projektu izmaksu – ieguvuma analīze

of 102/102
ESF projekts „Daugavpils pašvaldības kapacitātes stiprināšana Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” Nr. 1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/110 Semināru cikls „Projektu vadības specifika dažāda veida projektos” 4.diena R.Baltere 13.06.2012.

Post on 02-Feb-2017

264 views

Category:

Documents

7 download

Embed Size (px)

TRANSCRIPT

  • ESF projekts Daugavpils pavaldbas kapacittes stiprinana Eiropas Savienbas politiku instrumentu un prjs rvalstu finanu paldzbas ldzfinansto projektu un paskumu stenoanai Nr. 1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/110

    Seminru cikls Projektu vadbas specifika dada veida projektos4.diena

    R.Baltere13.06.2012.

  • Risku vadba projektosProjektu risku vadbas procesa galvenie posmi.Risku veidi un praktiski piemri.Risku novranas paskumu veidi un praktiski piemri.

  • Projekta kvalittes un risku vadbaProjekta kvalittes vadba ir procesu kopums, kas nodroina projekta atbilstbu noteiktm prasbm! Kvalittes vadba ietver:kvalittes plnoana - projekta kvalittes prasbu un standartu identificana, kvalittes prasbu un standartu nodroinanas plnoanakvalittes nodroinana - regulra projekta izpildes novrtana, lai prliecintos, ka projekts tiek izpildts saska ar kvalittes prasbmkvalittes kontrole - projekta rezulttu novrtana atbilstoi kvalittes prasbm un kvalittes prasbu clou ietekmes mazinana

  • Risku vadba Veicot risku analzi jatbild uz etriembtiskiem jautjumiem:Kas var kavt projekta mru sasnieganu?K riska iestans var kavt projekta mra sasnieganu?Ko varam dart lai risks neiestjas?K rkosimies ja risks iestsies?

  • Risku vadba Riski ir neplnoti vai iepriek neparedzti notikumi, kas potencili var rasties un aizkavt projekta realizciju.Iespjamie riska faktori: nepietiekams un neatbilstos personls; kdas projektan un plnoan; nepietiekama koordincija; vadbas nomaia; ldzeku prtri

  • Risku vadbaBiek sastopamie riski projektos: neskaidrs projekta uzdevums, t nepilnga izpratne; personla nekompetence, neprofesionla darbba; termia kavana nepareizi sastdts projekta laika plns (var radt budeta defictu un ietekmt projekta kvalitti); projekta stenoanas darba apjomi prsniedz plnotos; projektam pietrkst resursu; skotnjo nosacjumu izmaias projekta stenoanas laik; konfliktsitucijas ar personlu, interesentiem, projekta pasttju - mru, vrtanas, vrtbu saskarsmes un sadales konflikti; riski projekta noslguma fz - saspringto resursu un termiu d fze ir haotiska, var zust savstarpjs kopsakarbas, atsevius uzdevumus atstj neizpildtus;

    Riska iestans seku smagums ir zaudjumi - objekta pabu pasliktinans vai to izncinana pavisam. Zaudjumi var bt di: materilie; finanu; informcijas, laika, morlie.

  • Risku prvaldba Riska identificana Riska novrtana Reaana uz risku Risku prraudzba

  • IdentificanaIdentificana notiek, analizjot datus un informciju, lai noteiktu vjs puses un nepilnbas dados projekta darbbas aspektos un dados stenoanas posmos.

    Nosaka iespjamos riskus atbilstoi projekt ieplnotajm aktivittm, emot vr dus projektam raksturgus faktorus: novitte; iepriek formults mris; norobeotba laik; finansilo, materilo un cilvcisko resursu ierobeotba; specifiska projekta organizcija; kompleksitte; juridisk sakrtotba; starpdisciplinaritte (ja projekt piedals dadu specialitu darbinieki vai projekts aptver vairkas nozares) un citi.

  • Analze un novrtanaAnalze un novrtana sniedz iespju katram no riskiem pieirt priorittes novrtjumu, emot vr esos darbbas, procesus vai plnus, kas tiks izmantoti, lai mazintu risku.Analiz riska raans iemeslus!pastv iespja, ka projekta riski var bt viens ar otru ciei saistti. Tpc, identificjot riskus, izvrt to clous un analiz, vai attiecgo risku sekas nebs saisttas ar citu risku iestanos.novrt riska iestans varbtbu un sekasriska analze auj katram riskam pieirt riska lmeni, emot vr riska iestans varbtbu un sekas riska iestans gadjum.

  • Riska lmea noteikanaRiska lmeni nosaka, izmantojot tabulu.

    Piemram, ja ir risks, ka projekt iesaisttais sadarbbas partneris nespj stenot partnerb pielgto un tdas situcijas varbtba ir iespjama un paredzams sekas ir lielas, tad riska lmenis ir augsts.

    VarbtbaSekasNenozmgas Vidjas LielasGandrz droiVidjs AugstsAugstsIespjamiZemsVidjsAugstsRetiZemsVidjsVidjs

  • Pamata nosacjumi, lai izmaksas tiktu attiecinmas:

    NosacjumsKo tas nozm?Izmaksas ir tiei saisttas arprojektuIzmaksas atbilst attiecinmajm izmaksm,kuru sarakstu katrai ES fondu aktivitteiizstrd attiecg atbildg iestde, iekaujotto aktivittes stenoanas noteikumos. Izmaksas rodas, jo tiek ieviests projekts. Izmaksas ir nepiecieamasprojekta stenoanaiPlnoto projekta darbbu sasnieganaiparedzts finansjums, kas atbilst attiecinmoizmaksu posteiem. Ja kda plnot darbbanenotiek, izmaksas nerodas.Izmaksas ir ekonomiskipamatotasDarbojas tirgus cenas princips preu/pakalpojumu iegd. Kalkulcijas, aprinipar daju izmaksu iekauanu projektaattiecinmajs izmakss.

  • Izmaksas ir efektvasDod labumu izvirzto mru sasnieganai. Par samaksto naudu tiek saemts kvalitatvs pakalpojums vai prece. Izmaksas atkrtoti nerodas sliktas kvalittes preu/ pakalpojumu iegdes d.Noteikts finansjums un finansjuma avotiProjekt noteikts attiecinms izmaksas nevar tikt prsniegtas.Izmaksas radus attiecinmo izmaksu periodPeriods tiek noteikts lgum. Izmaksas, kas rodas rpus noteikt attiecinmo izmaksu perioda, ir atzstamas par neattiecinmm.Izmaksas ir faktiski radusIzmaksas ir notikuas. Tas nozm, ka par tm ir veikta samaksa, ko apliecina maksjuma dokuments.

  • Izmaksas ir pamatotas ar attaisnojuma dokumentiemAtbilstoi LR normatvo aktu prasbm noformti iekji un rji attaisnojuma dokumenti, kas apliecina iepriekminto nosacjumu izpildiProjekta iemumi un izdevumi ir nodalti no citm ar organizcijas darbbas nodroinanu saisttajm izmaksm.Atsevia grmatvedbas elektroniska uzskaite, no kuras iespjams izdrukt apgrozjuma prskatu pr projekta kontiem vai atsevia manula uzskaite.

  • Projekta risku reistrsProjekta risku reistra btba un nepiecieambas pamatojums.Risku reistru veidi un piemri.

  • Risku identificanaRisku identificanu detalizti var veikt, analizjot projekta noriu plnu. Apskatot katru norisi iespjams uzdot jautjumu, kas var notikt aj aj atskaites punkt neatbilstoi plnotajam: sastda risku kontrolsarakstu; veic risku novrtanu; izveido riska iestans varbtbas un seku matricu; izstrd risku samazinanas paskumu sarakstu

  • Risku kontrolsarakstsKomercilie riski Vai pastv inflcijas risks? Vai iespjamas pieprasjuma izmaias (samazinans)? Vai iespjamas pieprasjuma izmaias (palielinans)? Vai iespjams, ka palielins nodoki (dabas resursu nodoklis, uzmjdarbbas nodoklis)? Vai iespjama konkurence (ldzga iespjamba tirg)? Vai iespjams, ka samazinsies paredztie ldzeki? Vai iespjams cenu pieaugums?

    Tehniskie riski Vai iespjams, ka papra formts ks neaktuls, jo plaas informcijas tehnoloijas attstbas ietekm priekroka tiks dota Interenetam vai piemram globls pozicionanas sistmm?

    Termiu riski Vai iespjamas sdzbas par veiktajiem iepirkumiem? Vai iespjams darba izpildes termiu kavjums?

    Resursu riski Vai iespjams, ka projektam piesaisttie cilvkresursi nav pietiekami? Vai iespjama nekompetence?

  • Risku kontrolsarakstsPolitiskie riski Vai iespjams, ka mains pavaldbas sastvs un ldz ar to tiek pieemti citi lmumi par izstrdi un ievieanu?

    Ar rjo vidi saisttie riski Vai iespjams, ka projekta termiu iekavans d ir nepiemroti laika apstki darbam? Vai iespjams, ka notiek dabas objektu izmaias klimatisko apstku ietekm?

    Socili kulturlie riski Vai iespjams, ka dabas aizstvju organizcijai bs pretenzijas? Vai iespjams, ka bs vietjo iedzvotju neapmierintba par objektu, kas atrods tuvu viu dzves vietai?

    Ar projekta komandas darbu saisttie riski Vai iespjams, ka radsies neskaidrbas par pienkumiem? Vai iespjams, ka visiem projekta komand iesaisttajiem nav viennozmgi skaidrs projekta mris?

  • Projekta stenoanas dokumentcijas prvaldbaDokumentu veidi.Finanu vadba.Prskatu gatavoana.Grozjumu gatavoana.Gala atskaites gatavoana.Praktiski dokumentcijas krtoanas ieteikumi

  • Finanu vadbas mriMri: pardt mrim atbilstou un pareizu finansjuma izlietojumu; pardt projekta organizcij, ka ldzeku izlietojums noris saska ar plnu; uzlabot turpmko projekta ldzeku apsaimniekoanu.

  • K jveic finanu vadba?Lai audits vartu izsekot visiem finanu darjumiem;Preczi attaisnojoie dokumenti par katru maksjumu;Uzkrti pierdjumi iepirkuma procedrai;Ldzfinansjums uzskaitts un auditjams;Informcija pieejama un detalizta.

  • Finanu vadbas galvenie posmi

    Budeta plnoana un izmaias budetFinansjuma pieirana un ikdienas maksjumiFinanu atskaites

  • Visprjie finanu vadbas principiProjekta finanu pamatdokuments detaliztais budets projekta iesniegum Citi svargi dokumenti: lgums par projekta ievieanu; pieaujamo izdevumu noteikumi.

  • Finanu vadba

    !!! Izveidojiet atseviu kolonnu projekta apstiprint budeta tabul, kur visu projekta laiku rakstiet finanu izlietojumuStrikti noiriet projekta finanu vadbu no iestdes naudas vadbas!

  • Finanu vadba ES finanstos projektosGrmatvedba & auditsIepirkumi un lgumu slganaNaudas plsmas nodroinanaBudeta lniju ierobeojumu nodroinanaNodoki Ziojumi par finanu izlietojumu saska ar doto formtuIespjamas finanu kontroles no programmas administrcijas un ES auditoriem

  • Grmatvedba & auditsParasti ir attiecinmi visi nacionls grmatvedbas noteikumiAtsevia uzskaite, kontjumsAtsevis bankas kontsPrasba noradt atsauci uz projektu lgumos un maksjuma dokumentosGrmatvedbas dokumentu kopijasPrasba pc projekta auditaPastv iespja, ka audit pc projekta

  • Grmatvedbas organizcijaGrmatvedbas organizcijas aprakst jbt ar apraksttam, k tiek uzskaitti un reistrti ar Projektu saisttie darjumi Parasti Lgum ir noteikts, ka ar Projektu saisttiem darjumiem ir j- nodroina atsevia uzskaite, tpc grmatvedbaso rganizcijas do- kument vajadztu aprakstt, k tas tiek nodroints.Darjumiem ir jbt viegli izsekojamiem.

  • Visizplattkais veids ir atseviu grmatvedbas uzskaites kontu vai apakkontu ievieana. Piemram, ja iekrtas parasti tiek uzskaittas grmatvedbas kont 1230, tad par Projekta pilngu vai daju finans- jumu iegdts iekrtas uzskaita kont 1231 vai apakkont 123011. Attiecgi vajadztu papildint grmatvedbas organizcijas dokumentus, ieskaitot kontu plnu.

  • Jpievr uzmanba Lguma nosacjumiem, jo reizm lgumos ir atruntas specifiskas prasbas, piemram, atvrt atseviu bankas kontu tiei ar Projektu saisttiem darjumiem.

  • Naudas plsmaPriekapmaksas projektiem Ja nav prasbas pc atsevia bankas konta atvranas, tad saemto priekapmaksu var teortiski izmantot citu projektu finansanai Vartu bt prasbas par to, lai zinms % priekapmaksas btu iztrts pirms nkam maksjuma pieprasanas

    Pcapmaksas projekti Var mint atlikt lielkos maksjumus uz projekta beigu periodu, lai jaizemas uz sku periodu Var likt pcmaksjuma nastu uz piegdtja pleciem

  • Kontu plns, kur ir ietverti ar projekta stenoanu saisttie konti un subkonti, ir japstiprina ne vlk k Lgum par projekta stenoanu noteiktaj projekta stenoanas uzskanas dien. Kontu pln vienot stil (piemram, Pievienots vrtbas nodoklis PROJEKTS vai kontu nosaukum ietverot Projekta numuru) ir jnodala visi ar projekta stenoanu saisttie konti vai subkonti (nodoku (Pievienots vrtbas nodoklis u.c.), avansa maksjumu, norinu ar piegdtjiem, iemumu konts, kur tiks iegrmatots saemtais ldzfinansjums u.tml.)

  • Saska ar Lgumu par projekta stenoanu finansjuma samjam ir jnodroina atsevia iemumu un izdevumu grmatvedbas uzskaite ar Projekta stenoanu saisttajiem iemumiem un izdevumiem, kas atbilst Latvijas Republikas normatvo aktu prasbm un visprpieemtiem grmatvedbas krtoanas principiem, vai esoaj sistm jievie atsevii konti vai subkonti, kas nodroina atseviu grmatvedbas uzskaiti un prskatu par projekta stenoanu, lai vartu preczi noteikt visus projekta finansjuma avotus (iemumus) un izdevumus, kas saistti ar projektu un ir raduies projekta aktivitu stenoanas laik.

  • Finanu riski ES finanstos projektosNepietiekos budets projekta mru sasnieganaiZudumi valtas kursa svrstbu rezulttInflcija (vai deflcija)Piegdtja kmeNepietiekama vai nepareiza grmatvedbas uzskaiteGrtbas ar priekfinansjumu

  • Maksjumus apliecinoi dokumenti

  • Projekta iesnieguma pamatojos dokumentcijas sagatavoanas izmaksas

    Kas jievro?

    Izzia par izdevumu prkontanu uz projekta stenoanas kontu, ja izdevumi veikti pirms konta atvranas

  • Maksjumus apliecinoi dokumenti

    Kas jievro?Projekta gait tiek noslgti lgumi ar: projekta komandas darbiniekiem;pakalpojumu sniedzjiem;piegdtjiem;bvdarbu veicjiem;sadarbbas partneriem u.c..

  • Darba lgumu vai pakalpojumu (uzmuma) lguma noslgana ar fizisku personu

    Ar darba lgumu: darbinieks apemas veikt noteiktu darbu, pakaujoties darba devja noteiktai darba krtbai un rkojumiem, darba devjs apemas makst nolgto darba samaksu un nodroint taisngus, drous un veselbai nekaitgus darba apstkus

  • Darba lgumu raksturojoie kritriji

    Darba lgumu noslganu regul likums ,,Darba likums (2001); http://www.likumi.lv/doc.php?id=26019Darba devjs un darbinieks savstarpjs darba tiesisks attiecbas nodibina ar darba lgumu.

    darba lgum darba rezultts noteikts visprgi (piemram: veikt lietvea pienkumus)darba devjs darbiniekam apmaks atvainjumus, komandjumus, slimbas lapu (A), veselbas apdroinanu (ja paredzts) u.c.darbinieks, veicot darba pienkumus, izmanto darba devja resursus telpas, iekrtas u.c.darbinieki ievro darba devja nordjumus attiecb uz darba laiku, darba krtbas noteikumiem u.c.

  • Pamatojo dokumentcijaDarba lgumsParaksttiesgs amatpersonas parakstts rkojumsKopj noslodzes lapaDetalizta darba laika uzskaites lapaDarba samaksas aprins, kur redzama aprina summa, nodoku aprini no algas un izmaksjam summa, sadalot pa izmaksu grupm un pozcijmMaksjumu apliecinos dokuments ar konkrt projekta lguma/vienoans numuru. Ja maksjums veikts elektroniski, projekta lguma/vienoans numuru un nordtu maksjuma mr

  • Pakalpojumu (uzmuma) lgums28.01.1937. MK likums ,,Civillikums. CETURT DAA. Saistbu tiesbasPIECPADSMIT NODAA. Prasjumi no darba attiecbm TRE APAKNODAA. Uzmuma lgums

    ar uzmuma lgumu viena puse uzemas izpildt otrai par zinmu atldzbu ar saviem darba rkiem un iercm kdu pastjumu, izgatavot kdu lietu vai izvest gal kdu paskumu (2212.pants) uzmuma lgumam piemrojami noteikumi par darba lgumu (I apaknodaa), ciktl tie nerun pretim sekojoo pantu noteikumiem (2212.pants) darbiem un piegdm valsts vajadzbm jpiemro Likumi par valsts darbiem un piegdm (2212.pants) uzmjam jizpilda pastjums saska ar lgumu un jnodod pasttjam ar pieemanas-nodoanas aktu (2213. pants)

  • Pamatojo dokumentcija Uzmuma lgumsKopj noslodzes lapaStarpposma vai noslguma nodoanas - pieemanas aktsJa uzmuma lgum atrunta samaksa ar stundas tarifa likmi, tad ar detalizta darba laika uzskaites lapaDarba samaksas aprins, kur redzama aprina summa, nodoku aprini no darba samaksas un izmaksjam summa, sadalot pa izmaksu grupm un pozcijmMaksjumu apliecinos dokuments ar konkrt projekta lguma/vienoans numuru. Ja maksjums veikts elektroniski, projekta lguma/vienoans numuru norda maksjuma mr

  • Pamatojo dokumentcijaPakalpojumu lgumsRins/pavadzmePieemanas nodoanas aktsMaksjumu apliecinos dokuments ar konkrta projekta lguma/vienoans numuru Ja maksjums veikts elektroniski, projekta lguma/vienoans numuru norda maksjuma mr.

  • PERSONLA IZMAKSASaj sada tiek atspoguotas visas izmaksas, kas saisttas ar darba samaksu projekta ietvaros

    ATTAISNOJUMA DOKUMENTIAlgu aprinu saraksts /AAS/Algu izmaksu saraksts /AIS/Kases izdevumu orderis /KIO/Maksjuma uzdevums ar bankas zmogu vai konta izraksts /MU vai KI/ par darba samaksas izmaksuMaksjuma uzdevums ar bankas zmogu vai konta izraksts /MU vai KI/ par nodoku izmaksm

    PIELIKUMIVisi prjie dokumenti, kas paskaidro attaisnojuma dokumentus

    Darba laika uzskaites lapas

    Darba, uzmuma, autoratldzbas lgumi un rkojumi

    Darbu pieemanas - nodoanas akti

  • CEA UN KOMANDJUMA IZDEVUMIaj sada tiek atspoguotas visas izmaksas, kas saisttas ar sabiedrisk transporta un automanas izmantoanu, k ar visi komandjuma izdevumi.

    ATTAISNOJUMA DOKUMENTIBietes /B/Stingrs uzskaites eki par degvielas pirkanu //Kases izdevuma orderi /KIO/, avansa pieprasjums /AP/ maksjuma uzdevumi ar bankas zmogu /MU/ vai konta izraksts /KI/ par naudas izmaksu personai, kas pirkusi degvielu vai bietesMaksjuma dokumenti par viesncu un dienas naudas izmaksu - eki //, maksjuma uzdevumi /MU/, rini/R/.

    PIELIKUMIVisi prjie dokumenti, kas paskaidro attaisnojuma dokumentus

    Ceazmes

    Automanu patapinjuma lgums

    Dokuments, kas apstiprina, ka mana pieder projekta stenotjam

    Akts ar konkrtu marruta atifrjumu, ja ceazm nav konkrti nordts uz kurieni brauc un ar kdu projekta saturisko aktivitti is brauciens ir saistts

  • PREU IEGDES IZMAKSAS aj sada tiek atspoguotas visas izmaksas, kas saisttas ar preu iegdi projekta vajadzbm, t. i., visas preces, kuras tiek uzreiz noraksttas (kancelejas, saimniecbas preces u.c.).

    ATTAISNOJUMA DOKUMENTIFaktrrini vai rini /FR vai R/Preu pavadzmes rini /PPR/Stingrs uzskaites eki // un kvtis /K/Maksjuma uzdevumi ar bankas zmogu vai konta izraksti /MU vai KI/

    PIELIKUMIVisi prjie dokumenti, kas paskaidro attaisnojuma dokumentusLgumiIepirkuma procedras noslguma protokolsAkts par iegdto preu izlietojumu projekta ietvaros. Akt jnorda konkrtas projekta saturisks aktivittes, kas paredz minto preu iegdi.Nepiecieambas gadjum aktam jpievieno dalbnieku saraksti un paskumu darba krtba.

  • PAKALPOJUMU IEGDES

    ATTAISNOJUMA DOKUMENTI

    Faktrrini vai rini /FR vai R/Preu pavadzmes rini /PPR/Stingrs uzskaites eki // un kvtis /K/Maksjuma uzdevumi ar bankas zmogu vai konta izraksti /MU vai KI/PIELIKUMILgumiIepirkuma procedras noslguma protokols

    Pasta pakalpojumiem - pastmarku izlietojuma urnls vai akts; Sakaru pakalpojumi - telefonu sarunu izdrukas ar atzmtm sarunm projekta ietvaros un akts par sarunu pamatotbuTelpu un aparatras noma - lgums un akts;Interneta pakalpojumi - lgums un akts;Sludinjumi pres - akts un sludinjuma kopija no laikraksta, kur redzams ar laikraksta nosaukums un datums;Prezentcijas paskumi; kopanas pakalpojumi - akts, tme, lgums;Citi pakalpojumi - akts, tme, lgums.

  • REMONTDARBIaj sada tiek atspoguotas visas izmaksas, kas saisttas ar bvniecbu, remontiem un materilu iegdi remontiem.ATTAISNOJUMA DOKUMENTIFaktrrini vai rini /FR vai R/Preu pavadzmes rini /PPR/;Stingrs uzskaites eki // un kvtis /K/Maksjuma uzdevumi ar bankas zmogu vai konta izraksti /MU vai KI/.PIELIKUMIVisi prjie dokumenti, kas paskaidro attaisnojuma dokumentusLgumiIepirkuma procedras noslguma protokolsAkts par remontdarbiem un iegdto remontmaterilu izlietoanu. Akt jnorda konkrtas projekta saturisks aktivittes, kas paredz minto preu vai pakalpojumu iegdi;Darbu pieemanas - nodoanas akts

  • Renovcija, rekonstrukcija, bvdarbiATTAISNOJUMA DOKUMENTIMnea (cikla) veikto darbu pieemanas nodoanas akts (Forma Nr.2, Nr.3 (Pielikums Nr. 5))Rins/preu pavadzmeAkts par objekta nodoanu ekspluatcij (attiecinms, ja bvdarbu veikanai tika izsniegta bvatauja)Maksjumu apliecinos dokuments ar konkrt projekta lguma/vienoans numuru. Ja maksjums veikts elektroniski, projekta lguma/vienoans numuru norda maksjuma mr.

  • Renovcija, rekonstrukcija, bvdarbiPIELIKUMIIepirkumu procedras apliecinoa dokumentcija Lgumi par darbu veikanuTehnisk projekta ekonomikas daaBvatauja vai apliecinjuma karteBvdarbu tmeRkojums par bvuzrauga nozmanu objekt, lgums par bvuzraudzbu, bvuzrauga sertifiktsDarbinieku saraksts objektIzlases veid var pieprast iesniegt bvdarbu urnla kopiju par prskata periodu, k ar jebkuras tehnisk projekta daas.

  • Iekrtu, piederumu, aprkojuma un tehnoloiju iegdes izmaksasATTAISNOJUMA DOKUMENTIRins/preu pavadzme;Maksjumu apliecinos dokuments ar konkrt projekta lguma/vienoans numuru.Ja maksjums veikts elektroniski, projekta lguma/vienoans numuru norda maksjuma mr.Akts par materilo vrtbu pieemanu, piegdi, uzstdanu un nodoanu ekspluatcij, nordot preu pavadzmes rekviztus (datumu, numuru), sasaisti ar aktivitti un kur atrodas iegdts materils vrtbas; Programmatras licence un nematerilo ilgtermia ieguldjumu uzskaites karte ;Pamatldzeku uzskaites kartte;

  • Iekrtu, piederumu, aprkojuma un tehnoloiju iegdes izmaksas

    PIELIKUMILgumsAkts par pakalpojuma saemanu, nordot rina/preu pavadzmes rekviztus (datumu, numuru), mri, periodu un sasaisti ar aktivitti;Apliecinjums/pirmdokumenti par to, ka attiecgs, iekrtas, piederumi, aprkojums un tehnoloijas nav iegdtas par publiskajiem ldzekiem;Akts/pielikums pie akta par pakalpojuma saemanu, nordot konkrtas personas, kuras samuas aprkojuma lietoanas tehnisks apmcbas;Materilu izlietojuma akts (ja ir materilu izlietojums), nordot rina/preu pavadzmes rekviztus (datumu, numuru), mri, periodu un sasaisti ar aktivitti;

  • Projekta informcijas un publicittes paskumu izmaksasATTAISNOJUMA DOKUMENTIRins/preu pavadzmeMaterilu izlietojuma akts, nordot rina/preu pavadzmes rekviztus (datumu, Nr.), mri un sasaisti ar aktivittiPie pakalpojuma lguma - pieemanas - nodoanas akts, nordot rina/preu pavadzmes rekviztus (datumu, Nr.), mri, periodu, norises vietu un sasaisti ar aktivittiMaksjumu apliecinos dokuments ar konkrt projekta lguma/vienoans numuru, ja maksjums veikts elektroniski, projekta lguma/vienoans numuru norda maksjuma mrPIELIKUMI Lgums Publikciju kopijas, izdrukas no mjas lapas, tipogrfijas materili, bukleti (1 paraugs), audio/video ieraksti (ja attiecinms) u.c.

  • Pievienots vrtbas nodoklis (PVN) k attiecinms izmaksas MK 25.08.2009. noteikumi Nr.952 ,,Krtba kd sniedz un prbauda informciju par pievienots vrtbas nodoka piemroanu Eiropas Savienbas struktrfondu finansto projektu ietvaros un pieem lmumu par pievienots vrtbas nodoka iekauanu projektu attiecinmajs izmakss (spk ar 01.01.2009.)

    Attiecinmi ir neatgstamie PVN maksjumi, kurus nevar atgt likum ,,Par pievienots vrtbas nodokli noteiktaj visprj krtbFinansjuma samjs vadoajai iestdei sniedz prskatu par PVN summm, kuras paredz iekaut projekta attiecinmajs izmakss, ja finansjuma samjs ir reistrts VID ar PVN apliekamo personu reistrPrskata par PVN summm, kuras paredz iekaut projekta attiecinmajs izmakss periods ir 12 mnei, kas noteikts preczi no datuma ldz datumam.Pirm prskata perioda skuma datums ir no vienoans spk stans.Prskatu par PVN summm, kuras paredz iekaut projekta attiecinmajs izmakss sniedz 10 darba dienu laik pc attiecg prskata perioda beigm.

  • Neatgstamie pievienots vrtbas nodoka maksjumi ir attiecinms izmaksasIesniedz PVN Prskatu saska ar MK 25.08.2009. noteikumiem Nr.952PVN Prskatu iesniedz, ja Finansjuma samjs ir reistrts VID ar PVN apliekamo personu reistr.PVN Prskatu neiesniedz, ja:Projekta attiecinmajs izmakss neiekauj PVN;Finansjuma samjs nav reistrts VID ar PVN apliekamo personu reistr.

  • Pievienojamo dokumentu saraksts atbilstgi piemrotajai iepirkuma procedraiIepirkums no 3 000.00 ldz 20 000.00 LVL piegdes un pakalpojuma lgumiem; no LVL 10000.00 ldz 120000.00 bvdarbiem (saska ar Publisko iepirkumu likuma 81.pantu). Ar attiecb uz Publisko iepirkuma likuma 2.pielikuma B daurkojums par iepirkuma komisijas izveidi;iepirkuma nolikums;paziojums par lgumu IUB mjas lap internet * (nav jpiemro attiecb uz Publisko iepirkuma likuma 2.pielikuma B daas iepirkumu); paziojums par veicam iepirkuma prasbm sav mjaslap internet (izdruka no mjas lapas, kur redzams, ka prasbas publictas ne vlk, k paziojums par plnoto lgumu publicts IUB mjaslap internet)komisijas loceku apliecinjumi, ka vii nav ieinteresti konkrta pretendenta izvl;

  • Pievienojamo dokumentu saraksts atbilstgi piemrotajai iepirkuma procedraiiepirkuma komisijas protokols, kas noformts rakstiski, pamatojot piegdtja (vai vairku piegdtju, ja iepirkums ir sadalts das) izvli saska ar kritrijiem tehnisk piedvjuma atbilstba pasttja vajadzbm un piedvt cena;informatvais paziojums par noslgto lgumu Iepirkumu uzraudzbas biroja mjaslap internet (publicts ne vlk k piecas dienas pc tam, kad noslgts lgums);izvlt pretendenta piedvjums ( uz kura redzama atzme par iesniegt pretendenta piedvjuma saemanu, vai kopija no iesniegto piedvjumu reistrcijas urnla);lgums ar izvlto pretendentu ( nordot pasttja nosaukumu, piegdtja nosaukumu, iepirkuma priekmetu, t apjomu un cenu, lguma izpildes vietu un termiu.)

  • Pievienojamo dokumentu saraksts atbilstgi piemrotajai iepirkuma procedraiPakalpojumu (Publisko iepirkumu likuma 2.pielikuma B daa) iepirkums virs 20 000.00 LVL (saska ar Publisko iepirkumu likuma 8.panta 7.dau)tehnisk specifikcija; paziojums par veicamo iepirkumu laikrakst, kas iznk ne retk k reizi trijos mneos, vai sav mjaslap internet, nordot piedvjumu iesnieganas termiu un vietu, kur pieejamas tehnisks specifikcijas;iepirkuma komisijas (vai iepirkumam pilnvarotas personas) protokols, kas noformts rakstiski, pamatojot piegdtja (vai vairku piegdtju, ja iepirkums ir sadalts das) izvli saska ar kritrijiem tehnisk piedvjuma atbilstba pasttja vajadzbm un piedvt cena;publicts paziojums par rezulttiem Iepirkumu uzraudzbas biroja (IUB) mjas lap internet; lgums ar izvlto pretendentu.

  • Pievienojamo dokumentu saraksts atbilstgi piemrotajai iepirkuma procedraiAtklts konkurss (Publisko iepirkumu likuma VI nodaa.)rkojums par iepirkuma komisijas izveidi; komisijas loceku apliecinjumi, ka vii nav ieinteresti konkrta pretendenta izvl; atklta konkursa nolikums (t.sk. tehnisk specifikcija); paziojums par lgumu IUB mjas lap internet; saemto piedvjumu reistrs; izvlt pretendenta piedvjums; iepirkuma komisijas su protokoli; iepirkuma procedras ziojums;publikcija par konkursa rezulttiem IUB mjas lap; lgums ar izvlto pretendentu.

  • Pievienojamo dokumentu saraksts atbilstgi piemrotajai iepirkuma procedraiSarunu procedra ar paziojumu par lgumu (Publisko iepirkumu likuma 62. pants)rkojums par iepirkuma komisijas izveidi; komisijas loceku apliecinjumi, ka vii nav ieinteresti konkrta pretendenta izvl; sarunu procedras nolikums (t.sk. tehnisk specifikcija); paziojums par lgumu IUB mjas lap internet; saemto pieteikumu reistrs; saemto piedvjumu reistrs; izvlt pretendenta piedvjums; iepirkuma komisijas su protokoli; iepirkuma procedras ziojums;publikcija par sarunu procedras rezulttiem IUB mjas lap; lgums ar izvlto pretendentu.

  • Pievienojamo dokumentu saraksts atbilstgi piemrotajai iepirkuma procedraiSarunu procedra bez paziojuma par lgumu un ar saskaojumu ar IUB (Publisko iepirkumu likuma 63. panta pirms daas 1.un 2. punkts, otrs daas 1. un 2. punkts, tre daa un ceturt daa)rkojums par iepirkuma komisijas izveidi; komisijas loceku apliecinjumi, ka vii nav ieinteresti konkrta pretendenta izvl; sarunu procedras piemroanas saskaojums ar IUB; uzaicinjums iesniegt piedvjumu un tehnisk specifikcija; izvlt pretendenta piedvjums; iepirkuma komisijas su protokoli; iepirkuma procedras ziojums;publikcija par sarunu procedras rezulttiem IUB mjas lap; lgums ar izvlto pretendentu.

  • Pievienojamo dokumentu saraksts atbilstgi piemrotajai iepirkuma procedraiSarunu procedra bez paziojuma par lgumu un bez saskaojuma ar IUB (Publisko iepirkumu likuma 63. panta pirms daas 3. punkts, otrs daas 3. un 4. punkts)rkojums par iepirkuma komisijas izveidi; komisijas loceku apliecinjumi, ka vii nav ieinteresti konkrta pretendenta izvl; uzaicinjums iesniegt piedvjumu un tehnisk specifikcija; izvlt pretendenta piedvjums; iepirkuma komisijas su protokoli; iepirkuma procedras ziojums;publikcija par sarunu procedras rezulttiem IUB mjas lap; lgums ar izvlto pretendentu.

  • Pievienojamo dokumentu saraksts atbilstoi Ministru kabineta 05.02.2008. noteikumiem Nr.65 struktrfondu finansjuma samjiem, kas nav Publisko iepirkumu likuma subjekti rkojums par iepirkuma komisijas izveidi (k ar par ts izmaim, ja tdas veiktas); nolikums (t.sk. tehnisk specifikcija); uzaicinjums IUB mjas lap internet; saemto piedvjumu reistrs; izvlt pretendenta piedvjums; iepirkuma komisijas su protokoli; ekspertu atzinumi (ja vrtan pieaicinti eksperti);publikcija par rezulttiem IUB mjas lap; lgums ar izvlto pretendentu

  • Progresa prskati un finanu atskaitesProgresa ziojumu un maksjumu pieprasjumu (turpmk projekta progresa dokumenti) sagatavo atbilstoi attiecgs apakaktivittes veidlapm

  • Izdevumus attaisnojoo un rezulttus apliecinoo dokumentu sagatavoanas nosacjumi iesnieganai Maksjumu pieprasjumos iekauj tikai tdus prskata period veiktos maksjumus, kas ir pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem (tikai par attiecinmajiem izdevumiem saska ar projekta iesniegumu).Projekta stenoanas vienoans/lguma numuram jbt nordtam visos projekta attaisnojuma dokumentos.Pievienotie attaisnojuma dokumenti jnoform atbilstoi likuma Par grmatvedbu prasbm (latvieu valod):par vrtbas mru lieto Latvijas Republikas naudas vienbu - latu, rekvizti, identifikcijas dati: iestdes (uzmuma) nosaukums, reistrcijas numurs, adrese, dokumenta nosaukums, numurs un datums, saimniecisk darjuma apraksts un pamatojums, mrtji (daudzumi, summas), dalbnieki (darjum tiei iesaistts personas) par saimniecisk darjuma veikanu un attaisnojuma dokument sniegts informcijas pareizbu atbildgo personu paraksti). Atseviiem attaisnojuma dokumentu veidiem var bt obligti ar citi papildu rekvizti (zmogs un citi), kurus paredz attiecgie normatvie akti.

  • Projekta progresa dokumenti par 1.prskata perioduJpievieno:du Finansjuma samja (turpmk FS) sagatavoto un atbildgs amatpersonas apstiprinto dokumentu kopijas:projekta vadbas organizcijas apraksts, t.sk., k tiek nodrointa iekj kontrole;projekta grmatvedbas organizcijas apraksts, t.sk. kontu plns projektam; projekta lietu nomenklatra.Ja mintajos dokumentos tiek izdarti grozjumi, tad grozto dokumentu kopijas jiesniedz kop ar nkamo prskata periodu dokumentiem.

  • Projekta progresa dokumenti par 1.prskata periodu un nkamajiem prskata periodiem

    Jpievieno:Progresa ziojuma pielikumus, t.sk. rezulttus apliecinoos dokumentus, un maksjumu pieprasjumam pievienojamo attaisnojuma dokumentu kopijas FS iesniedz vien eksemplr;Progresa ziojuma un maksjuma pieprasjuma aizpildtm veidlapm jbt atsevii nodaltm (nav jcauruj);Visu projekta progresa dokumentu paketi (oriinlus, kopijas, elektronisko versiju un pielikumus) iesniedz ar vienu pavadvstuli;Jiesniedz projekta grmatvedbas kontu apgrozjuma prskats par attiecg maksjuma pieprasjuma prskata periodu;Ja konkrt prskata period MP deklart izdevumu kopsumma ir mazka nek Vienoans/Lguma plnot izdevumu summa, emot vr apstiprintos grozjumus par konkrt perioda plnoto izdevumu summu, tad jiesniedz skaidrojums par izveidojuos starpbu;

  • Projekta progresa dokumenti par 1.prskata periodu un nkamajiem prskata periodiemIesniedzot MP, pievieno debitoru un kreditoru analtisko apgrozjuma prskatu;Jiesniedz iepirkumu, kuri veikti attiecgaj prskata period, dokumentcijas kopijas;Attiecb uz projekt iesaistto personlu noslgto lgumu/vienoans un darba uzdevumu/amata aprakstu kopijas (ja veicamie darbi netiek detalizti atrunti lgum) un citus personla iesaistanu projekt pamatojoos dokumentus (turpmk lgumi) pievieno taj prskata period, kad tie ir noslgti/parakstti. Ja lguma saistbas turpins ar nkamaj prskata period, o dokumentu kopijas atkrtoti nav jiesniedz. Ja noslgtajos lgumos tiek veikti grozjumi, grozto dokumentu kopijas jpievieno attiecg prskata perioda iesniedzamajai projekta progresa dokumentcijai.

  • Projekta progresa dokumenti par 1.prskata periodu un nkamajiem prskata periodiemJa ar projekta iesaistto personlu ir noslgti uzmuma lgumi, darba apmaksa var tikt veikta ar starpposmos (ja tas ir paredzts noslgtaj uzmumu lgum) pc pieemanas - nodoanas akta noformanas. Ja darbs tiek pieemts posmos ldz rezultta pilngai sasnieganai, jbt pieejamiem starpposm izstrdtajiem materiliem/darba rezulttu apliecinoajiem dokumentiem papra vai elektronisk formt. Nav pieaujama situcija, ka darbinieks nevar uzrdt starpposm paveikto darbu, k ar nav pieaujams, ka ir pieejama tikai un viengi materilu/darba rezulttu aktualizt versija un nav pieejami materili/darba rezultti papra vai elektronisk formt par darbu, kas tiek pieemts un apmaksts starpposm.Materilus/darbu rezulttus apliecinoos dokumentus iesniedz atbilstoi darbu izpildes pakpei.

  • Progresa ziojumiProgresa ziojuma pielikumus numur atbilstoi ziojuma par prskata periodu sadaai, uz kuru attiecas konkrtais pielikums.Attaisnojuma dokumenti jkrto secb, kas sakrt ar MP deklarto izdevumu pozciju secbu. Katru samaksas dokumentu (maksjuma uzdevumu) attiecgi grup ar attaisnojuma dokumentiem. Gadjum, ja ir viens izmaksu dokuments un viens attaisnojuma dokuments vairkm izmaksu grupm un pozcijm, uz dokumenta tiek nordts, kda summa attiecas uz katru izmaksu grupu un pozciju. Ja ir iesniegts viens samaksu apliecinos dokuments - konta izraksts, tad katram izdevumu ierakstam konta izrakst norda atbilstoo izdevumu grupu, pozcijas Nr. un summu (ja attiecinms).

  • Svargi!Projektam - atseviu uzskaiti

    Viena no obligtajm prasbm: atbalsta pretendentam jnodroina atsevia grmatvedbas uzskaite tiem ldzekiem un avotiem, iemumiem un izdevumiem, kas saistti ar projekta realizciju, vai ar esoaj sistm jievie atsevii konti, ar kuru paldzbu iespjama atsevia uzskaite un prskats par projekta realizciju.

    Svargi, lai uzskaite tiktu izveidota ne vlk k dien, kad noslgts lgums par projekta stenoanu. Grmatvedbas kontu plns, kur ietverti visi ar projekta stenoanu saisttie konti un subkonti, ar ir japstiprina pirms lguma noslganas vai lguma noslganas dien.

  • Biek pieauts kdasprojekta aktivittes atbalstms projekta aktivittes ir uzsktas pirms vai pc lguma noslganas atbalstms projekta izmaksas ir radus pirms vai pc lguma noslganaskontu plns: apstiprints pc lguma noslganas;nav nordts kontu plna apstiprinanas datums;kontu pln nav izdalti visi ar projektu saisttie konti (nodoki (PVN, IIN, VSAOI), avansa maksjumi, norini ar piegdtjiem, iemumu konts, kur tiks iegrmatots struktrfondu ldzfinansjums, nkamo periodu iemumi utt.).

  • Biek pieauts kdasGrmatvedbas kontu apgrozjuma izdrukas grmatvedbas kontu vai subkontu apgrozjuma izdruku periods neatbilst lgum nordtajam projekta skuma un projekta beigu datumamkontu vai subkontu apgrozjuma izdruks nav iespjams identifict darjuma partneri, datumu, pamatojuma dokumentuskontu vai subkontu apgrozjuma izdrukas nav iesniegtas par visiem kontu pln ar projekta stenoanu saisttajiem kontiem vai subkontiem, ja ajos kontos vai subkontos irbijis apgrozjums saistb ar atbalstmajm izmaksm

  • Biek pieauts kdasPrskata period veikto maksjumu un darjumu prskatirvalstu valt veiktie darjumi un maksjumi nav novrtti LVL pc Latvijas Bankas kursa darjuma vai maksjuma veikanas diennav uzskaittas visas prskatam pievienoto dokumentu kopijaspievienotie darjumus un maksjumus apliecinoie dokumenti nav noformti saska ar normatvo aktu prasbm (nodoku rinos nav ietverti visi obligtie rekvizti, uz darjumus un maksjumus apliecinoajiem dokumentiem nav nordts grmatojums, k ar summa konta debet un kredt, prrins latos u.c.)iesniegtajiem dokumentiem svevalod nav tulkojuma valsts valod (gala atskaitei nav pievienoti projekta stenoanu apliecinoi dokumenti un materili

  • Projekta noslgumsProjekta noslgums ir projekta noslganas process, kad sasniegts ir projekta rezultts un iegts projekta gala produkts Projekta pdjs fzes uzdevums ir izdart kopsavilkumu, analizt projekta stiprs un vjs puses, saldzint plnotos un sasniegtos rezulttus Analzes pamat ir projekta plns

  • Projekta noslgums Katram projektam beigs ir jveido noslgums neatkargi no t, vai mri ir sasniegti vai nav sasniegti. Novrtjot projekta sasniegumus var uzzint vai projekts ir veiksmgs. Izvrtjot projekta pozitvos un negatvos rezulttus, iegs nodergu informciju turpmkiem projektiem

  • Projekta noslgumsProjekta noslgum apvienoti divi procesi:Projekta rezulttu nodoana;Projekta rezulttu pieemana, pieredzes dokumentana un uzglabana.

    Projekta noslgums ir projekta dzves cikla pdj fze.

  • Projekta noslgums

    Svargkie projekta nodoanas uzdevumi: Projekta noslguma atskaites un projekta dokumentcijas sastdanaProdukta apraksta, testu protokolu, prbaudes atskaiu u.c. dokumentu nodoana.Nosldzo projekta izdevumu kalkulcijaNkotn veicamo uzlabojamu uzskaitjumsVienoans par apmcbas paskumiem, garantijas darbiem un darba drobu

  • Ko jatceras? Finansjuma samjam jnodroina dokumentu uzglabanu un to pieejambu lgum mintajm institcijm lgum noteikt termia ietvaros (visbiek 5 gadi pc projekta noslguma)finansjuma samjs nodroina EK un LR institcijm pieeju visiem ar projekta stenoanu saisttiem dokumentu oriinliem vismaz piecus gadus pc pdj maksjuma veikanas finansjuma samjamProjekta ietvaros izveidots infrastruktras vai ts daas nodoanu lietoan vai iznomanu atbilstoi normatvajiem aktiem publisko iepirkumu jom;Par savas iestdes ldzekiem visas stacionrs iekrtas, bves un citas materils vrtbas, kas iegdtas vai izveidotas projekta ietvaros, vismaz piecus gadus to derguma termia laik, apdroinanu pret zaudjumiem vai bojjumiem, kas vartu rasties ugunsgrka, vtras postjumu, pldu vai treo personu prettiesisks rcbas dTiek nodrointa projekta ilgtspja

  • Tehniski ekonomisk pamatojuma izstrdeIzstrdes shmaLabie un sliktie piemri

  • Tehniski ekonomisk pamatojuma izstrdeK viens no noteicoajiem faktoriem plnot projekta kvalittei ir detalizti izstrdts projekta pamatojums un t atbilstba stratisks plnoanas dokumentiem, jo tikai t iespjams nodroint, ka pieirtie ldzeki tiks izmantoti efektvi un atbilstoi nosprausto mru sasnieganai. Viens no tehniski ekonomisk pamatojuma uzdevumiem ir pamatinformcijas sagatavoana finanu organizcijm un prvaldes institcijm investciju shmu sagatavoanai un lmumu pieemanai par projekta ievieanu un tpc btiski ir pierdt, ka finansjuma samjs ir spjgs apsaimniekot un attstt jaunradto vai uzlaboto infrastruktras sistmu, tdjdi sekmjot ilgtspjgas attstbas principu ievieanu sav reion. Td, emot vr iepriek minto, TEP izstrde ir izvirzta par prieknoteikumu valsts budeta un ES fondu ldzeku pieiranai projektiem daudzs aktivitts, tomr pamat paredzts lieliem projektiem: Kopum 50 milj. EUR; Vides projektiem 25 milj. EUR; Pirmiestans 10 milj. EUR; Ieteicams jebkuriem projektiem ar btisku ietekmi.

  • Tehniski ekonomisk pamatojuma izstrdeTEP izstrdes process sniedz visaptverou plnot projekta analzi no visiem iespjamiem skatu punktiem un t mris ir sniegt objektvu informciju par vism projekta vjajm un stiprajm pusm, par projekta iespjm un attstbas risinjumu alternatvm un nepiecieamajiem resursiem.

  • Tehniski ekonomisk pamatojuma izstrdeLai izstrdtu kvalitatvu un viegli uztveramu TEP, Izstrdtjm ir jievro daas btiskks kvalitatvi izstrdta TEP pamatiezmes: prskatmba satura rdtjs, kopsavilkums, savstarpjs nordes tekst; skaidri formults TEP nolks; informcijas loiskums un plnojums; informcijas izklsta atbilstba noteiktam lastju lokam (visbiek lmuma piemjiem par finansjuma piekiranu projekta stenoanai) saprotam veid; dati nedrkst bt novecojui, tiem jsatur pdjs izmaias; naudas plsmas grafikam skaidri jparda apgrozmo ldzeku pietiekambu.

  • Tehniski ekonomisk pamatojuma izstrdeVisbiek pieauts kdas TEP izstrd un iegtajos rezulttos: prk liels ir bijis optimisms veicot aprinus; TEP uzraksta k romnu tiem, kam tas domts pietrkst pacietbas un uzmanbas to last; Aprinos, katr viet ir lietoti citi dati un cipari, k rezultt, dads TEP viets pards atirgi vieni un tie pai dati. Finanu apriniem vajag izmantot tikai ts finanu aprinu programmas, kuras js prziniet.

  • Tehniski ekonomisk pamatojuma izstrdeDati, kas nepiecieami TEP izstrdei: Tehniskie projekta dati; Statistika, prognozes; Novrtjumi, analzes; Sistemtisks darbs ar statistiku un prognozm; Datu apkopoana un pieejamba; Individulu ptjumu kopjais ietvars;

  • Projektu izmaksu ieguvuma analzeIeguvju, gala samju noteikana.Rezulttu un ietekmes izvrtjums.Izmaksu ieguvuma analzes sagatavoana

  • IIA veikanas pamatprincipi:Projektiem, kam veic IIA, jbt ar pozitvu ekonomisko atdevi un jveicina ES reionls politikas mru sasniegana.Projektiem, kam veic IIA, ir jpamato ES ldzfinansjuma nepiecieamba.Projektiem, kam veic IIA, ir jnodroina finanu ilgtspja (projekta finansil noturba) pc ES ldzfinansjuma saemanas.IIA ietvaros japrina projekta investciju finansilais ienesgums un kapitla finansilais ienesgums.IIA izmantojam projekta alternatvu finanu analzes veikanas metode ir papildus izmaksu metode (incremental method), kas saldzina dadu projekta ievieanas alternatvu naudas plsmas.Projekta finanu un ekonomiskaj analz izmanto diskontts naudas plsmas metodi (turpmk DCF metode).

  • IIA veikanas pamatprincipi:ES fondu ldzfinansjuma apmru gan projektiem no kuriem gst iemumus, gan projektiem, no kuriem negst iemumus, nosaka pc finansjuma deficta likmes metodes. emot vr Padomes Regulas Nr.1341/2008 1.pantu, kas groza Padomes Regulas Nr.1083/2006 55.pantu, par projekta iemumu proporcionlo dau attiecb pret projekta kopjiem izdevumiem, projekta ldzfinansjuma apmrs jsamazina tikai tiem projektiem, kuru kopjs izmaksas ir lielkas par 1 miljonu EUR.Iemumus gstoa projekta attiecinms izmaksas nedrkst prsniegt investciju izmaksu tagadnes vrtbas un tro iemumu tagadnes vrtbas starpbu.IIA veic relajs (saldzinmajs) cens, izmantojot rels diskonta likmes.IIA izmantojams diskonta likmes un makroekonomisks prognozes noteiktas saska ar MK noteikumiem Nr.419.

    Rel diskonta likmeFinanu diskonta likme5%Socil diskonta likme5,5%

  • Projektu izmaksu ieguvuma analzePrskata periods par kuru tiek veikta izmaksu ieguvumu analze TEP ietvaros atbilst periodam, kura no projekta rezulttiem un iznkumiem tiek gts ekonomisks labums un projekta gaita izveidotie aktvi vai infrastuktra ir ienesgi. Ir metodikas, kurs ir noteikti prskata periodi konkrtam nozarm, bet jatzm, ka lielkoties prskata perioda ilgums tiek noteikts normatvajos aktos, kas regul projekta aktivitu ievieanu vai projekta stenoanu.

  • Projektu izmaksu ieguvuma analzeNozare. Projekta prskata dzvotspjaEnertika 15-25 Cei 25-30dens un vide 30 Rpniecba 10Dzelzcei 30 Prjie pakalpojumi 15Ostas un lidostas 25

  • Projektu izmaksu ieguvuma analzeIIA veikana sastv no etriem galvenajiem posmiem:Projekta ievieanas alternatvu analze;Finanu analze;Socilekonomisk analze;Riska un jutguma analze.

  • Projektu izmaksu ieguvuma analzeIIA galvenokrt tiek apskatti divi izmaksu un ieguvumu veidi:Finansils izmaksas un ieguvumi projekta dzves cikl plnots investciju un darbbas izmaksas, k ar paredzamie iemumi;Ekonomisks izmaksas un ieguvumi projekta dzves cikl plnots izmaksas un ieguvumu gan tieajiem, gan netieajiem projekta labuma samjiem, tai skait sabiedrbai kopum.

  • Projektu izmaksu ieguvuma analzeProjekta ievieanas alternatvu analze nepiecieama, lai izvltos optimlko un efektvko plnot projekta, kas paredz identificts vajadzbas vai problmas risinanu, ievieanas scenriju.is IIA posms sastv no trim soiem:Projekta iznkumu un ietekmes definana;Projekta identificana;Projekta stenoanas alternatvu apzinana.

  • Projektu izmaksu ieguvuma analzeFinanu analze sastv no etriem soiem, kuru mris ir izvrtt vai pieejamie finanu resursi bs pietiekami lai segtu projekta izmaksas t ievieanas un uzturanas fzs:Metodes un piemumu definana finanu analzes veikanai un plnots naudas plsmas sastdana;Projektu finanu darbbas rdtju aprinana;Projekta finansjuma deficta likmes aprinana;Projekta finansil noturguma analze.

  • Projektu izmaksu ieguvuma analzeParedzamo tro iemumi (DNR) noteikana IIA ietver:

    DO diskontts darbbas izmaksas darbbas izmaksu naudas plsmas (piemram, ieskaitot infrastruktras atjaunoanas izmaksas);DR diskonttie iemumi (discounted revenues) iemumu naudas plsmas, ieskaitot projekta atlikuo vrtbu;

    DNR diskonttie trie iemumi (discounted net revenues) = DR-DO.DR aprina pc formulas

    DR = R/(1+r)1+..R/(1+r)n\ n projekta dzves cikls (gadi) r - rel finanu diskonta likme DNR tiek izmantota IIA projekta finansjuma deficta likmes aprinan.

  • Projektu izmaksu ieguvuma analzeFinanu analzes btiskkie iznkumi, kas jem vr saldzinot projektu iesniegumus ir aprintie investciju un kapitla ienesguma rdtji: FNPVc, FRRc, FNPVk un FRRk.

  • Projektu izmaksu ieguvuma analzeie rdtji tiek vrtti pc to atbilstbas dm vrtbm:FNPVc 0 - rdtjs ir nulle vai lielks par nulli iemumus gstoiem projektiem, un tas nozm ka projekta iesniedzja paa finansjums ir iemumus nesos un spj segt darbbas izmaksas.FRRk > finanu rel diskonta likme (5%) rdtjs norda projekta ieguldjumu finansilo ienesgumu.

  • Projektu izmaksu ieguvuma analzeIzstrdjot projekta socilekonomisko naudas plsmu un aprinot socilekonomisks atdeves rdtjus taj iekauj gan socilekonomisks izmaksas un ieguvumus, gan finanu izmaksas un ieguvumus. Socilekonomiskie ieguvumi un izmaksas ir projekta dzves cikl plnotie ieguvumi un izmaksas (zaudjumi) projekta iesniedzjam un netieajiem labuma samjiem, k ar sabiedrbai kopum. Socilekonomisks analzes posms sastv no trs soiem:Fiskls korekcijas;rjo faktoru korekcijas;Korekcijas no tirgus uz grmatvedbas izmaksm.Katr no iem posmiem jveic finanu analzes da izstrdto naudas plsmu korekcijas attiecgi papildinot ts ar iemumiem, vai izmaksm, vai korijot finanu naudas plsms iekauts pozcijas, lai attlotu vrtbas, kas atbilst nozares un projekta specifikai. Korekcijas, kas tiek veiktas socilekonomisks analzes ietvaros ir jpamato ar atsaucm uz normatvajiem aktiem un dokumentiem, kas pamato veikto korekciju apjomu.Socilekonomisks analzes ietvaros tiek izmantota 5,5% rel socil diskonta likme.

  • Projektu izmaksu ieguvuma analzeSocilekonomisks analzes rezultts ir du rdtju aprins:ENPV > 0, projekta iesnieguma vrtanas kritrijos noteikta rdtja miniml vrtba;ERR > 5,5% - ja rdtjs prsniedz relo socilo diskonta likmi tad projekts ir ekonomiski izdevgs sabiedrbai;B/C ja rdtjs ir lielks par 1, tad projekta laik radtie iemumi un ieguvumi (finansilie un socilekonomiskie) prsniedz izmaksas un zaudjumus (finansilos un socilekonomiskos).

  • Projektu izmaksu ieguvuma analzeJutguma un risku analzes posms ietver dus sous:Jutguma analze (sensitivity analysis);Risku analze (risk analysis).

  • Projektu izmaksu ieguvuma analzeJutguma analzes posms ietver dus sous:Maingo identifikcija;Savstarpji saistto maingo izslgana;Elastguma analze;Kritisko maingo izvle;Scenriju analze.

  • Projektu izmaksu ieguvuma analzeIzmaksu un ieguvumu analz ir jietver riska izvrtjumu, jo projekta sasniedzamos rezulttus ietekm izmaias piemumos un maingajos ievadmos datos. Izdarot piemumus par izmaiu varbtbas riska lmeni projekta stenoanu ietekmjoajos apstkos, projektam juzrada pc iespjas zemks rdtju izmaiu.Risku analz iekaujams vismaz viens kritiskais maingais.

  • KontaktiemRita BaltereE-pasts: [email protected]: 29463898