Naukšēnunovada pašvaldības informatīvs izdevums

2011.gada novembris/decembris (29)Mēnešraksts katram ķonietim, kārķēnietim un naukšēnietim.Reizi mēnesī bez maksas Tavā pastkastītē!

Skolotāja Agrita Gruzdiņa

17.novembra vakarā svecīšu aicino-šās liesmiņas visus vedināja uz Nauk-šēnu kultūras namu. Tur plašā lokā notika Latvijas 93.dzimšanas dienai veltītais koncerts, kurā piedalījās Naukšēnu novada vidusskolas pašdar-bības kolektīvi no abām skolām.

Vestibilā koncerta dalībnieki un ska-tītāji varēja aplūkot skolēnu un skolo-tāju vizuālās mākslas izstādi «Es Latvi-jā».

Klausītājus koncertam noskaņoja ie-vads, kurā jauku pārsteigumu bija sa-gādājis skolotājs Jānis Ločmelis, skatī-tājiem piedāvājot savu videoversiju par Latviju. Skanēja skolotājas Līgas Zie-manes vārdi pašas autores lasījumā un mazo naukšēniešu veidotais gaismiņu aukseklītis. Mazās dzirkstītes palīdzēja visā krāšņumā iekvēloties patiešām cē-lajai Latvijas karogai instalācijai uz skatuves. Svētku uzrunu teica Naukšē-nu novada pašvaldības domes deputāts Visvaldis Skujiņš un skolas direktore Aiga Stiere. Apbalvojumu par centīgu darbu saņēma Pēteris Ķīkulis un Gatis Ceriņš.

Koncerta skatītāji ar aplausiem atzi-nīgi novērtēja mazo un lielo skolasbēr-nu plašo priekšnesumu klāstu, par kuru kvalitāti bija rūpējušies skolotāji – Inga Medne, Antra Baune, Inese Dāl-berga, Digna Gailīte, Gvido Brenčevs, Inga Gaile, Agrita Gruzdiņa, Agita Bēr-

zupe, Antra Sloka un Dana Eglīte. Klāt-esošie ar interesi juta līdzi balles deju pāriem, kuriem tā tiešām bija pirmā uzstāšanās uz skatuves. Gaiši pasmai-dīt lika mazais dejotāju pāris, kas mīļi, pompozi un ļoti centīgi izpildīja savu solo gabalu, savukārt ovācijas izpelnī-jās Ķoņu skolas dejotāji, kas ar patiesu aizrautību teju vai līdzi aizrāva dejā «Suseklis». Skatītāji ar skaļiem aplau-siem novērtēja orķestra uzstāšanos, un tā eleganto muzikālo sniegumu būtu ar mieru klausīties vēl un vēl.

Šajā vakarā tradicionālo atzinību – uzņēmēju sarūpētu grāmatu – par sa-biedrisko aktivitāti saņēma krietns pulciņš skolas audzēkņu. Un tas lieci-na, ka arī nākotnē netrūks labu dziedā-tāju, dejotāju, mūziķu un runātāju.

Ikgadējais Swedbankas īpašais svei-ciens valsts svētkos, atzinīgu aplausu pavadīts, šogad iegūla skolotājas Līgas Ziemanes rokās.

Noslēgumā visi, izstaigājuši koncerta tēmu lokus «Es – ģimenē, dabā, valo-dā, tautā un valstī», pasākuma vadītāju aicināti, no sirds nodziedāja valsts himnu.

Koncerta beigās skatuves priekšā ie-mirdzējās lukturīši, iegaismojot Renā-ra Kaupera balss ierakstu «šie ir vārdi no manas tautas un dziesma man arī no tās». Zālē bija jaušams saviļņojums un lepnums par mūsu bērniem un to, ka arī bez dārgu viesmākslinieku pie-dalīšanās mēs spējam izveidot kvalita-tīvu koncertu un klātesošos no sirds

iepriecināt.Pēc koncerta katram ir sava piedzī-

votā pēcgarša. Kurš nāca baudīt kon-certu, domās dziedāt, runāt un dejot līdzi savējiem, guva patīkamas emoci-jas. Kurš skatījās ar pieredzējuša kriti-ķa aci, tas reāli novērtēja, kā dalībnieki un skolotāji mēģina tikt galā ar taču grūto uzdevumu – bez kļūmēm un raiti ritināt priekšnesumu pavedienu, tas saprata un piedeva arī kļūmītes. Ja nu kāds bija atnācis, lai meklētu blusu ka-žokā, protams, to arī atrada, un viņu kaitināja itin viss. Tādi nu mēs esam.

Noslēgumā jāatzīmē, ka svētkus palī-dzēja radīt ļoti daudzi: skolotāji, skolē-

ni, skolas un kultūras nama tehniskais personāls. Arī kolēģu veidotā skaistā programmiņa vēl ilgi paudīs par šo koncertru, kas patiesībā bija sirdsdarbs mūsu Latvijai. • NCv

Nākošais NCV numurs iznāks27.janvārī

Koncerts «Es Latvijā»

Uzstājas Ķoņu skolas 5.-9.klašu dziedātāji

31.decembrī plkst.23.30Pie Naukšēnu novada

vidusskolas lielās eglesVecgada pavadīšana un Jaunā gada sagaidīšana

Visi laipni aicināti!1.janvārī plkst.1.00

Jaungada BALLEMuzicē grupa «Kaugurieši»

Ieeja Ls 2.

Ziemassvētku sveiciens novada iedzīvotājiem!

Naukšēnu pagasta bibliotēkā varat apskatīt vidusskolas skolēnu roku darinājumus.

Skolotāja Jana Diča.

Cienījamie Naukšēnu no-vada iedzīvotāji! Sveiciens rudenīgajās decembra die-nās! Pagaidām ziema sniegu un salu pietaupa, tomēr ce-ram, ka tas mūs priecēs vis-maz Ziemassvētku laikā un Jaunajā gadā!

Vērtējot aizejošo gadu, gri-bas pakavēties un atcerēties būtiskāko. Esam tikuši pie kvalitatīva ceļa uz Igauniju un Unguriņiem, tāpat, brau-cot uz Valmieru, būtiski uzla-bots asfalta klājums. Sadar-bojoties ar partneriem un draugiem no Helmes, īsteno-jām kopēju projektu «Jopro-jām aktīvs» – izremontējām dažas pašvaldības telpas un organizējām lietderīgas no-darbības mūsu iedzīvotā-jiem. Prieks, ka bija liela at-saucība!

Šogad realizējām vairākus projektus, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus. Piemi-nēšu galvenos – «Aldaru» so-ciālās dzīvojamās mājas re-konstrukcija, Naukšēnu sporta halles iebraucamā ceļa uzlabošana, Doktorāta un Cilvēkmuzeja apkārtnes labiekārtošana. Tuvojas no-došanai jaunās Cilvēkmuzeja telpas.

Par pašvaldības finansēju-mu veikti vairāki darbi no-vada skolā: Naukšēnos no-pirkti jauni datori, internātā turpināts remonts – 2.stāvs, koridors, trepju telpa, bet fi-liālē Ķoņos – izremontēts vēstures kabinets un uzbū-vēts pagalmā jauns malkas šķūnis.

Komunālajā saimniecībā ievilkta jauna siltumtrase Doktorāta, kotedžu un darb-nīcu apkārtnē. Pabeigts darbs attīrīšanas iekārtās pie transportcisternu notekūde-ņu savākšanas rezervuāra izbūves.

Priecājamies par skolas la-bajiem rezultātiem olimpi-ādēs, piemēram, Klāva Ozola 1.vietu valstī ķīmijas olimpi-ādē, un labo novērtējumu skolu kopējā reitingā.

Paldies visiem Naukšēnu novada iedzīvotājiem un uz-ņēmējiem par jūsu ieguldīto ikdienas darbu, kas kopā dod rezultātus!

Svētītus, baltus Ziemassvēt-kus, labu veselību, ražīgu darbu un patiesu prieku Jau-najā 2012.gadā!

Cieņā, Jānis Zuments, Naukšēnu novada pašval-

dības domes priekšsēdētājs

Naukšēnu Cilvēkvēstis 2011.gada novembris / decembris (29)

2

Arnis Ozolinš

Arī šajā numurā turpināsim iepazīt Vidzemes attīstības scenārijus – vēl atlikuši trešais un ceturtais. Scenāri-jus no 2011.g. februunāra līdz 2011.g. jūnijam izstrādāja darba grupa Vidze-mes Augstskolā. Darbs veikts Vidze-mes plānošanas reģiona projekta «Lauku reģiona pievilcīga tēla veido-šana» («Trans In Form») ietvaros.

3.scenārijs

Kohēzijas scenārijsVidzemes ceļš ved augšup, pavelkot kalnā arī vājākos

Kohēzijas scenārijs vērsts uz teritoriālo un sociālo atšķirību mazināšanu un ilgtspējības vei-cināšanu. Kohēzijas raksturīgākās politikas ir sociālā iekļaušana, at-balsts mazajai lauksaimniecībai, dažādi sadarbības risinājumi un vietējo tirgu aizsardzība. Kohē-zijas scenārijā Vidzemes ceļš ved augšup lēnāk, sniedzot roku arī tiem, kuri ir vājāki un nespēj kalnā kāpt paši.

Fons.«Treknajiem gadiem» rakstu-rīgo individuālismu, materiālismu un tuvredzību nomaina rūpes par ilgt-spējīgu attīstību un sabiedrības sa-liedētību. Pārmaiņu laikos Vidzemes iedzīvotāji tiecas pēc drošības un stabilitātes. Šīs vērtības iedzīvotāji rod savstarpējā sadarbībā – savās ģime-nēs, kopienās un kolektīvos. Pieaug dažādu Vidzemes grupu piederības sajūta sabiedrībai un stiprinās ie-dzīvotāju identificēšanās ar savu no-vadu, pilsētu un Vidzemes reģionu. Kohēzijas scenārijā tiek respektētas visdažādāko sabiedrības grupu va-jadzības. Resursi ir ierobežoti, bet vajadzību ir daudz. Tāpēc nemitīgi tiek meklēti kompromisi, bet nevienas grupas vajadzības netiek pilnībā ap-mierinātas. Tas palielina neapmie-rinātību visās grupās.

Kohēzijas scenārijā atlabšana no ekonomiskās un finanšu krīzes būs lēnāka nekā konkurences scenārijā. Svarīgāks par izaugsmi un konku-

rētspēju kļūs ES īstenotās kohēzijas politikas pamatprincips, kurš paredz, ka katram ES iedzīvotājam ir tiesības dzīvot un strādāt tur, kur viņš to vēlas, – neatkarīgi no globālo spēku ietekmes. Tāpēc kohēzijas scenārijā liela uzma-nība tiks pievērsta teritorijām arī ārpus «Vidzemes Trijstūra». Tomēr, samazi-noties iedzīvotāju skaitam, par ES līdzfinansējumu uzceltās skolas, kul-tūras nami, sporta halles un bērnu dārzi netiks pietiekami noslogoti, bet tik un tā pašvaldības būs spiestas tērēt līdzekļus šo ēku uzturēšanai. Investīcijas uzņēmumos ar zemu konkurētspēju nenodrošinās gaidīto atdevi. Mēģinot pēc iespējas vienādi sadalīt finansējumu visām teritorijām, neviena no tām nesaņems pietiekami. Augošās degvie-las cenas liks vairāk izmantot sa-biedrisko transportu t.sk. arī dzelzceļu. Rūpējoties par pakalpojumu pieeja-mību, kohēzijas scenārijā tiks dotēti arī mazāk rentablie pasažieru pārvadājumi un labiekārtoti ceļi, kas savieno re-ģionālās nozīmes centrus un mazās pilsētas. Kohēzijas scenārijā tiks at-tīstītas arī tās teritorijas, kur patlaban nav ieplānoti ievērojami ceļu in-frastruktūras uzlabojumi. Tās būs Vid-zemes Ziemeļaustrumu teritorijas, Gul-bene, Cesvaine un Madona. Attīstot infrastruktūru un pieejamību Vidzemes trijstūrī «Valmiera-Cēsis-Smiltene» vislielākie ieguvēji būs tieši šīs teritori-jas un pilsētām pieguļošie novadi. Pārējai Vidzemei ieguvums no tā varētu būt mazāks vai nekāds. Lauku attīstībā notiks virzība no ražojošās lauksaim-niecības uz plašāku lauku attīstības pieeju, kurā īpaši uzsvērta ilgtspēja un lauksaimniecības aktivitāšu dažādo-šana. Šāda pieeja palīdzēs nodrošināt iztiku arī mazajās lauku saimniecībās, bet ievērojami nepalielinās lauksaim-niecības pievienoto vērtību iekšējā kopproduktā. Toties kohēzijas un ilgt-spējas vērtību ienešana ekonomikā palīdzēs attīstīties jauniem ekonomi-kas virzieniem, piemēram, sociālajai ekonomikai, zaļajai ekonomikai. Iz-platīta būs klasteru veidošanās eko nozarēs. Kohēzijas scenārijā politikas veidotāji uzmanību pievērsīs arī t.s. «mīkstajiem projektiem», kas vērsti uz nevienlīdzību mazināšanu. Prioritāri

rīcības virzieni kohēzijas scenārijā būs dabas un kultūras mantojuma sa-glabāšana. Imigrācija no citām valstīm kohēzijas scenārijā netiks veicināta, jo tiks uzskatīts, ka migranti veicinās sociālo spriedzi sabiedrībā. Tomēr imi-granti būs Vidzemes sastāvdaļa un viņi būs jāiekļauj sociālajās sistēmās. Lai mazinātu nepieciešamību pēc imigran-tiem, valsts centīsies uzlabot demo-grāfisko situāciju ar ģimenes atbalsta politiku: elastīgāku bērnu aprūpi, nodokļu atlaižu piemērošanu jauna-jiem vecākiem un citiem pasākumiem. Pašvaldību sociālu palīdzību saņems arī ilgstošie bezdarbnieki. Pašvaldības iespēju robežās atbalstīs arī citas sociālā riska grupas. Tomēr ne visi sociālās iekļaušanas pasākumi būs veiksmīgi. Sociālās politikas īstenošana prasīs līdzekļus, ko varētu ieguldīt konku-rētspējas celšanā un izaugsmē. Sa-biedriskais labums būs jādala starp daudzām iedzīvotāju grupām, līdz ar to sabiedrībā pieaugs starpgrupu konflikti un neapmierinātība. Demogrāfisko sti-mulu sekas nebūs jūtamas tuvāko 20 gadu laikā. Kohēzijas scenārijā valsts un pašvaldības lielāku uzmanību pie-vērsīs vietējo tirgu aizsardzībai. Tāpēc pašvaldības savos iepirkumos centīsies dažādos veidos (caur zaļo iepirkumu, preču tuvākas piegādes kritērijiem) vairāk atbalstīt vietējos uzņēmumus. Vienlaicīgi Latvijai būs jārēķinās ar dažādām Eiropas Komisijas prasībām, jo tieši šī institūcija būs galvenais kohēzijas politikas virzītājs Eiropas līmenī. Svarīgākās iniciatīvas būs vie-nota ES nodokļu un sociālā politika. Valsts pārvalde kohēzijas scenārijā kļūs decentralizētāka. Vidzemes plānošanas reģionam tiks uzticētas papildus funk-cijas un finansējums. Vidzemes plā-nošanas reģions būs vēlēta institūcija. Novados, kas saņems struktūrfondu finansējumu, veidosies laba sadarbība starp dažādiem pārvaldes līmeņiem un nozarēm. Lēmumu pieņemšanā aktīvāk piedalīsies dažādas pilsoniskās sa-biedrības grupas. Vietu pievilcība ko-hēzijas scenārijā tiek nodrošināta ar labi regulētu savstarpēji saistītu nozaru politiku «no augšas». Kvalitatīva ceļu infrastruktūras attīstīšana sasniegusi arvien vairāk reģionālas un vietējas

nozīmes ceļus. Lauku ciemos joprojām tiek īstenoti skolu, sporta zāļu, sa-biedrisko centru renovācijas vai celtniecības projekti ar cerību noturēt iedzīvotāju skaitu. Tas arī daļēji izdo-sies, taču uz lielo centru lēnākas attīstības rēķina.

Valsts un pašvaldības finansēti tū-risma informācijas centri turpinās atbalstīt visu tūrisma pakalpojumu sniedzēju tirgvedības aktivitātes, lai gan dažiem no viņiem nebūs lielas in-tereses vai zināšanu par iesaistīšanos tūrismā. Vidzemes tūrismā dominēs pašvaldību finansēti tūrisma pasākumi, kas piedāvās lielu pakalpojumu da-žādību ar viduvēju kvalitāti. Vidzemes pilsētas būs vienojušās par koordinētu pasākumu kalendāru un kopīgiem zīmolvedības mērķiem dažādos tirgos. Izteikta būs arī kopīga mācīšanās no īstenotajiem tirgvedības pasākumiem. Lauku novadu perifērijā tūrisms kļūs par līdzvērtīgu aktivitāti blakus mež-saimniecībai un lauksaimniecībai. Tajā pašā laikā kopējā ceļotāju plūsma izkliedēsies plašākā teritorijā un ne-nesīs lielu ekonomisko atdevi kon-krētām vietām.

Tūrisma piedāvājums veidosies uz ilgtspējīgiem pamatiem – iesaistot vie-tēji saražotos lauksaimniecības pro-duktus ēdināšanā, īstenojot zaļās stratēģijas viesu apkalpošanā u.c. Šāda stratēģija tiks nostiprināta ar lielāku tūrisma nozares regulāciju, dažādiem normatīvajiem aktiem, kas vairāk aiz-sargās vietējo tirgus un reizē nodrošinās ilgtspējību.

Plusi: dažādu iesaistīto pušu cie-šāka sadarbība; jauni ekonomikas attīstības virzieni; decentralizēta attīs-tības plānošana; sociālo nevalstisko organizāciju iesaiste lēmumu pie-ņemšanā; teritoriālo un sociālo ne-vienlīdzību mazināšana un policen-triska attīstība.

Mīnusi: lēna ekonomiskā izaugs-me; zema produktivitāte un efektivitā-te; iedzīvotāju atkarība no sociālajām sistēmām; pašiniciatīvas un motivāci-jas trūkums. • NCv

Izmantoti materiāli no izdevuma «Vidzemes ilgtermiņa attīstības sce-nāriju analītiskais ziņojums».

Ceļā uz Leiputriju vai elli. 3.daļa

Naukšēnu pagasta bibliotēkas vadītāja Brigita Ceriņa

Novembris – gada drūmākais mēne-sis. Kokiem norāvis visas krāsainās la-pas. Nometis tās zemē, padarījis pelē-kas un neglītas. Lauki kļuvuši tukši. Oktobra pēdējā svētdiena atvēlējusi novembrim garus un tumšus vakarus.

Bet novembrī Latvijai ir divas svētku dienas. 11.novembris – Lāčplēša diena, 18.novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Un tad mēs ie-dedzam sveces – gaišumam un piemi-ņai. Arī šodien – Lāčplēša dienā.

Lāčplēša dienā bibliotēkā sarkan-baltsarkanas svecītes aizdegtas brīvī-bas cīņu dalībnieku piemiņai. To varo-ņu piemiņai, kuru dzīves ceļi saistīti ar Naukšēniem. Katram no viņiem iekār-tota sava mape. Visi grāmatās, interne-tā, periodikā sameklētie materiāli tajās sakopoti. Par dažiem arī tuvinieku at-miņas. Atmiņas arī šovakar, kad seno gadu stāsti aicina kopā interesentus.

Sākumā vidusskolas vēstures skolo-tājas Indras Aģes skaidrojums par no-tikumiem Latvijā 1919.gadā.

Brigita Ceriņa stāsta par varoņdar-biem, kurus veikuši Lāčplēša Kara or-deņa kavalieri JĀNIS BALTGAL-VIS, JĀNIS BERGHOLDS, RŪ-DOLFS BĒRZUPS, OTTO HIN-CENBERGS, MIĶELIS JANSONS, JĀNIS JENDE, RIHARDS KAPEI-KA (arī Arājs, Krauja), LEO-NARDS LAUBERTS, ALFRĒDS

MURĪTIS, VIĻUMS OZERS, ER-NESTS STRAUJA, ARVĪDS SŪNA, KĀRLIS ŠEPKO, HUGO ŠĶIŅĶIS, RŪDOLFS TENTERS, ERNESTS UPĪTE, SPRICIS UPĪTE, PĒTE-RIS ZELTIŅŠ.

Mīļas atmiņas par vectētiņu ir Otto Hincenberga mazdēlam Dzintaram. Viņam lemts jau no bērnu dienām ie-mīlēt «Viļņus» – vectēvam kā Latvijas valsts dāvinājumu piešķirto jaun-saimniecību. Dzintara jaunākajam dēlam par godu vecvectētiņam dots vārds Otto.

Lasām Jāņa Bergholda dēla Ulda Berkolda atmiņu stāstu, pierakstījusi Jāņa Bergholda mazmeita Mairita Sniega.

«Tēvs pēc dabas bija kluss. Par sa-vas dzīves galveno uzdevumu uzskatī-ja rūpes par māju, zemi un bērniem.

Ar lepnumu atceros katros svētkos pie mājas mastā plīvojam mūsu sar-kanbaltsarkano karogu no īsta vilnas auduma. Sākoties juku laikiem, gan karogs, gan ordenis bija rūpīgi jā-slēpj…»

Pēc savāktajiem materiāliem pasā-kuma dalībnieki iepazīstas ar Lāčplēša Kara ordeņa grafisko attēlojumu. Gan ordeņa nosaukums, gan grafiskais at-tēlojums nav izvēlēts nejauši. Lāčplēša Kara ordenis, kura centrā redzama Lā-čplēša cīņa ar lāci, ir latviešu tautas brīvības ilgu iemiesojums un varonības

simbols, kas atgādina tautas sensenos centienus pēc nacionālās brīvības un neatkarības.

Turpinās stāsti.Par brīvības cīņu dalībnieku, Latvijas

sūtniecības sekretāru Stokholmā, pa-domnieku sūtniecībā Londonā, diplo-mātisko pārstāvi Spānijā ROBERTU KAMPUSU.

Par Latvijas armijas kapteini, atbrī-vošanas cīņu dalībnieku, Latvijas le-ģiona majoru GUSTAVU PRAUDIŅU.

Par Latvijas armijas augstākajiem virsniekiem. Ģenerāli EDUARDU AI-RI, pulkvedi KĀRLI ŠEPKO, pulkvež-leitnantiem RŪDOLFU JĒKABSONU, RIHARDU LIEPIŅU, ERNESTU STRAUJU, KĀRLI TENTERU.

Materiālus par varoņiem izdosies pa-pildināt, jo pasākuma dalībnieki vēl ko atceras. Lūgums arī visiem pārējiem, kuriem zināmi varoņu dzīves ceļi, palī-dzēt pagasta vēstures izzināšanā un papildināšanā. Tāpat ikviens, kuram interesē savāktie materiāli par Naukšē-nu pagastu, var ar tiem iepazīties bib-liotēkā.

Bet šovakar atvadāmies, sakot pal-dies varonīgajiem vīriem. Bez jums ne-būtu Latvijas. Ikvienam gribu atgādi-nāt Jāņa Jaunsudrabiņa vārdus: «Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī.Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt.Jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.»

Arī turpmāk Naukšēnu pagasta

bibliotēkā teiks seno gadu stās-tus. Gaidīts ikviens, kā jau to esmu vairākkārt teikusi. Nā-košreiz tik-simies 21. decembrī plkst. 14.00. Sāksim sarunu par kultūras dzīvi Naukšēnos.

Ļoti aktīvi dziedātāji, dancotāji un ballētāji bijuši piksārieši. Par to Intas Pētersones stāsts:

«Kultūras centrs ir skola. Vakaros kopā pulcējas dejotāji, dziedātāji, dra-matiskā pulciņa dalībnieki. Pēc garas darba dienas kolhozā un mājas soļa apkopšanas.

Mēs pratām priecāties. Sevišķi ro-mantiskas ir zaļumballes ceriņu ziedē-šanas laikā. Ceriņi, mūzika un prieks… Pie Jāņu ugunskura skan pašu dzie-dātās dziesmas (ne ieraksti svešvalo-dā), dejots tiek uz nebēdu. Ir alus un siers (ne grilos cepti šašliki)…»

Vēl ko vairāk uzzināsim 21.decem-brī.

Kā pie jums? Interesanti uzzi-nāt… Bibliotēkā gaida ikvienu, kurš var palīdzēt pagasta vēstu-res izzināšanā. • NCv

Seno gadu stāsti Naukšēnu pagasta bibliotēkā

Naukšēnu Cilvēkvēstis2011.gada novembris / decembris (29)

3

Ar domes sēžu lēmumiem var iepazīties Naukšēnu novada paš-valdībā pie sekretāres un mājas lapā www.naukseni.lv.

• Pieņēma saistošos noteikumus Nr.6 «Sadzīves atkritumu ap-saimniekošanas noteikumi Nauk-šēnu novadā» un Nr.7 «Par augstas detalizācijas topogrāfiskās infor-mācijas aprites kārtību Naukšēnu novadā». Saistošie noteikumi stā-sies spēkā pēc saskaņošanas VARAM un publicēšanas izdevumā «Naukšēnu Cilvēkvēstis».• Izdarīja grozījumus amatu sa-

rakstā, nomainot amatu pašval-dības policijas priekšnieks uz paš-valdības policijas vecākais inspek-tors. Apstiprināja grozījumus Nauk-šēnu novada pašvaldības policijas nolikumā.• Nolēma slēgt līgumus ar VAS

«Latvijas pasts» un biedrību «Zie-meļvidzemes ģeoparks» par ne-dzīvojamo telpu nomu Ķoņu pagas-ta «Celtniekos».• Nolēma pagarināt līgumus par

dzīvojamo telpu īri Naukšēnu pa-gasta «Aldaros» – 5 un «Lapeglēs» – 10.• Atļāva veikt jaunlopu novietnes

būvniecību īpašumā Naukšēnu pa-

gasta «Īves» un govju kūts rekon-strukciju īpašumā Naukšēnu pa-gasta «Lejasbolles ferma».• Atcēla Naukšēnu novada domes

13.10.2010. un 17.12.2010. lēmumus par nekustamā īpašuma «Balt-āboliņi» zemes vienības lietošanas tiesību izbeigšanu.• Atļāva atdalīt no nekustamā īpa-

šuma Ķoņu pagasta «Vēveri» 2 zemes vienības.• Apstiprināja nekustamā īpašuma

Ķoņu pagasta «Majori» zemes ierīcības projektu.• Izbeidza līgumus par Naukšēnu

pagasta «Pirmsdārznieki» daļas un Ķoņu pagasta «Jaunrozes» izno-māšanu.• Nolēma piešķirt Ls 525 pirmssko-

las vecuma bērnu un pensionāru un 1.grupas invalīdu Ziemassvētku dāvanām.• Sakarā ar LR proklamēšanas

93.gadadienu nolēma izmaksāt pabalstu iedzīvotājiem, kuri dzimuši līdz 31.12.1931. un politiski re-presētām personām.• Atļāva domes priekšsēdētājam

doties komandējumā uz Sankt-pēterburgu no 15. līdz 17.novem-brim.

Nākošā novada domes sēde 2011.gada 14.decembrī. • NCv

Atgādinājums nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem

Naukšēnu novada pašvaldība iedzīvotājiem atgādina, ka tu-vojas gada beigas, un lūdz nomaksāt nekustamā īpašuma nodokli par 2011.gadu un iepriekšējo gadu parādus.

Informācija par nekustamā īpašuma nodokli pa tālruni 64250955.

Laikus un pilnā apjomā nomaksāts nodokļu maksājums ir lētāk un ērtāk!

Naukšēnu novada domessēdes lēmumi

Valda Berkolde

Tuvojas gada beigas. Atskatoties uz Sociālā dienesta darbu, kopumā varu teikt, ka tas ir bijis ļoti apjomīgs. To cil-vēku, kuri griežas sociālajā dienestā pēc palīdzības vai padoma, kļūst aiz-vien vairāk. Mēs arī cenšamies iespēju robežās palīdzēt.

Dzīvokļa (malkas) pabalstu līdz 1.no-vembrim jau saņēmušas 96 ģimenes – kopā 5270 lati. Pabalstos GMI līmeņa nodrošināšanai izmaksāti 22 657 lati. Brīvpusdienas skolās saņem 63 bērni. Dāvanu kartes uzsākot mācības 1.klasē saņēma 19 skolēni. Valsts svētkos – 18.novembrī, novada dome piešķīra pabalstu 10 latu apmērā visiem Nauk-šēnu novadā deklarētajiem iedzīvotā-jiem, kuri ir vecāki par 80 gadiem, kā arī politiski represētām personām. So-ciālā dienesta darbinieki (iesaistot arī citus pašvaldības speciālistus) apcie-moja mājās vairāk nekā 100 iedzīvotā-jus, lai šo pabalstu kopā ar apsveikumu nodotu tieši rokās. Liels bija cilvēku prieks un reizē arī pārsteigums, ka lai-kā kad «visur viss tiek samazināts» Naukšēnu novada pašvaldība atrada iespēju materiāli pabalstīt savus iedzī-votājus. Tika sūtīti vismīļākie paldies novada domes deputātiem un priekš-sēdētājam.

Mūsu novada pensionāri un pirms-skolas vecuma bērni arī šajā gadā ne-paliks bez Ziemassvētku paciņām. Pēc sociāla dienesta lūguma novada domes deputāti nolēma piešķirt līdzekļus Zie-massvētku pasākumu nodrošināšanai (dāvanām).

Novada sociālais dienests vēl jopro-jām no Sarkanā krusta saņem 410 pār-tikas pakas, un 200 papildus pakas, tādēļ aicina iedzīvotājus reizi mēnesi nākt uz sociālo dienestu gan Nauk-šēnos, gan Ķoņos, lai tās saņemtu. Tā kā mums ir izveidojies neliels uzkrā-jums pārtikas pakas dalīsim arī no nā-kamā gada sākuma, līdz visas būs izda-lītas Atgādinām, ka pārtikas pakas var saņemt arī maznodrošinātās ģimenes (personas), ja tās kopējie ienākumi uz vienu personu nepārsniedz Ls 120 vai Ls 150 mēnesī. Līdzi noteikti jāņem so-ciālā dienesta izsniegtā izziņa. Ja izzi-ņas derīguma termiņš ir beidzies, aici-

nām nākt un to izņemt no jauna, līdzi ņemot nepieciešamos dokumentus. Vi-siem, kuri ir darbspējīgā vecumā, bet nestrādā, ir jābūt reģistrētiem NVA kā bezdarbniekiem. Strādājošiem nepie-ciešama izziņa no darbavietas par pē-dējo trīs mēnešu izpeļņu (pēc nodokļu nomaksas). Pensionāriem izziņa par pen-sijas apmēru nav nepieciešama.

Aicinām arī tās novada trūcīgās un maznodrošinātās ģimenes, kuras vēl ne reizi nav saņēmušas Latvenergo dā-vanu kartes «Elektrības norēķinu karte - 500 kWh» to izdarīt decembrī, jo nā-kamajā gadā tas varēs saņemt tikai so-ciāli mazaizsargātās ģimenes ar bēr-niem:1. Trūcīgās ģimenes ar bērniem (kuri iepriekšējā kampaņā ir saņēmuša tikai vienu karti);2. Ģimenes ar bērniem invalīdiem;3. Ģimenes ar audžubērniem un aiz-bildniecībā esošiem bērniem;4. Daudzbērnu ģimenes (kas nav saņē-mušas kompensāciju Latvenergo ap-kalpošanas centros).

Nākot uz sociālo dienestu, līdzi jā-ņem elektrības līgums vai elektrības maksājuma karte (mazā, baltizaļā).

No novembra ir izmainīti so-ciālā dienesta darbinieku pie-ņemšanas laiki.

Klientu pieņemšanas laiki Naukšēnu pagastā

Sociālā darbiniece Rūta Pūce apmeklētājus pieņem:

Pirmdienās no 13.00 – 16.00Otrdienās no 9.00 – 12.00Trešdienās no 13.00 –16.00.

Dienesta vadītāja Valda Berkolde apmeklētājus pieņem:

Pirmdienās no 13.00 – 16.00Ceturtdienās no 9.00 – 12.00.

Klientu pieņemšanas laiki Ķoņu pagastā

Dienesta vadītāja Valda Berkolde apmeklētājus pieņem:

Otrdienās no 9.00 – 12.00Trešdienās no 9.00 – 12.00 un 13.00 –16.00.

Sociālā darbiniece Rūta Pūce apmeklētājus pieņem:

Ceturtdienās no 13.00 – 16.00 • NCv

Sociālā dienesta informācija Naukšēnu novada iedzīvotājiem

Daudzi šogad saka – neesot svētku sajūtas.Pirmais veids, kā pievilināts svētkus, varētu būt

– ar piparkūku smaržu. Tikko Cilvēkmuzejā viesos bija ceļotāji no Hijumā salas Igaunijā un dāvanā atstāja piparkūku formiņu salas kontūru formā. Nezinātājam lik-tos – šādas formas izcepta piparkūka ir dabas kļūda, bet zinātājam – atmiņas par kadiķu audzēm, skarbo jūras vēju un krastmalā atrodamiem laimes akmentiņiem ar caurumu viducī.

Svētkus meklējot

Ja tavs mīļākais ēdiens ir cepti kartupeļi, svētkus ieba-rot var mēģināt ar kaut ko ikdienā ēšanai, šķiet, galīgi ne-piemērotu. Ja vēl sirdī jūties esam Sniegbaltīte un gribi sevi pašu pasniegt svētkos kā dāvanu, noderēs Snieg-baltītes salāti.

Piparkūku kārtojums200 g piparkūkas, 200 g

saldais krējuma, 30 g cuku-ra, 200 g dzērveņu ievārīju-ma, šokolādes un karameles dekori.

Pagatavošana: Gaļas ma-šīnā vai ar blenderi sasmal-cina piparkūkas. Bļodā lej saldo krējumu, pieber cu-kuru, vaniļu un saputo.

Skaistās, caurspīdīgās glā-zēs kārtās liek piparkūkas, ievārījumu un putukrēju-mu, kārtas atkārtojot. Pēdē-jā kārtā liek putukrējumu, kuru dekorē ar sarīvētu šo-kolādi un karamelēm. Liek visu ledusskapī uz 2 stun-dām, lai ievelkas garšas.

3 sarkanie greipfrūti, 1 neliela galvi-ņa salātu, 2 avokado, 200 g lobītu gar-neļu, 75 g jogurta bez piedevām, ½ tējkarote sāls, ½ tējkarote cukura, ka-jēnas pipari pēc garšas, saišķītis maur-loku.

Nomazgā un nosusina salātus, sa-plucina. Pusi greipfrūta un pusi avo-kado noliec maliņā, pārējos greipfrū-tus sadala daiviņās un atbrīvo no plē-ves. Avokado atbrīvo no mizas un kau-

liņa un sagriež šķēlītēs. Lai auglis ne-nobrūnētu, to apslaka ar greipfrūta vai citrona sulu. Avokado pusīti sa-spaida ar dakšiņu, pievieno no greip-frūta pusītes izspiesto sulu, sāli, pipa-rus un jogurtu. Kārtīgi samaisa. Uz šķīvjiem kārto salātus, greipfrūta dai-viņas, avokado šķēlītes un garneles. Uz katras porcijas liek karoti mērces un izrotā ar maurlociņiem.

Un pats galvenais trumpis – Svētku torte. Pasniegt kopā ar ledusaukstu sausu dzirkstošo vīnu un mīlas pilnu skūpstu!

Biskvītam: 5 olas, 100 g miltu, 25 g kakao, 125 g cukura.

Krēmam: 200 g sviesta, 300 g mel-nās šokolādes, 100 g valriekstu, 50 g ruma vai brendija.

Rotāšanai: 250 g marcipāna (istabas temperatūrā), 250 melnās šokolādes, 50 g salda krējuma.

Pagatavošana: sakarsē krāsni 200 grādus karstu. Ietauko kūkas formu ar sviestu un izbārsta miltus vai izklāj ar cepamo papīru (zem tā pasmērējot

sviestu, lai papīrs turas klāt).Pagatavo biskvītu. Saputo olas ar cu-

kuru. Kad olas ir saputotas, pievieno miltus, sajauktus ar kakao, un samaisa. Masu lej ietaukotā formā un cep, līdz biskvīts ir gatavs (apmēram 10 minū-tes). Ņem ārā un atdzesē.

Pagatavo krēmu. Sviestu saputo, līdz tas kļūst gaisīgs. Tad pievieno izkausē-tu šokolādi un turpina putošanu. Kad masa ir kļuvusi viendabīga, pievieno alkoholu.

Pagatavo torti. Biskvītu sagriež trīs daļās. Uz pirmās kārtas smērē gana daudz krēma. Uzber rupji sadauzītus valriekstus. Liek otro kārtu un viegli

uzspiež ar plaukstu. Uzsmērē daudz krēma un uzber atkal valriekstus. Liek trešo kārtu un atkal uzspiež ar plauks-tu. Ļoti, ļoti plānā kārtā smērē krēmu arī virspusē un apsmērē arī malas. Tad liek ledusskapī uz 30 minūtē.

Ņem kūku ārā un pārklāj ar marcipā-nu. Starp divām pārtikas plēvēm ļoti plāni izrullē marcipānu tik lielā dia-metrā, lai var pārklāt kūku, un klāj uz tortes. Nolīdzina maliņas. Katliņā ielej ūdeni apmēram 3 cm, un uzvāra. Kad ūdens burbuļo, nogriež pavisam mazu liesmiņu, liek virsū bļodu ar salauzītu šokolādi, kas atbalstās uz katla mali-ņām un nesaskaras ar ūdeni, tikai ar

tvaiku. Kad šokolāde izkususi, tai pie-vieno siltu saldo krējumu un samaisa, lai ir vienmērīga masa. Ar marcipānu pārklāto kūku pārlej ar šokolādi, lai tā dabīgi pārlīst pāri malām.

Rotā ar marcipāna rozītēm un lapi-ņām. Pasniedz nākamajā dienā pilnībā atdzesētu.

Jaunām garšām un izjū-tām bagātu 2012.gadu vēlot – Diāna. • NCv

Naukšēnu Cilvēkvēstis 2011.gada novembris / decembris (29)

4

Nav iespējams pazaudēt…

Agita Gruzdiņa

Tieši Lāčplēša dienā Naukšēnu novada vi-dusskolas filiālē Ķoņu skolā notika svarīgs brīdis: nesen izremontētajā vēstures kabinetā atklāja pastāvīgu ekspozīciju par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Ķoņu pagastā. Var teikt, ka mājās, Ķoņos, atgriezušies 32 vīri, kas apbalvoti ar augstāko militāro apbalvoju-mu – Lāčplēša Kara ordeni. Aicināti ar mīles-tību, pienācīgi sagaidīti un sveikti.

Materiālus izstādei nesavtīgi vāca un apko-poja ķonietis, ilggadējs skolotājs un sabiedris-kais darbinieks Edgars Vītols. Savukārt mūs-dienīgu veidolu materiāls par varoņiem un ekspozīcijas kopējais noformējums tapa ar skolas direktores Aigas Stieres mīlestību un gādību: jau no augusta personīgi datorrakstā pārrakstīts vēsturiskais materiāls, pasūtītas fotogrāfijas, domāts par tehniskajām iespē-jām, par to, kā ekspozīcija iekļausies jaunajā klases veidolā. Izveidots arī brošēts izdevums, kurā aptverta visa informācija par varonīga-jiem karavīriem.

11.novembra pievakarē vēstures kabinets viesus sagaidīja, tērpts svētku rotā: mazas, sarkanas rozītes ietvēra Naukšēnu etnogrāfis-kās jostas līkumi, mirdzēja sveču liesmiņas, skanēja karavīru dziesma, un skolas zēni – Emīls Miks Pētersons, Gunārs Krieviņš, Rai-monds Pugačovs, Krists Renāts Mucenieks, Rūdis Rūdolfs Linmeijers un Jēkabs Jānis Linmeijers – stāstīja par slavenajiem novad-niekiem. Viņu teiktajā atradās daudz kopīga ar vīriem, kas raudzījās pretī no senajām foto-grāfijām: Gunārs dzīvo vectēva celtajā mājā, daļa puišu dzimuši vienā dienā ar kādu no va-roņiem, citi katru dienu uz skolu iet garām

kāda ordeņa kavaliera mājām. Tas radīja vār-dos nepasakāmu godināto varoņu klātbūtnes sajūtu.

Apsveikuma un pateicības vārdus saņēma E.Vītols, skolas direktore, saimniecības pārzi-nis Andrejs Rullis un viņa komanda. Direkto-re saviem palīgiem uzdāvināja arī gabaliņu Naukšēnu etnogrāfiskās jostas – kā pagātni un tagadni vienojošu simbolu.

Savukārt visa skolas saime piemiņas brīdī tikās 14.novembra rītā, kad vēstures skolotāja Antra Ķelpe sveica vēstures konkursa uzvarē-tājus, zēni pastāstīja par fotogrāfijās redza-

majiem vīriem, skolotāja Agrita – par Edgara Vītola un mūsu skolas direktores paveikto, un visi kopā jutās kā liela ģimene, kas sagaidījusi mājās sen neredzētus mājiniekus.

Ķoņu skolā tagad ir vieta, kas skolēniem at-gādina par latviešu tautas varonīgo pagātni. Tas ir sevišķi svarīgi laikā, kad globalizācijas apstākļos cilvēki zaudē identitātes izjūtu. Savu sakņu apjaušana ļauj jaunajai paaudzei stingrāk stāvēt uz savas zemes.

Iepriekš piesakoties, izstādi var aplūkot arī citi interesenti. • NCv

Apjaust savas saknes

Izstādes atklāšanas dienas dalībnieki. Ar ziediem – Edgars Vītols

Un tā katru dienu no jauna pirmsskolas grupiņas skolotāja Eva atklāj, ka viņas grupiņas

bērni ir apguvuši kādu burtu vai ci-paru, iemācījušies jaunu rotaļu vai tautasdziesmu.

Tas ir viņas pa-cietīgā darba rezultāts. Viņa priecājas par katra bērna veikumu un sasnie-gumu. Ar apbrīnojamu pa-cietību un izdomu Eva ga-tavo materiālus nākošās dienas nodarbībām, daž-kārt grūtāko un cietāko materiālu griešanā iesais-tot arī savas ģimenes lo-cekļus.

Evai patīk kārtība, tīrība un precizitāte visās jomās. Par to liecina ikviens viņas darbs – gan mājā, gan sko-lā, gan dārzā. Viņa aktīvi iesaistās dažādos skolas un pagasta rīkotajos pasā-kumos, apmeklē teātra iz-rādes un koncertus. Taču

izrādās – viņa ir liela eksperi-mentētāja, tāpēc visur, kur var uzzināt un izmēģināt ko jaunu, viņa cenšas iesaistīties. Ar lielu interesi viņa apmeklēja visas

skolas rīkotās un Sorosa fonda atbalstītās kulinārijas nodarbī-bas. Iegūtās un praktiski apgūtās gatavošanas receptes viņa mājās izmēģināja vēlreiz – lai neaiz-mirstas. Arī pati dalījās pieredzē kā pagatavot garšīgas burkānu kūciņas.

Savu dzimšanas dienu Eva svin zīmīgā dienā – 18.novembrī, valsts svētkos. Šogad svecītes skolas priekšā dega arī tev par godu, Eva! Sveicam jaukajos svētkos – dzimšanas dienā! •

Eva, sveicam jaukajos svētkos – dzimšanas dienā!

ļaut uzliesmot sevīvisām gaismām vienlaicīgi,visām krāsām vienlaicīgiun visām debespusēmatļaut vienlaicīgi ziedēt.Nav iespējams pazaudēt,vienīgi ir iespējamskatru dienu atkal no jaunaatļaut sev ienirt upē,uzlidot ilgu mākonī,peldēt sapņu bezgalībā un,iebrienot sava ikdienas ceļa dubļos,spītīgi priecāties par to,cik tie krāsaini, krāsaini, krāsainiun patiesībā …vienkārši izbrienami.

(M.Laukmane)

Kolēģi Naukšēnu novada vidusskolā

Nav iespējams pazaudēt,vienīgi iespējams katru dienuatkal no jauna atklāt,katru dienu atkal no jauna sajust,katru dienu atkal no jauna

Skolotāja Sarmīte

Novembra sākumā par gaidāmo Mārtiņ-dienu vēstīja 1.klases skolēnu un audzinātājas gatavotais košais gailis.

Pēc tradīcijas, Mārtiņdienas nedēļas pirm-dienā, skolā tiek organizēts Mārtiņdienas tir-gus. Brīvajās dienās tiek cepts, vārīts, gata-vots, meistarots, lai pirmdien varētu ieprieci-nāt pircējus. Šajā gadā bija vērojams nedaudz mazāks pārdot gribētāju skaits. Bet tirgū dar-bojas tirgus likumi – mazāk pārdevēju, cenas lielākas. Visa prece tika izpirkta. Paldies vecā-kiem, kuri palīdzēja sarūpēt medus burciņas, dzērvenes un tradicionālu cepumu dažādību. Prieks pašiem pārdevējiem un, protams, pir-cējiem. Tirgus diena skolā ir pieredzes apgū-šana – var tirgoties ar pašu lasītām ogām, pašu gatavotiem kompotiem, mājas cepu-miem, kuru dažādība ir liela, ka arī tiek jau-tāts pēc receptēm. Liels paldies visiem čakla-jiem pārdevējiem – varbūt mūsu tirdziņā ro-sījās nākošie komersanti, kuriem reklamēša-nās un pārdošanas iemaņas ir ļoti svarīgas.

Mārtiņdienas rīts pienāca ar nelielu salu,

toties saulains. Rūjas krastā visus mazos Mār-tiņbērnus, kuri bija tēr-pušies dažādās maskās, jo ar Mārtiņiem sākas ķekatu laiks, sagaidīja Valmieras muzeja dar-binieces, lai kopā ie-skandētu Mārtiņdienu. Šos svētkus svinējām dziedot, dejojot, māco-ties tautas ticējumus un parašas. Izpildījām da-žādus rituālus, piemē-ram, visu slikto sasējām deviņos mezglos un sa-dedzinājām ugunskurā. Katrai rotaļai ir sava nozīme. Īpaša vieta tika ierādīta ugunskuram, ko iededza saimniece un saimnieks – skolo-tāja Inga un skolnieks Ilmārs. Ugunskurā saim-nieks ar saimnieci meta ziedojumus un mēs visi domājām labas domas par sevi, savu ģi-meni, skolu un valsti.

Vispusīgu darbošanos Mārtiņdienā piedzī-vojām pateicoties muzeja darbiniecēm, ceļot goda vietā latviešu tautas tradīcijas. Paldies par jauko pasākumu! • NCv

Mārtiņa gailis dzied Naukšēnu novada vidusskolā

Svētkus svinējām dziedot, dejojot, mācoties tautas ticējumus un parašas

Naukšēnu Cilvēkvēstis2011.gada novembris / decembris (29)

5

Jau senāk esmu rakstījusi par nauk-šēniešiem ārpus Latvijas. Agrāk tas vienīgi neskāra man tuvos cilvēkus. Bet nu pakāpeniski aizbrauc viens, otrs, trešais…

Tā aizbraukusi arī mana krustmeita Megija Kūķe. Jāsaka godīgi, ka, jo tuvāk nāca aizbraukšanas laiks, jo vai-rāk viņa no tā baidījās. Gan tikai retais redzēja viņas bailes no nezināmā.

Megijas mamma jau vairākus gadus ir prom, ar meitu satikās vien savā at-vaļinājuma laikā atbraucot uz Naukšē-niem. Mēs visi, tuvie cilvēciņi, zinām, cik sāpīgi ir šie atšķirtības brīži svēt-kos, nozīmīgos pasākumos. Un tādi brīži māca arī mūs – pārējos novērtēt dzīves patieso vērtību.

Tā arī Megas dzīvē šovasar bija viens krass pavērsiens – prom uz Skotiju, kur viņa dzīvo no jūlija beigām. Bija pirmais lidojums, pirmā «ciemošanās» pie mammas… Mega dzīvo Skotijas pil-sētiņā Piterhead, kura ir apmēram tik liela kā Rūjiena. No lidostas jābrauc piecas stundas. Pirmās sajūtas pilsētā – fū,smird! Smird pēc jūras aļģēm, jo viņu dzīvesvieta atrodas tikai kādu ki-lometru no jūras. Ūdens tur gan vien-mēr auksts. Viņu pagalmā redzamiem «mājdzīvnieki» – kaijas, kuras parasti visu arī pieķēzī (kā tādas pīles).

Pirmajās dienās Mega sala, Latvijā tomēr siltāks, saulaināks, peldēties va-rēja nez cik reizes dienā!

Mācības skoilā sākas jau 17.augustā. Pirmā skolas diena viņiem nav, kā te – Latvijā, ar puķēm, runām, svētku sajū-

tu. Tur uzreiz jau sāk mācīties.Pirmajā dienā Mega skolā nesaruna-

jās – gan aiz satraukuma, gan tāpēc, ka angļu valodas zināšanas bija tik, cik Naukšēnu skolā iemācījusies. Klasē viņi ir 28 skolēni. Ja Latvijā viņa ietu 5.klasē, tad tagad viņa iet 7.klasē un tas ir pēdējais gads šajā skoliņā. Klasē mā-cas vēl viena latviešu meitene, uz kuru skolotāja pirmajā dienā norādījusi kā «atbalsta punktu» – palīdzībai. Šī mei-tene Skotijā ir jau sesto gadu un ne vi-sai grib kontaktēties ar kādu no Latvi-jas. Sākumā Megija sēž vienā solā ar puisi Džeimsu, kurš visu laiku uzbā-zies. Kad es, iedomājoties to trakāko, prasu, kā tā uzbāšanās izpaužas, – iz-rādās, ar bakuganu dzīvošanos. To Džeimsam esot ļoti daudz. Kas tie tādi, bakugani, gan jau mazu bērnu vecāki nojautīs.

Ātri vien Megija iedraudzējas ar lie-tuviešu meiteni Gabiju, kura palīdzēju-si sākumā saprast uzdevumus. Gabija ir no otras pilsētas puses, tāpēc brīvajā laikā viņas satiekas maz. Vairāk Megija laiku pavada kopā ar Janu – meiteni, ar kuru iepazinās jau pirms skolas. Mā-cības tur ir stipri vieglākas nekā šeit, Latvijā. Vecāku sapulcē katram vecā-kam ir iedots laiks – 10 minūtes, kurās tad arī skolotāja runā par konkrēto bērnu. Skolotāja uzslavējusi Megiju par labām zināšanām matemātikā. Par to liels paldies skolotājai Bērzupei!

Sporta nodarbības arī tur ir ļoti mini-mālas. Kā Mega saka – maza pabum-bulēšanās un viss!

Lielu, smagu skolas somu Mega sāk

aizmirst, jo grāmatas viņi atstāj skolā.Uz manu jautājumu – kā ar puišiem,

atbildi nerodu – Mega apmulst un pa-bēg no web-kameras prom. Pēc tam gan piebilstot, ka klasē mācās arī 6 lat-viešu zēni.

Otrdienas vakaros vienu stundu Mega papildus mācās angļu valodu. Skolā viņiem obligāti jāapgūst franču valoda, ar kuru gan ir pagrūtāk. «An-gļu valodu vēl labi nepārzinu, kur nu vēl to – grūto!»

Piektdienas vakaros viņa iet mācīties dejot tādā kā modernā deju stilā, pār-svarā, pie M.Džeksona dziesmām. Me-gijai sanākot tik labi, ka pasniedzēja vaicājusi, vai Mega ko tādu jau ir mācī-jusies. Viņu pilsētiņā ir arī peldbaseins, no kura gan Megiju ir grūti dabūt lau-kā. Pagājušo nedēļu tur bijusi 3 reizes!

Lēnā garā notiek gatavošanās Zie-massvētkiem, kurus plāno svinēt mājās

(tagadējās) draugu lokā. Vasaras brīv-laikā 4 dienas ir ieplānota skolas no-metne un tai viņi katru mēnesi nes, krāj naudiņu – kopā 40 mārciņas.

Megija smejoties atzīst, ka palikusi apaļāka šajos 4 mēnešos, saldumus esot jau atēdusies. Ir tur veikaliņš, kurā var nopirkt Latvijas «Kārumu», «Lai-mas» konfektes u.c. gardumus.

Megijai ļoti pietrūkst vecāmātes Vi-jas, kura ir kā otrā mamma, radinieku, draugu. Arī skolotājas Bērzupes, par kuru Mega ļoti priecājās, kad skolotāja mācību gada beigās pateica, ka būs viņu audzinātāja arī turpmāk. Megijai gan tagad ir citas skolotājas...

Nav zināms, vai Megucis paliks tur uz visiem laikiem vai atgriezīsies, bet sirdī viņa tāpat paliks naukšēniete. Vi-ņas novēlējums naukšēniešiem –

Ar sniega gaidām ārpus Naukšēniem

Megija Skotijā

Naukšēnu jauniešu iniciatīvas centra vadītājs Pēteris Skorohodovs

Tuvojas Naukšēnu jauniešu iniciatīvas centra darba piektais gads, un tagad varam atskaitīties par padarīto. Šajos piecos darba gados Jauniešu centru ir apmeklējuši, apmēram 6000 jauniešu un pieaugušo. Notikušas sacensības galda tenisā, novusā, dambretē, šahā, šautriņu mešanā, «zolī-tē» un arī puzļu likšanā. Jaunatnes centra telpas izmanto arī vingrotājas un humānās palīdzības sniedzēji. Šeit mājvietu ir atraduši, arī iniciatīvas un enerģijas pilni jauni cilvēki, lai varētu intere-santi pavadīt savu brīvo laiku.

Patiesību sakot, tas viss ir iespējams tāpēc, ka Naukšēnu jauniešu iniciatīvas centru jūtami at-balsta gan Naukšēnu novada dome, gan Naukšē-nu kultūras nama darbinieki. Ir sagatavoti apbal-vojumi (suvenīri, saldumi, diplomi) sacensību dalībniekiem un uzvarētājiem. Iegādāts un atjau-nots sporta inventārs, kā arī tiek nodrošināti teh-niskie līdzekļi telpu sakopšanai. Tika atbalstīti, arī starpskolu sacensību dalībnieki, dambretē un gal-da tenisā.

Patīkami atzīmēt to, ka arī tie jaunieši, kas ir beiguši vidusskolu turpina savu iespēju robežās apmeklēt jauniešu centru. Svētdienās notiek re-gulārās nodarbības – treniņi galda tenisā pieau-gušajiem, kuros piedalās arī aktīvākie jaunieši.

Jaunatnes centra darba laiks ir pirmdienās, treš-dienās, piektdienās no 13.00 līdz 19.00. Jaunatnes centru sporta inventārs ir atbilstošs dalībnieku meistarībai. Ja, gadījumā, jauniešiem (arī pieaugu-šajiem) ir vēlēšanās apgūt kādu no galda spēlēm, laipni aicināti, uz Naukšēnu kultūras nama spogu-ļu zāli, ieeja no Rūjas upes puses. • NCv

Naukšēnu jauniešu iniciatīvas centrā

Diāna Glušonoka

Mīliet savus tuvākos cilvēkus, saprotot, ka nekas nav tik svarīgs kā ģimene vienā lielā,

siltā lokā ap jums!

Ieve Vesere

Es mācos Kultūras koledžā par gidi un par savas prakses vietu esmu izvēlējusies Naukšēnu Cil-vēkmuzeju, kurā strādāju kopš 21.novembra. Kādēļ tieši šeit? Viens no iemesliem ir māju tu-vums, jo esmu uzaugusi un mācīju-sies Naukšēnos. Otrs – tas ka prak-se ir laiks, kad students attīsta sa-vas teorētiskās zināšanas, sasaistot ar praksi un sniedz ieguldījumu or-ganizācijā. Tādēļ vēlējos, lai mans paveiktais paliek nevis kādā no Rī-gas uzņēmumiem, bet gan dzimta-jā vietā. Patīkami, ka atgriežoties Naukšēnos jaušama darbība un pārmaiņas, gan infrastruktūrā, uz-labojot ceļus, gan skolas apkārtnē, kur skolēni, sadarbojoties ar skolo-tājiem, radījuši skaistus darbiņus. Tas ne tikai priecē apkārtējos, bet arī atstāj labu iespaidu par Nauk-šēniem.

Skolotāju darbu novērtēju tagad vairāk, jo paralēli mācībām neklā-tienē, izmantoju izdevību un iegūs-tu papildus zināšanas auklītes kur-sos. Šobrīd saprotu, cik atbildīgs un tajā pašā laikā interesants ir darbs ar bērniem. Tomēr sirds lie-ta ir darboties saistībā ar tūrismu, kur savienojas vēsture, ģeogrāfija, darbs ar cilvēkiem un, protams, pati ceļošana. Iecienītākais pārvie-tošanās veids ir stopošana. Šādi,

stopojot, ar māsu Ivetu apce-ļojām Čehiju un Slovākiju. Šogad izmēģinājām veiksmi 10 dienu braucienā ar savu automašīnu, par galamērķi uzstādot Gibraltāru. Varu teikt, ka aizsākumu draudzī-gajām attiecībām ar ceļošanu ielikusi klases audzinātāja rī-kojot ekskursijas, kā arī sko-lotāja Indra Aģe, organizējot lielās ekskursijas uz ārze-mēm. Kopā ar viņu guvām ieskatu par Franciju un Švei-ci, lai arī nelielu, bet sapratu, ka tas ir vislabākais veids, kā atpūsties, lai paraudzītos uz to visu ar citām acīm. Brīdi-nu, ceļošana izraisa pozitīvu atkarību!

Saistībā ar savu jomu prak-sē esmu jau trešo un pēdējo gadu. Līdz šim pirmajā kursā, darbojos arī Rūjienas TIC, kur viens no galvenajiem uz-devumiem bija Velopārgājie-na 2010 organizēšana. Savu-kārt otrajā kursā, savas pras-mes liku lietā Valmierā, tūris-ma aģentūrā «Novaturs». Patlaban, esot praksē Naukšēnu Cilvēkmuzejā, interesanti strādāt pazīstamā vidē, kur šobrīd var ie-pazīties ar darbu muzejā no otras puses, ne tikai vairs kā apmeklē-tājs.

Naukšēniešiem novēlu saglabāt

entuziasmu un darbošanos prieku. Reizi pa reizei izrauties no ikdienas un doties aizraujošā ceļojumā, lai kā Sprīdītis nonāktu pie atziņas, ka nekur nav tik labi kā mājās. Tad arī atgriezušies mājās pamanīsim labās lietas, ko esam paveikuši un kas vēl jā-paveic. • NCv

Sveiki, esmu Ieva Vesere!

Naukšēnu Cilvēkvēstis 2011.gada novembris / decembris (29)

Inguna Zukure, projekta vadītājaAgnese Auniņa-Linmeijere, projekta koordinatore

Vai zinājāt, ka ikvienam pie-augušajam ir iespēja mācīties visu mūžu, neatkarīgi no vecu-ma, izglītības un citiem aspek-tiem? Biedrības «Ķoņu kalna dzīves skola» ideja Eiropas Sa-vienības Mūžizglītības prog-rammā likās interesanta arī projektu vērtēšanas eksper-tiem, un ļoti nopietnā konku-rencē (no vairāk nekā 50 ie-sniegtajiem projektu pieteiku-miem atbalstīja trīs projektus Latvijā) biedrības iesniegtais projekts «No darbiem uz vār-diem, no vārdiem uz darbiem» Grundtvig programmā ieguva finansējumu darbnīcu norisei. Grundtvig darbnīcas ir jebkā-da praktiska darbošanās pie-augušajiem ar mērķi iegūt pa-pildus prasmes, kas būtu no-derīgas personības attīstībai vai karjerai. Interesanti, ka šajā darbnīcā drīkstējām uzai-cināt dalībniekus no visas Ei-ropas, bet ne no Latvijas. Tieši tāpēc oktobra vidū šad un tad Rūjienā, Ķoņos, Naukšēnos, Kārķos un citur tuvākajā ap-kārtnē varējām satikt dažādās valodās runājošus ārzemnie-kus. Pamatideja darbnīcai bija praktiska darbošanās, iepazīs-tot latviešu senos amatus, mūsdienu rokdarbu tehnikas, kulināriju un latviešu valodas pamatus.

Tā kā darbnīcu norise tika plānota rudenī, bet līgums pa-rakstīts vasarā, ļoti īsā laikā nācās saplānot daudzus pasā-kumus. Kaut arī informācija par mūsu darbnīcu ir ievietota kopīgajā Eiropas katalogā, to-mēr īsā pieteikšanās laika dēļ nācās dalībniekus aicināt visos iespējamajos veidos. Esam pa tei cī gi vi siem cil vē kiem, ku-ri pa lī dzē ja at rast šos cil vē kus, iz man to jot vi sus ie spē ja mos zi ņu un sa ka ru ka nā lus. Ļoti interesanti, ka vairumu pietei-kumu atsūtīja vīrieši, pie tam no Turcijas, Kipras un citām dienvidu valstīm.

Oktobra vidū, kad Latvija vēl joprojām krāsojās košajās ru-dens lapu krāsās, Ķoņu dzir-navas uz nedēļu kļuva mājvie-ta ļoti jaukai sabiedrībai. At-brauca Iliass no Kipras, Ne-dims un Barbaross no Turcijas, Kai, Elle un Hannes no Igauni-jas, Jakobs, Irene un Marija no Vācijas, Pepa no Čehijas, Al-berto no Slovēnijas un Anast-asia no Grieķijas. Ļoti atšķirīgi cilvēki, atšķirīga pieredze, reli-ģija, paradumi, vecums no 20 līdz 69 gadiem, tomēr atradām daudz vienojoša un interesan-ta. Tā kā neatrodamies lielā pilsētā, pirmais pārsteigums

bija par norises vietu, jo viesi neticēja, ka tepat no Dzirna-vām nevar aiziet uz «super-market» (lielveikalu), pat ne uz vismazāko. Vēl pārsteigums viesiem bija tas, ka mūsu ru-dens ir daudz aukstāks par Kipras vai Turcijas ziemu, tā-pēc patiešām noderētu silti džemperi un cimdi, kā bijām visiem jau savlaicīgi uzrakstī-juši.

Ņe mot vē rā, ka pro jek ta ak-ti vi tā tes pa ma tā sais tī tas ar rok dar biem, ama tiem un ēdie-niem, pār stei gums mums un arī pa šiem da līb nie kiem bi ja tas, ka pār sva rā atbrauca vī rie-ši. Katrs no vi ņiem bi ja do mā-jis, ka būs vie nī gais vī rie tis. Tik pat pār steig tas bi ja arī sie-vie tes. Pie tam vairums Latvijā nokļuvuši netīšām – draudze-ne netika, uzaicināja mani, ne-jauši saņēmu e-pasta vēstuli, gribēju nokļūt tālāk no dzim-tās zemes, lai būtu eksotiskāk un tamlīdzīgi.

Pro jek ta no sau kums «No vār diem uz dar biem, no dar-biem uz vār diem» se vī ie tver gal ve no do mu. Ne ti ca mi, ka vie nas ne dē ļas lai kā ir ie spē-jams veikt tik daudz da žā du dar bī bu. Da līb nie ki nak šņo ja, uz tu rē jās un vai rā kas no dar bī-bas no ti ka Ķo ņu dzir na vās. Pirm ā die na, kas bi ja svēt die-na, sā kās ar ie pa zī ša nos, kad katrs da līb nieks pastāstī ja par se vi, sa vu dar bu, par to, ko vē-las ie gūt ša jā pro jek tā. Sa vu-kārt mēs, pro jek ta dar ba gru-pa, ie pa zīs ti nā jām ar se vi, sa-viem pie nā ku miem pret vie-siem, dar bī bas plā nu. Sa ru nas un nodarbības no ti ka an gļu un lat vie šu va lo dā ar mūsu tulku Lauras Lielbārdes un Māras Zukures pa lī dzī bu, bet igau ņi savstarpēji ru nā ja arī krie vu va lo dā, bet ar vā cie šiem vā cu va lo dā. Ne visiem gāja gludi, runājot angliski, bet tad sazi-nājāmies ar žestiem, skaņām un citām ne-angliskām iespē-jām. Dažreiz brīnums bija, ka, piemēram, čehu valodā var at-rast ļoti daudz līdzības ar krie-vu valodu, bet daži vārdi lat-viešu valodā sakrīt ar grieķu valodu. Tad nu brī žam bi ja viss ju ku ju kām, to mēr sa pra tā-mies vi si. Tā kā pa re dzē ta bi ja arī lat vie šu va lo das ap gū ša na, sko lo tā ja Ag ri ta ie pa zīs ti nā ja ar lat vie šu al fa bē tu, īpa šu vē rī-bu pie vēr šot ga rum zīm ju lie-to ša nai un at šķi rī bai starp bal-sī ga jiem un ne bal sī ga jiem līdz -ska ņiem. Kat ram da līb nie kam ti ka grā ma ti ņa, ku ra kal po ja kā vārd nī ca ar sa svei ci nā ša nās vār diem un ci tām pie klā jī bas frā zēm ie sais tī to val stu va lo-dās, tāpat grāmatiņā bija no-darbībās lietojamo latviešu vārdi un to attēli. Nedēļas lai-

kā daži tīri labi iemācījās lietot latviešu «labrīt», «paldies», «man patīk» un citus nepie-ciešamākos vārdus.

Pirmajā dienā ekskursija pa Rū jie nu – ap stai gā jot ne lie lu lo ku pa mazajām ieliņām, vie si gu va ma zu ie ska tu par pil sē tu. Nā ka mais pie tu ras punkts bi ja Ķo ņu kalns. Sa lī dzi not ar Al-piem vai Tat riem, mū su 94 met ri virs jū ras lī me ņa tāds ci-nī tis vien ir, to mēr ener ģē tis kā zi ņā un uz bū ves da žā dī bā tas var būt pār spēj mi nē tos. Tur-pat jau arī Ķo ņu sko la, kur biedrības die nas cen trā no tika pirm ā no dar bī ba un tā bija ta-po ša na jeb grābekļošana. Ie sā-ku mā ne gāja vieg li, kat ram vai rā kas rei zes bija jā pa rā da, jā pa la bo, bet kad pirm ie des-mit centi met ri uz ta po ti, no vī-rie šu pus es at skanēja jau tā-jums, vai tad lat vie šu vī rie ši arī šo rok dar bu prot? Mjā, to nu mēs ne gai dī jām. Ne vie na no mums ne ko līdz īgu ne bi ja ma nī ju si. Tā kā nā cās at bil dēt go dī gi.

Pēc trim cītīgi pastrādātām stundām, redzams bija darba rezultāts, cik nu kuram liels, bet katra paša paveikts. Laiks mūs lutināja, vakara saulīte vēl silta, tad pastaigas solī draudzīgā bariņā devāmies uz naktsmājām, pa ceļam ieelpo-jot rudenīgi dzestro gaisu un baudot dabas krāšņumu. Pēc vakariņām plānots spēļu va-kars, kur katras valsts pārstā-vim bija jāsagatavo kāda spēle, rotaļa vai dziesma no savas valsts. Lai iedrošinātu viesus, latvieši rādīja un mācīja rotaļu «Kas dārzā, kas dārzā?» Drīz vien viesi atraisījās un drosmī-gi iesaistījās mūsu un kolēģu rīkotajās atrakcijās. Beidzās viss ar lielu jautrību, jo septiņu valstu iedzīvotāji mēģināja spēlēt klusos telefonus. Jau vienā valodā runājošie reti kad tiek pie pareizā vārda, kur nu vēl tad, ja katrs runā citā valo-dā! Turpmāko dienu sadarbī-bas un jautrības atslēga bija rokā. Pateicoties pirmajam va-karam visiem kopā, nākamajās dienās bija viegli jokot, jo bija par ko.

Turpmākās dienas bija līdzī-gas. Katra diena bija aizpildīta no rīta līdz vakaram. Viesi de-vās mācību ekskursijās, kuru galamērķis sasaucās ar dienas amatu vai rokdarbu tematiku. Ļoti sajūsmināti ciemiņi bija par Oleru muižu un Kārļa Ze-mīša darbu, apņēmību un degsmi. Bija gandrīz visi iespē-jamie rokdarbu veidi, arī māla veidošana, dekupāža, filcēša-na, mācījām adīt, tamborēt, gatavot ziedus no želejas au-duma, pērļu piespraudes un beigās gandrīz visi pabeidza

nedēļas apjomīgāko darbu – lakatu uz rāmja, kas prasīja visilgāko laiku. Tomēr ganda-rījums bija par paveikto.

Ar rokdarbiem jau nebija gana. Ja mēs būtu citā valstī, arī taču gribētu pamēģināt vie-tējos ēdienus un kultūru, tāpēc meklējām iespēju parādīt vēl kaut ko. Sarīkojām danču va-karu, kur labprāt izpalīdzēja folkloras kopa «Dzīne». Kopī-gi cepām maizi, ūdenskliņģe-rus, pat torti. Devām nogaršot pelēkos zirņus un pašbrūvētu alu. Nedēļas laikā sadraudzē-jāmies ļoti cieši. Arī mēs daudz uzzinājām par citām valstīm, viņu tradīcijām un paradu-miem. Salīdzinājām kopīgo un atšķirīgo. Atvadu vakarā daudz

dziedājām, runājām, smējā-mies. Jautājot viesiem, kas bija labākais šajā laikā, atbildes bija dažādas. Vienam Latvijas cilvēku viesmīlība un sirsnība, otram piemiņas vieta uz Igau-nijas robežas, citam šī bijusi labākā un interesantākā nedē-ļa visā mūžā. Viesi teica un rakstīja mīļus pateicības vār-dus, piebilstot, ka ir gatavi mūs uzņemt savās mājās, ja nu mums kādreiz ir izdevība būt tajā valstī.

Un mēs ticam, ka tā arī no-tiks. Pateicoties Grundtvig programmai, esam guvuši ba-gātu pieredzi, krietni lielu mo-tivāciju labāk apgūt angļu va-lodu, uzticamus draugus tepat Latvijā un ārpus tās. • NCv

No darbiem uz vārdiem, no vārdiem uz darbiem

Šādu kopbildi un sertifikātu dalībnieki saņēma pirms došanās mājup

Viesus interesēja dažādie darinājumi gan no koka, gan no tekstilmateriāliem

6

Informāciju apkopoja Antra Krievānelauku attīstības speciāliste Naukšēnu novadā

Lauku atbalsta dienests (LAD) izslu-dina atklāta konkursa projektu iesnie-gumu pieņemšanu Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumā «Lauku saimniecību modernizācija».

Projektu iesniegumu pieņemšana pasākumā «Lauku saimniecību mo-dernizācija» 11.kārtai notiks no 2011.

gada 21.novembra līdz 21.decembrim ar publisko finansējumu lauku saim-niecībām 30647053 latu tajā skaitā Ziemeļvidzemes RLP – 5604037 lati un lauksaimniecības pakalpojumu ko-operatīvajām sabiedrībām (LPKS) 5000000 latu. Iesniegto projektu īste-nošanas beigu datums, ja tiek veiktas investīcijas ražošanas pamatlīdzekļu iegādei, ir astoņi mēneši, ja tiek veikta būvniecība un rekonstrukcija – divi gadi no LAD lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Projektu iesniegumu pieņemšana no-

tiek saskaņā ar MK 2010.gada 1.no-vembra noteikumiem Nr.1026 «Kārtī-ba, kādā piešķir valsts un Eiropas Sa-vienības atbalstu atklātu projektu ie-sniegumu konkursu veidā pasākumam «Lauku saimniecību modernizācija»».

Projekta iesnieguma veidlapa un me-todiskie norādījumi tās aizpildīšanai ir atrodami mājas lapā: www.lad.gov.lv sadaļā ES atbalsts.

Projektu iesniegumi jāiesniedz LAD reģionālajās lauksaimniecības pārval-dēs vai LAD Centrālajā aparātā Klientu apkalpošanas daļā Rīgā, Republikas

laukumā 2, 3.stāvā, 308.kabinetā (tālr. 67027693, 67027684).

Lauku atbalsta dienests, pilnveidojot savu elektroniskās pieteikšanās sistē-mu (EPS), pirmo reizi piedāvā klien-tiem iesniegt projektu iesniegumus arī elektroniski.

30.12.2011. beidzas iesniegumu ies-niegšana Valsts atbalsta lauksaimnie-cībai un lauku attīstībai pasākumā «Atbalsts apdrošināšanas polišu iegā-des izdevumu segšanai». • NCv

Lauksaimniekiem

Naukšēnu Cilvēkvēstis2011.gada novembris / decembris (29)

7

Tērē apdomīgi un maksā mazāk! ZAAO jaunumiKristaps KašsKlimata pārmaiņu izraisīto seku ma-

zināšana ir kļuvis par vienu no visap-spriestākajiem tematiem, par kuru kat-ram ir savs viedoklis. Tāpat arī katram ir savs viedoklis par to, vai cilvēks pie tā ir vainojams vai nav, taču nevar no-liegt, ka cilvēka ikdienas darbības rada ievērojamu daudzumu siltumnīcefektu gāzes, kuras veicina globālo sasilšanu. Interesanti ir tas, ka mūsu radītā ietek-me uz apkārtējo vidi ir atkarīga no tā kādus produktus un pakalpojumus mēs izmantojam, cik bieži un kādos daudzumos.

Viena no jomām, kurā iespējams sa-mazināt savu ietekmi uz apkārtējo vidi un vienlaikus samazināt arī ikmēneša izmaksas, ir mājsaimniecības enerģijas patēriņš. Latvijā mājsaimniecībās tiek patērēti aptuveni 36% no gala enerģi-jas patēriņa, kas uzskatāms par ļoti augstu īpatsvaru. Liela daļa šīs enerģi-jas tiek nelietderīgi izmantota, ka re-zultātā aug arī izmaksas par patērēto enerģijas apjomu. Taču taupot enerģiju nevajadzētu arī atteikties no ikdienas ērtībām – enerģijas patēriņa samazi-nājums ir panākams palielinot enerģi-jas izmantošanas efektivitāti. Mājsaim-niecībās tas nozīmētu lietderīgāku sil-tumenerģijas, elektroenerģijas un ūdens izmantošanu.

Ziemā īpaši svarīgs ir siltumenerģijas patēriņš. Uzskatāms piemērs būtiskam siltumenerģijas patēriņa samazināju-mam, ir daudzdzīvokļu ēku kvalitatīva renovācija, pēc kā tiek sasniegts vismaz 40 % līdz 60% siltumenerģijas patēriņa samazinājums jau izpildot Latvijas būvnormatīva noteiktās minimālās prasības. Siltumenerģijas patēriņu ie-spējams samazināt izvēloties atbilstošu iekštelpu temperatūru, jo bieži vien telpas tiek pārkurinātas. Labākajā ga-dījumā mājoklī katram radiatoram tiek uzstādīts termostatiskais ventilis ar kura palīdzību iespējams regulēt katras telpas temperatūru atsevišķi. Ja ter-mostatisko ventiļu nav, tad iespējams sarunāt ar mājas vecāko, lai noregulē zemāku temperatūru visai ēkai, taču tādā gadījumā jāskatās vai kādam šī temperatūra nav par zemu un jāskatās, kas varētu būt par iemesliem. No vien-kāršākiem padomiem var ieteikt neaiz-klāt radiatorus ar mēbelēm, aizkariem un citiem svešķermeņiem. Tas samazi-

na telpas gaisa cirkulāciju gar radiato-riem. Tāpat nevajadzētu uz radiatoriem žāvēt izmazgāto veļu, jo tādējādi arī tiek kavēta gaisa cirkulācija gar radia-toriem un papildus gaisā tiek novadīts liels mitruma daudzums, kas var kon-densēties stūros un uz logu rāmjiem, kā rezultātā var rasties labvēlīga vide pelējuma attīstībai. Gatavojot ēdienu ieteicams katliem uzlikt vākus un lietot gaisa nosūcēju, lai mazinātu lieka mit-ruma nonākšanu telpā, kas samazinātu nepieciešamību pēc liekā miruma no-vadīšanas. Vēdinot telpas ziemas laikā nebūtu ieteicams izmantot vēdināša-nas režīmu. Labāk atvērt logus pilnībā uz 2 min. lai ātri veiktu visu iekštelpu gaisa apmaiņu. Tādā veidā iekštelpu sienas nepaspēj atdzist un ātri uzsilda svaigo gaisu līdz iepriekšējai iekštelpu gaisa temperatūrai.

Šeit uzskaitītie padomi saistīti ar sil-tumenerģijas patēriņa samazināšanu, taču iespējams ietaupīt arī elektroener-ģiju un samazināt ūdens patēriņu, kas arī dod ievērojamu ikmēneša izmaksu samazinājumu. Šobrīd Latvijā norit viens no ES programmas Saprātīga enerģija Eiropai (Intelligent Energy Europe) atbalstītajiem projektiem Ei-ropas iedzīvotāju klimata kauss (EIKK), kura laikā mājsaimniecības tiek aicinā-tas piedomāt pie sava ikdienas enerģi-jas patēriņa un pievērsties energoefek-tivitātes jautājumiem. Ietaupīto ener-ģijas apjomu iespējams novērtēt Ener-ģijas ietaupījumu kontā (EIK), kurā, ievadot savus ikmēneša patēriņa datus, varat izdarīt secinājumus par savu enerģijas patēriņu. EIKK ir sacensība starp Latvijas un vairāku citu valstu mājsaimniecībām ar mērķi noskaidrot, kurai mājsaimniecībai izdevies sas-niegt visaugstākos enerģijas patēriņa samazinājumus. Tā Latvijas mājsaim-niecība, kurai izdosies sasniegt vis-augstākos enerģijas patēriņa samazi-nājumus, iegūs pilnībā apmaksātu braucienu uz Briseli, kur tiks noskaid-rots Eiropas uzvarētājs. Papildus tiek rīkoti arī citi konkursi, kuru laikā ie-spējams vinnēt balvas, kuras palīdzēs ietaupīt vēl lielāku enerģijas daudzu-mu. Lai piedalītos konkursā un uzzinā-tu papildus informāciju par projektu, apmeklējiet Eiropas iedzīvotāju klima-ta kausa Latvijas mājas lapu http://lv.theclimatecup.eu/ un sāciet taupīt enerģiju! • NCv

Ingrīda GubernatorovaSIA ZAAO attīstības daļas vadītāja

Lai atgādinātu par atkritumu konteine-ru iztukšošanas dienu, papildus tam, ka klientiem tiek nosūtīts atkritumu izveša-nas kalendārs 2012.gadam, SIA «Ziemeļ-vidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija» (ZAAO) par konteinera iz-tukšošanu var atgādināt arī nosūtot bez-maksas SMS.

Jaunais pakalpojums ir ieviests ar mēr-ķi, lai ērtākā veidā klientiem varētu atgā-dināt par plānoto atkritumu konteinera iztukšošanu jau dienu iepriekš. Par cik konteiners tukšošanas dienā, kas norādīta kalendārā, atkritumu konteiners no plkst. 8.00 ir jānovieto brīvi piebraucama ceļa vai ielas malā ārpus slēgtās teritorijas, tad saņemot SMS dienu iepriekš, klientam tas būs atgādinājums par konteinera izstum-šanu, un arī nepieciešamības gadījumā, ja konteiners ir pustukšs, ļaus savlaicīgi at-teikt tā iztukšošanu.

Kaut klienti ir ļoti iecienījuši atkritumu izvešanas kalendārus, kur var iepazīties arī ar aktuālo informāciju par atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu, īsziņas saņemšana ir solis uz priekšu mūsdienu tehnoloģiju izmantošanā.

Informāciju par pakalpojuma saņemša-

nas iespējām var atrast ZAAO mājas lapā pie aktualitātēm. ZAAO ir uzsākusi izsū-tīt iedzīvotājiem un uzņēmumiem at-kritumu izvešanas kalendārus nāka-majam gadam, kā arī informāciju par veicamajiem maksājumiem par atkri-tumu apsaimniekošanu jeb aprēķinu.

Atkritumu izvešanas kalendārā ir norādītas dienas, kad tiks veikta kon-teineru tukšošana, kā arī informācija par tuvāko vietu, kur atrodas atkritu-mu šķirošanai paredzētie konteineri EKO punkts vai EKO laukums.

Informācijā par maksājumiem ir no-rādīta summa, kas ir jāsamaksā par saņemtajiem pakalpojumiem 2011.gadā, kā arī plānotā maksa par pakal-pojumiem 2012.gadā, kas aprēķināta ņemot vērā abpusēji saskaņoto atkri-tumu konteinera izvešanas grafiku.

Atgādinām, ka iedzīvotājiem, kuri nav norēķinājušies par ZAAO sniegta-jiem pakalpojumiem 2011.gadā, aprē-ķinā norādītā parāda summa ir jāsa-maksā līdz 2012.gada 15.janvārim, pretējā gadījumā ar 2012.gada 1.feb-ruāri ZAAO pārtrauks pakalpojumu sniegšanu, līdz parādsaistību nomak-sai.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā lūdzama sazināties ar ZAAO līgumu nodaļu, pa tālr. 64281250. • NCv

SIA «Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija»(ZAAO) turpina EKO laukumos bez maksas pieņemt nolietotas vieglo automašīnu, mikroautobusu un smago automašīnu riepas.

Nolietotās riepas var nodot sekojošos EKO laukumos – Cēsīs, Lapsu ielā 19; Augšlīgatnē, Dārza iela 8; Valmierā, Dzelzceļa ielā 5; Mazsalacā, Pērnavas ielā 16; Limbažos, Mazā Noliktavu ielā 3; Salacgrīvā, Viļņu iela 18; Rūjienā, Ter-nejas ielā 12 un Valkā, Austras ielā 10.

Automašīnu riepas EKO laukumos tiek pieņemtas arī no juridiskām perso-nām – autoservisiem, iestādēm un uzņēmumiem. Riepu diametrs nedrīkst pārsniegt 1,40 metrus. Industriālās, celtniecības un traktortehnikas riepas netiek pieņemtas.

Sandra Pilskalne

Jau otro gadu Kārķu pamat-skolā strādā skolotāja Baiba Fjodorova, kura palīdz bēr-niem izprast krāsu pasauli, iemīlēt Raini un ne tikai to vien. Vārdu sakot, Baiba ir jauna un sprigana skolotāja, kuras darbu kalendārā trīs dienas nedēļā ir ieraksts – vi-zuālās mākslas, latviešu valo-das un literatūras stundas Kārķu skolā. Baiba ir absolvē-jusi Rīga Dizaina un mākslas vidusskolas stikla dizaina spe-cialitāti, pašreiz studē peda-goģiju. Tuvojoties Ziemassvēt-kiem, Baiba savu ģimeni un tuviniekus vienmēr iepriecina ar skaistiem Adventes vaina-giem un interesantiem svētku rotājumiem.

Tāpat kā apģērbam, frizūrām vai dzīvokļa iekārtojam ir modes tendences, tā arī Ziemassvētku un Jaungada rotājumiem katru gadu ir savas aktualitātes. Baiba ņemot vērā šī gada tendences iesaka:• Klasiskās Ziemassvētku krāsas ir sarkans un balts. Taču, ja vēla-ties kaut ko netradicionālāku, tad

šogad aktuāla krāsa svecēm un ro-tājumiem ir visu toņu zilā krāsa, sākot no ledus zila līdz tumši zi-lam.• Zilo krāsu ļoti veiksmīgi var pa-pildināt ar zelta vai sudraba krā-sas akcentiem.• Aktuāli ir dažādi stikla un au-duma rotājumi.• Eglīti var izrotāt ar lentītēm vai auduma gabaliņiem, kas ir zilos toņos.• Droši var ļaut fantāzijai vaļu un eglīti var izrotāt ar nestandarta rotājumiem, piemēram, ar rotaļu automašīnām vai citām rotaļlie-tām. Atcerieties, tā ir jūsu eglīte un nav svarīgi, lai būtu dārgi un grezni rotājumi! Ja nebaidieties būt oriģināls un esat brīvdomā-tājs, iekariet kaut zilu kurpīti, taču pats galvenais, lai svētku prieks!• Ja jums ir tuvs zaļas domāša-nas veids - varat pasargāt vienu eglīti no nociršanas un to izrotāt mežā! Tad jums būs EKO eglīte ar EKO rotājumiem – dzīvnieku ba-rībai piemērotu pārtiku (āboliem, burkāniem u.c) un prieks par eglī-ti, kas piedzīvos vēl garu un laimī-gu mūžu!

Baiba visiem novēl Ziemassvēt-kos: «Būt harmonijā ar sevi un saticībā ar citiem!» • NCv

Ieteikumi, gatavojoties svētkiem

Baiba Fjodorova

Tiek meklēti jaunā koncertšova

«Dziedi savai pilsētai»

dalībnieki – Naukšēnu novada dziedošie

iedzīvotāji!

Vairāk lasīt 8.lpp.

Naukšēnu Cilvēkvēstis 2011.gada novembris / decembris (29)

8

Tūlīt sāksies svētku laiks. Dažs Jauno gadu sagaidīs svešās ze-mēs, tāpēc esiet uzmanīgi – daž-reiz tikumi un likumi ir neizpro-tami!

Likums aizliedz:* Vilcienā Francijā noskūpstīt savu partneri;* Sēdēt pie stūres Taizemē ar kailu ķermeņa augšdaļu;* Izraēlas likumdošanā noteikts sodas par pastaigāšanos pludmalē ar lāci un lāča peldināšanu Vidus-jūrā;* Itālijā vīriešiem draud sods par svārku valkāšanu publiskās vietās;* Venēcijā par atvēsināšanos strūklakā vai parādīšanās Svētā Marka laukumā kailām krūtīm – sods 450 eiro;* Francijā aizliegts savu mājas cūku nodēvēt Napoleona vārdā;* Lielbritānijā sievietēm ir aizliegts sabiedriskajā transportā ēst šoko-lādi;* Dānijā jāpārliecinās, vai zem jūsu automašīnas kāds neguļ;* Šveicē ir atļauts svētdienās maz-gāt veļu, bet izkārt žāvēšanai brīvā dabā to drīkst tikai no pirmdienas līdz sestdienai;* Alabamā (ASV) ir aizliegts vadīt automašīnu aizsietām acīm;* Floridā – dziedāt autostāvvietā, ja mugurā ir tikai peldbikses;* Indianas štata pilsētas noteikumi aizliedz iet uz kino, teātriem un iz-mantot sabiedrisko transportu čet-ras stundas pēc ķiploku ēšanas;* Ņujorkā nedrīkst sasveicināšanās brīdī nebāziet degunā īkšķi! Tas ir aizliegts ar likumu;* Ja Austrālijā kafejnīcā klients ie-rodas zirga mugurā, tās īpašnie-kam jānodrošina lopiņš ar barību un svaigu dzeramo ūdeni;* Maskavā aizliegts braukt netīrā īrētā automašīnā, sods – 200 eiro;* Indijā likumdošanā noteikts, ka govs nokaušana tikai tāpēc, ka sen neesat ēdis liellopa steiku, var beigties ar sešiem gadiem aiz res-tēm.* Butānā, ievedot valstī cigaretes, par tām jāmaksā ievedmuita simts procentu apmērā, bet smēķēšana sabiedriskā vietā izmaksās ap 170 eiro. • NCv

Nedrīkst...Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu

komiteja aicina 8 interesentus 2012.gada 6.janvārī doties uz Rīgu, lai plkst.19.00 no-skatītos Nacionālā teātra izrādi «Latgola».

Pieteikšanās līdz 12.decembrim, iemaksājot naudiņu par biļeti – Ls 5,50 un ceļu – Ls 7 paš-valdības sekretārei Gunai Reliņai .

Tālrunis uzziņām 29189905 (Aiga).

...šķiet tas toreiz bija sapnis...

Jau 10. reizi Ķoņu dzirnavas aicina jūs uz Ziemassvētku pasākumu

Šogad Ķoņu dzirnavās smaržos Ziemassvētku rozes

Cepsim arī piparkūkas, izgaršosim īpašo Ziemas-svētku tēju, izzināsim brāļu Grimmu brīnumpasa-kas noslēpumu, atklāsim Rožu balli ar polonēzi.Uz pasākumu aicinātas skolēnu grupas, darba ko-

lektīvi un ģimenes!Pasākumi notiks «Ķoņu dzirnavās» no 2011.gada

10.decembra līdz 2012.gada 10.janvārim plkst. 12.00, 15.00, 18.00.Adrese: «Ķoņu dzirnavas», Ķoņu pagasts, Naukšēnu

novads.Papildus piedāvājam svētku azaidu un naktsmājas.Samaksa par Ziemassvētku pasākumu: 5 Ls/pers. (ja

grupā vairāk kā 10 cilvēki); Ģimenes biļete (5 Ls/pie-aug. + 3 Ls/ par katru bērnu).

Lūdzam iepriekš pieteikties zvanot pa tālr. 26424567 vai 28346892.

Sveicam apaļajās jubilejās Ķoņu pagastā!Mirdzumu acīs un mirdzumu dvēselē, Veselību pašam un veselus mīļos, Laiku zvaigžņu skaitīšanai un laiku rīta bučai, Mazus brīnumus ikdienā un lielus brīnumus sirdī, Eņģeli uz pleca un mīļu cilvēku blakus, Mīlestību pret sevi pašu un mīlestību pret pasauli aiz loga...

Ritma Karsele -21.12.Vjačeslavs Krinkins – 25.12.

Jāns Kiresārs – 04.12.

9.decembrī plkst.19.00«Naukšēnu ERUDĪTS»

finālsSpēlē piedalās Janete Zute, Aigars Timma, Ilze Engere,

Ēriks Lauberts.Laipni aicināti!

***10.decembrī plkst.13,30

UkrainasLILIPUTU CIRKS

Ieeja – Ls 2.***

17.decembrīNaukšēnu kultūras

namam – 26Plkst.19.00

Grupas «Framest» Ziemassvētku koncerts

Ieeja brīva.Plkst.22.00Svētku balle

Muzicē grupa «Tālbraucēji»

Ieeja – Ls 2.

27.decembrī plkst.12.00Naukšēnu novada pensionāru

Ziemassvētku eglīteKoncertē Andris Skuja

Visi laipni aicināti!***

29.decembrī plkst. 12.00Ziemassvētku vecītis

aicina Naukšēnu pirmsskolas vecuma bērnus

kopīgām rotaļām. Apsolītas arī dāvanas

***31.decembrī plkst.23.30

Pie Naukšēnu novada vidusskolas lielās egles

Vecgada pavadīšana un Jaunā gada sagaidīšana

Visi laipni aicināti!

1.janvārī plkst.1.00Jaungada BALLE

Muzicē grupa «Kaugurieši»

Ieeja Ls 2.

Naukšēnu kultūras namā

Sekojiet reklāmai! Tālrunis 64268791

Iesāksim Jauno 2012.gadu ar Dieva svētību un kopā ar ģimeni,

draugiem, radiem un paziņām.Ielūdzam ikvienu uz Jaungada

dievkalpojumu Naukšēnu kultūras namā.Sekojiet afišām, sīkāka informācija

tuvariticet@inbox.lv

Tiek meklēti jaunā koncertšova

«Dziedi savai pilsētai» dalībnieki – Naukšēnu novada

dziedošie iedzīvotāji!

Ja Tev patīk dziedāt un Tu sapņo par uzstāšanos plašas auditorijas priekšā, ja vēlies atklāt savu talantu arī citiem, tad šī iespēja ir tieši Tev – nāc un pierādi sevi jaunajā koncertšovā «Dziedi sa-vai pilsētai»! Vecumam nav nozīmes!

Dziedošie novada iedzīvotāji!Mēs Jūs gaidām uz atlasi pārsteidzo-

šākajam un krāšņākajam koncertšovam «Dziedi savai pilsētai», kas notiks 15.janvārī plkst. 11.00 Naukšēnu Kul-tūras namā, sagatavojiet vienu dzies-mu, nāciet un uzdrīkstieties!

Pieteikuma anketu jautājiet kultūras namā! Anketa ir jāaizpilda un jāsūta uz adresi:

Purvciema iela 46-62, Rīga, LV 1082.Anketu iespējams iesniegt arī elektro-

niski – www.dziedisavaipilsetai.lv

Šova galvenie varoņi būs tieši novada dziedošie iedzīvotāji – skolotāji, pen-sionāri, deputāti, uzņēmēji un daudzi, daudzi citi, kas priecēs un pārsteigs ar savu sniegumu ikvienu!

Koncerta šovu klātienē iespēja ikvienam

vērot būs 11.februārī plkst. 18.00 Naukšēnu

kultūras namā! Programmas vadītāja būs kolorītā ak-

trise un humoriste Jolanda Suvorova, kura klausītājiem sola patiesi aizraujo-šu, pārsteidzošu un krāšņu šovu ar as-prātīgiem dialogiem, komiskām un me-lodrāmiskām situācijām un protams – skanīgām un visiem līdzi dziedamām dziesmām!

Biļetes uz šovu iespējams iegādāties Naukšēnu kultūras namā: Ls 3 iepriekš-pārdošanā un Ls 4 pasākuma dienā!

Uz tikšanos šovā!

Naukšēnu Cilvēkmuzejs slēgts rekonstrukcijai no 2011.gada 1.decembra

līdz 2012.gada 1.aprīlim.

Paldies – Naukšēnu novada pašvaldībai, SIA Sanat, ZS Kunturi, ZS Sporas, ZS Tiltgaļi, SIA Jaunlambikas, SIA Naukšēni, SIA Ratnieks, SIA Lejasķērzēni, SIA Valviko, SIA A.D., ZS Viļņi, ZS Limbas, Naukšēnu ap-tiekai, SIA Koksne.

Paldies arī šoferiem, kuri izvadāja bērnu pirms un pēc koncerta – V.Graudiņam, A.Juražam, A.Rullim, A.Engeram, Dz.Hincenbergam!

Naukšēnu novada vidusskola saka lielu paldies par atsaucību dāvinot grāmatas Naukšēnu novada vidus-skolas aktīvākajiem audzēkņiem valsts svētkos.

Arī šogad 24. un 25.decembrī no 10.00 līdz 17.00

PIKSĀRU BAZNĪCĀvarēsiet aizdegt savu svecīti un

pakavētiesDIEVNAMA KLUSUMĀ

17.decembrī plkst. 11.00Ziemassvētku vecītis gaidīs vi-sus Ķoņu pagasta pirmsskolas vecuma bērnus kopā ar māmi-ņām un tētiem uz Ziemassvēt-ku eglīti.

17.decembrī plkst. 15.00Ziemassvētku eglīte Ķoņu pa-gasta vecākā gadu gājuma ie-dzīvotājiem.

Seniorus svētkos iepriecinās Strenču amatierteātris ar Allai-ņa lugu «Ģimenes laime».

Ķoņu pagastmājā

Obligāti jāpiesakās un vajadzības gadījumā jāpieteic autobuss uz eglītēm!

9

2011.gads • novembris / decembris

Sandra Pilskalne

17.novembrī Latvijas dzimša-nas dienai veltītajā pasākumā Kārķu pamatskolas skolēni vēs-tures skolotājas Ilzes Pētersones vadībā bija savākuši Kārķu pa-gasta māju karogu stāstus. Katrai lietai un cilvēkam ir liktenis, tā-pat arī karogam. Izrādās, ka pē-tot šīs lietas, izdevies atklāt un izzināt daudz pārsteidzošu noti-kumu, kas bērniem ļauj vēl vai-rāk apzināties savu sakņu sajūtu un būt savas dzimtās vietas pat-riotiem.

Šie patiesie stāsta vēsta, ar kādu lep-numu un mīlestību sarkanbaltsarkanie karogi tika austi un šūti pirmajā brīv-valsts laikā, pēc tam nāk laiks, kad ka-rogi tiek rakti zemē un citādi slēpti. Tad nāk Atmodas laiks ar cerību un ti-cību nākotnei, ar karogu šūšanu un ka-rogu mastu izgatavošanu Karogs visos laikos bijis visstiprākais tēvzemes mī-lestības apliecinājums.

1934.gads «Jaunžīguri». Jēkabs ar māsu Emmu uzbūvē māju. Apkārt mājai izveido dārzu, grantētus celiņus un speciālu uzkalniņu ar karoga mastu vidū. Uzkalniņš saglabājies līdz mūs-dienām. Līdz ar karoga vietas izveidi tiek iegādāts arī karogs. Tas ir no smal-kas vilnas un nedaudz tumšākā tonī, kā tas ir mūsdienās. 1941. gadā karogu īpaši neslēpa, to noglabāja dziļi drēbju skapī. Karoga slēpšana notiek pēc kara tuvojoties frontei. Ģimene dodas bēgļu gaitās. Jēkaba brāļa Jāņa, kurš bija arī Kārļa Ulmaņa līdzgaitnieks, Latvijas valsts apbalvojumus, karogu un vērts-lietas ļoti rūpīgi iesaiņo, ieliek karbīda mucā un aprok malkas šķūnī. Virsū uz-liek malku un skaidas. Mucu atrok 1950. gadā Jēkaba sieva Velta. Karogu parāda arī bērniem un no jauna paslēpj pagrabā zem mājas. Pagrabs bija tā iz-veidots, ka nezinātājs nevarēja par ka-roga slēptuvi iedomāties. Jēkabs no izsūtījuma atgriežas 1954.gada 5.ok-tobrī, savā 50 gadu dzimšanas dienā. Pēc tam par karoga likteni ziņu nav, jo kamēr mamma Velta dzīva, par to ne-tiek runāts un nevienam bērnam neko par to nepastāsta.

1938.gads «Jaunjandavas». Dar-bi rit pilnā sparā. Saimes ļaudis stei-dzas no mājas uz kūti, klēti, riju, pa-grabu. Saimniecībā ir 10 ēkas un visās kas darāms. Saimnieks Jānis Mecs vis-vairāk mīl strādāt smēdē. Pienākot svētku dienām, darbi tiek nolikti malā un saimnieks Jānis uzvelk pagalmā sarkanbaltsarkano Latvijas karogu.

1944.gads 9.augusts «Kalnjāņg-loži». Visapkārt valda neziņa par nā-kotni. Saimnieks Mārtiņš Ozols ar sie-vu Arlīnu un meitiņu Vizmu metāla kastītē ieliek sarkanbaltsarkano karo-gu, pievieno klāt vēstulīti un norok zem ābeles. Pēc pāris mēnešiem atgrie-žoties no bēgļu gaitām, kastīte tiek iz-rakta un karogs noglabāts mājas bēni-ņos aiz bluķa. Kādā reizē valsts varas pārstāvji atnāk un prasa, vai mājās ir karogs, ka tas ir jānodod. Arlīna teic, ka karogs pa kara laiku pazudis. Tā tas brīnumaini paslēpies gaidīja savu goda dienu līdz Atmodas sākumam. Brālis

no kara nepārnāk, vecāki Arlīna un Mārtiņš viņsaulē, taču Vizma svētu tur karogu un dzimtas piemiņu.

1954.gads «Jaunjandavas». Brī-numainā kārtā saimniekiem Mildai un Jānim Meciem izdevies paglābties no izsūtījuma. Milda kādu dienu ar drau-dzenēm pārrunājot notikumus teic – karogs ir norakts. Vecmāmiņas tuvu-mā kā vienmēr mīļais piecgadīgais mazdēls Juris Kārkliņš, kuram šie vār-di par norakto karogu paliek prātā uz visu mūžu. «Jaunjandavu» pagalmā vēl ilgi stāv vecātēva sarūpētais karoga masts. Nevienam neceļas roka to nozā-ģēt vai izrakt.

1958.gads «Māras». Lielā istaba, kurā ir apaļais galds, skapis un abu saimnieku Mildas un Eduarda Ķīkuļu gultas, kalpo arī kā viesistaba. Te vien-mēr Mildiņa pie galda aicina ikvienu viesi – radu, kaimiņu, kolhoza briga-dieri, lopu skaitītāju vai priekšsēdētā-ju. Pie Eidīša gultas stāv Mildiņas izšū-ta sega – ozollapu vainags, kas apvīts ar sarkanbaltsarkanu lentu un vidū iz-šūts teksts: darbs un atpūta, lai mai-nās! Mājas ļaudis vairakkārt ieminas – vajadzētu segu ņemt nost, ka nesa-nāk nepatikšanas. Eidītis paliek cieti pie sava: «Lai stāv! Mildiņa segu man dāvāja kāzu dienā!» 1970.gadā Eidītis ar dēla ģimeni un vedeklu Viju atnāk dzīvot uz centru un sega tiek beidzot no sienas noņemta. Pēc tam to viņš at-dāvina radiniecei Guntai Micānei ar lūgumu glabāt nākamajām paaudzēm.

1989.gads «Ezerlīči». Gaisā vir-mo brīvības alkas. Saimnieks Jānis Galzons ir viens no pirmajiem valstī, kas uzsāk saimniekošanu uz savas ze-mes. Kas ir valsts un īsta lauku sēta bez karoga? Tikai jautājums no kā lai pašuj karogu? Brīnumainā kārtā skapī atro-das karmīnsarkans pirms pāris gadiem pirkts kleitai paredzēts audums. Tā top Kārķos pirmais karogs, ko šuj Ingrīda Galzone. Šis karogs kārķēniešiem ir lī-dzi visur – barikādēs, Rīgā Daugavma-lā manifestācijā un joprojām «Ezer-līčos» tiek uzvilkts svētku reizēs.

1989.gads ciema padome. Ciema padomes deputātu sesija. Priekšsēdē-tāja Ilga Vīlistere sarūpējusi karogu un kopā ar deputātiem nomaina pie ciema padomes Padomju Latvijas karogu

pret sarkanbaltsarkano karogu. Kāds garāmgājējs pārsteigts apstājas un teic: «Vai nav par ātru?», taču kārķēnieši nav apturami. Kārķi kļūst par vienu no pirmajiem ciemiem, kur tiek nomai-nīts karogs.

1989.gads. Skolotājai Laimai Var-tai liels emocionāls pārdzīvojums ir karoga šūšana. Tā kā veikalā nevar ka-rogu nopirkt, Laimas mamma to šuj pati no divu krāsu audumiem. Karogs tiek rūpīgi gludināts, glabāts un go-dāts.

1980.- to gadu beigas. Burtniekos tautas frontes aktīvisti nolemj, ka ne-pieciešams karogs. Jautājums, kur da-būt audumu? Šo problēmu izdodas at-risināt – kaimiņos Igaunijā ir pieejama šāda krāsu izvēle. Lai izšūtu karogu, jā-zina pareizie karoga izmēri un krāsu attiecības. Šo darbu uzņemas noorga-nizēt Aivars Cekuls, kurš lūdz un uztic pirmā Burtnieku karoga šūšanu savai mammai Mirdzai. Šis karogs arī daudz ko redzējis un piedzīvojis, taču tagad nodots glabāšanā Aivaram Cekulam.

1995.gads «Kalnkustuļi». Inese un Kārlis Pētersoni sāk dzīvot un saim-niekot «Kalnkustuļu» mājās. Vecāmā-te Brunhilde Pētersone dēlam un vedek-lai uzdāvina karogu, kas šajā mājā kal-po vēl šodien. Brunhilde Pētersone bija tautas daiļamata meistare un vadīja aušanas studiju «Saulīte», kur viņai vienmēr uz galda stāvēja pašas tambo-rēts sarkanbaltsarkans karodziņš.

1998.gads «Kalnpelēdas» 12.ok-tobris. Saimniekam Andrim Ābelem 60 gadu jubilejā radi uzdāvina karogu. Kopš šīs dienas visos svētkos un atce-res dienās sākot no 25.marta izsūtīju-ma piemiņas dienas līdz 18. novem-brim, visos valsts svētkos un lielākos ģimenes godos «Kalnkustuļu» pagal-mā plīvo karogs. Saimnieks Andris teic: «Tā man ir svēta lieta. Ja šajās dienās man kāds aicina braukt projām, vienmēr atsaku - man ir jābūt Kārķos savās mājās un jāuzvelk karogs!»

Ja arī Tev ir kāds stāsts vai notikums, kas saistīts ar Tavu dzimtu, Tevi un Tavu karogu, aicinām atsaukties un pastāstīt! • NCv

Skolēniem, izzinot Kārķu māju karogu stāstus, izdevies atklāt daudz pārsteidzošu notikumu

Ko par ļaudīm un dzimtu likteņiem spēj pastāstīt karogi

Sveiki, mīļie lasītāji!Katra gada nogale ir kā slieksnis

jaunām lietām un jauniem notiku-miem. Pirms 16 gadiem Ziemas-svētku laikā tika izdots pirmais «Kārķu Vēstu» numurs avīzes «Ziemeļlatvija» sastāvā. Tā tas turpinājās 12 gadus, līdz 2007.gads nesa pārmaiņas – «Kārķu Vēstis» sāka iznākt «Rūjienas Vēstneša» sastāvā. Tā tas turpinā-jās līdz novadu izveidei. Pēc tam nedaudz vairāk kā gadu veidojām nelielu uz vietas sagatavotu pieli-kumu kārķēniešiem «Valkas Vēs-tu» sastāvā. Līdz 2011.gada jan-vāris atkal nesa jaunas pārmai-ņas, pateicoties naukšēniešiem mums gadu ir bijusi iespēja uzzi-nāt, kā klājas kaimiņiem otrpus Ķires un pastāstīt, kā klājas mums. Stāvot uz 2012.gada sliekš-ņa esam pārdomu priekšā, kā strādāt, kā pavēstīt jums svarīgas lietas un ziņas? Gribas, lai katra avīze būtu kā vēstule, kas gaidīta un no sirds lasāma. No 2011.gada decembra «Valkas Vēstīs» turp-māk tiks publicēti apsveikumi vi-siem novada apaļo jubileju svinē-tājiem, sākot no zelta 50 un vairāk gadiem, kā arī līdzjūtības aizgājē-jiem. Šis lēmums pieņemts pēc diezgan lielām debatēm, taču es uzskatu, ka tas nav provinci-ālisms, bet gan lauku cilvēku inte-rese kā klājas līdzcilvēkiem un mums ir svarīgs ikviens cilvēks, kas dzīvo mūsu pagastā, novadā un Latvijā. Man liekas, ka pagasti un arī Latvija būs dzīva tikai tad, ja interesēsimies un mums sāpēs kā klājas mūsu līdzcilvēkiem, ja mums svarīgs būs otra prieks un otra bēdas. Paldies naukšēniešiem par paspārni gada garumā! Vai «Kārķu Vēstis» nākošgad iznāks kā pielikums «Naukšēnu Cil-vēkvēstīm», par to vēl lemsim uz-klausot amatpersonu un iedzīvo-tāju viedokli, taču to, ka sadarbība turpināsies tādā vai citādā formā, par to mēs apsolām! Ir teiciens – kaimiņus neizvēlas. Mēs esam pa-teicīgi liktenim, ka Dievs devis mums mīļus un saticīgus kaimi-ņus! Novēlu, lai visiem kārķēnie-šiem un naukšēniešiem sirdsmiers un skaisti Ziemassvētki tuvinieku vidū! Ikviens no jums ir pelnījis laimīgu, labām domām, darbiem un mīlestības piepildītu 2012.ga-du! Lai jums visiem labi klajas!

Ar patiesu cieņu –Sandra Pilskalne2011.gada 1.decembrī

Sandra Pilskalne

Novembra nogalē varētu teikt tik-pat kā dāvana valsts dzimšanas die-nā ir jaunais traktors BELARUS-820, kas iegādāts par Ceļa fonda lī-dzekļiem Kārķu pārvaldes vajadzī-bām. Traktora lietderību varēs no-vērtēt iedzīvotāji, jo ikviens ir ceļa braucējs vai gājējs.

Labi kopts ceļš var autobraucējam sagā-dāt prieku visai dienai. «Rīkojoties taupī-gi un pārdomāti, izdevās atlicināt līdzek-ļus traktora iegādei. Vecais traktors bija jau nokalpojis 26 gadus un kļuva ļoti dār-ga tā ekspluatācija, dārgas rezerves daļas un nevarēja garantēt darbu veikšanu lai-kā,» traktora iegādes pamatojumu skaid-ro Kārķu pagasta pārvaldes vadītājs Ai-vars Cekuls.

Traktors BELARUS-820 maksāja Ls 9979,51. Pašvaldības ceļu kopējais ga-rums ir 28,57 kilometri. Traktors galve-nokārt tiks izmantots ceļu greiderēšanai, sniega tīrīšanai un ceļmalu pļaušanai. Tu-vojoties ziemai un sniegainam laikam ak-

tuāla būs mājas ceļgalu šķūrēšana. Pagas-ta pārvalde informē – ja iedzīvotāji vēlas, lai šo darbu veic ar pašvaldības tehniku, tad iepriekš šis pakalpojums ir jāpiesaka pagasta pārvaldē. Pašreizējais pakalpoju-ma izcenojums – 3,43 Ls par 1 kilometra

pārbraucienu. Pagasta pārvaldes traktorists Dailis

Lammass teic, ka ir darbaprieks strādāt ar jaunu un labu tehniku un cer – rūpīgi to kopjot, kalpos atkal ceturtdaļgadsimtu! • NCv

Naukšēnu novada pašvaldības informatīvs izdevumsBezmaksas, iznāk reizi mēnesī

Naukšēnu novada pašvaldība Reģ. Nr. 90009115247 «Pagasta nams», Naukšēnu novads LV-4244

Tālr.: pašvaldība 6 4268288, fakss 64268795e-pasts: padome@naukseni.lv www.naukseni.lv

Izdevumu sagatavoja: Naukšēnu novada pašvaldības sabiedrisko

attiecību speciālists Arnis OzoliņšTālr. 29359390, e-pasts info@naukseni.lv

Kārķu pagasta sadaļu sagatavoja Sandra PilskalneDatorgrafika: Mākslinieku un amatnieku biedrība

«Reālā Aptieka»Iespiests tipogrāfijā «Zelta Rudens»

Publikācijas var neatspoguļot Naukšēnu novada domes vie-dokli, par publikācijās paustajām domām, skaitļiem un fak-tiem atbild raksta autors, par sludinājumiem – to iesniedzējs. Informāciju, kuru vēlaties ievietot laikrakstā, nosūtīt nedēļu pirms laikraksta izdošanas pa e-pastu info@naukseni.lv vai ievietot pasta kastītē «Naukšēnu novada pašvaldība» pie Naukšēnu novada pašvaldības ēkas «Pagasta nams» vai Ķoņu pagasta pārvaldē «Celtnieki», nodot bibliotekārei Marutai Krastiņai. Anonīma informācija netiks publicēta. Maksas sludinājumus iesniegt pašvaldības grāmatvedībā.

Naukšēnu Cilvēkvēstis

10

Pagasta pārvalde iegādājas jaunu traktoru

Pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Cekuls priecīgs par veiksmīgu pirkumu – jaunu traktoru BELARUS – 820

Arī tāds var būt Latvijas decembris –Bez sala un sniega.Bet istabā ienestā egle nebrīnās,Kāpēc tās zaros kāpj sveces,Un cilvēki, aizšķiļot simts mazas saules,Iededz sevī un citos prieku.To ikviens no mums pelnījis –Šajās dienās, ko lasām kā vēstules.

(M.Svīķe)

Priecīgus Ziemassvētkus visiem pagasta iedzīvotājiem, lai veselība un izturība Jaunajā 2012.gadā! Lai svētku sajūta

ienāk katrā mājā un sirdī!Kārķu pagasta pārvaldes vārdā

pārvaldes vadītājs Aivars Cekuls

Sveicam decembra jubilārus!

Es vēlos, lai Tavi rītiAr vienkāršu laimi ir piepildīti,Un kad esmu ar Tevi, lai Tev ir svētki!

(M.Svīķe)

Jāni Mežuli 01.12.Juri Šmitu 03.12.Ināru Jautrīti Kārkliņu 12.12.Aldoni Garozu 12.12.Sandru Supi 18.12.Josifu Kurjanoviču 20.12.Mārīti Meļņiku 24.12.

Kārķu pagasta pārvalde

Izsakām pateicību Ģirtam Kalniņam un

Andai Kalniņai, SIA «Elston», par rūpēm pavadot pēdējā

gaitā Arvīdu Karnīti.Sieva un bērni

Lai no traktora lemešiem,Lai no tiem,Kas mums saulē kā debesis mirdz,Paliek vaga –Mūžībā dzītā.

(A.Vējāns)

Aizvadīts mūžībāArvīds Karnītis

(27.03.1927. – 25.10.2011.)Izsakām līdzjūtību tuviniekiem.

Kārķu pagasta pārvalde

Pasākumi KĀRĶOS

• 16.decembrī pulksten 12.00 Ziemassvētku pasākumā tautas nama zālē pie tējas tases un svētku cienasta gaidīsim Kārķu pagasta seniorus. Pasākuma dalībniekus priecēs ekso-tisko deju grupa «Haidar» no Lugažu muižas un grupa «Vecie turnavieši», kopā ar Jāni Rozi dziedāsim senas un mīļas dziesmas. • 17.decembrī pulksten 12.00 – pasākums pirmsskolas vecuma bērniem «Sniegavīru Ziemassvēt-ki».• 18.decembrī pulksten 9.00 zo-lītes čempionāts.• 22.decembrī pulksten 19.00 – Kārķu pamatskolas Ziemassvētku koncerts.• 30.decembrī pulksten 19.00 – Vecgada uzvedums «Nāk Pūķa gads!» Pēc koncerta saviesīgs vakars visiem, kas 2011.gadā piedalījušies Kārķu tautas nama pašdarbībā vai pasāku-mu atbalstīšanā. Būsiet mīļi gaidīti!

InformācijaArī šogad labestības akciju vadītāja

Katrīne Pasternaka aicina visā Latvi-jā iedegt Eņģeļu egles, tāpēc priecā-simies par ikvienu pašgatavotu rotu ar Eņģeļu motīvu. Aicinām pie egles nofotografēties ar savu darināto rotā-jumu, tādējādi izveidojot tautas namā fotoekspozīciju «Eņģeļi pār Kārķiem – 2011».

• 18.decembrī senioru deju kopa un ansamblis ciemojas pie Ērģemes senioriem.• Biedrība «Ugunspuķe» aicina līdz 1.janvārim pieteikties dalībniekus un atbalstītājus šovam «Gandrīz ideālas vakariņas Kārķu stilā» (šova nolikumu apspriedīsim kopā ar dalībniekiem). Pieteikties tautas namā: mob.t. 26365892 – Dace Pieče vai mob.t.26167773 – Ineta Andrejaus-ka.

•10.decembrī plkst.19.00 Valkas pilsētas kultūras namā – Liliputu cirks. Izrādē piedalīsies pasaulē īsā-kais pieaugušais mākslinieks – 89 cm garais Ivo. Biļetes var iegādāties kul-tūras namā pie dežuranta/kasiera katru darba dienu no plkst.9.00 – 15.00 un 17.00 – 20.00. Biļetes cena – Ls 2.•18.decembrī plkst.18.00 Valkas pilsētas kultūras namā – Gunāra Kal-niņa un Gospeļkora «GG Choir» Zie-massvētku koncerts. Skanēs gan pa-saulē populāras Ziemassvētku melodi-jas, gan pašmāju autoru Ziemassvētku melodijas G.Kalniņa un gospeļkora iz-pildījumā. Biļetes nopērkamas kultū-ras namā pie dežuranta/kasiera katru darba dienu no plkst.9.00 – 15.00 un

17.00 – 20.00. Biļešu cenas – Ls 5, 4, 3..•17.decembrī plkst. 12.00 Ērģe-mē Atjaunotā draudzes nama altāra iesvētīšanas dievkalpojums. Kalpos arhibīskaps Jānis Vanags, prāvests Arnis Bušs, mācītājs Ģirts Kal-niņš. Interesentiem, kuri vēlas no Kārķiem braukt ar kopīgu transpor-tu, pieteikties pie Inetas Andrejaus-kas (mob.t. 26167773).•23.decembrī no plkst.10.00 – 14.00 Valkā Lugažu laukumā – Zie-massvētku tirdziņš. Aicināti zemnieki, mājražotāji, rokdarbnieki! Būs mūzi-ka, ugunskurs, karsta tēja. Plkst.12.30 notiks izsole.•26.decembrī plkst. 16.00 Valkas – Lugažu baznīcā zvanu ansambļa koncerts no Cēsīm.

Jauka dāvana Ziemassvētkos -Tautas muzikanta Daumanta

Ķīkuļa dziesmu grāmata.

Iespējams iegādātiesKārķu tautas namā

(26365892 mob.t., Dace Pieče)Kārķu pagasta

informācijas centrā (26068289 mob.t., Sandra Pilskalne)

Tautas namā

Kārķu baznīcā11.decembrī plkst.14.30 Trešā Adventa dievkalpojums. Valmieras sieviešu

kora «Jumara» koncerts.24.decembrī plkst.17.00 Svētvakara dievkalpojums25.decembrī plkst. 11.00 Svētdienas skolas bērnu eglīte25.decembrī plkst.19.00 Ziemassvētku koncerts

Ziemassvētku pasākumi Valkas novadā

Pielikumu «Kārķu Vēstis» sagatavoja Sandra Pilskalne