Diena, kuru iesvētī jis Radītājs

Kad divi cilvēki iemīlas, noti ek ļoti radikā-la prioritāšu maiņa. Piemēram, iedomājies, ka tevi kāds aicina veltī t daļu no sava laika brīvprātī gam darbam. Tev domās uzreiz ra-dīsies milzum gara aizbildinājumu virkne, kāpēc tu tam nevari atlicināt ne brīdi. Bet, ja cilvēku ir skārusi Amora bulta, tad vairs nav pilnīgi nekādu šķēršļu, lai izbrīvētu desmit reizes vairāk brīvā laika, ko pavadīt kopā ar šo īpašo personu!

Tieši tāpat ir arī ar Dievu. Viņš mīl cilvē-kus – Viņš mīl ne ti kai „labos”, bet katru. Un Viņš ļoti vēlas pavadīt laiku kopā ar ikvienu no mums. Tas Viņam ir ti k svarīgi, ka Viņš ie-cēla tam veselu dienu. Šī diena ir sabats.

Radīšanas kulminācijaSabats nav kāda fi ziska lieta, būtne vai ra-

dījums, kā, piemēram, klinti s, augi, dzīvnieki un šokolādes saldējums. Šīs un vēl daudzas citas lietas tu vari redzēt, tām pieskarti es, kā arī pasmaržot un pagaršot. Taču sabats ir kas daudz vairāk pat par tavu dzimšanas dienu! Tu vari zināt, kas tas ir un kad tas noti ek, bet

tu nevari to ne redzēt, ne arī pataustī t, kā ci-tas lietas.

Tomēr sabats ir daļa no Dieva radības, tāpat kā klinti s, augi un dzīvnieki. Dievs ra-dīja visas šīs lietas pirmajās sešās radīšanas dienās. Bet Bībele atklāj, ka Dievs „atdusējās septī tajā dienā no visa Sava darba, ko bija darījis. Un Dievs svētī ja septī to dienu un ie-svētī ja to, jo Viņš tanī atdusējās no visa Sava darba, ko bija darījis.” (1. Mozus 2:2-3)

Dievs sabatā neatdusējās tāpēc, ka bija noguris vai ka izjuta nepieciešamību pēc mie-ga. Tā bija atpūta garam. Viņš iesvētī ja sep-tī to dienu, nošķirdams to īpašam mērķim. Cilvēkam nav varas kādu dienu iesvētī t un nolikt to pāri citām. Laika nošķiršana augstā-kam mēr ķim ir Dieva privilēģija. Iesvētī dams septī to dienu, Viņš tai piešķīra īpašu nozīmi, kādas nav nevienai citai dienai.

Daži iebilst, ka radīšanas stāstā neesot pavēles cilvēkiem svētī t sabatu; neviens par to nezinot. Tomēr Jēzus saka: „Sabats ir celts cilvēka dēļ un ne cilvēks sabata dēļ.” (Marka 2:27) Ir grūti iedomāti es, ka Dievs būtu kaut ko radījis cilvēkiem un pēc tam aizmirsis vi-ņiem par to pastāstī t!

Daļa no Desmit BaušļiemDažiem savukārt šķiet, ka kopš radīšanas

par sabatu nav bijušas nekādas ziņas līdz tam laikam, kad Israēla tauta izgāja no Ēģiptes zemes. Viņi saka, ka pirmo reizi sabata svētī -šanas likums ti ka dots Sinaja kalnā un tur arī meklējama tā ievērošanas izcelsme.

Tomēr ceturtais bauslis mums vēsta: „Pie-mini sabata dienu, ka tu to svētī .” (2. Mo zus 20:8) Tas ir acīmredzami, ka neviens nevarētu atcerēti es kaut ko, kas nebūtu eksistējis jau pirms tam.

Ceturtais bauslis mums atklāj arī to, kā-pēc mums jāsvēta sabats: „Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septī tajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētī ja sabata die-nu, lai tā būtu svēta.” (2. Mo zus 20:11) Sabats ir radīšanas piemineklis. Mums to vajadzētu saukt par „Pasaules dzimšanas dienu”.

Jēzus un sabatsJēzus svētī ja sabatu un ti eši tāpat darīja

arī Viņa mācekļi. Bībele vēsta, ka Jēzus para-dums bija sabatā apmeklēt dievkalpojumus sinagogā. (Lūkas 4:16) Arī dažus no ievēro-

jamākiem dziedināšanas brīnumiem Jēzus veica ti eši sabatā.

Diemžēl Jēzus zemes dzīves laika reli ģio-zie cilvēki sabatu ieskāva ti k daudzos liku-mos un instrukcijās (piem.: dziedināt cilvēku sabatā ir grēks), ka šī diena kļuva par nastu. Jēzus vēlējās parādīt sabata īsto nozīmi un tāpēc šajā dienā devās pie cilvēkiem, lai tos dziedinātu. Viņš vēlējās atklāt cilvēcei, ka sabatam jābūt priecīgai dienai. Bībelē teikts, ka mums sabats jāsauc par „svētu prieku” (Jesajas 58:13), un Jēzus mums ir parādījis piemēru.

Sabats un svētdienaTu noteikti apzinies, ka lielākā daļa kris-

ti ešu kā sabatu ievēro svētdienu, nevis sest-dienu, kā tas būtu saskaņā ar Bībeli. Ja tu viņiem pajautātu, kāpēc viņi tā dara, lie lākā daļa teiktu, ka Jēzus vai apustuļi esot sa mai-nījuši sabata svētī šanu no sestdienas uz svēt-dienu. Tomēr tu vari pārmeklēt rakstvietas Bībelē no tās sākuma līdz beigām, un tu ne-atradīsi šādu pavēli.

Daudzi kristi eši par „Kunga dienu” sauc svētdienu. Taču Jēzus saka, ka Viņš ir „Kungs

arī pār sabatu,” (Marka 2:28) un ceturtais bauslis saka, ka „septī tā diena ir sabats Tam Kungam.” (2. Mozus 20:10) Tas ir acīmredza-mi, ka septī tā nedēļas diena – nevis svēt-diena, kas ir pirmā nedēļas diena – ir Kunga diena.

Fakti ski izmaiņas sabata ievērošanā ti ka ieviestas vairākus gadus pēc tam, kad apus-tuļi bija miruši, un pat tad tas noti ka pakā-peniski – vairāk nekā simts gadu ilgā laika posmā.

Ir ļaudis, kas vēlas zināt, vai kalendāra-jām izmaiņām varētu būt ietekme uz ne-dēļas ciklu pēdējo divu gadu tūkstošu lai-kā. Atbilde ir – nē. Mūsdienu sestdiena ir ti eši tā pati septī tā diena, par kuru runāts Bībelē.

Ņemot vērā, ka Dievs tev ir devis šo brī-nišķīgo sabata dāvanu, kāpēc neteikt Viņam ti eši tagad, ka vēlies to pieņemt?

Kā svētī t sabatu?Daudzi cilvēki vēlas uzzināt, kā svētī t sa-

batu, taču Bībele mums neatklāj pārāk daudz precīzu norādījumu, kā to darīt. Zemāk ir uz-skaitī ti daži ieteikumi:

• Atpūta no darba. Ceturtais bauslis vēs-ta, ka mums nebūs darīt nekādu darbu sa-batā. (2. Mozus 20:8-11) Mums jāatpūšas no darba, kas nodrošina mums līdzekļus dzī-vošanai, un mājsaimniecēm vai mājsaimnie-kiem jānoliek pie malas ēdiena gatavošana, mājas uzkopšana un iepirkšanās.

• Žēlastī bas darbu darīšana. Jēzus dzie-dināja sabatā, un Viņa rīcība satrauca tā laika reliģiskos līderus. Bet Jēzus visiem at-klāja, ka sabats ir piemērota diena žēlastī bas darbiem.

• Dieva pielūgsme draudzē. Gan Jēzus, gan Viņa apustuļi sabata die nā devās uz si-nagogu jeb draudzi.

• Dienas izbaudīšana. Sabatam jābūt vis-priecīgākajai nedēļas dienai. Dievs ir teicis, lai saucam sabatu par „svēta prieka dienu”. Atsevišķas norādes sabata svētī šanā ir node-rīgas un nepieciešamas, taču jāuzmanās, lai šī diena neti ktu pārvērsta par nastu.

Izmantots citāts: „Diena, kuru radījis Dievs” (R. Bruinsma)Rakstvietas: Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais tekstsVāka att ēls: © iStockphoto.com/sankai

G a i s m a m ū s u p a s a u l e i

w w w . L a i k a Z i m e s . l v

U z z i n i v a i r ā k . . .

Piesakies bezmaksas Bībeles studijām un sagatvojies nākotnei!

Diena, kuru iesvētī jis Radītājs

Konsultanta tālr.: 28289080laikazimes@gmail.com