kustību aktivitāšu pauzes 1.- 6. klasei. · ar dinamiskām kustību pauzēm, tiek aktivizēta...

ATBALSTA MATERIĀLS SKOLOTĀJIEM

ELEKTRONISKAIS IZDEVUMS

2015

Kustību aktivitāšu pauzes

1.- 6. klasei.

Kustību aktivitāšu pauzes 1.-6. klasei.

2

Materiālu izstrādāja Rīgas 41. vidusskolas skolotājas Alīna Kirkopa,

Angelika Montika un Tija Tripāne.

Scenāriju izstrādāja un filmēja operators Armands Tripāns.

Izdevuma noformējumā izmantots Ilzes Kadiķes zīmējums.

Videomateriālā piedalījās Rīgas 41. vidusskolas 1.a, 3.c, 2.b, 4.a, 5.a un 6.a

klases skolēni. Autoru kolektīvs izsaka pateicību skolēniem par aktīvu

piedalīšanos filmēšanā un vingrinājumu demonstrēšanā.

Videomateriāla filmēšana un izmantošana ir saskaņota ar tajos redzamo

skolēnu vecākiem.

Kustību aktivitātes tika filmētas mācību procesa laikā bez speciālas

sagatavošanās, izmantojot skolotāju ikdienas pieredzi.

Materiāla veidotāji izsaka pateicību Rīgas 41. vidusskolas direktoram

Vitālijam Poļakovam, visam skolas kolektīvam par sapratni un izpalīdzību

filmēšanas norises laikā.

Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz šo materiālu ir obligāta.

© Izglītības un zinātnes ministrija, 2015

ISBN 978-9934-8148-8-4.


3

Ievads ............................................................................................................ 2

Kustību aktivitāšu nepieciešamība ................................................................ 2

1.klase ........................................................................................................... 2

2.klase ........................................................................................................... 2

3.klase ........................................................................................................... 2

4.klase ........................................................................................................... 2

5.klase ........................................................................................................... 2

6.klase ........................................................................................................... 2

Literatūra ...................................................................................................... 2

Pielikumi ....................................................................................................... 2

Saturs


4

,,Cilvēkam pilnvērtīgai dzīvei nepieciešamas divas lietas – izglītība un

fiziskā aktivitāte. Un tās nav divas atsevišķas lietas – viena dvēselei un otra

ķermenim, bet gan nesaraujami saistāmas kopā. Tikai pateicoties izglītībai un

fiziskai aktivitātēm, cilvēks var sasniegt pilnību”.

(Platons, 4.gadsimtā pirms mūsu ēras).

Materiāla mērķis ir pilnveidot zināšanas un izpratni par veselīgu

dzīvesveidu, regulāru fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un

nostiprināšanā, veicinot vēlmi iesaistīties daudzveidīgās sporta aktivitātēs.

Materiāls paredzēts sākumskolas skolotājiem, lai veicinātu izpratni par

fizisko aktivitāšu nepieciešamību skolas mācību procesā un piedāvātu

praktiskus padomus fizisko aktivitāšu veikšanai kopā ar skolēniem mācību

stundas laikā.

Materiāls ir veidots tā, lai īstenotu Ministru kabineta 2014.gada

12.augusta noteikumu Nr.468 ,,Noteikumi par valsts pamatizglītības

standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un

pamatizglītības programmu paraugiem” pamatizglītības programmās

13.6. punktā noteiktās prasības, ka mācību stundās var iekļaut 2 – 3 minūšu

dinamiskās pauzes izglītojamo stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.

Materiāls ir izmantojams, lai skolotājiem rosinātu idejas, kā dažādos

mācību priekšmetos skolēnus iesaistīt 2 – 3 minūšu kustību pauzēs.

Materiāla veidotāji dinamiskās pauzes ir nosaukuši par kustību

aktivitātēm, jo šāds nosaukums vairāk atbilst to mērķim un saturam.

Atbalsta materiālā kustību aktivitātes ir aprakstītas 1.-6.klašu

skolēniem. Kustību aktivitāšu piemērus modelējot atbilstoši skolēnu

vecumposmam, ir iespējams pielietot visās mācību priekšmetu stundās.

Ievads


5

Videomateriālā sākumskolai „Kustību aktivitāšu pauzes mācību

priekšmetos no 1.-6.klasei” digitālā formā parādīts, kā kustību aktivitātes tiek

pielietotas Rīgas 41. vidusskolā konkrētajās klašu grupās un mācību

priekšmetu stundās, piemēram, sociālās zinības, matemātika, ētika, latviešu

valoda, angļu valoda, dabaszinības, mūzika, vizuālā māksla, vēsture un

mājturība un tehnoloģijas.

Videomateriālu skatīt vietnē www.visc.gov.lv

http://www.visc.gov.lv/


6

Fiziskā aktivitāte ir jebkura organisma kustība, kuru veic ar muskuļu

palīdzību un kuras laikā tiek patērēta enerģija.

Ar dinamiskām kustību pauzēm, tiek aktivizēta asinsrite un elpošana,

pārtraukta ilgstoša sēdēšana mācību stundās.

2014. gada 22. maijā Saeimā apstiprinātā vidēja termiņa izglītības

politikas plānošanas dokumenta „Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–

2020. gadam” definētais 1.1. rīcības virziens paredz uz zināšanu sabiedrībā

pieprasītām kompetencēm orientēta, radošumu, inovāciju un veselīga

dzīvesveida veicinoša izglītības satura pilnveidi.

Savukārt, „Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam"

(2013. gada 18. decembra Ministru kabineta rīkojums Nr. 666) ir uzsvērts, ka

mācību stundās var iekļaut 2 – 3 minūšu dinamiskās pauzes izglītojamo stājas

attīstīšanai un nostiprināšanai.

Sabiedrības veselības uzlabošanas ilgtermiņa plānā „Vesels! Latvijas

veselības platforma 2015 – 2065” galvenie rīcības virzieni vērsti uz

sistemātisku katra atsevišķa iedzīvotāja un sabiedrības kopumā veselības

uzlabošanu, vienlaicīgi samazinot veselības aprūpes izdevumus uz savlaicīgas

profilakses rēķina.

Jaunajā sabiedrības veselības attīstības vīzijā minēts, ka viens no

svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē indivīda veselību, ir viņa ikdienas

ieradumi.

Veselības platformā „Vesels!” paredzēti četri virzieni – „Kusties

Kustību aktivitāšu

nepieciešamība


7

vesels!” tautas sporta un fizisko aktivitāšu veicināšanai, „Ēd vesels!” pareiza

uztura popularizēšanai, „Brīvs un vesels!” atkarību apkarošanai un „Dzīvo

vesels!” slimību profilakses aktivitāšu iedzīvināšanai Latvijas iedzīvotāju

ikdienā. Katram no šiem virzieniem ir izstrādāts konkrēts rīcības plāns 2015.–

2018. gadam.

Kustību aktivitātēs ar vingrinājumu palīdzību skolēni nostiprina jau

apgūtās zināšanas dažādos mācību priekšmetos un radoši ilustrē tās.

Fiziskajām aktivitātēm bērniem ir jāizraisa prieks un patika, lai palielina

vēlmi tajās piedalīties.

Tātad prieks, ko gūst fiziskajās aktivitātēs, skolēnam palielina

varbūtību īstenot ieradumu būt fiziski aktīvam visā mūža garumā.

Bērnu fiziskā attīstība ir viens no valsts labklājības rādītājiem. Bērnu

augšanas un attīstības procesus būtiski ietekmē valsts sociālo un ekonomisko

faktoru mainība. Tāpēc vērība veltāma bērnu fiziskajai attīstībai, veselības

nostiprināšanai un uzlabošanai, veselīga dzīvesveida un kustību paradumu

veidošanai.

Mācību darbs skolā notiek ļoti intensīvi, viena pēc otras noris mācību

stundas ar dažāda garuma starpbrīžiem, lielākoties to garums ir 5 – 10

minūtes. Skolēniem ir jākoncentrējas ik pa 40 minūtēm, lai apgūtu attiecīgo

mācību priekšmetu saturu. Bērniem mācību stundās ilgstoši sēžot, tiek

nodarbinātas un noslogotas vienveidīgas muskuļu grupas. Ilgstošas statiskās

pozas veicina skolēniem funkcionālo traucējumu veidošanos, sekmē negatīvu

emociju uzkrāšanos. Nereti skolēni pēc neilga laika solos sāk „dīdīties”,

tādējādi mēģinot atbrīvot pārslogotos muskuļus. Jau sen ir pierādīts, ka

regulāra izkustēšanās aktivizē smadzeņu zonas un palielina mācīšanās spējas.

Dažādi vingrojumi mazina nervozitāti, apātiskumu, palīdz koncentrēties

darbam. Fizisko aktivitāšu trūkums ir šodienas ikdiena, jo bērni arvien vairāk

brīvo laiku pavada virtuālajā vidē – kontaktējas ar draugiem vai spēlē spēles.


8

Sports un fiziskā aktivitāte bērnībā (ieskaitot spēlēšanos) iespaido

bērna normālu augšanu, psiholoģisko attīstību un labsajūtu, nodrošina

enerģijas līdzsvaru starp uzņemto un iztērēto enerģiju, kaulu veselību,

muskuļu stiprumu un lokanību. Ilgstoša nepietiekama fiziskā aktivitāte skolas

vecumā ir par iemeslu daudzām hroniskām saslimšanām pieaugušo vecumā,

piemēram, sirds – asinsvadu slimības, resnās zarnas vēzis, cukura diabēts,

u.c. (Dr. paed. M.Sauka).

Piemērojot dažādas, radošas mācību metodes, darba organizācijas

formas un līdzekļus, mācību stundas varam padarīt interesantākas, jautrākas

un relaksējošas.

Pasaules veselības organizācijas izstrādātie ieteikumi, kāda ir

nepieciešamā minimālā fiziskā slodze, balstoties uz zinātniskiem

pētījumiem.

Bērniem (5 – 12 gadi) ieteiktā kopējā ikdienas minimālā fiziskā

aktivitāte ir 90 minūtes mērenas intensitātes fiziska slodze (to raksturo

elpošanas ātruma palielināšanās), bet tā noteikti nedrīkst būt mazāka kā 5

dienas nedēļā. Te tiek ietverta spēlēšanās, aktīvas pastaigas un citas

nodarbības, kas bērniem sagādā prieku. Fiziskā aktivitāte nosaka enerģijas

patēriņu, tādejādi svarīga, lai kontrolētu enerģijas līdzsvaru un ķermeņa

svaru.

Pusaudžiem ikdienas minimālā fiziskā aktivitāte ir 1 stunda mērenas

intensitātes fiziska slodze, bet tā noteikti nedrīkst būt mazāka kā 5 dienas

nedēļā. Papildus nepieciešama 20 minūtes 2 reizes nedēļā intensīva fiziskā

slodze, ko var nodrošināt ar sacensību elementiem. Visvairāk nepieciešama

aerobā fiziskā slodze, ko papildina ar vingrinājumiem muskuļu spēka

attīstīšanai.

Kā palielināt fizisko aktivitāšu daudzumu bērna ikdienā? Šādu

jautājumu sev uzdod ne vien sporta pedagogi, bet arī vecāki, ārsti un citi


9

speciālisti. Vai tas ir iespējams tikai palielinot mācību priekšmeta Sports

stundu skaitu vai fiziskās aktivitātes iekļaujot visā mācību procesā?

Šobrīd tiek uzsvērta izglītības iestāžu loma fizisko aktivitāšu

veicināšanā, nodrošinot bērna vecumam un mērķim atbilstošu un drošu vidi.

Aicinām visu skolas kolektīvu iesaistīties fizisko aktivitāšu daudzuma

palielināšanas iespēju meklējumos savā skolā.

Autoru ieteikumi kustību aktivitāšu palielināšanai izglītības iestādēs:

izveidot fizisko aktivitāšu telpas, koridorus;

fizisko aktivitāšu starpbrīžus;

fiziskās aktivitātes visu mācību priekšmetu stundu laikā, izņemot sporta

stundas;

izveidot āra laukumus ar kāpšanas, līšanas, mešanas un cita veida

sektoriem;

iet pārgājienos.

Ieteikums visiem mācību priekšmeta skolotājiem – veicināsim bērnu

fizisko aktivitāti un darbosimies visi kopā gan organizētos, gan neorganizētos

pasākumos.

Sākumskolas vecuma bērniem ieteicams nodarboties ar vispārattīstošo

vingrošanu, kuras uzdevums ir veselības stiprināšana, koordinācijas

attīstīšana, kustību prasmju apgūšana un to patstāvīga izmantošana dažādās

dzīves situācijās.

Ieteikumi:

viena veida aktivitātes vingrinājumus veic veselu nedēļu un tad izpilda

citus vingrinājumus;

vingrinājumu skaits, vienā mācību stundā, ir no 3 – 4 vingrinājumiem,

katrā nākošā nodarbībā šo laiku palielina līdz 2 – 3 minūtēm;

atpūtas pauzes (vingrinājumi) parasti ir vienu reizi dienā 3. vai 4. stundā.

Šeit būtu labi, ja skolotāji vienotos vai konsultētos ar saviem kolēģiem,


10

citu mācību priekšmetu skolotājiem;

ieteicams no 5. klases rosināt skolēniem pašiem domāt uzdevumus un

demonstrēt klasesbiedriem.


11

Skolēni pieceļas un nostājas pie saviem soliem. Skolotājs nosauc

dažādas profesijas, kuras skolēni zina vai kurās strādā viņu vecāki. Skolēnu

uzdevums ar kustībām atdarināt katras konkrētās profesijas raksturīgākās

darbības.

Piemēram, tiek nosaukta profesija celtnieks un skolēni ar roku un ķermeņa

darbībām rāda, kā tiek celta māja; galdnieks – rāda kā zāģē ar zāģi, ar āmuru

sit naglas; mūziķis - rāda kā spēlē vijoli, klavieres un bungas.

1.klase

Kustību aktivitāte Profesijas


12

Skolēns izveido pāri ar blakussēdētāju, krēslus piebīda pie soliem, lai

netraucē. Ja nav pāra, tad ieteicams darboties kopā ar skolotāju. Skolotājs

kopīgi ar bērniem skaita pantiņu un izpilda kustības ar nosauktajām ķermeņa

daļām.

„Pirkstiņš, pirkstiņš,

plauksta, plauksta,

dūre, dūre,

elkonis, elkonis,

pleci, pleci,

pēda, pēda

un lai jautrāk arī tā (ar gurniem, dibeniem, deguniem), bet ikdienā nē – nē!

( parāda ar galvu kustību)”.

Skolotājs kopā ar bērniem skaita pantiņu un izpilda kustības ar rokām.

„Tu un es,

Esam – mēs

Kopā smejam, kopā dejam, kopā darbus darām.

Kādus?”

Bērni sauc, kādus darbus dara, un ar kustībām tos atdarina, piemēram,

slauka istabu. Pirms katra nākošā darba kopīgi atkārto atkal pantiņu un

atdarina veicamo darbu. Piemēram, būvē strazdu būri, stāda puķes utt.

Kustību aktivitāte Sasveicināšanās pāros

Kustību aktivitāte Darbiņi


13

Skolēni sēž solos. Skolotājs lūdz katram bērnam paņemt divus

apmēram vienāda garuma zīmuļus vai pildspalvas. Skolotājs skaita pantiņu

kopā ar skolēniem. Skolēni turot katras rokas pirkstos rakstāmrīku, kustinot

pirkstiņus, virza rakstāmrīku uz leju un augšu. Elkoņi nedrīkst atbalstīties uz

sola.

„Zirneklītis augšup lien,

Augšup, augšup, augšup vien.

Zirneklītis lejup lien,

Lejup, lejup, lejup vien.

Smilgas vējā šūpojas, ( visi šūpojas uz sāniem)

Zirneklītis paslēpjas’’( noslēpj rokas ar rakstāmrīkiem aiz muguras)

Kustību aktivitātes laikā skolēni sēž krēslos.

1. Elpošanas vingrinājums

Labo roku uzliek sev uz vēdera, kreiso uz krūtīm. Uz 1 – 2 – izpilda ieelpu, uz 3 – 4 – izelpu. Atkārto 3 – 4 reizes.

2. Samīļošanas vingrinājums

Ar labo roku apņem kreiso plecu un lāpstiņu, ar kreiso roku labo plecu un lāpstiņu, un sevi „samīļo”.

3. Spēka vingrinājums

Kustību aktivitāte Zirneklītis

Kustību aktivitāte Dažādi vingrinājumi


14

Rokas atbalsta uz krēsla sēdekļa, ar ķermeni savelkas „kamoliņā” un balstoties uz rokām atceļ augumu no krēsla.

4. Dziļā elpošana

Sēžot uz krēsla paceļ abas rokas augšā, vienlaicīgi iztaisnojot kājas priekšā – ieelpo, pievelkot kājas un aptverot tās ar rokām – izelpo.

Skolotājs aicina skolēnus piecelties un nosauc darbus, kurus veicam,

pamostoties no rītiem. Tie ir jāattēlo ar kustībām.

Piemēram, skolotājs saka: „No rīta pamostamies un izberzējam acis

(atdarina kā berzē acis), tad „izstaipāmies” (izstiepj rokas uz vienu, otru

pusi), tad dodamies mazgāties (atdarina mazgāšanos)”. Skolotājs var jautāt

vēl, ko skolēni dara no rītiem, piemēram, ēd brokastis, vāra putru, smērē

sviestmaizes un iet uz skolu.

Kustību aktivitāte Rīta darbi


15

Skolotājs aicina skolēnus piecelties, klausīties tekstu un attēlot

dzirdētās dabas parādības. Kādā vējainā (saka skaņu ŠŠššššš) dienā

(liecas kā vējā) rudens staigāja (soļo uz vietas) pa pasauli (ar rokām

parāda lielu zemeslodi). Novākdams (rāda, kā lasa augļus) ābolus,

bumbierus, raudams bietes un burkānus (rauj no zemes dārzeņus). Te

pēkšņi viņš izbijās (palecas uz vietas), ne no kurienes sāka smidzināt

lietus (lēnām pirkstu galus sit pret galda virsmu). Lietutiņš pārgāja jau

kārtīgā lietusgāzē (kāpinot tempu pirkstu galus sit pret galda virsmu).

Lietus lija, lija un bladāc! Pērkons (dūres sit pret galda virsmu)! Lietus

(pirkstu galus sit pret galda virsmu)! Pērkons (dūres sit pret galda

virsmu)! Lietus (pirkstu galus sit pret galda virsmu)! Bet pēkšņais

negaiss sāka norimt (lēnām pirkstu galus sit pret galda virsmu). Nu jau

tikai smidzināja, līdz pārstāja pavisam. Aiz tumšajiem mākoņiem

parādījās apaļa, jo apaļa saulīte (ar abām rokām gaisā zīmē lielu apli).

Rudens acis (plaukstas novietotas pie acīm, uz katru zilbi strauji tiek

atvērti pirksti) apžilbināja skaistā varavīksne (ar rokām gaisā zīmē lielu

varavīksni), kas slējās pāri koku galiem. Mazlietiņ nosalis (drebinās),

izmircis, bet priecīgs (smaida) rudens tipināja (tipina ar sīkiem solīšiem

uz vietas) pretī Ziemai.

2.klase

Kustību aktivitāte Rudens pastaiga


16

Jāizpilda dažādi vingrinājumi, kuras demonstrē skolotājs un skolēniem

tie jāatkārto. Ja vingrinājuma laikā skolotājs saka: „Dari tā!”, tad skolēni

kustību atkārto, bet, ja skolotājs saka: „Dari šitā!”, tad skolēni kustību

neatkārto un pilda iepriekšējo vingrinājumu. Piemēram, skolotājs saka: „Dari

tā!” un paceļ rokas augšā, skolēni atkārto vingrinājumu. Skolotājs saka: „Dari

šitā!” un veic pietupienu – skolēni vingrinājumu neizpilda.

Skolotājs ar skolēniem iepriekš vienojas kādā veidā attēlos ar ķermeni

un kustībām burtus. Skolotājs ar ķermeni demonstrē, piemēram, U burtu, T

burtu un skolēni atkārto.

Var aicināt skolēnus lēnām atveidot teikumu, piemēram, kur tu brauc?

Skolēni ar ķermeni attēlo nepieciešamos burtus vārdos un tā izveidojas

teikums.

Skolotājs kopā ar bērniem skaita pantiņu, un skolēni attēlo, kur danco

mazie pirkstiņi. „Viens un div’, un trīs maz’ pirkstiņi.

Četr’ un piec’, un seš’ maz’ pirkstiņi.

Septiņ’ un astoņ’, un deviņ’ maz’ pirkstiņi.

Desmit pirkstiņ’ danco.”

Desmit pirkstiņi danco man pa vēderu, (pa pieri, plecu, kāju utt.).

Skaitāmpantiņu un vingrinājumu atkārto vairākas reizes.

Kustību aktivitāte Šitā un tā

Kustību aktivitāte Burtiņi

Kustību aktivitāte Pirkstiņi


17

Skolotājs aktivitātes pauzēs kopīgi ar bērniem dzied dziesmiņas, kuru

tekstus var izpildīt ar kustībām.

1. Mēs abas rokas pastiepsim,

Un tūlīt tās noslēpsim.

Un vēl reizi pastiepsim,

Mazliet pakustināsim.

Dejosim mēs bugi – bugi,


Rokas plaukšķināsim tā!

2. Mēs labo kāju pastiepsim,

Un tūlīt to noslēpsim.






3. Mēs kreiso kāju pastiepsim,

Un tūlīt to noslēpsim.


3.klase

Kustību aktivitāte Bugi – bugi


18





Rūķi darbus darīt sāk,

Rūķi visu darīt māk!

Trimbā, trambā,

Trimbā, trambā,

Trimbā, trambā, traks!

Rūķi malku zāģēt sāk,

Rūķi malku zāģēt māk!

Žvīkā, žvākā, žvuks!

Rūķi veļu mazgāt sāk,

Rūķi veļu mazgāt māk!

Šļurrā, šļarrā, šluks!

Rūķi putru vārīt sāk,

Rūķi putru vārīt māk!

Burrā, barrā, buks!

Rūķi jautri dejot sāk,

Rūķi jautri dejot māk!

Pļumpā, pļampā, pluks!

Kustību aktivitāte Rūķu darbi


19

Lūk, tā dziedam mēs,

Dziedam visi reizē.

Lūk, tā soļojam,

Ceļam kājas reizē.

Lūk, tā plaukšķinām,

Sitam plaukstas reizē.

Lūk, tā griežamies

Apkārt visi reizē.

Lūk, tā dejojam,

Dejam visi reizē.

Lūk, tā spēlējam,

Sitam bungas reizē.

Skolotājs aicina skolēnus piecelties, novietot krēslus tā, lai tie

netraucētu spēlēt spēli. Sākumā visi norunā, ar kādām kustībām attēlos

attiecīgos vārdus. Piemēram, „akmeni” attēlo savilkšanās kamoliņā, „šķēres”

– nostāšanās platā žākļstājā, rokas augšā, „papīrīti”- palecoties pamatstājā.

Kustības izpilda un spēli spēlē blakussēdētāji pāros. Skolotājs lēni skaita

pantiņu „Akmens, šķēres, papīrīts, 1-2-3” un skolēni izpilda vingrinājumus.

Kustību aktivitāte Lūk, tā!

Kustību aktivitāte Akmens, šķēres, papīrīt’s - 1-2-3


20

Spēli atkārto vairākas reizes. Iespējams skaitīt punktus, lai noteiktu

uzvarētāju. Otro reizi spēlē uzvarētājs ar uzvarētāju un zaudētājs ar

zaudētāju.

Skolotājs aicina skolēnus piecelties, nostāties tā, lai viens otram

netraucētu, un zīmēt ar rokām gaisā attiecīgās ķermeņa daļas, skaitot

skaitāmpantu.

„Acis, acis, deguns, mute,

Galva, mati – tā es pati, tas es pats;

Roka, roka, kāja, kāja, nu jau sanāk gandrīz māja.”

Skaitāmpantu var variēt un atkārtot vairākas reizes.

Skolotājs nosauc kādu krāsu un skolēni to sameklē uz sava apģērba un

pieliek klāt pirkstu. Skolotājs cenšas nosaukt krāsas, lai skolēnam būtu

nepieciešams gan pieliekties, gan pagriezties, piemēram, sarkana, dzeltena.

Ieteicamie varianti – nosaucot atkārtoti krāsu, pirksts jāpieliek citā

vietā, kur atrodas šī krāsa, skolnieki sameklē attiecīgo krāsu uz klasesbiedra

apģērba vai klases telpā.

Kustību aktivitāte Portrets

Kustību aktivitāte Krāsas


21

Skolotājs, katrā solu rindā sēdošajiem skolēniem, iedod vienu balonu.

Pēc signāla „sākt”, skolēni balonu piespēlē atpakaļ aizmugurē sēdošajiem

klasesbiedriem, nosaucot angļu vai citā valodā, piemēram, apaļus

priekšmetus. Pēc tam vingrinājumu atkārto, balonu piespēlējot uz priekšu

priekšā sēdošajiem klasesbiedriem.

Piemēram, ball, orange, egg, sun, head, eyes, apple, plum, watch,

lamp, pea, potato utt.

Vingrinājumu izpilda līdz katras solu rindas pēdējā solā sēdošajiem

skolēniem. Balonu abi blakus sēdošie skolēni cenšas piespēlēt vienlaicīgi.

Skolotājs, katrā solu rindā sēdošajiem skolēniem, iedod vienu balonu.

Pēc signāla „sākt”, skolēni balonu piespēlē atpakaļ aizmugurē sēdošajiem

klasesbiedriem, nosaucot angļu vai citā valodā alfabētu. Pēc tam

vingrinājumu atkārto, balonu piespēlējot uz priekšu priekšā sēdošajiem

klasesbiedriem.

Vingrinājumu izpilda līdz katras solu rindas pēdējā solā sēdošajiem

skolēniem. Balonu abi blakus sēdošie skolēni cenšas piespēlēt vienlaicīgi.

4.klase

Kustību aktivitāte Apaļie priekšmeti

Kustību aktivitāte Alfabēts


22

Blakussēdētāji veido pārus. Ja klasē ir nepāra skaits, viens skolēns

darbojas kopā ar skolotāju. Skolotājs sauc dažādu ķermeņa daļu nosaukumus

angļu vai citā valodā, un skolēni pieskaras viens otram ar nosauktām

ķermeņa daļām. Piemēram, elbow to elbow (elkonis pie elkoņa), foot to foot

(pēda pie pēdas), ear to ear (auss pie auss) utt.

Skolotājs aicina skolēnus piecelties. Skolotājs sauc sēnes un skolēnu

uzdevums, ja nosauc ēdamu sēni – palēkties, indīgu – pietupties.

Piemēram, baravika (palēkties), mušmire (pietupties), gailene

(palēkties), alksnene (palēkties), zaļā bērzlape (pietupties) utt.

Skolotājs sauc gadalaikus. Skolēni ar kustībām atdarina, kas notiek

nosauktajā gadalaikā. Skolēniem ir jāizdomā dažādas kustības, kā attēlot

parādības attiecīgos gadalaikos. Piemēram, ziemā (auksti, snieg sniegs,

pikojas, slēpo utt.), vasarā (peldas, sveicina sauli, priecājas, karsti).

Kustību aktivitāte Cilvēks pie cilvēka

Kustību aktivitāte Sēnes

Kustību aktivitāte Gadalaiki


23

Skolotājs nosauc emocijas, un skolēni ar sejas izteiksmi parāda šīs

emocijas izpausmi. Piemēram, izbrīnīts (acis lielas, piere savilkta), smaidīgs,

lielīgs, uzmanīgs, jautrs, laimīgs, domīgs, dusmīgs, nobijies, bēdīgs.

Skolotājs aicina skolēnus izpildīt kustības ar acīm – uz augšu, uz leju,

pa labi, pa kreisi. Tad ar vienu un abām rokām aizsegt un atsegt acis.

Piemēram, labā, labā, abas, kreisā, labā, kreisā. Vingrinājumus var izpildīt gan

sēdus, gan stāvus. Piemēram, stāvot uz vienas kājas, puspietupienā.

Skolotājs aicina skolēnus piecelties, un izpildīt kustības, skaitot

pantiņu. Vingrinājumu atkārtot vairākas reizes.

„Pleci taisni, nu mēs skaisti,

5.klase

Kustību aktivitāte Emocijas

Kustību aktivitāte Acu kustības

Kustību aktivitāte Staltā stāja


24

Augšā, lejā vingrinām un vēl nedaudz pagriežam,

Augšā, lejā vingrinām un vēl nedaudz pagriežam.

Skats uz priekšu, nu es iešu, nu es iešu (soļo uz vietas),

Skaists es būšu, citus arī pamācīšu,

Rokas priekšā vingrinām, pirkstus, dūres palokām,

Rokas priekšā vingrinām, pirkstus, dūres palokām”.

Skolotājs ar skolēniem iepriekš vienojas kā parādīt ar ķermeni ciparus.

Attēlo tos ciparus, kurus var parādīt stāvot kājās, piemēram, 0, 1, 8, 4, 9, 7, 5.

Kad cipari ir apgūti, sauc matemātiskās darbības, kuru iznākums ir

attiecīgais parādāmais skaitlis.

81 : 9 = 9

5 + 20 : 5 = 9

4 x 10 : 10 = 4

0 x 1 = 0

3 x 4 – 4 = 8

7 x 7: 7 = 7

Idejas ciparu veidošanai ar ķermeni skatīt 1. pielikumā.

Skolotājs aicina skolēnus izveidot pārus. Skolēni divatā sadarbojoties

attēlo matemātiskās figūras, piemēram, taisnstūri, apli, trīsstūri, kvadrātu.

Kustību aktivitāte Cipari

Kustību aktivitāte Ģeometriskās figūras


25

Skaitot pantiņu skolēni atdarina vārdus ar rokām.

„Man cepure trīs stūriem, trīs stūriem cepure.

Un, ja tā nav trīs stūriem, nav mana cepure.”

Kustību aktivitāte Cepure


26

Skolotājs lūdz skolēnus izveidot grupas pa 4. Katrai grupai iedod 3

garas lentas vai auklas. Viens no skolēniem tur visu lenšu galus. Pārējie 3

skolēni tur katrs savu lentu otrā galā. Uzdevums, neatlaižot auklu vaļā, sapīt

bizi ar 3 lentām. Skolēniem ir jākāpj pāri vai jāizlien zem partnera turētās

lentas, lai sapītu bizi. Varianti, pīt bizi ar četrām un sešām lentām.

Skolotājs izpilda kustības ar rokām nesimetriski, t. i. viena roka veic

vienu kustību un otra tajā laikā citu. Vingrinājumu izpilda 15 – 20 sek. Tad

maina vingrinājumu izpildi – to vingrinājumu, kuru izpildīja ar labo roku –

izpilda ar kreiso un otrādi. Piemēram, labās rokas plauksta izpilda kustību uz

augšu un leju, kreisās rokas plauksta pa labi un pa kreisi; ar labo roku veic

apļveida kustību pa vēderu, ar kreiso roku viegli izpilda pieskārienus galvai;

labā roka kustas uz priekšu un atpakaļ, kreisā roka veic apļveida kustību.

6.klase

Kustību aktivitāte Bize

Kustību aktivitāte Nesimetriskās kustības


27

Sakrustot abas rokas sev priekšā un sadot delnas kopā, veicot apļveida

kustību, griezt rokas it kā zīmējot apli gaisā. Nostāties pēda pie pēdas un

turpināt kustības ar rokām. Veikt visas iepriekšējās kustības un papildus

apļot galvu. Uzdevums kļūst sarežģītāks, ja to veic ar aizvērtām acīm.

Skolotājs aicina klases skolēnus nostāties kolonnās vai aplī. Skolēni

uzliek savas rokas uz priekšā stāvošā muguras. Skolotājs stāsta vai lasa par

antīkajām olimpiskajām spēlēm. To klausoties, skolēni izpilda masāžas

kustības pa priekšā stāvošā klasesbiedra muguru. Piemēram, skolotājs saka –

Valsts – Grieķija – un skolēni ar pirkstiem zīmē Grieķijas kontūru uz partnera

muguras, dūru cīņas – ar dūrītēm izpilda apļveida kustības pa partnera

muguru utt.

Kustību aktivitāte Mezgls

Kustību aktivitāte Masāža


28

Antīkās Olimpiskās spēles.

Seno Olimpisko spēļu dzimtene ir Grieķija (ar pirkstiem zīmē Grieķijas kontūru). Grieķija ir valsts ar vairāk kā 1000 salām (ar pirkstu galiem zīmē daudzus punktus). Senajās olimpiskajās (ar pirkstu galiem zīmē olimpiskos apļus) spēlēs notika dažādas sacensības. Skriešanas sacensības (ar pirkstiem izpilda skriešanas kustību). Senie grieķi skrēja pa taisni (ar pirkstiem velk taisnas līnijas). Skrēja ātri (ar pirkstiem izpilda ātras kustības), skrēja lēni (ar pirkstiem izpilda lēnas kustības), ātri (ar pirkstiem izpilda ātras kustības) un lēni (ar pirkstiem izpilda lēnas kustības). Mēs šodien skrienam pa mežu (ar pirkstiem izpilda ātras kustības) līkločus (ar pirkstiem velk līkloču līnijas), pa taisni (ar pirkstiem velk taisnas līnijas), pa apli (ar pirkstiem velk apļveida kustības), lecam pāri barjerām (ar pirkstiem atdarina pārlēkšanu pāri celmiem, kokiem), skrienam pa kalnu augšā un lejā (ar pirkstiem velk līnijas krustām šķērsām). Populārs sporta veids bija dūru cīņas (saudzīgi berzē partnera muguru ar abām dūrītēm). Bija arī tāllēkšana turot rokās akmeņus (izpleš pirkstus un savelkot tos dūrītē). Populārs bija sporta veids, kurš apvienoja boksa un cīņas elementus (ar dūrītēm un delnām izpilda kustības). Olimpiešus apbalvoja ar olīvzaru vainagu (ar rokām izpilda apli virs galvu un uzliek sev olīvzara vainagu). Mēs katrs sevi apbalvojam (paglauda plecus sev), jo ļoti labi izmasējām muguriņas. Olimpiskā devīze latīņu valodā skan: „CITIUS, ALTIUS, FORTIUS”. Latviešu valodā: “Ātrāk, augstāk, spēcīgāk”.

Nosaucot dažādas Olimpisko spēļu vēsturiskās figūras, tās attēlo gan

statiski, gan kustībā. Piemēram, diska metējs, šķēpa metējs, karavīrs, skrējējs

un lodes grūdējs. Ierosmei skatīt pielikumu Nr. 2.

Kustību aktivitāte Dzīvās statujas


29

M.Sauka Kādēļ skolā ir svarīgas sporta stundas? http://www.vsmc.gov.lv/wp-content/uploads/2013/04/Sporta-stundas.pdf skatīts 2015.gada 12.novembrī M.Sauka Fiziskā aktivitāte – minimālais nepieciešamais daudzums http://www.vsmc.gov.lv/wp-content/uploads/2013/04/Fiziska-aktivitate1.pdf skatīts 2015.gada 12.novembrī R.Jansone, V.Krauksts „Sporta izglītības didaktika skolā”, Izdevniecība RaKa, Rīga, 2005. Slimību profilakses un kontroles centrs http://www.spkc.gov.lv/latvijas-veselibas-platforma-2015-2065 skatīts 2015.gada 12.novembrī Valsts izglītības satura centrs

http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vingro_kopa_ar_m

ani.pdf

Veselības ministrija. Aktualitātes http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/4733_veselibas_ministrs_sabiedribas_veseliba_ir_ari_katra_pasa_at

Literatūra

http://www.vsmc.gov.lv/wp-content/uploads/2013/04/Sporta-stundas.pdf

http://www.vsmc.gov.lv/wp-content/uploads/2013/04/Fiziska-aktivitate1.pdf

http://www.vsmc.gov.lv/wp-content/uploads/2013/04/Fiziska-aktivitate1.pdf

http://www.spkc.gov.lv/latvijas-veselibas-platforma-2015-2065

http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vingro_kopa_ar_mani.pdf


http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/4733_veselibas_ministrs_sabiedribas_veseliba_ir_ari_katra_pasa_at

http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/4733_veselibas_ministrs_sabiedribas_veseliba_ir_ari_katra_pasa_at


30

Cipari. Vingro kopā ar mani! Stājas vingrinājumi pirmsskolā un sākumskolā www.visc.gov.lv


Pielikumi

Pielikums Nr. 1.

http://www.visc.gov.lv/



31

Seno grieķu skulptūras un apgleznotie trauki

Diskobolists. Hellēņu V gs.p.m.ē. skulptūras romiešu kopija

https://lv.wikipedia.org/wiki/Ant%C4%ABk%C4%81s_Olimpisk%C4%81s_sp%C4%93les

Šķēpa metējs

http://lv.swewe.net/word_show.htm/?466782_1&%C5%A0%C4%B7%C4%93ps

Pielikums Nr. 2.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Ant%C4%ABk%C4%81s_Olimpisk%C4%81s_sp%C4%93les

http://lv.swewe.net/word_show.htm/?466782_1&%C5%A0%C4%B7%C4%93ps


32

Skrējiens

http://spoki.tvnet.lv/sports/Antikas-Olimpiskas-speles-Senaja/139137

Jāšana

http://spoki.tvnet.lv/sports/Antikas-Olimpiskas-speles-Senaja/139137/1/2

Dūru cīņa


Bokseri

Boxers Photos of ancient pottery with athletic scenes

http://ancienthistory.about.com/od/greekpottery/ig/Greek-Pottery---Athletics/Boxers.htm


http://spoki.tvnet.lv/sports/Antikas-Olimpiskas-speles-Senaja/139137/1/2




33

Pankrations

Pankration Training. Red-figure. Photos of ancient pottery with athletic scenes


Cīņa

Wrestlers and Trainers Photos of ancient pottery with athletic scenes


Bokseri uz amforas vāzes

Boxers on Amphora, by the Nikosthenes Painter - Black Figure






34

Skrējēji

http://www.ancient.eu/image/448/

Zevs

http://societyarthistory.blogspot.com/2012/05/artemision-zeus.html

Šķēpa metējs


http://www.ancient.eu/image/448/



kustību aktivitāšu pauzes 1.- 6. klasei. · ar dinamiskām kustību pauzēm, tiek aktivizēta...

Documents