Priekšizpēte par Kohēzijas politikas atbalstāmajām jomām

Latvijā pēc 2013. gada

ID Nr. FM2011/19-ESF/ERAF/KF/TP

Gala ziņojums

Priekšizpētes rezultāti un identificējamās Kohēzijas Politikas

atbalstāmās jomas

Alfreds Vanags

„Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs”/

Baltic International Centre for Economic Policy Studies (BICEPS)

2011. gada decembris

Saturs

Kopsavilkums ..................................................................................................................................2Kopsavilkums angļu valodā ......................................................................................................5

1. Ievads.................................................................................................................................................... 82. Metodoloģija..................................................................................................................................... 8

2.1 ES kohēzijas politika...............................................................................................................82.2 Latvijas ekonomika un sabiedrība....................................................................................92.3 Mērķi.......................................................................................................................................... 122.4 Kritēriji....................................................................................................................................... 15

3. Atskaite par diskusijām: reģionos, fokusgrupā un publiskajā apspriedē............174. Priekšlikumi.................................................................................................................................... 22

4.1 Atbalstāmo jomu novērtējums........................................................................................224.2 Atbalstāmo jomu atlase......................................................................................................29

5. Secinājumi........................................................................................................................................301. pielikums: Makroekonomiskā modeļa rezultāti.............................................................322. pielikums: Iespējamās atbalsta jomas: garais saraksts...............................................343. pielikums: Regulā definētie tematiskie mērķi.................................................................354. pielikums: Atbilstība starp ‘atbalsta jomām’ un Regulā definētajiem ‘tematiskajiem mērķiem’................................................................................................................365. pielikums: Aptaujas rezultāti..................................................................................................386. pielikums: Reģionālo diskusiju kopsavilkumi ................................................................39

1

Kopsavilkums

Šis pētījums, kā pasūtītājs ir Finanšu ministrija, ir priekšizpēte par Kohēzijas politikas prioritātēm jeb atbalsta jomām, kas Latvijai būtu jāpieņem programmēšanas periodā pēc 2013. gada, lai sasniegtu maksimālu atbalsta koncentrāciju. Projekta ietvaros ir izstrādāts sekojošais: metodoloģija Kohēzijas politikas atbalsta jomu identificēšanai; kritēriju kopa; kritēriju pielietojums 11 iepriekšdefinētās jomās, ar mērķi noteikt 5 koncentrētas atbalsta jomas. Metodoloģija, kritēriji un piedāvātās atbalsta jomas bija galvenais priekšmets konsultāciju procesā, kas sastāvēja no šādām aktivitātēm: fokusgrupu diskusija ar ministriju un nozaru pārstāvjiem, piecas reģionālās diskusijas ar vietējiem reģionu ieinteresēto pušu pārstāvjiem, publiskā apspriede Rīgā.

Ieteiktā metodoloģija, lai identificētu kritērijus atbalsta jomu identificēšanai, ir balstīta uz Eiropas un Latvijas līmeņa plānošanas dokumentiem un aktuālajiem pētījumiem. Šie dokumenti ietver:

Kohēzijas politiku, Regulas projektu, Eiropa 2020 stratēģiju, Latvijas Nacionālās reformu programmas (NRP) īstenošanas ziņojumu, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (Latvija 2030), Pētījumu „Valsts konkurētspējas novērtējuma un ilgtspējīga valsts

konkurētspējas uzraudzības modeļa izstrāde” (VKN).

Definējot Latvijas prioritātes, nozīmīga ir arī vispārējā ekonomiskā un sociālā situācija Latvijā, un šis ziņojums piedāvā īsu aprakstu par svarīgākajiem indikatoriem.

Trīs galvenie punkti, kas izriet no Kohēzijas politikas un Regulas projekta, saistībā ar prioritāšu noteikšanas jautājumu, ir sekojoši: pirmkārt, mazāk attīstītu reģionu konverģence (kas ir reģioni, kur IKP uz iedzīvotāju ir zemāks par 75% no ES vidējā rādītāja) joprojām ir ES Kohēzijas politikas galvenais mērķis, un ir plānots, ka šie mazāk attīstītie reģioni saņems 68,7% no 336 miljardiem eiro, kas ir ierosinātais Kohēzijas politikas budžets 2014.-2020. gada programmēšanas periodā; otrkārt, pastāv pamatnostādnes dalībvalstīm, kas nosaka, ka valsts Kohēzijas politika ir jāsaskaņo ar Eiropa 2020 prioritātēm, proti – gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme; treškārt, ir likts uzsvars uz koncentrētāku pieeju ar lielāku prioritāšu fokusēšanu. Latvijas NRP iekļauj konkrētu mērķu kopu, kas ir saskaņā ar Eiropa 2020, un Latvija 2030 identificē deviņus mērķus, to skaitā mērķi palielināt IKP un samazināt ekonomisko un sociālo nevienlīdzību.

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, pētījums identificē piecus kritērijus, kas pielietojami Kohēzijas politikas atbalsta jomu noteikšanai. Pirmie četri kritēriji atspoguļo politikas dokumentu mērķus, bet piektais ir horizontālais ‘tirgus nepilnības’ kritērijs, kas reizēm tiek aizmirsts diskusijās par Kohēzijas politiku. Četri piedāvātie tematiskie kritēriji ir sekojoši:

Pirmais ieteiktais kritērijs ir Kohēzijas politikas ietekme uz IKP. Tas atspoguļo konverģenci, kas ir Kohēzijas politikas pamatmērķis, un arī citu politikas dokumentu galvenais mērķis. 2010. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju sastādīja 52%

2

no ES vidējā rādītāja, un tas nozīmē, ka konverģence saglabājas, kā galvenais mērķis Latvijas šībrīža ekonomiskajos apstākļos.

Otrais ieteiktais kritērijs ir Kohēzijas politikas ietekme uz nevienlīdzību. Latvijā ir viens no augstākajiem nevienlīdzības rādītājiem ES, gan individuālā vai mājsaimniecību līmenī, gan reģionālā līmenī. Visaptveroša izaugsme ir viena no Eiropas 2020 prioritātēm, un minēta, kā mērķis arī Latvija 2030.

Kohēzijas politikas ietekme uz nodarbinātību ir trešais ieteiktais kritērijs. Nodarbinātība ir viens no galvenajiem Eiropas 2020 stratēģijas mērķiem, kā arī skaidrs Latvijas NRP mērķis. Zems nodarbinātības līmenis liecina par nacionālo resursu izšķiešanu, un tas, vai indivīds ir, vai nav nodarbināts, ir galvenais faktors, kas nosaka indivīda nabadzību.

Ilgtspējība ir ceturtais ierosinātais kritērijs. Tas saskan ar Eiropa 2020 un lielā mērā arī ar Latvija 2030. Ilgtspējība ir nozīmīga, kā atsevišķs kritērijs, jo vispārpieņemtie IKP mērījumi nespēj pilnībā atspoguļot ‘izmantoto’ resursu radīto pievienoto vērtību.

Ir ierosināts arī horizontālais ‘tirgus nepilnības’ kritērijs. Tas ir ekonomikas teorijas standarta princips, ka valsts intervence ir īpaši pamatota tad, ja ir pierādāms, ka tirgus nespēj radīt optimālu iznākumu. Pamatā, atbalsts aktivitātēm ir pamatots tikai tādā gadījumā, ja tirgus rada pārāk maz ieguldījumu. Šis ir princips, kas jāpiemēro arī Kohēzijas politikas intervences ietvaros.

Iepriekš minētie kritēriji ir tikuši pielietoti garajam 11 atbalsta jomu sarakstam, izmantojot: I) pierādījumus no makroekonomiskā modeļa par fondu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, II) pierādījumus no pētījumiem, kas atspoguļoti „Fona ziņojumā: uz liecībām balstīta Kohēzijas politika un tās loma Eiropas 2020 mērķu sasniegšanā” (angļu val. „Background report on: Evidence based cohesion policy and its role in achieving Europe 2020 objectives”) III) pierādījumus no 2004. - 2006. gada programmēšanas perioda novērtējumiem un IV) pierādījumus no vēl nepublicētā „Valsts konkurētspējas novērtējuma un ilgtspējīga valsts konkurētspējas uzraudzības modeļa izstrāde” (VKN) projekta.

Pēc šī novērtējuma, trīs jomas acīmredzami izceļas kā atbalstāmas. Tās ir: transporta infrastruktūra, informācijas sabiedrība un nodarbinātība, un sociālā iekļaušana. Šīm trim jomām ir spēcīga ietekme uz IKP, un tās atbilst vairākiem papildkritērijiem, to skaitā tirgus nepilnības kritērijam. 2007.-2013. gada programmēšanas periodā daudzi pasākumi izglītībā tika veikti caur cilvēkkapitāla, nodarbinātības un sociālās integrācijas prioritātēm, un tās nevar nodalīt makroekonomiskā modeļa ietvaros. Attiecīgi tiek ierosināts pievienot izglītību ‘nodarbinātībai un sociālai iekļaušanai’. Atlikušās divas prioritātes nebija tik viegli identificējamas, bet kopumā ‘vide’ un ‘pētniecība un tehnoloģiju attīstība’ pēc novērtējuma uzrādīja labākus rezultātus.

3

Tamdēļ izvirzītais prioritāšu saraksts ir sekojošs:

Transporta infrastruktūraInformācijas sabiedrība Nodarbinātība, sociālā iekļaušana un izglītībaVidePētniecība un tehnoloģiju attīstība (R&D)

Metodoloģija (tai skaitā kritēriji) un provizorisks saraksts ar prioritātēm tika prezentēti fokusgrupā, piecās reģionālās diskusijās un noslēguma publiskajā apspriedē. Šīs apspriedes rosināja plašas diskusijas, un to kopsavilkums ir iekļauts gala ziņojumā.

4

Summary

This study, commissioned by the LR Finance Ministry, represents a preliminary investigation (priekšizpēte) of the Cohesion policy priorities or areas of support that Latvia should adopt for the post-2013 programming period in order to achieve maximal concentration of support. Within the framework of the project the following have been developed: a methodology for identifying areas of Cohesion Policy support; a set of criteria; an application of the criteria to 11 predefined priorities with the aim of identifying 5 concentrated areas of support. The methodology, criteria and proposed support areas have been subject to a consultation process consisting of the following activities: a focus-group discussion with representatives of line ministries and stakeholders; five regional discussions with regional stakeholders; and a final public consultation in Riga.

The methodology proposed to identify the criteria for defining priorities is based on the goals of both European level and Latvian level planning documents and other relevant studies. These include:

EU Cohesion policy, draft Regulation for 2014-20, the Europe 2020 strategy, The Latvian National Reform Programme (NRP) implementation report The Latvian Sustainable Development Strategy to 2030 (Latvia 2030). The draft Latvian Competitiveness Report (LCR)

Equally important in defining Latvian priorities is the overall economic and social situation in Latvia and the report provides a brief description of the most important indicators.

Three main points that emerge from the Regulation in relation to defining priorities are the following: firstly the convergence of less developed regions (that is regions with a GDP per capita at less than 75% of the EU average) remains the main goal of EU Cohesion Policy with less developed regions expected to receive 68.7% of the EUR 336 billion proposed budget for 2014-2020 Cohesion spending; secondly there is a strong guidance for member states to align their Cohesion policy with the priorities of Europe 2020, namely – smart, sustainable and inclusive growth; and thirdly there is an emphasis on a more focussed approach with more concentrated priorities. The Latvian NRP has a concrete set of goals that are consistent with Europe 2020 and Latvia 2030 identifies nine goals which include the aim of increasing GPD and reducing economic and social inequalities.

Based on these considerations the study identifies five criteria to be applied in the selection of Cohesion policy support areas. The first four criteria reflect the goals of the relevant policy documents and the fifth is a horizontal ‘market failure’ criterion which is sometimes forgotten in Cohesion policy discussions. The proposed thematic criteria are:

The first criterion is the impact of cohesion policy intervention on GDP. This reflects convergence as the main goal of cohesion policy and is also a key goal of other policy documents. With a GDP per capita at PPS of 52% of the EU average

5

in 2010 convergence is a key issue arising from Latvia’s current economic circumstances.

The second is the impact of cohesion policy intervention on inequality. Latvia has some of the highest inequality indicators in the EU at both the individual or household level and at the regional level. Inclusive growth is one of the priorities of Europe 2020 as well as of Latvia 2030.

The impact of cohesion policy intervention on employment is proposed as the third criterion. Employment is a key target of the Europe 2020 strategy and an explicit target of Latvia’s NRP. Low employment represents a waste of national resources and having a job or not is the main determinant of individual poverty.

Sustainability is the fourth proposed criterion. This is in line with Europe 2020 and very much in line with Latvia 2020. Sustainability is important as a separate criterion because conventional measures of GDP do not fully capture the resources ‘used up’ creating value added.

A horizontal ‘market failure’ criterion is also proposed. It is a standard principle of economic theory that public intervention in a particular is justified only if it can be demonstrated that the market generates a non-optimal outcome. In particular support for an activity is justified only if the market generates too little investment. This is a principle which should also be applied to Cohesion Policy intervention.

The above criteria have been applied to the long list of 11 support areas using: i) evidence from a macro model of funds impact on the Latvian economy, ii) evidence from studies reported in the “Background report on: Evidence based cohesion policy and its role in achieving Europe 2020 objectives” iii) evidence from Latvian ex-post evaluations of the 2004-6 programming period and iv) evidence from the draft of the as yet unpublished Latvian Competitiveness Report (LCR).

From this evaluation three areas clearly stand out as support areas that meet the criteria: transport infrastructure, information society and employment and social inclusion. These three areas are expected to have a significant positive impact on GDP and also satisfy several of the other proposed criteria, including the market failure criterion. In the 2007-2013 programming period many education measures were implemented under the ‘Human capital, employment and social inclusion’ priority and hence cannot be separated out within the framework of the macroeconomic modelling. Accordingly, it is proposed that in the next period ‘education’ should also be combined with ‘employment and social inclusion’. The remaining two proposed priorities proved more difficult to identify, but on balance the evaluation pointed to ‘environment’ and ‘R&D’ as the next most desirable support areas.Accordingly, the proposed list of priorities for 2014-2020 is:

Transport infrastructureInformation societyEmployment, social inclusion and education

6

EnvironmentR&D

The proposed methodology (including the proposed criteria) was presented at the focus group meeting, the five public discussions and the final public consultation. These meetings generated considerable discussion. A summary of the discussions is provided in the report.

7

1. Ievads

Tehniskajā specifikācijā (TS) noteiktie projekta uzdevumi ir šādi:

1. Izveidot metodoloģiju Latvijas Kohēzijas Politikas (KP) pēc 2013. gada atbalsta maksimālai fokusēšanai un atbalstāmo jomu noteikšanai.

2. Izstrādāt un ierosināt atbalsta jomu atlases kritērijus un to pamatojumu.

3. Noteiktu atbalstāmās politikas jomas, izmantojot izstrādātos kritērijus.

Punktu 1 līdz 3 izstrādes process ir ietvēris sekojošo:

fokusgrupu diskusijas un intervijas ar ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un nozaru pārstāvjiem;

dokumentu saturisku analīzi par Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencēm, problēmām, vajadzībām;

5 diskusijas Latvijas plānošanas reģionos, kurās tika prezentētas diskusijas materiālā sākotnēji izvirzītās atbalstāmās jomas, to identificēšanas kritēriji un metodes;

noslēguma publisko apspriedi.

Šis Ziņojums sniedz pārskatu par iepriekš minētā procesa rezultātiem un sastāv no šādām daļām:

Metodoloģija

Atskaite par diskusijām un publisko apspriedi

Priekšlikumi par atbalstāmajām jomām un to pamatojums

Secinājumi

2. Metodoloģija

2.1 ES kohēzijas politikaLīgumā par ES darbību ir atrunāti Kohēzijas politikas mērķi: „Lai veicinātu tās vispārēju harmonisku attīstību, Savienība izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību”1.

1 EKONOMISKĀ, SOCIĀLĀ UN TERITORIĀLĀ KOHĒZIJA, 174. Pants (bijušais EKL 158. pants).

8

Kohēzijas politikas mērķi tiek īstenoti ar Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības nodaļas, Eiropas Sociālo fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda palīdzību. ES fondu uzdevumus, prioritāros mērķus, uzbūvi un vispārējos noteikumus, lai nodrošinātu fondu efektivitāti un to darbības koordinēšanu savā starpā un ar citiem pastāvošiem finanšu instrumentiem, nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtās regulas. 2011. gada 6. oktobrī Eiropas Komisija publicēja Regulu projektu paketi Kohēzijas politikai laika periodam no 2014. līdz 2020. gadam (turpmāk – Regulu projekti). Šie Regulu projekti ir piedāvātās likumdošanas kopums, kas regulēs ES struktūrfondu ieviešanu pēc 2013. gada programmēšanas perioda. Salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu 2007.-2013. gadā, Konverģences mērķa finansējuma īpatsvars Kohēzijas politikā tiek samazināts. Konverģences mērķī iekļaujas reģioni, kur Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zem 75% no ES vidējā rādītāja, vai tā saucamajiem mazāk attīstītajiem reģioniem2. Neskatoties uz to, uzlabot dzīves līmeni ES reģionos, kur IKP uz iedzīvotāju ir zemāks par 75% no ES vidējā, turpinās būt Kohēzijas politikas galvenais mērķis, un IKP uz vienu iedzīvotāju paliek rādītājs, ar ko tiek mērīta attīstība3.

Būtiska izmaiņa salīdzinot ar 2007.-2013. gada programmēšanas periodu ir tā, ka investīciju politika, ko atbalsta Fondi, būtu jāsaskaņo ar “Eiropa 2020” stratēģiju. Regulu projekti piedāvā vienpadsmit tematiskos mērķus, kas atspoguļo Eiropas 2020 prioritātes (skat. 3. pielikumu). Tiek uzskatīts, ka īstenojot ieguldījumus saskaņā ar šiem mērķiem, ES dalībvalstis veicinās ‘gudru, ilgtspējīgu un visaptverošu izaugsmi’.

Otrs jaunais elements ir vispārējs pieņēmums, ka dalībvalstīm būtu jākoncentrējas uz mazāku skaitu prioritāšu, kā arī, nosakot šīs prioritātes, būtu jāņem vērā tas, ka tām maksimāli jāpalielina Eiropas pievienotā vērtība.

2.2 Latvijas ekonomika un sabiedrībaLatvijas ekonomiku raksturo vairāki rādītāji, kas ir būtiski, domājot par prioritāšu izvēli Latvijā. Tos var iedalīt trijās pamatgrupās: rezultāta rādītāji, strukturālie rādītāji un infrastruktūra.

Rezultāta rādītāji

Rezultāta rādītāji mēra ekonomikas sniegumu labklājības ziņā. Galvenie rezultāta rādītāji ir: (1) IKP uz vienu iedzīvotāju, kas atspoguļo vidējo labklājības līmeni valstī; un (2) labklājības (IKP) sadalījums starp indivīdiem,

2 Vēl reģionus iedala šādi: pārejas reģioni, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir starp 75% un 90% no ES27 vidējā rādīta un vairāk attīstīti reģioni, kur IKP uz iedzīvotāju pārsniedz 90% no vidējā rādītāja. Latvija kopumā veido vienu NUTS II līmeņa mazāk attīstītu reģionu.3 Taču, ieviešot jauno ‘transition’ (pārejas) kategoriju, mazāk attīstītajiem reģioniem paliek mazāk finansējuma.

9

mājsaimniecībām un reģioniem. Attiecībā uz labklājību Latvijā, var novērot sekojošo:

Pēc ES standartiem Latvijā ir īpaši zems labklājības līmenis. Saskaņā ar rādītāju IKP uz vienu iedzīvotāju ņemot vērā dzīves dārdzību, 2010. gadā labklājības līmenis bija 52% no ES vidējā, pārspējot tikai Bulgāriju un Rumāniju.

Latvijā ir būtiska ienākumu līmeņa nevienlīdzība, salīdzinot ar pārējām ES valstīm. Šis secinājums novērojams neatkarīgi no izvēlētā rādītāja, piemēram, gan Latvijas Džini koeficients, gan nabadzības riska rādītājs ir starp augstākajiem ES dalībvalstīs4. Viens no intuitīvi saprotamākajiem rādītājiem ir tā sauktais S80/S20 indekss, kas raksturo 20% turīgāko iedzīvotāju (augstākā ienākumu kvintile) ienākumu apjoma attiecību pret 20% trūcīgāko iedzīvotāju (zemākā ienākumu kvintile) ienākumu apjomu. 2009. gadā šis koeficients bija 7.3, kas bija augstākais rādītājs ES. Citiem vārdiem sakot, 20% turīgāko iedzīvotāju ienākumi pārsniedza 20% trūcīgāko iedzīvotāju ienākumus vairāk kā 7 reizes. ES vidējais rādītājs bija 4.9, savukārt Igaunijā tas bija 5.0 un Lietuvā – 6.3. Jaunākie dati liecina, ka 2010. gadā Latvijas rādītājs uzlabojās līdz 6.9 un bija otrs augtākais ES, apsteidzot vien Lietuvu, kuras rādītājs pieauga līdz 7.3.

Latvijā ir būtiskas ienākumu atšķirības starp reģioniem (NUTS III līmenis). Jaunākie pieejamie reģionu dati (par 2008. gadu) liecina, ka labklājības līmenis (pēc IKP uz viena iedzīvotaja) Rīgā ir 2 līdz 3 reizes augstāks, nekā citos valsts reģionos. Turklāt Rīga ir vienīgais Latvijas reģions, kur labklājības līmenis ir tuvs ES vidējam līmenim (97% no ES vidēja 2008 gadā). Attiecīgi, Latgalē (Latvijas nabadzīgākais reģions) labklājības līmenis ir tikai 31% no ES vidējā rādītāja, savukārt Kurzemē, kur ir augstākais labklājības līmenis pēc Rīgas, tas ir tikai 44% no ES vidējā rādītāja. Augstā reģionu nevienlīdzība ir faktors, kas noved pie augstas nevienlīdzības indivīdu un mājsaimniecību līmenī.

Citi rezultāta rādītāji ir: nodarbinātība, bezdarbs un migrācija, kas arī var tikt izmantoti kā strukturāli mērījumi, jo, piemēram, nodarbinātība ir mērījums, kas attēlo to, cik efektīvi ir mobilizēti un izmantoti Latvijas darbaspēka resursi.

Strukturālie rādītāji

Strukturālie jeb starpposma rādītāji atspoguļo tos ekonomikas sasniegumus, kas nesniedz tiešu ieguldījumu sabiedrības labklājībā, bet ir nozīmīgi, lai veicinātu izaugsmi un labklājību. Strukturālie rādītāji ir, piemēram: inovāciju sniegums, aktivitāte rūpniecības jomā un darbaspēka ražīgums. Inovācijas ir nozīmīgas labklājības veidošanā, jo augsta līmeņa inovācijas veicina Latvijas uzņēmumu 4 EU SILC apsekojuma Eurostat rādītāji, kas ir avots vairumam nevienlīdzības rādītāju, balstās uz mājsaimniecību ienākumiem, kas tiek sintētiski pārrēķināti par individuāliem ienākumiem. Tas tiek darīts, izmantojot pielīdzināto ienākumu jēdzienu: mājsaimniecības rīcībā esošo ienākumu uz vienu ekvivalento indivīdu aprēķina, dalot katras kopējos ienākumus ar ekvivalentās mājsaimniecības lielumu, ko savukārt aprēķina, piešķirot dažādu svaru pieaugušajiem un jaunākajiem mājsaimniecības locekļiem.

10

konkurētspēju; rūpniecība ir nozīmīga, jo vietējie ražotāji nodrošina lielu daļu no Latvijas eksporta, un sekmīgs eksports padara Latviju bagātāku; darbaspēka ražīgums ir būtisks faktors, jo tas nosaka, kādu atalgojumu Latvijas darba ņēmēji var nopelnīt vai saņemt – augsts darbaspēka ražīgums nozīmē, ka darbinieki var pieprasīt augstu atalgojumu par savu darbu, turpretī zems darbaspēka ražīgums nozīmē, ka darbinieki ir nolemti zemam atalgojumam.

Kopumā Latvijas sniegums šajās jomās ir sekojošs:

Salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijas sniegums inovāciju jomā ir bijis visnotaļ vājš. Piemēram, Latvijā izdevumi pētniecībai un attīstībai (R&D) ir ļoti zemi, kā arī inovatīvu uzņēmumu īpatsvars ir zems5, līdz ar to 2010. gadā Latvijas sniegums pēc kopējā inovāciju indeksa (Summary Innovation index)6 bija otrs sliktākais ES27.

Latvijas rūpniecības īpatsvars IKP ir zemāks nekā ES27 vidējais. Piemēram, pēc Eurostat datiem šis īpatsvars 2010. gadā Latvijā bija 12.2%, salīdzinot ar 15.4% vidēji ES-27 valstīs.

Pēc Eurostat datiem 2010. gadā Latvijas darbaspēka ražīgums rūpniecības nozarē (45% no ES-27 vidējā līmeņa) bija otrs zemākais starp ES valstīm (apsteidzot vien Bulgāriju (36%))7.

Saskaņā ar Eurostat datiem 2010. gadā Latvijas nodarbinātības rādītājs vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem bija 59.3%, bet ES-27 rādītājs bija 64.1. Pēc nodarbinātības līmeņa straujā pieauguma laikā līdz 2007. gadam, Latvijas nodarbinātības rādītājs šobrīd atrodas zemāk par ES vidējo rādītāju.

Tādējādi ir redzamas jomas, kuru sniegumu uzlabojot, tiktu veicināts Latvijas ražīgums un līdz ar to arī labklājība.

Infrastruktūra

Ieguldījumi infrastruktūrā var radīt gan tiešu, gan netiešu labumu sabiedrībai un ekonomikai. Ieguldījumi infrastruktūrā spēj:

a) radīt tiešu labumu iedzīvotājiem ne ar ienākumu vai produktivitātes starpniecību, bet, piemēram, uzlabojot dzeramā ūdens kvalitāti vai atbrīvojoties no atkritumiem,

b) sekmēt uzņēmējdarbības produktivitāti, piemēram, uzlabojot transporta infrastruktūru, vai

5 Latvijā izdevumi pētniecībai un attīstībai (R&D), kā daļa no IKP, sastāda 39% no ES27 vidējā rādītāja. Tā mazo un vidējo uzņēmumu daļa, kas ievieš jaunus produktus un inovāciju aktivitātes, ir 50% no ES27 vidējā rādītāja.6 http://www.proinno-europe.eu/inno-metrics/page/innovation-union-scoreboard-2010;7Ekonomikā kopumā darba ražīgums uz vienu nodarbināto 2010. gadā bija 54.6% no ES27 vidējā rādītāja.

11

c) veicināt abus - gan iedzīvotāju labklājību tiešā veidā, gan sekmēt produktivitāti, piemēram, radot iespēju piekļūt ātram internetam vai labam sabiedriskajam transportam.

Infrastruktūras svarīgā loma ekonomikā ir redzama pēc tās nozīmes Kohēzijas politikā. Tādējādi, Kohēzijas fonds ir pilnībā veltīts infrastruktūras ieguldījumiem transporta sistēmā, vidē, un enerģētikā, tāpat arī daudzi no ieguldījumiem, kas veikti saskaņā ar ERAF kompetenci, ir infrastruktūras ieguldījumi, piemēram, investīcijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijās vai ieguldījumi pētniecības un inovāciju infrastruktūrā.

Lielākoties infrastruktūras uzlabojumi ir finansiāli ietilpīgi. To īstenošana prasa zināmu laiku, kā arī tam bieži vien ir nepieciešami vairāki savstarpēji saistīti ieguldījumi, lai veiktie uzlabojumi būtu efektīvi, piemēram, tilta efektivitāte ir atkarīga no pievadceļu kvalitātes.

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas Forumu Latvija pēc kopējās loģistikas infrastruktūras kvalitātes 2010. gadā tika ierindota 44. vietā, kas ir līdzīgs rādītājs citām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm (piemēram, Igaunija bija 34. vietā, Lietuva 36. vietā, Ungārija 48. vietā, bet Polija 86. vietā), tomēr daudz zemāks nekā Dānijā, Somijā un Zviedrijā, kas ierindojās pirmajā desmitniekā. Tomēr, runājot par ceļu kvalitāti, Latvija ierindojās tikai 88. vietā, kas ir daudz zemāks rādītājs nekā jebkurai no Latvijas kaimiņvalstīm, izņemot Poliju, kas ierindojās 107. vietā.

2.3 Mērķi Konceptuāla problēma, kas Kohēzijas politikas veidotājiem ir jāatrisina, ir reāli paveicamu darbību kopuma izveide, kas gan optimāli sasniegs uzstādītos mērķus, gan ņems vērā ierobežojumus. Šī priekšizpēte ir mēģinājums rast risinājumu šim uzdevumam.

Prioritāšu izvēles kritērijiem ir jāizriet no politikas mērķiem, kas izklāstīti galvenajos Eiropas un Latvijas politikas dokumentos, kā arī no citiem dokumentiem vai pētījumiem, kas sniedz analīzi par Latvijas attīstības vajadzībām. Šie dokumenti ir:

ES vispārējā Kohēzijas politika un tās īstenošanas piedāvājums Regulu projektu ietvaros

Eiropa 2020 stratēģija

Latvijas Nacionālā Reformu programma (NRP)

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (Latvija 2030)

Pētījums „Valsts konkurētspējas novērtējuma un ilgtspējīga valsts konkurētspējas uzraudzības modeļa izstrāde” (VKN).

12

“Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un publiskās apspriešanas kārtības” sakarā īpaši ir minēts VKN. Pilnīga un galīgā VKN versija pagaidām vēl nav pieejama, bet būtiskākie provizoriskie rezultāti šajā Ziņojumā ir ņemti vērā.

Eiropas līmeņa politika

Saskaņā ar Regulu priekšlikumiem, nacionālās Kohēzijas politikas būtu jāsaskaņo ar Eiropa 2020 stratēģiju. Šajos dokumentos minētie galvenie stratēģiskie mērķi ir šādi:

Pamata mērķis ir tuvināties ES vidējam dzīves līmenim (IKP uz vienu iedzīvotāju)

Gudra izaugsme (smart growth) – viena no Eiropas 2020 prioritātēm Ilgtspējīga izaugsme (sustainable growth) – vēl viena Eiropas 2020

prioritāte Visaptveroša izaugsme (inclusive growth) – trešā no Eiropas 2020

prioritātēm.

Latvijas līmeņa politika

I) Latvijas Nacionālā Reformu Programma (NRP) attēlo Latvijā īstenoto Eiropas politiku. Konkrētie mērķi, kas izriet no Latvijas NRP, ietver:

Nodarbinātības līmeņa palielināšanu Ieguldījumu pētniecībā un attīstībā (R&D) palielināšanu Augstāko izglītību ieguvušo īpatsvara palielināšanu Skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvara samazināšanu Nabadzības līmeņa samazināšanu Energoefektivitātes palielināšanu Atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanu Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu

II) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam nosaka Latvijas ilgtermiņa redzējumu un definē 9 mērķus:

1. Saglabāt Latvijas cilvēkkapitāla vērtību un kāpināt tā ražīgumu līdz ES vidējam līmenim.

2. Izveidot vienu no labākajām sākuma, pamata un vidējās izglītības sistēmām ES, kā arī kļūt par vienu no līderēm pieaugušo izglītības pieejamības un izmantošanas ziņā.

3. Pieaugot IKP, samazināt sociālo un ienākumu nevienlīdzību. 4. Kļūt par vienu no ES līderiem inovatīvu un eksportējošu mazo un vidējo

uzņēmumu izplatības ziņā.5. Izveidot valsts pārvaldību, kura ir produktīva, spēj ātri reaģēt uz

pārmaiņām un kurā aktīvi līdzdarbojas lielākā daļa Latvijas sabiedrības. 6. Izveidot cilvēkiem un dabai pievilcīgu dzīves telpu, kura veicina attīstības

procesus visā valsts teritorijā un stiprina Latvijas un Baltijas jūras reģiona izaugsmi.

13

7. Saglabāt līderpozīcijas ES atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanā un pilnībā attīstīt „zaļās ekonomikas” potenciālu.

8. Būt ES līderei dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā.

9. Ilgtspējīga, līdzsvarota telpiskā attīstība, kas balstās uz valsts teritorijas policentriskumu, pilsētu sadarbības tīklu, sasniedzamību un spēcīgu vietas identitāti.

Ierobežojumi

Visi iepriekš minētie ir vēlamie mērķi. Tomēr ne visi mērķi var tikt sasniegti, galvenokārt tādēļ, ka resursi ir ierobežoti. Papildus ierobežotajiem resursiem ir arī citi ierobežojumi, kas praksē ierobežo izvēles brīvību attiecībā uz to, kā būtu jāizmanto Kohēzijas politikas līdzekļi. Īpaši, pastāv vispārējs apsvērums, kas izriet no Regulas priekšlikumiem – tematiskā koncentrācija.

Balstoties uz Eiropas pētījumiem un ekspertu konsultācijām Eiropas Komisija ir norādījusi, ka Kohēzijas politikas atbalsts ir efektīvāks, ja tas ir koncentrēts, nevis izkliedēts. Tā, piemēram, šis apgalvojums izvirzīts pētījumā “Fona ziņojums: uz liecībām balstīta Kohēzijas politika un tās loma Eiropas 2020 mērķu sasniegšanā” (angļu val. „Background report on: Evidence based cohesion policy and its role in achieving Europe 2020 objectives”)8. Šis ziņojums sintezē rezultātus no gandrīz 200 atsevišķu dalībvalstu Kohēzijas Politikas vērtējumiem. Galvenie secinājumi, kas izriet no šī ziņojuma, ir sekojoši:

Koncentrēšanās uz konkrētām jomām palielina valsts intervences efektivitāti, ļaujot sasniegt kritisko līmeni, kam ir reāla ietekme uz sociāli ekonomisko situāciju valstī un tās reģionos.

Koncentrēšanās uz konkrētām jomām ir labākais veids, kā valsts intervencei nodrošināt pievienoto vērtību Kohēzijas politikas ietvaros.

Novērtējuma pētījumi pierāda, ka tradicionālo nozaru izpratne par sociāli ekonomiskām problēmām un izaicinājumiem rada neefektīvu politikas segmentāciju. Tādējādi rodas nepieciešamība pēc integrētām intervencēm.

Vietējam kontekstam ir nozīme. Integrētās intervences ir jāpielāgo vietējam kontekstam9.

Kohēzijas politikas lietderība un efektivitāte ir cieši saistītas ar citu valsts politiku kvalitāti. Labāka saskaņa starp politikām un strukturālajām reformām ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka Kohēzijas politikas efektivitāti.

8 http://www.konferencja-ewaluacja.pl/2011/Materials.htm

9 Tas var būt nacionāls, reģionāls vai vairāk vietējs konteksts.

14

Latvijas valdība uzskata, ka koncentrēt Kohēzijas Politikas ietvaros pieejamos līdzekļus ir Latvijas interesēs, un tas ir nostiprināts Latvijas nacionālajā pozīcijā par Kohēzijas Politikas nākotni, kur tiek atbalstīta maksimāla koncentrēšanās10. Tādējādi, Latvijā ir plānots samazināt prioritāšu jeb atbalstāmo jomu skaitu periodam pēc 2013. gada, salīdzinot ar esošo periodu.

2.4 Kritēriji Izvēlētie kritēriji ir balstīti uz politikas mērķu interpretāciju, kas apskatīta iepriekš. Tiek ierosināti četri kritēriji, kas būtu jāpiemēro pēc iespējas secīgi, un vienu horizontālo kritēriju: tirgus nepilnības (market failure) kritērijs.

1. kritērijs

Kohēzijas politikas galvenais mērķis ir uzlabot dzīves līmeni ES reģionos, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75% no ES vidējā, t.i., mazāk attīstītie reģioni, kur Latvija kopumā ir šāds viens NUTS II reģions. Attiecīgi, pirmais kritērijs, lai noteiktu jomas, kam būtu jāsaņem atbalsts, ir paredzamā intervences ietekme uz IKP. Tas īpaši attiecas uz Latviju, jo šeit attīstības un labklājības līmenis ir viens no zemākajiem ES. Šis kritērijs izriet arī no Latvijas 2030 mērķiem, kā arī no projekta „Valsts konkurētspējas novērtējuma un ilgtspējīga valsts konkurētspējas uzraudzības modeļa izstrāde” (VKN), kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir būtisks konkurētspējas iznākuma rādītājs.

2. kritērijs

Visaptveroša izaugsme ir viena no trim Eiropa 2020 prioritātēm, un nabadzības līmeņa samazināšana ir viens no NRP mērķiem. Ņemot vērā, ka Latvijā nevienlīdzības rādītāji ir starp augstākajiem ES, ierosinām, ka otrajam kritērijam prioritāro jomu noteikšanā būtu jābūt ietekmei uz nevienlīdzību. Arī šis kritērijs ir saskaņā ar Latvijas 2030 stratēģijas mērķiem (3. mērķis - samazināt sociālo un ienākumu nevienlīdzību) un ar „Valsts konkurētspējas novērtējuma un ilgtspējīga valsts konkurētspējas uzraudzības modeļa izstrāde” projektu, kur nevienlīdzība tiek uzskatīta par nozīmīgāko konkurētspējas problēmu. Šeit iekļautas arī reģionālās atšķirības, jo tās skar nevienlīdzību indivīda un mājsaimniecības līmenī.

3. kritērijs

Pētījumi liecina, ka viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē risku nokļūt uz nabadzības sliekšņa, ir tas, vai indivīds ir vai nav nodarbināts11. Turklāt

10 “Latvijas Republikas Pozīcija Nr.1 par ES Kohēzijas politikas regulu priekšlikumiem 2014. – 2020. gada plānošanas periodam” un “Latvijas ieguldījums sabiedriskajā apspriešanā par piektā kohēzijas ziņojuma secinājumiem” (angļu val. “Latvia’s contribution to public consultation on the conclusions of the Fifth Report on Economic and Social Cohesion” (2011. gada janvāris)) http://ec.europa.eu/regional_policy/consultation/5cr/pdf/answers/national/latvia_government_2011_01_28.pdf11 Labklājības ministrijas prezentācijas

15

nodarbinātības līmenis ir viens no galvenajiem Eiropa 2020 mērķiem un arī skaidrs NRP mērķis. „Valsts konkurētspējas novērtējuma un ilgtspējīga valsts konkurētspējas uzraudzības modeļa izstrāde” projektā nodarbinātība arī ir minēta kā Latvijas resursu mobilizēšanas kritiskais rādītājs. Tādēļ ietekme uz nodarbinātību tiek ierosināta kā trešais kritērijs.

4. kritērijs

Ilgtspējīga izaugsme ir vēl viena Eiropa 2020 prioritāte. Ilgtspējība arī ir minēta Latvijas 2030 stratēģijā (8. un 9. mērķis), tāpat arī NRP (mērķi - ‘atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšana’ un ‘siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana’). Principā ilgtspējībai būtu jābūt daļai no IKP novērtējuma, t.i., neatjaunojamo dabas resursu izsīkšana būtu jāuzskata par negatīvu IKP efektu. Praksē šī pozīcija nav pilnībā atspoguļota nacionālajos pārskatos par IKP, un tādēļ ilgtspējība ir ierosināta kā ceturtais kritērijs atbalsta jomu noteikšanā.

Gudra izaugsme ir trešā Eiropa 2020 prioritāte. Tā norāda uz intervenci tādās jomās, kā inovācijas vai prasmju uzlabošana, un pamatā lielākas inovācijas vai labākas prasmes paaugstina gan produktivitāti, gan IKP. Minētais parametrs jau ir iekļauts 1. kritērijā un tādējādi var uzskatīt, ka ‘gudra izaugsme’ kā tāda neprasa papildus kritēriju.

Iepriekš minētie četri kritēriji būtu jāpiemēro pēc iespējas secīgi viens otram.

Tirgus nepilnības kritērijs

Saskaņā ar ekonomikas teoriju intervence ekonomikā ir pamatota tad, ja tirgus nespēj optimāli sadalīt līdzekļus. Šim principam vajadzētu attiekties arī uz ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbību. Citiem vārdiem sakot, ja tirgus nodrošina optimālus ieguldījumus sadalījumā pa jomām, valsts iejaukšanās nav nepieciešama. No otras puses, ja tirgus nespēj nodrošināt optimālus ieguldījumus, intervence var būt pamatota. Piemēram, transporta infrastruktūra tiek raksturota kā ‘sabiedriskais labums’, tādēļ ir maz ticams, ka tirgus to nodrošina optimāli. Tādējādi, šādu infrastruktūru parasti nodrošina valsts. Daži inovatīvās aktivitātes veidi pārstāv vēl vienu jomu, kur privāto aktivitāšu līmenis var būt zemāks nekā būtu sociāli vēlams, jo inovāciju autori, iespējams, nespēj paši iegūt visus inovāciju radītos labumus. Tādejādi, tirgus rada inovatīvu aktivitāšu līmeni, kas ir zemāks par optimālo. Turpretī, nav pamata domāt, ka tirgum būtu jāsniedz pārāk maz ieguldījumu tādās nozarēs kā, piemēram, mazumtirdzniecība vai tūrisms.

(http://www.lm.gov.lv/upload/sabiedribas_lidzdaliba/30032011_2pielik.pdf) secinājums ir sekojošs: ‘Augstākais nabadzības risks ir mājsaimniecībās, kur mājsaimniecībās locekļi nestrādā’. Precīzāk, Latvijā 2009. gadā nabadzības risks tajās ģimenēs, kurās neviens no ģimenes locekļiem nebija nodarbināts, bija aptuveni 10 reizes augstāks kā tajās ģimenēs, kur visi pieaugušie bija nodarbināti pilnu darba laiku.

16

Tirgus nepilnības kritērijs būtu jāpiemēro visām potenciālajām jomām un apakšjomām, t.i., politikas veidotajam būtu jājautā – vai valsts intervence ir nepieciešama, lai radītu sociāli optimālu iznākumu? Un tikai tad, ja atbilde ir noteikts ‘Jā’, attiecīgajai jomai būtu jāpiešķir kohēzijas politikas atbalsts.

Citi apsvērumi: apakšjomu koncentrācijas princips

Princips, ka resursiem būtu jākoncentrējas uz ietekmes palielināšanu, būtu jāpiemēro visos līmeņos. Piemēram, tas ir būtisks apakšprioritāšu vai pasākumu līmenī, jo liels skaits apakšprioritāšu var tikt izmantotas, lai izvairītos no koncentrācijas, kas tiek piemērota prioritāšu līmenī. Vienlaicīgi ir jāuzmanās, lai piešķirtie resursi var tikt produktīvi absorbēti apakšprioritāšu līmenī.

Šāda pieeja tiek izmantota Igaunijā. Lai gan Igaunijas prioritātes 2013.-2020. gada programmēšanas periodam vēl nav pilnībā izstrādātas, ir ideja izmantot Igaunijas NRP, lai identificētu jomas, kurās nepieciešams ieguldīt, un tad pielietot koncentrācijas principu pasākumu vai aktivitāšu līmenī.12

3. Atskaite par diskusijām: reģionos, fokusgrupā un publiskajā apspriedē

Šajā nodaļā sniegts kopsavilkums13 par veiktajām apspriedēm saistībā ar šo projektu. Tās ir: fokusgrupu diskusija ar ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un nozaru pārstāvjiem; 5 diskusijas reģionos; 1 publiskā apspriede Rīgā. Šai nodaļai ir četras daļas: pirmajā aprakstīti dalībnieku viedokļi par priekšizpētes procesu, otrajā - viedokļi par piedāvātajiem kritērijiem, trešajā - viedokļi par prioritātēm un pēdējā daļā aprakstīti novērojumi.

Visās vadītajās diskusijās ievadā tika sniegta īsa prezentācija par minēto metodoloģiju un pēc tam attēlots, kā tā var tikt pielietota, lai no ‘garā saraksta’ ar vienpadsmit prioritātēm, veidotu sarakstu ar piecām koncentrētām atbalsta jomām. Turpinājumā tika piedāvātas piecas provizoriskas atbalsta jomas14. Daudzās diskusijās arī vietējie reģionu dalībnieki sniedza īsas prezentācijas par savu reģionu un redzējumu saistībā ar nākošo plānošanas periodu. Pēc prezentācijām sekoja vispārēja diskusija. Visās diskusijās, izņemot publisko apspriedi Rīgā, dalībnieki tika aicināti aizpildīt aptaujas anketas, kur no ‘garā saraksta’ ar vienpadsmit prioritātēm tika lūgts atlasīt piecas līdz septiņas atbalstāmās jomas.

Viedoklis par vispārējo priekšizpētes procesu

12 Balstoties uz privātu sarunu ar Keit Kasemets, Igaunijas Valsts kancelejas (Riigikantsele) Stratēģiskais direktors. 13 Diskusiju kopsavilkumi pievienoti 6. pielikumā.14 Metodika, ieskaitot provizorisko koncentrēto jomu sarakstu, diskusijas dalībniekiem bija pieejama www.esfondi.lv.

17

Diskusijās reģionos un fokusgrupu diskusijā attieksme pret piedāvāto procesu lielākoties bija noraidoša, piemēram, Labklājības ministrija (LM) minēja, ka ‘garajam’ prioritāšu sarakstam nav ne pamatojuma, ne loģiskas shēmas, trūkst pamatojuma dotajam uzdevumam noteikt 5 jomu ierobežojumu uz visu Kohēzijas politikas aploksni. LM pamatoja, ka EK ir definējusi vismaz 6 obligāti atbalstāmās prioritātes, līdz ar to šis izvirzītais uzdevums kļūst nesasniedzams. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atzīmēja, ka Finanšu ministrija (FM) nav deleģēti izstrādāt šādu pētījumu. Tika uzsvērts, ka šis process neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, kā arī šobrīd neesot jāatlasa prioritātes, bet prioritāšu noteikšanai ir paredzēts viss nākamais gads. Pašvaldību pārstāvji negatīvi vērtēja faktu, ka FM kā naudas turētājs nodarbojas ar prioritātāšu noteikšanu. Viņuprāt, valstī ir divas iestādes (VARAM un Valsts reģionālās attīstības aģentūra), kas nodarbojas ar pašvaldību jautājumiem, tām tālāk arī viss ir jāapkopo un jāiesniedz priekšlikumi. Papildus tika minēts, ka parādās tikai sektorālās jomas, un nav norādīta papildus reģionālā attīstība, kā arī pētījumā nav uzdots izvērtēt policentrisko ietekmi.

Tomēr bija dalībnieki, kas vērtēja pozitīvi to, ka ES fondu plānošanas process ir laicīgi iesākts, kā arī izskanēja priekšlikums, ka šī pētījuma rezultāti būtu jāizmanto jaunā NAP sagatavošanā.

Viedoklis par kritērijiem

Viedoklis par kritērijiem bija dažāds un bija dalībnieki, kas nāca klajā ar saviem kritērijiem, svarīgākie no tiem bija sekojoši:

• Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūra (LIAA) – 2 galvenie kritēriji: (1) ko dos šis naudas ieguldījums investīciju atdevē latos, (2) cik izmaksā ieviešana; kā arī 2 sekundārie kritēriji: (1) nepieciešamo investīciju apjoms, (2) netiešie ieguvumi.

• Vides Konsultatīvā Padome (VKP) – domājot par kritērijiem, būtu jāpatur prātā tas, ka, ja tiek attīstīta ekonomika, situācija sociālajā jomā nedrīkstētu pasliktināties, un otrādi. Piedāvātie kritēriji: (1) ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem, (2) resursu efektivitāte, (3) ietekme uz nodarbinātību, (4) pamatpakalpojumu pieejamība. Piebilde par IKP kā kritēriju – VKP skatījumā IKP palielināšanās nebūtu jāuztver kā vienīgais veiksmes stāsts vai panākumu kritērijs, un būtu ieteicams meklēt citus kritērijus attīstības mērīšanai.

• Labklājības ministrija (LM) – politikas izvēles kritērijiem jāizriet no politikas mērķiem, kas noteikti ES un LV plānošanas dokumentos. LM piedāvātie kritēriji ir sekojoši: ieguldījums ES 2020 mērķu sasniegšanā, izpildīti nosacījumi ieguldījumu veikšanai, ieguldījumi pamatoti ar SVID analīzi, alternatīvu finansēšanas avotu pieejamība, koordinācija ar citiem ES fondiem un programmām, koncentrācija, ietekme uz valsts budžetu.

18

• Valsts prezidenta stratēģiskās attīstības komisija – priekšlikums ir optimālas pieejas (sinerģijas) kritērijs, kas attēlots piramīdas veidā, kur pamatu veido ‘Normatīvās vides regulējums ir attīstīts, moderns ar zemiem izmaiņu riskiem, vadāms’ un ‘Izvēlētā prioritāte papildina biznesa ieceres, atbalsta eksporta izaugsmi un veido pozitīvu publisko investīciju/uzturēšanas izdevumu proporciju’, bet piramīdas augšdaļā ‘Prioritātes jomā pieejamie cilvēkresursi, pārvaldība un zināšanas ir labākajā kvalitātē’. Vēl piedāvāti 4 papildkritēriji: (1) nelieli ienākumi spēj apmaksāt sociālo infrastruktūru un nepieciešamās reformas, (2) fondu atbalsts jau uzkrātai pieredzei un zināšanām reālajā sektorā, netiek atbalstīti „zaļie gurķi”, (3) prioritātes atbalsta jau pieņemto mērķu un rezultātu sasniegšanu, (4) ieguldītā nauda vidējā termiņā spēj pati sevi atpelnīt, tā dod labumu nacionālajam kapitālam un nacionālajām interesēm.

• VARAM ir veikusi izpēti un nonākusi pie 15 kritērijiem15 (tie apskatāmi fokusgrupu diskusijas materiālos 7. pielikumā). VARAM min, ka jāņem vērā līdzšinējie iepriekšējā plānošanas periodā saņemtie ieguldījumi. „Mēs šo vērtēsim kā kritēriju, lai saprastu, cik liels finansējums būtu piešķirams katrai pašvaldībai, ja mums izdosies panākt, ka šai reģionālās attīstības sadaļai tiek iedalīts finansējums”.

• Biedrība „Latvijas pilsoniskā alianse” – (1) starpnozaru sadarbība, tai ir jābūt iekodētai visās plānotajās darbībās, (2) naudas atdeve, (3) sabiedrības līdzdalība, (4) birokrātijas samazināšana.

• Vidzemes plānošanas reģions – viena no pieejām varētu būt prioritāšu izvērtēšana pēc Eiropa 2020 stratēģijas prioritātēm: (1) ilgtspējība, (2) iekļaujoša izaugsme, (3) gudra izaugsme.

Viedoklis par prioritātēm

Kopumā viedoklis par prioritāšu atlasīšanu bija noraidošs, bet tika ieteikti citi instrumenti, kā veikt koncentrāciju. Piemēram VARAM ir izdalījusi 3 kompleksas nozares: (1) cilvēkresursi, (2) konkurētspēja, (3) reģionālā attīstība. Minēja arī, ka nevajadzētu no kaut kā atteikties, bet gan izplānot, kā varētu veikt šo koncentrāciju katras nozares ietvaros. Minēja, ka būtu jāskatās uz prioritātēm, kas tiešām ir prioritātes, nevis vienkārši nozaru līmenī atlasītas atbalsta jomas, jo jomas nesniedz atbildi uz to, ko mēs sasniegsim, ieguldot šajās jomās. Atzīmēja, ka ir jāskatās uz mērķiem un prioritātēm, un mērķus šobrīd Eiropas Komisija ir definējusi Regulu projektos. Jautājums ir, kurus mērķus izvēlas Latvija, un kas ir mūsu prioritāte. Izskanēja arī viedoklis, ka 11 jomas varētu sagrupēt 5 funkcionālās jomās, piemēram, (1) uzņēmējdarbība + R&D, (2) cilvēkkapitāls + izglītība + kultūra, (3) informācija + transporta infrastruktūra + veselība, (4) enerģētika + vide un (5) administratīvā kapacitāte. Attiecīgi sadalīt prioritāšu secību, nevis mazināt to skaitu. Pašvaldību savienības un pašvaldību viedoklis ir

15 Vēlāk samazināts līdz 12.

19

viens, ka ir jāmēģina vismaz nākošajā plānošanas periodā kaut kādā veidā apdomīgi apvienot nozaru plānošanu ar teritoriālo plānošanu. Tie uzsvēra, ka ir vērts mēģināt šo Kohēzijas Politiku virzīt tā, lai vairāk atbalsta tiktu sniegts teritoriālai attīstībai. Šajā gadījumā nerunājot par vadību, bet par struktūru kopumā. Vairāku ministriju priekšlikums bija nevis koncentrēties uz jomām, bet gan uz tematiskajiem mērķiem. Un vairākkārt izskanēja atbalsts policentrisma idejai. Īpaši tika izcelts atbalsts uzņēmējdarbībai, piemēram: (1) jaunie uzņēmēji stimulē esošos uzņēmējus strādāt labāk, spiediens uzņēmējdarbībā no jaunpienācējiem ir nepieciešams un Latvijā tā ir par maz, (2) atbalstot uzņēmējdarbību, tiek atbalstītas pašvaldības, lai tās varētu veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā.

Īpaši negatīva attieksme tika novērota, diskusijās nonākot pie ‘simtlatnieku programmas’ jautājuma. Tika pat minēts, ka tā ir degradējusi Latvijas darbaspēku. Šī programma esot bijusi laba pusgadu - uz brīdi, kad iestājās krīze, bet daudzi pie tās ir pieraduši, un ir izveidojusies prasītāju kategorija, kuri strādāt pa īstam vairs nevēlas. Izskanēja arī viedoklis, ka ‘simtlatnieku programmas’ vietā vajadzēja ieviest subsidētas darbavietas.

Diskusiju laikā tika izdalītas aptaujas anketas, lai iegūtu konkrētu informāciju par dalībnieku viedokļiem attiecībā uz iespējamām prioritātēm. Kopumā tika izdalītas aptuveni divsimt anketas, no tām sešdesmit astoņas tika saņemtas atpakaļ, savukārt no saņemtajām anketām tikai trīsdesmit septiņās bija atzīmētas prioritātes. Pārējās saņemtajās anketās dalībnieki bija ierakstījuši savus komentārus. Zemāk redzams rezultātu kopsavilkums par atbalstāmajām jomām no vienpadsmit izvirzītajām prioritātēm. Plašāk rezultāti apskatāmi 5. pielikumā.

Prioritātes sarindojas šādā secībā:1. Atbalsts uzņēmējdarbībai 302. Transporta infrastruktūra / Izglītība 293. Informācijas sabiedrība / Nodarbinātība un sociālā iekļaušana / R&D 194. Enerģētika 185. Vide 166. Veselības aprūpe 97. Kultūras mantojums / Administratīvās kapacitātes stiprināšana 8

Ir redzams, ka aptaujā ‘atbalsts uzņēmējdarbībai’, ‘transporta infrastruktūra’ un ‘izglītība’ ir nepārprotami līderi, bet ‘veselības aprūpe’, ‘kultūras mantojums un ‘administratīvās kapacitātes stiprināšana’ ir saņēmusi salīdzinoši nelielu atbalstu.

Ko esam iemācījušies, un kas būtu jāņem vērā

Zemāk minēti novērojumi no novadītajām diskusijām:

20

Diskusijām ir jābūt plašām, un to mērķim ir jābūt ļoti skaidri definētam. Dalībniekiem laikus ir jāiepazīstas ar diskusiju materiāliem. Līdz 8. decembrim publiskās apspriedes dalībniekiem bija pietiekoši laika, lai absorbētu informāciju no diskusiju materiāliem, un apspriede bija daudz konstruktīvāka nekā iepriekš notikušās diskusijas. Turpretī sākotnējo diskusiju dalībnieku priekšlikumi gan par kritērijiem, gan prioritātēm, īpaši neatšķīrās no prezentācijās piedāvātā, kas acīmredzot skaidrojams ar faktu, ka dalībnieki nebija iepazinušies ar diskusiju materiāliem. Reģionos ir stipri izteikta vēlme pašiem kontrolēt savas darbības, un tiem ir sajūta, ka Rīgā tos nesaprot.

Priekšroka īpaši tika dota integrētajai pieejai. Pašreizējā pilsētvides pieeja bija populāra un dalībnieki bija vīlušies, ka tā neparādījās ‘garajā sarakstā’.

Diskusijās tika plaši apspriests un atbalstīts atbalsts uzņēmējdarbībai. Šī joma saņēma visvairāk balsu diskusijās veiktajā aptaujā.

Visās diskusijās izskanējušie viedokļi tika rūpīgi apsvērti, izstrādājot galīgo piedāvājumu ar atbalstāmajām jomām, kas apskatītas nākošajā nodaļā. Tomēr izmantot varēja salīdzinoši nelielu daļu, jo lielākoties dalībnieku viedokļi bija pretrunā ar priekšizpēti un tās mērķiem. Dalībnieki nevēlējās samazināt prioritāšu skaitu un pārrunāt prioritātes, kā arī neatzina priekšizpētes procesa likumību. Tie dalībnieki, kas izrādīja pozitīvu attieksmi, sarindojot prioritātes diskusiju laikā izdalītajās anketās, sniedza viedokli, kas nav pretrunā ar nākamajā nodaļā aprakstīto izpēti.

4. Priekšlikumi

4.1 Atbalstāmo jomu novērtējums Lai pielietotu 1. – 4. kritērijus un izvirzītu ieteikumus par atbalstāmajām jomām, ir nepieciešams saprast, kā intervences ietekmēs IKP, nevienlīdzību, nodarbinātību un ilgtspējību. Lai to paveiktu, izmantoti gan teorētiskie, gan empīriskie datu avoti un argumenti. Jāatzīmē, ka gadījumos, kad empīriskās liecības nav pieejamas, novērtējums balstās uz teorētiskiem argumentiem.

Kopumā novērtējumā tiek izmantoti šādi galvenie avoti:

Rezultāti no makroekonomiskā modeļa par fondu ietekmi plānošanas periodā no 2007. – 2013. gadam Latvijā. Projekta pasūtītājs ir Finanšu ministrija un izpildītājs ir SSERiga/BICEPS16.

Kohēzijas politikas novērtējumu rezultāti, kas apkopoti iepriekš minētajā ziņojumā “Fona ziņojums: uz liecībām balstīta Kohēzijas politika un tās loma Eiropas 2020 mērķu sasniegšanā” (angļu val.

16 ‘Izvērtējums par ES fondu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību’ Iepirkums Nr. FM2010/15 – TP

21

„Background report on: Evidence based cohesion policy and its role in achieving Europe 2020 objectives”) (Fona ziņojums).

Rezultāti no „Valsts konkurētspējas novērtējuma un ilgtspējīga valsts konkurētspējas uzraudzības modeļa izstrāde” projekta (VKN).

Kur būtiski, rezultāti no „Novērtējumi par Kohēzijas politiku 2004. – 2006. gadā”, kā pasūtītājs ir Finanšu ministrija17.

Atbalstāmo jomu iespējamais apkopojums ir balstīts uz ES fondu vadošās iestādes (Finanšu ministrija) ierosināto ‘garo’ sarakstu. Šis saraksts sastāv no 11 iespējamām atbalsta jomām un vairākām apakšjomām. Pilns saraksts atrodams 2. pielikumā.

1. tabulā piedāvāts 11 iespējamo atbalsta jomu novērtējums, kas veikts, izmantojot 4 ierosinātos kritērijus un tirgus nepilnības kritēriju, balstoties uz pieejamo informāciju par jomas ietekmi.

1. pielikumā attēlots, kā sarindojas 8 prioritātes18 pēc to ietekmes uz IKP, kas attiecas uz 2007. – 2013. gada programmēšanas periodu, izmantojot makroekonomisko modelēšanu. Šis reitings sniedz norādes par iespējamo IKP ietekmi līdzīgās prioritātēs programmēšanas periodā pēc 2013. gada. Jāuzsver, ka šie rezultāti jāizmanto piesardzīgi, lai noteiktu prioritātes pēc 2013 gada: pirmkārt, ja ieguldījumu IKP ietekme kādā jomā esošajā periodā ir bijusi īpaši pozitīva, tā var nebūt tikpat augsta arī nākošajā periodā, piemēram, tādēļ, ka visproduktīvākie ieguldījumi jau ir veikti esošajā periodā. Otrkārt, makroekonomiskais modelis ir noderīgs, lai analizētu makroekonomiskās parādības, bet Kohēzijas Politikas mērķis ir palielināt Latvijas ekonomikas ilgtermiņa potenciālu, ne tikai īstermiņa makro iznākumus. Taču makroekonomiskajā pieejā, modelējot fondu ietekmi, ir iekļauti pieprasījuma (makro, īstermiņa) efekti, kā arī piedāvājuma (mikro, ilgtermiņa) efekti, bet tie nav atdalāmi modeļa ietvaros. Treškārt, makroekonomiskās modelēšanas rezultāti pēc 2010. gada ir balstīti uz plānotajiem ieguldījumiem atsevišķās jomās. Ja plānotās investīcijas kavējas vai tiek atceltas, ex-post rezultāti var mainīties. Ir jāpiebilst, ka apakšjomas netiek novērtētas katra atsevišķi, jo nav iespējams novērtēt IKP ietekmi tādā līmenī, izmantojot makroekonomisko modeli.

Visbeidzot, ir būtiski uzsvērt, ka fondu ietekmes modelēšana atbalsta jomu griezumā, izmantojot makroekonomisko modeli, līdz šim nav veikta (cik ir zināms), tāpēc ir uzskatāma par eksperimentālu. Tādējādi makroekonomiskā modeļa rezultātu izmantošana politikas prioritāšu noteikšanā ir uzskatāma kā

17 http://www.esfondi.lv/upload/01-strukturfondi/petijumi/2011_BK_zinojums.pdf; http://www.esfondi.lv/upload/01-strukturfondi/petijumi/20110307_Dea_Baltika_zinojums.pdf;http://www.esfondi.lv/upload/ISC_Izvertejuma_zinojums-FM-Final1.pdf

18 Modeļa ietvaros tika noteiktas 8 prioritātes.

22

indikatīva. Tomēr, modelēšana piedāvā fondu intervenču ietekmes kvantitatīvus rādītājus un ļauj tos konsekventi pielietot prioritāšu izvirzīšanā.

1. Tabula: 11 jomu novērtējums, izmantojot ierosinātos 1.-4. kritērijus.Atbalsta jomas un apakšjomas Novērtējums

1) Transporta infrastruktūra Transporta infrastruktūra ir augsti novērtēta vairāku iemeslu dēļ:

(1) Pēc makroekonomiskās modelēšanas rezultātiem (1. kritērijs), ieguldījumiem šajā jomā ir bijusi augstākā atdeve IKP 2007. – 2013. gada programmēšanas periodā; (2) Transporta infrastruktūra ir prioritāte, kas ierosināta VKN; (3) Tā ir pozitīvi novērtēta ‘fona ziņojumā’. Labāka transporta infrastruktūra var veicināt arī ilgtspējību (4. kritērijs), un veicināt reģionālo mobilitāti, kas var samazināt nevienlīdzību (2. kritērijs). Piemēram, kā minēts ‘fona ziņojumā’: „sabiedrisko pakalpojumu pieejamība, piem., skolas, ārsti un tml., ir nozīmīga, jo tai ir spēcīga ietekme uz sociālo iekļaušanu vai izslēgšanu” (79. lpp), kā arī „ zemu izmaksu publiskajam transportam ir pozitīva ietekme uz iekļaujošo izaugsmi” (8. lpp).

Saskaņā ar ‘fona ziņojumu’: „TEN-T starpvalstu sektors, labāka piekļuve ostām un kombinēti transporta risinājumi, var ietekmēt konkurētspēju gan vispārējā, gan reģionālā līmenī” (32. lpp); un „Eiropas līmenī ir skaidrs, ka Baltijas valstīs un ziemeļaustrumu Polijā augstākā prioritāte ir transporta infrastruktūras uzlabošana” (8. lpp).

Saskaņā ar VKN gan iekšpilsētu, gan starppilsētu (sauszemes transports un dzelzceļš) transports un transporta infrastruktūra ir definēta kā Latvijas prioritāte, kas veicinās gan reģionālo attīstību, gan uzlabos darbaspēka mobilitāti. Kā minēts ‘fona ziņojumā’, „moderni transporta savienojumi pilsētās paātrina zināšanu izplatīšanos starp pilsētu un tās priekšpilsētām, kā arī nomalēm” (6. lpp).

Transporta infrastruktūra ir klasiska nozare, kur gan teorija, gan pasaules pieredze liecina, ka tirgus sniedz pārāk zemas investīcijas. Tas nozīmē, ka šajā jomā pastāv tirgus nepilnības, un publiska intervence ir pamatota.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, transporta infrastruktūra ir joma, kam ir jāsaņem atbalsts 2014.-2020. gada programmēšanas periodā.

2) Informācijas sabiedrība Pēc makroekonomiskās modelēšanas rezultātiem šīs jomas IKP atdeve 2007.-2013. programmēšanas periodā ir bijusi augsta. Turklāt vēl pastāv potenciāli ieguvumi no turpmākiem uzlabojumiem (1. kritērijs). Turklāt interneta pieejamība var samazināt ienākumu un reģionālo nevienlīdzību (2. kritērijs).

Informācijas sabiedrības attīstīšana var sekmēt ilgtspējību (4.

23

kritērijs) un sociālo iekļaušanu (2. kritērijs). Tādējādi, ‘ fona ziņojumā’ ir atzīmēts, ka „ plašai informācijas sabiedrības veicināšanai var būt nozīmīga loma zemas oglekļa ekonomikas attīstībā. Tīkla informācijas un komunikāciju infrastruktūra kopīgi ar inovatīviem pakalpojumiem un aplikācijām ir galvenais faktors, kas paver iespēju izmantot vides tehnoloģijas un eko-inovācijas. Lielāki ieguldījumi informācijas sabiedrības tehnoloģijās sekmē komunikāciju attīstību un samazina vajadzību to aizstāt, tādējādi gūstot vides un sociālos labumus”, 49. lpp.

Saskaņā ar VKN efektīva e-pārvalde var veicināt valdības efektivitāti situācijā, kad plaši dominē ēnu ekonomika. Tādejādi e-pārvaldes veicināšana, samazinot ēnu ekonomikas aktivitāšu iespējas, netieši uzlabos produktivitāti, un līdz ar to arī IKP rādītāju (1. kritērijs).

Tirgus nepilnības attiecas gan uz tehnoloģiju attīstību un pieejamību, gan uz e-pārvaldi.

Minētie argumenti skaidri norāda, ka informācijas sabiedrībai ir jābūt iekļautai starp atbalstāmajām jomām 2014.-2020. gada programmēšanas periodā.

3) Nodarbinātība un sociālā iekļaušana

Pēc makroekonomiskās modelēšanas rezultātiem šajā jomā ir augsta IKP atdeve 2007.-2013. gada programmēšanas periodā (1. kritērijs). Nevienlīdzības samazināšana ir definēta kā LKN prioritāte (2. kritērijs). Bezdarbniekiem īpaši draud nabadzība (‘fona ziņojums’, 59. lpp). Turklāt aktīviem nodarbinātības pasākumiem, ko Latvijā lielākoties ir finansējis Eiropas Sociālais fonds (ESF), ir tieša ietekme gan uz nodarbinātību (3. kritērijs), gan nevienlīdzību (2. kritērijs). Nodarbinātība un sociālā iekļaušana arī pārstāv jomu, kur Regulas projekts nosaka ierobežojumus. Piemēram, Regulas projektā ir noteikts, ka mazāk attīstītos reģionos ESF prioritātēm jāsaņem vismaz 25% no struktūrfondu piešķīruma, ka arī 20% no ESF izdevumiem jāpiešķir sociālās integrācijas veicināšanai un cīņai ar nabadzību. Šajās jomās nozīmīgs faktors ir nodrošināt īstenoto pasākumu kvalitāti un efektivitāti. Tādejādi, saskaņā ar ‘fona ziņojumu’, „nākotnes darba tirgus vajadzību identificēšana joprojām ir problēma, kas kavē piemērotu apmācības programmu izstrādāšanas procesu.” (69. lpp).

Nodarbinātība un sociālā iekļaušana ir joma, kur skaidri saskatāmas Tirgus nepilnības. Piemēram, bezdarba apdrošināšanu nekur neveic privātie apdrošināšanas uzņēmumi, bet vienmēr tikai valsts. Tā iemesls ir morālais risks (angl.moral hazard) un no tā izrietošās sekas.

Tādējādi nodarbinātība un sociālā iekļaušana nepārprotami ir joma, ko var izvirzīt par 2014.-2020. gada programmēšanas perioda prioritāti.

4) Pētniecība un tehnoloģiju Šīs jomas IKP atdeve pēc makroekonomiskās modelēšanas

24

attīstība (R&D) rezultātiem 2007.-2013. gada programmēšanas periodā ir vērtējama kā pieticīga. Attiecīgi pētniecības un tehnoloģiju attīstība atrodas piektajā vietā pēc 1. kritērija.

Taču pētniecība un tehnoloģiju attīstība ir joma, uz ko īpaši attiecas tirgus nepilnības. Ir labi zināms, ka pētniecība un tehnoloģiju attīstība ir joma, kur jaunu zināšanu izstrādātāji visbiežāk nespēj absorbēt visus sabiedrības mēroga ieguvumus, līdz ar to privātie ieguldījumi zināšanu attīstībā, visticamāk, nav optimāli. Tādējādi, ‘fona ziņojums’ atzīmē: „privāta pētniecības finansēšana var radīt sociāli zemāku par optimālu resursu sadali un iznākumu” (23. lpp).

Arī šajā jomā Latvijā, iespējams, pastāv kapacitātes problēma. Piemēram, VKN tiek atzīmēts, ka Latvijas inovāciju infrastruktūra ir vāja. Šeit var piebilst, ka lietišķos pētījumus Latvijā ir kavējis sadarbības trūkums starp uzņēmējdarbību un akadēmisko pētniecību, kā arī juridiskie jautājumi attiecībā uz intelektuālo īpašumu (VKN). Tomēr šādus juridiskos jautājumus nevar tieši risināt ar struktūrfondiem.

Tirgus nepilnības ir faktors, kas atbalsta pētniecības un tehnoloģiju attīstības iekļaušanu atbalstāmo jomu sarakstā. Šai jomai ir arī salīdzinoši laba atdeve uz IKP. Šie faktori liecina, ka pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai būtu jāpiešķir ceturtā vieta atbalstāmo jomu sarakstā.

5) Izglītība Izglītība ir joma, kur makroekonomiskā modelēšana uzrāda samērā zemu IKP atdevi 2007.-2013. gada programmēšanas periodā (1. kritērijs), bet vairākas izglītības virziena aktivitātes faktiski ietilpst cilvēkkapitāla prioritātē, kur kopā ar nodarbinātību un sociālo iekļaušanu IKP atdeve ir 4. vietā.

Turklāt vairākas izglītības jomas tiek uzskatītas par prioritātēm VKN, kur īpaši minēta augstākā un profesionālā izglītība. Tiek uzskatīts, ka augstākajā izglītībā ir nepieciešamas strukturālas reformas, nevis ieguldījumi no Kohēzijas politikas līdzekļiem. Taču profesionālajā izglītībā ir ierosināts ieviest mācekļu veida (angl. apprenticeship) profesionālo izglītības sistēmu pēc Vācijas modeļa. Šādā sistēmā profesionālā izglītība tiek pārvietota no izglītības iestādes uz darba vietu, ko piedāvā darba devējs. Tādejādi darbavieta ir centrālā profesionālās izglītības atrašanās vieta, un mācekļi apmeklē skolas vai koledžas tikai teorētisko zināšanu iegūšanai. Kamēr mācekļi mācās skolās, viņi saņem algu no sava darba devēja. Šeit ir skaidri redzama tirgus nepilnība. Pirms iesaistīties mācekļu veida sistēmā, darba devējiem ir jāredz atdeve, un Kohēzijas politikas atbalstam šajā gadījumā var būt liela nozīme.

Arī izglītība var sekmēt nevienlīdzības samazināšanu (2. kritērijs).

Mūžizglītība ir izglītības joma, kas var veicināt gan nevienlīdzības

25

samazināšanu, gan produktivitātes pieaugumu. Saskaņā ar ‘fona ziņojumu’: „ nav viegli atbildēt uz jautājumu, kam būtu jāatbalsta mūžizglītības politika, un, pirms noteikt mērķus, ir labi jānovērtē situācija”, (63. lpp). Tomēr saskaņā ar Latvijas ex-post novērtējumu par 2004.-2006. gadu Kohēzijas Politikas intervence mūžizglītībā ir bijusi ar ievērojami augstu atdevi.

Ir sarežģīti vērtēt izglītību. Pirmkārt, kā iepriekš minēts, 2007.-2013. gada programmēšanas periodā daudzi pasākumi izglītībā tika veikti caur cilvēkkapitāla, nodarbinātības un sociālās integrācijas prioritātēm. Otrkārt, lielu daļu no izglītības sistēmas, kas neapšaubāmi ir nozīmīga cilvēkkapitāla attīstīšanā, nevar tieši atbalstīt ar ES fondiem. Papildinot, izglītība ir definēta kā svarīga prioritāte VKN un to nav iespējams neņemt vērā. Tamdēļ ir ierosināts, ka izglītība būtu jāiekļauj vienā atbalsta jomā kopā ar nodarbinātību un sociālo integrāciju.

6) Enerģētika Pēc makroekonomiskās modelēšanas enerģētikas jomā ir novērota zema IKP atdeve 2007.-2013. gada programmēšanas periodā (1. kritērijs), bet tai ir arī pozitīva ietekme, attiecībā uz ilgtspējības kritēriju (4. kritērijs). Makroekonomiskais modelis, iespējams, nepilnīgi atspoguļo ilgtermiņa ietekmi no enerģijas ieguldījumiem. Kā paskaidrots diskusijā par ilgtermiņa kritēriju, IKP nespēj pilnībā uztvert daudzus ilgtspējības aspektus, un tādējādi, piemēram, atjaunojamās enerģijas atbalsts var būt pamatots ar ilgtspējību.

Zema enerģijas efektivitāte ir resursu izšķērdēšana. Šajā gadījumā saskatāma tirgus nepilnība un intervence ir pamatota.

Īpaši zemā enerģētikas ietekme uz IKP liecina, ka enerģētika nav joma, kam būtu jāsaņem atbalsts.

7) Atbalsts uzņēmējdarbībai Pēc makroekonomiskās modelēšanas IKP ietekme 2007.-2013. gada periodā ir salīdzinoši zema (1. kritērijs). Iespējams, tas ir tādēļ, ka makroekonomiskais modelis nespēj izdalīt atsevišķu programmu ietekmi, piemēram, atbalstu jaunajām tehnoloģijām. Turpretī, atbalsts uzņēmējdarbībai bija visaugstāk novērtētā atbalsta joma reģionālajās diskusijās. Daži diskusiju dalībnieki apgalvoja, ka atbalsts uzņēmējdarbībai ir labākais veids, kā veicināt nodarbinātību (3. kritērijs). Jautājums ir, par kāda veida atbalstu šajā gadījumā tiek runāts. Piemēram, gadījumā ar atbalstu uzņēmumiem, lai veidotu mācekļu veida izglītības sistēmu, pastāv tirgus nepilnība, kas attaisno intervenci šajā jomā (skat. sadaļu Izglītība), vai līdzīgi kā gadījumā ar atbalstu inovācijām (skat. sadaļu Pētniecība un tehnoloģiju attīstība). Piemēram, saskaņā ar ‘fona ziņojumu’: „ Pastāv pārliecinošs teorētiskais pamatojums tiešam uzņēmumu inovāciju atbalstam. Teorētiski, valsts intervences galvenie iemesli ir informācijas asimetrija (t.i., rezultātu nenoteiktība, nespēja paredzēt laiku, kas nepieciešams, lai saņemtu atdevi no ieguldījumiem) un finanšu tirgus

26

nepilnības (gan informācijas asimetrijas rezultātā, gan dēļ finanšu sektora nespējas novērtēt inovatīvus projektus)” (12. lpp). Bet nepastāv liecības vai argumenti, ka uzņēmējdarbībai kopumā būtu jāsniedz atbalsts, jo nav pierādījumu, ka Latvijā pastāv barjeras, kas kopumā ierobežo uzņēmējdarbības aktivitāti, tamdēļ šeit nepastāv vispārēja tirgus nepilnība, kas būtu jārisina.

Tātad, vai atbalsts uzņēmējdarbībai būtu jāiekļauj atbalstāmo jomu sarakstā? Atbilde ir nē. Atbalsta uzņēmējdarbībai ietekme uz IKP ir samērā zema, un tirgus nepilnība attiecas uz iespējamiem pasākumiem, kas pienāktos, piemēram izglītībā vai pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā, bet ne uzņēmējdarbībā kopumā.

8) Kultūras mantojums Makroekonomiskais modelis nesniedz pierādījumus par kultūras mantojuma ietekmi uz IKP. Tamdēļ to ir nepieciešams novērtēt ar teorētiskiem argumentiem. Kultūrvēsturiskie objekti, tādi kā, piemēram, vēsturiskā arhitektūra, pārstāv tūrisma objektus, un ar tūrisma palīdzību var sasniegt pozitīvu ietekmi uz IKP (1. kritērijs). Šādi objekti rada ieguldījumu ekonomikā un sabiedrībā, bet, tā kā to nespēj pilnībā absorbēt šo objektu īpašnieki, veidojas tirgus nepilnība, kas liecina par atbalsta nepieciešamību šajā jomā.

Šeit pastāv ļoti maz konkrētu pierādījumu, uz ko balstoties varētu pieņemt lēmumu. Taču, ja nepastāv pierādījumi par jebkādu pozitīvu ietekmi uz nevienlīdzību, nodarbinātību vai ilgtspējību, trūkst pamatojuma to iekļaut atbalstāmo jomu sarakstā.

9) Veselības aprūpe (tikai infrastruktūra)

Makroekonomiskais modelis nesniedz pierādījumus par veselības aprūpes ietekmi uz IKP. Pēc teorētiskiem argumentiem veselības aprūpei nav tiešas ietekmes uz produktivitāti, un, tādejādi, arī uz IKP (1. kritērijs), tomēr tai var būt netieša ietekme. Piemēram, labāks veselības stāvoklis, iespējams, samazinātu kavēto darba stundu skaitu, tādējādi palielinot darba jaudu par attiecīgo darbaspēku. Labāka sabiedriskās veselības aprūpes sistēma, visticamāk, būtu ieguvums arī tiem cilvēkiem, kas nespēj iegādāties privāto veselības apdrošināšanu vai ārstēšanu. Tādējādi, ieguldījumi veselības jomā, iespējams, mazinātu ienākumu nevienlīdzības ietekmi (2. kritērijs).

IKP un nevienlīdzības argumenti veselības aprūpes iekļaušanai ir ļoti netieši. Nepastāv pierādījumi par ietekmi uz ilgtspējību un nodarbinātību. Tamdēļ veselības aprūpe nebūtu jāiekļauj atbalstāmo jomu sarakstā.

10) Vide Ieguldījumiem vidē ir augsta IKP atdeve 2007.-2013. gada periodā pēc makroekonomiskās modelēšanas rezultātiem (1. kritērijs). Galvenokārt, augstā IKP atdeve izriet no lieliem infrastruktūras ieguldījumiem. Ja tik lieli ieguldījumi nebūs nepieciešami nākošajā 2014.-2020. gada programmēšanas periodā, tad atdeve būs zemāka. Piemēram, nākotnē ieguldījumi ūdenssaimniecībā var nebūt tik ļoti

27

nepieciešami.

Taču atkritumu apsaimniekošanai, piemēram, pārstrādei, ir komerciāls potenciāls, tādējādi veicinot ilgtspējību (4. kritērijs). Attiecīgi, saskaņā ar ‘fona ziņojumu’: „MVU atrodas dominējošā stāvoklī dažās no vides aizsardzības nozarēm (piem., otrreizējā pārstrāde), un tiem ir lielas izaugsmes iespējas eko-inovāciju jomā”, 42. lpp.

Atkritumu apsaimniekošanas attīstība var sekmēt jaunu darbavietu radīšanu (3. kritērijs). ‘Fona ziņojumā’ ir teikts: „Vācijas pilsētā Brandenburgā pieņemtā visaptverošā pieeja attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu ir radījusi 147 jaunas darbavietas un sekmējusi vēl 259 jaunu darbavietu radīšanu MVU sektorā”, (39. lpp).

Lai gan pašreizējais infrastruktūras ieguldījumu līmenis vidē var netikt pilnīgi īstenots nākotnē, tas tomēr varētu būt ievērojams. Arī nodarbinātības un ilgtspējības argumenti runā par labu šai jomai. Tādējādi tiek ieteikts iekļaut vidi atbalstāmo jomu sarakstā.

11) Administratīvās kapacitātes stiprināšana

Makroekonomiskais modelis nesniedz pierādījumus par KP ietekmi uz administratīvās kapacitātes stiprināšanu. Tādējādi, to nepieciešams novērtēt ar teorētisku pieeju. Piemēram, VKN politikas kvalitātes uzlabošanas īstenošana ir uzskatīta par galveno prioritāti. Tomēr Latvijas politikas veidošanas aparātam nepieciešamas kvalitatīvas un sistemātiskas izmaiņas, kas prasa vairāk nekā tikai kapacitātes stiprināšanu.

Politikas veidošana pēc definīcijas ir sabiedriskā sektora aktivitāte, tātad automātiski atbilst Tirgus nepilnības kritērijam.

NVO un sociālo partneru administratīvā kapacitāte atbilst sociālajam kapitālam, kur intervence var balstīties uz tirgus nepilnību.

Nav tiešu pierādījumu par ieguldījumu ietekmi šajā jomā ne pēc viena no kritērijiem. Uzlabojumi valsts pārvaldē ir nepārprotami svarīgi (kā atzīts VKN), bet tam nepieciešamas organizatoriskās un motivācijas pārmaiņas, ko nevar sasniegt ar publiskiem ieguldījumiem. Tamdēļ tiek ieteikts administratīvās kapacitātes stiprināšanu neiekļaut atbalstāmo jomu sarakstā.

4.2 Atbalstāmo jomu atlase1. tabulā attēlotais novērtējums norāda uz trim jomām, kas nepārprotami būtu jāatbalsta:

Transporta infrastruktūra, Informācijas sabiedrība,

28

Nodarbinātība un sociālā iekļaušana.

Šīm trim jomām ir spēcīga ietekme uz IKP, un tās atbilst vairākiem papildkritērijiem, to skaitā tirgus nepilnības kritērijam. Nepastāv empīriski pierādījumi par ietekmi uz IKP tādās jomās kā ‘administratīvās kapacitātes stiprināšana’, ‘veselības aprūpe’ un ‘kultūras mantojums’, bet teorētiskie apsvērumi liecina, ka to ietekme nav liela. Arī pēc citiem kritērijiem šīs jomas negūst pozitīvu vērtējumu. Tādējādi ir acīmredzams, ka šīs trīs jomas nebūtu jāiekļauj atbalstāmo jomu sarakstā. Izglītības atdeve uz IKP pēc makroekonomiskā modeļa 2007.-2013. gada programmēšanas periodā ir bijusi zema, bet ”Valsts konkurētspējas novērtējuma un ilgtspējīga valsts konkurētspējas uzraudzības modeļa izstrāde” padara to par prioritāti. Kā arī, 2007.-2013. gada programmēšanas periodā pasākumi izglītībā tika veikti caur cilvēkkapitāla, nodarbinātības un sociālās integrācijas prioritātēm, un tās nevar nodalīt. Attiecīgi tiek ierosināts pievienot izglītību ‘nodarbinātībai un sociālai iekļaušanai’.

Pagaidām divas vietas sarakstā vēl ir brīvas. Vides atdeve uz IKP ir visai augsta, bet pastāv bažas, ka tā var nebūt tikpat augsta nākotnē, tomēr pārējie kritēriji liecina, ka vide ir jāiekļauj atbalstāmo jomu sarakstā.

Atlikušās trīs jomas ir ‘pētniecība un tehnoloģiju attīstība’, ‘atbalsts uzņēmējdarbībai’ un ‘enerģētika’. Enerģētikas atdeve uz IKP ir acīmredzami zemākā un rezultāti pēc pārējiem kritērijiem nav pietiekoši spēcīgi, tamdēļ enerģētika nebūtu jāiekļauj atbalstāmo jomu sarakstā. Atliek izvēle starp ‘pētniecību un tehnoloģiju attīstību’ un ‘atbalstu uzņēmējdarbībai’. Atdeve uz IKP un tirgus nepilnības nosliecas par labu ‘pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai’, bet liela daļa no ‘atbalsta uzņēmējdarbībai’ varētu attiekties uz inovācijām un pārklāties ar ‘pētniecību un tehnoloģiju attīstību’. Tamdēļ tiek ieteikts, ka pētniecība un tehnoloģiju attīstība būtu jāiekļauj atbalstāmo jomu sarakstā, bet tai vajadzētu ietvert atbalstu inovāciju pasākumiem, kas šobrīd iekļauts uzņēmējdarbības atbalstā.

2. tabulā attēlots saraksts ar ierosinātajām prioritātēm nākošajam programmēšanas periodam, kas balstās uz metodoloģijas nodaļā ierosinātajiem kritērijiem.

2. tabula: Ierosinātās prioritātes 2014.-2020. gada programmēšanas periodam

1. Transporta infrastruktūra

2. Informācijas sabiedrība

3. Nodarbinātība un sociālā iekļaušana + izglītība (cilvēkkapitāls)

29

4. Vide

5. Pētniecība un tehnoloģiju attīstība

5. SecinājumiŠīs priekšizpētes rezultātā ir izveidota metodoloģija atbalsta jomu jeb prioritāšu identificēšanai programmēšanas periodā pēc 2013. gada. Metodoloģija balstās gan uz Eiropas, gan Latvijas dokumentos definētajiem mērķiem, kā arī uz ekonomiskajiem apstākļiem, kas noteiks Latvijas vidēja termiņa attīstību. Pamata attīstības kritērijs ir IKP uz vienu iedzīvotāju. Citi kritēriji skar nevienlīdzību, nodarbinātību un ilgtspējību, sniedzot priekšizpētes veicēja - eksperta viedokli ar pamatojumu par jomas veicinošo raksturu un piemēriem. Uzsvērts arī horizontālais princips – tirgus nepilnība.

Ir veikta empīriska kritēriju piemērošana ar mērķi radīt koncentrētu sarakstu ar piecām prioritātēm. Tomēr dažādi apsvērumi un nenoteiktība liecina ka, piemēram, pētniecības un tehnoloģiju attīstības kā prioritātes iekļaušana, un atbalsta uzņēmējdarbībai izņemšana, ir neviennozīmīgs lēmums.

Visbeidzot, empīriska metodoloģijas pielietošana ir ierobežota, jo trūkst ticamu datu par Kohēzijas Politikas ietekmi nozaru, uzņēmumu, vai pašvaldību līmenī. Tādēļ makroekonomiskā modeļa izmantošana, lai noteiktu fondu ietekmi pēc prioritātēm, ir eksperimentāla un indikatīva. Tā būtu daudz noderīgāka, ja būtu pieejami labāki mikro līmeņa dati. Tas noteikti būtu jāņem vērā, izstrādājot nākotnes ex-post novērtējumu par Kohēzijas Politiku Latvijā.

30

1. pielikums: Makroekonomiskā modeļa rezultāti

P.1. tabula sniedz kopsavilkumu par struktūrfondu ietekmi uz IKP 2007. -2013. gada programmēšanas periodā uz prioritātēm, un balstās uz makroekonomiskā modeļa rezultātiem (projekta pasūtītājs ir LR Finanšu ministrija)19.

P.1.Tabula: ES fondu atdeve prioritāšu griezumā 2007.-2013. gada plānošanas periodā (pieņemot 30% investīciju izspiešanu)

Politikas multiplikators: atdeves šodienas vērtība

Atdeve uz vienu ieguldīto

latu (LVL)

Prioritāšu reitings0%

diskonta likme

5% diskonta

likmeVisas prioritātes kopā(% no kopējām fondu investīcijām)

1.28 1.18 12.25

Transports (23.6%) 2.28 2.09 25.66 1Vides aizsardzība un risku mazināšana (17.0%)

1.41 1.40 22.06 2

Informācijas sabiedrība (3.1%)

1.53 1.34 12.07 3

Cilvēkkapitāls, nodarbinātība, sociālā integrācija (16.2%)

1.33 1.15 10.38 4

Pētniecība un tehnoloģiju attīstība (4.7%)

1.22 1.03 5.74 5

Izglītība (6.5%) 0.60 0.51 4.28 6 Inovācijas un uzņēmējdarbība (22.9%)

0.43 0.38 4.12 7

Enerģētika (5.9%) 0.29 0.28 2.61 8Piezīme: šeit novērtētās prioritātes atbilst modelēšanas projekta tehniskajai specifikācijai. Tas nozīmē, ka ‘kultūras mantojums’, ‘veselības aprūpe’ un ‘administratīvās kapacitātes stiprināšana’ nevar tikt atsevišķi novērtētas pēc ietekmes uz IKP rādītāju. Faktiski tie pasākumi, kas atbilst šīm prioritātēm ir iekļauti astoņās modelētajās prioritātēs, bet nav nodalāmas.

Politikas multiplikators aprēķināts atbilstoši vienādojumam:

19 ‘Izvērtējums par ES fondu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību’, iepirkums Nr. FM2010/15 – TP

n

tt

t

n

tt

t

rF

rGDP

RF

1

1

1

1

31

Kur RF ir fondu investīciju atdeve, t ir atdeves perioda garums gados, ir

ES fondu investīciju izraisītais reālā IKP palielinājums periodā t, ir ES fondu finansētās investīcijas gadā t, salīdzināmās cenās, r ir diskonta likme.

Atdeve uz vienu investēto latu aprēķināta atbilstoši vienādojumam:

Kur ir IKP salīdzināmās cenās periodā t scenārijā ar fondiem, ir

IKP salīdzināmās cenās periodā t scenārijā bez fondiem, ir ES fondu izdevumi salīdzināmās cenās periodā t.

tGDP

tF

n

tt

n

t

NFt

Ft

F

GDPGDPRFLVL

1

1

FtGDP NF

tGDP

tF

32

2. pielikums: Iespējamās atbalsta jomas: garais saraksts

Atbalsta jomas un apakšjomas1) Transporta infrastruktūra

a) TEN-T tīkli (autoceļi, ostas, lidosta, dzelzceļš)b) Infrastruktūra ārpus TEN-T (reģionālie un pašvaldību ceļi, Liepājas, Mērsraga, Skultes un Salacgrīvas ostas un Liepājas un Ventspils lidostas)

2) Informācijas sabiedrībaa) Tehnoloģiju attīstība un pieejamībab) Elektroniskā pārvalde

3) Nodarbinātība un sociālā iekļaušanaa) Apmācības;b) Pārtikas izdalīšana visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem;c) Sociālā infrastruktūra (sociālās mājas, veco ļaužu un invalīdu pansionāti, aprūpes nami utml.);d) Motivācijas, konsultācijas pasākumi riska grupām, darba vietu pielāgošana un veselības pasākumi darbaspēkam.

4) R&Da) Lietišķie pētījumib) Fundamentālie pētījumi

5) Izglītībaa) Vispārējāb) Profesionālāc) Augstākād) Mūžizglītība

6) Enerģētikaa) Atjaunojamie energoresursib) Energoefektivitātes celšana

7) Atbalsts uzņēmējdarbībaia) Inovāciju izstrāde (t.sk., pilotmodeļu), patentēšana, ieviešana ražošanāb) Finanšu resursu pieejamības veicināšanac) Granti uzņēmējdarbībaid) Atbalsts uzņēmējdarbības dalītai infrastruktūrai

8) Kultūras mantojums9) Veselības aprūpe (tikai infrastruktūra; apmācības zem 3. ,5. jomas )10) Vide

a) Ūdenssaimniecībab) Atkritumu apsaimniekošanac) Piesārņotās zemes sanācijad) Natura 2000e) Vides monitoringsf) Vides un tehnoloģiju risku novēršana

11) Administratīvās kapacitātes stiprināšanaa) NVO un sociālo partneru administratīvā kapacitāteb) Publiskās pārvaldes administratīvā kapacitāte

33

3. pielikums: Regulā definētie tematiskie mērķi

(1) Veicināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovācijas;

(2) Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, lietošanu un kvalitāti;

(3) Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšana;

(4) Atbalstīt pāreju uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku visas nozarēs;

(5) Sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un pārvaldīšanu;

(6) Vides aizsardzība un resursu efektivitātes veicināšana;

(7) Veicināt ilgtspējīgu transporta sistēmu un novērst galvenā tīkla infrastruktūras trūkumus;

(8) Nodarbinātības veicināšana un darbaspēka mobilitātes atbalstīšana;

(9) Sociālās integrācijas veicināšana un cīņa ar nabadzību;

(10) Ieguldīšana izglītībā, prasmju attīstīšanā un mūžizglītībā;

(11) Iestāžu spēju uzlabošana un efektīva valsts pārvalde

34

4. pielikums: Atbilstība starp ‘atbalsta jomām’ un Regulā definētajiem ‘tematiskajiem mērķiem’

Iespējamās atbalsta jomas Regulā definētie tematiskie mērķi1) Transporta infrastruktūra

a) TEN-T tīkli (autoceļi, ostas, lidosta, dzelzceļš)b) Infrastruktūra ārpus TEN-T (reģionālie un pašvaldību ceļi, Liepājas, Mērsraga, Skultes un Salacgrīvas ostas un Liepājas un Ventspils lidostas)

(7) Veicināt ilgtspējīgu transporta sistēmu un novērst galvenā tīkla infrastruktūras trūkumus;

2) Informācijas sabiedrībaa) Tehnoloģiju attīstība un pieejamībab) Elektroniskā pārvalde

(2) Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, lietošanu un kvalitāti;

3) Nodarbinātība un sociālā iekļaušanaa) Apmācības;b) Pārtikas izdalīšana visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem;c) Sociālā infrastruktūra (sociālās mājas, veco ļaužu un invalīdu pansionāti, aprūpes nami utml.);d) Motivācijas, konsultācijas pasākumi riska grupām, darba vietu pielāgošana un veselības pasākumi darbaspēkam.

(8) Nodarbinātības veicināšana un darbaspēka mobilitātes atbalstīšana;(9) Sociālās integrācijas veicināšana un cīņa ar nabadzību;

4) R&Da) Lietišķie pētījumib) Fundamentālie pētījumi

(1) Veicināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovācijas;

5) Izglītībaa) Vispārējāb) Profesionālāc) Augstākād) Mūžizglītība

(10) Ieguldīšana izglītībā, prasmju attīstīšanā un mūžizglītībā;

6) Enerģētikaa) Atjaunojamie energoresursib) Energoefektivitātes celšana

(4) Atbalstīt pāreju uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku visas nozarēs;(5) Sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un pārvaldīšanu;(6) Vides aizsardzība un resursu efektivitātes veicināšana;

7) Atbalsts uzņēmējdarbībaia) Inovāciju izstrāde (t.sk., pilotmodeļu), patentēšana, ieviešana ražošanāb) Finanšu resursu pieejamības veicināšanac) Granti uzņēmējdarbībaid) Atbalsts uzņēmējdarbības dalītai infrastruktūrai

(3) Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšana;

8) Kultūras mantojums (6) Vides aizsardzība un resursu efektivitātes veicināšana;

35

9) Veselības aprūpe (tikai infrastruktūra; apmācības zem 3. ,5. jomas )

(9) Sociālās integrācijas veicināšana un cīņa ar nabadzību;

10) Videa) Ūdenssaimniecībab) Atkritumu apsaimniekošanac) Piesārņotās zemes sanācijad) Natura 2000e) Vides monitoringsf) Vides un tehnoloģiju risku novēršana

(5) Sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un pārvaldīšanu;(6) Vides aizsardzība un resursu efektivitātes veicināšana;

11) Administratīvās kapacitātes stiprināšanaa) NVO un sociālo partneru administratīvā kapacitāteb) Publiskās pārvaldes administratīvā kapacitāte

(11) Iestāžu spēju uzlabošana un efektīva valsts pārvalde

36

5. pielikums: Aptaujas rezultāti

Kopā no vairāk kā 200 dalībniekiem tika saņemtas 68 anketas, no kurām tikai 37 bija atzīmētas prioritātes.

P.2 tabula: Aptaujas rezultāti

Foku

sgru

pu d

isku

sija

Rīg

as r

eģio

ns

Vidz

emes

reģ

ions

Zem

gale

s re

ģion

s

Kur

zem

es r

eģio

ns

Latg

ales

reģ

ions

Kop

ā

1) Transporta infrastruktūra 2 12 0 13 2 0 292) Informācijas sabiedrība 2 8 0 8 1 0 193) Nodarbinātība un sociālā iekļaušana 2 8 0 8 1 0 194) R&D 5 7 0 7 0 0 195) Izglītība 6 8 0 13 2 0 296) Enerģētika 1 5 0 12 0 0 187) Atbalsts uzņēmējdarbībai 4 11 0 13 2 0 308) Kultūras mantojums 0 1 0 5 2 0 89) Veselības aprūpe (tikai infrastruktūra) 1 2 0 5 1 0 910) Vide 1 4 0 9 2 0 1611) Administratīvās kapacitātes stiprināšana 3 1 0 4 0 0 8

37

6. pielikums: Reģionālo diskusiju kopsavilkumi

RĪGAS REĢIONS, 16. NOVEMBRIS

KOPSAVILKUMS

Kopumā auditorijas domas par biedrības “Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs” (BICEPS) prezentēto pieeju bija negatīvas, līdz ar to diskusija bieži ievirzījās nepareizā gultnē, aizmirstot galvenos diskusijas mērķus.

Rīgas plānošanas reģiona pārstāvis prezentāciju uzsāka, minot vispārēju informāciju par Rīgas reģionu, tā platību, iedzīvotāju skaitu, bezdarba līmeni, IKP un tml. Turpinājumā tika piedāvātas attīstības programmas stratēģiskais ietvars, rīcības un risinājumi šīs programmas ieviešanai, bet tālāk attēlotas BICEPS ierosinātās atbalsta jomas un piedāvāts Rīgas reģiona risinājums. Tika uzsvērts, ka vajadzētu veidot integrētu reģionālo attīstības prioritāti, nevis centralizētu, kur visi līdzekļi tiek nodoti ministriju pārvaldībā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāves prezentācijas sākumā tika attēlotas reģionālās attīstības atšķirības Eiropas Savienībā, reģionālās atšķirības pēc IKP un nefinanšu investīcijām Latvijā, kā arī ES fondu finansējums reģionos un tā ieguldījumi ar vietēja līmeņa ietekmi uz 1 iedzīvotāju. Vairākkārt tika minēts, ka EK regulās nav minēts, ka ir jāizvēlas tieši no šīm 11 prioritātēm. Runa iet par koncentrēšanos, un koncentrēties var uz stratēģiskām, integrētām prioritātēm. Atbalstīta tika arī ideja par koncentrēšanos apakšjomu līmenī, saglabājot visas 11 esošās jomas, un pievienojot vēl divpadsmito – Integrētās teritoriju investīcijas (ITI) reģionālajai attīstībai Latvija 2030 noteiktajās mērķauditorijās (attīstības centros, lauku teritorijās, piekrastē, pierobežā, Rīgas aglomerācijā). Par svarīgākajām prioritātēm tika nosauktas 3 stratēģiskās prioritātes : I) cilvēkresursi; II) konkurētspēja un III) reģionālā attīstība. Tās ir prioritātes, kas skar vairākus resursus vienlaicīgi, jo neesot jēgas ieguldīt vienā resorā tādēļ, ka tam ir lielāka atdeve, jo katrā resorā esot atdeve.

Aprakstot diskusiju ir svarīgi atzīmēt, ka diskusijas laikā vairākkārt izskanēja atbalsts integrētajai pieejai un reģionālajai attīstībai, kā arī tika minēts, ka integrētajai teritoriju aktivitātei jeb pilsētvidei, ir jābūt kā atsevišķai jomai. Vairākkārt tika norādīts, ka Finanšu ministrijai nebūtu jāveic šādas izpētes un jānodarbojas ar prioritāšu identificēšanu. Tas būtu jādara VARAM un Valsts reģionālās attīstības aģentūrai.

38

Vairākas reizes diskusijas laikā tika runāts par NAP un pārmests, ka tas top pārāk vēlu, jo šobrīd nav iespējas uz tā pamata kaut ko plānot. Izskanēja bažas, ka Latvija atradīsies tādā pašā situācijā kā 2004.-2006. gadā, kad NAP un plānošanas dokumenti bija jāpielāgo radītajiem programmdokumentiem. Kā arī tika apšaubītas izmantotās metodes (makroekonomiskais modelis), izvērtējot prioritātes, un pats pētījums, un vairākkārt izskanēja viedoklis, ka IKP nebūtu jāizmanto kā galvenais kritērijs, lai mērītu attīstību katras jomas ietvaros.

Kopumā auditorija neatbalstīja ideju par 5 prioritāru jomu atlases veidošanu un nevēlējās izsvītrot nevienu no ‘garajā sarakstā’ uzskaitītajām atbalsta jomām.

39

VIDZEMES REĢIONS, 17. NOVEMBRIS

KOPSAVILKUMS

Biedrības “Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs” (BICEPS) prezentācija par atbalstāmo jomu identificēšanu, kritērijiem un gala provizoriskajām atbalsta jomām pēc 2013. gada lielākoties saņēma negatīvus komentārus, bet vairumā gadījumu auditorija sniedza arī savu ieguldījumu diskusijā, izsakot konstruktīvu viedokli un izklāstot savu redzējumu par šo jautājumu.

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve ievadā sniedza vispārīgu informāciju par reģionu, tā platību, iedzīvotāju skaitu un tml. Turpinājumā tika apskatītas ES ekonomiskās, sociālās un kohēzijas politika un to mērķi, kā arī pēc Maslova piramīdas uzskaitītas finansētāja vajadzības. Turpinājumā tika tuvāk apskatīta ES 2020 stratēģija un tās prioritātes. Diskusijas laikā izskanēja viedoklis, ka viena no pieejām varētu būt prioritāšu izvērtēšana pēc Eiropas 2020 stratēģijas prioritātēm, kas ir: (I) ilgtspējība, (II) iekļaujoša izaugsme, (III) gudra izaugsme.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāves prezentācijas sākumā tika attēlotas reģionālās attīstības atšķirības Eiropas Savienībā, reģionālās atšķirības pēc IKP un nefinanšu investīcijām Latvijā, kā arī ES fondu finansējums reģionos un tā ieguldījumi ar vietēja līmeņa ietekmi uz 1 iedzīvotāju. Tika minēts, ka 11 prioritātes ir veidotas sektorāli un sarakstā trūkst divpadsmitās prioritātes, un tika atzīmēts, ka pētījumā nav ticis likts izvērtēt policentrisko ietekmi. Parādās tikai sektorālās jomas un nav norādīta papildus reģionālā attīstība. Jomas esot nepieciešams integrēt un apvienot lielākos blokos un piedāvāja šādas integrētās prioritātes: 1) cilvēkresursi; 2) konkurētspēja; 3) reģionālā attīstība. Zem reģionālās attīstības esot iespējams palikt apakšā visas 11 jomas, tikai katrā iekšēji koncentrējoties. Tikai piedāvāts, ka katra pašvaldība pati izvēlētos koncentrāciju katras jomas ietvaros. Tāpat arī tika uzsvērts, ka Finanšu ministrijai nav mandāts šobrīd virzīties ar prioritātēm un nekur neesot teikts, ka līdz gada beigām ir jānāk klajā ar prioritātēm, tā ir FM iniciatīva.

No auditorijas izskanēja vēl viens viedoklis, ka nav iespējams izsvītrot kādu no jomām, bet šīs jomas var sagrupēt 5 funkcionālās jomās. Šīm 5 funkcionālajām jomām būtu jāapvieno šādas jomas: I) uzņēmējdarbība + R&D; II) cilvēkkapitāls + izglītība + kultūra; III) informācija + transporta infrastruktūra + veselība; IV) enerģētika + vide; V) administratīvā kapacitāte. Papildus tika minēts, ka šis plānošanas periods vēl nav beidzies un šobrīd vēl nevar noteikt, kādu atdevi kāda joma ir devusi, par cik reāli fondu projektu īstenošana uzsākās tikai 2008. gada beigās un 2009. gadā.

40

Tāpat diskusijas aprakstā ir būtiski minēt, ka plaši tika izteikts atbalsts uzņēmējdarbībai un lielākā auditorijas daļa to dēvēja par augstāko prioritāti. Kā arī vairākas reizes diskusijā tika skarts simtlatnieku programmas jautājums un bezdarbnieku apmācība, kas lielā mērā tika kritizētas, sakot, ka minētā programma ir degradējusi Latvijas darbaspēku. Tika izteikts ieteikums, ka šīs programmas vietā bija jāievieš subsidētas darbavietas.

Arī šajā diskusijā vairākkārt tika apšaubīts kritērijs – ietekme uz IKP. Tika minēts, ka IKP nav objektīvs indikators, lai mērītu ekonomiku.

41

ZEMGALES REĢIONS, 21. NOVEMBRIS

KOPSAVILKUMS

Diskusijas laikā, runājot par prioritātēm, vairākkārt tika minēts, ka investīcijām jābūt integrētam ar teritoriālo pieeju, jomas ir jāgrupē, jāmeklē starpnozaru risinājumi, kas ir integrēti vietēja līmenī, jāsaista lauku un kohēzijas fondi, veicot kopējos programmēšanas pasākumus, jāfokusējas apakšjomu līmenī un jākoncentrējas prioritātes, nevis šaurās tematiskas jomās. Ir jāmeklē komplekss, integrēts risinājums, ir jāņem vērā gan nacionāla, gan reģionāla līmeņa prioritātes. Tika atzīmēts, ka pilsētvides aktivitāte ir ļoti svarīga un lietderīga, jo dod iespēju īstenot kompleksos risinājumus, un pilsētvidei obligāti jābūt iekļautai nākošajā plānošanas periodā. Vairākkārt tika pausts viedoklis, ka pašreizējos apstākļos vissvarīgākajai prioritātei jābūt uzņēmējdarbības veicināšanai. Eksporta atbalsts, transporta infrastruktūra un inovācijas arī bija starp nosauktām atbalstāmajām prioritātēm. Tika minēts, ka visas aktivitātes, kas ir vērstas uz sistēmas sakārtošanu (piemēram, profesionālās izglītības sistēmas izvērtējums, reforma un sistēmas sakārtošana), dotajā plānošanas periodā ir apturētas, līdz ar ko sistēmiskie uzlabojumi netika izdarīti, tiem ir jābūt starp nākamā plānošanas perioda prioritātēm. Kā vēl viena prioritāte, tika minēti projekti, kas jau tika iesākti, aktivitātes jāturpina, lai process nepaliktu daļēji sakārtots.

Runājot par kritērijiem, kopumā tie tika atbalstīti, bet ar vairākām piebildēm. Piemēram, nevienlīdzības mazināšana ne tikai ienākumu līmenī, bet arī pieejamo publisko pakalpojumu pieejamības principu izlīdzināšana Latvijā; ietekme uz nodarbinātību, bet novērtējot ne tikai darbavietu izveidi, bet arī ietekmi uz darbavietu saglabāšanu. Tirgu nepilnības principam būtu jāpiemēro diferencēta teritoriāla pieeja. Kā papildus kritēriji tika minēti atbilstība nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa prioritātēm, ieguldījums sistemātiskā uzlabojumā, ka arī novērtējums - ko dos noteiktais ieguldījums dotās teritorijas attīstībai.

Kopumā var secināt, ka kritēriji, ar zināmiem nosacījumiem, tika pieņemti un atbalstīti, savukārt viedoklis, ka investīcijas jāvirza uz nozarēm, netika atbalstīts, piedāvājot investīcijas virzīt uz teritorijām.

Diskusijas laikā tika apspriests vienmērīgāka investīciju sadalījuma pa reģioniem būtiskums (princips, ko piedāvā VARAM). Izskanēja viedoklis, ka varbūt ir jāskatās uz iemesliem, kāpēc tā notiek, un varbūt līdzšinējais sadalījums nemaz nav slikts, bet gan likumsakarīgs. Piekļuve finansējumam dažādām pašvaldībām ir dažāda un neviens nezin kādas ir sekas nelīdzsvarotībai investīciju ziņā.

Kā galvenās šī plānošanas perioda problēmas tika minētas - fondu izlietojums nenodrošina reģionālo attīstību, it sevišķi mazo pilsētu un ciematu attīstību, nav

42

efektīvs, neatbilst pašvaldību prioritāriem mērķiem, nenodrošina plānveidīgo izlietojumu. Pašreizējie lēmumi nav optimāli (piemēram, reģionā ir liels bezdarbnieku skaits, bet uzņēmējdarbības atbalsts nav pietiekošs, samērā mazas investīcijas). Lai vispār saņemtu finansējumu (investīcijas) pašvaldība ir spiesta piekrist prioritātēm, kas nav aktuālākās dotajai pašvaldībai, viss ir ļoti sadrumstalots pa nozarēm.

Tika kritizēta BICEPS izmantotā metodoloģija, minot, ka nevar paļauties uz analīzi, kas balstās uz vēsturisku informāciju, jo situācija nākošajā plānošanas periodā var krasi atšķirties.

Izskanēja viedoklis, ka ir jādomā ne tikai par ārējo, bet arī par iekšējo kohēziju. Jāizmanto cita vērtēšanas sistēma, tai jābūt kvalitatīvai, nevis formālai, jāuzlabo koordinācija, jāpielieto ex-ante izvērtējumi.

Vairākas reizes izskanēja piebilde par NAP, kā galveno dokumentu, kas arī ļaus noteikt prioritātes.

43

KURZEMES REĢIONS, 24. NOVEMBRIS

KOPSAVILKUMS

Ņemot vērā lielo auditorijas pretestību biedrības „Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs” (BICEPS) piedāvātajai metodikai kopumā pēc būtības, konstruktīva diskusija, kurās laikā tiktu apspriesti tieši kritēriji un atbalstāmās jomas, diemžēl nenotika.

Kurzemes plānošanas reģiona pārstāves prezentācijā tika runāts par ES fondu politikas piešķīruma 2007.-2013. gadam problēmām, minot nelīdzsvarotību, neatbilstību pašvaldību prioritārajiem attīstības virzieniem, nespēju nodrošināt plānveidīgu fondu ieguldījumu, sadrumstalotību, kā arī minot visu fondu kopējā ieguldījuma analīzes trūkumu. Kā risinājumus piedāvājot integrētas teritoriālās investīcijas, teritoriālo pieeju aktivitāšu plānošanai līdzšinējās sektorālās pieejas vietā, starpnozaru risinājumus, kas būtu integrēti vietējā līmenī, līdzekļu koncentrāciju piecās prioritātēs, nevis šaurās tematiskās jomās. Tas viss ļoti saskanēja ar VARAM pārstāves piedāvāto pieeju.

VARAM pārstāve savā prezentācijā vairākkārt minējā, ka EK regulās nav teikts, ka ir jāizvēlas tieši no šīm 11 prioritātēm (skat. „garais saraksts”) un nav jāizvēlas šauras sintētiskās nozares. Runa iet par koncentrēšanos, un koncentrēties var uz stratēģiskām, integrētām prioritātēm. Tika minēts, ka EK regulas priekšlikumā ir minēts atbalsts teritoriālai attīstībai, meklējot un nodrošinot integrētos risinājumus. BICEPS tika kritizēts, ka teritoriālais skatījums, teritoriāla dimensija vispār netika ņemta vērā, izstrādājot piedāvāto metodoloģiju.

Aprakstot diskusiju ir jāmin, ka diskusijas laikā vairākkārt izskanēja priekšlikums apvienot teritoriālo un nozaru pieeju. Tika runāts par policentrisko attīstību, kas ir spējīga nosegt vairāk par vienu nozaru prioritāti, paužot sašutumu par iepriekš minētās aktivitātes neiekļaušanu „garajā saraksta”. Tika piedāvāts koncentrēties apakšnozaru, nevis nozaru līmenī. Izskanēja viedoklis, ka ir jāfokusējas nacionālajā līmenī, bet tai pat laikā, jāpiešķir lielāka elastība un manevrēšanas iespējas reģionālā, vietējā līmenī, tikai tādā veidā mēs varētu virzīties uz telpiski līdzsvarotu un policentrisku attīstību.

Vairākkārt tika pieminēts NAP un tā neesamība. Lielā mērā tika kritizēts kvalitātes kontroles trūkums projektos ar ES fondu līdzfinansējumu, koordinācijas neesamība (piemēram, ministrijas nesaskaņo viena ar otru projektu laika grafikus), sistēmas un atbildības trūkums, problēmas ar administrēšanu, ka risinājumu piedāvājot pārdalīt atbildību, piešķirot pašvaldībām lielākas tiesības rīkoties un investēt, vadoties pēc vietējiem

44

plānošanas dokumentiem. Tika minēts nepietiekoši liels atbalsts uzņēmējdarbībai.

BICEPS pielietotais makromodelis tika kritizēts, par būtisku trūkumu minot teritoriāla aspekta neiekļaušanu modelī, tika apšaubīta modeļa ticamība jo nav sapratnes, kas un kā bija ņemts vērā, kā sagrupēts, pat zinot, kā vēsturiskie dati ir vienīgais, kas ir pieejams, ir jāpiedomā par to, kā situācija nākotnē var mainīties. Tika minēts, ka nav ticamu statistikas datu reģionālā līmenī.

Diskusijas laikā izskanēja viedoklis, ka BICEPS nozaru koncentrēšanās pieeja absolūti nav pieņemama pašvaldībām un tika izteikta liela vēlme satikt Finanšu ministrijas pārstāvjus. Kopumā auditorija bija diezgan skeptiski noskaņota attiecībā uz tās spēju kaut cik ietekmēt šī pētījuma rezultātus un metodoloģiju.

45

LATGALES REĢIONS, 25. NOVEMBRIS

KOPSAVILKUMS

Diskusijas laikā ļoti asi tika kritizēta vertikālā prioritāšu novērtēšana pa nozarēm, skatoties uz Latviju, kā vienu NUTS II reģionu. Tika minēts, ka Rīgā jau tagad IKP uz vienu iedzīvotāju ir tuvu 75% no vidējiem ES radītājiem, līdz ar ko Rīgā nav vajadzīga tik spēcīga intervence, jo tirgus strādā pienācīgi, savukārt reģionālā līmenī rādītāji ir ļoti tālu no ES vidējiem rādītājiem un sistēma nedot rezultātus. Pašvaldībām nav iespēju realizēt projektus, kas ir viņu prioritāšu augšgalā, bet tās ir spiestas iesaistīties projektos, tikai tāpēc, ka ir tāda iespēja. Jādomā par to, kā pašvaldībām radīt pievienoto vērtību, nevis meklēt finansējumu. Diskusijas laikā tika vairākkārt uzsvērts svarīgums īstenot kompleksus pasākumus uz teritorijām, ietverot uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, infrastruktūras sakārtošanu un cilvēkresursu kompleksos projektus. Ļoti lielu atbalstu dalībnieku vidū guva ideja ļaut pašvaldībām pašām izlemt, ko līdzfinansēt un kā izlietot struktūrfondu līdzekļus, balstoties uz saviem attīstības plāniem.

Ļoti asi tika kritizēta NVA sniegtā apmācība, tās efektivitāte, koordinācijas trūkums, uzsverot, ka ir ļoti daudz piemēru, kad bezdarbniekiem ir vairāki sertifikāti par iegūto apmācību, bet viņi nespēj atrast darbu. Ļoti lielu kritiku saņēma simtlatnieku programma, kā ieviešanas mehānisms, pēc klātesošo domām, nebija saskaņots ar pašvaldībām, programmai bija ļoti daudz ierobežojumu, un tā vienīgi sakropļoja darba tirgu un noveda pie iedzīvotāju degradācijas.

Runājot par kritērijiem, izskanēja viedoklis, ka BICEPS piedāvātie kritēriji no ekonomikas viedokļa ir pieņemami, bet šos BICEPS piedāvātos kritērijus ir jāpielieto reģionālā līmenī nevis valsts līmenī.

Runājot par prioritātēm, izskanēja viedokļi, ka jāturpina atbalstīt visas prioritātes un jāturpina tās aktivitātes, kas iepriekšējā periodā bija labi iesāktas.

Kā vissvarīgākā un būtiskākā prioritāte vienbalsīgi tika virzīta industriālās zonas sakārtošana un atbalsts uzņēmējdarbībai, jaunu darbavietu radīšana. Tika secināts, ka instrumenti, kas šobrīd ir pieejami, uzņēmējdarbības attīstībai nedarbojas. Tika minēts kvalitātes trūkums, pietiekošas kontroles sistēmas neesamība, slikta administrēšana un juridiska rakstura problēmas, kas sasien rokas pašvaldībām un neļauj tām rīkoties un risināt problēmas uz vietas. Uzņēmējdarbības atbalsta programmai ir jābūt precīzai, mērķtiecīgai, elastīgai, tendētai uz gala patērētāju, jāsamazina administratīvais slogs. Jāfokusējas uz esošiem uzņēmumiem, jaunām idejām un investīciju piesaisti (infrastruktūra,

46

mārketings, industriālās teritorijas, nepieciešamo darbinieku kvalitatīva apmācība).

Dalībnieki uzsvēra, ka lēmumi, kas nāk no augšas, ir sadrumstaloti un neloģiski. Pašvaldības spiestas pakārtoties nozaru politikai, bet reālā atbalsta nav. Ārkārtīgi būtiska problēma ir iedzīvotāju migrācija no reģioniem uz Rīgu un ārvalstīm.

Pašvaldībām jābūt iepriekšnoteiktam investīciju grozam, ar ko tās varētu rēķināties noteiktā laika periodā, t.i. 2014.-2020. gads.

Vairākkārt izskanēja viedoklis, ka gan BICEPS, gan Finanšu ministrija nesadzird un nesaprot par ko tiek runāts reģionos, un vai vispār notiekošais diskusijās tiks ņemts vērā un spēs ietekmēt gala iznākumu, kā arī dalībnieki īsti nesaprata diskusijas mērķi. Diskusijas beigās dalībnieki paziņoja, ka pilnīgi neatbalsta BICEPS piedāvāto metodoloģiju un rakstiski par to informēs Finanšu ministriju.

47