Income povertystatistics/lv Statistics Explained

Source : Statistics Explained (https://ec.europa.eu/eurostat/statisticsexplained/) - 06/10/2020 1

Ienakumu nabadzıbas statistikaDati izguti 2020. gada maija.

Raksta atjauninajums planots 2021. gada oktobrı.

Šaja raksta ir analizeta jaunaka statistika par monetaro nabadzıbu un ienakumu nevienlıdzıbu Eiropas Savienıba(ES) . Dzıves lımenu salıdzinajumu valstu starpa bieži balsta uz iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzıvotaju, kas naudas izteiksme ir ekonomikas kopeja apjoma pamatmerıjums, kuru dala ar iedzıvotaju skaitu, tadejadinosakot valsts bagatıbu un labklajıbu. Taču šis galvenais radıtajs nesniedz informaciju par ienakuma sadalivalstı un par nemonetariem faktoriem, kam var but liela nozıme iedzıvotaju labklajıbas noteikšana.

Nabadzıbas riska radıtajs un slieksnisLaikposma no 2010. gada (laikrindas sakums) lıdz 2011. gadam nabadzıbas riska radıtajs (pec socialajiemparvedumiem) ES27 pieauga no 16,5 % lıdz 16,9 %. Nakamajos divos gados šis radıtajs bija salıdzinoši stabils,bet 2014. gada tas pieauga lıdz 17,3 %. 2015. un 2016. gada tika noverots mazaks pieaugums (par 0,1 procent-punktu katru gadu). 2017. gada tika noverts pirmais vera nemamais samazinajums — radıtajs kritas lıdz 16,9%, bet 2018. gada atkal bija verojams neliels samazinajums par 0,1 procentpunktu. Pedejos divos gadus, parkuriem pieejami dati, nabadzıbas riska radıtajs ES27 atkal bija atgriezies lımenı, kas lıdzıgs laikposma no 2011.gada lıdz 2013. gadam noverotajam lımenim.

Šis radıtajs par ES27, kas aprekinats ka valstu rezultatu videja sverta vertıba, dažadas ES dalıbvalstıs ieverojamiatškiras (sk. 1. attelu ). Septinas dalıbvalstıs, proti, Rumanija (23,5 %), Latvija (23,3 %), Lietuva (22,9 %),Bulgarija (22,0 %), Igaunija (21,9 %), Spanija (21,5 %) un Italija (20,3 %) par nabadzıbas riskam paklautu2018. gada tika uzskatıta viena piektdala vai vairak iedzıvotaju; šada situacija bija verojama arı Serbija (24,3%), Melnkalne (23,6 %; 2017. gada dati), Turcija (22,2 %; 2017. gada dati) un Ziemelmakedonija (21,9 %).Dalıbvalstıs mazakais nabadzıbas riska skarto personu ıpatsvars tika konstatets Čehija (9,6 %), Somija (12,0 %)un Slovakija (12,2 %), bet Islande (8,8 %; 2016. gada dati) nabadzıbas riska skarto iedzıvotaju ıpatsvars bijavel mazaks.

1. attels. Nabadzıbas riska radıtajs un slieksnis, 2018. gadsAvots: Eurostat (ilc_li01) un(ilc_li02)

Noteiktais nabadzıbas riska slieksnis (noradıts arı 1. attela ) ir 60 % no valsts medianala ekvivalenta rıcıbaesoša ienakuma. Valstu salıdzinajuma nolukos to bieži izsaka ar pirktspejas lımeni (PSL), lai nemtu vera dzıvesdardzıbas atškirıbas dažadas valstıs. Ienakuma vertıbas attiecıba uz šo slieksni ES dalıbvalstıs 2018. gada bijaloti dažadas — no PSL 3767 Rumanija lıdz PSL 13 923 Austrija, bet Luksemburgas sliekšna vertıba (PSL 19295) neparprotami bija vislielaka šaja diapazona. Nabadzıbas slieksnis bija salıdzinoši zems arı Serbija (PSL 3136), Ziemelmakedonija (PSL 3 298), Melnkalne (PSL 3 906; 2017. gada dati) un Turcija (PSL 3 916; 2017.gada dati), bet salıdzinoši augsts — Norveg‘ ija (PSL 15 780) un Šveice (PSL 16 240).

Dažadu apakšpopulaciju risks saskarties ar monetaro nabadzıbu atškiras

2018. gada atškirıba starp ES27 vıriešu un sieviešu nabadzıbas riska radıtaju (pec socialajiem parvedumiem)bija neliela — saskana ar jaunakajiem radıtajiem tas bija 15,5 % vıriešiem, kuri ir vismaz 16 gadus veci,salıdzinajuma ar augstaku radıtaju (17,2 %) sievietem. Visas ES dalıbvalstis, Apvienota Karaliste, trıs EBTAvalstis , kas noradıtas 2. attela , un Turcija zinoja, ka to iedzıvotaju vidu, kuri ir vismaz 16 gadus veci,augstaks nabadzıbas riska radıtajs ir sieviešu vidu. Lielaka dzimumu atškirıba 2018. gada bija verojama Li-etuva (sieviešu vidu radıtajs par 6,3 procentpunktiem augstaks neka vıriešu vidu), Latvija (6,1 procentpunkts),Igaunija (5,5, procentpunkti) un Čehija (4,6 procentpunkti). Irija, Malta un Bulgarija zinoja, ka sieviešu vidunabadzıbas riska radıtajs bija vismaz par 3,0 procentpunktiem augstaks neka vıriešu vidu. Vismazaka dzimumuatškirıba bija verojama Francija — nabadzıbas riska radıtajs sieviešu vidu bija nedaudz augstaks (0,2 procent-punkti). Turpretı Melnkalne radıtajs bija par 1,2 procentpunktiem (2017. gada dati) augstaks vıriešu vidu; arıZiemelmakedonija radıtajs bija augstaks vıriešu vidu, taču tikai par 0,1 procentpunktu. Serbija abu dzimumuradıtaji bija vienadi.

Income poverty statistics/lv 2

2. attels. Nabadzıbas riska radıtajs pec socialajiem parvedumiem, vismaz 16 gadus vecas per-sonas, 2018. gads(%)Avots: Eurostat (ilc_li02)

Nabadzıbas riska radıtaju atškirıbas bija plašakas, klasificejot iedzıvotajus pec to nodarbošanasstatusa

Nabadzıbas riska zina bezdarbnieki ir ıpaši neaizsargata grupa (sk. 1. tabulu ): gandrız pusi (48,6 %) visubezdarbnieku ES27 2018. gada skara nabadzıbas risks, un visaugstakais šis radıtajs bija Vacija (69,4 %). Vel11 ES dalıbvalstis (Lietuva, Malta, Latvija, Zviedrija, Bulgarija, Ungarija, Čehija, Igaunija, Slovakija, Spanijaun Belg‘ ija) zinoja, ka 2018. gada vismaz pusi bezdarbnieku ir skaris nabadzıbas risks.

Income poverty statistics/lv 3

1. tabula. Nabadzıbas riska radıtajs pec socialajiem parvedumiem atbilstoši biežakajam nodar-bošanas statusam, vismaz 18 gadus vecas personas, 2018. gads(%)Avots: Eurostat (ilc_li04)

Nabadzıbas riskam 2018. gada bija paklauta aptuveni viena no septinam (14,4 %) pensionetajam personamES27. Igaunija (53,6 %), Latvija (48,9 %) un Lietuva (41,7 %) nabadzıbas risks pensionetu personu vidu bijasalıdzinoši augsts, attiecıgi aptuveni 3,7, 3,4 un 2,9 reizes augstaks neka videji ES27, bet nakamais augstakaisradıtajs bija 28,5 % Bulgarija.

Nodarbinatas personas nabadzıbas risks skara ieverojami mazak — videji ES27 2018. gada tas bija 9,3 %.Samera augsts nodarbinato personu ıpatsvars ar nabadzıbas risku bija Rumanija (15,3 %), nedaudz mazaks —Luksemburga (13,5 %) un Spanija (12,9 %), savukart Italija un Griekija zinoja, ka 2018. gada nabadzıbas risksšajas valstıs apdraudeja vairak neka desmito dalu nodarbinato. Nodarbinatu personu nabadzıbas riska radıtajssasniedza vismaz 10,0 % arı Serbija, Apvienotaja Karaliste un Turcija (2017. gada dati).

Nabadzıbas riska radıtaji nav vienadi majsaimniecıbam ar atškirıgu sastavu, proti, pieaugušoun apgadajamo bernu skaitu

No visam majsaimniecıbam bez apgadajamiem berniem (sk. 3. attelu ) nabadzıbas riskam visvairak bijapaklauti tie cilveki, kuri dzıvo vieni; 2018. gada ES27 šada situacija bija 26,1 % vienas personas majsaimniecıbu.Turpretı majsaimniecıbas, kuras ir divi vai vairak pieaugušie, nabadzıbas riska radıtajs bija mazaks neka puseno iepriekš mineta radıtaja, proti, 11,4 %; tads pats radıtajs bija arı majsaimniecıbas, kuras ir divi pieaugušie,no kuriem vismaz vienam ir 65 vai vairak gadi.

Income poverty statistics/lv 4

3. attels. Nabadzıbas riska radıtajs pec majsaimniecıbas veida, majsaimniecıbas bezapgadajamiem berniem, 2018. gads(%)Avots: Eurostat (ilc_li03)

Lielaka dala ES dalıbvalstu zinoja par lıdzıgu tendenci — 2018. gada visas ES dalıbvalstıs visaugstakaisnabadzıbas riska radıtajs to majsaimniecıbu vidu, kuras nav apgadajamu bernu, bija vienas personas majsaimniecıbas,iznemot Kipru, kur augstaks nabadzıbas riska radıtajs bija majsaimniecıbas, kuras ir divi pieaugušie, no kuriemvismaz vienam ir 65 vai vairak gadi (21,7 % attiecıba pret 21,1 % vienas personas majsaimniecıbam). Lıdzıgasituacija tika noverota Ziemelmakedonija, iznemot vienas personas majsaimniecıbas, par kuram tika zinotsviszemakais radıtajs (8,5 %) no visiem trim analizetajiem majsaimniecıbu veidiem.

9 no 27 ES dalıbvalstım nabadzıbas riska radıtajs majsaimniecıbas, kuras ir divi pieaugušie, no kuriem vismazvienam ir 65 gadi vai vairak, bija zemaks neka radıtajs plašaka visu majsaimniecıbu ar diviem vai vairakiempieaugušajiem kategorija, jo ıpaši Danija, kur atškirıba bija 6,2 procentpunkti. Otra lıknes gala atradas Latvija,kur nabadzıbas riska radıtajs divu pieaugušo majsaimniecıbas, kuras vismaz vienam ir 65 gadi vai vairak, bija par13,3 procentpunktiem augstaks neka visam majsaimniecıbam ar diviem vai vairakiem pieaugušajiem; atškirıbaMalta bija 12,4 procentpunkti. Spanija radıtajs abu veidu majsaimniecıbas bija vienads, bet Italija atškirıbabija tikai 0,1 procentpunkts (2017. gada dati).

Attiecıba uz majsaimniecıbam ar apgadajamiem berniem visaugstakais nabadzıbas riska radıtajsES27 bija vienas personas majsaimniecıbas ar apgadajamiem berniem — nabadzıbas riskam bijapaklauta vairak neka treša dala šadu majsaimniecıbu (34,2 %)

Aplukojot to majsaimniecıbu radıtajus, kuras ir divi pieaugušie, to majsaimniecıbu nabadzıbas risks, kurasir tikai viens apgadajams berns (12,1 %), bija nedaudz mazak ka puse no to majsaimniecıbu radıtaja, kuras irtrıs vai vairak apgadajami berni (24,5 %); sk. 4. attelu .

Income poverty statistics/lv 5

4. attels. Nabadzıbas riska radıtajs pec majsaimniecıbas veida, majsaimniecıbas ar apgadajamiemberniem, 2018. gads(%)Avots: Eurostat (ilc_li03)

Salıdzinot visus trıs majsaimniecıbu veidus, kas noradıti 4. attela , visas ES dalıbvalstis zinoja, ka vis-mazakais nabadzıbas risks ir majsaimniecıbas ar diviem pieaugušajiem un vienu apgadajamu bernu. Lielakadala ES dalıbvalstu zinoja, ka visaugstakais nabadzıbas riska radıtajs bija vienas personas majsaimniecıbamar apgadajamiem berniem. Tomer bija četri iznemumi: Portugale radıtajs vienas personas majsaimniecıbamar apgadajamiem berniem bija par 3,3 procentpunktiem zemaks neka majsaimniecıbam ar diviem pieauguša-jiem un trijiem vai vairak apgadajamiem berniem, bet Rumanija un Bulgarija šı atškirıba bija daudz lielaka —attiecıgi 11,8 un 21,2 procentpunkti; Slovakija radıtajs vienas personas majsaimniecıbam ar apgadajamiemberniem bija tads pats ka majsaimniecıbam ar diviem pieaugušajiem un trijiem vai vairak apgadajamiemberniem. Visas četras kandidatvalstıs , par kuram pieejami dati, radıtajs vienas personas majsaimniecıbamar apgadajamiem berniem bija zemaks neka majsaimniecıbam ar diviem pieaugušajiem un trijiem vai vairakapgadajamiem berniem.

Ka nabadzıbas un socialas atstumtıbas mazinašanas lıdzekli var izmantot socialas aizsardzıbaspasakumus

To var panakt, piemeram, ar pabalstu sadali. Viens no veidiem, ka novertet socialas aizsardzıbas pasakumuietekmi, ir salıdzinat nabadzıbas riska radıtajus pirms un pec socialajiem parvedumiem (sk. 5. attelu ). Socialieparvedumi 2018. gada samazinaja ES27 iedzıvotaju nabadzıbas riska radıtaju no 25,0 % pirms parvedumiem lıdz16,8 % pec tiem, tadejadi laujot 8,2 % iedzıvotaju parsniegt nabadzıbas slieksni. Bez socialajiem parvedumiemšiem cilvekiem draudetu nabadzıba.

Income poverty statistics/lv 6

5. attels. Nabadzıbas riska radıtajs pirms un pec socialajiem parvedumiem, 2018. gads(%)Avots:Eurostat (ilc_li02) un (ilc_li10)

Salıdzinot nabadzıbas riska radıtajus pirms un pec socialajiem parvedumiem, redzams, ka socialo pabalstuietekme bija maza (laujot nabadzıbas slieksni parkapt ne vairak ka 6,0 % cilveku) Čehija (6,0 %), Italija (5,6%), Latvija, Slovakija (abas 5,5 %), Portugale (5,4 %), Griekija (4,7 %) un Rumanija (4,5 %). Šada situacijabija verojama arı Serbija (5,3 %), Ziemelmakedonija (3,8 %) un Turcija (2,1 %; 2017. gada dati).

Relatıvas ietekmes zina socialo parvedumu rezultata puse vai vairak visu Somijas, un Irijas iedzıvotaju, kuribija paklauti nabadzıbas riskam, parvareja šo slieksni; tapat bija arı Islande (2016. gada dati) un Norveg‘ ija.

Ienakumu nevienlıdzıbaValdıbas, politikas veidotaji un plaša sabiedrıba nevar noverst nabadzıbu un socialo atstumtıbu, neanalizejotsabiedrıba pastavošo ekonomisko un socialo nevienlıdzıbu.

6. attels sniedz informaciju par ienakuma sadales nevienlıdzıbu 2018. gada: saskana ar videjo sverto radıtaju,kas aprekinats, nemot vera katras ES dalıbvalsts datus un iedzıvotaju skaitu, tie 20 % iedzıvotaju, kam bijalielakais ekvivalentais rıcıba esošais ienakums, guva 5,1 reizi lielaku ienakumu neka tie 20 % iedzıvotaju, kambija mazakais ekvivalentais rıcıba esošais ienakums ES27. Šı attiecıba ieverojami atškıras dalıbvalstu starpa— no 3,0 Slovakija lıdz 6,0 vai vairak Spanija, Italija un Latvija un vairak neka 7,0 Lietuva un Rumanija,sasniedzot 7,7 Bulgarija. To 6. attela paradıto valstu vidu, kas nav ES dalıbvalstis, Ziemelmakedonija (6,2) unMelnkalne (7,6; 2017. gada dati) zinoja par lıdzıgi augstu ienakuma sadales nevienlıdzıbas attiecıbu, bet Serbija(8,6) un Turcija (8,7; 2017. gada dati) attiecıba bija augstaka neka jebkura no dalıbvalstım.

Income poverty statistics/lv 7

6. attels. Ienakuma sadales nevienlıdzıba, ienakumu kvintilu attiecıbas indekss; 2018. gadsAvots:Eurostat (ilc_di11)

Nevienlıdzıba apakšpopulacijam ir butiska arı no politikas viedokla. Viena no ıpaši nozımıgam grupam ir vecakagadagajuma cilveki, kas daleji ir saistıts ar to, ka ES arvien palielinas 65 gadus vecu un vecaku iedzıvotajuıpatsvars. Liela nozıme vecaka gadagajuma cilveku nabadzıbas noveršana var but pensiju sistemam. Šajasaistıba ir interesanti salıdzinat vecaka gadagajuma cilveku ienakumus ar parejo iedzıvotaju ienakumiem .

Visas ES27 65 gadus vecu vai vecaku cilveku medianalais ienakums 2018. gada bija 91 % noto iedzıvotaju medianala ienakuma, kuri ir jaunaki par 65 gadiem

Četras ES dalıbvalstıs (Luksemburga, Francija, Griekija un Italija) 65 gadus vecu un vecaku cilveku medianalaisienakums bija lielaks neka to cilveku medianalais ienakums, kuri ir jaunaki par 65 gadiem (sk. 7. attelu ).Šada situacija bija verojama arı četras attela noradıtajas kandidatvalstıs. Ungarija, Spanija, Austrija, Polija,Portugale, Rumanija un Slovakija 65 gadus vecu vai vecaku cilveku medianalais ienakums bija 90–100 % no topersonu medianala ienakuma, kas ir jaunakas par 65 gadiem. Tada pati situacija bija arı Islande (2016. gadadati) un Norveg‘ ija. Attiecıba zem 80 % tika reg‘ istreta Horvatija, Belg‘ ija, Danija, Bulgarija, Čehija, Malta unBaltijas dalıbvalstıs ; zemakais radıtajs bija 64 %, 58 % un 57 % attiecıgi Lietuva, Latvija un Igaunija. Kopumasalıdzinoši zemas attiecıbas varetu atspogulot salıdzinoši zemas pieškirtas pensijas.

Income poverty statistics/lv 8

7. attels. Relatıva medianala ienakuma attiecıba, 2018. gadsAvots: Eurostat (ilc_pnp2)

Nabadzıbas dzilumu, kas palıdz skaitliski izteikt, cik nabadzıgi ir nabadzıgie cilveki, var izmerıt, izmantojotrelatıvo medianas nabadzıbas riska plaisu . To personu medianalais ienakums, kuras paklautas nabadzıbasriskam, ES27 2018. gada bija videji 24,5 % zem nabadzıbas sliekšna (sk. 8. attelu ). Šis nabadzıbas slieksnisir 60 % no visu personu valsts medianala ekvivalenta rıcıba esoša ienakuma.

Income poverty statistics/lv 9

8. attels. Relatıva medianas nabadzıbas riska plaisa, 2018. gads(%)Avots: Eurostat (ilc_li11)

No visam ES dalıbvalstım Rumanija nabadzıbas riskam paklauto personu medianalais ienakums bija vel mazaksneka nabadzıbas slieksnis (proti, 35,2 %). Par 25,0 % lielakam plaisam zinoja arı Italija, Griekija, Horvatija,Spanija, Lietuva, Latvija, Bulgarija un Slovakija. Plaisas Ziemelmakedonija (37,7 %) un Serbija (37,4 %) bijaaugstakas neka jebkura no dalıbvalstım; tas bija salıdzinoši augstas arı Melnkalne (34,0 %) un Turcija (26,4%; 2017. gada dati). Mazaka nabadzıbas riska plaisa ES dalıbvalstu vidu tika noverota Somija (14,2 %), kamsekoja Čehija (15,0 %) un Irija (15,3 %). Arı Islande ta bija lıdzıgi zema lımenı (15,3 %; 2016. gada dati).

Tabulu un grafiku izejas dati• Income poverty statistics: tables and figures (anglu val.)

Datu avoti

Šaja raksta izmantotie dati galvenokart ir atvasinati no mikrodatiem, kas ieguti petıjuma “ES statistika attiecıbauz ienakumiem un dzıves apstakliem” (EU-SILC) . EU-SILC dati tiek apkopoti katru gadu un ir galvenaisstatistikas avots, ar ko nosaka ienakumus un dzıves apstaklus Eiropa; tie ir arı tadas informacijas galvenaisavots, kuru izmanto, lai saistıtu dažadus aspektus, kas attiecas uz majsaimniecıbu un indivıdu dzıves kvalitati.Atsauces populaciju attiecıba uz šaja raksta ieklauto informaciju veido visas privatas majsaimniecıbas un topašreizejie locekli, kas datu apkopošanas laika dzıvoja ES dalıbvalsts teritorija; personas, kas dzıvo kolektıvasmajsaimniecıbas un institucijas, parasti netiek ieklautas merka populacija. ES un eirozonas dati ir valstuiedzıvotaju datu videjais svertais radıtajs.

Majsaimniecıbas rıcıba esošo ienakumu nosaka, saskaitot visus monetaros ienakumus, ko no kada ienakumu

Income poverty statistics/lv 10

avota sanemis katrs majsaimniecıbas loceklis (tostarp ienakumus no darba, ieguldıjumiem un socialajiem pa-balstiem), ka arı majsaimniecıbas lımenı sanemtos ienakumus un atskaitot samaksatos nodoklus un socialanodrošinajuma iemaksas. Lai atspogulotu majsaimniecıbu lieluma un sastava atškirıbas, šo kopejo vertıbuizdala ar “ekvivalento pieaugušo” skaitu, izmantojot standarta (ekvivalences) skalu — ta deveto “modificetoESAO” skalu ar šadiem sveruma koeficientiem: 1,0 pirmajam majsaimniecıbas pieaugušajam, 0,5 visiem parejiemmajsaimniecıbas locekliem, kas ir 14 gadus veci vai vecaki, un 0,3 majsaimniecıbas locekliem, kas ir jaunaki par 14gadiem. Ieguto skaitli sauc par ekvivalento rıcıba esošo ienakumu, un to pieškir katram majsaimniecıbas locek-lim. Attiecıba uz nabadzıbas radıtajiem ekvivalento rıcıba esošo ienakumu aprekina no katras majsaimniecıbaskopeja rıcıba esoša ienakuma, ko izdala ar ekvivalento majsaimniecıbas lielumu; tadejadi tiek uzskatıts, ka katraimajsaimniecıbas personai ir vienads ekvivalentais ienakums.

Visas valstıs ienakumu parskata periods ir fiksets 12 menešu periods (piemeram, iepriekšejais kalendara vaitaksacijas gads), iznemot Apvienoto Karalisti, kura ienakumu parskata periods ir kartejais apsekojuma gads,un Iriju, kur apsekojumu veic pastavıgi un informaciju par ienakumu apkopo par 12 menešiem pirms apsekojuma.

Nabadzıbas riska radıtajs ir to cilveku ıpatsvars, kuru ekvivalentais rıcıba esošais ienakums ir zem nabadzıbasriska sliekšna, kas noteikts 60 % apmera no valsts medianala ekvivalenta rıcıba esoša ienakuma. AtbilstıgiEiropadomes lemumiem nabadzıbas riska radıtaju mera attiecıba uz katras ES dalıbvalsts situaciju, un visamvalstım netiek piemerota kopeja sliekšna vertıba. Nabadzıbas riska radıtaju var izteikt pirms un pec socialajiemparvedumiem, un to starpıba ir valstu socialo parvedumu hipotetiska ietekme uz nabadzıbas riska samazinašanu.Vecuma pensijas un apgadnieka zaudejuma pensijas uzskata par ienakumiem pirms parvedumiem un neuzskatapar socialajiem parvedumiem. Ir pieejami dažadi ša radıtaja sadalıjumi, piemeram, saistıba ar vecumu, dz-imumu, nodarbošanas statusu, majsaimniecıbas veidu vai izglıtıbas lımeni. Japiebilst, ka šis radıtajs at-tiecas nevis uz labklajıbu, bet gan uz maziem kartejiem ienakumiem (salıdzinot ar citiem attiecıgas valstsiedzıvotajiem).

Ša raksta tabulas izmanto šadus apzımejumus:

Vertıbaslıpraksta datu vertıba ir izteikta ka prognoze, provizoriska vertıba vaiaplese, tadel ta var mainıties;

: nav pieejams, konfidenciala informacija vai neuzticami dati.

KontekstsEiropadomes sanaksme Lakene 2001. gada decembrı Eiropas valstu un valdıbu vadıtaji apstiprinaja pirmokopejo statistisko radıtaju kopumu attiecıba uz socialo atstumtıbu un nabadzıbu, kuru pastavıgi papildinaSocialas aizsardzıbas komitejas apakšgrupa, kas nodarbojas ar radıtajiem. Šie radıtaji ir butiska atvertas ko-ordinacijas metodes sastavdala, kas palıdz uzraudzıt ES dalıbvalstu panakto progresu nabadzıbas un socialasatstumtıbas mazinašana.

EU-SILC ir informacijas avots ES statistikai attiecıba uz ienakumiem un dzıves apstakliem, it ıpaši attiecıbauz radıtajiem saistıba ar socialo ieklaušanu. Saistıba ar strateg‘ iju “Eiropa 2020” Eiropadome 2010. gada junijapienema pamatmerki socialas ieklaušanas joma, proti, lıdz 2020. gadam, salıdzinot ar 2008. gadu, ES va-jadzetu but par vismaz 20 miljoniem mazak tadu cilveku, kuriem draud nabadzıba vai sociala atstumtıba.EU-SILC ir informacijas avots, kuru izmanto, lai uzraudzıtu ša pamatmerka ıstenošanas progresu, ko mera,izmantojot radıtaju, kura apvienots nabadzıbas riska radıtajs, smagas materialas nenodrošinatıbas radıtajs unprocentualais to iedzıvotaju skaits, kuri dzıvo majsaimniecıbas ar loti zemu darba intensitati — lai uzzinatuplašaku informaciju, sk. rakstu par cilvekiem, kurus apdraud nabadzıbas vai socialas atstumtıbas risks .

Citi rakstiStrateg‘ ijas “Eiropa 2020” radıtaji

Income poverty statistics/lv 11

• Europe 2020 headline indicators (anglu val.)

Dzıves apstakli Eiropa

• Living conditions in Europe — income distribution and income inequality (anglu val.)

• Living conditions in Europe — poverty and social exclusion (anglu val.)

Iedzıvotaju apakšgrupas

• Being young in Europe today — living conditions for children (anglu val.)

• Children at risk of poverty or social exclusion (anglu val.)

• Disability statistics — poverty and income inequalities (anglu val.)

Reg‘ ionala statistika

• Urban Europe — statistics on cities, towns and suburbs — poverty and social exclusion in cities (angluval.)

PublikacijasStatistikas gramatas

• Ageing Europe — 2019. gada izdevums (anglu val.)

• Living conditions in Europe — 2018. gada izdevums (anglu val.)

• Monitoring social inclusion in Europe — 2017. gada izdevums (anglu val.)

Zinu izlaidumi

• Downward trend in the share of persons at risk of poverty or social exclusion in the EU (anglu val.)

• Can you afford to heat your home? (anglu val.)

• Young people in work and at risk of poverty (anglu val.)

• 1 in 7 pensioners at risk of poverty in the EU (anglu val.)

• Can you afford a car? (anglu val.)

• EU — One in three people unable to face unexpected financial expenses (anglu val.)

• How much do social transfers reduce poverty? (anglu val.)

• At risk of poverty visualised (anglu val.)

• Young people living with their parents (anglu val.)

• 1 in 4 young people in overcrowded households (anglu val.)

Galvenas tabulas• At-risk-of-poverty thresholds — EU-SILC survey (anglu val.)

• At-risk-of-poverty rate by poverty threshold, age and sex — EU-SILC survey (anglu val.)

• At-risk-of-poverty rate by poverty threshold and most frequent activity in the previous year — EU-SILCsurvey (anglu val.)

• At-risk-of-poverty rate before social transfers (pensions included in social transfers) by poverty threshold,age and sex — EU-SILC survey (anglu val.)

• At-risk-of-poverty rate before social transfers (pensions excluded from social transfers) by poverty thresh-old, age and sex — EU-SILC survey (anglu val.)

• Relative at risk of poverty gap by poverty threshold — EU-SILC survey (anglu val.)

• S80/S20 income quintile share ratio by sex and selected age group — EU-SILC survey (anglu val.)

• Relative median income ratio (65+) — EU-SILC survey (anglu val.)

Income poverty statistics/lv 12

Datubaze• Income and living conditions (t_ilc) (anglu val.)

Tematiska sadala• Income and living conditions (anglu val.)

MetodikaVisparıga informacija par metodiku

• EU statistics on income and living conditions (EU-SILC) methodology (anglu val.)

• Income and living conditions (ESMS metadatu datne — ilc_esms) (anglu val.)

• Income and living conditions dataset — description (anglu val.)

Detalizeti dokumenti

• Comparative EU Statistics on Income and Living Conditions: Issues and Challenges (Starptautiskaskonferences par salıdzinošo ES statistiku par ienakumiem un dzıves apstakliem protokols, Helsinki, 2006.gada 6.–8. novembris) (anglu val.)

• How does attrition affect estimates of persistent poverty rates? The case of European Union statistics onincome and living conditions (EU-SILC) (anglu val.)

• Individual employment, household employment and risk of poverty in the EU — A decomposition analysis— 2013. gada izdevums (anglu val.)

• Statistical matching of EU-SILC and the Household Budget Survey to compare poverty estimates usingincome, expenditures and material deprivation — 2013. gada izdevums (anglu val.)

• Using EUROMOD to nowcast poverty risk in the European Union — 2013. gada izdevums (anglu val.)

Tiesıbu akti• Regula (EK) Nr. 1177/2003 (2003. gada 16. junijs) par Kopienas statistiku attiecıba uz ienakumiem un

dzıves apstakliem (EU-SILC)

• Regula (EK) Nr. 1553/2005 (2005. gada 7. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1177/2003 parKopienas statistiku attiecıba uz ienakumiem un dzıves apstakliem (EU-SILC)

• Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. julijs), ar ko nosaka sıki izstradatus noteikumus Lıguma parEiropas Savienıbas darbıbu 108. panta piemerošanai

• ES tiesıbu aktu kopsavilkumi: ES statistika attiecıba uz ienakumiem un dzıves apstakliem

• ES tiesıbu aktu kopsavilkumi: Valsts atbalsta proceduras noteikumi

Arejas saitesEmployment and social analysis , sk. (anglu val.):

• Eiropas Komisija — Nodarbinatıbas, socialo lietu un ieklautıbas g‘ eneraldirektorats — Employment andSocial Developments in Europe — Quarterly Review — 2019. decembris

• Eiropas Komisija — Nodarbinatıbas, socialo lietu un ieklautıbas g‘ eneraldirektorats — Employment andSocial Developments in Europe — Annual Review 2019

• ESAO — Better Life Initiative: Measuring Well-being and Progress

• The European Social Survey

Income poverty statistics/lv 13