Informatīvs materiāls iedzīvotājiem par rīcību

meža ugunsgrēku radīto dūmu ietekmes

gadījumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta

Katastrofu medicīnas centrs

Ugunsgrēks — nekontrolē-ta uguns izplatīšanās, kas var notikt apdzīvotā vietā vai dabā.

Meža ugunsgrēku dūmi — gāzu un dažāda izmēra cieto daļiņu sajaukums, kas izdalās koku un citu augu degšanas rezultātā.

Ugunsgrēka nepieļaušana — pasākumi, kas izslēdz iespēju ugunsgrēkam sākties vai samazina to izcelšanās biežumu un izplatību.

Saindēšanās — patoloģisks stāvoklis, ko izraisījušas organismā iekļuvušas indīgas vielas. Ugunsgrēka gadījumā saindēšanos var izraisīt tvaiki, dūmi un gāzes, kas rodas degšanas rezultātā.

Dūmu ietekme uz cilvēka veselību Ir vairāki faktori, no kā ir atkarīga dūmu kaitīgā iedarbība un cilvēkam izraisītie veselī-

bas traucējumi, piemēram – dūmu radītais gaisa piesārņojuma līmenis, dūmu iedarbī-

bas ilgums, cilvēka vecums, cilvēka individuālā uzņēmība, arī plaušu vai sirds/asinsvadu

slimības un citi faktori. Ne visiem cilvēkiem, kas ir pakļauti dūmu iedarbībai, būs

veselības problēmas. Lielākā daļa pieaugušo ātri atgūsies no dūmu iedarbības bez il-

gtermiņa sekām. Vislielāko ietekmi tie atstās uz personām ar astmu un citām

hroniskām elpošanas un sirds/asinsvadu slimībām, kā arī uz citām jutīgajām

iedzīvotāju grupām (skatīt „Iedzīvotāju riska grupas”).

2013

Meža ugunsgrēki Lielākā daļa ugunsgrēku izceļas cilvēka neuzmanīgas, nepārdomātas vai ļaunprātīgas

rīcības dēļ. Meža ugunsgrēka izcelšanās iespēju veicina meteoroloģiskie apstākļi –

karsts, sauss un vējains laiks. Viens no biežākajiem mežu ugunsgrēku cēloņiem ir

pērnās zāles dedzināšana. Paaugstināta ugunsbīstamības situācija veidojas Latvijas

austrumu novados, kad deg Krievijas pierobežu meži. Meža ugunsnedrošo laikposmu

visā valsts teritorijā ik gadu nosaka Valsts meža dienests.

Meža ugunsgrēku radīto dūmu ietekmei ir pakļauti gan tuvumā esošie iedzīvotāji, gan

arī iedzīvotāji tālākā apkārtnē. Mežu ugunsgrēku radītie dūmi var ietekmēt cilvēku

veselību un pat apdraudēt dzīvību.

Viens no biežākajiem mežu ugunsgrēku cēloņiem ir

pērnās zāles dedzināšana.

Dūmu ietekme uz cilvēku var izpausties kā:

acu kairinājums—dedzināšana acīs,

asarošana

kakla un rīkles kairinājums

klepus

elpas trūkums

sāpes krūtīs

galvassāpes

iesnas

Dūmu ķīmiskais sastāvs un cilvēka veselība

2

Meža ugunsgrēkos degošā augu biomasa

s a s t ā v n o d a ž ā d i e m f e n o l a

savienojumiem, kā arī no eļļām, taukiem,

sveķiem, vaska un cietes, kas sadegot

veido indīgus ķīmiskos savienojumus –

oglekļa dioksīdu, oglekļa monoksīdu,

cietās daļiņas, ūdens tvaiku,

ogļūdeņražus u.c.. Dūmu ķīmiskais

sastāvs ir atkarīgs no degošā materiāla

veida, liesmas temperatūras un vēja

apstākļiem.

Meža ugunsgrēku gadījumā, iedzīvotāji ir

pakļauti dažādu ķīmisko savienojumu

ietekmei, kas var ilgt no dažām stundām

līdz pat vairākām nedēļām. Galvenais

sabiedrības veselības apdraudējums

īslaicīgas dūmu izplatīšanās rezultātā ir

cieto daļiņu un oglekļa monoksīda

(tvana gāze) iedarbība.

Dūmu sastāvā ir arī citas gaisu

piesārņojošas ķīmiskas vielas kā,

piemēram, akroleīns, benzols un

formaldehīds.

Pie augsta gaisa piesārņojuma līmeņa, kas rodas dūmu izplatīšanās gadījumā, simptomi, kas raksturīgi

iedzīvotāju riska grupām var parādīties arī veseliem cilvēkiem.

Cietās daļiņas

Cilvēkam elpojot, tās nokļūst dziļi

plaušās. Cietās daļiņas ir

elpošanas ceļu kairinātājs un pie

augstas to koncentrācijas dūmos

var izraisīt ilgstošu klepu ar vai

bez gļotām, sēkšanu un

apgrūtinātu elpošanu. Cietās

daļiņas var iespaidot arī

organisma imūnsistēmu un

apgrūtināt plaušu atbrīvošanos no

ieelpotajām svešajām vielām,

piemēram, ziedputekšņiem, kā arī

baktērijām.

Oglekļa monoksīds

Oglekļa monoksīds caur plaušām

iekļūst asinsritē un samazina

skābekļa piegādi cilvēka orgāniem

un audiem. Zema un vidēja oglek-

ļa monoksīda koncentrācija

dūmos var radīt tādus veselības

traucējumus, kā slikta dūša,

miegainība un galvassāpes.

Augsta oglekļa monoksīda

koncentrācija var izraisīt pat

cilvēka nāvi.

Citi ķīmiskie savienojumi

Personām, kas ilgstoši pakļauti

gaisa piesārņojošo vielu

iedarbībai, ir lielāks vēža

saslimšanas vai citu hronisku

veselības traucējumu risks.

Formaldehīds un akroleīns ir divas

galvenās kairinošās ķīmiskās

vielas, kas pastiprina kopējo

dūmu kairinošo efektu un atstāj

postošu ietekmi uz cilvēka

veselību ilgtermiņā.

Atcerieties!

Meža ugunsgrēku gadījumā, dūmu izplatīšanās var ilgt līdz pat vairākām dienām.

Gaisa piesārņojuma koncentrācija samazinās, mainoties vēja virzienam, gaisa

temperatūrai un citiem faktoriem. Ja dzīvojat vai uzturaties meža ugunsgrēku

tuvumā, ievērojiet papildus drošības pasākumus. Gaisa kvalitātei uzlabojoties

pat uz īsu laiku, izvēdiniet un iztīriet savas dzīvojamās telpas, lai iespējami

samazinātu iekštelpu gaisa piesārņojumu.

Karstuma ietekme

Vasaras sezonā, samazinoties

nokrišņiem un palielinoties gaisa

temperatūrai, papildus veselības

apdraudējuma riska faktors ir

karstums. Informācija par gatavību

un rīcību ārkārtēja karstuma

gadījuma ir pieejama NMPD

tīmekļa vietnē.

Ja papildus dūmiem, kas rodas

sakarā ar meža ugunsgrēku, vēl ir

arī karstuma periods, tad cilvēkiem

paliekot slēgtās iekštelpās, var

palielināties karstuma izraisītu

veselības traucējumu risks. Šādos

apstākļos vecāka gadagājuma

cilvēkiem un personām, kurām ir

veselības problēmas un kuru mājās

n a v p i e e j a m a g a i s a

kondicionēšana, ieteicams doties

pie paziņām, kas dzīvo tālāk no

piesārņotām teritorijām.

Noteiktām iedzīvotāju grupām dūmu kaitīgā iedarbība ir lielāka, izraisot nopietnus

akūtus un hroniskus veselības traucējumus. Šīm grupām pieskaitāmi cilvēki ar

hroniskām sirds/asinsvadu un elpošanas sistēmas slimībām, kā arī bērni, grūtnieces,

gados vecāki cilvēki un smēķētāji.

Cilvēki ar hroniskām elpošanas sistēmas slimībām Piesārņojuma līmenis, kas parasti neietekmē veselus iedzīvotājus, personām ar astmu

un citām hroniskām elpošanas sistēmas slimībām var izraisīt elpošanas grūtības.

Cilvēkiem, kam ir elpošanas sistēmas slimības, kā, piemēram, alerģija, astma, hroniska

obstruktīva plaušu slimība, var parādīties šādi simptomi: nespēja vienmērīgi elpot,

klepus ar vai bez gļotām, sāpes krūtīs, sēkšana un palēnināta elpošana. Personām ar

hronisku obstruktīvu plaušu slimību, dūmu iedarbība var izraisīt slimības saasināšanos,

kā arī palielināt iespēju saslimt ar apakšējo elpceļu infekcijām.

Personas ar elpceļu hiperreakciju Reaģējot uz dūmos esošo ķīmisko vielu kairinājumu, lielai daļai cilvēku var rasties

elpceļu hiperreakcija, kas izpaužas kā pastiprināta bronhu un bronhiolu sašaurināšanās.

Elpceļu hiperreakcija tiek uzskatīta par astmai raksturīgu iezīmi, taču tā var tikt

konstatēta arī cilvēkiem, kas neslimo ar astmu, piemēram, apakšējo elpceļu infekcijas

gadījumā. Šādiem cilvēkiem dūmu iedarbība var izraisīt bronhu spazmas un astmai

līdzīgus simptomus.

Gados vecāki cilvēki Ietekme uz gados vecākiem cilvēkiem var būt lielāka nekā uz jauniem cilvēkiem, par cik

līdz ar vecumu samazinās elpceļu aizsardzības mehānismi. Cieto daļiņu piesārņojums

gaisā var apdraudēt cilvēka plaušu imūnaizsardzības procesus, palielinot uzņēmību pret

baktēriju vai vīrusu izraisītām elpceļu infekcijām.

Bērni Tā kā bērnu elpceļi ir šaurāki nekā pieaugušajiem, kairinājums, kas pieaugušajiem

radītu nelielas problēmas, mazam bērnam var izraisīt smagu elpceļu aizsprostojumu.

Bērni, pat tie, kuriem nav iepriekš bijušas hroniskas saslimšanas, tiek uzskatīti par

jutīgu iedzīvotāju grupu, jo to plaušas vēl tikai attīstās, padarot viņus uzņēmīgākus

pret gaisa piesārņojumu nekā veselus pieaugušos. Salīdzinājumā ar pieaugušajiem,

vairāki faktori veicina lielāku piesārņojuma ietekmi uz bērniem: bērni vairāk laika

pavada brīvā dabā, tie ir kustīgāki un līdz ar to arī ieelpo vairāk gaisa attiecībā pret viņu

ķermeņa masu un izmēru.

Grūtnieces Ir zināms, ka meža ugunsgrēku dūmi satur lielu daļu ķīmisko savienojumu, kas atrodami

cigarešu dūmu sastāvā. Līdz ar to, iedarbība var atstāt nelabvēlīgu ietekmi gan uz augļa

attīstību, gan grūtnieces veselību. Apkārtējā gaisa piesārņojums var ietekmēt

jaundzimušā svaru (samazināts ķermeņa svars) un izraisīt ietekmi uz reproduktīvo

sistēmu.

Personas ar sirds/asinsvadu slimībām Cilvēkiem ar sirds/asinsvadu slimībām dūmu izplatīšanās rezultātā var parādīties viens

vai vairāki no sekojošiem simptomiem – sāpes krūtīs, paātrināta sirdsdarbība, elpas

trūkums, nogurums un reibonis. Dūmu ietekmē var palielināties asins trombu

veidošanās, stenokardijas, sirdslēkmju un triekas risks.

Iedzīvotāju riska grupas

3

Respiratori ir lietderīgi gadījumos, ja jāiziet ārā no iekštelpām uz īsu brīdi.

4

Rezerves minimums ilgstoša dūmu piesārņojuma gadījumā

Ilgi uzglabājami pārtikas pro-

dukti, kuriem nav nepiecieša-

ma termiska pagatavošana;

Astmas un hronisku sirds un

plaušu slimību gadījumā no-

drošinieties vismaz ar nedēļas

medikamentu rezervi;

Dzeramais ūdens;

Pirmās medicīniskās palīdzī-

bas komplekts;

Respiratori elpošanas sistē-

mas aizsardzībai.

Atcerieties, ēdiena termiska paga-

tavošana, var palielināt iekštelpu

gaisa piesārņojuma līmeni.

Saindēšanās ar dūmiem var atrodoties degoša meža tuvumā. Sākotnējie

simptomi ir lielā mērā atkarīgi no dūmu avota un laika posma, cik ilgi cil-

v ēks b i j i s pak ļauts dūm u ka i t īga ja i iedarb ība i .

Izplatītākās pazīmes ir:

Klepus un aizsmakums

Sāpes krūtīs, asiņu atklepošana

Elpošanas traucējumi, elpas trūkums

Galvassāpes, sāpes vēdera dobumā, slikta dūša

Acu kairinājums vai citi redzes traucējumi

Reiboņi, ģīboņi

Kvēpi, sodrēji nāsīs vai rīklē

Lai noteiktu precīzu diagnozi un veiktu atbilstošāko ārstēšanu, mediķi var

lūgt papildus informāciju par ieelpoto dūmu izcelsmes avotu un laiku, cik

ilgi cietušais bijis pakļauts dūmu kaitīgajai iedarbībai. Lai novērtētu dūmu

radīto kaitējumu veselībai, var būt nepieciešamas papildus analīzes, pār-

baudes un pat rentgenogramma.

Ārstēšana noris izmantojot antibiotikas, steroīdus, antidotus un dažādus

medikamentus, lai ārstētu sāpes, drudzi un elpceļu tūsku.

Nekavējoties medicīniskā palīdzība jāmeklē, papildus parādoties kādam

no šie simptomiem:

Asiņu atvemšana vai atkrēpošana

Paātrināta sirdsdarbība un sāpes krūškurvja apkārtnē

Izteikts elpas trūkums

Nespēks un bāla, mitra un lipīga āda

Sēkšana

Lūpas un pirkstu gali iegūst zilganu nokrāsu

Neatliekamo medicīnisko palīdzību var izsaukt pa tālruni 113.

Kad meklēt medicīnisko palīdzību?

Fiziskās aktivitātes

Lai samazinātu ieelpoto piesārņotā gaisa daudzumu un mazinātu iespējamo

veselības traucējumu rašanos, ieteicams samazināt fiziskās aktivitātes. Veicot

fiziskās aktivitātes, cilvēki bieži elpo caur muti, līdz ar to netiek nodrošināta

ieelpotā gaisa dabīgā filtrēšana, kā tas notiek elpojot caur degunu. Rezultātā

palielinās plaušās saņemtais piesārņojuma daudzums. Turklāt cilvēki elpo dziļāk

un ātrāk, kas ļauj piesārņojošām vielām iekļūt dziļāk plaušās;

Pirms respiratora iegādāšanās un lietošanas ir svarīgi iegaumēt:

Par atbilstoša respiratora iegādi vislabāk spēs konsultēt speciālisti;

respiratoru lietojot ilgāku laiku, var būt karsti un nekomfortabli;

respirators nenodrošina pilnīgu aizsardzību, ja nav pieguļošs (piemēram,

vīriešiem var traucēt ūsas vai bārda) un ir uzvilkts nepareizi;

respirators apgrūtina elpošanu, tāpēc cilvēkiem ar plaušu/sirds slimībām

pirms tā lietošanas ir jākonsultējas ar ārstu;

respirators nav paredzētas lietošanai maziem bērniem.

Ieteikumi dūmu izplatīšanās gadījumā Dzīvojot vai uzturoties teritorijās, kas atrodas paaugstinātas meža ugunsgrēku

bīstamības zonā, svarīgi ievērot vienkāršus piesardzības pasākumus. Lai pasargātu

savu veselību laikā, kad meža ugunsgrēku radīto dūmu piesārņojums gaisā ir

paaugstināts, jāņem vērā šādi ieteikumi:

uzturieties iekštelpās, aizveriet logus un durvis. Ja māja ir aprīkota ar gaisa

kondicioniera iekārtu, tad to noregulējiet gaisa recirkulācijas režīmā, lai āra

gaiss netiktu ievadīts iekštelpās;

hronisku slimību gadījumā jau savlaicīgi konsultējieties ar ārstu par rīcību un

medikamentu lietošanu dūmu piesārņojuma gadījumā;

ja parādās simptomi, kas raksturīgi elpceļu vai sirds slimībām, vai kāda cita

veida veselības traucējumi, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību;

dzeriet daudz šķidruma, lai nodrošinātu elpceļu gļotādas un membrānu

mitrināšanu;

izvairieties no transportlīdzekļa vadīšanas. Ja transportlīdzekļa vadīšana ir

nepieciešama, gaisa kondicionieris jānoregulē recirkulācijas režīmā, lai izvairītos

no piesārņotā gaisa iekļūšanas transportlīdzeklī;

iedzīvotājiem ar sirds un elpceļu saslimšanām ieteicams doties pie paziņām, kas

dzīvo tālāk no piesārņotām teritorijām. Ja dūmi jau ir izplatījušies, nepieciešams

izvērtēt, vai pārcelšanās neradīs lielāku saskari ar dūmiem, nekā palikšana

mājās un piesardzības pasākumu ievērošana;

atrodoties iekštelpās, izvairieties no smēķēšanas un citu gaisa piesārņojuma

avotu (ar malku vai gāzi kurināmas plītis un krāsnis, ēdiena gatavošana, sveču

dedzināšana u.t.t.) izmantošanas. Iekštelpu gaisa piesārņojuma avoti izdala

lielu daudzumu tādu pašu ķīmisko savienojumu, kas rodas meža ugunsgrēku

degšanas procesā, palielinot kopējo piesārņojuma līmeni telpās;

Pārdomājiet atbilstošu elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļu iegādi. Kabatlakatiņi

(mitri vai sausi), neaiztur smalkās cietās daļiņas, kas ir dūmu sastāvā.

Ķirurģiskās maskas veidotas, lai filtrētu gaisu, kas nāk no lietotāja mutes, un

nenodrošina pietiekamu izolāciju, lai aizkavētu sadegšanas procesā radušos

cieto daļiņu un gāzu ieelpošanu. Vislabāko aizsardzību nodrošinās respiratori ar

atbilstošiem filtriem

Elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi ir individuālie aizsardzības līdzekļi, kas

paredzēti elpošanas un parenterālo ceļu pasargāšanai no gaisa piesārņojuma,

samazinot piesārņojuma līmeni ieelpas zonā. Lai izvēlētos vislabāko elpoša-

nas ceļu aizsardzības veidu

Kabatlakatiņi

Ķirurģiskās maskas

5

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta norādījumi rīcībai meža ugunsgrēka gadījumā

1. Uzreiz mēģiniet ugunsgrēku

nodzēst, sitot liesmas ar

zariem, segu vai kādu citu

pieejamu priekšmetu (slīpi

sitieni izdegušā laukuma

virzienā)

2. Ja uguni nodzēst nav

iespējams, nekavējoties

brīdiniet apkārt esošos un

pametiet ugunsgrēka vietu

(patvērumu meklējiet uz

ceļa, meža stigas, lauka,

ūdenskrātuves krastā).

Virzieties pretēji uguns

izplatīšanās virzienam.

3. Ja aiziet no uguns nav

iespējams, iegremdējieties

ūdenī vai apsedzieties ar

samitrinātu drēbi. Ja

atrodaties meža laukumiņā,

noliecieties tuvāk zemei.

Gaiss pie zemes ir mazāk

sadūmots.

4. Paziņojiet par ugunsgrēku,

zvanot uz tālruni 112.

Kur meklēt palīdzību?*

Vienotais ārkārtas palīdzības dienests 112 (neatliekamā medicīniskā palīdzība, policija, ugunsdzēsēji, smagi negadījumi)

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests 113 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 112 Gāzes vada bojājumi 114 Valsts policija 110 Vietējā pašvaldība Pašvaldības policija Ārējo elektrotīklu bojājumi 800200404 (a/s Latvenergo) Meteoroloģiskā un hidroloģiskā informācija** 90006611

*Bezmaksas tālruņa numuri zvanot gan no mobilā, gan fiksētā tālruņa ** Maksas diennakts informatīvais tālrunis

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

Neatliekamās medicīniskās palīdzī-

bas dienesta (NMPD) misija ir

glābt un saglabāt cilvēku dzīvības.

Kritiskās situācijās tas nodrošina

efektīvu, savlaicīgu un kvalitatīvu

neatliekamo medicīnisko palīdzību

saslimušajiem un cietušajiem

veselībai un dzīvībai kritiskās

situācijās.

Dienests plāno, vada un koordinē

katastrofu medicīnas sistēmu

Latvijā. Sadarbībā ar pašvaldībām

un citiem operatīvās rīcības

dienestiem notiek katastrofu

novēršanas un glābšanas darbi.

Meža ugunsgrēku laikā, NMPD

iesaistās neatliekamās medicīnis-

kās palīdzības sniegšanā un

specializētās neatliekamās medicī-

niskās palīdzības nodrošināšanā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

Katastrofu medicīnas centrs E-pasts: nmpd@nmpd.gov.lv www.nmpd.gov.lv

Materiāls sagatavots balstoties uz Amerikas Savienoto valstu Slimību profilakses un kontroles centra informāciju. Informācija paredzēta kā konsultatīvs materiāls iedzīvotājiem rīcībai meža ugunsgrēku gadījumā. Ārkārtas situācijā vienmēr rīkojieties atbilstoši speciālistu un glābšanas dienestu tiešiem norādījumiem.