laika zimes - sarunas ar dievu

2
Sarunas ar Dievu Lūgšana ir sirds atvēršana Dievam kā draugam. Tā ir nepieciešama ne tādēļ, lai Dievam darītu zināmu, kas mēs esam, bet gan tādēļ, lai Kungs mūs darītu spējīgus Viņu pieņemt. Lūgšana nenoved Dievu pie mums, bet mūs paceļ augšup pie Viņa. Kad Jēzus dzīvoja virs zemes, Viņš mācīja saviem mā- cekļiem lūgt. Viņš em deva padomu nolikt savas ikdienas vajadzības Dieva priekšā un visas savas rūpes uzcēt Viņam. Jēzus apso- lījums, ka viņu lūgumi ks uzklausī, aecas arī uz mums šodien. Mūsu nepieciešamība lūgt Jēzus, dzīvodams starp cilvēkiem, lūdza ļo bieži. Viņš uzņēmās mūsu vajadzības un nespēku un tāpēc kļuva par lūdzēju, meklē- jot no Tēva jaunus spēka krājumus, lai varē- tu izpildīt savu pienākumu un izturēt pār- baudījumus. Viņš ir mūsu priekšzīme visās lietās. Viņš ir līdzīgs mums, “tāpat kārdināts visās lietās”, bet savā bezgrēcībā Viņš nepa- kā novērsās no ļaunā; Viņš grēka pasaulē izturēja cīņas un panesa dvēseles mokas. Jēzus cilvēciskajai dabai lūgšana bija kā ne- pieciešamība un priekšrocība. Saksmē ar Tēvu Viņš guva mierinājumu un prieku. Un, ja cilvēku Glābējs, Dieva Dēls, sajuta vajadzī- bu lūgt, cik daudz vairāk tas nepieciešams vājiem un grēcīgiem mirsgajiem. Mūsu Debesu Tēvs gaida, lai pār mums izlietu Savu svēbu pilnību. Mums ir iespēja neierobežo dzert no bezgalīgās mīlesbas avota. Cik savādi, ka mēs tomēr k maz lū- dzam! Dievs ir gatavs un labprāgs uzklausīt sava visvienkāršākā bērna sirsnīgo lūgšanu, un tomēr no mūsu puses k bieži redzama nevēlēšanās savas vajadzības uzcēt Viņam. Ko Debesu eņģeļi var domāt par kārdināša- nām pakļauem nabaga bezpalīdzīgiem cil- vēkiem, kas k maz lūdz un kam ir k maz cības, lai gan Dieva bezgalīgās mīlesbas sirds pēc tām ilgojas, vēloes dot vairāk, nekā tās spēj prasīt vai saprast? Eņģeļiem pak zemoes Dieva priekšā; e priecājas atrases Viņa tuvumā. Saksmi ar Dievu e uzskata par savu visaugstāko prieku. Bet ze- mes bērni, kam vajadzīga k liela palīdzība, kādu vienīgi Dievs var dot, šķiet, jūtas ap- mierinā, staigājot bez Viņa Gara gaismas. Uzvaras atslēga Tos, kas lūgšanu atstāj novārtā, ļaunais apņem ar tumsu. Ienaidnieka iečukstētās kārdināšanas vilina tos uz grēku. Tas viss - kai tāpēc, ka viņi neizlieto iespējas, ko Kungs em sagādājis, dodams priekšrocību lūgt. Kāpēc gan Dieva dēli un meitas k nelab- prāt lūdz, ja lūgšana ir atslēga cības rokās Debesu mantnīcas atvēršanai, kur glabājas Visvarenā neizmērojamās bagābas? Bez nepārtrauktas lūgšanas un dedzīgas modrī- bas mums draud briesmas kļūt bezrūpīgiem un novirzīes no pareizā ceļa. Ienaidnieks nepārtrauk cenšas aizsprostot ceļu uz žē- lasbas krēslu, lai mēs sirsnīgā lūgšanā un cībā neiegūtu žēlasbu un spēku pretoes kārdināšanām. Lūdz savā mājvietā un, kad tu izej ikdie- nas darbā, lai tava sirds bieži paceļas pre Dievam. Šīs klusās lūgšanas kā dārgs vīraks uzkāpj žēlasbas troņa priekšā. Sātans nevar uzvarēt to, kura sirds šādi paliek pie Dieva. Lūgšanas nosacījumi Ir jāņem vērā zināmi nosacījumi, kurus ievērojot varam sagaidīt, ka Dievs uzklausīs un atbildēs uz mūsu lūgšanām. Viens no pir- majiem – mums jāizjūt sava vajadzība pēc Viņa palīdzības. Viņš ir solījis: “Es izleju ūde- ni uz iztvīkušu zemi un straumes uz sausu zemi.” (Jesajas 44:3) Tie, kas alkst un slāpst pēc taisnības, kas ilgojas pēc Dieva, var būt droši, ka ks piepildī. Sirdij jābūt atvērtai Svētā Gara ietekmei, jo citādi Dieva svēba nav iegūstama. Mūsu lielā vajadzība pa par sevi ir pie- rādījums, ka mums nepieciešama palīdzība, un tā visdaiļrunīgāk aizlūdz par mums. Bet Kungs ir jāmeklē, lai Viņš mums varētu dot visu vajadzīgo. Viņš saka: “Lūdziet, tad jums taps dots.” Un “Viņš jau savu paša Dēlu nav saudzējis, bet to par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar to mums nedāvinās visas lietas?” (Mateja 7:7; Romiešiem 8:32) Ja mēs savā sirdī turam netaisnību, ja pie- ķeramies kādam zināmam grēkam, tad Kungs mūs nedzirdēs; bet nožēlojošas, satriektas dvēseles lūgšana vienmēr ek pieņemta. Kad visas zināmās netaisnības ir izlabotas, mēs drīkstam cēt, ka Dievs atbildēs uz mūsu lūg- šanām. Mūsu pašu nopelns nekad neizraisīs Dieva labvēlību; mūs var glābt kai Jēzus pil-

Upload: martins-arins

Post on 02-Mar-2016

256 views

Category:

Documents


0 download

DESCRIPTION

Lūgšanas nosacījumi Ir jāņem vērā zināmi nosacījumi, kurus ievērojot varam sagaidīt, ka Dievs uzklausīs

TRANSCRIPT

Page 1: Laika zimes - Sarunas ar Dievu

Sarunas ar Dievu

Lūgšana ir sirds atvēršana Dievam kā drau gam. Tā ir nepieciešama ne tādēļ, lai Die vam darītu zināmu, kas mēs esam, bet gan tādēļ, lai Kungs mūs darītu spējīgus Viņu pieņemt. Lūgšana nenoved Dievu pie mums, bet mūs paceļ augšup pie Viņa. Kad Jēzus dzīvoja virs zemes, Viņš mācīja saviem mā-cekļiem lūgt. Viņš ti em deva padomu nolikt savas ikdienas vajadzības Dieva priekšā un visas savas rūpes uzti cēt Viņam. Jēzus apso-lījums, ka viņu lūgumi ti ks uzklausīti , atti ecas arī uz mums šodien.

Mūsu nepieciešamība lūgtJēzus, dzīvodams starp cilvēkiem, lūdza

ļoti bieži. Viņš uzņēmās mūsu vajadzības un nespēku un tāpēc kļuva par lūdzēju, meklē-jot no Tēva jaunus spēka krājumus, lai varē-tu izpildīt savu pienākumu un izturēt pār-baudījumus. Viņš ir mūsu priekšzīme visās lietās. Viņš ir līdzīgs mums, “tāpat kārdināts visās lietās”, bet savā bezgrēcībā Viņš nepa-ti kā novērsās no ļaunā; Viņš grēka pasaulē izturēja cīņas un panesa dvēseles mokas.

Jēzus cilvēciskajai dabai lūgšana bija kā ne-pieciešamība un priekšrocība. Sati ksmē ar Tēvu Viņš guva mierinājumu un prieku. Un, ja cilvēku Glābējs, Dieva Dēls, sajuta vajadzī-bu lūgt, cik daudz vairāk tas nepieciešams vājiem un grēcīgiem mirstī gajiem.

Mūsu Debesu Tēvs gaida, lai pār mums izlietu Savu svētī bu pilnību. Mums ir ie spē ja neierobežoti dzert no bezgalīgās mīles tī bas avota. Cik savādi, ka mēs tomēr ti k maz lū-dzam! Dievs ir gatavs un labprātī gs uz klau sīt sava visvienkāršākā bērna sirsnīgo lūgšanu, un tomēr no mūsu puses ti k bieži redzama nevēlēšanās savas vajadzības uzti cēt Viņam. Ko Debesu eņģeļi var domāt par kārdināša-nām pakļauti em nabaga bez palīdzīgiem cil-vēkiem, kas ti k maz lūdz un kam ir ti k maz ti cības, lai gan Dieva bezgalīgās mīlestī bas sirds pēc tām ilgojas, vēloti es dot vairāk, nekā tās spēj prasīt vai saprast? Eņģeļiem patī k zemoti es Dieva priekšā; ti e priecājas atrasti es Viņa tu vumā. Sati ksmi ar Dievu ti e uzskata par savu visaugstāko prieku. Bet ze-mes bērni, kam va jadzīga ti k liela palīdzība, kādu vienīgi Dievs var dot, šķiet, jūtas ap-mierināti , staigājot bez Viņa Gara gaismas.

Uzvaras atslēgaTos, kas lūgšanu atstāj novārtā, ļaunais

apņem ar tumsu. Ienaidnieka iečukstētās kārdināšanas vilina tos uz grēku. Tas viss ti -kai tāpēc, ka viņi neizlieto iespējas, ko Kungs ti em sagādājis, dodams priekšrocību lūgt. Kāpēc gan Dieva dēli un meitas ti k nelab-prāt lūdz, ja lūgšana ir atslēga ti cības rokās Debesu mantnīcas atvēršanai, kur glabājas Visvarenā neizmērojamās bagātī bas? Bez nepārtrauktas lūgšanas un dedzīgas modrī-bas mums draud briesmas kļūt bezrūpīgiem un novirzīti es no pareizā ceļa. Ienaidnieks nepārtraukti cenšas aizsprostot ceļu uz žē-lastī bas krēslu, lai mēs sirsnīgā lūgšanā un ti cībā neiegūtu žēlastī bu un spēku pretoti es kārdināšanām.

Lūdz savā mājvietā un, kad tu izej ikdie-nas darbā, lai tava sirds bieži paceļas pretī Dievam. Šīs klusās lūgšanas kā dārgs vīraks uzkāpj žēlastī bas troņa priekšā. Sātans nevar uzvarēt to, kura sirds šādi paliek pie Dieva.

Lūgšanas nosacījumiIr jāņem vērā zināmi nosacījumi, kurus

ievērojot varam sagaidīt, ka Dievs uzklausīs

un atbildēs uz mūsu lūgšanām. Viens no pir-ma jiem – mums jāizjūt sava vajadzība pēc Viņa palīdzības. Viņš ir solījis: “Es izleju ūde-ni uz iztvīkušu zemi un straumes uz sausu zemi.” (Jesajas 44:3) Tie, kas alkst un slāpst pēc tais nības, kas ilgojas pēc Dieva, var būt droši, ka ti ks piepildīti . Sirdij jābūt atvērtai Svētā Gara ietekmei, jo citādi Dieva svētī ba nav iegūstama.

Mūsu lielā vajadzība pati par sevi ir pie-rādījums, ka mums nepieciešama palīdzība, un tā visdaiļrunīgāk aizlūdz par mums. Bet Kungs ir jāmeklē, lai Viņš mums varētu dot visu vajadzīgo. Viņš saka: “Lūdziet, tad jums taps dots.” Un “Viņš jau savu paša Dēlu nav saudzējis, bet to par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar to mums nedāvinās visas lietas?” (Mateja 7:7; Romiešiem 8:32)

Ja mēs savā sirdī turam netaisnību, ja pie-ķeramies kādam zināmam grēkam, tad Kungs mūs nedzirdēs; bet nožēlojošas, satriektas dvēseles lūgšana vienmēr ti ek pieņemta. Kad visas zināmās netaisnības ir izlabotas, mēs drīkstam ti cēt, ka Dievs atbildēs uz mūsu lūg-šanām. Mūsu pašu nopelns nekad neizraisīs Dieva labvēlību; mūs var glābt ti kai Jēzus pil-

Page 2: Laika zimes - Sarunas ar Dievu

nība, mūs var šķīstī t ti kai Viņa asinis; tomēr arī mums ir darāms darbs – ir jāpakļaujas Jēzus pieņemšanas nosacījumiem.

Vēl cita uzvarošas lūgšanas sastāvdaļa ir ti cība. “Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ti cēt, ka Viņš ir, un ka Viņš ti em, kas Viņu mek lē, atmaksā.” (Ebrejiem 11:6) Jēzus sa-viem mā cekļiem paskaidroja: “Visu, ko jūs lūgdami lūg sit, ti ciet, ka jūs dabūsit, tad tas jums noti ks.” (Marka 11:24) Vai mēs lūdzot atsaucamies uz Viņa Vārdu?

Nav tādu lietu, kas Dievam būtu par grūtu

Savas vajadzības, savus priekus, savas bē-das, savas rūpes un nedrošību vienmēr nes Dieva priekšā. Tu nevari Viņu apgrūti nāt, tu nevari Viņu nogurdināt. Viņš, kurš skaita ta-vas galvas matus, nav vienaldzīgs pret savu bērnu vajadzībām. “Jo tas Kungs ir žēlsirdīgs un apžēlotājs.” (Jēkaba 5:11) Mūsu bēdas un pat to izteikšana vienmēr skar Viņa mīlošo sirdi. Nodod Viņam visu, kas mulsina prā-tu. Dievam nekas nav par lielu vai smagu, jo Viņš uztur pasaules, Viņš valda pār visu, kas noti ek Visumā. Un nekas, kas saistī ts ar

mūsu mieru, nav par mazu, lai Viņš to atstā-tu neievērotu. Mūsu piedzīvojumos nav ti k tumšas nodaļas, ko Viņš nevarētu izlasīt, nav ti k lielu sarežģījumu, ko Viņš nevarētu atri-sināt. Vismazākajam no Viņa bērniem nevar noti kt nekāda nelaime, dvēseli nevar mocīt rūpes vai ielīksmot prieks, neviena sirsnīga lūgšana nevar izlauzti es no lūpām, ko neie-vērotu mūsu Debesu Tēvs vai uz ko Viņš tūlīt neatsauktos. “Viņš dziedē salauztas sirdis un remdē ļaužu sāpes.” (Psalmi 147:3) Sakari starp Dievu un ikvienu cilvēku ir ti k nopietni un pilnīgi, it kā nebūtu nevienas citas būtnes virs zemes, kurai arī vajadzīga Viņa modrā gādība, nevienas citas dvēseles, par kuru Viņš nodevis savu mīļoto Dēlu.

Izmantoti e citāti : „Ceļš pie Kristus” (E.G.Vaita)Rakstvietas: Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais tekstsAutorti esības © Tomass Nelsons. Pavairošana ar atļauju. Visas ti esības rezervētas.Vāka att ēls: © iStockphoto.com/Damir Cudic

S a r u n a s a r

Dievu

G a i s m a m ū s u p a s a u l e i

w w w . L a i k a Z i m e s . l v

U z z i n i v a i r ā k . . .

Piesakies bezmaksas Bībeles studijām un sagatvojies nākotnei!

Konsultanta tālr.: [email protected]