ievads saskarsmes psihologija
DESCRIPTION
TRANSCRIPT
Projekts „Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība”Projekta Nr. 2009/0208/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/005
Projektu līdzfinansē Eiropas SavienībaIeguldījums Tavā nākotnē!
Tālākizglītības kurss
Saskarsmes psiholoģija radošo nozaru pedagogiem
Lektore:Mg. psych. Diāna Putniņa
Saskarsmes psiholoģija radošo nozaru pedagogiemTālākizglītības kurss
Lektore: Mg. psych. Diāna Putniņa05/07/2010 Rīga
12/07/2010 Liepāja19/07/2010 Daugavpils
Saskarsme
Ir tiešs vai netiešs kontaktēšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera ( partneru ) uzvedību, emocijas , attieksmes, aktivitātes pakāpi un darbību.
Pedagoģiskā saskarsme
pedagogu un izglītojamo savstarpējās attiecības jebkura mijiedarbība starp pedagogu un
izglītojamo garīga un fiziska sadarbība skolotāja uzvedība, kurā izpaužas, mainās viņa
attiecības ar skolēniem
Pedagoģiskās saskarsmes modeļi ( S Andersens)
Biheiviorisma (kvantitatīvais) modelis audzināt ‘’ izpildītāju’’
Kognitīvais (kvalitatīvais) modelis nozīmīga kvalitāte nevis kvantitāte respektē audzēkņu izpratnes veidošanos katrs mācās savā tempā
Humānistiskās mijiedarbības (cilvēka vērtību respektējošais) modelis
kooperatīvā mācīšanās skolotāju un skolēnu sadarbība
Verbālā un neverbālā uzvedība
Vajadzības, motīvi, intereses, mērķi
Emocijas, jūtas, domas
Zināšanas, pieredze, vērtības
Kultūra, dzīves pozīcija, pozīcijas saskarsmē
Personības psiholoģiskās īpatnības
Abrahama Maslova ( Maslow, 1954) vajadzību hierarhijas teorija
Vajadzība pēc pašīstenošanās
Vajadzība pēc pašcieņas
Vajadzība pēc piederības un mīlestības
Vajadzība pēc drošības( fiziskās, emocionālās, ekonomiskās)
Fizioloģiskās vajadzības
Saskarsmes struktūra
Saskarsmes struktūru veido savstarpēji saistīti un vienlaicīgi procesi: savstarpējā uztvere, komunikācija, interakcija - mijiedarbība.
Savstarpējā uztvere
Identifikācija Empātija:
kognitīvā emocionālā:
līdzpārdzīvojums līdzjūtība
darbīgā Refleksija (atspoguļošanās) Stereotipizācija
Interakcija - mijiedarbība
Sastāv no: divvirzienu vēstījumiem un ietekmes darbības un reakcijas
Mērķis – panākt izmaiņas: situācijā otrā cilvēkā sevī pašā
Komunikācija
Prasme sniegt informāciju Prasme klausīties Komunikācijas psiholoģiskās barjeras
Neklausīšanās iemesliV. Jomanss
Mēs domājam daudz ātrāk nekā runājam – mēs varam jau iepriekš prognozēt to, kas tūlīt tiks pateikts, no tā mums kļūst garlaicīgi un mēs ‘’ atslēdzamies’’.
Kad mums kaut ko saka, mēs, tā vietā, lai klausītos, pārcilājam savā prātā, kādu mums vajadzētu dot atbildi.
Ja stāsta par jaunām idejām, kuras neapmierina, mēs, nenoklausījušies visu uzmanīgi līdz galam, sākam pārdomāt, kā šīs idejas noraidīt, kā pierādīt, ka viņas nestrādās.
Mums vienkārši nepatīk runātājs un tāpēc esam neuzmanīgi.
Mēs nesaprotam, par ko iet runa vai tāpēc, ka slikti paskaidro, vai materiāls ir ļoti sarežģīts, un tāpēc izliekamies, ka viss ir skaidrs, bet paši šajā laikā domājam par kaut ko citu.
Saskarsmes barjeras Psiholoģiska rakstura traucējumus dēvē par
psiholoģiskajām barjerām komunikācijā selektīvā klausīšanās nozīmīguma vērtējumi, avota uzticamība filtrēšana atšķirības statusā laika trūkums komunikācijas pārslodze
Saskarsmes barjeras
Izvairīšanās Autoritāte Nesapratne:
fonētiskā semantiskā stilistiskā loģiskā
Komunikācijas traucēkļi jeb ‘’ sabotieri’’: Draudi Pavēles ‘’Pienākumdošana’’ Svarīgas informācijas slēpšana Apsaukāšana Negatīva kritika Pārliecināšana ar loģiku Nomierināšana ar noliegumu Sacensība Tēmas maiņa Atteikšanās apspriest kādu jautājumu Uzslava ‘’ ar āķi’’ Pārmērīgi vispārinājumi Negatīvu motīvu piedēvēšana partnerim
Uztveres un izpratnes nostādņu atšķirības:
Spriedumi par otru cilvēku pēc analoģijas ar sevi ‘’Oreola efekts’’:
ārējais estētiskais pievilcīgums attieksme pret mums kopiespaida ietekme uz attieksmi pret cilvēku
‘’Implicētā personības teorija’’ Stereotipizācija Tieksme pēc nepretrunīguma ‘’Inerces efekts’’ ‘’Secības efekts’’ ‘’Idealizācija’’ ‘’ Patības stereotips’’
Prasme sniegt informāciju
Dzimumatšķirības Varas komponents Vārda spēks
Vārda spēks
Japāņu zinātnieka Masaru Emoto pētījums: 12 gadu ilgā zinātniskajā darbā un desmittūkstošos mēģinājumu
viņš ir pierādījis, ka ūdens spēj uzkrāt ne tikai informāciju, bet arī jūtas un apziņu;
Cilvēka radīto un viņa saņemto informāciju, jūtas un apziņu uzkrāj sevī ikviena ķermeņa šūna;
Atklājums par ūdens kristāliskās struktūras izmainām pierāda, ka mīļi vārdi, labas domas un skaistas jūtas maina fizisko pasauli mums apkārt;
Cik kvalitatīvas būs vairāk nekā divas trešdaļas no fiziskā ķermeņa, izrādās tieši atkarīgs ne vien no tā, ko dzerat un ēdat, bet arī no tā, ko domājat, runājat un jūtat.
Ūdens struktūra
Tā izskatās pieaugšanas procesā uzkrātā dzīves pieredze
Tu esi labs
Tu esi muļķis
Tu esi skaists