gaujas upju baseinu apgabala pĀrrobeŽu …gauja.balticrivers.eu/files/wp2_final_report_lv.pdf ·...
TRANSCRIPT
GALA ZIŅOJUMS
GAUJAS UPJU BASEINU APGABALA
PĀRROBEŽU ŪDENSOBJEKTU (UPJU, EZERU, PIEKRASTES) KVALITĀTES NOVĒRTĒJUMS
Rīga, 2013
Redaktori: Ilze Kalvāne un Kristīna Veidemane Autori: Ingmar Ott, Peeter Pall, Karin Pachel, Rita Poikāne, Juris Aigars, Gunta Spriņģe, Agnija Skuja, Laura Grīnberga, Jānis Birzaks, Ivars Druvietis, Inga Konošonoka, Madara Alberte, Atis Labucis, Henn Timm, Sirje Vilbaste, Kairi Maileht, Katrin Saar, Teet Krause, Anu Palm, Aive Kõrs, Katrit Karus, Tõnu Feldmann, Rein Järvekülg Publikācijas sagatavošanu atbalstīja: Ilva Cimdiņa, Laura Bramane, Diāna Stendzeniece Ziņojumu citēt: Kalvāne I. un Veidemane K. 2013. Gaujas upju baseinu apgabala pārrobežu ūdensobjektu (upju, ezeru, piekrastes) kvalitātes novērtējums Kartes: Sandra Sprukta (Latvijas Hidroekoloģijas institūts)
Saturs Saturs ........................................................................................................................................... 3 Ievads ........................................................................................................................................... 5 A. Esošās situācijas apraksts ........................................................................................................ 6
A. 1. Upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrāde ........................................................... 6 A.1.1. Koivas un Gaujas upju baseinu apsaimniekošanas plāni ........................................ 6 A.1.2. Gaujas un Koivas upju baseinu apgabalu ūdensobjektu noteikšana ...................... 7 A.1.3. Virszemes ūdensobjektu ekoloģiskā kvalitāte Gaujas un Koivas UBA .................... 9 A.1.4. Virszemes ūdensobjekti, kas tika pētīti projekta Gauja/Koiva ietvaros ................ 10
A. 2. Virszemes ūdensobjektu tipoloģijas prasības ūdens pamatdirektīvā ......................... 11 A.2.1. Latvijas un Igaunijas upju ūdensobjektu tipoloģijas salīdzinājums ....................... 11 A.2.2. Latvijas un Igaunijas ezeru ūdensobjektu tipoloģijas salīdzinājums ..................... 14 A.2.3. Latvijas un Igaunijas pārejas un piekrastes ūdeņu tipoloģijas salīdzinājums ........ 15
A.3. Ūdensobjektu klasifikācijas prasības Ūdens pamatdirektīvā ....................................... 17 A.3.1. Upju ūdensobjektu ūdens kvalitātes klasifikāciju salīdzinājums ........................... 18 A.3.2. Ezeru ūdensobjektu ūdens kvalitātes klasifikāciju salīdzinājums ......................... 19 A.3.3. Piekrastes ūdensobjektu ūdens kvalitātes klasifikāciju salīdzinājums .................. 21
B. Metodoloģija ......................................................................................................................... 23 B.1. Paraugu ievākšanas un apstrādes metodes un robežvērtības ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai upēs ............................................................................................................... 23
B.1.1. Bentiskās diatomas (fitobentoss) .......................................................................... 23 B.1.2. Bentiskie bezmugurkaulnieki ................................................................................ 24 B.1.3. Makrofīti ................................................................................................................ 27 B.1.4. Zivis ........................................................................................................................ 30 B.1.5. Fizikāli ķīmiskie kvalitātes elementi ...................................................................... 32
B.2. Paraugu ievākšanas un apstrādes metodes un robežvērtības ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai ezeros ............................................................................................................ 33
B.2.1. Fitoplanktons ......................................................................................................... 33 B.2.2. Bentiskie makroskopiskie bezmugurkaulnieki ...................................................... 34 B.2.3. Makrofīti ................................................................................................................ 36 B.2.4. Zivis ........................................................................................................................ 38
B.3. Paraugu ievākšanas un apstrādes metodes un ekoloģiskās kvalitātes robežvērtības piekrastes ūdeņos ................................................................................................................ 40
B.3.1. Paraugu ievākšanas un apstrādes metodes ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai piekrastes ūdeņos ............................................................................................................ 40 B.3.2. Robežvērtības ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai piekrastes ūdeņos ............... 42
B.4. Paraugu ievākšanas un apstrādes metodes bīstamo vielu noteikšanai pārrobežu ūdeņos44 B.4.1. Paraugu un analizēto bīstamo vielu veidi un paraugu ņemšanas vietas ............... 44 B.4.2.Paraugu ievākšana un apstrāde ............................................................................. 45 B.4.3. Paraugu analīze ..................................................................................................... 45
C. Pētījumu rezultāti Gaujas/Koivas upju baseinu apgabala pārrobežu ūdeņos ....................... 47 C.1. Kopīgās paraugu ņemšanas vietas pārrobežu ūdeņos ................................................. 47
C.2. Ekoloģiskā kvalitāte vērtējot bioloģiskos un fizikāli ķīmiskos kvalitātes elementus pārrobežu upju ūdensobjektos ........................................................................................... 48
C.2.1. Ekoloģiskā kvalitāte vērtējot bioloģisko kvalitātes elementus ............................. 48 C.2.2. Fizikāli ķīmiskā ūdens kvalitāte pārrobežu upēs ................................................... 51
C.3. Ekoloģiskā kvalitātes, vērtējot bioloģiskos un fizikāli ķīmiskos kvalitātes elementus pārrobežu ezeru ūdensobjektos .......................................................................................... 54
C.3.1. Ekoloģiskā kvalitāte, vērtējot bioloģisko kvalitātes elementus ............................. 54 C.3.2. Fizikāli ķīmiskā ūdens kvalitāte pārrobežu ezeros ................................................ 56
C.4. Ekoloģiskā kvalitāte piekrastes ūdeņos ........................................................................ 57 C.5. Bīstamās vielas pārrobežu ūdensobjektos ................................................................... 59
C.5.1. Bīstamās vielas ūdenī ............................................................................................ 59 C.5.2. Bīsatmās vielas sedimentos ................................................................................... 59 C.5.3. Bīstamās vielas biotā ............................................................................................. 60
D. Ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma rezultāti pārrobežu ūdensobjektos ............................. 62 D.1. Ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma rezultāti pārrobežu ūdensobjektos .................... 62
D.1.1. Ekoloģiskās kvalitātes vērtēšana upēs .................................................................. 62 D.1.2. Ekoloģiskās kvalitātes vērtēšana ezeros ............................................................... 63 D.1.3. Ekoloģiskās kvalitātes vērtēšana piekrastes ūdeņos ............................................ 65
E. Secinājumi un priekšlikumi .................................................................................................... 66 E.1. Virszemes pārrobežu ūdensobjektu tipoloģija Gaujas/Koivas upju baseinu apgabalā 66
E.1.1. Upju tipoloģija ....................................................................................................... 66 E.1.2. Ezeru tipoloģija ...................................................................................................... 66 E.1.3. Piekrastes ūdeņu tipoloģija ................................................................................... 67
E.2. Ūdens kvalitātes klasifikācijas sistēmu harmonizēšana pārrobežu ūdensobjektos Gaujas/Koivas upju baseinu apgabalā ................................................................................. 67
E.2.1. Upju ūdens kvalitātes klasifikācijas sistēma .......................................................... 67 E.2.2. Ezeru ūdens kvalitātes klasifikācijas sistēma ......................................................... 68 E.2.3. Piekrastes ūdeņu kvalitātes klasifikācijas sistēma ................................................. 69
E.3. Ekoloģiskās kvalitātes vērtēšanas pieejas Gaujas/Koivas UBA pārrobežu ūdensobjektos ............................................................................................................................................. 70
E.3.1. Upju ekoloģiskās kvalitātes vērtēšana ................................................................... 70 E.3.2. Ezeru ekoloģiskās kvalitātes vērtēšana ................................................................. 70 E.3.3. Piekrastes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes vērtēšana ............................................... 71
E.4. Rekomendācijas turpmākajiem ūdens kvalitātes pētījumiem ..................................... 72 E.5. Priekšlikumi 2. Gaujas/Koivas upju baseinu apsaimniekošanas plānam, kas jāizstrādā līdz 2015 .............................................................................................................................. 73
Ievads Visas Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstis, pamatojoties uz Ūdens pamatdirektīvas (turpmāk - ŪPD) prasībām un izstrādājot upju baseinu apsaimniekošanas plānus (turpmāk – UBAP), vispirms izvirza sasniedzamos vides kvalitātes mērķus. Katrā ES dalībvalstī tiek izstrādātas arī savas vides kvalitātes mērķu novērtēšanas metodes, kuru galvenās komponentes ir ūdensobjektu (turpmāk - ŪO) tipoloģija un ŪO ekoloģiskās kvalitātes klasifikācija. Gan tipoloģiju, gan ekoloģiskās kvalitātes klasifikāciju katra dalībvalsts izstrādā pati, ņemot vērā tajā esošos dabiskos apstākļus un cilvēka darbības radīto ietekmi uz ŪO. Lai gan ŪPD ir noteikti vienoti pamatprincipi kā tipoloģijas, tā arī ekoloģiskās kvalitātes klasifikāciju izstrādei, tomēr dalībvalstis var diezgan elastīgi izvēlēties tajā minētos rādītājus un kritērijus. Tā rezultātā ir izveidojusies situācija, kad katra valsts vienam pārrobežu ŪO var būt noteikusi ne vien atšķirīgu ŪO tipu un tā kvalitātes novērtēšanai izmanto atšķirīgas metodes, bet arī katra valsts savos UBAP var būt izvirzījusi atšķirīgus sasniedzamos vides kvalitātes mērķus. Tāpēc projekta „Pasākumi kopīgai pārrobežu Gaujas/Koivas upju baseinu apgabala apsaimniekošanai” (turpmāk - projekts Gauja/Koiva) viens no mērķiem bija savstarpēji apmainīties ar informāciju, lai noskaidrotu izvirzītos vides kvalitātes mērķus Igaunijas un Latvijas kopīgajam Gaujas/Koivas upju baseinu apgabalam (turpmāk – UBA) un izvērtētu nepieciešamību un iespējas to harmonizēšanai. Lai gan ŪPD ir jau definējusi vispārīgo ūdens kvalitātes mērķi – laba ekoloģiskā kvalitāte visos Gaujas/Koivas UBA ietilpstošajos virszemes ŪO, tomēr viens no lielākajiem izaicinājumiem ir vienoties par to, kas tad tiek saprasts ar vārdiem „laba ekoloģiskā kvalitāte” brīdī, kad jānovērtē katrs bioloģiskais un ķīmiskais kvalitātes elements jeb kritērijs. Lai varētu par to vienoties un pārrobežu ŪO kvalitātes novērtējums būtu sasvstarpēji salīdzināms, abām valstīm nepieciešamas saskaņot to izstrādātās ūdensobjektu tipoloģijas un kvalitātes klasifikācijas. Ziņojumā ir iekļauti:
• Gaujas/Koivas UBA pārrobežu virszemes ŪO tipoloģiju salīdzinājums;
• Gaujas/Koivas UBA pārrobežu ŪO ūdens kvalitātes klasifikāciju salīdzinājums;
• Gaujas/Koivas UBA pārrobežu ŪO ūdens kvalitātes novērtēšanas metožu salīdzinājums;
• rekomendācijas turpmākiem ūdens kvalitātes pētījumiem;
• priekšlikumi otrajam Gaujas/Koivas UBAP, kas jāizstrādā līdz 2015. gadam. Ziņojums ir balstīts uz kopīgu pētījumu rezultātiem, kas veikti Gaujas/Koivas UBA virszemes pārrobežu ŪO no 2011.-2013. gadam, kā arī uz Igaunijas un Latvijas ekspertu savstarpējo diskusiju rezultātiem pārrobežu darba semināros par ūdens kvalitātes klasifikāciju un novērtēšanu. Šajā ziņojumā ir iekļauti galvenie rezultāti, kas svarīgi savstarpēji salīdzināmu ŪO tipoloģiju un ūdens kvalitātes klasifikāciju izveidošanai, kā arī kopīgu sasniedzamo vides kvalitātes mērķu noteikšanai un novērtēšanai Gaujas/Koivas UBA pārrobežu ŪO. Papildus ziņojumam, iesakām iepazīties arī ar citiem pētījumu rezultātiem, kas ir veikti šī projekta ietvaros. Visi ziņojumi ir pieejami projekta mājas lapā: http://gauja.balticrivers.eu.
A. Esošās situācijas apraksts
A. 1. Upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrāde
A.1.1. Koivas un Gaujas upju baseinu apsaimniekošanas plāni Pirmie UBAP ir izstrādāti laika posmam no 2010.-2015. gadam. Saskaņā ar ŪPD noteikto, UBAP ir jāizstrādā katram UBA, kas ir noteikta sauszemes un jūras teritorija, un tajā ir iekļauti viens vai vairāki blakus esoši upju baseini, kas saistīti ar vienotu pazemes ūdeņu sateces baseinu vai jūras piekrastes ūdeņiem. Gadījumos, kad viens UBA atrodas vairākās ES valstīs, ES dalībvalstīm ir jānodrošina savstarpēja sadarbība, izstrādājot vienu kopīgu UBAP. Gadījumos, kad netiek izstrādāts viens kopīgs UBAP, katra dalībvalsts izstrādā savu UBAP. Ierobežotā laika un finanšu resursu dēļ pirmos UBAP Igaunija un Latvija izstrādāja kā divus atsevišķus apsaimniekošanas plānus: vienu Koivas UBA1, bet otru Gaujas UBA2. Lai gan valstis parakstīja divpusēju vienošanos (2003. gadā Palangā) par sadarbību abu UBAP izstrādes gaitā ar mērķi nodrošināt pārrobežu ŪO aizsardzību un to ilgtspējīgu izmantošanu, tomēr tajā laikā netika pievērsta uzmanība izvirzīto vides kvalitātes mērķu un to novērtēšanas metožu harmonizēšanai. Tāpēc Koivas un Gaujas UBAP ir atšķirības.
A.1.1. attēls. Gaujas/Koivas UBAP izstrāde ŪPD noteiktais UBAP saturs:
1. UBA raksturojums, ieskaitot kartes (noteikts 5. pantā); 2. Pārskats par nozīmīgākajām slodzēm un saimnieciskās darbības ietekmēm uz vidi
(noteikts 5. pantā); 3. Ekonomiskās analīzes pārskats par ūdens lietošanu (noteikts 5. pantā);
1 http://www.envir.ee/1152634 2 http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/udens_aizsardziba_/upju_baseini/
4. Īpaši aizsargājamo teritoriju karte (t.sk. dzeramā ūdens, dabisko dzīvotņu kartes) (noteikts 6. pantā);
5. Monitoringa tīkla karte un karte ar monitoringa rezultātiem (noteikts 8. pantā); 6. Vides mērķu saraksts (noteikts 4. pantā); 7. Ūdens kvalitātes saglabāšanas vai uzlabošanas pasākumu programmas pārskats
(noteikts 11. pantā); 8. Pārskats par sabiedrības informēšanas un konsultāciju pasākumiem un to ietekmi
(noteikts 14. pantā); 9. Kompetento institūciju un kontaktu saraksts.
A.1.2. Gaujas un Koivas upju baseinu apgabalu ūdensobjektu noteikšana UBA sastāv no viena vai vairākiem blakus esošiem upju baseiniem. Lai gan ŪPD nosaka, ka ūdens apsaimniekošanai jānotiek upju baseinu dabisko robežu ietvaros, tomēr praksē upju baseinu apgabalu robežas var tik noteiktas pa valsts robežām. Šāda situācija ir arī Gaujas un Koivas UBA, kur to kopīgā robeža nesakrīt ar dabisko hidroģeogrāfisko robežu(skatīt A.1.2. attēlu). Galvenie iemesli šādu UBA robežu noteikšanai ir valstu atšķirīgā tipoloģija (galvenokārt sateces baseinu platība) un praktiskāka apsaimniekošanas pasākumu administrēšana.
A.1.2. attēls. Gaujas un Koivas UBA Latvijā un Igaunijā Latvija un Igaunija Gaujas un Koivas UBA noteica kā pārrobežu UBA 2003.-2004. gadā. Gaujas UBA ietilpst Gaujas, Salacas un citu mazāku upju sateces baseini, kas ietek Rīgas līča austrumu piekrastē, un tie upju sateces baseini, kas atrodas starp Gaujas un Salacas upju sateces baseiniem. Mazās upītes, kas ģeogrāfiski pieder pie Võrstjärve ezera sateces baseina, ir noteiktas kā Salacas baseina upes. Koivas UBA ietilpst Koivas un Pedetsi (Pededzes) upju sateces baseini, lai gan Pedetsi (Pededze) ģeogrāfiski pieder pie Daugavas sateces baseina. Pārskats par upju sateces baseiniem un to piederību abiem UBA ir parādīts A.1.1. tabulā un A.1.2. attēlā.
A.1.1. tabula. Pārrobežu upju sateces baseini un UBA, kurā tie ietilpst Igaunijā un Latvijā
Upes sateces baseins
UBA
Igaunija Latvija
Gauja/Koiva Koiva Gauja
Salaca/Salatse Rietumigaunija (Pärnu upes apakšbaseins) Gauja
Rūja/Ruhja * Rietumigaunija (Pärnu upes apakšbaseins) Gauja (Salacas apakšbaseins)
Ramata/Ramata * Rietumigaunija (Pärnu upes apakšbaseins) Gauja (Salacas apakšbaseins)
Pužupe***/Puzupe* Rietumigaunija (Pärnu upes apakšbaseins) Gauja (Salacas apakšbaseins)
Omuļupe**/ Õhne* Austrumigaunija, Võrstjärve ezera baseins Gauja (Salacas apakšbaseins)
Pedele**/Pedeli* Austrumigaunija, Võrstjärve ezera baseins Gauja (Salacas apakšbaseins)
Pededze/ Pedetsi Koiva Daugava
* Tā kā Igaunijas pusē ŪO platība ir <10 km2 un tie nav riska ŪO, kas varētu nesasniegt labu ūdens kvalitāti, tad valstis vienojās, ka šo upju sateces baseini, kas atrodas Igaunijas pusē tiks iekļauti Austrumigaunijas upju baseinu apgabalā.
** Omuļupes un Pedeles upju sateces baseini Latvijā nav izdalīti kā atsevišķi ŪO, tie ir iekļauti Sedas upes ŪO (G316), kas ir daļa no Salacas baseina.
*** Pužupe nav izdalīts kā atsevišķs ŪO, tas ir Salacas ŪO sastāvdaļa (G301).
A.1.3.attēls. Latvijas un Igaunijas pārrobežu ūdensobjekti Koivas sateces baseinā ir izdalīti 8 ezeru ŪO un tikai viens no tiem (Muratu ezers) ir pārrobežu ŪO. Arī Gaujas UBA Muratu ezers ir izdalīts kā atsevišķs ezeru ŪO. Otrs ezeru pārrobežu ŪO ir Sokas ezers (E229), no kura iztek Reiju/Reiu upe. Uz Latvijas un Igaunijas robežas atrodas vēl vairāki ezeri, tomēr to platības ir mazākas par 0,5 km2 jeb 50 ha, kas ir minimālā platība, lai varētu kāda ezera sateces baseinu izdalīt kā atsevišķu ŪO.
A.1.2.tabula. Gaujas un Koivas UBA pārrobežu ezeri
Ezers platība Latvijā (ha) platība Igaunijā (ha) Murati järv /Muratu ezers 11.19 55.45 Kikkajärv/Ilgājs 8.42 11.88 Pupsi järv/Pukšezers 6.07 2.02 Pīrī/Glēzeris 1.45 0.14 Mudajärv/Peļļu ezers 0.49 0.05 Liivajärv/Smilšājs 1.60 2.89 Väike-Palkna järv/Mazais Baltiņš 1.13 2.82 Sarapuujärv/Sūneklis 0.27 2.04
A.1.3. Virszemes ūdensobjektu ekoloģiskā kvalitāte Gaujas un Koivas UBA Viens no UBAP izstrādes uzdevumiem ir veikt saimnieciskās darbības ietekmes analīzi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. Sākotnēji šim uzdevumam bija jābūt izpildītam līdz 2004.gada beigām. Tomēr, kad tika izstrādāti UBAP uzmetumi, valstis izmantoja aktuālo informāciju par ŪO kvalitāti, tādējādi Gaujas UBAP izmantoja 2007. un 2008. gada datus, bet Koivas UBAP 2009.gada datus (skatīt A.1.3. tabulu). Lai noteiktu ūdeņu kvalitāti, ŪPD prasa, lai ES dalībvalstīs būtu izstrādātas monitoringa programmas. Saskaņā ar EK sniegtajām atskaitēm Igaunijā Koivas UBA ir izveidotas 17 monitoringa vietas (10 upēs un 7 ezeros), bet Latvijas Gaujas UBA ir izveidotas 80 monitoringa vietas (45 upēs un 35 ezeros). Gadījumos, kad monitoringa dati bija nepietiekami, ŪO kvalitātes novērtējums tika veikts, pamatojoties uz slodžu novērtējumu un ekspertu vērtējumu. Latvijā ŪO kvalitātes novērtējums ir balstīts galvenokārt uz barības vielu daudzumu ūdenī, nevis bioloģisko kvalitātes elementu novērtējumu. A.1.3.tabula. Monitorēto pārrobežu ŪO kvalitāte Gaujas UBAP un Koivas UBAP
Ūdensobjekti Igaunijā Kvalitātes klase
Ūdensobjekti Latvijā Kvalitātes klase
Koiva laba G225 Gauja laba
G231 Gauja laba Mustjõgi (5) laba Ujuste laba G225 Gauja sastāvdaļa laba
Vaidava (augšpus Vastse-Roosa ūdenskrātuvei)
sliktaA G235 Vaidava labaA
Peetri (lejpus Melnupe) ļoti laba G233 Melnupe (lejtece) vidējaA
G234 Melnupe (augštece) labaA
Pärlijõgi (1) laba G237 Mustigi (Pērļupīte) laba
Ramata* h laba G307 Ramata laba
Ruhja* laba G312 Rūja vidēja
Puzupe laba G301 Salaca 2 vidēja**
Pedetsi (augštece) laba D450Pededze ļoti laba * Pärnu apakšbaseina sastāvdaļa ** neietver Pužupes kvalitāti A kvalitātes klase noteikta balstoties uz eksperta vērtējumu, jo nebija datu par atsevišķiem kvalitātes
rādītājiem
A.1.4. Virszemes ūdensobjekti, kas tika pētīti projekta Gauja/Koiva ietvaros Projekta Gauja/Koiva ietvaros Latvijas un Igaunijas eksperti lielāko uzmanību pievērsa abu valstu ŪO ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanas metožu harmonizēšanai. Tāpēc projekta laikā eksperti gan kopīgi, gan atsevišķi ievāca paraugus pārrobežu ŪO, kā arī citās mazākās upītēs un ezeros, kas ietilpst šajā pārrobežu UBA. Kopumā projekta laikā bioloģiskās kvalitātes elementu novērtējums tika veikts 72 upju un 14 ezeru paraugu ņemšanas vietās (skatīt A.1.4. attēlu). Bez iepriekš minētā tika pētīta arī: hidromorfoloģisko slodžu ietekme uz Abula ekoloģisko kvalitāti; 12 upju fizikāli ķīmiskā kvalitāte Koivas UBA upēs, ievācot ikmēneša ūdens paraugus viena gada garumā; bīstamo vielu klātbūtne un koncentrācija ūdenī, biotā un sedimentos Gaujas UBA 2012.gadā, Latvijas pierobežas piekrastes ūdeņu ekoloģiskā kvalitāte un Salacas baseina radītā ietekme uz tiem. Pētījumu rezultātā eksperti ieguva tik ļoti nepieciešamo savstarpēji salīdzināmo kvalitātes novērtējumu pārrobežu ŪO. Tā kā šīs atskaites mērķis ir sniegt informāciju par pētījumu rezultātiem pārrobežu ŪO, detalizētākus pārskatus par pārējām paraugu ņemšanas vietām Jūs varat apskatīt Gauja/Koiva projekta interneta mājas lapā: http://gauja.balticrivers.eu. Lai izstrādātu priekšlikumus ŪO tipoloģijas un ūdens kvalitātes klasifikāciju harmonizācijai, Igaunijas un Latvijas eksperti 2012.gadā veica kopīgu paraugu ievākšanu pārrobežu upēs un ezeros (skatīt C.1. nodaļu).
A.1.4. attēls. Paraugu ņemšanas vietas un poligoni
A. 2. Virszemes ūdensobjektu tipoloģijas prasības ūdens pamatdirektīvā ŪPD ir noteikts, ka dalībvalstīm virszemes ŪO ir jāiedala dabiskajos ŪO (upju, ezeru, pārrobežu un piekrastes), mākslīgajos ŪO un stipri pārveidotos ŪO. Dabiskos ŪO jāiedala tipos, bet mākslīgos un stipri pārveidotos ŪO ir jāiedala, izmantojot jebkuru virszemes ūdeņu raksturlielumu, kas to var raksturot. Saskaņā ar ŪPD noteikto dabiskos ŪO tipus nosaka, izmantojot vai nu A vai B sistēmu, kas aprakstītas ŪPD 2. pielikumā. Galvenais ŪO tipoloģijas izveides mērķis ir panākt, ka ŪO ir iespējams noteikt to references apstākļus, pēc kuriem veidot ŪO ekoloģiskās kvalitātes klasifikācijas sistēmu. Igaunijā un Latvijā ŪO tipoloģija ir noteikta šādos normatīvajos aktos:
• Igaunijā: Vides ministra noteikumos (izdoti 2010.gada 28.novembrī) https://www.riigiteataja.ee/akt/125112010015?leiaKehtiv
• Latvijā: Ministru kabineta noteikumos Nr. 858 „Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību” http://likumi.lv/doc.php?id=95432
A.2.1. Latvijas un Igaunijas upju ūdensobjektu tipoloģijas salīdzinājums Abas Baltijas valstis apstiprina, ka dabisko ŪO tipoloģiju ir izveidojušas pēc ŪPD noteiktās B sistēmas. Tomēr pieejamā informācija un raksturlielumi, kas tiek praktiski izmantoti, definējot ŪO tipus Igaunijā, liecina, ka Igaunijā tipoloģijā tiek izmantota ŪPD noteiktā A sistēma. Tā rezultātā Latvijā pavisam ir izdalīti 6 upju tipi, bet Igaunijā 7. Abās valstīs galvenais raksturlielums ŪO izdalīšanā ir upes sateces baseina platība, jo ŪPD šis raksturlielums ir noteikts kā obligāts. Tomēr katrā valstī ŪO platības atšķiras. Saskaņā ar Latvijas MK noteikumiem (Nr. 858) Latvijā upju ŪO ir nosakāmi lielāki par 100 km2, izņemot gadījumus, kad ir nepieciešams sasniegt noteiktus vides mērķus (t.i., noteiktus dabas aizsardzības mērķus). Savukārt Igaunijā ūdensobjekti pārsvarā ir ar 10-100 km2 lielu platību. Igaunijā kā otrs nozīmīgākais raksturlielums tiek izmantots ģeoloģija. Arī šis rādītājs ŪPD ir noteikts kā obligātais raksturlielums, kas upju ŪO iedala tādos, kur ūdens satur daudz vai maz organiskās vielas. Savukārt Latvijā ģeoloģija netiek ņemta vērā upju ŪO tipoloģijā, jo lielākajai daļai Latvijas upju ģeoloģija ir kaļķaina. Tomēr abās valstīs tiek ņemtas vērā upju sedimentu īpašības (smilšaini un akmeņaini vai smilšaini un dūņaini, kas klāti ar organiskajiem sanešiem), pat neskatoties uz to, ka ŪPD šis raksturlielums ir noteikts kā izvēles raksturlielums. Latvijas normatīvajos aktos ir noteikts, ka, iedalot upes tipos, ir jāņem vērā arī upes vidējais kritums, bet ŪPD tas ir noteikts tikai kā izvēles raksturlielums. Tā kā upes sava tecējuma laikā ir ļoti dažādas, tad monitoringa laikā eksperti ievāc paraugus katras upes posma vistipiskākajās vietās. Balstoties uz pašreizējām zināšanām par Igaunijas upēm, Koivas UBA „sateces baseina platība” ir vienīgais atbilstošais raksturlielums, kas ietekmē fizikāli – ķīmisko kvalitāti.
Pašreizējie monitoringa dati liecina, ka tāds raksturlielums, kā organisko vielu klātbūtne jeb ģeoloģija, fizikāli ķīmisko kvalitāti neietekmē. Tāpēc nākotnē šī raksturlieluma izmantošanu vajadzētu pārskatīt un saskaņot ar fizikāli ķīmisko un bioloģisko vidi. Bioloģisko kvalitātes elementu kvalitātes klasifikācijā un fizikāli ķīmisko elementu kvalitātes klasifikācijā Igaunijā tiek izmantota viena un tā pati tipoloģija, kas noteikta Vides ministra noteikumos 3 4. A.2.1. tabula. Upju ŪO tipoloģija Gaujas un Koivas UBA (“-“neizmanto; “X”- izmanto)
Raksturlielums (ŪPD)
Kritērijs (ŪPD) Igaunija Latvija Piezīmes
Obligātie raksturlielumi
Sateces baseina platība
Mazs 10 - 100 km2 X < 100 km2 Šis ūdensobjektu tips Latvijā ir ļoti reti izdalīts, bet Igaunijā ļoti bieži.
Vidējs100 – 1000 km2 X X
Liels 1000 - 10 000 km2 X > 1000 km2
Ļoti liels > 10 000 km2 X - Igaunijā lielo upju ūdensobjektos ģeoloģiju nevērtē.
Ģeoloģija Kaļķaina - - Šo raksturlielumu Latvijā neizmanto, jo lielākajai daļai Latvijas upju ir ciets ūdens. Arī Igaunija izskata iespēju šo raksturlielumu turpmāk neizmantot.
Silicītu - Gaišas krāsas ūdens ar zemu organiskās vielu daudzumu (ĶSPMn <25
mgO/l)
x
Tumšas krāsas ūdens ar augstu organiskās vielu daudzumu (ĶSPMn >25
mgO/l)
x
Izvēles raksturlielumi Vidējais ūdens kritums
Ritrāla upe: 1-3 km upes posma kritums >1,0 m/km, gultnē dominē smiltis un akmeņi
-
X
Potamāla upe: 1-3 km upes posma kritums <1,0 m/km, gultnē dominē smiltis, dūņas, organiskie saneši
X
3 https://www.riigiteataja.ee/akt/125112010015?leiaKehtiv 4 https://www.riigiteataja.ee/aktilisa/1251/1201/0015/KKM59_lisa4.pdf#
A.2.2. tabula. Pārrobežu upju ŪO raksturojums saskaņā ar tipoloģiju Ūdensobjekts Igaunijā
Tips Ūdensobjekts Latvijā Tips Piezīmes
Koiva Liels, ar gaišu ūdens krāsu (IIIB)
G225 Gauja Liels, potamāls(6) ŪO abās valstīt ir definēts kā liels G231 Gauja Liels, potamāls (6)
Ujuste Mazs, ar tumšu ūdens krāsu (IA)
Kaičupe (Ujuste) Latvijā nav izdalīta kā atsevišķs ŪO, ietilpst G225
- Rekomendējams Kaičupi izdalīt kā atsevišķu ŪO Latvijā – 1. tips, maza, ritrāla
Vaidava Vidējs, ar gaišu ūdens krāsu (IIB)
G235 Vaidava Vidējs, ritrāls (3) ŪO abās valstīt ir definēts kā vidējs
Peetri Vidējs, ar gaišu ūdens krāsu (IIB)
G233 Melnupe (lejtece, robežojas ar Igauniju)
Vidējs, potamāls (4)
ŪO abās valstīt ir definēts kā vidējs
G234 Melnupe Vidējs, ritrāls (3) Melnupes augštece
Pärlijõgi (1) Mazs, ar tumšu ūdens krāsu (IA)
G237 Mustigi (Pērļupīte)
Liels, potamāls (6) Pērļupītes sateces baseins ir <100km2, ieteikums šim ŪO noteikt 1. tipu - mazs, ritrāls.
Ramata Stipri pārveidots G307 Ramata Vidējs, ritrāls (3) Igaunijā upe ir meliorācijas grāvis.
Ruhja* Mazs, ar gaišu ūdens krāsu IB)
G312 Rūja Vidējs, ritrāls (3) Rūja sākas Igaunijā, kur tai ir izdalīts atsevišķs ŪO, bet Latvijā atrodas tās lielākā sateces baseina daļa un tā atbilsts vidēja izmēra ŪO
Pužupe Stipri pārveidots Pužupe Latvijā nav izdalīta kā atsevišķs ŪO, ietilpst G301
- Igaunijā upe ir meliorācijas grāvis. Ieteicams Pužupi izdalīt kā atsevišķu ŪO Latvijā – 2.tips mazs, potamāls.
Õhne Vidējs, ar gaišu ūdens krāsu (IIB)
Omuļupe, ietilpst G316 Seda, Salacas sateces baseinā
- Omuļupe Gauja/Koiva projekta ietvaros netika pētīta
Pedeli Izdalīts kā atsevišķs ŪO Austrumigaunijas UBA, mazs, ar gaišu ūdens krāsu (IB)
Pedele, ietilpst G316 Seda, Salacas sateces baseinā
- Ieteicams Pedeli izdalīt kā atsevišķu ŪO Latvijā – 4.tips, vidējs, potamāls
Pedetsi Mazs, ar tumšu ūdens krāsu (IA) (pie Kivoru) Vidējs, ar tumšu ūdens krāsu (IIA) (pie Missküla)
D450 Pededze Liels, ritrāls(5) Ņemot vērā upes sateces baseina platību un ŪO platību augštecē Igaunijas pusē (<1000km2), šo ŪO vajadzētu klasificēt kā 3.tipu, vidēju.
A.2.2. Latvijas un Igaunijas ezeru ūdensobjektu tipoloģijas salīdzinājums Tāpat kā upju ŪO, arī ezeru ŪO tiek iedalīti tipos. Latvijā ezeru ŪO tiek iedalīti 10 tipos, bet Igaunijā 8 tipos. Arī ezeru ŪO tipoloģijas izveidei ŪPD ir noteikti obligātie un izvēles raksturlielumi. Lai gan ŪPD ezera ūdens virsmas platība ir noteikta kā obligātais raksturlielums, tikai Igaunija to ir izmantojusi savā ezeru tipoloģijas izveidē, atsevišķi izdalot Võrtsjärv ezeru (VI tips) un Peipsi ezeru (VII tips). Latvijā šo raksturlielumu tipoloģijā neizmanto, jo Latvijā nav ezeru, kura ūdens virsmas platība pārsniegtu 100 km2. Atšķirībā no Latvijas, kur noteikta minimālā ezeru ūdens virsmas platība (0,5 km2) ezeru ŪO izdalīšanai, Igaunijā tāda nav noteikta. Tas skaidrojams ar Igaunijas prasību monitorēt visus ezerus, kuri ir svarīgi no dabas aizsardzības viedokļa. Otrs ŪPD noteiktais obligātais raksturlielums ir dziļums. Visiem Igaunijas ezeriem vidējais dziļums ir <15 m, kamēr Latvijā tas svārstās no 2-9 m. Tomēr abu valstu eksperti atzīst, ka svarīgāks raksturlielums par dziļumu ir ezeru stratifikācija. Arī ģeoloģija ir ŪPD obligātais raksturlielums, ko abas valstis nosaka, izmantojot konduktivitātes rādītāju, un robežvērtības starp cietu un mīkstu ūdeni abās valstīs ir vienāda. Lai ezeru ŪO tiktu vairāk izdalīti, abas valstis savās tipoloģijas izmanto arī izvēles raksturlielumus. Abas valstis izmanto organisko vielu daudzumu ūdenī. Bez tam Igaunijā hidroloģiskā dziļuma vietā tipoloģijā kā raksturlielums ir ieviests funkcionālais dziļums, pēc kura ezerus iedala stratificētos ezeros un ezeros, kur stratifikācija nav. A.2.3. tabula. Ezeru ŪO tipoloģija Gaujas un Koivas UBA (“-“neizmanto)
Raksturlielums (ŪPD)
Kritērijs (ŪPD)
Igaunija Latvija Piezīmes
Obligātie raksturlielumi
Ūdens virsmas platība
0.5 - 1 km2 <10 km2 - Igaunijā dabas aizsardzības iemeslu dēļ monitorē arī ezerus ar platību, kas <0.5km2. Latvijā šo raksturlielumu tipoloģijā neizmanto vispār, jo tai nav ezeru, kur ūdens virsmas platība >100km2
1 - 10 km2
10 - 100 km2 Ir tikai 1 ŪO ar šādu platību, bet tas ir stipri pārveidots un tāpēc tipoloģijā nav iekļauts
> 100 km2 100 - 300 km2 (Võrtsjärv)
> 100 km2
Dziļums < 3 m Dziļuma kategorijas izdalītas ņemot vērā stratifikāciju
Ļoti sekli (< 2 m) Latvijas eksperti izskata iespēju dziļumu aizstāta ar stratifikāciju.
3 to 15 m Sekli (2 - 9 m)
> 15 m Dziļi (> 9 m)
Ģeoloģija Kaļķainums Ciets ūdens (sārmainība >240 HCO3 mg/l, >400
µS/cm)
Ciets ūdens: konduktivitāte
>165 μS/cm
Vidēji ciets (sārmainība 80–240 HCO3 mg/l, 165-400
µS/cm)
Mīksts ūdens (sārmainība < 80 HCO3 mg/l, < 165
µS/cm):
Mīksts ūdens: konduktivitāte <165
μS/cm
Silicītu saturs -
Organika -
Raksturlielums (ŪPD)
Kritērijs (ŪPD)
Igaunija Latvija Piezīmes
Izvēles raksturlielumi
Ūdens temperatūra un O2 režīms
- stratificēts/nav stratificēts -
Organiskās vielas
Brūnūdens Absorbcijas koeficients pie 400 nm >4 m-1, krāsainība
Pt-Co skala
Krāsainība >80 Pt/Co skala
Abās valstīt tiek izmantotas vienādas robežvērtības. To varētu izmantot arī kā ģeoloģijas raksturlielumu.
Dzidrūdens Dzeltenās vielas absorbcijas koeficients pie 400 nm <4 m-1, krāsainība Pt-Co skala
Krāsainība <80 Pt/Co skala
Murati/Muratu ezers ir vienīgais ezeru pārrobežu ŪO, jo tas ir vienīgais pārrobežu ezers, kuru ūdens virsmas platība ir lielāka par 50 ha (0,5 km2). Koivas UBAP Muratu ezeram bija noteikts III. ezeru ŪO tips (stratificēts ezers ar vidēji cietu ūdeni). Gauja/Koiva projekta laikā eksperti pārskatīja ezera raksturlielumus un noteica tam II. tipu (nav stratificēts ar vidēji cietu ūdeni). Gaujas UBAP Murati ezera ŪO bija noteikts VI. tips (sekls ezers ar cietu un brūnu ūdeni) un Gauja/Koiva projekta laikā eksperti to vēlreiz apstiprināja. Gauja/Koiva projekta laikā kopīgi tika pētīti vēl divi citi lielākie pārrobežu ezeri Kikkajärv/Ilgājs un Väiku Palkna/Mazais Baltiņš, kas Latvijā nav izdalīti kā ezeru ŪO, jo to ūdens virsmas platība ir attiecīgi 20,3 ha un 3,95 ha. Tā kā abi ezeri ietilpst Natura 2000 aizsargājamās teritorijās, eksperti tos iesaka noteikt kā atsevišķus ŪO:
• Kikkajärv/Ilgājs, kas pēc Igaunijas tipoloģijas atbilsts III. tipam (stratificēts ar vidēji cietu ūdeni) , bet Latvijas tipoloģijas atbilst 9.tipam (dziļš, ar cietu un dzidru ūdeni);
• Väiku Palkna/Mazais Baltiņš, kas pēc Igaunijas tipoloģijas atbilsts V. tipam (ar gaišu un mīkstu ūdeni, stratifikācija nav svarīgs raksturlielums šim tipam), bet Latvijas tipoloģijas atbilst 10.tipam (dziļš, ar mīkstu un dzidru ūdeni).
A.2.3. Latvijas un Igaunijas pārejas un piekrastes ūdeņu tipoloģijas salīdzinājums Lai gan pārejas un piekrastes ūdeņu piederību Gaujas/Koivas UBA ir noteikusi tikai Latvija, tomēr piekrastes ūdeņi ir savstarpēji saistīti. Tādēļ šajā nodaļā tiks salīdzināta un harmonizēta Latvijas un Igaunijas piekrastes ŪO tipoloģija, kura abās valstīs ir balstīta uz ŪPD noteikto B sistēmu un tajā ietilpstošajiem obligātajiem un izvēles raksturlielumiem. Igaunijā pārejas ūdeņi netiek izdalīti atsevišķos ŪO. Igaunijā ir noteikti 6 piekrastes ūdeņu tipi, bet Latvijā 4. Piekrastes ŪO, kas savstarpēji robežojas, ir Pärnu līcis (II. tips) un Rīgas līča akmeņainā piekraste (apakštips F – Rīgas līča austrumu piekraste – akmeņainā piekraste). Lai gan dažu piekrastes ūdeņus raksturojošo parametru vērtības sakrīt, tomēr kā ŪO tie ir atšķirīgi substrāta un ledus segas ilguma dēļ.
A.2.4. tabula Piekrastes ūdeņu tipoloģija (“-“netiek izmantots; “x” tiek izmantots) Raksturlielums (ŪPD)
Kritērijs (ŪPD) Igaunija Latvija Piezīmes
Obligātais raksturlielums Gada vidējais sāļums
< 0,5 ‰: saldūdens - - Baltijas jūras specifikas dēļ ir noteikti divi dažādi tipi, tomēr robežvērtības ir savstarpēji salīdzinātas.
0,5 to < 5 ‰: saldūdens 0,5 to < 6 ‰: saldūdens
0,5 to < 6 ‰: saldūdens
5 to < 18 ‰: iesāļūdens 6 < 18-20 iesāļūdens
6 < 18-20 iesāļūdens
18 to < 30 ‰: sāļūdens - - 30 to < 40 ‰: sāļūdens e - -
Vidējais dziļums Seklūdens: < 30 m Sekls < 30 m < 30 m Latvijas piekrastes ūdeņi ir sekli
Vidējs: (30 to 200 m) Dziļš > 30 m
- Dziļš: > 200 m -
Izvēles raksturlielums Pakļautība viļņu iedarbībai
Nav x - Maza x - Vidēja x x Pakļauta x x
Sajaukšanās raksturlielumi
sezonāla x - daļēji stratificēta x - pastāvīgi pilnīga sajaukšanās
x x
Aiztures laiks īss ( <7 dienas) x x garšs (nedēļas) x -
Substrāts smilts-grants x x dubļaini nogulumi, smilts-grants
x -
jukts x - smilts-grants, oļi, cieti akmeņi
x -
oļi - x dubļaini nogulumi - x
Ledus sega (dienas)
<90 x x 90-150 x -
A.2.5. tabula. Igaunijas un Latvijas piekrastes ūdeņu tipoloģija, kas saistīti ar Gaujas/Koivas UBA
Tips Sāļums Dziļums
(m)
Pakļautība viļņu
iedarbībai Sajaukšanās
Aiztures laiks
Substrāts Ledus sega
(dienas)
Rīgas līcis (Igaunijā)
(4-6) 18*
<30 maza sezonāla dienas jaukts <90
Rīgas līča akmeņainā piekraste (Latvijā)
0.5 < 6
<30 sekla
vidēja Pastāvīgi pilnīga
sajaukšanās
<7 īss
oļi <90
neregulāra
*Igaunijas piekrastes ūdeņi ir sāļāki un dziļāki nekā Latvijas piekrastes ūdeņi
A.3. Ūdensobjektu klasifikācijas prasības Ūdens pamatdirektīvā ŪPD noteiktais mērķis ir laba ekoloģiskā un ķīmiskā kvalitātē virszemes ūdeņos, lai aizsargātu cilvēku veselību, ūdens apgādi, dabiskās ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību. Lai novērtētu ūdeņu ekoloģisko kvalitāti, tajos tiek vērtēta ūdens floras un faunas izplatība, barības vielu daudzums ūdenī, kā arī sāļums, temperatūra un ķīmiskais piesārņojums. Tāpat tiek ņemti vērā arī ūdeņu morfoloģijas raksturlielumi, piemēram, ūdens kvantitāte, ūdens straumes ātrums, ūdenstilpes dziļums un grunts sastāvs. ŪPD ekoloģiskās kvalitātes novērtējums tiek veikts piecās kategorijās jeb piecās kvalitātes klasēs: ļoti labā, labā, vidējā, sliktā un ļoti sliktā. Ļoti labai kvalitātei atbilst tādi ūdeņi, kuros nav novērojama vai tajos ir vērojama ļoti zema cilvēka radītās slodzes ietekme. Labai kvalitātei atbilst ūdeņi, kuri cilvēka radītās slodzes ietekmes dēļ nedaudz izmainīti, bet vidējas kvalitātes ūdeņi ir vidēji izmanīti utt. Ūdeņu ķīmisko kvalitāti vērtē divās kategorijās: labā vai sliktā. Lai novērtētu ūdeņu ķīmisko kvalitāti, ŪPD ir noteikti vides kvalitātes standarti 41 piesārņojošai vielai visā ES. ŪPD ir noteikti bioloģiskie, fizikāli ķīmiskie un ķīmiskie kvalitātes elementi, pēc kuriem ir jāvērtē ūdeņu stāvoklis visā Eiropā. Tomēr katrā valstī ir izstrādātas savas robežvērtības, kuras pēc tam interkalibrē ekoloģisko reģionu ietvaros. Interkalibrācijai vajadzētu nodrošināt to, ka viena tipa ŪO tiek vērtēti vienādi visā Eiropā. Pirmais solis, izstrādājot kvalitātes klašu robežvērtības, ir noteikt references vērtības katram kvalitātes elementam katrā ŪO tipā. References vērtība kalpo par kritēriju ļoti labai kvalitātei.
A.3.1. attēls. ŪPD noteiktā ūdeņu stāvokļa novērtēšanas shēma un tajā izmantojamie kvalitātes elementi
Ūdensobjekta stāvoklis
Ekoloģiskā kvalitāte Ķīmiskā kvalitāte
Bioloģiskie kvalitātes elementi: • zivis • makrofīti • makroskopiskie
bezmugurkaulnieki • fitoplanktons/
fitobentoss
• hidromorfoloģijas raksturlielumi (plūsmas režīms, aizsprosti, u.c.)
• ūdens fizikāli ķīmiskās īpašības (temperatūra, caurredzamība, barības vielās (N,P), u.c.)
Bīstamās vielas:
• ūdenī • zivīs/moluskos • sedimentos
A.3.1. Upju ūdensobjektu ūdens kvalitātes klasifikāciju salīdzinājums Tā kā Latvijā ir noteikti 6 upju ŪO tipi un Igaunijā 7 tipi, tad abām valstīm ir jānosaka, kādi ir katra tipa references apstākļi jeb kādās vērtībās ir jābūt kvalitātes elementiem, lai tie atbilstu ļoti labai kvalitātes klasei. Lai gan Latvijā ir aprakstīti references apstākļi katram ŪO tipam, tomēr kvalitātes klasifikācijā nav iekļauti visi ŪPD prasītie bioloģiskie kvalitātes elementi. Tāpēc bioloģisko kvalitātes elementu novērtēšanas robežvērtības nav iespējams salīdzināt starp valstīm. Savukārt fizikāli ķīmisko kvalitātes elementu robežvērtības, kas tiek izmantotas Latvijā un Igaunijā, savstarpēji var salīdzināt. Igaunijā fizikāli ķīmisko elementu robežvērtības variē atkarībā no ŪO ģeoloģijas (organisko vielu daudzuma ūdenī), kamēr sateces baseina platība, kas mazāka par 1000 km2, netiek uzskatīts par fizikāli ķīmisko kvalitāti ietekmējošu faktoru. Tas nozīmē, ka Igaunijā visos ŪO tipos, kuru sateces baseina platība ir <1000 km2, kopējās slāpekļa un kopējā fosfora kvalitātes klašu robežvērtības ir vienādas. Savukārt Latvijā katrā upju ŪO fizikāli ķīmiskās kvalitātes elementiem ir noteiktas atšķirīgas robežvērtības. Šo atšķirīgo robežvērtību nozīme aplūkota sadaļā, kur tiek parādīti abu valstu kopīgo paraugu ņemšanas vietu rezultāti. A.3.1. tabula. Igaunijas ekoloģiskās kvalitātes klasifikācija upju ŪO, apskatot galvenos fizikāli ķīmiskos kvalitātes elementus5
Kvalitātes elements Mērvienība Ļoti laba Laba Vidēja
I A, II A un III A tips (tumšas krāsas ūdens)
Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5)
Vidējais aritmētiskais mg O2/l <2,2 2,2–3,5 >3,5– 5,0
Kopējais slāpeklis (Nkop) Vidējais aritmētiskais mg N/l <1,5 1,5–3,0 >3,0– 6,0
Kopējais fosfors (Pkop) Vidējais aritmētiskais mg P/l <0,05 0,05–0,08 >0,08–0,1
I B, II B un III B tips (gaišas krāsas ūdens)
Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5)
Vidējais aritmētiskais mg O2/l <1,8 1,8–3,0 >3,0–4,0
Kopējais slāpeklis (Nkop) Vidējais aritmētiskais mg N/l <1,5 1,5–3,0 >3,0–6,0
Kopējais fosfors (Pkop) Vidējais aritmētiskais mg P/l <0,05 0,05–0,08 >0,08–0,1
Koivas UBA papildus fizikāli ķīmiskās kvalitātes pētījumu rezultātā igauņu eksperti ir nonākuši pie secinājuma, ka nav nozīmes noteikt atšķirīgas fizikāli ķīmisko kvalitātes elementu robežvērtības pa upju tipiem. A tipa upēm būt jāpiemēro tādas pašas BSP5 robežvērtības kā B tipa upēm.
5 https://www.riigiteataja.ee/akt/125112010015?leiaKehtiv
A.3.2. tabula. Latvijas ekoloģiskās kvalitātes klasifikācija upju ŪO, apskatot galvenos fizikāli ķīmiskos kvalitātes elementus6
Kvalitātes elements Mērvienība Ļoti laba Laba Vidēja
3. un 5. tips (ritrāls)
Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5)
Vidējais aritmētiskais mg O2/l <2,0 2,0 – 2,5 2,5 – 3,0
Kopējais slāpeklis (Nkop) Vidējais aritmētiskais mg N/l 3.tips: < 1,8 1,8 - 2,3 2,3 – 2,8
5.tips: < 1,8 1,8 - 2,8 2,8 - 3,8
Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5)
Vidējais aritmētiskais mg P/l 3.tips: <0,05 0,05 – 0,075 0,075 – 0,100
5.tips: <0,04 0,04 – 0,065 0,065 – 0,090
4. un 6. tips (potamāls)
Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5)
Vidējais aritmētiskais mg O2/l <2,0 2, 0 – 3,0 3,0 – 4,0
Kopējais slāpeklis (Nkop) Vidējais aritmētiskais mg N/l 4.tips: < 2 2,0 – 3,0 3,0 – 4,0
6.tips: < 1,8 1,8 - 2,8 2,8 - 3,8
Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5)
Vidējais aritmētiskais mg P/l 4.tips: <0,06 0,06 – 0,09 0,090 – 0,135
6.tips:<0,045 0,045 – 0,09 0,090 – 0,135
A.3.2. Ezeru ūdensobjektu ūdens kvalitātes klasifikāciju salīdzinājums Tā kā Latvijai un Igaunijai ir izdalīts tikai viens kopīgs pārrobežu ezeru ŪO Murati/Muratu ezers, tad tas tiek izmantots kā piemērs ezeru ŪO ūdens kvalitātes klasifikācijas atainošanai. Latvijā bioloģisko kvalitātes elementu robežvērtības ir tikai izstrādes procesā, tāpēc Gauja/Koiva projekta laikā Latvijas eksperti ūdens kvalitātes novērtēšanai izmantoja Igaunijas robežvērtības. Fizikāli ķīmisko parametru robežvērtības starp ļoti labu un labu kvalitātes klasi, kā arī starp labu un vidēju, abās valstīs relatīvi maz atšķiras. Turklāt vienas sezonas pētījumu ir par maz, lai tās varētu zinātniski harmonizēt. A.3.3. tabula. Ekoloģiskās kvalitātes klasifikācija II. tipa ezeru ŪO Igaunijā (Murati/Muratu ezers7) (VST – pilnīgi iegrimuši augi, ULT – daļēji iegrimuši augi, peldoši augi, bet augu lapas peldošas virs ūdens, UT – brīvi peldoši augi)
Kvalitātes rādītāji Mērvienība Ļoti laba Laba Vidēja Kvalitātes elements: fitoplanktons (vidējais aritmētiskais no analīžu rezultāts) Hlorofila a daudzums ūdens ūdenī (vidējais no 3 dažādiem ezera ūdens slāņiem)
mikrogrami/l
<10
10–20
>20–30
Hlorofila a daudzums virsējā ūdens slānī (dziļumā līdz 0,5 m) mikrogrami /l <10,8 10,8–28 >28–52
Fitoplanktona sabiedrība -
Neviena no sugām nav dominējoša
Neviena no sugām nav dominējoša
Dominē 3-5 sugas, to īpatsvars ir >80%
FKI indekss - <3,5 3,5–6 >6–9
6 http://www.meteo.lv/lapas/vide/udens/udens-apsaimniekosana-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani?id=1107&nid=424 7 https://www.riigiteataja.ee/aktilisa/1251/1201/0015/KKM59_lisa5.pdf#
Kvalitātes rādītāji Mērvienība Ļoti laba Laba Vidēja J indekss Skala no 0–1 >0,8 >0,6–0,8 >0,4–0,6 Kvalitātes elements: makrofīti Augu sabiedrība
Nozīmīgākie hidrofītu taksoni, kas sastopami visā ezerā. Augstāku taksonu sugas tiek summētas
Bryophyta, Charophyta, Potamogeton
Charophyta = Potamogeton, Bryophyta = Elodea = Myriophyllum = Ceratophyllum
Ceratophyllum = Ranunculus = Myriophyllum= Potamogeton = Charophyta
Potamogeton perfoliatus vai P.lucens sastopamība
Braun-Blanquet skala (0–5). Abu gadījumā, vērtē tikai biežāk sastopamo
≥4 2–3 1
Charophyta vai sūnu sastopamība
Braun-Blanquet skala (0–5). Abu gadījumā, vērtē tikai biežāk sastopamo
3 4–5 2
Ceratophyllum vai ūdensziedu (Lemnaceae) sastopamība
Braun-Blanquet skala (0–5). Abu gadījumā, vērtē tikai biežāk sastopamo
0 1–2 3
Makroskopisko (arī epifītisko) pavedienveida zaļaļģu sastopamība
Braun-Blanquet skala (0–5). 0 1 1-2
Kvalitātes elements: makroskopiskie bezmugurkaulnieki (vidējais aritmētiskais analīžu rezultāts) Makroskopisko bezmugurkaulnieku taksonu skaits
- >32 (florā) >24 (smilšainā un akmeņainā gruntī)
32–28 (florā) 24–22 (smilšainā un akmeņainā gruntī)
27–21 (florā) 21–16 (smilšainā un akmeņainā gruntī)
Makroskopisko bezmugurkaulnieku jutīgo taksonu skaits (EPT)
- >8 (smilšainā un akmeņainā gruntī) >5 (florā)
8–7 (smilšainā un akmeņainā gruntī) 5 (florā)
6–5 (smilšainā un akmeņainā gruntī) 4 (florā)
Makroskopisko bezmugurkaulnieku Šenona indekss (H)
- >2,8 (florā) >1,7 (smilšainā gruntī) >2,4 (akmeņainā gruntī)
2,8–2,4 (florā) 1,7–1,5 (smilšainā gruntī) 2,4–2,1 (akmeņainā gruntī)
<2,4–1,8 (flora) <1,5–1,1 (smilšainā gruntī) <2,1–1,6 (akmeņainā gruntī)
Makroskopisko bezmugurkaulnieku ASPT indekss (taksonu vidējā jutība)
- >5,1 (florā un smilšainā gruntī) >5,7 (akmeņainā gruntī)
5,1–4,5 (florā un smilšainā gruntī) 5,7–5,1 (akmeņainā gruntī)
<4,5–3,4 (florā un smilšainā gruntī) <5,1–3,8 (akmeņainā gruntī)
Makroskopisko bezmugurkaulnieku skābuma indekss (A)
- >6 (florā un smilšainā gruntī) >7 (akmeņainā gruntī)
6 (florā un smilšainā gruntī) 7–6 (akmeņainā gruntī)
5–4 (florā un smilšainā gruntī) 5 (akmeņainā gruntī)
Fizikāli ķīmiskie kvalitātes elementi: pH pH vērtība 7–8 >8–8,3 >8,3–8,8 Kopējais fosfors (Ptot) mikrogrami P /l <30 30–60 >60–80 Kopējais slāpeklis (Ntot) mikrogrami N/l <500 500–1000 >1000–1500 Caurredzamība (mērīta ar Seki disku)
m >3 2–3 1–<2
A.3.4.tabula. Ekoloģiskā kvalitātes klasifikācija VI. tipa ezeru ŪO Latvijā (Murati/Muratu ezers)
Kvalitātes rādītājs Mērvienība Ļoti laba Laba Vidēja Bioloģiskais kvalitātes elements: fitoplanktons (vidējais aritmētiskais analīžu rezultāts) Hlorofila a daudzums virsējā ezera ūdens slānī
Mikrogrami/ l <7 7-12 12-40
Fitoplanktona biomasa Mg/l <1 1-2,5 2,5-5,0 Fizikāli ķīmiskie kvalitātes elementi: Kopējais fosfors (Pkop) Mikrogrami P/l <30 30-55 55-80
Kopējais slāpeklis (Nkop) Mikrogrami N/l <800 800-1300 1300-1800
Caurredzamība (mērīta ar Seki disku)
m 4. tpa ezeru ūdensobjektos nemēra*
* Brūnūdens ezeriem caurredzamība nav saistīta ar ekoloģisko stāvokli
A.3.3. Piekrastes ūdensobjektu ūdens kvalitātes klasifikāciju salīdzinājums Lai noteiktu ekoloģisko kvalitāti Rīgas līča piekrastes ŪO Igaunijā un Latvijā, ir ieteikts izmantot šādus bioloģiskos kvalitātes elementus: hlorofils a, makroaļģu un Fucus vesiculosus maksimālais augšanas dziļums. To robežvērtības pa kvalitātes klasēm abās valstīs atšķiras. Salīdzinājums parādīts A.3.3.a. tabulā. A.3.3.a. tabula. Bioloģisko kvalitātes elementu robežvērtības ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai Rīgas līcī (East coast8, Vides ministra noteikumi9 )
Bioloģiskais kvalitātes elements
Country units Ļoti laba Laba Vidēja
Hlorofila a koncentrācija Latvija μg/m3 - 2.7 -
Igaunija μg/m3 <2.4 2.4-3 3-6.2
Makroaļģu maksimālais augšanas dziļums
Latvija m >11 10-11 -
Igaunija M >9.6 6.0-9.6 3.6-<6.0
Fucus vesiculosus maksimālais augšanas dziļums
Latvija M >10 6-10 -
Igaunija M >4 4-2.5 <2.5-1.5
Abās valstīs kā bioloģisko kvalitātes elementu izmanto hlorofilu a. Igaunijā tam ir izstrādātas robežvērtības katrai kvalitātes klasei, kamēr Latvijā ir noteikta tikai robežvērtība, kas nosaka, kad ir sasniegts labs vides stāvoklis jeb robežvērtība starp labu un vidēju kvalitātes klasi. Hlorofils a ir viegli un precīzi izmērāms parametrs, kuru vajadzētu izmantot kā indikatoru Rīgas līcī abās valstīs. Abās valstīs ir noteiktas līdzīgas robežvērtības parametram - makroaļģu maksimālais augšanas dziļums – ļoti labai kvalitātes klasei, bet labai kvalitātes klasei tas atšķiras daudz ievērojamāk. Lai šo parametru turpmāk izmantotu kā kvalitātes indikatoru Rīgas līcī, to
8 DANCEE project No M: 128/023-004 “Transposition and Implementation of the EU Water Framework Directive in Latvia”, 2004. Technical Report No. 1B “Classification and presentation of status of waters”, 56 p., [http://www.varam.gov.lv/eng/projekti/es_vides_projekti/?doc=3315]. 9 https://www.riigiteataja.ee/aktilisa/1251/1201/0015/KKM59_lisa6.pdf#
nepieciešams vairāk pētīt. Tāpat Latvijā būtu nepieciešams izstrādāt arī robežvērtības vidējai, sliktai un ļoti sliktai kvalitātes klasei. Latvijā un Igaunijā parametra - F. vesiculosus maksimālais augšanas dziļums - izmantotā etalonvērtība un kvalitātes klašu robežvērtības ir ļoti atšķirīgas. Lai to izmantotu kā indikatoru Latvijā, ir jāpieliek vairāk pūļu tā robežvērtību izstrādē un jāharmonizē ar Igaunijas ekspertiem. Rīgas līča ŪO Igaunijā un Latvijā ir ieteikts izmantot 3 fizikāli ķīmiskos kvalitātes elementus (ūdens caurredzamība vasaras sezonā, kopējā slāpekļa un kopējā fosfora koncentrācija ūdenī ziemas sezonā), pēc kuriem noteikt to ekoloģisko stāvokli. To izmantotās kvalitātes klašu robežvērtības abās valstīs ir salīdzinātas A.3.3.b. tabulā. A.3.3.b. tabula. Fizikāli ķīmisko kvalitātes elementu robežvērtības ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai Rīgas līcī (saskaņā ar East coast10 un Igaunijas Vides ministra noteikumiem piekrastes VI. tipam11.
Fizikāli ķīmiskās kvalitātes elements
Valts Mērvien. Sezona Ļoti laba Laba Vidēja
Caurredzamība Latvija m vasara >4.5 3.5-4.5 -
Igaunija m vasara >4.9 4.9-4.2 4.2-2.6
Kopējais slāpeklis Latvija μmol/l ziema <11 11-19 -
Igaunija μmol/l ziema <19.2 19.2-23.7 23.7-48.2
Kopējais fosfors Latvija μmol/l ziema <0.7 0.7-1.0 -
Igaunija μmol/l ziema <0.40 0.40–0.50 >0.50–1.0
Visi trīs ieteiktie fizikāli ķīmiskie kvalitātes elementi: ūdens caurredzamība vasaras sezonā, kopējā slāpekļa un kopējā fosfora koncentrācija ūdenī ziemas sezonā tiek izmantoti kā indikatori Rīgas līča ŪO ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai. Latvijā un Igaunijā tiem ir noteiktas līdzīgas robežvērtības. Izņēmums ir kopējā slāpekļa koncentrācija, kuru bez turpmākiem abu valstu kopīgiem pētījumiem un savstarpējas sadarbības kā ekoloģiskās kvalitātes indikatoru Rīgas līcī nevar izmantot.
10 DANCEE project No M: 128/023-004 “Transposition and Implementation of the EU Water Framework Directive in Latvia”, 2004. Technical Report No. 1B “Classification and presentation of status of waters”, 56 p., [http://www.varam.gov.lv/eng/projekti/es_vides_projekti/?doc=3315]. 11 https://www.riigiteataja.ee/aktilisa/1251/1201/0015/KKM59_lisa6.pdf#
B. Metodoloģija
B.1. Paraugu ievākšanas un apstrādes metodes un robežvērtības ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai upēs Projekta Gauja/Koiva ietvaros ekoloģiskā kvalitāte upēs tika vērtēta, ņemot vērā ūdens fizikāli-ķīmisko un bioloģisko kvalitātes elementu (bentisko diatomu, bentisko bezmugurkaulnieku, makrofītu un zivju) stāvokli. Ūdens fizikāli ķīmiskā kvalitāte vērtēšanai tika izmantotas divas dažādas metodes:
• ūdens paraugi tika ievākti tikai vienu reizi veģetācijas sezonā tajā pašā vietā reizē ar bioloģisko kvalitātes elementu paraugu ņemšanu un vērtēšanu. Šo metodi izmantoja abās valstīs;
• ūdens paraugi tika ievākti katru mēnesi gada garumā neatkarīgi no bioloģisko kvalitātes elementu paraugu ņemšanas. Šādu metodi izmantoja tikai Igaunijā.
B.1.1. Bentiskās diatomas (fitobentoss) Visa Gauja/Koiva projekta laikā tika ievākti 57 bentisko diatomu paraugi (24 Igaunijā un 33 Latvijā). 6 paraugu ņemšanas vietās (3 Igaunijā un 3 Latvijā) paraugi tika ievākti vienlaicīgi (paraugu ņemšanas vietas kartē skatīt C.1. nodaļā), lai iepazītos un testētu Igaunijas metodi, kā arī harmonizētu paraugu ievākšanu praksē. Diatomu paraugi tika ievākti saskaņā ar ES noteiktiem standartiem:
- CEN (2003) – Ūdens kvalitāte – standarta vadlīnijas upju bentisko diatomu rutīnas paraugu ņemšanai un apstrādei. EN 13946: 2003.
- CEN (2004) – Ūdens kvalitāte- standarta vadlīnijas tekošā ūdens bentisko diatomu paraugu identifikācija, uzskaitīšana un interpretācija. EN 14407:2004.
Bentiskās diatomas tika ievāktas no samērā maza izmēra akmeņiem. Viens paraugs sastāvēja no diatomām, kas tika ievāktas no vismaz pieciem akmeņiem. Akmeņi no ūdens tika izcelti perpendikulāri straumei paraugu ņemšanas brīdī. Maksimālais dziļums, no kurā tika ņemti diatomu paraugi, ir 0,5 m. Diatomas no akmeņiem tika noskrāpētas ar zobu birsti un fiksētas, izmantojot etanolu (70%). Laboratorijā paraugi vispirms tika apstrādāti ar HCl un H2SO4, lai paraugus atbrīvotu no organiskām vielām. Pēc tam paraugi tika vairakkārt mazgāti ar destilētu ūdeni, lai paraugus atbrīvotu arī no skābes. Iegūtā suspensija tika apstrādāta ar “Napharx” sveķiem Katrā paraugā ir vismaz 400 diatomu šunas. Taxon, kura īpatsvars ir >25% tiek uzskatīts par dominējošo, bet taxon, kura īpatsvars ir >10% par subdominējošo. Vērtējot upju bentisko diatomu kvalitāti, abu valstu eksperti izmantoja šādus indeksus: - IPS (Indice Polluosensitivité Spécifique )12; - WAT (Watanabe Index)13; - TDI (Trophic Diatom Index)14.
12 Coste in CEMAGREF, (1982). Etude des méthodes biologiques d'appréciation quantitative de la qualité des eaux. Rapport Q.E. Lyon A.F. Bassin Rhône-Méditérannée-Corse, 218 p.
13 Watanabe,T., Asai, K., Houki, A. (1990). Numerical simulation of organic pollution in flowing waters. Encyclopedia of Environmental Control Technology, 4. Hazardous Waste Containment and Treatment. (Cheremisinoff, P.N., ed.). Houston: Gulf Publishing Company, 251-284.
Indeksu aprēķins tika veikts, izmantojot programmu “OMNIDIA”15, kas aprēķinos ņem vērā sugu kompozīciju, īpatsvaru un to jutīgumu pret piesārņojumu. IPS un WAT indeksu aprēķini notiek skalā no 1-20, bet TDI skalā no 1-100. Pirmie divi indeksi korelē pozitīvi ar ŪO ekoloģisko kvalitāti (jo augstāka vērtība, jo kvalitāte labāka), bet TDI indekss korelē negatīvi (jo mazāka vērtība, jo kvalitāte labāka). Lai izvairītos no pārpratumiem, TDI indekss tika pārvērsts uz 100-TDI indeksu. Interkalibrācijas pētījumi pierāda, ka paraugiem, kas ievākti dažādās references upēs, bentisko diatomu sugu sastāvā atšķirības nav nosakāmas16. Primārais iemesls sugu sastāva izmaiņām ir barības vielas un/vai organiskais piesārņojums. Bentiskās diatomas nav jutīgas pret citām slodzēm, piemēram, hidromorfoloģiskām slodzēm, toksiskiem piesārņojumiem). Tā kā bentiskās diatomas reaģē uz eitrofikācijas radīto stresu, šo kvalitātes elementu var izmantot, lai novērtētu ŪO ekoloģisko kvalitāti. Ņemot vērā to, ka Latvijā vēl nav izstrādātas robežvērtības bentisko diatomu kvalitātes novērtēšanai, Gauja/Koiva projektā tika izmantotas igauņu kvalitātes klašu robežvērtības, kas Igaunijā noteiktas ar Vides ministra noteikumiem noteiktās 17 (skatīt B.1.1 tabulu). B.1.1. Tabula. Bentisko diatomu kvalitātes novērtējumā izmantotās indeksu kvalitātes klašu robežvērtības
Indekss Ļoti laba Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta IPS >15.5 15.5->12.0 12.0–>9.5 9.5–6.9 <6.9 WAT >15.9 15.9–>12.4 12.4–>9.7 9.7–7.1 <7.1 TDI <48 48-<61 61-<75 75-<87 87-100 100-TDI >52 52->39 39->25 25->13 <13
Bentisko diatomu kvalitātes vērtējums ir vidējais visu trīs indeksu rezultāts (skatīt C.2.1.1.nodaļu).
B.1.2. Bentiskie bezmugurkaulnieki Projekta Gauja/Koiva ietvaros kopumā tika ievākti 84 bentisko bezmugurkaulnieku paraugi (25 Igaunijā un 59 Latvijā). Lai Igaunijas un Latvijas eksperti varētu savstarpēji salīdzināt un harmonizēt paraugu ievākšanas metodes, 8 vietās kopīgi paraugi tika ievākti kopīgi (skatīt kartē C.1. nodaļā). Kopīgie paraugi tika ievākti 2012. gada pavasarī. Paraugi tika ievākti vienlaicīgi, izmantojot dažādas metodes, lai tās varētu savstarpēji salīdzināt. Projektā izmantotās metodes:
- Zviedru metode18 - izmantoja igauņu eksperti;
14 Kelly, M.G., Whitton, B. A. (1995). A new diatom index for monitoring eutrophication in rivers. – Journal of Applyed Phycology, 7, 433-444.
15 Lecointe C., Coste M. & Prygel J., (1993). “Omnidia” software for taxonomy, calculation of diatom indices and inventories management. – Hydrobiologia, 269/270: 509-513.
16 Kelly, M., Bennett, C., Coste, M., Delmas, F., Denys, L., Ector, L., Fauville, C., Ferreol, M., Golub, M., Jarlman, A., Kahlert, M., Lucey, J., Ni Chathain, B., Pardo, I., Pfister, P., Picinska-Faltynowicz, J., Schranz, C., Schaumburg, J., Tison, J., Van Dam, H., Vilbaste, S. 2009. A comparison of national approaches to setting ecological status boundaries in phytobenthos assessment for the European Water Framework Directive: results of an intercalibration exercise. Hydrobiologia, 621, 169-182.
17 https://www.riigiteataja.ee/aktilisa/1251/1201/0015/KKM59_lisa4.pdf# 18 Medin M., Ericsson U., Nilsson C., Sundberg I., Nilsson P.-A., 2001. Bedömningsgrunder för
bottenfaunaundersökningar. Medins Sjö- och Åbiologi AB. Mölnlycke, 12 pp.
- Dāņu metode19 - izmantoja Latvijas eksperti deviņās paraugu ņemšanas vietās (tajā skaitā kopīgajās paraugu ņemšanas vietās );
- Modificētā AQEM metode20 - izmantoja Latvijas eksperti 7 paraugu ņemšanas vietās papildus Dāņu metodei;
Zviedru metode. Katrs paraugs tika ievākts vietā ar tipiskāko upes substrātu piecos grābienos 1 metru garā posmā vai piecos vēzienos ar standarta rokas tīkliņu (acu izmērs ir 0,5 mm) virzienā pret straumi. Katrs paraugs tika ievākts ~0,25m2 lielā platībā, ko papildināja atsevišķi kvalitatīvie paraugi no tās pašas paraugu ņemšanas vietas seklūdens grunts. Rokas tīkliņš tika izmantots gadījumā, ja grunts paraugu ņemšanas vietā bija pārāk mīksta, lai uz tās nostātos. Tādos gadījumos paraugi tika ievākti ~1,25m2 lielā laukumā, kas papildināti ar kvalitatīviem paraugiem no seklūdens grunts. Ja paraugs, kas ievākts zemieņu ūdenstecēs, sastāv no vismaz 300 indivīdiem, tad kvalitātes klases noteikšanas kļūda ir <20%. Paraugi pēc to ievākšanas tika fiksēti 96% etanolā kopā ar visiem sanešiem. Dāņu metode. Paraugu ņemšana tika veikta, izmantojot rokas tīkliņu ar 0,25 x 0,25 m lielu atveri un tīkla somu ar 0,5 mm lielām tīkla acīm. Paraugi tika ievākti 3 vienu metru garās transektēs, kas novilktas perpendikulāri straumei un 10 m attālumā vienai no otras. Katrā transektē tika paņemti 4 paraugi 25%, 50%, 75% un 100% apjomā sākot no viena ūdensteces krasta. Gadījumos, kad upes platums bija <1m (piemēram, Kāršupīte), tad transektes tika novilktas pa diognāli (B.1.2.a. attēls). Paraugu ņemšana tika uzsākta transektē, kas atrodas straumes lejpusē. Visi iegūtie 12 paraugi tika apvienoti vienā paraugā. Paraugi tika ievākti, novietojot rokas tīklu uz ūdensteces gultnes un ar purngalu uzduļķojot substrātu, uztverot materiālu tīkliņā. Paraugi tika papildināti arī ar bezmugurkaulniekiem, kas ievākti 5 minūšu laikā no ūdenī esošiem akmeņiem un koku sanešiem8. Pēc paraugu ievākšanas paraugi tika saglabāti formaldehīda šķīdumā (4%). Pārveidotā AQEM (STAR) paraugu ņemšanas metode. Paraugi tika ievākti, izmantojot Surber paraugu ievākšanas ierīci ar 0,25x 0,25m lielu atveri un 0,25x 0,25m lielu parauga tvertni, kuras tīkla acu izmērs bija 0,5 mm. Pirms paraugu ņemšanas tika aizpildīts STAR protokols par paraugu ņemšanas vietu, kas ir 100 m garš ūdensteces posms. Tajā tika novērtēts visu esošo dzīvotņu īpatsvars procentos. Dzīvotnes, kuru īpatsvars nepārsniedza 5%, protokolā tika tikai atzīmētas. Bentisko bezmugurkaulnieku paraugi tika ievākti tikai no tām dzīvotnēm,
kuru īpatsvars bija ≥10%. Paraugu ņemšana tika veikta, sākot no paraugu ņemšanas posma lejteces uz augšu. Kopumā katrā paraugu ņemšanas vietā tika ievāktas 10 paraugu vienības, lai gan oriģināli, izmantojot metodi, būtu jāievāc 20 paraugu vienības21( skatīt attēlu B.1.2.). 10 paraugu vienības tika sadalītas atbilstoši dzīvotņu izplatības īpatsvaram un apvienotas vienā paraugā, kas pēc tam tika noglabāts formaldehīda šķīdumā (4%). Kopējā paraugu ņemšanas platība bija 0,625 m2.
19 Skriver J., Friberg N., Kirkegaard J., 2000. Biological assessment of watercourse quality in Denmark: Introduction of the Danish Stream Fauna Index (DSFI) as the official biomonitoring method. - Verh. Internat. Verein. Limnol. 27: 1822-1830.
20 STAR site protocol 2010. (http://www.eu-star.at/frameset.htm) (visited 2011-07-14). 21 AQEM Consortium, 2002. Manual for the application of the AQEM system. A comprehensive method to assess
European streams using benthic macroinvertebrates, developed for the purpose of the Water Framework Directive. Version 1.0, February 2002.
B.1.2.a. attēls. Dāņu paraugu ņemšanas metode ar trijām transektēm
B.1.2.b. attēls. Paraugu ņemšanas un parauga vienību izvietojuma piemērs, izmantojot AQEM metodi
Vērtējot upju bentisko makroskopisko bezmugurkaulnieku ekoloģisko kvalitāti, abu valstu eksperti katram paraugam aprēķināja 5 indeksus: - T jeb kopējās taksona daudzveidības indeksu saskaņā ar Johnsona sarakstu22, kas
piemērots vietējiem apstākļiem; - H jeb Šenona indeksu; - EPT (Ephemeroptera, Plecoptera and Trichoptera) jeb jutīgo taksonu daudzveidības
indeksu23; - ASPT (Average Score Per Taxon) jeb taksonu vidējais vērtējuma indeksu24; - DSFI - Dāņu ūdensteču faunas indeksu8. Bentikskie makroskopiskie bezmugurkaulnieki tika noteikti līdz iespējami zemākajam taksonomiskajam līmenim (sugai, ģintij un tml.). Tā, piemēram, Oligohetas tika noteiktas galvenokārt līdz sugai, taču tādas taksonomikās grupas kā divspārņi (Diptera), vaboles (Coleoptera), blaktis (Heteroptera), tauriņi jeb zvīspārņi (Lepidoptera) lielākoties tika noteiktas tikai līdz ģintij vai kārtai, bet trīsuļodi (Chironomidae), knišļi (Simuliidae), ūdensērces (Hydrachnidia), nematodes (Nematoda) sīkāk netika noteiktas. Indeksi tika aprēķināti, izmantojot visus paraugus, kas ievākti katrā konkrētā paraugu ņemšanas vietā (t.i., 5 paraugu atkārtojumus un 1 kvalitatīvo paraugu), izņemot Šenona indeksu, kur izmantoja tikai 5 paraugu atkārtojumus. Ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai visi pieci indeksi tika izmantoti proporcionāli vienādi. Šāda pieeja nodrošina dažādu stresa apstākļu izvērtēšanu25,26), jo T indekss raksturo kopējo makroskopisko bezmugurkaulnieku daudzveidību, Šenona indekss – bioloģisko daudzveidību un dominējošās taksonomiskās
22Johnson R.K., 1999. Benthic macroinvertebrates. In: Bedömningsgrunder för miljökvalitet. Sjöar och vattendrag. Bakgrundsrapport 2. Biologiska parametrar (Ed. by Torgny Wiederholm). Naturvårdsverket Förlag, 85-166.
23 Lenat D.R., 1988. Water quality assessment of streams using a qualitative collection method for benthic macroinvertebrates. - Journal of North American Benthological Society 7: 222-233.
24 Armitage P.D., Moss D., Wright J.F., Furse M.T., 1983. The performance of a new biological water quality score system based on a wide range of unpolluted running-water sites. - Water Research 17: 333-347.
25 Status classes and class boundaries for surface waterbodies and the procedure of classification, 2009 (in Estonian). Regulation project of the Ministry of the Environment of Estonia. Available at: <https://www.riigiteataja.ee/ert/act.jsp?id=13210253& replstring=33> (9.02.2011).
26 AQEM Consortium, 2002. Manual for the application of the AQEM system. A comprehensive method to assess European streams using benthic macroinvertebrates, developed for the purpose of the Water Framework Directive. Version 1.0, February 2002.
grupas, ASPT – kopējo taksona jutīgumu, EPT norāda jutīgo taksonomisko grupu skaitu, bet DSFI indekss norāda organisko piesārņojuma līmeni. Igaunijas un Latvijas eksperti izmantoja Igaunijas references vērtības un kvalitātes klašu robežvērtības visiem upju tipiem un apakštipiem, jo Latvijā tās nav vēl izstrādātas. Vērtības parādītasB.1.2. tabulā. B.1.2. tabula. Bentisko makroskopisko bezmugurkaulnieku references vērtība (R) un kvalitātes klašu robežvērtības upēs atkarībā no sateces baseina platības, straumes ātruma un grunts tipa
Indekss Sateces baseina platības (km2), straumes ātrums un grunts tips
R* Ļoti laba Laba Vidēja Slikta vai ļoti slikta
T <100, strauja 29 >26 23-26 17-22 <17
T <100, lēna 18 >16 14-16 11-13 <11
T 100-1000, strauja 35 >32 28-32 21-27 <21
T 100-1000, lēna 29 >26 23-26 17-22 <17
T >1000 33,5 >30 27-30 20-26 <20
EPT <100, strauja 13 >12 10-12 8-9 <8
EPT <100, lēna 9 >8 7-8 5-6 <5
EPT >100 16,5 >15 13-15 10-12 <10
H´ <100, kaļķakmens 2,4 >2,1 1,9-2,1 <1,9-1,4 <1,4
H´ <100, smilšakmens; un >100 3 >2,7 2,4-2,7 <2,4-1,8 <1,8
ASPT <100, lēna 6,1 >5,5 4,9-5,5 <4,9-3,7 <3,7
ASPT <100, strauja 6,6 >5,9 5,3-5,9 <5,3-4 <4
ASPT >100 6,9 >6,2 5,5-6,2 <5,5-4,1 <4,1
DSFI 7 6-7 5 4 <4
*Vidējā references vērtība
Ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai izmantojot bezmugurkaulniekus, abās valstīs izmantoja Igaunijas metodi, jo Latvijā tāda vēl nav izstrādāta. Saskaņā ar Igaunijas metodi katra indeksa rezultātam tika piešķirts noteikts punktu skaits atkarībā no kvalitātes klases, kuri tas atbilda: ļoti labas kvalitātes gadījumā tika piešķirti 5 punkti, labas kvalitātes klases gadījumā – 4 punktus, vidējas – 2 punktus, bet sliktas un ļoti sliktas – 0 punktus. Punktu atšķirība starp labu un vidēju kvalitātes klasi ir uzsvērta īpaši, ņemot vērā principiālo atšķirību starp tām, kas ir noteikta ŪPD. Pēc tam visi punkti tika saskaitīti un iegūta punktu summa, pēc kuras nosaka bentisko makroskopisko bezmugurkaulnieku kvalitāti (MMQ) . 23-25 punkti atbilst ļoti labai kvalitātei, 18-22 - labai, 10-17 – vidējai, 6-9 – sliktai, bet <6 – ļoti sliktai kvalitātei.
B.1.3. Makrofīti Izmantojot makrofītus kā bioloģisko kvalitātes elementu, 72 vietās (23 Igaunijā un 49 Latvijā) tika novērtēta upju ekoloģiskā kvalitāte. 6 vietās Igaunijas un Latvijas eksperti novērtējumus veica vienlaicīgi, to atrašanās vietas skatīt kartē C.1. nodaļā.
Novērtējumā tika izmantota nedaudz modificēta Polijas ekspertu upju novērtēšanas metode27. Šī metode ir pielāgota Igaunijas apstākļiem un to izmantoja arī Latvijas eksperti. Apsekojuma vietā 100 m garā upes posmā tika uzskaitītas visas sugas, kuras varēja saskatīt ar neapbruņotu aci. Katrai suga tika novērtēts tās segums 9 punktu skalā (B.1.3.a. tabula).
B.1.3.a. tabula. Seguma vērtība 9 punktu skalā
Segums <0,1% 0,1-1% 1-2,5% 2,5-5% 5-10% 10-25% 25-50% 50-75% >75%
Seguma vērtība
1 2 3 4 5 6 7 8 9
Upes ekoloģiskā kvalitāte tika noteikta, izmantojot MIR indeksu (Polish Macrophyte River Index) un 93 indikatorsugas (B.1.3.b. tabula). Katrai indikatorsugai tika piešķirtas divas vērtības: 1. Trofiskuma vērtība skalā no 1-10 , kur 1 punkts tiek piešķirts izteikti hipertrofiskai sugai,
bet 10 izteikti oligotrofiskai sugai; 2. Tolerances vērtība skalā no 1-3 , kur 1 punkts tiek piešķirts sugai, kas ir izteikti toleranta
pret dažādiem vides apstākļiem, bet 3 punkti sugai, kura ir toleranta pret ierobežotos vides apstākļos.
MIR indekss tika aprēķināts pēc šādas formulas:
10⋅⋅
⋅⋅=∑∑
PiWiPiWiLi
MIR
, kur
L – trofiskums W – tolerance P – segums
27 Szoszkiewicz, K., Zbierska, J., Jusik, S., Zgoła, T. (2010). Macrofitowa Metoda Oceny Rzek. Poznan: Bogucki Wydawnictwo Naukowe, 82 lk.
B.1.3.b. tabula. Makrofītu indikatorsugas Suga
MIR
Suga MIR
Suga MIR
L W L W L W Aļģes Lemna minor 2 1 Oenanthe aquatica 5 1
Batrachospermum spp. 6 2 Lemna trisulca 4 2 Polygonum amphibium 4 3 Chara fragilis 6 3 Phalaris arundinacea 2 1 Polygonum persicaria 2 3 Cladophora spp. 1 1 Phragmites australis 4 1 Ranunculus circinatus 5 2 Enteromorpha spp. 1 3 Potamogeton alpinus 7 2 Ranunculus lingua 8 2 Heribaudiella fluviatilis 5 2 Potamogeton crispus 4 2 Ranunculus sceleratus 2 2 Hildenbrandia rivularis 6 2 Potamogeton friesii 3 3 Ranunculus trichophyllus 6 2 Phormidium spp. 2 1 Potamogeton gramineus 7 3 Rorippa amphibia 3 2 Spirogyra spp. 2 2 Potamogeton lucens 4 2 Rumex aquaticus 3 2 Ulothrix spp. 4 1 Potamogeton meinshusenii 6 3 Rumex hydrolapathum 4 2 Vaucheria spp. 2 1 Potamogeton natans 4 2 Sium latifolium 7 1 Oedogonium spp. 1 3 Potamogeton pectinatus 1 2 Solanum dulcamara 3 2 Rhizoclonium spp. 1 3 Potamogeton perfoliatus 4 2 Stachys palustris 2 2
Sūnas Sagittaria sagittifolia 4 2 Utricularia vulgaris 5 3 Amplystegium riparium 1 2 Schoenoplectus lacustris 4 2 Veronica anagallis-aquatica 4 1 Fontinalis antipyretica 6 1 Scirpus sylvaticus 5 2 Veronica beccabunga 4 2 Rhynchostegium riparioides 5 2 Sparganium emersum 4 2
Kosas Sparganium erectum 3 1 Equisetum fluviatile 6 1 Sparganium microcarpum 3 2
Viendīgļlapji Spirodela polyrhiza 2 2 Acorus calamus 2 2 Stratoites aloides 6 3 Agrostis stolonifera 5 2 Typha angustifolia 3 3 Alisma lanceolatum 4 3 Typha latifolia 2 2 Alisma plantago-aquatica 4 1 Divdīgļlapji Alopecurus geniculatus 4 3 Berula erecta 4 2 Butomus umbellatus 5 1 Calla palustris 6 2 Carex acuta 5 1 Caltha palustris 6 1 Carex acutiformis 4 2 Ceratophyllum demersum 2 3 Carex riparia 4 3 Cardamine amara 4 3 Carex rostrata 6 2 Cicuta virosa 6 2 Carex vesicaria 6 2 Eupatorium cannabinum 3 2 Catabrosa aquatic 5 2 Hippuris vulgaris 4 2 Eleocharis palustris 6 3 Naumburgia thyrsiflora 7 2 Elodea canadensis 5 2 Lysimachia vulgaris 4 2 Glyceria fluitans 5 2 Mentha aquatic 5 2 Glyceria maxima 3 1 Mentha x verticillata 4 2 Glyceria plicata 5 1 Menyanthes trifoliate 9 3 Hydrocharis morsus-ranae 6 2 Myosotis scorpioides 4 1 Iris pseudacorus 6 1 Myriophyllum spicatum 3 2 Juncus articulates 8 3 Nuphar lutea 4 1 Lemna gibba 1 3 Nymphaea alba 6 2
MIR indeksa kvalitātes klašu robežvērtības Igaunijas upju tipos ir parādītas B.1.3.c. tabulā. Tomēr diviem lielāko upju tipiem robežvērtības trūkts, tas ir skaidrojams ar to, ka Igaunijas eksperti tās vēl nav noteikuši nepietiekamu pētījumu dēļ. Tā kā Latvijā šāda metodoloģija līdz šim netika izmantota un tā nav pielāgota Latvijas apstākļiem, Latvijas eksperti Gauja/Koiva projekta laikā Latvijas upes klasificēja pēc Igaunijā izmantotās upju tipoloģijas un izmantoja to robežvērtības.
B.1.3.c. tabula. MIR indeksa kvalitātes klašu robežvērtības Igaunijas upju ŪO tipos
Upes tips Ļoti laba
Laba Vidēja Slikta Ļoti
slikta
1A ≥42,2 30,5-42,1 18,8-30,4 7-18,7 <7 1B ≥37,8 27,3-37,7 16,8-27,2 6,3-16,7 <6,3 2A ≥39 28,1-38,9 17,3-28 6,5-17,2 <6,5 2B ≥37,9 27,4-37,8 16,8-27,3 6,3-16,7 <6,3
3A ≥35,6 25,7-35,5 15,8-25,6 5,9-15,7 <5,9 3B ≥37,2 26,8-37,1 16,5-26,7 6,2-16,4 <6,2 4B ≥35,3 25,5-35,2 15,7-25,4 5,9-15,6 <5,9
SPŪO* ≥38,3 27,6-38,2 17-27,5 6,4-16,9 <6,4 *SPŪO – stipri pārveidoti ŪO
B.1.4. Zivis Kopumā Gauja/Koiva projekta laikā zivju paraugi tika ievākti 70 vietās (19 Igaunijā un 51 Latvijā). Paraugi tika vākti 2011. Un 2012. gada jūlijā un augustā. Zivju paraugu kopīga ievākšana nebija iespējama tiesisku ierobežojumu dēļ, tomēr projekta laikā abu valstu ekspertiem bija iespēja piedalīties otras valsts paraugu ievākšanā kā novērotājiem un tādējādi apmainīties ar pieredzi. Abās valstīs zivis tika ķertas ar elektriskajiem tīkliem, taču zivju ķeršanas metodes atšķīrās. Igaunijā ritrālos upju posmos zivju elektrozveja notika 80-200m garos upes posmos. Ja vien tas bija iespējams, elektrozveja notika visā posmā, bet atsevišķos gadījumos tikai daļēji, piemēram, lielākās upēs vai posmos ar īpašām dzīvotnēm vai pārmērīgu veģetāciju. Latvijā tika izmantoti trīs un vienas transektes elektrozvejas metodes. Igaunijas eksperti ievāktajos zivju paraugos noteica zivju sugu kompozīciju, sugu īpatsvaru un vecuma struktūru. Visas zivis tika iedalītas 3 vecuma klasēs: 0+ (jauns indivīds), 1+ (divas vasaras vecs indivīds), >1+ (vecākas indivīds). Kamēr Latvijas eksperti vērtēja sugas īpatsvaru, blīvumu (indivīdi/100m2) un biomasu (kg/100 m2). Biomasa tika aprēķināta, zivju skaitu reizinot ar katras sugas vidējo svaru. Biezības un biomasas aprēķinos tika izmantotas tikai tās zivis, kuru garums pārsniedza 50 mm. Īpatsvars tika aprēķināts divos veidos. Vietās, kur elektrozveja notika 3 transktēs, īpatsvars tika aprēķināts, izmantojot aizvietošanas metodi. Vietās, kur tika izmantota vienas transektes elektrozveja, zivju skaitu aprēķināja no zivju skaita, kas noķerts 3 transektu elektrozvejā un zivju noķertspējas (p). Noķertpsēja tika noteikta katrai sugai atsevišķi katrai no trijām transektēm28. Igaunijas eksperti zivju faunas kvalitāti noteica, savstarpēji salīdzinot references zivju faunu ar elektrozvejā iegūtajiem rezultātiem. References zivju sabiedrība (indikatorsugu saraksts noteiktā upju tipā) tika noteikta saskaņā ar zivju sabiedrības tipoloģija Igaunijas ūdenstecēs.
28 Bohlin T., Hamrin S., Heggberget G.T., Rasmussen G., Saltveit J.S. 1989. Electrofishing- theory and practice with special emphasis on salmonids. Hydrobiologia, 173: 9- 43.
Zivju faunas kvalitātes stāvoklis tika aprēķināts, izmantojot šādu formulu:
S = (2*I1 + I2 – I3 – 2*I4 + T1 + T2/2 – T3/2 – T4) / (L1 + L2),
kur: I1 – indikatorsugu skaits, to īpatsvars un vecuma struktūra, kas nozvejotas un kas
raksturīgas attiecīgajā dzīvotnē dabiskos apstākļos; I2 - indikatorsugu skaits, to īpatsvars un vecuma struktūra, kas nozvejots, bet nav
raksturīgas attiecīgajā dzīvotnē dabiskos apstākļos; I3 – indikatorsugu skaits, kas nav nozvejotas, bet sugas nav izzudušas attiecīgajā upē vai
upes posmā; I4 – indikatorsugu skaits, kas nav nozvejotas un tās ir iespējams izzudušas vai izzudušas
pavisam attiecīgajā upē vai upes posmā; T1 – specifisku sugu skaits, to īpatsvars un vecuma struktūra, kas nozvejotas un kas
raksturīgas attiecīgajā dzīvotnē dabiskos apstākļos; T2 - specifisku sugu skaits, to īpatsvars un vecuma struktūra, kas noķertas, bet tās nav
raksturīgas attiecīgajā dzīvotnē dabiskos apstākļos; T3 – specifisko sugu skaits, kas nav nozvejotas, bet sugas nav izzudušas attiecīgajā upē
vai upes posmā; T4 - specifisko sugu skaits, kas nav nozvejots un tās ir iespējams izzudušas vai izzudušas
pavisam attiecīgajā upē vai upes posmā; L1 – indikatorsugu skaits, kas raksturīgas references apstākļos; L2 – specifisko sugu skaits, kas raksturīgas references apstākļos;
S indeksa kvalitātes klašu robežvērtības visos upju tipos ir vienādas (B.1.4. tabula).
Latvijas eksperti zivju faunas novērtēšanai tika izmantots FIBS indekss. FIBS indeksā ir iekļauti dažāda tipa zivju sabiedrību raksturojošie ekoloģiskie parametri (sugu sabiedrība un to īpatsvars un vecuma struktūra pa sugām), kas atbilst ŪPD prasībām. Aprēķinos tika izmantots vienīgi katras sugas procentuālais īpatsvars, 0+ vecuma grupas un ekoloģiskās grupas (sugas, kurām nepieciešami vienādi ekoloģiskie apstākļi). FIBS indeksā netiek izmantoti tādi parametri kā absolūtais sugu īpatsvars (noteiktā upes posmā) un biomasa. Katra parametra rezultāti tiek salīdzināti ar references vērtībām. Lai veiktu novērtējumu:
• jāsaskaita visas zivis atsevišķi pa sugām;
• jāsaskaita 0+ vecuma klases zivis un vecākas atsevišķi pa sugām;
• kopējais noķerto zivju indivīdu skaits nedrīkst būt būtiski mazāks kā references apstākļos noķerto zivju skaits;
• zivis ir jāķer atbilstošos upes posmos, ņemot vērā to lielumu un tipu. B.1.4. tabula. Kvalitātes klašu robežvērtības S un FIBS indeksiem
Indekss Ļoti laba Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta
S ≥ 0,8 0.79 - 0.4 0.39 - 0 < 0 Zivis nav sastopamas
FIBS 3.76- 5.00 2.51- 3.75 2.01- 2.50 1.51- 2.00 1.00- 1.50
B.1.5. Fizikāli ķīmiskie kvalitātes elementi Fizikāli ķīmiskie ūdens kvalitātes elementi tika analizēti 67 vietās (21 Igaunijā un 46 Latvijā), kuru ūdens paraugi tika ievākti vienu reizi (2011. un 2012. gada vasaras mēnešos) Gauja/Koiva projekta laikā vienlaicīgi ar bioloģiskajiem ūdens kvalitātes elementiem. Tāpat ūdens paraugi tika ievākti 13 vietās Igaunijā 12 reizes jeb vienu reizi mēnesī gada garumā neatkarīgi no bioloģisko kvalitātes elementu paraugu ņemšanas vietas un laika. 8 no 13 paraugu ņemšanas vietām atrodas pārrobežu ūdens objektos. Tās ir: Pedetsi/Pededze (Kivioja), Pedetsi/Pededze (Möldre), Vaidava (iztekas vietā no Murati/Muratu ezera), Vaidava (Kuutsi), Peetri/Melnupe (Leppura), Pärlijõgi/Pērļupīte, Pedeli/Pedele (Valga), Pedeli/Pedele (Koorküla). Fizikāli ķīmisko parametru analīze veikta saskaņā ar valstu normatīvajos aktos noteiktām prasībām un upju apsaimniekošanas plāniem, kas daļēji aprakstītas A.3.1. nodaļā. Abās valstīs izmantotie parametri ir izšķīdušais skābeklis, BSP5, NH4, Nkop, Pkop un pH. Projekta ietvaros ekoloģiskā ūdens kvalitāte tika novērtēta, balstoties uz fizikāli ķīmisko kvalitātes elementu vērtībām, izmantojot eksperta vērtējumu, lai gan saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem ekoloģiskais novērtējums atbilst sliktākajam parametra vērtējumam jeb ŪPD noteiktajam „one out-all out”. Savukārt Igaunijā tika pielietota vērtēšanas sistēma, kurā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto katram parametram atkarībā, kurai kvalitātes klasei tas atbilst, tiek piešķirts punktus skaits skalā no 1-5 (ļoti labai kvalitātes klasei ir 5 punkti, labai – 4, vidējai – 3, sliktai 2, ļoti sliktai 1). Maksimālais punktu skaits, ko šādā vērtēšanā var iegūt ir 25. Ja pH ir amplitūdā starp 6 un 9, tad ekoloģiskais vērtējums tiek izteikts no visu parametru summas, izņemot pH. Ja pH ir <6 vai >9, tad ekoloģiskā kvalitāte tiek vērtēta kā slikta, neatkarīgi no citu parametru rezultātiem. Ja punktu skaits ir no 23-25, tad ekoloģiskā kvalitāte ir ļoti laba, ja no 19-22, tad laba, ja 13-17, tad vidēja. Slikta ekoloģiskā kvalitāte atbilst 8-12 punktu skaitam, bet ļoti slikta ja punktu skaits ir <8.
B.2. Paraugu ievākšanas un apstrādes metodes un robežvērtības ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai ezeros Abās valstīs ezeru ekoloģiskā kvalitātes novērtējums tika balstīts uz ūdens fizikāli ķīmisko un bioloģisko (fitoplanktonu, bentisko bezmugurkaulnieku, makrofītu un zivju (tikai Igaunijā)) kvalitātes elementu novērtējumu. Igaunijā tika novērtēta arī ŪO hidromorfoloģiskā kvalitāte, kas tika arī ņemta vērā, nosakot ezeru ekoloģisko kvalitāti. Ūdens paraugu ievākšana fizikāli ķīmisko kvalitātes elementu analīzei nav šajā ziņojumā aprakstīta, jo Gauja/Koiva projekta ietvaros ūdens paraugu ievākšanu valstis savstarpēji salīdzināja. Savukārt fizikāli ķīmisko kvalitātes elementu kvalitātes klašu robežvērtības ir aprakstītas jau A.3.2. nodāļā.
B.2.1. Fitoplanktons Lai novērtētu ezeru ekoloģisko kvalitāti, kopumā Gauja/Koiva projekta laikā fitoplanktona paraugi tika ievākti 14 ezeros (9 Igaunijā, 2 Latvijā un 3 pārrobežu ezeros). Kopīga paraugu ņemšana un pieredzes apmaiņa notika 2012. gada maijā, jūlijā un septembrī trijos pārrobežu ezeros: Kikkajärv/Ilgājā, Murati/Muratu ezerā un Väike Palkna/Mazajā Baltiņā (pārrobežu ezeru atrašanās vietas skatīt kartē C.1. nodaļā). Pirmajā paraugu ievākšanas reizē abas ekspertu komandas paraugus ievāca, izmantojot Igaunijas metodi, bet abās pārējās izmantoja katrs savas metodes. Maijā fitoplanktona paraugi dziļos un stratificētos ezeros tika ievākti trijos ūdens slāņos, bet seklos, kur ūdens temperatūra būtiski neatšķiras, paraugi tika ievākti vienā vai divos slāņos. Kvantitatīvie paraugi no dziļākajiem slāņiem tika ievākti, izmantojot van Dorn paraugu ievākšanas ierīci, bet kvalitatīvo paraugu ievākšanai tika izmantots Apstein planktona tīkls (acu izmērs 10, 20 μm). Fitoplanktona skaitīšanā tika izmantota Utermöhl tehnika, kas ir arī ES standarts. Abās pārējās reizēs Latvijas eksperti paraugu ievākšanai no dažādiem ūdens slāņiem izmantoja Ruttner ierīci. Pēc ievākšanas paraugi tika uzglabāti lugola šķīdumā. Fitoplanktona noteikšanā, skaitīšanā un mērījumos tika izmantota Utermöhl metode29 30, kas ir arī ES standartmetode. Fitoplanktona ekoloģiskās kvalitātes novērtējumā tika izmantota Igaunijas metode, jo Latvijā tāda nav izstrādāta. Lai noteiktu fitoplanktona ekoloģisko kvalitāti pēc Igaunijas metodes, nepieciešams noteikt četrus rādītājus: 1. Hlorofils a (Chl a)31 2. J indekss – modificēts Pielou indekss ar vērtību skalu no 0-1 un tā robežvērtības pa
kvalitātes klasēm visos ezera tipos ir vienādas. Tas tiek skaidrots ar to, ka sugu sastopamība ir vienāda visos ezeru tipos, kur vien ir augsta ekoloģiskā kvalitāte. J indeksu aprēķina, izmantojot Šenona daudzveidības indeksu (H) un teorētisko daudzveidības
29 Utermöhl, H. (1958) Zur Vervollkommnung der quantitativen Phytoplankton-Methodik. Mitt int. Verein. theor. angew. Lim¬nol. 9: 1-38 30 Tikkanen, T, Willén, E. (1992) Växtplanktonflora. Naturvårdsverket. ISBN 91-620-1115-4. pp. 280 31 Jeffery, S.W. and Humphrey, G.F. (1975). New spectrophotometric equations for determining chlorophylls a, b, c1, and c2 in higher plants, algae and natural phytoplankton. Biochem. Physiol. Pflanz. 167: 191-194.
indeksu (Hmax) pēc šādas formulas: J=H/Hmax. Jo augstāka indeksa vērtība, jo labāka ekoloģiskā kvalitāte.
3. Modificēts Nygaard indekss (PSQ/FKI) 32, kas diezgan labi raksturo ekoloģiskos apstākļus. Pielāgojot šo indeksu Igaunijas apstākļiem, tas ir papildināts ar divām taksonomiskām grupām: Cryptophyta, ko indeksa aprēķina formulā liek skaitītājā, un Chrysophyceae, ko liek saucējā33. Oriģinālajā formulā saucējā ir tikai Desmidiales taksonomiskā grupa, taču to izplatība pēdējās desmitgadēs ūdeņu litorālajā zonā ir būtiski samazinājusies34. PSQ indeksa modificētā formula:
PCQ = Cyanophyta* + Chlorococcales* + Centrales* + Euglenophyceae* + Cryptophyta* + 1
Desmidiales* + Chrysophyceae* + 1
4. FPK indekss – fitoplanktona sabiedrības raksturojums, ko vērtē skalā no 1-4:
1 – atbilst ļoti labai/labai kvalitātes klasei, kur visas sugu īpatsvars vairāk vai mazāk ir vienāds jeb nav iespējams noteikt nevienu dominējošu sugu; 2 – atbilst vidējai kvalitātes klasei, kur 2- 5 sugas dominē >80%; 3 – atbilst sliktai kvalitātes klasei, kur viena suga dominē >80%; 4 – atbilst ļoti sliktai kvalitātes klasei, kur dominējošās taksonomiskās grupas (>50%) ir Microcystis, Aphanizomenon, Radiocystis, Planktothrix, Limnothrix, Woronichinia, Anabaena vai aļģes no Chlorococcales kārtas un kopējais Chl a ir >20 mg/m3.
Ekoloģiskā kvalitātes novērtējums ezeru ŪO tika veikts, balstoties uz principu, ka visi indeksi ir vienlīdz nozīmīgi. Katram indeksam, kas atbilda ļoti labai kvalitātes klasei, tika piešķirts 1 punkts, labai – 2; vidējai – 3, sliktai – 4, ļoti sliktai 5. Ekoloģiskās kvalitātes vērtējums atbilst vidēji aritmētiskajai vērtībai. Ļoti laba ekoloģiskā kvalitāte atbilst - 1-1,5 punkti , labai - 1,51-2,5, vidējai 2,1 – 3,5, sliktai – 3,1 – 4,5, ļoti sliktai – 4,51 – 5.
B.2.2. Bentiskie makroskopiskie bezmugurkaulnieki Kopumā bentisko makroskopisko bezmugurkaulnieku paraugi tika ievākti 14 ezeros (9 Igaunijā, 2 Latvijā un 3 pārrobežu ezeros). Visos trijos pārrobežu ezeros Igaunijas un Latvijas eksperti veica kopīgu paraugu ņemšanu, lai salīdzinātu un mēģinātu harmonizēt metodes (pārrobežu ezeru atrašanās vietas skatīt kartē C.1. nodaļā). Igaunijas eksperti ievāca paraugus, izmantojot Zviedrijas metodi, bet Latvijas eksperti – modificēto AQEM metodi. Abas metodes ir aprakstītas B. 1.2. nodaļā. Par paraugu ņemšanas vietām ezerā tika izvēlētas tam visraksturīgākās piekrastes zonas (apmēram 10 m garumā un līdz 0,6 m dziļumam). Viens paraugs sastāvēja no 10 parauga vienībām, kas ievāktas ezera
32 G. Nygaard, Hydrobiological Studies in some Danish ponds & lakes II. The quotient hypothesis and some new or little known phytoplanktons, K. Damske Viedersk Selsk Biol. Skrifter PP 1 – 293, 1949 33 Ott, I. & R. Laugaste, 1996. Fütoplanktoni koondindeks (FKI). Uldistus Eesti väikejärvede kohta. Eesti Keskkonnaministeeriumi Infoleht Nr. 3. 34 Kangro K.; Laugaste R., Noges P., Ott I. , 2005. Long-term changes and seasonal development of phytoplankton
in a strongly stratified, hypertrophic lake. Hydrobiologia, 547, 91 - 103
visraksturīgākajos substrāta tipos (mikrodzīvotnēs), izmantojot standarta rokas tīklu (rāmja izmērs 0,25 x0,25 m, tīkla acu izmērs 0,05 mm). Kvalitātes novērtējums veikts izmantojot jau iepriekš, B.1.2. nodaļā, aprakstītos indeksus - T, H; EPT un ASPT. Papildus šiem indeksiem Igaunijas eksperti izmantoja arī SAI indeksu35. Indeksu robežvērtības pa kvalitātes klasēm un Igaunijas references vērtības visos Igaunijas ezeru ŪO tipos ir parādītas B.2.2. tabulā. Tā kā Latvijas ekspertiem šie bija jauni indeksi un to novērtējuma metode nav pielāgota Latvijas apstākļiem, Latvijas eksperti izmantoja Igaunijas robežvērtības un references vērtības, kā arī Igaunijas ezeru tipoloģiju. B.2.2.tabula. References vērtība (R) un kvalitātes klašu robežvērtības bentisko makroskopisko bezmugurkaulnieku ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma indeksiem
Indekss Ezera ūdens īpašības un dzīvotnes raksturojums
R Ļoti laba Laba Vidēja Slikta un ļoti
slikta
T Ciets ūdens, veģetācija 35 >32 28-32 21-27 <21
T Ciets ūdens, smiltis vai akmeņi 27 >24 22-24 16-21 <16
T Mīksts un tumšas krāsas ūdens 16 >14 13-14 10-12 <10
T Mīksts un gaišas krāsas ūdens 22 >20 18-20 13-17 <13
EPT Ciets ūdens, smiltis vai akmeņi 9 >8 7-8 5-6 <5
EPT Ciets ūdens, veģetācija 6 >5 5 4 <4
EPT Mīksts un tumšas krāsas ūdens 4,5 >4 4 3 <3
EPT Mīksts un gaišas krāsas ūdens 7 >6 6 4-5 <4
T Ciets ūdens, veģetācija 3,1 >2,8 2,4-2,8 <2,4-1,8 <1,8
T Ciets ūdens, smiltis 1,9 >1,7 1,5-1,7 <1,5-1,1 <1,1
T Ciets ūdens, akmeņi 2,6 >2,4 2,1-2,4 <2,1-1,6 <1,6
T Mīksts un tumšas krāsas ūdens 2,3 >2 1,8-2 <1,8-1,4 <1,4
T Mīksts un gaišas krāsas ūdens 2,7 >2,5 2,2-2,5 <2,2-1,6 <1,6
ASPT Ciets ūdens, smiltis vai veģetācija 5,7 >5,1 4,5-5,1 <4,5-3,4 <3,4
ASPT Ciets ūdens, akmeņi 6,3 >5,7 5,1-5,7 <5,1-3,8 <3,8
ASPT Mīksts un tumšas krāsas ūdens 6,7 >6 5,3-6 <5,3-4 <4
ASPT Mīksts un gaišas krāsas ūdens 6,3 >5,7 5,1-5,7 <5,1-3,8 <3,8
SAI Ciets ūdens, smiltis vai veģetācija 7 >6 6 4-5 <4
SAI Ciets ūdens, akmeņi 8 >7 6 5 <5
SAI Mīksts un tumšas krāsas ūdens 1 0-1 2-3 4-5 >5
SAI Mīksts un gaišas krāsas ūdens 5 5 4 or 6 3 or 7 <3 or >7
Visi indeksi tiek uzskatīti par vienādi nozīmīgiem. Tāpēc atkarībā no indeksa novērtējuma kvalitātes klasē tiem tika piešķirts noteikts punktu skaits: ļoti labai kvalitātes klasei tika piešķirti 5 punkti, labai – 4; vidējai – 2, sliktai un ļoti sliktai 0. Atšķirība starp labo un vidējo kvalitātes kalsi ir apzināti veidota lielāka, to principiālās nozīmes dēļ ŪPD.
35 Johnson R.K., 1999. Benthic macroinvertebrates. In: Bedömningsgrunder för miljökvalitet. Sjöar och vattendrag. Bakgrundsrapport 2. Biologiska parametrar (Ed. by Torgny Wiederholm). Naturvårdsverket Förlag, 85-166.
Katram paraugam tika saskaitīti visu indeksu punkti, un punktu summa (MMQ) nosaka bentisko makroskopisko bezmugurkaulnieku ekoloģisko kvalitātes klasi. Tā kā references vērtība ir 25, tad 23-25 punkti atbilst ļoti labai kvalitātes klasei, 18-22 labai, 17-10 vidējai, 9-6 sliktai un <6 ļoti sliktai kvalitātes klasei. Latvijas eksperti izmantoja tikai 4 indeksus, kas maksimālo kopsummu veido tikai 20, tāpēc Latvijas eksperti izmantoja citu skalu , kur 18-20 punkti atbilda ļoti labai kvalitātes klasei, 14-17 labai, 10-13 vidējai, 6-9 sliktai un <5 ļoti sliktai.
B.2.3. Makrofīti Makrofītu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums Gauja/Koiva projekta laikā tika veikts 14 ezeros (no tiem 9 atradās Igaunijā, 2 Latvijā un 3 uz abu valstu robežas). Visos trijos pārrobežu ezeros (to atrašanās vietas skatīt C.1. attēlā) Igaunijas un Latvijas eksperti veica kopīgu makrofītu uzskaiti un ezera ekoloģiskās kvalitātes novērtējumu, izmantojot metodi, ko igauņi ir pielāgojuši vietējiem apstākļiem. Ezeru makrofītu uzskaite tika veikta, braucot ar laivu gar krastu pa apmēram 200 - 300 m garām transektēm, kas novilktas, sākot no ūdens krasta līnijas virzienā uz ezera vidu līdz veģetācijas maksimālajam dziļumam. Braucot pa transektēm, tika uzskaitītas visas novērotās makrofītu sugas un to īpatsvars un dziļums, kurā tā novērojama visbiežāk. Atsevišķi tika uzskaitītas arī pavedienveida zaļaļģes. Dziļajos ezeros tika novērtēts arī maksimālais ūdens dziļums ezerā, kurā novērojama veģetācija. Visas novērotās makrofītu sugas tika iedalītas 3 ekoloģiskajās grupās: pilnībā iegrimušās, daļēji iegrimušās, brīvi peldošās un sugās, kurām ir saknes, bet lapas un ziedi atrodas virs ūdens virmas36 37. Pēc tam tika novērtēts katras ekoloģiskās grupas īpatsvars, izmantojot nedaudz modificētu Braun-Blanquet skalu38, kur 1 punkts tiek piešķirts, ja ekoloģiskā grupa ir sastopama ļoti reti, 2 punkti, ja reti, 3 punkti, ja bieži, 4, ja visā ezerā, 5, ja visā ezeru un lielā daudzumā. Katrā makrofītu ekoloģiskajā grupā (izņemot iegrimušo makrofītu sugas) tika novērtēts indikatorsugu sastāvs un sastopamība, sarindojot secībā no visbiežāk sastopamām uz retāk sastopamām. Pārrobežu ezeru ekoloģiskās kvalitātes klases novērtējumā izmantotos makrofītu kvalitātes indeksus un to kvalitātes klašu robežvērtības skatīt tabulā B.2.3.
36 Arber, A., 1920. Water plants. A study of aquatic angiosperms. Cambridge University Press, Cambridge: 436 pp. 37 Sculthorpe, C. D., 1967. The biology of aquatic vascular plants. St. Martin’s Press, New York: 610 pp. 38 Braun-Blanquet, J. (1964). Pflanzensoziologie: grundzüge der vegetationskunde Zweite, umgearbeitete und vermehrte Auflage. Springer-Verlag: Wien. 865 pp.
B.2.3. tabula. Makrofītu ekoloģiskās kvalitātes klasifikācija pa Igaunijas ezeru tipiem un ekoloģiskās kvalitātes indikatorsugas Rādītājs Vienība Ļoti laba kvalitāte Laba kvalitāte Vidēja kvalitāte Slikta kvalitāte Ļoti slikta kvalitāte II ezeru tips: sekls ar vidējas cītības ūdeni (Murati/Muratu ezers) Fitocenoze (MTX) Nozīmīgāko
sastopamo sugu apraksts
Briofīti, harofīti, Potamogeton
Harofīti = Potamogeton, briofīti = Elodea = Myriophyllum =
Ceratophyllum
Ceratophyllum = Ranunculus = augi, kuriem ir saknes, bet to lapas un ziedi atrodas virs ūdens, Myriophyllum = brīvi peldoši augi =
Potamogeton = Charophyta
Brīvi peldoši augi = augi, kuriem ir saknes, bet to lapas un ziedi atrodas virs ūdens =
Ceratophyllum
Nav
Potamogeton perfoliatus L. un/vai Potamogeton lucens L. Sastopamība (PP)
Braun – Blanquet skala (0-5)
≥4 2-3 1 0 0
Harofītu un/vai briofītu sastopamība (CHBR)
Braun – Blanquet skala (0-5)
3 4-5 2 0 0
Ceratophyllum un/vai brīvi peldošo sugu sastopamība (CELE)
Braun – Blanquet skala (0-5)
0 1–2 3 4–5 –
Pavedienveida aļģu sastopamība (FIAL)
Braun – Blanquet skala (0-5)
0 1 1-2 3–4 5
III ezeru tips: dziļš ar vidējas cietības ar ūdeni (Kikkajärv / Ilgājs) Maksimālais dziļums, kurā sastopama veģetācija
Metrs >4 4–>3 3–>1.6 1.6–1 <1
Fitocenoze (MTX) Nozīmīgāko sastopamo sugu apraksts
Briofīti= harofīti, Potamogeton
Harofīti = Potamogeton, briofīti, Myriophyllum = Elodea
Ranunculus, Ceratophyllum, Potamogeton, harofīti
Ceratophyllum, Ranunculus, ūdeni brīvi peldoši augi
Nav
Potamogeton perfoliatus L. un/vai Potamogeton lucens L. Sastopamība (PP)
Braun – Blanquet skala (0-5)
3 4-5 1-2 0 0
Harofītu un/vai briofītu sastopamība (CHBR)
Braun – Blanquet skala (0-5)
3 4-5 1-2 0 0
Ceratophyllum un/vai brīvi peldoši augi (CELE)
Braun – Blanquet skala (0-5)
0 1–2 3 4–5 –
Pavedienveida aļģu sastopamība (FIAL)
Braun – Blanquet skala (0-5)
0 1 1-2 3–4 5
V ezeru tips: ezers ar gaiši krāsotu un mīkstu ūdeni (Väike Palkna /Mazais Baltiņš)
Maksimālais sūnu augšanas dziļums (tikai ezeros ar vidējo dziļumu >3m)
Metrs >7 7–4 4–2 <2 <2
Fitocenoze (MTX) Nozīmīgāko sastopamo sugu apraksts
Lobelia dortmanna, Isoëtes = briofīti, Myriophyllum
alterniflorum
Isoëtes = Lobelia dortmanna = Myriophyllum alterniflorum, briofīti
= Nitella = Chara delicatula
Augi, kuriem ir saknes, bet to augi un ziedi atrodas virs ūdens, Potamogeton, Elodea,
briofīti, Isoëtes, Lobelia dortmanna
Nav vai tajā ir sastopami augi, kuriem ir saknes, bet to lapas
un ziedi atrodas virs ūdens
Nav
Isoëtes spp. vai Lobelia dortmanna L. Sastopamība (ISLO)
Braun – Blanquet skala (0-5)
5 4–3 1-2 0 –
Tikai Võru rajonā: Myriophyllum alterniflorum DC. sastopamība
Braun – Blanquet skala (0-5)
3-4 5 1-2 0
Elodea vai Potamogeton (daļēji iegrimušo sugu) sastopamība(ELPO)
Braun – Blanquet skala (0-5)
0 1 2-3 Nav Nav
Pavedienveida aļģu sastopamība (FIAL)
Braun – Blanquet skala (0-5)
0 1-2 3 4 ─
B.2.4. Zivis Zivju paraugi tika ievākti 10 ezeros (no tiem 7 Igaunijas ezeros un 3 pārrobežu ezeros) 2012.gada jūlijā un tos ievāca tikai Igaunijas eksperti. Paraugu ievākšanai tika izmantoti bentiskie Nordic tipa tīkli ar dažāda izmēra linuma acīm, kas atbilsts ES standartam EVS-EN 14757:2005, bet 1,5 m dziļumā tika izmantoti pelaģiālie tīkli. Lai iegūtu informāciju par ihtiofāgu un citu lielāku indivīdu barības bāzi, tika izmantoti komerciālie neilona tīkli (30 m gari un 1,5 m dziļi), kuru linuma acu izmēri bija 30, 45 un 60 mm. Paraugu ievākšana litorālē un pelaģiālē notika, ņemot vērā skābekļa daudzumu un ezeru stratifikāciju. Kopumā ezerā nakts garumā (parasti 12h laikā, no plkst. 18-20 līdz 6-8) tika ielikti divi bentiskie tīkli, divi pelaģiālie tīkli un trīs 30 m garie komerciālie tīkli. Pirms tīklu ielikšanas ezeru litorālē tika ielikti 3 dažādu veidi mini- murdi (skatīt B.2.4. attēlu). Tīklu un murdu izvietojumu ezeros skatīt Igaunijas ekspertu ziņojumā par Igaunijas ezeriem.
B.2.4. attēls. Mini-murdi, kas tika izmantoti zvejošanai litorālē Katrā tīklā noķertais loms tika analizēts atsevišķi, identificējot katru indivīdu un nomērot tā kopējo garumu mm un svaru ar precizitāti līdz 0,1 g. Dažām zivju sugām, lai novērtētu indivīda vecumu un zivju sugas populācijas vecuma struktūru, tika atdalītas dažādas skeleta daļas (asariem - operculum, līdakām – cleithrum, karpveidīgajiem – zvīņas). Pēc tam dati tika ievadīti datu bāzē, lai varētu aprēķināt zivju populāciju raksturojošos Indeksus. Datu bāzē ievadītie parametri:
• indivīdu skaits tīklos; • linuma acu īpatsvars, kurās bija ieķērušās zivis; • noķerto ne-ihtiofāgo zivju īpatsvars (ieskaitot komerciālos tīklos noķertās zivis); • Simpson Dw (tikai Nordic tipa tīklos); • Simpson Dn (tikai Nordic tipa tīklos); • asaru īpatsvars Nordic tipa tīklos); • karpu dzimtas indivīdu skaits pa sugām; • WPUE - kopējais indivīdu svars katrā tīklā; • NPUE - vidējais noķerto indivīdu skaits katrā tīklā; • vidējais noķerto zivju svars (tikai Nordic tipa tīklos); • asaru indekss; • asaru dzimtas indivīdu svars pret karpu dzimtas indivīdu svaru; • pelāģisko tīklu WPUE pret bentiskajiem Nordic tipa tīkliem; • pelāģisko tīklu NPUE pret bentiskajiem Nordic tipa tīkliem;
• trīs visbiežāk noķertās karpu dzimtas sugas; • visas Nordic tipa tīklos noķertās sugas; • nenoķertās litorālās sugas.
Noķertie ihtiofāgi jeb zivjēdāji tika izmantoti, lai noteiktu to barības bāzi atbilstoši Bagenal metodei 39. Līdz šim Igaunijas eksperti nav izstrādājuši tādas metodes, lai varētu novērtētu ezeru ekoloģisko kvalitāti vai ekosistēmu integritāti pēc tajos sastopamajām sugām. Tomēr pie tā tiek strādāts, testējot un pielāgojot dažādas kaimiņvalstu un citu Eiropas valstu metodes. Projekta laikā ezeru ūdens kvalitātes un ekosistēmu integritātes novērtēšanai tika izmantotas četras dažādas metodes un to indeksi: LaFiEstA, LAFIEE, Centrālbaltijas un modificētu Vācijas metodi. Tā kā ezeru ekoloģiskā kvalitātes novērtēšanas metode, vērtējot zivju populācijas, ir tikai izstrādes stadijā, to robežvērtības pa kvalitātes klasēm nav vēl strikti noteiktas un novērtējuma pamatā ir eksperta vērtējums
39 Bagenal, T. B. 1978. Aspects of fish fecundity in ecology of freshwater fish production. Blackwell Scientific Publications: 75–102
B.3. Paraugu ievākšanas un apstrādes metodes un ekoloģiskās kvalitātes robežvērtības piekrastes ūdeņos
B.3.1. Paraugu ievākšanas un apstrādes metodes ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai piekrastes ūdeņos
B.3.1.1. Fizikāli ķīmisko ūdens kvalitātes rādītāju paraugu ievākšana un
sagatavošana
Piekrastes ūdeņos no Vitrupes līdz Ainažiem tika ievākti ūdens paraugi, noteikta ūdens caurredzamība un veikta zemūdens video novērošana laika posmā no 2012.gad 16. augusta līdz 21. augustam. Kopumā paraugi tika ievākti 145 vietās. Analīzes tika veiktas:
• Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) Jūras monitoringa laboratorijā, kur tika analizēts hlorofils a un dzeltenā viela ūdens virsējā slānī, ūdens duļķainība, kopējais C un N, Al, Fe un Mn koncentrācija suspendēto vielu sastāvā. Laboratoriju ir akreditējis Latvijas nacionālais akreditācijas centrs atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17025: 2005 standartam;
• CTD (konduktivitāte, temperatūra un skābekļa daudzums), ūdens caurredzamības noteikšana un zemūdens videonovērošana veica Latvijas Hidroekoloģijas institūta speciālisti manuāli no motorlaivas. Paraugu ievākšana tika veikta, ņemot vērā HELCOM norādījumus un standarta aktivitāšu procedūras, kas daļēji balstīta uz ISO/EN standartu (skatīt B.2.3.1.tabulu).
B.3.1. tabula. Parametri un izmantotie standarti paraugu ievākšanā un apstrādē piekrastes ūdeņos Parametrs Izmantotais standarts
CTD ISO 15839:2003 Ūdens kvalitāte. Sensors/analītisks aprīkojums. Instrukcijas un izpildes tests atbilstoši ražotāja instrukcijai.
Ūdens caurredzamība
Daļēji-kvantitatīva metode, ievērojot standartu ISO 7027:1999 Ūdens kvalitāte. Duļķainības noteikšana.
Ūdens paraugu ņemšana
LVS EN ISO 5667-1:2007 Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 1. daļa: Norādījumi paraugu ņemšanas programmu izveidei un paraugu ņemšanas paņēmieniem LVS ISO 5667-9:1992 Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 9.daļa: Norādījumi jūras ūdeņu paraugu ņemšanai
Hlorofils a HELCOM COMBINE norādījumi (1997)
Duļķainība ISO 7027:1999 Ūdens kvalitāte. Duļķainības noteikšana
Ūdens paraugu ievākšanā izmantotais aprīkojums. Hlorofilu a, duļķainību, dzelteno vielu, suspendēto vielu daudzumu, kopējo C un N, Al, Fe un Mn noteikšanai tika ievākti ūdens paraugi tīrās 5l polietilēna pudelēs ar plastikāta skrūvējamu korķi un blīvi. Ūdens temperatūra un konduktivitāte pa slāņiem tika mērīta ar CTD zondi. Ūdens caurredzamība tika mērīta ar Seki disku (30 cm diametrā).
Ūdens paraugi hlorofila a, duļķainības dzeltenās vielas un kopējā C un kopējā N, kā arī Al, Fe un Mn koncentrācijas noteikšanai suspendētajās vielās tika ievākti, izmantojot:
• Van Dorn batometru, lai ievāktu paraugus no 1- 4 m dziļuma;
• 5 m garu plastikāta integrālo cauruli, lai ievāktu paraugus no 5-9 m dziļuma;
• 10 m garu plastikāta integrālo cauruli, lai ievāktu paraugus no >10 m dziļuma. Ievāktie ūdens paraugi uzreiz tika filtrēti un ievietoti ledusskapī 4-8⁰C temperatūrā. Ūdens filtrēšana hlorofila a noteikšanai. Hlorofila a koncentrācijas noteikšanai ūdens paraugi uzreiz pēc to ievākšanas tika filtrēti vakuumā ar spiedienu ne lielāku kā 30 mBar, izmantojot GF/F stikla šķiedras filtri (0.7 µm). Filtrēšana ilga ne vairāk kā 30 min. Pēc tam filtri tika izžāvēti un ielikti saldētavā 4⁰C temperatūrā līdz turpmāko analīžu veikšanai. Ūdens filtrēšana kopējā C un N noteikšanai ūdens suspendētajās vielās. Ūdens tika filtrēts ar iepriekš uzkarsētu GF/F stikla šķiedras filtru (0.7 µm) vakuuma apstākļos ar 40 mBar spiedienu. Pēc tam filtri tika žāvēti, ietinot Al folija eksikatorā ar kvarca gēlu. Sausie filtri tika ietīti folijā un ievietoti saldētavā (-18⁰C) līdz analīžu veikšanai. Ūdens filtrēšana Al, Fe un Mn noteikšanai ūdens suspendētajās vielās. Ūdens tika filtrēts, izmantojot Millipore nitrocelulozes filtru, kura poru izmērs bija 0.45 µm ar diametru 47 mm. Filtrēšana notika vakuuma apstākļos ar 40 mBar lielu spiedienu. Pēc filtrēšanas filtrs ar suspendētajām daļiņām tika novietots uz īpaša filtrpapīra tīrā plastikāta kastē līdz tie izžuva (apmēram 2h). Kad filtri bija izšuvuši, tie tika ievietoti tīrā Petri platē un kopā ar to ielikti plastikāta maisiņā ar zip-lock aizdari un glabāti istabas temperatūrā līdz turpmāko analīžu veikšanai - suspendētās vielas un Al, Fe un Mn koncentrācijas noteikšanai ūdenī. Izfiltrētais ūdens tika izmantots dzeltenās vielas noteikšanai, bet nefiltrētais ūdens duļķainības noteikšanai. Smago metālu (Al, Fe un Mn) noteikšana ūdens suspendētajās vielās notika atbilstoši modificētai Hovind un Skeidescribed metodei, ar kuru var iepazīties ICES 1992. gada atskaitē40. Metodes pamatā ir filtra apstrāde ar verdošu HNO3 un HCl maisījumu teflona menzūrā un mērījumu veikšana, izmantojot liesmas atomu absorbcijas spektroskopiju, ievērojot US EPA metodi Nr. 7000B (2007). Dzeltenās vielas mērījumi tika veikti, izmantojot spektrometrisko metodi, kuras pamatā ir filtrētā ūdens salīdzināšana ar destilētu ūdeni (izmantotais viļņa garums - 380 nm).
B.3.1.2. Bioloģisko ūdens kvalitātes rādītāju paraugu ievākšana un sagatavošana 2012. gadā no 25. līdz 26. augustam tika ievākti 27 makrobentosa paraugi cietajās gruntīs jūras piekrastē. Paraugus ievāca LHEI nirēji. Izmantojot ūdens drošu kameru, no piepūšamās laivas 0,5 – 1 m augstumā no jūras dibena tika uzņemti zemūdens video. Katrā novērojumu
40 ICES cooperative research report by Hovind, H. and Skei, J. 1992. Report of Second ICES intercomparison exercise on the determination of trace metals in suspended particulate matter. No 184.
vietā tika uzņemtas 3 min gari video par 15 m2 lielu teritoriju. Mīkstas grunts gadījumos tika uzņemti tikai 1 min gari video. Video materiāli tika analizēti, lai noteiktu gliemeņu, vēžvēdīgo un dominējošo makroaļģu sastopamību un sastopamo substrāta frakciju īpatsvaru. Substrāts tika iedalīts trīs klasēs pēc to frakciju diametrālā izmēra:
• smiltis un grants (<60 mm);
• akmeņi (60-100 mm);
• akmeņi (>100 mm). Makrobentosa paraugu ievākšana. Nirējs ar akvalangu makrobentosa paraugus ievāca katrā paraugu ņemšanas vietā ar 1-3 atkārtojumiem atkarībā no fitobentosa daudzuma. Katrā vietā tika novērtēts tipiskākais fitobentosa apaugums un, izmantojot 0,02 x 0,02 metāla rāmi, nosprausts laukums, no kura tika noskrāpēti visi organismi, kas tajā atradās. Paraugi tika ievākti maisos ar 500 μm linuma acu izmēru. Pēc paraugu ievākšanas tos apstrādāja ar 4% formaldehīda šķīdumu. Bez tam katrā paraugu ņemšanas vietā nirējs arī vizuāli novērtēja 10 m garu ~2 m platu transekti brīvi izvēlētā trajektorijā. Šajā transektē vizuāli tika novērtēts uz akmeņiem dzīvojošās faunas (gliemenes, vēžvēdīgie) un augošās floras procentuālais īpatsvars, kā arī substrāta sastopamo frakciju un izplatību. Makrobentosa taksonu identifikācija notika, izmantojot attiecīgas rokasgrāmatas41. Organismi tika žāvēti līdz konstantam svaram 3 dienas 60⁰C temperatūrā un nosvērti biomasas aprēķināšanai līdz 0,0001g precizitātei. Gan biomasa, gan sastopamība tika rēķināta uz vienu m2.
B.3.2. Robežvērtības ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai piekrastes ūdeņos Ņemot vērā Latvijas un Igaunijas ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanas sistēmu līdzības (skatīt nodaļā A.3.3.) un Gauja/Koiva projekta laikā veikto analīžu rezultātus (skatīt nodaļu C.4.), rekomendējam izmantot piecus parametrus un to robežvērtības ūdens ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai Rīgas līcī (skatīt B.3.2.a. un B.3.2.b.tabulu). B.3.2.a. tabula. Rekomendētās hlorofila a un fizikāli ķīmisko parametru robežvērtības ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai Rīgas līcī
Parametrs Vienība Sezona Ekoloģiskā kvalitāte Ļoti laba Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta
Caurredzamība m vasara >5.0 3.0-5.0 <3.0-2.0 <2.0-1.5 <1.5
P kop μmol/l ziema <0.6 0.6-1.0 >1.0-2.5 >2.5-8.0 >8.0
Hlorofils a μg/l vasara <2,0 2,0-6,5 >6,5-16,0 >16,0-40,0 >40,0
B.3.2.a. tabulā nav iekļauts Nkop, jo Latvijā un Igaunijā lietotās robežvērtības būtiski atšķiras un šī parametra robežvērtību harmonizācijai starp valstīm nepieciešami plašāki abu valstu kopīgi pētījumi.
41 Pankow H., 1990. Ostsee – Algenflora and Tolstoy A., Osterlund K., 2003. Alger vid Sveriges östersjökust – en fotoflora.
B.3.2.b. tabula. Rekomendētās fitobentosa parametru robežvērtības ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai Rīgas līča austrumu piekrastē (ūdensobjekts F)
Parametrs Vienība References
vērtība
Ekoloģiskā kvalitāte Ļoti laba
Laba Vidēja Slikta Ļoti
slikta
Novirze no references vērtības % <10 10-25 >25-45 >45-70 >70
Fucus vesiculosus maksimālais augšanas dziļums
m 7 >6.3 6.3-5.25 <5.25-3.85 <3.85-2.1 <2.1
Makroskopiskās veģetācijas maksimālais augšanas dziļums
m 11 >9.9 9.9-8.25 <8.25-6.05 <6.05-3.3 <3.3
Tā kā vēsturiskie dati ir pieejami tikai par makroskopisko aļģu maksimālo augšanas dziļumu un uz to lielā mērā balstās Igaunijas piekrastes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma sistēma, tad šī Gauja/Koiva projekta ietvaros zinātnieki vairāk pievērsa uzmanību diviem bioloģiskās kvalitātes parametriem: makroskopiskās veģetācijas maksimālajam augšanas dziļumam ūdenī un Rīgas līča austrumu piekrastes nozīmīgākās makroskopiskās aļģu sugas Fucus vesiculosus maksimālajam augšanas dziļumam ūdenī. No dziļuma ir atkarīgas barības vielu koncentrācijas un ūdens dzidrība42 43, bet no ūdens dzidrības ir atkarīga makroskopisko aļģu izplatība un to pierādīja arī Gauja/Koiva projekta rezultāti. Makroskopiskām aļģēm ir nepieciešama ciets substrāts, uz kura tās pieķeras un aug līdz pat tādam dziļumam, kur tām pietiek gaismas. Latvijas ūdensobjekts F lielākoties ir atbilstoši apstākļi44. B.3.2.b. tabulā dotās references vērtības abiem bioloģiskās kvalitātes parametriem ir balstīta uz H.Skujas veikto pētījumu rezultātiem45, tos nedaudz samazinot, jo šeit ir lielāka viļņu radītā ietekme un eitroficētāku ūdeņu ieplūšanas no upēm un līča rietumu piekrastes ūdeņiem. Robežvērtības tika nospraustas, balstoties uz ekspertu vērtējumu un zinātnisko literatūru46 47 48 . Saskaņā ar OSPAR vienoto eitrofikācijas noteikšanas procedūru jūrā novirze no references apstākļiem ir pieļaujama maza (15%), vidēja (25%) un liela (50%). Balstoties uz pētījumiem , pašreiz tā ir vidēja. Robežvērtības ir noteiktas katrai sugai.
42 Nielsen S.L., Sand-Jensen K., Borum J., Geertz-Hanse O., 2002. Depth colonisation of eelgrass (Zostera marina) and macroalgae as determined by water transparency in Danish coastal waters. Estuaries, 25: 1025-1032. 43 CHARM, 2003. Small-scale vegetation models. Project deliverable No. 15, 36 pp. 44 Stiebrins O., Väling P., 1996. Bottom sediments of the Gulf of Riga. 1:200 000, Riga, 54 pp. 45 Skuja H., 1924. Mērsraga – Ragaciema piekrastes aļģes. Acta Univ. Latviensis, 10: 337–392 (in latvian and german). 46 Andersen J.H., Conley D.J., Hedal S., 2004. Palaeoecology, reference conditions and classification of ecological status: the EU Water Framework Directive in practice. Marine Pollution Bulletin, 49: 283-290. 47 Krause-Jensen D., Greve T.M., Nielsen K., 2005. Eelgrass as a Bioindicator Under the European Water Framework Directive. Water Resources Management, 19: 63-75. 48 Andersen, J. H., Schlüter, L., Ærtenjerg, G. 2006. Coastal eutrophication: recent developments in definitions and implications for monitoring strategies. Journal of Plankton Research, 28(7), 621-628.
B.4. Paraugu ievākšanas un apstrādes metodes bīstamo vielu noteikšanai pārrobežu ūdeņos
B.4.1. Paraugu un analizēto bīstamo vielu veidi un paraugu ņemšanas vietas Projekta Gauja/Koiva laikā tika ievākti ūdens, sedimentu un biotas (zivju vai gliemeņu) paraugi, bet analizējamo bīstamo vielu izvēle lielākoties tika balstīta uz šādiem kritērijiem:
• prioritāri tika izvēlētas tās vielas vai vielu grupas, kuru pieļaujamie koncentrāciju limiti virszemes ūdenī ir noteikti vai drīzumā tiks noteikti ES direktīvā (2008/105/EC). Tās kopumā ir 33 prioritārās vielas un vielu grupas, kas jau ir iekļautas iepriekš minētajā direktīvā, bet 12 citas vēl ir iekļaujamo vielu sarakstā;
• iepriekš minētās bīstamās vielas, par kurām visvairāk trūka informācijas ūdens vidē;
• iepriekš minētās bīstamās vielas, par kurām zināms, ka tās ir parādījušās tirgū vai tās kādreiz ir izmantotas un ka tās ir stabilas, bioakumulatīvas un toksiskas (PBT);
• informācija par vielu parādīšanos vidē no iepriekšējiem projektiem (piemēram, bromētie antipirēni);
• informācija no iepriekšējiem projektiem vai zinātniskajām publikācijām par fermentatīvo reakciju vai iedarbību uz biotu (divvāku gliemenēm), ko radījis piesārņojums vidē.
Kopumā tika izvēlētas 10 vielas un/vai vielu grupas, kas tika pārbaudītas:
• virszemes ūdenī- Di (2-etilheksil)ftalāts (DEPH);
• sedimentos - smagie metāli (Cd, Cu, Zn, Pb, Ni un Hg), alkifenoli un bisfenols A (BPA), polibromētie difenilēteri (PBDE) un heksabromciklododekāna (HBCDD), poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO), organiskie alvas savienojumi;
• biotā (zivīs, gliemenēs) – heksahlorbenzols, hekshlorbutadiēns, bromdifenilēteris (PBDE) un heksahlorcikloheksāns (HBCDD), dioksīni un furāni, poliklorētie bifenili (PCB).
Kopumā Gauja/Koiva projektā tika izvēlētas 14 paraugu ņemšanas vietas un no tām 3 vietas tika izvēlētas Latvijas un Igaunijas pārrobežu ŪO (B.4.1.tabula), lai noskaidrotu pārrobežu radīto ietekmi. B.4.1. tabula. Paraugu ņemšanas vietas un ievāktie paraugu veidi (Ū - ūdens, S - sedimenti, Z– zivju taukaudi, G– gliemenes)
Vietas Nr.
Paraugu ņemšanas vieta
Paraugu ņemšanas vietas apraksts Parauga veids
Ū S Biota
1. Gauja Uz Latvijas – Igaunijas robežas, lauksaimniecības ietekme 1 1 Z/G
2. Pedele Uz Latvijas – Igaunijas robežas Valkā 1 1 -
3. Muratu ezers Uz Latvijas – Igaunijas robežas 1 1 Z/G
B.4.2.Paraugu ievākšana un apstrāde Ūdens un sedimentu paraugi tika ievākti 2012.gadā no 3. līdz 18. Jūlijam, bet zivju paraugi 2012. gada augustā un septembrī.
B.4.2.1. Ūdens, sedimentu un biotas paraugu ievākšanas metodes Ūdens un sedimentu paraugus ievāca LHEI speciālisti, bet zivju paraugus ievāca Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta (BIOR) speciālisti. Paraugi tika ievākti, ievērojot standarta ISO/EN metodi. Ūdens paraugu ievākšanai tika izmantotas dzintara krāsas stikla 1l pudeles ar plastikāta skrūvējamu korķi un alumīnija folija ieliktni. Sedimentu paraugu ievākšanai tika Sedimentus smago metālu analizēšanai ievāca atsevišķi 200 ml plastikāta kastēs un tos analizēja LHEI laboratorijā. Ūdens paraugi tika ievākti manuāli no laivas vai no krasta, izmantojot teleskopisko kātu, kura galā ierīkots pudeles turētājs. Pudele ūdenī tika iemērkta ar virspusi uz leju un apgriezta otrādi zem ūdens 0,3 – 0,5 metru dziļumā. Sedimentu paraugi tika ievākti manuāli no laivas, izmantojot Wildco Ponar vai VanVeen gruntssmēlēju, vai no krasta, izmantojot teleskopisko kātu, kura gals aprīkots ar pudeles turētāju. Katrā paraugu ņemšanas vietā paraugi tika ievākti 5-7 punktos un ievietoti vienā traukā, tad izsijāti ar sietu (linuma acu izmērs 2,0 mm), lai izvairītos no akmeņu, gliemeņu u.c. lielāku daļiņu nonākšanu paraugā. Izsijātie sedimenti uzreiz tika ievietoti plastikāta pudelēs un traukos. Zivis (Perca fluviatilis) tika ķertas uz āķiem. Paraugi tika nogādāti laboratorijās mobilajās aukstuma kastēs un līdz analīžu veikšanai uzglabāti ledusskapī 4-8⁰C temperatūrā. Sedimentu paraugi, kas tika ievākti smago metālu analīzēm, līdz analīzēm tika uzglabāti saldētavā. Zivju paraugi uz BIOR laboratoriju arī tika nogādāti mobilajās aukstuma kastēs 4-8 OC temperatūrā. Pēc nogādāšanas laboratorijā zivju paraugi uzreiz tika apstrādāti, atdalot mīkstos audus, kas līdz analīzēm tika uzglabāti saldētavā -18 OC temperatūrā.
B.4.3. Paraugu analīze Paraugu analīze tika veikta trīs dažādās laboratorijās: • LHEI Jūras monitoringa laboratorijā, kur tika analizēti smagie metāli, LOI, kopējais C un
N sedimentu paraugos, Hg zivju (Perca fluviatilis) paraugos un smagos metālus divvāku gliemenēs (Macoma Balthica, Unionidae). Laboratoriju ir akreditējis Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17025: 2005 standartam. Akreditācijas sertifikāta nr. LATAK–T–169-07-99-A, kas derīgs līdz 2017. gada 20. novembrim. Visas analīzes tika veiktas atbilstoši ISO un/vai US EPA standartiem.
• BIOR laboratorijā, kur tika analizēti ftalāti ūdens paraugos, polibromētie difenilēteri (PBDE), heksabromciklododekāna (HBCDD), poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO) sedimentu paraugos, bromdifenilēteris (PBDE) un heksahlorcikloheksāns (HBCDD), dioksīni un furāni, poliklorētie bifenili (PCB), heksahlorbenzols, hekshlorbutadiēns zivju (Perca fluviatilis) paraugos. Laboratoriju ir akreditējis Latvijas Nacionālais akreditācijas
birojs atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17025: 2005 standartam. Akreditācijas sertifikāta nr. LATAK–T–012-26-95, kas derīgs līdz 2017.gada 17.decembrim. Visas analīzes tika veiktas atbilstoši ISO un/vai US EPA standartiem, izņemot PAO analīzi, kas tika veikta atbilstoši dažādās zinātniskās publikācijās aprakstītai metodei.
• Eurofins Gfa Lab Service GmbH laboratorijā Vācijā BIOR uzdevumā, kur tika analizēti organiskie savienojumi, alkilfenoli un bisfenols A sedimentu paraugos. Laboratoriju ir akreditējis Vācijas akreditācijas dienests (Deutsche Akkreditierungsstelle GmbH (DAkkS)), kas ir Vācijas Federatīvās Republikas oficiālā akreditācijas institūcija, atbilstoši DIN ISO/IEC 17025:2005 standartam. Laboratorijas akreditācijas Nr. D-PL-14629-01-00, kas derīgs no 2011.gada 2. augustam līdz 2013. gada 4. martam. Visas analīzes tika veiktas ar akreditētām metodēm.
C. Pētījumu rezultāti Gaujas/Koivas upju baseinu apgabala pārrobežu ūdeņos
C.1. Kopīgās paraugu ņemšanas vietas pārrobežu ūdeņos Kopīgiem pētījumiem, kur vienlaicīgi paraugus ievāca gan Latvijas, gan Igaunijas eksperti, tika izvēlēti trīs pārrobežu upes: Vaidava/Vaidva, Peetri/Melnupe un Pedeli/ Pedele un trīs ezeri, kas atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas: Väike Palkna/Mazais Baltiņš, Kikkajärv/Ilgājs un Murati/Muratu ezers. Katrā upē tika izvēlētas 2 paraugu ņemšanas vietas, no kurām viena atradās Latvijas pusē, bet otra Igaunijas pusē. Tātad kopīgiem pētījumiem pavisam tika ievākti paraugi sešās vietās pārrobežu upju kvalitātes novērtēšanai un 3 vietās pārrobežu ezeru kvalitātes novērtēšanai. Projekta laikā paraugu ņemšanai tika izvēlētas vēl 3 citas pārrobežu upes (Ujuste/Kaičupe, Pärlijogi/Pērļupīte, Pedetsi/Pedeze), bet paraugus katras valsts eksperti ievāca tikai savā valstī (C.1.a. attēls). Izņēmums ir Pedetsi/Pededze, kurā bentisko bezmugurkaulnieku eksperti paraugus ievāca abās valstīs.
C.1.a. attēls. Kopīgās paraugu ņemšanas vietas pārrobežu ūdeņos Kopīgiem pētījumiem virszemeszemes ūdeņu kvalitātes novērtēšanai un metožu salīdzināšanai tika ievākti četru bioloģisko kvalitātes elementu paraugi: fitobentoss (tikai upēs) (C.1.b. attēls), fitoplanktons (tikai ezeros) , bentiskie bezmugurkaunieki un makrofīti. Zivju paraugu kopīga ievākšana nebija iespējama dēļ normatīvo aktu regulējuma valstīs, bet abu kaimiņvalstu eksperti savstarpēji apmainījās ar pieredzi, piedaloties paraugu ievākšanā kā novērotāji (C.1.c. attēls).
C.1.b. attēls. Kopīgā fitobentosa paraugu ievākšana (foto: P.Pall)
C.1.c. attēls. Kopīgā zivju paraugu ievākšana (foto: P.Pall)
C.2. Ekoloģiskā kvalitāte vērtējot bioloģiskos un fizikāli ķīmiskos kvalitātes elementus pārrobežu upju ūdensobjektos
C.2.1. Ekoloģiskā kvalitāte vērtējot bioloģisko kvalitātes elementus C.2.1.1. Ekoloģiskā kvalitāte vērtējot bentiskās diatomas (fitobentosu)
Paraugus kaimiņvalstu eksperti kopīgi ievāca trīs pārrobežu upēs: Vaidavā, Melnupē/ Peetri un Pedelē /Pedeli, pa vienam katrā valstī netālu no robežas. Papildus šīm upēm abās robežas pusēs paraugi tika ievākti vēl trijās pārrobežu upēs: Pērļupīte/Pärlijõgi, Kaičupe/Ujustē, Pedzē/Pedetsi, taču tos eksperti ievāca atsevišķi un tikai savā valstī (skatīt C.1.a. attēls). Ekoloģiskās kvalitātes vērtējumu noteica, aprēķinot vidējo aritmētisko no trīs diatomu stāvokļa novērtēšanas indeksu (TDI, IPS un WAT) vērtējuma summas. Abās valstīs visos upju tipos tika izmantotas vienādas kvalitātes klašu robežvērtības (skatīt B.1.1. nodaļu un 1. pielikumu). Igaunijas un Latvijas ekspertu aprēķināto indeksu vērtību un ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma salīdzinājums parādīts C.2.1.1. tabulā. Indeksu vērtības un kvalitātes klases vērtējums ir iekrāsotas atbilstoši ŪPD noteiktajam krāsojumam, kur zilā krāsa atbilst ļoti labai kvalitātes klasei, zaļā – labai, dzeltenā – vidējai, oranžā – sliktai un sarkanā – ļoti sliktai). C.2.1.1. tabula. Bentisko diatomu kvalitātes indeksu vērtības un Igauņu (EE) un Latvijas (LV) ekspertu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums pārrobežu upēs
Upe Paraugu
ņemšanas vieta
IPS WAT TDI Ekoloģiskā kvalitāte saskaņā ar bentisko diatomu vērtējumu
EE LV EE LV EE LV EE LV
Vaidava Latvijā 13,6 14,3 14,1 15,5 53,4 54,2 Laba Laba
Vaidava Igaunijā 13,6 14,6 14,1 14,9 53,4 70,0 Laba Laba
Melnupe/Peetri Latvijā 12,8 14,5 12,5 12,5 89,1 81,0 Vidēja Vidēja
Melnupe/Peetri Igaunijā 14,5 15,2 15,0 13,9 72,6 71,9 Laba Laba
Pedeli/Pedele Latvijā 13,8 13,5 11,0 12,0 67,9 63,4 Vidēja Vidēja
Pedeli/Pedele Igaunijā 14,2 12,9 14,7 16,9 64,5 66,1 Laba Laba Pedetsi/Pededze Latvijā - 14,5 - 15,0 - 69,7 - Laba Pedetsi/Pededze Igaunijā 16.0 - 19.4 - 60.5 - Ļoti laba -
Pärlijõgi/Pērļupīte Latvijā - 15,4 - 15,9 - 66,1 - Laba
Pärlijõgi/Pērļupīte Igaunijā 16.2 - 17.8 - 58.1 - Ļoti laba -
Ujuste/Kaičupe Latvijā - 14,3 - 15,2 - 77,0 - Vidēja
Ujuste/Kaičupe Igaunijā 16.0 - 18.0 - 60.5 - Ļoti laba -
Indeksu aprēķinu un novērtējuma rezultāti uzrāda nelielas atšķirības. Eksperti savstarpēji salīdzināja diatomu sugu sastāvu katrā paraugu ņemšanas vietā un secināja, ka rezultātu atšķirības nav uzskatāmas par būtiskām, tādējādi tie ir savstarpēji salīdzināmi.
C.2.1.2. Ekoloģiskā kvalitāte, vērtējot bentiskos bezmugurkaulniekus Paraugus abu valstu eksperti kopīgi ievāca 4 pārrobežu upēs: Vaidavā, Melnupē/Peetri, Pedelē /Pedeli un Pededzē/Pedetsi, pa vienam katrā valstī netālu no robežas. Papildus šīm upēm abās robežas pusēs paraugi tika ievākti vēl divās pārrobežu upēs: Pērļupītē/Pärlijõgi un Kaičupē/Ujustē, taču tos eksperti ievāca atsevišķi un tikai savā valstī (paraugu ievākšanas vietas parādītas C.1.a. attēlā). Paraugu ievākšanai eksperti izmantoja mazliet atšķirīgas metodes (vairāk par metodēm skatīt B.1.2. nodaļā). Ekoloģiskās kvalitātes vērtējumu noteica aprēķinot vidējo aritmētisko no 5 bentisko bezmugurkaulnieku stāvokļa novērtēšanas indeksu (J, ASPT, EPT, DSFI, H) summas. Abās valstīs visos upju tipos tika izmantotas Igaunijā izstrādātās kvalitātes klašu robežvērtības (skatīt B.1.2. nodaļu un 1.pielikumu), tāpēc Latvijas eksperti upes novērtēja arī pēc Igaunijas tipoloģijas. Igaunijas un Latvijas ekspertu aprēķināto indeksu vērtību un novērtējuma salīdzinājums parādīts C.2.1.2. tabulā. C.2.1.2. tabula. Bentisko bezmugurkaulnieku indeksu vērtības un Igauņu (EE) un Latvijas (LV) ekspertu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums saskaņā ar bentisko bezmugurkaulnieku vērtējumu pārrobežu upēs
Upe Paraugu
ņemšanas vieta
J ASPT EPT DSFI H Ekoloģiskā kvalitāte
saskaņā ar bezmugur-kaulnieku vērtējumu
EE LV EE LV EE LV EE LV EE LV EE LV
Vaidava Latvijā 53 68 6.79 6.6 26 31 7 7 3.8 2.0
Ļoti laba Ļoti laba
Vaidava Igaunijā 47 45 7.07 6.8 24 23 7 6 3.7 2.7 Ļoti laba Ļoti laba
Melnupe/ Peetri Latvijā 51 77 6.23 6.6 21 29 6 7 3.7 3.4 Ļoti laba Ļoti laba Melnupe/ Peetri Igaunijā 49 79 6.45 6.4 23 18 7 7 4.4 2.3 Ļoti laba Ļoti laba
Pedeli/Pedele Latvijā 41 21 6.00 5.1 19 8 5 4 3.27 2.2 Ļoti laba Vidēja
Pedeli/Pedele Igaunijā 35 49 6.08 6.1 13 16 6 4 1.5 3.1 Laba Ļoti laba
Pedetsi/Pededze Latvijā 40 30 6.00 6.1 18 14 6 6 2.6 2.3 Ļoti laba Ļoti laba Pedetsi/Pededze Igaunijā 32 59 6.5 6.3 20 22 7 7 2.6 2.2 Ļoti laba Ļoti laba
Pärlijõgi/Pērļupīte Latvijā - 57 - 6.09 - 20 - 6 - 2.7 - Ļoti laba Pärlijõgi/Pērļupīte Igaunijā 44 - 6.66 - 23 - 7 - 3.81 - Ļoti laba -
Ujuste/Kaičupe Latvijā - 25 - 3.57 - 7 - 4 - 2.1 - Vidēja
Ujuste/ Kaičupe Igaunijā 33 - 5.58 - 15 - 6 - 3.11 - Ļoti laba -
Bezmugurkaulnieku pētījumu rezultāti norāda uz labu un/vai ļoti labu ekoloģisko kvalitāti visās pētītajās pārrobežu upēs, izņemot Pedeli Latvijas pusē, kur tā novērtēta kā vidēja. Izņēmums ir arī Šenona indekss, kur tas 4 vietās norāda uz vidēju ekoloģisko kvalitātes klasi. Latvijas ekspertu iegūtie dati parāda augstāku variāciju starp kvalitātes klasēm, bet atšķirības nav uzskatāmas par būtiskām (vidējais EQR Latvijas ekspertu vērtētajās upēs (n=8) ir 0,92, bet Igaunijas - 0,96 (n=8)), un tas ir skaidrojamas ar dabiskajām atšķirībām, paraugu ievākšanas atšķirībām un bezmugurkaulnieku noteikšanas līmenim (piemēram, Latvijas eksperti maztārpus noteica līdz sugai, kamēr Igaunijas eksperti tikai līdz maztārpu klasei). Kaičupes kvalitātes novērtējuma atšķirības varētu būt skaidrojamas ar to, ka paraugi tika ievākti dažāda tipa upes posmos.
Saskaņā ar vienlaicīgi ievākto paraugu rezultātiem var secināt, ka ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma rezultāti būtiski neatšķiras, pielietojot dažādas paraugu ievākšanas metodes (ja vien standarta metodes izmanto), un rezultāti ir savstarpēji salīdzināmi.
C.2.1.3. Ekoloģiskā kvalitāte, vērtējot ūdens makrofītus
Makrofītu novērtējumu abu valstu eksperti veica kopīgi trīs pārrobežu upēs: Vaidavā, Melnupē/ Peetri un Pedelē /Pedeli. Tos vērtēja kopumā 6 vietās, pa vienai vietai uz katras upes katrā valstī netālu no robežas. Papildus šīm upēm abās robežas pusēs makrofītus vērtēja vēl trijās pārrobežu upēs: Pērļupīte/Pärlijõgi, Kaičupe/Ujustē, Pedzē/Pedetsi, taču tās eksperti vērtēja tikai savās valstīs (skatīt C.1.a. attēls). Makrofītu novērtējums tika veikts, izmantojot MIR indeksu un Igaunijā izstrādātās kvalitātes klašu robežvērtības (skatīt B.1.3. nodaļu un 1.pielikumu). Novērtējuma rezultāti parādīti C.2.1.3. nodaļā. C.2.1.3.tabula. Marofītu novērtēšanas MIR indeksa vērtības un Igauņu (EE) un Latvijas (LV) ekspertu ekoloģiskās kvalitātes vērtējums pārrobežu upēs
Upe Atrašanās vieta MIR indekss
Ekoloģiskā kvaitāte saskaņā ar makrofītu vērtējumu
EE LV EE LV
Vaidava Latvijā 46.2 47 Ļoti laba Ļoti laba
Vaidava Igaunijā 42.4 46 Ļoti laba Ļoti laba
Melnupe/Peetri Latvijā 37.6 42 Laba Ļoti laba Melnupe/Peetri Igaunijā 39.7 42 Ļoti laba Ļoti laba Pedeli/Pedele Latvijā 47.3 45 Ļoti laba Ļoti laba Pedeli/Pedele Igaunijā 36.4 34 Laba Laba
Pedetsi/Pededze Latvijā - 43 - Ļoti laba *
Pedetsi/Pededze Igaunijā 40.8 - Ļoti laba -
Pärlijõgi/Pērļupīte Latvijā - 49 - Ļoti laba
Pärlijõgi/Pērļupīte Igaunijā 44 - Ļoti laba -
Ujuste/Kaičupe Latvijā - 34 - Vidēja
Ujuste/ Kaičupe Igaunijā 37.1 - Laba -
*Pēc eksperta vērtējuma upe atbilst labai ekoloģiskai kvalitātes klasei
Ekoloģiskās kvalitātes vērtējums starp valstu ekspertiem mazliet atšķiras, tomēr atšķirības ir uzskatāmas par nenozīmīgām. Tā kā MIR indeksa rezultāti un eksperta vērtējums Latvijā reizēm atšķīrās, nākotnē šo metodi nepieciešams vairāk pielāgot Latvijas apstākļiem.
C.2.1.4. Ekoloģiskā kvalitāte, vērtējot zivju faunu Igaunijas un Latvijas eksperti zivju paraugus ievāca tikai savās valstīs (paraugu ņemšanas vietas skatīt C.1. nodaļu), izmantojot dažādas metodes un dažādus indeksus ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai (skatīt B.1.4. nodaļu). Ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma rezultātu salīdzinājums robežas pārrobežu upēs parādīts C.2.1.4. tabulā, lai gan šāds salīdzinājumu nevar tikt uzskatīts par korektu, jo zivju paraugi tika ievākti dažādos upju posmos un vērtējums tika veikts, izmantojot dažādus metodes jeb indeksus. Latvijā izmantoja vācu metodi, bet Igaunijā – igauņu metodi. Tomēr neskatoties uz to, ir jāatzīst, ka ekoloģiskās kvalitātes novērtējums pēc zivīm ir diezgan līdzīgs.
C.2.1.4. tabula. Ekoloģiskā kvalitāte pārrobežu upēs saskaņā ar zivju faunas vērtējumu
Upe Paraugu
ņemšanas vieta S FIBS
Ekoloģiskā kvalitāte saskaņā ar zivju faunas
vērtējumu
Vaidava Latvijā - 2.67 Laba
Vaidava Igaunijā 0.54 - Laba
Melnupe/Peetri Latvijā - 2.58 Laba
Melnupe/Peetri Igaunijā 0.62 - Laba
Pedeli/Pedele Latvijā - 1.85 Slikta
Pedeli/Pedele Igaunijā 0.39 - Vidēja
Pedetsi/Pededze Latvijā - 2.63 Laba
Pedetsi/Pededze Igaunijā 0.56 - Laba
Pärlijõgi/Pērļupīte Latvijā - 1,64 Slikta*
Pärlijõgi/Pērļupīte Igaunijā -0.21 - Slikta
Ujuste/Kaičupe Latvijā - 2,84 Laba
Ujuste/Kaičupe Igaunijā - - -
*Paraugu ņemšanas vieta izvēlēta kļūdaini, tā ir pārāk tuvu iztekai no ezera, kā rezultātā noķertās zivis nav tipiskas upei
C.2.2. Fizikāli ķīmiskā ūdens kvalitāte pārrobežu upēs Tā kā fizikāli ķīmiskās ūdens kvalitātes vērtējums Igaunijā un Latvijā tika veikts, izmantojot atšķirīgas metodes (skatīt B.1.5. nodaļu), tā rezultātus savstarpēji nevar salīdzināt. Latvijas eksperti upju ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanu, vērtējot fizikāli ķīmisko ūdens kvalitāti, veica, izmantojot divas dažādas vērtēšanas metodes. Vienas metodes pamatā ir eksperta vērtējums, bet otra metode balstās uz principu, kur ekoloģiskās kvalitātes vērtējums sakrīt ar sliktākā parametra vērtējumu (ŪPD noteikts princips, kas būtu jāpielieto visās ES dalībvalstīs). Šajā pētījumā abu metožu rezultāti visās sakrita visās paraugu ņemšanas vietās (C.2.2.a.tabula). C.2.2.a. tabula. Fizikāli ķīmisko kvalitātes elementu vērtības un Latvijas ekspertu ekoloģiskās kvalitātes vērtējums pārrobežu upēs, izmantojot divas dažādas metodes
Upe Paraugu
ņemšanas vieta
Temp, °C
pH
O2, mg/l
O2, %
N-NO2, mg/l
N-NH4
mg/l Nkop,
mgN/l Pkop
mgP/l BSP, mg/l
Ekoloģiskā kvalitāte
Saskaņā ar eksperta
vērtējumu
Saskaņā ar sliktākā
parametra vērtējumu
Vaidava Latvijā 17,8 8,21 10,10 81,0 0.007 0.2071 0,699 0,031 2.4 Laba Laba Vaidava Igaunijā 15,2 8,02 9,50 96,5 0.009 0.231 0,622 0,031 2.56 Laba Laba Melnupe/Peetri Latvijā 18,5 8,13 10,00 109,7 0,01 0,362 1,41 0,046 2,08 Laba Laba Melnupe/Peetri Igaunijā 18,0 8,10 9,34 101,1 0,01 0,358 5,91* 0,052 2,56 Vidēja Vidēja
Pedeli/Pedele Latvijā 17,1 7,71 7,40 78,4 0,014 0,390 1,45 0,081 4,64 Laba Laba Pedeli/Pedele Igaunijā 17,5 7,88 7,77 83 0,03 0,302 1,39 0,079 2,24 Laba Laba Pedetsi/Pededze Latvijā 14,3 7,99 8,30 83,8 0,01 0,377 0,89 0,03 2,88 Laba Laba Pärlijõgi/Pērļupīte Latvijā 13,9 8,00 9,33 93,2 0,01 0,119 0,777 0,025 1,6 Laba Laba Ujuste/Kaičupe Latvijā 14,9 8,64 8,79 88,9 0,004 0,080 0,46 n 11,84* Vidēja Vidēja
*netipisks rezultāts
Igaunijas eksperti upju ekoloģiskās kvalitātes novērtējumu, izmantojot fizikāli ķīmisko ūdens kvalitātes parametru rezultātus, veica saskaņā ar Igaunijas normatīvajos aktos noteikto metodi (skatīt nodaļu B.1.5.). Visās paraugu ņemšanas vietās ekoloģiskā kvalitāte tiek vērtēta kā ļoti laba (C.2.2.b. tabula). C.2.2.b. tabula. Fizikāli ķīmisko kvalitātes elementu vidējās vērtības un Igaunijas ekspertu pārrobežu upju ekoloģiskā kvalitāte vietās, kur paraugi tika ievākti viena gada garumā vienu reizi mēnesī
Upe Paraugu ņemšanas vieta
ŪO tips
O2 % pH BSP5,
mgO/l NH4,
mgN/l Nkop,
mgN/l Pkop,
mgP/l Ekoloģiskā kvalitāte
Pedetsi/Pededze Kiviora IIA 89 8.0 2.0 0.106 1.3 0.040 Ļoti laba
Pedetsi/Pededze Missoküla IA 50 7.4 1.8 0.062 1.4 0.033 Ļoti laba
Vaidava Muratu ezera izteka
IA 50 7.3 1.7 0.078 1.1 0.031 Ļoti laba
Vaidava Kuutsi IIB 80 7.7 1.8 0.028 1.2 0.049 Ļoti laba
Vaidava Vastse-Roosa IIA 84 7.7 1.4 0.054 1.3 0.044 Ļoti laba
Peetri/Melnupe Leppura IIA 50 7.6 1.7 0.088 1.4 0.056 Ļoti laba
Pärlijõgi/Pēļupīte Igaunija IIA 95 7.8 1.7 0.042 1.3 0.032 Ļoti laba
Pedeli/Pedele Valga IIA 83 7.7 1.9 0.119 1.0 0.079 Ļoti laba
Pedeli/Pedele Koorküla IA 75 7.5 2.0 0.039 1.1 0.080 Ļoti laba
Mazajās pārrobežu upēs (IA tipa ūdensobjektos) visās paraugu ņemšanas vietās tādi parametri, kā BSP5, NH4, Nkop, pH, atbilst ļoti labai ūdens kvalitātei. Pkop vienā no paraugu ņemšanas vietām atbilst labai kvalitātes klasei, pārējās ļoti labai. O2 daudzums divās paraugu ņemšanas vietās atbilst labai kvalitātes klasei, bet vienā ļoti labai (skatīt C.2.2.a. attēlu).
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
Pedetsi (Missoküla) Vaidava (Murati) Pedeli (Koorküla)BOD5 Limit value - I class
0.00.20.40.60.81.01.21.41.6
Pedetsi (Missoküla) Vaidava (Murati) Pedeli (Koorküla)Ntot Limit value - I class
0.00
0.02
0.04
0.06
0.08
0.10
0.12
Pedetsi (Missoküla) Kuura Vaidava (Murati)NH4 Limit value - I class
0.00
0.02
0.04
0.06
0.08
0.10
Pedetsi (Missoküla) Kuura Vaidava (Murati)
Ptot Limit value - I class Limit value - II class
01020304050607080
Pedetsi (Missoküla) Kuura Vaidava (Murati)
O2 % Limit value - I class Limit value - II class
0
2
4
6
8
10
Pedetsi (Missoküla) Kuura Vaidava (Murati)
pH Limit value - I class Limit value - II class C.2.2.a. attēls. Ūdens kvalitāte IA tipa pārrobežu upēs
Vidēja lieluma pārrobežu upēs (IIA tips) visās 7 paraugu ņemšanas vietās gandrīz visi parametri atbilst ļoti labai kvalitātes klasei, izņemot divās paraugu ņemšanas vietas, kur labai kvalitātes klasei atbilst BSP5 un NH4 (C.2.2.b. attēls).
0.00.51.01.52.02.53.03.54.0
Pedetsi (Kiviora)
Vaidava (Vastse-Roosa)
Peetri (Leppura)
Pärlijõgi Pedeli (Valga) Vaidava (Kuutsi) - type
BBOD5 Limit value - I classLimit value - II class Limit value - I class, type B
0.00.20.40.60.81.01.21.41.6
Pedetsi (Kiviora)
Vaidava (Vastse-Roosa)
Peetri (Leppura)
Pärlijõgi Pedeli (Valga) Vaidava (Kuutsi) - type
B
Ntot Limit value - I class
0.00
0.05
0.10
0.15
0.20
0.25
0.30
0.35
Pedetsi (Kiviora)
Vaidava (Vastse-Roosa)
Peetri (Leppura)
Pärlijõgi Pedeli (Valga) Vaidava (Kuutsi) - type
B
NH4 Limit value - I class Limit value - II class
0.000.010.020.030.040.050.060.070.080.09
Pedetsi (Kiviora)
Vaidava (Vastse-Roosa)
Peetri (Leppura)
Pärlijõgi Pedeli (Valga) Vaidava (Kuutsi) - type
B
Ptot Limit value - I class Limit value - II class
0102030405060708090
100
Pedetsi (Kiviora)
Vaidava (Vastse-Roosa)
Peetri (Leppura)
Pärlijõgi Pedeli (Valga) Vaidava (Kuutsi) - type
B
O2 % Limit value - I classLimit value - II class Limit value - I class, type B
0123456789
10
Pedetsi (Kiviora)
Vaidava (Vastse-Roosa)
Peetri (Leppura)
Pärlijõgi Pedeli (Valga) Vaidava (Kuutsi) - type
B
pH Limit value - I class Limit value - II class
C.2.2.b.attēls. Ūdens kvalitāte IIA un IIB tipa pārrobežu upēs
C.3. Ekoloģiskā kvalitātes, vērtējot bioloģiskos un fizikāli ķīmiskos kvalitātes elementus pārrobežu ezeru ūdensobjektos
C.3.1. Ekoloģiskā kvalitāte, vērtējot bioloģisko kvalitātes elementus C.3.1.1. Ekoloģiskā kvalitāte, vērtējot fitoplanktonu
Ekoloģiskās kvalitātes novērtējumam ezeros abu valstu eksperti izmantoja četrus vienādus fitoplanktonu raksturojošus parametrus: hlorofils a, PCQ/FKI, FPK un J. Abu valstu eksperti izmantoja vienas un tās pašas ūdens kvalitātes klašu robežvērtības (skatīt nodaļu B.1.1 un 1. pielikumu). Rezultāti ir parādīti C.3.1.1. tabulā, kur vērtības ir iekrāsotas atbilstoši kvalitātes klasei, kuru krāsojums noteikts ŪPD. C.3.1.1. tabula. Fitoplanktona parametru vērtības un Igaunijas (EE) un Latvijas (LV) ekspertu ekoloģiskā kvalitāte pārrobežu ezeros
Parametrs (mērvienība)
Kikkajärv/Ilgājs Murati/Muratu Väike Palkna/ Mazais Baltiņš
EE LV EE LV EE LV
Chla (μg /l) 18.2 4.9 33.2 9.33 3.8 0.65
PCQ/ FKI 3.2 3.63 3.8 6.24 3.2 2.11
FPK 2.22 2.0 3.25 2.4 2.55 1.75
J 0.61 0.56 0.44 0.53 0.51 0.67
Biomasa (g/m3) - 2.51 - 10.6 - 0.49
Ekoloģiskā kvalitāte Laba Laba Vidēja Slikta Laba Ļoti laba
C.3.1.2. Ekoloģiskā kvalitāte, vērtējot bentiskos bezmugurkaulniekus Latvijas un Igaunijas ekspertu vērtējuma rezultāti bija ļoti līdzīgi ar nebūtiskām atšķirībām (skatīt C.3.1.2. tabulu). Atšķirības ir izskaidrojamas ar dabisko dzīvotņu heterogenitāti litorālē un atšķirīgai bezmugurkaulnieku noteikšanas pakāpei. Neskatoties uz atšķirīgām paraugu ievākšanas metodēm (B.2.2. nodaļa), iegūtie rezultāti ir salīdzināmi. C.3.1.2. tabula. Bentisko bezmugurkaulnieku parametru vērtības un Igaunijas (EE) un Latvijas (LV) ekspertu novērtētā ekoloģiskā kvalitāte pārrobežu ezeros
Parametrs Kikkajärv/Ilgājs Murati/Muratu
Väike Palkna/ Mazais Baltiņš
EE LV EE LV EE LV
Taksonomiskā daudzveidība
25 51 35 40 26 52
ASPT 5.06 5.1 4.67 5 5.1 5
EPT 8 11 6 9 9 17
Šenona indekss 2.86 2.7 1.96 1.9 2.46 2.6
SAI 5 - 6 6 -
MMQ 20 19* 20 17* 22 18*
Ekoloģiskā kvalitāte Laba Ļoti laba Laba Laba Laba Ļoti laba
* Latvijas eksperti ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai aprēķinos izmantoja 4 indeksus
C.3.1.3. Ekoloģiskā kvalitāte, vērtējot ūdens makrofītus Visos trijos pārrobežu ezeros kopumā tika novērota 51 suga, sugu daudzveidība vienā apsekojuma vietā svārstās no 1-22, bet ezerā no 9-31. Apsekoto ezeru skaits ir pārāk zems, lai noteiktu raksturīgākās sugas. Turklāt ezeri ir savstarpēji diezgan atšķirīgi. 3.1.3. tabula. Ūdens makrofītu parametru vērtības un Igaunijas (EE) un Latvijas (LV) ekspertu novērtētā ekoloģiskā kvalitāte pārrobežu ezeru ūdensobjektos
Parametrs Kikkajärv/Ilgājs Murati/Muratu
Väike Palkna/ Mazais Baltiņš
EE LV EE LV EE LV
DLS 4 - - - - -
MTX Cer=Pot=Nu, Poly=Ran
Pot, Nup Pot, Nu Myr, Char Myr, Char Char, Myr
PP 3 4-5 4 2-3 - -
CHBR 1 4-5 1 1-2 - -
CELE 3 1-2 2 1-2 - -
ISLO - - - - 0 0
ELPO - - - - 1
Ļoti laba/Laba
FIAL 1 1-2 2 1-2 2 Laba
Ekoloģiskā kvalitāte
Laba Laba Laba Laba/ Vidēja
Laba Laba
C.3.1.4. Ekoloģiskā kvalitāte, vērtējot zivju faunu Zivju paraugus ezeros ievāca tikai Igaunijas eksperti. Ekoloģiskās kvalitātes noteikšanai vērtējot zivju faunu, tika izmantoti šādi parametri un indeksi: B/C, DELaFi, savienojums ar citiem ūdensobjektiem, LaFiEstA un LAFIEE (skatīt B.2.4.nodaļā). Rezultāti parādīti C.3.1.4.tabulā. C.3.1.4. tabula. Ekoloģiskā kvalitāte pārrobežu ezeros, vērtējot zivju faunu raksturojošos parametrus un indeksus
Indekss/parametrs Kikkajärv/ Ilgājs
Murati/ Muratu
Väike Palkna/ Mazais Baltiņš
B/C Vidēja Ļoti slikta Vidēja
DELaFi Vidēja Vidēja Laba
Savienojums ar citiem ūdensobjektiem
Ļoti slikta Ļoti slikta Ļoti slikta
LaFiEstA Ļoti laba Ļoti laba Ļoti laba
LAFIEE Ļoti slikta Laba Ļoti slikta
Ekoloģiskā kvalitāte Vidēja Laba Laba
Ekoloģiskās kvalitātes novērtējums ir balstīts uz eksperta vērtējumu, izvērtējot katra parametra un indeksa rezultātu . LAFistA indekss norāda uz ļoti labu ekoloģisko kvalitāti visos ezeros, kamēr pārējie indeksi norāda uz krietni zemāku ekoloģisko kvalitāti. Reofīlu sugu (sugas, kas dzīvo strauji tekošā ūdenī) trūkums ezeros norāda uz sliktu ezeru savienojumu ar upēm un citām ūdenstilpēm.
C.3.2. Fizikāli ķīmiskā ūdens kvalitāte pārrobežu ezeros Latvijas eksperti mērījumus un ūdens paraugus fizikāli ķīmiskās ūdens kvalitātes noteikšanai veica vienu reizi vienlaicīgi ar bioloģisko kvalitātes elementu paraugu ievākšanu un apsekošanu. Savukārt Igaunijas eksperti to veica 3-4 reizes gadā vienlaicīgi ar fitoplanktona paraugu ievākšanu. Fizikāli ķīmiskā ūdens kvalitāte tika noteikta saskaņā ar katras valsts normatīvajiem aktiem. Ekoloģiskās kvalitātes novērtējums abās valstīs tika veikts, balsoties uz eksperta vērtējumu. 3.2.tabula. Fizikāli ķīmisko rādītāju vērtības un Igaunijas (EE) un Latvijas (LV) ekspertu novērtētā ekoloģiskā kvalitāte pārrobežu ezeros
Rādītājs Kikkajärv/Ilgājs Murati/Muratu
Väike Palkna/ Mazais Baltiņš
EE LV EE LV EE LV**
pH 8,1 - 7.88 - 7.16 -
Pkop (µg/l) 1300 12 – 34 26 32-38 80 20-30
Nkop (µg/l) 3842 1270 1050 1160 - 2510 620 376-575
Caurredzamība (m) 3,1 2.1-2.9 0.9 0.8-0.9*** 3.4 2.6-3.9
Range of metalimnion (m)
4 - - - - -
Ekoloģiskā kvalitāte* Vidēja Vidēja Laba Vidēja Vidēja Laba
* Latvijas eksperti ekoloģisko kvalitāti noteica, izmantojot datus, kas ievākti tikai 0,5 m dziļumā, kamēr Igaunijas eksperti analizēja datus, kas iegūti no visas ūdens kolonnas
**šī tipa ezeriem Latvijā nav noteiktas kvalitātes klases robežvērtības (pastāvēja viedoklis, ka šāda tipa ezeru Latvijā nav), tāpēc tika izmantotas 9. ezeru tipa robežvērtības
*** Caurredzamība ezeros ar tumšu ūdens krāsu netiek mērīta Väike Palkna/ Mazais Baltiņš pēc fizikāli ķīmiskajām īpašībām Latvijas tipoloģijā pieder pie 10. tipa ezeru ūdensobjektiem. Šis ezers ir dziļš ar mīkstu un dzidru ūdeni (konduktivitāte <165 mkS/cm, ūdens krāsainība <80 Pt-Co). Ezerā ir vērojama stratifikācija jeb ūdens temperatūras un skābekļa koncentrāciju atšķirības starp dažādiem ūdens slāņiem. Gaujas upju baseinu apgabalā šāda tipa ezeru ūdensobjekti nav izdalīti kā atsevišķi ūdensobjekti, jo Mazā Baltiņa un citu tamlīdzīgi ezeru spoguļvirsma ir mazāka nekā 50 ha. Latvijā startifikācija netiek ņemta vērā vērtējot fizikāli ķīmisko ūdens kvalitāti ezeros. Tāpēc ūdens paraugi tika ievākti 0,5m dziļumā un papildus tika izmantots eksperta vērtējums, kas neatbilsts ŪPD noteiktajam principam “one out – all out”, kas nozīmē, ka ekoloģiskās kvalitātes vērtējums sakrīt ar sliktāko vērtējumu jebkuram parametram.
C.4. Ekoloģiskā kvalitāte piekrastes ūdeņos Rīgas līča piekrastē ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai kā vispiemērotākie rādītāji ir rekomendēti trīs bioloģiskās kvalitātes elementi un divi fizikāli ķīmiskās kvalitātes elementi (C.4.tabula). Ekoloģiskās kvalitātes noteikšanai piekrastes ūdeņos visa Gauja/Koiva projekta teritorija tika sadalīta 3 poligonos: 1.poligons - lejpus Salacas ietekai jūrā, 2.poligons - iepretim Salacas ietekai un 3.poligons - augšpus Salacas ietekas (skatīt C.4. attēlu).
C.4.attēls. Projekta teritorija un izdalītie 3 poligoni piekrastes ūdeņos Rīgas līcī Kopumā visos poligonos visi pieci kvalitātes elementi jeb rādītāji norādīja uz vidēju ekoloģisko kvalitāti piekrastes ūdeņos, izņemot hlorofilu a, kas norādīja uz labu ekoloģisko kvalitāti lejpus Salacas ietekai jūrā (3. poligonā). Tas varētu būt skaidrojams ar apvelingu īsi pirms paraugu ievākšanas. Iepretim Salacas ietekai (2. poligonā) Fucus vesiculosus un ūdens caurredzamība biežāk norādīja uz vidēju ekoloģisko kvalitāti un dažviet pat sliktu. Augšpus Salacas ietekas (1.poligons) ūdens caurredzamība norādīja uz ekoloģisko kvalitāti, kas vērtējams pa vidu starp vidēju un sliktu. Kopumā ekoloģiskā kvalitāte Rīgas līcī pie Salacas ietekas ir vērtējams kā vidēja un nākotnē ir ieteicams veikt pētījumus un citas aktivitātes, kas palīdzētu saglabāt vismaz vidēju ekoloģisko kvalitāti un mēģinātu sasniegt labu ekoloģisko kvalitāti. Tas nozīmētu, ka Pkop koncentrācija ziemas sezonā nedrīkstētu pārsniegt 1.0 μmol/l, ūdens caurredzamībai jāpārsniedz 3 m, hlorofila a koncentrācijai būtu jābūt zemākai par 6.5 μg/l, F. Vesiculosus maksimālajam
augšanas dziļumam būtu jābūt līdz 5.25 m, bet makroaļģēm būtu jāaug līdz pat 8.25 dziļumam. C.4. tabula. Piekrastes ūdeņu rādītāji pa ekoloģiskās kvalitātes klasēm Gauja/Koiva projekta teritorijā
Rādītājs Ekoloģiskā kvalitāte
1.poligons 2.poligons 3.poligons
Caurredzamība Vidēja / Slikta Vidēja /Slikta Vidēja
Kopējais fosfors - - Vidēja
Hlorofila a koncentrācija Vidēja Vidēja Laba
Fucus vesiculosus augšanas maksimālais dziļums
Vidēja Vidēja /slikta Vidēja
Makroaļģu augšanas maksimālais dziļums
Vidēja Vidēja Vidēja
C.5. Bīstamās vielas pārrobežu ūdensobjektos
C.5.1. Bīstamās vielas ūdenī Di (2-etilheksil)ftalāts (DEPH). DEPH gada vidējā koncentrācija nepārsniedza vides kvalitātes standartu (EQS) 1.3 ug/l, kas noteikta ES direktīvā 2013/39/EU. Rezultāti svārstījās no 0.30 – 0.49 ug/l.
C.5.2. Bīsatmās vielas sedimentos Alkifenoli un bisfenols A (BPA). Vasaras sezonā ievāktajos sedimentu paraugos koncentrācija pārsvarā bija zem minimālās noteikšanas robežas (LOQ). Augstākā bisfenola A koncentrācija tika novērota Muratu ezerā - 25.4 ug/kg DW, bet citās vietās tā koncentrācija bija no 11.1 – 4.66 ug/kg DW. Organiskie alvas savienojumi. Visos paraugos to koncentrācija bija zem LOQ (tributilalvai LOQ >2,7) Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO). Saskaņā ar jauno EQS direktīvu (2013/39/EU) benzo(a)pirēnu var izmantot kā marķieri jeb indikatoru citu PAO klātbūtnes novērtēšanai paraugā, jo tas ir vistoksiskākais PAO. PAO koncentrācijas upju sedimentos bija zemākas nekā ezeru sedimentos. Benzo(a)pirēna koncentrācija Pedeles sedimentos bija 1.6 ng/kg DW, Gaujā uz robežas ar Igauniju – 3.9 ng/kg DW, bet Muratu ezerā – 14.8 ng/kg DW. Polibromētie difenilēteri (PBDE) un heksabromciklododekāns (HBCDD). PBDE un HBCDD koncentrācijas pārrobežu ūdensobjektu sedimentos parādītas C.5.2.a. attēlā. HBCDD koncentrācija upju sedimentos bija zem LOQ (<50 ng/kg).
0
50
100
150
200
250
300
Gauja R. LV-EE Pedele R. Murāts L.
ng/k
g D
W
HBCDD PBDEs
C.5.2.a. attēls. PBDE un HBCDD koncentrācija (ng/kg DW) sedimentos. Smagie metāli sedimentos un sedimentu īpašības. Metālu koncentrācijas pārrobežu ūdensobjektu sedimentos ir parādītas C.5.2.b. attēlā. Dzīvsudraba, svina, kadmija, vara un cinka koncentrācijas Muratu ezera sedimentos bija augstākas nekā abu pārrobežu upju sedimentos. Ir zināms, ka mālu minerāli var saturēt niķeli, bet niķeļa koncentrācija ir atkarīga no mālu minerāliem sedimentos ( C.5.2.b.(C) attēls). Visi sedimentu paraugi tika analizēti, lai noteiktu Nkop, organiskā un neorganiskā oglekļa, ekstrahējamā alumīnija, dzelzs un mangāna koncentrācijas zudumus. Sedimentu paraugi tika arī sijāti, lai noteiktu to granulometrisko
sastāvu. Šie rādītāji norāda uz sedimentu struktūru un to spēju absorbēt piesārņojošās vielas sedimentu virskārtā.
0
20
40
60
80
100
Gauja R.LV-EE
Pedele R. Murāts L.
Pb, Hg CPb mg/kg Hg ug/kg Cd mg/kg
02468
1012
Gauja R.LV-EE
Pedele R. Murāts L.
Ni, Cu Ni mg/kg Cu mg/kg Zn mg/kg
A B
05
1015202530
Gauja R.LV-EE
Pedele R. Murāts L.
LOI, Corg A LOI % C org % Al % Fe %
0%
20%
40%
60%
80%
100%
Gauja R.LV-EE
Pedele R. Murāts L.
>250 um <250 - 90 um <90 - 63 um <63 um
C D C.5.2.b. attēls. Pb, Hg un Cd koncentrācija (A); Ni, Cu un Zn koncentrācija (B); LOI, C org, Al un Fe sedimentos (C) un sedimentu granulometriskais sastāvs (D).
C.5.3. Bīstamās vielas biotā C.5.3.1. Smagie metāli gliemenēs Smago metālu koncentrācijas tika noteiktas saldūdens Unionidae gliemeņu mīkstajos audos. Augsta Cd koncentrācija (75 ug/kg) tik atklāta gliemenēs, kas ievāktas Gaujā uz robežas starp Igauniju un Latviju. Augsta vidējā Hg koncentrācija gliemenēs tika konstatēta arī Gaujā (13.2 ug/kg) un Muratu ezerā (11.1 ug/kg), tomēr tās nepārsniedz EQS (20 ug/kg ww).
0
20
40
60
80
100
Gauja R.LV-EE
Murāts L.
Cu, Pb, Cd
0
4
8
12
16
20Hg, Zn
Cu*0.1 ug/kg Pb ug/kg Cd ug/kg Hg ug/kg Zn mg/kg
C.5.3.1. attēls. Smago metālu vidējās koncentrācijas Unionidae gliemeņu mīkstajos audos
C.5.3.2. Bīsatmās vielas zivīs Hekshlorbutadiēns. Visu asaru mitro muskuļu audu paraugos hekshlorbutadiēns
nepārsniedza LOQ (< 0.25 ng/kg) WW, kā arī EQS (55 µg/kg WW).
Heksahlorbenzols. Tā koncentrācija asaru mitro muskuļu audos bija 28.9 ng/kg (ievākta Gaujā uz robežas ar Igauniju) un 21.5 ng/kg (ievākta Muratu ezerā), un tā nepārsniedz EQS
(10 µg/kg WW).
Polibromdifenilēteris (PBDE). Saskaņā ar EQS direktīvā noteikto PBDEs prioritāro vielu grupā EQS ietilpst vielu Nr. 28, 47, 99, 100, 153 un 154 (vielas konkrētāk skatīt direktīvas 1. pielikumā) kopējā koncentrācija. PBDE koncentrācija abos zivju paraugos bija zemāka par EQS (8.5 ng/kg WW) (skatīt C.5.3.2. (A) attēlu).
050
100150200250300350
Gauja R. LV-EE Murāts L.
PBDE ng/kg DecaBDE ng/kg
0
0.04
0.08
0.12
0.16
0.2
Gauja R. LV-EE Murāts L.
ng/kg WW ng/kg TEQ D/F + DL PCBng/kg WW
TEQ D/F + DL PCBng/kg LW
A B
C.5.3.2.attēls. Polibromdifenilētera un dekabromdifelilētera koncentrācija (ng/kg WW) mitros Perca fluviatilis muskuļu audos (A); Dioksīnu, furānu un PCB TEQ vērtība (ng/kg) svaigos asaru muskuļu audos (WW) un toksiskā ekvivalence zivju audos(LW) (B). Heksahlorcikloheksāns (HBCDD). Zivju paraugos, kas ievākti pārrobežu ūdensobjektos bija
zem LOQ un EQS (167 µg/kg WW). Dioksīni, furāni un polihlorētie bifenili (PCB). Toksiskā ekvivalence (TEQ) mitros zivju audos parādīta C.5.3.2. (B) attēlā. EQS (6.5 ng/kg WW), kas direktīvā ir noteikta kā dioksīnu, furānu un PCB summa, ko ir noteikusi Pasaules veselības organizācija. Nevienā zivju paraugā EQS netika pārsniegts.
D. Ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma rezultāti pārrobežu ūdensobjektos
D.1. Ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma rezultāti pārrobežu ūdensobjektos
D.1.1. Ekoloģiskās kvalitātes vērtēšana upēs Lai novērtētu ekoloģisko kvalitāti pārrobežu ūdensobjektos, Latvijas un Igaunijas eksperti vērtēja četrus dažādus bioloģiskos kvalitātes elementus: diatomas (fitobentosu), bentiskos bezmugurkaulniekus, ūdens makrofītus un zivju faunu. Līdztekus tika vērtēti arī fizikāli ķīmiskie ūdens kvalitāti raksturojoši rādītāji, piemēram, ūdens temperatūra, barības vielas un citi, kas tika ņemti vērā, izskaidrojot rezultātus. Lai veiktu ekoloģiskās kvalitātes novērtējumu, ES dalībvalstīm jāievēro ŪPD princips, kad ekoloģiskās kvalitātes novērtējums sakrīt ar sliktāko bioloģiskās vai fizikāli ķīmiskā kvalitātes elementa vērtējumu. Šo principu angliski sauc “one out- all out”. Lai gan Latvijas eksperti Gauja/Koiva projekta laikā ievēroja šo principu, tomēr ekoloģiskās kvalitātes novērtējums tika balstīts uz to ekspertu vērtējumu, kas ir visu projektā pētījumā iesaistīto ekspertu savstarpējās diskusijas rezultāts. Šī novērtēšanas pieeja tika izvēlēta tādēļ, ka projektā izmantotās daudzu bioloģisko kvalitātes elementu vērtēšanas metodes bija jaunas un tās vēl nav pietiekami pielāgotas Latvijas apstākļiem. Igaunijas eksperti ievēroja ŪPD noteikto principu, jo Igaunijā bioloģisko kvalitātes elementu vērtēšanas metodes ir vairāk pielāgotas vietējiem apstākļiem un vairums ir iekļautas arī nacionālajos normatīvajos aktos. D.1.1.tabula. Igaunijas (EE) un Latvijas (LV) ekspertu noteiktās ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma rezultāti kvalitātes klasēs (ĻL-ļoti laba; L-laba; V-vidēja; S-slikta) pa kvalitātes elementiem un ekoloģiskā kvalitāte pārrobežu upēs
Upe Diatomas
Bezmugur-kaulnieki
Makrofīti Zivis Fizikāli
ķīmiskās īpašības
Ekoloģiskā kvalitāte
EE LV EE LV EE LV EE LV EE* LV EE LV Vaidava, Latvijā L L ĻL ĻL ĻL ĻL - L - L L L Vaidava, Igaunijā L L ĻL ĻL ĻL ĻL L - ĻL L L L Peetri/Melnupe, Latvijā V V ĻL ĻL L ĻL - L - L V L Peetri/Melnupe, Igaunijā L L ĻL ĻL ĻL L L - ĻL V L L Pedeli/Pedele, Latvijā V V ĻL V ĻL ĻL - S - L V V Pedeli/Pedele, Igaunijā L L L ĻL L L V - ĻL L V L Pedetsi/Pededze, Latvijā - L ĻL ĻL - L - L - L - L Pedetsi/Pededze, Igaunijā ĻL - ĻL ĻL ĻL - L - ĻL - L - Pärlijõgi/Pērļupīte, Latvijā - L - ĻL - ĻL - S - L - ĻL Pärlijõgi/Pērļupīte, Igaunijā ĻL - ĻL - ĻL - S - ĻL - S - Ujuste/Kaičupe, in Latvia - V V - V - L - V - V Ujuste/ Kaičupe, in Estonia ĻL - ĻL - L - - - - - L -
* vērtējums balstīts uz gada vidējo vērtējumi (paraugi ievākti 1x mēnesī)
Neskatoties uz to, ka Latvijas ekspertiem novērtēšanas metodes bija jaunas un ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma pieejas starp valstīm atšķīrās, novērtējuma rezultāti atšķīrās tikai divās paraugu ņemšanas vietās:
• Peetri/Melnupe (Latvijas pusē), kur ekoloģiskās kvalitātes novērtējums būtu vienāds, ja vien Latvijas eksperti būtu pieturējušies pie ŪPD noteiktā principa;
• Pedeli/Pedele (Igaunijas pusē), kur iemesls ir zivju faunas vērtējums, bet to veica tikai Igaunijas eksperti;
• Ja Latvijas eksperti Pedeli/Pedelē (Latvijas pusē) ekoloģiskās kvalitātes novērtējumā būtu pieturējušies pie ŪPD noteiktā principa, tad vērtējums starp valstīm būtu atšķīries šajā paraugu vietā.
Atšķirības bezmugurkaulnieku vērtējumā Pedeli/Pedelē varētu būt skaidrojamas ar to, ka:
• Latvijas un Igaunijas eksperti noteica atšķirīgu ūdensobjektu tipu (Igaunijā tā ir upe ar mazu sateces baseinu, bet Latvijā ar vidēju), kas noveda pie atšķirīgu kvalitātes klašu robežvērtību izmantošanu (skatīt 1.pielikumu) un līdz ar to arī rezultātu;
• Valstu eksperti izmantoja dažādas paraugu ievākšanas metodes (skatīt B.1.2. nodaļu);
• Ekspertiem ir atšķirīgas prasmes sugu noteikšanā. Savukārt Gauja/Koiva projektā izmantotā makrofītu vērtēšanas metode Latvijā ir jauna un tā vēl nav pielāgota vietējiem apstākļiem.
D.1.2. Ekoloģiskās kvalitātes vērtēšana ezeros Latvijā un Igaunijā tika izmantotas atšķirīgas ezeru ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma metodes. Igaunijā ekoloģiskā kvalitātes novērtējums tika balstīts uz šādu kvalitātes elementu vērtējumu: fizikāli ķīmisko, fitoplanktonu, bentiskajiem bezmugurkaulniekiem un makrofītiem, kas ir iekļauti Igaunijas normatīvajos aktos. Lai gan Igaunijas eksperti vērtēja arī zivju faunu ezeros, tomēr ekoloģiskās kvalitātes novērtējumā to rezultāti netika ņemti vērā. Ekoloģiskās kvalitātes novērtējums tika veikts saskaņā ar 2/3 principu. Tas nozīmē, ka 1/3 rādītāju vērtējums var būt zemāks, nekā ekoloģiskās kvalitātes novērtējums. Visi rādītāji ir vienādi svarīgi un vismaz 7 rādītāji ir tādi, kuru izmantošana vērtējumā atkarīga no ezera tipa. Rādītāju un ezeru ekoloģiskās kvalitātes novērtējums pārrobežu ezeros, kur kopīgi tika ievākti paraugi ir parādīti D.1.2.a. tabulā.
D.1.2.a. tabula. Igaunijas ekspertu sniegtais ekoloģiskās kvalitātes novērtējums ezeros, izmantojot 2/3 principu
Rādītājs Kikkajärv / Ilgājs
Murati/ Muratu
Väike Palkna / Mazais Baltiņš
3. tips 2.tips 5.tips Hidromorfoloģija Laba Laba Ļoti laba Fizikāli ķīmiskie parametri
Ptot Ļoti slikta Ļoti laba Ļoti slikta Ntot Ļoti slikta Vidēja Vidēja
pH Laba Ļoti laba Laba Caurredzamība Laba Vidēja Laba
Range of metalimnion
Laba - -
Fitoplanktona indeksi
Chla Laba Slikta Ļoti laba FPK Laba Vidēja Vidēja
FKI Ļoti laba Ļoti laba Laba J Laba Vidēja Vidēja
Makrofītu indeksi DLS Ļoti laba - - MTX Vidēja Laba Laba PP Ļoti laba Ļoti laba - CHBR Vidēja Vidēja - CELE Vidēja Laba - FIAL Laba Vidēja Laba ISLO - - Slikta ELPO - - Laba
Bentisko bezmugurkaulnieku indeksi
T Ļoti laba Ļoti laba Ļoti laba
H´ Ļoti laba Ļoti laba Laba ASPT Laba Laba Laba EPT Laba Vidēja Ļoti laba A Vidēja Laba Laba
Ekoloģiskā kvalitāte Laba Vidēja Laba
Latvijā ekoloģiskās kvalitātes novērtējumam tika izmantots ekspertu vērtējums, ņemot vērā fizikāli ķīmisko parametru, fitoplanktona, bentisko bezmugurkaulnieku un ūdens makrofītu vērtējumus. Ekoloģiskās kvalitātes novērtējums ir veikts, gan izmantojot ŪPD principu, gan ekspertu vērtējumu (skatīt D.1.2.b. tabulu). Iemesls, kādēļ tika izmantots ekspertu vērtējums, – jaunas vērtēšanas metodes, kas nav pietiekami pielāgotas Latvijas apstākļiem. Murati/Muratu ezera ir ekoloģiskā kvalitāte ir vērtējama kā vidēja, bet Väike Palkna/Mazā Baltiņa kā laba pēc abām novērtēšana pieejām. D.1.2.b. tabula. Latvijas ekspertu veiktais ekoloģiskās kvalitātes novērtējums, izmantojot ŪPD noteikto principu un eksperta vērtējumu
Kikkajärv/
Ilgājs Murati / Muratu
Väike Palkna / Mazais Baltiņš
Hidromorfoloģija un fizikāli ķīmiskie kvalitātes elementi
Vidēja Vidēja Laba
Bezmugurkaulnieki Ļoti laba Laba Ļoti laba
Makrofīti Laba Laba / Vidēja Laba
Fitoplanktons Laba Vidēja /Slikta Ļoti laba
Ekoloģiskā kvalitāte, izmantojot ekspertu vērtējumu
Laba Vidēja Ļoti laba
Ekoloģiskā kvalitāte, pieturoties pie ŪPD principa „one out – all out”
Vidēja Vidēja Laba
Ekoloģiskā kvalitāte Kikkajärv/Ilgājā ir vidēja, ja fizikāli ķīmiskajai ūdens kvalitātei tiek piešķirta bioloģiskajiem kvalitātes elementiem līdzvērtīga nozīme. Tā kā tie norāda uz vidēju kvalitāti, tad, pieturoties pie ŪPD noteiktā principa, ekoloģiskā kvalitāte šajā ezerā vērtējama kā vidēja. Arī Igaunijas ekspertu ievāktajos ūdens paraugos slāpekļa un fosfora koncentrācija atbilst ļoti sliktai kvalitātei, tomēr saskaņā ar Igaunijas izmantoto 2/3 principu ezera ekoloģiskā kvalitāte vērtējam kā laba. Bez tam mērījumi un ūdens paraugi tika ievākti atšķirīgā laikā (Igaunijā no maijā līdz augustam, bet Latvijā no augusta līdz septembrim) un ne visu gadu, tāpēc fizikāli ķīmiskais ūdens kvalitātes vērtējums nav uzskatāms par objektīvu.
D.1.3. Ekoloģiskās kvalitātes vērtēšana piekrastes ūdeņos Ekoloģiskās kvalitātes novērtējums piekrastes ūdeņos ir balstīts uz ekspertu vērtējumu, ņemot vērā hlorofila a un Pkop koncentrāciju, ūdens caurredzamību, Fucus vesiculosus un makroaļģu maksimālo augšanas dziļumu. Ekoloģiskās kvalitātes novērtējumā tiek izmantots ŪPD noteiktais princips “one out - all out”, ko pēc tam izvērtē eksperts (D.1.3. tabula). D.1.3. tabula. Ekoloģiskā kvalitāte, izmantojot ŪPD noteikto principu “one out - all out”
Rādītājs Ekoloģiskā kvalitāte
1.poligons 2.poligons 3.poligons
Caurredzamība Vidēja/Slikta Vidēja / Slikta Vidēja
Kopējais fosfors - - Vidēja
Hlorofila a koncentrācija Vidēja Vidēja Laba
Fucus vesiculosus augšanas maksimālais dziļums Vidēja Vidēja / Slikta Vidēja
Makroaļģu augšanas maksimālais dziļums Vidēja Vidēja Vidēja
Ekoloģiskā kvalitāte Vidēja /Slikta Vidēja /Slikta Vidēja
E. Secinājumi un priekšlikumi
E.1. Virszemes pārrobežu ūdensobjektu tipoloģija Gaujas/Koivas upju baseinu apgabalā
E.1.1. Upju tipoloģija Viena no galvenajām atšķirībām upju tipoloģijā ir minimālā sateces baseina platība, no kuras sāk izdalīt upju ūdensobjektus. Latvijā upju ūdensobjektu minimālā platība ir 100 km2 (ar dažiem izņēmumiem), no kā izriet, ka mazo upju kvalitāte netiek apzināta ne monitoringa programmā, ne upju baseinu apsaimniekošanas plānos. Gaujas/Koivas projekta ietvaros veikto pētījumu rezultāti pierāda, ka ūdens kvalitātes monitoringa rezultāti upēs ar lielākiem sateces baseiniem neatspoguļo mazo pieteku stāvokli. Tāpēc pārrobežu upju ūdensobjektus rekomendējams veidot mazākus - sākot no 10 km2. Ierosinājums izveidot šādus pārrobežu upju sateces baseinus kā atsevišķus ūdensobjektus:
• Kaičupe/Ujuste – maza upe: pēc Igaunijas tipoloģijas tā ir IA tipa ūdensobjekts, bet pēc Latvijas 1.tipa ūdensobjekts. 2012. gada pētījumi liecina, ka upē Igaunijas pusē ir laba ekoloģiskā kvalitāte, bet Latvijas pusē vidēja.
• Pužupe/Puzupe – maza upe: stipri pārveidots ūdensobjekts Igaunijā. Pēc Latvijas tipoloģijas tā ir 2.tipa ūdensobjekts (maza, potamāla upe).
• Pedele: maza un vidēja izmēra ūdensobjekts Igaunijā. Rekomendējams šo upi izdalīt kā atsevišķu ūdensobjektu Latvijā. Tā atbilsts 4. tipam – vidēja un potamāla upe.
Latvijā noteiktais G237 Mustigi (Pērļupīte) ūdensobjekts atbilst 1. tipa ūdensobjektam (maza un ritrāla upe). Šī ūdensobjekta nosaukumam vajadzētu būt - Pērļupīte. Eksperti iesaka mainīt arī ūdensobjekta D450 Pededze iepriekš noteikto tipu uz 3. tipu, jo tā atbilst vidējai un ritrālai upei. Ramatas un Pužupes augšteces Igaunijā ir klasificētas kā stipri pārveidoti ūdensobjekti, jo augštecē tās ir meliorētas un funkcionē kā grāvji. Omuļupe, kas ir Õhne upes sākums, Gaujas/Koivas projekta ietvaros netika pētīts, tāpēc tās izdalīšana par atsevišķu ūdensobjektu nav iespējams pamatot un tās tipu nav iespējams noteikt.
E.1.2. Ezeru tipoloģija Pirmkārt, Latvijas eksperti iesaka, ka arī Latvijā, tāpat kā Igaunijā, kā atsevišķi ūdensobjekti būtu izdalāmi ezeri, kuru ūdens virsma ir mazāka par 0,5 km2, ja tas nepieciešams dabas aizsardzībai. Bez tam jānodrošina arī harmonizēta pieeja ūdensobjektu izdalīšanā pārrobežu teritorijās. Otrkārt, Latvijas eksperti iesaka pārvērtēt ezera dziļuma un citu stratifikāciju raksturojošu rādītāju nozīmi ezeru ekosistēmā. Muratu ezers ir vienīgais ezers Gaujas upju baseina apgabalā, kas ir definēts kā pārrobežu ezeru ūdensobjekts, jo tā ūdens virsmas platība ir lielāka nekā 50 ha (>0,5 km2). Koivas upju
baseina apgabalā plānā ir noteikts, ka Muratu ezers atbilst 3.tipam pēc Igauņu tipoloģijas – stratificēts ar vidēji cietu ūdeni. Projekta laikā eksperti noteica, ka ezers tomēr atbilst 2.tipa ezeram – nestratificēts ar vidēji cietu ūdeni. Saskaņā ar Gaujas upju baseina apgabalā plānā Muratu ezers pēc Latvijas tipoloģijas ir noteikts kā 4. tips – sekls ar cietu ūdeni. Projekta laikā veikto novērojumu ietvaros eksperti to vēlreiz apstiprināja. Pārējie divi Gauja/Koiva projekta laikā pētītie pārrobežu ezeri Kikkajärv/Ilgājs un Väike Palkna/Mazais Baltiņš neatbilst kritērijiem, lai Latvijā tos noteiktu kā atsevišķus ūdensobjektus, jo to ūdens virsma ir attiecīgi 20,3 ha un 3,95 ha. Tā kā abi ezeri ir noteikti par Natura 2000 vietām, eksperti iesaka tos noteikt kā atsevišķus ezeru ūdensobjektus:
• Kikkajärv/Ilgājs atbilst šādu ezeru ūdensobjektu tipiem: Igaunijā: stratificēts ezers ar vidēji cietu ūdeni (3.tips) Latvijā: dziļš ezers ar cietu un dzidru ūdeni (9.tips)
• Väike Palkna/Mazais Baltiņš atbilst šādu ezeru ūdensobjektu tipiem: Igaunijā: ezers ar gaišu un mīkstu ūdeni (5.tips) Latvijā: dziļš ezers ar dzidru ūdeni (10.tips).
Ja Mazo Baltiņu noteiktu kā atsevišķu ezera ūdensobjektu, tad Latvijā tas būt vienīgais 10.tipa ūdensobjekts. Lai gan Latvijas tipoloģijā 10. ezeru ūdensobjektu tips ir izdalīts, tomēr kvalitātes klašu robežvērtības tam vēl ir jāizstrādā.
E.1.3. Piekrastes ūdeņu tipoloģija Piekrastes ūdeņu tipoloģijas raksturlielumi ir jau savstarpēji harmonizēti visā Baltijas jūrā, un tādēļ Igaunijai un Latvijai turpmāka savstarpēja harmonizācija vairs nav nepieciešama.
E.2. Ūdens kvalitātes klasifikācijas sistēmu harmonizēšana pārrobežu ūdensobjektos Gaujas/Koivas upju baseinu apgabalā
E.2.1. Upju ūdens kvalitātes klasifikācijas sistēma Projekta laikā veikto pētījumu rezultātā Igaunijas eksperti secināja, ka upju ūdens kvalitātes klasifikācija pēc fizikāli ķīmiskiem rādītājiem nav nepieciešama katram upju tipam. Pašreizējajā Igaunijas sistēmā ir 2 rādītāji (BSP5 un izšķīdušais O2 daudzums ūdenī) no kopumā sešiem rādītājiem, kas atšķiras A un B sistēmā. B tipa ūdensobjektos noteiktās striktākās vērtības ir arī piemērojamas A tipa ūdensobjektiem. Indikatoru harmonizācijai starp A un B tipa upēm, kas būtu saistoši visiem Igaunijas ūdensobjektiem, tomēr nepieciešami vēl papildus pētījumi un diskusijas starp Igaunijas ekspertiem un Vides ministriju. Būtiskākais ŪPD ieviešanā ir robežvērtības starp ļoti labu un labu kvalitātes klasi, kā arī starp labu un vidēju kvalitātes klasi. E.1. tabulā ir parādīti ekspertu priekšlikumi fizikāli ķīmisko kvalitātes rādītāju robežvērtību harmonizācijai starp valstīm. Šīs vērtības varētu tikt izmantotas, lai salīdzināmā veidā varētu novērtēt Latvijas vidējās ritrālās un potomālās upes ar Igaunijas vidējām dzidrūdens vai brūnūdens upēm.
E.1.tabula. Priekšlikumi kvalitātes klašu robežvērtībām Gaujas/Koivas UBA pārrobežu upju ūdensobjektiem, kas balstīti uz Latvijas klasifikācijas sistēmu (izmantotie dati: 1-Vaidava (Vaste-Roosa); Peetri (Leppura); 2 – Pedetsi (Kiviora); Pedeli (Valga)
Ūdensobjekts Tips Rādītājs Ļoti laba - laba Laba - vidēja Igaunijas rezultāts
1 2
1.Vaidava 2. Pededze/ Pedetsi
Vidēja, ritrāla (3.tips) Vidēja, gaišu ūdeni (IIB) Vidēja, ritrāla (3.tips) Vidēja, tumšu ūdeni (IIA)
BSP5 mg O2/l 2,0 2,5 1.4 2.0
Ntot mg N/l < 1,8 1,8 - 2,3 1.3 1.3
Ptot mg P/l <0,05 0,05 – 0,075 0.044 0.040
1. Melnupe/ Peetri
2. Pedele/
Pedeli
Vidēja potomāla (4.tips) Vidēja, gaišu ūdeni (IIA) Vidēja potomāla (4.tips) Vidēja, gaišu ūdeni IIA
BSP5 mg O2/l 2,0 3,0 1.7 1.9
Ntot mg N/l 2,0 3,0 1.4. 1.0
Ptot mg P/l 0,06 0,090 0.056 0.079
Attiecībā uz bioloģisko kvalitātes elementu vērtēšanai paredzēto kvalitātes klasifikāciju sistēmu harmonizēšanu, jāsaprot, ka esošās situācijas valstīs ir atšķirīgas. Igaunija ir izstrādājusi klasifikācijas sistēmas trīs elementiem: fitobentosam, bentiskajiem bezmugurkaulniekiem un zivīm, bet makrofītu vērtēšanai kvalitātes klasifikācijas sistēma ir vēl izstrādes procesā. Latvijā nevienam no bioloģiskās kvalitātes elementiem nav izstrādāta sistēma, Gauja/Koiva projekta rezultātiem ir tikai indikatīva nozīme potenciālai Igaunijas kvalitātes klasifikāciju sistēmu pārņemšanai līdzīgu ūdensobjektu vērtēšanā. No Igaunijas klasifikācijas sistēmas Latvija varētu pārņemt bioloģisko kvalitātes elementu vērtēšanā izmantotos rādītājus un indeksus, lai novērtētu ekoloģisko kvalitāti. Kopīgi pētītie upju tipi bija Vaidava (vidēja, rituāla upe -3.tips), Pedele un Melnupe (vidējas, potamāla upes – 4.tips).
E.2.2. Ezeru ūdens kvalitātes klasifikācijas sistēma Fizikāli ķīmiskās kvalitātes analīzei paraugi tika ievākti retāk, kā tas noteikts ŪPD. Igaunijā paraugus ievāca 3 reizes laika posmā no maija līdz septembrim, tā saucamajā veģetācijas periodā. Latvijā paraugus ievāca tikai 2 reizes. Analīžu rezultāti parādīja diezgan lielas atšķirības vienā un tajā pašā ezerā, kas norāda uz nepieciešamību pēc papildus pētījumiem. Kvalitātes klasifikāciju sistēmu harmonizāciju fizikāli ķīmisko rādītāju vērtēšanai šādos apstākļos nav iespējams veikt. Abu valstu ekspertiem bija iespēja ievākt fitoplanktona paraugus pārrobežu ezeros vienā dienā un laikā, tomēr tie izmantoja dažādas metodes. Rezultāti norādīja uz to, ka kopīga paraugu ievākšana var mazināt rezultātu atšķirības. Tomēr eksperti uzsver, ka lielāku ietekmi uz rezultātu rada nevis paraugu ievākšanas metodika, bet gan eksperta pieredze un laboratorijas darbu kvalitāte.
Attiecībā uz makrofītu vērtēšanu ezeros eksperti rekomendē izmantot transektu metodi, ko izmanto arī citas ES dalībvalstis. Latvijas eksperti uzskata, ka aizauguma vērtēšanai tomēr jāizmanto 7 nevis 5 punktu vērtēšanas skala. Gauja/Koiva rojekta laikā Latvijas eksperti testēja arī ezeru ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai paredzētos makrofītus raksturojošos indeksus, kurus izmanto eksperti Igaunijā. Lai gan metode bija piemērota visos Gauja/Koiva projekta laikā apsekotajos ezeros , tomēr metodes pārņemšanai nepieciešami plašāki pētījumi. Bentisko bezmugurkaulnieku vērtēšanai abas valstis salīdzināja 4 indeksu rezultātus un to atšķirības nav uzskatāmas par būtiskām, neskatoties uz to, ka paraugu ievākšanas metodes bija atšķirīgas. Latvija varētu pārņemt Igaunijas vērtēšanas pieeju Gauja/Koiva projekta laikā apsekotajos ezeru tipos. Tā kā Gauja/Koiva projekta komandā nebija ezera zivju eksperta no Latvijas un Latvijas projekta komanda paraugus neievāca, līdz ar to zivju faunas vērtēšanas metodes nebija iespējams salīdzināt. Kopumā vērtējot Latvijas zivju ekspertu kapacitāti, Latvijai ieteicams piesaistīt zivju ekspertu no ārvalstīm vai radīt apstākļus Latvijas zivju ekspertu kapacitātes palielināšanai, lai izveidotu zivju faunas vērtēšanas metodi ekoloģiskās kvalitātes novērtējumam ezeros.
E.2.3. Piekrastes ūdeņu kvalitātes klasifikācijas sistēma Gauja/Koiva projekta laikā Latvijas eksperti, izvērtējot Igaunijas sistēmu, nedaudz pārstrādāja fizikāli ķīmisko kvalitātes rādītāju (Pkop un caurredzamība) un hlorofila a robežvērtības. Fitobentosa robežvērtību noteikšanai ir izmantoti H.Skujas pētījumi (1924), ekspertu vērtējums un zinātniskā literatūra (Andersen et al., 2004; Krause-Jensen et al., 2005). Gauja/Koiva projekta ietvaros izstrādātā un ierosinātā piekrastes ūdeņu kvalitātes klasifikācijas sistēma ir nedaudz izmainīta un papildināta un sniedz priekšlikumus turpmākajai Latvijas un Igaunijas interkalibrācijai. E.2.3.taula. Gaujas/Koivas UBA piekrastes ūdeņu (tips– Rīgas līča akmeņainā piekraste, ūdensobjekts F) fizikāli ķīmisko un bioloģisko kvalitātes rādītāju robežvērtības, kas izstrādātas projekta Gauja/Koiva ietvaros
Rādītājs Ļoti laba Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta
Caurredzamība, m >5,0 3,0-5,0 <3,0-2,0 <2,0-1,5 <1,5
Pkop, μmol/l <0,6 0,6-1,0 >1,0-2,5 >2,5-8,0 >8,0
Chl a, μg/l <2,0 2,0-6,5 >6,5-16,0 >16,0-40,0 >40,0
Fucus vesiculosus maksimālasi augšanas limits, m
>6,3 6,3-5,25 <5,25-3,85 <3,85-2,1 <2,1
Makroaļģu maksimālasi augšanas limits, m
>9,.9 9,9-8,25 <8,25-6,05 <6,05-3,3 <3,3
E.3. Ekoloģiskās kvalitātes vērtēšanas pieejas Gaujas/Koivas UBA pārrobežu ūdensobjektos
E.3.1. Upju ekoloģiskās kvalitātes vērtēšana Pirmajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos Igaunijā un Latvijā tika pieņemts ŪPD noteiktais princips „one-out-all-out” jeb upes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte atbilst sliktākajai kvalitātes klasei, kādā ir novērtēts kāds no bioloģiskajiem, hidromofoloģiskajiem vai fizikāli ķīmiskajiem kvalitātes elementiem. Ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai Igaunijā izmanto gan bioloģiskos kvalitātes elementus, gan fizikāli ķīmiskos rādītājus, bet Latvijā pamatā tiek izmantoti fizikāli ķīmiskie rādītāji un viens bezmugurkaulnieku stāvokli raksturojošs rādītājs – saprobitātes indekss. Gauja/Koiva projekta laikā Igaunijas eksperti ievēroja šo ŪPD noteikto principu, kamēr Latvijas ūdens kvalitātes vērtējums upju ūdensobjektos balstās uz ekspertu vērtējumu. Turklāt Latvijas eksperti iesaka izmantot eksperta vērtējumu arī turpmākajos gados, kamēr tiek uzkrāta pietiekama pieredze un dati par dažādiem kvalitātes elementiem. E.3.1.tabula. Pārrobežu upju ūdensobjektu ekoloģiskais novērtējums (LV-paraugi ievākti Latvijas pusē, EE – paraugi ievākti Igaunijas pusē)
Ekoloģiskā kvalitāte
Vaidava Peetri/
Melnupe Pedeli/ Pedele
Pedetsi/ Pededze
Pärlijõgi/ Pērļupīte
Ujuste/ Kaičupe
LV EE LV EE LV EE LV EE LV EE LV EE
Pēc Igaunijas shēmas
Laba Laba Laba Laba Vidēja Vidēja - Laba - Slikta Laba
Pēc Latvijas shēmas
Laba Laba Laba Laba Vidēja Laba Laba - Ļoti laba
Vidēja
E.3.2. Ezeru ekoloģiskās kvalitātes vērtēšana Ezeru ūdens kvalitātes vērtēšanas kārtība Igaunijā un Latvijā atšķiras, lai gan Igaunijas eksperti pašlaik jau diskutē par tās pārveidošanu otrajiem upju baseinu apsaimniekošanas plāniem. Esošās atšķirības atainojas arī Gauja/Koiva projekta laikā kopīgi pētīto ezeru ekoloģiskajā novērtējuma rezultātos. Murati/Muratu ezera ekoloģiskā kvalitāte neatkarīgi no kārtības, kādā tā noteikta, ir vidēja. Pat ja Igaunija būtu izmantojusi ŪPD noteikto principu, fitoplanktona vērtējuma dēļ tā būtu vidēja. Pārējo divu pētīto pārrobežu ezeru ekoloģikso kvalitāti Latvijas eksperti novērtēja kā labāku nekā tad, ja būtu izmantots ŪPD noteiktais princips. Bet, ja Igaunijas eksperti būtu izmantojuši ŪPD principu, tad zivju faunas vērtējuma dēļ Igaunijas eksperti ekoloģisko kvalitāti būtu novērtējuši abos ezeros arī kā vidēju.
Fizikāli ķīmisko rādītāju nozīme ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai ir diskutējama. Projekta laikā fizikāli ķīmisko rādītāju vērtēšanai paraugi netika ievākti saskaņā ar ŪPD (katru trešo mēnesi gada garumā), tāpēc iegūtie rezultāti nevar tikt ņemti vērā kā kritērijs, nosakot ekoloģisko kvalitāti.
Kikkajärv/
Ilgājs Murati / Muratu
Väike Palkna / Mazais Baltiņš
Igauņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums: • izmantojot 2/3 principu; • izmantojot ŪPD principu “one out-all out”
Laba Vidēja Laba
Vidēja Vidēja Laba
Latvijas ekoloģiskās kvalitātes novērtējums: • izmantojot ŪPD principu “one out-all out”
• izmantojot ekspertu vērtējumu.
Vidēja Vidēja Laba
Laba Vidēja Ļoti laba
Gaujas/Koivas projektā iesaistītie eksperti atbalsta atšķirīgu kvalitātes rādītāju izmantošanu, tomēr ekoloģiskās kvalitātes vērtēšanas pieejai jābūt integrētai, nevis vienkārši tehniskai punktu skaitīšanai. Tā kā ezeru ekoloģisko kvalitāti nevērtē katru gadu, tad eksperti dotu priekšroku ekoloģiskās kvalitātes novērtējumu balstīt uz ekspertu vērtējumu, nevis uz ŪPD noteikto principu „one out – all out”.
E.3.3. Piekrastes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes vērtēšana Starp Latvijas un Igaunijas piekrastes ūdens kvalitātes vērtēšanas pieejām pastāv divas būtiskas atšķirības. Pirmkārt, Latvijā starp ļoti labas un labas ūdens kvalitātes klasēm nav izstrādātas robežvērtības nevienam no rādītājiem, jo līdz šim visu rādītāju rezultāti bija zemāki par robežvērtību, kas ir starp labu un vidēju kvalitātes klasi. Otrkārt, Latvijas noteiktās fitobentosa rādītāju robežvērtības ir daudz stingrākas nekā Igaunijas. Ja Igaunija izmantotu Latvijas robežvērtības, tad Igaunijas piekrastes ūdeņu kvalitāte būtu par klasi vai pat par divām zemāka. Jaunās robežvērtības (skatīti E.3.3.tabulu) ir mazāk stingras, tā rezultātā fizikāli ķīmisko un bioloģisko kvalitātes elementu vērtējuma savstarpējās atšķirības ir mazākas. Šajā piekrastes ūdens kvalitātes novērtējumā ekspertu vērtējums bija daudz svarīgāks par ŪPD strikto principu one out – all out, jo caurredzamība un hlorofila a koncentrācija seklajos piekrastes ūdeņos ir jāvērtē kopā ar dziļumu, fitobentosa maksimālo augšanas dziļumu un tiem piemērotā substrāta izplatību. Kopumā pētītajos piekrastes ūdeņos ekoloģiskā kvalitāte ir vērtējama kā vidēja ar tendenci uz sliktu ekoloģisko kvalitāti ūdeņos iepretim Salacas ietekai un ūdeņos uz Ziemeļiem no tās.
E.3.3.tabula. Gaujas/Koivas UBA piekrastes ūdeņu ekoloģiskā kvalitāte 3 projekta poligonos, izmantojot Igaunijas, Latvijas un projekta laikā izstrādātās robežvērtības un ekoloģiskā novērtējuma veikšanas pieejas
1.poligons 2.poligons 3.poligons Fizikāli
ķīmiskie rādītāji*
Bioloģiskie rādītāji*
Fizikāli ķīmiskie rādītāji*
Bioloģiskie rādītāji*
Fizikāli ķīmiskie rādītāji*
Bioloģiskie rādītāji*
Igaunijas Vidēja/
Poor Laba
Vidēja / Slikta
Laba Vidēja Laba
Latvijas Vidēja vai zemāka**
Vidēja vai zemāka**
Vidēja vai zemāka**
Vidēja vai zemāka**
Vidēja vai zemāka**
Vidēja **
Gauja/Koiva projekta ekspertu priekšlikums
Vidēja / Slikta
Vidēja Vidēja /
Slikta Vidēja Vidēja Vidēja
* fizikāli ķīmiskie un bioloģiskie kvalitātes rādītāju vērtējumi ir izdalīti tabulā atsevišķi, lai uzsvērtu vērtējuma rezultātu atšķirības
** robežvērtības nav noteiktas visām kvalitātes klasēm
E.4. Rekomendācijas turpmākajiem ūdens kvalitātes pētījumiem Pamatojoties uz pieredzi un zināšanām, kas iegūtas projekta Gauja/Koiva laikā, kopīgi ievācot paraugus un novērtējot ūdeņu ekoloģisko kvalitāti pārrobežu ūdensobjektos, projektā iesaistītie eksperti iesaka pētījumus, kas Latvijas un Igaunijas ekspertiem turpmāk ir vēl kopīgi veicami:
- Izpētīt sakarības starp ezeru un upju fizikāli ķīmiskajiem rādītājiem, upei ietekot un iztekot no ezera.
- Nelielās diatomu un makrofītu vērtēšanas pieredzes dēļ Latvijā turpmāk ir jāveic projekta laikā no Igaunijas pārņemto metožu pielāgošana Latvijas apstākļiem, kā arī jāveic interkalibrācija.
- Nepieciešams veikt urbānā piesārņojuma un lauksaimniecības difūzā piesārņojuma pētījumus, kā arī Valkas un Valgas lietus ūdeņu ietekmi uz pārrobežu upi Pedeli.
- Nepieciešams noskaidrot mazo upju kvalitātes ietekmi uz lielākām upēm. Kā pētījumu objekti varētu būt izmantojamas Puzupe/Pužupe vai Ujuste/Kaičupe.
- Dambju ietekme uz zivju faunu un citām bioloģiskajām komponentēm ir vēl neskaidra. Pašlaik ekoloģiskā ūdens kvalitāte Igaunijā ir zemāka galvenokārt tāpēc, ka zivju faunas vērtējums ir zemāks nekā citu bioloģisko kvalitātes elementu vērtējums.
- Meliorācijas ietekme uz bioloģiskajiem kvalitātes elementiem arī vēl nav zināma. - Piekrastes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai fizikāli ķīmiskos rādītājus
rekomendējams izmantot tikai kā papildus informāciju. Piemēram, gadījumos, kad jānosaka references apstākļi vai kad bioloģisko kvalitātes elementu vērtējums ir tuvu kādai no kvalitātes klašu robežvērtībām. Attiecībā uz hlorofilu a ieteicams izmantot Igaunijas robežvērtības, jo Igaunijā pie to izstrādes ir veikti vairāk pētījumu nekā Latvijā, un Gauja/Koiva projekta laikā pierādījās, ka tās ir piemērotas Latvijas piekrastes ūdeņu vērtēšanai.
- Ieteicams veikt pētniecisku prioritāro bīstamo vielu monitoringu ūdenī, sedimentos un biotā. Svarīgi ir pētīt visas trīs vides: Koivā/Gaujā uz robežas – zivīs un sedimentos, Pedeli/Pedelē - zivīs un ūdenī, Murati/Muratu ezerā - zivīs, ūdenī un sedimentos. Nākotnē nepieciešami kopīgi pētījumi, lai noteiktu kvalitātes robežvērtības bīstamajām vielām dažādās vidēs, īpaši sedimentos. Tās būtu starp valstīm arī jāharmonizē.
E.5. Priekšlikumi 2. Gaujas/Koivas upju baseinu apsaimniekošanas plānam, kas jāizstrādā līdz 2015 Pamatojoties uz projektā Gauja/Koiva iegūtajiem rezultātiem un pieredzi un vērtējot ūdensobjektu ekoloģisko kvalitāti, projektā iesaistītie eksperti iesaka:
- Pārskatīt pārrobežu upju un ezeru ūdensobjektu noteikšanu, jo ir nepieciešams noteikt jaunus ūdensobjektus ar mazāku sateces baseinu.
- Pārskatīt dažu upju un ezeru ūdensobjektu tipoloģiju, kā tas norādīts E.1. daļā. - Monitoringa biežumam jābūt pietiekamam, lai iegūtu informāciju par ūdens plūsmas
fluktuāciju un ar to saistīto piesārņojuma slodzi. Fizikāli ķīmisko rādītāju monitorings 12 reizes gadā ir optimāls skaits.
- Paraugu ņemšanas vieta ir jāizvēlas tā, lai tā būtu piemērota hidromorfoloģisko, fizikāli ķīmisko un bioloģisko, kvalitātes elementu paraugu ievākšanai un vērtēšanai.
- ŪPD noteiktais princips one out- all out nav piemērojams bioloģisko kvalitātes elementu vērtēšanā. Ieteicams ir izmantot ekspertu vērtējumu kopā ar paskaidrojumiem par upju un ezeru ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma rezultātu.