jnis brizga · 2020. 9. 22. · autors: jnis brizga vka foto: sia «j. vti un kompanjoni»...

Jånis Brizga

Rokasgråmatalauku

attîstîbai

2003 «Za¬å brîvîba»

Autors: Jånis BrizgaVåka foto: SIA «J. Vîtiñß un Kompanjoni»

Noforméjums: Dina Antuma-JansoneRedaktore: Liene KalniñaIzdevniecîba: «Gandrs»

Buklets drukåts uz papîra, kas raΩots ar cieñu pret vidi, izmatojot kråsas, kas gatavotas uz augu e¬¬as båzes.

Buklets izdots sadarbîbå ar «Powerful Information» un tå izdoßanufinansiåli atbalsta Lielbritånijas fonds «Allavida».

Za¬å brîvîbaTålr. 7613806. www.zb-zeme.lv

s a t u r s

rokasgråmata lauku attîstîbai 3

Saturs

Ievads 4

Ilgtspéjîgas kopienas 6

Vietéjå demokråtija 9

Centralizåcija un decentralizåcija 10

Lokalizåcija 12

Sabiedrîbas lîdzdalîba 14

Plånoßana 17

Plånoßanas process 18

Sabiedrîbas lîdzdalîbas metodes 24

Nobeigums 30

Informåcijas avoti 31

Latvijå 31% iedzîvotåju dzîvo laukos. Tiem pieskaitot arî nelielo pilsétu iedzîvotåjus,redzam, ka puse Latvijas iedzîvotåju ir laucinieki. Lauku teritorijas aizñem Latvijas lielåko da¬u,un tås ir arî dabas, ainavu, tradîciju un kultüras bagåtîbu glabåtåjas. Neskatoties uz to, tießilauku teritorijas ir visvåjåk attîstîtie Latvijas re©ioni ar lielåko bezdarbu un maziem ienåkumiem.

Daudzas valstiskas un nevalstiskas institücijas nodarbojas ar lauku attîstîbas politikas izstrådå-ßanu un ievießanu. Lauku attîstîba un pilnvértîgas lauku iedzîvotåju dzîves nodroßinåßana kåmér˚is ir izvirzîts daudzos Latvijas normatîvajos aktos, politikås un plånos. Nacionålajå attîstî-bas plånå, kas noteiks Latvijas galvenås attîstîbas tendences nåkotné, viena no galvenajiemprioritåtém ir «veicinåt un nodroßinåt lîdzsvarotu un ilgtspéjîgu lauku attîstîbu, samazinot so-ciålekonomiskås atß˚irîbas starp laukiem un pilsétåm, saglabåjot daudzveidîgu lauku vidi, unsekmét lauksaimnieciskås raΩoßanas efektivitåti un konkurétspéju, lai sasniegtu vismaz ES vidé-jos raΩoßanas rådîtåjus.»

Tomér liela da¬a lauku iedzîvotåju nav apmierinåti ar paßreizéjo situåciju un vélas krasas izmai-ñas un uzlabojumus. VisbieΩåk kå galvenås lauku problémas min straujo raΩoßanas kritumulauksaimniecîbå, slikto infrastruktüru, naudas lîdzek¬u trükumu visos pårvaldes lîmeños un ne-spéju atbalstît vietéjås aktivitåtes, problémas ar pamestajåm lauksaimniecîbas zemém, bezdar-bu, pieaugoßo lauku iedzîvotåju izmisumu, kå arî våju politikas îstenoßanu virzienå no «aug-ßas» uz «leju». Ko més varam darît, lai uzlabotu lauku iedzîvotåju dzîves lîmeni, neradot drau-dus müsu dabas un kultüras bagåtîbåm?

i e v a d s

4 rokasgråmata lauku attîstîbai

Viens no veidiem, kå uzlabot situåciju laukos, ir mér˚tiecîga vietéjås politikas veidoßana. Dau-dzi pieméri gan Latvijå, gan citås valstîs pieråda veiksmîgu lokålo iniciatîvu efektivitåti problé-mu risinåßanå.

Lai nodroßinåtu tådu lauku attîstîbu, kura dod labumu gan cilvékiem, gan dabai, vispirms ne-piecießams apzinåties vietéjås kultüras, sociålås un ekonomiskås problémas un jau esoßos risi-nåjumus to novérßanai. Bütiski, lai ßî attîstîba nenotiktu uz dabas vai citu resursu ré˚ina, bettiktu radîta jauna pievienotå vértîba un racionåli izmantoti jau esoßie resursi. Tådu attîstîbu dé-vé par ilgtspéjîgu attîstîbu. Tå ir attîstîba, kas apmierina ßodienas vajadzîbas, neradot draudusnåkamo paaudΩu vajadzîbu apmierinåßanai.

Íî rokasgråmata apskata daΩus mehånismus, kas varétu palîdzét ilgtspéjîgas lauku attîstîbasveicinåßanå, uzlabojot vietéjo pårvaldi un tajå aktîvi iesaistot vietéjos iedzîvotåjus. Rokasgråma-ta sagatavota tiem, kuri iesaistîti lauku attîstîbas jautåjumos: vietéjiem lémumu pieñéméjiem,lauku iedzîvotåjiem, sabiedrisko organizåciju aktîvistiem, studentiem un citiem interesentiem.

Jåatceras, ka situåcijas uzlaboßanå daudz var paveikt paßi lauku iedzîvotåji vietéjå lîmenî. Mésceram, ka ßajå rokasgråmatå jüs atradîsiet praktisku informåciju, kas dos noderîgus padomusun idejas turpmåkajam darbam un, îstenojoties jüsu darbîbå, uzlabos situåciju Latvijas laukos,un tiks sperts vél viens solis pretî ilgtspéjîgai attîstîbai.


i e v a d s

Ilgtspéjîgas

kopienas

Lai saprastu lauku attîstîbu un tås bütîbu, vispirmsir jåizprot attîstîbas jédziens. Diskusija par attîstîbupasaulé ir aktualizéjusies péc Otrå pasaules kara. Ta-jå laikå galvenais mér˚is bija izlîdzinåt ekonomiskåsun sociålås atß˚irîbas starp daΩådiem pasaules no-stüriem. Tagad ßis jédziens tiek lietots, arî runåjotpar atß˚irîbu novérßanu viena re©iona vai valsts ie-tvaros. Ir daΩåda izpratne par attîstîbu, kuru varétuklasificét 4 grupås:• attîstîba kå ekonomiskå izaugsme;• attîstîba kå vienlîdzîga resursu sadale;• attîstîbakå sociålå izaugsme; • vai attîstîba kå ideolo©ija.

Problémas rada tas, ka müsu lémumu pieñéméji attîs-tîbu vienmér ir centußies skatît kå ekonomisko izaug-smi un pieñémußi to kå ideolo©iju. Lîdz ar to novår-tå ir pamesta sociålå attîstîba, resursu vienlîdzîga sada-le un ekonomiskås attîstîbas negatîvå ietekme uz vidi.

i l g t s p é j î g a s k o p i e n a s


Gomorsola Ungårijas zieme¬austrumos

pirms apméram 10 gadiem bija neliela lau-

ku paßvaldîba, kuru bija pametußi lielåkå

da¬a iedzîvotåju un kurå bija palikußi mazåk

kå 100 cilvéki. Skolas vecuma jaunießu bi-

ja mazåk par desmit. Vietéjie iedzîvotåji no-

léma mainît situåciju. Viñi ñéma iniciatîvu

savås rokås un uzsåka attîstîbu, kas balstås

uz vietéjo resursu izmantoßanu, un aktîvi

iesaistîja vietéjo sabiedrîbu lémumu pie-

ñemßanå. Tagad ßî paßvaldîba ir k¬uvusi

par labu pieméru kå saskañot dabas aizsar-

dzîbu, ekonomisko attîstîbu un sociålos

jautåjumus. Paßvaldîbas apdzîvotîba un

ekonomiskå situåcijå ir såkusi uzlaboties,

un vietéjie iedzîvotåji atkal var lepoties ar

to, kur viñi dzîvo.

1993. gadå Ekolo©iskais institüts Ilgt-

spéjîgai attîstîbai sadarbîbå ar vietéjiem ie-

dzîvotåjiem ßajå paßvaldîbå veica aptauju.

Tås rezultåti liecinåja, ka problémas, ar ku-

råm sastapusies ßî paßvaldîba, ir ¬oti lîdzî-

1 . a t s a u c e

Lai risinåtu ßîs problémas, jau deviñdesmito gadu så-kumå starptautiskå lîmenî tika såktas politiskås saru-nas par nepiecießamîbu påriet uz jauniem attîstîbasmode¬iem. Jaunå pieeja tiek dévéta par ilgtspéjîgu at-tîstîbu. Tås mér˚is ir nodroßinåt ßodienas vajadzîbas,neapdraudot nåkamo paaudΩu vajadzîbu apmierinåßa-nu un samazinot slodzi uz apkårtéjo vidi. Ilgtspéjîgåsattîstîbas koncepciju lieto, arî runåjot par lauku un re-©ionu attîstîbu. Tåpat ilgtspéjîgås attîstîbas principi irintegréti Eiropas re©ionålajå politikå, kas nåkotné va-rétu noteikt lauku attîstîbas politiku Latvijå un tam pa-redzétås finanßu plüsmas.

Otrs bütisks aspekts ir kopîga izpratne par to, ko méssaprotam ar laukiem. Eiropas Padome par lauku ap-vidiem uzskata iekßzemes un piekrastes teritorijas, ie-skaitot ciematus un mazpilsétas, kuru funkcija ir lauk-saimnieciskå raΩoßana, türisms un lauku rekreatîvåsnodarbes. Taçu jåatceras, ka lauku teritorijåm ir arî ci-tas funkcijas: lauku vides un ainavas, dabas un tradî-ciju saglabåßana. Citiem vårdiem, lauki ir viensétas, kåarî ciemati un mazpilsétas, kurås noris cilvéku dzîveun darbîba.

Deviñdesmitoto gadu såkumå jédziens «lauku attîs-tîba» bija sinonîms lauksaimniecîbas nozares attîstî-bas jédzienam. Íodien ir pilnîgi skaidrs, ka laukuattîstîba ietver arî citas nozares un pakalpojumus,kurås ir nodarbinåti lauku iedzîvotåji. Tåpéc nepie-cießams veidot ilgtspéjîgu lauku attîstîbu, kas veici-na ne tikai lauksaimniecîbas nozares izaugsmi, betarî dabas saglabåßanu un dzîves vides uzlaboßanu.Tam ir arî citi pozitîvi efekti: mazåkas sociålås iz-maksas, augoßa dzîves kvalitåte, stipråka un salie-détåka sabiedrîba.

Ilgtspéjîgai lauku attîstîbai ir jåbalstås uz vietéjiem re-sursiem, apståk¬iem un tradîcijåm, un paßvaldîbåm pa-ßåm jåspéj uzturét savu ekonomiku, pakalpojumu kva-litåti un sociålo kapitålu, lai nodroßinåtu labu dzîveskvalitåti visiem tås iedzîvotåjiem. Paßvaldîbåm ir jåbüt



gas daudzås mazås paßvaldîbås ne tikai

Ungårijå: iedzîvotåju skaita samazinåßa-

nås; jaunießu aizbraukßana uz pilsétåm,

izjaucot vecuma struktüru paßvaldîbå; rela-

tîva nabadzîba; nelielas nodarbinåtîbas

iespéjas un no tå izrietoßais augstais bez-

darba lîmenis; sociålås un izglîtîbas infra-

struktüras trükums un ierobeΩota kultüras

dzîve. Daudzas no ßîm problémåm ir

raksturîgas arî Latvijas lauku paßvaldîbåm.

Pétîjums parådîja arî Gomorsolas stiprås

puses: augsta biolo©iskå daudzveidîba un

stipras ilgtspéjîgås attîstîbas tradîcijas. Lîdz

ar to, cenßoties izveidot ilgtspéjîgu ciematu,

Gomorsolas iedzîvotåji mé©ina radît harmo-

niskas attiecîbas starp cilvékiem un vidi.

Pieméram, lai palielinåtu aitu ganåmpulka

skaitu, tika aizsåkta vilnas apstråde, jo ßie

dzîvnieki palîdz uzturét p¬avas. Protams, vil-

nas apstråde arî rada darbavietas un ienåku-

mus vietéjiem iedzîvotåjiem.

Vietéjie iedzîvotåji arî atsåka audzét aug¬us,

kas palîdz uzturét ainavu. Lai Ωåvétu aug-

¬us, tika uzstådîti saules kolektori. Tas

pamudinåja cilvékus vairåk rüpéties par

saviem aug¬u dårziem, kas ne tikai nodro-

ßina cilvékus ar aug¬iem, bet arî palîdz

uzturét biolo©isko daudzveidîbu, ko viñi

véléjås saglabåt. Vietéjie iedzîvotåji arî så-

ka pievérsties biolo©iskajai lauksaimniecî-

bai, kas var büt pe¬ñu nesoßa, paplaßina

produkcijas daudzveidîbu, attîsta vietéjo

tirgu un ir arî videi draudzîgåka.

The Bulletin, REC, Volume 11, Nr. 2,

2002.gada jülijs.

1 . a t s a u c e

spéjîgåm uzlabot iedzîvotåju dzîves apståk¬us un jåsniedz tiem papildus iespéjas izpausties, dar-boties, radoßi risinåt problémas to raßanås brîdî un nodot materiålås un garîgås vértîbas nå-kamajåm paaudzém, lai tås varétu sasniegtu vismaz tådus paßus vai augståkus dzîves stan-dartus.

G. Çanans savå darbå «Re©eneråcija un ilgtspéjîgås kopienas» ir formuléjis 10 kritérijus, kasraksturo ilgtspéjîgu lauku attîstîbu. Pirmie septiñi kritériji attiecas uz materiålajåm vértîbåm unpédéjie trîs uz kopienas dzîves kvalitåti: 1. Labs dzîvesvietu, veikalu un citas infrastruktüras nodroßinåjums, kas visiem ir pieejams,

pateicoties labi organizétam, augstas kvalitåtes un regulåram sabiedriskajam transportam;2. Labas izglîtîbas, apmåcîbu un darba iespéjas, kå arî plaukstoßa vietéjå ekonomika, kas

veicina vietéjå biznesa attîstîbu un nodroßina vietéjås vajadzîbas;3. Plaßa biolo©iskå daudzveidîba un laba gaisa, üdens un augsnes kvalitåte;4. Neliels ener©ijas patériñß un maz atkritumu, tajå paßå laikå nodroßinot adekvåtu apkuri

un resursus taupoßu biznesu;5. Ilgtspéjîgs dzîves veids: izglîtîbas, informåcijas un iespéju piedåvåjums, lai nodroßinåtu neva-

jadzîgu un neveselîgu patériña un raΩoßanas mode¬u izskaußanu;6. Droßa un veselîga vide, kas veicina iedzîvotåju fizisko, garîgo un sociålo labsajütu;7. Kvalitatîvs informåcijas nodroßinåjums, kas iedzîvotåjiem ¬auj sekot lîdzi sociålajam, ekono-

miskajam un vides progresam;8. Aktîva kultüras dzîve, kuru raksturo kopienas attîstîba un lepnums par vietéjo ekonomiku;9. Augsta sabiedrîbas lîdzdalîbas pakåpe vietéjo lémumu pieñemßanå, arî iesaistot marginålås

grupas;10. Mehånismi paståvîgai teritorijas attîstîbas nodroßinåßanai.

Ilgtspéjîgas kopienas jau paståv daudzås pasaules valstîs. Tås pårsvarå ir nelielas cilvéku gru-pas, kuras cenßas dzîvot tå, lai péc iespéjas samazinåtu slodzi uz vidi, nesamazinot dzîves kva-litåti. Tås var büt ¬oti atß˚irîgas, taçu tås vieno paßpietiekamas un ilglaicîgas dzîvotspéjîgas al-ternatîvas mekléjumi kå pretstats paßreizéjåm patérétåju kultüras tendencém un to graujoßajaiietekmei uz vidi. Íîs kopienas cenßas praktizét uz sadarbîbu balstîtu videi draudzîgu dzîvesvei-du, kå arî praktiski izmantot integrétu pieeju dzîves ekolo©iskajos, sociålajos un kultüras as-pektos.

Lai nodroßinåtu iezîméto attîstîbu, nepiecießams iesaistît visus sabiedrîbas elementus lémumupieñemßanå un to realizéßanå. Taçu ar to vien nepietiek. Bütisks ir arî jautåjums par paßval-dîbas pårvaldi, jo vajadzîgi apståk¬i, kas nodroßina efektîvu iedzîvotåju iesaistîßanos vietéjo lé-mumu pieñemßanå un interesi savu problému risinåßanå.



v i e t é j å d e m o k r å t i j a

Vietéjå demokråtija

Jau ievadå tika minétas galvenås sociålås un ekonomiskås problémas, kas traucé veiksmîgailauku attîstîbai. Íîs problémas var arî izraisît draudus apkårtéjai videi: augsnes noplicinåßana,meΩu izcirßana, biolo©iskås daudzveidîbas samazinåßanås un citas.

Visas minétås problémas parasti saistås ar lémumu pieñemßanu par investîcijåm, vietéjiem ra-Ωoßanas un patériña mode¬iem un sociålo, ekonomisko un vides prioritåßu nospraußanu. Viensno risinåjumiem ir labas vietéjås pårvaldîbas sistémas ievießana. Taçu jåatceras, ka tas nav ti-kai tehnisks jautåjums. Pårvaldîbai ir jåbüt cießi saistîtai ar ikdienas ekonomisko un politiskodzîvi, kå arî vietéjåm tradîcijåm un vértîbåm.

Arî no ilgtspéjîgås attîstîbas skatupunkta kvalitatîva pårvaldîba ir viens no galvenajiem priekß-nosacîjumiem attîstîbai. Eiropas Savienîba ir noteikusi vairåkus principus, kas nosaka labu pår-valdi. Tie ir: atvértîba, lîdzdalîba, atbildîba, efektivitåte un saskañotîba.


Centralizåcijaun decentralizåcija

Parasti starp galvenajiem labas pårvaldîbas kritérijiemtiek minéti efektivitåte un demokråtiska lîdzdalîba. Cî-ñu starp ßo divu kritériju dominéßanu pårvaldes sisté-må var uzskatît par cîñu starp divåm pieejåm: decen-tralizåciju un centralizåciju vai, skatoties globålåk – lo-kalizåciju un globalizåciju. Íajå rokasgråmatå més vai-råk apskatîsim ar decentralizåciju un lokalizåciju saistî-tos jautåjumus, uzsverot to, ko més varam paveikt,neskatoties uz globålajåm tendencém un izmantojotvietéjås zinåßanas un iniciatîvas.

Pédéjo gadu laikå tiek daudz runåts par decentralizå-ciju, privatizåcijas procesiem, varas nodoßanu paßvaldî-båm, sabiedriskajåm organizåcijåm un citiem spélesdalîbniekiem. Aplükosim, ko tas nozîmé un kåda irdecentralizåcijas ietekme uz katru no mums.

Lai saprastu decentralizåciju, vispirms ir jåsaprot, kas ircentralizåcija. To var definét kå sistémas tiekßanos uzcentru, varas un pilnvaru nodoßanu vienai personai vaiinstitücijai. Centralizåcija parasti tiek pamatota ar iz-maksu efektivizåciju. Taçu tas automåtiski nenozîmélémumu kvalitåtes celßanos. Centralizétås sistémås pa-rasti daudz resursu tiek téréts birokråtijas uzturéßanaiun paståv lielåkas korupcijas iespéjas. Tås arî médzbüt neefektîvas lémumu ievießanå, jo lémumu pieñé-méjiem ir zudusi saite ar vietéjiem iedzîvotåjiem.

Decentralizåcija ir pretéjs process centralizåcijai. Tå no-zîmé varas nodoßanu péc iespéjas zemåkam lémumupieñemßanas lîmenim. Decentralizåcija, ja tå tiek rea-lizéta piemérotå veidå, var uzlabot informåcijas apmai-ñu starp daΩådåm pusém, veicinåt vietéjo iedzîvotåjuiesaistîßanos problému risinåßanå un vietéjo tradîcijuaizsardzîbu un attîstîbu, kå arî risinåt ar finanßu efek-tivitåti saistîtos jautåjumus un mazinåt birokråtiju.



Decentralizåcija ir varas un lémumu pie-

ñemßanas nodoßana vai nu lejup (vertikålå

decentralizåcija) vai arî citai institücijai tajå

paßå lîmenî (horizontålå decentralizåcija).

Íî vara, kura tiek nodota, var büt gan poli-

tiska, gan administratîvai vai finanßu. De-

centralizåcija var izpausties vairåkos vei-

dos. Tå var büt varas nodoßana, dekoncen-

tråcija, dele©éßana, deregulåcija un privati-

zåcija. Taçu parasti tas ir vairåku elementu

savienojums.

2 a t s a u c e


Tåtad, decentralizéta struktüra paplaßina komunikåcijasiespéjas un nodroßina potenciålu jauninåjumiem. Tå no-droßina daudz labåku informåcijas apmaiñu tießi vieté-jå lîmenî, kå arî labåkas zinåßanas par to, kas notiekuz «vietas». Lîdz ar to decentralizåcija, pat ja tå prasî-tu vairåk darba vietu vietéjå pårvaldé, patiesîbå uzlabo-tu vietéjo lémumu kvalitåti un dotu daudz vairåk laikapievérsties tießi vietéjo jautåjumu risinåßanai.

Decentralizåcija arî palîdz akcentét un saglabåt vieté-jås kultüras, saimniekoßanas un sociålås dzîves îpatnî-bas un tradîcijas. Tådéjådi paßvaldîba tiek padarîta pie-vilcîgåka, gan vietéjiem iedzîvotåjiem, gan türistiem,gan mazajam un vietéjam biznesam.

Lielåka pilnvaru nodoßana vietéjam lîmenim var radît arîcitus papildus ieguvumus. Tas palîdz plaßåk izvértét vi-sus lémumu plusus un mînusus. Pieméram, jautåjumspar lauku skolu un slimnîcu slégßanu un apvienoßanu.Izvértéjot ßådu lémumu pozitîvås un negatîvås puses, irjåñem vérå arî fakts, ka, slédzot skolu, bérni büs spies-ti doties måcîties tålu prom no savas dzîvesvietas. Tasradîs atsveßinåtîbu un, palielinoties transporta izmaksåm,sadårdzinås måcîbu izmaksas. Visi ßie apståk¬i ilgåkålaikå var negatîvi ietekmét vietéjo attîstîbu.

Nav vienas pareizås atbildes, cik decentralizétai bütu jå-büt valsts vai vietéjai pårvaldei. Priekßrocîbas un trükumiir gan centralizétåm, gan decentralizétåm sistémåm (ska-tît 3. atsauci). Galvenais ir atrast lîdzsvaru, kas nodroßi-nåtu veiksmîgu darbîbu. No vienas puses, decentralizåci-ja var nodroßinåt plaßåkas izvéles iespéjas, daudzveidîbu,vietéjås zinåßanas un vietéjo iedzîvotåju ieinteresétîbu risi-nåt vietéjås problémas. Tai paßå laikå centralizåcija var bütnoderîga, lai nodroßinåtu teritoriålu taisnîgumu, re©io-nålu ienåkumu izlîdzinåßanu un veiktu lielåkus projektus.Pieméram, lai risinåtu klimata izmaiñu jautåjumus u.tml.Taçu viens ir skaidrs, decentralizåcijai ir jånotiek tik lielåmérå, lai panåktu maksimålu funkcionålo atbildîbu unpolitisko lîdzdalîbu. Viens no veidiem, kas veiksmîgi risi-na ßo dilemmu, ir tå sauktå lokalizåcija.


CentralizåcijaPriekßrocîbas Trükumi

Lémumu pieñem Lémumu pieñem vadîtåjs, kurß labi vadîtåjs, kurß våjipårzina organizåcijas orientéjas konkré-darbîbu. tos apståk¬os.

Lémumu pieñem Augståkå lîmeña augståkå lîmeña vadîtåji reti kontak-vadîtåjs, kurß parasti téjas ar cilvékiem,ir labi sagatavots un kuriem ir jåpildaizglîtots lémumu lémumi vai uz ku-pieñemßanå. riem tie attiecas.

Novérß dubléßanos Izstiepta komuni-pårvaldes aparåta kåciju lînija, kas ra-darbå, kas noved pie da laika zudumus. izmaksu samazinåßanås.

Nodroßina specializå- Iedzîvotåji k¬üst ne-cijas iespéjas un apmierinåti, jo viñiveicina vadîbas ir izstumti no lému-kvalifikåcijas mu pieñemßanasizaugsmi. procesa.

DecentralizåcijaPriekßrocîbas Trükumi

Lémumi tiek Sliktas informétî-pieñemti ¬oti åtri. bas un koordinå-

cijas rezultåtå var tikt pieñemti våji lémumi.

Lémumus pieñem Pieaug izmaksas,cilvéks, kuram ir jo zemåkå lîmeña visplaßåkå informåcija lémumu pieñémé-par problému jiem un iedzîvotå-un situåciju. jiem ir jåbüt labi

izglîtotiem.

Iedzîvotåji piedalås Vadîtåju intereselémumu pieñemßanå, saßaurinås, un viñikas palielina viñu rüpéjas tikai par kompetenci un savu struktürvie-ieinteresétîbu. nîbu darbu.

Vislabåkie apståk¬i Tiek kavéta orga-vidéjå un zemåkå nizåcijas apakß-lîmeña vadîtåjiem, jo vienîbu unifikåci-lielas iespéjas viñu ja, darba un proce-profesionålajai düru vienotîba.izaugsmei.

3 . a t s a u c e

Lokalizåcija

Progresîva decentralizåcija – sistemåtiska cilvéku unkopienu atß˚irßana no globålajåm varas struktüråm,globålås ekonomikas un globålås lauksaimniecîbas, irviens no variantiem, kas nodroßinåtu ilgtspéjîgu attîs-tîbu. Citiem vårdiem ßis process tiek saukts arî par lo-kalizåciju.

Lokalizåcijas mér˚is ir atdot vietéjiem iedzîvotåjiem tie-sîbas un kontroli pår vietéjo politiku un ekonomiku,kas tos ietekmé, un globalizåcijas tendences pavérstpar labu vietéjai attîstîbai. Viens no priekßnosacîjumiemlokalizåcijai ir stingra, decentralizéta un demokråtiskapaßpårvalde, uz ko balstås vietéjå lémumu pieñemßa-na. Tai ir jåbüt finansiåli un moråli spéjîgai risinåt vie-téjås problémas un sadarboties ar vietéjiem iedzîvotå-jiem un institücijåm vietéjå, nacionålå un starptautiskålîmenî.

Lokalizåcija pamatå ir vietéjo iedzîvotåju kontroléta at-tîstîba, kas péc iespéjas izmanto vietéjos resursus (fi-nanses, darbaspéku un dabas resursus) un apmierinavietéjås vajadzîbas un patériñu. Tå nozîmé:• paßnodroßinåtu ekonomiku un mazåku atkarîbu no

åréjiem faktoriem – finanßu un preçu tirgiem;• vietéjiem iedzîvotåjiem nodotu kontroli pår ekono-

miku un politiku;• varas decentralizåciju;• tådas politikas nodroßinåßanu, kas stiprina vietéjo

daudzveidîbu kultüras, ekonomikas un citås sférås;• cilvéku tiesîbas uz paßnoteikßanos u.tml.

Lokalizåcijas ievießana veicinåtu vietéjo saliedétîbu, sa-mazinåtu nabadzîbu un nevienlîdzîbu, uzlabotu dzîvesapståk¬us, sociålo infrastruktüru, vides kvalitåti un pa-lielinåtu droßîbu. Lokalizåcija nenozîmé norobeΩoßanosno årpasaules. Citiem vårdiem to var saukt par poli-tisko diskriminåciju par labu vietéjam.



Porto Alegre budΩeta

plånoßana

Brazîlijå cilvéki ir norüpéjußies par varas

spéjåm apmierinåt viñu vajadzîbas, taçu

Porto Alegre (1.3 miljoni iedzîvotåju), kur

kopß 1989.gada pie varas ir Strådnieku

partija, daudz kas ir mainîjies. Partijas gal-

venais lozungs ir iedzîvotåju iesaistîßana

paßvaldîbas budΩeta plånoßanå. Brazîlijå

vietéjo paßvaldîbas lîdzek¬u izmantoßana

bieΩi vien saistås ar korupciju, patronåΩu

un pårlieku lielu tehnokråtismu.

Porto Alegre katru gadu tiek sasauktas 16

vietéjås budΩeta sapulces, kuras izlemj par

vietéjo infrastruktüru, ievélot pårståvi re©i-

onålajå budΩeta forumå. Íajå forumå bieΩi

vien konfliktéjoßie vietéjie delegåti cenßas

vienoties par galvenajåm finansu izlietoju-

ma prioritåtém. Pårståvji no re©ionålajåm

sapulcém piedalås arî paßvaldîbas budΩeta

padomé, kas izlemj par kritérijiem lîdzek¬u

sadalîßanai un apstiprina investîciju plånu.

Íî programma ir ieguvusi plaßu iedzîvotåju

atbalstu (2001. gadå tajås piedalîjås 55

tükstoßi iedzîvotåju) un vietéjås sapulces

jau piedalås arî citu jautåjumu izskatîßanå,

pieméram veselîbas aprüpe, izglîtîba,

transporta sistéma u.tml.). Viens no lielå-

kajiem reformas sasniegumiem ir tießi na-

badzîgåko iedzîvotåju iesaistîßana lémumu

pieñemßanå, tå ir arî veicinåjusi sabiedris-

kå sektora attîstîbu pilsétå. Íî reforma ir

pierådîjusi, ka vietéjie iedzîvotåji ir tikpat zi-

noßi par savåm vajadzîbåm kå birokråti un

spéjîgi pieñemt lémumus.

4 . a t s a u c e


Lokalizåcijai ir daudz labu pieméru viså pasaulé. Viens no bütiskåkajiem re©ionålås varas de-centralizåcijas procesiem deviñdesmitajos gados notika Indijå, Kerala ßtatå (31 miljons iedzîvo-tåju). Íai Indijas ßtatå 35% no re©ionålå budΩeta tika nodots vietéjåm paßvaldîbåm, nenosa-kot, kå to izlietot. Lîdz ar to paßvaldîbas paßas varéja lemt par savåm prioritåtém un problé-mu risinåßanas veidiem. Antropologs Riçards Franks uzskata, ka tas ir samazinåjis korupciju unbütiski uzlabojis sabiedrisko pakalpojumu kvalitåti ce¬u, irigåcijas, dzeramå üdens, sanitårijas, iz-glîtîbas un veselîbas aprüpes sektoros. Austrålijå populåras ir k¬uvußas kopienu bankas, kur vie-téjie iedzîvotåji ir akciju turétåji, un ar ßo lîdzek¬u palîdzîbu tiek celtas jaunas skolas, slimnîcasun citi vietéjås infrastruktüras objekti, kurus iepriekß finanséja centrålå valdîba.

Porto Alegre Brazîlijå ir uzsåkusi iedzîvotåju iesaistîßanu paßvaldîbas budΩeta izstrådåßanå (ska-tît 4. atsauci). Lîdzîgas iniciatîvas ir uzsåktas arî citos re©ionos, arî Spånijå, Las Cabezas deSan Juan paßvaldîba (16 000 iedzîvotåju) ir izveidojusi pirmo budΩetu ar vietéjo iedzîvotåjulîdzdalîbu. 15% vietéjo iedzîvotåju aktîvi piedalîjås budΩeta sagatavoßanå, arî nosakot vietéjosvides aizsardzîbas un transporta noteikumus.


Sabiedrîbas lîdzdalîba

Lai nodroßinåtu efektîvu vietéjås pårvaldes darbîbu unvietéjie iedzîvotåji justos piederîgi savai paßvaldîbai, irnepiecießama demokråtiska un caurskatåma vietéjåspaßvaldîbas struktüra, lémumu pieñemßana un finan-ses. Tåpéc nepiecießams vietéjo sabiedrîbu aktîvi infor-mét par vietéjås politikas jautåjumiem un iesaistît lé-mumu pieñemßanå, ievießanå un kontrolé.

Sabiedrîbas lîdzdalîba arvien plaßåk tiek pieprasîta li-kumdoßanas aktos, gan izstrådåjot politikas, plånus unlikumus, gan attîstîbas projektus nacionålå un vietéjålîmenî. Taçu paßvaldîbåm ßî prasîba rada papildus pro-blémas – finanßu resursus un laiku, kas bremzé lému-mu pieñemßanas procesus. Bez tam, lai nodroßinåtuefektîvu lîdzdalîbu, ir nepiecießamas papildus iemañasdarbå ar sabiedrîbu. Kådas ir priekßrocîbas un iespéjas,ko paßvaldîbas varétu güt, nodroßinot efektîvu sabied-rîbas lîdzdalîbu vietéjå plånoßanå un tås ievießanå?

Müsdienu politikas pamatå ir reprezentatîvå demokråti-ja, kur lémumus par sabiedrîbas interesém transporta,vides, izglîtîbas, veselîbas aprüpes, ekonomiskajos un ci-tos jautåjumos pieñem müsu ievéléti tautas pårståvji –deputåti. Tomér laika gaitå ßî lémumu pieñemßana irarvien vairåk attålinåjusies no cilvékiem, uz kuriem at-tiecas pieñemtie lémumi. Daudzas vietéjå lîmeña funk-cijas ir pårñémußas rajonu administråcijas, nacionålåsvaldîbas, bet tagad, ja Latvijas iedzîvotåji nobalsos parieståßanos ES, da¬a no lemßanas tiks nodota arî ES in-stitücijåm Briselé. Tas attålina cilvékus no politikas unarî neveicina politikas îstenoßanu un tås ievéroßanu.

Lai paßvaldîba darbotos efektîvi, visos tås dzîves as-pektos jåiesaista vietéjie iedzîvotåji, jo tas ir viens nogalvenajiem paßvaldîbu raksturojoßajiem elementiemun vértîbåm. Vietéjo iedzîvotåju iesaistîßanås viså poli-tikas veidoßanas proceså, vietéjås politiskajås, ekono-



Sabiedriskås apsprießanas

Kå parasti notiek sabiedriskås apsprießa-

nas? Vietéjo iedzîvotåju bailes, iebildumi,

jautåjumi un südzîbas tiek atspékotas, iz-

mantojot tehnisko Ωargonu un pårliecîbu, ka

paredzétais projekts ir labåkais, ko ßajå vie-

tå var îstenot, un tas dos neatsveramu ie-

guldîjumu vietéjå attîstîbå. Parasti netiek at-

zîts, ka ßie projekti var negatîvi ietekmét vie-

téjås ekosistémas un iedzîvotåjus.

Íådå konfrontåcijå paståv oficiålais vie-

doklis, ka taisnîba ir tiem, kuri nav vispusî-

gi un ir bezkaislîgi, un maldås tie, kuri ru-

nå vispusîgi un emocionåli. Uzticîba, per-

sonîgå lojalitåte un individuålås bailes nav

zinåtniski respektéjamas. Tåm nav nekådas

vértîbas pretstatå zinåtniskajiem pierådîju-

miem un «objektîviem faktiem», pat ja ßie

«fakti» daudzos gadîjumos ir tendenciozi

un spekulatîvi.

Bet, ja kåds no apspriedes dalîbniekiem,

vietéjiem iedzîvotåjiem, uzdotu projekta

prezentétåjiem jautåjumu: vai kåds no jums

dzîvo 5 km attålumå no ßîs rüpnîcas, rada-

ra (vai kåda cita objekta atkarîbå no ap-

spriedes)? Droßi vien atbilde bütu ‘né’. Ne-

vienam no ßiem cilvékiem nav jåuztraucas

par savu ©imeni vai îpaßumu.

Müsdienås liela da¬a ierédñu kalpo abs-

traktai sabiedrîbai, kas patiesîbå nozîmé to,

ka jebkurå mirklî viñi var k¬üt par ienaidnie-

kiem kådai konkrétai iedzîvotåju grupai.

Apßaubåms ir arî daudzu tå saucamo «at-

tîstîbas projektu» labums «kopéjai sabied-

rîbai».

5 . a t s a u c e


miskajås, sociålajås aktivitåtés paßvaldîbåm palîdzétu:• iegüt jaunas idejas, informåciju un zinåßanas no daΩådåm sabiedrîbas mér˚grupåm;• sagatavot kvalitatîvus dokumentus, ñemot vérå, izvértéjot un integréjot daΩådus viedok¬us; • saskatît iespéjamås problémas, tådéjådi samazinot to potenciålo risku;• samazinåt draudus videi un resursu nelietderîgu izmantoßanu;• izmantot sabiedrîbas iniciatîvu un entuziasmu;• sabiedrîbai labåk izprast plåna, programmas nepiecießamîbu un bütîbu;• veidot deputåtu un speciålistu demokråtisku télu, vairot savstarpéjo uzticîbu;• veicinåt caurspîdîgumu un sabiedrîbas atbalstu lémumu pieñemßanå; • ¬aut sabiedrîbai kopumå un iedzîvotåjiem apzinåties savu spéku, ietekmi un atbildîbu;• veidot dialogu, sadarbîbu un uzticîbu starp institücijåm un sabiedrîbu, novérßot iespéjamoneizpratni un konfliktus.

Taçu, neskatoties uz visiem ßiem potenciålajiem ieguvumiem, sabiedrîbas lîdzdalîba ne vienmérnorit veiksmîgi. Tam ir vairåki ß˚érß¬i:• nepietiekami resursi (laiks, nauda, cilvéki, prasmes un zinåßanas);• nepietiekams normatîvo aktu nodroßinåjums;• nepietiekams apziñas, zinåßanu un prasmju lîmenis gan lémumu pieñéméjiem, gan ieréd-ñiem un iedzîvotåjiem;

• nepietiekama informåcija par iespéjåm sabiedrîbai iesaistîties;• ne vienmér iegüstams vélamais un efektîvåkais rezultåts;• nepietiekama sabiedrîbas vélme un interese iesaistîties;• sabiedriskås apsprießanas tiek uzskatîtas par formalitåti;• ne vienmér sabiedrîbas vairåkuma pårståvétais viedoklis ir profesionåls un argumentéts;• var radît spriedzi, strîdus un konfliktus starp daΩådåm intereßu grupåm.

Viens no galvenajiem priekßnosacîjumiem, lai novérstu ßos kavék¬us un radîtu aktîvu sabiedrî-bas lîdzdalîbu, ir pieeja informåcijai. Iedzîvotåjiem ir jåzina, kad paßvaldîbå notiek sabiedrîbaslîdzdalîbas process un kå tas tiek organizéts. Tam ir jåbüt atklåtam un caurspîdîgam, kas no-droßinås sabiedrîbas uzticîbu notiekoßajam un dos iedzîvotåjiem iespéju pasniegt savas idejasskaidri un saprotami.

Lai nodroßinåtu efektîvu pieeju informåcijai un sabiedrîbas lîdzdalîbu, paßvaldîbåm ir:• jåtiekas ar iedzîvotåjiem un kopîgi jåapsprieΩ problémas un to iespéjamie risinåjumi;• jåliek iedzîvotåjiem apzinåties apsprieΩamås témas nozîmîbu un iespéjamo ietekmi uz katruindividuåli;

• aktîvi jåizskaidro sabiedrîbas lîdzdalîbas iespéjas un procedüras, tås tiesîbas un iespéjas ie-tekmét procesus un lémumus;

• jåveido sabiedrîbas uzticîba, parådot sabiedrîbai, ka pårmaiñas ir iespéjamas;• jåatrod iedvesmojoßus un motivéjoßus sabiedrîbas lîdzdalîbas piemérus un jånodroßina to pub-liskoßana;


• laicîgi jåpaziño, kad un kå sabiedrîbas lîdzdalîbas process notiek, un, kad tiks pieñemts lé-mums, lai sabiedrîba varétu sagatavoties un tajå efektîvi piedalîties;

• jånodroßina iespéjas sabiedrîbai iesniegt priekßlikumus, komentårus, informåciju un pétîjumus;• jåiesaista pårståvjus no daΩådiem sektoriem un intereßu grupåm un jåveicina sadarbîbu starptiem;

• aktîvi un atraktîvi jåstrådå ar masu medijiem; • jåizmanto daΩådas saziñas iespéjas un tehnolo©ijas, nodroßinot atgriezenisko saikni darbamar sabiedrîbu.

Péc Kopienu attîstîbas fonda (Lielbritånija) domåm sabiedrîbas lîdzdalîbu lémumu pieñemßanåvar uzskatît par paståvoßu, ja liela da¬a vietéjo iedzîvotåju:• iesaistîti sabiedriskajås organizåcijås un tîklos, kuri kaut kådå veidå tießi ietekmé vietéjås dzî-

ves kvalitåti;• zina, ko paßvaldîba plåno un apzinås, ka viñiem ir efektîvi veidi, kå ßos lémumus ietekmét;• aktîvi sadarbojas ar atbildîgajåm institücijåm, sniedzot savu brîvpråtîgo darbu;• paståvoßå gaisotne un dotås iespéjas mudina un stimulé iedzîvotåjus aktîvi darboties un tå-då veidå attîstît arî paßiem sevi;

• jüt saikni ar vietéjiem sasniegumiem un ir pårliecinåti, ka tie dod labumu vietéjiem iedzîvo-tåjiem, un tåpéc aizståv un vairo sasniegumus.

Íåda veida lîdzdalîbas veicinåßana pastiprina demokråtijas izpausmes valstî, jo demokråtija lie-lå da¬å valstu saistås tikai ar tiesîbåm balsot, nevis ar aktîvu iedzîvotåju lîdzdalîbu. Nåkamajånoda¬å apskatîsim vietéjås plånoßanas procesu un vairåkas metodes, kå uzlabot vietéjo iedzî-votåju iesaistîßanos tajå.



p l å n o ß a n a

Plånoßana

Kå råda pieredze, bütiskus uzlabojumus vietéjå lîmenî var sasniegt tikai tad, kad vietéjie iedzî-votåji un lémumu pieñéméji ir gatavi ieguldît savu laiku, zinåßanas un resursus. Tikai kombi-néjot un apvienojot vietéjos spékus var panåkt vélamo rezultåtu. Vietéjås paßpårvaldes ir biju-si visveiksmîgåkås tad, kad tås vietéjiem iedzîvotåjiem ir dele©éjußas tiesîbas risinåt savas pro-blémas un palîdzéjußas to darît arî ar nepiecießamajiem resursiem. Tie ir gadîjumi, kad admi-nistråcija prasa vietéjiem iedzîvotåjiem, kå tå var viñiem palîdzét risinåt jautåjumus, nevis uz-spieΩ jau iepriekß sagatavotus un standartizétus risinåjumus.

Tikai vietéjie iedzîvotåji vislabåk izprot vietéjo situåciju, problémas un savas iespéjas. Lîdz ar toviñiem ir jåbüt par pamatu vietéjo problému risinåßanå, attîstîbas plånu izstrådåßanå un ievie-ßanå. Tas gan neizslédz ekspertu lomu, jo daudzås kopienås var nebüt visu nepiecießamo zi-nåßanu. Taçu ekspertiem ir jåkalpo vietéjo vajadzîbu apmierinåßanai un jåbüt pasîviem konsul-tantiem, nevis jånåk ar jau gataviem risinåjumiem, pirms tie ir iepazinußies ar vietéjo situåciju.

Vietéjo problému risinåßanå bütiska loma ir plånoßanai, kas palîdz novérst laika un resursu ne-lietderîgu izß˚érdéßanu. Plånoßana notiek vairåkos lîmeños: starptautiskå, re©ionålå, nacionålåun vietéjå lîmenî. Tai ir jåvirzås no vispårîgå uz specifisko un no globålå uz vietéjo, no ilg-termiña uz îstermiña, no «kas» uz «kå».


Plånoßanas process

Tå kå nacionålå likumdoßana paßvaldîbåm uzdod iz-strådåt vietéjås attîstîbas vai sociålekonomiskos plånusun teritoriålos plånus, liela da¬a paßvaldîbu jau pie tåstrådå vai arî tos jau ir sagatavojusi. Íajå noda¬å méssniegsim vispåréju plånoßanas procesa aprakstu, kasbalstås uz vairåku plånoßanas metoΩu kombinåciju.

Jåatceras, ka plånoßanai jåbalstås uz esoßo situåciju:paståvoßo likumdoßanu – starptautisko, nacionålo unvietéjo; pieejamajiem resursiem (finanßu, cilvéku undabas) un vietéjåm vajadzîbåm. Plånoßanas procesåbütiski ir apzinåties, ka més uz ßîs pasaules nedzîvo-jam vieni, un tas, ko més daråm savå måjå vai pa-gastå var ietekmét arî cilvéku dzîves un ekolo©isko si-tuåciju cituviet.

Uzsåkot vietéjås attîstîbas plånoßanu, ir jåveic vairåkipasåkumi:

1. Vîzijas formuléßana

Plånoßana parasti såkas ar kopîgås vîzijas nospraußa-nu. Tajå ir jåatspogu¬o situåcija, kur gribam nonåkt,kådam ir jåizskatås müsu pagastam, pilsétai péc ga-diem, kad més büsim realizéjußi savus mér˚us. Lai toizdarîtu, bütiski ir noteikt vértîbas, ko més gribam aiz-ståvét un saglabåt, un precîzi noteikt paståvoßo situ-åciju, kurå més esam.

2. Situåcijas analîze

Situåcijas analîze ietver:• vietéjo vértîbu apzinåßanu, • ekonomiskås, sociålås un ekolo©iskås båzes noskaid-roßanu,

• paßreizéjås ekonomiskås un sociålås struktüras no-vértéßanu,

• vietéjo vajadzîbu noteikßanu,

p l å n o ß a n a


Çatanoga tika uzskatîta par vienu no ASV

vispiesårñotåkajåm pilsétåm. 1994. gadå

tika izstrådåta pilsétas vîzija 2000. Vietéjie

iedzîvotåji, kuri tika iesaistîti ßajå proceså,

izvirzîja 40 mér˚us, kuri bija jåsasniedz lîdz

2000. gadam. Kopumå tika realizéti 223

projekti, radîtas 1,380 jaunas darbavietas

un piesaistîtas investîcijas 750 miljonu do-

låru vértîbå. Iedzîvotåji bija tik apmierinåti

ar saviem sasniegumiem, ka 2000. gadå ti-

ka izvirzîti jauni mér˚i, un tagad Çatanoga

ir viena no tîråkajåm pilsétåm ASV.

6 . a t s a u c e

SVID (stipro un våjo pußu,iespéju un draudu)analîze

SVID analîze ir straté©iskås plånoßanas

metode, kas paråda situåcijas stiprås un

våjås puses, iespéjas un draudus. Stiprås

puses (kapacitåte, kontakti, resursi u.tml.)

un våjås puses (apståk¬i, kas våjina pakal-

pojumu kvalitåti) paråda iekßéjos faktorus.

Iespéjas (apståk¬u kombinåcija, kas gadîju-

må, ja tiek nodroßinåtas nepiecießamås

darbîbas, sniegs noteiktu labumu) un

draudi (notikumi, kuriem piepildoties, radî-

sies ievérojamas negatîvas sekas) ir åréjie

faktori. SVID analîzes rezultåtå tiek iegüts

garß stipro, våjo pußu, iespéju un draudu

saraksts, kas turpmåk var tikt izmantots ilg-

termiña mér˚u nospraußanå, politiku un

programmu izstrådåßanå. SVID analîze vie-

téjå lîmenî var tikt organizéta daΩådås mér-

˚a grupås: politi˚iem, jaunießiem, sievie-

tém, zemniekiem, pilsétniekiem, u.tml.

7 . a t s a u c e

p l å n o ß a n a

• institucionålås kapacitåtes novértéjumu u.tml.Lai to veiktu, var izmantot iedzîvotåju aptaujas, statis-tikas analîzi un tås dinamisku salîdzinåßanu, kå arîkvalitatîvu problému analîzi, pieméram SVID analîzi(skatît 7. atsauci). Jåatceras, ka situåcijas analîze ir pa-mats veiksmîgam plånoßanas procesam un tai ir jåbal-stås uz vairåkiem vispåréjiem pamatprincipiem:• veidojiet detalizétu dialogu ar sabiedrîbu, tås gru-påm un ekspertiem;

• koncentréjieties uz iedzîvotåju atzîtåm interesém, va-jadzîbåm un vélmém;

• informéjiet ieinteresétås puses par problému tehnis-kajiem aspektiem, tås iesaistot analîzes un informå-cijas våkßanas proceså;

• nepie¬aujiet nekritisku pa¬außanås uz ekspertu (bieΩivien åréju) viedokli;

• izveidojiet labi informétu iedzîvotåju / vélétåju loku,kuri vélas nodroßinåt kopienas ilgtspéjîgu attîstîbu.

3. Problémas apzinåßana.

Balstoties uz situåcijas analîzi, var definét galvenåsproblémas. Tåm ir jåbüt atrisinåmåm un skaidri for-mulétåm. BieΩi problémas tiek jauktas ar risinåjumiem.Centieties no tå izvairîties. Lai apzinåtu problému, irjåuzdod vairåki jautåjumi:• kas îsti ir ßî probléma un kådi ir tås céloñi?• cik ilgå laika periodå problému var atrisinåt?• vai tås atrisinåßanai ir pieejams pietiekams resursudaudzums (finanßu un cilvéku)?

• kåda ir tås priekßvésture un kå tå radusies?• kådi normatîvie akti uz to attiecas?• kådas ekonomiskås un politiskås intereses ir ar tosaistîtas?

Kad visi ßie jautåjumi ir atbildéti, aprakstiet problémasrisinåjumus, alternatîvas un mekléjiet labåkos pieeja-mos risinåjumus.

Sabiedrîbas iesaistîßanu plånoßanas proceså bütiski ir såktjau paßå plånoßanas procesa såkuma stadijå, nosakot vî-ziju un izvértéjot situåciju un problémas. Populåråkås


Veicot SVID analîzi, ir jåatbild uz vairåkiem

jautåjumiem:

Stiprås puses:

• kådas ir jüsu priekßrocîbas?

• ko jüs daråt labi vai labåk kå citi?

• ko citi cilvéki/organizåcijas redz kå jüsu

stiprås puses?

Våjås puses:

• ko jüs varétu uzlabot?

• ko jüs daråt slikti?

• no kå jums vajadzétu izvairîties?

Iespéjas:

• kur ir labas iespéjas, kas jums var pavér-

ties?

• kådas interesantas tendences jums ir zi-

nåmas?

• iespéjas var parådîties: jaunu tehnolo©i-

ju un tirgu iespéjås, izmaiñås valsts po-

litikå, vietéjos apståk¬os, dzîves stila iz-

maiñas u.tml.

Draudi:

• ar kådiem ß˚érß¬iem jüs satopaties?

• ko dara citi?

• vai kaut kas mainås jüs darbîbas lauci-

ñå?

• kåds ir jüsu finanßu, cilvéku un dabas

ståvoklis?

7 . a t s a u c e

sabiedrîbas lîdzdalîbas metodes ßajå posmå varétu büt: kartéßana – vietéjo karßu veidoßana,fokusa grupas, SVID analîze, sabiedriskais novértéjums, «reåla plånoßana», prioritåßu mekléßa-na, izpétes konferences un citas metodes, kas aprakstîtas ßîs noda¬as turpinåjumå.

4. Alternatîvu izvéle

Katrai problémai parasti ir vairåki alternatîvi risinåjumi. Alternatîvo risinåjumu apskatîßana pa-lîdz objektîvåk novértét atbilstîbu situåcijai un paver plaßåku skatu uz problému. Katram pro-jektam un plånam ir jåizstrådå vismaz divas daΩådas alternatîvas. Tåm ir jåbalstås uz iesaistî-to pußu sadarbîbu un vietéjiem resursiem. Katra no alternatîvåm ir jåizvérté péc to ietekmesuz dabu un sociålo vidi, kå arî ekonomisko attîstîbu, jånoskaidro to ietekme uz vietéjo sa-biedrîbu un jåapskata to vieta globålå lîmenî. Íajå posmå sabiedrîbas lîdzdalîba ir ¬oti bütis-ka. To var kombinét arî ar ekspertu viedokli. Taçu gala lémumam vienalga ir jåbüt balstîtamuz vietéjo vajadzîbu apmierinåßanu. Lémumu pieñemßanå var izmantot daΩådas metodes (ska-tît tabulu noda¬å «Sabiedrîbas lîdzdalîbas metodes»). DaΩas no tåm ir aprakstîtas arî turpmåkßajå noda¬å.

5. Darba plåna izstrådåßana

Darba plåns tiek izstrådåts izvélétajam labåkajam plånam. Pirmie tiek noteikti mér˚i. Izvélietiesmér˚i, kurß ir sasniedzams ar saviem spékiem (vietéjiem resursiem) un konkrétå laika posmå.Mér˚iem ir:• jåbüt konkrétiem, skaidriem un saprotamiem;• jåbüt sasniedzamiem;• jåved uz problémas atrisinåjumu;• jånosaka laika periods to sasniegßanai.

Kad mér˚i noformuléti, ir jånosaka galvenå mér˚auditorija, kuru ßis plåns ietekmés. Domåjotpar mér˚auditoriju, atbildiet uz ßådiem jautåjumiem:• kå tå ir saistîta ar problému?• kåpéc viñi rîkojas tießi tå?• kå viñu uzvedîba var tikt mainîta?• kådu labumu viñi varétu güt no uzvedîbas maiñas?

Tam seko metoΩu un aktivitåßu izvéle. Metodes ir atkarîgas no esoßås situåcijas un izvirzîta-jiem mér˚iem. Tås var büt:• naudas plüsmas (subsîdijas, kredîti, pensijas u.c.)• konstrukcijas/infrastruktüra (måjas, tilti, ce¬i u.c.)• pakalpojumi (izglîtîba, sabiedriskais transports u.c.)• personu un organizåciju uzvedîbas kontrole (vides standarti, likumu kodeksi u.c.)• valdîbas kapacitåtes nodroßinåßana (nodok¬u iekaséßana, plånoßana, sabiedriskås attiecîbas,diplomåtija u.c.)

p l å n o ß a n a


p l å n o ß a n a

Plånojot aktivitåtes, aprakstiet:• kå tås saistås ar izvirzîtajiem mér˚i un kå tås risi-nås problémas?

• kåpéc tießi tåda metode izvéléta? Pieredze u.tml.• kådi ir nepiecießamie resursi aktivitåtes realizåcijai?• kåds ir laika grafiks?

6. Indikatoru izvéle

Bütiska plånoßanas saståvda¬a ir indikatoru izvéle. In-dikatori parasti tiek lietoti, lai palîdzétu saprast saitesun procesus sareΩ©îtås sistémås, pieméram, lauku at-tîstîbå. Tie uzlabo vietéjås plånoßanas procesu, it se-viß˚i, palîdzot novértét plånu realizéßanas gaitu un tåsasniegumus. Indikatoriem ir jåbalstås uz vietéjåm vér-tîbåm un ir jåbüt labi saprotamiem vietéjiem iedzîvo-tåjiem.

Tiem ir jåbüt:• precîziem (jåbüt tießi saistîtiem ar rezultåtiem), • kvantitatîvi izméråmiem (objektîvi atspogu¬ojoßam mé-råmo elementu),

• praktiskiem/pielietojamiem,• jütîgiem pret izmaiñåm situåcijå (mainîgiem),• pieejamiem (datiem, lai apré˚inåtu indikatorus, ir jå-büt brîvi pieejamiem).

Lai veiksmîgi izvélétos indikatorus, vispirms katramkomponentam ir jånosaka viens indikators un jåpår-liecinås, vai ir pieejami ßî indikatora apré˚inåßanainepiecießamie dati. Ja dati nav pieejami, jånosakaviens vai vairåki alternatîvi indikatori, kuriem dati irpieejami, vai jåizveido programma, ar kuras palîdzî-bu iegüt datus, vai arî jåatsakås no ßî elementa no-vértéßanas. Ilgtspéjîgås attîstîbas indikatori tiek lieto-ti daudzås pasaules paßvaldîbås. Íeit ir viens piemérsno Norviças pilsétas, Lielbritånijå. Tas sniedz ieskatuattîstîbas indikatoru izvélé. Jums, izstrådåjot savusindikatorus, ir jåñem vérå vietéjå specifika un iedzî-votåju intereses.


1988. gadå divi ciemati Rajhastånas ßtatå,

Indijå noléma izvértét sociålo, vides un

ekonomisko attîstîbu. Lai to veiktu, viñi iz-

véléjås 38 indikatorus, kuri atspogu¬otu

vietéjo attîstîbu. Pédéjo 20 gadu laikå 36

måjsaimniecîbåm ienåkumi bija samazi-

nåjußies par aptuveni 5%. Taçu indikatoru

analîzes rezultåti parådîja, ka tås sevi bija

novértéjußas pozitîvi 37 no 38 indikato-

riem. Uzlabojumi bija måjas kvalitåte, re-

gulåra apavu nésåßana, éßana 3 reizes die-

nå un dzîvoßana telpå bez dzîvniekiem.

Vienîgais samazinåjums bija svaiga piena

pieejamîba, kuru tagad pårdeva årpus cie-

mata. Tas parådîja, ka ne vienmér ienåku-

mi ir labåkais veids, kå novértét labklåjîbas

lîmeni.

8 . a t s a u c e

JOMA INDIKATORS M‰RIS

Vides aizsardzîba

Tîrs gaiss Dienu skaits, kad gaisa kvalitåte nepårsniedz normas

Måjsaimniecîbas atkritumi Måjsaimniecîbas saraΩoto atkritumus tonnu skaits gadå

Måjsaimniecîbas atkritumi Kopéjais pårstrådåto atkritumu daudzums

Ëdens taupîßana Gadå patérétais üdens daudzums

Ener©ijas taupîßana Gadå patérétais ener©ijas (elektrîba un gåze) apjoms måjsaimniecîbås

un uzñémumos

Upes üdens kvalitåte Ëdens kvalitåte divås lielåkajås Norviças upés:

• skåbeklis,

• bio˚îmiskå skåbek¬a pieprasîjums,

• amonjaks

Dzîvå daba Norviças upés dzîvojoßo gulbju skaits

Za¬å zona Za¬å zona, kvadråtmetros, pilsétå

Satiksme Gada laikå nobrauktie kilometri ar:

• maßînu,

• sabiedrisko transportu,

• velosipédu,

• kåjåm

Droßîba uz ielas Gåjéju ielu garums, kilometros

Ekonomiskå attîstîba

Bezdarbs Bezdarbnieku skaits

Izglîtîba Cilvéku skaits, kuri ir sasniegußi nacionålos apmåcîbas

un izglîtîbas mér˚us, procentos

Darba vietas Kopéjais darba vietu skaita pieaugums gadå

Uzñéméjdarbîba Mazo un vidéjo uzñémumu skaits, kuri ir re©istréti Norviçå

Türisms Viesnîcås pårnakßñojußo türistu skaits

Sociålå attîstîba

Nabadzîba Iedzîvotåju proporcija, kas dzîvo zem noteiktå nacionålå

iztikas minimuma

Pajumtes Bezpajumtnieku skaits

Iedzîvotåji rindås uz dzîvokli

Vietéjie pakalpojumi Cilvéku skaits, kas dzîvo gåjiena attålumå lîdz veikalam

un citiem pakalpojumiem

Vietéjå demokråtija Vietéjås véléßanås balsojoßo balsstiesîgo iedzîvotåju proporcija

Sports Sportoßanas iespéjas atbilstoßi Anglijas sporta padomes mér˚iem

Droßîba Pieteikto noziegumu skaits

Måksla un kultüra Sédvietu/vietu skaits (teåtros, kino, estrådé u.tml.)

Darbojoßos muzeju skaits

p l å n o ß a n a


palielinåt samazinåt

7. Novértéjums.

Novértéjums ir strukturéts vértéjums, kas tiek veikts darbîbas ievießanas laikå vai péc tam. Tastiek lietots, lai noteiktu ievießanas stiprås un våjås puses, kå arî vélreiz pårbaudîtu izvélétomér˚u pareizîbu. Atbildiet uz jautåjumiem:• Vai mér˚is ir sasniegts?• Vai sadarbîbas partneri bija izvéléti pareizi?• Kåds bija komandas darbs?• Vai resursi bija pareizi apré˚inåti?

Apskatîtå tradicionålå plånoßanas metode paråda tikai ietvarus, kuros notiek plånoßanas pro-cess. Katrå situåcijå tas var atß˚irties atkarîbå no vietéjiem apståk¬iem un vajadzîbåm. Arî sa-biedrîbas loma plånoßanas proceså ir tikai paßu plånotåju rokås un, lai veidotu un veicinåtuvietéjo attîstîbu un stimulétu sabiedrîbas lîdzdalîbu, tajå var tikt izmantotas arî daudzas citasmetodes, kuras ir caurspîdîgas un veicina vietéjo iniciatîvu.

p l å n o ß a n a


Sabiedrîbas lîdzdalîbas metodes

Nav viena labåkå plånoßanas ce¬a, jo katram no tiem ir savas stiprås un våjås puses. Tåpécjåizvélas situåcijai un apståk¬iem piemérotåko. Lai nodroßinåtu efektîvu sabiedrîbas lîdzdalîbu,vietéjås plånoßanas proceså ir jåievéro vairåki so¬i:1. Izlemjiet, kåds sabiedrîbas lîdzdalîbas lîmenis tiks nodroßinåts plånoßanas proceså:

• intereßu grupu lîdzdalîba vai• tießå lîdzdalîba

2. Izlemjiet, kåda büs plånoßanas proceså/lîdzdalîbå iesaistîtå mér auditorija/sabiedrîbas grupas.3. Informéjiet izvélétås grupas/sabiedrîbu par paredzéto plånoßanas procesu.4. Sadarbîbå ar ieintereséto sabiedrîbu izvélieties plånoßanas procesa tému/jautåjumus.5. Izvélieties metodes un lîdzek¬us izvéléto tému analîzei.6. Izvélieties metodes un lîdzek¬us izvéléto tému tehniskajai/ekspertu analîzei.7. Pårskatiet novértéjuma metodes, lai pårliecinåtos, ka tås nodroßina sistemåtisku pieeju

problému risinåßanai.8. Informéjiet iesaistîtås puses par tehniskå novértéjuma rezultåtiem.9. Nosakiet jomas, kuråm ir nepiecießama padzi¬inåta izpéte.

10. Noskaidrojiet visus priekßlikumus iespéjamajåm darbîbåm, kas bütu nepiecießamas problémunovérßanai.

11. Sagatavojiet un publiskojiet gala ziñojumu.

Veiksmîgu plånoßanas procesu var nodroßinåt, sasaistot ekspertu darbu ar vietéjo iedzîvotåjulîdzdalîbu. Plånoßanas process ir jåorganizé tå, lai ieinteresétå sabiedrîba tiktu iesaistîta eksper-tu darbå / tehniskajå novértéjumå un ekspertu secinåjumi tiktu integréti un izmatoti sabiedrî-bas plånoßanas proceså.

Ekspertu iesaistîßana plånoßanas proceså ir nepiecießama, lai tiktu nodroßinåta pétîjumiem unanalîzei nepiecießamå informåcija un sagatavota specifiska situåcijas analîze un pétîjumu dati.Taçu arî populåråkås ekspertu analîΩu metodes – kå pieméram: risku analîze, ietekmes uz vi-di novértéjums, sistémanalîze u.tml. – var tikt pårveidotas tå, lai vietéjie iedzîvotåji tajås bütuiesaistîti péc iespéjas vairåk.

Íeit büs daΩas metodes, kuras var izmantot, lai uzlabotu paßu plånoßanas procesu, tå ele-mentus, kå arî sabiedrîbas lîdzdalîbu tajå.

p l å n o ß a n a


p l å n o ß a n a


Ekspertu novértéjums

Ietekmes uz vidi novértéjums Ietekmes uz vidi novértéjums ir procedüra, lai novértétu paredzétås darbîbas iespéjamo ietekmi uz vidi un izstrådåtu priekßlikumus nelabvélîgas ietekmes novérßanai vai samazinåßanai. Nepiecießams precîzs visu vides faktoru novértéjums, taçu novértéjuma rezultåtus ir grüti integrét un salîdzinåt ar fiskålajåm analîzém – pieméram, ienåkumu – izdevumu analîzi.

Ienåkumu – izdevumu analîze Tiek izmantota kvantitatîvu rådîtåju iegüßanai, pamatå ekonomikå, pieméram, novértéjot investîciju projektus. Kopéjo labumu pårvérß naudas izteiksmé un salîdzina ar izdevumiem (ienåkumi mînus izdevumi). Vispirms tiek noteikts mér˚is (ieguvums), tad kritériji alternatîvu salîdzinåßanai, péc tam nosaka «cenu» katrai alternatîvai, un tad katrai no tåm nosaka labumus/ieguvumus. Analîze tiek veikta, novértéjot alternatîvu efektivitåti, taçu netiek novértéta ßo labumu izplatîba teritorijå (kam büs labums?) un grüti novértét labumus, kam nav kvantitatîvas izteiksmes.

Izdevumu – efektivitåtes analîze Nosaka apståk¬us, kas minimizés kåda uzdevuma realizåcijas izmaksas. Nav nepiecießams novértét ieguvumus un tiek ignoréti uzdevuma veikßanas rezultåti.

Tehnolo©ijas novértéjums Nosaka to, kåda büs tehnolo©iju ietekme uz cilvékiem, ekonomiku, vidi, sociålo struktüru, u.c.

Risku – ieguvumu analîze Novérté ieguvumus, salîdzinåjumå ar riskiem. Paredz ñemt vérå visus riskus, ieguvumus unizmaksas, taçu bieΩi vien nespéj aptvert un apzinåt visus apskatåmos faktorus.

Lîdzdalîbas metodes

Informatîvås intervijas Parasti notiek viens pret viens starp aptaujåjamo un intervétåju. Tås tiek veidotas, balstoties uz virkni jautåjumu, kuriem ir jåatklåj intervéjamå domas par kådu politiku vai plånu. Var büt noderîga metode darbojoties ar politi˚iem, taçu gala rezultåti ir ¬oti atkarîgi no izvélétajiem jautåjumiem un aptaujåto loka.

Fokusa grupas Nelielas cilvéku grupas, kas ir no vienas apkaimes un ar kopîgåm interesém, sanåk kopåar mér˚i izzinåt dalîbnieku vértîbas un uzskatus. Tå ir laba metode kvalitatîvas nevis kvantitatîvas informåcijas iegüßanai, taçu fokusa grupas atlase un vadîßana prasa noteiktu apmåcîbu, un iegütie rezultåti ir vairåk ‘normas’ nekå realitåte, tåpéc prasa smalku rezultåtu analîzi.

DaΩas no metodém, kas vari tikt izmantotas plånoßanas procesa uzlaboßanai, més apskatîsimpadzi¬inåti.

1. Kartéßana

Kartéßana ir laba vizuålås plånoßanas metode, kas dodiespéjas gan vietéjiem iedzîvotåjiem, gan cilvékiem nomalas redzét, noteikt, pårrunåt un izskaidrot redzamoattélu, analizét situåciju, dalîties jaunradé un plånotnåkotni.

Atseviß˚i cilvéki vai cilvéku grupas veido vietéjås ap-kårtnes kartes, lietojot kråsas un papîru, zîméjotsmiltîs, vai izmantojot krîtu vai citus pieejamos ma-teriålus. Tas ir radoßs process, ko nevajag ierobeΩot.Taçu, lai koncentrétu cilvéku domas, parasti tiek do-tas norådes, pieméram, koncentréties uz vietåm, kasjums patîk vai nepatîk, vietas, kuras jüs visbieΩåkapmekléjat, lietas, ko jüs vélétos redzét u.tml.

Radîtås kartes tiek tålåk izmantotas, lai pårrunåtu unanalizétu iegütos rezultåtus un saprastu daΩådus vie-dok¬us, kå arî, lai plånotu izmaiñas.

Lielbritånijas organizåcija «Kopéjie pamati» (Commonground, ang.) jau vairåkus gadus strådå ar vietéjåmkopienåm Anglijå, tåm palîdzot apzinåties vietéjås vér-tîbas un tådéjådi palîdzot stiprinåt kopienas dzîvi. Vi-ñi izmanto draudΩu vai pagastu kartes, kurås vietéjieiedzîvotåji atzîmé vértîgåkås vietas, kas tiem ß˚iet no-zîmîgas. Tas palîdz paßvaldîbai izstrådåt teritoriålosplånus. Lîdzîgas iniciatîvas ir vérojamas arî ASV.DΩons Kretsmans un DΩons Makknaits ir apkopojußidaudzu ASV kopienu pieredzi un secinåjußi, ka gal-venais ir noteikt vietéjos cilvéku, institucionålos undabas resursus un, tos kombinéjot un mobilizéjot,büvét spécîgåku un patståvîgåku kopienu, tådéjådiattîstot vietéjo ekonomiku. Tas balstås uz individuå-lo zinåßanu un iemañu izmantoßanu, vietéjåm orga-nizåcijåm – klubiem, kuros cilvéki sanåk kopå uncenßas apzinåt un risinåt savas problémas, kå arî for-målåkåm vietéjåm institücijåm, kå pieméram, vietéjaisbizness, sabiedriskås institücijas, skolas, slimnîcas, bib-liotékas un sociålie centri.

p l å n o ß a n a

26 rokasgråmata lauku attîstîbais

Kartéßanas process.

1. Iemesls

Izlemjiet, ko atspogu¬ot uz kartes (piemé-

ram, zemes izmantoßanu, draudus, resur-

sus, mobilitåti, sociålo infrastruktüru

u.tml.), un labåkås attéloßanas metodes.

2. Cilvéki

Piedalîties aiciniet cilvékus, kuri labi pårzi-

na teritoriju un vélas dalîties savås zinåßa-

nås, izlemjiet vai strådåt individuåli vai gru-

pås.

3. Vieta un materiåli

Izvélieties labåko vietu (grîda, siena, galds

u.tml.) un materiålus (uzlîmes, akmeñus,

séklas, pogas, zîmu¬us, krîtu u.tml.).

4. Kartes veidoßana

Pasåkuma vadîtåjs var palîdzét cilvékiem

uzsåkt darbu, bet nepiedalås paßå proceså.

5. Diskusija

Karßu prezentåcijas. Diskusija, salîdzinot

daΩådås kartes un secinåjumu formuléßa-

na. Diskusija tiek dokumentéta.

6. IemüΩinåßana

Radîtås kartes, atkarîbå no materiåla un to

veida, vai nu tiek saglabåtas vai nofotogra-

fétas turpmåkai lietoßanai.

7. Plånoßana

Kartéßanas proceså iegütie rezultåti ir jåno-

dod vietéjiem lémumu pieñéméjiem un

plånotåjiem. Rezultåtus var izmantot arî

turpmåko projektu veidoßanå.

Kartéßanas process var aizñemt

1-2 stundas.

9 . a t s a u c e

p l å n o ß a n a

2. Reålå plånoßana

Daudzi ir sastapußies ar sliktu pieredzi vai nu organizéjot vai piedaloties sabiedriskajås apsprie-dés. BieΩi vien uz tåm ierodas tikai daΩi cilvéki, kuri visu kritizé, un visi izteikties gribétåji ne-tiek pie vårda, vai viñus pienåcîgi neuzklausa un lémumu tåpat pieñem, ignoréjot iedzîvotåjuvélmes. «Reålå plånoßana» aizsåkås Anglijå, un tås mér˚is ir novérst ßîs problémas. Tå ir vie-na no teritorijas fiziskås plånoßanas metodém.

So¬i «Reålai plånoßanai»:1. Iniciatîva. Parasti iniciators ir paßvaldîba, kas definé teritoriju un izveido vadîbas grupu. Kon-

taktéjas ar citåm sabiedrîbas grupåm, lai sañemtu atbalstu (1 ménesis).2. Izveido modeli. Vadîbas grupa, bieΩi vien kopå ar skoléniem, uz teritorijas kartes (parasti

1:200 vai 1:300), izveido trîsdimensiju teritorijas maketu (ar galvenajåm celtném), tå, lai cil-véki varétu saskatît savas måjas (2 dienas).

3. Popularizéßana. Novieto maketu daΩådås publiskås vietås (skolås, veikalos, pagasta måjåun citås populårås iedzîvotåju pulcéßanås vietås) apskatei (2 nedé¬as).

4. Tikßanås. Kopå sanåk vietéjie iedzîvotåji, lémumu pieñéméji un eksperti. Tikßanås var bütviena vai vairåkas daΩådås vietås. Telpå, kur notiek apspriede, nav ne kréslu, ne pjedestå-la, no kura teikt runas. Modelis ir izstådîts istabas centrå.• Cilvéki sapulcéjas ap modeli. Pasåkuma vadîtåjs iepazîstina ar tikßanås mér i un procesu(10 min).

• Dalîbnieki izsaka priekßlikumus, diskuté, nosaka problémas un izsaka risinåjumus. Katrs, kurß vélas, uz mode¬a attiecîgajå vietå izvieto iepriekß sagatavotas kartiñas, par to, ko un kur viñi vélétos redzét (rota¬u laukumu, autoståvvietu, parku, veikalu, u.tml.). Eksperti (plå-notåji, inΩenieri, arhitekti, policisti, sociålie darbinieki un citi) véro un atbild uz jautåju-miem, bet paßi nepiedalås. Viñiem ir piespraustas amatu zîmes. Tas palîdz viñiem iejus-ties, bet ne¬auj dominét diskusijå (30 min). Dalîbnieki pårrunå rezultåtus un maina kartiñuvietas, kamér panåk vienoßanos (30 min).

• Fiksé rezultåtu, definéjot priekßlikumu un tå atraßanås vietu (30 min).• Dalîbnieki priekßlikumiem dod prioritåtes, nosakot: Tagad, Drîz vai Vélåk un novérté péc tå, vai tås var tikt realizétas izmantojot tikai vietéjos resursus, vai tam ir nepiecießama åréjapalîdzîba: cilvéki, materiåli, finanses. Nosaka arî atbildîgos. Saistîbas tiek pårrunåtas un skaidri formulétas. Ir iespéjams vienoties par kompromisiem (30 min).

• Tam seko diskusija par nåkamajiem so¬iem, un tiek izveidotas darba grupas par galvenajiemjautåjumiem (piedalås gan lémumu pieñéméji, gan eksperti, gan vietéjie iedzîvotåji) (20 min).

Jåatzîst, ka, lai iegütu vélamo rezultåtu, procesam ir nepiecießams ¬oti labs vadîtåjs – procesaveicinåtåjs. Kopå sanåksme ilgst divarpus stundas. Pirms prioritåßu noteikßanas vélams ieplånotpårtraukumu.5. Darba grupas. Izstrådå detalizétu piedåvåjumu ar budΩetu un tehniskajiem risinåjumiem

(2 méneßi).6. Atgriezeniskå saite. Darba grupu rezultåtu paziñoßana.

rokasgråmata lauku attîstîbais 27

3. Sabiedriskais novértéjums

Sabiedriskais novértéjums pasaulé attîstîjås septiñdesmitajos gados un ieguva lielu popularitåti.Tagad tå ir viena no atzîtåkajåm un populåråkajåm metodém, kas tiek lietota vietéjå plåno-ßanas proceså, lai noskaidrotu vietéjo iedzîvotåju viedokli. Íî metode ir pretstats tradicionåla-jåm plånoßanas metodém, kas nespéj apmierinåt nabadzîgåkås sabiedrîbas da¬as vélmes. Tå ti-ka ieviesta kå plånoßanas metode, kas palîdz apiet iespéjamos ß˚érß¬us izpétes proceså un no-droßina alternatîvu iedzîvotåju aptaujåm.

Sabiedriskais novértéjums tiek iedalîts:• åtrais sabiedriskais novértéjums – tiek izmantots, lai iegütu informåciju par vietéjo situåciju;• lîdzdalîbas sabiedriskais novértéjums – veicina lielåku vietéjo iedzîvotåju iesaistîßanos, mudi-not sabiedrîbu paßai veikt situåcijas novértéjumu, to analizét un rîkoties, kå arî uzraudzît unkontrolét izpildi. Galvenå uzmanîba tiek pievérsta tießi vietéjo procesu apgüßanai un analî-zei, partnerîbai un zinåßanu apmaiñai sabiedrîbå. Taçu ßis process ir diezgan léns.

Sabiedrisko novértéjumu vada darba grupa, kura organizé diskusijas, veic analîzi un dodas eks-pedîcijås. Lai tas notiktu veiksmîgi, ir jåñem vérå vairåki organizatoriski faktori:• Darba grupa ir jånodroßina ar visu darbam nepiecießamo: kanceleja, tehnika, lîdzek¬i disku-siju organizéßanai u.tml.;

• Grupas locek¬iem pirms tam ir jåiziet apmåcîba, îpaßi, ja darba blakus mér˚is ir vietéjo ie-dzîvotåju izglîtoßana;

• Darba rezultåti ir atkarîgi no tå, cik daudz laika ir atvéléts darbam uz vietas un atskaitessagatavoßanai: datu analîzei, secinåjumiem un rekomendåcijåm;

• Divu lîdz trîs jautåjumu apskatîßana nelielå teritorijå prasa divas nedé¬as, bet, ja jautåjumuloks ir plaßs un apskatåmå teritorija liela, darbs var prasît pat vairåkus méneßus;

• Atskaiti vislabåk ir sagatavot uzreiz péc darba pabeigßanas un ar to jåiepazîstina arî vieté-jie iedzîvotåji.

Tå kå sabiedriskå novértéjuma process balstås uz lîdzdalîbu, kooperåciju, savstarpéjo respektuun vietéjo iedzîvotåju iesaistîßanos, tå pamatå ir atklåtas tikßanås (atklåßanas sapulce, noslégu-ma sapulce un papildus pécprojeta tikßanås). Sabiedriskå novértéjuma proceså var tikt izman-totas arî citas plånoßanas metodes:• kartéßana un modeléßana – labas metodes darba uzsåkßanai, jo stimulé diskusijas un dar-ba grupai rada labåku priekßstatupar vietu un cilvékiem;

• sezonålu un vésturisku diagrammu veidoßana – palîdz noteikt izmaiñas un tendences;• priekßrocîbu noteikßana – labs iesåkums pirms intervijåm un palîdz fokusa diskusijåm;• divpuséjas intervijas un fokusa grupu diskusijas – palîdz savåkt konkrétu informåciju un da-tus pétîjumam, kå arî citas metodes.

p l å n o ß a n a


p l å n o ß a n a

4. Studiju loki

Studiju loki balstås uz darbu grupås, kurås sanåk 8–12 cilvéki ar daΩådu pieredzi un uzska-tiem. Íîs darba grupas sanåk kopå vairåkas reizes, lai pårrunåtu kådu jautåjumu. Íajå proce-så visiem ir vienådas tiesîbas un cilvéki cenßas izprast un ieklausîties viens otra viedoklî. Taçucitu viedoklim nav jåpiekrît. Loku mér˚is ir dalîties interesés, satraukumos un meklét kopîgusrisinåjumus, lai uzlabotu situåciju. Moderators palîdz grupai fokuséties uz daΩådiem uzskatiemun vada diskusiju.

Analizéjot vietéjås attîstîbas jautåjumus, iedzîvotåji no vietéjås apkaimes satiekas vairåkos da-Ωådos studiju lokos paraléli. Visi studiju loki strådå ar vienu un to paßu jautåjumu un meklérisinåjums vietéjai attîstîbai. Studiju loku beigås visi cilvéki sanåk kopå iedzîvotåju sanåksmé,lai izstrådåtu kopéju darba plånu, kas ir radies atseviß˚ajos lokos.

Viena persona vai organizåcija nespéj radît efektîvu darba programmu paßvaldîbai. Tåpéc, lainodroßinåtu un daΩådotu lîdzdalîbu, atseviß˚ie studiju loki ir jåorganizé un jåvada vietéjai ini-ciatîvas grupai, kas pårståv daΩådas intereßu grupas: jaunatne, sievietes, mednieku un mak-ß˚ernieki, lauksaimnieki, uzñéméji u.tml.


Íajå broßürå més apskatîjåm ilgtspéjîgu lauku attîstîbu, iespéjas to realizét Lat-vijå un sniedzåm daΩus piemérus no citåm pasaules valstîm. Aplükojåm centralizétu un de-centralizétu vietéjås pårvaldes sistému priekßrocîbas un trükumus, kå arî vietéjo iedzîvotåju unsabiedrîbas lîdzdalîbas lomu lauku attîstîbas veicinåßanå. Pédéjå noda¬å lielåkå uzmanîba tikapievérsta vietéjås attîstîbas plånoßanas procesam un veidiem, kå efektîvåk tajå iesaistît plaßåkusabiedrîbu.

Latvijå diemΩél ir maz pieredzes patståvîgas lauku politikas veidoßanå, un vél jo mazåka vieté-jo iedzîvotåju iesaistîßanå. Gan administråcijas, gan paßu iedzîvotåju pasivitåte un pieredzes trü-kums visvairåk traucé efektîvai sadarbîbai starp vietéjo pårvaldi un iedzîvotåjiem. Taçu ßîs bar-jeras ir pårkåpjamas un, jo åtråk més to izdarîsim, jo veiksmîgåk spésim veidot savu dzîvi.

n o b e i g u m s


i n f o r m å c i j a s a v o t i

Internets • Globålais ekociematu tîkls: www.gaia.org

• Starptautiskais kopienu tîkls: www.ic.org • Informåcija par Sabiedrisko novértéjumu:

http://www.iisd.org/casl/CASLGuide/PRA.htm un http://www.worldbank.org/wbi/sourcebook/sba104.htm

• Informåcija par Studiju lokiem: www.studycircles.org • Daudzas daΩådas metodes vietéjai plånoßanai un sabiedrîbas lîdzdalîbai:

http://www.communityplanning.net

Gråmatas • Deepening Democracy: Institutional innovations in empowered participatory governance; Archon Fung & Erik Olin Wright; Verso Books, 2003 (http://www.ssc.wisc.edu/~wright/Deepening.pdf)

• Ecovillage Living: Restoring the Earth and Her People; Hildur Jakson & Karen Svensson, Green BooksVithal Rajan, A Resurgence Books, Foxhole, 1993

• Rural Development: Principles and Practice; Malcolm J. Moseley; SAGE Publications, London, 2003

• Health & Community: Holism in Practice; Mike Money; A Resurgence Books, Foxhole, 1993

• Lauku attîstîbas rokasgråmata, Phare projekts «Atbalsts lauku ekonomikas daΩådoßanai» (ALED), 1999


Organizåcijas Latvijas dabas fonds Pasaules dabas fonds

Kronvalda bulv. 4 Elizabetes iela 8-4Rîga, LV 1842 Rîga, LV 1010Tel.: 7 322 852 Tel.: 7 505 640Fakss: 7 830 291 Fakss: 7 505 651E-pasts: [email protected] E-pasts: [email protected]: www.daba.lv/ Internets: www.wwf.lv

Latvijas Valsts Agrårås REC – Latvija

Ekonomikas Institüts Peldu iela 26/28Struktoru iela 14 Rîga, LV 1050Rîga, LV 1039 Tel.: 7 228 050Tel.: 7 552 909 E-pasts: [email protected]: 7 541 789 Internets: Internets: www.agropols.lv/ www.parks.lv/home/RECLatvija/

Za¬å brîvîba

MeΩa iela 4, 4. ståvsRîga, LV 1048Tel./fakss: 7 613 806E-pasts: [email protected]: www.zb-zeme.lv

i n f o r m å c i j a s a v o t i


jnis brizga · 2020. 9. 22. · autors: jnis brizga vka foto: sia «j. vti un kompanjoni»...

Documents