i triumfē tautasdziesmas - ezerzeme · sapņi, bet viss labais, ko esat paveikusi, atgriežas pie...
TRANSCRIPT
9 771407 962055
10ISSN 1407-9623
Aglonas, Dagdas un Krāslavas novada laikraksts
Piektdiena, 2015. gada 06. marts Nr. 18 (8916) Cena - 41 cents
Šodien numurā
Kad skan saksofoni…
Krāslavas mūzikas skolas au-dzēkņu panākumi
2. lppĀrstējošais prieks
jeb Terapeits ar astiKanisterapija Aleksandrovas skolā
3.lppTautasdziesmu triumfs
Krāslavas novada vokālo an-sambļu skate
4.lppBaltkrievu kāzas
Ezerniekos3., 4. lpp
Kā arī TV programma, slu-dinājumi un daudz citas noderīgas un interesantas informācijas.
Krāslavas novada Dzimtsarakstu nodaļā februārī ir reģistreti 8 bērni -
2 meitenes un 6 zēni.
Apsveicam!
I Triumfē tautasdziesmas
Sacensību tiesneši bija mak-šķernieku komanda, kura ceļojošo kausu izcīnīja tālajā 2009. gadā: Vladislavs Višņevskis, Jevgēnijs Viš-ņevskis un Vladislavs Bartušs. Reģis-trācijai beidzoties, kļuva skaidrs, ka par kausu sacentīsies 14 komandas, kopskaitā 42 dalībnieki, kas ir rekor-
daugsts skaitlis. Šos patiesos svēt-kus Andzeļu un tuvākās apkārtnes pagastu makšķerniekiem sagādāja pašvaldība, kura atbalstīja šīs sacen-sības. Arī balvas bija lieliskas, un, jādomā, neviens laureāts par tām nebija vīlies.
Turpinājums 5.lpp
SIA “LEVEN” Celtniecības materiāli: ce-ments, ķieģeļi (krāsnīm, dūm-vadiem, šamota), reģipsis, KNAUF špakteles, grunts, profili (UD, CD, UW, CW).Santehnika: tualetes podi, hi-drofori, duškabīnes, apkures katli, pirts katli;Metāls: loksnēs, metāla cau-rules (kvadrātveida, apaļas), ar-matūra un tās sieti;Metāla jumti. Palīdzēsim noteikt nepieciešamo materiāla daud-zumu. Iespējama piegāde!
Gaidām Jūs mūsu veikalos!
Krāslavā, Vasarnieku 2a, tālr. 65622073,
Dagdā, Skolas 4, tālr. 65653354.
Taktiska kļūda - un kauss aizceļo uz Aglonu!
28. februārī agrā rīta stundā Andzeļu ciema centrs bija autotransporta pārpildīts: no malu malām šurp ieradās zemledus makšķernieki ar vie-nu domu — reģistrēt savu dalību Krāslavas, Aglonas un Dagdas novada zemledus makšķernieku ceļojošā kausa izcīņai un izvilkt lielo lomu uz Ežezera ledus.
Aicinām uz Krāslavas Mūzikas skolas audzēkņu un pedagogu pa-vasara koncertu “Lai skan!”, kas notiks 2015. gada 10. martā plkst. 18.00 Krāslavas kultūras namā.
Piedalīsies Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas au-dzēkņu kameransamblis.
Sveicam skaistajā jubilejā
Mariju Karoli!
Lai sirds vienmēr prieka, smaidu, mīlestības pilna.
Vēlam spēku, enerģiju, maigumu, vēl daudzus dzī-ves gadus, Dieva svētību un veselību!
Mamma un brālis Vladislavs
Sveicam jubilejā Mariju Karoli!
Vēlam Jums lielu laimi, smaidus, veselību un mū-žību! Lai piepildās visi Jūsu sapņi, bet viss labais, ko esat paveikusi, atgriežas pie Jums!
Māsa Svetlana ar ģimeni
Katru dienu pa sapnim, pa cerībai,
Smaidam siltam un vārdam s irsnīgam;
Katru dienu pa prieka brītiņam, Lai ievijas dzīves apcirkņos!
Sirsnīgi sveicam dzimšanas dienā Štageļ Tamāru!
Mamma, brālis, bērni, krusttēvs
Lai mākoņi izklīst, saule laistās,Lai cerību koki debesis skar.
Lai visu labo, cēlo un skaistoDzīvē vēl izbaudīt var.
Apsveicu dāmas Starptautiskajā
sieviešu dienā - 8. martā!Krāslavas novada domes deputāts R. Kalvišs
Šī diena, lai Tev skaistāka par citām, šī diena tikai reizi gadā aust, Lai pietiek spēka katram dzīves rītam, lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.
Sirsnīgi sveicam jubilejā Astēriju Rusecku!
Invalīdu biedrība “Stariņš”
2015. gada 06. marts2
Pasaulē
Tiesa Bostonas maratona spridzinātājiem
Trešdien Bostonā sākusies par spridzināšanu Bostonas maratonā apsūdzētā Džohara Carnajeva tiesas prāva, kuram notiesāšanas gadījumā draud nāvessods. Carnajevs radikali-zējās ar ekstrēmām musulmaņu ide-jām un uzskatīja, ka viņš “iemantos savu vietu paradīzē”, nogalinot ASV pilsoņus ar mērķi apturēt ASV valdī-bas vēršanos pret teroristiem ārze-mēs, skaidroja prokurors. Pie Bos-tonas maratona finiša līnijas 2013. gada 15.aprīļa pēcpusdienā notika divi sprādzieni, kuros dzīvību zaudē-ja trīs cilvēki, bet 264 tika ievainoti. ASV izmeklētāji aizdomās par Bos-tonas teroraktu sarīkošanu tur divus čečenu imigrantus - brāļus Carnaje-vus. Džoharam izvirzītas apsūdzības 30 punktos. Lielākajā daļā apsūdzību paredzēts nāvessods. Viņš noliedzis savu vainu visās viņam uzrādītajās apsūdzībās. Brāļu vecāki uzskata, ka dēli nav vainīgi, un nožēlo došanos uz ASV.
Merkele brīdina Krieviju par jaunām sankcijām
Vācijas kanclere Angela Mer-kele trešdien brīdināja Krieviju, ka tai draud jaunas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, ja Ukrainas pamiera lī-gums netiks pilnībā ievērots, uzstājot arī, ka Ukrainai jāļauj kontrolēt savu austrumu robežu. Runājot Briselē pēc sarunām ar EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, kanclere norādīja, ka viņi sprieduši par nepieciešamību at-jaunot Ukrainas teritoriālo integritāti, kas ir viens no svarīgākajiem nosacīju-miem Minskas līgumos, kurus paraks-tīja Kijevas, Maskavas un prokrem-lisko teroristu pārstāvji. Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vie-nību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos. Kā janvāra bei-gās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru. Uk-rainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12. februārī sarunās Minskā vie-nojās par karaspēka un smagās tehni-kas atvilkšanu, kā arī par uguns pār-traukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14. februāra pusnakts. Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarī-gajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.
Doņeckas apgabalā mājokli zaudējuši 150
000 cilvēkuDoņeckas apgabalā karadarbī-
bas rezultātā bez mājokļa palikuši ap-tuveni 150 000 cilvēku, trešdien pazi-ņoja Ukrainas valsts ārkārtas dienesta preses pārstāve Nataļja Bistraja. “Pēc Doņeckas apgabala administrācijas datiem, apgabalā šodien sagrautas un bojātas vairāk nekā 9500 dažā-du īpašumtiesību formu dzīvojamās mājas. Bez mājokļa, ūdens, gāzes un elektroenerģijas ir aptuveni 150 000 cilvēku,” sacīja Bistraja. Viņa arī pa-vēstīja, ka karadarbībā apgabalā iznī-cināti vai sapostīti 1280 energoapgā-des objekti. Tikmēr Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Īpašā monitoringa misijas pārstāvis sakariem ar presi Maikls Bociurkivs trešdien paziņoja, ka Krievijas spēku un kaujinieku ieņemtajā Debaļceves pilsētā apšaudē nav palikusi neskarta neviena māja. Debaļcevi, neskatoties uz izsludināto uguns pārtraukšanu, februārī ar Krievijas militāro atbalstu ieņēma Ukrainas austrumos esošās teroristu bandas.
Visas pilsētas lepojas ar saviem simboliem. Krāslavas pazīstamākās un slavenākās „vi-zītkartes” – vokālais ansamblis „Krāslaviņa” un Mūzikas skolas saksofonu ansamblis. Šie Olgas un Jāņa Grecku populārie kolek-tīvi jau vairākus gadus piedalās dažādos svētkos, pasākumos un festivālos. Prestiži konkursi kļuva par Krāslavas vokālistu un muzi-kantu radošās izpausmes neat-ņemamu sastāvdaļu.
Ceļā uz XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svēt-kiem notika Latvijas izglītības iestāžu instrumentālo ansambļu festivāls-konkurss Rēzeknē, kurā Krāslavas Mūzikas skolas sakso-fonu ansamblis ieguva I pakāpes diplomu. Brīnišķīgs iemesls, lai iedziļinātos melodiju tematikā!
Pirmoreiz šī maģiskā zelta instrumenta - pārsteidzošā sak-sofona - skanējumu dzirdējis Krā-slavā pirms sešdesmit gadiem, labi atceros arī Rīgas estrādes orķestra koncertus ar saksofona un klarnetes solo numuriem. To-reiz es pat nevarēju iedomāties, kas reiz pienāks laiks, kad manas bērnības pilsēta kļūs par Latgalē vienīgā saksofonu ansambļa šū-puli! Tagad arī valsts līmenī pūša-mo instrumentu ansambļi ir liels retums.
Jānis Greckis ar savu spilgto radošo devumu turpina priecēt un pārsteigt ne tikai Krāslavu. Un tas, kā mūsu Mūzikas skolā izdevās iz-veidot veselu saksofonu ansamb-li, kad šie žilbinošie instrumenti ar burvīgu skanējumu maksā vairāk nekā trīs tūkstošus eiro, lai paliek viņa personisks noslēpums. Gad-simtu griežos izcilais muzikants realizēja savu seno sapni. Instru-mentālā ansambļa pirmajā sastā-vā bija arī pieaugušie muzikanti – Eduards Kačāns, Vladislavs Pitrāns, Jevgēņijs Tadello, bet pēc tam populārais kolektīvs sāka pa-plašināties, iesaistot savās rindās jaunus saksofonistus. Pusotras desmitgades garumā ansamblī spēlēja vairāk kā četrdesmit izpil-dītāji. Taču ikviena muzikālā kolek-tīva pamatā ir „tīrradņi” - vadošie muzikanti, ar ko ir izskaidrojama radošā progresa neizsīkstošā enerģija. Acīmredzamus līderus unikālā ansambļa vadītājs nosauc bez vilcināšanās – Renāts Milašs, Oskars Lomaševskis, Aleksejs Bakanovs, Inga Vaivode, Alek-sandrs Lapkovskis, Ilze Zvaigzne,
Diāna Markeviča, Svetlana Ro-ščina, Sandra Galilejeva, Gunta Bogdāne, Santa Dzalbe, Laura Tračuma, Diāna Osipova, Aiga Krute, Evija Vagale, Anastasija Ivanova, Ilze Andžāne... Talantīgo saksofonistu zvaigznājs, un šiem jauniešiem bija vairākas specia-lizācijas. Mūzikai piemīt maģisks pievilkšanas spēks, un līdz šim laikam Jāņa Grecka instrumen-tālajā ansamblī netrūkst apdā-vinātu muzikantu. Diriģents pēc aicinājuma ar smaidu pastāstīja par gadījumiem, kad slimības dēļ un pēc ārsta apmeklējuma skolē-ni neiet uz stundām skolā, bet uz ansambļa mēģinājumiem tik un tā ierodas. Kad krēslainā vakarā tapa šis raksts - pēc mēģinājuma pie Mūzikas skolas sienām jaunos saksofonistus gaidīja vecāku auto – no Aulejas, Skaistas, Izvaltas... Katrs priekšnesums uz skatuves - neaizmirstami svētki. Kad spēlē saksofoni...
Rudenī Krāslavas novada zemnieku ballē savām acīm re-dzēju: kad sāka spēlēt džeza an-samblis, visi viesi pievērsa savu uzmanību muzikantiem ar viņu mirdzošajiem instrumentiem un pēc katra numura skanējuši ilgi aplausi. Viņiem aplaudēja dau-dzos Latvijas novados un pil-sētās, ansamblim no Krāslavas bija uzstāšanās Polijā, Slovākijā, Krievijā. Un visur - nemainīgi pa-nākumi.
Repertuārs - visplašākais, atkarībā no publikas vēlmēm. Jauniešu auditorijai - džezs un mūsdienīgi ritmi, vidējā vecuma pārstāvjiem - tas pats džezs un nenovecojošās melodijas „disko” stilā, cienījamiem senioriem - val-ši, tango un fokstroti.
…Krāslavas godu Rēzeknē aizstāvēja ansamblis, kura sa-stāvā spēlēja 16 muzikanti, ne tikai pūšamo instrumentu sekci-jas pārstāvji. Klavieres spēlēja Pauls Nartišs, basģitāru - Vla-dislavs Makovskis, ritma ģitāru – Vadims Grabovskis. Spēlējoša diriģenta lomu izpildīja saksofo-niste Agnese Višņevska. No pie-ciem konkursam sagatavotajiem darbiem žūrija noklausīšanās posmam izvēlējās divus – bugi stilā. Krāslavas Mūzikas skolas audzēkņu priekšnesums izsau-ca zālē vētrainas ovācijas, kas, bez šaubām, arī ietekmēja žūri-jas vērtējumu. Tagadējā sastāvā saksofonu ansambļa vadītājs sa-
Kad skan saksofoni...
skata paplašinātu kodolu – Tālis Tukāns, Karolīna Lukaševiča, Artūrs Rudaks, Jānis Makņa, Sintija Skerškāne, Jana Kitoka. Ansambļa vadītāja labā roka fes-tivāla laikā bija pedagogs Mihails Pitrāns. Noteikti jāpiebilst: talanti paši par sevi neaug kā sēnes pēc lietus. Jānis Greckis mūsu pilsē-tas kultūras dzīvē ir īsta dāvana ar nākotnes perspektīvām.
Aprīlī mūsu unikālais sakso-fonistu ansamblis ir uzaicināts uz džeza festivālu, kas norisināsies Daugavpilī.
Tā turēt!Kā veidojušies Krāslavas
saksofonistu likteņi? Tikai trīs fakti: Aleksandrs Lapkovskis, dip-lomēts speciālists ar augstāko izglītību, strādā Šveicē un spēlē orķestrī. Turpina apgūt muzikālo izglītību dažādās mācību iestā-dēs spilgti solisti Baiba Silava, Aiga Krute un Edgars Makņa.
Starp citu, jums, cienījamie lasītāji, ir iespēja baudīt saksofo-nu skanējumu nākamajā otrdienā - Krāslavas Mūzikas skolas au-dzēkņu un pedagogu pavasara koncertā „Lai skan!”, kas notiks Krāslavas kultūras namā.
Aleksejs GONČAROVS, autora foto
Pēc mēģinājuma.
Ansambļa dalībnieki – Pauls Nartišs un Laura Dzalbe.
Pagājušā gada nogalē visā Latvijā paš-valdībās tika sumināti “Eiropas Gada cilvē-ki”. Šim titulam tika nominēti 42 cilvēki, kuri, savā jomā darbojoties, paaugstinājuši dzīves kvalitāti savā pilsētā vai novadā, darot savu darbu ar nerimstošu enerģiju un sirsnību kul-tūras, izglītības un citās jomās. Šoreiz “Eiro-pas gada cilvēka” tituls ticis 14 pašvaldību pārstāvjiem.
Dagdas novadā “Eiropas Gada cilvēka” titulu ieguva Dagdas novada pašvaldības Iz-glītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Mickeviča, kurai pateicoties Dagdas novadā ienāca daudzas jaunas un interesan-tas lietas – Comenius projekti, starptautiski festivāli, inovatīva pieeja mācību procesam, starpvalstu izglītības iestāžu sadraudzība; Vija Nipere, Dagdas novada Sporta skolas di-rektore, kura savā novadā popularizē azartis-ku, sportisku un veselīgu dzīvesveidu, kā arī pateicoties viņas neatlaidībai šī gada sāku-mā novadā tika izveidota Sporta skola, kurā pašlaik sporto jau vairāk nekā simts bērni; kā arī Veselības un sociālo pakalpojumu centra „Dagda” sociālā aprūpētāja Ināra Veržbicka, kura par aprūpes centra iemītniekiem rūpējas
gan darba laikā, gan pēc tā, dažiem no tiem jau kļūstot pat par ģimenes locekli.
Ar Eiropas Parlamenta deputātes Ivetas Grigules atbalstu titula ieguvējiem 24.-26. februārī bija iespēja apmeklēt Eiropas Parla-mentu Briselē. Trīs dienu laikā tika dota ie-spēja gan apskatīt pašu pilsētu, gan doties ekskursijā uz Eiropas Parlamentu, kurā “Ei-ropas gada cilvēka” titula ieguvēji kā klausī-tāji apmeklēja apakškomisijas sēdi un tuvāk iepazinās ar Eiropas Parlamenta darbu. I. Grigule viņiem pastāstīja par savu ikdienas darbu un pienākumiem.
Ar iespaidiem par redzēto lūdzām pada-līties Ināru Veržbicku. Šis bijis pirmais Ināras Veržbičkas brauciens uz Briseli un Eiropas Parlamentu. Briseles brauciens Inārai ļoti paticis un viņa ar interesi uzņēma jauno in-formāciju gan par pilsētu, gan Parlamentā pieredzēto sēdes laikā un lekcijā stāstīto. Braucienu Ināra atceras ar pozitīvām emoci-jām. “Iveta Grigule man ļoti patīk. Tāds jauks un enerģisks cilvēks.”
Kaiva VILNĪTE, Ivetas Grigules preses sekretāre
Eiropas gada cilvēki viesojas Eiropas Parlamentā
32015. gada 06. marts
Sociālā uzņēmējdarbība ļauj risināt sociālās problēmas ar bizne-sa instrumentiem - uzņēmums ražo preces vai sniedz pakalpojumus ar mērķi risināt sociālo problēmu, ne-vis ar mērķi gūt finansiālu labumu uzņēmuma īpašniekiem. Tieši šo momentu klātesošajiem uzsvēra LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes pasniedzēja Lāsma Dobele, kura sniedza īsu izklāstu par sociāla-jiem uzņēmumiem Latvijā un pasaulē
Lāsma: “Uzņēmēji prioritāri orientējas uz peļņas gūšanu, bet soci-ālās uzņēmējdarbības prioritātes ir so-ciālo problēmu risināšana, un peļņa ir tikai līdzeklis, lai šīs problēmas varētu risināt. Īsi sakot, sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kura prioritāte ir risināt dažādas sociālās problēmas (nabadzī-bu, bezdarbu u.c.), bet tas tiek darīts, izmantojot uzņēmējdarbības pieredzi, lai sociālais uzņēmums būtu spējīgs darboties ilgtermiņā.”
Lektore atzīmēja, ka nozīmīgs kritērijs, kas saistās ar sociālajiem uzņēmumiem, ir sociāli jūtīgo sabied-rības grupu iesaistīšana sociālajā uz-ņēmumā. Tas var izpausties vairākos veidos, visizplatītākais, ka tiek nodar-bināti sociāli jūtīgo sabiedrības grupu iedzīvotāji – cilvēki ar invaliditāti, cil-vēki, kuri cietuši no atkarībām un ci-tas grupas, kas saskaras ar bezdarbu. Var būt arī citas grupas, rets gadījums ir uzņēmuma īpašnieki, bet ne neie-
spējams. Vēl viena būtiska lieta – ra-žojot preces, kas vērstas uz šo grupu vajadzību apmierināšanu, tās var būt lētākas nekā pie citiem.
Sociālo uzņēmumu idejas autors ir profesors no Bangladešas, Nobela Miera prēmijas laureāts Muhameds Junuss (Muhammad Yunus), kurš norāda, ka sociālās uzņēmējdarbī-bas mērķis primāri ir risināt sociālo problēmu iepretim mērķim gūt peļņu uzņēmuma īpašniekiem. Mēraukla, kā konstatēt sociālā uzņēmuma efek-tivitāti, ir tā spēja rast veiksmīgus risi-nājumus sociālajai problēmai. Sociālā uzņēmuma misija ir ietekmēt cilvēku dzīvi, nevis skaitīt nopelnīto naudu.
Turpinājumā Lāsma pastāstīja par interesantākajiem sociālajiem uz-ņēmumiem pasaulē. Arī Latvijā ir vai-rāki sociālie uzņēmumi, kas darbojas lielākoties uz cilvēku entuziasma pa-mata, bet — darbojas. Tie ir Ziedot.lv kiosks, OMA BIKE TŪRE, Lude un citi.
Lāsma: „Valstī ir jārada apstākļi, lai var veidoties sociālie uzņēmumi, lai būtu iespēja sociāli jūtīgās sabied-rības grupām mainīt savu dzīvi, lai kopā tādā veidā varam veidot sabied-rību labāku un apkārtni skaistāku.”
Pasākuma moderatore – žurnā-liste Lāsma Zute – uzsvēra, ka Latgalē vērojams kūtrums un bezcerība un jautāja, kam jābūt, lai šī ideja izdotos?
“Jābūt entuziastam, ka tu dedz par to ideju, tad visticamāk tas iz-
dosies,” sekoja atbilde. “Primārais ir cilvēku iniciatīva. Ja nebūs cilvēku, kuri grib veidot tādu uzņēmumu, tad arī valsts atbalsts to nemotivēs. Bet atbalsts ir nepieciešams, lai šāds uz-ņēmums varētu attīstīties!”
Turpinājumā runāja Ilona Seņko-va, Ludzā strādājošā sociālā uzņēmu-ma „SinaVita” pārstāve. Uzņēmums cenšas palīdzēt tiem, kuri ir pirmspen-sijas vecumā, kuriem ir invaliditāte, māmiņām, kuras audzina mazus bēr-nus, ilgstošiem bezdarbniekiem. Šiem cilvēkiem atrast darbu ir divtik grūtāk, jo ne vienmēr ir iespēja strādāt asto-ņas stundas dienā, nereti arī veselības stāvoklis neatļauj to darīt, daudziem ir zaudētas darba iemaņas.
Ilona stāstīja, ka smagi ir ko uz-sākt, ja nav pamatkapitāla. Konkrēti viņai paveicās, jo 2001. gadā tika izslu-dināts Sorosa fonda projekta konkurss sociālās uzņēmējdarbības attīstībai. Uzņēmums tajā startēja, un projekts guva atbalstu. Tika iegādātas četras adāmmašīnas un cits aprīkojums. Šo-brīd uzņēmumā nodarbinātie galve-nokārt ada zeķes deju kolektīviem pēc pasūtījuma. Sadarbojas tikai ar pašno-darbinātām personām, jo tā ir vienkār-šāk strādāt – nav jādomā par nodok-ļiem, telpu īri un citām lietām, par ko jāgādā, pieņemot cilvēkus pastāvīgā darbā un kurām šobrīd uzņēmumam nav resursu. Problēmas ir ar produkci-jas realizāciju – saražotās produkcijas cena sanāk augsta, jo ir liela pašizmak-sa. Cenas ziņā jākonkurē ar lētajām Ķīnas precēm. Vēl viena problēma, ko akcentēja Ilona, ir ļoti liels normatīvo aktu daudzums, turklāt tie visu laiku mainās un neko nevar plānot ilgtermi-ņā. Pie visa tā — konsultāciju trūkums. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā uz vietas vairs nav konsultantu, bet pa e-pastu vai tālruni saņemtās atbildes ir formālas – šo jautājumu regulē tāds un tāds likums. Bet kāpēc tad klients jau-tā? Problēma ir nodarbināt invalīdus, jo veselības problēmu dēļ viņu darbs ir nerentabls. Būtu nepieciešama valsts subsīdija, lai uzņēmums varētu viņus nodarbināt un noturētos kādā līmenī.
“Ir ļoti daudz neskaidrību, jo val-stī nav normatīvās bāzes”, uzsver Ilona. “Un vēl — ļoti gribas, lai valsts mums uzticas un neprasa atskaiti par katru sīkumu.”
Šobrīd pat valstiskā līmenī nav likumiska regulējuma, kas nosaka sociālo uzņēmumu darbību. Pie tā
šobrīd tiek strādāts. Cilvēki, kuri seko līdzi norisēm valdībā, noteikti būs dzirdējuši, ka Labklājības ministrija plāno sākt veidot atbalsta sistēmu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai un izmēģinājuma projekts tiks īste-nots no 2016. gada 1. janvāra. Par to šajā pasākumā stāstīja Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas de-partamenta vecākā eksperte Inge-borga Linde. Pērn oktobrī Ministru Kabinets izskatīja koncepciju, un no trim variantiem izvēlējās uzsākt iz-mēģinājuma projektu, kas nozīmē, ka vispirms neuzsāk jaunu likumu, bet pilotē atbalsta veidus, iespējamos atbalsta mehānismus, lai redzētu vai Latvijā šo iniciatīvu vajag attīstīt.
“Tas paredz, ka paralēli pilotpro-jektam mums uzmanīgi jāmonitorē un jāuzskaita rādītāji un jāseko tam, kāds būs progress, uz tā bāzes tiks lemts uzsākt likumveidošanas proce-su vai nē,” sacīja departamenta vecā-kā eksperte. “Mūsu darbs būs viena lieta, otra lieta — reālā situācija Latvi-jā, vai uzņēmējiem par to būs intere-se. Diezgan maz Latvijā ir informācijas par šo tēmu, un arī uzskaitīto sociālo uzņēmēju nav daudz.”
Ministrijas darbiniece pastatīja, ko paredz pašreizējā versija, bet tā kā priekšā vēl ir viss garais saskaņošanas process, ir iespējamas daudzas izmai-ņas. Projekts būs apjomīgs, jo sociālā uzņēmējdarbība ir ārkārtīgi sarežģīts
process, tas ietver ne tikai LM atbilstī-bas jomas, būs iesaistītas ļoti daudzas institūcijas. Pasākuma dalībnieki tika aicināti sekot līdzi informācijai minis-trijas mājaslapā.
Latgales Plānošanas reģiona At-tīstības Padomes priekšsēdētāja un Ludzas novada domes priekšsēdētāja
Alīna Gendele uzsvēra, ka sociālā uz-ņēmējdarbība mūsu valstī ir ļoti va-jadzīga: “Pateicoties šim projektam, esam sākuši plaši diskutēt. Agrāk ne-biju īpaši piedomājusi, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, cik tā svarīga. Mums tas nepieciešams Latgalē – šaubu nav. To apstiprina reālā situācija: jauniešu bezdarba līmenis runā pats par sevi, aktīvo uzņēmēju skaits Latgalē nav
tas labākais skaitlis. Ir ko darīt gan ko-pumā uzņēmējdarbības veicināšanā, gan sociālās uzņēmējdarbības veici-nāšanā. Apsveicami, ka Labklājības ministrija pilotē šo projektu, ka būs iespēja pretendēt uz finansējumu — tas arī ir labi. Bet es redzu problēmu – mums ir jāmeklē un jāatrod cilvēki, kuri vēlēsies veidot šos uzņēmumus. Jā, normatīvā bāze ir ļoti svarīga, bet
visa noteicējs ir cilvēks, kurš ņem visu savās rokās. Būs aktīvie cilvēki — būs sociālie uzņēmumi. Ja viņi nebūs, ja būsim vērotāji no malas, tad diemžēl tā būs, kā būs. Pašvaldības loma – mums ir jāuzņemas šī izglītojošā mi-sija, jāizskaidro.”
Juris ROGA, autora foto
Sociālā uzņēmējdarbība ir nepieciešama27. februārī Krāslavā norisinājās diskusija „Sociālā uzņēmējdarbība Latgalē – iespējas un izaicinājumi”. Diskusijā piedalījās trīs desmiti cilvēku, kuri ap-sprieda vairākas tēmas: marginalizēto un sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju nodarbinātība; kā Labklājības ministrijas izstrādātā koncepcija „Par soci-ālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā” veicinās sociālās uzņē-mējdarbības atpazīstamību un attīstību Latgalē; sociālo uzņēmumu vei-došana un to attīstības perspektīvas Latgalē. Diskusiju organizēja Ludzas Invalīdu biedrība sadarbībā ar biedrības Eiroreģions „Ezeru zeme” Latvijas biroju un Ludzas novada pašvaldību. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, Latvijas Valsts un Ludzas novada pašvaldība.
Kalendārās ziemas pēdējā diena, pil palāses. Ezernieku tau-tas nama mājīgajās telpās valda liela rosība: ieradušies viesi ne tikai no tuvākās apkārtnes, bet arī no Dagdas un Jēkabpils. Goda viesu vidū - Baltkrievijas Republikas kon-suls Daugavpilī Jurijs Davidovskis, Dagdas novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Mickeviča. Svētku pasākumu at-
klāja Jānis Andžāns, Ezernieku pagasta pārvaldes vadītājs.
Daudzus gadsimteņus Lat-vijas zemē blakus latviešu tautai dzīvoja baltkrievi. Arī mūsu viedie senči labi zināja, ka tuvs kaimiņš reizēm labāks nekā tāls rads. Gadu no gada aug Dagdas balt-krievu radošā aktivitāte. Jau tre-šo gadu biedrību „Verbica” vada Tatjana Gogalinska, un pēc viņas
iniciatīvas Ezerniekos tika organi-zēti šie folkloras svētki. Kāzu ce-remonija atbilstoši senajām tautas tradīcijām uz tautas nama skatu-ves pārvērtās par spilgtu uzvedu-mu. Vokālā ansambļa „Zaviruha” dziesmu pavadījumā Jēkabpils Baltkrievu biedrības dibinātāja un vadītāja Valentīna Doroščonoka uzsāka savu stāstījumu par tautis-ko dvieli, bez kura nevar iedomā-
ties līgavas pūru. Un tālāk - precinieki, sa-derināšanās un jaut-ras kāzas ar aizrau-jošu deju „Ļavoņiha”.
Neviltota prieka un jautrības virpulī skatītājus iesaistīja Dagdas Baltkrievu biedrības vokālais ansamblis „Akolica”. Nepietika tikai ermo-ņiku skanējuma, bet tad uz skatuves iznā-ca Svariņu muzikanti - Vladislavs Bobovi-čs, Antons Rutka un Donats Mileika.
Turpinājums 4.lpp
Baltkrievu kāzas Ezerniekos
Aina no kāzu uzveduma.
Baltkrievu radi no Dagdas.
2015. gada 06. marts4
Gatavojoties XI Latvijas sko-lu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, 27.februārī notika Krāsla-vas bērnu un jauniešu centra organi-zētā KRĀSLAVAS novada vokālo ansambļu skate, kas ir VOKĀLĀS MŪZIKAS KONKURSA „BALSIS 2015” 1.kārta.
Dalība konkursā veicina novada bērnu un jauniešu vo-kālo ansambļu kolektīvu radošo darbību, izaugsmi un attīstību. Dziedot bērni un jaunieši padzi-ļina zināšanas par tautas kultūr-vēsturisko mantojumu, apgūst to un saglabā.
Izvērtēt mazo mūzikas kolek-tīvu sniegumu šogad palīdzēja žū-rija - novadā pazīstamas mūzikas skolotājas, vokālo un folkloras an-sambļu vadītājas Silvija Stivriņa, Antoņina Tuče un Tatjana Vagale.
A grupas dalībnieku jaunā-kajā vecuma grupā I pakāpes diplomu ieguva Krāslavas pa-matskolas vokālais ansamblis „Podziņas”, vad. Valentīna Geka, II pakāpes diplomu - Krāslavas Varavīksnes vidusskolas vokā-lais ansamblis „Cielaviņa”, vad. Nadezhda Tadello, III pakāpes diplomu - Krāslavas pamatskolas zēnu ansamblis „Vālodzēni”, vad. Ilona Aprupe un Indras vidus-skolas vokālais ansamblis „Lie-smiņas”, vad. Ruta Andrukoviča. Vidējā grupā I pakāpes diplomus ieguva Krāslavas Varavīksnes vidusskolas anamblis „MIX”, vad. Rita Andrejeva un Krāsla-vas Valsts ģimnāzijas meiteņu vokālais ansamblis „Krāslaviņa”, vad. Olga Grecka, II pakāpes diplomus ieguva - Krāslavas Va-
ravīksnes vidusskolas ansamblis „VELAIV”, vad. Rita Andrejeva.
Šogad B grupā startēja Krāslavas Mūzikas skolas vo-kālais ansamblis „Krāslaviņa”, vad. Olga Grecka, kas jaunākās vecuma grupas ietvaros ieguva I pakāpes diplomu un iespēju 13. martā pārstāvēt Krāslavas nova-du Rēzeknē Latgales vēsturiskā novada VOKĀLĀS MŪZIKAS KONKURSĀ „BALSIS 2015”. Turp dosies arī Krāslavas Valsts ģimnāzijas meiteņu vokālais an-samblis „Krāslaviņa”.
Vokālo ansambļu repertuārā šogad īpaši priecēja latgaliešu un latviešu tautas dziesmu izvēle, kā arī bagātīgs un daudzveidīgs akustisko mūzikas instrumenu klāsts. Liela daļa kolektīvu par jaunradas elementu ieviešanu
savos priekšnesumos saņēma no žūrijas arī papildus punktus.
Dalība konkursā „BALSIS” attīsta mazo mūzikas kolektīvu muzicēšanas tradīcijas, dalīb-nieku radošās spējas un akustis-kās muzicēšanas prasmes, dod iespēju izteikt un apliecināt sevi mūzikas mākslā, uzstāties un pilnveidot skatuvisko pieredzi.
Savukārt skanīgākajiem šo-gad ir iespēja būt XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem,no 6. līdz 12. jūlijam ieskandinot Rīgu, piedaloties tau-tas mūzikas koncertā koncertzālē „Rīga” un Vērmanes dārzā.
Lai skanīgas balsis „Krāsla-viņai” Rēzeknē 13.martā!
Sanita KUMPIŅA, Krāslavas BJC metodiķe, XI Latvijas skolu
jaunatnes dziesmu un deju svētku koordinatore Krāslavas
novadāAlekseja GONČAROVA foto
II Triumfē tautasdziesmas
Lai popularizētu sniega die-nu iedzīvotāju vidū, noskaid-rotu aktīvākos ziemas sporta veida cienītājus un iesaistītu Dagdas novada iedzīvotājus aktīvās sporta nodarbībās dabā, 27. februārī Dagdas vidusskolas sporta zālē un Jauniešu iniciatīvu centra “Parka Rozes” teritorijā no-tika Pasaules sniega dienai veltīti pasākumi. Sporta zālē pulcējās Dagdas izglītības iestādes bērni līdz 4. klasei, kopumā aktivitātēs piedalī-jās 107 dalībnieki. Savukārt “Parka Rozes” teritorijā tika gaidītas sešas jauniešu ko-mandas jau no visa novada, taču slikto ceļu dēļ neiera-dās Andrupenes, Šķaunes un Bērziņu jauniešu koman-das.
“Parka Rozes” laikam bija vienīgā vieta, kur Dagdā netrūka
biezas sniega segas, kas ļāva or-ganizēt jebkuras aizraujošās ak-tivitātes. Pasaules sniega dienas dalībniekus — Dagdas, Asūnes un Andzeļu jauniešus – uzrunāja
Jaunatnes iniciatīvu centra (JIC) vadītāja Aina Odiņeca, un nova-da sporta pasākumu organiza-tors Jevgēnijs Višņevskis: “Esam iesaistījušies Pasaules sniega dienas pasākumā, kas pasaulē notiek jau ceturto gadu. Tā ir kļu-vusi par labu tradīciju, arī Dagdas novadā šie svētki notiek jau otro gadu. Pa īstam izbaudīsim zie-mas prieku, iesaistoties aktivitā-tēs un lai viss izdodas!”
Pasākuma ievadā jauniete Darja novadīja iesildīšanos, un tikai pēc tam visi devās pildīt uz-devumus. Sacensību nolikumā bija ieplānoti septiņi konkursi, taču pasākums sākās darba die-nas beigās, kad agri satumst un daži konkursi izpalika. Pirmais uzdevums bija piku mešana spe-ciālos mērķos uz laiku. Veicās kā kuram, bet pēc konkursa daži nevarēja atbrīvoties no azarta un pārgāja uz pikošanos.
Turpinājums 6.lpp
Labāk vēlāk, nekā nekad!Baltkrievu kāzas Ezerniekos
Turpinājums. Sākums 3.lpp Pēc tam saskaņā ar scenā-
riju pienāca kārta nākamajai tra-dīcijai - kristībām.Vairākas reizes uz skatuves kāpa kolektīvu „Za-viruha” un „Akolica” dziedātāji. Ar ko atbildēja tautas nama saim-nieki? Ansambļa „Tautību studi-ja” izpildījumā skanēja dziesmas ukraiņu un krievu valodā, bet tā vadītāja Vita Vitāne ģitāras pa-vadījumā izpildīja dziesmu „Mīlot neatsakās” un izraisīja aplausu vētru. Tautas daiļrades tēmu tur-pināja dzejniece no Ezerniekiem
Zofija Ioņina, kas lasīja savu dze-ju baltkrievu valodā. Pasākuma viesus priecēja arī vietējās solis-tes Tatjanas Volovatovas priekš-nesums.
Folkloras svētki izdevās uz goda, par ko jāpateicas lieliskas idejas autoriem.
Daudzkārt skanēja vārdi par to, ka Baltkrievija - tā ir vēsturiskā dzimtene, bet Latvija tūkstošiem baltkrievu kļuva par otrajām mā-jām...
Aleksejs GONČAROVS
Goda viesu vidū - konsuls Jurijs Davidovskis (pa labi).
Ļoti mūsdienīga dāvana.
Kas? Kur? Kad?• 7. martā plkst. 17.00 PIKC
“Daugavpils Būvniecības tehni-kums” izglītības programmu īs-tenošanas vietā “Dagda” notiks absolventu vakars.
• Sakarā ar to, ka no 2015. gada 1. aprīļa AS „Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums” uzsāks sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Aglonas novadā, uzņēmuma pārstāvji aicina Aglonas no-vada iedzīvotājus 2015. gada 11. martā plkst. 10.00 uz infor-matīvu sanāksmi, kura notiks Aglonas novada domes telpās, Somersetas ielā 34, Aglonā.
• Dagdas novada vīriešu volej-bola čempionāta finālspēles notiks 7. martā, Dagdas vidus-skolas sporta zālē: plkst. 15.00 – spēle par 3. vietu, plkst. 16.30 – par 1. vietu.
• 7. martā par godu Sieviešu die-nai Aglonas KC notiks grupas “BALTIE LĀČI” (ar jauno prog-rammu AKUSTIKA) koncerts. Sākums - plkst. 14.00. Sievie-tēm ieeja brīva. Vīriešiem 2 EUR.
• Šodien, 6. martā plkst. 17.00 Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā (Pils ielā 8) atvērsies mākslinieču Svetla-nas Korklas-Dāvidas, Sandras Sabīnes Jaundalderes un Evi-tas Skrebinskas darbu izstāde. Autores glezno eļļas, akrila un akvareļa tehnikā, kā arī aktīvi strādā rakstniecības, grāmatu grafikas, glezniecības un in-terjera dizaina jomā. Izstādes nosaukums ir „3”: trīs sievietes, sajūtās, domās tuvas būtnes.
52015. gada 06. marts
Turpinājums.Sākums 1.lppTie, kuriem nepaveicās, sacen-
sību noslēgumā arī neizskatījās saš-ļukuši — ja ne šoreiz, tad citreiz savu meistarību noteikti vēl parādīs!
Sacensību dalībniekus uzrunāja Dagdas novada domes priekšsēdē-tāja Sandra Viškure: “Ir prieks, ka varējām sarīkot starpnovadu sporta spēles — šis kauss Andzeļos atrodas kopš 2009. gada, un nekādi neva-rēja saņemties, lai saaicinātu visu triju novadu zemledus makšķernie-kus. Šodien tas notika un priecē, ka esat kuplā skaitā, lai gan varēja būt vēl lielāks dalībnieku skaits. Tie, kuri ieradušies, šodien mēģinās atrast Ežezera lielo zivi, mazo zivi, lielāko lomu, tālab novēlu — ne asakas!”
“Pie velna!” atbildēja makšķer-nieku koris.
Arī pagasta saimniece Leontīne Žeimote priecājās redzēt tik daudz makšķernieku un novēlēja tiem iztu-rību un pacietību, jo zivis ir gudras. Lai izdodas izvilkt lielāko, un nepār-dzīvot, ja trāpās vismazākā – arī tā jāmāk izvilkt. Ne tikai loms ir svarīgs, bet arī atpūta jāmāk izbaudīt, tālab — visiem labu noskaņojumu!
Pirms sacensībām Dagdas novada Zivsaimniecības vadītājs Guntis Matjušonoks visus infor-mēja par būtiskākajiem sacensību noteikumiem: “Makšķerējam visi vienā sektorā, sīkāk sektors netiks dalīts. Ārpus sektora robežām ne-iziet, viens makšķernieks vienlaikus drīkst ieņemt divus āliņģus — vienā makšķerē otru var aTzīmēt ar kādu priekšmetu, un cits tos nevar izman-tot. Tuvāk par pieci metri otrs mak-šķernieks savu āliņģi urbt nedrīkst. Sacensību dalībnieki drīkst izmantot vienu makšķeri ar vienu mormišku. Makšķerējam līdz plkst. 12.30, zivis sveram ezera krastā, līdakas netiks ieskaitītas. Savukārt apbalvošana un zivju zupa būs Andzeļos.”
Tūlīt pat viens no klātesošajiem pajautāja: “Ja kāds makšķernieks iz-vilks zuti?”
“Tam būs specbalva no manis personīgi,” droši solīja Guntis un ne-kļūdījās, jo šāds loms netika nevie-nam dalībniekam.
Tika dota komanda doties ceļā uz makšķerēšanas vietu, un pēc ne-ilga laika mašīnu kolonna pieturēja Piloru ozolu audzē. Makšķernieki
nevilka gumiju garumā un pilnībā ekipēti — makšķernieku kaste, le-dus urbis vai cirtnis, termoss — ātri sapulcējās uz ledus pie ezera krasta, lai saņemtu pēdējos norādījumus un steigtu ieņemt paša noskatītu vietu uz ledus. Dzirdēju, daži šaubījās, vai salīdzinoši nelielajā platībā katram makšķerniekam būs sava vieta zem saules, bet ko tu padarīsi. Laika aps-tākļi uz ezera gan nebija sevišķi jauki, toties sacensību dalībnieki bija gana moži un vismaz pirmajās minūtēs – lieli optimisti.
Jāzeps Kiseļevskis bija pirmais, kurš piesaistīja manu uzmanību. Andrupenes pamatskolas 6. klases skolēns mīl sportu, bet par savu lielāko hobiju tomēr sauc zemledus makšķerēšanu, arī vasarā patīk mak-šķerēt.
Jāzeps: “Ar zemledus makšķe-rēšanu aizraujos kopš septiņu gadu vecuma, pat savu pirmo zivi atceros – tas bija vidēja lieluma plicis. Iemā-cīja makšķerēt tētis, un šī nodarbe mani aizrāva uzreiz. Šoziem makšķe-rēt bijām tikai pāris reizes, negribēju laist garām vēl vienu iespēju. Par sa-censībām uzzināju, izlasot afišu pie Andrupenes veikala. Tētis sākumā nevēlējās piedalīties, bet es sacīju, ka man tās būs pirmās zemledus mak-šķerēšanas sacensības mūžā un gribu startēt. Kaut kā pierunāju. Pirms brīža iesāku makšķerēt šajā āliņģī, zivs uz-reiz paņēma, sāku vilkt, un pie ledus notrūka. Pēc sajūtām - tā bija liela zivs, varbūt līdaciņa…”
Sacensībās bija labi pārstāvēts Krāslavas novads. Ilmārs Latkovskis ir no Kalniešu pagasta, jauns makšķer-nieks ar vairāk nekā 15 gadu stāžu. Arī viņu šajā nodarbē iesaistīja tēvs, mākot izraisīt toreiz vēl septiņgadīga-
jā puikā noturīgu interesi. “Savai sievai reiz sacīju, ka man
makšķerēšana nav ne hobijs, ne atpū-ta, bet – dzīvesveids,” stāsta Ilmārs. “Viņa to dažreiz pieņem, dažreiz — nē. Šīs nav manas pirmās sacensības, cenšos regulāri startēt savā novadā. Tiesa, nekad nebiju uzvarētāju pulkā, bet arī astē nē — kaut kur pa vidu. Lielākā zivs, ko man izdevās noķert, piedaloties zemledus makšķerēša-nas sacensībās, bija aptuveni četrus kilogramus smaga līdaka. Manuprāt, nav slikts loms. Redzēs, kā šodien veiksies.”
Novēlēju veiksmi un devos tā-lāk pie Aglonas komandas pārstāvja, kurš diemžēl nevēlējās sarunāties ar žurnālistiem.
Leonards Kozinda sacensībās pārstāvēja vienu no Robežnieku ko-mandām. Viņš atklāti sacīja: “Nevei-cas šodien, bet laikam vēl nav atrasts īstais āliņģis! Atbraucām ar divām komandām – vienā profesionāļi, otrā — amatieri. Man šis ir nepazīstams ezers, tik lielās sacensībās arī esmu pirmoreiz…”
Leonards makšķerē kopš sevi atceras, bet viņš jau nodzīvojis pus-gadsimtu. Neizlaiž nevienu ziemu, lai nedotos uz ezera. Kāpēc izlaist, ja Gu-
sena ezers ir 100 metrus no mājām? Pēc profesijas viņš ir mežcirtējs, bet šodien nestrādā, jo kādam ir jākopj slimā māmiņa. Makšķerēt katru die-nu arī nedodas, mājās ir saimniecība un darāmā netrūkst.
Tālākā sarunā noskaidroju, ka tomēr makšķerēšana nav Leonarda vienīgais hobijs. Par savu īsto hobi-ju viņš uzskata medības un, par tām stāstot, izpaužas sarunbiedra azarts un optimisms.
Leonards: “Esmu iegādājies nelielu karabīni, bet nopirku to tikai un vienīgi bebru medībām. Citiem zvēriem paredzēta bise, šaut tos ar karabīni, manuprāt, ir slepkavošana. Karabīne dod iespēju nomērķēt arī 500 metrus tālu un tu trāpi — dzīv-niekam nav nekādu izredžu aiziet no mednieka dzīvam. Cita lieta ir bise, lūk tās ir medības, tur ir sportiskais azarts! Vajag piezagties dzīvniekam līdz 50 metriem vai tuvāk. Bet tu pamēģini piezagties! Un tās sarunas
mednieku kompānijā, cik daudz inte-resantu stāstu!”
Sarunā ar žurnālistiem todien bija gatavi piedalīties vēl vairāki ap-taujātie makšķernieki, bet jāprotas kaunu – sacensībās taču katra mi-nūte svarīga, ja ne sekunde! Nolēmu doties mājās un gaidīt rezultātus. Vēlāk atklājās, ka līderu cīņa bijusi ļoti sīva.
Dalībnieku apbalvošanai mak-šķerniekus sapulcināja Andzeļu tau-tas nama telpās. Diemžēl šajās sacen-sībās nepiedalījās daiļais dzimums, tālab arī balva “Labākā sieviete – makšķerniece!” netika pasniegta.
“Sveicināti makšķernieki Zilo ezeru zemes epicentrā – Dagdas no-vada Andzeļu pagastā!” komandu dalībniekus uzrunāja priekšsēdētājas vietnieks Raitis Azins. “Tādas makšķe-rēšanas vietas kā Ežezers vairāk nav nekur. Tur vienmēr copē vai nu vakar, vai nu rīt, turklāt — ne tajā vietā, kur visi esam. Šodien lomi ir dažādi, tūlīt visu uzzināsiet!”
Intrigas saglabāšanai apbalvo-šanu sāka ar jaunākā makšķernieka sumināšanu — Jāzeps Kiseļevskis dā-vanā saņēma makšķernieka kasti un novēlējumu: “Lai jau rīt jaunajā kastē būtu zivju smaka!” Viņa loms – 691 g.
Savukārt makšķernieks - juniors Dainis Gudovskis priecājās par ter-mosu tējai. Viņa loms – 467 g.
Lielāko zivi (433 g) izvilka Niko-lajs Seļavins – viņam uzdāvināja sva-rus ar mājienu par izaugsmes iespē-jām.
Vissūrāk strādājis Sandis Gribuš-ka, kurš tika pie lielākā loma (2976 g), un, lai to vieglāk nogādātu mājās, viņam tika uzdāvinātas makšķernieku ragavas.
Beidzot klāt galvenais notikums – vietu sadale uz goda pjedestāla, medaļu, diplomu, balvu un ceļojošā kausa pasniegšana. Aulejas koman-da — Ivars Pitrāns, Edgars Lipšāns un Dainis Žvirblis — Ežezerā izvilka 6966 gramus zivju, izcīnot trešo vietu. Ko-manda “Lija L” — Armands Pudniks, Anatolijs Čapkevičs un Jānis Slapiņš – izvilka 7540 gramus zivju un izcīnī-ja otro vietu. Atceraties šo ciparu — 7540 grami! Brīdī kad paziņoja loma svaru, ar kuru konkurenti ieguva 1. vietu, Armands Pudniks noelsās un saķēra galvu. Pašā sacensību noslēgu-mā viens no komandas dalībniekiem pieļāva taktisku kļūdu un izlaida uz-varu no rokām. Vienkārši būtu palicis tajā vietā, kur vilka zivi pēc zivs, un uz-vara būtu kabatā kā likts. Neviens no trim laikam tā arī nesaprata, kāpēc no laba bija jāmeklē kaut ko vēl labāku?
1. vietu, noķerot zivis kopsvarā 7598 grami, izcīnīja Aglonas novada komanda — Dzintars Matisāns, Ar-nolds Jurkjāns un Sandis Gribuška. Viņi saņēma jaunu ceļojošo kausu – kopš rajona pastāvēšanas laikiem mazā zivtiņa ir izaugusi krietni lie-lāka! Aglonas novadam ir jārīko nā-kamā starpnovadu kausa izcīņa un cerams, ka tas notiks jau nākamgad. Vismaz tādu cerību izteica šo sa-censību rīkotāji, kuri sasniedza savu nosprausto mērķi — popularizēt makšķerēšanas sportu kā veselīgu un aktīvu sporta un atpūtas veidu un noskaidrot labākos zemledus mak-šķerniekus.
Juris ROGA, autora foto
Taktiska kļūda - un kauss aizceļo uz Aglonu!
KĻŪDAS LABOJUMS
Rakstā “Mednieki paši priecājas un citus prie-cē!” (“Ezerzeme”, 2015. gada 27. februāris 1. un 5. lpp.) konstatēta kļūda pēdējā rindkopā. Nā-kamās Dagdas novada mednieku sporta spēles notiks Asūnes pagastā (kurp arī aizceļoja vizuāli skaistākā balva), nevis Svariņos. Atvainojamies par sagādātajām neērtī-bām!
2015. gada 06. marts6
Aleksandrovas speciālā internātpamatskola ir īpaša ies-tāde. Pirms dažiem gadiem to apmeklēja psihoterapeite un pedagoģe Anda Pēkšēna, tad radās doma par iespējamo eksperimentu ar kaniste-rapijas metodēm. Inter-nātpamatskolas direktore Anita Maļinovska labprāt atbalstīja šo ideju, un tad sākās ieceres īstenošana sadarbībā ar brīvprātīga-jiem - desmit suņkopjiem, kuri ieradās Aleksandrovā no Daugavpils, Valmieras un Talsiem.
Kanisterapijas pro-cesā var piedalīties gan šķirnes suņi, gan bezšķir-nes kranči. No sākuma notiek rūpīga pretendentu atlase atbilstoši uzvedības testiem, tad labi apmācīti dzīvnieki saņem sertifikā-tu, kas liecina par to, ka suns ir „rehabilitācijas lī-dzeklis”.
Aleksandrovas eks- perimenta pirmajā dienā kinologi organizēja piecas nodarbības skolas au-dzēkņiem - no 4 līdz 22 gadiem. Slimie bērni izrā-dīja ne tikai dzīvu interesi par suņiem, bet arī aktīvi piedalījās šajā terapeitis-kajā eksperimentā. Skolas direktore uzsvēra, ka pat visbiklākie bērni ātri pār-varēja bailes, bet pēc tam droši sāka kontaktēties ar saviem četrkājainajiem
draugiem. Bērnu prieks daudz pārliecinošāk nekā vārdi liecinā-ja par metodikas priekšrocībām.
Antoņina Nackeviča, Latga-les reģionālā dzīvnieku mīļotāju
centra vadītāja, pastāstīja, ka no-tiekošais eksperiments ir abpu-sēji noderīgs. Piecu dienu semi-nāra gaitā Aleksandovā suņkopji iegūs nepieciešamo pieredzi ka-nisterapijā. Bija svarīgi ieraudzīt, kā terapijas process un kontakti ar bērniem ietekmē pašus dzīv-niekus. Šim eksperimentam ir derīgi tikai miermīlīgi suņi, un nodarbības Aleksandrovas spe-ciālajā internātpamatskolā aplie-cināja, ka kontakti starp bērniem un dzīvniekiem tika nodibināti
pārsteidzoši viegli. Smagi slimo, pie invalīdu ratiem piekalto bērnu sejas izstaroja neviltotu prieku...
Mums apkārt ir daudz bēdu, neviens nav pasargāts no nelai-mes. Tāpēc dzīvnieku īpašnie-ku rīcība - vēlēšanās palīdzēt slimiem bērniem - pelnījusi vis-augstāko uzslavu un pateicību.
Paldies jums, kinologi, ka-nisterapeiti, suņu kopēji un veik-smīgi īstenojamās idejas autori!
Aleksejs GONČAROVS
Dziedinošs prieks jeb terapeits ar asti
Turpinājums. Sākums 4.lppViens no populārākajiem zie-
mas sporta veidiem ir Hokejs, tālab viens no konkursiem bija hokeja imitācija, jo ledus kvalitāte neat-bilda hokejam nepieciešamajam. Katram komandas dalībniekam bija trīs bumbiņas, ar vienu florbola nūjas sitienu bumbiņa bija jāda-bū hokeja vārtos laukuma pretēja pusē. Stafeti pārņēma nākamais dalībnieks, un labākā bija tā ko-manda, kura izdarīja vairāk trāpīju-mu atvēlētajā laika sprīdī. Trešais uzdevums — neparastā sniegavīra celšana – bija visinteresantākais, jo varēja ļaut vaļu fantāzijai un bū-vēt jebkādu figūru no sniega, pēc tam izkrāsojot savu būvi ar guaša
krāsām. Vieni uzbūvēja sienu, otri – drakonu, trešie – ne īsti pili, ne citplanētiešu kosmosa kuģi…
“Lai gan vērtēti visi konkursi, vietas nolēmām nepiešķirt,” žur-nālistiem sacīja galvenais tiesne-sis Jevgēnijs Višņevskis. “Katrs tiks pagodināts ar speciāla dizai-na apliecību, kas veltīta Pasaules sniega dienai, katras komandas vadītājai būs nozīmīte, katram dalībniekam — karodziņš. Pēc ak-tivitātēm dalībniekiem tika uzklāts tējas galds. Nākošreiz tiksimies 2016. gada ziemā!”
Arī nākamgad Pasaules snie-ga dienā iedzīvotājiem tiks piedā-vātas dažādas aktivitātes, kuras varēs izpildīt brīvā dabā. Ir svarīgi,
lai katrs iedzīvotājs izmanto ie-spēju piedalīties Pasaules sniega dienas pasākumā, neatkarīgi no vecuma, dzimuma un fiziskās sa-gatavotības.
Lasītājam radīsies jautājums, kālab šogad Pasaules sniega die-na Dagdā netika svinēta kopā ar citiem, proti, laika posmā no 16. līdz 18. janvārim, kad pasākumi norisinājās visās pasaules malās, pat siltajās zemēs? J. Višņevskis paskaidroja, ka pasākumus nā-cās pārcelt, jo sākās gripas laiks un daudzi bērni slimoja. Cerams, ka sportiskās aktivitātes norūdīs pasākuma dalībniekus un bērni slimos retāk.
Juris ROGA, auora foto
Labāk vēlāk, nekā nekad!
Labvēlīgs un dziedinošs efekts, kas rodas saskarsmē ar māj-dzīvniekiem, bija zināms cilvēkiem vēl Hipokrāta laikos. Vēs-tures avoti liecina, ka 1792. gadā Anglijā, Jorkas pilsētā, su-ņus sāka veiksmīgi izmantot terapeitiskajā procesā slimnīcā, kur ārstējās garīgi slimi cilvēki. Pašlaik kanisterapija tiek plaši pielietota gan ārstēšanā, gan rehabilitācijas procesā, kā arī atbalstot cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Tulkojumā no latīņu valodas „canis” nozīmē „suns”.
Par
šo u
n to
, par
vis
u ko
2015
. gad
a 6.
mar
ts20
15. g
ada
6. m
arts
Ja n
ejau
ši u
zpili
nājā
t uz
ap-
ģērb
a na
gu la
ku, t
ad m
ēģin
iet t
o no
tīrīt
ar a
ceto
nu v
ai n
agu
laka
s no
ņēm
ēju,
pirm
s tam
pār
lieci
no-
ties
par a
udum
a kr
āsas
not
urīb
u kā
dā n
ered
zam
ākā
viet
ā.Sv
aigu
s sm
aržu
tra
ipus
var
vi
egli
iztīr
īt ar
spi
rta
palīd
zību
.Tr
aipu
no
skro
pstu
tuša
s uz-
reiz
iem
ērci
et p
ienā
, bet
pēc
tam
iz
skal
ojie
t ar s
iltu
ūden
i, at
kārt
o-jie
t, ka
mēr
trai
ps ir
paz
udis
.Tr
aipu
no
krēm
a va
r iz
tīrīt
ar s
pirt
a va
i ben
zīna
pal
īdzī
bu.
Lūpu
krā
su v
ar iz
tīrīt
ar v
ai-
rāki
em p
aņēm
ieni
em:
• uz
kais
īt bo
raku
, ta
d iz
skal
ot
ziep
jūde
nī,
• uz
smēr
ēt v
azel
īnu
un iz
maz
gāt
siltā
zie
pjūd
enī
• pa
tīrīt
ar ē
tera
un
terp
entīn
a m
aisī
jum
u (1
:1)
Mat
u kr
āsas
tra
ipu
iem
ēr-
ciet
ūde
nī,
uzpi
linie
t da
žus
pi-
lienu
s gl
icer
īna,
aku
rāti
patr
inie
t un
izm
azgā
jiet a
r ūde
ni u
n šv
am-
mes
pal
īdzī
bu.
Lai a
tbrīv
otos
no
košļ
enes
, ie
lieci
et
audu
mu
sald
ētav
ā uz
kā
du l
aiku
, pē
c ta
m k
ošļā
jam
o gu
miju
nok
asie
t, be
t tr
aipu
ap-
strā
dājie
t ar š
ķīdu
mu
uz b
enzī
na
bāze
s. Joda
tra
ipus
tīra
, ie
mēr
cot
tos
ūden
ī un
patīr
ot a
r st
ērķe
li,
kad
trai
ps p
azud
is, v
ajag
izm
az-
gāt
audu
mu
vēsā
ūde
nī a
r zi
e-pē
m. Lī
mes
trai
pu tī
ra a
r ben
zīnā
sa
mitr
ināt
u ta
mpo
nu,
pēc
tam
iz
skal
o ūd
enī.
Tint
i no
audu
ma,
ja tr
aips
ir
svai
gs, t
īra a
r am
onja
ka sp
irta
un
soda
s m
aisī
jum
u (2
tēj
karo
tes
salm
iaka
uz
1 gl
āzi
ūden
s),
var
apst
rādā
t tr
aipu
arī
ar g
licer
īna
un d
enat
urāt
a m
aisī
jum
u (2
:5).
Kos
mēt
ikas
tr
aip
u t
īrīš
ana
Tauk
ainu
s vi
rtuv
es t
rauk
us
var
izm
azgā
t ar
sin
epēm
, pē
c ta
m
tos
nosk
aloj
ot
ar
kars
tu
ūden
i. Trau
kus,
kur
os b
ijusi
mīk
la,
jēla
s ol
as, p
iens
, ziv
is, s
iļķes
, ie-
vārīj
ums
maz
gā s
ākum
ā ar
auk
-st
u, b
et p
ēc ta
m a
r kar
stu
ūden
i.Tr
auku
, ku
rā g
atav
osie
t zi
-vi
s, p
irms
lieto
šana
s jā
iezi
ež a
r et
iķi v
ai c
itron
a šķ
ēlīti
, pēc
tam
no
skal
ot a
r au
kstu
ūde
ni u
n iz
-
maz
gāt a
r silt
u ūd
eni.
Lai
kast
roļu
s un
tēj
kann
as
atbr
īvot
u no
nog
ulsn
ēm u
n tie
at
gūtu
mird
zum
u, ta
jos
jāuz
vāra
āb
olu
miz
as v
ai ra
barb
erus
.La
i iz
maz
gātu
tē
jkan
nas
iekš
pusi
, to
pi
epild
a pi
lnu
ar
ūden
i, pi
evie
no v
ienu
ēda
mka
-ro
ti dz
eram
ās s
odas
vai
citr
ons-
kābe
s, u
zvār
a, p
ēc t
am v
airā
kas
reiz
es iz
skal
o ar
silt
u ūd
eni.
Alum
īnija
tra
ukus
jām
azgā
siltā
ūde
nī, i
zman
tojo
t ne
daud
z zi
epju
un
ožam
o sp
irtu,
kas
labi
at
tīra
tauk
aina
s vi
rsm
as.
Pēc
tam
trau
kus
uzre
iz n
oska
lo.
Alum
īnija
tr
auku
s la
bi
tī-rīt
ar
kāpo
stu
lapā
m, k
as p
irms
tam
iem
ērkt
as p
elno
s. A
r tā
m
nobe
rž t
rauk
us,
pēc
tam
not
īra
ar fl
aneļ
a au
dum
u un
nos
kalo
ar
kars
tu ū
deni
.M
etāl
a ka
stro
ļu
spož
umu
var a
tjaun
ot, m
azgā
jot t
os a
r ka-
fijas
bie
zum
iem
.Ka
rsto
s em
alja
s tra
ukos
nav
ie
teic
ams
liet
auks
tu ū
deni
un
otrā
di -
auks
tos
trau
kos
liet
kar-
stu
ūden
i: šā
dā g
adīju
mā
roda
s pl
aisa
s. Pirm
s pa
nnu
pēc
cepš
anas
m
azgā
jat,
rūpī
gi n
o tā
s izs
lauk
iet
tauk
us a
r bur
zītu
pap
īra la
pu.
Gaļ
as m
aļam
o m
ašīn
u vi
eg-
lāk
izm
azgā
t, ja
pēc
gaļ
as m
alša
-na
s ta
jā s
amaļ
vai
rāku
s sv
aigu
s ka
rtup
eļus
.Ce
pešk
rāsn
īs iz
man
toja
mās
m
etāl
a fo
rmas
pē
c lie
toša
nas
maz
gā a
r ka
rstu
ūde
ni, p
ēc t
am
nosk
alo
ar s
odas
šķī
dum
u un
no
slau
ka a
r sau
su d
rānu
.
Maz
gāja
m t
rau
kus
Latv
iešu
ieci
enītā
kos
ogu-
lāju
s -
upen
es,
jāņo
gas
un
ērkš
ķoga
s ie
teic
ams
audz
ēt
kā b
rīvus
krū
mus
. La
i pan
āk-
tu k
rūm
a āt
rāku
sak
uplo
šanu
, ja
unus
stā
dus
spēc
īgi a
pgrie
ž.
Visu
s dz
inum
us a
pgrie
ž be
z žē
last
ības
, at
stāj
ot t
ikai
stu
m-
benī
šus
ar 3
- 4
pum
purie
m.
Šāda
apg
rieša
na i
r ne
piec
ie-
šam
a, jo
jau
rude
nī n
o ap
grie
z-ta
jiem
stā
diem
būs
izv
eido
ju-
šies
ska
isti,
kup
li kr
ūmiņ
i.Ja
ies
tādī
s ne
apgr
iezt
us
stād
us,
tad
jaun
i dzi
num
i klā
t ne
radī
sies
. Ti
e pa
ši d
aži z
ari,
ar k
ādie
m s
tāds
nop
irkts
, sāk
s do
t oga
s, u
n ku
pla
krūm
a ve
i-do
šanā
s pa
r da
žiem
gad
iem
ai
zkav
ēsie
s.
Turp
māk
ajos
ga
dos
krūm
ā jā
cenš
as
turē
t 7
- 10
daž
āda
vecu
ma
ražo
-jo
šus
zaru
s -
tiem
pa
vidu
vēl
va
r at
stāt
vis
vese
līgāk
os j
au-
nos
dzin
umus
nāk
otne
s ra
žai
(cik
šād
u dz
inum
u ir,
atk
arīg
s no
šķi
rnes
). Za
rus
atst
āj t
ik
daud
z, la
i nev
eido
jas
noēn
ots
mud
žekl
is.
Pirm
os iz
grie
ž sl
imos
za-
rus.
Upe
nēm
- ar
pum
purē
rces
bo
jāta
jiem
ap
aļaj
iem
, pa
lieli-
nāta
jiem
pu
mpu
riem
. Vi
siem
kr
ūmog
ulāj
iem
var
būt
zar
i ar
stik
lspā
rņa
bojā
jum
iem
- ta
s ir
jebk
urš
zars
ar n
okal
tušu
pos
-m
u va
i līd
z pa
mat
am n
okal
tis
zars
. Arī
šos
zaru
s ne
kādā
ga-
dīju
mā
nedr
īkst
ats
tāt d
ārzā
.Jā
izgr
iež
un jā
iznī
cina
arī
zari,
kur
iem
uz
miz
as r
edza
mi
noro
bežo
ti, a
tmiru
ši b
rūni
vai
kr
āsai
ni p
lank
umi.
Savu
kārt
jā-
ņogā
m s
loks
nītē
s at
lobī
jusi
es
un ie
plai
sāju
si m
izas
virs
kārta
uz
pēr
najie
m d
zinu
mie
m n
av
neka
s sl
ikts
-
tādē
jādi
za
ri br
iest
resn
umā.
Arī
ērkš
ķogā
m
un ē
dam
ajie
m s
auss
erži
em tā
va
r bū
t. U
penē
m g
an n
e! P
ēc
tam
jā
izre
tina
veci
e dz
inum
i -
tie i
r vi
si s
ūnām
apa
uguš
ie
zari
ar s
īkie
m, t
ievi
em s
ānza
ri-ņi
em, k
ā ar
ī pie
zem
es p
iepl
a-ku
šie
zari
ar p
apild
us s
aknē
m.
Jāat
cera
s,
ka
viss
kais
tākā
s og
as iz
aug
tikai
uz
piet
ieka
mi
jaun
iem
dzi
num
iem
. Ilg
āk p
ar
3 -
5 ga
diem
nev
ienu
vec
o za
ru k
rūm
ā pa
turē
t na
v vē
rts.
Veco
s za
rus
pie
pam
atne
s iz
-zā
ģē a
r dār
za z
āģīti
. Ļot
i ērta
s,
īpaš
i pi
emēr
otas
dur
stīg
ajām
ēr
kšķo
gām
, ir
dārz
a šķ
ēres
ga
ros
kāto
s ar
daž
ādos
leņķ
os
groz
āmu
asm
eni.
Tad
nav
pat
jāpi
elie
cas,
un
arī ē
rkšķ
i rok
ās
nedu
ras.
Dār
za p
asau
le
(mar
ts 2
008)
Ogu
lāju
vei
doš
ana
Pute
kļi k
rāja
s vi
sur,
pat v
istī-
rāka
jos d
zīvok
ļos u
n m
ājās
un
tel-
pās,
kur
as r
egul
āri t
iek
uzko
ptas
. Vi
sefe
ktīv
ākie
līd
zekļ
i cī
ņā
pret
pu
tekļ
iem
ir p
utek
ļu sū
cējs,
kā
arī
mitr
a dr
āna
vai p
utek
ļu lu
pata
un
slota
. Tāpa
t ve
ikal
os t
iek
pied
āvā-
ti da
žāda
vei
da t
īrīša
nas
līdze
kļi
un ī
pašu
mat
eriā
lu d
rāna
s, k
as
esot
īpa
ši ra
dīta
s, l
ai e
fekt
īvāk
cī
nīto
s pr
et p
utek
ļiem
. Tom
ēr a
rī br
īnum
līdze
kļi
ne
vien
mēr
va
r pa
līdzē
t, ja
tie
tie
k lie
toti
reti
vai
arī
netie
k ie
vēro
ti pa
pild
u no
sa-
cīju
mi. Pi
rmkā
rt,
cīņā
pr
et
pute
k-ļu
krā
šano
s ļo
ti bū
tiska
ir
telp
u vē
dinā
šana
un
gaisa
ven
tilāc
ija.
Tas
nepi
ecie
šam
s ar
ī tā
dēļ,
lai
mitr
ums
telp
ās b
ūtu
zem
āks
par
50%
. Tāpa
t, izm
anto
jot
pute
kļu
sūcē
ju,
savā
cot
pute
kļus
no
grī-
dām
, pa
klāj
iem
vai
mēb
elēm
, ir
svar
īgi,
lai p
utek
ļu s
ūcēj
am b
ūtu
filtr
s, k
as n
eļau
j ie
sūkt
ajie
m p
u-te
kļie
m a
tkal
izkļ
ūt te
lpās
. Put
ekļi
maz
āk t
elpā
s kr
āsie
s ar
ī ta
d, j
a ta
jās
nebū
s pa
klāj
u va
i grīd
as k
lā-
jum
a. Īp
aši v
asar
ā to
s bū
tu ie
tei-
cam
s ne
lieto
t, to
mēr
ne
vien
mēr
ir
iesp
ējam
s šo
nos
acīju
mu
īste-
not.
Tāpa
t va
sara
s la
ikā v
ar n
o-ņe
mt
biez
os a
izkar
us, a
izstā
jot
tos
ar p
lānā
kiem
, kas
arī
maz
inās
pu-
tekļ
u kr
āšan
os.
Cīņā
ar
pute
kļie
m
visu
s pl
aukt
us,
grām
atu
skap
jus,
kā a
rī m
īkst
ās r
otaļ
lieta
s un
citu
s pr
iekš
met
us b
ūtu
jātīr
a īp
aši r
ūpīg
i.Ti
em, k
uri c
ieš
no a
lerģ
ijām
,
viln
as u
n pē
ļu s
pilv
enus
un
mat
-ra
čus
var
aizs
tāt
ar p
oliu
retā
na
vai c
ita m
ater
iāla
spi
lven
iem
, ap-
velk
ot to
s ar k
okvi
lnas
spilv
endr
ā-nā
m. Tā
pat
šai l
aikā
māj
ās p
ēc ie
-sp
ējas
būt
u jā
izvai
rās
no s
intē
tis-
kiem
mat
eriā
liem
, kur
i īpa
ši pi
e-ve
lk p
utek
ļus,
bet
māj
ās jā
izvēl
as
mēb
eles
, ku
ras
ir vi
egli
notīr
īt,
bet u
z tā
m jā
novi
eto
pēc
iesp
ējas
m
azāk
lie
tu,
lai
tās
nekļ
ūtu
par
pute
kļu
nosē
šanā
s izd
evīg
u vi
etu.
ww
w.d
elfi.
lv
Ikd
ien
as c
īņa
ar p
ute
kļie
mPē
c m
irkļa
bū
s no
kusi
s sn
iegs
un
mēs
ar
nepa
ciet
ību
gaid
īsim
uzz
ieda
m p
irmo
zie-
du.
Visa
grāk
m
ūs
iepr
ieci
na
dažā
das
sīpo
lpuķ
es. L
ai z
iedē
-ša
na b
ūtu
ilgāk
a un
krā
šņāk
a ie
teic
ams
sīpo
lpuķ
es p
alut
ināt
. Sī
polp
uķēm
ir ī
ss v
eģet
ā-ci
jas
perio
ds.
Šajā
īsa
jā l
aikā
jā
nodr
ošin
a vi
ss a
ttīst
ībai
ne-
piec
ieša
mai
s m
ēslo
jum
s.
Ar
kālija
nitr
āta
4% š
ķīdu
mu
mēs
-lo
tūl
īt pē
c sn
iega
nok
ušan
as
un p
irmā
lietu
s. K
ālija
nitr
āts
nost
iprin
a vi
sas
auga
da
ļas,
bū
tiski
ne
piec
ieša
ms
zied
a kā
ta iz
turīb
ai.
Pēc
desm
it di
e-nā
m a
tkār
toti
mēs
lo a
r ka
lcija
m
ēslo
jum
u.Īs
i pi
rms
zied
ēšan
as
ie-
teic
ams
mēs
lot
ar k
ompl
ekso
m
ēslo
jum
u, k
as a
ugam
pal
īdz
ilgāk
un
bagā
tīgāk
zie
dēt.
Pie-
mēr
ots
ir N
PK m
ēslo
jum
s, k
ur
slāp
ekļa
, fo
sfor
a un
kāl
ija a
t-tie
cība
ir 1
0-10
-20.
Šis
mēs
lo-
jum
s ir
piem
ērot
s ne
tika
i sīp
ol-
puķu
stip
rināš
anai
, be
t vi
sam
zi
edoš
ajam
un
deko
ratīv
ajam
dā
rzam
.Tu
lpēm
sv
arīg
ākai
s el
e-m
ents
ir
slāp
eklis
(N
). Pē
c zi
emas
nitr
āti
no a
ugsn
es i
r
izsk
aloj
ušie
s.
Tulp
ēm
augo
t ve
cākā
s la
pas
slāp
ekļa
def
icī-
ta d
ēļ k
ļūst
bāl
as, d
ažkā
rt la
pu
mal
as s
ārto
jas.
Ja
tulp
ēm s
lā-
pekļ
a ba
ds i
r bi
jis i
eprie
kšēj
ā se
zonā
, ta
d ve
idoj
as
daud
z ne
zied
ošu
sīpo
lu. S
kābā
s au
g-sn
ēs j
āpie
vērš
uzm
anīb
a fo
s-fo
ra (
P) d
audz
umam
kom
plek
-sa
jā m
ēslo
jum
ā. N
epie
tieka
ms
fosf
ora
daud
zum
s au
gsnē
sa-
maz
ina
zied
u lie
lum
u un
tulp
ju
lapa
s kļ
ūst z
ilgan
as.
Stip
ri m
azāk
pr
asīg
as
ir na
rcis
es.
Tom
ēr
to
virs
mēs
-lo
šana
neb
ūt n
av v
ienk
ārša
. Jā
uzm
anās
ne
pārm
ēslo
t, jo
ta
s va
r bū
t ka
itīgā
k kā
kād
a el
emen
ta t
rūku
ms.
Nar
cise
s ir
mitr
umpr
asīg
ākas
, tā
pēc
tās
labā
k au
g sm
agāk
ās a
ugsn
ēs
vai d
aļēj
i noē
notā
vie
tā.
Hia
cint
ēm tā
pat k
ā tu
lpēm
pa
vasa
rī vi
ssva
rīgāk
ais
ir sl
ā-pe
klis
. Tom
ēr n
edrīk
st a
izm
irst
par
kalc
iju,
lai
iegū
tu s
tingr
us
zied
kātu
s.Pā
rējā
m
pava
sara
sī
po-
lpuķ
ēm
min
erāl
mēs
lus
labā
k ne
dot,
jo š
ajā
gadī
jum
ā pā
r-m
ēslo
šana
būs
kai
tīgāk
a, n
ekā
nepi
etie
kam
a m
ēslo
šana
.w
ww
.cal
is.lv
Sīp
olp
uķu
mēs
loša
na
pav
asar
ī
Rei
zēm
gad
ās,
ka v
eika
-lā
vai
tirg
ū ie
gādā
tā i
ngve
ra
sakn
e iz
dzen
as
nus.
As
nus
dzīt
sāku
šo in
gver
a gu
mu
liek
kūdr
ā, a
snus
sau
dzīg
i ap-
bero
t ar
sub
strā
tu,
bet
piln
ībā
ne-
apro
kot.
Iest
ā-dī
to
ingv
eru
liek
siltā
vi
etā
un l
aist
a.
Ja s
tādā
t sa
k-ni
, kur
ai v
ēl n
av
asnu
, tad
to p
irms
stād
īšan
as
uz
pāris
st
undā
m i
emēr
ciet
silt
ā ūd
enī.
Iest
ādītu
līdz
asn
u pa
-rā
dīša
nās
brīd
im,
lais
tiet
reti.
N
eaiz
mirs
tiet
par
regu
lāru
ze-
mes
dre
nāžu
, lai
ingv
era
sak-
ne n
esap
ūtu.
Mēs
lojie
t au
gu
aptu
veni
div
as r
eize
s m
ēnes
ī. To
nev
ajag
dar
īt uz
reiz
pēc
ie
stād
īšan
as,
bet
tad,
kad
tas
ja
u ir
iesa
kņoj
ies.
Pār
tikā
šo
ingv
eru
izm
anto
t drīz
āk
neva
rēsi
, tač
u ta
s sa
-za
ļos
un p
riecē
s kā
telp
augs
– n
o pa
vasa
ra
līdz
rude
nim
aug
u jā
tur
gaiš
ā un
si
ltā v
ietā
, reg
u-lā
ri la
isto
t, be
t ru-
denī
ļauj
nok
alst
. Sa
knen
is
podā
is
taba
s te
mpe
ratū
rā p
ār-
ziem
os u
n pa
vasa
rī at
kal d
zīs
asnu
s.
Ja i
ngve
ra a
ugša
nas
apst
ākļi
auga
m b
ūs l
abvē
līgi,
ingv
ers
var
iepr
ieci
nāt
arī
ar
pasa
kain
i ska
istu
zie
du.
Paš
u a
ud
zēts
ingv
ers
Šokolā
des kū
ka a
r a
venēm
75 g salauzītu šokolādes ga-baliņu,75 g svaigu vai saldētu ave-ņu,2 vidēji lielas olas (baltum
s jāatdala no dzeltenum
a)55 g pūdercukura,30 g m
altu mandeļu,
30 g izsijāta kakao pulvera,30 g izsijātu m
iltu.M
ĒR
CE
I:150
g svaigu
vai saldētu
aveņu1 ēdam
k. pūdercukuraU
zkarsē cepeškrāsni līdz 175 grādiem
. Ietauko aptuveni 18 cm
diametrā kūkas form
u ar izņem
amo dibenu un ieklāj tajā
cepamo
papīru. N
epārtraukti m
aisot, ūdens peldē izkausē šokolādi un sviestu. Ļauj šoko-lādes m
aisījumam
nedaudz at-dzist. C
aur sietiņu izberž 75gr aveņu. O
lu dzeltenumus sapu-
to ar cukuru, līdz iegūta viegla un krēm
īga masa, pēc tam
pie-vieno m
andeles, kakao pulveri, m
iltus, izkausēto šokolādi un avenes, visu rūpīgi sam
aisa.Ar
mikseri
saputo olu
baltumus,
līdz veidojas
stin-gras putas. Vispirm
s nedaudz saputotā
olu baltum
a iecilā
šokolādes maisījum
ā, tad pie-
vieno atlikušo olu baltum
u un
visu lēnām
izm
aisa. M
īklu salej formā
un cep 25 min, līdz
mīkla ir uzbriedusi
un stingra. Stundu atdzesē.
MĒR
CE. C
aur sietu
izberž ave-
nes un pēc garšas pievieno
cukuru, izņem
kūku no for-m
as, pārkaisa
ar pūdercukuru,
var rotāt ar piparm
ētru lapiņām
.
Om
lete ar
pu
traim
desu
u
n
kartu
peļiem
3 vārīti, auksti kar-tupeļi,200
g putraim
de-sas,4 olas,4 ēdam
karotes ūdens,1 ēdam
karote sasmalcinātas
kārveles,1/2 tējkarotes sāls,1/2 tējkarotes m
elno piparu,pētersīļi.
Kartupeļus nomizo un sa-
griež kubiņos.
Putraimdesai
noņem ādiņu un sagriež sīkos
gabaliņos. D
esu cep
pannā bez taukvielām
. Pievieno kar-tupeļus. Sakuļ olas, ūdeni un visas
garšvielas. M
aisījumu
pārlej kartupeļiem un desām
un cep uz lēnas uguns. U
zma-
nīgi samaisa, lai om
lete būtu viscaur
izcepusies. G
atavu pārkaisa ar pētersīļiem
.
Ka
rtup
eļu u
n ga
ļas
kotletes20 kartupeļu,400 g cepeša šķiņķa vai vā-rītas gaļas,200 g sviesta,3-4 olas,rīvm
aize.Kartupeļus izvāra, nom
izo, sam
aļ, piejauc samaltu gaļu,
kausētu sviestu, olas, sāli. No
šīs m
īkla veido
plācenīšus, ko
pavārta sakulta
olā, pēc
tam m
iltos un atkal olā. Cep
no abām pusēm
kā jau kotle-
tes. Pasniedz ar tomātu m
ērci vai sabrūninātu sviestu.
Ka
rtup
eļi ar zivs
pild
ījum
u500 g zivs filejas,4 kartupeļi,1 ola,sāls,pipari,augu eļļa,zaļum
i.Zivs fileju sagriež porciju
gabaliņos, pievieno sāli, pipa-rus un ļauj pastāvēt. Kartupe-ļus nom
azgā, nomizo un sarī-
vē uz rupjas rīves. Sakuļ olu. Zivs
gabaliņus katru
iemērc
olā, apviļā kartupeļos un liek uz pannas labi sakarsētā eļļā. Kad uz pannas salikti visi ga-baliņi, no virspuses katru pār-kaisa sāli. Sam
azina uguni līdz vidējai tem
peratūrai un cep no abām
pusēm. Kad pagriež uz
otru pusi, atkal uzkaisa sāli. C
ep apmēram
10 minūtes.
Ma
goņ
u p
īrāgs bez
miltiem
240 g magoņu,
110 g pūdercukura,80 g cukura,1 tējkarote m
alta kanēļa,1/2 tējkarotes m
altu krust-nagliņu,1 tējkarote cepam
ā pulvera,1 citrona m
iziņa6 olas,4 olu baltum
i,2 ēdam
karotes augu eļļa.Lielā
traukā kārtīgi
sa-jauc m
agones, pūdercukuru,
kanēli, krustnagliņas un cepa-m
o pulveri. Pievieno rīvētu cit-rona m
iziņu, olas un eļļu. Puto tik ilgi, kam
ēr masa sāk viegli
putoties. Olu baltum
us saputo, pakāpeniski pievienojot cuku-ru, stingrās putās.
Olu
baltumus
rūpīgi sa-
vieno ar
pamatm
asu, iegūs-
tot vienmērīgu m
asu. Pīrāga form
u ietauko ar sviestu un apkaisa ar m
iltiem. Form
ā lej m
īklu un cep cepeškrāsnī 170 °C
temperatūrā 40 - 50 m
inū-tes. Pasniedz ar citronu m
ērci.
Ola
s ar a
pcep
tu
baltm
aizi siera
mērcē
4 cieti vārītas olas,8 m
azas baltmaizes šķēlītes,
1 ēdamkarote sviesta,
Mērcei:
3 ēdamkarotes sviesta,
2 ēdamkarotes kviešu m
iltu,2 glāzes piena,50 g Č
ederas siera,sāls,citronskābe,1/2 tējkarotes tom
ātu bie-zeņa.
Sviestu izkausē, pievie-
no miltus, izkarsē, atšķaida
ar pienu, pieber sāli un vāra uz m
ērenas liesmas 5 m
inū-tes. P
ēc tam pievieno sarīvē-
tu sieru, mazliet citronskābes
un tomātu biezeni. B
altmai-
zes šķēlītes apcep sviestā, uz katras uzliek 1/2 cieti vā-rītas olas, sakārto m
aizītes ovālā traukā un pārlej ar kar-stu siera m
ērci.
Receptes
2015. gada 6. marts
2015. gada 6. marts
Tev labi padodas izgatavot dzijas bum
buļus, bet nezini, kur tos pie-lietot? Piedāvājam
trīs idejas: •Tradicionālā - izgatavo m
azus bum
bulīšus, ar ko atsvaidzināt savu iem
īļoto džemperi.
•Radošā - izgatavo dažādas krā-sas bum
buļus, kurus piešuj vis-
apkārt spilvenam. Tas būs gan
kā krāsains akcents uz dīvāna, gan radīs m
ājīguma sajūtu.
•Oriģinālā
- taisot
bumbuļus,
atstāj vai piesien tiem aptu-
veni 20 cm garu diegu. Šādu
bumbuli tu varēsi izm
antot kā grām
atzīmi.
Bu
mb
uļu
pielietoju
ms
Ka
s tas ir?
Sāls istabā (halokame-
ra) tiek mākslīgi radīti dabis-
kas sāls alas apstākļi. Medi-
cīnā tādas
istabas izm
anto elpošanas orgānu, nervu sis-tēm
as, skeleta
un m
uskuļu, kā arī asinsrades sistēm
as sa-slim
šanu profilaksei un ārstē-šanai. Tām
piemīt arī orga-
nismu atjaunojoša iedarbība.
Patlaban m
ūsdienīgās halo-
kameras ar savām
terapeitis-
kajām un kosm
ētiskajām īpa-
šībām neatpaliek no īstajām
alām
un ir krietni pieejamākas,
jo agrāk sāls istabas atradās tikai sanatorijās un pansionā-tos, taču šobrīd procedūru pie-dāvā arī SPA saloni.
Halokam
eras piesaista
salona procedūru
cienītājus ne m
azāk kā SPA kapsulas un saunas. Vispirm
s jau tādēļ, ka tās ir ļoti skaistas un eksotis-kas. Sienas ir izklātas silvinīta iežu blokiem
, pie griestiem ir
stalakatīti, bet grīda ir nobērta ar sāli – tas viss kopā rada īs-tas pazem
es atmosfēru.
Sāls segums izveidots ne
tikai tādēļ, lai izraisītu asoci-ācijas ar alu, bet arī tādēļ, lai uzturētu
atbilstošus tem
pe-ratūras (+13-20°C
.), mitrum
a (45-70%
) un
hipobakteriālus apstākļus,
kas m
ijiedarbojas ar sāls aerosolu. Sāls pārklā-jum
s darbojas arī kā skaņas izolācija,
tādēļ halokam
erā valda pilnīgs klusum
s, kas ļauj atslābināties un gūt baudīju-m
u.
Kā
notiek ied
arbība
?H
aloterapijas seansa lai-kā cilvēks elpo gaisu, kas ir piesātināts ar ļoti sīkām
sāls m
inerālu daļiņām. Tās iekļūst
elpceļos, nodrošinot atjauno-jošu un profilaktisku iedarbību, apgādā organism
u ar dzīvības procesu
nodrošināšanai ne-
pieciešamajiem
m
inerālsāļu joniem
un arī nodod elektrisko lādiņu,
kas sniedz
dažādus bioloģiskus efektus. Šāda gai-sa sastāvā ir teju visa M
en-deļejeva
ķīmisko
elementu
tabula.
Haloterap
ija
- Par balto zeltu sauc
kokvilnu, par baltajām oglēm
- ūdens enerģiju, bet par gaiš-zilajām
oglēm - vēja enerģiju.
- Sahalīnas salas apri-
ses atgādina zivi.-
No rīta taureņu sa-
kļautie spārni ir vērsti austru-m
u - rietumu virzienā,
pus-dienlaikā
- dienvidu-ziem
eļu virzienā,
bet vakarā - rietu-m
u-austrumu virzienā.
- Ekvadorā 25 km
at-
tālumā no galvaspilsētas ir uz-
stādīts obelisks: vienkārša ak-m
ens bumba, apjozta ar zelta
stīpu, kas to sadala uz pusēm.
Tas ir piemineklis ekvatora lī-
nijai, un abas bumbas puses
simbolizē ziem
eļu un dienvidu puslodi.
- Skaidrā saulainā die-
nā mehāniskos pulksteņus var
pārbaudīt pēc ziediem, jo augi
savas ziedlapiņas atver un aiz-ver vienā un tajā pašā laikā.
Vai zin
āji, ka…
92015. gada 06. marts
Krāslavas novada Dzimtsarakstu nodaļa ziņo, ka februārī mūžībā aizgājuši 26 cilvēki
Terra Mariana - 8002015. gadā aprit 800 gadi
kopš tā laika, kad dižais pāvests Inocents III Romā sasauca IV La-terāna koncilu, kura laikā jaunkris-tīto Livonijas zemi, kas šodien sa-krīt ar Latvijas un Igaunijas valstu administratīvajām robežām, pa-sludināja par Terra Mariana, kas tulkojumā no latīņu valodas nozī-mē “Dievmātes Marijas zeme”.
Pirms 126 gadiem vienā ek-semplārā tika izgatavots albums “Terra Mariana. 1186 - 1888” un 1889. gadā dāvināts Romas pā-vestam Leonam XIII viņa pries-terības 50. jubilejā. Grāmatas - albuma autors bija Latgales vēstures pētnieks Gustavs fon Manteifels. Tajā atspoguļota kris-tīgās ticības vēsture kādreizējā Livonijā. Pirms vairāk nekā 20 gadiem Latvijas vēstures pētnieki uzsāka vērienīgu projektu vērtīgā albuma, kura vienīgais oriģinālais eksemplārs glabājās Vatikānā, desmit faksimilu (precīzu albuma atveidojumu) un 1000 samazinā-ta izmēra eksemplāru izdošanā. Projekts noslēdzās pagājušajā gadā. Saskaņā ar MK lēmumu pa vienam faksimila eksemplāram tika nodoti Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Latvijas Universitā-tei, Katoļu Baznīcas Rīgas arhi-decēzei un Rēzeknes - Aglonas diecēzei, Igaunijai, Polijai, Vācijai un Lietuvai. 18. februārī unikālā albuma faksimilizdevums tika pre-zentēts arī Daugavpils Universitā-tē, kur turpmāk glabāsies viens tā eksemplārs.
Latvijas bīskapi vēstulē “Terra Mariana 800 gadu jubileja” aicina visus labas gribas cilvēkus “aktīvi piedalīties Terra Mariana gadam veltītajos pasākumos, kas risinā-sies visā Latvijā, lai no jauna at-klātu un nostiprinātu Latvijas pie-derību savām kristīgajām saknēm un vēsturiskajam aicinājumam, ko tai uzticējis Dievs.”
Krustaceļš - Kristus ciešanu godināšanas
veidsKrustaceļa lūgšana katoļiem
ir viens no populārā-kajiem dievkalpojuma veidiem, īpaši Lielajā gavēnī. Pēc Kristus debesīskāpšanas Jauna-va Marija apstaigāja sava Dēla ciešanu vietas, pārdomājot un pārdzīvojot Viņa moku ceļu. Vīzijā Dievmāte Sv. Brigitai izskaidroja Krustaceļa norisi.
15. gs sākumā dominikāņu mūks, kas šodien pazīstams kā svētīgais Alvarezs no Kordovas, apmeklēja Svēto Zemi. Tā atstāja uz viņu tik lielu iespaidu, ka atce-ļā uz Eiropu viņš izveidoja vienu no pirmajiem krustaceļiem. Svē-tīgā Alvareza krustaceļam bija tikai astoņas stacijas, bet laika gaitā to skaitu palielināja līdz ta-gadējām četrpadsmit mūsdienu
krustaceļa stacijām.Pāvests Pijs XI (1922 - 1939)
piešķīra pilnīgas atlaidas par katr-reizējo Krustaceļa nostaigāšanu vai vismaz pusstundu ilgām pār-domām par Kristus ciešanām un nāvi. Vienīgi Sv. Mise ir svarīgā-ka par Krustaceļa dievkalpojumu. Krāslavas draudzē Krustaceļa dievkalpojums Lielā gavēņa laikā notiek trīsreiz nedēļā: trešdienās un piektdienās pirms vakara Sv. Mises un svētdienās pēc Votivas Mises. Darbdienās staciju pārdo-mas vada bērni, bet svētdienās - pieaugušie.
Latgales radio aicina kopā lūgties
Pateicoties Rēzeknes - Ag-lonas diecēzes bīskapam Jānim
Bulim un visai Latgales radio vadībai, radioklausītājiem dota iespēja garīgi pilnveidoties, pie-daloties Sv. Mises tiešraidēs, visbiežāk plkst. 12.00, uzklausot Dieva Vārdu un tā komentārus (plkst. 19.00), kopā lūdzoties Ro-žukroni (plkst. 10.00), Žēlsirdības kronīti (plkst. 15.00), Krustace-ļu (svētdienās pēc 15.00) u.c. lūgšanas, dziedot vai klausoties garīgās dziesmas. Nevarīgie sirmgalvji un smagi slimie ticīgie, kuri nav spējīgi apmeklēt dievna-mu, ir īpaši pateicīgi par izdevību piedalīties Sv. Mises tiešraidēs no Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles vai Aglonas bazilikas ne tikai svēt-dienās un svētku dienās, bet arī darbdienās.
Ikdienas Vatikāna ziņas (plkst. 9.30 un 21.30) palīdz tuvāk iepazīt pāvestu Francisku, ieklau-sīties viņa uzrunās un sprediķos, uzzināt par aktivitātēm, svētceļo-jumiem, Svētā Krēsla dokumen-tiem utt.
Lielā gavēņa rekolekcijasVieni no gavēņa laika lielāka-
jiem svētkiem ir Sv. Jāzepa - Vs. Jaunavas Marijas līgavaiņa svēt-ki, ko svinam 19. martā. Krāslavas draudzē pirms tiem pēc tradīcijas arī šogad notiks Lielā gavēņa re-kolekcijas jeb garīgie vingrināju-mi, kas sāksies 17. marta vakarā. Atlaidu dienās notiks pa vairā-kām Sv. Misēm, Krustaceļa, Ro-žukroņa lūgšanām, dievkalpojumi “Rūgtās asaras”, Vs. Sakramenta adorācija. Ticīgie tiek aicināti do-ties pie biktskrēsla, jo Krāslavas priesteriem palīgā nāks garīdznie-ki no citām draudzēm.
Trešais Baznīcas bauslis atgādina, ka vismaz vienu reizi gadā jāizsūdz savi grēki, un vis-piemērotākais laiks tam ir, sagai-dot Lieldienas.
Kā parasti, draudzē tiks no-teiktas arī Slimnieku dienas, kad priesteri apmeklēs nevarīgos un slimos mājās.
Genovefa KALVIŠA
Katoļu Baznīcas ziņas
Citādā pasaule• Pie manis nāk arī skeptiķi.• Atvērt durvis dziedniecības
kanālam. Valentīna un Boriss Semeņaki ir reiki meistari Uk-rainā, kas garīgo ceļu uzsāka, risinot veselības problēmas.
• Alķīmiķis Andersens. Nāriņa, Īkstīte, ledus karaliene, alvas zaldātiņš un papīra dejotāja... Iespējams, slavenais rakst-nieks labi pārzinājis viduslaiku Eiropas ezoterisko tradīciju un šo pieredzi licis lietā, sacerot savas pasakas.
• Tīra vai netīra? Sava vai kopī-ga? Svešā makā piecītis izska-tās kā desmitnieks, – tas tāds vecs joks, taču katrā jokā ir daļa patiesība. Gavēņa laika padomi
• Pats sev dziednieks• Miera mikas no viduslaikiem.
No Livonijas ordeņa Siguldas pils šodien palikušas vairs tikai drupas, tomēr arī mūsdienās te iespējams izbaudīt viduslaiku gaisotni.
• Meitene no kapsētas ceļa. Tas notika kādā Daugavpils puses vecticībnieku ciemā pa-gājušā gadsimta 70. gados, un šo notikumu man izstāstīja mammas māsa, kas bija tur ie-precējusies.
• Kā arī divnedēļu Mēness die-nu kalendārs, astroloģiskā prognoze un atbildes un lasī-tāju jautājumiem.
Personas uzvārds, vārdsDzimšanas
datumsMiršanas datums Vecums
Ančevska Ināra 23.09.1967 02.02.2015 47
Batkovska Janīna 13.03.1941 05.02.2015 73
Besprozvannijs Manuils 02.07.1944 25.02.2015 70
Bozis Osvalds 18.01.1940 24.02.2015 75
Dzalbs Staņislavs 07.02.1930 14.02.2015 85
Grauba Nadežda 04.05.1954 27.02.2015 60
Hitraja Jeļena 15.05.1925 23.02.2015 89
Hmelnicka Veronika 01.03.1934 03.02.2015 80
Ivanovs Ivans 19.11.1939 13.02.2015 75
Japiņš Vladislavs 16.10.1925 03.02.2015 89
Jefremova Marija 16.01.1937 03.02.2015 78
Jermolajeva Gertrūda 29.09.1939 10.02.2015 75
Jonina Marija 25.02.1925 06.02.2015 89
Kacars Vladislavs 24.04.1940 01.02.2015 74
Kačāne Jadviga 23.05.1942 23.02.2015 72
Kudrjavcevs Mihails 04.05.1927 10.02.2015 87
Marcinkevičs Aivars 16.06.1951 19.02.2015 63
Martinkevičs Mihails 25.06.1987 30.01.2015 27
Nenastina Ariana 07.04.1938 26.02.2015 76
Nikolajeva Jevdokija 01.03.1925 26.02.2015 89
Semjonova Anna 12.06.1933 13.02.2015 81
Stepiņš Jānis 24.06.1940 01.02.2015 74
Ščerbickis Iļja 01.05.1924 06.02.2015 90
Šlapina Jelena 07.02.1928 13.02.2015 87
Tribisa Leonora 25.01.1928 19.02.2015 87
Udalova Sofija 02.11.1932 25.02.2015 82
Novads Pagasts Datums Laiks Norises vietaKrāslavas Krāslavas 08.04. 9:00 Darbnīcas
Ūdrīšu 08.04. 11:00 Kalna,11Krāslavas Indras 09.04. 10:00 Blaževiča,6Aglonas Grāveru 10.04. 10:00 Ezeru,21
Krāslavas Kombuļu 13.04. 10:00 DarbnīcasDagdas Andzeļu 15.04. 10:00 DarbnīcasDagdas Ezernieku 16.04. 10:00 Darbnīcas
Krāslavas Kaplavas 17.04. 10:00 CentrsDagdas Dagdas 20.04. 10:00 Darbnīcas
Krāslavas Robežnieku 22.04. 10:00 Jaunatnes,6Krāslavas Kalniešu 23.04. 10:00 DarbnīcasAglonas Kastuļinas 24.04. 10:00 llzas,19Dagdas Šķaunes 27.04. 10:00 Darbnīcas
Krāslavas Skaistas 29.04. 10:00 DarbnīcasKrāslavas Izvaltas 06.05. 10:00 DarbnīcasAglonas Šķeltovas 07.05. 10:00 Daugavpils,5
Krāslavas Piedrujas 08.05. 10:00 DarbnīcasDagdas Andrupenes 11.05. 10:00 AstašovaDagdas Andrupenes 13.05. 10:00 MariampoleDagdas Svariņu 14.05. 9:00 Latgales,20Dagdas Bērziņu 14.05. 12:00 Skolas,6
Krāslavas Aulejas 15.05. 10:00 DarbnīcasDagdas Konstantinovas 18.05. 10:00 Saules,8Dagdas Asūnes 20.05. 9:00 Dārza, 1Dagdas Ķepovas 20.05. 12:00 Pagasts
Traktortehnikas ikgadējās valsts tehniskās apskates grafiks Krāslavas, Dagdas un Aglonas novados 2015. gadā
Krāslava, Valsts Tehniskā Uzraudzība. Tel. 65626350Mob. 29284665 - Zigmunds Blaževičs. Mob. 29336238 - Jevģēnijs Vaivods
1998. gadā krāslaviete Dai-na Strupiša kļuva par titula „Lat-vijas Nāra” ieguvēju un tika ie-rakstīta Latvijas Ginesa rekordu grāmatā kā garākās matu rotas Latvijā īpašniece. Tad viņas bizes garums sastādīja 168 cm. Paš-laik - jau vairāk nekā 2 metrus!
Daina labprāt atceras, ar ko viss sākās, cik bija konkursu un dažādu sacīkšu, un parāda sau-dzīgi glabājamos avīžu un žur-
nālu rakstus, kuros bija stāstīts par garu matu īpašniecēm, kuras dzīvo Latvijā, un par viņu, pro-tams, arī.
Krāslavas Varavīksnes vi-dusskolas sākumklašu skolotāja bija žurnāla „Ļubļu” vāka mode-le, par viņu rakstīja arī citi pre-ses izdevumi – „Latgales Laiks”, „Sestdiena”, „Zeme”, „Ieva”, „Sā-kums”...
2002. gadā tika organizēts laikraksta „Neatkarīgās Tukuma Ziņas” garākās bizes konkurss, kurā krāslaviete kļuvusi par uz-
varētāju. Par šo notikumu Daina atceras ar īpašu siltumu. Mūs pieņēma ļoti laipni! Grezns vies-nīcas numurs, interesanta eks-kursija pa visu Tukuma rajonu, ko organizēja vietējā avīze.
Daina Strupiša savus ma-tus parasti nēsā sapītus un sa-spraustus. Vienreiz Zinību dienā nolēma atnākt uz skolu ar izlaistu bizi, taču tā burtiski staipījās pa zemi, tāpēc mati bija atkal jā-
sasprauž. Viņa nekad negrieza savus matus. Vienīgi priekšējos bērnī-bā bija apīsinājusi. Dai-na nelieto matu lakas vai putas, mazgā savu skaisto rotu vienu vai di-vas reizes nedēļā, bet pēc mazgāšanas divas stundas sēž un rūpīgi at-dala katru šķipsnu. Viņai jāceļas pulksten sešos no rīta, lai paspētu sapīt un saspraust savu bizi un paspēt uz darbu skolā.
Skolnieki ļoti mīl savu skolotāju, runā par viņu ar lielu cieņu. Viņas stun-dās vienmēr ir interesanti, skolotāja Daina prot izdo-māt daudzveidīgus uzde-vumus, tāpēc viņiem ne-kad nevajag žāvāties vai izrādīt garlaicību.
Ar lielu mīlestību un uzmanību Daina izturas pret saviem mājdzīv-niekiem - diviem pūdeļu
šķirnes suņiem, pūkainu kaķi un runājošu papagaili.
Dainai rados visām sievie-tēm ir gari un kupli mati, bet tik garu bizi izdevās izaudzēt tikai viņai. Dainai ir vienīgais dēls, līdz ar to ģimenes tradīcija, kas saistīta ar garu matu audzēšanu, pagaidām netiek turpināta. Taču, iespējams, ka kāda no Dainas skolniecēm, sekojot savas sko-lotājas piemēram, nākotnē pār-spēs viņas rekordu?!
Natālija ZDANOVSKAAutores foto
Dainas skaistums - garā bize
Žurnāli martā
2015. gada 06. marts10
Televīzijas programmaSESTDIENA, 28. marts
SVĒTDIENA, 8. marts
LTV15.05 100 g kultūras6.00 Latvijas Republikas valsts himna6.02 Ielas garumā6.30 Rīta Panorāma8.35, 15.15 Mīlas viesulis 9.35, 16.15 Patvērums mīlestī-bai10.35, 12.35, 14.05 Top-Shop 10.50 Leones dzīve12.55 Gārfīlda šovs13.25 Mazie detektīvi un Baltās dāmas noslēpums13.55 Luijs14.20 Maklauda meitas17.10 Momentuzņēmums17.25 Skats no malas18.00, 23.05 Ziņas18.53 Ceturtā studija19.30 Aizliegtais paņēmiens20.30 Panorāma
21.15 V.I.P. - Veiksme. Intuīcija. Prāts22.00 Sporta studija22.45 Latvija var!23.20 Valdība 0.25 De facto1.00 Melu laboratorija2.00 Īrija ar Džeimsu Nesbitu
LTV75.00 Šķiršanās5.30 20206.00 Latvijas Republikas valsts himna6.03 1000 jūdzes Mjanmā6.30 Vienmēr formā! 7.00, 18.00 Šodien8.35 Troksnis 9.30 Maklauda meitas10.20 Uz Medžugorji10.55, 1.05 LTV - 6011.10 100 g kultūras
11.55 Radīti mūzikai13.35 PČ skeletonā apskats15.40, 1.30 Labākais no Euro-maxx16.10 Anekdošu šovs 17.05 Muhtars atgriežas 18.35 Izgaršot Brazīliju19.05 Kalle nāk20.00 Pārmantotās tradīcijas21.00 Midsomeras slepkavības 22.45 Grupas Sīpoli koncerts
LNT5.00 Likums un kārtība5.45 Kristīgā programma 6.15, 4.40 Bernards6.30 Nedēļa novados7.00, 3.10 900 sekundes9.00, 0.10 Dzīvīte9.30, 14.20 Televeikala skatlogs9.45 Mf. Ūdens ziloņiem12.00 Dzintara dziesmas13.00 1001 Nakts14.00, 17.50, 20.00 LNT ziņas14.35 Svētās liekules
15.40 Nemelo man!16.50 Nemīlētā18.00, 1.20 Gumušas stāsts20.35 1/5 - tranzīta aktualitātes20.40 Degpunktā21.10 Ekstrasensi – detektīvi 22.10 Atgriezties dzīvam23.10 Amerikāņi 0.30 LNT ziņu TOP 102.45 Karamba!
TV35.00 Anarhijas dēli 5.50 Tētuka meitiņas 6.40 Smurfi7.10, 13.00 Transformeri7.40, 14.10 Rozā Pantera un draugi8.00 Dullās sacensības 9.55 Būt par papucīti 10.55 Māmiņu klubs 11.30 Gatavo 12.00, 2.35 Visi mīl Reimondu 13.35 Dēkaiņi14.30 Viņas melo labāk
15.35 UgunsGrēks 16.55, 2.55 Rozenheimas de-tektīvi 17.55 Dzīves krustcelēs 19.00, 3.40 TV3 Ziņas19.35, 4.10 Bez Tabu20.20 UgunsGrēks 21.00 Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 22.00 CSI. Lasvegasa 23.05 Skaistule un briesmonis0.05 Mf. Lokauts1.45 Nekā personīga
TV3+7.05, 17.55, 2.00 Māja 27.55, 14.50 Ekstrasensi veic iz-meklēšanu8.55 Mf. Titāniks12.40, 16.50 Tētuka meitiņas13.40 Intuīcija15.50 Comedy Club18.55, 0.30 Brīvlaiks Meksikā 20.00 Naša Raša21.00 Mf. Mīlestība lielā pilsētā
22.05 Mf. Šakālis
TV57.00 Neredzamais cilvēks7.55 Personīgās lietas8.40 Mf. Sieviešu diena10.25, 13.15 Top-shop10.40, 17.30 Lavrovas metode11.40, 18.30 Nemelo man!12.45, 22.25, 0.25 Kriminal+13.30 Paralēlā pasaule14.40 Mf. Maskava asarām ne-tic19.40 Ziņas19.50 Praktika22.00 [email protected] Reģionālās ziņas23.30 Habarova princips0.55 Mūzika
PBK5.55, 0.05 Euronews6.25, 7.00, 8.00, 9.00, 11.00 Ziņas
LTV15.05, 23.05 TE!6.00 Latvijas Republikas valsts himna6.02 Ielas garumā6.35 Vides fakti7.05 Muks7.30 Tillija un draugi8.00 Luijs8.10 Pelēns Tips8.30 Mežainīši9.00 Kas te? Es te!9.30 Gārfīlda šovs10.00 Mazie detektīvi un Baltās dāmas noslēpums10.30 Izgaršot Brazīliju11.00 Neatklātie Tuvie austru-mi12.00 Dievkalpojums13.00 Saknes debesīs 13.26 Daudz laimes!14.15 Latvijas šlāgeraptauja 15.10 Ķepa uz sirds15.40 Īrija ar Džeimsu Nesbitu16.10 100 g kultūras17.00 Selfridžs 18.00 Ziņas18.20 Province18.50 Radīti mūzikai20.30 Panorāma20.50 De facto21.20 Mf. Berta un Nobels
LTV75.00 Iedomu vara5.30 Dabas formas6.00 Latvijas Republikas valsts himna6.05 Saldie 80 - tie
7.40 Aculiecinieks8.00 Zebra8.15 Latvija var! 8.30 Vides fakti9.00 Ielas garumā9.30 Mf. Sapņu viesnīca11.10 Mf. Ūdens puika13.05 Leģendārie albumi14.05, 17.00 PČ biatlonā15.40, 21.00 EČ Vieglatlētika telpās16.00, 18.00 PČ bobslejā19.05 VTB Vienotā līga22.55 Specvienība23.45 Noziegums
LNT5.00 Likums un kārtība5.45 Briklberija 6.05 Kādas slimības vēsture6.55 Bernards7.05 Nedēļa novados7.30 Šefpavāru cīņas8.30 Karamba!8.45 Es dzīvoju koka mājā9.00 LNT Brokastis10.00 Profesija – mamma11.00 Veiksmīgs uzņēmejs11.30 Mf. Siržulauzējs13.35 Mf. Augstu gaisā15.55 Mf. Tikko precējušies17.50, 20.00 Ziņas 18.00 Mf. Laukā no ligzdas20.10 LNT ziņu TOP 1021.00 Mf. Ūdens ziloņiem23.20 Pēdējie Grimmi
TV3
5.00 Anarhijas dēli 5.45 Saikne 6.35 Vecie ērmi6.55 Monsuno7.20 Īpašais aģents Oso 7.45 Mans mazais ponijs 8.10 Kinomānija 8.50 Māmiņu klubs9.25 Gatavo 10.00 Superbingo11.00 Bibliotekāri13.00 Mf. Karību jūras pirāti15.50 Mf. Madagaskara17.30 Sanāciet, sadziediet!19.00 Nekā personīga20.00 Dejo ar zvaigzni23.25 Mf. Lokauts
TV3+6.55 Multfilmas8.30 Maks Stils9.50 Paspēt 24 stundās10.50 Meiča11.40 Dejas13.35 Naša Raša14.35 Mf. Mammas16.35 Mf. Krēsla. Sāga. Rītaus-ma. 2. daļa19.00 Intuīcija20.00 Sporta skolotājs21.00 Mf. Titāniks
TV55.00 Mūzika7.30 Kristiešu programma8.00 Es ārstēju9.00, 11.05 Top-shop9.15 Uzmanieties, bērni!10.15 Personīgās lietas11.20 Zelta teliņš12.30 Mf. Rudzupuķes Vasīlijai14.25 Mf. Astotais marts
16.15 Māmiņas18.15 Tētis sprukās20.00 Mf. Sieviešu diena21.40 Neredzamais cilvēks22.50 Mf. Karalis, dāma, kalps
PBK5.15 Mūzika5.45 Euronews6.15, 9.00, 11.00 Ziņas6.25 Spēlējiet, harmonikas!7.00 Raidījums7.30, 9.30, 11.25 Multfilmas8.05 Es baidos, ka mani pārstās mīlēt. Andrejs Mironovs9.15 600 sekundes par veselību un skaistumu9.55 Ko vēlas sievietes11.50 Mf. Apmāns13.50 Dziesmas mīļotajiem15.05Mf. Pati burvīgākā un pie-vilcīgākā16.55 Mf. Maskava asarām netic20.00 Laiks20.20 Dejo!22.55 Leģendas
RenTV Baltic6.00 Skatīties visiem!6.55 Afromaskavietis 7.45, 12.15 Militārā izlūkošana. Rietumu fronte. Seriāls12.00 Top-shop 16.55 Jūrmala18.55 M. Zadornova koncerts21.45 Nenosauktā augstumā
NTV-Pasaule6.45 Jebkurā laikā7.00, 9.00, 12.00, 14.30, 18.00 Šodien
7.20 Viņu tradīcijas7.50 Ekskluzīvi!8.25 Ēdam mājās!9.25 Pirmais ātrums10.05 Brīnumtehnika10.55 Vasarnīca12.25 Mūsējie13.15 Gadās taču!13.50 Mf. Sinbada laiks. 18.40 Tiesa22.25 Mf. Vairāk - Mazāk
RTR Krievija5.00 Mf. Tīģeru dresētāja6.35, 13.20 Врачиха. Seriāls13.00, 19.00 Ziņas14.30 Mf. Pārsteigums mīļota-jam16.30 Petrosjans un sievietes21.00 Svētdienas vakars 22.50 Valentīna Judaškina svēt-ku šovs
ONT6.00 Svētdienas rīts7.00, 8.00, 15.00 Ziņas8.05 Svētdienas dievkalpojums8.20 Multfilma8.35 Mf. Pavasaris Zarečna ielā10.20 Brain-ring11.40 Ko vēlas sievietes12.40 Balss. Bērni15.15 Sports15.20 Pirmais pasaules karš. Ār-sti un medmāsas16.10 Mf. Maskava asarām ne-tic19.00 Kontūras20.05 Dejo!22.25 Retro FM leģendas
Baltkrievija 16.35 Mf. Sieviešu diena8.00, 11.00, 14.00 Ziņas8.10 Arsenāls 8.40 Sieviešu žurnāls9.15, 23.05 Mazliet ne savā ādā10.20 Par ēdienu! 11.10 Centrālais reģions11.35 Zona X12.05 Izmeklēšanas noslēpumi12.40 Pārnesumkārba13.15 Nezināmā Baltkrievija13.45 Mūsējie14.15 Tava pilsēta14.30 Apkārt planētai15.15 Lielā reportāža15.45 Ir izeja16.20 Nomas tētis20.00 Galvenais ēteris20.55 Laika ziņas21.15 Mākslas filma
Baltkrievija 25.55 Mf. Meklējiet sievieti. 8.25 Augstāk par jumtu9.00 Fitnews9.40 Saprast un neitralizēt10.15, 19.25 TV barometrs10.20 Madagaskaras pingvīni11.15 Mf. Es gribu to redzēt11.55 Sudraba maijpuķītes. Seriāls13.35 Mf. Sātans „Pradas” brunčos15.35 Comedy woman16.55 Biatlons18.15 Superloto19.05 Karsts ūdens20.00 Sportloto 5 no 3620.05 KENO20.30 Mf. Labākā drauga kāzas22.20 Pārlādēšana23.05 Mf. Angļu krievu
LTV15.30 Province6.00 Latvijas Republikas valsts himna6.02 Ielas garumā6.35, 19.05 Vides fakti7.05 Muks7.30 Tillija un draugi8.00 Luijs8.10 Pelēns Tips8.30 Mežainīši9.00 Kas te? Es te!9.30 Zili brīnumi!10.00 Ķepa uz sirds10.30 Mf. Četru bērnu tēvs. At-kal mājās12.10 Sveiciens no Sibīrijas13.30 100 līdz 10014.00 700 pasaules brīnumi14.35 Īstās latvju saimnieces15.35 Gudrs, vēl gudrāks17.00 Musonu zemes18.00 Ziņas18.20 Aculiecinieks18.35 Es - savai zemītei19.35 Latvijas šlāgeraptauja 20.30 Panorāma21.13 Latloto. Eurojackpot21.25 Teātris.zip21.45 Klaidoņa lūgšana23.40 Inspektors Lūiss1.25 Kabīrijas naktis2.10 LTV - 602.30 Momentuzņēmums2.45 Mf. Rino Gaetāno4.25 100 g kultūras
LTV75.00 Pie stūres5.30 1000 jūdzes Mjanmā6.00 Latvijas Republikas valsts himna6.05 Savējie7.05 Punkti virs i8.05 Bez apvainošanos8.35 1000 jūdzes līdz Eņģeļu pilsētai
9.05 TE!10.05 Sporta studija10.50, 17.20 EČ Vieglatlētika telpās13.50, 21.15 PČ biatlonā15.10 PČ bobslejā16.55 LTV - 6022.30 Kulta ēdieni23.00 Midsomeras slepkavības 0.45 SOKO Vismāra1.40 Mf. Pirms pusnakts3.40 Eiropa koncertos4.30 Province
LNT5.00 Nemīlētā5.40 Briklberija 6.00 Kādas slimības vēsture6.50 Bernards7.00 Degpunktā7.30 Šefpavāru cīņas8.30 Attīstības kods9.00, 3.30 LNT Brokastis11.00 Laimīgs un vesels11.30 Šerloks Holmss un dok-tors Vatsons14.35 Karamba!15.10 Mf. Lielās Mammas māja. Kāds tēvs tāds dēls17.20, 18.00 Atgriezties mājās17.50, 20.00 Ziņas 18.30 Vecpuisis20.35 Dzintara dziesmas21.35 Agata Kristi. Erkils Puaro23.55 Mf. Slēgtā sala2.05 Mf. Skaistās krāpnieces
TV35.00 Anarhijas dēli 5.45 Saikne 6.35 Vecie ērmi6.50 Monsuno7.15 Īpašais aģents Oso 7.45 Mans mazais ponijs8.10 Šīna planēta9.10 Madagaskaras pingvīni10.00 Auto ziņas
10.30 Ievas pārvērtības11.15, 0.10 Mf. Bēthovena zvaigžņu stunda13.30 Dejo ar zvaigzni16.55 Mf. Beisbola laukums 19.00, 3.40 TV3 Ziņas19.35 Mf. Madagaskara21.15 Mf. Karību jūras pirāti. Melnās pērles lāsts2.05 Mf. Nolaupītā
TV3+7.00 Multfilmas7.50 Maks Stils9.05 Sapņu māja9.35 Tas ir mans bērns10.35 Internu kauja11.35 Mf. Mīlestība lielā pilsētā 12.35 Skapis13.30 Mf. Kovbojmeitenes un eņģeļi15.15 Mf. Garais gads17.15 Mf. Roboti19.00 Dejas21.00 Mf. Krēsla. Sāga. Rītaus-ma23.20 Mf. Mammas1.25 Mf. Mežonīgā sirds
TV55.00, 1.45 Mūzika8.00 Es ārstēju9.00 Izvēle Jūsu ziņā9.30, 13.10 Top-shop9.45 Uzmanieties, bērni!10.45, 0.45 Biznesa pieeja11.20 Zelta teliņš12.20 Personīgās lietas13.25 6 kadri14.20 Mākslas filma16.00 Mf. Mīlestības formula17.50 Greizais spogulis20.00 Mf. Maskava asarām ne-tic22.55 Mf. Rudzupuķes Vasīlijai1.15 Kriminal+
PBK5.50 Mūzika6.30, 1.15 Euronews7.00, 9.00, 11.00, 14.00, 17.00 Ziņas7.10 Kontrolpirkums7.35, 9.45 Multfilmas8.15 Gudrinieces un gudrinieki9.20 Vārds mācītājam10.15 Kulinārijas raidījums11.35 Sazvērestības teorija12.55, 14.20 Republikas īpa-šums15.55, 17.30 JAK18.50 Kas grib kļūt par miljo-nāru? 20.00 Laiks20.20 Nosvērti un laimīgi0.05 Šodien vakarā1.45 Mf. Vakara labirints3.10 Mf. Septiņi veči un viena meitene4.30 Jūrmala
RenTV Baltic6.00 Skatīties visiem!7.10 M. Zadornova koncerts9.55, 12.15 Nenosauktā aug-stumā12.00 Top-shop 14.30 Mums pat sapņos nav rādījies17.40 X-faktors21.00 Jūrmala23.00 Dokumentālais projekts
NTV-Pasaule6.40 Savvaļas pasaule 7.00, 9.00, 12.00, 18.00 Šodien7.20 Skate7.50 Krievu pildījums8.25 Gatavojam 9.25 Galvenais ceļš10.05 Braucam un ēdam!10.55 Dzīvokļa jautājums12.25 Medicīnas noslēpumi
13.00 Es tievēju13.55 Vai krievi prot krievu va-lodu?14.05 Sinbada laiks18.40 Krievijas jaunās sensāci-jas21.25 Tu tam neticēsi!!22.25 Nikolajs Baskovs0.00 Militārās izlūkošanas no-slēpumi0.55 Jūras velni2.50 Izmeklētāju superkoman-da
RTR Krievija5.15, 7.15 Mf. Atvasara7.00, 10.00, 13.00, 19.00 Ziņas8.40 Sestdienas talka9.20 Rīts ar Galkiniem10.10, 13.20 Ziņas-M10.25 Zinātne 2.010.55 Maša un Lācis11.15 Mf. Blondīne uz stūra13.30 Paradīzes nostūris15.20, 3.00 Sestdienas vakars17.05, 1.10 Mākslas filma19.45 Dejas ar Zvaigznēm23.00 Šī sieviete pie manis
ONT6.00 Svētdienas rīts7.00, 8.00, 15.00, 19.30 Ziņas8.05 Multfilma8.25 Veselība9.25 Kulinārijas raidījums10.05 Ideālais remonts11.05 Gudrinieces un gudri-nieki11.50 Vecākus uz skolu!12.40 Mf. Trīs plus divi14.15 Sasmīdini komiķi15.15, 20.00 Sports15.20 Šurum burum15.50 100 miljoni16.45 Es dziedu!20.05 Šodien vakarā22.05 Leģenas Live
22.50 Mf. Artūrs Ņūmans
Baltkrievija 15.55 Būtība6.20 Mākslas filma8.00, 11.00, 14.00 Ziņas8.10 Redaktoru klubs8.45 Kulinārā diplomātija9.20, 22.25 Mazliet ne savā ādā10.25 Par ēdienu! 11.10 Remonta stāsts11.50 Veselība 12.30 BaltkrievijaLIFE13.00, 23.35 Zvaigžņu dzīve 14.15 Reģionālās ziņas14.35 Mf. Atkal viens uz visiem. 18.00, 20.40 Es varu! 20.00 Panorāma20.50 Mf. Sieviešu diena23.25 Sports
Baltkrievija 25.55 Mf. Angļu krievu7.25 Burvju skola8.25 Profesora Otkrivaškina zinātniskais šovs8.50 Baltkrievu virtuve9.25, 20.10 TV barometrs9.30 Madagaskaras pingvīni10.30 Kapeika kapeikā11.05 Ekstrasensi veic izmek-lēšanu12.15 Ir nu gan!12.50 Mītu mednieki13.55, 17.25 Biatlons15.35 Comedy woman16.40 Ikri19.00 Jūsu loto19.30 Loterija Piecinieks19.40 Karsts ūdens20.00 Sportloto 6 no 4920.05 KENO20.15 Futbols20.50 Mf. Sātans „Pradas” brunčos22.45 Mf. Svešais 3
PIRMDIENA, 9. marts
112015. gada 06. marts
LTV15.00 Vides fakti5.30 Es - savai zemītei6.00 Latvijas Republikas valsts himna6.02 Ielas garumā6.30 Rīta Panorāma8.35, 15.15 Mīlas viesulis 9.35, 16.15 Patvērums mīlestībai10.35, 12.35, 14.05 Top-Shop 10.50 Mf. Sapņu viesnīca12.55 Jakari 13.25 Kas te? Es te! 13.55 Luijs14.20 Maklauda meitas17.10, 19.30, 23.25 100 g kul-tūras18.00, 23.10 Ziņas18.53 Ceturtā studija20.30 Panorāma21.15 1:122.05 Ziņneša nāve0.10 Mf. Berta un Nobels1.50 Aculiecinieks
LTV75.00 SeMS 5.30, 6.03 1000 jūdzes Mjanmā6.00 Latvijas Republikas valsts himna6.30 Eiropa fokusā7.00, 18.00 Šodien8.35, 17.05 Muhtars atgriežas 9.30 Maklauda meitas10.20, 19.05 Kalle nāk11.10 Skats no malas11.40 Aizliegtais paņēmiens12.35 Melu laboratorija13.35 PČ bobslejā četriniekiem apskats15.40, 1.35 Vienmēr formā!16.10 Anekdošu šovs 18.35 Kaut kur uz zemes20.00 Neatklātie Tuvie austrumi21.00 Selfridžs21.50 Specvienība22.40 Noziegums 23.50 LTV - 60
LNT5.00 Nemīlētā5.45 Kristīgā programma 6.10, 2.55 Nelabojamais Džims 6.45, 3.15 Šodien novados7.00, 3.25 900 sekundes9.00, 0.25 Dzīvīte9.25, 14.20 Televeikala skatlogs9.40 Mf. Laukā no ligzdas11.35 Vecpuisis13.00 1001 Nakts14.00, 17.50, 20.00 LNT ziņas14.35 Svētās liekules15.40, 2.10 Nemelo man!16.50 Nemīlētā18.00, 0.45 Gumušas stāsts20.35 Degpunktā
21.10 Mf. Mūžīgais pavasaris23.10 Mīlas dēka
TV35.00 Anarhijas dēli 5.50 Tētuka meitiņas 6.40 Smurfi7.10, 13.00 Transformeri7.40, 14.10 Rozā Pantera un draugi8.00, 17.55 Dzīves krustcelēs9.00 Dullās sacensības 10.00 Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 11.00 Reiz sensenos laikos 12.00, 1.00 Visi mīl Reimondu 13.35 Dēkaiņi14.30 Viņas melo labāk15.35, 20.20 UgunsGrēks 16.55, 3.10 Rozenheimas de-tektīvi 19.00, 3.55 TV3 Ziņas19.35, 4.25 Bez Tabu21.00 Precos ar svešinieku!22.00 24 stundas23.05 Mākslīgais intelekts0.05 Amerikāņu šausmu stāsts 1.25 Anarhijas dēli
TV3+7.30, 17.55, 1.05 Māja 28.25, 14.50 Ekstrasensi veic iz-meklēšanu9.20 6 kadri9.50 Pārsteidz mani11.50, 15.50 Comedy Club12.50, 16.50 Tētuka meitiņas13.50, 20.00 Naša Raša18.55, 23.30 Brīvlaiks Meksikā 21.00 Ekstrasensu cīņas 22.30 Es atceļu nāvi
TV56.55, 13.20 Paralēlā pasaule7.50, 14.25 Nevar būt!8.50, 23.30 Habarova princips9.45, 13.05 Top-shop10.00, 17.30 Lavrovas metode11.05, 18.30 Nemelo man!12.05 Reģionālās ziņas12.35, 22.25, 0.25 Kriminal+15.25 Praktika19.40 Ziņas19.50 Praktika22.00 [email protected] Ārpus likuma0.55 Mūzika
PBK5.55, 0.35 Euronews6.25, 9.00, 11.00, 14.00, 17.00, 1.05 Ziņas6.35 Multfilmas7.00, 9.25 Labrīt!9.50 Dzīvo vesels!!11.35 Maskava asarām netic.
Leģendas dzimšana12.45, 14.20 Laiks parādīs14.50 Vīriešu/Sieviešu15.55 Moderns spriedums17.50, 18.05 Precamies!18.00, 20.50, 22.00 Latvijas Laiks19.00 Lai runā!20.00 Laiks21.35, 22.05 Ilgais ceļš mājās23.55 Vakars ar I.Urgantu1.20 Mf. Mirkļa struktūra2.10 Mf. Vecmodīga komēdija3.50 Mf. Gaišais ceļš5.30 Mūzika
RenTV Baltic6.00 Izmeklētāji6.25 Vovočka6.50, 12.50 Multfilmas7.09 Laika prognoze7.10 Zaldāti8.05, 11.35 Skatīties visiem!9.00, 19.45 Saviesīgas vakari-ņas10.20 Nosvērti un laimīgi 13.15, 0.45 Maskava. Diena un nakts14.20, 18.35 Drošs līdzeklis15.25 Ģimenes drāmas16.30, 23.50 Nemelo man!20.50 Maldu teritorija22.55 Laika robežas
NTV-Pasaule5.00 NTV rīts7.15 Ārstu lieta8.10 Atspulgs8.45, 9.25 Muhtara atgriešanās9.00, 12.00, 15.00, 18.00 Šo-dien10.10 Medicīnas noslēpumi10.40 Jebkurā laikā11.00, 12.25 Zvērināto tiesa13.30 Ārkārtējs notikums14.00 Prokuratūras pārbaude15.25 Galvenais ceļš16.05 Nelicencētais takso-metra šoferis17.05 Programma18.45, 1.30 Runājam un rādām19.45 Pjatņicka nodaļa20.45 Zirnekļtīkls22.40 Dienas anatomija23.30 Volkova stunda2.30 Bomzis3.25 Kriminālā Krievija4.30 Pirmās asinis
RTR Krievija5.00 Krievijas rīts9.05, 23.40 Akadēmiķa Zilberga parastais brīnums10.00, 13.00, 16.00, 16.30, 19.00 Ziņas10.35, 13.30, 16.10, 18.35 Zi-ņas-M10.55 Par pašu galveno11.55, 3.25 Īpašs gadījums14.05 Mf. Ļuba. Mīlestība
6.35 Multfilmas7.05, 8.20 Mf. Kļūsiet par manu vīru9.25 Šodien vakarā11.30 D.Krilova piezīmes12.05 Mf. Mana otrā pusīte16.00, 18.05 Mf. Atkal viens uz visiem. Seriāls18.00, 21.15, 22.00 Latvijas Laiks20.00 Laiks21.40, 22.05 Ilgais ceļš mājās0.40 Mf. Pavasaris Zarečna ielā2.25 Mf. Apmāns4.15 Mf. Aktrise5.30 Mūzika
RenTV Baltic5.55 Izmeklētāji6.15 Vovočka6.45 Multfilmas6.59 Laika prognoze7.00 Firmas vēsture7.50 Militārā izlūkošana. Pir-mais sitiens. Seriāls16.35, 22.50 Militārā izlūkoša-na. Ziemeļu fronte. Seriāls21.50 Nosvērti un laimīgi
NTV-Pasaule5.55 Tablete pret vecumu7.00, 9.00, 12.00, 18.00 Šodien
7.20 Dievu kapenes8.15 Atspulgs8.45, 9.25 Muhtara atgriešanās10.10 Aleksandrs Žurbins. Me-lodijas piemiņai10.55, 12.25 Zvērināto tiesa13.30 Mf. Vaņečka15.45 Neprātīgā diena16.05 Nelicencētais taksometra šoferis18.30 Pjatņicka nodaļa20.25 Zirnekļtīkls22.20 Nataļja Gudarjeva. Aktri-ses privātā dzīve23.30 Volkova stunda1.30 Dziesma jūsu galdiņam2.35 Bomzis. Seriāls3.30 Es tievēju4.30 Leģendas видео
RTR Krievija5.25 Medus mēnesis6.50 Pats sev režisors7.40 Smieklu panorāma 8.05 Rīta pasts8.45 Dzīvnieku pasaulē9.20 Ziņas-M10.00, 13.00, 19.00 Ziņas10.35 Tureckova koris12.15, 13.20 Smieties atļauts14.45 Kad dzied vīrieši16.45 Mf. Kaklarota19.40 Mf. Vēlie ziedi
23.25 Mf. Nepamet mani, Ļu-bov1.20 45 sekundes3.15 Smieklu istaba
ONT5.00, 7.30, 8.00, 10.00, 12.00, 15.00, 17.00, 19.30, 23.20 Ziņas5.05 Mūsu rīts8.05 Kontūras9.00, 10.10 Mākslas filma10.05, 12.05, 15.10, 17.15, 20.00 Sports11.00, 12.10 Mf. Maskava asa-rām netic13.50 Maskava asarām netic. Leģendas dzimšana15.15 Meitenes17.20 Laika atskaite 17.50 Mf. Vaina ir tevī20.05 Principa jautājums21.15 Mf. Patvērums
Baltkrievija 15.00, 6.20, 7.15 Labrīt!, Balt-krievija!6.00, 7.00, 8.00, 11.00, 14.00, 18.00, 23.55 Ziņas6.05, 7.05 Ekonomikas ziņas6.10, 7.10, 18.40, 23.35 Zona X8.10 Galvenais ēteris9.05 Redaktoru klubs
9.40, 19.00 Vecmeitu ballīte10.00, 12.00, 15.00 90 sekun-des10.45 Mf. Garāža12.50, 14.55 Mf. Atkal viens uz visiem. 14.15, 17.40 Reģionālās ziņas16.35 Baltkrievijas Laiks18.20 Arēna20.00 Panorāma20.45 Forums 21.45 Pēdas0.15 Sports0.25 Mf. Draudzenes.
Baltkrievija 26.00 Telerīts8.00, 9.05, 20.30 TV baro-metrs8.05, 15.40 Kulinārs9.35 Saprast un neitralizēt10.10 Sudraba maijpuķītes12.15 Bafija pret vampīriem14.40 Comedy woman16.50, 23.20 Virtuozi17.50 Interni18.50 Gribu nokļūt televīzijā!19.25 Kā es iepazinos ar jūsu mammu19.55 Reālā pasaule20.25 KENO20.35 Kauli22.30 Visuvarenie Džonsoni
6. marts Ir iemesls!
Ja šķērsot Polijas robe-žu no Lietuvas puses, tad pirmais lielākais apdzīvotais punkts ir Suvalku pilsēta. Šī vieta ir labi zināma tiem tirgotājiem, kuri 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā devušies uz tirgiem Šopēna un Mickeviča valstī... Šajā pilsētiņā ir dzimis slavenais poļu režisors Andžejs Vajda.
Tēvs - Polijas armijas virsnieks, māte - skolotāja. Drau-dzīga un inteliģenta ģimene. Andžejam bija 14 gadu, kad viņa tēvs gāja bojā. Kopā ar citiem virsniekiem viņš bija no-šauts netālu no Katiņas 1940. gadā. Šis traģiskais notikums dziļi ietekmēja visu nākamā režisora dzīvi.
Kara laikā Andžejs strādāja, izmantojot jebkuru iespēju, lai mājās būtu kaut nedaudz naudas. Krāvējs, mucinieka palīgs, noliktavas pārzinis, viņam bija jāstrādā arī ar vāciešiem, citādi viņu izsūtītu uz piespiedu darbiem. Šajā laikā Vajda zvērēja uz-ticību poļu pretošanās kustības pagrīdes armijai, kas pakļāvās trimdas valdībai. Andžejs bija gatavs pagrīdes darbam, cīņai par savas dzimtenes brīvību... Bet pagrīdnieki saudzēja viņa dzīvību un neiesaistīja nopietnos darbos. Tā pagāja karš...
Pēc kara beigām Andžejs atgriezās skolā, lai pabeigtu mācības. Nokārtojis eksāmenus par vidusskolas kursu, Vaj-da devās uz Krakovu un iestājas Mākslas akadēmijā. Tā ir ļoti prestiža un tradīcijām bagāta augstskola. Šeit trīs gad-simtu garumā studēja visi slavenākie Polijas mākslinieki. Bet drīz vien Andžejs Vajda bija vīlies savos pasniedzējos. Viņš izvēlējās akadēmiju, lai radītu gleznas, kas ir līdzīgas Matei-ko mākslas darbiem. Gleznas, kas palīdzētu saliedēt visus poļus, pārvarēt pēckara depresiju, atcerēties par savu di-ženo pagātni... Bet Krakovas akadēmijā liela uzmanība tika veltīta tādiem žanriem kā ainava un klusā daba. Kādu dienu Vaida nejauši ieraudzīja avīzē sludinājumu par uzņemšanu Lodzas kinematogrāfijas skolā.
Neskatoties uz to, ka Polijas varas pārstāvji vēlējās, lai kino māksla valstī būtu atbilstoša valdošajai ideoloģijai, izplatītu komunistisko ideoloģiju, slavinātu jaunas sabiedrī-bas varoņus, daudzi pasniedzēji iepazīstināja studentus ar labākajiem „rietumu” kino paraugiem. Detalizēti tika anali-zēti franču, itāļu, amerikāņu režisoru paņēmieni un manie-res. Studentiem tika piedāvātas iespējas diskutēt, mēģināt, kļūdīties un meklēt, meklēt sevi vismūsdienīgākajā radošās izpausmes veidā - kino mākslā.
Jau studiju gados Vajda sāka darboties dažādos kino uzņemšanas laukumos. Viņš strādāja par asistentu, palīgu un pat par otro režisoru. No darba un mācībām brīvajā laikā Andžejs Vajda uzņēma savas pirmās filmas, rakstīja scenā-rijus. 1954. gadā pēc režisora diploma saņemšanas Vajda sāka aktīvu radošo darbību.
Prasmīgi apejot cenzūras žņaugus, jaunais režisors vei-do kinolentes, kuras kritiķi visā pasaulē atzīst par spilgtiem un savdabīgiem mākslas darbiem. Eiropa ar sajūsmu konstatēja, ka Polijā radusies sava neparasta un talantīga kino skola.
Vajdas filmas stāsta par karu, sirdsapziņu, mīlestību, cēl-sirdību. Viņa darbi ātri ieguva popularitāti un atzinību skatītāju vidū. Kad kinoteātros sāka radīt tādas filmas kā „Paaudze”, „Pelni un dimants”, „Kanāls”, dažu nedēļu laikā tās paspēja noskatīties vairāk nekā puse visu Polijas iedzīvotāju. Viņa fil-mas palīdzēja vienkāršiem cilvēkiem dzīvot smagajos pēcka-ra gados, bija sava veida „pretinde” komunistiskajai ideoloģijai.
Pēc atzinības dzimtenē atnākusi slava arī starptautiska-jā līmenī. Kannu festivāla žūrijas speciālā balva, „Zelta pal-mas zars”, FIPRESCI balva, „Oskars”, „Felikss”, „Cēzars”, kinoprēmijas Japānā, Itālijā, Grieķijā. Andžeja Vajdas balvu kolekcija ir ievērojamākā un iespaidīgākā 20. un 21. gadsim-ta kinematogrāfa vēsturē. Bet ar to šī apbrīnojamā cilvēka darbība neaprobežojas.
Vajda ir arī viens no slavenākajiem teātra režisoriem, kas uzveda Šekspīra un Dostojevska, Mrožeka un Gibsona lugas Polijas teātros. Arī teātrī Vajda bija tikpat savdabīgs un neordinārs kā kino. Visas viņa izrādes kļuva par izcilu noti-kumu teātra dzīvē.
70. gadu beigās Vajda iestājās arodbiedrībā „Solidari-tāte” un sāka aktīvi darboties politikā. Viņš uzstājās mītiņos, piedalījās diskusijās. Viņu ievēlēja parlamentā. Vajdas po-litiskās programmas pamatā bija antisovetisms un antiko-munisms. Taču viņš vienmēr atdalīja politisko pārliecību un nacionālo neiecietību. Kādā no savām daudzajām intervijām par filmu „Katiņa” Vajda uzsvēra, ka, pēc viņa domām, ir nepieciešams atdalīt sistēmu un režīmu no tautas. Poļu re-žisors vēlējās, lai šajā filmā būtu atspoguļota cerība uz sav-starpējo sapratni. Šī filma iestājas tikai pret vienu - pret pa-domju sistēmu, kuru iemiesoja Staļins. Poļu režisors atzinās, ka nav pareizi domāt slikti par visiem padomju cilvēkiem, kas karoja. „Es domāju, ka tautu veido tās vēstures zināšana, tādēļ es uzskatu, ka tā ir liela nelaime, ja ir kāda tēma, par kuru visi kaut nedaudz zina, taču cenšas to neskart. Tāpēc uzskatīju, ka pēc tik daudziem gadiem atsegt šo problēmu ir ļoti svarīgi nācijas veselībai,” sacīja režisors. Pagājušā gad-simta 90. gadu beigās Andžejs Vaida tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni par ieguldījumu Latvijas un Polijas kultūras sakaru veicināšanā.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Andžeja Vajdas dzimšanas diena
Z/S “Kurmīši” iepērk vasku.Mainām šūnas pret vasku. Ražojam bišu vaska šūnas.Sertificēta BIO vaska pārstrāde.
T. 65623655, 26538824www.kurmisi.com
15.00, 4.10 Kamēr ciems guļ17.15 Tiešais ēteris19.55 Mūžības skatiens0.35 Kamenskaja1.30 Mf. Trīs laivā, neskaitot suni
ONT5.00, 7.30, 8.00, 10.00, 12.00, 15.00, 17.00, 19.30, 23.30 Zi-ņas5.05 Mūsu rīts8.05 Dzīvo vesels!!9.25 Kontrolpirkums10.05, 12.05, 15.10, 17.15, 20.00 Sports10.10 Fazenda10.50 Moderns spriedums12.10 Vīriešu/Sieviešu13.10 Divatā ar visiem14.10, 15.15 Laiks parādīs15.50 Precamies!17.20 Tētuka meitiņas17.50 Lai runā!19.00 Laiks20.05 Ilgais ceļš mājās22.00 Eņģelis un dēmons22.55 Vakars ar I.Urgantu
Baltkrievija 15.00, 6.20, 7.15 Labrīt!, Balt-krievija!6.00, 7.00, 8.00, 11.00, 14.00, 18.00, 23.35 Ziņas6.05, 7.05 Ekonomikas ziņas6.10, 7.10, 18.40, 22.55 Zona X8.15, 21.05 Pēdas10.00, 12.00, 15.00 90 sekun-des10.05, 19.00 Vecmeitu ballīte11.10, 15.35 Ģimenes me-lodrāmas12.05 Diena lielajā pilsētā13.00 Nakts bezdelīgas14.15, 17.40 Reģionālās ziņas14.25, 0.05 Zelta slazds16.35 Baltkrievijas Laiks18.20, 23.15 Interešu sfēra20.00 Panorāma20.45 Speciālā reportāža23.50 Sports
Baltkrievija 26.00 Telerīts8.00, 23.40 TV barometrs8.05, 15.45 Kulinārs 9.10 Fitnews9.45, 20.35 Kauli11.35 Madagaskaras pingvīni12.30 Augstāk par jumtu13.05, 17.55 Interni14.10, 19.25 Kā es iepazinos ar jūsu mammu14.45 Comedy woman16.55 Virtuozi19.55 Reālā pasaule20.25 Sportloto 6 no 4920.30 KENO21.40 Futbols 23.45 Visuvarenie Džonsoni
OTRDIENA, 10. marts
SIA „RENEM” iepērk jaunlopus, liellopus,
aitas, zirgus. ELEKTRONISKIE SVARI. Tālr. 65323848, 29996309,
26373728.
SIA “Jēkabpils piena kombināts” iepērk konvenciālo un bioloģisko pienu.Tālr. 26182211.
22 gadus kopā ar jums!
AIZDEVUMI Krāslavā, Brīvības ielā 24,Dagdā, Daugavpils ielā 8
(piektdienās 10:30 -12:30).
Tālr. 65622735, 28229290.
2015. gada 06. marts12
LAIKA ZIŅASSt 07.03. Sv 08.03. Pr 09.03. Ot 10.03.
- 1 ... + 3 + 1 ... + 5 + 5 ... + 9 + 2 ... + 6
DR 2 m/s DR 6 m/s DR 5 m/s DA 2 m/s
iepērk liellopus, jaunlopus, aitas, zirgus. Svari. Samaksa tūlītēja. Tālr. 28761515.
SIA „LATVIJAS GAĻA”
Reklāma un sludinājumi
“Ezerzeme”; indekss: 3019; Reģ. apl. Nr. 000700647www.ezerzeme.lve-pasts: [email protected]: Lāčplēša ielā 20, Krāslavā, LV-5601.Iznāk otrdienās un piektdienās.
Publicētie materiāli ne vienmēr atbilst redakcijas viedoklim. Par skaitļu, faktu pareizību un sludinājumiem atbild autori.
Izdevējs - SIA “LER 8”.Reģ. Nr. LV 51503017321Norēķinu konts SEB BANKĀ:LV22UNLA0023000467070Iespiests SIA “Latgales druka”. Rēzekne, Baznīcas 28.Reklāma, sludinājumi - tālr. 65681464Fakss - 65681465
Materiālu un TV programmas sagatavošanā izmantoti “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Diena”, “Subbota”, “Rēzeknes Vēstis”, “Novadnieks”, interneta resursi un citi avoti.Laikraksta redaktoreRedaktores vietnieceŽurnālistu kolektīvs
TulkotājaMaketētājaGrāmatvede
Marina Nipāne Inga PudnikaJurijs RogaAleksejs Gončarovs
Na tā li ja Zda nov skaIeva MaļinovskaAnna Moiseja
26795517, [email protected], [email protected], [email protected]
26853074, natalin240580@mail .ru65681475, [email protected], [email protected]
Mūsu laikrakstu 2015. gadam var abonēt jebkurā pasta nodaļā, pie sava pastnieka, www.abone.pasts.lv, kā arī “Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša ielā 20, Krāslavā).
Abonē “Ezerzemi” 2015. gadam!Periods Fiziskai
personaiJuridiskai personai
Invalīdiem, uzrādot apliecību
1 mēn. 2,85 3,41 2,502 mēn. 5,69 6,83 5,013 mēn. 8,54 10,24 7,514 mēn. 11,38 13,66 10,025 mēn. 14,23 17,07 12,526 mēn. 17,07 20,49 15,037 mēn. 19,92 23,90 17,538 mēn. 22,77 27,32 20,039 mēn. 25,61 30,73 22,54
IEPĒRKzirgus. Tālr. 26477904;piena teļus. Tālr. 29465429.
Vācu uzņēmums „Magnoflex”
aicina darbā TIRDZNIECĪBAS KONSULTANTUS
Latgales reģionā.
Ja esi pozitīvs/-a, aktīvs/-a (vecumā no 28 līdz 55) un Tev ir personīgais auto, sūti savu CV un motivācijas vēstu-li uz [email protected] līdz 08.03.2015.
Izvēlētos kandidātus gaida profesionālas apmācības, labi noorganizēts darbs un augsts atalgojums.
Uzziņas pa tālruni: 29267239, 26428939.
Zviedrijas firmas pārstāvji Lat-galē PĒRK dažādus meža īpašu-mus par augstām cenām. Iespē-jams avanss. Tālr. 29548596.
SI A “AIBI” ie pērk liel lo pus, jaun lo pus, aitas, ka zas, zirgus, cū kas. La bas ce nas. Sa mak sa tū lī tē ja. Sva ri.
Tālr. 26142514, 20238990.
SIA „LAUKU MIESNIEKS”Iepērk mājlopus. Augstas cenas. Samaksa tūlītēja. Svari. Tālr. 20207132.
PĒRK
PĀRDOD
DAŽĀDI
Par vienu cilvēku tuvākoJums tagad mazāk būs.Sirds zaudētoLīdz mūža galam neatgūs.
Nav mūsu spēkos mazināt zaudējuma sāpes. Izsakām patiesu līdzjūtību Vladisla-vam Graubam, sakarā ar sievas Nadeždas pāragro aiziešanu mūžībā.
Asūnes pamatskolas ko-lektīvs
māju ar zemi (12 āri) Krāslavas centrā. Ir pirts, ūdensvads. ZG. Lēti. Tālr. 29723750;1.5 - istabu dzīvokli Krāslavā. Tālr. 29771200;garāžu karjerā; 1.5 ha zemes - 400 €, trimo - 20 €, tirdzniecī-bas telti 3x4. Tālr. 25956311, 29894099;garāžu Pļavu ielā (7. bloks, nr. 17). Tālr. 28888456; “KIA Carnival” - 2.3, dīzelis,2006., 7 vietas, melna. Tālr. 28329510;“VOLVO S60”- 2.4, 2003., TA; amoliņa sēklas - 1.50 €. Tālr. 29487349;“AUDI A6” - 2.5 TDi, 1996, TA līdz 12.15.; 3-korpusu arklu “Kvert-land”, 3-korpusu arklu “Sovetskij” bez riteņiem (lēti); govi (atnesī-sies aprīlī), grūsnu teli (atnesīsies jūnijā). Atdošu labās rokās sunīti (puika, 3 mēn.). Tālr. 27042939;lietotas mēbeles. Tālr. 22304685;mazlietotu virtuves iekārtu (8 vie-nības). Tālr. 65623022;veļas mašīnu “PHILIPS”(55 €), 2-kameru ledusskapi “AEG” (60x60x185, 100 €), sūkni - hid-roforu (50€), elektrisko boileri “REGENT” (30 l, 40 €), virtuves skapīšus (10 €/ gab.), galdu “MO-DERN” (60x60x120/180, 60 €), skapjus (30 €/ gab.); senlaicīgu ēvelsolu (2 m, 40 €), “AL-Ko” sūk-ni (25 €). Tālr. 29293276;caurules, metāla loksnes - 6mm, elektrisko dzinēju, vadus, dēļus. Viss lietots. Lietotas ražošanas mēbeles. Tālr. 29575177;caurules siltumnīcām. Lēti! Tālr. 28331294;zirga sakas, 5 gab., 10 €/ gab. Tālr. 28485971, 65680328;veļas mazgājamo mašīnu “SAMSUNG” (3 kg). Tālr. 26833353;plastmasas mucas, 1000 l. Tālr. 26361548;mucas (20, 25, 30, 60, 120, 200, 1000 litri). Daugavpilī. Tālr. 27492445;zivju murdus. Tālr. 29980479;govi (atnesīsies aprīlī). Tālr. 29667695;govi; boileri. Tālr. 25928979;bullīti (3 nedēļas); biezpienu. Tālr. 22459402;pienu, malku, kūtsmēslus (pašiz-vešana). Tālr. 22468200;pārtikas un sēklas kartupeļus. Piegāde. Tālr. 27131681;graudus, miltus, pārtikas un sēk-las kartupeļus. Piegāde. Tālr. 29463815;sienu ruļļos. Tālr. 26522838, 29429122;zāģmateriālus. Tālr. 29728133;malku, atgriezumus. T. 29762873;malku. Tālr. 26119134;malku. Tālr. 26793485.
VAJADZĪGI darbinieki lauksaimniecī-bas darbiem Vācijā. Sīkākas uzziņas pa t. 29824171, 00491777577699.Vīrietis meklē darbu celtniecībā (dzīvokļu, māju remonts). Zāģē-ju, skaldu malku. Tālr. 28753676.VĒLOS ĪRĒT 1 - istabas dzīvokli Tālr. 26896349;VĒLOS ĪRĒT 1 - istabas mēbelētu dzīvokli ar visām ērtībām (1. vai 2. stāvā, uz ilgu laiku). T. 26111983;Kāzu un pasākumu filmēšana. Pārrakstu videokasetes DVD formātā. [email protected]. Tālr. 26113738;Skaldu malku, palīdzēšu celtnie-cībā. Tālr. 29889748;Šķeldas pārvadājumu pakal-pojumi (84 m3). T. 28993943;MŪRĒJU visa veida krāsnis, ka-mīnus, dūmvadus, kā arī TĪRU un REMONTĒJU kamīnus un dūm-vadus. Tālr. 29329151;Metāllūžņu izvešana un demon-tāža. Tālr. 29279852.Krāslavas apkaimē janvāra bei-gās pazudis liels, kopts vācu aitu sugas suns ar kuplu asti. Lū-dzam atdod pret atlīdzību. Tālr. 26067711, 29988940, 28892068.
zemi ar jebkādu mežu (var daļēji izcirstu). Visaugstākās cenas. Tālr. 29417548;mežus īpašumā, zemi ar mežu, cirsmas. Par brīvu kārtojam ro-bežu plānus, meža taksācijas, zemesgrāmatas. Augstas cenas, samaksa pie notāra. Vajadzības gadījumā izsniedzam avansu. Tālr. 29131196, [email protected];zemi ar mežu un cirsmas. Tālr. 25663900;visaugstākā cena par meža īpa-šumiem vai cirsmām, l/s zemi. Tū-lītēja samaksa. Tālr. 29105447, 20318082;mežus ar zemi, cirsmas, apaļko-kus krautuvē. Samaksa uzreiz. Tālr. 26346688; investori Latgalē - zemi ar mežu, lauksaimniecības zemi sākot ar 5 ha (var bez ZG), kā arī lietasko-ku. Tālr. 29888098;mežus, cirsmas. Augstākās cenas. Tūlītēja samaksa. T. 29324128.
Ir zaudējumi, pie kuriem nepierod,Kurus nekad neaizmirst,Lai gudrais prāts saka, ko sacīdams.Sirdij ir savi iemesli, kas prātam nepieejami...
Izsakām visdziļāko līdzjū-tību un skumju brīdī esam kopā ar mūsu kolēģi Vilmāru Jakovļevu, māmiņu smilšu kalnā pavadot.AS “Sadales tīkls” kolektīvs
PVC Lo gi un durvisBez % kre dīts + dā va na.
Tālr. 26847347, dur vis tev.lv
RŪPNIECĪBAS TIRGUS Rīgas ielā 28
(virs veikala “Maxima”)Pārvietots blakus, uz 2. stāvu virs ēdamnama “Daugava”. Strādā katru dienu, izņemot pirmdienu.
Autoskola “AUTOMADARA”
uzņem “B” kategorijas autovadītāju kursos. Sapulce 12. martā, plkst. 15.00
Dagdā, Ezera 3.
Tālr. 29427803, 29455509.
IEDZĪVOTĀJU IEVĒRĪBAI!
PA “Krāslavas Slimokase” atgādina, ka pacienta iemak-su par 2015. gada II ceturks-ni, kas sastāda EUR 21.34, jānomaksā līdz 31.03.2015.g. (ieskaitot). Nomaksājot pēc norādītā termiņa, pacienta iemaksas grāmatiņa stāsies spēkā pēc 10 dienām, skaitot no pēdējā nomaksas datuma.
Pasniedzu vācu valodu klātienē un pa SKYPE.
Tālr. 26111983
Krāslavas KN 13. februārī, plkst. 18.00
Krāslavas amatierteātra izrāde
“Visi radi kopā” (Aivars Banka)
SI A “VBKL” pie dā vā be to na iz strā dā ju-
mus: ie tvju plāk snes, ap ma-les, fa sā des plāk snes, 6 vei du žo ga sta bus, ka pu ap ma les, so lus, ba lus trā des, at kri tu mu ur nas.
Vā zēm un ar hi tek tū ras iz strā-dā ju miem - atlaides līdz 25 %. Mon tā ža.
Tālr. 28893839.Ūd rī šu pa gasts, dz. sta ci ja
Krās la va.
Cienījamie vecāki! Krāslavas Varavīksnes vi-
dusskola uzņem audzēkņus 1.klasē un piecgadīgo un seš-gadīgo bērnu sagatavošanās skolai grupās 2015./2016. mā-cību gadam.
Skolas administrācija un skolotāji organizē tikšanos ar visiem ieinteresētiem un aici-na iepazīties ar skolas darbu, tikties ar skolotājiem, noformēt dokumentus nākamajam mā-cību gadam.
Pasākums notiks 12.martā, plkst.18.00, Rancāna ielā-4.
Iesniegumus pieņem katru dienu no 8.00-16.00.
Tālruņi uzziņām - 65623430, - 65681468
Aicinām Jūs apmeklēt vei-kalu IK “UK Mode”.
Tikai 7. un 9. martā atse-višķām precēm atlaides līdz 80%.
Gaidām Jūs Rīgas ielā 50a.
Krāslavas gr. Plāteru v.n. poļu pamatskolā notiek bērnu, kuri vēlas apgūt latviešu, poļu, angļu valodas, uzņemšana pirmsskolas grupā ( 4 6 gadus veci bērni), 1. klasē, kā arī 2. 9. klasē.
Katram skolēnam indivi-duāla pieeja.
Vasaras brīvdienu laikā skolas audzēkņiem ir ie-spēja iepazīt Latvijas un Polijas kultūru atpūtas un valodu nometnēs.
Polijas puse sniedz finan-siālu atbalstu katram jau-najam skolēnam, uzsākot mācības (akcija “Piepildi skolas somu”).
Interesentus aicinām ap-meklēt skolu, iepazīties ar pedagogiem un noformēt dokumentus.
Tālr. uzziņām 65622771, 26735424.
Veikals “Asteres” sveic visus 8. martā un piedāvā tulpes, prīmulas, orhidejas.
Veikals atrodas Grāfu Plāteru ielā 5 (pie veikala “Maxima”).
Laikraksta “Ezerzeme” redakcija
pieņem sludinājumus
katru darba dienu no plkst. 8.00 līdz 17.00.
Tālr. 65681464.