KARTUPEĻI 2018

Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju

savienības izdevums izdots sadarbībā ar LOSPSIA Timac Agro LatviaAtmodas iela 19, Jelgava+371 27830037

IevadsLai joprojām slavēts kartupelis! Izdzīvojis dažādu pārmaiņu laikus, bijis viens

no galveniem iztikas avotiem daudziem lauciniekiem, tagad nu nokāpis no galveno

kultūraugu pjedestāla un tomēr audzēts un lolots daudzos tīrumos un mazdārziņos

no Liepājas līdz Daugavpilij, no Skaistkalnes līdz Valkai.

Iepriekšējie divi rudeņi Latgales pusē bijuši īpaši sarežģīti. 2016. gada rudens

beigās teicām – nu nākamais jau nevar būt tik slapjš. Tiesa, 2017. gada rudens bija

vēl slapjāks un daudzi tīrumi palika nenovākti. Nenovākti palika gan sēklas, gan

pārtikas, gan cietes, gan čipsu kartupeļi visā Latvijas teritorijā.

Brošūrā, kā parasts, apkopoti izmēģinājumu rezultāti. Paldies šī darba

veicējiem – SIA Aloja Agro, AREI Priekuļu pētniecības centram, SIA Latfood Agro, z/s

Piekalnes! Bieži vien latvietis savā mazdārziņā ir kolekcionārs (es arī), bet patērētājs,

kurš pērk kartupeļus tirgū ir ļoti konservatīvs, izvēlas tikai jau sen zināmus

nosaukumus. Diemžēl joprojām pārtikas kartupeļu patērētājam trūkst informācijas

par šķirnēm un to izmantošanu. To izmanto pārdevējs. Un tad ir jāvaicā gudri,- kādas

šķirnes tad pārdošanā ir, lai jebkuru sarkanas mizas kartupeli nepārdotu par Lauru.

Katrai šķirnei tomēr selekcionārs ir ielicis gēnus noteiktam izmantošanas veidam.

Ir jau gan daudzreiz pieredzēts, ka kāds produkts no zinātnieku puses tiek

atzīts kā kaitīgs veselībai un tad atdzimst kā Fenikss no pelniem un tiek bezgala

slavēts. Arī kartupelim tiek piedēvētas dažādas īpašības. Mēs, kartupeļu audzētāji,

protam atrast kartupelī dažādus labumus – gan garšu, gan uzturvērtību, pat

ārstnieciskās īpašības un, protams, biznesu. Kamēr būs kartupeļu ēdāji, būs arī

audzētāji. Kartupelis izmantojams ne tikai tūlītējai ēdienu pagatavošanai, bet arī

pārstrādei. Vienīgi Latvijā no visām trim Baltijas valstīm notiek to pārstrāde. Kaut arī

abi pārstrādes uzņēmumi pieder skandināvu kompānijām, tomēr mums ir veselas

divas (!) kartupeļu pārstrādes rūpnīcas, kas izmanto galvenokārt Latvijā audzētus

kartupeļus. Tie ir garantēti pārdošanas apjomi kartupeļu audzētājiem. Tā kā

pārstrādes apjomi aug, to īpatsvars kopējā izaudzētajā apjomā turpina palielināties,

kamēr pārtikas kartupeļu patēriņš samazinās. Iemesli tam dažādi – ēšanas

paradumu maiņa, jaunas tendences no pasaules virtuves un galu galā iedzīvotāju

skaits arī turpina kristies. Tiesa, arī kartupeļu platības pēdējos gados būtiski

sarukušas.

Tā kā no šī gada 1. janvāra kartupeļiem, tāpat kā citiem Latvijai raksturīgiem

dārzeņiem, augļiem un ogām, PVN ir 5 %, ir cerības, ka kartupeļus iegādāsies un

patērēs vairāk. Šī, protams, ir laba ziņa mazajiem sēklas kartupeļu pircējiem.

Cerams, ka būs veselīgāki stādījumi.

Lai ikvienam pietiek spēka un vēlme atkal stādīt kartupeļus un raža lai aug

griezdamās!

Valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle

cietei čipsiem galdam sēklai

0

500

1000

1500

2000

2500

2016 2017 2016 2017 2016 2017 2016 2017

Kartupeļu audzēšana Latvijā (pēc LAD da�em), ha

BLA

VSMD

SĒKLAUDZĒŠANAS PLATĪBU AUDZĒŠANAS MĒRĶIS, 2017

galdam62%

pārstrādei38%

SĒKLAUDZĒŠANAS KOMPĀNIJAS LATVIJĀ, 2017

AREI10%

AGRICO24%

EUROPLANT22%

NORIKA35%

MEIJER4%

SOLANA5%

Kopraža bruto tonnas iesk. ārējās noliktavas

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

16000

18000

20000

2012.11316 t

2013.12177 t

2014.14447 t

2015.14592 t

2016.16644 t

2017.18113 t

Saturna Saturna Saturna Saturna Saturna

Marlen

Marlen Marlen

L. Rose�a

L. Rose�a L. Rose�a

L. Rose�aL. Rose�a

L. Rose�a

Lady Claire Lady Claire Lady Claire

Lady ClaireLady Claire

Lady Claire

Verdi Verdi Verdi Verdi Verdi VerdiBonus

Bonus Bonus

BonusBonus

Kiebitz Kiebitz

Citas Citas

Citas Citas

Citas

Citas

Kopš 2016. gada 10. februāra Ādažu čipsi tiek ražoti

uzņēmumā SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija, kas

izveidots, apvienojot AS LATFOOD ar trīs citiem uzņēmumiem.

Orkla ir vadošais plaša patēriņa zīmolu preču uzņēmums

Ziemeļvalstīs un Baltijā.

SIA Orkla Confectonery & Snacks LatvijaAloja - Starkelsen SIA

„Aloja – Starkelsen” ir vienīgais kartupeļu cietes ražotājs Baltijā un viens no

pasaules līderiem bioloģiskās cietes ražošanā. Uzņēmumā ražo cieti no integrēti

un bioloģiski audzētiem kartupeļiem. Uzņēmumā ieviests BRC – Britu

mazumtirdzniecības uzņēmumu asociācijas (British Retail Consortium – BRC)

standarts.

Kartupeļu audzēšana cietes ražošanai – stabils ilgtermiņa bizness

Apvienošanas rezultātā ir palielinājušies ražošanas apjomi un paplašinājies

sortiments. Ādažos tiek ražoti cietie čipsi Zviedrijas, Somijas un Dānijas tirgiem, tiek

turpināta tradicionālo čipsu ražošanas Baltijas tirgiem un citiem reģioniem.

Attīstot produktus, arvien stingrākas prasības tiek izvirzītas pārstrādei

domātajiem kartupeļiem un papildus tradicionālajiem kvalitātes kritērijiem tiek

ieviesti jauni. Tā, gatavojoties ES akrilamīdu direktīvas ieviešanai, tika pārskatīts

šķirņu sortiments un ar 2017. gadu čipsu ražošanai Ādažos vairs neizmanto šķirni

'Saturna', no kuras gatavotajiem čipsiem bija paaugstināts akrilamīdu saturs.

Rūpnīca regulāri strādā pie jaunu šķirņu izvērtēšanas ar mērķi atrast piemērotākās

šķirnes gan no ražošanas tehnoloģijas viedokļa, gan no atbilstības mūsu vietējiem

audzēšanas apstākļiem.

Joprojām lielāko kartupeļu daudzumu rūpnīcai piegādā Latvijas zemnieki, bet

ievērojamu vietu ieņem arī Lietuvas kartupeļu audzētāji un pamanāmus apjomus

piegādā arī Igaunijas zemnieki. Lietuvas un Igaunijas zemnieku iesaistīšana daļēji ir

saistīta arī ar faktu, ka tie ir svarīgi noieta tirgi gatavai produkcijai un Ādažos ražotie

čipsi ir vienīgie, kuros tiek izmantoti šo valstu zemnieku izaudzētie kartupeļi.

Čipsu ražošanai piemērotās šķirnes nav tās pieticīgākās no audzēšanas

viedokļa, tām ir specifiskas kvalitātes prasības un tāpēc mūsu piegādātājiem ir jābūt

īstiem savas jomas profesionāļiem. Ar savu līdzšinējo darbu daudzi no viņiem to ir

pierādījuši un rūpnīcai piegādāto kartupeļu kvalitāte gadu no gada uzlabojas.

Tabulā atspoguļoti iepirkto kartupeļu apjomi pēdējos gados un izmaiņas

šķirņu struktūrā. Mēs esam pateicīgi esošajiem ilggadīgajiem kartupeļu

piegādātājiem un labprāt turpināsim ar viņiem sadarboties, tajā pat laikā esam

atvērti sadarbībai ar jauniem partneriem.

SIA Orkla Confectonery & Snacks Latvija agroservisa direktors Ilgvars Krūmiņš

Ieguvumi :

Slēdz ilgtermiņa sadarbības līgumus ar kartupeļu audzētājiem, garantējot

kartupeļu iepirkšanu un cenu trīs gadus uz priekšu.

Garantē kartupeļu iepirkumu īsā periodā (septembris - novembris).

Garantē samaksu noteiktā laikā.

Pieejamas cietes ieguvei labākās šķirnes.

Nodrošina nepieciešamo apjomu sēklas materiāla atjaunošanai.

Lauka demonstrējumi un šķirņu salīdzinājumi.

Nodrošina audzētājus ar tiem nepieciešamo informāciju audzēšanā,

likumdošanā u.c.

Pieņem nešķirotus kartupeļus.

Dod iespēju bioloģiskajiem lauksaimniekiem saņemt garantētus ieņēmumus,

kas nepieciešami subsīdiju saņemšanai.

Pārstrādes procesā bioloģiskā lauksaimniecība ir pilnībā atdalīta no

integrētās lauksaimniecības.

Iespējamas individuālas konsultācijas. Informācija www.alojas.lv

kas var iekļūt novāktajā ražā, tie būtu jāaizvāc no lauka;

8) Pēc ziedēšanas jāseko bumbuļu briešanas ātrumam, vismaz reizi nedēļā sākot

ar agrākajām šķirnēm jāizrauj pāris ceri un jāapskatās, kāds ir bumbuļu izmērs.

Bumbuļus izmēram tuvojoties vēlamajam, tas jādara vismaz 2 reizes nedēļā.

Kad 1-2 bumbuļi zem cera ir sasnieguši vēlamo lielāko sēklas izmēru, jāveic

lakstu iznīcināšana;

9) Savlaicīga lakstu iznīcināšana ir viens no svarīgākajiem darbiem veselīga

sēklas materiāla ieguvei. Agrajām šķirnēm tas parasti ir jūlija sākums – jūlija

vidus. Šajā laikā ļoti strauji mēdz parādīties laputis, kas ir galvenais

vīrusslimību pārnēsātājs un vienīgi lakstu iznīcināšana garantē pasargāšanu

no tālākas inficēšanās ar vīrusslimībām. Tas ir arī galvenais arguments, kāpēc

sēklas stādījumi jāiekārto atsevišķi, jo realizācijai domātajiem kartupeļiem šis ir

pats straujākais ražas pieauguma laiks, kad par lakstu iznīcināšanu nevar būt

pat runa. Lakstu iznīcināšana nozīmē tāda stāvokļa panākšanu, kad augiem

vairs nav zaļo lapu un stublāji sāk sažūt. Bieži kļūdaini par lakstu iznīcināšanu

uzskata datumu, kad lakstus nopļauj, vai apsmidzina ar desikantu. Agrā

stadijā nopļaujot lakstus vai tos apsmidzinot ar desikantu, tie mēdz ataugt un

jaunās pazarītes ir daudz lielāks gardums laputīm nekā vecās lapas. Jāpanāk

visu zaļo lapu iznīcināšana. Sausā laikā agrajām šķirnēm tie mēdz sažūt arī

pēc vienreizējas nopļaušanas, bet ja tie ataug, tie ir jānopļauj atkal, vislabāk ar

pļāvējiem, kuri kopē vagas reljefu. Visefektīvāk ir lakstus izraut un nelielās

platībās to var izdarīt ar rokām (pats to katru gadu daru 0,1 ha platībā). Arī

lielākās platībās var ar rokām izraut tos lakstus, kuri ataug pēc nopļaušanas.

Lakstu izraušana ir efektīvs paņēmien rizoktonijas inficēšanās riska

samazināšanai.

10) Mizas nobriedināšana nav problēma, ja laksti ir iznīcināti. Ja laksti vietām

turpina ataugt, bumbuļu miza zem tādiem stublājiem nenobriest, tie turpina

augt lielāki un ļoti bieži arī inficējas ar vīrusslimībām. Parasti labai mizas

nobriešanai pietiek ar 2-3 nedēļām (skaitot no brīža, kad vairs nav zaļo lapu).

11) Kad miza ir nobriedusi, sēklas kartupeļi iespējami ātri ir jānovāc. Pēc

novākšanas bumbuļi jāapžāvē, un ja tie nav pāraudzēti un nav vēlmes no tiem

atlasīt lielāko frakciju ēšanai, ņav jābaidās no tā, ka apžāvējot tie paliek zaļi. oBūtu jāizvairās no ražas novākšanas lielā karstumā (virs 25 C), kad iespējami

saules apdegumi uz bumbuļiem.

Ja katru gadu var atļauties nopirkt 10-15% sertificētas sēklas un to pavairot

sēklaudzēšanas režīmā, tad saimniecībā nav nepieciešamības stādīt kartupeļus, kas

ir vecāki par vienu gadu pēc sertifikācijas un tā ir droša garantija veselīgiem

stādījumiem un augstām ražām. Tikpat svarīgi, kā katru gadu pirkt svaigu sēklas

materiālu pavairošanai, ir neturēt saimniecībā nezināmas izcelsmes kartupeļus vai

vecus ataudzējumus, kuru lietderīgums vienmēr ir diskutējams, bet negatīvā ietekme

uz pārējiem kartupeļu stādījumiem kā slimību (tai skaitā arī karantīnas) perēklis to

inficēšanai augšanas periodā ir neapšaubāma.

Kvalitatīva kartupeļu sēkla ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem labu

ražu iegūšanai un viens no lielākajiem izmaksu posteņiem kartupeļu audzēšanā –

sertificēta sēkla sastāda apmēram trešdaļu no visām audzēšanas izmaksām un

daudziem saimniekiem ir ļoti liela vēlme uz to ietaupīt.

Sertificētas sēklas kvalitāti apliecina augu pases vai sēklas sertifikāti, kurus

izsniedz, balstoties uz lauka apskatēm un bumbuļu analīžu rezultātiem. Te gan

jāsaprot, ka ne jau sertifikāts nodrošina sēklas kvalitāti, tas tikai to apliecina. Kvalitāti

nodrošina sēklas kartupeļu izejmateriāls, stādījumu audzēšanas un bumbuļu

uzglabāšanas apstākļi un veikto darbu kvalitāte.

Gadījumos, kad ir vēlēšanās ietaupīt uz sēklas izmaksām, pareizākais būtu

pašam veltīt laiku un līdzekļus sēklas pavairošanai, nevis stādīt sēklas izmēra

bumbuļus, kas ir atšķiroti no realizācijai domātajiem kartupeļiem. Šāda prakse ir

vissliktākais scenārijs, jo mazāka izmēra bumbuļi parasti ir slimiem ceriem, sevišķi

šķirnēm, kurām raksturīgs liels bumbuļu izmērs un šādi mēs faktiski veicam negatīvo

izlasi – sēklai atstājam visslimāko materiālu.

Lietderīgāk būtu sēklas vajadzībām iekārtot atsevišķu stādījum vai atsevišķas

vagas kopējā laukā, kur censties maksimāli izpildīt tos darbus, kuri ietekmē sēklas

kvalitāti. Tie būtu:

1) Veselīgs izejmateriāls – te nu noteikti vajadzētu atlicināt līdzekļus sertificēta

materiāla iegādei un tas būtu 10-15% no kopējā sēklas kartupeļu apjoma;

2) Stādīt atsevišķi no pārējiem kartupeļiem, lai var ātrāk iznīcināt lakstus un ātrāk

novākt ražu, vēlama telpiska izolācija no veciem ataudzējumiem;

3) Nepārspīlēt ar mēslojumu, mēslojuma devu palielināšana tikpat kā neietekmē

bumbuļu skaitu. Svarīgi lietot sabalansētu mēslojumu. Kūtsmēslus labāk dot

priekšaugam. Nav vēlama bagātīga salmu iestrāde, jo salmi vasaras sākumā

saista slāpekli, kas var traucēt kartupeļu augšanu, un vasaras otrā pusē, kad

tie sadalās, slāpeklis atbrīvojas un traucē kartupeļu nobriešanu;

4) Ļoti vēlama sēklas materiāla iedzīvināšana, sevišķi šķirnēm ar ilgu miera

periodu. Šķirnēm ar izteiktu galotnes asna dominanci (Kuras, Verdi u.c.) vēlams

kartupeļus sadiedzēt, līdz galotnes asns sasniedz 3-4 cm garumu un tad, sēklu

pārberot, to nolauzt. Ja galotnes asns tiek nolauzts, dīgst sānu pumpuri, ir

lielāks stublāju skaits cerā un ievērojami lielāks bumbuļu skaits zem cera;

5) Stādīt labi iesilušā augsnē, nestādīt par dziļu (rizoktonijas risks);

6) Veidot vagas iespējami īsi pirms kartupeļu sadīgšanas;

7) Ziedēšanas laikā noteikti apsekot stādījumu un pārliecināties, vai nav citu

šķirņu piejaukums. Šajā laikā ir labi redzami melnkājas bojātie ceri – tie dzeltē,

atpaliek augumā un stublāju apakšdaļā redzami puves bojājumi. Ar melnkāju

inficētos augus vajadzētu izraut, un, ja zem slimā cera esošie bumbuļi ir izmērā,

Ieteikumi sēklas kartupeļu pavairošanā pašu vajadzībām

I. Krūmiņš

Dr.Agr. z/s Kalnāres īpašnieks

Gatavošanas tipi:

A tips - novārītu bumbuļu virsma nav mainījusies, konsistence ir stingra,

bumbuli pārgriežot, mīkstums valgs, vaskains, nav miltains, mīkstuma struktūra

maiga, garša neitrāla, nav piegaršu. Šī tipa kartupeļu šķirnes būs piemērotas

salātu un zupu, bet ne biezeņzupu, pagatavošanai.

B tips – vārīti bumbuļi nedaudz miltaini, bet stingri, mīkstumam maiga,

nedaudz valga struktūra. Kartupeļu šķirnes noderēs pasniegšanai kā ēdienu

piedeva vārītā vai tvaikotā veidā, var izmatot salātos un kartupeļu frī gatavošanai.

C tips – vārīti bumbuļi ir ļoti miltaini, sausi, viegli irstoši, struktūra graudaina.

Arī šo šķirņu bumbuļus var pasniegt pamatēdiena piedevai, ja ēdāji iecienījuši

miltainus kartupeļus. Lieliski var pagatavot biezputru, kā arī izmantot cepšanai

krāsnī.

D tips – pēc vārīšanas kartupeļi ir ļoti miltaini, pilnīgi iziruši, rupjgraudaini. No

šādu šķirņu kartupeļiem iznāks tumīga biezputra vai biezeņzupa.

AREI Priekuļu pētniecības centrs

Jaunās šķirnes

RIGONDAAgra, ražīga, ziedi balti, bumbuļi apaļi, miza un

mīkstums gaiši dzelteni, pēc vārīšanas ļoti vāji

tumšojas, garša laba, mazmiltaini. Izturīga pret

kartupeļu vēzi un nematodi

(Ro1-4). Satur izturības gēnu

pret lakstu puvi R3. Piemērota

bioloģiskajai lauksaimniecībai.

JOGLA

Vidēji vēla, ziedi sārti violeti, bumbuļi apaļi,

miza un mīkstums gaiši dzelteni. Vārīti ļoti

miltaini. Augsts cietes saturs, piemērota cietes

ražošanai. Izturīga pret

kartupeļu vēzi un nematodi

(Ro1,3,4).

Raža t/ha integrētajos un bioloģiskajos laukos

Cietes saturs un raža cietes ražošanai 2017.

Kartupeļu mēslošanas izmēģinājums Z/S „Piekalnes”Šķirne „Mia”, agrotehnika visiem variantiem vienāda

Šķirne Agrīnums

PriekuļiPriekuļi

Bioloģiskajos laukosIntegrētajos laukos

StendeStende Aloja Agro

A tips

Monta

AB tips

Prelma

B tips

Madara

Rigonda

BC tips

Lenora

Magdalena

Imanta

Gundega

C tips

Brasla

Jogla

agra

vidēji agra

agra

agra

vidēji agra

vidēji vēla

vidēji vēla

vidēji vēla

vidēji vēla

vidēji vēla

52.4

65.9

45.8

52.5

53.7

51.9

54.2

36.4

48.3

50.6

60.8

83.3

-

48.6

52.4

-

49.6

38.4

62.5

64.9

23.2

37.4

-

27.7

22.8

26.6

27.6

20.9

20.9

27.2

42.7

45.6

-

33.3

36.0

-

37.4

26.5

39.2

39.3

-

-

-

-

-

-

35.9

-

31.6

37.8

Šķirne

Cietes saturs, %

Priekuļi

Bioloģiskajos laukosIntegrētajos laukos

Stende

Jogla

Imanta

Brasla

Kuras

Cietes raža, t/ha

Priekuļi Stende

Cietes saturs, %

Priekuļi Stende

Cietes raža, t/ha

Priekuļi StendeAloja Aloja

20.9

19.6

21.1

21.3

22.8

16.7

20.1

-

10.6

10.6

10.2

12.3

13.2

8.3

12.5

-

20.9

19.0

20.4

19.4

22.8

16.7

18.9

-

18.1

18.7

17.8

18.4

5.1

4.6

3.7

4.6

8.9

6.3

7.4

-

6.8

6.7

5.6

6.9

600

750

450

29.52

45.36

38.16

Variants Deva, stādot kg/ha

Raža t/haAugļu nogatavošanās fāzē

BBCH 87

MAP +karbamīds+KS

Eurofertil 33Npro

Eurofertil Top 35

Lapas novecojušās, 13 bumbuļi

Lapas zaļas, turpinās fotosintēze, 20 bumbuļi

Lapas zaļas, turpinās fotosintēze,18 bumbuļi

SIA Aloja Agro 2017. gadā no integrētās saimniekošanas

ir pārgājusi uz saimniekošanu ar bioloģiskām metodēm.

Neskatoties uz to, esam vācu selekcijas un pavairošanas

kompānijas EUROPLANT pārstāvji. Sadarbības partneriem

katru pavasari piedāvājam sēklas kartupeļus no Vācijas.

Populārākās joprojām ir Vineta, Laura, Anuschka, Marabel un Jelly. Katru gadu

veicam šķirņu salīdzinājumus, lai izvērtētu to piemērotību Latvijas apstākļiem.

2017. gadā, audzējot bioloģiski, salīdzinājām 24 galda un 10 pārstādei

piemērotās Europlant un 6 citu firmu piedāvātās šķirnes. Laukā iepriekšējā gadā

bija papuve, bet pirms tam ilgstoši auga lupīna. Tādejādi barības vielu

nodrošinājums bija vidējs līdz labs. Rezultātā ražas bija ļoti labas, lai gan augustā

Phytopthora iznīcināja lakstus. Vērtējot šķirnes visātrāk sadīga - Lorena, gludākie

bumbuļi – Corinna, izturīgākā pret lakstu puvi – Jelly, visvairāk bumbuļu zem cera –

Madeira un Constantina, pievilcīgākā bumbuļu forma – Montana, Ricarda,

augstākā raža – Lorena, miltainākie – Theresa, Cumbica.

Bioloģiski audzētu vidēji agrīno EUROPLANT škirņu ražas SIA „ALOJA AGRO”

50,9 48,5 47,343,6

39,3 37,630,9 30,5 29,1 26,1 25,6

0

10

20

30

40

50

60

A-B B B B B B B B A-B B B

agra agra agra agra -vidēji

ļ.agra ļ agra ļ agra agra agra ļ agra -agra

ļ.agra

agra

Lorena Marabel Elfe Madeira Sanibel Viviana Bellarosa Levan�na Belana Red Sonia Corinna

Bioloģiski audzētu agrīno EUROPLANT šķirņu ražas SIA „ALOJA AGRO”

50,9 48,5 47,343,6

39,3 37,630,9 30,5 29,1

26,1 25,6

0

10

20

30

40

50

60

A-B B B B B B B B A-B B B

agra agra agra agra -vidējiagra

ļ.agra ļ agra ļ agra agra agra ļ agra -agra

ļ.agra

Lorena Marabel Elfe Madeira Sanibel Viviana Bellarosa Levan�na Belana Red Sonia Corinna

agrīnums (9-1) 9 – ļoti agri 5 – vidēji 3 – vēli 1 – ļoti vēliraža (9-1) 9 – ļoti augsta 5 – vidēji 3 – zema 1 – ļoti zemamiza (9-1) 9 – ļoti gluda 5 – vidēji tīklota 3 – tīklota 1 – raupja, rūsganabumbuļu izmērs (9-1) 9 – ļoti lieli 5 – vidēji 3 – mazi 1 – sīki izlīdzinātība (9-1) 9 – ļoti vienādi 5 – vidēji 3 – nevienādi 1 – ļoti neizlīdzinātikraupis (9-1) 9 – nav infekcijas 5 – vidēji 3 – stipri inficējas 1 – ļoti stipri inficējas

vā

rīša

na

s

tip

s

bumbuļu

forma, mizas

un mīkstuma

krāsa

miz

as

vir

sma

bu

mb

uļu

izm

ērs

bu

mb

uļu

izlīd

zin

ātī

ba

iztu

rīb

a

pre

t kra

up

i

ag

rīn

um

s

Šķirne

Bellarosa

Corinna

Nandina

Red Sonia

Sanibel

Viviana

Catania

Anuschka

Belana

Lorena

Cardinia

Elfe

Julinka

Levantina

Madeira

Marabel

Annalena

Bernina

Captiva

Concordia

Constantina

Coronada

Cumbica

Georgina

Montana

Otolia

Ottawa

Theresa

Jelly

Ricarda

Red Fantasy

9

9

9

9

9

9

8

8

7

7

7

7

7

7

7

7

6

6

6

6

6

6

6

6

6

6

6

6

5

5

5

B

B

B

B

B

B

B

A-B

A-B

A-B

B

B

B

B

B

B

A

A

B

B

B

B

B

B

A-B

A-B

B-C, Frī

C

B, Frī

B

B

5

9

7

7

7

7

7

8

7

7

7

7

7

7

8

7

6

8

7

8

6

7

7

7

7

6

7

5

5

5

7

9

7

7

6

7

8

7

7

5

9

9

6

8

7

7

7

6

6

8

6

5

7

7

7

8

7

8

7

9

8

8

8

6

8

5

5

7

6

7

5

7

8

5

7

5

7

6

5

5

6

5

7

5

6

6

7

7

5

8

8

7

5

8

9

8

6

8

6

8

8

9

8

7

7

7

6

8

8

7

8

8

8

8

7

8

8

8

8

7

9

9

8

7

EUROPLANT galda kartupeļu šķirņu raksturojums

Latvijā jau pārbaudītas un labi sevi pierādījušas

škirnes Esmee, Alouette, Ranomi un Danique. Agrico

selekcionāri pēdējos gados radījuši vairākas jaunas

šķirnes, kas īpaši piemērotas bioloģiskās lauk-

saimniecības apstākļiem: galda šķirnes Alouette,

Twister, Twinner, pārstrādes šķirne Nofy.

AGRICO agrīno un vid. agrīno šķirņu ražība Ādažos 2016. gadā

>50 35-50 <35

Raž

ība

t/h

a

0,0

10,0

20,0

30,0

40,0

50,0

60,0

70,0

80,0

63,1 61,5

47,857,4

29,9

52,0 51,9 48,3

29,6 26,9

12,3 13,2

16,96,5

29,8

8,0 8,27,2

15,410,6

0,7 0,9

0,8 0,11,5 1,0 0,2

0,4

2,0

1,2

AGRICO vid.vēlīno šķirņu ražība Ādažos 2016. gadā

Raž

ība

t/h

a

>50 35-50 <35

0,0

10,0

20,0

30,0

40,0

50,0

60,0

70,0

80,0

53,259,4

47,040,7 44,0

32,0 31,3

19,1 6,1

12,7

13,9 10,5

18,8 18,4

1,6

0,9

0,90,7 0,3

0,6 1,2

AGRICO agrīno un vid.agrīno šķirņu ražība Ādažos 2017. gadā

Raž

ība

t/h

a

>50 35-50 <35

0,0

10,0

20,0

30,0

40,0

50,0

60,0

44,038,0

41,7 39,8 36,8 38,9

7,9

26,6

16,921,6

11,1

12,6

15,3 11,59,6

7,9 4,4

29,7

11,4

19,614,8

23,3

0,51,0 0,8

0,60,8

0,32,6 1,0

1,5 0,9 2,4

AGRICO vid.vēlīno šķirņu ražība Ādažos 2017. gadā

Raž

ība

t/h

a

>50 35-50 <35

0,0

10,0

20,0

30,0

40,0

50,0

60,0

70,0

80,0

90,0

79,7

52,640,6 36,7 32,6

16,77,2

18,4

5,5

8,6

14,814,5

13,4

25,632,0

22,6

0,2

0,50,9

0,81,0

3,0 4,1 2,1

Bioloģiski audzētu pārstrādes šķirņu rezultā� SIA „Aloja Agro” demonstrējumu laukā 11.09.2017.

34,8 34 33,6 33,430,4 30,1 29,6

26,724,3

37,4

16,8 17,4 17,9 17,815

18,7 16,8 18,5 18,5 18,4

05

10152025303540

raža t/ha ciete %

SIA Timac Agro LatviaAtmodas iela 19- 204, Jelgava+371 27830037

Timac Agro Latvia ir Roullier grupas uzņēmums, grupa dibināta 1959. gadā un

joprojām ir ģimenes uzņēmums. Mūsdienās tas ir viens no inovatīvākajiem

uzņēmumiem kultūraugu mēslošanas līdzekļu ražošanā un tirdzniecībā, uzņēmuma

78 ražotnēs un pārstāvniecībās 115 valstīs, strādā 7900 darbinieku.

Latvijā piedāvājam kultūraugu mēslošanas līdzekļus, kuru pati būtiskākā

atšķirība ir barības elementiem pievienotās specifiskās un agronomiski pamatotās

sastāvdaļas efektivitātes palielināšanai. Šādas zinātnieku izstrādātas produktu

formulas nodrošina ievērojami labāku ražas līmeni un izdevīgāku saimniekošanu.

Lietojot šos mēslošanas līdzekļus, barības vielas līdz kultūraugiem nonāk daudz

pilnīgāk, un tiek uzlabota kultūraugu attīstība un ražas veidošana.

Kartupeļu pamatmēslošanai un papildmēslošanai rekomendējam mēslojumu,

kurā ir padomāts gan par slāpekļa un fosfora efektivitāti, gan kalcija pieejamību

kultūraugiem, kā arī pievienoti mikroelementi un biostimulējošas vielas attīstības

veicināšanai.

Kā zināms, kartupeļiem augšanas laikā jāsakaras ar dažādiem apkārtējās

vides radītiem stresiem, kuri rada augšanas pārtraukumus. Šķidrie biostimulanti no

jūras aļģēm kartupeļiem stiprinās stresu noturību, veicinās aktīvu fotosintēzi un

uzlabos elementu kustību augos, tātad palīdzēs labāk izmantot esošos augšanas

apstākļus un ražot efektīvāk. Šos biostimulantus iespējams smidzināt dažādos

kartupeļu attīstības etapos, bet vislabāko efektu un saimniecisko ieguvumu

nodrošinās Fertiactyl Starter smidzināšana jau uzreiz pēc kartupeļu sadīgšanas.

Iesakām izmantot arī Vācijā kartupeļu audzēšanai plaši izmantotu un atzītu

tehnoloģiju – mikrogranulu starta mēslojumu, kuru iestrādā tieši blakus sēklai,

tādējādi nodrošinot dīgstam tūlītēju barības elementu pieejamību.

Bioloģisko kartupeļu pamatmēslošanai piedāvājam plašu atzinību guvušā G-

18 jaunāko „brāli” PKS-41, kurā fosfors papildināts ar kāliju un sēru. Šis bioloģiskās

lauksaimniecības mēslošanas līdzeklis pilnībā atgriež ar ražu no augsnes prom

aiznestos, taču kartupeļiem ļoti nepieciešamos barības elementus. Tas saglabā, kā

arī palielina ražas līmeni ar dabīgiem līdzekļiem.

Reinis Reinsons

Produktu vadītājs

Timac Agro Latvia

Sulfammo 30

Eurofertil TOP 35 NP

Eurofertil TOP 51 NPK

Eurofertil 33 zems Cl saturs

Physio Natur PKS 41 -

Physio Mescal G18 -

PhysioMax 975 -

Mikrogranulas

Physiostart

Biostimulanti

Fertiactyl Starter

Fertileader Gold -

Fertileader Vital

Fertileader Axis

Granulētie minerālmēsli

N - 30, 15% SO3, 7% CaO; 3% MgO,

NP 15:20, 18% SO3, 10% CaO; 3% MgO; 0,5% Zn,

NPK 4:10:20, 17% SO3, 12% CaO; 2% MgO; 0,2% B; 0,15% Zn,

NPK 8:8:17, 29% SO3, 9% CaO; 3% MgO; 0,15% B; 0,1% Zn,

PK 13:15, 13% SO3, 30% CaO; 2% MgO,

P 18, 36% CaO; 5% MgO,

43% CaO; 3% MgO,

NP 8:28 23% SO3, 14% CaO; 2% MgO; 2% Zn,

NPK 13:5:8,

5,7% B; 0,35% Mo,

NPK 9:5:4, 0,05% B; 0,02% Cu; 0,02% Fe; 0,1% Mn; 0,01% Mo; 0,05% Zn,

NP 3:18, 2,5% Mn; 5,7% Zn,

N-process, Mescal

PHYSIO+, Mescal, Top-Phos

PHYSIO+, Mescal, Top-Phos

N-process, Mescal

PHYSIO+

PHYSIO+

PHYSIO+, Mescal

PHYSIO+, Calcimer

Fertiactyl

Seactiv

Seactiv

Seactiv

„Vides kvalitāte” apliecinājums bioloģiskajai lauksaimniecībai

„Vides kvalitāte” apliecinājums bioloģiskajai lauksaimniecībai

„Vides kvalitāte” apliecinājums bioloģiskajai lauksaimniecībai

„Vides kvalitāte” apliecinājums bioloģiskajai lauksaimniecībai

N-process –

Top-Phos –

Mescal un Calcimer –

Physio+ –

Fertiactyl –

Seactiv –

pakāpeniska N pieejamība un stimulēta pārveide kultūraugā

ilgstoši pieejama jauna fosfora formula

ātri šķīstošs, uzreiz pieejams kalcija karbonāts

biostimulējoša viela, kas veicina šūnu dalīšanos, sakņu attīstību

jūras aļģu un organisko skābju ekstraktu komplekss

jūras aļģu ekstrakts

Timac Agro Latvia mēslošanas līdzekļu piedāvājums