jānis brizga lu, evf, vides pārvaldības katedra

Apmācību modulis 3Vides komunikācija: sadarbības princips

6. nodaļa, 2. daļa

Ilgtspējīga attīstība un patēriņš

Jānis BrizgaLU, EVF, Vides pārvaldības katedra

COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība 2011Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra Jānis Brizga

Saturs

• Sociālekoloģiskās slodzes• Ilgtspējīga attīstība• Ilgtspējīgs patēriņš• IPR pārvaldība• Videi draudzīga rīcība un iracionālais

cilvēks• Padomi un Ekomarķējumi


Ilgtspējīga attīstība


Ilgtspējīgā attīstība

• “Ilgtspējīga attīstība ir tāda, kura apmierina pašreizējās paaudzes vajadzības, neradot draudus nākamajām paaudzēm apmierināt to vajadzības”.

• Bruntlandes ziņojums: W.C.E.D. (World Commission on Environment and Development) (1987) Our Common Future.


Stiprā un vājā ilgtspējība

• Stipru ilgtspējību - kapitāla formas nav savstarpēji aizstājamas.

• Vāju ilgtspējību - tāds pats vai pieaugošs kopējā kapitāla apjoms tiek nodots nākamajām paaudzēm, pieļaujot dažādu kapitāla formu savstarpējo aizstājamību.


Ekoloģiskais konteksts

Sociālais konteksts

Ekonomiskais konteksts

Kultūras konteksts

Ilgtspējīgas attīstības (IA) modeļi

• Sociālais taisnīgums• Ekoloģiskā integritāte• Ekonomiskā izaugsme


Kapitāls – nacionālā bagātība – cilvēki, daba, vieta un telpa, jaunrade, sabiedrības dzīves principi (uzticēšanās, vērtības)

Daba

Sabiedrība

Ekonomika

Kapitāls X Ražīgums = Ilgtspēja

Ilgtspējīga attīstība

Ilgtspējīgas attīstības kapitāli


Integrētais modelis (2)

Sociālās attīstības mērķu saskaņošana arekoloģisko ietilpību ilgtermiņā (NRC, 1999)


Ilgtspējības pamatprincipi

• Integritāte - saglabāt ekoloģiskās sistēmas vienotību• Pietiekamība un iespējas - pienācīga dzīve un

iespējas to uzlabot• Piesardzības princips - pierādījumu trūkums• Piesārņotājs maksā - izvērtēšanas, samazināšanas

un novēršanas izmaksas• Lietotājs maksā - pilna dzīves cikla izmaksas• Starppaaudžu un Vienas paaudzes taisnīgums -

sociālais, dabas un cilvēku radītais kapitāls jāsadala taisnīgi

• Efektivitāte - samazināt atkarību no energo- un dabas resursiem

• Tūlītēja un ilgtermiņa integrācija - visi principi reizē


Politikas instrumenti

Politikas instrumenti ilgtspējīgai attīstībai. Kapitālu pieejam politikas instrumentu

formulēšanā pamatā tiek izmantota attiecībā uz dabas kapitālu, jo trūkst kritiskās

robežas.

Trīs soļi IA politikas instrumentu formulēšanā (Dr Dariusz Kobus, SMAP III):

1: Dabas kapitāla kritisko robežu noteikšana. Par kritisko dabas kapitālu tiek uzskatīts, citu starpā, dabas rezervuāri vai citas teritorijas ar augstu bioloģisko daudzveidību, mitrāji un citas ekosistēmas, kas veic dzīvību uzturošās funkcijas. Politikai ir jābūt vērstai uz šo robežu nosargāšanu. Kritiska antropogēnā slodze var izpausties arī kā akūts tādu resursu deficīts (ūdens, augsne, enerģijas avots uc.), kas nodrošina cilvēka pamatvajadzības.

2: Ne-kritiskā dabas kapitāla izmantošanas robežu noteikšana. No tā izriet piesārņojuma atļaujas, resursu kvotas u.tml.

3: Ne-kritiskā dabas kapitāla atjaunošanas pasākumi. Piemēram, piesārņojuma attīrīšana, mežu stādīšana u.t.t.


Ilgtspējīgā attīstība pasaulē

• “Robežas izaugsmei” (“Limits to growth”, Medouzs u.c., 1972. g.)

– “lai nākotne notiktu”, ir jāatkāpjas, jāpazemina izaugsmes tempi, jāatveseļojas

• Vides aizsardzības konference Stokholmā 1972. g.

– vides aizsardzība un attīstība ir jāanalizē kopā.• Bruntlandes ziņojums “Mūsu kopējā nākotne”, 1987. g. • Riodežaneiro konference par “Vidi un Attīstību”, 1992. gada

jūnijs, Brazīlija

– Agenda 21, – Rio Deklarācija par vidi un attīstību, – ANO konvencija par klimata izmaiņām, – ANO konvencija par Bioloģisko daudzveidību.


Tūkstošgadesmērķi 2000

• Samazināt nabadzību

• Nodrošināt visiem iedzīvotājiem pamatizglītību, kā arī iespēju iegūt vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību

• Nodrošināt vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem


Tūkstošgadesmērķi 2000 (2)

• Mazināt bērnu mirstību• Uzlabot mātes veselību • Ierobežot HIV/AIDS,

tuberkulozes un difterijas izplatību, kā arī citas slimības

• Nodrošināt vides ilgtspēju

• Veicināt visnabadzīgāko valstu attīstību (Attīstības sadarbība)


ES IA stratēģija (2001, 2006)

• Klimata pārmaiņas un tīra enerģija• Sabiedrības veselība• Sociālā atstumtība, demogrāfija un migrācija• Dabas resursu pārvaldība• Ilgtspējīgs transports• Globālā nabadzība un attīstības uzdevumi


Johannesburgas Samits: prioritātes

• Nabadzības novēršana - ja jaunattīstības valstis palielinātu savu eksporta daļu par 1%, tas palīdzētu 128 miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības. Tā kā 75% no pasaules nabadzīgajiem iedzīvotājiem dzīvo laukos, tieši lauksaimniecība ir nozare, kas ir jāattīsta.

• Ilgtspējīgi patēriņa un ražošanas modeļi - tika vēlreiz apstiprināta jau Rio pieņemtā nepieciešamība valdībām izstrādāt 10 gadu ietvara programmas ilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas modeļiem.

• Nacionālo resursu aizsardzība un saglabāšana - līdz 2015.gadam apturēt pašreizējās tendences dabas resursu noplicināšanā.


Johannesburgas sasniegumi

• Sanitārie apstākļi – līdz 2015.gadam, uz pusi samazināt to cilvēku proporciju, kuriem nav iespēju nodrošināt pamat sanitārās prasības (tai skaitā tīrs dzeramais ūdens)

• Bioloģiskā daudzveidība – līdz 2012.gadam izveidot jūras dabas parkus, lai atjaunotu izsmeltos zivju resursus

• Enerģētika - Kioto protokols tika no jauna apstiprināts• Tirdzniecība un globalizācija - PTO noteikumi nav

pārāki par starptautiskajiem vides līgumiem• Ķīmija - tiekties samazināt toksisko ķīmisko vielu

lietošanu.• Sabiedriskā darbība – privātā partnerība (Tips – 2)


Johannesburgas neveiksmes

Netika panākta vienošanās par:• konkrētiem mērķiem atjaunojamajiem

energoresursiem;• lauksaimniecības subsīdiju izskaušanu;• TNK darbības ierobežošanu;• ekoloģiskā parāda atzīšanu.


Ilgtspējīga attīstība Latvijā

1. posms: vides politikas integrācija un Vietējā Agenda 21

2. posms: Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes3. posms: Latvija 2030


Pielāgots pēc Volkery et.al., 2006 un Dalal-Clayton un Bass, 2002.

Ilgtspējīgas attšitības politikas cikls


Ilgtspējīgā attīstība Latvijā

• 1992. gadā Latvija pievienojas Rio deklarācijai

• Darbs ANO IAP• Latvijas Ilgtspējīgas attīstības

pamatnostādnes un Nacionālā ilgtspējīgas attīstības padome

• Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (Latvija 2030)


Kapitālu pieeja

• Latvijas 2030 pieeja – stiprā ilgtspējība – kapitāli nedrīkst samazināties, bet tiem vēlams pieaugt.

• Kapitālu pieeja balstās uz ilgtspējīgu un efektīvu kapitālu izmantošanu.

• Vai tas nenozīmē efektīvu resursu noplicināšanu?• Kompromisi – kā izvērtēt, ko ar ko var aizstāt?• Subsidaritāte – ko un cik daudz mēs varam

notirgot?• Kas notiek ar stapkapitāla jomām?


jānis brizga lu, evf, vides pārvaldības katedra

Documents