vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

32
Vienots universālā Vienots universālā pakalpojuma modelis pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu sabiedrisko pakalpojumu nozarēs nozarēs Edvīns Karnītis Edvīns Karnītis SPRK padomes loceklis

Upload: gerd

Post on 09-Jan-2016

32 views

Category:

Documents


1 download

DESCRIPTION

Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs. Edvīns Karnītis SPRK padomes loceklis. Sabiedriskie pakalpojumi. sabiedriskie pakalpojumi – services of general economic interest: - PowerPoint PPT Presentation

TRANSCRIPT

Page 1: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

Vienots universālā pakalpojuma modelis Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēssabiedrisko pakalpojumu nozarēs

Edvīns KarnītisEdvīns Karnītis

SPRK padomes loceklis

Page 2: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

Sabiedriskie pakalpojumiSabiedriskie pakalpojumi

sabiedriskie pakalpojumi – services of general economic interest:

robežojas ar cilvēktiesībām: būtiski indivīda dzīvībai, veselībai un iesaistei sabiedrībā un procesos;

nepieciešami jebkuram biznesam un darbībai;

pakalpojumu pieejamībai:

jānodrošina pakalpojumu esamība valstī;

cena nedrīkst būt par principiālu šķērsli pakalpojuma saņemšanai;

Page 3: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

Sabiedrisko pakalpojumu pieejamības problēmasSabiedrisko pakalpojumu pieejamības problēmas izriet no tīkla infrastruktūras īpatnībām;

neizdevīgi pakalpojumi: liela pašizmaksa, mazs pieprasījums;

neizdevīgi reģioni: mazs iedzīvotāju blīvums, zems pirktspējas līmenis;

mazaizsargāti (vulnerable) lietotāji – zemi ienākumi: pensionāri, invalīdi, daudzbērnu ģimenes, bezdarbnieki, … ;

arī iestādes – skolas, bibliotēkas, slimnīcas;

Bez papildus pasākumiem visi pakalpojumi visiem visur netiks sniegti

Page 4: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

Zemu ienākumu klientam lietojot pakalpojumu Zemu ienākumu klientam lietojot pakalpojumu iegūst visa sabiedrībaiegūst visa sabiedrība

tiešie ieguvumi: pakalpojumu apjoms un iespaids uz citām sfērām: telekomunikācijas un pasts – izteikts tīkla kapacitātes un

iespēju pieaugums visiem klientiem: kontakti (zvani, sūtījumi) arī ar zemu ienākumu klientiem;

dzeramais ūdens, siltums – veselība un slodze medicīnai; elektrība un gāze – piesārņojums un veselība salīdzinot ar

CO2 saturošiem enerģijas avotiem;kanalizācija un atkritumu savākšana – vides piesārņojums,

veselība;

netiešie ieguvumi: arī šie klienti ir pilsoņi un vēlētāji: sabiedrības konsolidācija un kohēzija, sociālās spriedzes

samazināšana; indivīda iekļautība un drošība – telekomunikācijas, pasts;

Page 5: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

0

0,5

1

1,5

2

2,5

3

3,5

0 0,5 1 1,5

Pakalpojuma lietotāju skaits

Ek onomisk i pamatota cena Ce

Universālā pak alpojuma subsīdija ΔC

Pakalpojuma cena

Subsidētā pak alpojuma cena Cs(sociāli pieņemamā cena)

L1 L2

ΔL

Pakalpojuma pieprasījums

Universālais pakalpojums – instruments, kas palīdz: 1. pakalpojumam būt; 2. pakalpojumu saņemt tiem, kam bez tā pakalpojums nav

pieejams;

Page 6: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

Universālā pakalpojuma būtībaUniversālā pakalpojuma būtība

Ņemot vērā sabiedrisko pakalpojumu nozīmību, tiek:

definēta pakalpojumu kopa

ar noteiktu kvalitāti

kas pieejama visiem nepārtraukti

par sociāli pieņemamu cenu (reasonable/affordable price)

Uzliek pakalpojumu sniedzējiem pienākumus (obligations) vaiprasības (requirements) sniegt UP:

ekonomiski – daļēja pakalpojumu subsidēšana, daļēja ienākumu pārdale sabiedrībā no pārtikušajiem uz nabadzīgajiem, regulējošais elements brīvajā tirgū;

sociālpolitiski – pakalpojumu pieejamība ikvienam, kohēzija;

Brīvā tirgus modeļa modificēšana sabiedrības interesēs

Page 7: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

UP pie monopola nozarē – saistības monopolamUP pie monopola nozarē – saistības monopolam

valsts šo funkciju uzliek monopoluzņēmumam kā nosacījumu un pienākumu;

izdevumu pārdale par labu kādai klientu grupai, šķērssubsīdijas pakalpojumu starpā, saglabājot uzņēmuma rentabilitāti kopumā;

daļēja uzņēmuma ieinteresētība: mēroga ietekme, brends, marketings, iespējami blakus ienākumi, ...;

Ieņē-mumi Zaudē-

jumi

Vietējās sarunas Elektroenerģija iedzīvotājiem

Tālsarunas Elektroenerģija uzņēmumiem

Izmak-

sas

Peļņa

Šķērssubsīdija

Izmaksas

Peļņa

Kopā monopoluzņēmumam

Ieņē-mumi

Izmak-

sas

Ieņēmumi

Page 8: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

UP liberalizētā nozarēUP liberalizētā nozarēkonkurenti ienāk rentablos segmentos (krējuma nosmelšana):

Ieņē-mumi

Zaudē-jumi

Vietējās sarunas Elektroenerģija iedzīvotājiem

Tālsarunas Elektroenerģija uzņēmumiem

Izmak-

sas

Peļņa

Šķērssubsīdija

Izmaksas

Kopā monopoluzņēmumam

Ieņē-mumi

Izmak-

sas

Ieņēmumi

Izmak-

sas

Peļņa

Ieņē-mumi

Jaunienācējs tirgū

nerentablus pakalpojumus nesniedz;neizdevīgus klientus/reģionus neapkalpo;

Konkurence likvidē visa veida šķērssubsīdiju iespējas;

liberalizējot tirgu zūd iespēja uzlikt UP saistības

Page 9: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

UP ideoloģija: UP ideoloģija: izmaksu kompensācija UP sniedzējamizmaksu kompensācija UP sniedzējam

UP fonds ΔC x ΔL Pakalpojuma

sniedzējs 2

Pakalpojuma sniedzējs 3

UP sniedzējs

Pakalpojuma sniedzējs 1 Valsts

budžets

Standart- lietotājs (L1)

UP lietotājs (ΔL)

Cs

Ce

Ce ΔC

Page 10: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

Modelī iekļaujamās nozaresModelī iekļaujamās nozaresjāsāk ar nozarēm, kur tirgus atvērts: elektroniskie sakari: ir direktīvās un LR likumā sen cieti noteikts;

notiek krējuma smelšana; tikai 66% no fiksētā tīkla abonentiem un 71% no mobilā tīkla abonentiem cenas ir pieņemamas;

pasts: ir direktīvās un jaunajā LR likumā cieti noteikts; notiek izteikta krējuma smelšana un dempings; 88% lietotāju cenas ir pieņemamas;

elektroenerģijas apgāde: pašlaik ir direktīvās vispārējā veidā, EP rezolūcija par patērētāju enerģijas hartas pieņemšanu 2007.g.; sociālpolitiski ļoti ir un vēl vairāk būs vajadzīgs, tikai 68% no patērētājiem pakalpojumu cenas ir pieņemamas, tālāks cenu pieaugums;

modeli veidot atklātu – vēlāk pēc vajadzības pievienot citas nozares (siltums, gāze, ūdens, atkritumi,…);

Page 11: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

UP kopa: vispārējie principiUP kopa: vispārējie principimērķauditorija:neizdevīgs pakalpojums (visiem visā valstī);dārgajās teritorijās; tradicionāli tiek segts ar vienotu tarifu valstī;mazaizsargātajiem (vulnerable) lietotājiem (ar maziem

ienākumiem);

minimumu nosaka direktīvas, zināma brīvība dalībvalstīm;

kopa ir orientēta uz pakalpojumu:nedrīkst būt tehnoloģiski orientēta; neietilpst iekārta (telefons, dators, elektroiekārta…);nesatur apmācību pakalpojuma izmantošanai;

neietilpst obligātie bezmaksas nosacījumi katram pakalpojumu sniedzējam: avārijas dienesti, emergency calls, pilna informācija klientiem, utt.;

Page 12: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

Universālā pakalpojuma kopa: elektroniskie sakariUniversālā pakalpojuma kopa: elektroniskie sakari

minimālā UP kopa, atbilstoši Direktīvai 2002/22/EC:piekļuve publiskā telefonu tīkla pakalpojumiem fiksētā vietā; īpašs atbalsts mazaizsargātajiem iedzīvotājiem; īpašs atbalsts invalīdiem;piekļuve telefonu uzziņu dienesta pakalpojumiem un

visaptverošam abonentu sarakstam;publiskie taksofonu pakalpojumi;

LR Elektronisko sakaru likums paplašina piekļuvi – noņemot fiksētās vietas ierobežojumu;

92% lietotāji vērtē kā vieglu mobilā tīkla pieejamību un 77% – fiksētā tīkla pieejamību; kopumā vispārēja piekļuve atbilstoši lietotāja izvēlei praktiski ir garantēta; tiks apvienota ar īpašo atbalstu;

Page 13: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

UP kvalitātes kritēriji (minimums)UP kvalitātes kritēriji (minimums)

maksimālais pieslēguma laiks publiskajam telefonu tīklam;

vidējais savienojuma laiks un nesekmīgo savienojumu koeficients balss telefonijas pakalpojumiem;

garantētais interneta piekļuves ātrums (augšupielādes/lejupielādes) posmā no galalietotāja pieslēguma punkta līdz Latvijas interneta apmaiņas punktam;

uzziņu dienesta atbildes laiku raksturojoši parametri;

taksofonu izvietojums, skaits un vidējais darbojošos taksofonu %;

vienoti tarifi visā valsts teritorijā;

vispārēja informācijas pieejamība par pakalpojumu klāstu, tarifiem un kvalitātes prasībām;

bojājumu (pretenziju) pieteikumu pieņemšanas dienesta efektivitāte – kontrollaikā atbildēto izsaukumu procents, pieteikto bojājumu daudzums un bojājumu novēršanas laiks;

Page 14: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

Minimālā UP kopa, atbilstoši Direktīvai 97/67/EC:vēstuļu korespondences sūtījumu, kuru svars ir līdz 2 kg, apstrāde;pasta paku sūtījumu, kuru svars ir līdz 20 kg, apstrāde;

Papildinājums (Pasta likuma projekts):abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi;valsts piešķirto pensiju un sociālo pabalstu piegādes pakalpojumi;

Kvalitātes kritēriji (minimums):pasta piekļuves punktu izvietojums un skaits; pasta piekļuves punktu minimālais darba laiks;vēstuļu kastīšu izvietojums un skaits; vēstuļu kastītes pēdējās tukšošanas reizes laiks; vēstuļu korespondences sūtījumu pārsūtīšanas laiks Latvijas teritorijā;UP pasta sūtījumu piegādes adresātam biežums un regularitāte;

UP kopa un kvalitāte: pasta pakalpojumiUP kopa un kvalitāte: pasta pakalpojumi

Page 15: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

UP kopa un kvalitāte;UP kopa un kvalitāte;elektroenerģijas apgādes nozareelektroenerģijas apgādes nozare

UP minimālo kopu Direktīva 2003/54/EC tieši nenosaka;

skaidri tiek definēts dalībvalstu pienākums attiecībā uz mazaizsargātajiem patērētājiem izstrādājot instrumentus, kas atvieglo rēķinu nomaksu par patērēto elektroenerģiju;

UP kopā paredzēts īpašs atbalsts mazaizsargātajiem patērētājiem;

elektroenerģijas piegādei mazaizsargātajiem patērētājiem nav speciālu kvalitātes prasību;

Page 16: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

Mērķgrupa: mazaizsargātie lietotājiMērķgrupa: mazaizsargātie lietotāji

mazaizsargātas (trūcīgas) mājsaimniecības – pēc ienākumiem iepriekšējā laika periodā; pašvaldībās un LM reģistrēts 43,1 tūkst.; parādoties UP atbalstam var sagaidīt aktīvāku statusa

pieprasīšanu – līdz apm. 80–90 tūkst.; elektronisko sakaru pakalpojumi šajā kontekstā faktiski ir vērsti

uz mājsaimniecību;

sociāli jūtīgas iedzīvotāju grupas; prioritārā secībā :ģimenes ar trīs un vairāk bērniem (127,7 tūkst.);bērni ģimenēs, kur viens vai abi vecāki miruši, un jaunieši pēc

ārpusģimenes aprūpes beigām (kopskaitā 40,1 tūkst.); I un II grupas invalīdi (kopskaitā 61 tūkst.);bērni-invalīdi, kuriem nepieciešama īpaša kopšana (1,5 tūkst.);nav iespējams izdalīt konkrētas personas/ģimenes ar maziem

ienākumiem šajās grupās;

Page 17: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

Mērķgrupa: invalīdiMērķgrupa: invalīdielektroniskie sakari elektroniskie sakari

īpašs atbalsts invalīdu iesaistei sabiedrībā un darba tirgū paredzēts neatkarīgi no viņu ienākumiem; reģistrēti LM: I grupas invalīdi (7,5 tūkst. cilvēku);dzirdes invalīdi (5 tūkst. cilvēku); invalīdi ar kustību traucējumiem (9,5 tūkst. cilvēku);

var prognozēt šī atbalsta popularitātes strauju palielināšanos, 2009.g. orientējoties uz apm. 10 000 cilvēkiem;

ir iespējams precīzi identificēt personas, kuras ir attiecīgajā grupā;

Page 18: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

Vidēji valstī

1. kvintiles mājsaim-niecībās

Atbalsts A

(I kv.)

Atbalsts B

(vid.-I kv.)

Atbalsts C

(vid.)

Izdevumi elektronisko sakaru pakalpojumiem 2006.g. (% no kopējiem izdevumiem)

6,09% 6,14%

Izdevumi elektronisko sakaru pakalpojumiem 2006.g. vienai personai (Ls/mēn.)

9,45 5,55

Atbalsta apjoms mazaizsargā-tai mājsaimniecībai/invalīdam (Ls/mēn.)

5,50 4,00 9,50

Atbalsta apjoms mazaizsargā-tai mājsaimniecībai/invalīdam 2009.g. (Ls/gadā)

66,00 48,00 114,00

UP atbalsts lietotājiem: elektroniskie sakari UP atbalsts lietotājiem: elektroniskie sakari (kompensēt pēc fakta!)(kompensēt pēc fakta!)

Page 19: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

UP atbalsts lietotājiem: elektroenerģija UP atbalsts lietotājiem: elektroenerģija (kompensēt pēc fakta!)(kompensēt pēc fakta!)

Vidēji valstī

1. kvintiles mājsaim-niecībās

Atbalsts A

(I kv.)

Atbalsts B

(vid.-I kv.)

Atbalsts C

(vid.)

Izdevumi par elektroenerģiju 2006.g. (% no kopējiem izdevumiem)

2,1% 2,81%

Izdevumi par elektroenerģiju 2006.g. vienai personai (Ls/mēn.)

3,26 2,54

Atbalsta apjoms mazaizsargā-tai mājsaimniecībai 2009.g. (Ls/mēn.)

3,20 0,80 4,00

Atbalsta apjoms mazaizsargā-tai mājsaimniecībai 2009.g. (Ls/gadā)

38,40 9,60 48,00

Page 20: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

0

0,5

1

1,5

2

2,5

3

3,5

0 0,2 0,4 0,6 0,8 1 1,2 1,4Pakalpojuma

lietotāju skaits

Ekonomisk i pamatota cena

Universālā pakalpojuma subsīdija

Pakalpojuma cena

Subsidētā pakalpojuma cena

L1 L2

ΔL

Net cost (unfair burden)

Intangible benefit

Pakalpojuma pieprasījums

UP izmaksu kompensācijaUP izmaksu kompensācija

Benefits:mēroga ietekme, brends,

marketings, iespējami blakus ienākumi

Page 21: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

Prognozētās UP tīrās izmaksasPrognozētās UP tīrās izmaksas ( (net costnet cost) ) 2009.g.2009.g.elektroniskie sakarielektroniskie sakari

Izmaksu pozīcijaIzmaksas (tūkst. Ls)

Izmaksas vispārpieejamiem pakalpojumiem - 1 300

Atbalsts maznodrošinātām mājsaimniecībām (66 Ls x 80 tūkst.)

- 5 280

Atbalsts invalīdiem (114 Ls x 10 tūkst.) - 1 140

Nemateriālie ieguvumi 400

Tīrās izmaksas -7 320

UP sniegšana nedrīkst graut konkurenci, iekļaujama arī peļņas komponente;

tīrās izmaksas tiek galīgi precizētas pēc auditēta gada pārskata iesniegšanas;

Page 22: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

Prognozētās UP tīrās izmaksasPrognozētās UP tīrās izmaksas ( (net costnet cost) ) 2009.g.2009.g.elektroenerģijas apgādeelektroenerģijas apgāde

UP sniegšana nedrīkst graut konkurenci, iekļaujama arī peļņas komponente;

tīrās izmaksas tiek galīgi precizētas pēc auditēta gada pārskata iesniegšanas;

Izmaksu pozīcijaIzmaksas (tūkst. Ls)

Atbalsts maznodrošinātām mājsaimniecībām (48 Ls x 80 tūkst.)

- 3 840

Nemateriālie ieguvumi 100

Tīrās izmaksas - 3 740

Page 23: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

vispārēja sabiedrības līdzdalība – kompensācija no valsts budžeta/nodokļiem (atbalsta krējuma smēlējus, kropļo konkurenci, maksā tā sabiedrības daļa, kas šo nozari neizmanto): tieša UP izmaksu segšana; sociāls pabalsts UP lietotājiem; nodokļu atlaide UP pakalpojumu sniedzējam;valsts/pašvaldību līdzdalība tīkla infrastruktūras izbūvē;

sektorāla sabiedrības līdzdalība – kompensāciju vienlīdzīgi maksā attiecīgās nozares pakalpojumu sniedzēji, iekļaujot pakalpojumu tarifos:visiem attiecīgās nozares lietotājiem; tikai attiecīgās nozares korporatīviem klientiem (kropļo tirgu);

kombinēts – sektorāls/budžeta finansējums; budžeta līdzfinansējums – 5-10% no tīro izmaksu apjoma;

de minimis exemption – piemērot nav mērķtiecīgi, kropļo tirgu;

UP izmaksu kompensācija: algoritmsUP izmaksu kompensācija: algoritms

Page 24: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

UP kompensācijas nodeva: elektroniskie sakariUP kompensācijas nodeva: elektroniskie sakari

Vari-ants

Tīrās izmaksas (tūkst. Ls)

Nozares apgrozījums

2006.g.(milj. Ls)

Budžeta līdzdalība

(% no kopējām

izmaksām)

Budžeta līdzdalī

ba (tūkst.

Ls)

Nodeva komersantiem (% no apgrozīju

ma)

A 7 320 450 0% 0 1,63%

B 7 320 450 5% 366 1,55%

C 7 320 450 7% 512 1,51%

D 7 320 450 10% 732 1,46%

nodevas maksājumi ir izmantojami tikai UP sniegšanai šajā nozarē;

kompensācijas nodevas apmēru MK precizē katru gadu;

tekošā gadā neizmantotā summa tiek pārnesta uz nākošo gadu;

Page 25: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

UP kompensācijas nodeva: elektroenerģijaUP kompensācijas nodeva: elektroenerģija

nodevas maksājumi ir izmantojami tikai UP sniegšanai šajā nozarē;

kompensācijas nodevas apmēru MK precizē katru gadu;

tekošā gadā neizmantotā summa tiek pārnesta uz nākošo gadu;

 

Vari-ants

Tīrās izmaksas (tūkst. Ls)

Nozares apgrozījums

2006.g.(milj. Ls)

Budžeta līdzdalība

(% no kopējām

izmaksām)

Budžeta līdzdalī

ba (tūkst.

Ls)

Nodeva komersantiem (% no apgrozīju

ma)

A 3 740 350 0% 0 1,07%

B 3 740 350 5% 187 1,02%

C 3 740 350 7% 262 1,00%

D 3 740 350 10% 374 0,96%

Page 26: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

UP sniedzēja izvēle: principiUP sniedzēja izvēle: principiikvienam nozares komersantam ir iespēja tikt noteiktam par UP sniedzēju, izpildot kvalitātes kritērijus (play or pay);

izvēloties UP sniedzēju jāievēro efektivitātes, objektivitātes, caurredzamības un vienlīdzības principi;

konkurss/izsole: atbilst tirgus ekonomikas principiem pretēji ekskluzīvām

tiesībām/pienākumiem;precizē un minimizē izmaksas;paceļ UP vērtību firmu un sabiedrības acīs pretstatā saistību

uzlikšanai (var rēķināt lielākus virtuālos labumus);

ja UP sniegšanai nepiesakās neviens pretendents, UP sniegšanas saistības tiek uzliktas nozares bijušajam monopolistam (Lattelecom, Latvenergo, Latvijas Pasts);

Page 27: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

pakalpojumiem, kas tieši orientēti uz mazaizsargātu lietotāju konkursu īsteno katrs pakalpojumu lietotājs: lietotājs izvēlas tieši sev optimālu pakalpojumu groza un tarifu

struktūru; ikviens komersants, kurš spēj izpildīt kvalitātes prasības, var

kļūt par UP sniedzēju, iegūstot UP lietotāju pieprasījumu;UP pakalpojumu sniedzēju maiņa, parādoties izdevīgākam

piedāvājumam;Regulators reģistrē iespējamos UP sniedzējus un nodrošina

visiem pieejamu informāciju par komersantiem, cenām un kvalitātes rādītājiem;

vispārpieejamo pakalpojumu sniegšanai – izsole uz minimālo kompensācijas apjomu:viens vai vairāki UP sniedzēji;ne retāk kā ik pa trim gadiem;

UP sniedzēja izvēle: īstenošanaUP sniedzēja izvēle: īstenošana

Page 28: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

UP finansējums un tīro izmaksu kompensācijaUP finansējums un tīro izmaksu kompensācija

UP

fonds

UP sniedzējs

Samazinātā rēķina apmaksa

Kompensācija

UP

fonds

UP sniedzējs

Pilnā rēķina apmaksa

Kompensācija

atbildīgā institūcija – SPRK;

likumā definētas administrēšanas izmaksas;

kompensācijas mehānisms (pēc fakta!):

UP sniedzējam (paredzot kompensāciju norēķinu sistēmā un samazinot lietotāju rēķinus);

kompensācija klientiem (kavēta kompensācija, lielas administrēšanas izmaksas);

Page 29: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

UP kompensācijas mehānisma darbība un pārvalde UP kompensācijas mehānisma darbība un pārvalde

Pašvaldība 1 Piešķir trūcīgās mājsaimnie-cības statusu uz konkrētu laiku

Norāda, kurš mājsaimnie-cības loceklis saņem atbalstu elektroniskos sakaros un elektrības apgādē

UP komersants 1

UP lietotāju datu bāze

Pašvaldība 2

Pašvaldība 3

Norēķinu sistēma

UP komersants 2

UP fonds

Komersants 1

Komersants 2

LM VSAA Reģistrē invalīdus atbalstam elektroniskos sakaros

Nodevas iemaksa

Kompensācija

Atskaites

Nodevas iemaksa

Adminis-trēšana

UP finansējuma un kompensācijas

administrēšanas institūcija

Budžets

UP pārvaldes institūcija

SPRK

Page 30: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

Pārvaldes funkciju sadalījuma principiPārvaldes funkciju sadalījuma principinodalīta UP saistību noteikšana, izpildes uzraudzīšana un zaudējumu aprēķināšana no UP finansēšanas un kompensāciju mehānisma pārvaldes;

nodrošināta papildus pārbaude un uzraudzība pār Regulatora veikto UP saistību izpildes rezultātā radušos zaudējumu pierādījumu pamatotību;

procesa pārskatāmība un caurskatāmība, sabiedrības un komersantu uzticamība;

vienādās attālinātības pamatprincips Regulatora darbībā, Regulatora neatkarības statuss darbojoties ar valsts budžeta līdzekļiem;

kompetence valsts budžeta administrēšanā;

Page 31: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

Plusi Mīnusi

Finanšu ministrija

kompetence rīcībai ar budžeta līdzekļiem; budžeta līdzekļu pārdale pēc vienotiem principiem

nav tiešas nepastarpinātas kompetences konkrētajā UP jomā

Labklājības ministrija

kompetence mazaizsargāto sabiedrības daļu interešu pārstāvībā pēc vienotiem principiem

nav tiešas nepastarpinātas kompetences konkrētajā UP jomā

Ekonomikas Satiksmes ministrija

kompetence nozaru politikas veidošanā un īstenošanā

var netikt nodrošināta vienota pieeja visās nozarēs UP kompensācijas mehānisma pārvaldē

UP finansēšanas administrēšanaUP finansēšanas administrēšana

Page 32: Vienots universālā pakalpojuma modelis sabiedrisko pakalpojumu nozarēs

UP modeļa īstenošanaUP modeļa īstenošana

koncepcijas izstrāde un akceptēšana MK: 2007. gads;

nozīmēt UP pārvaldes un administrēšanas iestādi: 2008.g. I cet.

izstrādāt un pieņemt nepieciešamos normatīvos aktus: 2008.g. I pusgads;

paredzēt līdzekļus UP finansēšanai 2009.g. valsts budžetā;

veikt sagatavošanās darbības: 2008.g. II pusgads;

Universālais pakalpojums Latvijā darbojas: 2009.g. 1. janvāris