Engures Novada Ziņas 1.

2017. gada 27. jūlijs 7 (17)

L A S I E T N U M U R Ā

Reportāžas no Zvejnieksvētkiem ► 2. lpp.

Domes sēde ► 5. lpp.

Gaidāmi jau nākamie svētki ► 8. lpp.

Gada cilvēks - Jurijs Veļičaks ►11. lpp.

Smārdē brīvprātīgā no Grieķijas ►14. lpp.

Jūras svētki - EngurEs vērtības un tradīciJas!“Lai zivīm bagātīgs nārsts un

zvejniekiem labi lomi!”- tieši tik precīzi un trāpīgi Engures piekrastes zvejniekus sveica Engures novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Kalnozols un Engures pārvaldes vadītāja Baiba Pļaviņa, dāvinot Engures pagastā reģistrētiem zvejniecības uzņēmumiem simbolisku veiksmes asaku – Mārtiņa Straupmaņa darināto apbalvojumu.

Svētku nosaukums nes Jūras vārdu, bet īstenais svētku vaininieks ir zvejnieks, kuram šī svētku diena ir brīdis vasaras viducī, lai atskatītos uz padarīto un saredzētu uz priekšu darāmo, lai vienotos ar Jūras māti par labvēlīgiem laika apstākļiem un bagātīgiem lomiem. Jau pašā rīta agrumā – ar skanīgām dziesmām un jautriem labrīt vēlējumiem engurniekus un Engures viesus modināja pasaku tēli – Hercoga Jēkaba pazudušais sivēns un Jūras mātes varde kopā ar radošām puķu meitenēm, lai atjaunotu vēl vienu sen piemirstu tradīciju – dotos svētku gājienā! Gājiena dalībnieku skaits, vairāk kā 300 cilvēku, un atraktivitāte bija liels pārsteigums pašiem engurniekiem. Malā stāvētāju nebija, ikviens vēlējās piedalīties, doties līdzi gājējiem, lai ostā sagaidītu Jūras māti, kura tradicionāli uz svētkiem ieradās krāšņi pušķotā laivā, lai kopā ar Engures mākslinieciskajiem pašdarbības kolektīviem un Hercogu Jēkabu atklātu “Jūras svētkus 2017”!

Svētku duna, saulains noskaņojums piepildīja Enguri ar diviem lieliskiem koncertiem, kuros dziedāja gan Olga Rajecka, gan Guntis Veits, gan Samanta Tīna. Bet naksnīgās debesis tika sagaidītas ar grupu “Tumsa”, lai līdz pat nākamās dienas rītam ballētos kopā ar “Lustīgo Blūmīzeri” un DJ Chalma. Bet stadionu piepildīja sportiskās zvejnieku stafetes, kurās paviesojās arī hokeja kluba “Rīgas Dinamo” jaunie spēlētāji. Interesenti varēja skatīties Engures karatē do audzēkņu paraugdemonstrējumus, bet mazākie dalībnieki varēja piedalīties dažādās atrakcijās, vizināties zirga mugurā vai spēlēties ar lielajiem pasaku tēliem. Ne ēdiena, ne dzēriena netrūka un rīta agrumā tik kaijas vien klaigāja, ka engurnieki māk svinēt svētkus un ne zivju, ne asaku nav atstājuši!

Paldies visiem krāšņajiem svētku gājiena dalībniekiem par piedalīšanos, par krāšņajiem tērpiem, un aicinām nākamajā gadā pulcēties atkal, lai radītu šo svētku sajūtu gan sev, gan mūsu ciemiņiem. Lai gan ostā vairs nav zvejas flotes, mēs varam būt lepni, ka dzīvojam tik skaistā vietā, saglabājam un turpinām stāstīt savus stāstus par tradīcijām, personībām, kuras šeit ir bijušas. Un pateicoties mūsu veidotajai videi arī citiem esam pievilcīgi.

Jolanta Kraukle un Nora Kukuvasa

Jūras svētkos Engurē šoreiz Jūras māti krastā sagaidīja Hercogs Jēkabs, kurš veda engurniekus iespaidīgā gājienā no Saieta nama līdz ostai

Engures Novada Ziņas2. Engures Novada Ziņas 3.REPORTĀŽA PROJEKTIJūras svētku svinību mirkļi Engurē

◀ Gājiens, kas pulcēja vairākus simtus iedzīvotāju, noslēdzās Auniņparka estrādē

◀ Hercogs Jēkabs majestātiski sēdināja Jūras māti savā zirgā, pavadot to uz estrādi, kur sanākušos pulcēja dejas un koncerti visas dienas garumā

▲ Jūras māte tauvojas ostas piestātnei

▲ Kā jau Jūras svētkos - skatītāju pulka!

Sporta draugus priecēja ▶ Rīgas "Dinamo" jaunie hokejisti

ZvEJniEksvētki LaPmEŽciEmĀ: mEkLē mani ŠOdiEn PiE Jūras!Tā saviem draugiem šogad varēja

teikt daudzi jo daudzi Lapmežciema Zvejnieksvētku apmeklētāji. Katram svētku apmeklētājam, neatkarīgi no gadu skaita, plašajā aktivitāšu piedāvājumā bija iespēja izvēlēties savām interesēm atbilstošu nodarbi.

Turpinājums no 2.lpp.No paša rīta ar lozungu SPORTO

VISI! fiziskās aktivitātēs savus spēkus pārbaudīja lieli un mazi. Mazuļu pirmo sacensību – bēbīšu rāpošanas krosiņa – satraukumu visvairāk izdzīvoja vecāki, dažādiem paņēmieniem rosinot mazuļus doties vēlamajā virzienā (pirmie galā nonāca Estere, Renārs, Emija). Vēlāk arī māmiņas mērojās izveicībā ratiņu skrējienā (uzvarētājas – Evita, Alise un Paula), bet komandai bija jāpiedzīvo Ģimenes stafete, ar dažādiem zvejnieku aksesuāriem kopīgi pārvarot vairākus posmus (pirmais trijnieks – Reiznieces, Irbenāju mafija un Pastoru ģimene). Sacensības noritēja arī jau ierastajās disciplīnās – bērnu velo braukšanā (piedalījās ap 70 dalībnieku), zvejnieku zābaka mešanā (tālmetēji dažādās vecuma grupās – Sabīne Latve, Ričards Butāns, Laura Nevarauska, Oskars Neilands), virves vilkšanā (stiprāko komandas: “Enkurs”, “Jūras velni”, “Lapmežciems”, bērnu konkurencē: “Stiprie” un “Lupatiņi’), basketbolā (trijnieks: “Kūpinātais asaris”, “Pepiņi”, “Bomberi”), volejbolā (“Labs jautājums”, “Pētera dzīve”, “Siltais vilinājums”, ceturto vietu, cīnoties ar puišiem, ieguva vienīgā meiteņu komanda “OneTwoThree”), jau tradicionālajā Draudzības mačā futbolā starp Engures un Lapmežciema komandām,

kā jau pienākas, uzvarēja draudzība.Tie, kuriem nebija vēlmes aktīvi sportot,

svētkus baudīja ar saukli SKATIES UN DARBOJIES!, apskatot izstādes Tautas namā un muzejā, izvirpuļojot neskaitāmajās atrakcijās, atrodot sev noderīgas lietas amatnieku tirdziņā, fotografējoties īpaši svētkiem veidotā foto stūrītī, radošajās darbnīcās darinot vējdzirnavas vai improvizētu reaktīvo kuģīti, ko turpat uz vietas varēja iemēģināt.

Baudot svētkus moto JŪRA UN DAILE noskaņās, ar jūras dziesmām un dejām pludmalē tika sagaidīts Neptūns un nāras. Pēc sasveicināšanās un laba vēlējuma rituāliem Neptūns sēdās motorizētajā tronī, aicinot pievienoties gājienā visus neskaitāmos skatītājus, kas ar prieku devās līdzi uz Lapmežciema estrādi, lai atklātu svētkus. Pēc svētku atklāšanas Neptūns apciemoja zivju tirgotājus, lai dotu svētību zvejnieku un ražotāju darbam līdz nākamajiem Zvejnieksvētkiem, viņam atgriežoties, katram apmeklētājam bija iespēja kopā ar Neptūnu nofotografēties fotostūrītī. Visas dienas garumā Lapmežciema estrādi piepildīja augstvērtīga dažādu žanru mūzika – priecēja Marhils, Igo un Aija Andrejeva, grupa “Triānas parks”, ziņģu un folkloras noskaņas izdziedāja “Duceles” vīri, sveicieni deju rakstos griezās gan no

tautas deju kolektīviem, gan austrumu deju dejotājām. Latvijā pazīstamie muzikanti vairākkārt izteica patīkamu pārsteigumu par Lapmežciema daudzskaitlīgo un atsaucīgo svētku publiku. Pusnaktī ar virtuozām dzīvas uguns dejām visus sveica “Soulofflames”, neskatoties uz piezagušos lietutiņu, zaļumballē kopā ar grupām “Tonick” un “Mākoņstūmēji” netrūka dejotāju, un svētki turpinājās līdz pat pieciem rītā.

Paldies par ieguldīto darbu, savstarpēju palīdzību un sapratni Lapmežciema pagasta pārvaldes, muzeja, sporta kompleksa un tautas nama darbiniekiem, kuri neskaitīja darba stundas, lai nodrošinātu svētkiem nepieciešamo! Pateicība brīvprātīgajiem palīgiem, kuri piedalījās aktivitāšu realizācijā un pasākuma noformējuma veidošanā – Edvardam un Dārtai Drukām, Ilzei Francei, Aldim Kristonam, Ivaram un Betijai Juškēviciem, Aivaram Gulbim, Ilvai Pastorei, Ģirtam un Ievai Baltalkšņiem, Elīnai Velpai, Egilam Kaļvam, Naurim Vītolam, Kristiānai Elizabetei Budrevicai, Danai Tomelei, Paulai Pētersonei, elektriķu komandai un citiem. Paldies dalībniekiem, apmeklētājiem, ikvienam, kuram Zvejnieksvētki Lapmežciemā ir priekpilns pasākums! Lai tikpat lieliska izdošanās nākamreiz!

Laila Zacmane un Kadrija Mičule

▲ Jūras dievu Neptūnu pavadot uz estrādi

▲ Neptūns priecē ar runām un dziesmu

◄▲ Dažādi mūziķi, - tostarp Igo, Aija Andrejeva, Marhils, - pulcēja skatītājus no Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Vakarā publiku izklaidēja Eirovīzijas finālisti "Triānas parks"▲Futbola cienītāji Lapmežciema

stadionā varēja izbaudīt aizraujošu maču starp... Skatīt uz tortes!

▲ Notika mazuļu rāpošanas mači

IZSOLEZEmEs viEnības ar

kadastra numuru 9050 005 1142 EngurEs PagastĀ

atsavinĀŠanaEngures novada pašvaldība pārdod atklātā

mutiskā izsolē ar augšupejošu soli pašvaldības nekustamo īpašumu „Čiekurkalte Bērzi”, Engures pagastā, Engures novadā, (kadastra Nr. 9050 005 1142), kas sastāv no zemes gabala ar kopējo platību 3300 m2, čiekuru kaltes ēkas ar kadastra apzīmējumu 9050 005 1142 001 un kopējo platību 264,8 m2.

Izsoles sākumcena – 1700,00 EUR. Izsolei jāpiesakās līdz 2017.gada 4.septembrim plkst.10.30. Izsole notiks 2017.gada 4.septembrī īpašumam „Čiekurkalte Bērzi” plkst.11.00 Engures novada Domē, Jaunā ielā 9, Smārdē, Smārdes pagastā, Engures novadā. Lai reģistrētos izsolei, pretendentiem jāpārskaita uz Engures pagasta pārvaldes kontu bankā (A/S „SWEDBANK”, konts Nr.: LV83HABA0551014330079) dalības maksa 15 EUR un nodrošinājuma nauda 10% apmērā no īpašuma izsoles sākumcenas. Nekustamo īpašumu ir iespējams apskatīt, iepriekš vienojoties ar Engures novada Domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Kalnozolu, tālr. 29265069, e-pasts: andris.kalnozols@enguresnovads.lv.

sĀkta PrOJEkta "PaŠvaLdības grants cEļu iZbūvE" iEviEŠana

Engures novada pašvaldība ir uzsākusi ieviest projektu „Pašvaldības grants ceļu izbūve” (nr.: 17-08-A00702-000050).

Projekta mērķis ir pārbūvēt pašvaldības autoceļu posmus ar grants segumu, tādējādi uzlabojot ceļu kvalitāti, veicinot uzņēmējdarbību un saglabājot apdzīvotību Smārdes pagastā. Kopumā plānots veikt trīs ceļu posmu uzlabošanas darbus: 1) ceļš „Ventspils šoseja - Jurģeļi - Liepkalni un Šlokenbeka - Milzkalnes stacija - Bērziņu karjers – Liepiņas”; 2) ceļš „Rūķi – Aizpure”; 3) ceļš „Esteres – Kalnžagari”. Šobrīd darbi ir uzsākti ceļiem „Rūķi – Aizpure” un „Esteres – Kalnžagari”, bet visus darbus plānots pabeigt līdz rudenim. Darbu izpildei atklātā iepirkuma procedūrā pieteicās četri pretendenti un par saimnieciski izdevīgāko, t.sk. lētāko, tika atzīts SIA „Meliorceltnieks” piedāvājums. Kopējās projekta izmaksas ar PVN ir 552 417.64 EUR no tām 420 000.00 EUR tiek līdzfinansētas no Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma "Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos", bet 132 417.64 EUR no domes budžeta.

Turpinājums 3.lpp.

Engures Novada Ziņas4. Engures Novada Ziņas 5.

PIEŅEMTIar Engures novada domes2017. gada 27.jūnija sēdeslēmumu (prot. Nr.7 p.12)

grOZīJumi EngurEs nOvada dOmEs 2009.gada 9.JūLiJa

saistOŠaJOs nOtEikumOs nr.1 „EngurEs nOvada PaŠvaLdības

nOLikums”iZdOti, PamatOJOtiEs uZ Likuma „Par PaŠvaLdībĀm” 24.Pantu un 21.Panta PirmĀs daļas 1.Punktu

Izdarīt Engures novada domes 2009.gada 9.jūlija saistošajos noteikumos Nr.1 „Engures novada pašvaldības nolikums” (turpmāk – saistošie noteikumi) šādus grozījumus:

1. Papildināt saistošo noteikumu 5.punktu ar 5.14.apakšpunktu un 5.15.apakšpunktu, izsakot šādā redakcijā:

„5.14. Engures pagasta pārvalde;5.15. Lapmežciema pagasta pārvalde.”2. Papildināt saistošo noteikumu

8.punktu ar 8.3.apakšunktu, izsakot šādā redakcijā:

„8.3. sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Smārdes industriālais parks”.

3. Svītrot saistošo noteikumu 9.2.apakšpunktu.

4. Saistošo noteikumu 13.3.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:

„13.3. iepirkumu komisijas:13.3.1. Engures novada domes

iepirkumu komisija;13.3.2. Lapmežciema pagasta pārvaldes

iepirkumu komisija;13.3.3. Engures pagasta pārvaldes

iepirkumu komisija13.3.4. Pansionāta „Rauda” iepirkumu

komisija. ”5. Papildināt saistošo noteikumu

13.punktu ar 13.8., 13.9.apakšpunktu izsakot šādā redakcijā:

„13.8. Darījumu ar lauksaimniecības zemi komisiju”;

13.9. Medību koordinācijas komisiju.”6. Saistošo noteikumu 22.punktu

papildināt ar 22.9.apakšpunktu, izsakot šādā redakcijā: 22.9. atbild par izglītību un sporta jomu pašvaldībā.”

7. Saistošo noteikumu 27.puntā vārdus „ceturtdienā” aizstāt ar vārdiem „otrdienā”.

8. Saistošo noteikumu 57.punktā skaitli „1500” aizstāt ar skaitli „4000”, un vārdus iekavās „viens tūkstotis” aizstāt ar vārdiem „četri tūkstoši”.

Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1. Projekta nepieciešamības pamatojums Ar saistošo noteikumu grozījumiem tiek precizētas

Engures novada pašvaldības kapitālsabiedrības, Engures pašvaldības izveidotās komisijas, tiek mainīta domes priekšsēdētāja pieņemšanas diena, kā arī domes sēdes norises diena. Ar saistošajiem noteikumiem tiek noteikts, ka pašvaldības pārvalžu un iestāžu vadītāji tiesīgi bez domes priekšsēdētāja saskaņojuma parakstīt saimnieciskos līgumus par naudas summu, kas nepārsniedz 4000 EUR.

2. Īss projekta satura izklāsts Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 24.panta

pirmajai daļai pašvaldības nolikums ir saistošie noteikumi, kas nosaka pašvaldības pārvaldes organizāciju, lēmumu pieņemšanas kārtību, iedzīvotāju tiesības un pienākumus vietējā pārvaldē, kā arī citus pašvaldības darba organizācijas jautājumus.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu

Saistošajiem noteikumiem nav ietekmes uz pašvaldības budžetu.

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz sabiedrību un uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Nav attiecināms.

5.Informācija par administratīvajām procedūrām

Nav attiecināms.

6.Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Informācija tiks ievietota www.enguresnovads.lv, vietējā Engures novada pašvaldības informatīvajā izdevumā “Engures Novada Ziņas”.

PaskaidrOJuma rakstsEngurEs nOvada dOmEs 2017.gada 27.JūniJa saistOŠaJiEm

nOtEikumiEm nr.4„grOZīJumi EngurEs nOvada dOmEs 2009.gada 9.JūLiJa saistOŠaJOs

nOtEikumOs nr.1 „EngurEs nOvada PaŠvaLdības nOLikums””

saistOŠiE nOtEikumi nr.4

9. Saistošo noteikumu 65.punktā vārdu „otrdienā” aizstāt ar vārdu „ceturtdienā”.

10. Saistošo noteikumu 93.punktu izteikt šādā redakcijā:

„93. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis priekšsēdētājs”.

11. Saistošo noteikumu 118.punktā aiz

vārda „nosaka” papildināt ar vārdiem „domes priekšsēdētājs vai”.

12. Saistošo noteikumu 126.punktā vārdu „pieci” aizstāt ar vārdu „desmit”.

Domes priekšsēdētājs G.Važa

DOMES SĒDEEngurEs nOvada dOmE 2017. gada 20. JūLiJa sēdē:

1. Apstiprināja Engures novada pašvaldības Administratīvo komisiju uz Engures novada domes pilnvaru laiku šādā sastāvā:

- komisijas priekšsēdētājs – Rihards Locis;

- komisijas priekšsēdētāja vietnieks – Andris Kalnozols;

- komisijas locekļi: Imants Valers, Ilva Pastore, Ligita Vīka, Inese Ķīse, Dace Galandere, Baiba Pļaviņa.

2. Noteica, ka Engures novada Vēlēšanu komisijas locekļu kandidātus Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma noteiktajā kārtībā var pieteikt līdz 2017. gada 9. augustam.

3. Apstiprināja V. Kronbergas jauniešu projektu „Jauniešu pludmales volejbola turnīrs Engure 2017” un piešķīra projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu – 303,50 EUR.

4. Apstiprināja Engures novada Smārdes pagastā dzīvojamo ēku - dzīvokļu/dzīvojamo telpu „Dzīvojamā telpa bez ērtībām”, kas nodrošinātas ar pamatpakalpojumu - individuālā apkure, īres maksas apmēru 0.29 EUR/m2.

5. Mainīja zemes lietošanas mērķi nekustamā īpašuma Dzintara iela 5, Engure, Engures pagasts, Engures novads, zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 90500050300 visā platībā uz „zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība”, kods 0201.

6. Atzina par nepieciešamību izstrādāt zemes ierīcības projektu zemes vienības

„Eglaines”, Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads, sadalīšanai divās daļās.

7. Atzina par nepieciešamu izstrādāt Zemes ierīcības projektu nekustamā īpašuma „Kurzemes pērle”, Ķesterciems, Engures pagasts, Engures novads, zemes vienības sadalīšanai divās daļās.

8. Nomainīja zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 9050 007 0348 nosaukumu un adresi no „Ilgiņas” uz „Dziedri” , Plieņciems, Engures pagasts, Engures novads.

9. Apstiprināja Zemes ierīcības projektu nekustamā īpašuma „Lapegles” zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 90660040267 daļas 0.1675ha platībā pievienošanai nekustamajam īpašumam „Remeši”, Lapmežciema pagasts, Engures novads.

10. Anulēja ziņas par deklarēto dzīvesvietu adresē „Tinēji” un „Štāļi”, Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads.

11. Nolēma piedalīties 2. atlases kārtas „Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunojamo energoresursu izmantošana ārpus nacionālās nozīmes attīstības centru pašvaldībām” projektu iesniegumu konkursā ar projektiem:

- „Engures Dienas sociālā palīdzības centra energoefektivitātes paaugstināšana”.

- „Engures novada Smārdes pagasta sociālās mājas energoefektivitātes paaugstināšana”.

- „Šlokenbekas muižas administratīvā korpusa energoefektivitātes

paaugstināšana”. 12. Nolēma piedalīties 3. atlases kārtas

“Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā pašvaldībās, kuras nav nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības” projektu iesniegumu konkursā ar projektiem:

- „Uzņēmējdarbības attīstība Smārdes pagastā”.

- „Uzņēmējdarbības attīstība Engures novadā”.

13. Apstiprināja Engures novada pašvaldības 2016. gada publisko pārskatu. Ar publisko gada pārskatu var iepazīties Engures novada domes mājas lapā internetā un Engures novada pašvaldības bibliotēkās.

14. Atkārtoti ievēlēja Andri Apelu par pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Krants” valdes locekli uz 5 gadiem.

15. Izvirzīja Engures novada domes priekšsēdētāju Gundaru Važu dalībai Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomē.

16. Atļāva atsavināt Engures novada pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu „Čiekurkalte Bērzi”, Engures pagastā, Engures novadā (kadastra Nr. 9050 005 1142), kas satāv no zemes gabala ar kopējo platību 3300 m², čiekuru kaltes ēkas ar kadastra apzīmējumu 9050 005 1142 001 un kopējo platību 264,8, atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Izsole notiks 2017. gada 4. septembrī plkst.11.00 Engures pagasta pārvaldē, Jūras ielā 85, Engures pagastā, Engures novadā.

17. Apstiprināja izsoles komisiju.

POtEnciĀLĀs audŽuĢimEnEs aicina iEsaistītiEs adOPtētĀJu

mĀcību PrOgrammĀEngures novada bāriņtiesa aicina visus, kuri apsver iespēju,

gatavojas vai jau ir uzņēmušies tik svarīgo atbildību par kādu bez vecāku gādības palikušu bērnu/-iem, apgūt adoptētāju mācību programmu (80 akadēmisko stundu programma), kuras norises vieta ir Tidaholmas iela 1, Tukumā, Tukuma novada Sociālā dienesta telpās.

Programmas tēmas: Adopcijas tiesiskais regulējums. Bērna ienākšana ģimenē. Bērna psihoemocionālā attīstība. Bērna veselības aprūpe. Pirmās palīdzības sniegšana.

Norises laiks: 2017. gada 12., 19. augustā/ 9., 16., 30. septembrī/ 7., 21. oktobrī un 4., 11., 25. novembrī no plkst. 9.30-15.00

Apmācības ir bez maksas. Mācību noslēgumā dalībnieki saņems Latvijas Pašvaldību mācību centra apliecību.

Vairāk informācijas - Latvijas Pašvaldību mācību centrs: 67551217, 67552252, e-pasts:lpmc@lpmc.lv

EngurEs nOvada bĀriņtiEsa aicina kļūt Par audŽuĢimEni

Engures novada bāriņtiesa aicina pieteikties ģimenes, kuras vēlētos kļūt par audžuģimenēm un būtu gatavas uzņemties rūpes par bāreni vai bez vecāku gādības palikušu bērnu līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē, vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam tiek nodibināta aizbildnība.

Ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide, un katram bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē. Neskatoties uz to, bāriņtiesai nākas pieņemt lēmumus par bērna šķiršanu no ģimenes. Pamats šādu lēmumu pieņemšanai ir vardarbība pret bērnu ģimenē, bērna atrašanās veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ, ļaunprātīga vecāku tiesību izmantošana, bērna pamešana novārtā, aprūpes un uzraudzības nenodrošināšana u.c. Tomēr ir arī gadījumi, kad pastāv faktiskie šķēršļi (veselības stāvoklis), kuri uz laiku liedz vecākam pašam rūpēties par bērnu. Arī šajos gadījumos ir nepieciešams nodrošināt bērnam ārpusģimenes aprūpi.

Turpinājums 6.lpp.

Engures Novada Ziņas6. Engures Novada Ziņas 7.

POLICIJA

Ārpusģimenes aprūpes mērķis ir radīt bērnam ģimenisku vidi, drošības un aizsargātības sajūtu, nodrošināt atbilstošus apstākļus viņa attīstībai un labklājībai, atbalstīt bērna centienus būt patstāvīgam. Šķirot bērnu no ģimenes, pirmkārt tiek uzrunāti bērna radinieki, kuri varētu kļūt par aizbildņiem. Tomēr nereti rodas situācijas, kad bērna radinieki nav spējīgi vai nevēlas uzņemties bērna aprūpi un audzināšanu un bērnam tiek meklēta audžuģimene.

Kā kļūt par audžuģimeni?Par audžuvecākiem var kļūt gan laulātie,

gan atsevišķas personas no 25 līdz 60 gadu vecumam, kas vēlas sniegt sirds siltumu un atbalstu bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam.

Lai pieteiktos audžuģimenes statusam, ir jāvēršas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā, uzrādot personu apliecinošus dokumentus, jāiesniedz iesniegums un šādi dokumenti: laulības apliecības kopija, ģimenes ārsta atzinums par laulāto (personas) veselības stāvokli, psihiatra un narkologa atzinums par laulāto (personas) veselības stāvokli, psihologa atzinums par laulāto (personu) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai, motivācijas vēstule, izziņa par nodarbinātību. Bāriņtiesa mēneša laikā izskata iesniegtos dokumentus un bāriņtiesas sēdē sniedz atzinumu par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai. Audžuģimene bez maksas noklausās mācību kursu. Pēc kursu sekmīgas apgūšanas laulātie (persona) saņem apliecību par audžuģimenes mācību programmas apguvi, pēc kā bāriņtiesa mēneša laikā veic pārrunas ar laulātajiem (personu), lai konstatētu laulāto (personas) vēlmi un gatavību iegūt audžuģimenes statusu. Ja laulātie (persona) nav mainījuši vēlmi kļūt par audžuģimeni, tad tiek pieņemts lēmums par audžuģimenes statusa piešķiršanu vai atteikumu piešķirt

audžuģimenes statusu.Audžuģimenes statusu nepiešķir, ja

vienam no laulātajiem (personai) pārtrauktas vai atņemtas bērna aizgādības tiesības vai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Uz audžuģimenes statusu aizliegts arī pretendēt, ja kāds no laulātajiem (persona):• pārkāpis bērna tiesību aizsardzību

reglamentējošos normatīvos aktus;• amorāli uzvedies darbā vai ārpus

darba un tas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu;

• sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;

• sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;

• atcelts no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas aizbildņa pienākumu pildīšanas dēļ vai zaudējis audžuģimenes vai viesģimenes statusu, jo nav pildījis pienākumus atbilstoši bērna interesēm.

Bāriņtiesa var ievietot bērnu audžuģimenē, ja: bērna vecāki ir miruši, bērns ir atrasts, bērna vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības, bērna vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības, bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un vecākiem vai aizbildni, vecāki ilgstoši slimo.

Bāriņtiesa pirms bērna ievietošanas audžuģimenē sniedz audžuģimenei

rakstisku informāciju par bērna emocionālo un veselības stāvokli, apstākļiem, kādos bērns atradies pirms ievietošanas audžuģimenē, apstākļiem, kas jāņem vērā, lai audžuģimene varētu pienācīgi bērnu aprūpēt, par saskarsmes kārtību ar bērna vecākiem, brāļiem (pusbrāļiem), māsām (pusmāsām) un citiem radiniekiem vai bērnam tuvām personām. Audžuģimenei ir pienākums 10 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas personīgi iepazīties ar bērnu un pieņemt lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā.

Audžuģimene saņem:• atlīdzību par audžuģimenes

pienākumu pildīšanu 113,83 eiro mēnesī neatkarīgi no audzināšanā nodoto bērnu skaita;

• pabalstu bērna uzturam (ne mazāks kā Ministru kabineta noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam);

• pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, pašvaldības noteiktā apmērā (pabalsta vietā var izsniegt apģērbu, apavus un citas bērnam nepieciešamās lietas);

• bāriņtiesas un pašvaldības sociālā darbinieka atbalstu un palīdzību problēmu risināšanā;

• ģimene katru gadu tiks aicināta piedalīties audžuģimeņu salidojumā un dažādos semināros, lai dalītos pieredzē un analizētu problēmsituācijas.

Ja kaut nedaudz ir ieinteresējusi kļūšana par audžuģimeni, ar jums labprāt aprunāsies un neskaidros jautājumus izskaidros Engures novada bāriņtiesas darbinieki. Zvaniet: 22010953, 24400171, 63161557, un vienosimies par tikšanās laiku.

Engures novada bāriņtiesas priekšsēdētāja

Agnese Baranova

Turpinājums no 5.lpp

Aizvadītajā mēnesī Engures novada pašvaldības policija apkalpoja 32 iedzīvotāju izsaukumus, saņēma astoņus iesniegumus, nodrošināja sabiedrisko kārtību trīs pašvaldības pasākumos, kā arī sastādīja 19 administratīvo pārkāpumu protokolus un divus materiālus par pārkāpumiem kāpu zonā nodeva Dabas aizsardzības pārvaldei. Tāpat policija sastādīja 43 protokolus par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošanu, konstatēti arī seši kāpu zonas izbraukāšanas gadījumi.

Kā pastāstīja Engures novada pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Vancāns, divi administratīvo pārkāpumu protokoli sastādīti par sadzīves atkritumu izmešanu tiem neparedzētā vietā, 17 – par īpašuma nesakopšanu. J.Vancāns atgādina par Engures novada Domes 2012. gadā pieņemtajiem

saistošajiem noteikumiem Nr. 13, kuros ir norādīts, cik gara zāle teritorijā ir pieļaujama un kad tā ir jāpļauj. Policijas priekšnieks pauž neapmierinātību, ka Engures novadā ir arī tādi zemes īpašnieki, kas vienaldzīgi izturas pret latvāņu izplatīšanos savās teritorijās, attiecīgi latvāņu sērgai izplatoties tālāk jau piegulošajās kaimiņu teritorijās. Tāpat graustu un nepabeigto būvju īpašniekiem atbilstoši minētajiem saistošajiem noteikumiem ir jādomā par īpašuma sakopšanu, jo šīs būves bieži vien rada bīstamību un kropļo vides ainavu.

Šovasar viena no lielākajām aktualitātēm novadā ir atpūtas kuģu – ūdens motociklu un motorlaivu – izmantošana tiem paredzētajā teritorijā jūras līcī. J.Vancāns norāda, ka motorizētos atpūtas kuģus Lapmežciema teritorijā atļauts izmantot: Ragaciemā iepretim SIA Ragaciems stāvlaukumam,

aicina iZmantOt ūdEns mOtOcikLus tiEm ParEdZētĀs viEtĀs

pie Seduma un pie SIA Aizrags stāvlaukuma blakus Ragaciema peldvietai. Savukārt Engurē atpūtas kuģus var izmantot Engures ostas akvatorijā. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. pantu jūras aizsargjoslā iekārtotajās peldvietās aizliegts braukt ar ūdens motocikliem un motorlaivām, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību. Šo teritoriju apsaimnieko un uzrauga vietējā pašvaldība, nosakot speciāli iezīmētas vietas, kurās atļauts braukt ar ūdens motocikliem un motorlaivām. Atbildība par minēto noteikumu neievērošanu – 55 līdz 100 eiro.

Tāpat J.Vancāns atgādina, ka saskaņā minētajiem saistošajiem noteikumiem iedzīvotāji ar mājdzīvniekiem apdzīvotu teritoriju pludmalēs drīkst atrasties no pl.23.00 līdz pl.5.00. Lai neveidotos pārpratumi, iedzīvotājiem jābūt gataviem, ka arī ārpus apdzīvotām vietām policijas darbinieki četrkājaino

draugu saimniekiem noteikti prasīs uzrādīt nepieciešamās lietas, kam jābūt, lai ar mājdzīvnieku atrastos publiskā vietā – plastmasas maisiņu un pavadu, kā arī nepieciešamības gadījumā policija veiks pārbaudi, vai suņi ir čipoti.

Ir sācies arī ogošanas un sēņošanas laiks. J.Vancāns aicina dabas velšu cienītājus sagatavoties, pirms doties mežā – uzlādēt mobilo tālruni un nodrošināties ar pirmās nepieciešamības lietām apmaldīšanās gadījumā: sērkociņiem, ūdeni, pārtiku, kompasu. Pieredze liecina, ka reti kurš pieļauj domu, ka mežā apmaldīsies, bet notikt tas var ar ikvienu. Policijas priekšnieks rosina arī „neaizrauties” ar dabas velšu vākšanu privātīpašumu teritorijās… Savukārt cietušie šādos gadījumos aicināti netaisīt garnadžiem linča tiesu, bet nekavējoties par blēžiem ziņot policijai, lai novērstu tamlīdzīgu gadījumu atkārtošanos.

Kristaps Zaļkalns

PaZiņOJums Par

būvniEcības iEcErEs nOdOŠanu

PubLiskai aPsPriEŠanai

Būvniecības ieceres veids, adrese: Dabai draudzīgas ekotūrisma mītnes izveide magnoliju parkā, Jūras ielā 59A, Engurē, Engures pagastā, Engures novadā, LV-3113.

Ar būvniecības ieceres dokumentāciju, tajā skaitā vizuālo risinājumu, var iepazīties darba dienās Engures pagasta pārvaldes telpās otrā stāva vestibilā, Jūras ielā 85, Engurē, Engures pagastā, kontakttālrunis 29535846.

Būvniecības ieceres prezentācijas pasākums notiks 15.08.2017. plkst.16.00. Engures pagasta pārvaldes telpās.

Atsauksmes var iesniegt no 31.07.2017. līdz 27.08.2017. Engures pagasta pārvaldē, Jūras ielā 85, Engurē.

Būvniecības ierosinātājs: Modris Čukurs.

Būvniecības ieceres izstrādātājs: Raimonds Ozoliņš.

nObaLsO Par EngurEs dEvīZi !Jūnija avīzītē aicinājām iedzīvotājus

ņemt dalību Engures moto vai devīzes izveidošanai. Lūk, iesūtītie priekšlikumi:

1. Engures dzintara jūra – sudrabā zied.2. Enkurojies – Engurē!3. Engurnieks – laivinieks!4. Jūras šalkas, Engure!5. Engure – skats uz rītdienu.6. Engure – ciems ar dzintaru sirdī.7. Engure – ciems pie Dzintara ezera!8. Saules un dzintara siltums ir te Engurē!9. Mēs tevi iemācīsim mīlēt dabu!10. Engure – droša piestātne!11. Engure dzintaru zeme.12. Uz Enguri pēc enkura.

13. Jūra, saule, vējš Engurē atveldzēt mūs spēs!

14. Atbrīvojies no stresa un nododies atpūtai Engurē – dzintaru piekrastē.

15. Mazā Engure ar bagātu dvēseli.Pirmā balsošana notika, gatavojoties

gājienam Jūras svētku laikā, bet līdz Engures svētkiem 12. augustā aicinām vēl iedzīvotājus nobalsot par skanīgāko Engures devīzi. Balsojumu varat veikt "KAFFF Engure", Engures Saieta namā – Jūras ielā 114 vai iesūtīt elektroniski saietanams@enguresnovads.lv.

Jolanta Kraukle

SENIORI

PiLsētĀ, kurĀ PiEdZimst vēJŠ

4. un 5. jūnijā senioru biedrības „Sarma” dalībniekus un līdzjutējus šī gada pirmā ekskursija aizveda uz Liepāju.

Sākam ar Karaostas apskati. Pie slavenā Karaostas cietuma tiekam sagaidīti un nostādīti ierindā – „Razgovorčiki v stroju!”, iesoļojam cietuma pagalmā, kur dažos teikumos mūs iepazīstina ar ēkas vēsturi. Tanī no pastāvēšanas pirmsākumiem saimniekojušas pat 7 armijas. Tad grupa var doties iekšā ēkā. Par iekštelpām gan

neko pateikt nevaru, jo diemžēl nespēju ieiet ēkā, kurā sodu izcietuši un mocīti pat daudzi tūkstoši cilvēku. Kad cietums apskatīts, mums piebiedrojas gids – jauns zēns, Konrāds vārdā, kas turpina iepazīstināt ar Karaostas teritoriju, būvēm – manēžu, Sv. Nikolaja Jūras katedrāli ar tās zeltītajiem kupoliem, kas ir otra lielākā pareizticīgo baznīca Latvijā, tanī tobrīd notiek Vasarsvētku dievkalpojums. Caur autobusa logu redzam Virsnieku saietu

namu, seno Tosmares ūdens torni, karavīru kazarmas un virsnieku dzīvojamās mājas. Varam apskatīt un paieties pa Oskara Kalpaka vārdā nosaukto, 1906. gadā atklāto izgriežamo tiltu. Braucam uz Ziemeļu molu un piejūras Ziemeļu fortiem, kam ir plaša nocietinājumu sistēma, ko izbūvēja laikā no 1894. līdz 1908. gadam pēc Krievijas cara Aleksandra III rīkojuma. Nocietinājumu forti ir redzami arī pilsētas vecajā stadionā un Liepājas dienvidu galā. Vēl arvien ir iespēja izlīkumot pa fortu pazemes ejām pat vairāku stāvu

Turpinājums 10.lpp.

Engures Novada Ziņas8. Engures Novada Ziņas 9.

KULTŪRA

PasĀkumu kaLEndĀrs

***smĀrdEs PagastĀ

Šlokenbekas muižas Mazajā zālē

skatāma Daces Majevskas gleznu izstāde „Laid savus putnus ārā no būra!” Izstādes apskati, lūdzu, saskaņot pa tālr. 26226559.

5. augustā - Smārdes pagasta svētki

pie pamatskolas

Kapu svētki Smārdes pagastā5. augustāplkst.12.00 - Lielā ciema kapsētāplkst.13.00 - Cērkstes kapsētāplkst.14.30 - Milzkalnes kapsētāplkst.15.10 - Mārtiņa kapsētāplkst.16.00 - Kārniņu kapsētā 19. augustā - Šlokenbekas muižas

svētki un „Stirnu Buka” taku skrējieni (informācija afišās)

***EngurEs PagastĀ

12. augustā – Engures svētkiNo plkst.10.00 visas dienas garumā

sportiskas aktivitātes ģimenēm, atrakcijas;

Auniņparka estrādē:•plkst. 18.00 apbalvošana;•plkst. 19.00 Ivo Fomina koncerts;• plkst. 22.00 nakts balle kopā ar

grupu “Hallo”;•plkst. 16.00 baikeru šovs Skolas ielā,

posmā no PII "Spārīte" līdz Zirgu ielai16. augustā plkst. 12.00 Engures k/n

Tukuma Sarkanā Krusta izbraukuma tirdzniecība

19. augustā plkst. 15.00 Auniņparka estrādē labdarības pasākums “Siltajām sirdīm” – “Dricānu Dominantes” koncerts, ieeja par ziedojumiem.

26. augustā plkst. 21.30 pie D mola “Senās uguns nakts” - Ērika Loka koncerts, uguns šovs

***LaPmEŽciEma PagastĀ

Līdz 4. augustam apskatāma Ivi Derviši gleznu izstāde ILŪZIJU TRANSFORMĀCIJA

TAKU SKRĒJIENU SERIĀLS

2017

LATVIJA

RUEE

LTBL

14

5

6

7

2

315.APR ZiliE kalni1

27.MAI SmEcErES SilS2

1.JŪL kOrnETi, VEclaicEnE3

29.JŪL POkaiŅu mEžS4

19.AUG milZkalnS-Āžu kalnS5

23.SEP GaujaS SEnlEja6

21.OKT liEPĀjaS karOSTa7

milZkalna –Āžu kalna STirnu BukS

www.STirnuBukS.lV #ESESmuSTirnuBukS

19.08.2017.SacEnSīBu cEnTrS –milZkalnE,EnGurES nOVadS

Laid savus Putnus ĀrĀ nO būra!Tādu nosaukumu savai personālizstādei, kuru Šlokenbekas

muižas Mazajā zālē atklāja 5. jūlijā, devusi māksliniece Dace Majevska. Daudziem smārdeniekiem un arī tukumniekiem Dace ir pazīstama kā simpātiska, radoša būtne, kura pati mācās un apgūst dažādas mūsdienīgas meistartehnikas un „neslēpj sveci zem pūra”, bet dod tālāk interesentiem. Mūsu pagasta ļaudīm Dace ir zināma kā viena no dziedošajām ansambļa „Randevu” meitenēm.

Daces darbi, ne tikai gleznas, bet arī lietišķās mākslas darinājumi, ir vairākkārt redzēti grupu izstādēs. Šoreiz varam skatīt viņas gleznas – krāsainas, interesantas – ziedi, ainavas, klusās dabas. Un

mūsu muižas Mazā zālīte atkal ir uzziedējusi kopā ar Daces darbiem.Izstādes atklāšanas brīdī māksliniece teica lielu paldies saviem vecākiem, kuri jau no bērnības

nekad nav lieguši meitai darboties. Nav arī bāruši, ja nu kādreiz ir iznācis misēklis un nokrāsotas, apzīmētas lietas, kurām tādām nebūtu jābūt. Paldies arī ģimenei, kas palīdz vai varbūt vienkārši netraucē būt radošai. Tad arī seko daudzo apmeklētāju ziedi un paldies Dacei! Lai radošs un piepildīts turpmākais laiks!

Izstādi muižā varēsiet skatīt līdz oktobra vidum, iepriekš gan vēlams apmeklējumu saskaņot pa tālr. 26226559.

Ilze Vekšina

Engures Novada Ziņas10. Engures Novada Ziņas 11.līmeņos, diemžēl ir nācies dzirdēt arī par pazudušu bērnu un pārgalvīgu jauniešu meklēšanu fortu labirintos. No Karaostas gids mūs pavada līdz pilsētai, līdz jaunajai koncertzālei „Lielais Dzintars”, kas ir mūsu nākamais apskates objekts. Vakarā iesim uz Daumanta Kalniņa un Kaspara Zemīša koncertu „Kamēr vien gliemeži skrien”, kurā skanēs Im. Kalniņa mūzika. Tieši tāpēc esam ieinteresēti ar būvi iepazīties tuvāk.

Jaunā koncertzāles ēka ir uzcelta padomju laikā celtā platformāta kinoteātra vietā. Ideja par ēkas nepieciešamību radās 2003. gadā, kad pēc tā laika Liepājas Simfoniskā orķestra vadītāja Imanta Rešņa iniciatīvas Liepājas domes un Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā starptautiskajā skiču projektu konkursā uzvarēja austriešu arhitekta Folkera Gīnkes darbs, kam vēlāk tika dots nosaukums „Lielais Dzintars”. 2015. gada augustā jaunā būve tika nodota ekspluatācijā. Mums gida pavadībā bija iespēja izstaigāt koncertzāli no 1. līdz pat 7. stāvam. Redzējām Mazo zāli, Kamerzāli, kurā savas kamerizrādes spēlē arī Liepājas teātra aktieri, pabijām deju zālē, kuras sienas izliktas ar spoguļiem un kur pirms iziešanas uz Lielās zāles skatuves vingrinās baleta prīmas. Koncertzāles Lielajā zālē ir 1000 sēdvietu. Vakara koncerta mūziķi jau iemēģina zāles akustiku un, cik saprotam, tā patiešām ir ļoti laba. Tā kā pagājušajā gadā apmeklējām arī Rēzeknes koncertzāli „Gors”, tad, beidzot ekskursiju, lielākajai daļai no grupas veidojas salīdzinājums ar tur redzēto un jāsaka, ka šoreiz tas ir Liepājai par labu.

Pēc „Lielā Dzintara” ēkas apskates, dodamies uz viesnīcu, lai iekārtotos un sapucētos vakara koncertam. Tad atkal dažu minūšu gājiens atpakaļ un varam baudīt

Imanta Kalniņa daiļradi. Zālē ir arī pats komponists. Vai nu Im. Kalniņa klātbūtne, vai pilsētas īpašā muzikālā aura rada manī vārdos neizsakāmas sajūtas. Fantastisks koncerts ar brīnišķīgiem māksliniekiem uz skatuves! Pēc koncerta ir padomāts arī par vēdera priekiem, jo viesnīcā mūs gaida gardas vakariņas.

Nākamajā rītā pēc pamatīgām brokastīm dodamies turpat četru stundu garā informatīvā ekskursijā pa pilsētu. Iepazīstam pilsētas centru, aizbraucam līdz Piejūras parkam, kur kājām izejam kādu loku, apstājoties pie „Spoku koka”, kas veltīts leģendārajai rokgrupai „Līvi”, pie Vannu mājas, kas šobrīd tiek atjaunota, pie Gulbju dīķa, kurā gan gulbji nemājo. Apmeklējam Liepājas Amatnieku namu, vēl aizbraucam līdz pilsētas Ezerkrasta rajonam un pašam ezeram, tad atpakaļ uz pilsētas centru, kur ieejam arī Sv.Trīsvienības katedrālē, lai palūkotos uz hercoga Jēkaba ložu un pasaulē lielākajām nepārbūvētajām ērģelēm. Tā nu mūsu nelielais Liepājas caurskrējiens ir galā. Saku „caurskrējiens” tāpēc, ka pilsētā vēl būtu ļoti daudz ko skatīt, bet tas lai paliek citai reizei.

Braucot nu jau uz māju pusi, pusdienas mums sarunātas „Ivetas Ķēķī”, kas iekārtots senā smēdē atpūtas kompleksā „Jura Staļļi’’. Pats saimnieks Juris mūs sagaida un ļoti atraktīvi izstāsta savas saimniecības, Grobiņas kolhoza un zirgaudzētavas vēsturi. Tikmēr saimniece vēl steidz nokāst kartupeļus, atzīstot, ka tik liela grupa viņai jāpabaro pirmoreiz. Galds klāts telpā, kas vēl pagājušajā gadā bijis stallis, kur urkšķējuši rukši un māvušas dažas gotiņas. Šobrīd par to nekas neliecina, pat deguni neceļ trauksmi. Zivjumīļiem tiek piedāvāts tepat

Liepājas puses zivjaudzētavā ķerts sams, ļoooti gards. Gaļēdāji arī bija priecīgi par savu izvēli. Varam ieteikt, braucot uz Liepāju, pa ceļam iegriezties pie Ivetas un Jura viņu saimniecībā!

Tad, braucot vēl tuvāk mājām, pēdējais ekskursijas pieturas punkts z/s Upmaļi Rendas pusē. Māra un Dainis Bergmaņi šeit saimnieko 125 ha platībā, un saimniecība dzimtai pieder jau vairāk nekā 100 gadu. Māra mums izrāda „sarunu dārzu” – vietu, kur viņa stāsta par cilvēka organismu, čakrām un ārstnieciskajiem augiem, kuri atbilst katras čakras veselības uzturēšanai. Daudzi mūsu grupas dalībnieki cenšas pierakstīt saimnieces stāstīto, bet kā atzīst Māra, tad visas gudrības par ārstnieciskajiem augiem var atrast grāmatās un internetā, tikai nedrīkstam būt slinki, rūpējoties par savu veselību. Runājam arī par aromterapiju, veselīgu uzturu un sevis dziedināšanu. No Māras var mācīties, ka cilvēka veselība ir atkarīga no tā, vai ķermenis, dvēsele un gars atrodas līdzsvara stāvoklī, kā ar dabas spēku un enerģiju var palīdzēt sev un saviem tuvajiem. Tikmēr saimnieks sagatavojis mums zāļu tējas – vīrišķo un sievišķo. Baudām un vienlaikus iepazīstamies ar saimniecībā gatavoto produkciju. Tējas pret dažādām kaitēm, sievu tējas, vīru tējas, uzlējumi. Diemžēl šobrīd beigušies kosmētisko smērīšu un ziedīšu krājumi. Saimniece stāsta, ka zīmola Anna Bergmans tējas Latvijā tiek pārdotas ar Es Saule izplatītāju starpniecību un Rimi lielveikalos.

Tā nu divas dienas pilnvērtīgi un labā kompānijā pavadītas! Liels paldies galvenajai ekskursijas organizētājai Veltai Trautmanei! Uz redzēšanos nākamajā ekskursijā jau 5. jūlijā!

Turpinājums no 7.lpp.

SKOLAS

Laikā no 01.03.2017.-01.08.2017. īstenots Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīts projekts Engures Mūzikas

un mākslas skolas Vizuāli plastiskās mākslas programmas pilnveidošanai. VKKF konkursā „Vizuālās mākslas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanā” tika iegādāts māla plasta rullējamais galds ROHDE PW600 un apdedzināšanas krāsns ROHDE ECOTOP ar plauktu komplektu keramikas darbnīcai.

Māla plasta rullējamais galds nodrošinās precizitāti, atvieglos māla rullēšanu, ļaujot audzēkņiem ātrāk un bez īpašas piepūles realizēt materiālā interesantas idejas. Jaunievedums padarīs mācību un radošo procesu vieglu un interesantu, saīsinot laiku no idejas līdz gatavam darbam. Projekta idejas autore skolotāja Velga Melne ir pārliecināta, ka atsevišķa, neliela apdedzināšanas krāsns nodrošinās spējīgāko

un talantīgāko audzēkņu vēlmi pēc padziļinātas ar keramikas tehnoloģisko procesu saistītas izzināšanas - ļaus eksperimentēt ne tikai ar mālu, bet arī ar citiem keramiskajiem materiāliem - šamotu, akmens masu, porcelānu. Šāds aprīkojums ir svarīgs talantīgākajiem, zināšanas un prasmes apguvušajiem audzēkņiem, radot iespēju piedalīties skatēs, konkursos, izstādēs ar izciliem darbiem. Protams, nevienam nebūs liegts darboties ar šīm iekārtām, bet mazākajiem bērniem tomēr ir ļoti noderīga māla mīcīšana, spaidīšana, rullēšana, tas attīsta taktilās sajūtas un pirkstu sīko muskulatūru.

Projekta īstenotājs ir Engures Mūzikas un mākslas skola sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu un Engures novada domi.

Projekta finansējumsVKKF (Valsts kultūrkapitāla fonds) piešķirtais finansējums

projekta īstenošanai 2820 EUR, pašvaldības līdzfinansējums 550 EUR. Kopējais projekta finansējums 3370 EUR.

Ina Selivanoviča

īstEnOts vaLsts kuLtūrkaPitĀLa fOnda atbaLstīts PrOJEkts „kEramikas

aPrīkOJuma iEgĀdE EngurEs mūZikas un mĀksLas skOLĀ”

GADA CILVĒKSJuriJs vEļičaks: „LatviJĀ Zinu tikai divus Labus dEPutĀtus”

Aizkarpatos dzimušais kokrūpniecības nozares uzņēmējs Jurijs Veļičaks Latvijā dzīvo kopš atmodas, taču valsts, pagasta un iedzīvotāju labā ir paguvis paveikt vairāk nekā daudzi no mums. Atsaucīgais ukraiņu vīrs brīvi runā latviešu valodā un ik dienas čadīgi rosās kokzāģētavā Smārdes pagastā pie Durbes robežas. „Labākā atpūta – darbs!” nosmejas Jurijs.

JūtOs kĀ mĀJĀsKad Jurijs tikko bija saņēmis Engures

novada Domes goda rakstu par godprātīgu attieksmi pret veicamo darbu, savu novadu un sabiedrību, intervijā Latvijas Reģionālajai Televīzijai viņš sacīja: „Esmu ukrainis, dzīvoju Latvijā, bet jūtos kā mājās.”

Vaicāts, kas rada šo māju sajūtu, Jurijs stāsta, ka draugi un ļaudis, kas viņam ikdienā apkārt.

Latvijā Jurijs nonāca pēc armijas – atbraucis strādāt celtniecībā, apprecējies ar latvieti un tā arī nogruntējies uz dzīvi Baltijas jūras piekrastē. Vēlāk no darbinieka viņš kļuva par uzņēmēju – cilvēku, kurš sevi un citus nodrošina ar darbu.

iZgLĀbJ gatEri – atmaksĀ cita ParĀdus

„Bija te viens džeks, Ēriks. Es viņam visu palīdzēju, bet viņš te visus apšmauca – neatdeva naudu par baļķiem. Tad es pārņēmu uzņēmumu un atdevu parādus,” Jurijs stāsta, kā nonācis pie firmas stūres. Vēlāk gan saimnieks bijis spiests pārdot gateri, taču palicis uzņēmumā citā statusā – kā darbinieks. „Kā kalps!” iesmejoties mani papildina Jurijs. Tagad uzņēmums ir sadalīts divās daļās – SIA „Meža sīļi”, kas no Jurija nopirka uzņēmumu, un SIA „Juners”, kurā kā mikrouzņēmējs Jurijs nodarbina piecus darbiniekus.

Jurija izpestītā kokzāģētava ar darbu nodrošina 14 iedzīvotājus. Ja viņš savulaik nebūtu uzņēmumu pārņēmis, varam tikai zīlēt, vai šīs darba vietas tagad pastāvētu… Agrāk Jurija firma strādāja ar A/S Latvijas tilti pasūtījumiem. Vai tie bija uzņēmēja ziedu laiki? „Ha! – Ha!” gatera pagalmu piepilda sirsnīgi Jurija smiekli. Bet pēc mirkļa paliek domīgs. „Droši vien. Bija tilti – labi veicās. Toreiz baļķi bija lēti – par 18 latiem pirkām, bet galaproduktu pārdevām par 100 latiem. Tagad mēs pērkam par 70 eiro, bet pārdodam par to pašu cenu kā tolaik – 140 eiro. Nevar saprast, kā vispār izdodas galus savilkt kopā…”

cEnŠOs nEattEiktSarunas turpinājumā Jurijs paliek

aizvien nopietnāks. „Es uzskatu, ka šajā valstī godīgi biznesu veidot nevar. Nu tiešām nevar. Ja tev nav sakari ar valsts pasūtījumiem, viss…” skeptisks ir Jurijs. Problēmu ikdienas darbā ir daudz – cilvēki mēdzot veikt pasūtījumus, bet pēc tam pazust. Un arī pēc svētkiem pazust, – Jurijs atmet ar roku. Viņš atklāti stāsta, ka kokzāģētavas darbinieki ir sociāli neaizsargāti – pašnodarbināto statusā, taču var nopelnīt uz rokas virs valsts vidējās algas.

Arhīvā atrodamajā apbalvojuma pieteikumā rakstīts: „Ja pie Jurija vēršas ar lūgumu pēc palīdzības, viņš vienmēr ir atsaucīgs un gatavs palīdzēt savam pagastam un novadam.” Jurijs komentē: „Cenšos cilvēkiem neatteikt vispār. Kam vispār tad dzīvot, ja citam nepalīdz?”

"tas ir Jūsu kOks, kO Jūsu sEnči stĀdīJa!"

„Kāda tur manī labestība, situācija pati dzen uz priekšu. Vienkārši gribu dzīvot un negribu būt no kāda atkarīgs. Mēs nevaram nedz ar Zviedriju, nedz Angliju konkurēt, kur algas ir daudz lielākas.” Viņš var strādāt no vietas kaut 30 stundas un darba inspekcija viņu neapturēs – jo viņš ir Ukrainas pilsonis. Mēģinājis nokārtot Valsts latviešu valodas eksāmenu, lai nokārtotu Latvijas pilsonību, taču saskāries ar etnisku diskrimināciju, tādēļ pacēlis cepuri un lietas apstājušās.

Jurijs ir nikns uz Latvijas valdību:

„Vienīgais, ko Latvijas valdībai vajadzētu sākt darīt, ir cienīt Latvijas iedzīvotājus. Paši iztrenkā un izdzenā visus – tiesu izpildītāji cilvēkus iedzen parādos un pēc tam cilvēki nevar strādāt. Kokrūpniecībai Latvijā vajadzēja būt valsts prioritātei – tas ir Latvijas koks, ko jūsu senči audzēja.

JuriJs vEļičaksUzņēmējs, Engures novada Domes godaraksta laureāts par godprātīgu attieksmi pret veicamo darbu, savu novadu un sabiedrībuDzimis: 1967.gada 5.februārī Ukrainā, Aizkarpatos Izglītībā: vidējā, virpotājsSmārdē kopš: 1990. gada Ģimene: precējies, dēli Reinholds (25) un Juris (26)Vaļasprieki: pirtsIecienītākā TV pārraide: ziņasInterneta vietne: YouTube

Turpinājums 12.lpp.

Engures Novada Ziņas12. Engures Novada Ziņas 13.Valdība tik saka: re kur mēs biznesu veidojam, eksportējam! Neko mēs nedarām – tik baļķus vagonos iekšā un prom!”

Jurijs uzsver, ka problēmas uzņēmējam Latvijā sākas no algas neapliekamā minimuma, kas attīstītajās valstīs ir krietni lielāks. „Citi domā, ka valsts attīstās, bet es domāju, ka iet pa burbuli,” – skarbs savās nākotnes prognozēs ir kokrūpnieks.

strĀdĀtPriEks un PatriOtisms Tāpat pieteikumā norādīts: „Ar valodas

prasmēm, dzīves uztveri, attieksmi pret sabiedrību un ar savu strādātprieku viņš varētu būt arī piemērs nevienam vien latvietim.”

Jurijs pats uzskata, ka Smārdes pagastā ir daudzi citi iedzīvotāji, kuri būtu vairāk

pelnījuši šo apbalvojumu nekā viņš. Aiz viņa darbiem stāv daudzi citi kolēģi. „Draugi man ir – pat sieva man bļauj virsū, ka vienmēr, lai kur es būtu, man ir cilvēki apkārt. Vienmēr kādu ņemu līdzi, ja kaut kur dodos.” Sarunas gaitā jūtams, ka Jurijam piemīt īpaša harizma, ko veido viņa pozitīvā dzīves uztvere.

„Ja es te dzīvoju, man ir jāciena tauta, kas šeit dzīvo, jāpalīdz viņiem un jārunā viņu valodā. Nesaprotu, kā cilvēki Latvijā var nodzīvot visu mūžu un nesaprast latviešu valodu. Arī politiķi nevar atrast to ceļu, kā integrēt slāvus Latvijā.”

LatviJĀ ir divi Labi dEPutĀti! „Bet ziniet – Latvijā ir divi labi politiķi:

Važa un Valers,” smaidīgi izmet Jurijs. „Viņi nav politiķi, bet vienkārši cilvēki –

sarunājamies kā līdzīgs ar līdzīgu. Cik es dzirdu, atsaucība par viņiem ir laba. Nu vismaz man tāda pieredze. Manas sievas māsa dzīvo Bigauņciemā – viņa saka: es tikai par Gundaru! Es tikai par viņiem! Tik labi Lapmežciema pagastā nav bijis nekad,” pārstāsta Jurijs, sarunas izskaņā sirsnīgi piebilstot: „Lai viņiem veicas!”

Viņš slavē arī Smārdes pagasta ģimenes ārsti Anastasiju Moškeviču. „Pirms gada nokritu no metra augstuma,” Jurijs ar saviebtu izteiksmi rāda uz roku pleca apvidū. „Viņa ir tik izpalīdzīga! Uzreiz zvanīja, konsultējās un saveda kopā mani ar labu ķirurgu un tagad viss ir kārtībā. Paldies viņai!”

Jurij, lai veicas arī Tev, Taviem kolēģiem un tuviniekiem!

Kristaps Zaļkalns

Turpinājums no 11.lpp.

EngurEs nOvadam mEdaļa LatviJas JaunatnEs OLimPiĀdē7., 8. un 9. jūlijā Cēsīs un citur Latvijā tika aizvadītas Latvijas

jaunatnes olimpiādes sacensības, kurās šoreiz piedalījās 3 pārstāvji no Engures novada. Atgādināsim, ka mūsu puišu volejbola komanda piedalījās priekšsacīkstēs.

Burāšanas sacensības notika tepat pie mums - Engurē, kur startēja divi mūsu dalībnieki:

Loreta Amsila - 3.vieta - Laser 4,7 kategorijā „jaunietes”Kārlis Dubra - 4.vieta - Optimist kategorijā „jaunieši” Jātnieku sporta sacensības notika Rīgas sporta bāzē Kleistos,

kur startēja viena mūsu dalībniece:Keita Amanda Rava - 17.vieta - iejādes disciplīnāŠis noteikti ir tikai pirmais solis mūsu jauno sportistu ceļā uz

lielajiem panākumiem! Apsveicam un lepojamies!!!

SPORTS

EngurEs nOvada sPOrtistiEm 10 mEdaļas Lsvs sacEnsībĀs viEgLatLētikĀ

15. un 16. jūlijā Valkā un Valgā tika aizvadītas LSVS sacensības vieglatlētikā, kurās piedalījās arī 8 sportisti, kuri pārstāvēja Engures novadu. Mūsu komanda kopumā izcīnīja 10 medaļas, kas ir izcils panākums mūsu veterānu vieglatlētikas saimei!

Mūsējo izcīnītās vietas:Modra Ignate - 3 km soļošana - 1.vieta, 5 km soļošana - 1.vietaModris Liepiņš - 3 km soļošana - 1.vieta, 5 km soļošana - 2.vietaGunārs Pavlovskis - vesera mešana - 1.vieta, diska mešana -

3.vietaIrina Kacura - vesera mešana - 2.vieta, diska mešana - 3.vietaAija Bautra - lodes grūšana - 3.vietaDace Rezevska - 200m - 3.vietaDainis Pridāns - 100m - 4.vietaDainis Briedis - 1500m - 5.vieta

Paldies Modrim Liepiņam par komandas veidošanu un organizatoriskajiem procesiem!

PLudmaLEs vOLEJbOLa čEmPiOnĀtĀ sĀksiEs

cEturtdaļfinĀLiEngures novada atklātajā pludmales volejbola čempionātā

beigušās apakšgrupu cīņas un aizvadīta pirmā kārta izslēgšanas spēlēs – astotdaļfināls.

Astotdaļfināla rezultāti:Sproģis/Strods – Karašovs/Karašovs 2:0 (21:13; 21:17) un 2:0

(21:15; 21:15). Sērijā 2:0Jackovskis/Jackovskis – Antiņš/Silavs 2:0 (21:11; 24:22) un 2:0

(21:12; 21:12). Sērijā 2:0.Dudko/Dudko – Stūris/Aleksejevs 2:0 (21:18; 21:18) un 2:0

(21:14; 21:18). Sērijā 2:0.Patmalnieks/Piebalgs – Gulbis/Zunda 2:0 (21:12; 21:15) un

2:1 (21:16; 19:21; 15:12). Sērijā 2:0Zēbergs/Čerņiks – Učelnieks/Dambis 2:0 (21:15; 21:15) un

2:0 (21:9; 21:12). Sērijā 2:0Hirkovskis/Kaņeps – Pētersons/Dumburs 2:1 (19:21; 21:13;

15:12) un 2:0 (21:13; 21:18). Sērijā 2:0Vītols/Bērziņš – Sproģis/Jurkāns 2:0 (21:8; 21:17) un 2:0 (21:15;

21:11). Sērijā 2:0Jurševics/Priede – Alenčiks/

Zorenbergs 2:1 (21:19; 21:23; 15:10) un 0:2 (11:21; 16:21). Sērijā 1:0. Zelta sets –

8:15!***

Ceturtdaļfināla pāri:Hirkovskis/Kaņeps – Sproģis/Strods

Vītols/Bērziņš – Patmalnieks/PiebalgsJackovskis/Jackovskis – Alenčiks/

ZorenbergsZēbergs/Čerņiks – Dudko/Dudko.

aiZvadīts skriEŠanas sEriĀLa POsms gausaJĀ JūdZē6. jūlija vakarā Gausajā jūdzē tika

aizvadīts 5. posms skriešanas seriālā, kurā šoreiz piedalījās lielākais dalībnieku skaits šajā sezonā.

Dāmām ātrākā bija Karīna Helmane Soročenkova (ātrākais pirmais aplis un ātrāk noskrieti visvairāk km), bet vīriem ātrākais pirmajā aplī bija Mārtiņš Auziņš, bet ātrākais visvairāk noskrietajos kilometros bija Kristaps Starts!

Rezultāti:A grupa, 600m, zēni: 1.Artis Mednis,

3:39; 2.Emīls Pilmanis, 4:03; 3.Sandis Medisons, 4:18; 4.Mārtiņš Rūdulis, 5:41

A grupa, 600m, meitenes: 1.Elizabete Nelsone, 3:22; 2.Alise Rutkovska, 4:50;

3.Eva Troinova, 4:55Jaunietes: Loreta Rutkovska, 9 km,

58:30; Samanta Šteina, 9 km, 1:04:06; Sindija Medisone, 9 km, 1:04:26; Agnese Troinova, 5.4 km, 35:25; Marta Banga, 3.6 km, 51:26; Elīna Pilmane, 3.6 km, 56:00; Katrīna Ose, 3.6 km, 56:00; Marta Ancāne, 3.6 km, 56:00

Jaunieši: Reinis Ose, 5.4 km, 35:34; Rūdolfs Ose, 5.4 km, 56:00

Sievietes: Karīna Helmane Soročenkova, 14.4 km, 1:08:59; Dace Almane, 10.8 km, 55:08; Ilze Cahrausa, 10.8 km, 1:02:06; Dace Ancāne, 10.8 km, 1:07:18; Jūlija Kubraka, 10.8 km, 1:10:30; Aiga Rekalo, 9 km, 59:44; Inga Vate, 9 km, 59:44; Agnese

Ose, 9 km, 1:07:11; Linda Zemīte, 7.2 km, 49:22; Dace Pilmane, 5.4 km, 41:10

Vīrieši: Kristaps Starts, 14.4 km, 1:01:10; Mārtiņš Auziņš, 14.4 km, 1:02:09; Aigars Silkalns, 14.4 km, 1:03:42; Jānis Grāmatnieks, 14.4 km, 1:05:31; Nauris Rūdulis, 14.4 km, 1:05:51; Ilvars Bergmanis 14.4 km, 1:08:20; Artūrs Soročenkovs, 14.4 km, 1:08:59; Raivo Amoliņš, 12.6 km, 1:01:40; Mārtiņš Sergejevs, 12.6 km, 1:05:40; Aivis Putnāns, 12.6 km, 1:08:07; Sergejs Kubraks, 10.8 km, 1:06:06

Nākamais posms notiks 3.augustā pie Melnezera!

Sporta ziņas apkopoja Sandis Čilipāns

PirmĀs ŠĀda vEida sacEnsības!

Šā gada 15. jūlijā Engurē notika starpnovadu čempionāts novusā. Šoreiz sacentās Engures novads un Tukuma novads. Šis bija pirmais šāda veida turnīrs.

Engures novadu sacensībās pārstāvēja Ieva Oborenko, Ilze France, Ivars Štāls, Aldis Kristsons, Aivars Jēgers, Andris Sils, Aldis Egle, Leons Učelnieks, Agris Sergejevs, Gatis Kalnpurs, Arvīds Pētersons un Madars Zālītis.

Sacensībās nedaudz labāk veicās viesiem. Viņi šoreiz uzvarēja mājiniekus. Sieviešu konkurencē pirmo vietu ieguva Ingrīda Upeniece, otro vietu Ieva Oborenko, dalītās trešās vietas ieguva Madara Baumane un Ilze France. Vīriešu konkurencē pirmais bija Ādolfs Kronbergs, otrais Nauris Kronbergs, trešais Ainārs Gilberts. Tā kā šīs bija komandu sacensības, tad arī izspēļu kārtība bija mazliet citādāka. Katrs mūsu novusists sacentās ar katru viesu spēlētāju. Noslēgumā tika skaitīti iegūtie punkti. Uzvarēja viesi un ieguva ceļojošo kausu. Atbildes sacensības notiks decembrī Irlavas sporta namā.

Viktors Kronbergs

PiLnĀs burĀs!Ar lepnumu gribam informēt, ka

mūsu Engures jahtkluba veselas trīs jahtas šogad pārstāvēja Latviju un piedalījās Igaunijas atklātajā jūras burāšanas čempionātā jeb A. Le Coq 60. Muhu Vain regatē. Muhu Vain regate ir lielākās un prestižākās burāšanas sacensības Baltijas reģionā. Šogad šīs sacensības notika no 7. līdz 15. jūlijam un atzīmēja 60. jubilejas gadu, un, kas īpaši, sacensību maršruts sākās Hāpsalu un beidzās Rīgā, kas bija identisks pašai pirmajai Muhu Vain regatei, tikai apgrieztā secībā. Latvijas mērogam unikāls gadījums, kad salīdzinoši tik mazu jahtklubu kā Engure šajās sacensībās pārstāv veselas trīs jahtas:

Jahta Diks, ESTLYS III klase (kapteinis Aldis Liepiņš un Ģirts Fišers-Blumbergs, komanda – Toms Fišers-Blumbergs, Uģis Skrupskis, Agnese Rupenheite, Aigars Grāvītis);

Jahta Paulīna ESTLYS III klase, (kapteinis Jānis Voronovs, komanda: Zane Lībiete, Justs Voronovs, Māris Gērens);

Jahta Reki (kapteinis Kārlis Kozlovskis, komanda: Ģirts Gudrītis, Jānis Kārkliņš, Kristina Kurma, Mārtiņš Pulveris).

Regate sākās 7. jūlijā Hāpsalu ostā ar jahtu reģistrāciju, tehnisko komisiju un atklāšanas pasākumu, iekļaujot arī visu burātāju svētku gājienu. Kopumā šogad tika reģistrētas 144 jahtas no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Somijas un Zviedrijas ORC, ESTLYS, Folkboot klasēs un pārstāvot vairāk kā 850 burātāju.

Visas mūsu 3 jahtas tika veiksmīgi piereģistrētas, izgāja tehnisko komisiju,

ja neskaita jahtas Reki starpgadījumu, pārdzenot jahtu no Engures un Hāpsalu, kad plīsa jahtas zāliņš, kas ir diezgan liels bojājums jahtas mastam un vairs nav iespēja ar jahtu burāt. Ar motoru jahta tika pārdzīta uz Rohukulas ostu, kur to sagaidīja jahtas Reki krasta atbalsta komandas pārstāve Agnese Kozlovska, kas, pateicoties engurniekam Dzintaram Blūmam, atveda saplīsušo detaļu, jahta tika salabota un spēja piedalīties sacensībās.

8. jūlijā sākās sacensību pirmais posms Hāpsalu-Kuivastu, kur mainīgos laikapstākļos jahta Diks savā klasē izcīnīja augsto 5. vietu (savā grupā 36 jahtu konkurencē). Jahta Reki un Paulīna, ņemot vērā straujo vēja samazināšanos, diemžēl šajā posmā neiekļāvās kontrollaikā.

9. jūlijā sacensību otrais posms bija Kuivastu-Romasare, kur Jahta Reki ieguva 7.vietu (11 jahtu konkurencē), jahta Diks 9. vietu un Jahta Paulīna diemžēl atkal neiekļāvās kontrollaikā.

10. jūlijā sacensības norisinājās Romasarē, kur mūsu jahtas Diks komanda šajā posmā ieguva augsto 3.vietu un lepni kāpa uz pjedestāla.

11. jūlija posms Romasare-Kihnu mūsu jahtklubam bija tikpat veiksmīgs un šoreiz augsto 3.vietu ieguva jahta Reki. Jāpiezīmē, ka šis posms bija vistrakākais, jo tika izsludināts dzeltenais vētras brīdinājums, jahtām nācās posmu mērot lielā pretvējā, lietū un brīžiem 3 metrus augstā vilnī, kas padarīja šo par visgrūtāko posmu šajās sacensībās. Jahta Paulīna ierindojās 26. vietā, bet jahta Diks 30. vietā, jahtai Diks šis bija visneveiksmīgākais posms, jo šoreiz nācās tikt galā ar tehniskām problēmām

un pat izsmelt no jahtas 50 spaiņus ūdens.12. jūlijā tika aizvadīts posms Kihnu-

Pērnava, kur jahta Reki ierindojās atkal 7. vietā, jahta Diks 6.vietā un jahta Paulīna 23. vietā.

13. jūlijā sacensības norisinājās Pērnavā, kur

Turpinājums 16. lpp.

Engures Novada Ziņas14. Engures Novada Ziņas 15.

POZITĪVI

Jāņa Baltvilka dzimtajās mājās “Zīlītēs” 22. jūlija saulainajā pēcpusdienā pulcējās viesi, radi un draugi, lai atzīmētu rakstnieka dzimšanas dienu.

Jānis Baltvilks bērnu literatūrā ievērojams gan ar dzeju, gan stāstiem par dabu. Mazāk pazīstami ir cita žanra darbi – pekstiņstāsti, kuri žurnālā “Zīlīte” publicēti laika posmā no 2001.- 2003. gadam. Grāmatā “Kaķuzirņi un kurmjukārkli” tos apkopojis Māris Rungulis. Šajā grāmatā radīta neticami ticama dabas pasaule. Kāda tā ir?- to rādīja Rūjienas pilsētas bibliotēkas bibliotekāres. Viņu atveidotās Anna, Zelma un Johanna – dzīvespriecīgas, bezrūpīgas tantes stāstīja pekstiņus, un mums visiem bija jautri.

Jānis Galzons – Rūjienas mākslas skolas direktors, ir ne tikai lielisks mākslinieks, bet arī vārdu mākslas meistars. Tāpat kā Jānim Baltvilkam, viņam patīk „spēlēties ar vārdiem”. Pasākuma dalībnieki, krāsojot mākslinieka zīmētās skices, iepazinās ar Garbizausszaķi, Garpēdnāģi, Garkakldzērvi, Garmirmušu...

Spēlējot dabas izziņas spēles kopā ar Dabas izglītības darba speciālisti Aiju Balandiņu, uzzinājām daudz interesanta par putniem un viņu ligzdošanas vietām.

Jau14. gadu Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā tiek pasniegta Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā un grāmatu mākslā. Šogad Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā tika pasniegta Mārim Rungulim par grāmatu “Pastaiga mirušo pilsētā. Pārupes spoku stāsti”. Jāņa Baltvilka balvu bērnu grāmatu mākslā saņēma Elīna Brasliņa par ilustrācijām Jura Zvirgzdiņa grāmatai "Tobiass, Čārlijs un neredzamais spoks".

Starptautiskās Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā tiek pasniegtas jau 10. gadu. Šā gada starptautiskie laureāti ir rakstniece Anete Mīrsva no Hamburgas, bet balvu par augstā profesionālā līmenī veiktu Anetes Mīrsvas garā stāsta

aiZvadīta JĀņa baLtviLka JubiLEJas gOdinĀŠana "ZīLītēs"

“Samsona ceļojums” tulkojumu saņēma tulkotāja Inga Karlsberga. Gunta Frišfelde

▲ Pasākumā piedalījās daudzi Baltvilka ģimenes draugi

Viesu vidū bija arī atraktīvais Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons ►

ancEs turkas JauniEŠu iniciatīva atvEd svētkus uZ smĀrdi!Svētdien, 23. jūlijā, Smārdes stadionā

pulcējās gan lieli, gan mazi ciema iedzīvotāji, lai piedalītos Ances Turkas Engures novada jauniešu projektu konkursa projekta "Mobilā virvju trase Smārdes pagasta bērniem un jauniešiem" aktivitātēs un jautrības stafetēs, kā arī novada sporta organizatora rīkotajās sporta spēlēs volejbolā, strītbolā un florbolā, kas bagātināja notikumu, visas dienas garumā stadionā pulcējot pustūkstoti iedzīvotāju.

Pašvaldības vēlas izteikt pateicību Ancei par iniciatīvu un drosmi. Jebkurš notikums sākas ar ideju. Un tieši Ances vēlme dalīties priekā ar draugiem aizraujošajā trasē pārvērta to Smārdes ciema apmēriem patiešām vērienīgā notikumā, jo bez Ances iniciatīvas nebūtu dzimusi ideja par sporta spēlēm. Notikumi rada notikumus!

Projekta gaitā Ance ne tikai ieguva iespēju pati izbaudīt virvju trasi, bet arī iepazina un attīstīja virkni pamatprasmju, kas ir noderīgas projektu vadīšanā, rakstīšanā vai pasākumu organizēšanas darbā.

Par jauniešu projektu konkursu vairāk lasiet enguresnovads.lv/jauniesiem

Sabiedrisko attiecību un jaunatnes lietu speciālists Kristaps Zaļkalns

▲Priekšplānā (saulesbrillēs) projekta iniciatore, 13 gadus vecā Ance Turka

▲ Sumo cīņas arī Smārdē

▲Mobilā virvju trase "Turies!"

Sarūpēto atrakciju

klāsts bija jautrs ►

JAUNIEŠI smĀrdEs PamatskOLĀ strĀdĀs brīvPrĀtīgĀ nO griEķiJas!

Eiropas brīvprātīgā darba projekts „Culture Space” norisināsies divos kaimiņnovados - Tukuma novadā un Engures novadā.

Projektā iesaistījušās 8 partnerorganizācijas un 4 brīvprātīgie no Slovākijas, Norvēģijas, Vācijas un Grieķijas. Projekts tiks īstenots 14 mēnešus - 01.08.2017. – 30.09.2018. Projekta mērķis ir popularizēt brīvprātīgo darbu kā pilsoniskās sabiedrības vērtību, veicinot starpkultūru mācīšanos un dialogu vietējā un starptautiskā mērogā. Brīvprātīgie darbosies Tukuma novada Sociālajā

dienestā - Jauniešu sociālajā centrā, biedrībā, Tukuma tūrisma informācijas centrā un Smārdes pamatskolā. Brīvprātīgie ikdienā darbosies savās uzņēmējorganizācijās un īstenos dažādas iniciatīvas projekta mērķu sasniegšanai. Projekta rezultātā brīvprātīgie un projektā iesaistītie iegūs jaunas zināšanas un prasmes, tiks īstenoti brīvprātīgo ierosināti pasākumi un uzrakstītas publikācijas, kas atspoguļos projekta ieguvumus un sasniegtos mērķus. Brīvprātīgie, kas darbosies Tukumā, turpinās uzturēt iepriekšējo brīvprātīgo iesākto facebook

lapu – Brīvprātīgais darbs Tukuma novadam. Projekta ietekmē pieaugs brīvprātīgā darba nozīme sabiedrībā, kā arī pieaugs sabiedrības zināšanas un izpratne par kultūru dažādību Eiropā.

Brīvprātīgā - Aleksandra no Grieķijas Smārdes pamatskolā strādās no 1. septembra līdz 31. maijam. Viņa strādās gan bērnudārza grupiņās, gan skolā.

Projekta kopējais budžets: 30 011,00 eiro.

sPOrtOJam kOPĀ ar ĀrZEmJu aktīvaJiEm JauniEŠiEm, ZvEJniEksvētkOs POPuLariZē brīvPrĀtīgO darbu

Četri puši no četrām dažādām valstīm popularizē aktīvu dzīvesveidu un mobilitātes iespējas programmā „Erasmus+”

Biedrībā „Pozitīvā Doma” vasarā īsteno Erasmus+ Eiropas Brīvprātīgā darba projektu „Mobility 4U” un tā ietvaros kļuvusi par uzņēmējorganizācija četriem ārzemju brīvprātīgajiem – Hesusam no Spānijas, Patrikam no Čehijas, Tomasam no

Francijas un Aurelio no Itālijas. Projektā brīvprātīgie popularizē

aktīvu dzīvesveidu un iespējas, ko jauniešiem sniedz programma „Erasmus+”. Projekta ietvaros brīvprātīgie īsteno virkni aktivitāšu Tukuma, Jaunpils un Engures novados. Pirmā ciemošanās Engures novadā notika 27. jūnijā, kad sadarbībā ar pašvaldības sporta organizatoru Sandi Čilipānu organizējām sportisku sadraudzības dienu jauniešiem Smārdē. Ārzemju brīvprātīgie

kopā ar vietējiem jauniešiem no Tukuma devās ar vilcienu uz Smārdi, kur iepazinās ar vietējiem bērniem un jauniešiem un pavadījas aktīvu rīta daļu dažādās sportiskās aktivitātēs.

7. jūlijā jaunieši devās uz Ķesterciema stadionu, kur tikšanos ar vietējiem Ķesterciema un Engures jauniešiem bija noorganizējusi Katrīna Mierkalne, kas pati piedalījusies vairākos Erasmus+ projektos.

Jaunieši vakara gaitā spēlēja gan volejbolu, gan basketbolu un vakaru noslēdza ar peldi jūrā.

8. jūlija rītā jau agri devāmies uz Zvejnieksvētkiem Engurē, kur piedalījāmies svētku gājienā. Pēc gājiena visas dienas garumā brīvprātīgie darbojās teltī, kur aicināja interesentus piedalīties dažādās izveicības spēlēs, atjautības uzdevumos par dažādām kultūrām un sniedza informāciju par programmas Erasmus+ iespējām jauniešiem.

3. augustā ikviens interesents laipni aicināts uz brīvprātīgo foto izstādes atklāšanu.

Ieva Upesleja

EngurEs nOvada dOmE iZsLudina EngurEs nOvada vēLēŠanu kOmisiJas kandidĀtu PiEtEikŠanu LīdZ 2017.gada 9.augustam

Pamatojoties uz Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu

iecirkņu komisiju likuma un atbilstoši Engures novada domes 2017.gada 20.jūlija lēmumam (Prot.Nr.9 p.2) „Par Vēlēšanu komisiju”, Engures novada dome izsludina Engures novada vēlēšanu komisijas kandidātu pieteikšanu līdz 2017.gada 9.augustam.

Kandidātus ir tiesības izvirzīt un pieteikt reģistrēto politisko partiju vai to apvienību centrālajām patstāvīgi

funkcionējošām vadības institūcijām, kā arī attiecīgās domes deputātam vai ne mazāk kā 10 balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem.

Pieteikumus var iesniegt Engures novada domē, Jaunā ielā 9, Smārdē, Smārdes pagastā, Engures novadā, domes darba laikā vai ar drošu elektronisko parakstu uz e-pastu: dome@enguresnovads.lv.

Engures Novada Ziņas16.

Engures novada pašvaldības izdevums ENGURES NOVADA ZIŅASIznāk reizi mēnesīRedaktors: Kristaps ZaļkalnsRedakcijas adrese: “Pagastmāja”, Smārde, Smārdes pag., Engures novads, LV–3129, LatvijaTālrunis: 63192109, 20219888E–pasta adrese: kristaps.zalkalns@enguresnovads.lvMaketētājs: Kristaps ZaļkalnsIespiests: SIA “Tipogrāfija Universums A” Tirāža: 3541 eksemplārsEngures novada domes interneta mājaslapa www.enguresnovads.lv

Sekojiet Engures novada jaunumiem internetā, tagad arī mikroblogā Twitter.

Twitter.com/EnguresnovadsEngures novada mājaslapa: www.enguresnovads.lv.

SIRSNĪGI SVEICAM VISUSJŪLIJA DZIMŠANAS DIENU JUBILĀRUS,

ĪPAŠI DZĪVES LIELAJĀS JUBILEJĀS!

Ir trīs lietas, kas dzīvē mirdz:Saule,Ziedi unLaba sirds!

SVEICAM!

Engures novada dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti jaundzimušie:

Saulītei ir tāda vara,Ka tā visu dzīvu dara - Kokiem, ziediem palīdz plaukt,Mazam bērnam lielam augt!

Engures novada dome sveic jaundzimušos un vecākus ar bērniņa nākšanu pasaulē!90 gadu jubilejā

Lūciju Melni

85 gadu jubilejāRingoldu Kalpiņu, Bruno Kāpostiņu,

Edmundu Raini Prauliņu

80 gadu jubilejā Cildu Akmeņkalni, Lūciju Bārbalu, Albertu Jakubaiti, Nelliju Mikolēnu, Elvīru Orlovu,

Ilgu Ozolu, Kārli Šveiduku, Dzidru Ventzuti

75 gadu jubilejāRobertu Čeičinieku, Ritu Homišaki,

Irinu Sabirovu

70 gadu jubilejāDaini Bajāru, Emmu Geruli, Kārli Gulbi,

Ritu Irbi, Lidiju Jablonsku, Jāni Kļavu, Laumu Raņķi, Vladimiru Rytikovu, Juri Roni,

Aleksandru Zaķi, Skaidrīti Ziemeli, Veru Zvīdri

Engures novadā miruši:

Jāzeps LubarskisEdmunds Rainis PrauliņšMaiga SamodurovaJevgeņijs Uļjaņekovs

Engures novada dome izsaka visdziļāko līdzjūtību aizgājēju tuviniekiem.

Brendons Kundziņš Renārs Rumba

lielā vējā un lietū jahta nespēja sasniegt augstākus rezultātus un Reki palika 8. vietā, Diks 7. vietā un Paulīna 25. vietā.

Noslēdzošajā posmā Pērnava-Rīga jahtas mēroja visgarāko distances posmu un jahta Reki ierindojās piektajā vietā, jahta Paulīna sasniedza augtāko sasniegumu šajās sacensībās un ierindojās 11.vietā, bet jahta Diks noslēdza sacensības, paliekot 17.vietā.

Kopvērtējumā jahtai Reki un jahtai Diks 7. vieta savās klasēs un jahtai Paulīna 28. vieta. Visi jahtu kapteiņi ir ļoti apmierināti ar saviem sasniegumiem, ir sasniegti uzstādītie mērķi, piepildīti sapņi un ir skaidras pozīcijas, kas jāuzlabo, jāpieslīpē iemaņas, lai nākamajos gados rezultāti uzlabotos, un skaidrs, ka Engures jahtklubam latiņa ir uzlikta ļoti augta, kas jānotur un nākamgad jāpārstāv jahtklubs vēl lielākā jahtu skaitā.

Šīs nav vienkārši sacensības, bet lielisks pasākums, kas risinās veselu nedēļu. Jahtklubs pārtop par tādu kā burātāju pilsētu un festivālu, kur burātāji būvē sev teltis, jahtas sagaida krasta atbalsta komandas ar mašīnām, busiem, kemperiem u.tml. Tiek uzcelta skatuve, kur katru vakaru notiek koncerti, dejas un apbalvošanas ceremonijas, atkarībā no jahtkluba tiek sabūvētas ēdinātāju un dažādu tirgotāju teltis, burātājiem tiek nodrošināta sauna, gandrīz katrā posmā burātāji pēc sacensībām tiek sagaidīti ar siltu zupu un vienā no posmiem (šoreiz Pērnavā) organizētāji visiem burātājiem bija sarūpējuši siltas vakariņas, ko burātāji baudīja kopā milzīgā speciāli tam sagatavotā vietā. Vienīgais, kas paliek nemainīgs, kā apgalvoja kapteinis Kārlis Kozlovskis, - rinda pie vīriešu tualetēm un dušām! Šīs sacensības nespēj atstāt vienaldzīgu nevienu.

Jahtklubs Engure

Turpinājums no 13.lpp.