ieteicamais neattiecinĀmo izmaksu saraksts 2007

of 33 /33
Nr. 2.1. VADLĪNIJAS ATTIECINĀMO UN NEATTIECINĀMO IZMAKSU NOTEIKŠANAI 2014.-2020.GADA PLĀNOŠANAS PERIODĀ Iestāde: Finanšu ministrija Struktūrvienība: Eiropas Savienības fondu sistēmas vadības departaments Dokumenta nosaukums: Vadlīnijas attiecināmo un neattiecināmo izmaksu noteikšanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā Sagatavoja: Eiropas Savienības fondu ieviešanas vadības nodaļa Apstiprināts: Vadošās iestādes vadītājs A.Eberhards Variants: 7 Datums: 17.01.2020 Lappuses: 28

Author: others

Post on 23-Nov-2021

0 views

Category:

Documents


0 download

Embed Size (px)

TRANSCRIPT

IETEICAMAIS NEATTIECINMO IZMAKSU SARAKSTS 2007NOTEIKŠANAI 2014.-2020.GADA PLNOŠANAS PERIOD
Iestde: Finanšu ministrija Struktrvienba:
Eiropas Savienbas fondu sistmas
IV Tiešs attiecinms izmaksas un neattiecinms izmaksas................................................................ 6
15. Personla izmaksas .................................................................................................................. 6
18. Projekta iesnieguma pamatojošs dokumentcijas sagatavošanas, bvuzraudzbas un
autoruzraudzbas izmaksas ................................................................................................................ 13
20. Neparedztie izdevumi .......................................................................................................... 15
22. Nomas izmaksas .................................................................................................................... 16
24. Transportldzeku iegdes izmaksas ...................................................................................... 17
25. Finanšu audita izmaksas ........................................................................................................ 17
26. Apdrošinšanas izmaksas ...................................................................................................... 18
28. Pievienots vrtbas nodoklis ................................................................................................ 19
29. Informatvo un publicittes paskumu izmaksas ................................................................... 19
30. Ielšana ............................................................................................................................... 19
31. Finanšu instrumentu ietvaros veikts izmaksas ..................................................................... 19
V Dalaika izmaksu attiecinšanas principi ES fondu, tai skait TP projektos ..................................... 21
VI Attiecinms izmaksas TP projektos ............................................................................................... 23
VII Horizontli jautjumi ...................................................................................................................... 27
stenošanas personls, ar kuru noslgts darba
lgums vai papildvienošans pie darba lguma,
izdots rkojums par iecelšanu amat vai rkojums
par darba procentulu sadaljumu starp
pamatdarbu un darbu projekt
DLU Darba laika uzskaite
ES Eiropas Savienba
fonds
Sasinjums Normatvais akts
Komisijas regula Nr.
651/2014
Komisijas 2014. gada 17. jnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko
noteiktas atbalsta kategorijas atzst par sadergm ar iekšjo tirgu,
piemrojot Lguma 107. un 108. pantu Dokuments attiecas uz EEZ
ESF regula Nr.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula
(ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Socilo fondu un ar ko atce
Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006
Visprj regula
(ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopgus noteikumus par Eiropas
Reionls attstbas fondu, Eiropas Socilo fondu, Kohzijas fondu,
Eiropas Lauksaimniecbas fondu lauku attstbai un Eiropas Jrlietu
un zivsaimniecbas fondu un visprgus noteikumus
EK Delet regula
(ES) Nr. 480/2014
KOMISIJAS 2014. gada 3. marta delet regula (ES) Nr. 480/2014,
ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)
Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopgus noteikumus par Eiropas
Reionls attstbas fondu, Eiropas Socilo fondu, Kohzijas fondu,
Eiropas Lauksaimniecbas fondu lauku attstbai un Eiropas Jrlietu
un zivsaimniecbas fondu un visprgus noteikumus par Eiropas
Reionls attstbas fondu, Eiropas Socilo fondu, Kohzijas fondu
un Eiropas Jrlietu un zivsaimniecbas fondu
4
I Vadlniju mris
1. Vadlniju mris ir skaidrot attiecinmo un neattiecinmo izmaksu veidus un
attiecinmbas pamatprincipus, kas var tikt iekauti ES struktrfondu (ERAF, ESF) un KF
2014.-2020.gada plnošanas perioda projektos, k ar nodrošint vienotu pieeju, plnojot
attiecinmo un neattiecinmo izmaksu pozcijas MK noteikumos par attiecgo SAM
stenošanu. Katra ES fondu SAM attiecinms un neattiecinms izmaksas nosaka attiecg
atbildg iestde atbilstoši šajs vadlnijs noteiktajiem izmaksu veidiem. Vadlnijs noteiktais
ir jievro gan projekta plnošanas, gan stenošanas posm, tai skait, veicot projekta
grozjumus.
un papildintas, balstoties uz iepriekšjo pieredzi, auditu rezulttiem un ieteikumiem, k ar
labas finanšu vadbas principiem1.
neizsldz iespju MK noteikumos par SAM stenošanu paredzt citas attiecinms izmaksas
saska ar ES un Latvijas Republikas normatvo aktu prasbm.
II Projekta izmaksu veidi
izmaksu veidi:
k attiecinms izmaksas šo vadlniju izpratn; ts ir izmaksas, kas nepieciešamas projekta
stenošanai, bet prsniedz MK noteikumos par SAM stenošanu noteiktos ierobeojumus vai
pieejamo attiecinmo finansjumu). Nepieciešambas gadjum var plnot neattiecinms
izmaksas, kuras iekauj projekta iesniegum/projekt, un, saskaojot MK noteikumus par
SAM stenošanu, vienojas par neattiecinmo izmaksu finansjuma avotiem.
III Netiešs attiecinms izmaksas3
5. Netiešs attiecinms izmaksas ir projekta attiecinms izmaksas, kas nav tieši
saisttas ar projekta rezulttu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstkus
projekta veicamo darbbu realizcijai un projekta rezulttu sasniegšanai. Ts ir finansjuma
samja projekta vadbas un projekta stenošanas personla administratvs izmaksas, kas
paredztas iestdes ikdienas darbbas nodrošinšanai – izmaksas, kuras nepieciešamas, lai
1 Vadlnijs noteiktie izdevumu attiecinmbas principi piemrojami tiktl, cik to pieauj MK noteikumi par
attiecg SAM stenošanu un atbilst darbbas programm noteiktajm atbalstmajm darbbm. 2 Šo vadlniju kontekst „neattiecinms izmaksas” nav tas pats, kas „neatbilstoši veikti izdevumi” vadlniju
ziošanai par ES fondu ieviešan konstattajm neatbilstbm un neatbilstoši veikto izdevumu atgšanu izpratn.
Projekt konstattie neatbilstoši veiktie izdevumi nav iekaujami projekta neattiecinmajs izmakss. Rcbu
neatbilstoši veiktu izdevumu gadjum nosaka vadošs iestdes vadlnijas Nr.2.7. “Vadlnijas par finanšu
korekciju piemrošanu, ziošanu par Eiropas Savienbas fondu ieviešan konstattajm neatbilstbm,
neatbilstoši veikto izdevumu atgšanu 2014.-2020.gada plnošanas period”. 3 Noda nordtie izmaksu veidi atzmti tikai uzskatmbai, un detalizti tie ir aprakstti Metodik Nr.4.3.
“Metodika par netiešo izmaksu vienots likmes piemrošanu projekta izmaksu atzšan 2014.-2020.gada
plnošanas period”
organizcija vartu darboties un kuras nav tieši saisttas ar projekta stenošanu, piemram,
telpu un iekrtu izmantošanas izmaksas, komunlie un sakaru maksjumi, iestdes vadbas un
atbalsta struktrvienbu izmaksas.
6. Projekta vadbas un projekta stenošanas netiešajs attiecinmajs izmakss ietilpst:
6.1. kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprkojuma re vai iegde;
6.2. telpu noma4, komunlie maksjumi un telpu uzturšanas izmaksas (tai skait iestdes
koplietošanas telpu un koplietošanas resursu izmantošanas izmaksu proporcionla segšana);
6.3. telekomunikcijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas;
6.4. IT uzturšanas izmaksas (piemram, nepieciešams licences un programmatras
atjauninjumi);
6.5. iestdes atbalsta un vadbas personla, kas tieši vai netieši iesaistti projekta
stenošan, k ar projekta vadbas un projekta stenošanas personla atldzbas izmaksas, kas
nav iekautas projekta tiešajs attiecinmajs personla izmakss, ja projekt noteikt laika
posm (ne mazk k viens mnesis) tiek strdts mazk par 30% no norml darba laika;
6.6. iekšzemes komandjuma izmaksas ERAF infrastruktras un KF projektos,
6.7. veselbas apdrošinšanas izmaksas, obligts veselbas prbaudes nodrošinšanas
izmaksas, redzes korekcijas ldzeku izmaksas ERAF infrastruktras, izemot ERAF
1.prioritr virziena projektus un TP projektus, un KF projektos, ja finansjuma samjs ir
valsts prvaldes iestde;
nepieciešamas projekta rezulttu sasniegšanai.
7. Netiešs attiecinms izmaksas saska ar Metodiku par netiešo izmaksu vienots
likmes piemrošanu projekta izmaksu atzšan, neveicot aprinu piemrojams likmes
noteikšanai ES fondu SAM stenošanas noteikumos, var plnot:
7.1. 15% no tiešajm attiecinmajm personla izmaksm (skat. šo vadlniju 15.1.
apakšpunktu) ESF, ERAF, KF, k ar TP projektu ietvaros;
= 15% no
7.2. 25% no projekta tiešajm attiecinmajm izmaksm, kas nav rpakalpojums,
Izgltbas un zintnes ministrijas SAM ptniecbas projektos, kuru stenotji ir institcijas, kas
atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punkt noteiktajai ptniecbas
organizcijas defincijai, td veid izmantojot esošs metodes un atbilstošas likmes, kas citos
ES fondu politikas virzienos piemrojamas ldzga veida darbbai un finansjuma samjam
saska ar EK Delets regulas Nr.480/2014 20.pantu un steno ar saimniecisku darbbu
nesaisttu projektu;
8. Saska ar Metodiku par netiešo izmaksu vienots likmes piemrošanu projekta
izmaksu atzšan, neveicot aprinu piemrojams likmes noteikšanai ES fondu SAM
4 Ja Ministru kabineta noteikumos vai lgum par projekta stenošanu ir izmantots termins “re”, ar tas ir
piemrojams
Netiešs
attiecinms
izmaksas
Tiešajm
attiecinmajm
prjo attiecinmo izmaksu segšanai5. Atbalstmo darbbu dalbniekiem izmaksts algas un
pabalstus uzskata par papildu attiecinmajm izmaksm, kas nav iekautas vienotaj likm.
9. Plnojot procentulo apmru netiešajm attiecinmajm izmaksm, atbildg iestde
izvrt konkrtajam SAM piemrotko vienoto likmi, emot vr SAM ietvaros finansto
projektu lielumu, saretbu, paredzamo administršanas intensitti, darbietilpbu un vienots
likmes piemrošanas ierobeojumus saska ar Metodiku par netiešo izmaksu vienots likmes
piemrošanu projekta izmaksu atzšan.
10. Netiešs attiecinms izmaksas projekt var tikt plnotas tikai gadjum, ja to segšanai
tiek piemrota kda no netiešo izmaksu plnošanai piedvtajm vienotajm likmm saska
ar šo vadlniju 7.punktu.
11. Darbbai vai projektiem, uz kuriem neattiecas regulas Nr.1303/2013 67.panta 4.punkta6
pirmais teikums un kuri saem atbalstu no ERAF un ESF, dotcijas un atmaksjam
paldzba, kam publiskais7 atbalsts neprsniedz EUR 100 000, ir standarta likmes vienbas
izmaksu, vienreizjo maksjumu vai vienoto likmju veid, izemot darbbas, kas saem
atbalstu valsts atbalsta ietvaros, kas nav de minimis atbalsts.
12. Piemrojot vienkršots izmaksas, MK noteikumos par attiecg SAM stenošanu
atbildg iestde norda izmantojamo izmaksu vienoto likmi (15% vai 25% netiešo
attiecinmo izmaksu segšanai, vai 40% prjo attiecinmo izmaksu segšanai).
Lgum/vienošans par projekta stenošanu sadarbbas iestde netiešs vai prjs
attiecinms izmaksas norda k vienu izmaksu pozciju.
13. Laikposmu, kur projekta izmaksas, tai skait netiešs attiecinms izmaksas var
uzskatt par attiecinmm, norda MK noteikumos par SAM stenošanu un lgum/vienošans
par projekta stenošanu.
14. Tiešs attiecinms izmaksas ir projekta stenošanas izmaksas, kas tieši saisttas ar
projekta mra sasniegšanu un horizontlo principu nodrošinšanu8. Tiešs attiecinms
izmaksas projekta iesniegum plno, pamatojoties uz MK noteikumos par SAM stenošanu
defintajm projekta tiešajm attiecinmajm izmaksm.
15. Personla izmaksas
15.1. Tiešs attiecinms personla izmaksas ir projekta vadbas un stenošanas personla
atldzbas izmaksas, kas rodas, nosldzot darba lgumu starp darba devju un darbinieku vai
ieceot pretendentu ierda amat ar rkojumu. Ts ietver šo vadlniju 15.12.1., 15.12.2.1. un
15.12.3.apakšpunktos nordts izmaksas, un no šm izmaksm tiek rinta netiešo izmaksu
vienot likme 15% apmr un 40% apmr (netiešo izmaksu vienot likme 25% apmr tiek
rinta, emot vr šo vadlniju 7.2.apakšpunkt iekauts nordes).
15.1.1. Projekta tiešajs attiecinmajs personla izmakss var iekaut to darbinieku atldzbas
izmaksas (kas mintas šo vadlniju 15.12.1., 15.12.2.1. un 15.12.3.apakšpunktos), kuri
5 Prjs projekta attiecinms izmaksas ir prjs projekta tiešs attiecinms izmaksas (izemot tiešs
personla izmaksas, algas un pabalstus, kas tiek maksti projekta dalbniekiem no trešajm personm) un
netiešs attiecinms izmaksas. T
6 Grozjumi izdarti ar EK Regulas Nr.2018/1046 272.panta 28.punkta c) apakšpunktu. 7 Publiskaj finansjum netiek iekautas paša finansjuma samja ieguldtie ldzeki projekta stenošanai 8 Izmaksas saska ar MK 2014.gada 16.decembra noteikumu Nr.784 “Krtba, kd Eiropas Savienbas
struktrfondu un Kohzijas fonda vadb iesaistts institcijas nodrošina plnošanas dokumentu sagatavošanu
un šo fondu ieviešanu 2014.–2020.gada plnošanas period” 1.pielikuma 3.pielikumu
7
noteikt laika posm (vismaz viens mnesis) ne mazk k 30% no norml darba laika katr
mnes veic pienkumus, kas saistti ar projektu, un tas ir pamatots ar atbilstošiem izmaksas
pamatojošiem dokumentiem, piemram, DLU tabula. Tpat uz projekta tiešajm personla
izmaksm var attiecint normlo (normlo sasinto) vai nepilnu darba laiku strdjošo
darbinieku, kas uz darba lguma vai rkojuma pamata strd tikai projekt, atldzbas
izmaksas.
15.1.2. Projekta vadbas personla atldzba ir daa no tiešajm attiecinmajm personla
izmaksm. T ir projekta vadbas personla atldzba par projekta ietvaros veicamo darbbu
plnošanu, koordinšanu un kontroli, taj skait ar izmaksas par projekta dokumentcijas
nodrošinšanu atbilstoši ES un nacionla lmea tiesbu aktos noteiktajm prasbm, projekta
iepirkumu organizšanas un kontroles veikšanas izmaksas. Visbiek projektu vadb tiek
iesaistts projektu vadtjs, projektu vadtja asistents, iepirkuma specilists, grmatvedis,
finansists/ekonomists un daos gadjumos ar bveksperts. Ja šie cilvki noteikt laika posm
(ne mazk k viens mnesis) vismaz 30% no norml darba laika katr mnes strd ar
projektu, un dalaika izmaksu attiecinšanas principa piemrošanas gadjum tas ir uzrdts
DLU tabul vai DLU sistm, atldzba ir uzskatma par projekta vadbas izmaksu sastvdau,
kas ir tiešs attiecinms personla izmaksas.
N.B.! Nosacjums “vismaz 30% no norml darba laika strd ar projektu” attiecas uz
dalaika izmaksu attiecinšanas principu. Ja projekt tiek strdts normlais vai nepilns
darba laiks, tas nozm, ka 100% no darba laika tiek veltts darbam ar projektu
neatkargi no nepilna darba laika (ar strdjot 0,2 darba laiku tiek veikts 100% darbs
ar projektu).
15.2. Apmaksai no ES fondu ldzekiem var bt attiecinmi tikai tdi ar darbinieka atldzbu
saistti izdevumi, kas tieši izriet no rjo normatvo aktu prasbm, ietverot obligtu
pienkumu darba devjam un neprprotamas tiesbas darbiniekiem. Papildus, ja rjie
normatvie akti šdu iespju paredz (pretstat atldzbas veidiem, kas vispr nav paredzti
rjos normatvajos aktos), un, ja tiek ievroti vienldzbas un proporcionalittes principi,
attiecinmi var bt tdi izdevumi, kurus darba devjs pc savas iniciatvas ir paredzjis
papildus obligtajiem rjos normatvajos aktos noteiktajiem pienkumiem, kas skaidri
noteikti darba lgum, koplgum vai iekšjos normatvajos aktos, t.sk. iekšjos darba krtbas
noteikumos vai ar atsevišu iestdes rkojumu.
15.3. Nosakot atldzbas izmaksas, jievro vienldzgi nosacjumi gan attiecb uz ES fondu
projekt nodarbintajiem, gan citiem attiecgs iestdes darbiniekiem, kuru atldzba netiek
segta no ES fondu ldzekiem.9
15.4. Projekta stenošan iesaistt personla atldzbas izmaksas ir attiecinmas par laika
periodu, kad darbinieks ir iesaistts projekta darbbu stenošan atbilstoši MK noteikumos par
SAM stenošanu noteiktajam.
15.5. Projekta vadbas un stenošanas personlu var piesaistt uz normlo (normlo
sasinto) darba laiku vai nepilnu darba laiku10, k ar var piemrot dalaika izmaksu
attiecinšanas principu11, ja amati, kas saistti ar institcijas pamatdarbbas nodrošinšanu, un
9 Vienldzgi nosacjumi nozm, ka ES fondu projekt nodarbintajiem darbiniekiem, kuru atldzba tiek segta
no ES fondu ldzekiem, netiek noteikti ne labvlgki, ne nelabvlgki nosacjumi nek prjiem darbiniekiem. 10 Saska ar Darba likumu nepilns darba laiks ir darba laiks, kas sks par normlo dienas vai nedas darba
laiku atbilstoši Darba likuma 131.pantam, respektvi – sks par 8 stundm dien vai 40 stundm ned. Uz
darbinieku, kas nodarbints nepilnu darba laiku, attiecinmi tdi paši noteikumi k uz darbinieku, kas
nodarbints normlo darba laiku. 11 Darbinieks norml vai nepilna darba laika ietvaros vien institcij veic pienkumus, kas ir saistti ne tikai ar
ES fondiem, bet ar ar konkrts institcijas nozares pamatdarbbu vai citu finanšu instrumentu administršanu
(dau no darba laika/konkrtu proporciju darba veic saistb ar ES fondu jautjumiem un dau no darba laika
strd ar nozares pamatdarbbas vai citu rvalstu finanšu paldzbas jautjumiem), piemrojot atldzbas izmaksu
no dadiem finansjuma avotiem.
8
amati, kas saistti ar ES fondu jautjumiem, ir vien amatu saim un lmen klasificti amati.
Gadjum, ja pamatdarbbas un ES fondu jomas pienkumi ir atširgi, amata saimi un lmeni
nosaka pc t pienkuma, kuram amata aprakst ir noteikts lielkais procentulais svars.
15.6. Darbinieku darba laiku var organizt ar k summto darba laiku, un šd gadjum ir
piemrojami tie paši izmaksu attiecinšanas nosacjumi, kas norml vai nepilna darba laika
gadjum atbilstoši attiecgajam darba laikam.
15.7. Darbinieku aizvietošanas gadjum piemaksa par prombtn esoša darbinieka (vai
vakanta amata) pienkumu pildšanu nosakma atbilstoši iestdes iekšjs atldzbas politikai,
k ar, emot vr šo vadlniju 2.pielikum iekautaj aizvietošanas piemaksu attiecinmbas
shm nordtos principus.
laikam konkrtaj projekt12.
15.9. Ja projekta darbbu stenošan ir iesaisttas fiziskas personas, kas Zintnisks darbbas
likuma izpratn ir zintniskajs institcijs nodarbinti zintnieki, Izgltbas likuma izpratn ir
pedagogi vai Augstskolu likuma izpratn ir attiecgs augstskolas akadmiskajos amatos
ievltie darbinieki, tiem saska ar Latvijas Republikas normatvajos aktos noteikto ir
tiesbas uz 8 nedu apmakstu atvainjumu, ko no projekta ldzekiem attiecina
proporcionli nostrdtajam laikam projekt.
nepilnajam vai uz konkrto projektu attiecinmajai dalaika izmaksu proporcijai) projekt
attiecgaj kalendraj gad, un atvainjuma pabalsta izmaksas gadjum netiek emts vr
projekt nostrdtais periods13. Dalaika izmaksu attiecinšanas principa gadjum
atvainjuma pabalsta attiecinšanas proporcija tiek noteikta, emot vr iepriekšj mnes
nostrdto (aktulo) dalaika proporciju.
efektivittes principam, to apmram jbt atbilstošam projekta iesniedzja/stenotja iestd
esošaj atldzbas sistm noteiktajam par ldzvrtga darba veikšanu vai atbilstošm vidjai
darba samaksai pc Latvijas Republikas Centrls statistikas prvaldes datiem par ldzvrtgu
darbu attiecgaj nozar projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datum, t.sk. jievro MK
noteikumos par SAM stenošanu noteiktie ierobeojumi atldzbas izmaksm, ja tdi ir
noteikti. Vienlaikus atldzbas izmaksas projekt plno td apmr, lai projekta stenošanas
laik (jo paši ilgtermia projektos) segtu iespjams izmaias vidj darba samaks un
inflciju.
15.12.1. darba samaksa, kas ietver:
15.12.1.1. mnešalgu (darba algu);
mnešus, tau atvainjumu izem par pdj gada periodu, vispirms izrina kopjs atvainjuma naudas
izmaksas, emot vr pdj pusgada izpeu, neatkargi no kdiem finansjuma avotiem izmaksas veiktas, un
pc tam no šs kopjs summas proporcionli izdala no ES fondiem attiecinms izmaksas atbilstoši projekt
nostrdtajam laikam. 13 Piemram, ja darbinieks ir uzscis darbu projekt kalendr gada februr un strd pc dalaika izmaksu
attiecinmbas principa darba laiku (50% no norml darba laika), darbiniekam, ejot ikgadj apmakst
atvainjum t paša gada august, tiek izmaksts atvainjuma pabalsts saska ar normatvajos aktos noteikto,
no kura 50% tiek attiecinti no ES fondu finansjuma.
9
15.12.2.1. pabalstus;
15.12.2.2. kompenscijas;
15.12.2.3. apdrošinšanu;
socils apdrošinšanas obligts iemaksas no apliekamajm attiecinmajm izmaksm, ja par
darbu projekt ir noslgts darba lgums, papildvienošans pie darba lguma, izdots rkojums
par ierda iecelšanu amat vai rkojums par darba procentulu sadaljumu starp pamatdarbu
un darbu pie konkrt projekta. Ir attiecinmas visas ts atldzbas izmaksas (mnešalga,
piemaksas (izemot virsstundas), prmijas, pabalsti, naudas balvas, kompenscijas, t.sk.
mcbu maksas kompenscijas un veselbas apdrošinšana proporcionli projekt
nostrdtajam laika periodam), kas ir noteiktas Valsts un pašvaldbu institciju amatpersonu
un darbinieku atldzbas likum, izemot izmaksas, kas nordtas šo vadlniju 6.7.
apakšpunkt.
15.14. Privto uzmumu darbiniekiem attiecinms izmaksas ir darba alga un valsts socils
apdrošinšanas obligts iemaksas, tai skait citas normatvajos aktos noteikts izmaksas.
15.15. Darbiniekiem ir jievro Darba likum un citos darba tiesisks attiecbas reguljošajos
normatvajos aktos iekauts normas. Atldzbu projekt plno, emot vr projekta perioda
ilgumu, uz kuru plnots/nepieciešams piesaistt personlu.
15.16. Izdevumi par ikgadjo apmaksto atvainjumu ir attiecinmi saska ar Darba
likuma 149. panta pirmo dau, kas nosaka ikviena darbinieka tiesbas uz ikgadjo apmaksto
atvainjumu. Mint panta piekt daa nosaka, ka ikgadjo apmaksto atvainjumu ir
aizliegts atldzint naud, izemot gadjumos, kad darba tiesisks attiecbas ir izbeigtas un
darbinieks ikgadjo apmaksto atvainjumu nav izmantojis. Gadjumos, kad darbinieks pie t
paša darba devja turpina darba tiesisks attiecbas, veicot cita amata/darba pienkumus, nav
piemrojama Darba likuma 149. panta piekt daa. Tas nozm, ka darbiniekam šd gadjum
ir tiesbas izmantot ikgadj apmakst atvainjuma dau ar par iepriekšj amat nostrdto
laiku. Šaj gadjum vidj izpea ir aprinma atbilstoši Darba likuma un Valsts un
pašvaldbu institciju amatpersonu un darbinieku atldzbas likuma reguljumam, un no ES
fondu finansjuma attiecinm daa ir aprinma proporcionli projekt nostrdtajam
laikam (t.sk. uz projektu attiecinmajai dalaika izmaksu proporcijai).
15.17. Attiecb uz ikgadj apmakst atvainjuma naudas izmaksu, ja darbinieks pirms
tam ir veicis darba pienkumus saistb ar ES fondu projektiem, bet pc darba tiesisko
attiecbu izbeigšanas ES fondu projekt turpinjis darba tiesisks attiecbas taj paš iestd
cit amat, ir iespjami divi apmaksas varianti:
15.17.1. Ja ES fondu projekts turpins, ikgadjo atvainjumu pc darba lguma
izbeigšanas projekt, pie t paša darba devja turpinot darbu cit amat, var apmakst
no projekta ldzekiem proporcionli projekt nostrdtajam laikam;
15.17.2. Ja ES fondu projekts ir nosldzies, ikgadjo atvainjumu pc darba lguma
izbeigšans projekt, pie t paša darba devja turpinot darbu cit amat, ir japmaks
no iestdei atldzbai pieširtajiem budeta, vai iestdes rcb esošiem ldzekiem,
aprinot vidjo izpeu par projekt nostrdto laiku un par cit amat nostrdto
laiku.
10
15.18. Papildatvainjuma izdevumi, kas rodas Darba likuma 151. panta pirmaj da
noteiktajos gadjumos, kad darbiniekam obligti ir jpiešir papildatvainjums, un otraj da
noteiktajam, ka darba koplgum vai darba lgum darba devjs pc savas iniciatvas var
noteikt ar citus gadjumus, kad darbiniekam pieširams ikgadjais apmakstais
papildatvainjums un Valsts un pašvaldbu institciju amatpersonu un darbinieku atldzbas
likuma 42. pantam, kas nosaka, ka darbiniekam piešir Darba likum noteikto obligti
pieširamo papildatvainjumu, papildus tam darbiniekam var pieširt apmakstu
papildatvainjumu ldz 10 darba dienm. Uz mint likuma pamata izdoto MK noteikumu
Nr.56515 103. punkts paredz darbinieku tiesbas uz apmakstu papildatvainjumu atbilstoši
darbinieka darbbas un ts rezulttu novrtjuma rezulttiem, ldz ar to atsevišos gadjumos
darba devjam ir obligti jpiešir papildatvainjums, bet citos gadjumos papildatvainjuma
noteikšanu var regult iekšjos normatvajos aktos vai, piemram, darba koplgum. Daudzas
iestdes papildatvainjuma noteikšanu regul darba krtbas noteikumos vai koplgum,
ldztekus rjos normatvajos aktos noteiktajam obligti pieširamajam papildatvainjumam
paredzot ar citus papildatvainjuma pieširšanas gadjumus.
15.19. Piemrojot atsevišus papildatvainjuma pieširšanas nosacjumus, ir jievro
vienldzbas princips gan attiecb uz ES fondu projekt nodarbintajiem, gan citiem
attiecgs iestdes darbiniekiem, kuru atldzba netiek segta no ES fondu ldzekiem. Proti,
emot vr attiecinmbu no ES fondu ldzekiem, ES fondu projekt nodarbintajiem
darbiniekiem, kuru atldzba tiek segta no ES fondu ldzekiem, nedrkst noteikt ne
labvlgkus, ne nelabvlgkus nosacjumus nek prjiem darbiniekiem.
15.20. Pieširot jebkda veida atvainjumu (t.sk. ar papildatvainjumu) darbiniekam, kura
atldzba ES fondu ldzfinansta projekta ietvaros tiek segta no ES fondu ldzekiem, ir
jievro proporcionalittes princips. Proti, ES fonda projekta stenošan iesaistt personla
atldzbas izmaksas ir attiecinmas proporcionli un tikai par laika periodu, kas ir nostrdts
projekta stenošan (t.sk. em vr aktulo dalaika izmaksu proporciju).
15.21. Darba nespjas izdevumi saska ar likuma ,,Par maternittes un slimbas
apdrošinšanu” 36. panta pirmo dau, nosaka, ka darba devjam ir pienkums apmakst
darbinieka darba nespjas A no slimbas otrs ldz trešajai darba nespjas dienai – ne mazk
k 75% apmr, savukrt no ceturts ldz desmitajai darba nespjas dienai – ne mazk k 80%
apmr no darbinieka vidjs izpeas.
15.22. Darba devjam ir obligts pienkums apmakst darba nespjas lapas saska ar likuma
„Par maternittes un slimbas apdrošinšanu” 36. panta pirmaj da nordto. Darba devjs
var noteikt citus (tau šaj gadjum obligti labvlgkus) nosacjumus darba nespjas lapu
apmaksai. Ja labvlgki nosacjumi ir atrunti, piemram, darba koplgum, darba lgum vai
iekšjos normatvajos aktos, t.sk. iekšjos darba krtbas noteikumos, atseviš iestdes
rkojum, šdus izdevumus var uzskatt par attiecinmiem izdevumiem ES fondu projektu
ietvaros. Attiecb uz darba nespjas izdevumu apmaksu ir jnodrošina vienldzga attieksme
pret visiem attiecgs iestdes vai organizcijas darbiniekiem – ar tiem, kuri nav nodarbinti
ES fondu projekt.
15.23. Veicot darbu projekt, jnodrošina DLU, ja t iestd ir noteikta k obligt prasba
vai ja darbinieks ir iesaistts projekt, piemrojot dalaika izmaksu attiecinšanas principu.
DLU norda stundu skaitu un funkcijas, kas veiktas projekta stenošanai16.
15.24. Sadarbbas iestdei lgumos un vienošans par projekta stenošanu, skaidri jnosaka
nosacjumi par interešu konfliktu un t novršanas paskumiem projekta ietvaros, piemram,
interešu konflikta definciju, finansjuma samja pienkumu izvairties no situcijm, kas
15 Ministru kabineta 2010.gada 21.jnija noteiktumi Nr. 565 ,,Noteikumi par valsts un pašvaldbu institciju
amatpersonu un darbinieku socilajm garantijm” 16 Ja iestd nav jau izveidota DLU sistma, darba laika uzskaiti veic manuli, nordot darba veikšanai patrto
laiku un funkcijas, kas šaj laik veiktas.
rada vai vartu radt interešu konfliktu. Lai izvairtos no neatbilstoši veikto izdevumu riska
gadjumos, kad ES fondu finansjuma samjs plno noslgt uzmuma lgumu ar esošo vai
bijušo darbinieku vai amatpersonu, finansjuma samjam ir nepieciešams attiecgajai
iepirkuma procedrai nodrošint pietiekamu publicitti un piedvjumu iesniegšanas termiu,
neatkargu un objektvu iepirkuma komisijas izveidi. Attiecb uz amatpersonm piemrojams
likums „Par interešu konflikta novršanu valsts amatpersonu darbb”.
15.25. Ja projekta stenošanas laik tiek pieširts papildu finansjums, tad projekta vadbas
un stenošanas personla atldzbas izmaksu procentulais apjoms (ja attiecinms) paliek
nemaings, tau summa tiek precizta atbilstoši jaunajai projekta attiecinmajai summai.
Pieprasot papildu finansjumu, jizvrt, vai nepalielinsies ar projekta administršanas
izmaksas, un nepieciešambas gadjum no papildus pieprast finansjuma attiecgais apjoms
jparedz projekta administršanai, pamatojot nepieciešambu. Ja attiecinmo izmaksu apmrs
samazins, tad attiecgi tiek korits ar projekta vadbas un stenošanas personla (ja ir
noteikts procentulais ierobeojums) atldzbas izmaksu apjoms, izemot gadjumus, ja
samazinjums radies neatbilstoši veiktu izdevumu vai ietaupjuma rezultt.
15.26. ERAF un KF ldzfinanstajiem projektiem saska ar Metodiku par netiešo izmaksu
vienots likmes piemrošanu projekta izmaksu atzšan tiek noteikts maksimlais
ierobeojums tiešajm projekta vadbas personla atldzbas izmaksm ldz fikstai summai.
Projektiem ar tiešajm attiecinmajm izmaksm virs 5 milj. EUR personla izmaksu ES
fondu daas ierobeojums tiek noteikts k fiksta summa 56 580 EUR kalendraj gad.
Projektos, kuros tiešs attiecinms izmaksas ir ldz 5 milj. EUR (ieskaitot), ierobeojums
tiek aprints pie minimlo izmaksu bzes 24 426 EUR kalendraj gad, pieskaitot 0,64%
no projekta tiešajm attiecinmajm izmaksm, neieskaitot tiešs projekta vadbas personla
izmaksas, un summu reizinot ar projekta ilgumu gados. Ja projekts ilgst mazk par gadu vai
nepilnos kalendrajos gados, ierobeojums tiek aprints proporcionli projekta mnešu
skaitam.
Aprina formula:
1) Ja projekta tiešs attiecinms izmaksas ir virs 5 milj. EUR
56 580 x Z = Limits
2) Ja projekta tiešs attiecinms izmaksas ir ldz 5 milj. EUR (ieskaitot)
(24 426 + (Y x 0,64%)) x Z = Limits
Kur maings vrtbas:
Z – projekta ilgums gados
16.1. Uzmuma (pakalpojuma) lguma apmaksa17 par konkrta terminta uzdevuma
veikšanu/darba rezultta sasniegšanu (projekta vadba, grmatvedba u.tml.) ir iekaujama
tiešajs attiecinmajs izmakss.
16.2. Valsts socils apdrošinšanas obligts iemaksas no apliekamajm attiecinmajm
izmaksm ir attiecinmas, ja to paredz MK noteikumi par SAM stenošanu un ja izpilds
viens no šiem nosacjumiem:
17 Nosacjums attiecas uz gadjumiem, kad uz uzmuma lguma pamata tiek piesaistti darbinieki, respektvi,
uzmuma lgums tiek slgts, piemram, ar projekta vadtju vai grmatvedi attiecgi par projekta vadtja vai
grmatvea pienkumu veikšanu.
12
16.2.1. uzmuma lgums ir noslgts ar fizisku personu k izpildtju, un t nav reistrjusies
Valsts iemumu dienest k pašnodarbinta persona,
16.2.2. uzmuma lgums ir noslgts ar ES fonda finansjuma samja darbinieku (reistrtu
Valsts iemumu dienest).
16.3. No pakalpojuma lguma izmaksm netiek aprinta netiešo izmaksu vienot likme.
16.4. Gadjumos, kad tiek slgti uzmuma (pakalpojuma) lgumi par projekta vadbu,
grmatvedbu vai tml. pakalpojumu sniegšanu, tehniskaj specifikcij un lgum jau
skotnji jnorda, vai uzmuma lguma ietvaros tiks apmaksti nepieciešamie sakaru
pakalpojumi, komandjuma izdevumi utt., lai preventvi izvairtos no neatbilstoši veikto
izdevumu rašans. Ja iepriekš mints izmaksas nav nordtas tehniskaj specifikcij un
uzmuma lgum, un ts nav paredzts apmakst uzmuma lguma ietvaros, šs izmaksas ir
uzskatmas par neattiecinmm izmaksm.
16.5. Uzmuma (pakalpojuma) lgumus sldz, ievrojot normatvajos aktos noteikts
prasbas, t.sk. publisko iepirkumu jom. Jem vr tas, ka Publisko iepirkumu likums
ierobeo tdu piegdtju piedalšanos, kas ir bijuši iesaistti kd no iepriekšjiem attiecg
iepirkuma projekta posmiem vai iepirkuma dokumentcijas sagatavošan, vai kas ir saistti ar
iepirkuma komisijas locekli, iepirkuma dokumentcijas sagatavotju vai ekspertu, ja šie
apstki piegdtjam dod priekšrocbas šaj iepirkuma procedr. Papildus tam Publisko
iepirkumu likums, Ministru kabineta 2017. gada 28. februra noteikumi Nr.10418, Sabiedrisko
pakalpojumu sniedzju iepirkumu likums un Iepirkumu uzraudzbas biroja izstrdts
Iepirkumu vadlnijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzjiem regul jautjumus par iepirkuma
komisijas loceku, iepirkuma dokumentcijas sagatavotja un ekspertu saistbu ar piegdtju.
Papildus jem vr, ka projekta ieviešanai jatbilst drošas finanšu prvaldbas principiem,
kas noteikti Finanšu regul19.
16.6. Gadjumos, ja ar darbiniekiem tiek slgti terminti darba lgumi vai uzmuma lgumi,
atlaišanas pabalsta izmaksas nav attiecinmas finansšanai no ES fondu ldzekiem. Ja
projekta stenošanas periods prsniedz Darba likum noteikto termiu, uz kdu var slgt
termintu darba lgumu, un ar darbinieku ir noslgts darba lgums uz nenoteiktu laiku,
atlaišanas pabalsta izmaksas ir attiecinmas par laika periodu, kas ir strdts projekta
stenošan. No ES fondu ldzekiem attiecinmo atlaišanas pabalsta apmru rina pret
projekt nostrdto laiku (t.sk. pret aktulo dalaika izmaksu proporciju) un em vr Valsts
un pašvaldbu institciju amatpersonu un darbinieku atldzbas likum un Darba likum
noteikto. Gadjum, ja darbinieks pirms darba projekt ir bijis nodarbints valsts prvaldes
iestd/s un, emot vr kopjo darba stu, atlaišanas pabalsta apmrs ir lielks nek rinot
pret projekt nostrdto, prj pabalsta daa no ES fondu finansjuma nav attiecinma.
Atlaišanas pabalstu no ES fondu finansjuma attiecina tikai Darba likum noteiktaj apmr.
18 Ministru kabineta 2017.gada 28.februra noteikumi Nr.104 “Noteikumi par iepirkuma procedru un ts
piemrošanas krtbu pasttja finanstiem projektiem” 19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra regula (ES, EURATOM) Nr.966/2012 par finanšu
noteikumiem, ko piemro Savienbas visprjam budetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr.
1605/2002 atcelšanu
izmaksu vienoto likmi
17.1. Darba vietas aprkojuma iegdes vai nomas20 izmaksas projektos tikai jaunradtu darba
vietu21 aprkošanai vai gadjumos, ja esošo darba vietu aprkojums ir nolietojies un tiek
norakstts, var plnot k tiešs attiecinms izmaksas atbilstoši MK noteikumos par SAM
stenošanu noteiktajam.
jizvrt, vai saimnieciski izdevgk ir darba vietas aprkojumu pirkt vai nomt. Šaj
gadjum jievro saimniecisk izdevguma princips.
17.3. Darba vietas aprkojuma (biroja mbeles un tehnika, datorprogrammas un licences,
izemot telpu nomu) iegdes vai nomas izmaksas, tai skait aprkojuma uzturšanas un
remonta izmaksas, attiecinmas ne vairk k 3000 euro apmr vienai darba vietai vis
projekta stenošanas laik. Darba vietas aprkojuma izmaksas, tai skait aprkojuma
uzturšanas un remonta izmaksas var attiecint gadjumos, kad tas ir paredzts MK
noteikumos par SAM stenošanu.
17.4. Ja projekta vadbas vai stenošanas darbi tiek veikti, pamatojoties uz uzmuma
(pakalpojuma) lgumu, darba vietas aprkojuma izmaksas nav attiecinmas. Darba vietas
aprkojuma izmaksas var attiecint tikai td gadjum, ja skotnj iepirkuma par projekta
vadbu dokumentcij nordts, ka pasttjs nodrošina darba vietas aprkošanu, ldz ar to
iepirkuma kopj lgumcena ir noteikta zemka. Šd gadjum finansjuma samja
pienkums ir pamatot un pierdt, ka ir ievrots saimniecisk izdevguma princips.
17.5. Darba vietas aprkojuma izmaksas ir attiecinmas atbilstoši darba laikam projekt –
darbiniekiem, kuri strd normlo darba laiku, aprkojuma izmaksas ir attiecinmas 100%
apmr, savukrt nepilna darba laika gadjum – emot vr attiecg darba laika proporciju22.
17.6. Dalaika izmaksu attiecinšanas principa piemrošanas gadjum darba vietas
aprkojuma attiecinms izmaksas nosakmas proporcionli darba laika projekt
procentulajam sadaljumam, emot vr darbinieka rkojum noteikto darba laika proporciju
vai atbilstoši iepriekšj mnes faktiski nostrdtajam darba laikam23 uz brdi, kad darbinieks
saem darba vietas aprkojumu lietošan.
18. Projekta iesnieguma pamatojošs dokumentcijas sagatavošanas, bvuzraudzbas
un autoruzraudzbas izmaksas
sagatavošanas izmaksas (piemram, tehniski ekonomiskais pamatojums, plnošanas un
arhitektras uzdevums un citi) ir tiešs attiecinms izmaksas, un ts ir attiecinmas tikai tad,
ja projekta iesnieguma/stenošanas pamatojošs dokumentcijas sagatavošana veikta,
pamatojoties uz uzmuma (pakalpojuma) lgumu, un izmaksas k attiecinmas paredztas
MK noteikumos par SAM stenošanu. Ja ESF finansta projekta gadjum nepieciešams veikt
20 Ja Ministru kabineta noteikumos vai lgum par projekta stenošanu ir izmantots termins “re”, ar tas ir
piemrojams 21 Jaunradta darba vieta ir jauna štata vieta, kad tiek pieemts darbinieks, kuru nepieciešams nodrošint ar darba
vietas aprkojumu 22 Piemram, nepilna darba laika (0,5) gadjum no ES fondu ldzekiem var attiecint 50% no darba vietas
aprkojuma limita. 23 Darba vietas aprkojuma izmaksas var aprint, vai nu proporcionli attiecinot katra rina summu ldz
konkrtajam limitam, vai attiecinot visus rinus ldz attiecgajam limitam (piemram, pie 50% dalaika izmaksu
attiecinšanas principa izmantošanas var attiecint vien no šiem diviem variantiem: (Dators + monitors +
printeris + galds + krsls) / 2 ≤ 1500 EUR un attiecgi otra aprkojuma puse tiek maksta no kda cita
finansjuma vai Dators + monitors ≤ 1500 EUR un prjs aprkojuma izmaksas (printeris +galds + krsls) tiek
segtas no kda cita finansjuma).
14
noteikumi par SAM stenošanu. Projekta iesnieguma veidlapas sagatavošanas izmaksas nav
attiecinmas.
stadij izmaksas ir attiecinmas ldz 10% no bvdarbu lguma summas.
18.3. Projekta iesnieguma pamatojošs dokumentcijas sagatavošanas izmaksas,
bvuzraudzbas, autoruzraudzbas, energosertifikcijas un energoaudita izmaksas kop ir
attiecinmas ldz 10% no projekta kopjm attiecinmajm izmaksm, ja tas ir noteikts MK
noteikumos par SAM stenošanu.
piemrojami gan 18.2., gan 18.3.apakšpunkt iekautie nosacjumi.
18.5. Ja tiek konstatts, ka pieejamais finansjums projekt nav pietiekams, lai segtu visus
plnotos bvniecbas darbus, var tikt prplnotas projekta darbbas, nepieciešambas gadjum
atsakoties no projekta daas, tau joprojm izpildot projekta mri un sasniedzot uzraudzbas
rdtjus. Ja sadarbbas iestde ir izvrtjusi konkrto gadjumu un prliecinjusies, ka situcija ir radusies kdu pamatotu faktoru ietekm, tiek attiecinti skotnjie projektšanas
izdevumi, saglabjot procentulo ierobeojumu.
18.6. Situcij, kad tiek veikta objekta prprojektšana24, no ES fondu ldzekiem finans
vai nu prprojektšanas, vai skotnjs projektšanas izmaksas, izvairoties no dubult
finansjuma.
19.1. Saska ar Visprjs regulas Nr.1303/2013 69.panta 2.punktu attiecinmi ir
nolietošans izdevumi (amortizcija), ja tiek izpildti šdi nosacjumi:
19.1.1. to paredz MK noteikumi par SAM stenošanu;
19.1.2. izdevumu summa ir piencgi pamatota ar apliecinošiem dokumentiem, ja izmaksas
radušs un attiecg gadjum samakstas kop ar ieguldjumu natr un amortizciju;
19.1.3. izmaksas attiecinmas tikai par projekta stenošanas periodu;
19.1.4. publiskas dotcijas nav ieguldtas lietotu iekrtu un aprkojuma iegd.
19.2. Attiecinmajos izdevumos iekaujamie nekustam pašuma, iekrtu nolietojuma vai
nematerilo pamatldzeku (piemram, datora programmatras) amortizcija aprinma par
laika periodu, kur tie izmantoti ES fonda projekt, bet ne agrk k no lguma/ vienošans par
projekta stenošanu noslgšanas datuma un ne ilgk k ldz dienai, kas noteikta
24 Ar jdzienu “prprojektšana” saprotams Ministru kabineta 19.08.2014. MK noteikumu Nr.500 “Visprgie
bvnoteikumi ” 68.punkt noteiktie gadjumi, kad bvniecbas ierosintjs vlas maint bves lietošanas veidu,
k ar bves fasdes risinjumu, novietojumu vai bvapjomu, bet tas neatbilst Bvniecbas likuma 16. panta 2.2
daas vai 17. panta 2.1 daas nosacjumiem, bvniecbas ieceres dokumenti bvvald iesniedzami no jauna un
uzskams jauns bvniecbas process. Savukrt, ja bvniecbas ierosintjs vlas maint bves lietošanas veidu,
k ar bves fasdes risinjumu, novietojumu vai bvapjomu, un tas atbilst Bvniecbas likuma 16. panta 2.2
daas vai 17. panta 2.1 daas nosacjumiem, izmaias definjamas k “izmaias bvniecbas iecer vai
bvprojekt”, ko var veikt t.sk. autoruzraudzbas krtb, un šo izmaiu izdaršanas izmaksas iekaujas SAM MK
noteikumu noteiktaj projekta pamatojošs dokumentcijas sagatavošanas izmaksu limit, ts ir attiecinmas un
finansjamas no ES fondu ldzekiem.
15
lgum/vienošans par ES fonda projekta stenošanu, ldz kurai projektam tiek sniegts ES
fonda atbalsts.
veikti atbilstoši iestd apstiprintai krtbai.
19.4. Uzturšanas izmaksas (piemram, remonta izmaksas pc garantijas termia beigm)
nav attiecinmas, izemot gadjumus, kad ts ir paredztas k attiecinms izmaksas MK
noteikumos par SAM stenošanu.
par valsts, pašvaldbas vai citu ES ldzfinanstu projektu ldzekiem, vai dvints.
20. Neparedztie izdevumi
20.1. Neparedzti izdevumi ir izdevumi papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas
neparedzamu apstku d ir kuvuši nepieciešami, lai vartu nodrošint par projekta
stenošanu noslgt lguma/vienošans izpildi, ja finansjuma samjs veicis visus
plnošanas paskumus, lai šdus izdevumus novrstu.
20.2. MK noteikumos par SAM stenošanu var noteikt, ka, plnojot attiecinms izmaksas
projektiem, kuru stenošanas periods ir vismaz divi gadi vai paši pamatotos gadjumos
projektiem ar stenošanas periodu ldz diviem gadiem, pieskaitmi neparedztie izdevumi
projekta stenošanai ne vairk k 5% apmr no kopjo tiešo attiecinmo izmaksu summas.
Atbildg iestde izvrt katram SAM vai t atlases krtai nepieciešamo procentulo
neparedzto izdevumu apmru atkarb no t, cik apjomgus un saretus projektus paredzts
stenot attiecgaj SAM, un nosaka to MK noteikumos par SAM stenošanu. Procentulajam
neparedzto izdevumu apmram, kas iekauts MK noteikumos par SAM stenošanu, ir jbt
pamatotam un balsttam uz lietderbas un efektivittes principiem.
20.3. Nosakot iespju projekt plnot neparedztos izdevumus, MK noteikumos par SAM
stenošanu norda, ka neparedzts izmaksas var izmantot ar projekta stenošanu saistto
attiecinmo izmaksu segšanai.
attiecinmajm personla izmaksm, netiešo izmaksu apjomu preciz proporcionli
aktualiztajai tiešo attiecinmo personla izmaksu summai.
20.5. Finansjuma samjs izdevumus, kurus tas vlas segt no neparedztajiem
izdevumiem plnotajiem ldzekiem, projekta ietvaros var veikt, ierosinot grozjumus projekt
vai saskaojot ar lgumsldzju atbilstoši normatvajos aktos un lgum/vienošans par
projekta stenošanu noteiktajai krtbai, prceot attiecgo finansjuma apmru no neparedzto
izdevumu izmaksu pozcijas uz atbilstošo tiešo un/vai netiešo attiecinmo izmaksu pozciju,
lai veiktu nepieciešamos maksjumus neparedztu izdevumu rašans gadjum.
20.6. Neparedzto izdevumu rašans gadjum, iesniedzot grozjumus projekta
lgum/vienošans, jnodrošina dokumentts pamatojums tam, ka radušos izdevumus nebija
iespjams paredzt projekta plnošanas posm.
21. Rezerves izmaksas transporta nozares projektos
21.1. Transporta nozares projektu ietvaros var plnot rezerves izmaksas iepirkuma lguma
noslgšanai, ja projekta apstiprinšanas brd vl nav apstiprints bvprojekts tehnisk
projekta stadij.
16
21.2. Rezerves izmaksas var tikt plnotas tikai gadjum, ja projekta izmakss nav iekauti
neparedztie izdevumi.
21.3. Rezerves izmaksas var paredzt ne vairk k 10% apmr no attiecinmo bvniecbas
izmaksu kopsummas.
21.4. Rezerves izmaksas var tikt plnotas tikai gadjumos, ja tas ir atrunts MK noteikumos
par SAM stenošanu.
22. Nomas izmaksas
jizvrt, vai saimnieciski izdevgk ir nepieciešamo iekrtu iegdties vai nomt (finanšu
noma – lzings, operatv noma), vienlaikus emot vr šo vadlniju 24.1.apakšpunkt minto.
Finansjuma samja pienkums ir pamatot un pierdt, ka ir ievrots saimniecisk
izdevguma princips. Izmaksm ir jbt pamatotm, noteiktm atbilstoši ekonomiskuma un
efektivittes principam. Nomas (finanšu noma – lzings, operatv noma) maksjumi, ieskaitot
apdrošinšanas izmaksas, ir uzskatmi par attiecinmm izmaksm tikai projekta stenošanas
laik. Šs izmaksas var plnot, ja ts ir noteiktas MK noteikumos par SAM stenošanu.
22.2. Samaksa par aizdevuma vai cita finanšu darjuma izskatšanu, noformšanu un
rezervšanu, procentu maksjumi un nokavjuma procenti ir uzskatmi par neattiecinmm
izmaksm, izemot gadjumu, kad MK noteikumos par SAM stenošanu ir noteikts citdi.
23. Nekustam pašuma un zemes iegdes izmaksas
23.1. Saska ar ESF regulas Nr.1304/2013 13.panta 4.punktu infrastruktras, zemes un
nekustam pašuma iegdes izmaksas no ESF nav attiecinmas, tau no ESF k tiešs
izmaksas var attiecint iekrtu un aprkojuma25 (t.sk., pamatldzeku) iegdes izmaksas, ja
attiecgs iekrtas un aprkojums (t.sk., pamatldzeki) ir nepieciešams projekta mra un
rezulttu sasniegšanai, ievrojot saimniecisk izdevguma principu.
23.2. Saska ar Visprjs regulas Nr.1303/2013 69.panta 3.daas b) punktu ERAF un KF
ietvaros neattiecinmas ir neapbvtas zemes un apbvtas zemes pirkšanas izmaksas, ja
summa ir lielka par 10% no projekta kopjm attiecinmajm izmaksm. Attiecb uz
pamestm teritorijm un bijušajm rpniecbas teritorijm, kurs ir kas, mintais
ierobeojums ir 15%26.
23.3. Nekustam pašuma un zemes iegdes izmaksas, k ar ar to iegdi saistts izmaksas
(piemram, uzmršana, inventarizcija, piespiedu atsavinšanas izmaksas27), k attiecinms
izmaksas nosaka MK noteikumos par SAM (ERAF un KF) stenošanu. Atbildg iestde,
izstrdjot MK noteikumus par SAM stenošanu, skotnjs ietekmes izvrtjum (anotcij)
norda pamatojumu šdu izmaksu nepieciešambai SAM ietvaros.
23.4. Projekta iesniedzjs, plnojot nekustam pašuma un zemes iegdes izmaksas projekta
budet, pamato projekta iesniegum t iegdes nepieciešambu. Pamatojumam jbalsts ar
uz saimnieciskuma principu, proti, ku jizvlas iegdties vai bvt atkarb no t, kas
konkrtaj gadjum ir saimnieciski izdevgk. Lai nekustam pašuma un zemes iegdes
izmaksas uzskattu par attiecinmm no ERAF un KF, starp pirkumu/bvniecbu un attiecg
projekta mriem ir jpastv ciešai saiknei.
25 Piemram, pielgojumi personai ar pašm vajadzbm, iekrtas un aprkojums pakalpojumu sniegšanai utml. 26 pašos un piencgi pamatotos gadjumos var ataut augstkus iepriekšmintos procentus darbbm, kas
saisttas ar vides saglabšanu. 27 Atsavinšanas izmakss netiek iekauta samaksa advoktiem.
17
sabiedrisko transportu), un ja šdos pamatotos gadjumos transportldzeka iegde k tiešs
attiecinms izmaksas ir atrunta MK noteikumos par SAM stenošanu.
24.2. Ja tas ir nepieciešams projektu stenošanai, var paredzt, ka projekta stenošanas laik
attiecinmas ir izmaksas par degvielu, sabiedrisk transporta izmantošanu, k ar
transportldzeka (t.sk. specializt) nomu vai transporta (t.sk. specializt) pakalpojuma
pirkšanu. Degvielas un sabiedrisk transporta izmaksu segšanai piemro vadošs iestdes
metodiku “Vienas vienbas izmaksu standarta likmes aprina un piemrošanas metodika 1
km izmaksm darbbas programmas “Izaugsme un nodarbintba” stenošanai”, ja tas ir
paredzts MK noteikumos par SAM stenošanu.
24.3. Potencilajam projekta iesniedzjam, ievrojot šo vadlniju 22.1. un 24.1.
apakšpunktu, ir jizvrt, vai saimnieciski izdevgk ir transportldzekli iegdties vai nomt,
vai ar paredzt citus šo vadlniju 24.2. apakšpunkt mintos transporta nodrošinšanas
veidus. Izmaksm ir jbt pamatotm, noteiktm atbilstoši ekonomiskuma un efektivittes
principam.
25.1. Finanšu audita izmaksas k tiešs attiecinms izmaksas ir attiecinmas finansšanai
tikai no ES fondu TP ldzekiem, izemot finanšu instrumentiem, ja tas ir noteikts MK
noteikumos par SAM stenošanu.
25.2. No TP projekta ldzekiem ir finansjamas visas izmaksas, kas saisttas ar revzijas
iestdes un citu iestu iekšj audita struktrvienbu ES fondu revzijas funkciju stenošanu,
ja ts ir noteiktas saska ar spk esošo Latvijas Republikas normatvo aktu reguljumu. Ja
TP projekta ietvaros ES fondu revzijas funkciju nodrošinšanai ir plnots piesaistt
rpakalpojuma sniedzjus, iestdei ir jnodrošina šo vadlniju 25.3. apakšpunkt mintais
nosacjums.
25.3. Prasba par neatkargu finanšu auditu nav izvirzma ES fondu finansjuma
samjiem. Sadarbbas iestde pieem lmumu par neatkarg finanšu audita nepieciešambu
ES fondu projektos, izvrtjot ar projekta stenošanu saisttos riskus un paredzamo prliecbu,
ko iestde gtu par konkrto projektu. Ar neatkargo finanšu auditu saisttie izdevumi ir
finansjami no sadarbbas iestdes TP ldzekiem. Savukrt, ja finansjuma samjs vlas
prliecinties, ka projekts stenots atbilstoši Latvijas Republikas un ES normatvajiem aktiem
par pareizu finanšu vadbu, ar finanšu audita veikšanu saistts izmaksas sedz finansjuma
samjs no paša ldzekiem.
25.4. Audita veikšanas izmaksas ietver visus ar auditu saisttos izdevumus saska ar MK
noteikumiem par SAM stenošanu. Audits ir nepieciešams, lai btu iespjams izvrtt
izmaksu pamatotbu un nodrošint caurspdgu darbbas programmas prvaldes procesu.
Tpat audits projekta stenošanas proces nodrošina iespju noteikt vadbas sistmas
efektivitti un grmatvedbas uzskaites precizitti.
18
pašuma, iekrtu, civiltiesisks atbildbas, bvspecilistu profesionls civiltiesisks
atbildbas, bvuzmju civiltiesisks atbildbas u.c.) izmaksas, kuru nepieciešambu nosaka
Latvijas Republikas normatvie akti vai kuras ir noteiktas MK noteikumos par SAM
stenošanu, ir attiecinmas izmaksas (piemram, transportbves apdrošinšana saska ar
bvniecbas normatvajiem aktiem bvniecbas laik).
26.2. Projekta stenošanas rezultt radto vrtbu pcuzraudzbas period apdrošinšanas
izmaksas nav attiecinmas. Tau tas neizsldz iespju lgum/vienošans par projekta
stenošanu noteikt finansjuma samjam pienkumu apdrošint par ES fondu ldzekiem
iegdto specilo videi draudzgu sabiedrisko transportldzekli vai pašumu u.c. uz laiku ldz
beidzas pcuzraudzbas periods (piecus gadus pc noslguma maksjuma, izemot gadjumos,
kas attiecas uz MVU veikto investciju vai radto darbvietu saglabšanu, kur pcuzraudzbas
periods var bt trs gadus pc noslguma maksjuma, ja tas atrunts MK noteikumos par
SAM stenošanu vai vis investciju amortizcijas period, ja tas saistts ar valsts atbalsta
nosacjumiem). Šd gadjum apdrošinšanas izmaksas tiek segtas no finansjuma samja
paša ldzekiem (valsts atbalsta projekta gadjum, izmaksas tiek segtas no finansjuma
samja paša ldzekiem, kas ir brvi no valsts atbalsta).
27. Bvobjekta sagatavošanas un teritorijas labiekrtošanas izmaksas
27.1. Konkrtas bvobjekta teritorijas sagatavošanas un labiekrtošanas (piemram,
pievedcei) izmaksas k attiecinms izmaksas nosaka MK noteikumos par SAM (ERAF un
KF) stenošanu.
sagatavošanas un/vai objekta teritorijas labiekrtošanas izmaksas projekta budet, skaidri
norda sagatavošanas un labiekrtošanas darbu pozcijas un sniedz pamatojumu to
nepieciešambai.
27.3. Ja MK noteikumos par SAM stenošanu nav paredztas labiekrtošanas darbu
izmaksas vai MK noteikumos par SAM stenošanu paredztajs labiekrtošanas izmakss nav
iekautas visas nepieciešams labiekrtošanas darbbas atbilstoši bvprojekta risinjumam,
tad, stenojot projektu prbves, atjaunošanas un jaunu ku bvniecbas bvdarbu darbbas,
tehniskajs specifikcijs var iekaut labiekrtošanas darbu izmaksas un ts attiecint tikai
td apmr, ciktl to nosaka bvnormatvi (tai skait, pašvaldbu saistošie noteikumi un
Latvijas Republikas nacionlie standarti bvniecbas jom), lai nodrošintu bves nodošanu
ekspluatcij.
27.4. Attiecinmas ir ar citas izmaksas, kas saisttas ar projekta stenošanu un ir noteiktas
Latvijas Republikas normatvajos aktos (piemram, bvataujas saemšanas, bvju nodošanas
ekspluatcij izmaksas).
ts ir paredztas izmantot tikai bvniecbas/prbves laik. Attiecinma var bt tikai šdu
iekrtu nomas maksa uz projekta stenošanas laiku vai tdu pakalpojumu izmaksas, kas
iekautas bvniecbas lgum un ir bvniecbas veikšanas neatemama sastvdaa.
19
28.1. Saska ar Visprjs regulas Nr.1303/2013 69. panta 3.daas c) apakšpunktu28
pievienots vrtbas nodoklis ir neattiecinms izmaksas, izemot gadjumus, kad tas nav
atgstams saska ar PVN reglamentjošiem valsts tiesbu aktiem.
28.2. Iepirkuma lgumos jnorda, kdiem iepirkuma lguma ietvaros sniegtajiem
pakalpojumiem saska ar normatvajos aktos29 noteikto ir piemrojama visprg PVN
maksšanas krtba un kdiem – likumu attiecgajos pantos noteikt „revers” (apgriezt)
PVN maksšanas krtba. Tdjdi par sniegtajiem bvniecbas pakalpojumiem tiktu izrakstti
ar atbilstoši PVN rini.
29.1. stenojot ES fonda projektu, finansjuma samjam ir pienkums nodrošint
obligts informcijas un publicittes prasbas saska ar ES Regulu30 prasbm, MK
noteikumiem par SAM stenošanu, MK noteikumiem par Eiropas Savienbas struktrfondu un
Kohzijas fonda publicittes un vizuls identittes prasbu nodrošinšanu, un ievrojot
Eiropas Savienbas fondu 2014.-2020. gada plnošanas perioda publicittes vadlnijs Eiropas
Savienbas fondu finansjuma samjiem noteikto.
29.2. Attiecinmas ir izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošintu šo vadlniju
29.1.apakšpunkt minto obligto informcijas un publicittes prasbu izpildi.
29.3. Papildus informatvo un publicittes paskumu stenošanas izmaksas, piemram,
plaktu, drukto materilu, audiovizulo materilu, reklmas vai reprezentatvo materilu
izgatavošana un izplatšana, ir neattiecinms izmaksas, ja MK noteikumos par SAM
stenošanu nav noteikts citdi.
nodrošinšanai. Ielšanas nepieciešambai ir jbt izvrttai un pamatotai, jem vr
iespjamie riski, it paši gadjumos, ja vien objekt tiek stenoti vairki projekti. la var bt
ldzfinansjuma nodrošinšanai nepieciešams summas apmr.
30.2. Projektu pcuzraudzbas period jaunradts vrtbas var ielt komercdarbbas jomas
projektu ietvaros, ja ielšana ir saskaota ar sadarbbas iestdi.
31. Finanšu instrumentu ietvaros veikts izmaksas
31.1. Finanšu instrumentu ietvaros veikts izmaksas ir attiecinmas saska ar MK
noteikumiem par SAM stenošanu.
31.2. Struktrai, kas steno fondu fondu, vai struktrm, kas steno finanšu instrumentus, ir
attiecinmas ar finanšu instrumentu ieviešanu saistts prvaldbas izmaksas un maksas,
ievrojot šdus nosacjumus:
politikas noteikumu kontekst 2014-2020.gada plnošanas period” (Guidance note: “Conditions for eligibility
of VAT under Cohesion policy rules in the 2014-2020 programming period”) noteiktais 29 Piemrojams “Pievienots vrtbas nodoka likums, ievrojot likum noteikto prejas nosacjumu izpildi. 30 Par obligtajm publicittes prasbm uzskatmas ts prasbas, kuras noteiktas Visprjs regulas
Nr.1303/2013 XII pielikuma 2.2.punkt, k ar ESF regulas Nr. 1304/2013 20.panta prasbas.
20
13. panta 1.-3. punkt mints robevrtbas;
31.2.2. prvaldbas izmakss iekauj tiešs un netiešs izmaksas, ko kompens
atbilstoši izdevumu pamatojumam. Savukrt prvaldbas maksu nosaka atbilstgi
saskaotai sniegto pakalpojumu cenai, kas iegta konkurjoš tirgus proces, kur tas
piemrojams. Prvaldbas izmaksas un maksu pamato ar darbbas rezulttos balsttu
aprina metodoloiju;
31.2.3. prvaldbas izmakss un maks var iekaut darjumu noformšanas maksu. Ja
galasamjiem prasa segt darjumu noformšanas maksu vai ts dau, to neuzrda k
atbilstgos izdevumus.
31.2.4. prvaldbas izmaksas un maksas, tostarp izmaksas, kas attiecas uz
sagatavošanas darbiem saistb ar finanšu instrumentu pirms attiecg finansšanas
nolguma parakstšanas, ir attiecinmas skot no attiecg finansšanas nolguma
parakstšanas dienas, ja MK noteikumos par SAM stenošanu nav noteikts citdi.
31.3. Struktrai, kas steno fondu fondu, vai struktrm, kas steno finanšu instrumentus ir
jbt izstrdtai prvaldbas izmaksu attiecinmbas metodikai, kuru ir jsaskao ar
Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju.
31.4. Uzmuma paplašinšans finansjums nav attiecinms, ja finanšu instrumenti tiek
izmantoti, lai glbtu grtbs nonkušu uzmumu vai lai veiktu uzmuma prstrukturšanu.
31.5. Gala samju lmen investcijas, kuras atbalsta ar finanšu instrumentu, ir
attiecinmas, ja dien, kad pieemts lmums par investcijm, atbalstms darbbas nav fiziski
pabeigtas vai pilnb stenotas.
31.6. Saska ar Visprjs regulas Nr.1303/2013 37. panta 8. punktu gala samji, kas
saem atbalstu ES fondu finanšu instrumentu atbalsta paskumu ietvaros, var saemt atbalstu
ar citu ESI fondu ieguldjumu prioritšu paskumu ietvaros, ko atbalsta no Savienbas
budeta saska ar piemrojamiem Savienbas valsts atbalsta noteikumiem. Šaj gadjum
katram atbalsta avotam veido atsevišu uzskaiti, un ES fondu finanšu instrumentu atbalsts
veido dau no darbbas, kuras atbilstgos izdevumus nošir no citiem paldzbas avotiem.
31.7. Kombintais atbalsts, izmantojot grantus un finanšu instrumentus, k mints 31.6.
apakšpunkt, ievrojot piemrojamos ES valsts atbalsta noteikumus, var attiekties uz vienu un
to pašu izdevumu pozciju ar nosacjumu, ka visu kombinto atbalsta veidu summa
neprsniedz attiecgs izdevumu pozcijas kopsummu. Grantus neizmanto no finanšu
instrumentiem saemt atbalsta atmaksai. Finanšu instrumentus neizmanto grantu
priekšfinansšanai.
atrunti šo vadlniju 23.2. un 28.1. apakšpunktos.
31.9. Programmas slgšanas brd finanšu instrumentu attiecinmie izdevumi ir programmas
ieguldjumu kopj summa, kas finanšu instrumentu ietvaros faktiski samaksta vai garantiju
gadjum, par ko ir uzemtas saistbas, tas ietver:
31.9.1. Maksjumus gala samjiem (piemram, faktiski izsniegtie aizdevumi) un
maksjumus par labu gala samjiem;
31 Komisijas Delet regula (ES) Nr. 480/2014 (2014. gada 3. marts), ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un
Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopgus noteikumus par Eiropas Reionls attstbas fondu,
Eiropas Socilo fondu, Kohzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecbas fondu lauku attstbai un Eiropas Jrlietu un
zivsaimniecbas fondu un visprgus noteikumus par Eiropas Reionls attstbas fondu, Eiropas Socilo fondu,
Kohzijas fondu un Eiropas Jrlietu un zivsaimniecbas fondu
21
31.9.2. Resursus, kas piesaistti garantijas lgumiem, neatkargi no t, vai tie ir nesamaksti,
vai jau ir iestjies to samaksas termiš, lai apmakstu iespjamus garantijas
prasjumus par zaudjumiem. Šiem resursiem jbt aprintiem, pamatojoties uz
piesardzgu ex ante riska novrtjumu;
31.9.3. Kapitaliztas procentu likmes subsdijas vai garantijas maksas subsdijas, kas
jsamaks par laikposmu, kas nav ilgks par 10 gadiem pc attiecinmbas perioda
beigm, un ko izmanto apvienojum ar finanšu instrumentiem, kuri iemaksti paši
šim nolkam atvrt darjumu kont, lai tos faktiski izmakstu pc attiecinmbas
perioda, bet kas aizdevumu vai citu riska instrumentu veid izmaksti galasamjiem
attiecinmbas period;
balsttu instrumentu un mikrokredta gadjum) vai maksu, kas jsamaks par
laikposmu, kas nav ilgks par sešiem gadiem pc attiecinmbas perioda beigm un
kas tiek iemaksti paši šim nolkam atvrt darjumu kont;
31.9.5. Uz uzmumu pašu kapitlu balsttu instrumentu gadjum, par kuriem finansšanas
nolgums ir parakstts pirms 2017. gada 31. decembra un kuri ldz attiecinmbas
perioda beigm investja vismaz 55% no programmas ldzekiem, par ko uzemtas
saistbas attiecgaj finansšanas nolgum, ierobeotu maksjumu summu
investcijm galasamjos, kas jsamaks par laikposmu, kas nav ilgks par etriem
gadiem pc attiecinmbas perioda beigm un kas jiemaks paši šim nolkam atvrt
darjumu kont, ar noteikumu, ka ir ievroti valsts atbalsta noteikumi.
V Dalaika izmaksu attiecinšanas principi ES fondu, tai skait TP projektos
32. Dalaika izmaksu attiecinšana ir iespjama darbiniekam, kura amata pienkumi vien
institcij ir saistti ne tikai ar ES fondiem, bet ar ar konkrts institcijas nozares
pamatdarbbu vai citu finanšu instrumentu administršanu vai stenošanu, ja mintie amati ir
vien amatu saim un lmen klasificti amati, piemrojot atldzbas izmaksu no dadiem
finansjuma avotiem32.
33. Dalaika izmaksas var attiecint tikai tiem darbiniekiem vai ierdiem, kuri institcij
tiek nodarbinti uz darba lguma pamata vai kuri amat tiek iecelti ar rkojumu, k ar, ja ar
rkojumu darbam ar ES fondu projektu iecelts institcij strdjošs darbinieks, ja via amata
pienkumi pilnb vai daji prkljas ar projekta ietvaros veicamajiem pienkumiem. Ja tiek
radta jauna darba vieta, jrkojas atbilstoši Latvijas Republikas normatvajos aktos
noteiktajam (darbinieku pieemšanai amat tiek rkots konkurss).
34. Dalaika izmaksas nav attiecinma personm, ar kurm ir noslgts uzmuma lgums.
35. Dalaika izmaksu proporcija ir piemrojama tikai atldzbas (t.sk. veselbas
apdrošinšanas un redzes korekcijas ldzeku izmaksm), obligto veselbas prbauu un
darba vietas aprkojuma iegdes izmaksm.
36. Gadjum, ja pc dalaika izmaksu attiecinmbas principa strdjošam darbiniekam
tiek pieširta piemaksa, prmija vai naudas balva, un rkojum ir noteikts, ka t tiek pieširta
par pienkumiem, kas saistti tikai ar ES fondu jautjumiem, piemaksas, prmijas vai naudas
balvas izmaksas ir attiecinmas no ES fondu finansjuma 100% apmr (piemaksas gadjum
attiecinmais finansjuma apmrs aprinms no mnešalgas).
32 Piemram, ja darbinieks 40% no kopj darba laika veic ar ES fondu jautjumiem saisttu funkciju pildšanu,
30% darba laika veic pienkumus, kas saistti ar nozares pamatdarbbu, un 30% darba laika strd ar citu finanšu
instrumentu administršanas jautjumiem, tad attiecgi pc šda sadaljuma darbinieks saem atldzbu – 40% no
ES fondu finansjuma, 30% no budeta finansjuma un 30% no citu finanšu instrumentu finansjuma.
22
37. Veicamo funkciju/pienkumu uzskaitei jbt skaidri nodaltai un uzskaittai darbinieka
amata aprakst, lai trešajm personm btu neprprotami skaidrs, kuras funkcijas/ pienkumi
tiek veikti saistb ar ES fondiem un kuri ar citiem pienkumiem taj paš institcij, kas nav
saistti ar ES fondiem.
tai skait tehnisks paldzbas projektos, ja darbinieks noteikt laika period (min. viens
mnesis) vismaz 30% no norml darba laika pilda ar ES fondu jautjumiem saisttus amata
pienkumus. Ja darbinieka amata pienkumu darba laiks darbam, kas saistts ar ES fondiem, ir
mazks par 30%, tad darbinieka atldzbas izmaksas var iekaut projekta netiešajs
attiecinmajs izmakss atbilstoši šo vadlniju 6.5. apakšpunkt noteiktajam33.
39. Dalaika izmaksu procentulais apmrs tiek rints no norml darba laika34.
40. Darbinieki, kuriem tiek piemrota dalaika atldzbas samaksa, tpat k darbinieki, kuri
strd normlo vai nepilnu darba laiku, var piedalties apmcbs, konferencs, seminros,
komitejs, darba grups un citos paskumos, kas tiek finansti no projekta ldzekiem, ja
struktrvienbas vadtjs var pamatot un dokumentli pierdt, ka konkrtais paskums ir
saistts ar attiecgo ES fondu. Šd gadjum izmaksas, kas saisttas ar darbinieka dalbu
apmcb, sedz 100% apmr.
41. Atldzbas izmaksas darbiniekam pa finansjuma avotiem tiek rintas ar
piemumu, ka normlo darba laiku strdjošs darbinieks dien strd ne vairk k astoas
(8) stundas (40 stundas ned)35. Ja darbinieka darba laiks ir vairk nek 40 stundas ned,
tad to stundu skaits, kas prsniedz 40 stundas ned (virsstundas), nav iekaujams dalaika
atldzbas aprinos, un to atmaksa nav attiecinma no ES fondu projekta vai TP ldzekiem.
42. Darba vietas aprkojuma iegdi vai ri var veikt dalaika izmaksu attiecinšanas
principa gadjum tikai tad, ja tiek radtas jaunas darba vietas vai esošais aprkojums ir
nolietojies un tiek norakstts, un ja tas ir noteikts MK noteikumos par SAM stenošanu.
Turklt ir jem vr darbinieka iesaistes periods projekt pret projekta kopjo stenošanas
ilgumu un dalaika proporcija darbam projekt.
43. Dalaika izmaksu attiecinšanas principa piemrošanas gadjum atldzbas izmaksas
attiecina vien no diviem veidiem:
43.1. Izmaksas sedz, pamatojoties uz reli nostrdto darba laiku, kas attlots DLU sistm
vai DLU tabul, ja nav izveidota elektronisk DLU sistma, ja darbam ar ES fondu
jautjumiem ir veltts vismaz 30% no norml darba laika;
43.2. Gadjum, ja rkojum nordtais dalaika procentulais apmrs ir mazks par DLU
sistm vai DLU tabul, ja nav izveidota elektronisk DLU sistma, nordto, bet ne mazks
par 30%, ir iespjams atldzbas izmaksas aprint un veikt atbilstoši rkojum nordtajam
dalaika procentulajam apmram. Šd gadjum informciju par dalaiku prskata reizi
pusgad, izvrtjot, vai nepieciešams veikt izmaias rkojum, bet, ja konstat nepieciešambu
izmaiu veikšanai (izmaias stjas spk ar dienu, kad tiek konstatts fakts), informciju
aktualiz divu (2) nedu laik kopš fakta konstatšanas.
33 Summtais darba laiks, kas iestd tiek noformts k darba lgums un tiek slgts tikai par iesaisti ES fondu
projektu darbbs, nav uzskatms par dalaiku projekt, bet par normlo vai nepilnu slodzi un tiek finansts no
projekta tiešajm izmaksm 100% apmr, neskatoties uz to, ka summt darba laika ietvaros darbinieka
nostrdtais stundu skaitu mnes var nesasniegt 30% no norml darba laika. 34 Piemram, ja 1) darbinieks nodarbints uz nepilnu darba laiku (0,7), pusi darba laika viš ir iesaistts projekt
(0,35), tad atldzbas izmaksas sedz no diviem finansšanas avotiem - projekta tiešajm personla izmaksm un
pamatdarbbas; 2) darbinieks nodarbints uz nepilnu darba laiku (0,2) un 100% darba laika strd ar projektu
atldzbas izmaksas sedz no projekta tiešajm attiecinmajm izmaksm. 35 Stundu skaits var atširties, ka tiek strdts pc summt darba laika principa.
23
44. Ja atldzbas izmaksas tiek segtas, pamatojoties uz reli nostrdto darba laiku
(saska ar 43.1.apakšpunkt noteikto), atvainjuma naudu aprina vien no šiem veidiem,
vienlaikus projekta ietvaros nodrošinot, ka visos gadjumos tiek izmantota vienda pieeja:
44.1. Nosaka vidjo slodzi 6 (sešu) mnešu period36, un atvainjuma izmaksas attiecina šs
vidjs slodzes procentulaj apmr, ja darbam ar ES fondu jautjumiem vidji ir veltts
vismaz 30% no norml darba laika;
44.2. Atvainjuma izmaksas attiecina atbilstoši iepriekšj mnes faktiski nostrdt darba
laika proporcijai, ja ar ES fondu jautjumiem ir strdts ne mazk k 30%.
45. Ja tiek veiktas izmaias darbinieka amata aprakst, palielinot vai samazinot darbinieka
iesaistšanos ES fondu funkciju nodrošinšan, DLU sistmai jnodrošina operatvas izmaias
noteiktaj proporcij. Katras institcijas atbildba ir dalaika attiecinšanas uzskaites
attlošana elektroniskaj DLU sistm vai DLU tabul, ja nav izveidota elektronisk DLU
sistma, nodrošinot, ka t ir izsekojama, un funkcijas ir skaidri nodaltas.
46. Vienu reizi gad institcija apkopo dalaika uzskaites statistiku un vrt, ko
uzlabot/maint.
47. TP projekti stenojami, ievrojot MK 2015.gada 28.augusta noteikumos Nr.485
“Noteikumi par darbbas programmas "Izaugsme un nodarbintba" 2.10. prioritr virziena
„Tehnisk paldzba „Eiropas Socil fonda atbalsts Kohzijas politikas fondu ieviešanai un
vadbai””, 2.11. prioritr virziena „Tehnisk paldzba „Eiropas Reionls attstbas fonda
atbalsts Kohzijas politikas fondu ieviešanai un vadbai”” un 2.12. prioritr virziena
„Tehnisk paldzba „Kohzijas fonda atbalsts Kohzijas politikas fondu ieviešanai un
vadbai”” projektu iesniegumu atlases pirmo krtu” un MK 2018. gada 4. septembra
noteikumos Nr. 562 “Darbbas programmas “Izaugsme un nodarbintba” 2.10. prioritr
virziena “Tehnisk paldzba “Eiropas Socil fonda atbalsts Kohzijas politikas fondu
ieviešanai un vadbai””, 2.11. prioritr virziena “Tehnisk paldzba “Eiropas Reionls
attstbas fonda atbalsts Kohzijas politikas fondu ieviešanai un vadbai”” un 2.12. prioritr
virziena “Tehnisk paldzba “Kohzijas fonda atbalsts Kohzijas politikas fondu ieviešanai
un vadbai”” projektu iesniegumu atlases otrs krtas noteikumi” ietvertos nosacjumus, k ar
izmaksas attiecinmas saska ar šajs vadlnijs nordto, tai skait emot vr vadlniju VI
sada iekautos punktus, kas attiecas specifiski uz TP projektiem.
48. Atldzbas attiecinms izmaksas TP projektos
48.1. No TP projekta finansto ierdu un darbinieku atvainjuma, papildatvainjuma,
veselbas apdrošinšanas, atlaišanas pabalsta samaksu un slimbas naudu rina par periodu,
kas ir nostrdts attiecgaj iestd, neemot vr laika periodu, kad darbinieks nostrdjis TP
projekt, un visu samaksu attiecina no TP projekta ldzekiem37. No TP projekta finansta
ierda vai darbinieka novrtšanas prmija par iepriekšjo gadu ir attiecinma no projekta
ldzekiem ar gadjum, ja darbinieks iepriekšj gad netika finansts no TP projekta
ldzekiem.
48.2. Ja TP projekta ietvaros uz uzmuma/pakalpojuma lguma pamata tiek piesaistti
dada veida eksperti un specilisti (juridisks konsultcijas, projekta iesniegumu vrtšanas
eksperti, mcbu, seminru, konferenu lektori un moderatori, k ar cita veida ekspertu,
36 Saskaita kop pdjos sešos mnešos nostrdto darba laiku procentos un izdala to ar seši 37 No TP projekta ldzekiem uzskaitts izmaksas ir attiecinmas gadjum, ja minto izmaksu veikšanas brd
ierdnis vai darbinieks saem atldzbu no TP finansjuma.
24
nolgtie eksperti, specilisti nav iestd strdjošie ierdi vai darbinieki.
48.3. emot vr, ka saska ar Visprjo regulu Nr.1303/2013 dalbvalstij jdele pilstu
pašvaldbm integrtu teritorilo investciju projektu iesniegumu atlase, Latvijas Republikas
pilstu pašvaldbm ir noteikta jauna funkcija. Attiecgo SAM ietvaros, kuros pašvaldbas
veiks projektu iesniegumu atlasi un delešanas lgum iekaujamos nosacjumus, par
deleto valsts prvaldes uzdevumu veikšanu var no tiešajm attiecinmajm izmaksm
paredzt noteikt piemaksas, nemaksjot pamatalgu, projekta stenošanas personlam saska
ar iestdes iekšjo atldzbas politiku. Ar TP projekta stenošanu saisttajm funkcijm ir jbt
noteiktm iekšj dokument (piemram, rkojum vai amata aprakst), k ar veiktajiem
pienkumiem jtiek atspoguotiem DLU sistm vai DLU tabul, ja iestd nav izveidota
DLU sistma.
48.4. Ja TP projekt projekta vadbas pienkumu veikšan tiek iesaistti vairki darbinieki,
tau to darba laiks nesasniedz 30% no norml darba laika, tau projekt ir paredztas
projekta vadbas personla izmaksas, k ar ir plnotas netiešs attiecinms izmaksas, TP
projekta vadbas personlam var no tiešajm attiecinmajm izmaksm segt piemaksas,
nemaksjot pamatalgu, saska ar iestdes iekšjo atldzbas politiku par TP projekta vadbas
pienkumu veikšanu.
48.5. TP 2.krtas projektos projekta vadbas personlam aprkojuma iegdes vai nomas
izmaksas nav attiecinmas no projekta tiešajm attiecinmajm izmaksm. Ja TP projekt
projekta vadbas pienkumu veikšan ir nepieciešams iegdties aprkojumu, tad aprkojuma
iegdes vai nomas izmaksas ir sedzamas no projekta netiešajm attiecinmajm izmaksm.
49. Projektu iesniegumu vrtšanas ekspertu piesaistes attiecinms izmaksas, t.sk.
izdevumi par projektu iesniegumu vrtšanas komisijas darbbas nodrošinšanu
49.1. Projektu iesniegumu vrtšanu iestdei primri jnodrošina ar saviem cilvkresursiem,
vrtšanas komisij iekaujot ts ierdus un darbiniekus. Projektu iesniegumu vrtšanas
ekspertu piesaiste un finansšana no TP projekta ldzekiem ir atbalstma tikai gadjumos, ja:
49.1.1. prognoztais projektu iesniegumu skaits ir tik liels, ka attiecg iestde ar saviem
cilvkresursiem nevar kvalitatvi izvrtt visus iesniegtos projekta iesniegumus
Latvijas Republikas normatvajos aktos noteiktaj termi;
49.1.2. projektu iesniegumu vrtšanas kritriji ir oti specifiski un to objektvai izvrtšanai
nepieciešams attiecgs nozares eksperta profesionls vrtjums.
49.2. Projektu iesniegumu vrtšanas komisijas darbbas nodrošinšanai no TP projekta
ldzekiem var segt šdas izmaksas:
49.2.1. kancelejas preu izmaksas;
49.3. No TP projekta ldzekiem nav finansjami dinšanas pakalpojumi (izemot TP
reglamentjošajos MK noteikumos paredztos izmumus dinšanas pakalpojumu izmaksu
attiecinšanai), biroja tehnikas iegde, k ar darba vietas iekrtošana projektu iesniegumu
vrtšanas komisijas loceku vajadzbm (projektu iesniegumu vrtšanas nodrošinšanai).
50. Maksjuma pieprasjumu (turpmk - MP) prbauu un prbauu projekta
stenošanas viet (turpmk - PPV) attiecinms izmaksas
50.1. No TP projekta ldzekiem ir finansjamas izmaksas, kas saisttas ar MP prbaudm
un PPV, ja administrjam SAM/paskuma specifikas d iestde ar saviem cilvkresursiem
25
nespj nodrošint kvalitatvu MP prbauu un PPV veikšanu (ja ir nepieciešams veikt
specifiskas ekspertzes), ir pieaujama rpakalpojuma piesaiste šo specifisko funkciju
nodrošinšanai. Šd gadjum iestdei ir jnodrošina šo vadlniju 48.2.apakšpunkt mintais
nosacjums.
51. Uzraudzbas komitejas (turpmk - UK) un apakškomitejas (turpmk - AK) darbbas
nodrošinšanas attiecinms izmaksas
51.1. Telpu un biroja tehnikas nomas izmaksas.
51.2. Viesncu pakalpojumu izmaksas (naktsmtne gadjumos, ja UK un AK notiek rpus
Rgas vairkas dienas, visiem dalbniekiem, k ar EK prstvjiem).
51.3. dinšanas pakalpojumu izmaksas UK un AK locekiem un prjiem dalbniekiem, k
ar EK prstvjiem.
51.5. Transporta izmaksas (uz šm izmaksm neattiecas TP reglamentjošos MK
noteikumos noteiktais izmaksu limits).
51.6. Kancelejas preu izmaksas.
51.7. Šo vadlniju 51.1. ldz 51.6.apakšpunktos nordts izmaksas TP projekta ietvaros
plno un finans tikai Finanšu ministrija k ES fondu vadoš iestde.
52. Mcbu, seminru, konferenu organizšanas un dalbas attiecinms izmaksas
52.1. No TP projekta ldzekiem var attiecint mcbu, seminru vai konferenu dalbas
izdevumus:
52.1.1. Darbiniekiem, kuru amata pienkumi ir saistti ar ES fondu stenošanu, ja tie apgst
vai papildina zinšanas, kas nepieciešamas kvalitatvai ar ES fondu stenošanu saisttu
funkciju nodrošinšanai;
52.1.2. Personm, kuru tiešie amata pienkumi nav saistti ar ES fondu stenošanu un kuri
attiecgi nesaem atldzbu no ES fondu finansjuma, bet apmcbas, seminri, vai konference
ir organizta ar mri kopum veicint izpratni par ES fondu stenošanu.
52.2. Mcbu, seminru vai konferenu dalbas izdevumi, kas nav saistti ar ES fondu
ieviešanu, k ar augstks izgltbas iegšanas studiju maksa nav attiecinma no TP projekta
ldzekiem (izemot k mcbu maksas kompenscija, saska ar Valsts un pašvaldbu
institciju amatpersonu un darbinieku atldzbas likumu).
52.3. Izvloties dalbu rvalstu mcbs, seminros vai konferencs, institcijas vadtjam ir
rpgi jizvrt plnoto apmcbu lietdergums un sagaidmais rezultts (efektivitte),
vienlaicgi spjot pamatot un argumentt šdu izvli un nepieciešambu, sniedzot pamatojumu
dalbai apmcbs un plnot paskuma darba krtbas tmas skatot kontekst ar tmm, kas ir
pieejamas Valsts kancelejas organizto apmcbu piedvjum. Pamatojum jietver
specifisku un padziinti izklsttu ar ES fondu ieviešanu, uzraudzbu un kontroli saisttu tmu
patsvars konkrt paskuma darba krtb, šo tmu nepieciešamba konkrta darbinieka
profesionlaj darbb ES fondu ieviešan.
52.4. Mcbas, seminri vai konferences, TP projektu ietvaros ar komiteju, darba grupu un
citu paskumu apmeklšana, kuru darba krtb paredzts skatt jautjumus ne tikai par ESF,
ERAF un KF, bet ar par citiem rvalstu finanšu paldzbas instrumentiem, var tikt
proporcionli attiecintas no TP projektu ldzekiem pie nosacjuma, ka veikto izdevumu
26
pamatojošajos dokumentos skaidri un pamatoti ir nordts, kda tieši radušos izmaksu daa ir
attiecinma no ES fondu TP ldzekiem.
52.5. Mcbu, seminru vai konferenu organizšana un dalba ir attiecinma no TP projekta
ldzekiem ar gadjumos, ja ierda vai darbinieka darba pienkumos ietilpst ne tikai ES
fondu ieviešana un darbinieks nesaem algu no TP projekta ldzekiem. Katras iestdes
vadtjam ir jizvrt attiecg darbinieka darba laiks darb ar ES fondiem un attiecgi
lmuma pamatotba, stot šo darbinieku uz apmcbm, seminriem un konferencm, kuras
tiek finanstas no TP projekta ldzekiem.
52.6. TP projektu ietvaros iestdes darbinieku apmeklto apmcbu (seminri, konferences,
pieredzes apmaias u.c. apmcbu paskumi), tai skat komandjuma izdevumi, kuru saturs
atbilst iestd identifictajm darbinieku mcbu vajadzbm nedrkst prsniegt 10% no
institcijai maksimli pieejam TP attiecinm finansjuma apmra.
52.7. Izvrtjot dalbu rvalstu apmcbs, TP projekta ietvaros, ieteicams delet ne vairk
k vienu prstvi no iestdes. Gadjumos, kad dalba ir bezmaksas attiecinmas var bt vairk
k viena dalbnieka ceojuma izmaksas uz attiecgo apmcbu paskumu. Gadjumos, kad
dalba apmcbas ir par maksu un paskuma programm vienlaicgi notiek seminri par
dadm vienldz aktulm tmm vairks paralls darba grups un komandjamo
darbinieku darba pienkumu specifika ir atširga, vadoš iestde atbalsta divu prstvju
dalbu no iestdes. Visos mintajos gadjumos, delejot vairk k vienu prstvi, iestdes
vadtjam ir jizvrt dalbas pamatojums no lietderbas un efektivittes viedoka, lai
nodrošintu, ka iesniedzot izdevumus pamatojošs dokumentciju sadarbbas iestd kop ar
TP maksjuma pieprasjumu, finansjuma samjs spj pamatot dalbas nepieciešambu
vairk k vienam dalbniekam. Iestdes prstvju dalbu rvalstu apmcbs nav nepieciešams
iepriekš saskaot ar vadošo iestdi, ja tiek ievroti šaj punkt mintie nosacjumi.
52.8. Darbiniekam, kura darba pienkumu veikšanai ir nepieciešamas svešvalodu zinšanas,
no TP projekta ldzekiem ir atbalstmas tikai šdu svešvalodu apmcbas:
52.8.1. angu valoda;
52.8.2. vcu valoda;
52.8.3. franu valoda.
53. ES fondu izvrtšanas nodrošinšanas attiecinms izmaksas
53.1. Izmaksas par ptjumiem un izvrtjumiem, kas saistti ar ES fondu izvrtšanu, TP
projekt norda tikai Finanšu ministrija k ES fondu vadoš iestde atbilstoši ES fondu
Konsultatvs izvrtšanas darba grup apstiprintajam ES fondu izvrtšanas plnam, kas
paredz ar citu iestu vajadzbm nepieciešamos izvrtjumus vai ptjumus par nozares
specifiskiem jautjumiem darbbas programmu aktivitšu ietvaros.
TP projekta ietvaros ES fondu izvrtšanas izmaksas ir attiecinmas, ja ts pirms izmaksu
rašans ir oficili saskaotas ES fondu Konsultatvs izvrtšanas darba grup un
apstiprintas ES fondu izvrtšanas pln, un ar ES fondu darbbm saisttu dokumentu, tai
skait ptjumu, koncepciju stratiju izstrdes izmaksas ir attiecinmas, ja ts oficili ir
saskaotas ar vadošo iestdi. Ja ES fondu izvrtšanai ir plnots piesaistt rpakalpojuma
sniedzjus, iestdei ir jnodrošina šo vadlniju 48.2. apakšpunkt mintais nosacjums.
54. Informcijas sistmas izveidošanas, ieviešanas, attstšanas un sasaistes
nodrošinšanas attiecinms izmaksas
54.1. No TP projekta ldzekiem ir attiecinma tdas IT sistmas izveides, pilnveides,
pielgošanas izmaksas, kas ir tieši saistta ar ES fondu projektu uzraudzbu, revziju un datu
eksportu uz ES fondu vadbas informcijas sistmu (piemram, lietvedbas vai grmatvedbas
27
informcijas sistmas izmaksas nav attiecinmas). Pieaujama ar šdu informcijas sistmu
uzturšana un pilnveidošana no TP ldzekiem (norda tikai sadarbbas iestde un Finanšu
ministrija).
VII Horizontli jautjumi
55. Projekta attiecinmajm izmaksm jbt veiktm saska ar ES un Latvijas
Republikas normatvo aktu prasbm, t.sk. grmatvedbas jom un citiem nosacjumiem, kas
attiecas uz ES fonda ldzfinansjuma saemšanu.
56. Veselbas apdrošinšanas izmaksas, obligts veselbas prbaudes
nodrošinšanas izmaksas, redzes korekcijas ldzeku izmaksas ESF projektos, ERAF
1.prioritr virziena projektos un TP projektos valsts prvaldes iestdm tiek plnotas k
tiešs attiecinms izmaksas. Veselbas apdrošinšanas izmaksas ir attiecinmas no ES fondu
finansjuma atbilstoši projekt nostrdtajam periodam, un attiecinmo izmaksu daa ir
nosakma saska ar darbinieka rkojum noteikt darba laika proporciju. Citu ERAF, k ar
KF prioritro virzienu projektiem iepriekšmints izmaksas var iekaut tiešajs attiecinmajs
izmakss, ja veselbas apdrošinšanas izmaksas, obligts veselbas prbaudes nodrošinšanas
izmaksas, redzes korekcijas ldzeku izmaksas ir nepieciešamas projekta vadbas un
stenošanas personlam, kas nodrošina projekta mru sasniegšanu, un, ja tas ir atrunts MK
noteikumos par SAM stenošanu.
57. Attiecb uz gadjumiem, kad ir noteikts projekta izmaksu procentuls
ierobeojums (piemram, šo vadlniju 18.3. un 20.2. apakšpunktos nordtaj gadjum),
apstiprinot projekta iesniegumu, k ar, veicot projekta grozjumus, fiks attiecgo procentulo
patsvaru. Savukrt, apstiprinot maksjuma pieprasjumu, em vr absoltos skaitus, kas
nevar prsniegt iepriekš fiksto procentulo patsvaru pret kopjm attiecinmajm
izmaksm, ja vien nav konstatjams šo vadlniju 58.punkt mintais izmuma gadjums.
58. Uz projekta iesniegšanas brdi procentuli ierobeoto izmaksu apmrs attiecb
uz projekta budeta pozcijm nosakms no projekta plnotajm izmaksm, tau projekta
noslguma budeta kopsavilkums ir jkori atbilstoši faktiskajai situcijai. Projekta
stenošanas period projekta budeta izmaksu pozcijas absoltos skaitos nesamazina
gadjum, ja projekta stenošanas laik rodas ietaupjums, bet projekta mri un rdtji tiek
sasniegti, k ar, ja ticis piemrots lgumsods vai tiek konstattas neatbilstoši veiktas
izmaksas, kas nav saisttas ar procentuli ierobeoto budeta izmaksu pozciju.
59. Izmaksas, kas rodas normatvo aktu un to noteikto prasbu izmaiu (piemram,
papildus izziu, atzinumu, nodevu nepieciešamba) gadjum, ir attiecinmas, ja to
nepildšanas rezultt (piemram, izziu, atzinumu saemšanas, nodevu apmaksas, utml.
dokume