās vai pievienoties līgumam.

Dalībvalstis ir aicinātas “pēc iespējas ātrāk” samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un darīt visu iespējamo, lai globālā gada temperatūranepaaugstinātos vairāk par 2 oC, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, kā arī brīvprātīgi nodrošināt 100 miljardus ASV dolāru ik gadu kāatbalstu jaunattīstības valstīm. 2016. gada martā ASV prezidenta Obamas administrācija iemaksāja 0,5 miljardu dotāciju “Zaļajā klimata fondā” kāpirmo riecienu no 3 miljardu dolāru apņemšanos Parīzes klimata sarunās.

Niue ir sala Klusajā okeānā, 2400 km uz ZA no Jaunzēlandes ar ~ 2000 iedzīvotājiem. Pašlaik salai ir pašvaldības tiesības Jaunzēlandes (AK) sastāvā. Kuka salām (~ 15 000 iedzīvotāji) ir l īdzīgs statuss.

Kioto m ērķu izpildeKioto m ērķu izpilde

15

SEG emisijas Eiropas SavienībāSEG emisijas Eiropas Savienībā

Kioto protokola m ērķis ir samazin āt glob ālās Kioto protokola m ērķis ir samazin āt glob ālās siltumn īcefekta g āzu emisijassiltumn īcefekta g āzu emisijas

16

SEG emisiju sadal ījums pa tautsaimniec ības nozar ēmSEG emisiju sadal ījums pa tautsaimniec ības nozar ēm

KanādāKanādāLatvij āLatvij ā

17Linda Leja, 2005

SEG emisijas uz vienu iedz īvot ājuSEG emisijas uz vienu iedz īvot āju

18

Indikators Novērotās izmaiņasKoncentrācijas indikatori

CO2 koncentrācija atmosfērā No 1000. līdz 1750.gadam CO2 koncentrācija atmosfērā ir 280 m.d., 2000. gadā - 368 m.d. (31±4 % pieaugums )

CO2 saistīšanas spēja Zemes biosfērā No 1800. – 2000. gadam piesaistītā oglekļa dioksīda daudzums ir aptuveni 30 GtC; 1990 -ajos gados tas samazinājies par 14±7GtC

CH4 koncentrācija atmosfērā No 1000. līdz 1750. gadam - 700 mlrd.d., 2000. gadā - 1750 mlrd.d (151±25 % pieaugums )

N2O koncentrācija atmosfērā No 1000. līdz 1750. gadam - 270 mlrd.d., 2000 gadā – 316 mlrd.d. (17±5 % pieaugums )

Citas siltumnīcefekta gāzes Vispārējs pieaugums pēdējos piecdesmit gados

Laika apstākļu indikatori

Zemes virsmas temperatūra Divdesmitā gadsimta laikā pieaugusi par 0,6±0,2 % 0C pie tam vairāk sauszemē kā okeānā

19

Temperatūra Ziemeļu puslodē Salīdzinot ar citiem laika posmiem pēdējos 1000 gados, temperatūra divdesmitajā gadsimtā pieaugusi visvairāk

Diennakts temperatūras amplitūda 1950. -2000. gadam sauszemes teritorijā samazinājies. Temperatūras minimums naktī pieaudzis divas reizes salīdzinājumā ar dienas maksimālo temperatūru.

Karstās dienas/ karstuma indekss Pieaudzis

Aukstums/sals (dienas ar temperatūru zem 0 oC ) Samazinājies sauszemē divdesmitajā gadsimtā

Nokrišņi (kontinentāli) Divdesmitajā gadsimtā Ziemeļu puslodē pieauguši par 5-10%, tomēr dažos reģionos -Āfrikas rietumos un ziemeļos, Vidusjūras reģionos samazinājušies

Dabas kataklizmas ar palielinātu nokrišņu daudzumu

Pieaug vidējos un augstākajos ziemeļu platuma grādos

Sausuma periodu biežums un intensitāte Sausuma pieaugums vasaras mēnešos saistīts ar sausuma perioda biežuma palielināšanos dažos apgabalos. Dažos reģionos - teritorij ās Āfrik ā, Āzijā sausuma periodu intensitātes un biežuma pieaugums novērots pēdējā dekādē

Indikators Novērotās izmaiņas

Bioloģiskie un fizikālie indikatori

Jūras līmenis Divdesmitajā gadsimtā pieaudzis vidēji par 1-2 mm gadā

Ledus segas pastāvēšanas perioda ilgums upēs un ezeros

Divdesmitajā gadsimtā samazinājies aptuveni par 2 nedēļām vidējos un augstākajos platuma grādos Ziemeļu puslodē

Ledus segas biezums un platība Ziemeļu ledus okeānā

Vasaras beigās un agros rudeņos pēdējā dekādē ledus segas biezums sarucis par 40 %. Kopš 1950.gada pavasara un vasaras par 10-15 % samazinājusies ar ledu klātā teritorija

Ledāji Plaši izplatīta ledāju atkāpšanās divdesmitajā gadsimtā

Sniega sega No 1960-ajiem gadiem, kad novērojumiem sāka izmantot satelītus, samazinājusies par 10 %.

20

Mūžīgais sasalums Sācis atkust un sarukt polārajos, subpolārajos un kalnu reģionos

Veģetācijas sezona Pēdējo 40 gadu laikā pagarinājusies par 1-4 dienām dekādē Ziemeļu puslodē, it īpaši augstākajos platuma grādos.

Augu un dzīvnieku izplatība Augu, kukaiņu, putnu un zivju izplatības areāls paplašinājies uz ziemeļiem un augstkalnu rajoniem

Ziedēšanas, vairošanās un migrācijas sezona Ātrāka augu ziedēšana un putnu atceļošana, ātrāka vairošanās sezona, kā arī kukaiņu strauja savairošanās Ziemeļu puslodē

Koraļļu rifu izbalošana Palielinās, īpaši El Niñoefekta ietekmē

Ekonomiskie indikatori

Ar klimatu saistītie ekonomiskie zaudējumi Pēdējos četrdesmit gados pieaudzis klimata pārmaiņu un ekstremālu klimatisko parādību radīto zaudējumu apjoms un nozīme.

Globālās klimata sist ēmas galvenie elementi un to Globālās klimata sist ēmas galvenie elementi un to main ību ietekm ējošie procesimain ību ietekm ējošie procesi

21

Zemes klimatsZemes klimats

Zemes klimats ir sarežģīta sistēma, ko galvenokārt veido enerģijas plūsma, kuru Zemes virsma saņem no Saules.

Enerģijas daudzums, kas sasniedz Zemi, ir 342 W/m2. Aptuveni treš ā daļa no Saules pl ūstoš ā starojuma ener ģijas tiek atstarota atpaka ļ

kosmiskaj ā telpā gan no mākoņu segas un Zemes virsmas, gan arī atmosfērā esošo putekļu un aerosolu ietekmē.

Zemes klimata veidošan ā liela noz īme ir dabiski past āvošam siltumn īcefektam. Oglek ļa dioks īds absorb ē (tāpat kā ūdens molekulas, ozons, met āns un citas vielas) un atstaro

infrasarkano starojumu, kuru emit ē Zemes virsma.Temperatūru uz Zemes nosaka līdzsvars starp ienākošo Saules starojuma enerģiju un no Zemes

virsmas atstaroto enerģiju.

22

virsmas atstaroto enerģiju. Saules enerģijas daļu, kas tiek atstarota, sauc par albedo . Vispirms no Zemes virsmas tiek

atstarots infrasarkanais starojums (starojums ar lielu viļņa garumu), un šo procesu var aprakstīt ar Stefana-Bolcmaņa likumu:

J = ε σ T2

ε – konstante, kas apraksta atstarošanas intensitāti no Zemes virsmas (vidēji 0,97 ūdens virsmai);

σ – absolūti melna ķermeņa starojuma konstante 5,7 × 10-12 W/cm2K4;T – absolūtā temperatūra.

Zemes ener ģijas bilanceZemes ener ģijas bilance

23

24

Zemes ener ģijas bilanceZemes ener ģijas bilancePēc Stefana-Bolcmaņa formulas aprēķinātā Zemes temperatūra ir

ievērojami zemāka nekā faktiskā temperatūra. Tātad uz Zemes esoš ā temperat ūra, kas nodrošina dz īvības pastāvēšanu, liel ā mērā ir atkar īga no siltumn īcefekta .

Dažādas siltumnīcefektu veidojošās vielas var atšķirīgi ietekmēt Zemes klimatu, ņemot vēra gan šo vielu spēju atstarot atpakaļ infrasarkano starojumu, gan arī to koncentrāciju atmosfērā.

Ja Zemes atmosf ēru veidotu tikai sl āpeklis un sk ābeklis, Zemes vid ējā temperat ūra būtu tikai 6 °C , jo šīs gāzes nespēj aktīvi iekļauties Zemes siltuma plūsmā (faktiski Zemes vidējā temperatūra ir aptuveni 15 °C).

Ogļskābā gāze (CO2), metāns (CH4), ka arī ūdens tvaiki, nonākot

25

Ogļskābā gāze (CO2), metāns (CH4), ka arī ūdens tvaiki, nonākot atmosfērā, var darboties līdzīgi kā siltumnīcas stikls, - tas ir caurlaid īgs ien ākošajam starojumam, bet aiztur no Zemes virsmas atstaroto infrasarkano (siltuma) starojumu .

Ņemot vērā šādu iedarbības efektu, šīs gāzes sauc par siltumnīcefekta gāzēm. Jo augstāka to koncentrācija atmosfērā, jo vairāk infrasarkanā starojuma (siltuma) tiek aizturēts Zemes atmosfērā un vairāk pieaug Zemes temperatūra.

Hipot ēzi par siltumn īcefektu veidojošo g āzu un galvenok ārt par CO2 noz īmi Zemes klimata izmai ņās izvirz īja zviedru ķīmiķis Svante Areniuss jau 1896. gad ā.

Mūsdienās pilnībā apstiprinājušies viņa aprēķini, ka CO2koncentrācijas dubultošanās var izraisīt Zemes vidējās temperatūras pieaugumu par 5–6 °C .

Svante August Arrhenius(1859–1927)

Siltumn īcefektsSiltumn īcefektsKlimats ir atkarīgs no Saules aktivit ātes . Saules aktivitāte ir lielā mērā mainīga, bet tā nav atkarīga no cilvēka darbības.

Vienkāršākais Saules aktivitātes mainību raksturojošo procesu kopums ir “Saules plankumi”. To veidošanos uz Saules raksturo 11 gadu atkārtošanās cikls. Saules plankumu veidošanās laikā ievērojami mainās enerģijas daudzums, ko saņem atmosfēra un Zemes virsma.

Saules aktivit ātes izmai ņas var ietekm ēt glob ālo temperat ūru no 0,33 °C l īdz 0,45 °C. Tas ir temperatūras mainības intervāls, kas salīdzināms ar novēroto temperatūras pieauguma vērtību pēdējo 100 gadu laikā (0,4 °C). Taj ā pašā laikā enerģija, ko saņem Zemes virsma, protams, var mainīties arī ilgākā laika posmā.

26

Siltumn īcefektsSiltumn īcefekts

27

Serbu klimatologs Milutins Milankovi čs ir izvirzījis hipotēzi, mēģinot izskaidrot klimata mainību desmitu gadu tūkstošu laikā (ledus laikmetu veidošanās, klimata optimuma periodi). Pēc šīs hipotēzes, klimata izmai ņas saist ītas ar Zemes ass novietojuma main ību attiec ībā pret Sauli.

Zemes kustību ap Sauli raksturo periodiskas orbītas izmaiņas un Zemes rotācijas ass izmaiņas, bet ir pierādītas arī būtiskas pašas Saules aktivitātes izmaiņas, kas rada atšķirības enerģijas daudzuma, ko saņem Zemes virsma.

Saules aktivitātei ir raksturīgs izmainu biežums (frekvence) – 11, 36 un 180 gadi , un līdz ar to arī Zemes klimats ir pakļauts ievērojamai dabiskai mainībai.

Liel ākie siltumn īcefekta g āzu emit ētāji pasaul ē Liel ākie siltumn īcefekta g āzu emit ētāji pasaul ē Pirmais cipars – valsts vai reģiona emisiju proporcionālā daļa.

Otrais cipars - valsts vai reģiona emisijas uz iedzīvotāju skaitu (SEG tonnas uz vienu iedzīvotāju).

Ķīna – 17 %; 5,8ASV – 16 %; 24,1ES – 11 %; 10,6Indonēzija – 6 %; 12,9 Indija – 5 %; 2,1Krievija – 5 %; 14,9Brazīlija – 4 %; 10,0

28

Brazīlija – 4 %; 10,0Japāna – 3 %; 10,6Kanāda – 2 %; 23,2Meksika – 2 %; 6,4

FossilFossil--Fuel Carbon Dioxide Emissions Fuel Carbon Dioxide Emissions Annex I (red) countries Annex I (red) countries vsvs NonNon--Annex I countries (blue)Annex I countries (blue)

29

TamboraTamboravulk ānsvulk āns, ,

IndonIndon ēzijaēzija

30

Vulkāna izvirdums ar sprādzienu un milzīgu pelnu daudzuma izvadīšanu atmosfērā

notika 1815. gadā. Sarkanā zona parāda pelnu slāņa biezumu.

31

Reizē ar labības cenām pasliktinājās kriminālā situācija un alkatība.

Šeit - nolinčots «graudu augļotājs".

“N āve ceļmalā” - simboliska glezna, kas atspoguļo drausmīgo realitāti daudzviet Eiropā laikā, kad Tamboras plīvurs bloķēja Saules starus.

Siltumn īcefekts un oke ānsSiltumn īcefekts un oke ānsPasaules oke āna ūdeņu plūsmu main ība var ievērojami ietekmēt Zemes klimatu. To,

iespējams, var saistīt arī ar ledus laikmetu iestāšanos.Okeānu ūdeņos izšķīdušo sāļu koncentrācija un līdz ar to arī ūdeņu blīvums uzskatams par

vienu no galvenajiem faktoriem, kas nosaka okeānu ūdeņu cirkulācijas raksturu, veidojot “oke ānu konveijeru”.

Okeānu ūdeņu globālo plūsmu raksturu nosaka mazāka blīvuma augšējās ūdens plūsmas un dziļākās ūdens plūsmas.

Augš ējās ūdens pl ūsmas veidojošie ūdeņi ir silt āki , bet ar ievērojami zemāku sāļu koncentrāciju, ko nosaka atmosfēras nokrišņu izkrišana un virszemes notece.

Augšējo ūdens plūsmu sāļums ir ievērojami augstāks, bet, dzīvajai organiskajai vielai nogrimstot, ūdeņi bagātinās ar biogēnajiem elementiem.

32

nogrimstot, ūdeņi bagātinās ar biogēnajiem elementiem.

Jūru un oke ānu ūdeņu plūsmu raksturs:

sarkans – siltas augš ējās ūdens plūsmas ;

zils – dzi ļākās ūdens pl ūsmas; zaļš – oke ānu reģioni, kur

ir paaugstin āts ūdens s āļums ; gaiši zils – oke ānu reģioni, kur ir

pazemin āts ūdens s āļums ; dzelteni apl īši dzelteni apl īši –– reģioni, kur reģioni, kur

notiek ūdens straumju nomai ņa.notiek ūdens straumju nomai ņa.

Golfa straumeGolfa straume

33

Okeānu ūdeņu plūsmas raksturo izteikts to aprites cikls (1400–1600 gadi), un to raksturs būtiski ietekmē klimatu.

Vēl ir noz īmīgi, ka zem ūdens pl ūsmas veidojošais ūdens ir pies ātin āts ar CO 2un ūdeņu plūsmu main ība var iev ērojami ietekm ēt š īs gāzes koncentr āciju

atmosf ērā.

OKEĀNA SASILŠANA

Ar augstu ticamību var apgalvot, ka 90 % no okeāna uzsilšanas nodrošināja globālās sasilšanas enerģijas uzkrāšanās laika posmā no 1971. līdz 2010. gadam (IPCC AR5 WG1 (2013)).

34

Mūžīgais sasalums - sauszemes daļa, kura vairāku gadu laikā neizkūst un tajā saglabājas ledus. Augsnes temperatūra daudzu gadu laikā nepaceļas virs 0°C.

Mūžīgā sasaluma joslā gruntsūdeņi ir ledus veidā, bet paša sasaluma dziļums var sasniegt 1000 metrus. Mūžīgā sasaluma josla uz Zemes aizņem 35 miljonus km2.

Tā atrodas galvenokārt Aļaskā, Kanādā, Krievijā, Eiropas ziemeļos un Ziemeļu ledus okeāna salās.Mūžīgā sasaluma josla aizņem vismaz 1/4 no visas sauszemes platības.

Latvijā šīs zonas nav, bet, piemēram, Krievijā tā aizņem 65% no valsts teritorijas. Vislielākais mūžīgā sasaluma slāņa dziļums konstatēts Viļujas upes augštecē Jakutijā. Tur 1982. gadā tika izmērīts 1370 m biezs mūžīgā sasaluma slānis.

MŪŽĪGAIS SASALUMS

35

Klimata main ību iesp ējams analiz ēt ar ī ilgākos laika posmos, izmantojot ledājusast āva anal īzi.

Ledāji (kalnos, Grenland ē, Antarkt īdā) veidojas, sabl īvējoties sniegamasai, un to vecums var sasniegt vair ākus simtus t ūkstošus gadu.

Veidojoties ledus masai, taj ā paliek iek ļautas gais ā esošās putek ļu da ļiņas, ka ar ī atmosf ēru veidojošas g āzes.

Līdz ar to, veicot ledus sast āva anal īzi, ir iespējams rekonstru ēt ar ī klimatiskos apstākļus, kādi ir past āvējuši led āju veidošan ās laik ā.

36

veidošan ās laik ā.Pētījumi liecina, ka klimats ir iev ērojami

main ījies un to ir noteikuši dabiski noritoši procesi.

Rekonstru ētās temperat ūras vērt ības ciešikorel ē ar siltumn īcefektu g āzu, vispirms CO 2, koncentr ācijas v ērt ībām.

Tas apstiprina pie ņēmumu, ka siltumn īcefektu veidojošo g āzu noz īme Zemes klimata izmai ņā ir būtiska un to koncentr ācijas pieaugums ir j āsaista ar klimata pasiltin āšanos .

COCO22 koncentr ācijas pieaugumskoncentr ācijas pieaugums

CO2 koncentrācijas pieauguma tendences tiek mērītas Mauna Loa observatorijā (Havaju salas, ASV).

Tur vidē nav piesārņojuma avotu, tomēr vērojams pastāvīgs un ievērojams ogļskābās gāzes koncentrācijas

pieaugums.

COCO22 koncentr ācijas pieaugumskoncentr ācijas pieaugumsSeptember 2016: 401.03 ppm

September 2015: 397.63 ppm

October 23: 401.65 ppm

October 22: 401.72 ppm

Gāzes, kas rada siltumn īcefektuGāzes, kas rada siltumn īcefektu

38

Ņemot vērā CO2 emisijas apjomu pieaugumu, tiek vērtēts, ka līdz gadsimta vidum oglekļa dioksīda saturs dubultosies, salīdzinot ar mūsdienām.

Tas var novest pie Zemes vid ējas gada temperat ūras palielin āšanās par 1,5–4,5 °C.

Ja CO2 potenci ālo ietekmi uz Zemes klimatu pie ņem par 1, tad citu siltumn īcefektu izraisošo vielu relat īvā potenci āla spēja ietekm ēt Zemes siltuma bilanci var b ūt ievērojami liel āka:

metānam tā ir 11, N 2O – 270, bet freonam CF 3Cl – 3400.

* Lielums ∆Q parāda tās atstarotās enerģijas izmaiņas pie troposfēras augšējās robežas, kuras notiktu, ja attiecīgais komponents tiktu pilnīgi aizvākts no atmosfēras.

COCO2 2 emisijas tagad un n ākotn ēemisijas tagad un n ākotn ē

COCO22 izmešu daudzumi izmešu daudzumi dažādos pasaules re ģionos dažādos pasaules re ģionos

2000. gadā2000. gadā

39

Iespējamie COIespējamie CO 22 izmešu izmešu daudzumi daž ādos pasaules daudzumi daž ādos pasaules

reģionos 2025. gad āreģionos 2025. gad ā

40Arctic sea ice loss

41

Prognoz ētais temperat ūras main ības raksturs l īdz Prognoz ētais temperat ūras main ības raksturs l īdz gadsimta beig āmgadsimta beig ām

42

Klimata main ības ietekme uz piekrastes joslas procesiemKlimata main ības ietekme uz piekrastes joslas procesiem

43

44

Klimata main ības Klimata main ības iespējamā ietekme uz iespējamā ietekme uz

lauksaimniec ībaslauksaimniec ībaskult ūru raž ībukult ūru raž ību

Klimata main ības sekasKlimata main ības sekasGlobālā pasiltināšanās nozīmē ne tikai temperatūras pieaugumu: ir iesp ējama ar ī

reģion āla temperat ūras pazemin āšanās, okeānu l īmeņa paaugstin āšanās, krasta joslas erozijas pastiprināšanās, mitrzemju pārplūšana, veģetācijas main ība, upju un ezeru līmeņa un noteces mainība.

Ietekmes var skart cilv ēka vesel ību, sabiedr ībā noritošos procesus un ražošanu, vispirms – lauksaimniec ību, zivsaimniec ību, mežsaimniec ību

un var ar ī ietekm ēt ostu sektoru.

Īpaši dramatiska klimata maiņas ietekme var būt zemieņu reģionos, pie kuriem

45

Īpaši dramatiska klimata maiņas ietekme var būt zemieņu reģionos, pie kuriem pieskaitāma arī Latvija, bet galvenokārt Zemes tropiskajos reģionos, kur tuksneša zonas iev ērojama paplašin āšanās var b ūtiski ietekm ēt cilv ēku izdz īvošanu.

Baltijas jūras reģionā gaisa temperat ūra var pieaugt par 2–4 gr ādiem 100 gadu laikā.

Klimata mainības iespējamās sekas var būt biežāka “karstuma vi ļņu” izplatība, -situācijas, kad gaisa temperatūra ilgāku laiku ievērojami pārsniedz sezonai tipiskas vērtības. Piemēram, karstuma vilnis Francijā 2002. gadā bija iedzīvotāju mirstības pieauguma cēlonis.

Dienas maksim ālās temperat ūras un n āves gad ījumu skaita Dienas maksim ālās temperat ūras un n āves gad ījumu skaita kopsakar ības karstuma vi ļņa laik ā Parīzē 2003. gada vasar ākopsakar ības karstuma vi ļņa laik ā Parīzē 2003. gada vasar ā

46

T, oC

0,5

1

1,5

2

2,5Janvāris

Februāris

MartsNovembris

Decembris

47

Gada vid ējā temperat ūra Baltijas j ūras reģionā: A – esoš ā (1961.–1990.);

B – prognoz ētā 2100. gadā.

0

0,5

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Mēneša vid ējās temperat ūras ikm ēneša Mēneša vid ējās temperat ūras ikm ēneša (janvāris l īdz decembris) pieaugums R īgā (janvāris l īdz decembris) pieaugums R īgā

(1851. (1851. –– 2008.).2008.).

Globālās pasiltin āšanās ietekmesGlobālās pasiltin āšanās ietekmes

48

Pierādītās un prognoz ētās jūras un oke ānu ūdens l īmeņa Pierādītās un prognoz ētās jūras un oke ānu ūdens l īmeņa izmaiņas no 2000. l īdz 2100. gadam.izmaiņas no 2000. l īdz 2100. gadam.

49

Sasilstot Zemei sāk kust polāro apgabalu ledāji un tas ietekmē ūdens daudzumu okeānā.

Klimata mainības modeļi paredz, ka līdz 2100. gadam ūdens l īmenis j ūrās un okeānos b ūs pieaudzis par 0,09 l īdz 0,88 m.

Jūras Jūras pamatkrastapamatkrasta summārās pārmaiņas pēdējo 70 gadu laikā, summārās pārmaiņas pēdējo 70 gadu laikā, G. G. EberhardsEberhards, 2004., 2004.

50

Jūras l īmeņa izmaiņasJūras l īmeņa izmaiņas

51

Maksim ālās ūdens l īmeņa svārst ības Maksim ālās ūdens l īmeņa svārst ības Baltijas j ūrā pie Ventspils un Liep ājas laik ā Baltijas j ūrā pie Ventspils un Liep ājas laik ā

no 1890. l īdz 2000. gadam.no 1890. l īdz 2000. gadam.

Ūdens l īmeņa izmaiņas Baltijas j ūrā pie Ūdens l īmeņa izmaiņas Baltijas j ūrā pie Stokholmas p ēdējo 180 gadu laik ā.Stokholmas p ēdējo 180 gadu laik ā.

Nākotnes prognozesNākotnes prognozes• Vidējā temperatūra turpinās paaugstināties par ātrumu 0,1 – 0,4 grādi/10 gados.• Laika gaitā kļūs siltākas ziemas, vasarā temperatūra paaugstināsies lēnāk.• Gada nokrišņu daudzums palielināsies par 1–2 % 10 gados, gan vasarās, gan

ziemās.• Biežāki un intensīvāki karstuma periodi, vētras, lietusgāzes.• Mainīsies upju caurteces režīms.• Globālais vidējais jūras līmenis celsies par 13 – 68 cm.• Klimatisko zonu virzīšanās uz ziemeļiem un pagarināsies augu veģetācijas

periods.• Klimats kļūs labvēlīgāks mežu augšanai, taču karstuma periodi vasarās palielinās

mežu degšanas iespējas.

52

mežu degšanas iespējas.• 21. gs. beigās Baltijas jūru ziemā neklās ledus. • Ūdens temperatūras un sāļuma izmaiņas varētu izmainīt bioloģiskos procesus,

t.sk., zivju sugu izmaiņas.• Migrējošo putnu uzvedības maiņas (agrāk atlido, agrāk dēj olas).• Biežākas vētras izraisīs krastu joslas noskalošanos un zemāko vietu applūšanu.• Samazināsies kurināmā patēriņš telpu apsildei ziemā, palielināsies elektrības

patēriņš gaisa kondicionēšanai vasarā.• Vasarās pasliktināsies vides apstākļi sirds un asinsvadu slimniekiem.• Palielināsies kukaiņu un ar tiem saistīto slimību izplatība.• Iespējama Golfa straumes apsīkšana.

Kalnu led āju kušanaWhitechuck ledājs, Kaskādu kalni, ASV

1973.

53

2006., ledājs atkāpies par 1,9 km

KilimandžaroKilimandžaro

54

Zieme ļeiropa un Baltijas Zieme ļeiropa un Baltijas jūra ziemājūra ziemā

55