i daa. izmantoŠanas un apbves noteikumi...ludzas pilstas teritorijas plnojums...

LUDZAS PILS TAS TERITORIJAS PL NOJUMS 2005.-2017.

TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APB VES NOTEIKUMI

8

I da a. IZMANTOŠANAS UN APB VES NOTEIKUMI

1.noda a VISP R GIE NOSAC JUMI UN SKAIDROJUMI

1.1. VISP R GIE NOSAC JUMI

Ludzas pils tas apb ves noteikumi (turpm k tekst AN) ir saistošie noteikumi, kuros noformul tas pras bas zemes gabaliem un b v m saskaņ ar 11.12.2003. apstiprin to Ludzas pils tas Att st bas pl nu.

To uzdevums ir nodrošin t iedz vot ju un pašnieku interešu iev rošanu, lai b vniec ba nerad tu trauc jumus, ierobežojumus vai b stam bu, nepasliktin tu ekolo isko situ ciju.

AN ir Ludzas teritorijas pl nojuma da a, kas nosaka pras bas zemesgabaliem, to apb vei , teritorijas labiek rtošanai un cit dai apsaimniekošanai, atbilstoši Ludzas teritorijas pl nojum noteiktajai pils tas visas teritorijas un atseviš u t s da u at autajai izmantošanai. AN nosaka zemes pašnieku vai vald t ju ties bas un pien kumus attiec b uz viņu pašum , lietojum vai nom esoš

zemes gabala izmantošanu. AN saskaņ ar pils tas teritorijas zon jumu ir noteikti apb v šanas principi un noteikumi projekt šanas un b vdarbu veikšanas k rt ba. AN darbojas vienoti ar Ludzas teritorijas pl nojumu 2003.- 2015.

AN saistoši Ludzas pils tas domei, kas pl no, regul un kontrol visu b vniec bas procesu, s kot ar zemes gabalu izveidošanu, zemes izmantošanu, b vniec bu l dz b vju nodošanai ekspluat cij , k ar visiem b vniec bas dal bniekiem.

AN ir saistoši vis m fiziskaj m un juridiskaj m person m Ludzas pils tas administrat vaj s robež s. Tie ir saistoši zemes, ku, b vju pašniekiem un vald t jiem, veicot jebk du zemes gabalu ar ku sadal šanu vai apvienošanu, b vju un zemes ier c bas projekt šanu, b vdarbus, restaur ciju,

rekonstrukciju, moderniz ciju vai nojaukšanu. AN neatbr vo fizisk s un juridisk s personas no pien kuma iev rot sp k esošo valsts normat vo aktu pras bas.

Zemes izmantošanas ties bas galvenok rt ir b vties bas, kas nosaka k dam m r im, kur ko un k ir ties bas b v t.

Visa veida zemes izmantošanai un b vniec bai ieskaitot p rb vi, paplašin šanu, ier košanu un ku nojaukšanu ir j atbilst AN. Pašvald bas instit ciju at aujas nodom tai zemes, ku, b vju izmantošanai vai b v šanai, p rb v šanai, paplašin šanai, ier košanai vai nojaukšanai ir izsniedzamas saskaņ ar AN un iev rojot lai š r c ba neb tu pretrun ar kop j m pils tas att st bas interes m un citu personu interes m.

Šie noteikumi sast v no div m da m:

I da a IZMANTOŠANAS UN APB VES NOTEIKUMI

II da a PRAS BAS UN K RT BA B VTIES BU STENOŠANAI

Noteikumu sast v iek auti izmantoto j dzienu un terminu skaidrojumi.

AN pielieto kop ar likumdošanas un normat vajiem aktiem, kas attiecin mi uz teritorijas att st bu, teritori lo pl nošanu un b vniec bu:

AN neatbr vo fizisk s un juridisk personas no nepieciešam bas iev rot sp k esošo valsts likumu un normat vo aktu pras bas.Skaidrojumus par AN sniedz pašvald bas instit cija, kas realiz B vvaldes funkcijas.



9

1.2. TEKST LIETOTI SA SIN JUMI:

LV - Latvijas valsts

SM CSDD - Satiksmes ministrija Ce u satiksmes droš bas direkcijaVAS LVC Latgales re iona - VAS ‘ĶLatvijas Valsts Ce iĶĶ Latgales re iona Ludzas rajona noda a g. - gads

gs. - gadsimts

LBN 201-96 - B vnormat vs ‘ĶUgunsdroš bas normasĶĶLR - Latvijas Republika

MK - Ministru Kabinets

p. pants; punkts

sk. - skat tt.i .- tas ir

u.c.- un citi

VKPAI - Valsts kult ras pieminek u aizsardz bas inspekcija

B vvalde - Ludzas pils tas b vvaldeB vinspektors - Ludzas pils tas b vinspektorsLVS - Latvijas valsts standarti

PAU - Pl nošanas un arhitekt ras uzdevums



10

1.3. LIKUMDOŠANA, B VNORMAT VI

1. LR 2002. gada 22. maija likums “Teritorijas pl nošanas likums”; 2002 gada 27. decembra, 2003 gada 10. apr a, 2004. gada 17 augusta groz jumi.

2. Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra noteikumi Nr. 423 “Noteikumi par teritoriju pl nojumiem”, 2001. gada 31. j lija groz jumi.

3. Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumi Nr.883 “Viet j s pašvald bas teritorijas pl nošanas noteikumi.”

4. LR 1994.gada 19.maija likums “Par pašvald b m”.5. LR ministru kabineta 1997. gada 01. apr a Nr.112 “Visp r gie b vnoteikumi ”, 2000. gada 2.

maija, 2001. gada 11. decembra, 2003. gada 1. apr a groz jumi.6. Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumi Nr. 168 LBN 005-99 ”Inženierizp tes

noteikumi b vniec b ”.7. Ministru kabineta 2001. gada 14. augusta noteikumi Nr. 370 LBN 202-01 ”B vprojekta saturs

un noform šana”, 2001. gada 14. augusta groz jumi.8. Ministru kabineta noteikumi 2004 gada 28 decembra Nr.1069 ‘Noteikumi par r jo

inženierkomunik ciju izvietojumu pils t s, ciemos un lauku teritorij s”.

9. Ministru kabineta 2000. gada 1. febru ra noteikumi Nr. 38 par LBN 222-99 “ densapg des r jie t kli un b ves”.

10. Ministru kabineta 1999. gada 15. j nija noteikumi Nr 214 par LBN 223-99 “Kanaliz cijas r jie t kli un b ves”.

11. Ministru kabineta 2002. gada 24. oktobra “ Ugunsdroš bas un ugunsdz s bas likums”, 2002. gada 19. decembra , 2002. gada 27. decembra, 2003. gada 29. maija groz jumi.

12. LR 1997. gada 5. febru ra “Aizsargjoslu likums”, 2002. gada 21. febru ra, 2003. gada 19. j nija, 2005 gada 22 j nija groz jumi.

13. LR Augst k s Padomes 1992. gada 12. febru ra likums “Par kult ras pieminek u aizsardz bu”, 1993. gada 01. j nija, 1993. gada 02. decembra, 1995. gada 09. febru ra, 1998. gada 11. augusta, 2001. gada 15. novembra, 2003. gada 06. novembra groz jumi.

14. Valsts aizsarg jamo kult ras pieminek u saraksts, ko apstiprin jis LR Ministru kabineta 1998. gada 29. oktobra r kojums.

15. MK noteikumi Nr. 474 “Noteikumi par kult ras pieminek u uzskaiti, aizsardz bu, izmantošanu, restaur ciju, valsts pirmpirkuma ties b m un vidi degrad joša objekta statusa pieš iršanu”.

16. LR 1991. gada 06. augusta likums “Par vides aizsardz bu”, 2003. gada 15. maija groz jumi.17. LR 1993. gada 02. marta likums “Par paši aizsarg jam m dabas teritorij m”, 2003. gada 06.

novembra groz jumi.18. LR 2001. gada 15. marta likums “Par pies rņojumu”, 2002. gada 20. j nij groz jumi.19. Ministru kabineta 1999. gada 05. janv ra noteikumi Nr.8 “Aizsargjoslu ap dens ņemšanas

viet m noteikšanas metodika”.20. Ministru kabineta 1998. gada 29. decembra noteikumi Nr. 502 “Aizsargjoslu ap kaps t m

noteikšanas metodika”, 2001. gada 25. septembra groz jumi.21. Ministru kabineta 1998. gada 26. maija noteikumi Nr. 284 “Noteikumi par denstilpju un

densteču aizsargjoslu noteikšanas metodiku”.22. Ministru kabineta 2001. gada 10. apr a noteikumi Nr. 162 “Autoce u aizsargjoslu

noteikšanas metodika”.

23. Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumi Nr. 118 “Noteikumi par virszemes un pazemes deņu kvalit ti “.



11

24. Ministru kabineta 2002.gada. 18. j nija noteikumi Nr. 235 “Noteikumi par ma istr lo cauru vadu projekt šanu, b vniec bu un atbilst bas nov rt šanu.”

25. Ministru kabineta 2003. gada 22. j lija noteikumi Nr.415

“ paši aizsarg jamo dabas teritoriju visp r jie aizsardz bas un izmantošanas noteikumi.”26. Ministru kabineta 1998. gada 20. oktobra noteikumi Nr. 415 “Ekspluat cijas aizsargjoslu gar

elektriskajiem t kliem noteikšanas metodika”.27. Ministru kabineta 2003. gada 19. augusta noteikumi. 465 “Ekspluat cijas aizsargjoslu gar telekomunik ciju t klu l nij m noteikšanas metodika”. 28. Ministru kabineta 1998. gada 20. oktobra noteikumi Nr. 416 “Ekspluat cijas aizsargjoslu gar

siltumt kliem noteikšanas metodika”.29. Ministru kabineta 1998. gada 04. augusta noteikumi Nr. 198 “Noteikumi par dens densvadu

un kanaliz cijas aizsargjoslu noteikšanas metodika”.

30. Ministru kabineta 2002. gada 04. novembra noteikumi Nr. 496 “Telekomunik ciju t klu ier košanas un b vniec bas noteikumi”.

31. Ministru kabineta 2003. gada 13. maija noteikumi Nr. 251 “Telekomunik ciju t klu infrastrukt ras aizsardz bas k rt ba.”

32. Latvijas pagaidu b vnormat vs “Teritori lpl nošana. Pils tu un pagastu izb ve”. LBN 100. Apstiprin ti 28.12.1992.

33. Ministru kabineta 2002. gada 04. apr a noteikumi Nr. 163 “Par trokšņa emisiju no iek rt m , kuras izmanto rpus telp m”.

34. Ministru kabineta 1999. gada 03. augusta noteikumi Nr. 269 “ Noteikumi par vides kvalit tes normat viem degvielas uzpildes stacij m, naftas b z m un p rvietojamaj m cistern m.”, 2002. gada 22. janv ra groz jumi. “

35. Ministru kabineta 2002. gada 27. augusta noteikumi Nr.384 “Adres cijas noteikumi”36. MK 31.07.2001. noteikumi Nr. 344 „Nekustam pašuma lietošanas m r u noteikšanas un

sistematiz cijas k rt ba”37. Latvijas administrat vo p rk pumu kodekss.38. Civillikums.



12

1.4. AT AUTO IZMANTOŠANU DEFIN CIJAS UN J DZIENU SKAIDROJUMS

Adrese – hierarhiski sak rtotu nosaukumu un numuru – adreses elementu – kopa, kas nodrošina adres cijas objekta atrašan s vietas noteikšanu valst un ko re istr Valsts zemes dienesta inform cijas sist m – Valsts adrešu re istr (turpm k – adrešu re istrs). Aizsarg jama apb ves teritorija – teritorija, kur j saglab taj esoš v sturisk apb ve, pils tvides m rogs un raksturs. Aizsarg jama dabas teritorija - izcili dabas veidojumi un teritorijas, kam ir seviš a zin tniska, kult rv sturiska, est tiska un soci la noz me un kas ir paš valsts aizsardz b . Aizsargjoslas -noteiktas plat bas, kuru uzdevums ir aizsarg t daž dus (gan dabiskus, gan m ksl gus) objektus no nev lamas r j s iedarb bas, nodrošin t to ekspluat ciju un droš bu vai pasarg t vidi un cilv ku no k da objekta kait gas ietekmes. Aizmugures pagalma dzi ums noz m maz ko horizont lo att lumu starp zemes gabala aizmugures robežu un tuv ko jebkuras galven s b ves sienu. Aizmugures pagalms ir zemes gabala da a starp zemes gabala s npagalmiem no zemes gabala aizmugures robežas l dz tuv kajai jebkuras galven s b ves aizmugures fas des sienai Aka – l dz grunts denim vertik las šahtas veid izrakta un nostiprin ta b ve vai speci li apr kots urbums pazemes

dens ņemšanai. Apb ve - noteikt t du pl notu, izmantotu vai nodom tu ku un citu b vju, inženierkomunik ciju un teritorijas labiek rtojuma kopums, kur kas ir prim rais elements. Apb ves bl vums – apb ves laukuma attiec bas summa pret zemes gabala plat bu. Apb ves intensit te – virszemes st vu plat bas summas attiec ba pret zemes gabalu plat bu. Apb ves noteikumi - pašvald bas pieņemti saistoši noteikumi - b vnoteikumi, kas juridiski nodrošina un aizsarg fizisko un juridisko personu nekustam pašuma izmantošanas un b vniec bas ties bas, nosakot konkr tas pras bas zemesgabaliem un ar tiem saist tiem nekustamiem pašumiem. Apb ves teritorija - izb ves teritorija, kas teritorijas pl nojum noteikta apb vei. Apst d jumi – visas ar augiem apaudz tas un koptas dabas pamatnes teritorijas, kur neieg st produkciju, bet kas ietver parku, d rzu, Mežaparku, skv ru, kaps tas, dzelzce u un ce u nog zes, un kas ir br vi pieejami sabiedr bai, un var ietvert ar rekre ciju saist tas kas un citas b ves. Apvedce š -– zeme un b ve t s da a teritorij , kas pl nota, izmantota vai nodom ta starppils tu un tranz ta galveno autotransporta pl smu novirz šanai rpus bl vi apdz votaj m teritorij m. Apvedce š ietver teritoriju t sarkanaj s l nij s un krustojumus ar pagasta ce iem un viet j m iel m un piebrauktuv m.

r jais s npagalms ir s npagalms, kas tieši robežojas ar ielu. Atkl ta autost vvieta – autost vvieta, kas nav iek auta ka vai t s da a, un kas ir nodal ta ( ari nožogota) automaš nu novietošanai uz laiku. Atkl ta uzglab šana – zeme, ka vai b ve vai t s da a, kas pl nota, izmantota vai nodom ta preču uzglab šanai br v dab vai b vju va j s plat b s, kas nav iek autas sien s un nav autost vviet s. At aut izmantošana – zeme, ka vai b ve vai t s da as izmantošana, kas pl nota, izmantota vai nodom ta saskaņ ar teritorijas pl nojumu. Autoosta - zeme, ku vai citas b ves da u, kas pl nota, izmantota vai nodom ta autobusu satiksmes pasažieru un person la apkalpošanai un autobusu slaic gai novietošanai. Autost vvieta – zeme, ka vai b ve vai t s da a, kas pl nota, izmantota vai nodom ta vienas vai vair ku automaš nu novietošanai uz laiku un ietver st vvietas, piebrauktuves, ar vertik l s komunik cijas. rstniec bas iest de – zeme, ka vai b ve vai t s da a, kas pl nota, izmantota vai nodom ta vesel bas nol kiem un var ietvert polikl niku, slimn cu, kl niku, ambulanci, vai l dz gu iest di.



13

Br v teritorija – zemes gabala neapb v t plat ba, kur neietilpst st vvietu, piebraucamo ce u, baseinu, terašu un citu labiek rtojuma elementu plat bas. To raksturo br v s teritorijas plat bas procents no st vu plat bas. B tisks pies r ojums – valsts kompetentu iest žu noteikta jebk das kait gas vielas maksim la koncentr cija gais , augsn vai den , ko aizliegts p rsniegt visp r vai k d konkr t teritorij . B vat auja - visp r gajos b vnoteikumos noteiktaj k rt b izsniegts dokuments, kas apliecina ties bas veikt objekta b vdarbus. B ve - b vniec bas proces radies ar zemi saist ts veidojums, kam ir noteikta funkcija - arhitektonisks, tehnisks vai konstrukt vs virszemes, pazemes vai zem dens darin jums, to kopums, k ar attiec g s ar t m saist t s tehnisk s iek rtas. B ves konserv cija – pas kumi b v , kas nov rš t s konstrukciju boj šanos, sabrukumu vai non kšanu cilv ku vesel bai , dz v bai vai videi b stam st vokl . B ves mets -br vas formas pirmsprojekta materi ls t.sk. paskaidrojuma raksts, kas uzskat mi ilustr b vniec bas ieceri. B v t js – fizisk vai juridisk persona ( nekustam pašuma pašnieks, nomnieks vai lietot js), kas veic b vniec bu saviem sp kiem.

B vat auja – visp r gos b vnoteikumos paredz taj k rt b izsniegts dokuments, kas apliecina ties bas veikt objekta b vdarbus. B vdarbi - b vniec bas procesa sast vda a, darbi, kas tiek veikti b vlaukum vai b v , ar nojaukšana. B vlaide – l nija zemes gabala iekšpus , kas noteikta parasti paral li sarkanajai l nijai un kas nosaka att lumu no sarkan s l nijas l dz apb vei. B vniec bas dal bnieki – fizisk s vai juridisk s personas, kuras ar pašumu, finansu l dzek iem, darbu vai pakalpojumu piedal s b vniec bas proces . B vobjekts – jaunb ve, k ar renov jama, restaur jama , rekonstru jama vai remont jama ka vai cita b ve vai ku un citu b vju kopums ar tam piederošo teritoriju, pal gb v m un b viek rt m. B vnormat vi – b vniec bu un b vju ekspluat ciju reglament jošie un visiem b vniec bas dal bniekiem saistošo normu un noteikumu kopums. B vprojekts – b vniec bas iecerei nepieciešamo dokumentu, ras jumu un tekstu materi lu kopums. B vties bas ir ar teritorijas pl nojumu noteiktas un ar ANem , nodrošin tas un aizsarg tas fizisko un juridisko personu ties bas veikt b vniec bas darbus. B vuz m js – fiziska vai juridiska persona, kas pamatojoties uz nosl gto l gumu ar pas t t ju, veic b vdarbus. B vvalde – pašvald bas instit cija, kas p rzina k ar kontrol b vniec bu attiec gaj administrat vaj teritorij . B vvaldes sast v iek aujamas pašvald bas amatpersonas, kur m ir atbilstoša speci l izgl t ba vai b vniec bas kontroles ties bas un kuras veic ar b vniec bu, teritorijas pl nošanu un zemes ier c bu saist tus pien kumus. Dabas pamatnes teritorijas – dabas teritorijas noz m neapg tas teritorijas, ko veido za o st d jumu sist ma (mežu, parku, skv ru), p r j s lauksaimniec bas teritorijas, aizsargjoslas un dens baseini, kur apb ve nav galvenais zemes izmantošanas veids, bet izmantošana liel k vai maz k m r ir atkar ga no attiec g s izb ves teritorijas da as specifikas. Dar jumu iest de - banka, apdrošin šanas sabiedr ba, viesn ca, motelis, birojs, izst žu, kongresu un konferenču centrs, k ar citas komerci la rakstura iest des, kur s nenotiek ražošana. Daudzst vu daudzdz vok u m ja – 3 un vair k st vu (neskaitot pagrabu) dz vojam m ja vai t s da a, kas pl nota, izmantota vai nodom ta dz vok iem ar kop gu ieeju no zemes l meņa, un, kur iedz vot jiem ir ties bas kop gi lietot priekštelpas, k pnes, pal gtelpas, kas neatrodas dz vokl , un pagalmus. Degvielas uzpildes stacija – noz m izmantošanu, kas ietver degvielas (ar g zes), e as un sm rvielas p rdošanu, k ar tirdzniec bas un pakalpojumu objektu automaš nu mazg šanu. Degvielas stacijas izvietošanas iesp ju ielas sarkanaj s l nij s vai ce a pieder bas josl pamato ar det lpl nojumu.



14

Det lpl nojums – pils tas teritorijas atseviš as teritorijas pl nojums, kas detaliz Ludzas pils tas teritorijas pl nojumu, nosakot robežas un pras bas katrai p rcelei vai zemes gabalam. Div ime u dz vojam m ja – ka, kas pl nota, izmantota vai nodom ta divu imeņu dz vošanai ( div m m jtur b m). Droš bas aizsargjosla – teritorija, kas noteikta k josla ap paaugstin ta riska objektiem. To galvenais uzdevums ir nodrošin t šo objektu, k ar vides un cilv ku droš bu gan to ekspluat cijas laik , gan iesp jamo av riju gad jum . Dv u m ja – divas blo tas imeņu dz vojam s m jas p rsvar katra uz sava zemes gabala un kur m ir kop ja vismaz viena kapit lsiena. Dzelzce a pieder bas robeža noz m robežu teritorijai, kas atsavin ta un pieder VAS "Latvijas dzelzce š". Dzelzce a stacija – zeme, ka un cita b ve vai t s da a, kas pl nota, izmantota vai nodom ta dzelzce a satiksmes pasažieru apkalpošanai.

Dzelzce š – zeme (zemes josla) un b ves, kas pl notas, izmantotas vai nodom tas dzelzce a darb bas nodrošin šanai, ar pieturvietas, izņemot dzelzce a pasažieru stacijas. Dz vojam s apb ves teritorijas - noz m teritorijas izmantošanu, kuras prim rais zemes, ku vai b vju izmantošanas veids ir dz vošana. Dz voklis, k pal gizmantošana – ka, vai t s da a, kas pl nota, izmantota, vai nodom ta k atseviš a norobežota dz vojama plat ba, kas sast v no istabas vai istab m, virtuves, un pal gtelp m uz zemes gabala, kur dz vojam m ja nav galvenais at autas zemes izmantošanas veids. ka – atseviš s arhitektonisks, konstrukt vs vai tehnisks virszemes, ar da ji pazemes darin jums. kas augstums – vertik l dimensija no zemes l meņa pie kas galven s ieejas l dz kas korei. Ekspluat cijas aizsargjosla – teritorija, kas noteikta k josla gar transporta, sakaru un citu komunik ciju l nij m, k ar ap objektiem, kas nodrošina šo komunik ciju un objektu efekt vu un drošu ekspluat ciju un att st bas iesp ju. Gar ža – ka vai t s da a, kas pl nota, izmantota vai nodom ta past v gai automaš nas vai automaš nu novietošanai, kas var b t gan priv t , gan sabiedrisk gar ža. G j ju iela - pils tas izb ves teritorijas da a intens vai g j ju piek šanai pie pils tb vniec bas, atseviš iem apb ves vai dabas objektiem ar ierobežotu vai sl gtu transporta kust bu. Gr vis – m ksl gs, garš padzi in jums zemes virsm virs dens uztveršanai un novad šanai, iek aujoties vienot noteces sist m . imenes d rzi š – teritorija, kur uz nomas l gum noteiktu termiņu at auta sakņu d rza ier košana imenes vajadz b m bez pagaidu b v m (invent ra noliktav m). Iedibin ta b vlaide – esošas apb ves veidota l nija, ja kvart la robežas vismaz pusei zemesgabalos galven s b ves pie ielas atrodas uz š s l nijas. Iekš jais s npagalms noz m to s npagalmu, kas nerobežojas ar ielu. Iela – zeme un b ve vai t s da a izb ves teritorij , kas pl nota, izmantota vai nodom ta pils tu un to apk rtnes apkalpošanai un viet j s satiksmes pievad šanai lielce iem. Iela ietver teritoriju ielu sarkanaj s l nij s un krustojumus ar viet j m iel m un piebrauktuv m, bet neietver krustojumus ar lielce iem. Individu lais darbs – individu l darba veidi saskaņ ar LR Ministru Padomes 1993. gada 29. apr a l mumu Nr.220 apstiprin to sarakstu, k ar darb bu dz ves viet radošaj s profesij s. Insol cija (izsau ojums) ir r d t js, kas nor da iekštelpu nepieciešamo izsau ojuma ilgumu. To nosaka attiec gi b vnormat vi. Inženiertehnisko komunik ciju objekts – zeme, b ve vai t s da a, kas pl nota izmantota vai nodom ta valsts vai pils tas inženiertehnisk s apg des (infrastrukt ras) objektu, ar elektroapakšstacijas, katlum jas, g zes sadales stacijas, autom tisk s telefonu stacijas, kanaliz cijas un lietus notek deņu att r šanas iek rtas, dzeram dens atdzelžošanas stacijas objektu izvietošanai.



15

Inženiertehnisk s apg des t kli – zeme, b ve, vai t s da a, kas pl nota, izmantota vai nodom ta virszemes un pazemes inženiertehnisk s apg des t klu un objektu ( densvads, kanaliz cija, siltumapg de u.c.) izvietošanai, lai piesl gtu izb ves teritorijas viet jo inženiertehnisko sist mu ma istr laj m inženierkomunik cij m un to objektiem. Izb ve – kop gs nosaukums pl notai, izmantotai vai nodom tai visu veidu teritorijas izmantošanai, un att st bas pas kumiem, apb vei, labiek rtojumam un ainavu veidošanai. Izb ves teritorija noz m teritoriju, ar apb ves zonu, kas pl nota, izmantota vai nodom ta notiekošiem vai nodom tiem visu veidu teritorijas izmantošanas un att st bas pas kumiem, ar apb vei un ainavu veidošanai.

Izgl t bas iest de – ka, vai t s da a, kas pl nota, izmantota vai nodom ta pamata, vidus un/vai augst kai izgl t bai, ar speci lajai un profesion lajai izgl t bai. Izmantošana noz m t du pl notu, esošu vai nodom tu zemes un b vju vai to da as izmantošanu, kas atbilst teritorijas pl nojumam (at aut izmantošana) vai neatbilst tam (aizliegt izmantošana). Jaunb ve - b ve, ko b v neapb v t b vlaukum , ar jauni inženiertehnisk s apg des t kli un citas b ves Kaps ta – zeme, kas pl nota, izmantota, vai nodom ta mirušo apbed šanai un ar to saist tiem pas kumiem un var ietvert ar kas un citas b ves. Kult ras iest de – zeme, ka vai b ve, kas pl nota, izmantota vai nodom ta kult ras centram, te trim, kinote trim, koncertz lei, univers las izmantošanas z lei, muzejam, bibliot kai, m diju centram vai l dz gai iest dei. Kult ras pieminek i – kult rv sturisk mantojuma da a - kult rv sturiskas ainavas un atseviš as teritorijas ( senkapi, kaps tas, parki, v sturisko notikumu norises un iev rojamu personu darb bas vietas) k ar atseviš i kapi, ku grupas un atseviš as kas, m kslas darbi, iek rtas un priekšmeti, kuriem ir v sturiska, zin tniska, m kslinieciska vai cit da kult ras v rt ba un kuru saglab šana n kamaj m paaudz m atbilst Latvijas Valsts un tautas, k ar starptautiskaj m interes m. Kult ras pieminek a aizsardz bas josla – noteikta teritorija ap kult ras pieminekli, k noliegta jauna celtniec ba un jebkura cita darb ba, kura degrad kult ras pieminek a v rt bu vai trauc t uztveri. Š s zonas tiek noteiktas, lai nodrošin tu kult ras pieminek u aizsardz bu un saglab šanu, k ar samazin tu veida negat vu ietekmi uz nekustamiem kult ras pieminek iem. Labiek rtot s koplietošanas teritorijas noz m teritoriju, kur galvenie zemju izmantošanas veidi ir sabiedriskas noz mes labiek rtoti koplietošanas rekre cijas objekti, parki, skv ri, kaps tu teritorijas. Laukums noz m izmantošanu l nijb vju izb ves teritorij ielai l dz giem nol kiem, ko iez m sarkan s l nijas. Ma istr l s inženierkomunik cijas ir inženiertehnisk s apg des (infrastrukt ras) ma istr lie t kli, ar ma istr lie transportvadi un l dz gas b ves, kas nepieciešamas apg dei ar izejviel m, sakariem, ener tiskajiem un citiem resursiem, k ar sl gto notek deņu novad šanai Mazst vu daudzdz vok u m ja - 1 – 2 st vu daudzdz vok u m ja vai t s da a, ( neskaitot pagrabu), kas pl nota, izmantota vai nodom ta dz vok iem ar kop gu ieeju no zemes l meņa, un, kur iedz vot jiem ir ties bas kop gi lietot priekštelpas, k pnes, pal gtelpas, kas neatrodas dz vokl , un pagalmus.

Mazumtirdzniec bas un pakalpojumu objekts ir objekts, kuru izmanto preču pirkšanai un p rdošanai tieši pat r t jam vai sadz ves un citu pakalpojumu nodrošin šanai (ar tirdzniec bas centrs, tirgus, veikals, salons, aptieka, restor ns, b rs, kafejn ca, pakalpojumu darbn ca un tml.), bet kur nenotiek ražošana, mont šana, p rstr de vai vairumtirdzniec ba. Neatbilstoša izmantojuma statuss – zemes gabala izmantošana, kas likum gi ies kta pirms att st bas pl n noteikts cits izmantojums. Neb tisks pies r ojums – pies rņojuma l menis nep rsniedz gaisa, dens un augsnes sp ju to absorb t un p rstr d t, k ar nep rsniedz normat vo vides pies rņojuma l meni.



16

Noliktava noz m izmantošanu, kas ietver materi lu, vielu, lietu un preču uzkr šanu, glab šanu un saglab šanu (sald šanu). Paaugstin ta riska objekts -objekts ar paaugstin tu iesp jam bu rad t draudus videi, cilv ka dz v bai, vesel bai, vai pašumam. Pagaidu b ve – b vdarbu veikšanai nepieciešama b ve, kas j nojauc pirms b vobjekta nodošanas ekspluat cij ( par pagaidu b v m netiek uzskat tas slaic gas lietošanas b ves). Pagalms – ku, b vju vai st d jumu ierobežots laukums. Pagrabst vs – zem kas vai citas b ves 1. st va izveidota telpa, telpu kopums, kuru griesti atrodas ne vair k k 1m virs zemes l meņa. Pal gizmantošana (papildizmantošana) – noz m pl notu, esošu vai nodom tu zemes un b vju vai to da as izmantošanu, pie š diem nosac jumiem:

a) t ir pak rtota galvenajai izmantošanai un papildina to;

b) t ir izvietota taj paš zemesgabal , kur galven izmantošana. Parcele – detalpl nojum vai zemes ier c bas projekt noteikta zemes gabala da a, kas nav ierakst ta zemesgr mat . Parks - dabiskas un/vai cilv ku veidotas teritorijas, kuras veido dabas elementu, ku un citu b vju un mazo arhitekt ras formu daudzveid ba, kur m ir liela est tiska, sanit ri higi niska un rekre cijas noz me un kuru uztur šanai nepieciešams augsts labiek rtojuma l menis. Patva ga b vniec ba - b vdarbi, kas tiek veikti bez b vat aujas vai neatbilst akcept tajam b vprojektam P rvaldes iest de noz m izmantošanu, kas ietver nekomerci las iest des - valsts un visu l meņu pašvald bu dienestu p rvaldes, milit r s un sabiedriskas organiz cijas, tiesas, biedr bas, prokurat ras, policijas, ugunsdz s bas un pasta iest des. Š izmantošana neietver citas defin tas nekomerci las iest des, k ar nek du nevalstiskas organiz cijas iest di. Piebraucamais ce š - jebk das izb ves teritorijas da a, kas paredz ta piek šanai pie zemes gabala vai atseviš iem objektiem, ar servit ts vai apgr tin jums. Pils tb vniec bas piemineklis ir ar likumu noteiktas un aizsarg tas, paši v rt gas v sturisk s pils tvides teritorijas, kur s ir sp k kult ras pieminek u aizsardz bas pras bas, un ar pašvald bas viet jiem noteikumiem noteiktas teritorijas un to saglab šanas un uztur šanas nosac jumi. Pils tb vniec bas pieminek a aizsargjosla ir noteikta josla ap pils tb vniec bas pieminekli unnoz m aizsarg jam s apb ves teritoriju, kur j saglab taj esoš v sturisk apb ve, pils tvides m rogs un raksturs, lai nerad tu negat vu ietekmi uz pieminekli. Pirmsskolas b rnu iest de – zeme, ka vai cita b ve, vai t s da a, kas pl nota, izmantota vai nodom ta mazb rnu novietnei, b rnu d rzam vai citai specializ tai b rnu iest dei, bet neietver priv tu b rnud rzu. Priekšpagalms – zemes gabala da a vis t platum no zemes gabala frontes (sarkan s l nijas) l dz jebkurai galven s kas galven s fas des sienai. Publiska apspriešana - sabiedr bas iesp ju nodrošin šana aizst v t savas ties bas un izteikt savas atsauksmes.

Publiska ka vai b ve – ka vai b ve, kur vair k nek 50 % kas vai b ves kop j s plat bas ir publiskas telpas;

Publisk s apb ves teritorijas galvenais zemju izmantošanas veids ir sabiedriskas noz mes objekti, k ar dar juma iest žu un komerci la rakstura apb ve k ar kult rv sturisk un reli isk apb ve Reli iska iest de – zeme, ka vai b ve, vai t s da a, kas pl nota, izmantota vai nodom ta jebkuras reli iskas, kopienas nol kiem un var ietvert kulta celtni, reli iskas izgl t bas iest di vai draudzes b rnud rzu. Ja š da ka pieb v ta vai ieb v ta galvenaj b v , t j uzskata par da u no galven s b ves, nevis par saimniec bas ku. Rekonstrukcija – b ves vai t s da as p rb ve, mainot b ves vai t s da as apjomu un mainot vai

saglab jot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu (“Visp r gie b vnoteikumi” 21.p.).



17

Renov cija – b ves vai t s da as remonts (kapit lais remonts), lai atjaunotu b vi vai t s da u, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, k ar m r tiec gu funkcion lu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana b v , nemainot t s apjomu un funkciju. (“Visp r gie b vnoteikumi” 22.p.).

Restaur cija noz m b ves v sturisk veidola atjaunošanu, pamatojoties uz v sturisk s inform cijas zin tnisku izp ti (“Visp r gie b vnoteikumi” 23.p.). Rindu maija – ir vair k k divas rind blo tas mazst vu dz vojam s m jas, vis m m j m, izņemot gal j s, ir vismaz divas kop gas kapit las sienas ar blakus esošo m ju. Sabiedriska gar ža –ir kooperat va vai priv ta ka un cita b ve vai t s da a, kas pl nota, izmantota vai nodom ta past v gai automaš nu novietošanai, k ar apkopšanai. Sabiedriski noz m ga b ve – ka, kurai ir vair k nek pieci virszemes st vi, publisk ka, kur

paredz ts vienlaikus uztur ties vair k nek simt cilv kiem, ražošanas ka, tornis, k ar tilts, ce a p rvads, tunelis, ja tas ir gar ks par 100 m, vai vair k nek viena st va apakšzemes b ve. Pašvald ba viet jos apb ves noteikumos papildus var noteikt sabiedriski noz m gas b ves attiec gaj teritorij

Saimniec bas ka ir pal g ka, kuru izmanto k priv tu gar žu, nojumi automaš nas novietošanai, darbn cu, siltumn cu, k ar novietni d rza invent ram, materi lu, sadz ves priekšmetu, malkas un kurin m glab šanai u.c. Ja š da ka pieb v ta vai ieb v ta galvenaj b v , t j uzskata par da u no galven s b ves, nevis par saimniec bas ku. Sanit r aizsargjosla - teritorija, kas noteikta k josla ap objektiem ar paaugstin t m sanit raj m pras b m. T s galvenais uzdevums ir sanit ro pras bu nodrošin šana. S npagalma platums ir maz kais horizont lais att lumu starp zemes gabala s nu robežu un tuv ko jebkuras galven s b ves sienu. S npagalms ir zemes gabala da a no priekšpagalma l dz aizmugures robežai un no zemes gabala s nu robežas l dz tuv kajai jebkuras galven s b ves s nu fas des sienai. Sarkan l nija — ir juridiski noteikta, pašvald bas apstiprin taj teritorijas pl nojum noteikt l nija, kas norobežo ce a, ielas vai piebrauktuves (ar inženierkomunik ciju koridoru) izb vei nepieciešamo teritoriju no apb v jam s vai cit d veid izmantojam s teritorijas. Savrupm ja - mazst vu dz vojam ka, kur ir dz voklis vienai vai div m imen m. Sezonas rakstura tirdzniec bas un/vai pakalpojumu iest de - ka, b ve vai t s da a, kas pl nota, izmantota vai nodom ta ar pašvald bas at auju preču p rdošanai tieši pat r t jam pavasara, vasaras, rudens sezon , k ar sadz ves un citu pakalpojumu nodrošin šanai un neietver nek du ražošanu vai vairumtirdzniec bu. Š das b ves ir no viegl m saliekam m konstrukcij m, bez apkures. Sporta b ve – zeme, ka un cita b ve, vai t s da a, kas pl nota, izmantota vai nodom ta prim ri sporta sp u vai fizisko nodarb bu nol kam un ar to saist t s s dvietas skat t jiem, k ar sporta b ves dz vojam s un cit s teritorij s, kur tas kalpo ka pal gizmantošana. Š nis – saimniec bas kas tips, kas pl nota, izmatota vai nodom ta malkas, darbar ku un citu saimniec bas materi lu novietošanai. Tauvas josla – sauszemes josla gar visu dab go deņu (upju, ezeru, kan lu) krastiem, kas paredz ta zvejas, rekre cijas vajadz b m un kur j nodrošina piek šana denim neatkar gi no zemes pieder bas. Telpas individu l darba veikšanai ir savrupm jas vai daudzdz vok u m jas dz vok a da a, kur nodarbojas ar individu lo darbu un kuras plat ba nav liel ka par 25% no savrupm jas vai dz vok a kop j s plat bas. Tehnisk s apkopes stacija – ka un cita b ve vai t s da a, kas pl nota, izmantota vai nodom ta satiksmes l dzek u labošanai un apkopei, ietvert to korpusa, r mja, motora vai apriepojuma remontu, kr sošanu, mazg šanu un t r šanu, k ar e u, sm rvielu, antifr zu, riepu, akumulatoru un rezerves da u p rdošanu. Tirdzniec bas un/ vai pakalpojumu objekts – ka, b ve vai t s da a, kas pl nota, izmantota vai nodom ta preču pirkšanai vai p rdošanai tieši pat r t jam (tirdzniec bas centrs, univers lveikals,



18

veikals, salons, tirgus, aptieka , restor ns, b rs, kafejn ca), k ar sadz ves un citu pakalpojumu nodrošin šanai, un neietver nek du ražošanu vai vairumtirdzniec bu. Turpm k s izp tes teritorijas- teritorijas, kur s j veic nepieciešam s izp tes un to izmantošana j apstiprina ar teritorijas pl nojuma groz jumiem. T risms – jebkura veida darb ba un aktivit te, kas nodrošina vai ir saist ta ar cilv ku pagaidu (ne s ku par 24 stund m un ne ilg ku par 1 gadu) ce ojumu rpus savas past v g s dz vesvietas br v laika

pavad šanas vai lietiš o dar jumu nol k , ja tas nav saist ts ar algotu darbu apmekl juma viet . denstece – dab ga vai m ksl ga (upe, gr vis, strauts) gultne ar pl stošu dens straumi, kas rodas k d apvid zemes virsmas sl puma d . denstilpe – dab gs vai m ksl gi izveidots (ezers, d is) zemes virsmas pazemin jums – ieplaka, kur uzkr jas dens. Vairumtirdzniec bas iest de – ir iest de materi lu, vielu, lietu un citu preču pirkšanai, komplekt šanai, iesaiņošanai, uzkr šanai, uzglab šanai un p rdošanai vairum , bet neietver nek du preču ražošanu, mont šanu vai p rstr di. Veterin r iest de noz m izmantošanu, kas ietver veterin r s prakses nol kiem dom tu iest di lauksaimniec bai, rekre cijai vai hobijam audz tu vai tur tu m jlopu, suņu, ka u, putnu un citu dz vnieku apr pei un p rbaudei un var ietvert veterin ro slimn cu, konsult ciju un irur isko kabinetu un citu stacion ru iest di š diem un l dz giem nol kiem. Vides pieejam ba – iesp ja cilv kiem ar kust bu, redzes vai dzirdes trauc jumiem p rvietoties vid atbilstoši pl notajai b ves funkcijai. Vides un dabas resursu aizsardz bas aizsargjosla – teritorija, kas noteikta k josla ap objektiem, kas noz m gi no vides un dabas resursu aizsardz bas un racion las izmantošanas viedok a. T s galvenais uzdevums ir samazin t vai nov rst negat v s antropog n s iedarb bas ietekmi uz šiem objektiem to saglab šanas nol k . Viegl s ražošanas uz mums – zeme, ka, b ve, vai t s da a, kas izmantota vai nodom ta sast vda u ražošanai vai mont šanai, lai ieg tu mazumtirdzniec bai, vairumtirdzniec bai vai pakalpojumiem der gus galaproduktus, un jebkuru preču, vielu vai lietu komplekt šanai un iesaiņošanai, izņemot jebk du darb bu, kas rada b tisku pies rņojumu, k rezult t miskie, radiolo iskie un bakteriolo iskie faktori p rsniedz pie aujamos higi nas normat vus. Vienk ršota renov cija – b ves vai t s da as renov cija, neskarot nesoš s b vkonstrukcijas, kas fas di, koplietošanas telpas un koplietošanas inženierkomunik cijas. Vienk ršota rekonstrukcija – b ves vai t s da as funkcijas (lietošanas veida) maiņa bez p rb ves. Visp r gas ražošanas uz mums – zeme, ka , b ve vai t s da a, kas pl nota, izmantota vai nodom ta ražošanas, mont žas, p rstr d šanas, remont šanas, materi lu un iek rtu, k ar jebk du citu preču, vielu vai lietu glab šanas, uzkr šanas, komplekt šanas un iesaiņošanas nol kos. Zemes gabala fronte – horizont ls att lums starp zemes gabala s nu robež m pret ielu vai ce u. Zemes gabala v sturisk robeža ir v sturiski fiks ta zemes gabala (parceles) robeža. Zemesgabals – juridiski noteikta, tas ir zemesgr mat ierakst ta teritorijas pamatvien ba. Zemes ier c bas projekts ir zemes gabalu robežu noteikšanas pl ns atbilstoši izstr d tajiem deta pl nojumiem. Zemes izmantošanas veidi – pils tas teritorijas dal jums p c zemes izmantošanas, kas noteikta att st bas pl n .



19

2. noda a. TERITORIJAS ZON JUMS

Ludzas pils tas AN darbojas vienoti ar Ludzas pils tas teritorijas pl nojumu un ir š pl nojuma paskaidrojoš da a. AN sast v ir iek auts 1.pielikums “Ludzas teritorijas pl nojums”. Teritorijas pl nojums att lo konkr tiem zemes izmantošanas veidiem iedal to teritoriju robežas (zon jumu). Zemes izmantošanas veidu apz m jumi un noteiktaj teritorij at autie zemes izmantošanas veidi noteikti AN.

Ludzas pils tas teritorijas pl nojuma kartes “Pašreiz j teritorijas izmantošana” un “At aut teritorijas izmantošana” att lo pašreiz jo un sp k esošaj pils tas teritorijas pl nojum noteikto at auto zemes iedal jumu (zon jumu), apb ves un citas izb ves teritorijas (turpm k tekst tikai apb ves teritorija) atbilstoši attiec gajam zemes izmantošanas veidam.

Nr.p.k.Teritoriju veidi (zon jums) atbilstoši to

galvenajai izmantošanaiKr su apz m jumi

teritorijas pl nojum

Burtu, simbolu

apz m jumi pl n

1.MAZST VU DZ VOJAM S APB VES

TERITORIJAS Dz

2.MAZST VU DZ VOJAM S APB VES

TERITORIJAS AR ATP TAS UN ZA S ZONAS ELEMENTIEM

ADz

3.MAZST VU DAUDZDZ VOK U APB VES

TERITORIJAS MDz

4. DAUDZST VU DZ VOJAM APB VE DDz

5.D RZKOP BAS SABIEDR BU APB VES

TERITORIJAS Ds

6.SABIEDRISKO IEST ŽU APB VES

TERITORIJAS S

7. DAR JUMU OBJEKTU APB VES TERITORIJAS D

8. JAUKTAS APB VES TERITORIJAS J

9.JAUKTAS DZ VOJAM S UN DAR JUMU

IEST ŽU APB VES TERITORIJAS JDz



20

10.JAUKTAS RAŽOŠANAS UN DAR JUMU

IEST ŽU APB VES TERITORIJAS JR

11.RAŽOŠANAS UN NOLIKTAVU APB VES

TERITORIJAS R

12.INŽENIERTEHNISK S APG DES UN

SATIKSMES INFRASTRUKT RAS OBJEKTU TERITORIJAS

T

13.VALSTS UGUNSDZ S BAS, DROŠ BAS UN

AIZSARDZ BAS IEST ŽU APB VES TERITORIJAS

V

14.

SATIKSMES INFRASTRUKT RA

PILS TAS MA ISTR L S IELAS, APVEDCE Š

PILS TAS IEKŠKVART LU IELAS

VIET JAS NOZ MES IELAS, K AR Š RSIELAS, D RZU IELAS

ZEME ZEM DZELZCE A SLIEŽU CE IEM

BRAUKTUVES, AUTOST VLAUKUMI

PL NOT S IELAS

IELU REKONSTRUKCIJA

15. DABAS PAMATNE DP

16. KAPI K

17. DENS BASEINU TERITORIJAS



21

18. TURPM K S IZP TES TERITORIJAS TI

19.TERITORIJAS, KUR M NEPIECIEŠAMS

IZSTR D T DET LPL NOJUMUS

Apz m jumi ar burtiem un nor d taj m kr s m ir iev rojami un pielietojami teritorijas pl nojuma groz jumos un det lpl nojumos.

3. noda a. IZMANTOŠANAS NOSAC JUMI TERITORIJAS PL NOJUM NOTEIKTAJ M ZON M

3.1. VIS S IZB VES TERITORIJ S AT AUT IZMANTOŠANA

Jebkuru izb ves teritoriju, iev rojot AN, at auts izmantot ku un citu b vju, un to da u izvietošanai saskaņ ar attiec gaj teritorij at autaj m izmantošan m, k ar :

a) apb vei;b) automaš nu novietošanai;c) apst d jumu ier košanai, teritorijas labiek rtošanu veikšanai;d) ielas izb veie) inženiertehnisk s apg des t klu un objektu izvietošanai, ja to paredz att st bas pl ns,

det lpl nojums (vai inženierapg des sh ma) vai b vprojekts;f) pal gizmantošana, kas ir:

pak rtota galvenajai izmantošanai vai kai un papildina t s; izvietota taj paš zemesgabal , kur galven izmantošana vai ka; pal gizmantošanas patsvars parasti ir ne vair k ka 30 %, ja AN t l k

nav noteikts sav d k, no zemes gabala un kas apjomu r d t jiem: kop jais apb ves laukums un kubat ra, nekustama pašuma lietošanas m r u plat b m.

neizmantojama cilv ku dz vošanai, ja AN nav noteikts cit di.

Katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.

(Civillikums, 1084.p.)

3.1.2. NOTEIKUMI TERITORIJU APB VEI

Apb ves intensit tes, br vas teritorijas un apb ves bl vuma r d t ji

Apb ves intensit tes, br vas teritorijas un apb ves bl vuma r d t ji, ja tie šajos saistošajos noteikumos noteikti attiec gas apb ves teritorijas zemes gabaliem, neattiecas uz tiem zemes gabaliem, kas paredz ti tikai transportl dzek u novietošanai vai tehniskas apb ves teritorijas objektiem.

Šos tr s r d t jus nepiem ro ari zemes gabaliem aizsarg jam s apb ves teritorij s.

Jaunveidojamo zemesgabalu minim l plat ba Ludzas pils t nedr kst b t maz ka par 800 m2, izņemot gad jumus, kas ir aprun ti 3. noda .



22

Apb ves intensit ti (I) apr ina ar š du formulu:

SP x 100AI = ---------- % , kur:

AZSP – st vu plat ba,

AZ – apb ves teritorijas zemes gabala plat ba

Br vas teritorijas r d t ju (BT) apr ina ar š du formulu:

(AZ – AL1 – AL2 – AL3) x 100BT = ---------------------------------------------- % , kur:

SPAZ – apb ves teritorijas zemes gabala plat ba;AL1 – apb ves laukums zemes gabala (neieskaitot ar apst d jumiem labiek rtotu un apza umotu pazemes apjomu izmantojamu jumtu);AL2 – piebraucamo ce u laukums zemes gabal ;AL3 – autost vvietu laukums zemes gabal ;SP – st vu plat ba.

Apb ves bl vuma r d t ju (AB) apr ina ar š du formulu:

AL x 100AB = ------------- % , kur:

ZPAL – visu apb v to laukumu summa; ZP – zemes gabala plat ba

Ja zemes gabala dala atrodas sarkanaj s l nij s, tad, apb ves intensit ti, br vas teritorijas un apb ves bl vuma r d t ju, to neskaita zemes

gabala plat ba.

St vu plat bu nosaka, summ jot vis m k m uz zemes gabala katra atseviš a st va (izņemot pazemes st vus un jumta st vu) uz zemes projic to laukumu, kuru ierobežo kas rsienu r j kont ra.



23

DZ VOJAM S APB VES TERITORIJAS

3.2. MAZST VU DZ VOJAM S APB VES TERITORIJAS

3.2.1. DEFIN CIJA: “Mazst vu dz vojam s apb ves teritorijas” noz m zemes gabalus, kur galvenais zemes un ku izmantošanas veids ir vien imenes vai div imeņu dz vojamo m ju, vai dv ņu m ju (divu blo tu vienas imenes dz vojamo m ju) apb ve, kur katra no t m izmantojama vien gi k vienas vai vair ku imeņu m joklis.

Att lojums kart

Sa sin tais apz m jums Dz

NILM kods un nosaukums

Galvenais izmantošanas veids

0601 Vien imeņu, div imeņu dz vojamo m ju apb ve.

0602 Vien imeņu, div imeņu dz vojamo m ju apb ve, ko neizmanto past v gai dz vošanai

Regul jošu normat vo aktu sarakstsLBN 209LBN 100

3.2.2. AT AUT IZMANTOŠANA

At aut izmantošana: imenes dz vojamo ku apb ve; dv ņu dz vojamo m ju apb ve; rindu un grupu dz vojamo m ju apb ve mazst vu res m ju apb ve ar st vu skaitu l dz 2 st viem; viet jas noz mes inženiertehnisk s apg des objektu apb ve; parki, skv ri, di i, za as zonas.

Cita at aut pal gizmantošana:

o saimniec bas ku apb ve;o priv tas m jas pirmsskolas izgl t bas iest de;o viesu nams, pansija,o dz vojamo m ju pal g ku apb ve;o priv ta gar ža,o siltumn cas;o individu lais darbs, kas nepasliktina kaimiņu dz ves apst k us; o sakņu un aug u d rzs, di is;o priv ta gar ža;o atkritumu konteineru laukumi.

Atseviš zemes gabal , ja tam piekr t blakus zemes gabalu pašnieki,veicot b vniec bas ieceres publisko apspriešanu vai izstr d jot det lpl nojumu :

o mazumtirdzniec bas un sadz ves pakalpojumu uzņ mumu apb ve ;



24

o sporta un atp tas b ves;o viet jas noz mes kult ras iest des;o pirmsskolas b rnu izgl t bas iest žu apb ve.

3.2.3. VISP R GIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

Zemes gabala minim l plat ba rindu m jas sekcijai katrai no dv ņu m jai savrupm jai bijušo d rzkop bas sabiedr bu teritorija esošas

d rza m jas rekonstrukcijas gad juma par savrupm ju

esošas apb ves situ cija, ja zemes gabals robežojas ar savrupm ju apb vi

- 400 m2

- 400 m2

- 800 m2

- 400 m2

- 600 m2

Zemesgabalu dal šana un veidošana Mazst vu dz vojam teritorij aizliegta esošo zemesgabalu sadal šana un jaunu veidošana, ja jebkura jaunveidojam zemesgabala lielums ir maz ks par 600 m2.

Maksim lais apb ves bl vums savrupm ju apb ve tirdzniec bas un/vai pakalpojumu objektam

30%60%.

Maksim l apb ves intensit te savrupm ju un dv ņu m ju apb v l dz citam at autajam izmantošan m atseviš a

zemes gabala

75%160%

Minim l br v teritorija savrupm ju un dv ņu m ju apb v citam at autaj m izmantošan m atseviš a zemes gabala pirmsskolas izgl t bas b rnu iest d m

nenosaka

30%100%

Aizmugures pagalma minim lais dzi ums Aizmugures pagalma minim lais dzi ums ku fas des, kur s ir logi no zemes gabala s nu vai aizmugures robež m ne tuv k k Ar aizmugures un s nu zemesgabala pašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala pl nojuma lapas, aizmugures un s nu pagalma minim lo dzi umu var samazin t vai b v t uz robežas. Ja ka tiek izb v ta uz zemes gabala robežas, ir j veido ugunsdrošs m ris

3,0 m

4,0 m



25

Priekšpagalma minim lais dzi ums (b vlaide)priekšpagalma dzi ums, izņemot esošas apb ves gad jumus: no viet j s un pils t s ielu sarkanaj m l nij m no galven s pils tas ielu sarkanaj m l nij m no apvedce a sarkan s l nij m pirmsskolas b rnu iest d m; izņemot esošas apb ves gad jumus (iedibin ta

b vlaide)

3,0 m6,0 m10.0 m20,0 m

b vlaide viena kvart la (no ielaskrustojuma l dz n košam ielas

krustojumam) robežas vair kumam ku (vismaz 65% no

esošo ku b vlaides).S npagalma minim lais platums

iekš j s npagalma minim lais platums un att lums l dz zemes gabala aizmugures robežai ne maz ks k ku fas des, kur s ir logi no zemes gabala s nu vai aizmugures robež m ne tuv k k iekš j s npagalma minim lo platumu, k ar att lumu l dz aizmugures robežai dr kst samazin t vai b v t uz robežas ar noteikumu, ka att lumam no dz vojamo telpu logiem l dz saimniec bas k m kaimiņu zemesgabalos j b t ne maz kam par

3,0 m

4,0 m

6,0 m

ku skaits uz viena zemesgabala dz vojam s kas

pal gizmantošanas kas

2 kas, ja,r inot uz katru m ju, tas zemes gabala lielums nav maz ks par noteikto minim lo zemes gabala lielumu

ne vair k k 4Maksim lais st vu skaits

dz vojam s m jas saimniec bas kas

- divi pilni st vi ar pie aujamu jumta izb vi

- 2 st vi

Maksim lais apb ves augstums Skat t 14.noda u

Minim lais att lums mal j sliežu ce a ass l dz dz vojamai apb vei bet, ja netiek p rsniegts normat vais trokšņu

l menis dz vojam s apb ves teritorijai("Higi nas normat vi trokšņa l menim apdz vojam s viet s")

no dz vojamo telpu logiem l dz saimniec bas k m blakus zemesgabalos

100,0 m

50,0 m

6,0 m



26

3.2.4. CITI NOTEIKUMI

3.2.4.1. Apb v jot vienu zemes gabalu ar div m dz vojam mm jam, v lams vienlaic gi paredz t zemes gabala sadal šanas iesp jas.

3.2.4.2. Saimniec bas ku vai b vi, nedr kst:a. ier kot priekšpagalm vai st ra zemesgabala gad jum , r j s nu priekšpagalm ; b. uzskat t par saimniec bas ku vai b vi, ja t pieb v ta dz vojamajai m jai vai ieb v ta

taj ; c. ier kot tuv k k 1.0 m no zemesgabala s nu vai aizmugures robežas. Ar blakus vai

attiec gi ar aizmugures zemesgabala pašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala pl nojuma lapas, šo minim lo att lumu var samazin t vai b v t uz robežas.

3.2.4.3. Paredzot vien savrupm jas zemesgabal vair k par 3 past v g m autost vviet m, j iev ro atkl to autost vvietu izvietošanas noteikumi.

3.2.5. IZ MUMI3.2.5.1. Zvirgzdenes dz vojamais mas vs :

a. zemes gabalu minim lais lielums 1200 kvadr tmetri;b. pirms zemes gabalu sadal šanas savrupm ju apb vei ir j izstr d det lpl nojums, ieskaitot

jaunu ielu izveidi;c. k m att lum , kas maz ks par 300 m no kaps t m, j b t piesl gt m centraliz tai dens

apg dei vai ar j veido dens ņemšanas vietas rpus š s teritorijas;d. ir j veido viet j s notek deņu att r šanas ietaises, apvienojot vair kus zemes gabalus;e. nav pie aujama Dunak u ezera palienu p avu ( appl stošo teritoriju) apb ve.

3.2.5.2. Runtortas dz vojamais mas vs:a. pirms zemes gabalu sadal šanas savrupm ju apb vei ir j izstr d det lpl nojums, ieskaitot

jaunu ielu izveidi;b. zemes gabaliem gar Kr slavas ielas pagarin jumu galvenaj m fas d m j b t orient t m pret

š m iel m;c. jaunb v jam s un esoš s savrupm ju teritorijas ir j piesl dz centraliz tajiem densvada un

kanaliz cijas t kliem. Izņ muma gad jum ir j veido viet j s att r šanas ietaises, apvienojot vair kus zemes gabalus;

d. zemes gabaliem gar dzelzce u un gar Kr slavas ielas posma no Latgales ielas l dz Maskavas apvedce am ir j veido bl va dz vžoga aizsargst d jumi;

e. nav pie aujama Runtortas upes un Runtortas ezera palienu p avu ( appl stošo teritoriju) apb ve.

3.2.5.3. Dz vojam s apb ve A. Jurdža ielas rajon :

a. pirms zemes gabalu sadal šanas savrupm ju apb vei ir j izstr d det lpl nojums, ieskaitot jaunu ielu izveidi;

b. k m att lum , kas maz ks par 300 m no kaps t m, j b t piesl gt m centraliz tai dens apg dei vai ar j veido dens ņemšanas vietas rpus š s teritorijas;

c. jaunb v jam s un esoš s savrupm ju teritorijas ir j piesl dz centraliz tajiem densvada un kanaliz cijas t kliem. Izņ muma gad jum ir j veido viet j s att r šanas ietaises, apvienojot vair kus zemes gabalus.

3.2.5.4. Dz vojam s apb ve Jelgavas un Dagdas ielu rajon :a. pirms zemes gabalu sadal šanas savrupm ju apb vei ir j izstr d det lpl nojums, ieskaitot

jaunu ielu izveidi;



27

b. zemes gabaliem gar dzelzce u un gar ražošanas teritorij m ir j veido bl va dz vžoga aizsargst d jumi;

c. jaunb v jam s un esoš s savrupm ju teritorijas ir j piesl dz centraliz tajiem densvada un kanaliz cijas t kliem. Izņ muma gad jum ir j veido viet j s att r šanas ietaises, apvienojot vair kus zemes gabalus.

3.3. MAZST VU DZ VOJAM S APB VES TERITORIJAS AR ATP TAS UN ZA S ZONAS ELEMENTIEM

3.3.1. DEFIN CIJA: “Mazst vu dz vojam s apb ves teritorijas ar atp tas un za s zonas elementiem” noz m zemes gabalus, kur galvenais zemes un ku izmantošanas veids ir imenes dz vojamo m ju, vai dv ņu m ju (divu blo tu vienas imenes dz vojamo m ju) apb ve , rindu un grupu dz vojamo m ju apb ve, atp ta un ar to saist ts pakalpojumu objekti.

Att lojums kart

Sa sin tais apz m jums ADz

NILM kods un nosaukumsGalvenais izmantošanas veids



0910 P r jie sabiedrisk s noz mes objekti un to apb ve

Regul jošu normat vo aktu sarakstsLBN 209LBN 208LBN 100

3.3.2. AT AUT IZMANTOŠANA vien imeņu dz vojamo m ju apb ve;- dv ņu dz vojamo m ju apb ve,- rindu un grupu m ju dz vojamo m ju apb ve mazst vu daudzdz vok u dz vojamo ku apb ve;- dv ņu dz vojamo m ju apb ve;- rindu un grupu dz vojamo m ju apb ve; viesu namu, pansiju apb ve; viesn cu, mote u ku apb ve; restor nu, kafejn cu, b ru apb ve; teritorijas labiek rtojuma b ves, ar rekre ciju saist tas b ves; sezonas rakstura tirdzniec bas un/vai pakalpojuma objektu apb ve; rstniec bas, vesel bas un soci l s apr pes iest žu apb ve; sporta un atp tas b vju apb ve; restor nu, kafejn cu, b ru apb ve;



28

viet jas noz mes inženiertehnisk s apg des objektu apb ve; viet jas noz mes autost vvietas; parku, skv ru, meža parku un citu rekre cijas objektu teritorijas; viet jas noz mes autost vvietas;


o saimniec bas ku apb ve;o priv tas m jas pirmsskolas izgl t bas iest de;o dz vojamo m ju pal g ku apb ve;o siltumn cas;o individu lais darbs, kas nepasliktina kaimiņu dz ves apst k us k

pal gizmantošana; o sakņu un aug u d rzs;o atkritumu konteineru laukumi;o priv ta gar ža.


Zemes gabala minim l plat ba: mazst vu apb vei mazst vu daudzdz vok u m jai dar jumu, atp tas un p r j m iest d m

skat.3.2.3. skat.3.4.3.

nosak ma ar det lpl nojumu

Maksim l apb ves intensit te l dz 2 st vu dz vojam apb v atp tas un p r j m iest d m dar jumu iest d m,

40% 80%,160%

Maksim lais apb ves bl vums mazst vu m jas apb vei l dz 2 st vu dar jumu, iest d m atp tas iest d m

40%

skat.3.4.3.60%

Minim la br va teritorija mazst vu m jas apb vei mazst vu daudzdz vok u m jas apb vei citam at autaj m izmantošan m atseviš a zemes gabala sporta b v m pirmsskolas b rnu iest d m

nenoska100%30%

40%100%

B vlaidepriekšpagalma dzi ums, izņemot esošas apb ves gad jumus: no viet j s un pils t s ielu sarkanaj m l nij m no galveno pils tas ielu sarkanaj m l nij m no apvedce a sarkan s l nijas; izņemot esošas apb ves gad jumus (iedibin ta

b vlaide

3.0m6.0 m10.0m



29

Maksim lais st vu skaits mazst vu daudzdz vok u apb vei;Atkar b no teritorijas novietnes pils t

1-3 st vi

Maksim lais apb ves augstumsja ar det lpl nojumu nav noteikts cit di

Skat t 14.noda u


l menis dz vojam s apb ves teritorijai ("Higi nas normat vi trokšņa l menim apdz vojam s viet s")

minim lais att lums no dz vojamo telpu logiem l dz saimniec bas k m, ja kas nav blo tas,

100.0 m

50 m

6,0 m

3.4. MAZST VU DAUDZDZ VOK U APB VES TERITORIJAS

3.4.1. DEFIN CIJA: “Mazst vu daudzdz vok u apb ves teritorijas” noz m zemes gabalus, kur galvenais zemes un ku izmantošanas veids ir mazst vu daudzdz vok u apb ve ar st vu skaitu l dz 2 st viem un rindu vai dv ņu m ju dz vojam apb ve ar res vai priv tiem dz vok iem.

Att lojums kart

Sa sin tais apz m jums MDzNILM kods un nosaukumsGalvenais izmantošanas veids

0701 1-2 st vu daudzdz vok u un pagaidu uztur šan s m ju apb ve

Regul jošu normat vo aktu sarakstsLBN 211 - 98 LBN 209LBN 100


At aut izmantošana:

daudzdz vok u dz vojamo m ju apb ve ar st vu skaitu l dz 2 st viem; vien imeņu un div imeņu dz vojamo m ju apb ve; dv ņu dz vojamo m ju dz vojamo ku apb ve; rindu un grupu dz vojamo m ju apb ve; esošo daudzdz vok u daudzst vu (tr s un vair k st vu) ku uztur šana; pansija, viesu nami, un res dz voklis; soci l s apr pes iest de; viet jas noz mes inženiertehnisk s apg des objektu apb ve; viet jas noz mes autost vvietas;



30

Cita at aut izmantošana:

o sporta b ve vai laukumi iedz vot ju izmantošanai;o dz vojamo m ju pal g ku apb ve;o priv tas m jas pirmsskolas izgl t bas iest de;o individu lais darbs, kas nepasliktina kaimiņu dz ves apst k us k

pal gizmantošana;o atkritumu konteineru laukumi;o viesu nami k pal gizmantošana.

Zemes gabal pie lielce a, galven s vai pils tas ielas, vai mazst vu daudzdz vok u m jas pirmaj st v viet j s noz mes:

o mazumtirdzniec bas un sadz ves pakalpojumu uzņ mumu apb ve; o sporta b vju iest žu apb ve; o pirmsskolas b rnu iest žu apb ve ;o p rvaldes iest žu apb ve .


Zemes gabala minim l plat ba: rindu m jas sekcijai mazst vu daudzdz vok u apb vei katrai no dv ņu m j m p r j m at autaj m izmantošan m nosak ma ar

det lpl nojumu, bet

400 m2 800 m2

600 m2ne maz k k 50 m2 vienam

dz voklim

Maksim l apb ves intensit te mazst vu daudzdz vok u m jas apb v citam at autajam izmantošan m atseviš a zemes gabala

40% 160%

Maksim lais apb ves bl vums mazst vu m jas apb vei citam at autajam izmantošan m atseviš a zemes gabala

40%

60%

Minim la br va teritorija mazst vu m jas apb vei citam at autajam izmantošan m atseviš a zemes gabala pirmsskolas izgl t bas b rnu iest d m

100% 20% 100%

B vlaidepriekšpagalma dzi ums, izņemot esošas apb ves gad jumus: no viet j s un pils t s ielu sarkanaj m l nij m no galveno pils tas ielu sarkanaj m l nij m no apvedce a sarkan s l nijas

6.0m6.0 m10.0m



31

izņemot esošas apb ves gad jumus (iedibin ta b vlaide) b vlaide viena kvart la (no ielas

krustojuma l dz n košam ielas krustojumam) robežas vair kumam

ku (vismaz 65% no esošo ku b vlaides).

Maksim lais st vu skaits mazst vu daudzdz vok u apb vei 2 st vi ar divi pilni st vi ar pie aujamu jumta izb vi

Maksim lais apb ves augstums mazst vu daudzdz vok u apb vei publiskam objektam, saskaņ ar det lpl nojumuja ar det lpl nojumu nav noteikts cit di

12 m18m


l menis dz vojam s apb ves teritorijai ("Higi nas normat vi trokšņa l menim apdz vojam s viet s")

starp 2-3 st vu daudzdz vok u k m, izvietojot t s ar gar kaj m fas d m vienu pret otrai

att lums starp divst vu rindu m j m starp 5 st vu k m

100,0 m

50,0 m

20,0 m15,0 m20,0 m

Autost vvietasUz katru dz vokli daudzdz vok u m j

1 slaic ga autost vvieta vienai automaš nai

3.4.4. IZ MUMI3.4.4.1. Pils tas centra mazst vu apb ve :

a. k s pie iel m pie aujama sabiedrisko un dar juma objektu izvietošana ku pirmajos st vos, nodrošinot šiem objektiem atseviš u piek šanu;

b. ku rekonstrukcijas gad jum ir j saglab galven s kas proporcijas arhitektonisk s deta as un j iev ro galven s augstuma .

3.5. DAUDZST VU DZ VOJAM S APB VES TERITORIJAS

3.5.1. DEFIN CIJA: “Daudzst vu dz vojam s apb ves teritorijas” noz m zemes gabalus, kur galvenais zemes un ku izmantošanas veids ir dz vojam ku apb ve ar 3-5-st vu daudzdz vok u m j m ar res vai priv tiem dz vok iem.



32

Att lojums kart

Sa sin tais apz m jums DDz



Regul jošu normat vo aktu saraksts LBN 211 – 98 LBN 100


At aut izmantošana: daudzst vu daudzdz vok u ku apb ve; daudzdz vok u pagaidu uztur šan s ku apb ve; vien imeņu, div imeņu m ju apb ve mazst vu dz vojamo m ju apb ve; dv ņu dz vojamo m ju apb ve; rindu dz vojamo m ju apb ve; parku, skv ru un citu rekre cijas objektu apb ve; mazumtirdzniec bas un sadz ves pakalpojumu uzņ mumu iest žu apb ve; priv ts dienas b rnud rzs; viet jas noz mes autost vvietas; pazemes g zes tvertnes; saimniec bas kas; viet jas noz mes siltumapg des objektu apb ve; viet jas noz mes inženiertehnisk s apg des objektu apb ve; sporta b ve iedz vot ju izmantošanai.

Atseviš zemes gabal pie lielce a, galven s vai pils tas ielas, veicot b vniec bas ieceres publisko apspriešanu, vai ja to paredz det lpl noums, vai daudzdz vok u m jas pirmaj st v viet j s noz mes:

o restor nu, b ru, kafejn cu uzņ mumu apb ve;o rstniec bas, vesel bas un soci l s apr pes iest žu apb ve ;o sporta iest žu apb ve ;o kult ras iest žu apb ve;o koplietošanas un rekre cijas noz mes objekti;o pirmsskolas b rnu iest žu apb ve ;o izgl t bas iest žu apb ve;o valsts un pašvald bu p rvaldes iest žu apb ve.




33

Zemes gabala minim l plat ba

daudzst vu ku apb vei

rindu m jas sekcijai mazst vu daudzdz vok u apb vei katrai no dv ņu m j m

j paredz tai nepieciešamais zemesgabals, ko nosaka attiec gie LR likumi, likumdošanas akti un b vnormat vi, bet nemaz k k 1200 m2

skat. p. 3.4.3.skat. p. 3.4.3.skat. p. 3.4.3.skat. p. 3.4.3.

Zemes gabala maksim l apb ves intensit te

l dz divst vu ku apb vei tr sst vu ku apb vei četrst vu ku apb vei piecst vu daudzdz vok u ku apb vei citam at autajam izmantošan m atseviš a zemes gabala

40%60%90%

130%.

160%

Zemes gabala minim l fronte: rindu m jas apb vei visos p r jos gad jumos,

ja ar det lpl nojumu nav noteikts cit di

15m 20 m

Minim la br va teritorija mazst vu dz vojam apb v - l dz 2 st vu 3 st vu dz vojam apb v 4 st vu dz vojam apb v 5 st vu dz vojam apb v citam at autajam izmantošan m atseviš a zemes gabala un pirmsskolas b rnu iest d m

100 %

100%.80%50%

30%

100%

B vlaide priekšpagalma dzi ums, no pils tas ielu sarkanaj m l nij m no apvedce a sarkan s l nijas izņemot esošas apb ves gad jumus (iedibin ta b vlaide)

3.0 m 6,0 m 10.0 mb vlaide viena kvart la (no ielaskrustojuma l dz n košam ielas krustojumam) robežas vair kumam ku (vismaz 65% no esošo ku

b vlaides)



34

Maksim lais st vu skaits daudzst vu ku apb vei rindu m jas apb vei

saimniec bas kai vai b vei

Atkar b no teritorijas novietnes pils t

5 st vi2 st vi ar pie aujamu jumta

izb vi1 st vs


l menis dz vojam s apb ves teritorijai("Higi nas normat vi trokšņa l menim apdz vojam s viet s" starp 2 - 3 st vu daudzdz vok u m j m starp 4 st vu daudzdz vok u m j m Izvietojot pret vienas kas gar kajai fas dei

otras kas gala fas di ar dz vojamo istabu logiem, att lums starp tam j pieņem ne maz ks l dz citiem objektiem

100 m

50 m

15 m20 m

10,0 m

atbilstoši normat vajiem aktiem


3.5.4.1. Daudzst vu m ju pagalmos j paredz apza umotas teritorijas (ne maz k k 30% no visas teritorijas), ieskaitot vietas b rnu rota u laukumiem, atp tai un sportam.

3.5.4.2. Att lums no daudzdz vok u dz vojamo namu logiem l dz attiec gajai teritorijai nedr kst but maz ks par:

b rnu rota m - 12 m, pieaugušo iedz vot ju atp tai - 10 m, fiziskam nodarb b m - 10 - 40 m (atkar ba no trokšņu l meņa un nodarb bu veida), saimnieciskiem m r iem - 20 m, suņu pastaigai - 40 m.

3.5.4.3. Vieglo automob u novietošana - j paredz slaic ga automob u novietne ne maz k k 60 % dz vok u.

3.5.4.4. Daudzdz vok u namu apb ves iekšpagalmos jauna apb ve un tas izvietojums izv rt jams, iev rojot intensit tes, br vas teritorijas r d t ja, ka ari insol cijas (izsau ojuma) un izgaismojuma pras bas, nepie aujot maz ku par 30 m att lumu starp ku gar kajam fas d m un logiem taj s.



35

3.6. D RZKOP BAS SABIEDR BU APB VES TERITORIJAS

3.6.1. DEFIN CIJA: “D rzkop bas sabiedr bu apb ves teritorijas” noz m zemes gabalus, kur galvenais zemes un ku izmantošanas veids ir d rzkop bas sabiedr bu (individu lo aug u d rzu) ku un t du vien imenes dz vojamo m ju izb ve.

Att lojums kart

Sa sin tais apz m jums Ds


0603 D rzkop bas sabiedr bu ( individu lo aug u d rzu) ku apb ve



Regul jošu normat vo aktu sarakstsLBN 209 LBN 100

3.6.2. AT AUTA IZMANTOŠANA

At aut izmantošana: d rzkop bas sabiedr bu ( d rza m ja) ku apb ve; vien imeņu un div imeņu dz vojamo m ju apb ve; saimniec bas kas; priv tas gar žas; siltumn cu apb ve; sporta b ve iedz vot ju izmantošanai; mazumtirdzniec bas un sadz ves pakalpojumu, kas funkcion li saist ti ar lauksaimniecisko ražošanu, objektu apb ve; kafejn cu un taml dz gu apkalpes uzņ mumu apb ve; viet jas noz mes inženiertehnisk s apg des objektu apb ve; sakņu un aug u d rzi; koplietošanas un rekre cijas noz mes objekti;


o dz vojamo m ju pal g ku apb ve;o individu lais darbs, kas nepasliktina kaimiņu dz ves apst k us;o biroju ku apb ve k pal gizmantošana;



36


Zemes gabala minim l plat ba: D rza m jai gad jumos, ja d rza m ju apb ve transform jas

dz vojam m j bijušo d rzkop bas sabiedr bu teritorija esošas

d rza m jas rekonstrukcijas gad juma par savrupm ju

600 m2

600 m2

400m2


105%

Maksim lais apb ves bl vums 70%

Minim la br va teritorija nenosaka

B vlaide: minim lai att lums no ielu sarkan m l nij m no galven s pils tas ielu sarkan m l nij m

3.0 m 6.0 m

Minim lie att lumi:

no saimniec bas telp m, kur s tiek tur ti m jputni vai truši (u. c. t.ml.), l dz kaimiņu kas logiem no br vst vošas tualetes l dz kaimiņu d rza s tai no kaimiņu zemes gabala robežas l dz augstu aug u koku stumbriem vismaz zemu aug u koku un kr mu stumbriem

7 m

2 m

3 m1 m

Maksim lais st vu skaits

B niņus ieskaita st vu skait , ja tos ir iesp jams izb v t at autai izmantošanai.

divi pilni st vi ar pie aujamu jumta izb vi

Maksim lais apb ves augstumsja ar det lpl nojumu nav noteikts cit di 12 m


Mazd rziņu un d rzu pašniekiem vai nomniekiem j nodrošina savos objektos: teritorijas uztur šana saskaņ ar b vnoteikumiem, l dz s apsaimniekojam teritorija 5 m plata ietvei pieguloša josla, novadgr vju un caurteku t r šana, z les nop aušana, iebrauktuvju uztur šana, t r šana, z les nop aušana, atkritumu uzglab šana kompost , neuzkr toši redzam veid .



37

PUBLISK S APB VES TERITORIJAS

3.7. SABIEDRISKO IEST ŽU APB VES TERITORIJAS

3.7.1. DEFIN CIJA: “Sabiedrisko iest žu apb ves teritorijas” noz m zemesgabalus, kur galvenais zemes un ku izmantošanas veids kalpo sabiedriskiem vai soci liem nol kiem un ietver ar valsts un pašvald bas p rvaldes, izgl t bas, rstniec bas, sporta, labkl j bas, labdar bas vai citu l dz gu izmantošanu.

Att lojums kart

Sa sin tais apz m jums S



0901 Izgl t bas un zin tnes iest žu apb ve: S1 - skolas S2 - pirmsskolas b rnu iest de 0902 S3 - rstniec bas, vesel bas un soci l s

apr pes iest žu apb ve 0903 S4 - valsts un pašvald bu p rvaldes

iest žu apb ve 0905 S5 - reli isko iest žu ku apb ve 0906 S6 - valsts aizsardz bas noz mes objektu,

droš bas, policijas, ugunsdroš bas un soda izciešanas iest žu apb ve

0910 P r jie sabiedrisk s noz mes objekti un to apb ve :S7 – apjumto un atkl to sporta b vju iest žu apb veS8 - kult ras iest žu apb ve

S9 - pastsS10 - p r jie sabiedrisk s noz mes objekti

Regul jošu normat vo aktu saraksts

LBN 208

LBN 100

LR Augst k s Padomes 1992. gada 12. febru ra likums “Par kult ras pieminek u aizsardz bu”, 1993. gada 01. j nij , 1993. gada 02 decembr , 1995. gada 09. febru r , 1998. gada 11. august , 2001. gada 15. novembr , 2003. gada 06. novembr groz jumi.

MK noteikumi Nr. 474 “Noteikumi par kult ras pieminek u uzskaiti, aizsardz bu, izmantošanu, restaur ciju, valsts pirmpirkuma ties b m un vidi degrad joša objekta statusa pieš iršanu”.

LR 1997. gada 5. febru ra “Aizsargjoslu likums”, 2002. gada 21. febru r , 2003. gada 19. j nij groz jumi.

Valsts aizsarg jamo kult ras pieminek u saraksts,



38

ko apstiprin jis LR Ministru kabineta 1998. gada 29. oktobra r kojums.



valsts un pašvald bu p rvaldes iest žu apb ve; izgl t bas iest žu apb ve; pirmsskolas b rnu iest žu apb ve; rstniec bas iest žu apb ve; soci l s apr pes iest žu apb ve; kult ras iest žu apb ve; valsts aizsarg jamie kult ras pieminek i un to aizsardz bas zona; esoš s b ves un ainavas elementi; muzeji; reli isko iest žu apb ve; sporta b vju iest žu apb ve, k pal gizmantošana; viet jas noz mes inženiertehnisk s apg des objektu apb ve; viet jas noz mes siltumapg des objektu apb ve; saimniec bas kas.


o viet jas noz mes sabiedrisk gar ža;o dz voklis;o parku, skv ru un citu rekre cijas objektu teritorijas;o autost vvietas; o viet jas noz mes inženiertehnisk s apg des objektu apb ve;o viet jas noz mes siltumapg des objektu apb ve;o saimniec bas kas;o dar jumu un komerci la rakstura apb ve; o mazumtirdzniec bas un sadz ves pakalpojumu uzņ mumu apb ve.


Zemes gabala minim l plat ba:nosak ma ar det lpl nojumu vai

attiec g objekta ener lpl n


atkar ba no apb ves teritorijas novietnes pils t , det lpl nojums dr kst šo r d t ju groz t.

160 %

Maksim lais apb ves bl vums50%

Minim l br v teritorija: Sabiedrisko iest žu apb ve 20%



39

Izgl t bas, pirmsskolas izgl t bas b rnu iest de un stacion ru vesel bas apr pes iest de

100%

B vlaide:

no galveno pils tas un pils tas ielu sarkanaj m l nij m no apvedce a sarkan s l nijas pirmsskolas b rnu iest d m un izgl t bas iest d m izņemot esošas apb ves gad jumus (iedibin ta b vlaide)

6.0 m

10.0 m20.0 m

b vlaide viena kvart la (no ielaskrustojuma l dz n košam ielas

krustojumam) robežas vair kumam ku (vismaz 65% no esošo ku

b vlaides)

Maksim lais st vu skaits sabiedriskai iest deiAtkar b no teritorijas novietnes pils t

5 st vi

Minim lais att lums no dzelzce a 100.0 m

Autost vvietas Skat. 26 noda u

3.7.4. CITI NOTEIKUMI 3.7.4.1. Dz voklis, k pal gizmantošana: uz dz vokli attiecas noteikums, ka katram dz voklim j nodrošina piek šana atseviš i no

cit m kas izmantošan m.

3. 7.5. IZ MUMI3.7.5.1. Pils tb vniec bas pieminek u un kult rv stures pieminek u aizsardz bas zon j iev ro normat vo aktu pras bas par kult ras pieminek u aizsardz bu.

3.8. DAR JUMU OBJEKTU APB VES TERITORIJAS

3.8.1. DEFIN CIJA: “Dar jumu objektu apb ves teritorijas” noz m zemes gabalus, kur galvenais zemes, ku un b vju vai to da u izmantošanas veids ir dar jumu (komerci la rakstura) iest des, k : bankas, apdrošin šanas sabiedr bas, viesn cas, biroji, kantori, gadatirgi, ar pils tas un viet j s noz mes mazumtirdzniec bas un pakalpojumu objekti.

Att lojums kart

Sa sin tais apz m jums D



40


0801 Dar jumu iest žu un komerci la rakstura apb ve

Regul jošu normat vo aktu saraksts LBN 208 - 00 LBN 100



dar jumu iest žu apb ve :- finansu un kred tiest žu;- banku, apdrošin šanas sabiedr bu iest žu ;- biroju, kantoru iest žu;- viesn cu, mote u iest žu; komerci la rakstura apb ve: - tirdzniec bas centru, univers lveikalu, tirgu un sadz ves

pakalpojumu objektu apb ve;- restor nu, b ru, kafejn cu, azartsp u iest žu;- mazumtirdzniec bas un/vai apkalpes iest žu; satiksmes infrastrukt ras objekti - pieturas; atkl tas autost vvietas; viet jas noz mes inženiertehnisk s apg des objektu apb ve; viet jas noz mes siltumapg des objektu apb ve; autost vvietas.


o rstniec bas iest de;o soci l s apr pes iest de;o sabiedrisko organiz ciju un biedr bu iest žu apb ve;o kult ras un reli isk iest de;o valsts vai p rvaldes iest de;o viet jas noz mes gar žas;o rpustelpu glab šana;o dz voklis.


Zemes gabala minim l plat ba:

ja ar det lpl nojumu nav noteikts cit di.nosak ma ar det lpl nojumu vai




41

Zemes gabala maksim l apb ves intensit te l dz 160%

Maksim lais apb ves bl vums

zemesgabalos ar dz vojamo apb vi zemesgabalos ar dar juma iest d matkar ba no apb ves teritorijas novietnes pils t , det lpl nojums dr kst šo r d t ju groz t

60%85%

Minim l br v teritorija:

dar jumu iest žu apb ve

atkar ba no apb ves teritorijas novietnes pils t , det lpl nojums dr kst šo r d t ju groz t

20%

B vlaide:

no pils tas ielu sarkanaj m l nij m no galveno pils tas ielu sarkanaj m l nij m no apvedce a sarkan s l nijas esoš s apb ves teritorij s saglab t v sturiski iedibin tu b vlaidi

3,0 m6.0 m10.0 m

b vlaide viena kvart la (no ielaskrustojuma l dz n košam ielas krustojumam) robežas vair kumam ku vismaz 65% no esošo ku

b vlaides


ja ar det lpl nojumu nav noteikts cit di4st vi

Minim lais att lums no dzelzce a 100 m

Autost vvietas Skat.26 noda u


3.8.4.1. Jauno (neizb v to) dar jumu iest žu teritoriju detalpl nojumi var noteikt minim lo apb vesintensitāti, lai nov rstu teritoriju ekstens vu izmantošanu, k ar paredz t apb ves veikšanu pabeigt form (vienlaic gi, bez dal šanas posmos).

3.8.4.2. Dz voklis, k pal gizmantošana: uz dz vokli attiecas noteikums, ka katram dz voklim j nodrošina piek šana atseviš i no cit m kas izmantošan m.

3.8.5. IZ MUMI3.8.5.1. Pils tb vniec bas pieminek u un kult rv stures pieminek u aizsardz bas zon j iev ro normat vo aktu pras bas par kult ras pieminek u aizsardz bu.



42

JAUKTAS APB VES TERITORIJAS

3.9. JAUKT S APB VES TERITORIJAS ( DZ VOJAM S, SABIEDRISKO UN DAR JUMU IEST ŽU)

3.9.1. DEFIN CIJA: “Jaukt s apb ves teritorijas ( dz vojam s, sabiedrisko un dar jumu iest žu) ”noz m zemes gabalus, kur galvenais zemes, ku un b vju vai to da u izmantošanas veids ir dar jumu (komerci la rakstura) iest des, k ar sabiedrisko iest des, k ar dz vojamo ku apb ve.

Att lojums kart

Sa sin tais apz m jums J



0901 Izgl t bas un zin tnes iest žu apb ve 0902 rstniec bas, vesel bas un soci l s

apr pes iest žu apb ve 0903 Valsts un pašvald bu p rvaldes iest žu

apb ve 0906 Valsts aizsardz bas noz mes objektu,


0910 P r jie sabiedrisk s noz mes objekti un to apb ve :

– sporta b vju iest žu apb ve;– kult ras iest žu apb ve


0601 Vien imeņu, div imeņu dz vojamo m ju apb ve




1104 autoostu apb ve


LBN 208 - 00 LBN 209- 00 LBN 211 – 98 LBN-100



43


At aut izmantošana: dar jumu iest žu apb ve :- finansu un kred tiest žu;- banku, apdrošin šanas sabiedr bu iest žu ;- biroju, kantoru iest žu;- viesn cu, mote u iest žu; komerci la rakstura apb ve: - tirgu un sadz ves pakalpojumu objektu apb ve;- restor nu, b ru, kafejn cu, azartsp u iest žu;- mazumtirdzniec bas un/vai apkalpes iest žu;

sabiedrisko iest žu apb ve:- valsts un pašvald bu p rvaldes iest žu apb ve;- izgl t bas iest žu apb ve;- pirmsskolas b rnu iest žu apb ve;- rstniec bas iest žu apb ve;- soci l s apr pes iest žu apb ve;- kult ras iest žu apb ve;- zin tnes iest žu apb ve;- autoosta;- parku, skv ru un citu rekre cijas objektu teritorijas;- sporta b vju iest žu apb ve;- dz vojamo ku apb ve - vien imeņu dz vojamo ku apb ve;- div imeņu dz vojamo ku apb ve;- savrupm ja;- mazst vu dz vojam m ja;- daudzst vu dz vojam m ja.

satiksmes infrastrukt ras objekti; atkl tas autost vvietas; nelielu viegl s ražošanas uzņ mumu, kas nelabv l gi neietekm vidi,

apb ve; viet jas noz mes siltumapg des objektu apb ve; viet jas noz mes inženiertehnisk s apg des objektu apb ve;


viet jas noz mes gar žu apb ve; viet jas noz mes siltumapg des objektu apb ve; viet jas noz mes inženiertehnisk s apg des objektu apb ve;


Zemes gabala minim l plat ba: nosak ma ar det lpl nojumu vai attiec g objekta ener lpl n



44

Zemes gabala maksim l apb ves intensit te 160%

Maksim lais apb ves bl vumsAtkar ba no apb ves teritorijas novietne pils t , vai ja ar det lpl nojumu nav noteikts cit di

50%-85% (pils tas centr )

Minim la br va teritorija20%

B vlaide

Pils tas v sturisk centra teritorij

minim lai att lums no pils tas ielu sarkan m l nij m minim lai att lums no galven s pils tas vai pils tas ielu sarkan m l nij m no apvedce a sarkan s l nijas pirmsskolas b rnu iest d m un izgl t bas iest d m

V sturisk b vlaide ir pils tb vniec bas pieminek a

sast vda a3,0 m

6.0 m10.0 m

20.0 m

Maksim lais st vu skaits 3 st vi

Maksim lais apb ves augstums mazst vu apb v mazst vu daudzdz vok u m jai daudzst vu ku apb veisabiedriskai ,dar jum m un p r j m at autaj m izmantošan m

skat.3.2.3.skat.3.4.3.skat.3.5.3.

nosaka projekt jot

Autost vvietasSkat.26 noda u


3.9.3.1. Dz voklis, k pal gizmantošana:

uz dz vokli attiecas noteikums, ka katram dz voklim j nodrošina piek šana atseviš i no cit m kas izmantošan m.

3.9.3.2. Jauno centru att st bas teritoriju detalpl nojumi var noteikt ar minim lo apb ves intensit ti, lai nov rstu teritoriju ekstens vu izmantošanu, ka ari paredz t apb ves veikšanu pabeigta forma (vienlaic gi, bez dal šanas posmos)

3.9.4. IZ MUMI

3.9.4.1. Pils tb vniec bas pieminek u un kult rv stures pieminek u aizsardz bas zon j iev ro normat vo aktu pras bas par kult ras pieminek u aizsardz bu.



45

3.10. JAUKTAS DZ VOJAM S UN DAR JUMU IEST ŽU APB VES TERITORIJA

3.10.1. DEFIN CIJA : “ Jauktas dz vojam s un dar jumu iest žu apb ves teritorijas” noz m zemesgabalus, kur prim rais izmantošanas veids ir vien imenes vai div imeņu dz vojamo m ju, vai dv ņu m ju (divu blo tu vienas imenes dz vojamo m ju) apb ve, vai rindu un grupu dar jumu m ju, k ar dar jumu iest žu apb ve.

Att lojums kart

Sa sin tais apz m jums JDz






Regul jošu normat vo aktu sarakstsLBN 209LBN 100



vien imeņu, div imeņu m ju apb ve; dv ņu dz vojamo m ju apb ve; rindu un grupu dz vojamo m ju apb ve; mazst vu daudzdz vok u dz vojamo m ju apb ve; biroju ku apb ve; sabiedrisko organiz ciju un biedr bu ku apb ve; rstniec bas, vesel bas un soci l s apr pes iest žu apb ve; sporta un atp tas b vju apb ve; viesn cu, mote u ku apb ve; restor nu, kafejn cu, b ru apb ve; tirdzniec bas un/vai pakalpojumu objekts, pirmsskolas b rnu iest de; viet jas noz mes inženiertehnisk s apg des objektu apb ve; parku, skv ru un citu rekre cijas objektu teritorijas;


o saimniec bas ku apb ve;o dz vojamo m ju pal g ku apb ve;o individu lais darbs, kas nepasliktina kaimiņu dz ves apst k us k

pal gizmantošana; o sakņu un aug u d rzs;o viet jas noz mes inženiertehnisk s apg des objektu apb ve;o viet jas noz mes autost vvietas



46


Zemes gabala minim l plat ba: vien imeņu, div imeņu m ju apb vei mazst vu daudzdz vok u dz vojamo m ju apb vei dar jumu un p r j m iest d m

skat.3.2.3. skat.3.4.3.

nosak ma ar det lpl nojumu vai attiec g objekta ener lpl n

Maksim l apb ves intensit te mazst vu apb vei mazst vu daudzdz vok u apb vei dar jumu un p r j m iest d m dar jumu un p r j m iest d m pie galvenaj m iel m

skat.3.2.3.

skat.3.4.3. 110%, 160%

Maksim lais apb ves bl vums mazst vu m jas apb vei mazst vu daudzdz vok u m jas apb vei dar jumu un p r j m iest d m

skat.3.2.3.skat.3.4.3.

60%

Minim l br v teritorija mazst vu m jas apb vei mazst vu daudzdz vok u m jas apb vei dar jumu un p r j m iest d m b rnu iest d m

skat.3.2.3.skat.3.4.3.

30%ne maz k par š s iest des st vu plat bu

B vlaide priekšpagalma dzi ums, izņemot esošas apb ves gad jumus, ne maz ks par no galven s pils tas ielu sarkanaj m l nij m no apvedce a sarkan s l nijas


6,0m6,0 m

10,0m

Maksim lais st vu skaits mazst vu daudzdz vok u apb vei 2 st vi

Maksim lais apb ves augstums mazst vu daudzdz vok u apb vei dar jumu objektam, saskaņa ar det lpl nojumuja ar det lpl nojumu nav noteikts cit di

12 m nosaka projekt jot


l menis dz vojam s apb ves teritorijai("Higi nas normat vi trokšņa l menim apdz vojam s viet s")

100,0 m

50,0 m



47

Autost vvietas Skat.26 noda u

3.11. JAUKTAS RAŽOŠANAS UN DAR JUMU IEST ŽU APB VES TERITORIJAS

3.11.1. DEFIN CIJA: “Jauktas ražošanas un dar jumu iest žu apb ves teritorijas” noz m zemes gabalus, kur galvenais zemes, ku, vai b vju izmantošanas veids ir r pniecisk s ražošanas, un noliktavu uzņ mumi un iest des, kas nerada b tisku pies rņojumu, k ar dar jumu un komerci lu iest žu apb ve.

Att lojums kart

Sa sin tais apz m jums JR


1001 R pniecisk s ražošanas uzņ mumu apb ve

1002 Noliktavu apb ve 0801 Dar jumu iest žu un komerci la rakstura apb ve

Regul jošu normat vo aktu sarakstsLBN 100



r pniecisk s ražošanas uzņ mumu apb ve; noliktavu apb ve un atkl tas noliktavu teritorijas; auto apkalpes objektu apb ve; degvielas vai g zes uzpildes stacijas; kravu stacijas; transporta uzņ mumu apb ve; vairumtirdzniec bas iest de; tirdzniec bas centri un lielveikali; mazumtirdzniec bas un/ vai pakalpojumu objekti; veikalu un sadz ves pakalpojumu objektu apb ve; auto tirdzniec bas iest de; sanit r aizsargzonas


o dzelzce a pievedce i;o atseviš u valsts instit ciju objektu apb ve; o viet jas noz mes inženiertehnisk s apg des objektu apb ve;o viet jas noz mes siltumapg des objektu apb ve;o viet jas noz mes gar žas;



48

o viet jas noz mes autost vvietas.


Zemes gabala minim l plat ba nosak ma ar det lpl nojumu vai attiec g objekta ener lpl n

Zemes gabala maksim l apb ves intensit teno zemes gabala kop j s plat bas. L dz 160 %


Zemes gabala minim l frontenosaka izstr d jot

det lpl nojumu.

Minim l br v teritorija: 20%

B vlaide:

Minim lai att lums no ielas sarkan s l nijas l dz b vlaidei, ja ar det lpl nojumu nav noteikts cit di: pie apvedce a (Maskavas apvedce š)


6,0 m

10,0 m


ja det lpl nojums nenosaka sav d k vai ja apb ves augstumu nenosaka ražošanas tehnolo iskie procesi.

3 st vi,



3.11.4.1. Noteikumi degvielas un g zes uzpildes stacij m (DUS UN AGUS) (sk. 1 Da a 25 noda a.)3.11.4.2. Vismaz 5 % no zemes gabala plat bas j paredz apst d jumiem.3.11.4.3. Ražošanas teritoriju apb vi regul izstr d jamie det lpl ni.3.11.4.4. Objektiem j atbilst valsts vides aizsardz bas instit ciju noteiktaj m pras b m. J nodrošina

zemes gabalu rpus ražošanas apb ves teritorij m aizsardz ba pret trokšņiem un cita veida pies rņojumiem, ja šie blakus esošie zemesgabali neatrodas ražošanas un noliktavu teritorij (det lpl nojum paredz speci lie pas kumus).

3.11.4.5. Ja zemes gabalam piegu dzelzce a teritorijas, nav vajadz gs nek ds pagalms gar to robežu, kas piegu šai dzelzce a teritorijai.

3.11.4.6. Atkl ta uzglab šana



49

j nožogo ar nep rtrauktu un necaurredzamu žogu. nav at auta priekšpagalm un r j s npagalm .

RAŽOŠANAS UN TEHNISK S APB VES TERITORIJAS

3.12. RAŽOŠANAS UN NOLIKTAVU OBJEKTU APB VE

3.12.1. DEFIN CIJA: “Ražošanas, un noliktavu objektu apb ve” noz m zemes gabalus, kur galvenais zemes, ku, vai b vju izmantošanas veids ir r pniecisk s ražošanas, komun lie un noliktavu uzņ mumi un iest des, k ar uzņ mumi, kuriem atbilstoši normat viem ir noteiktas sanit r s vai citas aizsargjoslas vai pašas pras bas. Dz vojamo objektu celtniec ba šaj s teritorijas nav pie aujama.

Att lojums kart

Sa sin tais apz m jums RN


1001 R pniecisk s ražošanas uzņ mumu apb ve

1002 Noliktavu apb ve

Regul jošu normat vo aktu sarakstsLBN 100



visp r g s ražošanas uzņ mumu apb ve; viegl s ražošanas uzņ mumu apb ve; elektroener ijas ražošanas uzņ mumu apb ve; komun lo uzņ mumu un iest žu apb ve; noliktavu apb ve un atkl tas noliktavu teritorijas; viet jas noz mes inženiertehnisk s apg des objektu apb ve; viet jas noz mes siltumapg des objektu apb ve; transporta uzņ mumu apb ve; atkl tas autost vvietas; sanit r aizsargzonas; degvielas uzpildes stacijas.


o dzelzce a pievedce š;o mazumtirdzniec bas un/ vai pakalpojumu objekti;o viet jas noz mes gar žas;o tehnisk s apkopes stacija;o atseviš u sporta objektu apb ve;



50

o viet jas noz mes autost vvietas;o dar jumu iest de;o p rvaldes iest de.

3.12.3. VISP R GIE IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI JAUNU ZEMES GABALU IZVEIDOŠANAI


Zemes gabala maksim l apb ves intensit teno zemes gabala kop j s plat bas. L dz 160%


Zemes gabala minim l fronte nosak ma ar det lpl nojumu vai


Minim l br v teritorija 20%

B vlaide

Minim lai att lums no ielas sarkan s l nijas l dz b vlaidei, ja ar det lpl nojumu nav noteikts cit di pie apvedce a (Maskavas apvedce š)


6,0 m

10.0 m


ja det lpl nojums nenosaka sav d k vai ja apb ves augstumu nenosaka ražošanas tehnolo iskie procesi.

3 st vi,



3.12.4.1. Vismaz 5 % no zemes gabala plat bas j paredz apst d jumiem.

3.12.4.2. Ražošanas teritoriju apb vi regul izstr d jamie det lpl ni.

3.12.4.3. Objektiem j atbilst valsts vides aizsardz bas instit ciju noteiktaj m pras b m. J nodrošina zemes gabalu rpus ražošanas apb ves teritorij m aizsardz ba pret trokšņiem un cita veida pies rņojumiem, ja šie blakus esošie zemesgabali neatrodas ražošanas un noliktavu teritorij (det lpl nojum paredz speci lie pas kumus).



51

3.12.4.4. Ja zemes gabalam piegu dzelzce a teritorijas, nav vajadz gs nek ds pagalms gar to robežu, kas piegu šai dzelzce a teritorijai.

3.12.4.5. Sanit r s aizsargzonas

Ražošanas uzņ mumam, kura visi tehniskie un tehnolo iskie pas kumi nesp j nodrošin t t teritorij kait go izmešu gal jo pie aujamo koncentr ciju un pie aujamo trokšņa vai izstarojuma l meni nosaka sanit ro aizsargzonu, kur j veic pas kumi negat v s ietekmes nov ršanai. 50 % no sanit r s aizsargzonas j apza umo. Sanit raj zon nav pie aujams izvietot dz vojam s kas, b rnu pirmsskolas iest des, visp rizgl tojoš s skolas, vesel bas aizsardz bas un atp tas iest des, sporta b ves, aug u un sakņu d rzus. Ražošanas, komun lajiem un noliktavu objektiem sanit r s aizsargzonas parasti nedr kst p rsniegt zemes gabala robežas. Sanit raj s aizsargzon s nav pie aujams izvietot dz vojam s kas, b rnu pirmsskolas iest des, visp rizgl tojoša skolas, vesel bas aizsardz bas un atp tas iest des, sabiedriskos za umus, aug u un sakņu d rzus. Sanit ro aizsargzonu att lumi no kokapstr des uzņ mumiem -50 m.

3.12.4.6. Viet s, kur teritorijas pl nojum starp ielu un ražošanas teritoriju nav paredz ta dabas vai labiek rtotas koplietošanas teritorijas, ražotnes pašnieks izveido aizsargst d jumus gar ielas fronti.

3.12.4.7. Atkl ta uzglab šana

j nožogo ar nep rtrauktu un necaurredzamu žogu. nav at auta priekšpagalm un r j s npagalm .

3.12.4.8. Tirdzniec bas un pakalpojumu objekti j novieto galven s kas iekšpus .

3.13. TEHNISK S APB VES TERITORIJAS

3.13.1. DEFIN CIJA: “Tehnisk s apb ves teritorijas” noz m zemes gabalus, kur galvenais zemes un b vju izmantošanas veids ir valsts un pils tas inženiertehnisk s apg des objektu un komunik ciju, k ar transportl dzek u apb ve.

Att lojums kart

Sa sin tais apz m jums T



1106 Transporta l dzek u gar žu apb ve 1201 Ar ma istr laj m elektrop rvaldes un sakaru

l nij m un ma istr lajiem naftas, naftas produktu, misko produktu, g zes un dens cauru vadiem saist to b vju, dens ņemšanas

un notek deņu att r šanas b vju apb ve 1001 R pniecisk s ražošanas uzņ mumu apb ve

Regul jošu normat vo aktu sarakstsMK 2004.gada 28.decembra noteikumi Nr.1069

“Noteikumi par r jo inženierkomunik ciju izvietojumu pils t s, ciemos un lauku teritorij s”



52

3.13.2 AT AUT IZMANTOŠANA

At aut izmantošana: inženierkomunik ciju apg des objektu izb ve:- densapg des t kli un b ves;- kanaliz cijas t kli un b ves;- lietus kanaliz cijas t kli un b ves;- sakaru t kli un b ves;- elektroapg des t kli un b ves;- siltumapg des t kli un b ves; siltumener tisko ražotņu teritorijas; lielgabar ta un š iroto atkritumu centri; za o atkritumu kompost šanas laukumi; b stamo atkritumu sav kšanas stacijas; transportl dzek u gar žu apb ve; degvielas un g zes uzpildes stacijas; apst d jumi (aizsargst d jumi).



Zemes gabala maksim l apb ves intensit te nosak ma ar det lpl nojumu vai attiec g objekta ener lpl n


B vlaide:Minim lai att lums no ielas sarkan s l nijas l dz b vlaideija ar det lpl nojumu nav noteikts cit di

6,0m

Maksim lais st vu skaitsnosaka tehnisk ekspluat cijas noteikumi

Maksim lais apb ves augstumsnosaka tehnisk ekspluat cijas noteikumi




53


3.13.4.1. Atkl ta uzglab šana:a) j nožogo ar nep rtrauktu un necaurredzamu žogu;b) nav at auta priekšpagalm un r j s npagalm .

3.13.4.2. Vismaz 5 % no apb ves plat bas paredz za ajiem st d jumiem.3.13.4.3. Noteikumi degvielas un g zes uzpildes stacij m (DUS UN AGUS) (sk. 1 Da a 25

noda a).3.13.4.4. Noteikumi gar ž m un sl gt m autost vviet m (sk. 1 Da a 26 noda a).3.13.4.5. Jaunas inženiertehnisk s komunik cijas izvieto galvenok rt josl starp ielu sarkanaj m

l nij m, ar det lo pl nojumu noteiktos inženierkomunik ciju koridoros vai josl starp ielas sarkano l niju un b vlaidi.

3.13.4.6. Inženiertehnisko t klu un objektu teritorij s j iev ro likum par aizsargjosl m noteiktie aprobežojumi.

3.13.4.7. Cietie noteikumi inženierkomunik cij m (sk. 1 Da a 23 noda a)

P R JAS TERITORIJAS

3.14. VALSTS UGUNSDZ S BAS, DROŠ BAS UN AIZSARDZ BAS IEST ŽU APB VES TERITORIJAS

3.14.1. DEFIN CIJA: “Valsts ugunsdz s bas, droš bas un aizsardz bas iest žu apb ves teritorijas” noz m zemes gabalus, kur galvenais zemes un b vju izmantošanas veids ir valsts aizsardz bas noz mes iest žu apb ve.

Att lojums kart

Sa sin tais apz m jums VNILM kods un nosaukums

Galvenais izmantošanas veids906 Valsts aizsardz bas noz mes objektu,




valsts droš bas un policijas objektu apb ve; ugunsdz s ju depo apb ve; soda izciešanas iest žu apb ve; valsts aizsardz bas noz mes objektu apb ve; viet jas noz mes gar žas; viet jas noz mes autost vvietas; viet jas noz mes inženiertehnisk s apg des objektu apb ve.



54


Zemes gabala minim l plat ba: nosak ma ar det lpl nojumu vai attiec g objekta ener lpl n

Apb ves bl vums: l dz 60% no zemes gabala kop j s plat bas.

Apb ves intensit te: l dz 160% no zemes gabala kop j s plat bas.

Maksim lais st vu skaits: četri st vi.

3.15. SATIKSMES INFRASTRUKT RAS TERITORIJAS

3.15.1. DEFIN CIJA: „Satiksmes infrastrukt ras teritorijas” – noz m zemes gabalus, kur galvenie zemes un b vju izmantošanas veidi ir ielas un ce i, valsts dzelzce a zemes nodal juma joslai, k ar ar t m saist t apb ve – tilti, inženiertehniskie komunik cijas koridori, sabiedrisk transporta pieturas, atkl t s autost vvietas.

Pils tas ma istr l s ielas, apvedce š

Pils tas iekškvart lu ielas

Pils tas viet jas noz mes ielas, k ar š rsielas , d rzu ielas

Dzelzce a teritorija

Brauktuves, autost vlaukumi

Pl not s ielas

Ielu rekonstrukcija

Att lojums kart



1101 Zeme zem koplietošanas ce iem – iel m šosej m

1107 Atseviš i izdal tas atkl tas autost vvietas1103 Zeme zem dzelzce a sliežu ce iem1104 Dzelzce a stacija



55



daž du noz m guma pak pju ielu izb ve; ar ielu izb vi saist to tiltu, tune u izb ve; sabiedrisk transporta pieturvietu izb ve; ma istr lo inženierkomunik ciju un piesl gumu t m izb ve; veloceliņu izb ve; ietvju un g j ju ielu izb ve; ar iel m un laukumiem saist ta za o zonu ier košana un labiek rtošana; atkl tu autost vvietu izb ve; dzelzce a zemes nodal juma josla; dzelzce a stacija; pils tas gr vju izb ve.

3.15.3. IELU KLASIFIK CIJA

1. pils tas ma istr l s ielas: Latgales iela, T lavijas iela , Kr slavas iela posms no Latgales ielas l dz Maskavas apvedce am

2. pils tas iekškvart lu ielas: A.Rekašova iela, 18.Novembra iela, Bazn cas iela, Biržas iela,Dagdas iela, D n k u iela, J. Stroda iela, J.Ku ņeva iela, Jelgavas iela, J.Soikana iela, A.Jurdža iela, Kr slavas iela, Kr.Barona iela, L.Paegles iela, Liel Ezerkrasta iela, Liep jas iela, Maz Ezerkrasta iela, Miera iela, Odu iela, Parku iela, 1.Maija iela, P.Miglin ka iela, Puškina iela, Raiņa iela, R.Blaumaņa iela, R pniec bas iela, Skolas iela, Sporta iela, Stacijas iela, Tirgus iela, Zvirgzdenes iela, Pureņu iela.

3. viet jas noz mes ielas, k ar š rsielas, d rzu ielas: A.Up ša iela, Dzelzce a iela, Dzirnavu iela, Fr. Kempa iela, Kalna iela, Makaš nu iela, Klus iela, K rsavas iela, iršu iela , Lejas iela, L ča iela, Niedru iela, Ozolu iela, Peldu iela, P avu iela, Saules iela, Smilšu iela, Za iela, Ziedu iela;

D rzu š rsiela, Dzirnavu š rsiela, Ezera š rsiela, iršu š rsiela, Kr slavas š rsiela, Latgales š rsiela, Lauku š rsiela, Lejas š rsiela, Stacijas š rsiela, Str dnieku š rsiela, Zvirgzdenes š rsiela.

D rzkop bu kooperat vas ielas:

Zvirgzdene: Aizsargu iela, Astras iela, Zvirgzdenes š ., Piekalna iela, Dainas iela, C ru u iela, D liju iela, D rziņu iela, Jasm nu iela, Kameņu iela, Elejas iela, be u iela, P peņu iela, Pu u iela, Ogu iela, B rzu iela, P l džu iela, iršu iela, Meldru iela ,Papardes iela, Aveņu iela, Zemnieku iela, Jaunlejas iela, S kņa iela, Torņa iela, Lejas š ., Zvejnieku iela, Piekrastes iela, Kauguru iela, Makašanu iela, Kalnu iela, Ne u iela, L ča iela, Rožu iela.

Runtorta: Aroniju iela, Ceriņu iela, Krasta iela, Gaismas iela.

4. apvedce š: Maskavas apvedce š (posms A-12 J kabpils –R zekne – Ludza -Krievijas robeža).



56

3.16. DABAS PAMATNE

3.16.1. DEFIN CIJA. “Dabas pamatnes “ teritorijas noz m teritoriju, kur galvenie zemes gabalu izmantošanas veidi ir dabas teritorijas, sabiedriskas noz mes labiek rtoti koplietošanas rekre cijas objekti, parki, skv ri un citi rekre cijas objekti, pludmales, kur s saimniecisk darb ba un apb ve nav galvenais izmantošanas veids.

Att lojums kart

Sa sin tais apz m jums DP


0907 paši aizsarg jam s dabas teritorijas, kur s saimniecisk darb ba ir aizliegta

0908 paši aizsarg jam s dabas teritorijas, parku, skv ru, meža parku, aleju, pludma u, krastmalu un citu koplietošanas, rekre cijas noz mes objektu teritorijas, ja taj s at aut saimniecisk darb ba nav pieskait ma k dam citam klasifikator nor d tam lietošanas m r im



paši aizsarg jamas dabas teritorijas; parku, skv ru, meža parku, un citu rekre cijas objektu teritorijas; ezeru piekrastes; teritorijas labiek rtojuma b ves, ar rekre ciju saist tas b ves; atp tas un rekre cijas zona, denstilpju un densteču krastu joslas, organiz tas peldvietas, pludmales, p avas; d rzniec bas; pakalpojumu, kas funkcion li saist ti ar lauksaimniecisko ražošanu, objektu

apb ve; pagaidu b ves d rza invent ra glab šanai; siltumn cas.

cita at aut pal gizmantošana:

o kafejn cu , mazumtirdzniec bas objekti,o atp tas pas kumu iest žu, b rnu rota laukumi, atrakciju parki,o sporta laukumi,o viet jas noz mes inženiertehnisk s apg des objektu apb ve; o viet jas noz mes autost vvietas.



57


Labiek rtotas koplietošanas teritoriju at aut s izmantošanas noteikumus nosaka attiec g s teritorijas det laj pl nojum , vadoties no ekolo iskajiem un vides apst k iem un teritorijas apsaimniekošanas noteikumiem.

PARKI

Ludzas pilsētas parka plat ba ir 9,39 ha. Tas atrodas blakus pils tas domes un rajona padomes kai Stacijas iel 38. Park aug daudz daž du sugu koku un kr mu: v toli, liepas, ozoli, k avas, beles, ak cijas u.c., te atrodas estr de un deju laukums. Skvērs k dreiz j zirgu tirgus viet pie bijuš s ražošanas apvien bas “Komutators” fili les, Tirgus iel 25, Latgales, Tirgus un Raiņa ielu krustojum . Tas aizņem 0,37 ha. Skvērs Bazn cas iel 3a, Latgales un Stacijas ielu krustojum . Tas aizņem 0,41 ha. Skvērs Kr.Barona iel 34, Kr.Barona un Str dnieku š . krustojum . Tas aizņem 0,11 ha. Skvērs M.Ezerkrasta iel 7, tas aizņem 0,21 ha. Skvērs J.Soik na iel 24, aizņem 2,35 ha.

ATKL T S (ZAĻ S TERITORIJAS):

Jurizdikas pilskalns, Odu kalns, Ludzas Novadp tniec bas muzeja teritorija, Ludzas pils tas ezeru piekrastes, pils tas br v s plat bas, kuras veido p reju uz atkl t m lauku ainav m, aizņem vair k vai

maz k ekstens vi izmantotas za s teritorijas, k ar aug u un sakņu d rzi.

Zemes gabala maksim l apb ves intensit te l dz no zemes gabala kop j s plat bas.

Maksim lais apb ves bl vums b vju izvietojums un pie aujamais apb ves laukums katr konkr t gad jum pamatojams ar deta pl nojumu, bet ne liel ks 3% no zemes gabala kop j s plat bas katr konkr t gad jum pamatojams ar detalpl nojumu, bet ne vair k k 6% no zemes gabala kop j s plat bas

B vlaide:

Minim lais att lums no ielas sarkan s l nijas l dz b vlaidei,ja ar det lpl nojumu nav noteikts cit di

6,0 m

Maksim lais st vu skaits pilns st vs un izmantojams jumta st vs, ja detalpl nojums nenosaka sav d k.



58

PAŠI AIZSARG JAM S TERITORIJAS

Runtortas parks - dabas piemineklis


3.16.4.1. PARKI UN SKV RI

Parkos un skv ros nav pie aujama lielu iek rtu uzst d šana atrakciju kompleksu veidošanai, izņemot tam speciali p c projekta paredz t s viet s, aizliegta stacion ru b vju b vniec ba, izņemot gad jumus, kad eka nepieciešama parku un skv ru apsaimniekošana.

Pirms parku un skv ru rekonstrukcijas jeb renov cijas j izstr d parka vai skv ra rekonstrukcijas jeb renov cijas projekts.

Parki un skv ri ir p c projekta veidoti publiskie apst d jumi ar augstu labiek rtojuma l meni, st d jumu, mazo arhitekt ras formu un teritorijas izmantošanas iesp ju daudzveid bu, lielu est tisko, sanit ro, higi nisko un rekre cijas noz mi, kuru uztur šanai nepieciešama st d jumu regul ra kopšana un atjaunošana.

3.16.4.2. DENSTILPJU UN DENSTEČU PIEKRASTES

Lai nodrošin tu iedz vot ju piek šanu virszemes dens objektiem, aizsarg tu tos pret vides pies rņojumu, ka ari nodrošin tu biolo isko un ainavisko daudzveid bu pils t , piekrastes josla ir neapb v jama, izņemot:

- t risma un atp tas objektus;- objektus iedz vot ju droš bas nodrošin šanai;- vides kvalit tes nodrošin šanas objektus;- b ves, kas saist tas ar virszemes dens objektu izmantošanu.

Piekrastes joslas apst d jumos j iev ro Aizsargjoslu likuma pras bas un virszemes dens objektu apsaimniekošanas noteikumi, ka ari tauvas joslas izmantošanas noteikumi saskaņa ar Zvejniec bas likumu.

3.17. KAPS TU TERITORIJAS

3.17.1 DEFIN CIJA. “Kaps tas teritorijas “ noz m teritoriju, kur galvenie zemes gabalus

izmantošanas veidi ir kaps tas un ar kaps t m saist to ceremoni lo ku apb ve.

Att lojums kart

Sa sin tais apz m jums K


0909 Kaps tu teritorijas un ar t m saist to ceremoni lo ku un krematiriju apb ve



59


kaps tu teritorijas; s kdz vnieku kapi; ar kaps t m saist to ceremoni lo ku apb ve; krematoriju apb ve; viet jas noz mes inženiertehnisk s apg des objektu apb ve; viet jas noz mes autost vvietas.


Apb ves bl vums: katr konkr t gad jum tiek noteikts ar det lpl nojumu;

Apb ves intensit te: katr konkr t gad jum tiek noteikts ar det lp nojumu;

Maksim lais st vu skaits: divi pilni st vi ar atseviš iem akcentiem.

3.17.4. LUDZAS PILS TAS TERITORIJ ATRODAS TR S KAPS TAS:

Pareiztic go un kato u draudzes kapi Kr.Barona iel 66, plat ba -76 179 kv.m.; Vectic bnieku kapi Biržas iel 23, plat ba – 9075 kv.m.; Ebreju kapi J.Soik na iel 22, plat ba – 8910 kv.m. Perspekt va nav at auts paplašin t Vectic bnieku un Pareiztic go un Kato u draudzes kaps tas teritorijas.

3.18. DENS BASEINU TERITORIJA

3.18.1. DEFIN CIJA: “ dens baseinu teritorija” noz m dab gus vai m ksl gus sabiedr bai pieejamus ezerus, d us, upes strautus un gr vjus, ko izmanto virszemes deņu notecei un rekre cijai, ari regul ri appl stošas teritorijas.

Att lojums kart

Sa sin tais apz m jums


0301 Publiskie deņi0302 Fizisko un juridisko personu pašum vai

lietošan esošo deņu teritorijas


dabiskas vai m ksl gas densteces un denstilpes (upes, ezeri, d i), kuru izmantošanai ar apb vi nav tieša sakara, izņemot piest tnes un krasta nostiprin jumus, ka ari citas tauvas josla at autas b ves.




60

3.18.3.1. denstilpņu un densteču krastos j iev ro tauvas joslu un aizsargloslu noteikumi.3.18.3.2 Krasta l nijai j b t br vi pieejamai, bez žogiem un citam b v m, nodrošinot upju un ezeru

piekrastes tauvas joslu 10 m platuma (salas un pussalas 20 m, bet gar priv to deņu krastiem 4 m platuma).

3.18.3.3 dens baseinu krasta josl m j b t labiek rtot m. J paredz pas kumi, kas nov rš dens pies rņošanu ar virszemes deņiem.

3.18.3.4 Upju un ezeru krasta l niju dr kst izmain t krastu nostiprin šanai, tikai saskaņojot likumdošan noteiktaj kart b , lai nov rstu to t l ku eroziju, k ri piest tņu izb ves gad jumos. Krasta nostiprin šana ir pie aujama tikai saskaņa ar b vprojektu.

3.18.3.5 Sanit r s pras bas- peldvietas ir j apr ko normat vo aktu noteiktaj k rt b ;3.18.3.6 Aizliegts ieg t bieži sastopamos der gos izrakteņus, izmainot upju un ezeru gultn s.

3.19. TURPM KS IZP TES TERITORIJAS

Galvenais izmantošanas veids un apb ves nosac jumi nav noteikti. Teritorijas apb v jamas tikai p c izp tes un teritorijas pl nojuma groz jumu izstr d šanas un apstiprin šanas.

3.19.1. DEFIN CIJA: “ Turpm k s izp tes un pl nošanas teritorijas “ - teritorijas, kuram nav noteikta at auta izmantošana ar teritorijas, kuras teritorijas pl nojums nav apstiprin ts t p c, ka t m ir nepieciešams veikt papildus izmantošanas detaliz ciju un izp ti. Šaj s teritorij s paliek sp k iepriekš j teritorijas pl nojum noteikt at aut izmantošana un š s teritorijas pašreiz j faktisk izmantošana - nekustam pašuma lietošanas m r is.


Nol ki, k dos at auts b v t, p rb v t, ier kot vai izmantot kas un b ves uz zemes, kas apz m ta att st bas pl n k turpm k s izp tes un pl nošanas teritorija, pagaid m nav noteikti, galvenok rt, nenoskaidrotu transporta jaut jumu d . T d l dz pl nošanas pabeigšanai šaj s teritorij s at auta esoš izmantošana, bet t s att st ba tikai ar pagaidu statusu.

4. noda a. VIS S IZB VES TERITORIJ S AIZLIEGT IZMANTOŠANA

4.1. Nevien izb ves teritorij nav at auta t da zemes un ku vai citu b vju, vai k das to da as izmantošana, kas rada vair k nek b tisku pies rņojumu, t.i., neatbilst valsts vides aizsardz bas un vides vesel bas iest žu vides kvalit tes pras b m un likumdošanas aktu pras b m.

4.2. Ja vien viet j likum nav noteikts cit di, nevienu izb ves teritoriju nedr kst izmantot š diem nol kiem:

a) kas un citas b ves izvietot: aizsargjosl s, kuras nosaka “Aizsargjoslu likums; pils tas za aj zon , ja projekt jamais objekts nav dom ts atp tai,

t rismam vai sportam;



61

viet s, kas pies rņotas ar organiskiem un radioakt viem atkritumiem;b) veidot karjerus b vmateri lu un melnzemes ieg šanai;a) novietot, sav kt un glab t pamestas, neizmantojamas automaš nas, ja vien šim

nol kam izmantot zeme nav noteikt k rt b projekt ta un ier kota met ll žņu sav ktuvei vai ietverta k ;

b) v kt, uzkr t un glab t kaudz vai laukumos cietos atkritumus, kr mus, lupatas, met ll žņus un b vgružus, ja vien šim nol kam izmantot zeme nav ietverta k ;

c) izmantot ( ar pal gizmantošan m) ku u, automaš nu, vagonu korpusus vai to da as, ja AN attiec b uz konkr to teritorijas at auto izmantošanu tas nav noteikts cit di;

d) izmantot jebk dus ce ojumu treilerus, vagoniņus un konteinera tipa pagaidu kas k past v gas dz vojam s telpas ( ar damtelpas un gu amtelpas) , izņemot gad jumus, ja zemes gabalam ir b vlaukuma statuss vai ce ojuma treileru novietošanas pamatota ar det lpl nojumu t ristu vajadz b m, un ja šajos noteikumos attiec b uz konkr to teritorijas at auto izmantošanu tas nav noteikts cit di.

5. noda a. ESOŠ S KAS UN CITAS B VES, UN UZS KT PROJEKT ŠANA UN B VNIEC BA

5.1. Katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.

[ Civillikums, 1084.p.]

5.2. Ja uzsāktā būve var apdraudēt sabiedrisko drošību, tad nevien tuvākajiem kaimiņiem, bet arī attālāku būvju īpašniekiem ir tiesības pret to celt ierunas.


5.3. Nevienam nav tiesības ierīkot uz savas zemes tādas rūpniecības un amatniecības iestādes, kas var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību un cilvēku veselību ar ugunsbriesmām, troksni, smaku, pārmērīgiem dūmiem u.tm.l. Izšķirt jautājumu par to, vai zināmā gadījumā patiesi pastāvapgrūtinājums vai apdraudējums, piekrīt tiesai.


5.4. Zemes īpašniekiem nav tiesību celt uz tās tādas ietaises, no kuras varēt sagrūt kaimiņiem piederošā būve vai rasties tai kāds cits bojājums.


5.5. Ja esoš s kas un citas b ves ir likum gi uzb v tas vai tiek likum gi (ar at auju) projekt tas, b v tas, p rb v tas vai ier kotas viet j likuma sp k st šan s br d , k rezult t daži ku vai citu b vju raksturlielumi neatbilst, bet esošais zemesgabala zemes izmantošanas veids atbilst AN, tad:

a) esoš s kas un citas b ves dr kst p rb v t vai atjaunot ar noteikumu, ka: p rb v tas vai atjaunotas š s kas un citas b ves atbild s visiem tiem

AN, kuriem atbilda esoš s kas vai citas b ves; nek das p rb ves, iev rojot visas p r j s b ves uz zemesgabala,

nepalielin s neatbilst bu noteikumiem;

b) esoš s kas un citas b ves dr kst paplašin t ar nosac jumu, ka: jebkura kas vai citas b ves paplašin šana atbilst AN; paplašin šana, iev rojot visas citas b ves un zemesgabala izmantošanu,

nepalielina neatbilst bu noteikumiem;



62

dr kst turpin t ies ktos projekt šanas, b v šanas, p rb v šanas vai ier košanas darbus, ja pašvald ba nekompens zaud jumus.

6. noda a. PRAS BAS PIEK ŠANAS NODROŠIN ŠANAI ZEMESGABALIEM (VIEN B M) UN B V M

6.1. Jebkuram zemes gabalam j nodrošina piebraukšanu no pils tas ielas (t.sk.priv tas) vai publiskas piebrauktuves.

6.2. Apb ves teritorij s k m un cit m b v m paredz normat viem atbilstošas piebrauktuves un caurbrauktuves ugunsdz s bas un gl bšanas tehnikai:

a) piebrauktuves apb ves zonas un caurbrauktuves k s viena no otras j izvieto ne t l k par 300 m, bet apb ves gad jum pa perimetru – ne t l k par 180 m;

b) piebrauktuvju un caurbrauktuvju piesl gums pie ma istr lo ielu brauktuv m pie aujams ne tuv k par 50 m no krustojuma. Dz vojamo ku grup m, iest d m, tirdzniec bas un apkalpes centriem piebrauktuves j paredz ar div m kust bas josl m un ietvi, bet savrup izvietot m k m – ar vienu kust bas joslu un ietvi.

6.3 Pl nojot jaunas vai rekonstru jot esoš s ielas un koplietošanas piebrauktuves, t s nosl dz arapgriešan s laukumu, ja iela vai piebrauktuve veido strupce u. Strupce a garums nedr kst p rsniegt 150 m. Apgriešan s laukumu, ja det lpl nojum nav noteikts sav d k, ir j veido simetriski attiec b pret piebraucam ce a asi ( ja potenci lie iebraucam ce a un apgriešan s laukuma lietot ji nav vienojušies ar citu risin jumu to saskaņojot B vvald šo noteikumu paredz taj k rt b ).

6.4 Ikvienam dz voklim nodrošina atseviš u ieeju;

6.5 Pils tas publisk s teritorijas, k ar sabiedrisk s un dar jumu iest des nodrošina vides pieejam bu cilv kiem ar paš m vajadz b m. Esošaj s k s, kur s tehniski nav iesp jams nodrošin t iek šanu person m ar paš m vajadz b m, nodrošina iesp ju attiec g s iest des pakalpojumu saņemt cit veid .

7. noda a ZEMES GABALU (VIEN BU) SADAL ŠANA, APVIENOŠANA UN ROBEŽU P RK RTOŠANA

7.1. Zemes gabalus at auts sadal t vai apvienot ar k du citu zemes gabalu ( vien bu) ar Ludzas pils tas domes l mumu:

a) p c Valsts zemes dienesta vai zv rin ta m rnieka un arhitekta sagatavota priekšlikuma;

b) saskaņ ar pils tas teritorijas pl nojumu vai apstiprin tu det lpl nojumu, ja t ds šai teritorijai ir izstr d ts vai oblig ti izstr d jams (skat 42.noda u);

c) apstiprinot izstr d tu zemes ier c bas projektu;

d) vienk ršos gad jumos (zemes gabaliem ar plat bu l dz 4000 m2), ja tam piekr t B vvalde, pamatojoties uz zemes pašnieku iesniegtu dal juma priekšlikumu.

7.2. Atdal m zemes gabala plat bai, konfigur cijai, izmantošanas m r im, ku skaitam un izvietojumam taj j atbilst pils tas teritorijas pl nojuma, det lo pl nojumu un AN pras b m un



63

at auts veidot tikai t dus jaunus zemes gabalus( vien bas) (ar jaunveidojamu zemes gabalu saprotams ar p c sadal šanas atlikušais zemes gabals):

a) kuriem ir tieša piek šanas no ielas vai piebraucam ce a (ar ielas statusu), un t platums nav maz ks par 4 m;

b) kuru konfigur cija ir t da, lai uz tiem b tu iesp jams veikt apb vi (apb vei paredz tiem zemes gabaliem);

c) kuru robeža ar ielu (ielas fronte) nav maz ka par 15 m, rindu un grupu ku apb vei nav maz ka par 8 m, vai, attiec b pret ielu iedzi in tiem zemes gabaliem, nav maz ka par 5 m (piek šanas joslas platums).

7.3. Zemes pašumu dr kst sadal t, ja veidojas jauni zemes pašumi ar plat bu ne maz ku par konkr taj apb ves teritorij noteikto minim lo apb ves gabalu (skat 3. noda u) . Gad jumos, ja to paredz det lais pl nojums, atdal m zemes gabala plat ba var b t maz ka par minim lo apb ves gabalu.

7.4. Katr (atdal m zemes gabal ) jaunizveidot zemes pašum j b t nodrošin tai piebraukšanai un piesl gšan s iesp jai pie inženierkomunik ciju t kliem.

7.5. Apvienojot zemes gabalus, nedr kst sl gt esošos pils tas ce us, ielas, laukumus, piebrauktuves, ja to neparedz det lais pl nojums.

7.6. Nav pie aujama zemes gabala sadal šana:a) ja to neakcept visi kop pašnieki;b) ja nav iesp jams re li, atbilstoši b vnormat viem, sadal t kop pašum esoš s kas

re l s da as, ko apliecina sekojoši nepieciešamie dokumenti – katrai kai sava tehnisk s inventariz cijas lieta, tehniskais sl dziens par ku atbilst bu b vnormat viem, B vvaldes izdota izziņa par ku re lu sadali, akcept ts b vprojekts;

c) ja jaunizveidot zemes gabala plat ba ir maz ka par minim li at auto (skat 3. noda u) izņemot gad jumus, kad p c nodal šanas jauno zemes gabalu paredz ts pievienot blakus esošajam zemes gabalam;

d) ja zemes gabala esošais apb ves bl vums p rsniedz attiec gaj teritorij pie aujamo.

8. noda a. PAGALMA NOTEIKUMI

8.1. Galvenajai kai vai b vei uz zemes gabala atkar b no apb ves veida ir viens vai vair ki pagalmi (priekšpagalms, iekš jais s npagalms, r jais s npagalms, aizmugures pagalms), kas shematiski att lots (skat. 1., 2. z m jumu).

8.2. Šajos AN ir noteikti minim lie priekšpagalmu un s npagalmu dzi umi.

8.3. Viena zemes gabala pagalma da u nedr kst uzskat t par otra zemes gabala pagalma da u.

8.4. Nek du da u no jebk da nepieciešama pagalma nedr kst aizņemt k da ka vai cita b ve vai t s da a, izņemot:

a) pal g kas, ja t s attiec gaj pagalm at autas;b) arhitektoniskas deta as un veidojumi, ar sliekšņi, skursteņi, starpdzegas, dzegas,

teknes, pilastri un jumta balsti, kas projic jas jebkur pras taj pagalm ne vair k par 0,6 m uz ru no sienas;

c) funkcion las un dekorat vas b ves, ar laižami saulessargi (mark zes), dekorat vas str klakas, skulpt ras, piemiņas pl ksnes un žogi;



64

d) atkl tas ugunsdz s bas vai ar k pnes, kam k pš u pak pieni un laukumi apr koti ar marg m, un kas projic jas jebkur pras taj pagalm ne vair k par 1,5 m uz ru no sienas;

e) erkeri, kas projic jas jebkur pras taj pagalm ne vair k par 1,0 m uz ru no sienas;f) balkoni, segtas un nesegtas terases, kas projic jas jebkur pras taj pagalm ne vair k

par 2,5 m uz ru no sienas.g) segtas un atkl tas terases, kas projic jas pagalm ne vair k par 3,5 m uz ru no

sienas.8.5. Atkl ta uzglab šana:

c) j nožogo ar nep rtrauktu un necaurredzamu žogu;d) komposta vietu aizliegts ier kot priekšpagalm un r j s npagalm , k ar bez

kaimiņa piekrišanas tuv k k 1,5 m no kaimiņa robežas.e) nav at auta priekšpagalm un r j s npagalm .

8.6. Pagalmus uztur k rt b , t rus un sausus, nodrošina lietus dens novad šana no tiem.

8.7. Zemes gabala pašniekam vai lietot jam j nodrošina nekustam pašuma est tisk kvalit te. Pagalmi j uztur k rt b , t ri un sausi, j nodrošina lietus dens novad šana.

8.8. Daudzst vu dz vojam s apb ves gad jum funkcion li nepieciešam s teritorijas vai koplietošanas pagalmus j kopj un j uztur k rt b , vienojoties pakalpojumu sniedz jam un namu apsaimniekot jam. Koplietošanas pagalmus nedr kst patva gi apb v t.

8.9. Apb v t daudzst vu dz vojamo ku koplietošanas pagalmus at auts ar pašnieku vai namu apsaimniekot ju un Ludzas pils tas pašvald bas piekrišanu. Koplietošanas pagalmos j saglab un j izveido b rnu rota u laukumi, pieaugušo atp tas vietas, saimnieciskie laukumi atkritumu konteineru izvietošanai un slaic gas autost vvietas iedz vot jiem.

8.10. kas b v uz b vlaides iedibin t s b vlaides gad jum . Visos p r jos gad jumos kas dr kst b v t ne tuv k par noteikto b vlaidi. B vlaides nosaka det lpl nojum . Ja b vlaide nesakr t ar sarkano l niju, veidojas priekšpagalms, ja det lpl nojum nav noteikts cit di.

8.11. B v jot vai rekonstru jot kas esošas apb ves kvart los, ku novietn iev rojama v sturiski

iedibin t b vlaide. V sturiski iedibin ta b vlaide ir b vlaide viena kvart la (no ielas

krustojuma l dz n košam ielas krustojumam) robež s vair kumam ku (vismaz 65% no

esošo ku b vlaides), ja vien iedibin t b vlaide nav b tisk pretrun ar likumdošanu vai

ierobežo citu izmantošanu.

8.12. Zemesgabala da u starp b vlaidi un ielas sarkano l niju (priekšpagalms) ier ko apst d jumus vai z l jus ar celiņiem un nav at auts:

a) apb v t, nek das b ves virszemes da as nedr kst uz t s atrasties;b) izmantot materi lu un kurin m uzglab šanai (izņemot gad jumus, ja b vmateri lu

slaic gai nokraušanai ir saņemta pašvald bas at auja).

8.13. Turpm kai ielu paplašin šanai paredz t s zemes joslas pils tas Domei j nodod saskar go zemesgabalu pašniekiem bezmaksas pagaidu lietošan priekšd rziņu ier košanai, kas izmantojams tikai z l ju vai dekorat vo st d jumu ier košanai.

8.14. Ja pils tas Dome nolemj š du zemes joslu piln gi vai da ji pievienot pie ielas platuma, zemes gabala pašniekam p c pils tas Domes piepras juma tr s m nešu laik j nojauc vai j p rce žogs un piepras t zemes josla j atbr vo un bez atl dz bas j nodod pils tas Dome

1. z m jums



65

9. noda a. PRAS BAS REDZAM BAS NODROŠIN ŠANAI

Uz st ra zemesgabala

9.1. Izmantojot vai apb v jot jebkuru zemesgabalu, kas piek aujas satiksmes (autosatiksmes, dzelzce a) ce iem, iev ro normat vajos aktos noteikto p rredzam ba zonu, ko nedr kst apb v t.

9.2. Redzam bas tr sst ra robežas nedr kst atrasties kas, b ves, mobili objekti (kioski, furgoni, rekl mas stendi, maz s arhitekt ras formas u.c.), klo i, kr mi augst ki par 0,5 m.Ja esoš kapit l apb ve ne auj izveidot nepieciešamos redzam bas tr sst rus, g j ju un transporta kust bas droš ba j nodrošina ar kust bas regul šanas vai speci l m tehnisk m ier c m.

9.3. Autoce a krustojum ar dzelzce u viena l men pras bas redzam bas nodrošin šanai:

a) uz zemesgabala, kas piek aujas dzelzce am un to š rsojošai ielai, nek das b ves nav at auts izvietot, ja t s trauc skatu starp 0,5 m un 3,0 m l meņiem virs krustojošos ielu vidusl niju l meņa tr sst ra teritorij , ko ierobežo dzelzce a pieder bas robeža, sarkana l nija un l nija, kas savieno punktus uz š das pieder bas l nijas un sarkan s l nijas, 50



66

m att lum no šo l niju krustpunkta vai VAS ‘ĶLatvijas dzelzce šĶĶ atbild g dienesta un attiec gi VAS ĶĶLatvijas Valsts ce iĶĶ Latgales re iona Ludzas noda as akcept t att lum no šo l niju krustpunkta . Skat. 2. z m jumu.

b) ja dzelzce a un autoce a krustojum ir p rbrauktuve bez aizsargapr kojuma, tad krustojuma redzam bas tr sst ris j palielina l dz 400 m gar dzelzce u un 90m gar ielas l niju, vai saskaņ ar VAS ‘ĶLatvijas dzelzce šĶĶ atbild g dienesta un attiec gi VAS ĶĶLatvijas Valsts ce iĶĶ Latgales re iona Ludzas noda as izdotajiem nosac jumiem;

c) autoce u krustojum vien l men ir j nodrošina redzam ba virs krustojošos ielu vidusl niju l meņa tr sst ra teritorij , ko ierobežo st ra zemesgabala sarkan s l nijas un l nija, kas savieno punktus uz š m sarkanaj m l nij m 10m att lum no min to sarkano l niju krustpunkta vai VAS ĶĶLatvijas Valsts ce iĶĶ Latgales re iona Ludzas noda as akcept t att lum no min to sarkano l niju krustpunkta. Sk. 2. z m jumu;

d) r c bu un pras bas attiec b uz esošo apb vi, kas ne auj nodrošin t noteiktas pras bas, nosaka normat vie akti. Ja esoš kapit l apb ve ne auj izveidot nepieciešamos redzam bas tr sst rus vai ja b ves pas t t js v las izvietot b vi tuv k ielu krustojumam un VAS ĶĶLatvijas Valsts ce iĶĶ Latgales re iona Ludzas noda a tam piekr t, g j ju un transporta kust bas droš ba j nodrošina ar kust bas regul šanas vai speci l m tehnisk m ier c m.

9.4. Šis noteikums neattiecas uz izb ves teritorij m Ludzas pils tas v sturisk centra robež s.

2. z m jums



67

10. noda a. PRAS BAS ATT LUMIEM STARP K M, B V M UN INŽENIERKOMUNIK CIJ M

10.1 . ATT LUMI STARP K M UN B V M



68

Att lumus starp dz vojam m k m, dz vojam m un sabiedrisk m, k ar ražošanas k m nosaka saskaņ ar normat vo aktu pras b m un groz jumiem un papildin jumiem, perspekt v , atbilstoši insol cijas, apgaismojuma, ugunsdroš bas un prettrokšņa aizsardz bas pras b m.

10.1.1. Insol cijas (izsau ojuma) pras bas:

a) Dz vojamo un sabiedrisko ku izvietojumam un orient cijai (izņemot pirmsskolas b rnu iest des un izgl t bas iest des) j nodrošina dz vojamo telpu un teritoriju nep rtraukta insol cija ne s ka par 2,5 st. dien , laika posm no 22. marta l dz 22. septembrim.

b) Izvietojot pirmsskolas b rnu iest des, izgl t bas, rstniec bas un atp tas iest des, j nodrošina nep rtraukta 3 st. ilga to telpu insol cija, kas noteikta sanit ros un projekt šanas normat vos.

c) Meridion li orient t s dz vojam s m j s, kur s tiek insol tas visas dz vok a istabas, k ar dz vojam s apb ves rekonstrukcijas gad jum , vai ar izvietojot jaunus objektus seviš i sarež tos pils tb vnieciskos apst k os (v rt ga v sturiska pils tvide, d rga teritorijas sagatavošana, pils tas centra zona), ir pie aujama telpu nep rtrauktas insol cijas laika samazin šana par 0,5 st..

d) Att lums starp 2-3 st vu dz vojamaj m m j m, izvietojot t s ar gar kaj m fas d m vienu pret otrai, j pieņem ne maz ks par 15 m, bet starp 4 st vu k m – ne maz ks par 20 m. Izvietojot pret vienas kas gar kajai fas dei otras kas gala fas di ar dz vojamo istabu logiem, att lums starp t m j pieņem ne maz ks par 10 m. Ja tiek nodrošin ta istabu nep rskat m ba no ku logiem un iev rotas insol cijas un apgaismojuma normas, min tos att lumus dr kst samazin t.

10.1.2. Ugunsdroš bas pras bas: Ugunsdroš bas att lumi starp dz vojam m, sabiedrisk m un r pniec bas uzņ mumu pal g k m j paredz atbilstoši LBN 201 – 96 “Ugunsdroš bas normas”, MK 2004. 17 febru r not. Nr. 82 “Ugunsdroš bas noteikumi”.

10.1.3. Prettrokšņa pras bas un aizsardz ba pret vibr ciju, elektrisko un magn tisko lauku izstarojumu un apstarojumu:

a) Pie aujamo trokšņa l meni dz vojam m m j m un sabiedriskiem objektiem un to teritorij m, trokšņa l meņa r d t jus galvenajiem trokšņa avotiem, sagaid m trokšņa l meņa noteikšanas k rt bu un t nepieciešamo samazin šanu apr inam izraudz tajos punktos, arhitekt ras, pl nojuma un b vniec bas akustikas trokšņa samazin šanas l dzek u efektivit tes apr ina metodiku, k ar galven s pras bas projekt šanai j pieņem atbilstoši pašiem projekt šanas normat viem (“Higi nas normat vi trokšņa l menim apdz vojam s viet s”).

b) Pie aujamajam vibr ciju l menim dz vojam s m j s j atbilst sanit ro normat vu pras b m. Lai nodrošin tu šo pras bu iev rošanu, j paredz nepieciešamie att lumi starp dz vojam m m j m un vibr ciju avotiem, izmantojot šo avotu celtniec b efekt vus sl p jošus materi lus un konstrukcijas.

c) Esošajam autoce am A12 posm Ludzas pils tas teritorij (Latgales iela -Kr slavas iela –Maskavas apvedce š – Latgales iela ) un dzelzce a teritorij nepieciešamas veikt pas kumus trokšņa pies rņojuma izplat bas ierobežošanai un vibr cijas samazin šanai dz vojamo un publisko ku tuvum .

Aizsargst d jumu izveide:

- abpus ce am no pagrieziena Latgales iela – Kr slavas iela;- abpus ce am no pagrieziena Maskavas apvedce š – Latgales iela;



69

- abpus dzelzce a teritorijai.d) Akustisk trokšņa pie aujamo normat vu iev rošanu dz vojamo un publisko ku

telp s kontrol Valsts sanit r inspekcija (dz vojamo ku telp s – p c iedz vot ju piepras juma).

e) Akustisk trokšņa pie aujamie normat vi ( LR MK noteikumi “Noteikumi par akustisk trokšņa normat viem dz vojamo un publisko ku telp s.” Projekts 1. pielikums.) nodrošin mi telpu ekspluat cijas norm l rež m , tas ir ar aizv rtiem logiem un durv m (izņemot ražot ja ieb v tos ventil cijas kan lus), iesl gtu piespiedu ventil ciju un kondicion šanu, k ar apgaismojumu, neņemot v r telpu izmantošanas funkcion lo troksni, tai skait m zikas atskaņošanu, darbinieku un apmekl t ju sarunas un citas darb bas.

f) Izvietojot radiotehniskus objektus, r pnieciskos eneratorus, augstsprieguma elektrop rvaldes gaisvadu l nijas un citus objektus, kas izstaro elektromagn tisko ener iju, nepieciešams iev rot sanit ros normat vus.

10.2. ATT LUMI NO INŽENIERKOMUNIK CIJ M L DZ K M UN CIT M B V M

10.2.1. Att lumi no tuv kaj m inženierkomunik cij m l dz k m un cit m b v m, k ar att lumus starp blakus izvietot m komunik cij m ir j pieņem saskaņ ar normat vo aktu pras b m:

a) minim lie horizont lie att lumi no pazemes inženierkomunik cij m (ņem v r r jos izm rus) l dz cit m b v m noteikti MK 2004. gada 28. decembra Nr.1069 “Noteikumi par r jo inženierkomunik ciju izvietojumu pils t s, ciemos un lauku teritorij s” noteikumu pielikuma 1. tabul .

b) minim lie horizont lie att lumi starp blakus esošaj m pazemes inženierkomunik cij m (ņem v r r jos izm rus) noteikti MK 2004. gada 28. decembra Nr.1069 “Noteikumi par r jo inženierkomunik ciju izvietojumu pils t s, ciemos un lauku teritorij s” 2.tabul .

c) minim lie horizont lie att lumi no virszemes inženierkomunik cij m l dz cit m b v m noteikti šo noteikumu pielikuma 3., 4., 5. un 6.tabul .

d) šo noteikumu pielikum inženierkomunik ciju att lumi nor d ti starp mal jo tuv k esošo inženierkomunik ciju vertik laj m projekcij m.

10.2.2. Neuzb v tas (nodom tas vai pl notas) b ves gad jum j pieņem att lums l dz b vlaidei.

10.2.3. Vis s apb ves teritorij s j nodrošina objektu inženiertehnisk apg de saskaņ ar PAU, tehniskajiem noteikumiem, kuri izriet no teritorijas pl nojuma, deta pl nojuma un/vai inženierkomunik ciju att st bas sh m m.

11. noda a. PRAS BAS B VJU ATBILST BAI ZEMES GABALA (VIEN BAS) ROBEŽ M



70

11.1 k m un b v m zemesgabal j atrodas:

a) ne maz k k 3 m (bez logiem) att lum no zemesgabala p r j m robež m;b) pret zemesgabala s nu vai aizmugures robežu pav rsta dz vojam s m jas fas de, kur

ir logi, nedr kst atrasties tuv k par 4,0 m no attiec g s robežas;c) ne maz k k 6 m att lum no galveno ielu un ne maz k k 3 m att lum no p r jo

ielu sarkanaj m l nij m;d) ne maz k k 10 m att lum no ma istr l apvedce a;e) ne maz k k 100 m att lum ( dz vojam apb ve) no dzelzce a.

11.2. Neviena b ves da a nedr kst projic ties rpus t zemesgabala robežas, uz kura t atrodas, izņemot š dus gad jumus:

a) ja b vlaide sakr t ar sarkano l niju, b ves da a nedr kst projic ties brauktuvei tuv k k 0,5 m un t s apakš jai malai ir j b t vismaz 3,0 m virs ietves; v rtiem un durv m, kas veras uz ru, v rtn m j ietilpst kas b vapjom ; logiem, kas atrodas zem k nek 2,5 m no zemes l meņa, j veras uz iekšu;

b) ja starp zemesgabaliem ir izb v ts žogs;c) ja kaimiņu zemesgabala pašnieks notari li piekr t groz t zemesgabala robežu (pa

vertik li (tiek veikta kas paplašin šana augš jo st vu l men un paplašin jums projic jas kaimiņu zemes gabal ).T d gad jum j veic attiec gus ierakstus zemesgr mat ;

d) ja kaimiņi notari li vienojas un tas rakstiski tiek apstiprin ts b vprojekt un attiec gi veikts ieraksts zemesgr mat , tiek samazin ts att lums l dz 1 m vai tiek veidota kaimiņu ku kop ga siena, kas atrodas uz zemesgabalu robežas;

e) ja p c blakus apb ves gabalu pašnieku vienošan s kas netiek blo tas vai ir saņemta blakus apb ves gabala pašnieka piekrišana par att luma samazin šanu, apliecinot to ar parakstu uz zemesgabala pl nojuma lapas.

Skat. 3. z m jumu

3. z m jums



71

12. noda a. PRAS BAS RELJEFA UN AUGSNES VIRSK RTAS AIZSARDZ BAI. GR VJU UN DAB GO NOTEČU SAGLAB ŠANAI



72

12.1. Uzs kot b vniec bu, b vprojekta sast v ir j b t vertik l pl nojuma projekta da ai.

12.2. Aizliegta jaunu objektu b vniec ba un esošo paplašin šana uz nog z m, kas st v kas par 300 .

12.3. Augsnes virsk rta p c b vniec bas pabeigšanas j atjauno.

12.4. Lai nov rstu p rpurvošanos un grunts deņu l meņa celšanos, esošie gr vji un dab g s noteces ir noteikti j saglab , izņemot, ja det laj pl nojum ir noteikts cit di. Ja, teritoriju apb v jot, tas j aizber, tad gar paredz to ielu tras m t s j atjauno vai j p rk rto.

12.5. kas un b ves dr kst izvietot:

a) ne tuv k k 10 m no pils tas gr vju augšmalas;b) ne tuv k k 10 m no koplietošanas gr vju augšmalas;c) ne tuv k k 10 m uz ab m pus m no segt m densnotek m ar diametru 200 mm un

liel k m.d) žogi nevar b t izvietoti tuv k par 3 m no pils tas gr vju augšmalas.

13. noda a. PRAS BAS VIDES PIEEJAM BAI CILV KIEM AR DZIRDES, REDZES UN KUST BU TRAUC JUMIEM.

13.1. Projekt jot pils tas teritoriju izb vi, j paredz speci li pas kumi, lai inval du p rvietošan s b tu iesp jami netrauc ta un droša. J nodrošina personu ar kust bu trauc jumiem piek šanas iesp jas sabiedriskiem objektiem.

13.2. Apdz votņu teritorij s, kur izvietotas m jas veciem aud m un inval diem, k ar paši intens vi apmekl tas iest des j paredz:

13.2.1. G j ju ce i ar ratiņu p rvietošan s iesp j m. G jeju celiņa platums ( 75 cm modul ) ir:

a) ne maz ks k 1,5 m;b) 1,5 m = platums, k ds nepieciešams, lai 2 inval du ratiņi izmain tos pret jos

virzienos.13.2.2. Ietv m j b t:

a) skaidri iez m t m;b) ar l dzenu un cietu virsmu;c) nesl doš m:

- vienvirziena – ne šaur k m par 1,2 m;- divvirzienu – ne šaur k m par 1,8 m;- vertik lo š rš u augstums - ne liel ks par 2,5 cm.

13.2.3. Nobrauktuves, uzbrauktuves j ņem v r :a) j b t kontrast jošam apz m jumam par apma u l meņa maiņu;b) j b t norobežot m ar marg m un apmali;c) 1,8 m platas uz ietv m, kas piesl dzas k m;d) horizont l laukuma garums pie ku ieej m – 1,5 l dz 2,00m;e) garenkritums – 1:20 – 1:15;f) sl po posmu maksim lais garums 9 m;g) ja uzbrauktuves ir 80 –90 cm augstas margas:

- garenkritums -1:12 – 1: 8, - sl po posmu garums - 3 m.

h) ja uzbrauktuve sast v no daž da sl puma posmiem, tad starplaukumi izvietoti p c katra sl p posma.

( informat vais materi ls “Vides pieejam ba 04”)



73

13.2.4. Ielas, krustojumiVeidojot ielu krustojumus, j ņem v r :

a) pirms ielas braucam s un g j ju da as j b t spilgtam apz m jumam par l meņa maiņu vai k diem citiem š rš iem;

b) pirms krustojumiem, kur visbiež k p rvietojas cilv ki ar redzes trauc jumiem, j b t ce a z mei ar nor di "Cilv ki ar redzes trauc jumiem";

c) ietvju un celiņu krustojumi ar piebrauktuv m j veido vien l men vis to platum ar sl pņu ( pandusu) pal dz bu.

13.2.5. Autost vvietas

Veidojot autostāvvietas jāievēro:

a) jābūt vairākām autostāvvietām vienkopus ar speciālu starptautisko apzīmējumu "Cilvēkiem ar invaliditāti". Apzīmējums jāizvieto tā, lai gadalaiku ietekmē, tas nebūtu aizsegts ar koku zariem vai sniegu.

b) stāvvietai, kura paredzēta cilvēkam ar invaliditāti, jābūt maksimāli tuvu (ne tālāk kā 25 m) pie stāvvietas izejas vai ieejas, vai pie sabiedrisko ēku ieejas vai izejas.

c) pazemes autostāvvietās, telpu iekšpusē esošās autostāvvietās jābūt pietiekošam apgaismojumam un uz zemes jābūt spilgtas krāsas vadlīnijai, kas norāda ieeju vai izeju.

d) jāparedz manevrēšanas laukums, izkāpjot vai iekāpjot transportā (1,6 m rādiusā) gan no abiem transporta līdzekļa sāniem (stāvvietas min. platums 3.5m), gan no aizmugures (standarta garums + 1.6m). No transporta novietošanas vietas līdz izejai vai ieejai jāparedz ejas, gaiteņi, platāki par 1.5 m.

( LBN 208 – 00)

13.3. Publisk s k s, kuras ir kult rv sturiski pieminek i vai kuras atrodas kult rv sturisk pieminek a teritorij , vai kuras ir Ludzas pils tas valsts un viet j s noz mes kult rv sturisko objektu sarakst un to arhitekt ra un tehniskie parametri nepie auj normat vo pras bu izpildi piln apm r , pie aujama skaņu sign la, ar ierun šanas iesp j m, izvietošana pie kas ieejas. Skaņu sign ls j izvieto atbilstoš augstum un j apr ko ar inval du z mi.

14. noda a. PRAS BAS FAS D M, JUMTIEM UN NOTEKCAURUL M

14.1. ku un citu b vju augstums un st vu skaits

14.1.1. AN noteiktie ku un citu b vju augstumi nav attiecin mi uz atseviš iem akcent tiem sabiedrisko un ražošanas objektu apjomiem, kas ir j pamato ar det lpl nojumu.

14.1.2. kas un citas b ves augstumu m ra ielas pus kas vid no projekt t ielas vid j l meņa l dz tai kas da ai (dzegas vai zemes virsmalai, jumta malai, mansarda jumtam, k ar jumta čukuram, ja jumts st v ks par 45o), kas aiztur gaismas pl smu 45o leņ .

Skat t. 4. z m jumu.

4. z m jums.



74

14.1.3. kas st vu skaitu nosaka det pl nojum ( ja t da nav, - pl nošanas un arhitekt ras uzdevuma nosac jumos). St vu skait ieskaita visus virszemes st vus, k ar cokola, mansarda un tehnisko st vu. Neizb v tu pagrabst vu un b niņus st vu skaita neieskaita. St vu skaita ieskaita jumta st vu, ja taj ir ieb v tas izmantojamas telpas.

14.1.4. Ja daž d s fas d s ir daž ds st vu skaits, tad kas vai b ves st vu skaitu un augstumu apr ina no augst k s fas des puses.

14.2. Katra zemesgabala pašniekam vai lietot jam ir pien kums uztur t k rt b kas fas des, dens notekcaurules, renes un jumtu.

14.3. Fas des kr sojumu uztur lab tehnisk st vokl atbilstoši kr sojuma pasei vai akcept tam b vprojektam.



75

14.4. Jumta seguma tipa maiņa ir b vniec ba, un to veic atbilstoši B vvald saskaņotam b vprojektam.

14.5. Jumti j izb v t , lai dens netec tu uz kaimiņu zemesgabaliem. J nov rš iesp ja ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves.

14.6. Katra kas jumta ielas pus , j b t ier kotai lietus dens renei un notekcaurulei vai citai lietus dens novad šanas sist mai. Lai notekcaurules netrauc tu g j ju kust bu un lietus dens neboj tu kas sienas, notekcauru u gali beidzas ne augst k k 15 cm virs ietves un ne t l k k 25 cm no rsienas.

14.7. Pils tb vniec bas pieminek a Ludzas pils tas v sturiskaj centra aizsardz bas zonas un t aizsargjoslas teritorij noteikts, ka teknes un notekas ier kojamas tikai no met la.

14.8. Ugunsdrošajām sienām jābūt augstākām par jumta segumu vismaz par 60 cm, ja kaut viens no savietotā jumta vai jumta elementiem (izņemot jumta segumu) būvēts no degošiem materiāliem, un vismaz par 30 cm, ja jumta vai savietotā jumta elementi (izņemot jumta segumu) būvēti no grūti degošiem materiāliem. Ugunsdrošās sienas var nebūt augstākas par jumta segumu, ja visi jumta vai savietotā jumta elementi (izņemot jumta segumu) būvēti no nedegošiem materiāliem. ( LBN 201-96, 3.2.5.p.)

14.9. Sabiedrisko ku un daudzst vu dz vojamo m ju siltin šanai (vismaz 2 m augstum no zemes virsmas) nodrošina siltumizol cijas un apdares sl ņa meh nisko iztur bu uz spiedi.

14.10. Dar jumu iest žu ieejas ir j apr ko ar nojum m ieejas aizsarg šanai no atmosf ras iedarb bas un ieejas laukumam ir j b t nodrošin tam ar lietus dens sav kšanas apr kojumu.

14.11. Ludzas pils tas v sturiskaj centr :

a) aizliegts likvid t ku fas žu rakstur go ori in lo v sturisko apdari, nomain t jumtu v sturiskos iesegumus ar nerakstur giem materi liem. Mainot apdares materi lus priekšroka dodama v sturiskajiem vai analo iskiem materi liem – atbilstoši kas arhitekt ras stilam;

b) k m pils tb vniec bas pieminek a teritorij , vai k m, kuras ir kult ras piemineklis, jumta logu izb ve at auta tikai VKPAI un B vvaldes rakstisku saskaņojumu;

c) ja ir izb v ta lietus dens kanaliz cijas sist ma, dens notekcaurules j ievada taj . Aizliegts izmantot plastik ta lietus dens notekcaurules; v lams atjaunot notekcauru u dekorat vos elementus;

d) sl i ir svar gs fas di veidojošs elements. kas, kur s v sturiski ir bijuši koka sl i, tos atjauno p c v sturisk parauga. Izmanto amatnieku darin tas eņ es un viras.

15. noda a. PRAS BAS LOGIEM, SKATLOGIEM, DURV M, LODŽIJ M, BALKONIEM, MAR Z M, SATEL TANTENAM UN VIZU LAJIEM INFORMAT VAJIEM

MATERI LIEM

15.1. LOGI, DURVIS



76

15.1.1 Daudzdz vok u dz vojamo m ju dz vok u pašniekiem j saskaņo logu nomaiņu ar apsaimniekot ju vai atbilstoši katrai m jai izstr d tam un B vvald saskaņotam fas žu projektam.

15.1.2. Logu likvid šanu vai no iepriekš jiem logu aizpild jumiem atš ir gu logu nomaiņu ku galvenaj s fas d s j veic saskaņ ar B vvald akcept tu projektu.

15.1.3. Jumta logu izb ve esošo ku jumta plakn s tiek veikta atbilstoši B vvald saskaņotam projektam.

15.1.4. Pie pagrabst vu logiem at auts ier kot gaismas šahtas, kas ievirz s ietv ne vair k k 0.5 m. Ja gaismas šahtas p rsegums ir vien l men ar ietvi, tam aizliegts izmantot materi lu, kas ir slidens un taj nedr kst b t spraugas, kas liel kas par 1.5 cm.

15.2. LODŽIJAS UN BALKONI

15.2.1. Lodžiju un balkonu p rb v šana un aizstiklošana ir b vniec ba, un to veic atbilstoši B vvald saskaņotam projektam.

15.2.2. Esošo m ju un citu ku lodžiju aizstiklošana veicama tikai atbilstoši kas apsaimniekot ja un B vvald saskaņotai projekta skicei. Katrai kas fas dei pie aujot tikai viena veida aizstiklojumu.

15.2.3. Lodžijas pievienošana pie dz vok a dz vojam s plat bas, at aut p c tehniska sl dziena projekta saņemšanas k ar uz šo noteikumu attiecas visas pras bas kas paredz tas AN b vties bu stenošanas k rt b Ludzas pils t .

15.3. SKATLOGI

15.3.1. Jaunu skatlogu un ieejas izb v šanu un ier košanu esošaj s fas d s, k s veic atbilstoši B vvald saskaņotam fas des projektam, un at auj vien gi tad, ja tie atbilst kas arhitektoniskajam stilam un konstrukt vajam risin jumam.

15.4. MARK ZES

15.4.1. Virs skatlogiem at auts izb v t mark zes, ja t s netrauc g j ju un transporta kust bai, neprojic jas uz zemes tuv k k 0,5 m no brauktuves un to apakš j mala ir vismaz 2,2 m virs ietves.

15.4.2. Ielas pus mark zes izvietojumu, formu, kr su un materi lu saskaņo B vvald .

15.5. SATEL TANTENAS

15.5.1. Specifisku antenu, tai skait satel tantenu piestiprin šana pie ku galvenaj m (ielas) fas d m j saskaņo ar kas apsaimniekot ju, k ar j b t kas pašnieka vai vald t ja piekrišanai.

15.5.2. Rekomend ts satel tantenas uzst d t uz m ju jumtiem, lodžij m, balkoniem, izņ muma gad jumos stiprin t uz ku pagalma fas d m.

15.6. Daž du nestandarta elementu- apgaismes ermeņu, kabe u, kronšteinu, g zes apkures d mvadu, ventil cijas, zvanu , ugunsdz s bas k pņu– piestiprin šana pie ku galvenaj m (ielas) fas d m vai uz jumtiem j saskaņo B vvald , k ar j b t kas pašnieka vai apsaimniekot ja vai vald t ja rakstiskai piekrišanai.

16. noda a. PRAS BAS PAGRABU IEEJ M, L K M UN PAGRABST VU LOGIEM



77

16.1. Saimniecisk s pagrabu ieejas un l kas aizliegts ier kot ietv s. Esoš s l kas dr kst saglab t ne vair k par 0,7 m platum , ja br vs ietves platums paliek vismaz 0,75 m, t m j b t segt m ar noapa otiem apma u st riem, bez jumta izvirz jumiem. Esoš s l kas pirms atv ršanas j norobežo no ietves.

16.2. ku p rb ves un rekonstrukcijas gait ietv s esoš s, AN pras b m neatbilstoš s pagrabu ieejas un l kas, j likvid vai j izb v atbilstoši normat vo aktu pras b m.

16.3. ku publiski izmantojamu pagrabst vu ieejas k pnes un noejas aizliegts ier kot ietv s, izņemot gad jumus, kad ietves br vais platums paliek vismaz 1,2 m. Ja vienas kas vien fas d tiek veidoti vair k nek 2 ieejas mezgli, veido vienu kop ju noeju. Ieejas mezglus vienas kas vair k m pagrabu izb v m veido stilistiski vienotus, iev rojot vienotas augstuma atz mes.

16.4. ku publiski izmantojamu pagrabst vu ieejas ir j apr ko ar nojum m ieejas aizsarg šanai no atmosf ras iedarb bas ( ne zem k k 2,2 m) un ieejas laukumiņam ir j b t nodrošin tam ar lietus dens sav kšanas apr kojumu.

16.5. Gaismas šahtas pie pagrabst vu logiem dr kst ievirz t ietv ne vair k k 0,5 m, p rsegumu veido vien l men ar ietvi un nodrošina šahtas izgaismošanu. P rsegum nedr kst b t par 0,025 m plat kas spraugas. P rseguma virsmas nedr kst b t slidenas.

16.6. Pie ietves izvietotie pagrabst vu logi un vitr nas j aizsarg ar 0,76 m augst m (m rot no ietves l meņa) met la marg m. T s dr kst izvirz ties no sienas ne vair k par 0,30m. Atseviš os gad jumos, iev rojot ‘ĶValsts ugunsdroš bas noteikumuĶĶ (VUN –001-94) pras bas, pie aujams pagrabst vu logiem izb v t m kslinieciski veidotas aizsargrestes.

16.7. Pie ietves izvietotos pagrabst vu logus un vitr nas, k pnes un noejas aizsarg ar ne maz k k 0,7 m augst m (m rot no ietves l meņa) marg m. T s dr kst izvirz ties no sienas ne vair k k 0,30m. T m j b t ar caurskat mu virsmu vismaz 50%.

16.8. Jebkuras izb ves (ieejas, l kas , gaismas šahtas) ietv s j saskaņo ar atbilstošo ielu.

17. noda a. PRAS BAS PILS TAS RTELPAS ELEMENTIEM

17.1. ŽOGI

17.1.1. Zemesgabala žogs ir uzskat ms par b vi, t novietojums un vizu lais risin jums ir j saskaņo B vvald . Nav at auts žogus, dz vžogus, koku un kr mu norobežojumus neuztur t k rt b , boj t pils tvidi, t radot draudus cilv ku vesel bai vai dz v bai.

17.1.2. Žoga risin jumus jaunb v jam m k m j izstr d kop g projekt ar ku.

17.1.3. Žogu dr kst veidot:

a) pa zemesgabalu robež m; b) pa ielu sarkanaj m l nij m; c) pa noteiktaj m b vlaid m, iev rojot AN noteikt s pras bas redzam bas trijst ru

nodrošin šanai.

17.1.4. Starp zemesgabaliem žogus b v , pašniekiem vienojoties. Zemesgabala pašnieks (lietot js) ce un uztur žogu gar ielas malu un t s robežžogu pusda as, kas, skatoties no pagalma uz kaimiņu zemesgabalu, ir labaj pus .

17.1.5. Žogu un v rtu augstumu, caursp d gumu, kr su un materi lu saskaņo ar ku stilu un esošajiem kaimiņu žogiem un ar skic m.



78

17.1.6. Žogus gar denstilp m un denstec m dr kst izveidot ne tuv k par tauvas vai aizsargjosl m, ja ar PAU vai teritorijas det lpl nojumu nav noteikts sav d k.

17.1.7. Nav at auta dzeloņstiep u vai t m piel dzin tu materi lu izmantošana žogos. Nav at auta žogu stabu atbalstu izvietošana ielu, iebraucamo ce u un laukumu teritorij s.

17.1.8. B vlaukumi un jaunb ves pils tas centr laj da , kas av rijas st vokl , k ar kas, kas boj pils tas vidi, nožogojamas ar est tiskiem , necaurredzamiem žogiem. B vlaukumi un jaunb ves p r j pils tas teritorij norobežojami saskaņ ar saskaņotu projektu. Projekt nor d ma žoga trase, tehniskais risin jums un laiks uz kuru tas izvietots.

17.1.9. Žoga augstums un materi ls noteikts:

a) Gar pils tas iel m:

priekšpagalmu un r jo s npagalmu žogiem/vai dz vžogiem ( tai skait apaudz ti met la sieta ar vai bez r mja za ton ), k ar žogiem starp ku un sarkano l niju sl gt s (perimetr l s) apb ves gad jum , j b t ne augst kiem par 1,65 m , ja ar šiem noteikumiem vai det lpl nojumu nav noteikts cit di; zemesgabalu aizliegts sadal t ar žogiem, funkcion lai zemes gabala sadal šanai var izmantot dz vžogu ne augst ku k 1,65 m; žogi caurskat mi ( ne maz k k 30%), met la, koka, dab g akmens, betona dekorat vo elementu izpild jum .

b) Gar iel m, kur m nav asfalta seguma, l dz t iekl šanai pie aujami 2,0 m un augst ki bl vi dz vžogi vai koku un kr mu st d jumi putek u barjeras veidošanai.

c) Daudzdz vok u m ju rajonos teritorijas at auts sadal t un norobežot ar dz vžogiem, koku un kr mu st d jumiem. Žogu ier košana nav at auta, ja tas nav noteikts ar det lpl nojumu vai PAU.

d) R pniec bas objektiem:

žogi ne augst ki k 2,5 m; ieteicami caurskat mi žogi, met la, met la sieta, ar za u p rkl jumu, ar vai bez met la r mja, koka latu; esošie betona pane u žogi to ekspluat cijas laik j noform ar dekorat vu kr sojumu.

17.2. Prettrokšņa sienas nepieciešam bu nosaka det lpl nojums. pašos gad jumos k prettrokšņa sienu dr kst izmantot žogu.

18. noda a. PRAS BAS APGAISMES ERME IEM

18.1. Dz vojamo ku, sabiedrisko un dar jumu iest žu ieejas, k ar daudzdz vok u dz vojamo ku koplietošanas pagalmus un citas sabiedrisk s koplietošanas teritorijas nodrošina ar apgaismojumu. Apgaismes ermeņu, tips un izvietojums kas vai b ves fas d s un pils tas vid saskaņojams B vvald .



79

18.2. Jaub v jamiem sabiedriskiem objektiem ielas fas d s paredzami fas žu apgaismes elementi.

18.3. Ielu, laukumu un skv ru apgaismošanai at auts izmantot virs iel m iek rtus vai ar pie stabiem piestiprin tus apgaismes ermeņus. Apgaismes ermeņiem j b t arhitektoniski saskan giem katra vizu li vienlaic gi uztverama ielas posma vai kvart la garum , k ar katra laukuma vai skv ra robež s.

18.4. 10 m plat s un šaur k s iel s ( sarkan s l nij s) vai piebrauktuv s at auts izmantot ar pie ku fas d m piestiprin tus apgaismes ermeņus. Risin jums saskaņojams B vvald atseviš i, uzr dot gaismas ermeņu izvietojumu fas d .

18.5. Izvietojot apgaismes ermeņus sabiedrisk s viet s, iev ro, lai to novietojums netrauc satiksmes kust bas droš bu un nepasliktina iedz vot ju sadz ves apst k us.

18.6. Apgaismes ermeņi j piesl dz pazemes kabe iem vai kabe iem ku sien s. Kabe i nedr kst b t redzami ku fas d s. Aizliegta tros s iek rtu apgaismes ermeņu pielietošana virs iel m, laukumiem, skv riem u.c. publisk s viet s.

18.7. Br dinot un vienojoties ar b ves pašnieku vai vald t ju, attiec gajiem dienestiem ir ties bas piestiprin t pie b vju fas d m apgaismes ermeņu, satiksmes regul šanas tehnisko l dzek u u.c. gaisa vadu atsaites un stiprin jumus.

18.8. Apgaismes ermeņus j izvieto t , lai to darb bas rezult t netiktu trauc ta kust bas droš ba (nepareizi izv l ts apgaismes ermeņu augstums) un netiktu pasliktin ti iedz vot ju dz ves apst k i ( nepareizi virz ts gaismas virziens).

19. noda a. PRAS BAS KIOSKIEM, NOJUM M UN PAVILJONIEM

19.1. slaic gas lietošanas b vju – tirdzniec bas kiosku un paviljonu, sezonas terašu un nojumju izvietošanas un ekspluat cijas noteikumi nosaka slaic gas lietošanas b vju izvietojumu, b vprojektu izskat šanas un akcept šanas k rt bu, k ar nojaukšanas k rt bu p c ekspluat cijas termiņa beig m.

19.2. Kioskus, paviljonus, sezonas terases un nojumes var izvietot jebkur pils tas teritorijas zon (atbilstoši Ludzas teritorijas pl nojum noteiktajam pils tas teritorijas zon jumam un at aujai izmantošanai taj ).

19.3. Izvietojot kioskus un paviljonus valsts un viet j s noz mes aizsarg jam s apb ves teritorij s , k ar pie galvenaj m pils tas ma istr l m, ņemot v r konkr to situ ciju pils tvid , Ludzas pils tas B vvalde var piepras t veikt kiosku un paviljonu uzst d šanu p c individu li izstr d ta projekta.

19.4. Kioskiem, paviljoniem, sezonas teras m un nojum m var b t tikai seklie stabveida pamati ( bez grunts nomaiņas zem b ves), nedr kst b t lentveida vai cita veida pamati.

19.5. Pie kioskiem, paviljoniem, sezonas b v m – teras m un nojum m nav paredz ta automaš nu novietošana izņemot gad jumus, kad blakus atrodas st vvietas vai st vlaukums.

20. noda a. PRAS BAS REKL M M UN IZK RTN M

20.1. Ties bas izvietot rekl mu ir fiziskaj m un juridiskaj m person m, kuras ir saskaņojušas rekl mas projektu B vvald un samaks jušas nodevu par rekl mas izvietošanu. Rekl mas izvietošanas at auju dod pils tas B vvalde.



80

20.2. Izk rtn m un rekl m m funkcion li un est tiski j iek aujas apk rt j vid , j b t stilistiski saskaņot m ar k m, to arhitekt ru.

20.3. Izk rtnes un rekl mas izgatavojamas, izmantojot kvalitat vus materi lus un perfekt izpild jum . Oblig ta pras ba ir rekl mu un izk rtņu izgaismošana diennakts tumšaj period . Rekl mas izgatavošana un uzst d šana j saskaņo ar B vvaldi.

20.4. slaic gas rekl mas at auts uzlikt uz speci liem stendiem un stabiem, saskaņojot ar zemes pašnieku un B vvaldi.

20.5. Rekl mas izvietošana uz ku sien m j saskaņo ar kas pašnieku.

20.6. Aizliegta visu veidu sludin jumu, afišu izvietošana uz apgaismes stabiem, žogiem, kokiem. Par šo noteikumu neiev rošanu atbild rekl mas objekta pašnieks.

20.7. Ja rekl ma tiek izvietota k br vst voša k d teritorij , tad t j saskaņo ar zemes pašnieku, lietot ju un B vvaldi.

20.8. Izvietojot inform ciju, j iev ro š das pras bas:

a) rekl m m j b t valsts valod ;b) publisk inform cija lietojama ar cit s valodas, ja inform cija saist ta ar starptautisko

t rismu, starptautiskiem pas kumiem;c) aizliegta alkoholisko dz rienu, tabakas izstr d jumu, k ar narkotiku, pornogr fijas un

vardarb bas rekl mu izvietošana;d) rekl m m j b t piestiprin t m droš veid , par ko atbild gs ir izvietot js.e) persona, kura v las izvietot rekl mu, rekl mas nes ju vai izk rtni, iesniedz iesniegumu

ar rekl mas izvietošanas vietas adresi, kuram j pievieno:- izvietošanas vietas situ cijas fotogr fija;- projekts vai projekta pieteikums – idejas skice, kr su un konstrukt vais

risin jums;- izvietošanas vietas situ cijas pl ns – br vst vošiem objektiem.

20.9. P c B vvaldes piepras juma rekl mas izvietot jam j saskaņo ar Autoce u direkcijas (Ludzas noda a) un citiem ieinteres tiem dienestiem.

20.10. Nodeva par rekl mas, afišu un sludin jumu izvietošanu iemaks jama Ludzas pils tas domes kas (Ludz , Raiņa iel 16A) vai ar Ludzas pils tas domes pamatbudžeta ieņ mumu bankas kont .

( Saistošie noteikumi (2003.11.12.) “Par pašvald bas nodev m Ludzas pils t ” ar groz jumiem 2003.04.12)

21. noda a. PRAS BAS CITIEM RTELPAS ELEMENTIEM

21.1. Katra atseviš a nekustam pašuma galveno ku ielas fas di nodrošina ar m jas numura z mi un karoga tur t ju. To piestiprina pie m jas fas des 2,5 m-3,0 m augstum . Ja t nav skaidri saskat ma no ietves, numura pl ksn tei j b t ar pie žoga vai pie ieejas v rtiņiem. Z mei ar m jas numuru j b t ar pie cit m ieej m ielas pus . Numura pl ksn tei j atbilst apstiprin tam paraugam, kas saskaņots ar Ludzas pils tas domi.



81

21.2. ku numer cijas z mes izvietojamas saskaņ ar likuma “Par Latvijas Republikas administrat vo teritoriju izveidošanu un apdz voto vietu statusa noteikšanu” 20 p. II da u un 27.08.2002. MK noteikumu Nr.384 “Adres cijas noteikumi”.

21.3. Ludzas pils t noteiktas sekojoša parauga numura z mes: vecpils t balts fons, melni cipari un teksts, p r j pils t - zils fons un balti cipari un teksts (p c apstiprin t parauga).

21.4. St ra zemesgabala pašniekam j nodrošina, lai uz žoga vai b ves b tu piestiprin ta pl ksn te ar ielas (laukuma) nosaukumu valsts valod . Pl ksn tes att lumam no žoga vai b ves st ra j b t 0,1 – 1,0 m . Pie b ves fas des pl ksn ti piestiprina 2,5-3,0 m augstum no zemes l meņa.

21.5. Pie mazumtirdzniec bas un pakalpojumu objektiem, k ar sabiedrisko un dar jumu iest žu un daudzdz vok u dz vojamo ku ieej m to pašnieki vai lietot ji izvieto atkritumu urnas.

21.6. Daudzst vu daudzdz vok u dz vojamo ku teritorij s atkritumu konteineri izvieto speci li šim nol kam iek rtot s, ar B vvaldi saskaņot s viet s. Pie atkritumu konteineru novietn m j paredz piebrauktuves.

21.7. Elektrosadales, elektr bas skait t ju, telefona sakaru sadales skapji, k ar ar tiem saist to kabe u izvietošana pie ku fas d m un zemesgabala teritorij pie aujama saskaņ ar B vvald saskaņotu b vprojektu.

21.8. Bankom ti un cita veida apkalpes ietaises ir izvietojami, neizvirzot no kas fas des vair k k 0,7 m. Tos iesp jams ier kot viet s, kur izveidojams vismaz 3 m2 laukums, vai br vs ietves platums paliek vismaz 2,5 m.

21.9. Parku, skv ru, un za o joslu teritorij pie aujama mazo arhitekt ras formu b ve, to izskatu un izvietojumu saskaņojot ar B vvaldi.

21.10. Pludmales teritorij un sabiedrisk s koplietošanas teritorij s iek aujama tikai t du objektu b vniec ba, kas paredz ti labiek rtošanas apkalpošanai (sanit rais mezgls, p r rbšan s kab nes, gl bšanas stacija un citi labiek rtojuma elementi.)

22. noda a. PRAS BAS TIRDZNIEC BAS CENTRIEM, LIELVEIKALIEM,VAIRUM- TIRGOTAV M

22.1. Ludzas pils t at auts projekt t jaunus tirdzniec bas objektus un to pal gb ves ar apb ves laukumu liel ku par 400 m2 tikai saskaņ ar Ludzas pils tas teritorijas pl nojumu, un apstiprin tiem pozit viem publisk s apspriešanas rezult tiem un PAU nosac jumiem.

22.2. Pils tas centru teritorij s (jaukt s dar jumu, sabiedrisko un dz vojam s teritorij s) nav pie aujama tipveida b vapjomu pielietošana. Arhitektoniskajam veidolam un pielietojamiem b vmateri liem ir j b t atbilstošiem apk rt jai videi.

22.3. Tirdzniec bas objektus un to pal gb ves ar apb ves laukumu liel ku par 400 m2 aizliegts b v t Ludzas pils tas v sturiskaj centr un t s aizsargjoslas teritorij , izņemot tos, kuriem apstiprin ti publisk s apspriešanas rezult ti un uzs kts b vniec bas process pirms šo noteikumu st šan s sp k .

23. noda a. PRAS BAS INŽENIERKOMUNIK CIJU B VNIEC BAI , REKONSTRUKCIJAI UN EKSPLUAT CIJAI

23.1. Inženiertehnisk apg de

23.1.1. Vis s apb ves teritorij s nodrošina objektu inženiertehnisko apg di saskaņ ar teritorijas pl nojumu, det lpl niem, instit ciju izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem vai inženiertehnisko komunik ciju att st bas sh m m un projekt šanas normat vu pras b m.



82

23.1.2. Jaunas inženiertehnisk s komunik cijas izvieto galvenok rt:

a) josl starp ielu sarkanaj m l nij m;b) josl starp ielas sarkano l niju un b vlaidi;c) ar det lo pl nojumu noteiktos inženierkomunik ciju koridoros.

23.1.3. Galvenos objektus inženierkomunik ciju nodrošin šanai izvieto ražošanas un tehnisk s apb ves teritorij s.

23.1.4. Jaunas teritorijas apb v tikai p c ma istr lo inženierkomunik ciju izb ves attiec gaj teritorij . Komunik ciju pašnieks nodrošina pl nveid gu ma istr lo t klu izb vi. kas pašnieks vai lietot js nodrošina piesl guma izb vi no ma istr l vada l dz katrai izmantošanas vietai k .

23.1.5. Inženierkomunik ciju pašnieks nevar liegt vai trauc t piesl gties t m, ja attiec g s pašvald bas l mum par b vniec bu š s inženierkomunik cijas ir paredz tas publiskai lietošanai, to jauda l dz piesl gšan s piepras juma saņemšanai ir pietiekama un piesl gšan s notiek atbilstoši inženierkomunik ciju ekspluat cijas un tehniskajiem noteikumiem.

23.1.6. Zemes pašniekam un inženierkomunik ciju pašniekam tiek atl dzin ti visi zaud jumi, kas tiem radušies sakar ar piesl gšanos attiec gaj m inženierkomunik cij m. (B vniec bas likums, 14.pants)

23.1.7. Inženierkomunik ciju izb ves pas t t js nodrošina izb v to inženierkomunik ciju izpilduzm r jumus digit l form DGN form t un iesniedz tos B vvald .

23.2. densapg de

23.2.1. Centraliz tas r jas dens apg des komunik cijas un objektu izvietojums j paredz atbilstoši attiec go projekt šanas normat vu pras b m - LBN 222-99, 18.06.2002. MK noteikumi Nr. 235.

23.2.2. Esošie un jaunas savrupm ju zemes gabali j nodrošina ar centraliz tu densapg di.

23.2.3. Esošaj s apb ves teritorij s, kur nav centraliz t s densapg des, pie aujama lok lu dens ieguves vietu ier košana atbilstoši vides aizsardz bas un vides vesel bas normat viem un noteikumiem. Tos izb v atbilstoši vides aizsardz bas un sabiedr bas vesel bas aizsardz bas normat vu pras b m, b vniec bu saskaņo attiec gaj s valsts un pašvald bas instit cij s.

23.2.4. Art zisko urbumu izveidošanas gad jumos j re istr Zemesgr mat dens ņemšanas vietai noteikta aizsargjosla l dz ku un b vju nodošanai ekspluat cij .

23.2.5. Jaunas dens ņemšanas vietas stingra rež ma aizsargjoslai j atrodas uz zemes gabala uz kura atrodas urbums.

23.2.6. Grodu aku augš jai malai j atrodas ne maz k k 0.8 m virs zemes. Apk rt grodu un cauru veida ak m 1 -2 m plat josl j paredz betona vai bru juma apmale, ar sl pumu 0,1 m no akas. Ap ak m j izveido m la aizsargk rta 0.5 m un ne maz k 1,5 metru dzi um no zemes virsmas. Grodu un cauru veida akas j izvieto ne tuv k par 25 m no iesp jamiem dens pies rņojuma avotiem (izsme am m atejbedr m, komposta kaudz m u.c.), un no kaimiņu zemesgabalos novietotajiem, bet ne tuv k par 10m.

23.3. Kanaliz cija

23.3.1. Centraliz tas kanaliz cijas komunik cijas un objektu izvietojums j paredz atbilstoši attiec go projekt šanas normat vu pras b m - LBN 223 – 99 un 18.06.2002 MK noteikumi Nr. 235.

23.3.2. Esošie un jaunas savrupm ju zemes gabali j nodrošina ar centraliz tu kanaliz ciju. Apb ves teritorij s aizliegta jaunu sauso tualešu ier košana. Esošo sauso tualešu likvid šana un šiem noteikumiem atbilstošu sanmezglu, izsme amo kr jrezervu ru, vai lok lo biolo isko kr jrezervu ru, vai lok lo biolo isko att r šanas iek rtu ier košana.

23.3.3. Esošaj s apb ves teritorij s, viet s, kur nav izb v ti ma istr lie kanaliz cijas kolektori



83

un atseviš i novietot m k m ar notek deņu daudzumu l dz 1m3/dn. pie aujama herm tisko izsme amo bedru vai lok lu biolo isko att r šanas iek rtu izb ve atbilstoši ar vides aizsardz bas un vides vesel bas normat viem un noteikumiem. To b vniec bu saskaņo attiec gaj s valsts un pašvald bas instit cij s.

23.3.4. Ludzas vecpils tas teritorij kas piesl dz ma istr lajiem kanaliz cijas t kliem vai lok l m biolo isk m att r šanas iek rt m. Aizliegta jaunu sauso tualešu ier košana.

23.4. Novadgr vji

23.4.1. Lai nov rstu grunts dens un virs dens l meņa sv rst bas, j saglab esošie novadgr vji un dab g s densteces un j atjauno likvid tie novadgr vji un densteces, j iev ro to aizsargjoslas, ja ar deta pl nojumu vai PAU nav noteikts cit di.

23.4.2. Zemesgabalu nedr kst apb v t tuv k par 6 m no t da pils tas novadgr vja malas, kas atrodas l nijb vju izb ves teritorij .

23.4.3. Ja novadgr vis atrodas zemesgabala robež s, zemesgabalu dr kst apb v t ne tuv k par 3.0 m no novadgr vja malas.

23.4.4. P r j s apb ves teritorij s kas un citas b ves nedr kst b v t tuv k par 10 m no pils tas gr vju augšmalas.

23.4.5. Jaunu novadgr vju ier košana j veic saskaņ ar Ludzas pils tas teritorijas virs dens atkl t s novad šanas sist mas projektu.

23.5. Siltumapg de

23.5.1. Apb ves teritorij s siltumapg de j paredz atbilstoši apstiprin tai Ludzas pils tas siltumapg des sh mai.

23.5.2. kas, kas piesl gtas centr lajai siltumapg des sist mai, var atsl gt no š s sist mas tikai 1998g. 15. oktobra Ludzas pils tas Domes s des prot. Nr. 20 ,, Noteikumi par centr l s apkures sist mas atsl gšanu dz vok os un dz vojam s m j s Ludz .” noteikt k rt b .

23.5.3. No centraliz tas siltumapg des aizliegts atsl gt kas, uz kuru zemesgabala nav iesp jams novietot kurin m glab tuves.

23.6. Elektroapg de, sakari, telev zija, radiotransl cijas apg de

23.6.1. Esošo sakaru un elektroapg des gaisa vadu l niju rekonstrukcijas un renov cijas gad jum pa pils tas galvenaj m iel m ( ielu saraksts pielikum vai ielu uzskait jums) paredz t to nomaiņu pret pazemes kabe u l nij m.

23.6.2. Jaunas b vniec bas gad jum pa pils tas iel m (ielu saraksts pielikum vai ielu uzskait jums) sakaru un elektrop rvaldes l nijas ir j paredz ar pazemes kabe u l nij m.

23.6.3. Izb v jot jaunu vai rekonstru jot esošo ielu apgaismojuma t klu, gaisa vadu l nijas nomaina pret pazemes kabe u l nij m.

23.6.3. Izvietojot atseviš us 6-20 kV sprieguma sadales punktus un apakšstacijas ar ne vair k k diviem 1000 kVA un liel kas jaudas transformatoriem un izpildot pras bas aizsardz bai pret troksni, att lums no tiem l dz dz vojamo un sabiedrisko ku logiem j pieņem ne maz ks par 10 m, bet rstniecisk s profilakses iest žu teritorij s - p c nozaru normat viem.

23.6.4. Sakaru, radiotransl cijas un telev zijas, ugunsdz s bas un apsardzes signaliz cijas ku un b vju izvietojums j paredz atbilstoši attiec go projekt šanas normat vu pras b m.

23.6.5. Mobilo sakaru un satel ttelev zijas br vst vošus torņus dr kst izvietot pils tas neapb v taj s teritorij s vai saskaņ ar det lpl nojumu un atbilstoši normat vaj m pras b m.



84

24. noda a. PRAS BAS IELU, IETVJU UN GR VJU PL NOŠANAI, REKONSTRUKCIJAI UN UZTUR ŠANAI

24.1. Ielas, ietves, veloceliņi un gr vji izb v jami un uzturami veicami atbilstoši normat vo aktu pras b m.

24.2. Rakšanas darbi un b vdarbi ielu teritorij s veicami atbilstoši LV normat vo aktu pras b m.

24.3. Teritoriju robežas noteiktas ielu sarkanaj m l nij m (sk. 1Da , 38 noda a 38.4.2.p.).

24.4. Pamat att lumus starp ielu sarkanaj m l nij m nosaka atbilstoši ielu klasifik cijai un saskaņ ar normat vo aktu pras b m un AN.

24.5. Esošaj m iel m, kur m platumi l dz šim nav noteikti ar atseviš iem domes l mumiem, ielu rekonstrukcijas gad jum ielas platums pieņemams vien ds vai maz ks par att lumu starp ielai piegu ošo zemes gabalu robež m, vai nepieciešamas paplašin šanas gad jum , pamatojot ielas platumu ar projektu.

24.6. Jaunu jebkuras noz mes pils tas ielu, g j ju celiņu vai veloceliņu izb vei izstr d det lpl nojumu. Ielas š rsprofils j nosaka det laj pl nojum saskaņ ar att st bas pl na un inženierkomunik ciju att st bas sh mu priekšlikumiem. Izstr d jot det los pl nojumus un b vprojektus, par pamatu j ņem š di minim lie platumi metros ielu sarkan m l nij m un braucamaj m da m:

apvedce š - 31.0 m;

pils tas ma istr l s ielas – 18.0 - 22.0 m;

pils tas iekškvart lu ielas – 9.0-18.0 m;

24.7. Jebkuras noz mes pils tas ielu, atkl tu autost vvietu un ietvju kl tn m j b t ar cietu segumu.

24.8. Jaub v jamiem blakus esošiem komercobjektiem vai sabiedriskiem objektiem v lams veidot apvienotu piebrauktuvi.

24.9. Brauktuvju noapa ojumu r diusi veidojami saskaņ ar normat vo aktu pras b m:

Ielu un ce u brauktuvju noapa ojumu r diusi krustojumos un piesl gumos ar regul jamas kust bas autoce iem un ma istr l m j pieņem ne maz ki par 8 m, bet transporta laukumos - ne maz ki par 12 m.

Rekonstrukcijas apst k os un viet jas noz mes ielu krustojumos un piesl gumos pie aujams samazin t min tos lielumus attiec gi l dz 5 un 8 m.

Ja brauktuve nav norobežota ar apmales akmeņiem, pagriezienos brauktuves platums abas puses j paplašina par 2 m.

24.10. Iel m, kur m veikta kompleksa pazemes komunik ciju un virszemes seguma rekonstrukcija, aizliegta atk rtota virszemes seguma p rrakšana vismaz 5 gadus p c rekonstrukcijas veikšanas, izņemot av rijas nov ršanas gad jumus. P c av rijas nov ršanas, ielas virszemes segums piln b atjaunojams.

24.11. Ielas un ielu p rejas projekt jamas un izb v jamas t , lai nodrošin tu vides pieejam bu cilv kiem ar paš m vajadz b m.

24.12. Ietves:

a) Ietv m j b t vismaz 1,5 m plat m katr brauktuves pus .b) Ietvju augstums pie ielas braucam s da as nedr kst p rsniegt 15 cm.c) Ielu p rej s j veido uzbrauktuves uz ietves b rnu un inval du ratiņiem ar ielas

apmales vertik lo da u ne augst ku par 2,5 cm.



85

d) Ietvju seguma materi ls – asfalts, betona vai ietvju pl ksn te .

24.12. Ielu, ietvju un gr vju ier košana un uztur šana

a) Pils tas pašvald bai j ier ko un j remont ielas un laukumi to sarkanaj s l nij s, k ar lietus dens novad šanas sist ma, ar pils tas gr vji.

b) Ja, izdarot b vdarbus, nepieciešama ielas sl gšana vai aizsprostošana, j saņem pils tas pašvald bas at auja.

c) Blakus ielai esoš zemes gabala pašniekam j uztur k rt b (j t ra) ietves un ietvju p rbrauktuves gar zemes gabala ielas robežu, k ar dens noteces gr vjus sava

zemes gabala robež s, atbilstoši pils tas domes izdotiem noteikumiem.d) Pils tas dienesti uztur k rt b ielu un laukumu brauktuves, k ar pils tas kop jo

lietus dens kanaliz cijas sist mu.e) dens novad šanai un caurvad šanai zemes gabalu pašniekiem at auts izb v t

gr vjus sava zemes gabala robež s saskaņ ar B vvald izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.

f) Pils tas dienestiem ir ties bas p rb v t un ier kot ma istr lo pils tas gr vjus priv tos zemesgabalos saskaņ ar det lo pl nojumu, k ar veikt to apkopi, savlaic gi inform jot par to zemes gabala pašnieku.

g) Ielas un ielu p rejas projekt un izb v t , lai nodrošin tu vides pieejam bu cilv kiem ar paš m vajadz b m.

h) Jaunb v jamiem apkalpes objektiem v lams izveidot apvienotu piebrauktuvi, lai samazin tu krustojumu skaitu.

i) Vis m iel m ier ko ielu un krustojumu apgaismojumu.

25. noda a. PRAS BAS DEGVIELAS UZPILDES STACIJ M UN G ZES UZPILDES STACIJ M

25.1. DUS un GUS b vniec ba at auta tikai teritorijas pl nojum nor d taj s viet s vai, ja to paredz det lpl nojums, apstiprin tie publisk s apspriešanas rezult ti un PAU nosac jumi. At auts b v t tikai stacion ra tipa degvielas un g zes uzpildes stacijas, kas izvietojamas speci los laukumos.

25.2. DUS un GUS izvietojums ( projekt šana, b vniec ba, ekspluat cija) nav pie aujama:

a) bez reģionālās vides pārvaldes ekoloģiskā uzdevuma saņemšanas un ekspertu atzinuma par grunts, gruntsūdeņu un gaisa piesārņojuma līmeni attiecīgajā vietā;

b) kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās;c) īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;d) ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās 10m platā joslā; ( Aizsargjoslu likums 37.p.5.)

e) ūdens ņemšanas vietu stingra režīma un bakterioloģiskajās aizsargjoslās; ( Aizsargjoslu likums 39.p.1,2.)

f) elektrisko tīklu, siltumtīklu, ūdensvadu, kanalizācijas tīklu aizsargjoslās.

25.3. Att lums no DUS un GUS ar pazemes rezervu riem š idr s degvielas glab šanai l dz dz vojamo un sabiedrisko ku un b vju sien m j pieņem ne maz ks par 50 m, šis att lums j nosaka no degvielas tilpn m un degvielas pazemes rezervu riem.

25.4. Šis att lums j nosaka no degvielas pildn m un degvielas pazemes rezervu riem, papildus j iev ro sekojoši att lumi:

a) 30 m no skuju koku mežu mas viem;b) 25 m no lapu koku mas viem;



86

c) 40 m no dzelzce a mal j s sliedes;d) 25 m no ražošanas b v m;e) 50 m no dz vojam m k m.

25.5. Degvielas un g zes uzpildes viet m j b t segt m un j paredz lietus un sniega kušanas deņu un izlijuš s degvielas sav kšana un att r šana.

25.6. J paredz atg zu sav kšanas sist ma un nov rojumu t kla izveide pazemes deņu un grunts kvalit tes kontrolei.

25.7. DUS un GUS teritorijas ier ko sabiedrisk s tualetes un sabiedr bai pieejamus taksofonus.

25.8. Degvielas uzpildes stacijas projekt un b v juridisk s personas, kas normat vajos aktos noteiktaj k rt b ir saņ mušas licenci uzņ m jdarb bai b vniec b .

25.9. Vides aizsardz bas pras bas, kas izriet no DUS izvietojuma, paredz tiem tehnolo iskiem un b vnieciskiem risin jumiem, tiek izvirz tas, saņemot Re ion l s vides p rvaldes tehniskos noteikumus projekt šanai.

26. noda a. PRAS BAS VELOSIP DU, AUTOMAŠ NU NOVIETOŠANAI

26.1. AN pras bas velosip du, automaš nu novietošanai neattiecas ne uz vienu esošu ku l dz br dim, kad t s plat ba tiek palielin ta, vai main ta izmantošana, vai pieaug nodarbin to skaits, dz vok u skaits, vai k ds cits raksturojošs lielums, kas pras tu palielin t automaš nu novietošanai nepieciešamo laukumu. Tad š ds laukums ir j nodrošina l dz min taj m izmaiņ m atbilstošam lielumam.

26.2. AUTOST VVIETAS

26.2.1. Autost vvietas, kas nepieciešamas attiec g objekta izmantošanai, izb v un nodod ekspluat cij reiz ar pašu objektu.

26.2.2. Ja esošaj zemesgabal nav iesp jams izb v t objektam noteikto automaš nu st vvietu skaitu atbilstoši LVS, tad objekta b v t js par saviem l dzek iem iztr kstoš s st vvietas izb v pils tas pašvald bas nor d t viet vai iemaks t s budžet (ar nor di) atbilstošu summu un st vvietu izb vi realiz pils tas pašvald ba.

26.2.3. Atkl tas autost vvietas no dz vojam m teritorij m norobežo ar apst d jumu joslu.

26.2.4. Pie sabiedrisk m un dar jumu iest d m izvieto speci li apr kotas velosip du st vvietas.

26.2.5. Nepieciešamo st vvietu skaitu ražošanas un noliktavu teritorij m nosaka, objekta funkcion šanas tehnolo ija un uzņ mum str d jošo skaits, un to pamato ar apb ves enpl nu.

26.2.6. Projekt jot autost vvietas, nepieciešams iev rot :

a) kas jeb ku izvietošanu zemes gabal , pieguloš s ielas;b) n kotn iesp jam s izmaiņas ku izmantošanas veida, lai projekt jot paredz tu

autost vvietu plat bu ar rezervi;c) ja ka un cita b ve vai zemes gabals ietver vair k k vienu izmantošanas veidu un

katram izmantošanas veidam noteikts savs autost vvietu normat vs, tad nepieciešamo autost vvietu skaitu nosaka katram izmantošanas veidam atseviš i un summ ;

d) satiksmes droš bai autost vvietas ieteicams izvietot t d veid , lai g j ju zonas, velosip du celiņi un automaš nu ce i nekrustojas sav starp ;

e) autost vvietu nodal šanu ar apmal m, z l jiem, apst d jumiem vai k m;f) sav kt sniega atrašan s iesp jas uz teritorijas;



87

g) iežogot m, atkl t m autost vviet m ar ietilp bu l dz 100 viet m pirms v rtiem j nodrošina 6,0 m plats priekšlaukums, bet ar liel ku ietilp bu – 12 m plats priekšlaukums.

26.2.8. Zemes gabala lielumi:

a) vienai viegl s automaš nas izvietošanai virszemes atkl t autost vviet j pieņem - 25

m2;b) viena pasažieru t ristu autobusa izvietošanai virszemes autost vviet j pieņem -60

m2; c) vienai kravas automaš nas izvietošanai virszemes atkl t st vviet j pieņem, atkar b no

maš nas tipa, bet ne maz k par 25 m2;d) motocikla st vvietai – 5 m2,e) viena velosip da novietošanai virszemes st vviet j pieņem - 0,5 m2.

26.2.9. Atkl tas autost vvietas izvieto ne tuv k k 10 m att luma no dz vok u logiem t , lai gaisma no auto lukturiem netrauc tu iedz vot jiem. Autost vvietas no dz vojam m teritorij m norobežo ar apst d jumu joslu. Vieglo automaš nu 1 st vvietas joslas ieteicamie izm ri: garums – 5.0 m platums – 2,5 m

26.2.10. Autost vviet s j nodrošina lietus dens sav kšana un novad šana lietus dens kanaliz cij , paredzot izlijušo naftas produktu uztveršanu un atdal šanu no lietus dens.

26.2.11. Autost vvietu piebraucamajiem ce iem j b t vismaz 3,0 m platiem (katrai joslai), izņemot gad jumus, ja viet j likum noteikts cit di.

26.3. VELOSIP DU NOVIETNES j paredz pie izgl t bas iest d m un noz m giem publiskiem objektiem ar lielu apmekl t ju skaitu, t risma un rekre cijas objektiem, nepieciešamas st vvietas nosakot konkr t s situ cijas, ar transporta pl smu anal zes rezult t .

26.4. NOTEIKUMI AUTOMAŠ NU NOVIET U PIEBRAUCAMAJIEM CE IEM

26.4.1. Automaš nu novietņu piebraucamajiem c liem j b t vismaz 3,0 m platiem (katrai joslai), izņemot gad jumus, ja šajos saistošajos noteikumos vai det lpl nojum noteikts cit di.

26.4.2. Att lums no iebrauktuves gar ž vai izbrauktuves no t s j pieņem ne maz ks par: 50 m no krustojuma ar lielce u vai ma istr li, 20 m no krustojuma ar pils tas vai viet jas noz mes ielu, 30 m no sabiedriska pasažieru transporta pieturvietas

Autost vvietu vietējie normat vi minim l autost vvietu skaita noteikšanai 26.1. tabula



88

27. noda a. PRAS BAS GAR Ž M

27.1. Ludzas pils tas v sturiskaj centra teritorij individu l s, sabiedrisko un dar jumu objektu gar žas at auts b v t tikai šaj teritorij dz vojošo, nekustamo pašumu pašnieku, darbojošos sabiedrisko un dar jumu objektu vajadz b m un saskaņ ar PAU.

27.2. Ludzas pils tas v sturiskaj centra teritorij reorganiz t vai likvid t individu l un apkalpes transporta gar žas :

kuras izmanto fiziskas personas, kas nedz vo un kur m nepieder nekustamie pašumi Ludzas v sturiskaj centr ;

kuras izmanto juridiskas personas, kas neveic uzņ m jdarb bu, un kur m nepieder nekustamie pašumi Ludzas v sturiskaj centr .

27.3. Individu lo gar žu priekšpagalm vai r j s npagalm dr kst izvirz t pret galveno apjomu, ja tas funkcion li un telpiski saist ts ar to, vai saskaņ ar PAU.

27.4. Gar žas ku nedr kst izvietot tuv k par 4,0 m (ar logiem) un 3,0 m bez logiem) no zemesgabala iekš j s s nu un aizmugures robež m, ja tas nav notari li saskaņots ar robež m piegulošo

Nr. kas un b ves Apr inu vien ba Automaš nu vieta uzapr ina vien bu

1P rvaldes un soci l s

iest des 1 str d jošais 0.5

2Tirdzniec bas centri, veikali

( > 200 m2 )30 –50 m2 tirdzniec bas

plat bas 1

3 Tirgi 2 tirdzniec bas vieta 1

4 Restor ni un kafejn cas 10-15 vietas 2

5Kinote tri, muzeji,

koncertz les 10 vietas vai apmekl t ji 1.5

6 Viesn cas 10 vietas 3

7 Parki 100 apmekl t ji 10

8. slaic gas atp tas objektos 100 apmekl t ji 15

9 T risma b zes, pludmales, sporta z les

100 apmekl t ji 20

10 slaic gas atp tas objektos 100 apmekl t ji 10

10

Dz vojam s apb ves teritorijas

Dz vojamos namos, kuri paredz ti paš m soci l m iedz vot ju grup m, varparedz t samazin tu automaš nu novietņu skaitu.

4 dz vok i 1



89

zemesgabalu pašniekiem un tas nav rakstiski apliecin ts ar parakstu uz zemesgabala pl nojuma lapas. Minim lo att lumu l dz zemesgabala iekš jai s nu un aizmugures robež m dr kst samazin t vai b v t uz robežas, ja att lums no saimniec bas kas l dz dz vojamo telpu logiem kaimiņu zemesgabalos nav maz ks par 6,0 m. Iepriekš min t s minim lo att lumu izmaiņas ierakst mas zemesgr mat p c b ves nodošanas ekspluat cij .

27.5. Gar žu parametrus un att lumus l dz citiem objektiem pieņem saskaņ ar past vošo normat vo aktu pras b m.

27.6. Gar žu piebraucamajiem ce iem j b t vismaz 3,0 m platiem (katrai joslai), izņemot gad jumus, ja deta pl nojum vai PAU noteikts cit di.

27.7. Att lums no iebrauktuves gar ž vai izbrauktuves no t s j pieņem ne maz ks par:

50 m no krustojuma ar ma istr li,

20 m no krustojuma ar viet j s noz mes ielu,

30 m no sabiedrisk pasažieru transporta pieturvietas.

28. noda a. PRAS BAS SAIMNIEC BAS K M, B V M M JLOPIEM UN CITAM B V M

28.1. Saimniec bas kas dr kst izvietot priekšpagalm vai r j s npagalm , ja t funkcion li un telpiski saist ta ar pamatapjomu un saskaņ ar detalpl nojumu, vai PAU.

28.2. Zemes gabal at auts izvietot vismaz vienu br vst vošu saimniec bas ku, bet t s apjomos nedr kst p rsniegt dz vojamo ku, kas atrodas uz t paša zemes gabala un rad t no nojumu kaimiņu zemes gabaliem.

28.3. Zemes gabal j paredz vieta divu vieglo automaš nu novietošanai ( st vvieta vai gar ža). Maksim lo vietu skaitu automaš n m var noteikt det lpl nojum .

28.4. Saimniec bas kas j izvieto, atk pjoties no galven s kas b vlaides un nedr kst:

a) ier kot priekšpagalm un r j s npagalm ;b) ier kot tuv k par 4,0 m (ar logiem) un 3,0 m (bez logiem) no zemesgabala robež m.

Ar s nu, aizmugures vai abu kaimiņu zemesgabalu pašnieku rakstisku piekrišanu, ko viņi apliecina ar parakstiem uz zemesgabala pl nojuma lapas, minim lo att lumu l dz zemesgabala robež m dr kst samazin t vai b v t uz robežas ar noteikumu, ka att lumam no saimniec bas kas l dz dz vojamo telpu logiem kaimiņu zemesgabalos j b t ne maz kam par 6 m. Iepriekš min t s minim lo att lumu izmaiņas ierakst mas zemesgr mat ;

c) Ja saimniec bas ka tiek izvietota pie kaimiņa zemesgabala robežas, tad b ves sienai, kas atrodas uz robežas, j b t veidotai k ugusdrošajai sienai ar iesp ju kaimiņam pieb v t pie t s savu b vi.

28.5. M jlopiem paredz t s saimniec bas kas un citas b ves dr kst izvietot tikai atseviš s pils tas teritorij s, kur ar pašu pils tas Domes l mumu at auta m jlopu tur šana, iev rojot veterin r s pras bas pie nosac juma, ka visi kaimiņu zemesgabalu pašnieki tam devuši rakstisku piekrišanu.

28.6. M jlopiem paredz tu saimniec bas ku nedr kst:- ier kot priekšpagalm un r j s nu pagalm ;- ier kot tuv k par 50 m no apb ves teritorijas, kur m jlopu tur šana aizliegta;- ier kot tuv k par 15 m no kaimiņu dz vojamo telpu logiem, apb ves teritorij s, kur

m jlopu tur šana at auta.



90

29. noda a. PRAS BAS KU UN B VJU REKONSTRUKCIJAI, RESTAUR CIJAI UN REMONTAM

29.1. ku un b vju rekonstrukcija, restaur cija un remonts var notikt atbilstoši normat vo aktu pras b m.

29.2. kas p rb ve pie aujama vien gi t s pl nojuma kvalit tes, labiek rtojuma tehnisk l meņa paaugstin šanas un konstrukt vu uzlabojumu nol k , k ar piel gojot t s citai at autai izmantošanai.

29.3. P rb v jot kas, nav at auts to fas žu arhitekt ras vienk ršošana un redzamo arhitektonisko veidojumu (ailu aizpild jums, rustojums, port li, vitr nas, logu apmales, sandriki, liz nas, pilastri, dzegas, jumta logi u.c.) da ja vai piln ga likvid šana vai p rveidošana. Nav at auts izmain t v sturisko ku logu un iestikloto ieejas durvju v rtņu dal jumu. Boj tie logi un durvis j atjauno atbilstoši restaur cijas pras b m.

29.4. Jebk da ku rekonstrukcija, ar paplašin šana, nedr kst pasliktin t esošo ku izsau ojumu, ja t ir zem normat v l meņa.

29.5. Jumta st va izb ve šo noteikumu izpratn ir rekonstrukciju.

29.6. Pils tb vniec bas pieminek a teritorij :

Pils tb vniec bas pieminekl atrodošos atseviš o kult ras pieminek u (arheolo ijas, v stures, arhitekt ras un m kslas ) p rveidošanas, remonta, konserv cijas, rekonstrukcijas un restaur cijas

projektus pašniekam j saskaņo Valsts kult ras pieminek u aizsardz bas inspekcij .

29.6.1. Veicot k rt jo remontu k s - arhitekt ras pieminek os, nedr kst p rveidot to apjomu, k ar r jo un iekš jo arhitektonisko apdari.

29.6.2. Gatavojoties jebkura kult ras pieminek a kapit lajam remontam, j saņem Valsts kult ras pieminek u aizsardz bas inspekcijas at auja ar kapit lajam remontam izvirz taj m pras b m, kas ietver iesp jas maksim li tuvin t esošo situ ciju sp k esošaj m norm m un standartiem.

29.6.3. Rekonstrukcija (p rb ve):

a) kas p rb ve pie aujama vien gi t s pl nojuma kvalit tes, labiek rtojuma tehnisk l meņa paaugstin šanas un konstrukt vu uzlabojumu nol k , k ar piel gojot t s citai at autai izmantošanai.

b) P rb v jot kas, nav at auta to fas žu arhitekt ras vienk ršošana un redzamo arhitektonisko veidojumu da ja vai piln ga likvid šana vai p rveidošana.

c) Nav at auts izmain t v sturisko logu un iestikloto ieejas durvju v rtņu dal jumu. Boj tie logi un durvis j atjauno atbilstoši restaur cijas pras b m.

d) Jebk da ku rekonstrukcija, ar paplašin šana, nedr kst pasliktin t esošo ku izsau ojumu, ja t ir zem normat v l meņa.

e) Gatavojoties jebkuras kas rekonstrukcijai, j saņem Ludzas pils tas B vvaldes un Ludzas rajona valsts kult ras pieminek u aizsardz bas inspektora at auja ar p rb vei izvirz taj m pras b m, kas ietver iesp jas maksim li tuvin t esošo situ ciju sp k esošajiem b vnormat viem, k ar izp tes nepieciešam bu un apjomu.

29.6.4. ku restaur cija veicama saskaņ ar “Kult ras pieminek u uzskaites, aizsardz bas, izmantošanas un restaur cijas noteikumiem”.

30. noda a. PRAS BAS TERITORIJAS, KU UN B VJU UZTUR ŠANAI



91

30.1. Teritorijas, kas un b ves Ludzas pils t tiek uztur tas: atbilstoši LV normat vo aktu pras b m:

a) LV normat vo aktu pras b m;b) 06.12.2001. “Pils tas labiek rtošanas noteikumi”;c) 06.12.2001. “Ludzas pils tas kapu uztur šanas un ekspluat cijas noteikumi”.

30.2. kas, kuras uz nenoteiktu laiku ir neapdz votas un kur s nenotiek saimnieciska darb ba, ir nosl dzamas (ieejas un pagrabu durvis aizsl gtas, logi aizv rti vai aizsisti) un to teritorijas aizžogojamas, lai nov rstu nepiederošu personu uztur šanos un iek šanu taj s.

30.3. Min taj s k s j iev ro sanit r s normas un ugunsdroš bas noteikumi, nav pie aujama atkritumu uzkr šan s. Š s kas nedr kst b t par trauc kli blakus esošo ku un zemes pašniekiem un apdraud t sabiedrisko droš bu un cilv ku dz v bu.

30.4. Dz vojam s kas, sabiedrisk s un ražošanas kas j uztur t d tehnisk st vokl , lai t s neapdraud tu sabiedrisko droš bu, cilv ku dz v bu, k ar , lai no t m nevar tu rasties kait jums fizisk m, juridisk m person m un to pašumam. Ja kas ar Ludzas pils tas ku un b vju apsekošanas komisijas atzinumu ir atz tas par b stam m , tad to pašniekiem un vald t jiem p c savas iniciat vas, saskaņojot savu r c bu attiec g s instanc s, vai p c pašvald bas piepras juma, š s kas j saved k rt b vai j nojauc.

30.5. B vju nojaukšana:

30.5.1. Ja b ve ir piln gi vai da ji sagruvusi vai non kusi t d st vokl , ka t s lietošana ir b stama vai t boj ainavu, to nojauc vai saved k rt b atbilstoši Civillikuma 1084. panta noteikumiem.

30.5.2. B vi, kas nav kult ras piemineklis un neatrodas aizsarg jam apb ves teritorij - Ludzas pils tas v sturiskais centrs , nojauc pamatojoties uz B vvaldes izsniegtu nojaukšanas at auju. T s saņemšanai B vvald iesniedz nojaukšanas iesniegumu, b vinženiera izstr d tu demont žas projektu un b vdarbu veic ja izstr d tu darbu veikšanas projektu, kur nor d tas ar b vgružu novietošanas vietas. B vvaldei ir ties bas samazin t iesniedzam s dokument cijas apjomu.

30.5.3. Aizsarg jamo kult ras pieminek u un to aizsardz bas zon esošo b vju p rveidošanu to pašnieki vai lietot ji veic saskaņ ar likumu “Par kult ras pieminek u aizsardz bu”.

30.6. B vju nojaukšana Ludzas pils tb vniec bas pieminek a teritorij :

Ar inspekcijas rakstveida at auju var tikt nojaukti vidi degrad joši un kult rv sturiski mazv rt gi objekti. iesniegumu par pašnieka nodomu nojaukt objektu pieņem B vvalde un apstiprina pils tas dome. Pirms l muma pieņemšanas par objekta nojaukšanu B vvalde to saskaņo Inspekcij . Ja B vvalde objektu nav noteikusi k vidi degrad jošu, tad saskaņošanas iesniegumam pievienojami sekojoši p c objekta nojaukšanas iniciatora finans juma izgatavoti materi li:

a) objekta arhitektoniski – m kslinieciskais objekta nov rt jums;b) sertific ta b vinženiera vai arhitekta sl dziens par objekta tehnisko st vokli;c) sertific ta arhitekta sl dziens par iesp jam m kult rv sturisk s vides izmaiņ m objekta

nojaukšanas gad jum ;d) objektiem, vec kiem par 50 gadiem – to uzm r jumi un arhitektoniski – m ksliniecisk

inventariz cija ar rekomend cij m fas žu deta u un interjera apdares elementu saglab šanai – ja t di ir fiks ti inventariz cij .

31. noda a. PRAS BAS KAS UN B VES VAI TO DA U FUNKCIONALIT TES MAI AI

31.1. kas un b ves vai to da u funkcionalit tes maiņa notiek atbilstoši LV normat vo aktu pras b m;



92

31.2. P c p rb ves publisko telpu plat ba, augstums, inženiertehniskais risin jums, vides kvalit te un citi parametri atbilst normat vo aktu par publisk m k m un b v m pras b m;

31.3. Mazst vu dz vojam k vai pal gb v ir at auts iek rtot telpas komercdarb bai (tai sk. pakalpojumu sniegšanai) k pal gizmantošanu, kas nep rsniedz 25% no kas kop j s plat bas, ja ir ier kotas skaņas izol cijas, higi nas, siltumizol cijas, ugunsdroš bas, ekspluat cijas droš bas un vides pieejam bas pras bas , un tas ir at auts AN k at aut izmantošana teritorijas pl nojuma noteiktaj s zon s.

31.4. Mazst vu dz vojam k vai pal gb v aizliegt:

a) izvietot noliktavas, ražotnes un pal gizmantošanas, kuras saist tas ar viegli uzliesmojošu un spr dzienb stamu vielu uzglab šanu un izmantošanu, k ar uzglab t vielas, kuru kait gie izdal jumi p rsniedz normat vos lielumus vai kuru daudzums var rad t spr dzienb stamu koncentr ciju;

b) veikt t du uzņ m jdarb bu, kas pasliktina vides situ ciju apkaim , rada trauc jumus iedz vot jiem un b tiski samazina apk rt jo nekustamo pašumu v rt bu.

31.5. Gad jumos, ja B vvaldei ir aizdomas, ka paredz t uzņ m jdarb ba var negat vi ietekm t apk rt jo kaimiņu dz ves apst k us, t dr kst piepras t pretendentam notari li saskaņot savu iecer to darb bu ar piegu ošo zemes gabalu pašniekiem ( tai sk. ar pret j ielas pus ).

31.6. Daudzst vu dz vojamo m ju teritorij s un atseviš s daudzst vu dz vojam s k s, ja kas konstrukt vais risin jums to pie auj, ir at auts iek rtot telpas komercdarb bai, (tai sk. pakalpojumu sniegšanai), publisko objektu vajadz b m tikai kas pirmaj st v , cokolst v vai pagrabst v : ja ir ier kotas skaņas izol cijas, higi nas, siltumizol cijas, ugunsdroš bas,

ekspluat cijas droš bas un vides pieejam bas pras bas; ja iesp jams izveidot no dz vojam s da as izol tu ieeju apmekl t jiem un preču pieg dei ( ja t da paredzama); ja iecer to telpu izvietošanu dz vojam s k s pie auj b vnormat vi.

31.7. Iepriekš j punkta norma nav attiecin ma uz telp m dz vokl , kas tiek izmantotas individu lajam,

galvenok rt intelektu lajam darbam un darb ba nav saist ta ar preču pievešanu, smakas, trokšņa un citu kait gu faktoru izrais šanu, apmekl t ju pieņemšanu.

31.8. Daudzst vu dz vojam s m j s aizliegts:a) izvietot noliktavas, ražotnes, pal gizmantošanas, kuras saist tas ar viegli uzliesmojošu

un spr dzienb stamu vielu uzglab šanu un izmantošanu, k ar vielu, kuru kait gie izdal jumi p rsniedz normat vos lielumus vai kuru daudzums var rad t spr dzienb stamu koncentr ciju uzglab šanu;

b) par publisk m telp m ( mazumtirdzniec bas un pakalpojumu uzņ mumiem) p rb v t daudzdz vok u dz vojamo m ju koplietošanas telpas (koridorus, ratiņtelpas, v jtverus).

c) veikt t du uzņ m jdarb bu, kas pasliktina vides situ ciju apkaim , rada trauc jumus iedz vot jiem un b tiski samazina apk rt jo nekustamo pašumu v rt bu.

31.9. P c nepieciešamo p rb vju vai uzlabojumu veikšanas telpas pieņem ekspluat cij likumdošan noteikt k rt b .

32. noda a. PRAS BAS DABAS TERITORIJU IZMANTOŠANAI UN APST D JUMU IER KOŠANAI



93

32.1. Ludzas pils t dabas teritorijas tiek izmantotas un apst d jumi ier koti atbilstoši:

a) LV normat vo aktu pras b m;b) 06.12.2001. “Pils tas labiek rtošanas noteikumi” un to papildin jumu un

groz jumu perspekt v pras b m.

32.2. Pras bas apst d jumu ier košanai.

32.2.1. Pils tas apst d jumu apsaimniekošanu (ier košanu, kopšanu un uzraudz bu) var veic pašvald bas vai priv ti uzņ mumi atbilstoši saviem stat tiem, pamatojoties uz Ludzas pils tas domes l gumu. Apsaimniekojam s plat bas tiek nodotas šiem apst d juma uzņ mumiem ar aktu, saskaņ ar topogr fiskiem pl niem.

32.2.2. Par apst d jumu plat b m, kuras nav nodotas apst d jumu uzņ mumiem apsaimniekošan , nosl dzot ar tiem atbilstošus l gumus par apst d jumu kopšanu, uzraudz bu un apsaimniekošanu sav s plat b s, ir atbild gi:

a) zemes pašnieks vai lietot js - par apst d jumiem viņu zemes pašum , vai lietojum ;b) namu p rvaldnieks vai namu pašnieks - par pagalmu, iekškvart lu teritorij m;c) uzņ muma, iest des un organiz cijas vad t js - par apst d jumiem uzņ mumu

iekš j s teritorij s un teritorij s rpus t m, kas piegu ielai, vai uzņ muma pievadce iem un dzelzce a atzarojumiem vis to garum ;

d) b v t js par apst d jumiem teritorij , kur rit b vdarbi.

32.2.3. Aizsargapst d jumu densņ m jietaišu zon

Šiem apst d jumiem j veicina aizsarg jam s teritorijas augsnes virsk rtas uztur šanu t r b . Lai t b tu,- gar robežu ( teritorija 15-30 m r dius no avota) bez aizsargiežogojuma nepieciešams izvietot bl vu dz vžogu. Visam aizsarg jam s zonas laukumam j b t kl tam ar z lienu, kuram ir j b t labi att st tai vel nai.

32.2.4. Atp tas un rekre cijas zonas.

Projekt jot atp tas zonas, nepieciešams plaši pielietot ainavas arhitekt ras paņ mienus,-t dus k za o apst d jumu grupu veidošanu ar piemekl t m koku un kr mu sug m; koku mas vu un atkl tu laukumu p rmaiņu veidošanu; izmantojot pl nošan visas mikroreljefa patn bas ( ieplakas, augstienes, esošo augu valsti ); skatu laukumu ier košanu; celiņu

t kla izveidošanu, kas ier kots ņemot v r gan esošo reljefu, gan organiz to reljefu .

32.2.5. Za ie apst d jumi

Apb ves vides aizsardz ba no izpl des g z m un trokšņa, automaš nu st vvietas ir nepieciešams norobežot no tuvu izvietotaj m k m ar apst d jumiem, kas ir iztur gi pret izpl des g z m un apsl p troksni.

Za ie apst d jumi, kas aizsarg no trokšņa, putek iem pretugunsgr ka barjeras rad šanai pils tas iel s un ce os ir j st da josl s starp braucamo da u un trotu ru.

32.2.6. Vismaz ko za o apst d jumu joslas platumu ir:

Apza umošanasveidi

Minim lais za s joslasplatums ( m)

Z l js ar vienrindaskoku st d jumu

2

Z l js ar vienrindas - kr mu st d jumu:

a) zemu 0,8



94

b) vid ju Z l js

1,0 4,0

32.2.9. Att lums no k m, b v m, inženiert kliem un labiek rtojuma elementiem l dz kokiem un kr miem j pieņem :

kas, b ves, labiek rtojuma elementi Att lums metros l dz vidum

Koka stumbram kr mamkas un b ves rsiena 5,0 1,5

Ietves un g j ju celiņa mala 0,7 0,5

Tilta, apgaismojuma balsts vai stabs 4.0

Nor d tie att lumi attiecin mi uz kokiem ar kroņa diametru l dz 5 metriem. Liel ka diametra kokiem att lumi j palielina.

32.2.10. ku tuvuma atl damie koki nedr kst trauc t dz vojamo un sabiedrisko telpu insol ciju un izgaismošanu.

32.2.11. Za ie apst d jumi ražošanas zon s nodrošina viena ražošanas kompleksa izol cijas no otra efektivit tes paaugstin šanu, k ar veicina negat v s ietekmes uz apdz voto zonu, - mazin šanu. Sanit ri – aizsarg jam s zonas platumam j b t 25-30 m.

32.2.12. Sanit ri – aizsarg jam p rr vuma starp dz vojamo un ražošanas zonu apza umošanu - ieteicam veikt sekojoš veid :

a) pa r jo p rr vuma robežu ar atk pi 10-15m st d t augstas koku sugas ( skuju kokus), k ar biezvainaga lapu kokus ;b) starp mal j m josl m var st d t maz k augstus kokus un kr mus.

32.2.14. Aizsarg jamie koki.Lai nodrošin tu aizsarg jamo koku saglab šanu un to augšanas apst k us, ap koku aizliegta jebkura saimniecisk darb ba 10m r dius .

32.2.15.Za o koku ciršana

a) Pašreiz j br d koku izciršana saskaņojama ar Ludzas pils tas domi, kas izdod koku ciršanas at auju.

b) Bez ciršanas at aujas dr kst izcirst aug u kokus un dabiski ieaugušus kokus l dz 8 cm diametr (1,3 m augstum no zemes)

33. noda a. PRAS BAS TERITORIJAS LABIEK RTOJUMAM UN ELEMENTIEM, TO VIZU LAJAM UN M KSLINIECISKAJAM NOFORM JUMAM

33.1. Ludzas pils t teritorijas labiek rtojums un elementi tiek ier koti un to vizu lais un m kslinieciskais noform jums tiek noteikts atbilstoši:

a) LV normat vo aktu pras b m;



95

b) 06.12.2001. “Pils tas labiek rtošanas noteikumi” un to papildin jumu un groz jumu perspekt v pras b m;

c) Šo AN pras b m.

34. noda a. PRAS BAS LUDZAS PILS TAS V STURISK CENTRA TERITORIJAI (PILS TB VNIEC BAS PIEMINEK A UN T AIZSARDZ BAS ZONAI)

34.1. Viens no galvenajiem Ludzas pils tas att st bas m r iem ir saglab t un atjaunot pils tas kult rv sturisko mantojumu, kur ietverti pils tb vniec bas, arhitekt ras, arheolo ijas dabas, m kslas un v stures pieminek i, un Ludzas pils tas pašvald bas noteiktie viet jas noz mes kult rv sturiskie objekti, un iek aut tos kop j sak rtot pils tas strukt r .

34.2. Ludzas pils t paši aizsarg jam s kult rv sturisk s teritorijas un kult ras pieminek i tiek aizsarg ti atbilstoši:

a) LR 1997. gada 5. febru ra “Aizsargjoslu likums”, 2002. gada 21. febru r , 2003. gada 19. j nij groz jumi.

b) LR Augst k s Padomes 1992. gada 12. febru ra likums “Par kult ras pieminek u aizsardz bu”, 1993. gada 01. j nij , 1993. gada 02 decembr , 1995. gada 09. febru r , 1998. gada 11. august , 2001. gada 15. novembr , 2003. gada 06. novembr groz jumi.

c) Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra noteikumi Nr. 423 “Noteikumi par teritoriju pl nojumiem”, 2001. gada 31. j lij groz jumi.

34.3. VALSTS NOZ MES KULT RAS PIEMINEK I 34.1. tabula

Valstsaizsar-

dz bas nr.

Piemineka v rt bas

grupa

Pieminek a nosau-kums

Pieminek a atrašan s vieta Pieminek a veids

Pieminek a dat jums

1543Valsts

noz mesOdu kalns -senkapi

Ludza, Kr.Barona ielas gal arheolo ija

1544.Valsts

noz mes

Ludzas viduslaiku pils

Ludza, Liel Ludzas ezera krast arheolo ija

1545.Valsts

noz mesJurizdikas pilskalns

Ludzas A nomal arheolo ija

6462.Valsts

noz mesTadeuša kapela

Ludza, Bazn cas kaln arhitekt ra 18.gs.

6463.Valsts

noz mesLudzas pilsdrupas

Ludza, Liel Ludzas ezera krast arhitekt ra 1399., 18.gs.

7441.Valsts noz mes

Ludzas pils tas

v sturiskais centrs

Ludza. Iela gar Jurizdikas pilskalna A pak ji l dz Kr.Barona ielai, Kr.Barona iela l dz T lavijas ielai, T lavijas iela l dz Tirgus ielai, Tirgus ielas nep ra numuru puses apb ve l dz Stacijas ielai, Stacijas ielas nep ra numuru

Pils tb v-niec ba 19.gs.



96

puses apb ve l dz Mazajam Ludzas ezeram, l nija p ri ezeram pa Stacijas ielas ass turpin jumu l dz J.Soik na ielai, J.Soik na iela l dz Ludzas novadp tniec bas muzeja teritorijai l dz Liel Ludzas ezera krastam, Liel Ludzas ezera krasts l dz Odu ielai, Odu iela gar Jurizdikas pilskalna A pak ji

34.4. LUDZAS PILS TAS ARHITEKT RAS PIEMINEK U SARAKSTA PROJEKTS 34.2. tabula

Statuss Nozare Pieminek a nosaukumsPieminek a atrašan s vieta

Piemine-k a dat jums

1 2 3 4 5Viet jas noz mes Arhitekt ra Kato u bazn cas zvanu

tornisLudzas bazn ckalns 19 gs.II p.

Viet jas noz mes Arhitekt ra Dz vojam ka Ludza, Kr.Barona

iela,1019 gs.20 g.

Viet jas noz mes Arhitekt ra Dz vojam ka Ludza, Kr.Barona

iela, 1119 gs.b.

Viet jas noz mes Arhitekt ra Ludzas pasts

Ludza, Latgales iela, 110

20 gs.30g.

Viet jas noz mes Arhitekt ra Sv. Dievm tes pareiztic go

bazn caLudza, Latgales iela,

1211845.

Viet jas noz mes Arhitekt ra Dz vojam ka Ludza, Latgales iela,

14019.gs.b.


14219.gs.b.


14419.gs.b.


14719.gs.2.p.


14919.gs.b.

Viet jas noz mes Arhitekt ra Dz vojam ka Ludza, Rekašova iela,

4419.gs.b.

Viet jas noz mes Arhitekt ra Ludzas vectic bnieku

l gšanu namsLudza, T lavijas iela,

371905.

Viet jas noz mes Arhitekt ra Dz vojam ka Ludza, T lavijas iela,

391900.


431893.


441900.


461900.


5319.gs.b.



97

Viet jas noz mes Arhitekt ra Dz vojam ka Ludza, Rekašova iela

1219.gs.b.

Viet jas noz mes Arhitekt ra

Latgales kult ras veicin šanas tautas biedr bas nams

Ludza, 1.Maija iela,1 1926.-1930.

34.5. Pras bas Ludzas pils tas v sturisk teritorijai ir noteiktas ar m r i pilnveidot Ludzas pils tas centr l s (administrat v s un sabiedrisk s) da as funkcion lo strukt ru, arhitektoniski telpisko kompoz ciju, pils tainavas un b vvides kvalit ti. Noteikumi paredz saglab t un aizsarg t Ludzas pils tas saglab juš s rakstur g s, v sturisk s kas (ar t s, kur m nav kult ras pieminek a statuss), respekt t pils tas pl nojuma strukt ru un apb ves m rogu, tradicion l s b vformas un materi lus.

34.6. VISP R GIE NOTEIKUMI :

34.6.1. Jebkuri projekt šanas, remonta, restaur cijas un citi b vdarbi kult ras pieminek os un pils tb vniec bas pieminek u apb ves aizsardz bas un regul cijas teritorij s j saskaņo valsts kult ras pieminek u inspekcijas Ludzas rajona inspektoru un pils tas B vvaldi.

34.6.2. Jaunu objektu celtniec ba kult ras pieminek u aizsardz bas zon s ir pie aujama, tikai saglab jot v sturiski izveidojuš s m roga proporcijas un b vmateri lus. Ludzas v sturisk centra aizsardz bas zon jaunb v m ir j iev ro apk rt jo ku proporcijas un galven s augstuma atz mes, t s nedr kst aizsegt esošos v rt gos skatu punktus uz pils tas v sturisko centru. Kult ras pieminek us aizliegts izn cin t.

34.6.3. Nekustamos kult ras pieminek us dr kst p rvietot vai p rveidot tikai izņ muma gad jum ar Valsts kult ras pieminek u aizsardz bas inspekcijas un Ludzas pils tas Domes at auju.

34.6.4. Objektu pašuma ties bu maiņa var notikt tikai tad, ja n kamais pašnieks vai vald t js ir iepaz stin ts ar nor d jumiem par pils tb vniec bas pieminek a izmantošanu un saglab šanu.

34.6.5. Pils tb vniec bas pieminek a teritorij past vošo objektu sadal šanas vai apvienošanas priekšlikumi, ja to realiz cijas rezult t tiek apdraud ta kult ras pieminek a saglab šana, saskaņojami ar VKPAI

34.6.6. Pils tb vniec bas pieminek a p rveidojumu gad jumos, kas ir saist ti ar paredzamo apb ves nojaukšanu, p c b vniec bas iniciatora finans juma izstr d jams attiec g s teritorijas det lpl nojums. Det lpl nojumu izstr d šanai j saņem Inspekcijas nosac jumi.

34.6.7. Apb ves p rveidojumi:

a) V sturiski un arhitektoniski v rt gie objekti, pat ja katrs no tiem atseviš i nav aizsarg ti k kult ras pieminek i, ir saglab jami. Tos dr kst p rvietot vai p rveidot ar Inspekcijas rakstisku at auju gad jumos, kad t ir vien g to saglab šanas iesp ja un p rveidojumu rezult t nepazemin s vietas kop j kult rv sturisk v rt ba. Pirms projekta izstr des veicama b vniec bas iniciatora finans ta apb vei vai rekonstrukcijai nodom t zemesgabala un tam piegulošo zemesgabalu v sturisk izp te. Ja v sturisk s apb ves atjaunošana p c speci listu atzinuma nav m r tiec ga, t s viet veidojama m sdien ga arhitekt ra ar kvalitat viem apdares materi liem.

b) Veicot k rt jo remontu k s - arhitekt ras pieminek os, nedr kst p rveidot to apjomu, k ar r jo un iekš jo arhitektonisko apdari.

c) Gatavojoties jebkura kult ras pieminek a kapit lajam remontam, j saņem VKPAIs at auja ar kapit lajam remontam izvirz taj m pras b m, kas ietver iesp jas maksim li tuvin t esošo situ ciju sp k esošaj m norm m un standartiem.

d) Rekonstrukcija (p rb ve): kas p rb ve pie aujama vien gi t s pl nojuma kvalit tes, labiek rtojuma tehnisk l meņa paaugstin šanas un konstrukt vu uzlabojumu nol k , k ar piel gojot t s citai at autai izmantošanai. P rb v jot kas, nav at auta to fas žu arhitekt ras vienk ršošana un redzamo arhitektonisko veidojumu da ja vai piln ga likvid šana vai p rveidošana.



98

Nav at auts izmain t v sturisko logu un iestikloto ieejas durvju v rtņu dal jumu. Boj tie logi un durvis j atjauno atbilstoši restaur cijas pras b m. Jebk da ku rekonstrukcija, ar paplašin šana, nedr kst pasliktin t esošo ku izsau ojumu, ja t ir zem normat v l meņa. Gatavojoties jebkuras kas rekonstrukcijai, j saņem Ludzas pils tas B vvaldes un Ludzas rajona valsts kult ras pieminek u aizsardz bas inspektora at auja ar p rb vei izvirz taj m pras b m, kas ietver iesp jas maksim li tuvin t esošo situ ciju sp k esošajiem b vnormat viem, k ar izp tes nepieciešam bu un apjomu.

e) ku restaur cija veicama saskaņ ar “Kult ras pieminek u uzskaites, aizsardz bas, izmantošanas un restaur cijas noteikumiem”.

f) Atseviš o kult ras pieminek u ( arheolo ias, v stures, arhitekt ras un m kslas) p rveidošanas, remonta, konserv cijas, rekonstrukcijas un restaur cijas darbu uzs kšanai, k ar paredz to jaunb vju darbu uzsakšanai ir j saņem Inspekcijas rakstveida at auja.

34.6.7. Objektu nojaukšana:

Ar inspekcijas rakstveida at auju var tikt nojaukti vidi degrad joši un kult rv sturiski mazv rt gi objekti. B ves nojaukšanas iesniegumu–uzskaites karti par pašnieka nodomu nojaukt objektu pieņem B vvalde. Ja b ves nojaukšanu organiz pašvald ba, b ves nojaukšanas iesniegumu–uzskaites karti iesniedz darbu izpild t js, kuram pašvald ba uzdevusi nojaukt b vi. Pirms l muma pieņemšanas par objekta nojaukšanu B vvalde to saskaņo Inspekcij . Ja B vvalde objektu nav noteikusi k vidi degrad jošu, tad saskaņošanas iesniegumam pievienojami sekojoši p c objekta nojaukšanas iniciatora finans juma izgatavoti materi li:

a) objekta arhitektoniski – m kslinieciskais objekta nov rt jums;b) sertific ta b vinženiera vai arhitekta sl dziens par objekta tehnisko st vokli;c) sertific ta arhitekta sl dziens par iesp jam m kult rv sturisk s vides izmaiņ m objekta

nojaukšanas gad jum ;d) objektiem, vec kiem par 50 gadiem – to uzm r jumi un arhitektoniski – m ksliniecisk

inventariz cija ar rekomend cij m fas žu deta u un interjera apdares elementu saglab šanai – ja t di ir fiks ti inventariz cij .

34.7. CITI NOTEIKUMI

34.7.1. Daudzdz vok u ku p rb ve

1) M r is – ielu frontes sak rtošana.2) At auts main t daudzst vu daudzdz vok u ku pirm st va funkciju uz publisku izmantošanu

(sabiedrisku iest di, dar jumu un mazumtirdzniec bas uzņ mumu). Jaunais izmantošanas veids nedr kst rad t trauc jumus dz vojam s kas iedz vot jiem.

3) Galven s ieejas publiskas izmantošanas telp s izvieto: Vis m k m vien pus , ja kas izvietotas p c br v pl nojuma principa pagalmos; kas ielas fas d , ja ka novietota paral li ielai.

4) Viena ielas kvart la vai daudzdz vok u ku pagalma robež s publisko ku ieejas mezglus ( kas fas des apdari, logus, durvis, ieejas k pnes, nojumes virs ieejas durv m, izk rtnes un citus vides dizaina elementus) veido vienot stil ; fas des un ieejas mezgla risin jumam izstr d skiču projektu (fas des projektu).

5) kas da as p rb ves projekt ietilpst rtelpas labiek rtojuma projekts.



99

34.7.2. Pras bas apb vei v sturisko (tradicion lo, rakstur go) ku tieš tuvum

1) M r is – harmoniskas pils tainavas veidošana, respekt jot dz vojam s apb ves tradicion l s formas, m rogu un materi lus.

2) Apb vi tieš tradicion lo rakstur go ku tuv kaj apk rtn stilistiski saskaņo ar v sturisko ku kompoz ciju un arhitekt ru (m rogu, izvietojumu ielas vid , b vapjomiem, siluetu, fas žu dal jumu, ku da u formu un materi liem, teritorijas labiek rtojumu).

3) Aizliegts aizsegt skatu uz v sturiskaj m k m no iel m un citiem rakstur giem skatu punktiem.

34.7.3. Pras bas v sturiskaj m (tradicion laj m) k m - viet j s b vm kslas paraugiem un to apb ves teritorij m/ grup m

1) M r is – saglab t pils tas b vv stures liec bas: apb ves fragmentus, ku grupas, ielu telpas ainavu).

2) P rb v jot vai remont jot kas, aizliegts: vienk ršot fas žu risin jumus, izn cin t vai p rb v t arhitektonisk s deta as un veidojumus (port lus, logu apmales, dzegas, fas žu apdares elementus, ori in los d meņus un citas ku da as un deta as); aizliegts main t logu ailu dal jumu.

3) Jaunas pieb ves projekt un b v , respekt jot v sturisko ku arhitekt ru.4) V sturisko ku ori in lie logi, durvis un k pnes ir restaur jamas, izņemot nelabojami boj tos,

ko aizst j ar analogiem risin jumiem.5) V sturiskaj s kas aizliegts ieb v t plastmasas vai met la konstrukcijas logus.6) Fas žu apdari veic ar v sturiskaj m trad cij m atbilstošiem materi liem un fakt ru.

34.7.4. Pras bas ielu frontes organiz cijai/ jaunb v jamo ku izvietojumam zemes vien b

1) Apb v jot zemes vien bu, galveno ku izvieto ar s nu vai gala fas di uz b vlaides/ sarkan s l nijas.

2) Žogu izb v uz b vlaides/ sarkan s l nijas.

3) Žoga izpildmateri li var b t koks, met ls, dekorat vais kalums, un dz vžogi (kombin cij ar stiep u pinumu vai bez t ). Stiep u pinuma žogi atrodas aiz dz vžoga vai dz vžog un tie nedr kst p rsniegt dz vžoga augstumu. Nav at auta met ll žņu, plastmasas atgriezumu, dzeloņdr šu izmantošana žogos.

34.7.5. Aizliegts izvietot (ekspon t) ku galvenaj s (ielas) fas d s satel tantenas, elektrosadales, elektrouzskaites, sakaru iek rtas, v din šanas un gaisa kondicion šanas iek rtas. Cit s fas d s iepriekšmin t s iek rtas uzst da, p c iesp jas neboj jot kas fas des izskatu un pils tvides ainavu.

34.7.6. Rekonstru jot ietves un g j ju celiņus, to segumu nomaina pret betona vai akmens bru i.

34.7.7. Daudzdz vok u ku balkonu norobežojošo margu vairogus kr so vien kr s (kr su nosaka/ akcept Ludzas pils tas b vvalde).

34.7.8. Ludzas v sturisk centra teritorij aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, autoservisus un automazg tuves.

34.7.9. Rekonstru jot tradicion l s kas, aizliegts main t jumtu formu un paaugstin t esoš s kas, pieb v jot t m otro st vu (izņ mums var tu b t b ves gruntsgabalu dzi um , kur pieb ves neekspon jas ielas telp ).



100

35. noda a. PRAS BAS PAŠI AIZSARG JAMO DABAS TERITORIJU IZMANTOŠANAI

35.1. Ludzas pils tas robež s atrodas viens paši aizsarg jamais dabas piemineklis – aizsarg jamais dendrolo iskais st d jums – Runtortas parks ( Nr. 53 sarakst , 53. pielikum ) ( LR MK 20.03. 2001. Nr. 131 “Noteikumi par aizsarg jamiem dendrolo iskajiem st d jumiem”).

35.2. Regul jošu normat vo aktu saraksts

1. LR likums (1993.03.02.) “Par paši aizsarg jam m dabas teritorij m” (ar groz jumiem 30.10.1997, 28.02.2002, 12.12.2002, 20.11.2002 un 22.07.2003).

2. LR MK 2003.22.07. noteikumi Nr.415 “ paši aizsarg jamo dabas teritoriju visp r jie aizsardz bas un izmantošanas noteikumi”.

35.3. Dabas pieminek u teritorij aizliegts:

veikt jebk du saimniecisko vai cita veida darb bu, kuras rezult t tiek vai var tikt boj ts vai izn cin ts dabas piemineklis vai mazin ta t dabisk est tisk noz me; ieg t der gos izrakteņus; ier kot atp tas vietas un nometnes, celt teltis un kurin t ugunskurus rpus paši nor d t m vai speci li ier kot m viet m; cirst kokus galvenaj cirt ; bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsarg jam s teritorijas (kur ietilpst dabas pieminek a teritorija) administr ciju vai, ja t das nav, ar re ion lo vides p rvaldi:

- ier kot izziņas, atp tas un t risma infrastrukt ras objektus;- veikt dabas pieminek u apsaimniekošanas pas kumus to turpm kai

aizsardz bai un saglab šanai, ja šie pas kumi nav paredz ti dabas aizsardz bas pl n ;

- veikt t du pazemes b vju celtniec bu un ekspluat ciju, kuras nav saist tas ar der go izrakteņu ieguvi;

- main t zemes lietošanas m r i;- veikt zemes transform ciju;- atjaunot dendrolo iskos st d jumus, izņemot st d jumu atjaunošanu

atbilstoši dabas aizsardz bas pl nam;- cirst kokus kopšanas cirt , sanit raj cirt vai cit cirt bez rakstiskas

saskaņošanas ar re ion lo vides p rvaldi, izņemot koku ciršanu taj aizsarg jamo dendrolo isko st d jumu teritorij , kas ietilpst t d aizsarg jam teritorij , kurai ir izveidota administr cija, kas izsniedz koku ciršanas apliecin jumus.

36. noda a. PRAS BAS DER GO IZRAKTE U ATRADN M

36.1. Ludzas pils t ir aizliegta zemes dz u der go izrakteņu iegulu izstr de (izņemot densapg di).36.2. Ludzas pils t ir at auta pazemes deņu ieguve densapg des un ražošanas procesu

nodrošin šanai, gan juridisko personu, gan priv tpersonu vajadz b m atbilstoši: LV normat vo aktu pras b m; Ludzas pils tas pašvald bas rakstiskam saskaņojumam.



101

36.3. Saskaņ ar Valsts eolo ijas dienesta materi liem pils tas teritorij atrodas vair kas der go izrakteņu atradnes:

a) Pazemin jum pie Runtortas upes ir izp t ta maza k dras atradne. T s plat ba r pnieciski izmantojam s robež s ( 0,9 m) ir 15 ha. Da a no atradnes atrodas pils tas robež s.

b) Starppauguru ieplak pie Makaš niem izp t ta sald dens ka ieža atradne “D neklis”. Šeit 1,1 ha plat b zem 0,3 – 1,6 m biezas k dras iegu irdeni sald dens ka ieži.

36.4. Ludzas pils tas apk rtnes ezeros ir konstat ti iev rojami saprope a kr jumi:

a) Mazaj Ludzas ezer saprope a iegulas plat ba ir 28,5 ha;

b) Saprope a iegulas plat ba D n k a ezera diben ir 43,4 ha.

37. noda a. TAUVAS JOSLAS

37.1. Regul jošu normat vo aktu saraksts1. 28.04.1995. Zvejniec bas likums.

37.2. Ludzas pils t tiek noteiktas 10 metru plata tauvas josla gar:a) gar Mazo Ludzas ezeru;b) gar Lielo Ludzas ezeru - pils tas teritorij ;c) gar Dunak u ezeru - pils tas teritorij ;d) gar Runtortas ezeru - pils tas teritorij ;e) gar Zvirgzdenes ezeru - pils tas teritorij .

38. noda a. AIZSARGJOSLAS

38.1. Visa veida aizsargjoslas nosak mas saskaņ ar “Aizsargjoslu likumu” (11.03.1997.), t papildin jumiem, un groz jumiem perspekt v un citiem ar to saist tajiem normat vajiem aktiem.

38.2. Ludzas pils t past v š das ar teritorijas pl nojumu individu li noteiktas aizsargjoslas (skat t. teritorijas pl nojuma karti “Aizsargjoslu sh ma” un paskaidrojuma raksta 13.noda u):

38.3. VIDES UN DABAS RESURSU AIZSARGJOSLAS

38.3.1. Regul jošu normat vo aktu saraksts

1. “Aizsargjoslu likums” (LR 1997. gada 5. febru ra , groz jumi 2002. gada 21. febru ra, 2003. gada 19. j nija, 2005 gada 22 j nija ). Tekst - AL

2. LR MK 1998.08.04 noteikumi nr. 284 “ denstilpju un densteču aizsargjoslu noteikšanas metodika.”



102

3. LR MK 1999.05.01 noteikumi nr.8 “Aizsargjoslu ap dens ņemšanas viet m noteikšanas metodika”.

4. LR MK 1998. gada 29. decembra noteikumi Nr. 502 “Aizsargjoslu ap kaps t m noteikšanas metodika”, 2001. gada 25. septembr groz jumi.

5. LR MK Nr.392 (15.07.2003) “Kult ras pieminek u aizsargjoslas (aizsardz bas zonas) noteikšanas metodika”

6. LR MK 2001. gada 10. apr a noteikumi Nr. 162 “Autoce u aizsargjoslu noteikšanas metodika”.

7. “Meža likums” LR 2000. gada 24. febru ra , groz jumi 2003. gada 30 . janv ra

38.3.2. Virszemes densobjektu aizsargjoslas

1) denstilpju un densteču aizsargjoslas tiek noteiktas, lai samazin tu pies rņojuma negat vo ietekmi uz dens ekosist m m, nov rstu erozijas procesu att st bu un saglab tu apvidum rakstur go ainavu.

2) Minim lie virszemes densobjektu aizsargjoslu platumi :

pils t s — teritoriju pl nojumos, bet ne maz k k 10 metrus plata josla katr krast , izņemot gad jumus, kad tas nav iesp jams esoš s apb ves d :

( AL 7.pants)

3) denstilpju un densteču aizsargjoslas

38.1. tabula

denstilpe, denstece Plat ba, garums Aizsargjoslas platumsm

Lielais Ludzas ezers851,2 ha

20 m plata krasta josla pils tas teritorij

Zvirgzdenes ezers 135,8 ha


Dunak u ezers 89,7 ha 20 m plata krasta josla pils tas teritorij

Mazais Ludzas ezers 36,5 ha20 m plata krasta josla pa

perimetru

Runtortas ezers32,5 ha


Runtortas upe 3 km20 m plata krasta josla

pils tas teritorij

Pils tas parka d is 10m plata krasta pa perimetru

Pils tas m s ja d is 10m plata krasta pa perimetru

38.3.3. Aizsargjoslas ap kult ras pieminek iem

1) Aizsargjoslas (aizsardz bas zonas) ap kult ras pieminek iem tiek noteiktas, lai nodrošin tu kult ras pieminek u aizsardz bu un saglab šanu, k ar samazin tu daž da veida negat vu ietekmi uz nekustamiem kult ras pieminek iem.



103

2) Ludzas pils tas teritorijas noteikta 100 metru plata aizsargjosla ap valsts noz mes kult ras pieminek iem (pils tb vniec bas, arhitekt ras, v stures un arheolo ijas).

( AL 8.pants)38.3.4. dens ņemšanas vietu aizsargjoslas

1) Aizsargjoslas ap dens ņemšanas viet m nosaka, lai nodrošin tu dens resursu saglab šanos un atjaunošanos, k ar samazin tu pies rņojuma negat vo ietekmi uz ieg stamo dens resursu kvalit ti vis densg tnes ekspluat cijas laik (ne maz k k uz 25 gadiem). Šeit tiek noteikta ar š du aizsargjoslu re istr cijas k rt ba Zemesgr mat un visp r jie saimniecisk s darb bas aprobežojumi.

2) Ap dens ņemšanas viet m nosaka stingra rež ma, k ar bakteriolo isko un misko aizsargjoslu. Urbumiem, ak m un avotiem, kurus saimniec b vai dzeram dens ieguvei izmanto sav m vajadz b m individu lie dens lietot ji (fizisk s personas), aizsargjoslas nenosaka, ja apk rtne ir labiek rtota un nov rsta notek deņu infiltr cija un dens pies rņošana.

( AL 9. 33 panti)

3) Saskaņ ar projektu “Ludzas pils tas densapg de. Centraliz t s densg tnes aizsargjoslu noteikšana”(2003 g.) nosak ma SIA “Ludzas apsaimniekot js izmantoto densapg di urbumu aizsargjoslas:

Stingr rež ma aizsargjosl up dens ieguves urbumiem, saskaņ ar inform ciju par teritorijas eolo isko uzb vi, nosak ma 10 m platum . Esoš s norobežot s stingr rež ma aizsargjoslas atbilst šim pras b m un t s pat p rsniedz ( aizsargjoslas platums 15 – 20 m ); Maksim lais bakteriolo isk s aizsargjoslas platums no urbumiem sasniedz 150 m; misk aizsargjosla tika dal ta div s da s – misk aizsargjosla ekspluat jamaj D3pl-dg dens horizont un misk aizsargjosla grunts dens horizont . Katra not m tika apr in tas atseviš i. misk aizsargjosla D3 pl-dg dens horizont sniedzas 1,3 km uz dienvidrietumiem no dens ņemšanas viet m. misk aizsargjosla grunts dens horizont , kurai piem rojamas Latvijas likumdošan noteikt s pras bas un ierobežojumi, aizņem teritoriju apm ram 300 m ap densg tni.

38.3.5. Mežu aizsargjoslas ap pils t m.

1) Mežu aizsargjoslas ap pils t m tiek noteiktas, lai nodrošin tu pils tu iedz vot jiem atp tau un vesel bas uzlabošanai nepieciešamos apstak us, k ar lai samazin tu vai kompens tu pils tu negat vo ietekmi uz vidi.

2) Pl nota meža aizsargjosla ir (88Ha) un pl nojas Cirmas pagasta teritorij .

38.4. EKSPLUAT CIJAS AIZSARGJOSLAS


1. “Aizsargjoslu likums” (LR 1997. gada 5. febru ra , groz jumi 2002. gada 21. febru ra, 2003. gada 19. j nija, 2005 gada 22 j nija).

2. LR MK 2001. gada 10. apr a noteikumi Nr. 162 “Autoce u aizsargjoslu noteikšanas metodika”.

3. LR MK 1998.gada 15.decembra noteikumi Nr. 457 “Dzelzce a aizsargjoslu noteikšanas metodika".

4. Ministru kabineta 1998. gada 20. oktobra noteikumi Nr. 415 “Ekspluat cijas aizsargjoslu gar elektriskajiem t kliem noteikšanas metodika”.



104

5. Ministru kabineta 2003. gada 19. august noteikumi. 465 “Ekspluat cijas aizsargjoslu gar telekomunik ciju t klu l nij m noteikšanas metodika”.

6. Ministru kabineta 1998. gada 20. oktobra noteikumi Nr. 416 “Ekspluat cijas aizsargjoslu gar siltumt kliem noteikšanas metodika”.

7. Ministru kabineta 1998. gada 04. august noteikumi Nr. 198 “noteikumi par densvadu un kanaliz cijas aizsargjoslu noteikšanas metodika”.

38.4.2. Aizsargjoslas gar iel m, autoce iem

1) Aizsargjoslas gar iel m, autoce iem un dzelzce iem tiek noteiktas, lai samazin tu ielu, autoce u negat vo ietekmi uz vidi, nodrošin tu transporta ma istr u ekspluat ciju un droš bu, k ar izveidotu no apb ves br vu joslu, kas nepieciešama ielu un autoce u rekonstrukcijai.

2) Pils t s, aizsargjoslas gar iel m un autoce iem nosaka teritori lpl nojumos likum noteiktaj k rt b un atz m zemes gabalu pl nos k sarkano l niju (esoša vai projekt ta ielas robeža) un b vlaidi (l nija, kas nosaka att lumu no sarkan s l nijas l dz apb vei).

( AL 13 pants) 3) Ludzas pils tas ielu sarkan s l nijas

38.2. tabula

N.p.k Ielas nosaukumsPlatums

m

1. A.Up ša iela 12.02. A.Rekašova iela 12.03. A.J rdža iela 12.04. 18.Novembra iela 18.0

5.Bazn cas iela0,142km

18.012.0

6. Biržas iela 12.07. Dagdas iela 16.08. D rzu š rsiela 9.09. Dunak u iela 12.010. Dzelzce a iela 18.011. Dzirnavu iela 18.012. Ezera š rsiela 12.013. Fr. Kempa iela 18.014. J.Ku eva iela 12.015. J.Stroda iela 16.016. Jelgavas iela 20.017. J.Soik na iela 18.018. Kalna iela 12.019. K rsavas iela 12.020. iršu iela 12.021. Klus iela 12.022. Kr slavas iela

posms no Latgales ielas l dz apvedce amposms no Maskavas apvedce a l dz pils tas robežai

31.0

20.0

23. Kr.Barona iela 16.024. Latgales iela

Latgales ielai posm no Runtortas upes l dz Kr slavas ielai un posm no Maskavas

20.0



105

apvedce a l dz pils tas robežai 31m

25. Latgales š rsiela 12.026. Lauku š rsiela 12.027. Lejas iela 12.028. Lejas š rsiela 8.029. L.Paegles iela 12.030. Liel Ezerkrasta iela 16.031. Liep jas iela 18.032. Makaš nu iela 12.033. Maskavas apvedce š 31.034. Maz Ezerkrasta

0,290 km18.012.0

35. Miera iela 18.036. Niedru iela 12.037. Odu iela 12.038. Parku iela 18.039. Peldu iela 12.040. 1.Maija iela 12.041. P avu iela 12.042. P.Miglin ka iela 18.043. Pure u iela 14.044. Puškina iela 16.045. Rai a iela 18.046. R.Blauma a iela

14.0

47. R pniec bas iela18.0

48. Saules iela 12.049. Skolas iela 12.0

24.050. Smilšu iela 12.051. Sporta iela 22.052. Stacijas iela -1,54 km

- 0,16 km20.024.0

53. Stacijas š rsiela 14.054. Str dnieku š rsiela 14.055. T lavijas iela 18.056. Tirgus iela 12.057. Za iela 12.058. Ziedu iela 12.059. Zvirgzdenes iela 24.060. Zvirgzdenes š rsiela 6.0

64. D rzkop bu kooperat vas ielas 6.0 65. Brauktuves, servitutes 8.0

38.4.4. Aizsargjoslas gar dzelzce iem

1) Aizsargjoslas gar iel m, autoce iem un dzelzce iem tiek noteiktas, lai samazin tu ielu, autoce u un dzelzce u negat vo ietekmi uz vidi, nodrošin tu transporta ma istr u ekspluat ciju un droš bu, k ar izveidotu no apb ves br vu joslu, kas nepieciešama ielu un autoce u rekonstrukcijai.



106

2) Pils t s, platumu aizsargjosl m gar dzelzce iem nosaka attiec g s teritorijas pl nojums un det lpl nojumu. Ludzas pils t aizsargjoslai gar dzelzce iem ir š ds minim lais platums: -50,0 m uz katru pusi no r j s dzelzce a sliedes un 65,0 m apdz votos rajonos.

3) Sliežu pievedce u ekspluat cijai un apkalpošanai minim li nepieciešam s zemes joslas platums pa 3,1 m no sliežu ce a ass uz ab m pus m.

38.4.5. Aizsargjoslas gar telekomunik ciju t klu l nij m

1) Aizsargjoslu gar sakaru l nij m minim lie l niju platumi ab s pus s no mal jo vadu vai kabe u as m:

a) gar pazemes kabe u, gaisvadu un radiofik cijas telekomunik ciju l nij m – zemesgabals un gaisa telpa telekomunik ciju l nijas augstum , ko norobežo nosac tasvertik las plaknes telekomunik ciju l nijas katr pus 2,5 m att lum noapakšzemes kabe u l nijas vai no gaisvadu l nijas ass;

b) ap virszemes un pazemes telekomunik ciju kabe u l niju neapkalpojamiem pastiprin šanas punktiem - zemes gabals un gaisa telpa telekomunik ciju l nijas augstum , ko norobežo nosac ta vertik la plakne, kas atrodas 3 metru att lum no pastiprin šanas punkta vai no t apva ņojuma robežas;

c) stig m mežu mas vos un st d jumos, kur koku augstums nav liel ks par 4 metriem, - 2,5 metri katr pus no l nijas ass l dz koku zariem;

d) stig m mežu mas vos un st d jumos, kur koku augstums ir liel ks par 4 metriem,- 3,5 metri katr pus no l nijas ass l dz koku zariem;

e) viet s, kur iesp jami bieži koku krišanas gad jumi, stigas platums nedr kst b t maz ks par st d jumu vid jo augstumu katr telekomunik ciju l nijas pus . Atseviš i koki vai koku grupas, kas aug stigas mal s, j noc rt, ja to augstums ir liel ks nek st d jumu vid jais augstums.

( AL 14 pants)

2) Aizsargjoslas ap elektronisko sakaru t klu radiosakaru l niju torņiem, antenu mastiem un to atsait m veido:

a) ap elektronisko sakaru t klu radiosakaru l niju torņiem un antenu mastiem – zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstum , ko norobežo nosac ta vertik la virsma 1 metra att lum rpus no to nožogojuma vai 5 metru att lum no to vist l k izvirz to da u projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav nožogots;

b) ap elektronisko sakaru t klu radiosakaru l niju torņu un antenu mastu atsait m – zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstum , ko norobežo nosac ta vertik la virsma 2,5 metru att lum no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprin juma vietas zem vai cit virsm .

( AL 14 pants)

2) Ja gaisvadu telekomunik ciju l nija š rso parkus, d rzus vai rezerv tus, p c savstarp jas vienošan s ar attiec gajiem uzņ mumiem, organiz cij m vai instit cij m at auts noteikt maz ku stigas platumu.

38.4.6. Aizsargjoslas gar elektriskajiem t kliem

1) Minim lais aizsargjoslas platums:a) gar elektrisko t klu gaisvadu l nij m apdz vot s viet s - zemes gabals un gaisa telpa š s

l nijas augstum , ko norobežo nosac tas vertik las plaknes katr pus no mal j vada elektrisko t klu gaisvadu l nij m ar nomin lo spriegumu: l dz 20 kilovatiem – 2,5 m,



107

no 20 – 110 kilovatiem – 4 m,

virs 110 kilovatiem – 8 m.

b) gar elektrisko t klu kabe u l nij m: zemes gabals vai gaisa telpa 1 metra att lum no kabe u l nijas ass; gar elektrisko t klu kabe u l nij m, kuras zem dens l meņa š rso virszemes

densobjektus – dens plat ba, ko vis dzi um no dens virsmas l dz gultnei ietver paral las plaknes 100 m att lum katr pus no kabe u l nijas ass;

c) ap elektrisko t klu sadales iek rt m, transformatoru apakšstacij m: zemes gabals un gaisa telpa 1 metra att lum katr pus no šo iek rtu

nožogojuma vai to visvair k izvirz to da u projekcijas uz zemes virsmas.

( AL 16 pants)38.4.7. Aizsargjoslas gar siltumt kliem

1) Minim lais aizsargjoslu platums:

a) gar siltumtras m kan los vai tune os - zemes gabals, kuru aizņem pazemes iek rtas, k ar zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosac tas vertik las plaknes 2 metruatt lum katr pus no kan la vai tune a rmalas;

b) gar bezkan lu siltumtras m zem - zemes gabals, kuru aizņem š s iek rtas, k ar zemes gabals, kuru aizņem š s iek rtas un kuru norobežo nosac tas vertik las plaknes 5 metru att lum katr pus no apvalka rmalas;

c) ap siltumvadiem gais , sadales iek rt m un siltuma punktiem - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra att lum katr pus no šo iek rtu nožogojuma vai to visvair k izvirz to da u projekcijas uz zemes vai gr das virsmas.

( AL 17. pants)

38.4.8. Aizsargjoslas ap melior cijas b v m un ier c m

1) Novadgr vim aizsargjoslas robeža noteikta ab s pus s – 10 m att lum no densnotekas krotes.

38.4.9. Aizsargjoslas gar densvadu un kanaliz cijas t kliem


a. gar densvadiem un kanaliz cijas spiedvadiem, ja tie atrodas l dz 2 metru dzi umam, –3 metri katr pus no cauru vada r j s malas;

b. gar densvadiem un kanaliz cijas spiedvadiem, ja tie atrodas dzi k par 2 metriem, – 5 metri katr pus no cauru vada r j s malas;

c. gar pašteces kanaliz cijas vadiem – 3 metri katr pus no cauru vada r j s malas.

( AL 18. pants)

38.4.10. Aizsargjoslas ap g zes noliktav m un kr tuv m




108

a. ap automobi u g zes uzpildes stacij m (AGUS) – 10 metru att lum ,

b. ap saš idrin t s og deņražu g zes balonu noliktav m un tirdzniec bas punktiem – 10 metru att lum ,

c. ap saš idrin t s og deņražu g zes pazemes cisternu (rezervu ru) grupu iek rt m – 10 metru att lum

( AL 22. pants) 38.5. SANIT R S AIZSARGJOSLAS



2. Ministru kabineta 1998. gada 29. decembra noteikumi Nr. 502 “Aizsargjoslu ap kaps t m noteikšanas metodika”, 2001. gada 25. septembr groz jumi.

38.5.2. Aizsargjoslas ap kaps t m

1) Minim lais aizsargjoslas platums ap kaps t m - 300 m.

( AL 25. pants)38.5.3. Aizsargjoslas ap notek deņu att r šanas iek rt m

1) Aizsargjoslas platums no teritorijas robežas ap Ludzas BIO 200 - 100 m.

Aizsargjoslas nosaka no teritorijas robežas (žoga, va ņa r j s robežas vai apvedgr vja r j s malas).

( AL 28. pants)

38.6. DROŠ BAS AIZSARGJOSLAS



4. Metodikas projektu, p c kuras nosaka droš bas aizsargjoslas ap aizsprostiem, izstr d Ekonomikas ministrija p c saskaņošanas ar Vides ministriju.

38.6.2. Droš bas aizsargjoslas ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem – 25 metru attālumā.

38.6.3. Aizsargjoslas gar dzelzce iem, pa kuriem p rvad naftu, naftas produktus, b stamas misk s vielas un produktus

Aizsargjoslu platums katr pus dzelzce am, pa kuru p rvad naftu, naftas produktus, b stamas misk s vielas vai produktus – 50m

38.7. AIZSARGJOSLU PROJEKT ŠANA UN UZTUR ŠANA



109

38.7.1. Visu veidu aizsargjoslas projekt , izstr d jot jebkuru det lpl nojumu un zemes ier c basprojektu. Nepieciešam bas gad juma tas nosprauž daba neatkar gi no zemes pašumaformas un veida. Vietas, kur tas nav projekt tas, j iev ro “Aizsargjoslu likuma”(1997.05.02. ar groz jumiem 2002.21.02. un 2003.05.07.) vai citos likumdošanas aktosnoteiktie minim lie aizsargjoslu platumi.

38.7.2. Gad jumos, kad vien viet p rkl jas divas vai vair k aizsargjoslas, sp ka ir stingr kaspras bas un liel kie minim lie platumi. Visa veida r c ba š das vietas j saskaņo starpieinteres taj m instit cij m.

38.7.3. Attiec gos MK noteikumos aizsargjoslas var noteikt pašuma lietošanas ties bu aprobežojumus (servit tu un t ties bas), kas nepieciešami attiec go objektu un komunik ciju ekspluat cijas, aizsardz bas, ka ari aizsargjoslu uztur šanas un st vok a kontroles nodrošin šanai.

38.7.4. Izstr d jot b vprojektus un det lpl nojumus aizsargjoslas par d mas esošas un projekt to objektu – ku un b vju enpl nos at aut s pl notas izmantošanas pl nos saskaņa ar “Aizsargjoslu likumu”.

38.7.5. Ja aizsargjoslu teritorija neiek aujas projektam paredz taj teritorij vai pašum :

j inform nekustam pašuma pašniekus (lietot jus) par pašumu lietošanas ties bu aprobežojumiem taj s,

zemes pašniekiem (lietotajiem) aizsargjoslas izvietojums j saskano uz atbilstošaslapas ar paskaidrojumu, ka piekr t aizsargjoslas izveidošanai, minot konkr tuplat bu, lielumu vai apm rus un nosl dzams l gums par aizsargjoslas re istracijuekspluat cijas aizsargjosl m j b t re istr t m zemes gr mat saskaņa ar„Aizsargjoslu likumu” l dz objektu nodošanai ekspluat cij ,

39. noda a. PRAS BAS ZEMES VIEN B M, UZ KUR M IES KT APB VE VAI SAIMNIECISK DARB BA NAV ATBILSTOŠA TERITORIJAS PL NOTAJAI

(AT AUTAJAI) IZMANTOŠANAI

39.1. Ja k da zemes gabala (nekustam pašuma) izmantošana likum gi ies kta pirms pils tas pašvald ba pieņ musi AN vai t papildin jumiem un groz jumiem perspekt v vai, kas nosaka zemesgabalam citu zemes izmantošanas veidu, tad attiec gajam zemes gabalam (nekustamajam pašumam) ir neatbilstoša izmantojuma statuss.



110

39.2. Neatbilstoša izmantojuma statusa zemes gabala (nekustam pašuma) pašnieks ir ties gs turpin t likum gi ies kto izmantošanu, bet jebk da jauna b vniec ba, pieb ve, esošo ku p rb ve, restaur cija, nojaukšana un saimniecisk darb ba j veic atbilstoši AN pras b m.

39.3. Ja zemes gabala (nekustam pašuma) pašnieks vai cita persona, kas nosl gusi l gumu ar attiec g zemes gabala pašnieku, l dz AN vai t papildin jumiem un groz jumiem perspekt v , vai papildin jumu pieņemšanai, kas nosaka zemes gabalam citu izmantošanas veidu ir likum gi (ar at auju) uzs cis projekt šanu, b v šanu, p rb vi vai ier košanu un tai ir izsniegts PAU, vai akcept ts b vprojekts, vai izsniegta b vat auja un nav beigušies to der guma termiņi, tad iepriekš min t s personas ir ties gas turpin t ies kto b vniec bas procesu (izņemot gad jumus, kad pašvald ba kompens b v t ja zaud jumus).

39.4. Ja p c A N st šan s sp k b vju tehniski ekonomiskie r d t ji neatbilst AN , esoš izmantošana ir pie aujama l dz jaunu b vniec bas aktivit šu uzs kšanai vai zemes gabala pašuma ties bu maiņai, t sadal šanai vai apvienošana.

39.5. Esošus neatbilstošus zemesgabalus ar plat bu, platumu vai dzi umu, kas maz ks par AN noteikto, dr kst izmantot un uz tiem dr kst b v t, p rb v t, ier kot vai izmantot b ves atbilstoši attiec g s apb ves teritorij s ( apb ves zonas) noteikumiem ar š diem nosac jumiem:

a) ja š dus zemesgabalus nodrošina ar b vnormat vos noteikto inženiertehnisko apg di;b) ja visas citas AN pras bas ir iev rotas.

40. noda a. PRAS BAS B VPROJEKT ŠANAI, KAS UZS KTA L DZ JAUNA VIET J S PAŠVALD BAS TERITORIJAS PL NOJUMA SP K ST ŠAN S DIENAI

Ja zemes gabala (nekustam pašuma) pašnieks vai cita persona, kas nosl gusi l gumu ar attiec g zemes gabala pašnieku, l dz AN pieņemšanai ir likum gi ( ar at auju) uzs cis projekt šanu, b v šanu, p rb vi vai ier košanu un tai ir izsniegts PAU, vai akcept ts b vprojekts, vai b vat auja un nav beigušies to der guma termiņi, tad iepriekš min t s personas ir ties gas turpin t ies kto b vniec bas procesu (izņemot gad jumus, kad pašvald ba kompens b v t ja zaud jumus).

41. noda a. STIHIJU POST JUMU ATJAUNOŠANA

41.1. Neskatoties uz jebk d m cit m AN pras b m, pašnieks ir ties gs atjaunot ugunsgr ka vai dabas stihijas nopost tu vai da ji nopost tu b vi taj s paš s pamatdimensij s un taj paš novietn , atbilstoši b vprojektam, p c kura t b v ta, vai, ja b vprojekts nav saglab jies – izstr d jot



111

atbilstoši b ves jaun kajai inventariz cijas lietai jaunu b vprojektu, visas iepriekšmin t s darb bas saskaņojot B vvald .

42. noda a. PRAS BAS DETALPL NOJUMIEM UN SITU CIJAS, KUR S OBLIG TI IZSTR D JAMI DET LPL NOJUMI

42.1. Normat vajos aktos noteiktajos gad jumos tai skait :

a) lielas neapb v tas un mazapb v tas kompleksas teritorijas apb vei, paredzot satiksmes infrastrukt ru, inženierkomunik ciju un citu infrastrukt ru izb vi;

b) neapb v tas apdz vot s vietas teritorij , kurai pils tas teritorijas pl nojum nav pietiekami detaliz ti izstr d ti teritorijas izmantošanas un AN;

c) teritorij , kur paredz ta lauksaimniec b izmantojam s zemes transform cija par apb ves teritoriju;

d) citi gad jumi p c B vvaldes vai Zemes komisijas ierosin juma, ar Ludzas pils tas domes l mumu apstiprin ti.

42.2. Det lpl nojuma izstr di var ierosin t un, ja nepieciešams, nodrošin t min t darba veikšanu jebkura fiziska vai juridiska persona – turpm k ierosin t js, kuras pašum atrodas Ludzas pils t :

a) ierosin t js vai viņa pilnvarota persona iesniedz pašvald bai adres tu iesniegumu, kur nor da: nekustamo (s) pašumu (s), to zemes vien bu, kuru teritorijai izstr d s

det lo pl nojumu; pašreiz jo pašuma izmantošanas veidu un nekustama pašuma lietošanas m r i par kuru maks ts nekustam pašuma nodoklis; pl noto teritorijas izmantošanas veidu (apb vei, sadalei, apvienošanai u.c.).

b) zemes robežu pl na kopiju;c) zemesgr matu nostiprin juma izraksta kopiju vai apliec bu;d) grafisku priekšlikuma skici ( br v tehnik ).

42.3. Det lpl nojuma izstr dei izmanto aktualiz tu (ne vec ku par gadu) topogr fisko pl nu LKS 92 koordin tu sist m ar m roga noteikt bu 1:500 l dz 1:2000.

42.4. Det lpl nojumi izstr d jami saskaņ ar 2004. gada, 19. oktobra MK Nr. 883 „Viet j s

pašvald bas teritorijas pl nošanas noteikumi”.

43. noda a. SP K ESOŠO DET LPL NOJUMU SARAKSTS

Ludzas pils t nav izstr d ti det lpl nojumi.



112

2. da a. B VTIES BU STENOŠANAS K RT BA LUDZAS PILS T


1. LR 1995. gada 10. augusta likums “B vniec bas likums “; 27.02.1997; 01.10.1997; 07.03.2002; 27.022003; 13.03.2003; 31.03.2004 groz jumi.

2. LR 1997. gada 1. apr a Noteikumi Nr.112 “ Visp r gie b vnoteikumi”; ar groz jumiem: 2000. gada 2. maija MK noteikumi Nr. 162; 2001.gada 11.decembra MK noteikumi nr.506; 2003.gada 1.apr a MK noteikumi Nr.140; 2003.gada 30. septembra MK noteikumi nr.547, 2004 gada 20 apr a MK noteikumi Nr.321; Nr.394 (07.06.2005), Nr.685 (06.09.2005).

3. LR MK 1995. gada 07. novembra Noteikumi Nr.324 “Par k rt bu, k d organiz jami B vprojektu un teritori lpl nošanas projektu skiču konkursi”

4. LR 1997. gada 2. septembra Noteikumi Nr.309 “B vniec bas publisk s apspriešanas noteikumi ”.5. LR 1997. gada 6. maija Noteikumi Nr.168 “ B vuzraudz bas noteikumi “

(Latvijas b vnormat vs LBN 303-97).6. LR 1997. gada 6. maija Noteikumi Nr.167 “B vdarbu autoruzraudz bas noteikumi” (Latvijas

b vnormat vs LBN 304-97).7. LR 1997. gada 29. j lija Noteikumi Nr.258 “Noteikumi par b vju pieņemšanu ekspluat cij ”

(Latvijas b vnormat vs LBN 301-97).

VISP R G INFORM CIJA

1) Zemes gabalu dr kst apb v t, ja t apb ve ir saskaņ ar Ludzas pils tas teritorijas pl nojumu, det lo pl nojumu un šo pl nojumu sast v esošajiem AN un, nosl dzot l gumu, ir saskaņota ar zemes gabala pašnieku (ja apb vi neveic zemes gabala pašnieks).

2) B vniec bas ierobežojumus atseviš os zemes gabalos reglament likumi, Ministru kabineta noteikumi, Ludzas pils tas teritorijas pl nojums un det lpl nojumi. B vniec bas ierobežojumus var nostiprin t zemesgr mat s k pašuma lietošanas ties bu aprobežojumus.

3) B ve projekt jama un b v jama t , lai nodrošin tu vides arhitektonisko kvalit ti, vides pieejam bu, dabas resursu racion lu izmantošanu, k ar visas b ves un t s atseviš u da u:

stiprumu un stabilit ti; ugunsdroš bu; droš bu lietošan ; higi niskumu un nekait gumu cilv ka vesel bai un videi; energoefektivit ti; akustisk s pras bas.

4) Veikt b vniec bu ir iesp jams tikai zemes gabalos, kuru robežas ir uzm r tas un re istr tas nekustam pašuma valsts kadastra re istr . Tas ir attiecin ms ar uz nomas zemes gabalu robež m nekustam pašum .

5) Ja ka ir kult ras, v stures un arhitekt ras piemineklis, vai ar atrodas pils tb vniec bas pieminek a aizsardz bas zonas teritorij , tad par kosm tisko remontu j inform VKPAI Ludzas rajona galvenais inspektors, kurš var nor d t uz pašu kult ras pieminek u aizsardz bas pas kumu nepieciešam bu.

6) B vprojektu izstr d :

jaunb v m (no jauna b v jam m b v m atbilstoši b vprojektam) un esošo b vju renov cijai, esošo b vju renov cijai, rekonstrukcijai un restaur cijai, inženierkomunik cij m, ce iem un tiltiem,



113

teritoriju labiek rtošanai (ce u un laukumu, celiņu, trotu ru, mazo arhitekt ras formu un skulpt ru, apgaismes iek rtu, vizu l s inform cijas un labiek rtošanas elementu ier košanai atbilstoši b vprojektam), apza umošanai, rekultiv cijai, melior cijai, jebkuriem b vdarbiem b v s un teritorij s, kas ir kult ras, v stures un arhitekt ras pieminek i.

6) B vprojekts nav nepieciešams: pagaidu b vei, ja t s apjoms, b vvieta un nojaukšanas termiņš saskaņots B vvald ; sezonas b v m – nekapit l m, galvenok rt lauksaimniec b izmantojam m b v m, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona; ja netiek skartas trešo personu pašuma ties bas, b vniec bas iesniegums–uzskaites karte nav nepieciešama š dos gad jumos:

- tiek stenots interjera projekts, neskarot nesoš s b vkonstrukcijas;- tiek veikta vienk ršota renov cija – b ves vai t s da as renov cija,

neskarot nesoš s b vkonstrukcijas, kas fas di, koplietošanas telpas un koplietošanas inženierkomunik cijas;

- tiek veikta vienk ršota rekonstrukcija – b ves vai t s da as funkcijas (lietošanas veida) maiņa bez p rb ves.

7) B vprojektam j atbilst Latvijas B vnormat viem, AN, B vvaldes izsniegtajam atzinumam, PAU un pašvald bas vai citu instit ciju izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, inženiert klu un b vju aizsardz bas noteikumiem un pras b m. Tehnisk projekta risin jumam papildus j garant b ves un t s atseviš u elementu stipr ba, notur ba, aizsardz ba pret spr dzieniem, ugunsdroš ba, darba un vides aizsardz ba k b vniec bas, t ar b ves ekspluat cijas laik .

8) B vties bu stenošanai Ludzas pils t ir noteikta sekojoša k rt ba:

b vniec bas iesniegums – uzskaites karte un, nepieciešam bas gad jum , ar b vvietas izv les akts, ja paredz ts tehniski sarež ts, liela apjoma objekts vai b vniec ba notiek sarež tos reljefa eolo iskos vai apb ves apst k os; tehniskie noteikumi, pl nošanas un arhitekt ras uzdevums (PAU); apstiprin ts b vprojekts, un pašos, likum paredz tos gad jumos ar b vprojekta valsts ekspert ze; b vdarbu at auja; b vdarbi; b ves pieņemšana ekspluat cij .

1. noda a. PROJEKT ŠANAS AT AUJA

Pirms iecer t s b vniec bas nepieciešams iesniegt Ludzas pils tas B vvald ( turpm k tekst B vvalde) iecer t s b vniec bas iesniegumu, zemes un pašuma ties bas apliecinošus dokumentus:

1) noteiktas formas b vniec bas iesniegums – uzskaites karte,2) pašuma ties bu vai lietošanas ties bu apliecinošu dokumentu kopijas,3) zemes robežu pl nu,



114

4) esošais situ cijai atbilstošu b ves tehnisk s inventariz cijas lietu, ja paredz ta esošo ku vai b vju, rekonstrukcija, renov cija vai restaur cija, kuru atz me veikta ne agr k k pirms gada;

5) zemesgr mat re istr tu nomas l gumu ( kapit las b ves gad jum ne maz k k uz 10 (desmit) gadiem) ar zemes un/vai kas ( ku) pašnieku (–iem), ja b v t js nav zemesgabala un/vai kas ( ku) pašnieks;

6) l dz pašnieku rakstisku piekrišanu, ja pašumam ir vair ki pašnieki;7) b vniec bas ieceres skices, ja, saskaņ ar B vniec bas likuma 12.pantu,

nepieciešama b vniec bas ieceres publisk apspriešana, vai to pieprasa B vvalde;

8) valsts instit ciju un inženiert klu pašnieku un apsaimniekot ju organiz ciju iepriekš jos principi los atzinumus, kaimiņu zemesgabalu pašnieku notari li apstiprin tas piekrišanas, ja b vniec bas ieceres realiz šanai paredz tas atk pes no normat vo aktu pras b m.

1.1. B VNIEC BAS IESNIEGUMS - UZSKAITES KARTE

1.1.1 B vniec bu var ierosin t nekustam pašuma pašnieks, nomnieks, lietot js vai to pilnvarota persona (projekta vad t js). Uz pilnvaroto personu (projekta vad t ju) attiecas visi šajos noteikumos noteiktie pas t t ja pien kumi, ties bas un atbild ba.

1.1.2 B vniec bas ierosin t js iesniedz attiec g s Ludzas pils tas B vvald b vniec bas iesniegumu - uzskaites karti.

1.1.3 B vniec bas iesnieguma - uzskaites kartes veidlapa ir vienota vis m b vvald m.

1.1.4 B vniec bas iesniegums - uzskaites karte iesniedzama ar tad, ja iepriekš ir izstr d ts b ves mets vai ir nepieciešamie tehniskie noteikumi inženierkomunik ciju piesl gšanai.

1.1.5 Ja b vprojektu izstr d tikai interjeram, neizmainot nesošo b vkonstrukciju notur bu, vai iekš jam p rpl nojumam un netiek skartas k das treš s personas pašuma ties bas vai intereses, uzskaites karte nav nepieciešama.

1.1.6 B vniec bas iesniegumu - uzskaites karti B vvalde re istr , izskata un 30 dienu laik no t s re istr cijas dienas sniedz rakstisku atzinumu par iecer t s b vniec bas ieceres atbilst bu Ludzas pils tas teritorijas pl nojumam, AN un det lpl nojumam vai ar sniedz motiv tu atteikumu. Ja saskaņ ar B vniec bas likuma 12.pantu nepieciešama b vniec bas publiska apspriešana, B vvalde 14 dienu laik sniedz rakstisku atzinumu. Atzinum (ja nav det lpl nojuma) var noteikt papildu nosac jumus.

1.1.7 Saskaņa ar “Administrat va likuma” 76p. un 79p. atzinumu var apstr d t 30 dienu laika Ludzas pils tas dom .

1.1.8 Ja no B vvaldes saņemts atteikums, b vniec bas ierosin t js ir ties gs l gt attiec go pils tas dome p rskat t B vvaldes l mumu. Ja b vniec bas ierosin t ju neapmierina pils tas domesl mums, to var iesniegt izskat šanai ties .

1.1.9 Pozit v atzinum tiek nor d ti nosac jumi b vniec bas procesa turpin šanai:

gad jumi, kad neieciešams domes l mums par iecer to b vniec bu; b vniec bas publisk s apspriešanas nosac jumus; gad jumi, kad nepieciešami iepriekš jie saskaņojumi atkar b no iecer t s b ves novietnes un funkcijas; vai ir nepieciešama skiču stadijas izstr d šana un saskaņošana;



115

gad jumos, kad b vniec ba iecer ta neapb v t s teritorij s vai teritorij s, kur s iepriekš nav izstr d ti det lp nojumi, tad B vvalde ir ties ga piepras t det lpl nojuma izstr d šanu un citus nosac jumus.

1.1.10. Pozit vs B vvaldes atzinums ir pamats b vprojekt šanas veikšanai, bet nedod ties bas uzs kt b vdarbus.

1.1.11. B vvaldes s d tiek noteikta projekt jam s b ves kategorija, b vat aujas der guma termiņš –b vniec bas ilgums un nodevas par b vat aujas saņemšanu lielums, saskaņ ar Ludzas pils tas domes 09.10.2003. saistošajiem noteikumiem “Par pašvald bas nodev m Ludzas pils t ”ar groz jumiem 04.12.2003. (IV da a) un to papildin jumu un groz jumu perspekt v pras b m.

1.2. B VNIEC BAS PUBLISK S APSPRIEŠANAS K RT BA

1.2.1. B vniec bas publisk apspriešana saskaņ ar Visp r gajos b vnoteikumos noteikto b vniec bas procesa k rt bu notiek b vprojekt šanas sagatavošanas posm , kad iecer t b ve un ar to saist t saimniecisk vai cita veida darb ba ir izteikta priekšlikuma veid (turpm k -b vniec bas iecere).

1.2.2. Pašvald bai, pirms t pieņem l mumu par b vniec bu, j nodrošina paredz t s b vniec bas publiska apspriešana, ja:

tiek celta sabiedriski noz m ga b ve; jaunb ves vai rekonstrukcijas izmaksas par valsts vai pašvald bu l dzek iem p rsniedz 50 000 latu; b vniec ba b tiski ietekm vides st vokli, iedz vot ju sadz ves apst k us vai nekustam pašuma v rt bu; apb ves iecer paredz ta liela m roga, sarež ta, sabiedr bai svar ga, vai ar b stamu funkciju apb ve; apb ve paredz ta publisk lietošan esošaj teritorij .

1.2.3. B vniec bas publisk s apspriešanas notiek saskaņ ar 02.09.1997 noteikumiem nr. 309 “B vniec bas publisk s apspriešanas noteikumi”.

1.2.4. L mumu par b vniec bas ieceri pieņem atkl t pils tas domes s d , kur ziņojumus sniedz b vniec bas ierosin t js un par b vniec bas publisk s apspriešanas rezult tu apkopojumu atbild gais sekret rs. S des laik interesentiem ir br vi pieejami visi ar izskat mo b vniec bas ieceri saist tie materi li.

1.2.5. Ja par b vniec bas ieceri rodas daž di viedok i, s des vad t js var ierosin t izvirz t un apspriest papildu nosac jumus ieceres stenošanai, par objekt viem krit rijiem izmantojot:

a) neatkar gu ekspertu atzinumus un ekolo isk s ekspert zes atzinumu (ja t ds ir nepieciešams atbilstoši likumam "Par ekolo isko ekspert zi");

b) vides kult rv sturisko raksturojumu;c) b ves iesp jamo ietekmi uz iedz vot ju droš bu un vesel bu;d) iedz vot ju vair kuma viedokli.

1.2.6. Ja b vniec bas iecer paredz ts apb v t daudzdz vok u kas koplietošanas pagalmu, pirms B vvaldes atzinuma saņemšanas ir j izstr d pagalma un tam piegulošo dz vojamo ku funkcion šanas nodrošin šanai nepieciešamo teritoriju sadal jumu sh ma, kas j saskaņo B vvald .



116

1.2.7. Gad jumos, kad b vniec bu ir iecer ts veikt neapb v t s teritorij s vai teritorij s, kur iepriekš nav izstr d ti detaliz ti teritorijas pl nojumi , Ludzas pils tas B vvalde ir ties ga piepras t det lpl nojuma izstr d šanu.

1.2.8. B vvalde ir ties ga izsludin t konkursu par lab ko teritorijas izmantošanas vai apb ves priekšlikumu, k ar nodot priekšlikumu publiskai apspriešanai.

1.2.9. Atzinums par b vniec bas ieceri tiek izsniegts uz vienu gadu un tas zaud sp ku, ja noteiktaj laik b vprojekt šanas darbi nav uzs kti vai tiek veikti groz jumi Ludzas pils tas teritorijas pl nojum , vai izstr d ts apg stam s teritorijas det lpl nojums, kas paredz cita veida apb vi.

1.3. PL NOŠANAS UN ARHITEKT RAS UZDEVUMS

1.3.1. Ja B vvaldes atzinums ir pozit vs, t izsniedz b vniec bas iesnieguma — uzskaites kartes iesniedz jam pl nošanas un arhitekt ras uzdevumu (PAU) .

1.3.2. B vvalde pl nošanas un arhitekt ras uzdevum atbilstoši Latvijas b vnormat viem nosaka vides pieejam bas pras bas(ar skaņas un vizu l s inform cijas nodrošin juma l meni):

ku un b vju teritoriju labiek rtojumam, aizsargjosl m, piebraucamajiem ce iem, iel m, ietv m, g j ju celiņiem un g j ju p rej m, paši attiec b uz iesp ju p rvietoties no viena augstuma l meņa uz citu un orient ties apb v taj vid ; ieej m k s un b v s, paši attiec b uz iesp ju p rvietoties no viena augstuma l meņa uz citu; iekštelp m, paši attiec b uz iesp ju p rvietoties no viena augstuma l meņa uz citu; iekštelpu iek rtojumam, paši inval diem paredz taj m sanit ri tehniskaj m telp m, k ar gaiteņiem un evaku cijas ce iem.

1.3.3. PAU nosaka no kur m valsts un pašvald bas instit cij m ir j saņem projekt šanas tehniskie noteikumi. T s var b t š das instit cijas: a) VKPAI, ja izstr d projektus: kult ras pieminek u un uzskaites grupas objektu rekonstrukcijai, renov cijai,

restaur cijai, kapit lajam remontam; k m, kas ir arhitektoniski un pils tb vnieciski v rt gas, restaur cijai, rekonstrukcijai vai renov cijai;

b) R zeknes re ion l vides p rvalde: MK 17.02.2004. noteikumu Nr. 91 paredz tajos gad jumos, to papildin jumos un groz jumos perspekt v ; AL un saistošajos normat vajos aktos paredz tajos gad jumos;

c) VAS “Latvijas Valsts ce i ”, Latgales re iona Ludzas rajona noda a, ja paredz ts izstr d t : automaš nu novietnes projektu; DUS un GUS projektu; jaunu ielu un piebraucamo ce u projektus, esošo ielu un piebraucamo ce u p rb ves un remonta projektus; jaunas iebraukšanas vietas zemesgabalos; br vst vošu rekl mas, informat vo materi lu izvietošanai tieš ielu un piebraucamo ce u tuvum atbilstoši normat vo aktu pras b m;

d) “Latvenergo" VAS Austrumu elektrot kli, Ludzas elektrisko t klu rajons;e) SIA ‘ĶLattelekomĶĶ Latgales re ion l noda a;f) Valsts ugunsdz s bas un gl bšanas dienesta, Ludzas brig de;g) V/A Sabiedr bas vesel bas a ent ra, R zeknes fili le;h) SIA “Ludzas Apsaimniekot js”, ja paredz ts: izcirst kokus;



117

izstr d t jaunu ielu un piebraucamo ce u projektus vai esošo ielu un piebraucamo ce u p rb vi un remontu (tai sk. Piebraucamo ce u piesl gums iel m); projekt t inženierkomunik ciju ma istr los un ielu t klus, piesl gumus ielu t kliem; projekt t teritoriju melior ciju un esošo melior cijas sist mu atjaunošanu; projekt t b ves pils tas parku, skv ru un cit s dabas teritorij s; uzst d t ce a z mes priv taj s teritorij s; projekt t virs deņu novad šanu; izstr d t reljefa organiz cijas da u.

1.3.4. B vvalde PAU nosaka , cik b vprojekt šanas stadij s b vprojekts izstr d jams.

1.3.5. PAU objekta projekt šanai tiek izsniegts uz 1(vienu gadu). Ja projekt šana nav uzs kta gada laik PAU zaud sp ku. PAU j pieprasa no jauna un taj var tikt izdar tas izmaiņas atbilstoši t br ža situ cijai.

1.3.6. Pozit vs B vvaldes atzinums un izsniegts PAU ir pamats b vprojekt šanas veikšanai, bet nedod ties bas uzs k b vdarbus. B vdarbu veikšanai nepieciešama b vat auja.

1.3.7. Pie atzinuma un PAU saņemšanas pas t t jam pils tas budžet j iemaks 40% no noteikt s nodevas likmes par b vat aujas saņemšanu saskaņ ar Ludzas pils tas domes 09.10.2003. noteikumiem “Par pašvald bas nodev m Ludzas pils t ”ar groz jumiem 04.12.2003. (IV da a) un to papildin jumu un groz jumu perspekt v pras b m.

1.4. VIENK RŠOTA RENOV CIJA UN VIENK RŠOTA REKONSTRUKCIJA

1.4.1. Vienk ršotas renov cijas vai vienk ršotas rekonstrukcijas ierosin t js vienojas ar atbild go projekt t ju par ieceres dokument cijas izstr di un aizpilda apliecin juma karti. Ieceres dokument ciju un apliecin juma karti sagatavo trijos eksempl ros. Viens eksempl rs paredz ts iesniegšanai b vvald , pa vienam eksempl ram paredz ts pas t t jam un atbild gajam projekt t jam.

1.4.2. Vienk ršotas renov cijas vai vienk ršotas rekonstrukcijas ierosin t js b vvald iesniedz: apliecin juma karti; paskaidrojuma rakstu;

atbilstoši ieceres dokument cijai izstr d tu telpu pl nu ar tehnisko r d t ju eksplik ciju;

b ves vai telpu grupas aktu l s tehnisk s inventariz cijas lietas kopiju; pašuma ties bas apliecinošu dokumentu kopijas; main to inženiert klu pievadu sh mu, ja main ti inženiert klu pievadi; Valsts kult ras pieminek u aizsardz bas inspekcijas at auju, ja vienk ršota renov cija

vai vienk ršota rekonstrukcija paredz ta valsts aizsarg jam kult ras pieminek a teritorij vai t aizsardz bas zon esoš b v .

1.4.3. B vvalde vienk ršotas renov cijas vai vienk ršotas rekonstrukcijas ieceri izskata 10 darbdienu laik p c t s re istr cijas b vvald un izdara apliecin juma kart atz mi par ieceres akcept šanu vai sniedz rakstisku pamatotu atteikumu.

1.4.4. Vienk ršotas renov cijas vai vienk ršotas rekonstrukcijas ieceres dokument ciju izstr d atbilstoši b vniec bu reglament jošajiem normat vajiem aktiem un attiec g s pašvald bas saistošajiem noteikumiem.

1.4.5. Atbild gais projekt t js atbild par b ves vai t s da as konstrukciju notur bu, koplietošanas inženierkomunik ciju netrauc tu funkcion šanu, atbilst bu paredz tajai funkcijai (lietošanas veidam) un normat vajiem aktiem, k ar par trešo personu pašuma ties bu iev rošanu. Atbild gais projekt t js var papildus pieaicin t citus b vniec bas speci listus, kuri paraksta apliecin juma karti.



118

1.4.6. Vienk ršotas rekonstrukcijas vai vienk ršotas renov cijas ierosin t js atbild par ieceres stenošanu atbilstoši izstr d tajai vienk ršotas renov cijas vai vienk ršotas rekonstrukcijas ieceres dokument cijai.

2. noda a. B VPROJEKTA IZSTR D ŠANA

2.3. B vprojektu izstr d jot j iev ro BL, VB, Latvijas b vnormat vu un izsniegto noteikumu pras bas. Eiropas Savien bas dal bvalstu nacion lo standartu un b vnormat vu tehnisko pras bu piem rošanu saskaņo ar B vvaldi.

2.4. Lai uzs ktu projekt šanu, nepieciešami sekojoši dokumenti un materi li:

a) Ludzas pils tas domes B vvaldes atzinums projekt šanai;b) zemes gabala topogr fiskais pl ns m rog M 1:500 – 1:1000;c) situ cijas pl ns m rog M1:2000, M1:10000;d) kas vai b ves tehnisk s apsekošanas atzinums atbilstoši LBN 405-01 ‘ĶB vju

tehnisk apsekošanaĶĶ pras b m un kas tehnisk s inventariz cijas materi li atbilstoši esošajai situ cijai, ja b vprojekts nepieciešams esoš s kas un b ves rekonstrukcijai vai renov cijai;

e) pl nošanas un arhitekt ras uzdevums(PAU);f) citi b vprojekt šanai nepieciešamie dokumenti, nosaka pašu b vniec bas

procesa k rt bu š d m b v m: valsts aizsardz bas b v m; transporta un telekomunik ciju b v m un ma istr lajiem cauru vadiem; densapg des, notek deņu sav kšanas un att r šanas b v m, sadz ves un b stamo atkritumu apsaimniekošanas b v m, der go izrakteņu ieguves karjeriem; hidrotehniskaj m un melior cijas b v m. fotofiks cijas materi li un uzm r jumi, ja to pieprasa VKPAI vai B vvalde.

g) valsts un pašvald bas instit ciju izsniegtie tehniskie noteikumi, ja tie pras ti pl nošanas un arhitekt ras uzdevum vai B vvaldes atzinum , par b vniec bas ierosin šanu.

2.5. Topogr fiskais uzm r šanas pl ns ar zemes gabalu robež m, kas saskaņots Valsts zemes dienest par zemes gabalu robežu atbilst bu kadastra re istram un kartogr fisk s inform cijas re istr ciju kop ja kartogr fisk s inform cijas datu b z digit l un izdrukas veid , kas izgatavots LKS –92 un Baltijas augstumu sist m , valst pieņemtajos topogr fiskajos apz m jumos un datu l meņos. Topogr fisk pl na vienu eksempl ru izdrukas veid ar inženiertehnisko dienestu ori in liem saskaņojumiem un digit l faila ( dgn. ) veid j iesniedz B vvald .

2.6. Tehnisko noteikumu nepieciešam bu nosaka B vvalde, atz m jot PAU vai B vvaldes atzinum , pamatojoties uz MK noteikumiem, un projekt jam objekta specifiku.

2.7. Min tos dokumentus valsts vai pašvald bu attiec g s instit cijas un inženierkomunik ciju pašnieki sagatavo un izsniedz 20 darbdienu laik p c rakstiska piepras juma saņemšanas

dienas. Par dokumentu sagatavošanu un izdošanu attiec g s valsts vai pašvald bu instit cijas iekas samaksu.

2.8. B vprojekt šanu veic vien vai div s stadij s. Vienk ršai, tehniski nesarež tai b vei b vprojektu var izstr d t vien stadij - tehnisk projekta stadij .



119

2.9. B vprojekts izstr d jams div s stadij s – skiču projekta stadij un tehnisk projekta stadij , ja paredzam b ve ir sabiedriski noz m ga vai tehniski sarež ta, k ar , ja t paredz ta specifisk apb ves zon vai v sturisk zon un var main t v sturiski izveidojušos ainavu.

2.10. B vvald saskaņots skiču projekts ir pamats t l kai b vprojekta izstr d šanai tehnisk projekta stadij un ir neatņemama b vprojekta sast vda a, bet nedod ties bas uzs kt b vdarbus.

2.11. Tehnisk projekta stadij izstr d tam b vprojektam j nodrošina b vdarbu veikšana, k ar teritorijas sak rtošanas, rekultiv cijas u.c. darbu izpildi, atbilstoši Latvijas Republikas normat vajos aktos noteiktajai k rt bai un l gumam ar pas t t ju.

2.12. Neliel m un tehniski nesarež t m k m b vat aujas saņemšanai pie aujams izstr d t arhitekt ras un b vkonstrukciju da u, to nosaka B vvalde atzinum vai PAU.

2.13. Ja paredz ta b vobjekta nodošana ekspluat cij pa b ves k rt m, skiču projektu izstr d b vobjektam kopum , bet tehnisko projektu var izstr d t katrai nododamajai b ves k rtai atseviš i.

2.14. Projekta sast vu nosaka VB. Projektu izstr d jot j iev ro BL, VB, Latvijas b vnormat vu un izsniegto noteikumu pras bas.

2.15. B vprojektu dr kst izstr d t fiziskas personas, ja t s ir saņ mušas profesion las savien bas sertifik tu atbilstošaj b vprojekt šanas jom , k ar juridiskas personas, ja t s saņ mušas licenci uzņ m jdarb bas veikšanai projekt šan , jeb atbilstoši normat vajiem aktiem perspekt v .

2.16. Ja arhitektam vai inženierim nav attiec g sertifik ta , viņam nav patst v gas prakses ties bu, bet min t s personas var veikt b vprojekta izstr d šanu sertific ta speci lista vad b , kurš paraksta b vprojektu.

2.17. B vprojekta vad t js uz b vprojekta visp r go r d t ju galven s ras juma lapas, bet b vprojekta da as vad t js uz attiec g s b vprojekta da as visp r go r d t ju galven s ras juma lapas paraksta apliecin jumu par b vprojekta (b vprojekta da as) risin jumu atbilst bu Latvijas b vnormat vu, k ar tehnisko noteikumu pras b m.

2.18. B vprojekta vad t js ir atbild gs par pašuma ties bu vai lietošanas ties bu apliecinošu dokumentu kopiju atbilst bu ori in lam, kurus pievieno b vprojekta Visp r gajai da ai un b vprojekta komplekt ciju, par projekt šanas darbu koordin šanu, atseviš o projekta da u savstarp jo koordin ciju un b vprojekta saturu kopum , k ar par b vprojekta atbilst bu BL, Latvijas b vnormat viem un šiem noteikumiem.

2.19. Par b vprojekta sast v ietilpstošu b vprojekta da u atbild attiec gaj darba veid sertific ts b vprojekta da as vad t js.

2.20. Atk pes no tehniskajiem noteikumiem savlaic gi saskaņojamas projekt šanas gait vai atbilstoši izmain mi tehniskie noteikumi.

2.21. B vprojektam pievienot visus izsniegtos atzinumus un tehniskos noteikumus projekt šanai.

2.22. P c B vvaldes piepras juma pie projekta izstr d jami papildmateri li – makets, perspekt vie z m jumi u.c. demonstr cijas materi li, kas fas žu un to deta u uzm r jumu z m jumi, fotomateri li, k ar b tisku deta u un mezglu ras jumi, apr ini u.tml.

2.23. B vprojektu izstr d ne maz k k 3(tr s) eksempl ros:

pirmo eksempl ru – b vprojekta ori in lu glab projekt t js, likum ‘ĶPar arh viemĶĶ noteiktaj k rt b ; otro eksempl ru – b vprojekta kopiju ar saskaņojumu ori in liem, projekt t js iesniedz B vvald glab šanai arh v ; trešo eksempl ru – b vprojekta kopiju ar saskaņojumu ori in liem – projekt t js nodod pas t t jam.



120

2.22. B vprojekta sast vam ir j b t atbilstošam normat vo aktu pras b m un atbilstoši paš m pras b m, ja t s noteiktas PAU vai B vvaldes atzinum par b vniec bas ierosin šanu:

a) paskaidrojuma raksts;b) pievienotie dokumenti;c) ener lpl ns m rog 1:500 vai 1:1000, uzr dot apb ves gabala robežas un

blakusesoš s ielas vai piebraucamos ce us, sanit r s zonas, kaimiņu gruntsgabalu adreses, esoš s, projekt jam s un nojaucam s kas un b ves, piesl gšan s sh mas inženierapg des t kliem, zemes atz mes pie kas pamatiem, saglab jamie un noc rtamie koki, tehniski-ekonomiskie r d t ji. ener lpl ns izstr d jams uz topogr fisk pl na pamata;

d) b ves projekts m rog 1:50, 1:100 vai, liel kai b vei, 1:200, kur par d ti visu st vu pl ni, rakstur gie griezumi un ku fas des, p rsegumu pl ni, nepieciešam bas gad jum ar atseviš i konstrukt vie mezgli un deta u š lumi un inženierkomunik cijas;

e) teritorijas labiek rtošanas un apza umošanas pl ns.

2.23. B vprojekta titullap nor da š du inform ciju:

a) projekt t ja nosaukums, re istr cijas numurs Uzņ mumu re istr un licences numurs – juridisk m person m vai projekt t ja v rds, uzv rds un sertifik ta numurs –fizisk m person m;

b) pas t t ja nosaukums, re istr cijas numurs Uzņ mumu re istr un juridisk adrese –juridisk m person m vai v rds, uzv rds un adrese – fizisk m person m;

c) pas t juma numurs; d) b vobjekta nosaukums un adrese; e) b vprojekt šanas stadija; f) b vprojekta da as vai sada as nosaukums; g) s juma numurs un taj ietvert s da as vai sada as marka; h) projekt šanas uzņ muma atbild g s personas v rds, uzv rds, paraksts un z mogs, ja

projekt t js ir juridiska persona; i) b vprojekta vad t ja v rds, uzv rds un paraksts; j) b vprojekta autora v rds, uzv rds un paraksts; k) b vprojekta izstr d šanas vieta un gads.

3. noda a. B VPROJEKTA SASKA OŠANA UN AKCEPT ŠANA

3.1. Visi b vprojekti b vdarbu veikšanai Ludzas pils t , ar pagaidu noz mes b vobjektos ( slaic gas lietošanas b v m), j iesniedz akcept šanai B vvald .

3.2. B vprojekt j b t attiec go iest žu saskaņojumiem:

ja tas pras ts izsniegtajos tehniskajos noteikumos, ja b vprojekt ir atk pes no normat vajos aktos noteiktaj m pras b m.

3.3. B vprojektu saskaņošanai un akcept šanai iesniedz pas t t js, t pilnvarota persona vai b vprojekta izstr d t js, pievienojot projektam pašuma ties bu vai lietošanas ties bu apliecinošus dokumentus un b vprojekta risin juma saskaņojumus ar:

a) kas un/vai zemes gabala pašnieku, ja zemes gabals vai ka atrodas priv t pašum vai kop pašuma gad jum – ar visiem pašniekiem;

b) atbild go pašvald bas iest di, ja ka vai zemes gabals atrodas pašvald bas pašum vai vald jum ;



121

c) valsts atbild go instit ciju , ja kas vai zemes gabals ir valsts pašum vai p rvald jum .

3.4. Ar instit cij m saskaņots topogr fiskais pl ns PAU tiek piepras ts gad jumos, ja tiek projekt tas inženierkomunik cijas, tiek veidoti jauni inženierkomunik ciju piesl gumi, paredz ts teritorijas labiek rtojums, jaunb vju gad jumos un ku rekonstrukciju gad jumos, ja b tiski tiek paplašin ts apb ves laukums. Topogr fisk pl na saskaņojumi ir der gi 2 gadus.

3.5. B vprojekta tehniskie risin jumi saskaņojami vis s ieinteres taj s instit cij s, kuras izdevušas tehniskos noteikumus ar saskaņojuma pras bu un kuras prasa B vvalde sav atzinum . Tehnisko noteikumu izsniedz ja instit cija var nepras t saskaņojumu, bet uzlikt par pien kumu izpild t attiec g s pras bas.

3.6. P c projekta saskaņošanas ar vis m instit cij m, kas nor d tas B vvaldes atzinum vai PAU, visi projekti j iesniedz saskaņošanai Ludzas pils tas arhitektam.

3.7. B vprojektu akcept šanai vai saskaņošanai iesniedz 3 ori in lu eksempl ros. B vvalde iesniedz atzinumu akcept t b vprojektu vai sniedz motiv tu rakstisku atteikumu akcept t b vprojektu. Akcept to b vprojektu re istr un vienu t eksempl ru nodod B vvaldes arh v .

3.8. Saskaņa ar “Administrat va likuma” 76p. un 79p. atzinumu var apstr d t 30 dienu laika Ludzas pils tas dom .

3.9. B vprojektu, kas atbilst vis m normat vo aktu pras b m, Ludzas pils tas AN, Ludzas pils tas teritorijas pl nojumam un sp k esošajiem det lpl nojumiem B vvalde akcept ne v l k k 14 dienu laik no b vprojekta iesniegšanas br ža.

3.10. Specializ to b vju b vprojektus saskaņo B vvald , un akcept ministrijas, kuru p rraudz b ir specializ t b vniec ba.

3.11. B vvalde nav ties ga akcept t b vprojektu:

ja nav izpild tas saskaņošanas noteikt s pras bas, vai par to ir sniegts negat vs ekspert zes atzinums, vai b vprojekts neatbilst Ludzas teritorijas pl nojumam (det lpl nojumam).

3.12. B vvaldes atteikumu akcept t b vprojektu pas t t js var iesniegt p rskat šanai attiec gaj pašvald b . Ja pas t t ju neapmierina pašvald bas l mums, to var p rs dz t ties .

3.13. Izmaiņas akcept t b vprojekt var izdar t b vdarbu laik , ja b vniec bas dal bnieki par to vienojas ar b vprojekta autoru un ja izmaiņas neskar tehnisko noteikumu nosac jumus un nav pretrun ar Latvijas b vnormat vos un citos normat vajos aktos noteiktaj m pras b m un viet j s pašvald bas teritorijas pl nojumu (det lpl nojumu).

3.14. Ja akcept t b vprojekt izdar t s izmaiņas skar tehnisko noteikumu nosac jumus vai b ves r jo veidolu vai tiek main ta b ves funkcija, attiec g s izmaiņas saskaņo ar saistošo tehnisko

noteikumu izdev jiem. Min t gad jum B vvaldei ir ties bas uzdot b vprojektu p rstr d t atbilstoši jaunajam PAU.

3.15. Akcept ts b vprojekts ir pamats b vat aujas izsniegšanai uz B vvaldes noteikto laiku, bet ne maz k par 1 gadu. Ja b vniec bu neuzs k 2 gadu laik , b vprojekta akcepts zaud sp ku.

3.16. Ja beidzies akcept ta b vprojekta der guma termiņš vai b vat auja ir anul ta, b vprojektu atk rtoti saskaņo B vvald .

3.17. Ja main s nekustam pašuma kur akcept ts b vprojekts, pašnieks vai pas t t js, tas j p rre istr B vvald .

4. noda a. B VPROJEKTA EKSPERT ZE



122

4.1. Lai nov rt tu b vprojekta atbilst bu normat vajos aktos un tehniskajos noteikumos noteiktaj m pras b m, k ar str dus gad jumos pas t t jam, B vvaldei vai citai kompetentai instit cijai ir ties bas organiz t b vprojekta ekspert zi. B vprojekta ekspert zi veic juridisk persona, kas saņ musi licenci uzņ m jdarb bai b vniec b attiec gaj jom , vai fizisk persona, kas saņ musi sertifik tu attiec gaj jom .

4.2. B vprojekta ekspert ze pirms b vprojekta akcept šanas ir oblig ta:

ja b vniec bu paredz ts veikt piln gi vai da ji par valsts vai pašvald bu l dzek iem vai vismaz 40% apm r finans starptautisk s finanšu instit cijas, Eiropas savien ba vai t s dal bvalstis (ja attiec g s invest cijas nav j atmaks ), var izstr d t, piem rojot invest t ja b vnormat vus, ja tie nav pretrun ar Eiropas standartiz cijas organiz cijas standartiem; ja b vprojekt ir paredz tas netipiskas konstrukcijas vai b vmateri li; ja ir pielietotas netipiskas projekt šanas metodes; ja projekt jamais objekts rada palielin tu pies rņojumu vai palielina riska faktoru; ja izv l tais arhitektoniskais veidols nav pretrun ar apk rt jo pils tas vidi.

4.3. Valsts b vinspekcija var piepras t ekspert zes veikšanu jebkuram b vprojektam (t da ai), kura stenošana paredz ta Latvijas teritorij , un sniegt atzinumu par b vprojekta sagatavošanas un

akcept šanas atbilst bu attiec gajos normat vajos aktos noteiktaj m pras b m.

5. noda a. B VAT AUJAS IZSNIEGŠANA

5.1. Jebkurai b vei pils t (neatkar gi no pašuma pieder bas) pirms b vdarbu uzs kšanas j saņem noteikta parauga noform ta b vat auja. To izsniedz B vinspektors uz noteikt k rt b akcept ta b vprojekta pamata. Patva ga b vniec ba nav pie aujama.

5.2. B vdarbu uzs kšana bez b vat aujas kvalific jama k patva ga b vniec ba, un atbild ba par to ir paredz ta attiec gajos likumdošanas aktos.

5.3. B vat auja nav nepieciešama:

veicot remontdarbus, kuriem nav nepieciešams b vprojekts (piem ram, ja neizmain s b ves pl nojums un fas žu risin jums, netiek nojauktas vai main tas nesoš s konstrukcijas);

b v jot maz kas kas.

5.4. Pirms b vat aujas saņemšanas pas t t jam j uzr da kv ts par „Nodevas par b vat aujas saņemšanu” nomaksu (60%) pils tas budžet saskaņ ar Ludzas pils tas domes 09.10.2003.noteikumiem “Par pašvald bas nodev m Ludzas pils t ”ar groz jumiem 04.12.2003. (IV da a)un to papildin jumu un groz jumu perspekt v pras b m.

5.5. Lai saņemtu b vat auju, pas t t js iesniedz B vvald š dus dokumentus:

a) b vat aujas piepras jumu;b) akcept tu b vprojektu;c) sertific ta atbild g b vdarbu vad t ja saist bu rakstu divos eksempl ros

(veidlapa pie B vinspektora);d) sertific ta b vuzrauga, ja t ds ir pieaicin ts b vdarbu un b vizstr d jumu

kvalit tes uzraudz šanai, saist bu rakstu divos eksempl ros (veidlapa pie B vinspektora);



123

e) l guma ar b vuzņ m ju par darbu izpildi;f) l guma par autoruzraudz bu kopiju un autoruzraudz bas žurn lu, ja paredz ta

b vdarbu autoruzraudz ba;g) b vdarbu žurn lu;h) ja paredz ta sabiedriski noz m ga b ve vai b vobjekts ir kult ras piemineklis,

vai b vdarbi veicami sarež tos apst k os, B vvalde, lemjot par b vat aujas izsniegšanu, var piepras t no pas t t ja papildu dokumentus, ja tas nav pretrun ar normat vajiem aktiem.

5.6. Savrupm jas pašniekam – b v t jam, ja b vniec bu veic saviem sp kiem, j izsniedz tikai :

a) b vat aujas piepras jumu;b) akcept tu b vprojektu;c) saist bu rakstu par darbu veikšanu atbilstoši b vprojektam un Latvijas

Republikas b vnormat viem.

5.7. Specializ t s b vniec bas gad jum saņemt b vat auja re istr jama B vvald l dz b vdarbu uzs kšanai, bet ne v l k k 10 dienu laik p c t s izsniegšanas. Bez B vvaldes atz mes par re istr ciju b vat auja nav der ga.

5.8. B vat auju izsniedz uz AN noteikto laiku, bet ne ilg k k uz 2 gadiem. B vat aujas der guma termiņš nedr kst b t maz ks par vienu gadu. Ja main s pas t t js, b v t js vai b vuzņ m js, b vat auja p rre istr jama B vvald , un B vvalde var lemt par b vat aujas der guma termiņa izmaiņ m.

5.9. B vat auju jebkuriem b vdarbiem valsts aizsarg jam kult ras pieminekl –(t. sk. Ludzas pils tas v sturiskais centrs) vai t aizsardz bas zon izsniedz tikai p c tam, kad ir saņemta VKPAIs at auja.

5.10. Ja b vniec ba paredz ta vair k s k rt s, tad b vat auju izsniedz katrai k rtai atseviš i.

5.11. Ja b vdarbu laik main s pas t t js, b v t js, b vuzņ m js, b vuzraugs, tad b v t jam 10 dienu laik izmaiņas j re istr B vvald . B vvalde var lemt par b vat aujas der guma termiņa izmaiņ m.

5.12. Ja b vdarbus p rtrauc uz laiku, kas p rsniedz vienu gadu, darbu p rtraukums, to motiv jot, j re istr pašvald b .

5.13. B vvalde var anul t b vat auju, ja:

ja pas t t js vai b v t js neiev ro likum noteikto b vniec bas k rt bu, viena gada laik no b vat aujas saņemšanas dienas neuzs k b vdarbus vai pils t nere istr b vdarbu p rtraukumu, kas ir ilg ks par vienu gadu; ja b vdarbi tiek veikti ar atk p m no akcept ta b vprojekta vai ar darbu veikšanas projekta; ja b vlaukum netiek iev rotas ugunsdroš bas, darba aizsardz bas vai vides aizsardz bas normat vo aktu pras bas.

5.14. B vdarbu uzs kšana bez b vat aujas un darbu turpin šana p c b vat aujas der guma termiņa izbeigšan s kvalific jama k patva ga b vniec ba, un atbild ba par to ir paredz ta attiec gajos likumdošanas aktos.

5.15. densvada un kanaliz cijas t klu ieb ves, pievienošanas pils tas densvada un kanaliz cijas t klam at aujas sa emšanas k rt ba



124

5.15.1. Lai fiziska vai juridiska persona var tu pievienot savu objektu pils tas densvada un/vai kanaliz cijas t klam, Pakalpojumu lietot jam j iesniedz rakstisks iesniegums Pakalpojuma sniedz jam. Iesniegum j nor da: objekta adrese, dati par paredzamo dens pat riņu, nepieciešamo spiedienu, novad mo notek deņu daudzumu un raksturu. Iesniegumam j pievieno š di dokumenti :

pl nošanas un arhitekt ras uzdevums (izsniedz Ludzas pils tas B vvalde); zemes robežu pl ns (izkop ts no Zemesgr matas).5.15.2. Pakalpojumu sniedz js dod savu atzinumu par objekta pievienošanas iesp j m un izsniedz

tehniskos noteikumus atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumiem Nr.112 “Visp r gie b vnoteikumi” (turpm k – Visp r gie b vnoteikumi) 20 darba dienu laik .

5.15.3. Tehnisko noteikumu der guma termiņš ir divi gadi. Termiņam beidzoties, p c piepras t ja l guma Pakalpojumu sniedz js tehniskos noteikumus izskata atk rtoti.

5.15.4. Lai pievienotos pils tas densvada un kanaliz cijas t kliem, ir j izstr d tehniskais projekts (turpm k tekst projekts) saskaņ ar Pakalpojuma sniedz ja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, k ar ar sp k esošajiem b vnoteikumiem un nacion lajiem standartiem.

5.15.5. Projektu izstr d t var licenc ta juridiska persona vai sertific ta fiziska persona; 5.15.6. Projekts tiek izskat ts ne ilg k k ned as laik no t iesniegšanas Pakalpojumu sniedz jam.

P c projekta saskaņošanas viens t eksempl rs paliek pie Pakalpojumu sniedz ja; 5.15.7. B vvald akcept ts projekts ir sp k divus gadus. Ja b vniec ba šaj laik nav uzs kta, tas

atk rtoti j saskaņo ar Pakalpojumu sniedz ju.5.15.8. Pirms b vniec bas uzs kšanas j b t sekojošiem dokumentiem:

b vat aujai (izsniedz pils tas b vinspektors), rakšanas darbu at aujai (izsniedz pils tas arhitekts).5.15. 9. densvada un kanaliz cijas t klu b vniec bu var veikt licenc ts b vuzņ m js.5.15.10. densvada pievada un kanaliz cijas izvada izb vi objektam veic Pakalpojuma lietot js par

saviem l dzek iem.15.15.11. Lai saņemtu at auju zemes darbu veikšanai, pazemes inženiert klu un komunik ciju izb vei,

remontdarbiem un av riju nov ršanai; sastatņu , pagaidu nožogojumu, autoceltņu vai l dz gu meh nismu uzst d šanai(aizņemot ielu un ietvju elementus) ku un objektu celtniec bas un remontdarbu veikšanas laik , projekts vai skice uz topogr fisk pl na izkop juma un izpildes termiņš saskaņojams ar š d m fizisk m vai juridisk m person m: SIA "Lattelekom" Ludzas iecirkni, SIA “Ludzas apsaimniekot js”, VAS “Latvenergo AET ‘Ludzas elektrisko t klu rajons”, Ielu apgaismojums SIA “Str va” SIA “Latvijas prop na g ze” Daugavpils GUS, Latvijas Autoce u direkcijas Ludzas noda a, IM Valsts ugunsdz s bas un gl bšanas dienesta departamenta Ludzas brig de, Valsts zemes dienesta Latgales re ion l noda a, Ludzas birojs, Valsts kult ras pieminek u aizsardz bas Ludzas rajona inspektore Nam pašnieki vai zemes pašnieki, lietot ji V/A “Sabiedr bas vesel bas a ent ra” R zeknes fili le

Konkrēto saskaņojumu nepieciešamību nosaka pilsētas arhitekts, kurš izsniedzrekšanas darbu atļauju.

6. noda a. B VDARBU ORGANIZ ŠANA, VEIKŠANA UN KVALIT TES KONTROLE



125

6.1. B VDARBU ORGANIZ ŠANA UN VEIKŠANA

6.1.1. B vdarbu sagatavošanu un b vdarbus var veikt b v t js (ja viņš sav m vajadz b m b v imenes m ju, saimniec bas ku vai vasarn cu, kas nav augst ka par 2 st viem un kuras

apb ves laukums nav liel ks par 400 m2 un b vtilpums nep rsniedz 3000 m3) vai licenc ts b vuzņ m js.

6.1.2. Pirms b vdarbu uzs kšanas pas t t js vai viņa pilnvarot persona (projekta vad t js):

a) izsniedz b vat aujas kopiju galvenajam b vuzņ m jam;

b) izsniedz b vat aujas kopiju katram darbuzņ m jam, ar kuru galvenais b vuzņ m js nosl dzis attiec gu l gumu;

c) nor ko vienu vai vair kus darba aizsardz bas koordinatorus atbilstoši normat vajos aktos par darba aizsardz bu noteiktaj m pras b m.

6.1.3. B vuzņ m js ir atbild gs par b vdarbu organiz šanu b vlaukum atbilstoši b vdarbu organiz cijas projektam, darba aizsardz bas pl nam un b vnormat vos noteiktajai darbu veikšanas sec bai, k ar par b vuzņ m ja r kojumu sek m.

6.1.4. Visiem b vniec bas dal bniekiem, kas str d vai atrodas b vlaukum , ir saistoši atbild g b vdarbu vad t ja r kojumi, cikt l to nosaka savstarp ji nosl gtie l gumi un darba aizsardz bas koordinatora nor d jumi.

6.1.5. Ja b vdarbus veic b v t js, viņš uzņemas b vuzņ m ja vai atbild g b vdarbu vad t ja pien kumus. B v t jam nav nepieciešams b vprakses vai arhitekta prakses sertifik ts un licence uzņ m jdarb bas veikšanai b vniec b š dos gad jumos:

viņš sav m vajadz b m b v imenes m ju, zemnieku s tas b vi, saimniec bas ku, vasarn cu vai citu nelielu b vi, kas nav augst ka par diviem st viem un kuras apb ves laukums nav liel ks par 400 m2 un b vtilpums – par 3000 m3;

ja b vdarbu veikšanai nav nepieciešama b vat auja.

6.1.6. Pirms b vdarbu uzs kšanas:

esoš s apb ves apst k os galvenais b vuzņ m js iez m un norobežo b stam s zonas;

jebkur teritorij , kas saist ta ar esošo pazemes komunik ciju un cit s ekspluat cijas aizsargjosl s;

jebkur teritorij , kas saist ta ar inženierkomunik ciju un citu att st bas priekšlikumu realiz ciju un av riju likvid ciju;

iez m to robežas, k ar nodrošina transportam un g j jiem drošu p rvietošanos un pieeju esošaj m b v m un infrastrukt ras objektiem;

ielu un ce u sarkano l niju robežas; uz ielu un ce u brauktuv m, ietv m, trotu riem un velosip distu celiņiem,

kuriem nav noteiktas sarkan s l nijas; min tie pas kumi darbu veikšanas projekt saskaņojami ar attiec gaj m

uzraudz bas instit cij m, komunik ciju un b vju pašniekiem vai apsaimniekot jiem.

6.1.7. B v t jam B vvald b vinspektoram j iesniedz paziņojums p c b ves gal g s pabeigšanas.

6.1.8. Ja b vniec bas laik rodas b tiskas izmaiņas projekta dokument cij , fas žu risin jum vai ja tiek main tas b vkonstrukcijas, b v t jam oblig ti ir j saskaņo izmaiņas dokument cij ar projekta autoru, ar Ludzas pils tas B vvaldi, ar pils tas arhitektu.



126

6.1.9. P c pazemes inženierkomunik ciju izb ves, pirms tranšejas aizb ršanas j sast da trases izpildsh ma, kurai j atbilst noteiktaj m pras b m:

a) pas t t js nodrošina izb v to inženiert klu uzm r šanu atv rt tranšej ;

b) izpilduzm r jumu digit l ( MicroStation DGN, AutoCad DWG vai DXF failu form t ) vai uz digit l veid sagatavota topogr fisk pl na, kas saskaņots ar inženierkomunik ciju tur t ju organiz cij m un izdrukas veid ar attiec go dienestu ori in liem saskaņojumiem iesniedz B vvald . B vdarbu veic js pirms tam iesniedz jaunb v to inženiert klu izpilduzm r jumu (horizont l s un vertik l s piesaistes) attiec giem inženiert klu dienestiem un saņem saskaņojumu. Izpilduzm r jumus var veikt atbilstoša licenc ta firma;

c) p c inženierizp tes materi lu saskaņošanas viens ori in la eksempl rs – topogr fisk uzm r juma pl ns ar visiem B vvaldes noteiktajiem ori in lajiem saskaņojumiem j nodod pašvald bas datu b z ;

d) topogr fiskajam uzm r jumam j atbilst sekojoš m pras b m:

- LKS – 92 koordin tu sist m un Baltijas augstumu sist m ,

- Valst apstiprin tajiem topogr fiskajiem apz m jumiem un l meņu sadal jumiem,

- m roga 1 : 500 precizit tei.

6.1.10. Vides aizsardz bas nosac jumi:

a) B vdarbi organiz jami un veicami t , lai kait jums videi b tu iesp jami maz ks. Vides un dabas resursu aizsardz bas, sanit raj s un droš bas aizsargjosl s b vdarbi organiz jami un veicami, iev rojot ties bu aktos noteiktos ierobežojumus un pras bas. Dabas resursu pat riņam j b t ekonomiski un soci li pamatotam.

b) Veicot b ves renov ciju, rekonstrukciju vai nojaukšanu, visus b vgružus, kas klasific jami k b stamie atkritumi (ar azbestu saturošus atkritumus), apglab atbilstoši normat vajos aktos par b stamo atkritumu apglab šanu noteiktaj m pras b m.

c) Pirms zemes darbu uzs kšanas, k ar veicot plan šanas darbus b vlaukum , noņemama der g augsnes k rta un neboj ta uzglab jama t l kai izmantošanai.

d) B vdarbu veikšanas proces nav pie aujama b vprojekt neparedz tu st d jumu ier košana, k ar saglab jamo koku boj šana. Koku aizsardz bas pas kumi j paredz darbu veikšanas projekt .

e) Ja b vlaukum radušos r pniecisko un sadz ves notek deņu pies rņojuma pak pe ir liel ka, nek noteikts normat vajos r d t jos, pirms ievad šanas kanaliz cijas t kl tie att r mi atbilstoši re ion l s vides p rvaldes izsniegt s dens lietošanas at aujas nosac jumiem.

f) Nav pie aujama dens (ar att r ta) novad šana no b vlaukuma pašteces ce un nesagatavot s gultn s. dens atkl t s novad šanas veids un novadgr vju sist ma j paredz darbu veikšanas projekt .

g) Urbšanas darbu proces , sasniedzot dens nes jhorizontu, veicami pas kumi pazemes deņu nelietder gas izpl šanas un dens nes jhorizontu pies rņošanas nov ršanai.

h) Veicot grunts pastiprin šanu, nov ršama pazemes grunts deņu un atkl to denstilpju pies rņošana. Nepieciešamie pas kumi j paredz darbu veikšanas projekt .

i) B vdarbu proces var main t dabisko reljefu un hidro eolo iskos apst k us (piem ram, aizb rt gr vjus un karjerus, izrakt d us, ier kot dren žu), ja p c saskaņošanas ar re ion lo vides p rvaldi min tie pas kumi paredz ti b vprojekt vai ja to nosaka eotehnisk kontrole ( eotehnisko darbu kopums, ko veic b vniec bas gait , lai

noskaidrotu b vprojekta atbilst bu faktiskajiem eotehniskajiem datiem un, ja nepieciešams, to kori tu).

6.1.11. B vdarbu gait b vlaukumam ir j b t iežogotam. Pie publisko ku un b vju b vlaukumiem ir j b t pieejamai inform cijai par jaunb v jamo objektu un b vuzņ m ju.



127

6.1.12. B vju oblig t civiltiesisk apdrošin šana ir veicama normat vajos aktos noteiktaj k rt b .

6.1.13. B vdarbu veikšanas k rt bu pils tas v sturiskaj centr un kas skar kult ras pieminek us, skat. 34.noda .

6.2. B VDARBA KVALIT TES KONTROLE

6.2.1. Par b vdarbu kvalit ti ir atbild gs b vuzņ m js. B vdarbu kvalit te nedr kst b t zem ka par Latvijas b vnormat vos, AN un citos normat vajos aktos noteiktajiem b vdarbu kvalit tes r d t jiem.

6.2.2. B vdarbu kvalit tes kontroles sist mu katrs uzņ mums izstr d atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. B vdarbu kvalit tes kontrole ietver:

a) b vdarbu veikšanas dokument cijas, pieg d to materi lu, izstr d jumu un konstrukciju, ier ču, meh nismu un l dz gu iek rtu s kotn jo kontroli;

b) atseviš u darba oper ciju vai darba procesa tehnolo isko kontroli;c) pabeigt (nododam ) darba veida vai b vdarbu cikla (konstrukciju

elementa) nosl guma kontroli.

6.3. B VUZRAUDZ BA

6.3.1. B vvalde pieprasa b vuzraugu, ja:

b vniec ba tiek veikta par valsts vai pašvald bu l dzek iem; kas vai b ves paredz tais lietojums, konstrukcijas vai b vdarbu izpildes

paņ mieni saskaņ ar ekspert zes atzinumu saist ti ar paaugstin tu risku.6.3.2. Visp r jo uzraudz bu b vniec bas laik veic Ludzas pils tas b vinspektors:

a) B vinspektoram ir ties bas apskat t un p rbaud t b ves, ieiet taj s, apsekot t s, piepras t paskaidrojumus, k ar l gt uz b vuzņ m ja vai b v t ja r ina atbr vot telpas, padarot t s pieejamas, un atsegt b vju da as, lai var tu p rbaud t uzb v to konstrukciju, ja konstat tas nedrošuma paz mes.

b) Par katru p rbaudi b vinspektors dod atzinumu un, ja nepieciešams, ar nor d jumus par to, k nov ršami p rk pumi.

c) B vinspektoram ir ties bas aptur t b vniec bu l dz laikam, kad atzinum dotie nor d jumi tiek izpild ti.

d) Ja b vniec ba notiek bez b vat aujas vai neatbilst akcept tajam b vprojektam, b vinspektors uzdod nekav joties p rtraukt b vdarbus, l dz B vvalde pieņem l mumu par b ves vai t s da as nojaukšanu paredz taj k rt b vai par iesp ju turpin t b vniec bu.

e) B vvaldes l mumu var p rs dz t ties viena m neša laik no t paziņošanas dienas.Ja pašvald ba pieņ musi l mumu par nelikum gi b v tas b ves vai t s da as nojaukšanu, bet pas t t js vai b v t js l dz noteiktajam laikam nav to izpild jis, attiec g pašvald ba organiz š s b ves vai t s da as nojaukšanu. Ar nojaukšanu saist tos izdevumus sedz pas t t js vai b v t js.

6.3.3. B vinspektora un citu uzraudz bas dienestu atkl tie p rk pumi, kas fiks ti priekšrakstos, aktos vai ierakstos darbu veikšanas vai autoraudz bas žurn los, ir nov ršami nekav joties vai l dz norad tajam termiņam, par ko darbu vad t jam j paziņo B vvaldei.

6.4. AUTORUZRAUDZ BA



128

6.4.1. Pas t t ja vai b v t ja pien kums ir saskaņot ar b vprojekta autoru (autoriem) visas izmaiņas b vprojekt pirms attiec go b vdarbu veikšanas neatkar gi no t , tiek vai netiek veikta autoruzraudz ba.

6.4.2. B vvalde pieprasa autoruzraudz bu:

a) vis m b v m pils tas v sturiskaj s centra da ;b) sabiedriskaj m k m un b v m;c) restaur jam m un rekonstru jam m b v m;d) b v m, kur m Ministru kabinets noteicis pašu b vniec bas procesa k rt bu ja

to pieprasa attiec g ministrija; e) dz vojam m k m (izņemot imenes m jas);f) r pniecisk m b v m, kuru autoruzraudz bu pieprasa re ion l vides p rvalde

vai ja b vvalde to uzskata par nepieciešamu.

6.4.3. B vprojekta autora (autoru) pien kums ir likum noteiktajos gad jumos veikt autoruzraudz bu vai iecelt savu pilnvaroto p rst vi autoruzraudz bas veikšanai.

6.4.4. Autoruzraugs apseko b vobjektu atbilstoši autoruzraudz bas pl nam un apsekojuma rezult tus ieraksta noteikta parauga autoruzraudz bas žurn l . Autoruzraudz bas žurn lu re istr B vvalde un glab jas pie b vdarbu vad t ja, bet aizpild to lapu kopijas glab jas pie autoruzrauga.

6.4.5. P c b vobjekta nodošanas ekspluat cij autoruzraudz bas žurn lu kop ar b vdarbu izpildes dokument ciju nodod pas t t jam uzglab šanai.

6.4.6. Izmaiņas b vprojekt dr kst izdar t tikai ar t autora (autoru) akceptu. Izmaiņas var akcept t Visp r jos b vnoteikumos paredz taj k rt b . Izmaiņu nesaskaņošana var b t par pamatu b vdarbu aptur šanai.

7. noda a. B VJU PIE EMŠANA EKSPLUAT CIJ

7.1. B ves k rtas var pieņemt ekspluat cij , ja to b vdarbi ir piln gi pabeigti un ir veikti visi attiec gajai b ves k rtai paredz tie ugunsdroš bas, darba aizsardz bas un vides aizsardz bas pas kumi, k ar veikts viss projekt paredz tais, lai nodrošin tu b ves pieejam bu inval du vajadz b m. B vobjektu pieņem ekspluat cij Latvijas b vnormat v LBN 301- 97 noteiktaj k rt b . Speci l s b ves, kuru b vniec bas k rt bu nosaka speci lie b vnoteikumi, pieņem ekspluat cij , iev rojot attiec go speci lo b vnoteikumu pras bas.

7.2. P c saskaņošanas ar pas t t ju b vobjekta pieņemšanas akt nosaka termiņu, l dz kuram galvenais b vuzņ m js par saviem l dzek iem nov rš b vdarbu defektus, kas atkl jušies p c b vobjekta nodošanas. Attiec gais laikposms nedr kst b t maz ks par diviem gadiem.

7.3. L dz b ves pieņemšanai ekspluat cij t s tehnisko gatav bu un atbilst bu akcept tajam b vprojektam un Latvijas b vnormat viem savas kompetences ietvaros p c pas t t ja (b v t ja) rakstiska piepras juma p rbauda un desmit darbadienu laik no atzinuma piepras šanas dienas izsniedz atzinumu par b ves gatav bu ekspluat cijai š das instit cijas (ja ar t m ir saskaņots b vprojekts):

a) Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdz s bas un gl bšanas dienests;b) Vides vesel bas centrs;c) Re ion l vides p rvalde, ja b vprojekt šanai saskaņ ar normat vajiem aktiem

ir noteikts ekolo iskais uzdevums;



129

d) VKPAI, ja ir restaur ts vai rekonstru ts kult ras piemineklis vai ja b ve atrodas kult ras pieminek a aizsargjosl ;

e) Valsts darba inspekcija, ja t s uzraudz b ir attiec g s b ves b vniec ba un ekspluat cija;

f) instit cijas, kuru p rraudz b ir ar attiec go b vi saist tas speci l s b ves;g) citas instit cijas, no kur m B vvalde ir piepras jusi projekta saskaņojumu.

7.4. Ierosinot b ves pieņemšanu ekspluat cij , pas t t js (b v t js) iesniedz attiec gaj B vvald š dus dokumentus:

a)b vdarbu p rbaudes aktu vai pas t t ja (b v t ja) rakstisku apliecin jumu par b ves gatav bu nodošanai ekspluat cij , par b vdarbu garantijas termiņiem un b ves kop j m izmaks m;

b) noteiktos atzinumus;c)akcept tu pilnu b vprojekta komplektu; ( min t b vprojekta otro eksempl ru

pas t t js (b v t js) nodod glab šan B vvaldes arh v .); d) b vat auju;e)b vprojekt paredz to inženierkomunik ciju izpildes sh mas un ekspluat jošo

organiz ciju atzinumus par komunik ciju gatav bu;f) Valsts zemes dienesta noda as izdotu b ves inventariz cijas lietu (tehnisko pasi),

kas ir der ga sešus m nešus no t s izsniegšanas dienas;g) b vprojekt paredz to b vdarbu žurn lu un speci lo b vdarbu (piem ram,

metin šanas, pretkorozijas aizsardz bas) žurn lus;h) b vprojekt paredz to tehnolo isko iek rtu, speci lo sist mu un iek rtu

p rbaudes protokolus un pieņemšanas aktus; (min to dokumentu kopijas);

i) autoruzraudz bas žurn lu, ja b vdarbu laik ir veikta autoruzraudz ba.

7.5. B vi pieņem ekspluat cij pieņemšanas komisija. Komisijas locek i ir:

a) B vvaldes b vinspektors - komisijas priekšs d t js;b) B vvaldes galvenais arhitekts vai viņa pilnvarota B vvaldes amatpersona

(ja galvenais arhitekts ir izteicis v l šanos piedal ties komisijas darb );c) pas t t js (b v t js);d) valsts b vinspektors, ja b vniec ba piln gi vai da ji veikta par valsts vai

pašvald bas l dzek iem;e) instit cij , kura ir izsniegusi b vat auju, re istr ts b ves b vuzraugs;f) b vprojekta autors, ja instit cij , kura ir izsniegusi b vat auju, re istr ta

b vdarbu autoruzraudz ba;g) b vniec b atbilstoši sertific ts kredit još s iest des p rst vis, ja

b vniec ba kredit ta, pamatojoties uz vald bas izsniegt m garantij m.

7.6. Komisija sast da aktu par b ves pieņemšanu ekspluat cij (turpm k - akts), kuru paraksta visi komisijas locek i (pielikums). Aktu sast da tr s eksempl ros, no kuriem divus izsniedz pas t t jam (b v t jam), bet viens eksempl rs glab jas B vvald .

7.7. Komisija nav ties ga uzs kt b ves pieņemšanu ekspluat cij , ja: vismaz viens no šo noteikumu 5. punkt min tajiem atzinumiem ir negat vs; vismaz viens no komisijas locek iem nepiedal s komisijas darb .

7.8. Komisija nepieņem b vi ekspluat cij , ja: tiek konstat tas b tiskas atk pes no akcept t b vprojekta vai b tiski b vdarbu defekti;



130

tiek konstat ti Latvijas b vnormat vu, AN vai citu normat vo aktu p rk pumi;

vismaz viens no komisijas locek iem savas kompetences ietvaros pamatoti atsak s parakst t aktu.

7.9.Ja b ve netiek pieņemta ekspluat cij , komisija paraksta un izsniedz pas t t jam (b v t jam) motiv tu l mumu, kur ir uzskait tas konstat t s atk pes, tr kumi vai defekti. Ja b ve nav pieņemta ekspluat cij , t s ekspluat cija kvalific jama k b ves patva ga ekspluat cija un b ves pašnieks sod ms saskaņ ar normat vajiem aktiem.

8. noda a. ATBILD BA PAR APB VES NOTEIKUMU NEIEV ROŠANU

8.1. Jebkura fizisk vai juridisk persona, kura p rk pj saistošos noteikumus ‘ĶLudzas teritorijas izmantošanas un apb ves noteikumiĶĶ ir vain ga p rk pum un sod ma saskaņ ar Latvijas Administrat vo p rk pumu kodeksu vai šo noteikumu pras b m.

8.2. Soda nomaks šana neatbr vo vain go fizisko vai juridisko personu no p rk puma seku nov ršanas.

8.3. Saistošo noteikumu ‘ĶLudzas teritorijas izmantošanas un apb ves noteikumiĶĶ p rk puma sekas vain gajai fiziskai vai juridiskai personai ir j nov rš B vvaldes atzinum un/vai Ludzas pils tas pašvald bas l mum noteiktaj termiņ .

8.4. Par Saistošo noteikumu ‘’Ludzas teritorijas izmantošanas un apb ves noteikumiĶĶ p rk pumu sast d t administrat vo protokolu un uzlikt naudas sodu ir ties gi:

B vvaldes amatpersonas Ludzas pils tas pašvald bas amatpersonas.

8.5. P rk puma izdar šanas viet bez protokola sast d šanas, izsniedzot atbilstošu kv ti p rk p jam, var piem rot naudas sodu l dz Ls 10,0 , sast dot administrat vo p rk pumu protokolu var piem rot naudas sodu l dz Ls 50,0.

8.6. B vdarbu uzs kšana bez b vat aujas kvalific jama k patva ga b vniec ba un atbild ba par to paredz ta attiec gajos likumdošanas aktos.

8.7. B vi dr kst izmantot tikai atbilstoši projekt taj m funkcij m un vien gi p c t s pieņemšanas ekspluat cij (BL 17. pants).

8.8. Ja b vniec ba notiek bez b vat aujas vai neatbilst akcept tajam b vprojektam, B vinspektors uzdod nekav joties p rtraukt b vdarbus, sast dot B vinspektora priekšrakstu un administrat vo p rk pumu protokolu, l dz pašvald ba pieņem l mumu par b ves vai t s da as nojaukšanu VB paredz taj k rt b vai par iesp ju turpin t b vniec bu.

8.9. Par b ves patva gu b vniec bu vai t s renov ciju, rekonstrukciju vai restaur ciju bez akcept ta projekta vai b vat aujas (izņemot gad jumus, kas noteikti VB), Ludzas pils tas domes Administrat v komisija uzliek naudas sodu no 50 l dz 500 latu (Latvijas Administrat vo p rk pumu kodekss 152. panta 1. da a).

8.10. Par b ves izmantošanu pirms t s nodošanas ekspluat cij Ludzas pils tas domes Administrat v komisija uzliek naudas sodu no 50 l dz 500 latu (Latvijas Administrat vo p rk pumu kodekss 152. panta 2. da a).

8.11. Administrat vo p rk pumu lietas izskata un l mumu pieņem Ludzas pils tas domes Administrat v komisija.



131

8.12. Pašvald bas l mumu var p rs dz t Administrat vaj ties viena m neša laik no t paziņošanas dienas.

i daa. izmantoŠanas un apbves noteikumi...ludzas pilstas teritorijas plnojums...

Documents