final - hadia fins - cac.tl · pdf filegovernasaun modernu nian, na'i-ulun sira balun...
TRANSCRIPT
EZISTENSIA TINAN TOLU COMISSÃO ANTI-CORRUPCÃO
TIMOR-LESTE
Novembru 2012-Marsu 2013
Rua Sérgio Vieira de Melo, No. 7, Farol, Díli, Timor-Leste Telef. (+670) 3331329, (+670) 3331382,
E-mail: [email protected], Web: www.cac.tl
5 Edisauno
FAMÍLIA BOOT KOMISAUN ANTI-KORRUPSAUN (CAC)
TIMOR-LESTEHATO’O PARABENS BA
PROCURADOR GERÁL DA REPÚBLICA FOUN DR. JOSÉ XIMENES
BA PERÍODU 2013-2018
Tinan Tolu Servisu CAC: Dezafiu no Susesu
korrupsaun.
CAC ho pessoál hamutuk nain 62
halo ona servisu importante lubuk balun inan tolu ona Comissào Anti- durante tinan tolu nia laran ba prevene no TCorrupçào Timor-Leste (CAC) kombate prátika korrupsaun iha Funsaun
hala'o nia misaun iha area edukasaun ba Públika nian ezersisiu no haleu teritóriu públiku, prevensaun no investigasaun hodi tomak iha distritu 13 no sub-distritu sira liu prevene no kombate korrupsaun iha Timor- husi sorumutu no workshops ho funsionáriu Leste. Maske hasoru problema ne'ebé Estadu hanesan membru governo, PNTL, komplikadu no espetativa husi públiku funsionáriu públiku, edukadores, liders ne'ebé as iha tinan tolu laran, maibe hahuu komunitáriu no hetan mós partisipasaun hatudu dadaun progresu balun. Nune'e, másimu husi povu bain-bain no estudante servisu la'o hela tuír kompetensia ne'ebé lei sira husi nivel primária to'o universidade.fó. CAC hala'o nia atividade estritamente tuír
Esforsu tomak CAC halo durante mandatu bazeia ba Lei No.8/2009 hodi trata tinan tolu hetan kolaborasaun diak husi ema hotu hanesan iha lei nia oin. Durante orgaun kompetenti hirak seluk hanesan tinan tolu nia laran hala'o ona sorumutu Parlamentu Nasionál, Ministériu Públiku sosializasaun iha teritóriu tomak no hala'o hanesan nain ba asaun penal, Tribunál, serbisu investigasaun ba korrupsaun hodi Provedor Direítus Humanus no Justisa hetan impresaun husi NGO nian assessment (PDHJ), Governu, Sosiedade Sivil, povu no katak “Estadu Timor-Leste iha komitmentu media hanesan watchdog ba servisu CAC boot ba kombate korrupsaun”.nian. CAC hasoru dezafius no obstakulu
Kolaborasaun diak entre CAC ho hanesan fatin servisu no rekursu umanu Ai-riin haat Estadu TL nian, sosiedade sivil limitadu. Maibe, CAC firmi atu hala'o nia no ema hotu nia kontribuisaun rezulta servisu ho independente, la hare'e ba ema nia Transparénsia Internasionál iha indeks kour kulit, estatus sosiál no afiliasaun persepsaun korrupsaun iha tinan 2011 polítika tuír mandatu ne'ebé lei fó no nia públika tau Timor-Leste iha ranking 143 no planu estratéjiku. Sussesu dala ruma laós tinan 2012 tun ba iha ranking 113. Nune'e kuantidade husi semináriu, konferénsia, mós, CAC reprezenta Timor-Leste sai sorumutu ka ema hirak mak tama komarka, membru ba ADB/OECD Initiative for Anti- maibe sosiedade ida ho mentalidade forte ba Corruption; no hetan fiar sai Uma Nain ba rejeisaun korrupsaun iha moris lor-loron Konferénsia Internasionál ADB/OECD nian hanesan vizaun CAC nian.Initiative for Anti-Corruption iha Fulan Jullu Ikus liu, CAC sei kontinua servisu 2013 iha Díli. hamutuk ho Ministeriu Públiku no orgaun
Ho komitmentu no didikasaun CAC Estadu nia hirak seluk ho motto “Zero sei la servisu ba tempu badak deit maibe sei Toleransia ba Korrupsaun” no ho haraik an fortifika-an hodi infrenta dezafiu no ho fuan boot atu simu krítikas husi entidades obstaklu ne'ebé sei nakonu ho problema hotu ba CAC nian evolusaun servisu iha sofistifikadu iha tempu naruk nian. História futuru. (*)mundu hatudu malorek mai ita hanesan
Corrupt Practices Invetigation Bureau
(CPIB) Singapura nian ne'ebé hahu nia
servisu tinan barak ona no óras ne'e sei
eziste nafatin hanesan ba
prevene no kombate
COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃO
Rua Sérgio Viera de Melo, Faról, Díli, Timor-Leste, No.7
Telef. (+670) 3331329, (+670) 3331382 Email: [email protected]
Website: www.cac.tl
Responsável Máximu:Dirijente Senior CAC
Responsável Tékniku:Ekipa Redasaun
Kontributor:Gabinete KomisáriuDir. Administrasaun
& FinansasDir. PrevensaunDir. Edukasaun,
Kampañano Peskija (EKP)Dir. Investigasaun
--
--
-
***
Isu Importante :
Entrevista eksklusivu ho Dr. José Ximenes( Bainhira sei assume kargu nu’udar Xefe Procurador Distritál Díli )
Pag...20
Pag...11
Nota Husi Konferénsia Internasionál Ajénsia Anti- Korrupsaun iha Jakarta-Indonesia
1
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
Tinan Tolu Servisu CAC:To'os Foun, To'os-Na'in Foun,
Espetativa Aas (Alex Gusmão, Sekretáriu Ezekutivu CAC)
fó hanoin ona ba ita iha ninia tempu hodi dehan: '...dunia ini cukup untuk memenuhi kebutuhan semua orang, tapi tak akan pernah untuk satu orang yang serakah...”. Bainhira ita hasoru ema lubun oan ida iha sosiedade hanesan Gandhi dehan, luta kontra korrupsaun hetok todan liután.
Tanba ida ne'e, servisu ba kombate korrupsaun hanesan halo to'os foun. Servisu ne'e todan. Nia todan tanba korrupsaun ne'e liga ho ema hirak ne'ebé nia rezisténsia interna ka konxiénsia morál ne'ebé namlele ka dodook tiha rtigu ne'e atu reflete dezafiu ona. Bainhira iha sosiedade ninia elementu sira Abalun ne'ebé mak CAC rezisténsia morál dodok ona, bele sai dezafiu boot hasoru durante tinan rua hala'o ida ba sosiedade tomak no ameasa ba moris di'ak ninia misaun. Bainhira estabelese ema hotu nian. Ida ne'e mak sai dezafiu boot CAC iha espetativa boot husi ne'ebé mak CAC no Timoroan tomak hasoru hela.sosiedade, maibé dala ruma ita
haluha tiha katak CAC ne'e la'ós Enkuantu to'os ne'e foun, to'os-na'in sira superman ne'ebé ita haree filme sira. Luta kontra mós foun hela. Ida ne'e mak dezafiu ida korrupsaun ne'e hanesan halo seluk tan. To'os-na'in sira seidauk to'os foun ida, tan ne'e ezije iha esperiénsia barak atu halo partisipasaun husi parte to'os foun ida. Satan ho ai-hun hotu hodi halo hamutuk, no sira ne'ebé boot no ai-tarak sira sai lutu ba to'os libertasaun ne'ebé mak nia sanak baku ba-ne'e, atu nune'e to'os ne'e mai no abut ne'ebé ka'it husi ida bele produs ai-han natoon ba ida. Liután ida ne'e, to'os-ba ema hotu no sira-nia na'in nia katana sira mós jerasaun tuir mai. seidauk kro'at didi'ak atu tesi ai-
sira ne'e. Tanba ne'e mak dala Halo To'os Foun, To'os-ruma hasusar to'os-na'in atu tesi Na'in mos Founhahú husi ne'ebé no atu ba Esforsu kombate ne'ebé. Dezafiu sai todan liután korrupsaun hanesan loke bainhira ema hanoin servisu to'os foun ida. To'os foun luta kontra korrupsaun ne'e ne'e nakonu ho ai-boot CAC nia servisu mesak, no barak, ai-tarak sira barak, hanoin katak CAC ne'e hanesan du'ut fuik no ai-ki'ik sira superman enkuantu ita-seluk seluk mós tebar. Liután ida seluk hein saida mak CAC sei ne'e ai no duut hirak ne'e halo. no sira ne'ebé mak atu halo nia sanak no nia abut ka'it sosializasaun, edukasaun no ba malu. Hanesan ai-sanak prevensaun hamutuk ema 15. no ai-abut sira ne'ebé sikat To'os-Na'in sira Menus helaba-mai, korrupsaun ne'e
mós nia sanak (rede) sikat Iha parte seluk, ita-nia ba-mai. Ema hirak ne'ebé to'os-na'in sira- menus hela halo korrupsaun ne'e la'ós kompara ho servisu ne'ebé mak ema ki'ik, la'ós karau-atan atu halo. Tuir sensu populasaun sira, maibé sira ne'ebé ema
Timor-Leste 2011, populasaun Timor-Leste besik matenek no balun ema “boot”, sira ne'ebé iha ona ba ema 1,2000,000, husi ida ne'e ema hirak influensia no mós iha podér tantu vida polítika, ne'e mak haknaar-an iha funsaun públiku ekonomia no sosiál nian. Nune'e mós krime ne'e
envolve ema liu husi ida, iha instituisaun ida ka ho (funsionáriu, polisia, membru governu, instituisaun seluk. Parlamentu Nasionál no seluk tan) tuir dadus
Komisaun Fungsaun Públika (CFP) hamutuk Liutan ida ne'e, agora daudaun ne'e ema balun komesa ho hanoin katak buat haksolok besik ba 32,000, enkuantu to'os-na'in sira (kesenangan) no gostu (kenikmatan) matéria ne'ebé halo servisu relasiona ho investigasaun (harta) nian mak objetivu ikus iha moris ida ne'e. nian foin mak hamutuk ema 15, no sira ne'ebé Ida ne'e mak matenek-na'in balun bolu mak atu halo sosializasaun, edukasaun no hedonizmu. Pratika husi hanoin ida ne'e komesa prevensaun hamutuk ema 15. moris daudaun ona iha Timor-Leste no hamosu ema kanteen (serakah) balun iha ita-nia leet, ne'ebé indika husi sira-nia servisu hirak ne'ebé la ho kualidade, maibé bele hetan lukru boot. Gandhi
ANÁLIZEFATIN
Kontinua ba pag...3 >>>2
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
See ita halo komparasaun karik, kada investigadór ba lutu tomak. Kuandu ida ne'e mak akontese, fahi-fuik no asu fuik sira sei tama-sai to'os no sei ida (1) hasoru funsionáriu 2,133 (1: 2,133), no sira han mohu ai-han hirak iha to'os laran. Ho ida ne'e, ne'ebé hala'o servisu iha área edukasaun no ita hotu sei lakon ai-fuan libertasaun ne'e nian. sosializasaun ne'e kada ofisial ida (1) hasoru Tanba ne'e mak la iha dalan seluk atu to'os ne'e fó
populasaun hamutu 80,000 (1: 80,000). Ho fuan, se ita hotu la hamutuk tutan malu sai lutu ba
situasaun hanesan ne'e, ita bele dehan katak beban libertasaun ida ne'e. Saida mak tenke halo tan atu servisu, kada investigadór/a no ofisial edukasaun asegura lutu ne'e forsa nafatin? ka prevensaun ida todan tebes. Ninia Halo Jestaun Di'ak ba Lutukonsekuénsia mak ne 'e , iha kontes tu
Dala ida tan aprende husi to'os-na'in sira, sira investigasaun ba kazu korrupsaun nian, bele tidin-nafatin kontrola kualidade ai hirak ne'ebé uza ba
malu (butuk hela) ka pendente tanba rekursu la lutu ne'e. Ai-hirak ne'ebé hodi hale'u lutu ne'e nia to'o. No iha esforsu atu hakro'at nafatin konxiénsia kualidade la hanesan, tan ne'e importante ba sira bele dehan hanesan bee musan ida monu iha tasi atu haree beibeik no beibeik. Ida ne'ebé mak laran. Ida ne'e bele sai hanesan dezafiu boot. Saida dodook, sira hasai kedas no troka fali ho foun. Sira
hatene katak kuandu ai ida mak dodook sei afeta mak ita bele halo? ba to'os laran tomak. Tan ne'e kuandu sira hetan ai
Sai Lutu ba To'os Ukun-Rasik-Anne'ebé mak dodook ona sira troka kedas, duke
Haree ba natureza servisu CAC nian la fasil, tanba husik ai ne'ebé dodook hetok dodook liután no fó ne'e presiza hotu-hotu ninia partisipasaun atu sai fatin ba animál fuik sira tama to'os estraga fali ai-lutu ba libertasaun ne'e. han sira iha to'os laran. Kuandu ita haree didi'ak
Tanba ne'e esénsia lutu ne'ebé mak katuas
i d a h u s i sira halo, ita bele
demokrasia mak aprende buat lubuk ida
partisipasaun husi husi sira-nia matenek.
par te a tu ha lo Ita bele dada-lia naruk
kontrola regulár ba ho lutu ne'ebé katuas
servisu hotu liga ho sira halo. Maibé, ha'u
servisu públiku hakarak habadak de'it
n ian . Kont ro la hodi temi elementu
regulár ne'e hodi balun husi lutu ne'e ho
asegura kualidade ninia funsaun balun.
servisu públiku Baibain, lutu ida iha
nian. Esperiénsia odamatan ida ho nia ai-
hatudu katak, iha riin haat (4) no ai-riin
f a i l an su ba rak , sira seluk tuir mai.
tanba ema balun Depois iha ai hirak ne'ebé
labele kontrola rasik sira-nia an, no iha kontestu hodi tutan husi ai-riin odamatan nian ba ai-riin
governasaun modernu nian, na'i-ulun sira balun seluk tuir mai, no ai- sira hada no hale'u too fali
ladún kontrola sira-nia sub-ordenadu sira ho di'ak. mai iha ai-riin iha odamatan ne'e nian. Iha
Tanba ne'e, vantajen ba animál fuik sira tama ba odamatan, iha ai seluk taka odamatan. Sira ne'e ho
to'os ne'e boot. ninia funsaun ida-idak no tutan hamutuk sai lutu
Kaer Metin Lei no Orden (Law Enforcement)ida ne'ebé forte no bele proteje ai-han hirak iha to'os laran ne'e. Lutu sira ne'e metin tanba kesi ho tali.
Husi ai ida nia leet ba ai seluk ita presiza kesi Analojia ne'e ajuda esplika no fó mai ita lisaun metin ho tali. Ho nune'e ai hirak tutan malun, husi balun. Ha'u hakarak halo komparasaun hodi dehan ida ba ida sai lutu ne'ebé forte. Tali hirak ne'e ai-riin haat (4) ne'e mak ita bele dehan hanesan ita-hanesan lei no regulamentu ne'ebé mak nia ulun sira iha órgaun soberanu haat. Ai-riin sira Parlamentu ka Governu produz hodi kesi ita hotu seluk ne'e mak ita-nia ministru ka sekretáriu nia relasaun, tantu iha sosiál, no polítika no estadu sira. Ai hirak ne'ebé mak uza hodi tutan ekonomia nian. husi ai-riin ba ai-riin seluk ne'e mak sidadaun
hotu. Ai hirak ne'ebé mak hodi taka odamatan ne'e Iha Timor-Leste ita-nia tali hun mak Lei-Inan mak liman kro'at sira estadu ne'e nian. Hotu-hotu ne'ebé mak Parlamentu Nasionál aprova iha tinan ne'e hamutuk tutan malun sai lutu ida metin ba 2002. Husi tali inan ne'e, mak produz fali tali sira libertasaun ne'e. seluk hodi kesi ita hamutuk hodi hale'u rai lulik ida
ne'e. Esénsia ida iha demokrasia mak lei no orden. Ho analojia ne'e atu dehan katak, se ai-riin ne'e bele mai husi ai-mean, maibé nia hamriik mesak, nia sei la halo buat ida. Se ai-riin iha odamatan mak ai-nurak ida, ka ai kualidade la di'ak, odamatan sei naksobu. Ho nune'e, bainhira ai ida mak dodok, ka ai-riin ida mak monu, sei afeta
Kontinua ba pag...4 >>>
To’os Foun, To’o Nain Foun -- husi Pag ====>2
lawegate.doc
3
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
Kuandu nasaun ida la iha lei no orden, nasaun ne'e de'it batar no ai-farina sira ne'ebé ita kuda daudaun bele la'o, maibe la'o kudeik hela de'it, to'o iha ona. Ida ne'e sai dezafiu ba CAC, no mós ba tempu ruma nia labele la'o tan ona, katak rahun. instituisaun hotu iha Timor-Leste. Nune'e mós kuandu iha lei, maibe la implementa, Tanba ne'e see ita hakarak ita-nia to'os ne'e bele fó hanesan lutu ne'ebé la kesi. Ita hatene ona saida fuan di'ak, ezije ita hotu tenke sai lutu ba mak sei akontese ho lutu ne'e kuandu la kesi. libertasaun ne'e. Lutu ne'e atu metin tenke halo ho
ai ne'ebé di'ak, no mós tenke kesi ho tali sira ne'ebé Tan ne'e, luta hasoru korrupsaun, ezije kualidade tuir kondisaun klima iha to'os refere. enkuadramentu legál sira tenke iha fatin, no Atu halo ida ne'e ita presiza haforsa valór kultura implementa lei ne'e hodi asegura orden sosiál no sira ne'ebé pozitivu, hametin ita sistema kontrolu, justisa nian. Ita tenke rekonese katak, ita iha ona no hakru'uk ba lei no orden, no tau kestaun lei, maibé lei balun menus hela, liuliu lei kona-ba korrupsaun sai hanesan ajenda hamutuk iha korrupsaun, lei kona-ba deklarasaun riku-soin vizaun ida klaru ho asaun sira konkretu.** nian no seluk tan. See situasaun ne'e kontinua, ita
hakarak duni husik lutu namkari. Nune'e mós see la implementa lei hirak ne'ebé iha ona ho didi'ak, ita hakarak duni husik lutu ne'e naksobu. Ida ne'e husik vantajen boot ba ema sira ne'ebé ninia rezisténsia morál dodook ona no halo sira bele haluha rai. Ida ne'e bele hamosu dezastre boot ida iha ita-nia leet ne'ebé hanaran korrupsaun.
Ajenda Hanesan ba Kombate Korrupsaun
Korrupsaun la'ós krime baibain. Konvensaun Internasionál Kontra Korrupsaun, konsidera katak korrupsaun ne'e hanesan krime estraordináriu. See ita hatee presepsaun korrupsaun ne'ebé halo husi Transparénsia Internasionál, hatudu katak Timor-Leste ninia ranking ba korrupsaun ne'e iha fatin 143 husi nasaun 182 iha tinan 2011. Iha tinan 2012, Timor-Leste ninia ranking sa'e too ba fatin 113 husi nasaun 178. Maski hatudu sinál di'ak husi tinan 2011 ba 2012, maibé ho ranking ida ne'e atu dehan mai ita katak, Timor-Leste iha hela perigu laran.
Faktu hirak ne'e hatudu mai katak, Timor-Leste presiza duni estratéjia estraordináriu ida hodi luta kontra korrupsaun. Estratéjia estraordináriu ne'e ezije timoroan hotu tuur hamutuk hodi define estratéjia ida ne'ebé bele kesi Timoroan hotu hamutuk iha diresaun ida hanesan. Atu halo servisu ida ne'e, presiza instituisaun sira ne'ebé nakait tenke tuur hamutuk hodi tau hanoin hamutuk, no define diresaun hamutuk. See lae, ita nia luta kontra korrupsaun, la'o iha fatin de'it, enkuantu ita gasta rekursu estadu nian boot, maibé nia impaktu ladún iha folin ba sira ne'ebé ki'ak no terus.
Konkluzaun
Atu konklui artigu ne'e, atu dehan fali de'it katak, Timor-Leste hanesan nasaun foun, no ninia instituisaun sira ho ninia sistema mós sei nurak hela, inklui CAC. Instituisaun hotu iha hela prosesu buka sistema ida ne'ebé mak adekuadu hodi hala'o sira-nia servisu ida idak. Ida ne'e hanesan to'os foun ida, nakonu ho ai-hun barak, ai-tarak barak, duut fuik mós barak. Maibé rai iha to'os ne'e bokur, no iha poténsia bele produz ai-han ne'ebé sufisiente ba ema hotu iha too laran ne'e. Iha tempu hanesan, iha animál fuik ne'ebé mak hale'u hela mós, no sira-nia matan tau hela
To’os Foun, To’o Nain Foun -- husi Pag ====>3
***Luta hasoru
KORRUPSAUNTengke sai ajenda
nasionál ida hamutukho vizaun ida klaru
no asaun sira konkretu
Luta hasoru
Tengke sai ajenda nasionál ida hamutuk
ho vizaun ida klaru no asaun sira konkretu
KORRUPSAUN
4
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
Tanba Sa Mak Setór Privadu La Konsege Buras?
(Rui A. Gomes)
sura importasaun ne'ebé liu husi “jalan tikus” ne'ebé difisil atu duni tuir.
Importasaun ai han ka sasan laos-ai han bele dudu kresimentu ekonómiku, maibé mós bele dezinsentiva ita nian produtór rasik no hamenus sira nian rendimentu. Ita hare katak ita nian umakain sira iha área rurál nian rendimentu kada fulan foin mak Dolar Amerikanu 290 (kompara ho
ha tinan sanulu umakain sira iha área urbanu ne'ebé konsege hetan In i a n l a r a n Dolar Amerikanu 633 kada fulan). Husi de'it, ukun-nain sira rendimentu ida ne'e, kuaze porsentu 80 mak ba k o n s e g e e s t a b e l e s e de'it sosa ai han. Entaun la di'ak liu ita investe osan instituisaun oioin, produz ne'ebé ita gasta ba sosa sereais husi rai li'ur hodi leis no regulamentus hametin liután produtividade produtór Timoroan b a r a b a r a k o n a , f ó sira, apoiu kooperativa produsaun ai han, hadi'ak formasaun ba rekursu sistema irrigasaun, hala'o transferénsia teknolojia
umanu, no halo ita moris iha no koñesimentu? La di'ak liu ita investe iha estabilidade nia laran. Kresimentu ekonomia mós produsaun no aumenta valór ba ita nian produsaun aas tanba despeza públika ne'ebé boot. rasik hodi hametin seguransa alimentár iha rai Emprezáriu Timoroan mós konsege halo ona laran no mós bele estimula emprezáriu Timoroan projetu lubuk ida iha rai laran ne'ebé sira hetan sira iha produsaun ai han? Ka la di'ak liu Timor-husi Governu. Leste hahú investe iha kriasaun polos de
desenvolvimento duke husik millaun Dolar Maski nune'e ita kontinua husu nafatin: Tanba sa Amerikanu 200 resin lakon tinan tinan husi ita mak ita nian setór privadu seidauk konsege
nian tasi laran tanba peska hamriik mesak no saida mak sei ilegál?.Ita komprende ona katak falta atu haboot liu tan setór ne'e investimentu husi setór privadu nian kontribuisaun iha produtu sei ki'ik liu tanba karik internu bruto (PIB) nasaun ne'e emprezáriu sira prefere investe hodi bele hamenus dependénsia sira nia osan iha rai li'ur duke ne'ebé boot ba rekursu naturál investe iha setór no rejiaun sira ne'e? Mai ita halo reflesaun oan ida ne'ebé sira konsidera hanesan kona ba kestaun pertinente ne'e.marjinál no laiha poténsia. Ohin loron ita sente fasil Liuliu sira hare katak dalan atu liu no prefere hakur tasi hodi sosa asesu ba rejiaun hirak ne'e mós sereais husi nasaun seluk mai Dili
sei aat no la fó benefísiu ba sira duke sosa husi produtór sira iha nia investimentu. Iha parte ida, ita komprende Viqueque, Baukau, Manatutu, Maliana, razaun hirak ne'e. Maibé iha parte seluk, karik ita Covalima, Oekusi. Ita mós prefere sosa fehuk ropa haluha espíritu sakrifísiu tanba preokupa ho profithusi tasi balu duke sosa husi ita nian produtór sira de'it liu husi projetu ne'ebé mai husi Governu. iha Ainaru ka Manufahi, ka sosa sabaun no mina-Implementasaun projetu hirak ne'e mós la ho nu husi ita nian koperativas rasik. Ita hare took responsabilidade tomak tanba ne'e mak kualidade dadus kona-ba padraun konsumu liliu foos kada projetu hirak ne'e ita hotu hatene ona. Tanba umakain iha semana ida nian laran; kada umakain aspetu responsabilidade ne'ebé menus, gasta kuaze Dolar Amerikanu 11 hodi sosa sereais; empeñamentu mós la másimu tanba osan ne'e mós husi totál despeza ba sereais ne'e liu Dolar Estadu nian no fasil atu hetan.Amerikanu 8 mak umakain sira gasta hodi sosa
Maibé ita ema haluha katak ekonomia foos husi rai li'ur, maibé Dolar Amerikanu 1 resin bazeia ba prinsípiu fundamentál tolu: eskasés (ka de'it mak umakain sira gasta hodi sosa foos “kelangkaan”), preferénsia (buat ne'ebé iha ka produsaun lokál. Tuir dadus husi Diresaun oferta), no desizaun. Ita nian preferénsia mak sosa Nasionál Estatístika, osan ne'ebé Timor-Leste foos husi rai li'ur no ita halo desizaun atu halo gasta hodi halo importasaun sereais iha tinan 2011 importasaun foos. hamutuk millaun 12 Dolar Amerikanu; iha tinan
2012, importasaun sereais sa'e ba millaun 31 Dolar Amerikanu; ne'e signifika aumentu porsentu 158. Númeru hirak ne'e karik seidauk
Kontinua ba pag...6 >>>
ANÁLIZEFATIN
skilledtrades.doc
?
5
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
glassware.doc
googlepublics.doc
Maibé ita haluha katak osan ne'ebé ita uza atu sosa
foos ne'e mós la mai husi ita nian kosar
rasik maibé husi rikusoin ne'ebé Na'i
Maromak tau iha ita nian nasaun.
Timor-Leste konsege sosa sasan (ai
han ka laos-ai han) barak tebes tanba
osan ne'ebé boot iha Fundu Mina rai.
Maibé, ita mós haluha katak loron
ida osan husi minarai no gás ne'e mós
sei maran (aspetu eskasés).
ne'ebá ita komesa hanoin no
arrepende ita nian sala iha desizaun
ne'ebé ita halo ohin.
Nune'e, ita presiza hanoin buat ida ne'ebé
ekonomista sira hanaran custo de oportunidade
(ka opportunity cost)—katak saída mak ita la
produs ka konsume bainhira ita halo eskola (ka
“pilihan”) ruma. Ezemplu, se eskolante ida tenke
selu nia eskola, nia tenke gasta menus iha sosa
ropa ka hare filme ruma iha Timor Plaza. Nune'e
mós, emprezáriu ida ne'ebé deside atu investe iha
produtu ida, nia sakrifika hela produsaun produtu
seluk. Produtu ne'ebé emprezáriu ne'e la produs
ne'e mak custo de oportunidade se karik nia
produs dunik. Iha ekonomia, maski custo de
oportunidade ne'e la substitui kustu kontabil, nia
iha nafatin importánsia ida ke boot—katak kustu
ne'e subar hela (ka hidden cost). Ema barak la
apersebe katak ida ne'e mak akontese hela iha ita
nia rai laran ho konsekuénsia ne'ebé ita demonstra
tiha ona iha leten ho ezemplu foos ne'e.
Portantu, kestaun fundamentál mak oinsá ita nia
emprezáriu sira aten brani atu hahú investimentu
rasik iha produtu agríkola ho valór akresentadu.
Ezemplu investimentu rasik ne'ebé bele fó
benefísiu ba emprezáriu no responde ba procura
(ka demand) balu iha rai laran ne'e mak hanesan
hakiak ikan no kadiuk, halo sabaun, marmelada,
te'in mina-nu, halo susu-been husi fore-keli, no
seluk tan. Investimentu iha aérea hirak ne'e iha nia
efeitu multiplikador ne'ebé sei fó dalan ba
atividade ekonómiku seluk. Enkuantu polítika
ne'ebé prefere importa sereia hanesan foos husi rai
li'ur sei nafatin, mak ita sei kontinua sakrifika ita
nian produsaun rasik no hamenus rendimentu
agrikultór Timor oan sira. Timor-Leste laiha
razaun atu moris de'it ho osan husi fa'an mina rai
no gás no sosa buat hotu hotu husi rai li'ur ba nia
konsumu iha rai laran. Reflesaun ne'e foka liu ba
produtu lokál tanba porsentu 70 resin husi ita nian
populasaun mak sei moris husi agrikultura.
Iha tempu
“ CAC hanesan laboratóriu ki'ik oan
ida ne’ebé fo espasu ba ita atu halo
análiza no diagnóstiku didiak
kona-ba ita nia sosiedade nia moras
at ida naran korrupsaun ”
(Komisáriu CAC Adérito de Jesus Soares koalia iha
komemorasaun aniversáriu CAC ba datoluk, 22
Fevereiru 2013)
Tanba sá mak setór privadu la konsege buras -- husi Pag ===>5
***6
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
Saída Mak CAC Halo Ona
Durante Nia Ezistensía Tinan
Tolu
projetus husi fundus infraestrutura, kapitál dezenvolvimentu ba PDD I no II no PDL iha kuaze distritu sanulu-resin-tolu;
ÜHalo workshops/kampaña sosiálizasaun kona-ba papél CAC, papél funsionárius públiku iha nível nasionál no distritál, estudantes (primária, sekundária no anesan ita hotu hatene katak universitáriu), líderes komunitáriu no HKomisaun Anti-Korrupsaun sosiedade sivíl hodi prevene no kombate (CAC) haríi iha fulan-Fevereiru tinan 2010 korrupsaun iha Timor-Leste—partisipantes ho Lei No. 8/2009. Durante nia ezistensía
tinan tolu, servisu balu mak hala'o ona maski besik rihun sanulu iha teritóriu laran mak sei falta buat barak. Atividades servisu CAC partisipa iha inventus kampaña sosiálizasaun nian hahu lolos iha prinsípiu tinan 2011. ne'e;
Progresu servisus ne'ebé CAC hala'o ona durante ÜHalo inspesaun iha Alfándega, Postu ne'e akumula hanesan tuir mai:
Batugade, Merkadu Manleuana, no Ponti A. Servisu Prevensaun no Edukasaun, no
Fahi-Ten, Distritu PeskizaErmera;
ÜH a l oÜHalo diskusaun m o n i t o r i z a s a u n
meza-redonda ho k o n a - b a d i r e t o r e s l i ñ a s m o v i m e n t u sm i n i s t é r i a i s ,v i a t u r a sinstituisaun Estadu Estadu/Governu no s e l u k h a n e s a n utilizasaun seña I n s p e t o r J e r á l kombustível Estadu E s t a d u , P D H J , iha Díli laran;Tribunál Rekursu
ÜH a l o s u r v e y nsst, no Komisaun A nasionál involve P a r l a m e n t urespondentes rihun ida resin kona-ba Nasionál, hodi halibur ideias no informasaun Persepsaun Uma-Kain sira ba Korrupsaun kona-ba nesesidades atu hamosu lei kona-ba iha Timor-Leste—rezultadu jerál hatudu deklarasaun rikusoin.katak maski koñsimentu respondente sira
B. Servisu Investigasaunkona-ba korrupsaun ladun kale'an, maibé sira iha preokupasaun katak korrupsaun ne'e ÜH u s i t i n a n 2 0 1 0 - 2 0 1 2 , D i r e s a u n problema sériu ida iha Timor-Leste; Investigasaun CAC halo investigasaun ba
kazus korrupsaun (atívu no pasívu) ba ÜHalo observasaun ba kompaña besik atus hahalok sira hanesan abuzus poder, haat ne'ebé halo negósiu iha kapitál Díli;pekulatus, no partisipasaun ekonómika iha
ÜHalo projetu pilotu iha Servisu Alfándega negósiu.Timor-Leste—hamutuk ho funsionáriu
ÜTo'o fulan-Fevereiru 2013, estatístika Alfándega sira hamosu rekomendasoens 12 servisus investigasaun nian, hanesan tuir kona-ba oinsá prevene korrupsaun iha área mai:servisu alfándegas. Pontus importante balu
husi rekomendasaun sira ne'e ko'alia kona-ba prosedimentus atu reforsa sistema pagamentu impostu, prevene negosiante sira atu labele uza funsionáriu alfándega sai fali hanesan calo ka broker, no medidas hasoru funsionáriu alfándega sira ne'ebé mak komete korrupsaun;
ÜHalo levantamentu dadus iha instituisaun Estadu no ministérius no monitorizasaun ba
cac.doc
No. Deskrisaun Servisu Totál
1. Keixa públika 136
Auto Notísia 35
Keixa ne’ebé ema ka entidade balun fó koñesimentu ba CAC
21
Keixa ne’ebé la’os tama kategoria krími korrupsaun no informasaun la klaru
32
Keixa ne’ebé ninia informasaun la seidauk sufisiente atu kategoriza nu’udar krími korrupsaun
48
2. Auto Partisipasaun 11
3. Despaxu husi Ministériu Públiku 56
Relatóriu ba Ministériu Públiku 40
Kazu ne’ebé iha prosesu investigasaun 16
Kontinua ba pag...8 >>>7
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
CAC.doc
***
C. Involvimentu iha Aréna Internasionál criminal justice response to corruption,
senior executive training, technical Üinvestigation iha rai Hong Kong, Japaun,
implementasaun Konvensaun ONU kontra Bangkok, Malázia, Indonézia, no Singapura;
Korrupsaun (UNCAC) iha Timor-Leste;
ÜKontinua rekruta funsionáriu CAC—to'o ÜSimu vizita Peritus Governamentál husi Fiji, fulan-Fevereiru 2013, totál pesoál hamutuk
Namibia, no Viena hanesan Estadu Parte husi na'in 62;
Konvensaun UNCAC hodi mai halo
avaliasaun no klarifikasaun relasiona ho ÜOrganiza diskusaun internál, lori peritus ho
re la tór iu au to-ava l iasaun kona-ba áreas relevantes hodi fahe matenek no
i m p l e m e n t a s a u n esperiénsia ho estaf
K o n v e n s a u n CAC;
UNCAC iha Timor- ÜEstabelese CAC Leste;
Learning Center;
ÜT i m o r - L e s t e ÜT r a s a P l á n u hamutuk ho Liberia
Estratéjiku 2020 nomeadu sai Estadu
CAC ho objetivu P a r t e a t u h a l o
j e r á l a tu a t i n j i a v a l i a s a u n b a
integridade no étiku i m p l e m e n t a s a u n
profesionálismu iha K o n v e n s a u n
s e i t o r p ú b l i k u , UNCAC iha Angola
p r i v á d u n o iha tinan 2013;
sosiedade sivíl sira
ÜReprezenta Timor- ne'ebé ativu hodi
Leste lori sai membru promove sidadania
b a A D B / O E C D b a p r e v e n e
Initiative for Anti- k o r r u p s a u n n o
Corruption; e f e t i v i d a d e i h a
m e d i d a s l e g a i s Ü?Hetan fiar husi kontra-korrupsaun;
A D B / O E C D
Initiative for Anti- ÜPrepara Esbosu
Corruption atu sai Estatutu Orgániku--
u m a - n a ' i n b a -agora iha Konsellu
K o n f e r é n s i a Ministrus nia meza
I n t e r n a s i o n á l atu diskuti;
ADB/OECD Initiative ÜDezenvolve Padraun for Anti-Corruption iha fulan-Jullu 2013.
ba Prosidementu Operasionál (SOP) CAC;
D. Servisu Média Komunikasaun ÜAsina Akordu Kooperasaun ho Polísia
ÜProduz matéria kampaña ba públiku liu husi Nasionál Timor-Leste (PNTL);
dramas, pamfletus, brosuras, vídeo ÜHalo formasaun konjunta ho PNTL kona-ba dokumentáriu , komunikadu imprensa, no
tátika operasaun polísiál;Buletin Integridade iha kada trimestrál;
ÜEstabelementu Sistema Informasaun Anti-ÜEstabelese Website CAC: .
Korrupsaun (SIAK)—sistema ne'ebé sei
E. Kapasitasaun Institusionál dokumenta data servisus CAC nian tomak
elektronikamente;ÜKapasita funsinárius CAC liu husi formasaun
oi-oin--iha rai laran mak hanesan in-house ÜHalo vizita no diskusaun ho KPK Jakarta
training kona-ba lingua Inglés no Portugés ba hodi estabelese kooperasaun servisu.(**)
funsionárius hotu, téknika investigasaun,
kódigu penál no prosesu penál, jestaun
finanseira no money laundry ba investigador
sira. Iha rai li'ur mak hanesan training kona-
ba auditória, post-graduate certificate,
Lidera ezersísiu kona-ba auto-avaliasaun
www.cac.tl
Saída mak CAC halo ona durante ezistensía tinan tolu -- husi Pag ===>7
8
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
CAC.doc
CAC.doc
Festa Aniversáriu CAC ba Datoluk: “ L a i h a D o s i K e k , L a i h a Champanhe...”
Universidade Nu'udar
“Laboratóriu Sosiál” ba
Estudante sira hodi Kadi Kakutak:
Komisáriu CAC
Festa selebrasaun ne'e CAC hamutuk ho UNTL mak sai uma na'in. Programa loron sorin-baluk ne'e prienshe ho diskursu badak husi Prezidente Parlamentu Nasionál Vicente Guterres, Ministru Estadu no Presidente Konsellu
íli—Iha loron 20 fulan-Fevereiru Ministrus Hermenegildo Pereira, Reprezentante D2013, dadersan de'it, mais ou- Bispo Dioseze Dili Padre Angélo Salsinha, Reitor UNTL Prof. Dr. Aurélio Guterres no Komisáriu menus tuku 8:30AM, maski udan no loron rasik. Programa seluk inklui aprezentasaun filme limpeza jerál, estudante universitária rihun ida dokumentáriu kona-ba perfil CAC no diskusaun atus lima (1,500) resin sira iha Dili, liu-liu husi aberta ne'ebé kona-ba papel universitária iha
Universidade Nasionál Timor-Leste (UNTL), kombate korrupsaun iha Timor-Leste. marka prezensa iha Edifísiu Jináziu (GMT) Dili
Partisipante no estudante sira mak marka hodi selebra hamutuk festa aniversáriu CAC ba prezensa iha festa selebrasaun ne'e hatudu laran
datoluk. Objetivu prinsipál halibur estudante sira haksolok no entusiasmu boot durante inventu ne'e.
iha loron neba mak la'os de'it Iha diskusaun aberta ne'e lori estudante sira atu mós mosu hanoin ida komemora loron moris atu oinsá estudante CAC nian, maibé atu universitária sira kria
rede kona-ba anti-m o b i l i z a m a t e n e k korrupsaun hodi sira universitária sira atu halo diskusaun no hasa'e sira nia konsiensia observa kona-ba isu-
k o n a - b a p a p e l isu korrupsaun iha
u n i v e r s i t á r i a i h a Timor-Leste(*). kombate korrupsaun iha
Timor-Leste.
Mobi l izasaun estudantes universitária lubun boot iha festa selebrasaun públiku ne'e n u ' u d a r e s p e r i e n s a d a h u l u k n e ' e b é instituisaun públiku ida halo. Alein de estudante sira, autoridade nivel altu sira seluk no reprezentante
íli--Iha nia husi korpus diplomátiku no Dl ia menon sosiedade sivíl mós partisipa iha selebrasaun ne'e. badak ba estudante sira durante selebrasaun festa Entidades hirak ne'e inkliu Prezidente Parlamentu aniversáriu CAC ba datoluk iha loron 20 fulan-Nasionál Vicente Guterres, Ministru Estadu no Fevereiru 2013 iha Edifísiu Jenáziu Dili, Prezidente Konsellu Ministrus Hermenegildo Komisáriu Anti-Korrupsaun Adérito de Jesus Pereira, Ministru Justica Dionisio Babo, Major Soares mós ko'alia kona-ba importansia papel Jenerál Lere Anan Timur, Reprezentante Espesiál universitária iha prosesu harí nasaun nian. ONU Finn Reske-Nielsen, Komisáriu Funsaun Estudantes sira nu'udar pilar nasaun nian—sira Públiku Liborio Pereira no representantes husi mak futuru dezenvolvimentu nasaun nian. embaixadas Malaizia, Indonezia, Estadus Unidus
Amérika no Alemanha. Komisáriu Adérito hateten Komisaunkatak Universidade nu'udar laboratóriu sosiál ba Festa selebrasaun loron moris CAC ne'e, estudante sira atu kadi kakutak hodi observa no kompara ho festa selebrasaun públiku seluk, análiza isu-isu sosiál inklui asuntu korrupsaun. simples tebes—laiha seremónia espesiál ko'a dosi Universidade nu'udar laboratóriu sosiál atu kek ka loke champanhe botir lubun bot hodi estudante sira halo peskiza no kria hanoin krítiku selebra festa ne'e. Iha nia diskursu badak, kona-ba dinamika sosiál no polítika iha Timor-Komisáriu Komisaun Anti-Korrupsaun Adérito Leste no mundu liu husi prespetiva akademia. de Jesus Soares hatete: “CAC laiha dosi kek atu
ko'a, laiha champanhe atu loke, laiha seremonia Komisaun Anti-Korrupsaun nu'udar instituisaun espesiál ruma iha selebrasaun ne'e...maibé CAC ida ne'ebé la'os de'it fó importansia atu servi povu haksolok tebes ho prezensa estudante univeritária no nasaun iha área kombate korrupsaun,sira iha sala ida ne'e, CAC orgullu tebes ho estudante sira nia entuziasmu atu partisipa seremónia simples ida ne'e.”
cac.doc
***
Kontinua ba pag...10 >>> 9
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
***
maibé hanesan mós fatin hodi aprende no kadi lideransa nasionál no lori moris di'ak ba povu rai kakutak. Komisáriu rasik iha mehi ida hakarak ida ne'e iha futuru hodi evita korrupsaun.hare katak aban-bainrua, CAC sei sai mós hanesan
“Jerasaun foun TL tenke haka'as an estuda didi'ak resource center ida ba públiku, liu-liu estudante
buka matenek hodi loron ruma sai ministru tenke sira, atu asesu no halo peskiza kona-ba isu-isu
evita an husi prátika korrupsaun no lori moris di'ak korrupsaun hodi habelar tan estudante sira nia
ba povu no nasaun,” katak Ministru Alfredo Pires koñesimentu kona-ba área ida ne'e (*).
wainhira reprezenta V Governu Kostitusionál iha inventu komemorasaun loron mundiál luta kontra korrupsaun organiza husi CAC iha Palasiu Governu oin Dili iha loron Mundiál Anti-Korrupsaun fulan-Dezembru 2012.
Korrupsaun, katak Ministru Pires, ne'e hahalok íli—Wainhira ko'alia iha sorumutu ladi'ak ne'ebé Timor oan tomak tenke hakribi no Dho funsionáriu NGO nasionál no evita wainhira sai matenek no kaer poder hanesan
internasionál sira iha fulan Dezembru 2012, governante ida tanba hahalok ne'e fó impaktu Komisáriu CAC Adérito de Jesus Soares esplika ladi'ak ka negativu ba nasaun nian destinu no nian katak korrupsaun mosu iha fatin no rai ne'ebé de'it, efek negativa afeta tebes ba moris povu kiak rai hanesan iha Australia, Amérika, ida ne'e nia moris loron-Japaun no seluk tan. Korupsaun loron.mosu la diskrimena rai riku ka
Ministru Pires salienta liu rai kiak—nasaun hotu-hotu tan katak sai matenek atu infrenta moras aat ida naran sai mahon no servidór ida korrupsaun ne'e. Laiha nasaun ho neon mós ba povu, ida mak sai anju ba kazu la'os uza matenek no korrupsaun. Nune'e, servisu poder povu nian hodi halo hodi kombate korrupsaun mós sasan iha governu ladi'ak akontese iha rai sira ne'e no no sabraut hodi sai hetan krítikas husi parte barak, inimigu ba ema hotu inklui husi sidadaun sira ho ne'ebé lakohi korrupsaun kona-ba sira kapasisdades no akontese iha Timor-dezenpenhu servisus. CAC nia Leste.servisus mós hetan krítikas husi
parte barak, Komisáriu hatutan. “Estuda sai matenek no hetan fiar husi povu atu Krítikas sira ne'e, tuir Komisáriu
ukun tenke prevene an atu Adérito de Jesus katak ne'e sai servidór ida ladi'ak hodi sai inimigu fali ba hanesan “hanoin konstrutivu” di'ak ida hodi fanun públiku hanesan halo sasan sabraut no komete CAC atu hadi'a nia aan hodi servisu kombate krime korrupsaun wainhira sai membru governu,” korrupsaun iha Timor-Leste di'ak liu tan husi katak oMinistru Alfredo Pires.tempu ba tempu. Krítikas ne'e la'os buat aat ida,
krítikas ne'e di'ak hodi ita bele hadia sistema Atu evita Timor oan sira monu ba lasu korrupsaun, Estadu Timor-Leste sai estadu ne'ebé mak servisu katak Ministru Pires, dalan di'ak liu mak ba interese povu nian. edukasaun bazíku husi uma laran nian tenke forte,
nune'e wainhira Timor oan sira nian familía morál Iha fatin hanesan, Komisáriu fó hanoin katak, di'ak, atetude di'ak no sempre eduka oan sira sai servisu kombate korrupsaun la'os CAC nia papel ema ne'ebé tane as onestidade iha uma laran mak de'it, maibé partes hotu-hotu, inklui sosiedade susar ba matenek nai'n Timor oan ida atu monu ba sivíl sira. Papel sosiedade sivíl iha prosesu krime korrupsaun iha future.dezenvolvimentu no governasaun di'ak
importante tebes. Sosiedade sivíl nu'udar parseriu “Luta kontra Korrupsaun tenke hahu husi uma importante. Durante ne'e, CAC halo servisu besik laran rasik. Edukasaun uma laran forte mak malu ho NGO balu ne'ebé iha papel servisu kona- tentasaun monu ba korrupsaun iha servisu fatin sei ba transparénsia no governasaun di'ak.(*) la akontese,” katak Ministru Alfredo Pires.
“Dalan di'ak liu atu prevene korrupsaun iha Timor-Leste mak jerasaun foun tenke hetan doutrina ida forte husi familía katak korrupsaun ladi'ak no afeta ba nasaun nian destinu. Korrupsaun hanesan hahalok at ne'ebé ema hotu
íli - Ministru Rekursu Naturais V tenke hakribi,” katak Ministru Pires.(*) DGovernu Kostitusionál, Alfredo Pires, hateten jerasaun foun Timor-Leste (TL) tenke haka'as an buka matenek hodi kaer estafeta
“ K r í t i k a s N u ' u d a r H a n o i n Konstrutivu”: Komisáriu CAC
Jerasaun Foun TL Tenke Estuda Hodi Buka Matenek
Universidade Nu'udar “Laboratóriu Sosiál” ba Estudante sira -- husi Pag ===>9
***
***
CAC.doc
10
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
Nota Husi Konferensia Internasionál Ajénsia Anti-Korrupsaun Iha Jakarta
Komisáriu KPK Abraham Samad iha nian liafuan hodi loke konferensia internasionál ne'e hateten ideia halibur malu iha konferensia internasionál ne'e husi KPK Indonezia no UNDP. Konferensia internasionál ho objetivu halibur ideias iha meza akarta - Komisi Pemberantasan redonda hodi buka dalan no meius oinsá atu luta JKorupsi (KPK) Indonezia, United kontra korrupsaun. Komisáriu KPK Indonezia Nations Development Programe (UNDP) no Abraham Samad iha nian intervensaun hateten isu United Nations Office on Drugs and Crime importante ne'ebé foti husi konferensia (UNODC) halibur komisárius, eis komisáriu internasionál ne'e mak oinsá independénsia ajénsia anti-korrupsaun, praktisioners ho matenek servisu no ezistensía ajénsia anti-korrupsaun nain anti-korrupsaun nian husi nasaun barak nasaun ida-idak nian iha mundu.hamutuk nain 40 inklui membrus delegasaun
CAC Timor-Leste nian nai'n tolu ne’ebé lidera "Nasaun iha mundu tomak hetan bolu seriu liu tan husi Komisáriu Dr. Adérito de Jesus Soares iha atu pro-ativu hodi luta kontra no kombate prátika Hotel JW Marriot Jakarta, Indonezia iha korrupsaun. Korrupsaun kontra lei, korrupsaun Konferensía internasionál loron rua 26-27 kontra povu kiak no nasaun, tanba ne'e lei tenke Novembru 2012. aplika ba korruptores sira no instrumentu lei tenke
haforsa liu tan," katak Abraham.Objetivu konferensia internasionál ne'e mak atu klarifika signifikante H a h u independénsia ajénsia estabelesimentu anti-korrupsaun no r e z o l u s a u n membrus delegasaun Assembly Jerál fahe esperensía ida- O r g a n i z a s a u n idak nia nasaun kona- Nasoens Unidas b a p r e v e n e n o (ONU) ba United kombate korrupsaun, N a t i o n s diskute no konkorda C o n v e n t i o n Prinsípius ba ajénsia Against Coruption a n t i - k o r r u p s a u n ( U N C A C ) i h a i n k l u i d i s k u t e loron 31 Outubru posibilidade aselera 2 0 0 3 , n a s a u n -n o p r o m o v e nasaun iha mundu Prinsípius-Prinsípius tomak pro-ativu luta foun. kontra krime korrupsaun liu husi prosesu
ratifikasaun I implementasaun konvensaun ne'e.Ajénsia anti-korrupsaun susesu boot kontribui ba kontrola korrupsaun iha mundu tomak hanesan Timor-Leste asina no ratifika konvensaun ONU Hong Kong, Singapura, Malazia, Bhutan, kona-ba kombate korrupsaun ka United Nations Mauritius no Latvia. Hanesan rezultadu husi Convention against Corruption (UNCAC) iha faktores barak inklui tratadu internasionál tinan 2009. Nu'udar Estadu Parte ba Konvensaun nune'e'e mós presaun husi sosiedade sivíl ajénsia hirak ne'e, Timor-Leste tenke iha dever morál no anti-korrupsaun sai popular tebes globalmente. vontade polítika atu implementa ukun-fuan husi
tratadu sirak ne'e.Iha konferensía ne'e membrus delegasaun husi kada nasaun diskute kona-ba Prinsípius ba anti- Bazeia mandamentu ne'e, nasaun ida-idak korrupsaun atu promove i hametin independénsia estabelese unidade, task force ou estabelese no afetividades ajénsia anti-korrupsaun iha komisaun espesiál atu toma konta ba prevene no mundu tomak ho titulu, “International kombate krime korrupsaun maskinasaun barak Conference; Principles for Anti Corruption mak iha rasik ona Komisaun Anti-Korrupsaun Agencies” hanesan selebrasaun loron Mundiál molok konvensaun UNCAC estabelese.Anti-Korupsaun.
Komisáriu KPK Abraham Samad esklarese, Konferensia internasionál anti-korrupsaun UNCAC fó instrusaun katak órgaun anti-ofisialmente loke husi Komisáriu Komisi korrupsaun tenke fó mandatu forte hala'o servisu Pemberantasan Korupsi (KPK) Abraham Samad ho independénsia naton nune'e bele hala'o servisu hanesan uma na'in aprezenta no oradór importante ho efetivu bazeia ba sistema lei iha nasaun ida-iha loron primeiru mak Ketua DPR RI Marzuki idak ho lejislasaun nasionál rasik, tenke livre husi Alie, reprezentante UNDP iha Indonezia, Beate intervensaun forsa polítika, kualker influensia atu Trankmann no ulun boot United Nations Office on supremasaun justisa lao imparsiál no aplika tuir Drugs and Crime (UNODC) Corruption and nian dalan universál.Economic Crime Branch nian tur iha Vienna Austria, Candice Welsch. Kontinua ba pag...12 >>>
CAC.doc
11
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
***
Asuntus importante ne'ebé delegasaun maioria órgaun anti-korrupsaun iha mundu servisu la Komisáriu anti-korrupsaun iha nasaun ida-idak maksimál,” katak Komisáriu KPK Abraham foti durante konferensia internasionál loron rua Samad. Konferensía internasionál ne'e delegasaun mak ezisténsia,independénsia no efetividade husi órgaun anti-korrupsaun nasaun hamutuk 40.órgaun anti-korupsaun iha mundu no fahe
Indonezia hanesan Uma Na'in ba konferensía esperensía, opiniaun, input kona-ba kombate
internasionál ne'e hetan mós suporta makas husi korrupsaun. Historia no esperensía reprezentante
Prezidente Parlamentu/Ketua DPR Indonezia kada nasaun hanesan faktus istóriku no sai
Marzuki Alie ne'ebé sai oradór importante iha materias estudus ba órgaun anti-korrupsaun no
loron primeiru konferensía ne'ebé espera katak nasaun seluk.
lider órgaun anti-korrupsaun hanesan KPK “Buat hirak ne'e importante no folin wai'n atu Indonezia no nasaun sira seluk partisipantes analiza no fahe iha forum ne'e tanba objetivu husi konferensía atu firmi hodi luta kontra krime rezultadu konferensia internasionál ne'e mak iha korrupsaun iha mundu ho barani, independente, prinsipiu-prinsipiu ba órgaun anti-korupsaun kada livre husi presaun hodi investiga no kaer se de'it nasaun kona-ba kombate korrupsaun, esforsu mak na'ok povu ho nasaun nia osan no riku soi. kontinuidade ba pormove Prinsípius anti-
“Importante mak konferensia internasionál ne'e korrupsaun nian,” katak
atu salva guarda no Komisáriu KPK Abraham
asegura independénsia Samad.
órgaun anti-korrupsaun. Rezultadu konferensia loron Tanba ne'e, labele iha rua iha Hotel JW Marriot e s f o r s u r u m a h u s i Jakarta ne'e órgaun anti- ent idade estadu ka korrupsaun partisipantes kualker parte seluk atu espera bele fó folin di'ak iha halo fraku órgaun anti-standarte no Prinsípius- korrupsaun. Persija duni Prinsípius órgaun anti- iha meius no lei ne'ebé korupsaun ne'ebé adopta fo r t e a tu hamenus hodi garante indepensensia kor rupsaun,” ka tak no suporta ba órgaun anti- Prezidente Parlamentu k o r u p s a u n l i u h u s i Indonezia, Marzuki Alie legislasaun ida forte. iha nian intervensaun Komisáriu KPK Indonezia p r i m e i r u - d i a Abraham Samad hatutan konferensia.órgaun anti-korupsaun
Órgaun anti-korrupsaun Singapura no Hongkong
iha mundu tomak labele sai ezemplu ba nasaun
servisu mesak hodi luta seluk iha mundu kona-ba
kontra korrupsaun. Tuir luta kontra korrupsaun
Marzuki Alie órgaun tanba hetan suporta husi
anti-korrupsaun tenke governu no entidades hotu.
h e t a n s u p o r t a h u s i Konferensía ne'e ulun boot husi komisaun anti- entidades hotu, elemen-elemen hotu iha nasaun korrupsaun kada nasaun fahe esperensía no re- ida tenke tau forsa hamutuk kombate korrupsaun afirma kona-ba importansia suporta husi governu tanba korruptores inimigu povu no nasaun tomak importante tebes hanesan nasaun Singapura ho iha mundu.Hongkong hatudu wainhira hala'o knaar iha
Ajénsia anti-korrupsaun iha mundu tenke terenu husi loron ba loron nune'e'e suporta husi
kolabora ba malu no define an ho di'ak hodi hala'o governu bele hatudu liu husi formulasaun no
servisu ho independente no órgaun anti-aprovasaun lei, lejislasaun, alokasaun orsamentu,
korrupsaun tenke pro-ativu luta kontra rekursu humanus, fó independénsia, (governu) la
korrupsaun. Órgaun lejislativu no ezekutivu iha halo intervensaun no presaun polítika ruma.
mundu tomak tenke tau importansia luta kontra Konferensia ne'e mós ko'alia kona-ba metódu
korrupsaun hanesan ajenda prioridade.prevensaun no asaun reál ba kazu korrupsaun iha nasaun ida-idak nune'e'e bele minimiza failansu Parlamentu iha nasaun ida-idak tenke kria lei no órgaun anti-korrupsaun wainhira hala'o knaar no aloka orsamentu sufisiente ba ajénsia anti-funsaun. korrupsaun hodi hala'o knaar ho efetivu hanesan
saida mak DPR/parlamentu Indonezia halo tiha Faillansu órgaun anti-korrupsaun hala'o nian
hodi halo leis kona-ba kombate korrupsaun no servisu no knaar ho di'ak iha mundu tanba la hetan
kria meius ba KPK hala'o nian servisu ho suporta husi governu, la iha political will ne'ebé
independente. (*)naton husi polítika nai'n sira, halo presaun no intervensaun ba servisu órgaun hanesan akontese iha nasaun Nigeria, Mongolia no Afganistaun halo
Nota Husi Konferensía Internasionál Ajénsia Anti-Korrupsaun Iha Jakarta -- husi Pag ===>11
CAC.doc
12
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
CAC.doc
***
Kombate Korrupsaun, Ajénsia Anti-Korrupsaun Iha Mundu
Labele Servisu Mesak
Iha fatin seluk, iha Palasiu Prezidente Indonezia, wainhira simu delegasaun konferensía internasionál ne'e, Prezidente Indonésia Susilo Bambang Yudhoyono ko'alia kona-ba importansia husi kooperasaun akarta – Iha fulan Novembru 2012, internasionál hodi buka tuír fujitivu korruptor JEkipa CAC ne'ebé lidera husi sira hodi hanesan halo ekstradisaun. Komisáriu Adérito de Jesus Soares partisipa
iha konferensia internasionál ho tema “Kooperasaun internasionál tenke iha atu tulun 'Principles For Anti-Corruption Agencies' ne'ebé malu hodi duni no buka tuir fujitivu korruptor UNDP hamutuk ho KPK organiza iha Hotel JW hanesan ekstradisaun. Asset barak mak Marriot, Jakarta. korruptores sira na'ok no lori halai ba nasaun
seluk. Wainhira Estadu hakarak foti hikas fali I h a k o n f e r e n s i a n e ' e , asset nasaun nian, persija Prezidente Parlamentu
tulun husi fatin seluk. Ho Indonezia Marzuki Alie k o o p e r a s a u n hateten katak komisaun internasionál esforsu anti-korrupsaun iha ne'e bele la'o,” katak mundu tomak labele Prezidente Indonezia servisu mesak hodi luta SBY. kontra korrupsaun. K o o p e r a s a u n "Konferensia internasionál i n t e r n a s i o n á l , t u i r ne'e ninian konkluzaun Prezidente SBY, sei util mak instituisaun anti-hodi kaer kazu krími k o r u p s a u n h o n i a n money laundry no membrus delegasaun ohin t r a n s a k s a u n o s a n no aban halibur malu iha i l l ega lmen te . SBY fatin ne'e labele servisu afirma, komunidade mesak hodi hala'o misaun
i n t e r n a s i o n á l i h a todan ne'ebé tula iha sira nian obrigasaun tenke konkorda k a b a s l e t e n b a k o m b a t e kontra krime korrupsaun. korrupsaun. Ajénsia ant i-Ema barak lakon ne'ebé korrupsaun iha mundu tenke nasaun buka hela sira tanba defini sira nian ezistensía ho sira komete krime korrupsaun. nia independensía servisu, no Hau espera, kooperasaun instituisaun anti-korrupsaun iha i n t e r n a s i o n á l b e l e mundu tenke hetan suporta husi implementa no hala'o ho governu no entidades hotu iha di'ak para fatin kloot ba ida-idak nia nasaun, hodi bele na'okten sira iha mundu. hakotu problema korrupsaun iha Mai ita servisu hamutuk fó ninian nasaun rasik,” Katak
liman ba malu hodi la fó fatin Prezidente Marzuki.ba korruptores sira bele moris hakmatek iha
Prezidente Marzuki espera esforsu kombate mundu ne'e, katak Prezidente SBY. Prezidente korrupsaun tenke la'o ho balánsiu entre asaun SBY iha esperansa katak konferensía ne'e bele sai prevensaun no asaun investigasaun krimenál. oportunidade ba membru delegasaun tomak atu Prevensaun korrupsaun hahu husi familía hodi fahe esperensía no hanoin krítiku balu atu haforsa rejeita korrupsaun hanesan kultura uma laran nian kombate korrupsaun iha sira nia nasaun ida-idak. molok ema ida sai ba liur hodi haknaar an iha nian SBY salienta liu tan kombate korrupsaun iha servisu fatin ho onestidade no tane às integridade Indonezia hanesan prioridade tebes no sai nu'udar pesoál no familía nia naran ho orgullu hodi la pr imei ru a jenda iha n ia governsaun. hakiak korrupsaun. Maskinune'e'e, katak SBY, governu Indonezia
konsiente katak la fasil atu kombate krime “Tanba asaun kombate korrupsaun ne'e husi povu korrupsaun, nune'e'e presija kontribuisaun ema no ba povu. Hau espera konferensía ida ne'e bele hotu nian iha luta kontra korrupsaun. Maibé nia fó benefisia di'ak no importante boot ba dehan katak Governu Indonezia sei funu ho sériu partisipantes no membrus delegasaun sira husi duni tuir korruptor sira iha ne'ebé de'it. Governu nasaun hirak halibur malu iha ne'e hodi fahe Indonezia kompremetidu atu asegura fatin hotu-informasaun no esperiensia ba malu nasaun idak-hotu sai la seguru ba korruptor sira iha Indonezia idak nian no futu lia hamutuk hodi luta kontra no nasaun seluk iha mundu.(*) korrupsaun internasionálmente,” katak Marzuki
Alie.
CAC.doc
CAC.doc
13
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
Konferensia Internasionál Anti-Koruppsaun Rezulta “Jakarta Statement”
Timor Oan Tenke Optimis Trava Korrupsaun
katak Timor nasaun ida sei nurak tenke optimista katak korrupsaun bele trava iha rai doben Timor-Leste.
“(Timor oan sira) lalika mehi ás demais dehan halakon korrupsaun ne'e zero! Deskulpa, lae, korrupsaun kala akontense iha ida ka rua malandru ne'e iha. Saída mak ita halo iha Timor-Leste mak ita tenke optimizmu hari'i didi'ak valores (kultura) ne'ebé iha no sistema ida ke di'ak atu trava korrupsaun,” katak Komisáriu Adérito Soares iha Sorumutu ho NGOs sira iha Salaun SKB Vila Verde Dezembru 2012.
Optimismu ne'ebé Timor oan sira tau hamutuk katak Komisáriu Adérito Soares iha nasaun nurak ne'e tau esforsu makas ba malu no fó liman ba malu hodi kria TL nian sistema ida di'ak atu minimiza prátika korrupsaun tanba tuir Komisáriu akarta – Konferensia Internasionál CAC atu kombate no hamate korrupsaun to'o zero JUNDP-KPK kona-ba “Principles for hanesan hanoin ida la realistiku.Anti-Corruption Agencies” Jakarta ne'e remata ho
rezultadu hamosu “Jakarta Statement on Intelektuál joven Timor oan ne'ebé hetan fiar husi Principles for Anti-Corruption Agencies”. Jakarta Estadu sai Komisáriu CAC iha tinan 2010 liu ba Statment mosu liu husi diskusaun klean no naruk ne'e bolu Timor oan sira atensaun atu tau neon ne'ebé Komisáriu CAC Adérito de Jesus Soares hamutuk iha optimizmu nafatin kona-ba luta mós hola parte hanesan moderador ba sesaun ida kontra korrupsaun tanba partidu polítiku kór saida no mós kontribui ativamente iha diskusaun de'it mak mai kaer governu iha futuru “korrupsaun durante konferensía ne'e. sei akontese nafatin”.
Jakarta Statement akomoda Prinsípius 16 ne'ebé “Dala ruma ema ko'alia kona-ba korrupsaun ita refleta mós prinsipiu sira husi Konvensaun ONU hanoin mundu to'o ona iha nia rohan! Lae, ita Kontra Korrupsaun ka United Nation Convention ko'alia tanba ita iha optimizmu atu hakat ba oin,” against Corruption (UNCAC). Prinsípiu sira ne'e katak Komisáriu Adérito Soares.ko'alia kona-ba mandatu ajénsia anti-korrupsaun,
Nia salienta liu tan partidu polítiku ne'ebé de'it kolaborasaun, enkuadramentu legál, nomeasaun mak eziste iha Timor-Leste no manan eleisaun ba komisáriu sira, kontinuanidade servisu jerál kada tinan lima hodi forma governu no iha wainhira iha karik kasalak ruma husi komisariu futuru korrupsaun sei akontese nafatin. sira, hahalok étika, imunidade, remunerasaun, Korrupsaun akontese tanba TL nian governasaun autoridade rekursu humanu, autonomia ho nian sistema sei nurak. “Se se de'it mak iha orsamentu, akuntabilidade internál no esternál, governu, ita sei infrenta problema korrupsaun iha repor ta jen públ iku, komunikasaun ou futuru”. Katak Komisáriu Adérito.partisipasaun públiku, no rekursu ne'ebé
adekuada. Nia afirma, governu kór ida ne'ebé de'it mak administra rai ida ne'e tenke haka'as nafatin atu Prinsípius importante liu iha Jakarta Statement nia hadia sistema ida ne'e hamutuk ho komponentes laran mak instituisaun anti-korrupsaun tenke iha Estadu tomak husi tempu ba tempu. mandatu klaru, nune'e'e wainhira hala'o nia knaar
no funsaun la'o ho independente no efetivu. Prinsípius importante seluk mak Komisáriu instituisaun anti-korrupsaun tenke hetan protesaun maximu husi esforsu-esforsu atu hasai ka muda husi nia pozisaun ho meius illegál. Hein katak ajénsia anti-korrupsaun sira bele refleta no implementa prinsípiu sirak ne'e iha ida-idak nia nasaun tuir sira nia sirkumstansia.
íli – Komisáriu Komisaun Anti-DKorrupsaun (CAC) Adérito de Jesus Soares hateten Timor oan sira lalika mehi dehan tenke halakon korrupsaun sai zero iha tempu badak nian laran, maibé iha hanoin realistiku
Kontinua ba pag...15 >>>
***CAC.doc
CAC.doc
14
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
Estadu ne'e Timor Initiative for Asia and the Pacific iha fulan Agustu oan nian hotu, 2012. Organizasaun ne'e hari iha tinan 1999 ho nia i n s t i t u i s a u n objetivu atu fó suporta/apoiu ba governu sira iha Estadu hanesan rejiaun Ázia Pasífiku ne'e kona-ba luta hasoru CAC maibé mós korrupsaun. Oras ne'e hamutuk nasaun 30 mak sai ho públiku ho membru ba Inisiativa ne'e. Nasaun sira ne'e inklui entidades tomak nasaun sira iha ASEAN nomós Xina, Japaun, nasaun nian tenke Australia India no husi pasífiku. hateten lae ba Iha sorumutu ho Komisaun A Parlamentu korrupsaun. “Ita Nasionál, Komisáriu iha fulan Janeiru liu ba, hateten lae ba Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC) Adérito de korrupsaun liu Jésus Soares informa ba Komisaun A ho husi ita nian aktu Komisaun G Parlamentu Nasionál (PN) kona-ba loron-loron ka lae. Ida ne'e mak importante ba ita” konferensía internasionál ne'e. Komisáriu mós Katak nia. informa katak Timor-Leste sei la halo gastus barak
Komisáriu Adérito de Jesus rekoñse instituisaun ba konferensía ne'e, tanba buat hotu-hotu kobre CAC nia lidera mosu iha situasaun ida ne'ebé husi Sekretariadu ADB/OECD nian. Timor-Leste Timor oan barak mak tau sira nian esperansa no sei gasta de'it ba hahan no fatin konferensía espetativa boot no ás atu CAC bele kombate durante loron tolu husi 23-25 jullu 2013. korrupsaun iha rai laran, maibé Komisáriu Relasiona ba inventu internasionál ne'e iha reafirma CAC mesak sei labele halo barak no sorumutu ho Parlamentu Nasionál ne'e, Senior presija entidades hotu iha TL nian kolaborasaun Management CAC halo pedidu ba Komisaun A no kontribuisaun hodi luta kontra korrupsaun. Parlamentu Nasionál atu aloka orsamentu
hamutuk US$ 50 mill ba CAC atu realize inventu “CAC mosu iha situasaun ida ema nian espetativa internasionál ne'e. ne'e as la halimar. Hanoin katak CAC Superman semo mai, semo ba kaer korruptor A, korruptor B! Tuir espetativa, konferensia ne'e sei partisipa husi la'os ida ne'e mak CAC halo” Katak Komisáriu membrus Estadu Parte sira hamutuk nai'n 70. Adérito Soares. (*) Komisaun Anti-Korrupsaun (CAC) nu'udar Pontu
Vokál/Focal Point reprezenta Governu Timor-Leste mak sei halo koordenasaun servisu direta
ho Sekretariadu ADB/OECD no hetan tulun husi ministériu relevante sira
seluk. Hanoin katak konferensía internasionál ne'e sei involve partisipantes husi Estadu Parte
íli – Tuír kalendáriu, iha sira hamutuk 70 resin durante Dfulan-Jullu 2013 mai ne'e, , loron tolu nia laran, persija Timor-Leste sei sai uma-na'in/ host country koordenasaun no kolaborasan ba konferensia internasionál Asian masimu husi partes relevante Development Bank/Organization for tomak inklui parseiru sira hodi Economic Co-operation and Development/ prepara didi'ak inventu internasionál ADB/OECD Anti-Corruption Initiative for ne'e, atu nune'e programa ne'e la'o ho Asia nian. Iha fulan-Otubru 2012, iha efetivu no hetan susesu.(*) ADB/OECD Anti-Corruption Initiative for Asia and the Pacific nia Steering Group Meeting no Regionál Seminar iha Hanoi, Vietnam, Governu Timor-Leste hetan fiar atu sai uma-na'in hodi organiza ADB/OECD Anti-Corruption Initiative for Asia and the Pacific
th thnia 18 Steering Group Meeting no 12 Regionál Seminar. Fiar ida ne'e hatudu konfiansa boot husi komunidade internasionál katak Timor-Leste mós bele no iha kapasidade atu organiza inventu internasionál sira hanesan konferensía ADB/OECD ne'e.
Timor-Leste ofisiálmente sai membru ba o r g a n i z a s a u n A s i a n D e v e l o p m e n t Bank/Organization for Economic Co-operation and Development/ ADB/OECD Anti-Corruption
TL Sei Sai Uma-Nai'n Ba Konferensia Internasionál
Anti-Korrupsaun
Timor Oan Tenke Optimis Trava Korrupsaun-- husi Pag ===>14
***
***
“CAC rekonhese katak iha servisu balun
mak halo diak dadaun ona, balu mak seidauk.
Atu halo diak liu tan ita nia kualidade,
hau hanoin la'os CAC deit maibe entidades Estadu
tomak tenki hadi'a ita nia kualidade
atu servi Estadu ida ne'e” (Komisáriu CAC Adérito de Jesus Soares
koalia iha komemorasaun aniversáriu CAC ba datoluk 22 Fevereiru 2013)
ilhadetimor.doc
15
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
Parlamentu Nasionál Aprova Orsamentu Adisionäl CAC ba
Konferensia Internasionál
Formasaun kona-ba “Lie Detector”
investigasaun ne'e kredivel ka lae. Investigador sira persija hatene oinsá análiza fonte sira nia lia-fuan, lala'ok wainhira fó sasin, husi fonte sira nia matan, ibun, no linguajen isin nian seluk. Téknika ida hodi ajuda investigador sira atu deteta didi'ak hahalok ne'e íli –Durante diskusaun Orsamentu Jerál naran “lie detector.” Lie detector nu'udar téknika ida DEstadu iha fulan Janeiru 2013, ne'ebé uza hodi halo investigasaun, bele liu husi Parlamentu Nasionál aprova proposta orsamentu téknika husu perguntas ho teknolojia ne'ebé bele adisional CAC ne'ebé tuir planu sei uza ba konferensia rekorda hotu funsaun psikolójika ema nian durante internasionál ADB/OECD kona-ba anti-korrupsaun halo investigasaun. Atu nune'e, investigador sira bele iha fulan Jullu mai ne'e. Proposta orsamentu adisional
hatene didi'ak katak respostas CAC ne'e hato'o liu husi sorumutu ne'ebé fó tebes ka bosok. ekipa CAC ba dala-uluk iha tinan
2013 ne'ebé lidera diretamente Iha sorumutu durante husi Komisáriu Komisaun Anti- komemorasaun Loron Korrupsaun Adérito de Jesus M u n d i á l K o n t r a Soares ho Komisaun A ba asuntu Korrupsaun iha distritu K o s t i t u s i o n á l , J u s t i s a , Aileu iha fulan Dezembru Administrasaun Públiku no 2013, Komisáriu CAC Anti-Korrupsaun no Komisaun Adérito de Jesus Soares fó G G ba asuntu Étika Parlamentu sai katak CAC sei kapasita N a s i o n á l . I h a p r o p o s t a nia investigador sira iha o r s a m e n t u a d i s i o n á l b a tempu badak ne'e atu tuir konferensia internasionál ne'e, formasaun profesionál CAC propoin totál hamutuk kona ba oinsá atu uza US$55.610. Orsamentu ne'e sei métodu “lie detector” iha halo despeza ba preparasaun prosesu investigasaun CAC aihan no programa seluk tan nian. Lie detector bele relasiona no konferensia fasilita investigador sira nia internasionál ne'e. servisu hodi deteta ema sira
ne'ebé mak deskonfia Iha tempu hanesan, involve iha kazu krime CAC mós aprezenta proposta ba k o r r u p s a u n k a r i k f ó Parlamentu Nasionál atu halo deklarasaun la tuir liu los mudansa ba OJE 2013 kona ba no subar evidénsia ruma. fundu Kapitál Dezenvolvimentu
Umanu ho montante US$ Formasaun iha área 250,594 ne'ebé Komisaun oinsá deteta informasaun Revizaun Orsamentu ko'a sai ne 'e ha lo par te hus i sein halo justifiksaun ba CAC. p r o g r a m a h a s a ' e Sorumutu durante besik oras rua kapasidade institusionál no ne'e la'o iha ambiente trankuilu, individuál CAC nian. Atu k o n s t r u t i v u n o h e t a n nune'e, pesoas ne'ebé apresiasaun másimu husi s e r v i s u i h a á r e a Deputadu sira. Deputadu sira investigasaun bele halo mós fó hanoin ba jerente senior servisu ho efetivu liu tan. CAC nian atu kria lei internál ida Formasaun iha área ida ne'e nune'e'e bele fó dalan atu hadia urjénsia duni tanba krími m o r i s f u n s i o n á r i u n o korrupsaun mosu lalais investigador CAC sira liu husi tebes, kriminozu sira aplikasaun rejime espesiál. matenek liu tan ho maneiras
ilegál hodi na'ok osan povu Aprovasaun Parlamentu Nasionál nian ba rikusoin privadu. Iha ba proposta orsamentu aditionál no halo mundansa ba
tempu besik ne'e CAC sei haruka investigadores balu orsamentu fundus KapitálDezenvolvimentu Umanu ba tuir formasaun iha rai li'ur hodi aprende didi'ak CAC 2013 ne'e lori orsamentu CAC ba tinan 2013 oinsá uza métodu lie detector ne'e. (***)hamutuk US$ US$ 1,448,000 (***).
ileu---Servisu investigasaun profesionál Aba kualker kazu korrupsaun kompleksu tebes. Investigador sira persija iha koñesimentu kale'an hodi oinsá bele deteta informasaun husi
CAC.doc
*** ***
16
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
***
Rekursu Umanus CAC
Deputada Carmelita: “Papel PN Atu Fortifika Servisu CAC”
fortifika servisu Comissão Anti-Corrupção (CAC).
aubara – Instituisaun ida sei “Luta hasoru korrupsaun, luta ida boot tebes no Mhamrik metin no produz rezultadu infrenta dezafius oin-oin, nune'e'e PN aprova ona efetivu wainhira iha nia rekursus umanus ho lei barak hodi taka dalan ba korruptores sira atu kapasidade naton atu servi instituisaun ne'e. manan no ita nian povu mak sei sofre no terus ba Hafoin tinan tolu hamrik, oras ne'e, Komisaun bebeik,” katak Deputada Carmelita Moniz.Anti-Korrupsaun rekruta ona staff hamutuk 59
pesoas—tama hamutuk ho direjente másimu Deputada CNRT ne'e hateten katak Parlamentu Komisaun nian hamutuk ema 62. Nasionál aprova tiha lei hanesan Kódigu Penál,
Lei Brankeiamentu Kapitais Diresaun Rekursu Umanus CAC atu permite kastigu fasi mak hala'o rekrutamentu ba staff osan (money laundry), Lei na'in lima-nulu-resin-sia ne'e. No. 7/2007 kona-ba Sira ne'ebé tama kategoria Deklarasaun Rendimentu funsionáriu públiku, sira nia n e ' e b é p e r m i t e rekrutamentu hala'o hamutuk no transparénsia ba exersisiu Komisaun Funsaun Públika. kargu polítiku/públiku. Kategória seluk mak funsionáriu Parlamentu Nasionál mós k o n t r a t a d u , a p o n t a m e n t u aprova lei ba protesaun polítiku, tékniku profisionál no testamunha atu bele fó tékniku superior. Funsionáriu protesaun ba ema hirak hirak ne'e haknaar aan iha ne 'ebé ho s i ra nian Diresaun Prevensaun, Diresaun d e k l a r a s a u n b a Edukasaun no Peskiza, Gabinete investigasaun krími atu K o m i s á r i u , D i r e s a u n sira rasik la sai vítima ba Administrasaun no Finansas no sira nian kontribuisaun, Diresaun Investigasaun.Lei kona-ba Camara de
Durante tinan tolu ne'e, CAC Contas atu fiskaliza kontas halo kapasitasaun makas ba nia Estadu nian ne'ebé bele f u n s i o n á r i u s i r a , l i u - l i u reforsa knaar CAC nian.funsionáriu permanente sira,
Aprovasaun lei hirak ne'e ink lu i i nves t igador s i r a . k a t a k , D e p u t a d a Formasaun hodi aumenta Carmelita, hatudu PN halo kapasidade no koñesimentu ne'e ona buat balun kona-ba hala'o iha rai-laran nomós rai li'ur kombate korrupsaun hodi hanesan iha Malazia, Singapora, reforsa liu tan knaar CAC Hong Kong, Indonezia no nian no inst i tuisaun Bangkok. Programa formasaun jud i s iá r iu s i r a hod i kobre áreas oi-oin inklui téknika kombate korrupsaun iha investigasaun, auditória, lingua TL. Iha tempu badak, PN I n g l e s n o P o r t u g u e s n o mós sei halo avaliasaun ba formasaun báziku seluk iha área L e i P r o t e s a u n b a peskiza nian. Oras ne'e dadauk, Testamunha ne'ebé aprova CAC haruka staff na'in rua husi
ona hodi halo revizaun ba lei ida ne'e, atu nune'e diresaun investigasaun ba tuir formasaun kona-ba bele fó garantia katak testamuña sira sei la hetan investigasaun báziku iha Singapore durante fulan todan tanba sira nian kontribuisaun atu deskobre nen nia laran. (*)krime korrupsaun.
“Espera katak esforsu ne'ebé PN liu husi Komisaun A bele realiza ita nian mehi ida ba Timor ida mak di'ak liu no dezenvolvidu ba ita nia oan no ita nia bei oan sira iha loron ikus. Mai ita
íli – Prezidente Komisaun A tama ba iha livre husi korrupsaun,” katak D Prezidente Komisaun A PN, Carmelita Caetano Parlamentu Nasionál (PN) ba Asuntu Kostitusionál, Justisa, Administrasaun Moniz. Atu aselera serivu CAC ba prevene no Públiku no Anti-Korrupsaun Deputada Carmelita kombate korrupsaun iha rai laran, PN liu husi Caetano Moniz hateten katak luta hasoru Komisaun iha komitmentu atu aprova orsamentu korrupsaun hanesan luta boot ida no persija lei ida ne'ebé sufisiente ba CAC atu hala'o nia servisu. (*)forte no komitmentu husi Timor oan hotu. Tanba ne'e PN sei aprova lei anti-korrupsaun hodi
CAC.doc
***
17
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
Kontinuasaun entrevista média CAC, husi Buletin Edisaun IV
bele hatene nafatin karik ministériu ida ne'e uza duni sistema ka lae. Ministériu ida ne'e hau hatene nia sosa nia karreta la tau iha sistema. Hau hatene tanba osan kuandu sai hau bele kaptura husi sistema ne'e. Hau bele hatene ministériu ne'e la uza sistema. Purtantu hau bele fó hatene ba ministériu ne'e katak sira iha problema.
Porezemplu, wainhira iha prosesu ratifikativu-- ami la persija ba sira hotu dehan fó sira nia planus Oinsá ho sistema portál nia efetividades?hotu mai ami. Hau ba (bele hare'e) de'it iha portál
Ministra Emília Pires: Foin lalais ami fó tiha ona iha parte saldo ne'e se iha planu. Agora barak mak aprezentasaun, induction, ida ba governu tomak iha jestaun nia laran hela purtantu se osan sira la para sira hatene (katak) sistema iha ona para ema gasta sira atu halo saida ho osan ne'e? Imposivel labele bosok sira no presija persebe para halo sira gosta de'it iha fim-du-anu, entaun ami sujere jestaun. Hau hanoin Governu hotu kuandu ema hatama fali ba rubrika seluk. Pois sira diskute tama hakarak halo susesu entaun para sira iha makas ho hau mas susesu sira tenke iha hau hateten labele tools ka instrumentus m u d a t a n b a para atu halo servisu. sistema hateten Instrumentus iha ona ida ne'e. Se sira agora restu ne'e kona- dehan iha planu ba sira nia jestaun nu'usá sira la halo oinsá. Estrutura h a t a m a b a ne'e sira mak tenke sistema? Se sira halo. Ami hatudu dehan atu sosa dalan ona ba sira ona entaun iha oinsá ba servisus ne'ebé? Nu'usá finansas públikas s i r a l a h a l o nian. k o m p r i m i s u ? Ami dehan ba sira S i r a h a t e n e k a t a k t e n k e i h a nu'usá sira la tau, ofisiais finansas ida nu'usá husik de'it ba ne'ebé ho nivel aas, la'os ema nivel ki'ik oan ida. balansu, depois kuandu to'o ona iha fulan Ema ne'e mak imi nia brasu dereitu. Depois ami Novembru no Dezembru mak sira mai ba tezouru hatudu mákinas sira ne'e hotu ba sira hare'e katak atu selu ida ne'e ou ida ne'ebá. Ne'e ami konsidera CPV mai husi mákina, PO mai husi mákina no sira ona hanesa dívidas. Prátika ne dala barak ona. rasik iha asesu ba mákina ne'e. Ami tau tiha hotu Ne'e labele hanesan ne'e tan. Antes ne'e ami la iha ona iha ne'ebá. Purtantu se sira iha problema sira sistema. Agora ami iha ona, ami tenke ba tuir. tenke ko'alia iha reuniaun iha sira nian uma laran, Agora labele mai halo rungu-ranga fali iha estaf sira ne'e tenke fó briefing ba membrus Tezouru nia laran. Hau la simu ona razoens sira governu maibé se sira la fó, ami fó ona briefing ba ne'e.sira depois sira ba husu nu'usá estaf sira ne'e la
Oinsá servisu aprovizionamentu governu nian?mai. Ami hateten sira tenke iha diretór finansas ida
Ministra Emília Pires: Uluk, prosesu ida ne'ebé no dirtór sira hateten hotu sasan sira ne'e tanba sira nunka eziste iha Timor-Leste (TL) mak jestaun sempre iha reuniaun entre diretóres finansas nian. kontratrus. Agora sistema aprovizionamentu Sira hanesan mini-finansas iha fatin hotu-hotu. eziste hotu ona hodi evita prátika mal- Sira hatene, sira hatene mós património Estadu administrasaun no korrupsaun. Agora servisu nian. Kona-ba jestaun ami fó treinamentu. Ami la aprovizionamentu la'o kapás ho sistema fó de'it treinamentu, ami fó mós sistema ba sira atu sentralalizadu ba projetus ne'ebé nia folin liu $1 hatene. Sira tenke hatene, se sira la uza, sira tenke millaun. Nia sentralizadu ne'e mak hau dehan husu tanba sa mak la uza. kapás.
Agora ami nian knaar atu monitoriza de'it ida ne'e ona tanba ami nian knaar la operasionaliza sasan tanba buat sira ne'e disentralizadu. Tanba sasan sira ne'e iha hotu ona, hau bele tur iha ne'e hau
Kontinua ba pag...19 >>>
INTREVISTA ESKLUSIVAHO MINISTRA FINANSAS
SRA. EMÍLIA PIRES
CAC.doc
18
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
Jestaun kontratu no jestaun manan tiha ona! Tenke públika uluk lai no sei liu
aprovizionamentu ne'e nia prosesu husi prosesu balu. Porezemplu, kuandu US$ 1
interesante teb-tebes. Prosesu milliaun tenke ba konsulta lai ho Primeiru-
aprovizionamentu mak kria CPV Ministru, mais US$ 5 milloens tenke aprezenta lai
iha komputadór. Agora duni sira iha Konsellu-Ministruss. Ida be menus US$ 1
k r i a . W a i n h i r a k r i a C P V, milliaun ne'e ministériu ida-idak tenke iha tim
automatikamente tama ona iha portál tanba aprovizionamentu ida, depois tenke anusia iha
mákina kaptura informasaun automátiku. Ami la jornál dehan katak kompñia A manan no fó
husu sira halo buat foun. Sira halo tuir de'it buat semana rua ba kompñia seluk atu mai halo sira
ne'e sistema iha, labele halo fali CPV manuál. nian rekursus. Wainhira halo hotu rekursus ita
Labele! Tanba CPV ne'e atu ba kompremete osan esplika ba parte ne'ebé manan, depois mak fó
ne'e, depois mak prepara dokumentus award ka kontratu. Wainhira tama tiha ona ba
aprovizionamentu nian kuandu atu halo ona. Sira asina kontratu, kuandu asina ona kontratu mak
tenke hatene saida PO ne'e sai. Kuandu PO sai
mak sira hakarak, ona, osan ida iha portál
kuandu atu sosa dehan iha komitmentu
karreta sira tenke ne'e komprimisu tama
dehan karreta nia t i h a i h a k o l u n a
modelu ida ne'ebé? obligasaun. Se ita tau
Motor to'o hira? osan iha komprimisu
Karreta kameoneta US$ 100 mill, no fim
ka oinsá? Karreta kuandu ita asina kontratu
ki ' ik ka boot? ba US$90 mill ita hatama
Tenke hatene hotu ho montantes osan U$ 90
n i n i a m i l l b a o b l i g a s i .
e s p e s i f i k a s a u n Automatikamente osan
hafo in s i ra ha lo US$10 mill tama fila ba
públikasaun iha jornais no website. Sira hotu saldo no livre fali ona ba uza ba buat seluk.
treinadu ba buat sira ne'e. Depois sira halo Prosesu aprovizionamentu hirak sei han tempu
komunikasaun ho fornesedor sira, hatete kona-ba hira?
fornesedor sira ne'ebé hakarak mai tuir prosesu Ministra Emília Pires: Prosesu ida-idak ho aprovizionamentu ka tender ne'e, sira mai para ninian tempu rasik. Wainhira loke ba ami fó esplikasaun. Agora Finansas halo de'it fornesedor/supplier, pelu minimus han tempu servisu Finansas nian. Aprovizionamentu ne'e semana tolu. Labele dehan hakarak hatama agora halo iha sentrál aprovizionamentu. aplikasaun karik fó de'it tempu durante semana Komisaun Nasionál Aprovizionamentu iha ida. Ne'e halo hau deskonfia katak iha ona ema, Gabinete Primeiru-Ministru nia okos. Depois supplier ida ona. Kuidadu, ita tenke fó fornesedor sira hetan hotu informasaun mak oportunidade ba ema seluk atu halo sira nia komesa halo sira nian proposta, sira nian tender, submisaun ho di'ak. Sira mós tenke halo peskiza atu sira haruka iha loron ne'ebé taka, depois mak ida atu ba hare'e kona-ba presu-presu di'ak la lae. Komisaun Aprovisionamentu sira halo
evaluasaun. Ita boot fiar katak prosesu ne'e efetivu duni hodi
hadok aan husi prátika korrupsaun iha Aprovizionamentu nia ema tur iha evaluation ministériu nia laran?team ne'ebé diferente hosi team sira-seluk ne'ebé Ministra Emília Pires: Sim, ida ne'e efetivu ba check iha terenu . Wainhira halo evaluasaun, tebes-tebes atu kontrola korrupsaun. Problema atu fó pontus ruma, konforme kritériu ne'ebé ita nian mak ministériu balu la halo tuir lolos aprovadu tiha ona husi Konsellu-Ministrus, iha proseu aprovizionamentu nian—sira haksoit ba Lei Aprovizionamentu, laos a tu halo liu kedas atu hetan resultadu lalais.Porezemplu, aprovizionamentu mak ba hatama iha ne'ebá. Parlamentu aprova orsamentu iha fulan Labele! Buat ne'e tenke klaru para ema hotu tenke Dezembru tinan 2011. hatene.
Depois halo tiha evaluasaun no hetan tiha se mak
atu manan mak halo rekomendasaun ba parte
ne'ebé manan. Kuandu rekomendasaun ba parte
ne'ebé manan ne'e mós labele ba hateten nia
19
Kontinua ba pag...20 >>>
Intervista Eksklusiva husi Ministra Finansas Sra. Emília Pires -- husi Pag ===>18
19
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
Entaun sira iha tempu barak
b a p r e p a r a s i r a n i a
procurament plan? Nu'usá
sira la halo prosesu ne'e?
Nu'usá ultima de hora mak
halu emerjénsia de'it?
Prioridade saida mak Ministra prepara ba
tinan lima mai?rokuradór Dr. José Ximenes, haknaar
Ministra Emília Pires: Ami nia planu mak estaf P-án iha Prokuradoria Distritál Dili hotu tenke uza sistema jestaun finanseira ne'ebé ne'ebé durante ne'e kaer kazu korrupsaun no halo
servisu makas hamutuk ho CAC afirma katak nia mak iha. Ita gasta osan barak ho valor boot, ita sei parte sei la fó fatin ba funsionáriu no ema sira poupa osan milloens ba milloens kuandu uza ne'ebé mak komete krime korrupsaun. Nia afirma sistema integradu ne'e. Ita iha ona ADN (Ajénsia liu tan katak krime korupsaun ka krime sira ne'ebé
Dezenvolvimentu Nasionál) para fizikamente ba mak akontese iha funsaun públika, nia ezersisiu,
hare'e sasan iha tirrenu ho kualidade. Purtantu, Ministériu Públiku sei fó Zero Toleránsia ba sira.hau nia prioridade ba finansas mak hametin di'ak
Funsionáriu Públiku nu'udar servidór iha liu sistema integradu ida ne'e. Ita persija halo lai obrigasaun atu tane as prestíjiu instituisaun
reformas boot iha Alfándega ho Impostus no funsaun públiku no servisu ho onestidade iha
hanorin ita nia sosiedade kona-ba saida mak iha ministériu ka diresaun ne'ebé de'it hodi halo tiha ona, atu ita servisu hamutuk para labele halo atendementu ba públiku. Tuir mai ita akompanha rai ne'e monu iha krízi hanesan rai sira seluk monu intrevista eskluzivu Média CAC ho Prokuradór
Dr. Jose Ximenes.no kontinua nafatin kapasitasaun ita nia
funsionáriu sira, laos de'it ministériu finansas CAC: Bele esplika jerálmente kazu krime nian. Hau hakarak mós kapasita sosieade sivíl nian korrupsaun ne'ebé óras ne'e akontese iha ema para akompñia painel ne'e ho didi'ak. Timor-Leste ho nian tipu korrupsaun?
Prokuradór José Ximenes: Bainhira ita ko'alia Purke, foin lalais ne'e ami halo ona ba membrus kona-ba kazu korrupsaun ita ko'alia dehan krime Governu tomak, agora ami sei halo ba F-FDTL, ne'ebé akontese iha Funsaun Publika nian PNTL, no ba órgaun sira seluk hanesan exersisiu. Ne'e atu dehan katak enkuantu ita
Parlamentu Nasionál, para depois kuandu ita ko'alia kona-bá krime Korrupsaun iha artigu tolu
ko'alia, ita labele ko'alia arbiru de'it. Ita ko'alia ho (3) de'it mak atr. 292, 293 no 294. Maibé bainhira koñesimentu. Purke, kada vez hau tur hau hare'e ita ko'alia kona-bá Krime iha funsaun públika nia sira ko'alia tun, ko'alia sa'e, sira dun tun, dun sa'e, ezersisiu ne'e ita ko'alia mós krime sira ne'ebé
previstu iha artigu 292 to'o 299 hanesan krime lakon enerjia barak, lakon tempu barak. Ita la korupsaun, passive no aktiva, pekulato, peculato hatene ita halo fali korrupsaun ba tempu tanba de uzu,abuzu poder, abuzu ho forsa públika no de'it ita la hatene buat ne'e ni lalaok oinsá. partisipasaun ekonomika iha negosiu.
Purtantu, ida ne'e mak ami nia prioridade ba tinan Ita iha de'it kazu oituan mak ho natureza
lima mai—sei sosiáliza didi'ak sistema jestaun korrupsaun loloos tantu korrupsaun pasiva no finanseira integradu ne'e ba komponentes tomak, korrupsaun aktiva ne'ebé oras ne'e balun akuza i husi funsionáriu públiku sira to'o sosiedade sivíl baluk hetan ona kondenasaun. Krime iha Funsaun no povu balu ne'ebé iha interese hakarak atu Publika nian ezersisíu ne'ebé oras ne'e dadaun
rejista iha Procuradoria Distritál Dili maioria hatene didi'ak sistema ne'e.(*)kuaze barak liu mak krime pekulatu, pekulatu de uzu, abuzu poder no partisipasaun ekonomomika iha negósiu.
CAC: Prosesu rekolha dadus atu detekta krime korrupsaun akontese iha instituisaun estadu, parte prokuradoria servisu hamutuk ho instituisaun ne'ebé de'it?
Prokuradór José Ximenes: Iha prosesu rekolla dadus hanesan dokumentu sira ne'ebé iha relasaun ho krime korrupsaun.
INTREVISTA HO
DR. JOSÉ XIMENES
(Bainhira sei assume kargu nu’udar
Xefe Procurador Distritál Díli)
Zero Toleránsia ba Korruptor
Intervista Eksklusiva husi Ministra Finansas Sra. Emília Pires -- husi Pag ===>19
CAC.doc
Kontinua ba pag...21 >>>
***“Korrupsaun hamate politika, hamate demokrasia, hamate
justisa, hamate dezenvolvimentu, hamate bens star i sosial iha rai ida
nian i hamate rekursus ne'ebe paiz ida ne'e infrenta”
(Reitor UNTL Aurelio Guterres ko’alia iha
komemorasaun aniversáriu CAC ba datoluk
22 Fevereiru 2013)20
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
Ministériu Públiku (MP), halo tinan-2010 hamutuk 23. I, to'o iha 31 Dezembru servisu hamutuk ho instituisaun tinan 2011 tama tan kazu korrupsaun hamutuk 48. sira hanesan PDHJ, Inspector Nune'e'e totál kazu pendent aumenta ho kazu Gerál do Estado, PNTL, CAC, entrada durante tinan 2011 hamutuk 71. Durante
Ministério das Financas inkluindu tinan-2011 Procuradoria Distritál Dili konsege instituisaun sira ne'ebé mak krime halo akuzasaun ba krime korrupsaun ka krime sira
korrupsaun ne'e akontese ba. ne'ebé akontese iha funsaun públiku nia ezersisíu hamutuk 11 hodi haruka ba Tribunál Distritál Dili
Hau atu dehan de'it katak krime korrupsaun ka para julgamentu. Aliende ne'e Procuradoria
krime sira ne'ebé akontese iha funsaun públika nia Distritál Dili mós arkiva tiha kazu korrupsaun 9
ezersisíu, ita hetan difikuldade barak kompara ho tanba la iha indisius suficiente.
krime sira seluk. Ne'e tanba komete husi ema ne'ebé matenek. Mezmu nune'e'e, ba ami nu'udar Iha loron 1 fulan Janeiru 2012 PDD iha kazu Procurador ne'ebé mak diriji investigasaun, iha pendente mai husi tinan-2011 hamutuk 33. I, to'o prinsipiu ida mak fó korajem mai ami “kualker iha 31 Dezembru tinan 2012 tama tan kazu aktu krime ne'ebé mak ema halo ka komete serteza korrupsaun hamutuk 83. Nune'e totál kazu katak sira nia liman fatin ka doumentu ruma sira pendente aumenta ho kazu entrada durante tinan sei husik hela”. No, ami sei uza prinsipiu ida ne'e 2012 hamutuk 116. Durante tinan-2012 hodi halo investigasaun profunda hodi bele Procuradoria Distritál Dili konsege halo detekta kualker krime liu-liu krime korupsaun. akuzasaun ba krime korrupsaun ka krime sira
ne'ebé akontese iha funsaun públiku nia ezersisíu CAC: Parte MP iha ona rekursus atu servisu
hamutuk 23 hodi haruka ba Tribunál Distritál Dili hamutuk ho CAC para reforsa malu hodi detekta
para julgamentu. Aliende ne'e Procuradoria lalais pratika no kombate korrupsaun iha TL?
Distritál Dili mós arkiva tiha kazu korrupsaun 16 Prokuradór José Ximenes: Hau hateten de'it tanba la iha indisius suficiente no remete ka katak ita iha Procuradoria Dili to'o iha Agustu haruka tiha kazu 10 ba Distritu judiciál seluk 2012 iha de'it Procurador nain rua (2) mak kaer hamutuk 10. Totál kazu pendente to'o 31 krime korrupsaun 1 kaer mós krime komum sira Dezembru 2012 hamutuk 67 ne'ebé mak agora seluk tan. No, hahú iha Setembru 2012 mak iha dadaun ita hala'o hela investigasaun.prokuradór naín ida Dr Vicente Brito (eis Adjuntu
CAC: Sa obstakulu mak ita boot infrenta PGR) mai apoiu tan Prokuradoria Distritál Dili ba
durante kaer kazu krime korrupsaun?kazu krime korrupsaun no mós krime komum sira
Prokuradór José Ximenes : iha fator rua mak seluk. Ita nia rekursu uma nia limitasaun obriga importante primeiru, fatór interna hanesan procurador sira ne'ebé kaer krime korrupsaun limitasaun rekursus umanu iha Prokuradoria aliende halo investigasaun ba krime korrupsaun,
halo mós investigasaun ba krime sira seluk ne'ebé Distritál Dili, prokuradór sira ne'ebé kaer kazu mak sira kaer. Sira mós tenke sustenta akuzasaun korrupsaun tuir loos se ita iha ona rekursu naton tantu ba krime korrupsaun no ba krime sira seluk karik konsentra de'it ba kazu korrupsaun i la bele ne'ebé sira kaer iha Tribunál. Sira mós sei halo kaer tan kazu sira seluk maibé iha realidade rekursu ka resposta ba rekursu ba krime
Prokuradór sira iha Dili ne'ebé kaer kazu korrupsaun ka krime sira seluk ne'ebé sira kaer korrupsaun kaer hotu kazu sira seluk no enkuantu sira hare'e katak iha sala ruma ka buat persijamente kontinuasaun formasaun no ruma mak ladun loos iha desizaun Tribunál kapasitasaun iha area financeira.Fatór eksterna primeira instánsia nian. mak hanesan: persija estabelese lalais Unidade Hau mós aproveita oportunede ne'e atu informa Intelejensia Financeiras (UIF) tanba mezmu ita mós ketak mezmu ami iha limitasaun rekursu iha ona MP, CAC, iha ona Kódigu Penál i Lei umanu maibé Procuradoria Distritál de Dili iha
mós relasaun ne'ebé di'ak Comicão Anti- kona-bá Brankeamentu kapitál maibé se ita la Corrupcão (CAC). No, iha faze investigasaun ami estabelese lalais UIF mak esforsu atu kombante delega kazu lubuk ida ba iha CAC i dadaun ne'e krime korrupsaun no krime finanseira seluk sei hau bele dehan em termus relasaun servisu kontinua infrenta problema (obstakulu). Hotu-Procuradoria Distritál Dili iha relasaun ne'ebé
hotu hatene katak luta kombate korrupsaun no kapa'as i di'ak tebes. Nu'udar instituisaun ami
Brankeamentu Kapitáliha mundu ninia save mai kontinua esforsu atu hadia laos de'it relasaun iha UIF. Pur ezemplu iha Indonézia 80% krime servisu maibé mós oinsá mak atu hasae kualidade korrupsaun ne'e tanba informasaun mai husi servisu. PPATK (Unidade Intelegencia Finanseira versaun CAC: Bele esplika statistika kazu krime Indonézia nian). korrupsaun hirak mak tama ona iha ita boot
nian gabinete no prosesa ona ba iha tribunál?
Prokuradór José Ximenes : Dadaun ne'e ita iha statistiku iha tinan 2011 no 2012 de'it. Iha loron 1 fulan Janeiru PDD iha kazu pendente mai husi
Kontinua ba pag...22 >>>
Intervista husi Prokurador Distrital Dili, Sr. José Ximenes -- husi Pag ===>20
21
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
CAC: Esforsu halo ona maski ho funsionáriu bele simu i legál mak osan ba viagem locál no viagem estrangeiru restu hau bele dehan limitasaun rekursu humanus la legál. ne'ebé iha i justisa ba kazu
korrupsaun nian rezultadu Hau nia lia menon mak ne'e, nu'udar Prokuradór Distritál de Dili, no nu'udar prokuradór ne'ebé públiku kestiona hela! Ita boot iha toma responsabilidade ba krime korrupsaun ka komentariu?krime sira ne'ebé akontese iha funsaun publíku nia
Prokuradór José Ximenes: Hau nian komentariu ezersisiu ne'ebé komete husi funsionáriu sira, ami mak ne'e ! Parte Ministériu Públiku halo esforu fó Zero Toleránsia ba sira. MP sei la fó toleránsia, makas ona hodi halo investigasaun ba krime la tolera, la tolera i sei la tolera. korrupsaun ka krime sira ne'ebé mak akontese iha
Hau hakarak informa tan de'it katak akuzasaun 34 funsaun públiku nia exersisiu. No, rezultadu ba tinan 2011-2012 ne'e mesak funsionáriu de'it hatudu iha tinan 2011 Ministériu Públiku akuza ne'ebé mak hetan ona kondenasaun.ona kazu korrupsaun 11 no arkiva 9. Iha tinan
2012 MP akuza tan krime korupsaun 23 no arkiva Espetativa tinan 2013 nian mak korruptor sira, sira 16. Iha tinan 2 nia laran ita kuaze finalize 59 kazu ne'ebé servisu di'ak liu sai servidór di'ak ba povu korrupsaun hodi akuza 34 no arkiva 25. I, ita no nasaun ida ne'e ho di'ak. Se lae! Sira sei lao sei kontinua halo investigasaun ba krime korrupsaun hetan responsabilidade krimenál i balun sei ba sira ne'e oras ne'e pendente no kontinua tama. bekora ka gleno hanesan sira seluk ba uluk ona.
Laos ne'e de'it maibé A g o r a M P n i a konsekuensia seluk mak esforsu mak ne'e sira mós lakon sira nia maibé MP mós servisu i bele lakon tan sira hasoru dezafius nia bens sira seluk ne'ebé bar-barak tanba ita hetan husi rejultandu n i a l i m i t a s a u n krime.rekursu umanu, ita
nia perparasaun Korrupsaun laos hamosu (kapasidade) hasoru de'it hamosu desigualidade krime korrupsaun ka krime sira ne'ebé akontese entre funsionáriu sira maibé prejudika mós iha funsaun públiku nia ezersisíu ne'ebé konsidera orsamentu Estadu hodi prejudika kualidade obra kopleksu sedauk forte ka makas i persija sira hotu tanba ne'e, funsionáriu sira tenke honestu formasaun no kapasitasaun nafatin hodi hasoru katak pais ida ne'e presija ita hotu-nian krime referidu. kontribuisaun. Orsamentu Estadu sira labele
monu ba ema balun nia liman de'it hodi prejudika Krime korrupsaun ka krime sira ne'ebé akontese Estadu no povu iha rain doben ne'e. Funsionáriu-iha funsaun públiku nia ezersisiu ne'e desde ke iha sira agora bele korruptu osan estadu maibé ami faze investigasaun to'o julgamentu MP infrenta (Ministériu Públiku) sei la husik sira. Karik loron dezafius barak tanba nia tingkat kesulitan boot liu ruma ami iha provas mak bele liu ona tinan 5 ka kompara ho krime bain-bain, hanesan ema oho tinan 10, ami sei prosesa enkuantu kazu ne'e malu ka baku malu. Krime korrupsaun mós sedauk preskreve, no ami nian toleránsia ba sira komete husi ema ne'ebé mak iha koñesementu sei la iha. Sira bele gasta hotu ona osan mais di'ak iha área finanseira no tanba ne'e mak kuandu provas hatudu sira-nia envolvementu mak investigasaun la halo iha loron ida no remata. I, sira tenke responsabiliza nafatin. (*) Públiku mós tenke hatene situasaun ne'e. públiku
mós persija hatene katak justisa ba kazu korrupsaun la depende ba Ministériu Públiku ka CAC de'it maibé mós Tribunál no instituisaun hotu-hotu Estadu nian atu halo prevensaun ba krime korrupsaun. Maibé ba oin Ministériu Públiku nia espetativa mak ne'e esforsu, esforsu I esforsu nafatin.
CAC: Iha lia menon ruma ba Funsionáriu Públiku kona-ba krime korrupsaun?
Prokuradór José Ximenes: Ba sira ne'ebé mak halo servisu servisu hanesan Funsaun Publika hala'o servsu ba hodi atende ita nia komunidade ho di'ak. Hanesan funsionáriu públiku laos fatin hodi ita buka osan, atu riku lalais entaun di'ak liu sai emprezariu tanba funsionáriu susar atu bele riku. Funsionáriu so hein de'it vensimentu mensál nia i alende vensimentu mensál osan seluk ne'ebé
cac.doc
Intervista husi Prokurador Distrital Dili, Sr. José Ximenes -- husi Pag ===>21
proudindians.doc
“ Korrupsaun katak abuzu, destroy,
estraga, halo khaos,
halo buat mesak runggu-rangga, buat sabraut,
i halo sosiedade la hakmatek,
buat hotu-hotu la tuir nia orden, la tuir nia regras,
halo ema la hakmatek,
ema la kontenti,
ema la senti nudar dignidade lolos!”
(Padre Angelo Salsilnha koalia iha
komemorasaun aniversáriu CAC
ba datoluk 22 Fevereiru 2013)
***
22
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
Estadu TL Iha Komitmentu Boot Ba Asuntu Kombate Korrupsaun
ho nasaun balun dala ruma defisil atu lori offisiál Estadu sira ba iha tribunál. Maibé iha Timor-Leste tribunál halo differente.
Uluk ita iha kazu ne'ebé mak envolve ita nia eis Vice Primeiru Ministru Jose Luis Guterres mezmu ikus mai kazu ne'e absolve tanba evidénsia la suffisiente. Mais ne'e produs ona imajen ida iha kontekstu Timor nian ita nia sistema funsiona duni. Kestaun ba mak kondena
a p e l s o s i e d a d e s i v í l i h a la kondena ne'e buat tékniku sira ne'ebé mak Pm o n i t o r i z a s a u n b a p r o s e s u tenke respeita mós. Segundu kazu ne'ebé mak julgamentu kazu korrupsaun importante tebes, envolve Ministra Justisa anterior Lucia Lobato hodi nune'e bele kria balansiu iha prespetiva mós hatudu sinál diferente ida ba Timor-Leste implementasaun sistema judisiária iha Timor- nian komitmentu, nian vontade mezmu sei iha Leste no hele hato'o rekomendasaun prátika ruma nafatin limitasaun iha setór judisiária sira atu karik implementasaun sistema legál ne'e la tuir trata asuntu ne'e. dalan. Tuir mai ita akompanha intrevista Ekipa
Dala ruma ita nian nasaun ki'ik, ita iha presaun Média CAC ho Prezidente Organizasaun Non-makas, ema hotu koñese malu, mais la iha bareira Governamentál Judisiál System
ruma atu lori ema ne'e M o n i t o r i n g P r o g r a m ba tribunál, entaun ( J S M P ) , J o s e L u i s ida ne'e hatudu buat Sampaio.ida ne'ebé hau hanoin
Média CAC: Bele esplika bele marka imajen jerálmente Judis iá l d i f f e r e n t e h o Sys t em Moni to r ing kontekstu nasaun Program (JSMP) nian avansadu sira seluk. monitorizasaun ba kazu Kazu sira seluk mak korrupsaun akontese iha envolve Ministro governu ou funsaun Estatál uluk nian, publika nian ezersisiu Arcangelo Leite lori ne'ebé oras ne'e prosesu ba maibé ikus mai julgamentu prosesa hela desizaun absolve tiha iha tribunál? tanba evidénsia la
sufisiente. Kazu Ruben Braz ne'e mós lori ba Jose Luis Sampaio: Sim, obrigado ba tribunál ne'e mak ohin impedementu tanba iha oportunidade. Hanesan bain-bain JSMP nian kestaun prosesuál balun relasiona ho kazu ne'e.papel atu halo monitorizasaun ba funsionamentu
tribunál sira iha teritoriu laran tomak. Timor- Média CAC: Dadus JSMP nian iha kazu Leste servisu iha juridiksaun tribunál hat (4); korrupsaun hira mak akontese no ninian Dili, Oecusse Baucau no Suai. Kualker kazu prosesu tuir duni espetativa povu nian hodi lori ne'ebé tama iha tribunál ami iha interese atu halo autor korupsaun ba iha prosesu justisa?monitorizasaun, inklui kazu ho natureza
Jose Luis Sampaio: Totál kazu korrupsaun korupsaun. Depoisde monitoriza tiha kazu sira ne'ebé ami rejista husi tinan 2011 to'o 2012 mak ne'e, ami sei hare'e prosedimentu legál sira, hamutuk 14. Iha tinan 2011 ami rejista kazu walu prinsipiu penál sira ne'ebé mak aplikavel no mós (8) no tinan ne'e seidauk remata maibé ami rejista rekomendasaun praktika sira ne'ebé mak ami kazu hamutuk ne'en (6). Balun prosesu ona iha tenke hato'o ba instituisaun relevante. Purezmplu tribunál no hotu tiha ona inklui kazu Senhor Jose ba iha tribunál, prokuradór ka entidades iha seitor Luis Guterres ninian no kazu Lucia Lobato nian judisiáriu nian laran. Iha enkuadramentu ida ne'e sei rekursu no notifikasaun seidauk hotu. Ruben ami mós la husik se'es kazu ne'ebé mak envolve Braz nian mak kleur los ona besik tinan rua (2) asuntus sira ho natureza korrupsaun hanesan seidauk halo desizaun nune'e'e mós Christopher korrupsaun pasiva no aktiva no mós kazu ne'ebé Henry Samson nian falsifikasaun dokumentus mak kategoria ba pekulatu ou pengelapan, ne'ebé liga ho administrasaun sei kontinua iha pekulatu ho uzu, abuzu puder, no sel-seluk tan. Tribunál Rekursu.JSMP mós iha espetativa
Ita haree Estadu Timor-Leste iha komitmentu hanesan ho povu iha jerál. Ita hotu povu nasaun boot mak estabelese instituisaun ba asuntu ne'e nian, kombate korrupsaun hanesan CAC no mós antes ne'e iha instituisaun judisiáriu hanesan Ministériu Públiku no polisia hala'o servisu sira ne'e. Ba hau hanoin iha progresu iha aspetu balun. Sé ita hotu akompanha karik wainhira ita halo komparasaun
INTREVISTA HO DIRETÓR EZEKUTIVU JSMP
SR. JOSÉ LUÍS SAMPAIO
Kontinua ba pag...24 >>>
23
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
ita ida-idak didika an iha areas sira Jose Luis Sampaio: Ami la halo servisu besik ba ne'ebé diferente. Tuir lolos kazu iha CAC. CAC servisu ho mandatu ne'ebé hot-hotu ne'ebé haruka ba tribunál espesífiku liu iha area investigasaun ba kazu ho iha prosesu maibé iha kestaun natureza korupsaun sira. Hau hanoin saida mak
tékniku balun ne'ebé fó fatin ba presija halo mak hametin liu tan servisu linha prosesu kazu hirak ne'e sai pendentes koordenasaun atu identifika dezafiu no nian
ka prosesu ne'e sai han tempu barak. impedementu iha ne'ebé? Ba ami, buat ne'ebé mak Maioria elementu sosiedade Timor hotu hakarak importante atu halo iha futuru mak hametin buat ida konkluzaun finál husi prosesu sira ne'e. relasaun servisu iha nivel investigasaun tanba Ami loron-loron ba iha Tribunál Distritál no ne'ebé ami tauk mak tuir ita nian Kódigu Prosesu Tribunál Rekursu atu monitoriza prosesu saida Penál, artigu 1 letra (b) defini katak Ministériu mak akontese. Mais to'o agora bainhira ami ba Públiku ho Juiz sira mak autoridade judisiáriu. halo cross check sira dehan kazu ne'e sei estuda
Ne'e signifika saida? Signifika katak prosesu hela. Tanba kuandu kazu ida-idak ho nian
investigasaun hotu-hotu ne'ebé mak halo iha kompleksidade rasik no nia rekerementu
Ministériu Públiku nia oin mak iha ninian valor prosesuál ne'ebé diferente. Porezemplu ba kazu
probatoriu. Nilai pembuktian! Nune'e mós kuandu sira ne'ebé ninian moldura penál entre tinan lima
deklarasaun sira ne'e halo iha tribunál nia oin ba leten tenke julga ho juiz koletivu. Minimu nai'n
durante audensia. Pruzemplu tribunál husu ita tolu, entaun tribunál primeiru instánsia, Tribunál
hatan mak nian valor probatoriu. Ninian Distritál Dili halo tiha ona julgamentu kolektivu
keabsahan ka nilai bukti ne'e iha. Entidade sira ho desizaun kondena kazu
seluk mak la tutela ba servisu ne'e tinan lima resin mais
investigasaun ne'ebé mak tanba sira halo rekursu
hetan mandate depois la entaun hein ba Tribunál
halo iha ministériu públiku Rekursu tenke julga
nia oin mak ba iha tribunál mós ho kompozisaun
ninia oin, tribunál sei la tribunál koletivu selae
konsidera. Ne'emak ami b e l e i m p l i k a n i a
preukupa tanba durante rezultadu finál.
ne'e CAC ho komitmentu, Mezmu ita rekoñese vontade esforsu hotu-hotu katak dala ruma kazu halo depois ba iuha tribunál i d a - i d a k h o n i a depois tribunál ignora tiha.natureza rasik ne'ebé
Partikularmente hau fiar rekere nia prosesu
katak CAC halo ona, maibé diferente tanba persiza
hau rekomenda, dala ruma estuda no halo analiza
hau bele sala mais antes atu profunda, mais ita hein
halo investigasaun ba kazu katak prosesu ne'e bele hetan konkluzaun sedu
espesífiku ruma di'ak liu hetan kedas despasu ida oituan atu nune'e'e labele halo públiku duvida. Atu
husi Ministériu Públiku hanesan autorizasaun ka evita mós persepsaun públiku katak kazu ne'ebé
fó kompetensia servisu no lori Ministériu Públiku envolve ema boot sira nia prosesu ne'e berbelit-
nian naran hodi halo investigasaun atraves husi belit, iha rekerimentu oin-oin, iha kompleksidade
delegasaun eskrita duke halo tiha mak depois nian oin-oin.
rezultadu mai iha Ministériu Públiku, Miniteriu Tanba ne'e, importante atu komunika ba públiku Públiku bele konsidera ou la konsidera no ba tan atu hatene katak razaun impedementu tanba iha tribunál dala ruma tribunál la konsidera.aspetu ida ka ida ne'ebs seidauk prense.
Hau fiar katak mezmu halo duni koordenasaun Dalaruma ita kompriende katak iha kestaun enter MP no CAC maibé koordenasaun ne'e la kesi tékniku sira hanesan ne'e mais di'ak atu públiku ho despasu ida husi Ministériu Públiku bele informadu atu sira hatene katak laos iha intensaun prejudika materia investigasaun nia valor iha iha laran atu halo prosesu ne'e dada-ba dada mai prosesu tuir mai. Hau la hatene nian valour prova hanesan ne'e. Importante mak iha komunikasaun ne'e halo nu'usá? Mais di'ak liu hare'e ba iha ida ba públiku no públiku iha asesu ba prosesu sira ne'e atu antisipa keta halo ba iha tribunál, depois ne'e liu husi hari sistema ne'ebé asesivel ba ema tribunál ignora. Tanba, dala ida tan valoour prova hotu. Ezemplu simple mak halo orariu julgamentu so halo de'it iha Ministériu Públiku nian eskritoriu iha tribunál distritál no tibunál rekursu no iha audensia julgamentu iha tribunál. regularmente.
Média CAC: Tuir observasaun JSMP nian durante ne'e! Frakeza autor judisiáriu nian ba kazu korrupsaun iha parte saida mak Ministériu Públiku no CAC presija hadia liu tan?
Intervista Eksklusiva husi Diretór Ezekutivu JSMP Sr. José L. S -- husi Pag ===>23
courtapl.doc
Kontinua ba pag...25 >>>
24
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
Média CAC: Ita bele dehan ninian. Horsida bele dehan kazu ne'e kompleksu f r a k e z a i d a a t u t a u i h a presija halo estudu barak antes halo desizaun. Ne'e konsiderasaun? mak dalabarak justifikasaun husi tribunál rekursu
nian. Jose Luis Sampaio: Sim, ita bele
dehan hanesan dezafiu ka lakunas Média CAC: Tuir dadus JSMP nian iha kazu balun ne'ebé ita tenke taka. Laos korrupsaun barak liu akontese iha tribunál
frakeza, maibé buat ne'e iha, mais ita mak rejionál ida ne'ebé?tenke trata didi'ak tanba dala ruma ita haluha no ita
Jose Luis Sampaio: Kazu korrupsaun barak liu la konsege deskobre ninian gap/lakunas ne'e no
akontese iha kapitál Dili tanba envolve ema boot-ikus mai nian implikasaun ba iha rezultadu
boot sira tanba tribunál sentrál mak Dili no ema servisu.
barak mak hela iha Dili. Kazu ikus iha tribunál Média CAC: Povu iha impresaun katak Tribunál mak envolve eis Ministru Estatál (Arcangelo de Rekursu halo pendent kazu barak! Ita boot Leite) julga iha Tribunál Baucau tanba kazu ne'e iha komentáriu? akontese iha ne'eba. Maibé kazu nee'e absolvidu
tanba evidénsias la forte. Mais kazu sira hanesan Jose Luis Sampaio: Inisiu fulan ida ne'e ami ba
falsifikasaun dokumentus, abuzu poder, pekulatu husu Prezidente da Republika atu fó atensaun ba
no pekulatu ba uzu ne'e barak mak akontese ne'ebé iha servisu seitor judisiáriu nian tanba Prezidente
bele envolve projeitus ki'ik oan-ki'ik oan sira iha da Republika iha kbit kostitusionál atu influensia
Ministériu Edukasaun, iha Ermera, Dili hanesan instituisaun demokratiku sira inklui tribunál sira
iha Becora ninian. Projeitu atu hadia eskola maibé iha Timor. Ami rekoñese katak tribunál sira iha
depois rezultadu la iha. Buat sira ne'e mak produktivu teb-tebes, maibé hadia di'ak liu tan sira
akontese iha Dili I kazu seluk ida ka rua akontese nian produktividade ne'e liu-liu iha nivel Tribunál
iha tribunál distritál sira seluk.Rekursu. Ita rekoñse iha frakeza balun hanesan limitasaun rekursu humanus mais ida ne'e labele Média CAC: Iha hanoin ruma husi JSMP ba sai razaun atu justifika impedementu ba espetativa CAC ho Ministériu Públiku atu servisu di'ak liu públiku nian kona-ba justisa. tan iha futuru?
Kazu barak iha Tribunál Rekursu dala ruma Jose Luis Sampaio: Tanba asuntu ida korrupsaun, julgamentu la loke ba públiku. Taka an tiha depois ne'e asuntu ida kompleksu no envolve ema sira iha kuandu rezultadu sai mak anusia ba public no sistema mak halimar ho sistema ne'e nia laran. public la hatene ninian prosesu lao halo nu'usá? Ema sira ne'e iha kapasidade, iha influensia no Tanba sa mak sira lakon? Tanba sa mak parte ida kbit atu bele influensia sistema. Mezmu dala ruma seluk manan kazu ne'e? Tanba sa mak prosesu ne'e ita fiar ba ita nian tribunál sira nian kapasidade atu la'o kleur hanesan ne'e? sira la hatene! Ikus mai jere konflitu ba interese ba buat sira seluk mais mak sira rona! Ida ne'e bele hamosu perguntas tanba asuntu ne'e asuntu ida boot no kompleksu, barak ba públiku. Ami rekomenda katak prosesu presija iha espiritu kolektivu alende Ministériu ba iha Tribunál Rekursu tenke nakloke ou iha Públiku ho CAC ne'e limita de'it iha area avizu no informasaun ruma ne'ebé mak loke ba investigasaun no akuzasaun, ita tenke iha públiku katak kazu ne'e sei julga iha loron ida ne'e promove mós movimentu sosiál sira seluk. ka ida ne'eba. Movimentu boot no elementu sira seluk atu tau
matan ba asuntu korrupsaun iha diskusaun no Dala ruma iha tribunál uza argumentu konaba
forum akademiku atu hahu ona lori asuntu ne'e ba “segredu justisa” maibé agora segredu justisa
to'o iha eskolas no komunidade atu hare'e ameasas labele subar ba interese públiku nian atu hatene
ba kuandu korrupsaun ba future sai oin sa?kona-ba mandamentu ka progresu husi kazu ida
Ita ko'alia de'it hametin servisu CAC prokuradór! interese(santé)! Liu-liu envolve interese públiku.
Ne'e di'ak, mais nia produs de'it iha implikasaun Kazu korrupsaun envolve interese públiku ninian
iha seitor justisa ninian ne'e ita hare'e kasuistik ne'ebé hotu-hotu hakarak hatene liu-liu ida ne'e
de'it. Kazu ida produs rezultadu hanesan ne'e mais kuandu envolve autoridade estadu ninian.
ita halo prevensaun, ema iha kapasidade, ema uza Média CAC: Entaun autoridade iha Tribunál sistema, laos ema na'ok ho pratika konvensionál Rekursu halo ida ne'e bazeia ba lei ka lei mak la sira. Ema ne'e direitamente la envolve iha laran iha ou lei mak fraku? nune'e'e tenke halo esforsu makas hodi detekta no
deskobre se mak iha kotuk? Tanba ema uza tutan Jose Luis Sampaio: Bain-bain sira argumentu lei
rekursu ba rekursu sira seluk hodi uza sistema mak mak fó fatin ba sira halo hanesan ne'e. Hanesan
halo ida ne'e entaun dala barak ita la detekta. hau dehan tanba kazu sira hanesan korrupsaun
Tanba ne'e mak ita servisu di'ak liu, envolve ema nian modura penál ka ancaman hukuman ne'e
barak di'ak liu iha instituisaun (kombate tinan lima ba leten ne'e rekere julgamentu painel
korrupsaun) sira ne'e. (*) minimu juiz nai'n tolu. Entaun dala ruma bele dehan katak juiz painel seidauk prense hanesan juiz ida sei ba rai liur, juiz ida sei cuti no buat seluk tan bele sai hambatan atu prense rekerementu lei
***
Intervista Eksklusiva husi Diretór Ezekutivu JSMP Sr. José L. S -- husi Pag ===>24
25
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
CAC Selebra Loron Mundiál Anti Korrupsaun
CAC Kontinua Halo Kampanha Intensiva ba Prevene Korrupsaun
íli- Hahu husi tinan 2003, loron 9 Dfulan-Dezembru nu'udar loron mundiál ba Anti-Korrupsaun. Desde hari iha tinan tolu liu ba, CAC hahu selebra ona loron mundiál íli – Komisáriu Komisaun Anti-ne'e ho programas oi-oin. Iha Fulan Dezembru DKorrupsaun (CAC) Adérito de Jesus 2010, CAC selebra loron mundiál ne'e hamutuk hateten CAC sei intensive liu tan kampanha ho Órgaun Soberania Estadu nian tomak. CAC prevene korrupsaun ho instituisaun Estadu iha rai organiza inventus komemorativus ba loron rua, ida ne'e liu husi dalan tur hamutuk ho responsavel hahu iha sub Distritu Maubara Distritu Liquisa maksimu ministérius tomak nian hodi identifika hafoin loron daruak iha Dili Convention Center no diagnose frakezas hanesan parte husi (DCC). CAC ho esforsu boot hodi bolu nai-ulun kampanha prevene korrupsaun iha Timor-Leste Órgaun Estadu nian tomak hodi refleta hamutuk (TL).no determina ida-idak nia kompromisu liu husi
Lia hirak ne'e Komisáriu Adérito hato'o wainira tema prinsipál ne'ebé maka hatete, “Hau halo sai oradór prinsipál ba Asembleia Membru Annuál saida ba prevene no kombate korrupsaun”. Tema 2012 FONGTIL ho tema “Hametin Parseria ne'e fanun ema ida-idak nu'udar sidadaun individu Kritiku entre ONG ho Órgaun no nu'udar ema ne'ebé kaer knaar S o b e r a n u n o A g e n s i a iha sociedade ka iha Estadu Internasionál iha Prosesu hodi hatudu kompromisu funu Konstrusaun Estadu RDTL” hasoru korrupsaun. iha Salaun SKB Vila Verde
Komisariu CAC Adérito de Dili loron 18/12/2012).Jesus Soares iha nia diskursu
“Asaun prevensaun ami sei hateten, governante sira no hala'o nafatin i ami tenke instituisaun estadu hotu-hotu, hadia. Asaun prevensaun ami seitor privadu, sosiedade sivíl tenke tur hamutuk duni ho hamutuk fó liman ba malu hodi Ministériu sira ida-ida, tur tau hamutuk ideia atu halo hamutuk ho sira atu identifika esforsu, nune'e'e ita bele frakeza no kuak iha ne'ebé? kombate korrupsaun ne'ebé Iha approvizionamentu ho maka ita hotu-hotu hatene lojistik entaun ita tenke katak sei sai moras aat ida iha hadia,” katak Komisáriu ita nia rai laran. A d é r i t o b a m e m b r u
Festa komemorasaun loron FONGTIL sira.kontra-korrupsaun hala'o iha
Komisáriu Adérito salienta fatin rua, esforsu no preogresu liu tan katak CAC nian servisu CAC ba sosiedade nia filozofia mak bele hatama involvimentu iha luta hasoru korruptor sira ba kadeia korrupsaun hetan partisipasaun maibé t enke suka t mós masimu husi Funsionario Públiku, oinsáninian impaktu ba iha sistema eziste ho PNTL, Confessões Religiosas, Lideranca Partido nune'e'e prosesu luta kontra korrupsaun iha TL Polítiku, Lideres Komunitáriu, Administradór bele sai di'ak liu tan. Sub Distritu, Komunidade , Estudantes,
Sociadade Sivíl, Setor Privadu, Média lokál no “Ita nian filozofia ne'ebé ita iha mak ita bele Nasionál.hatama ema ba kadeia maibé ita la iha impaktu ida
atu hadia sistema! Ne'e hanesan nafatin de'it. ita Hafoin iha tinan 2011, CAC selebra loron mundiál hatama ema ba iha kadeia mais ita mós tenke sukat Anti-Korrupsaun ba daruak, ne'ebé hala'o iha oinsá nian impaktu ba iha sistema eziste iha ita Distritu Manatutu no Dili Convention Center nian rai laran,” katak Komisáriu Adérito. (DCC), ho tema, “Hau halo ona saida ba prevene
no kombate korrupsaun”. Tema ne'e husu ita atu Tanba ne'e katak Komisáriu CAC Adérito de Jesus hateke oitoan ba kotuk ho laran nakloke no programa asaun prevensaun sei halo makas liu tan reafirma fali ita nia kompromisu iha tinan 2010. tanba TL nasaun ida nurak ho ninian sistema sei Signifika ita ida-idak halo ona buat ruma, seidauk nurak iha ne'ebé korrupsaun akontese mós seidauk bele halo, labele halo ka lakohi halo. akut.
“Entaun nia filozofia iha ne'e. ne'e asaun prevensaun mak ita tenke halo makas liu tan. Tan saida? ita nian sistema sei nurak hela. Ita ko'alia kona-ba ita nian sistema ne'ebé foin hari'i tinan 10. Akontese korrupsaun karik seidauk akut los,” Komisáriu Adérito salienta. (*)
***
Kontinua ba pag...27 >>>
CAC.doc
26
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
***
Iha Distritu Aileu, Komisáriu CAC Adérito de Jesus Soares loke ofisialmente hodi aprezenta mós Prezidente Komisaun Funsaun Públiku (CFP), Liborio Pereira, Adjuntu Objetivu komemorasaun ne'e, konvida ema hotu Administradór Distritu Aileu Abel da Conceicao,
nia partisipasaun iha kampaña mundiál kombate Padre Parokia Albino Marques, Adjuntu
korrupsaun, fó hanoin nafatin papel konjuntu Komandante PNTL distritu Aileu, Sebastiao sosiedade tomak no entidade públiku sira ba Alves Quintão no hetan partisipasaun maksimu ho prevene no kombate korrupsaun no hanoin antusiasmu boot husi partisipantes liu atus tolu
resin.hamutuk progresu luta hasoru korrupsaun, tanba
Korrupsaun krime ne'ebé ho karakter organizadu Komisáriu CAC Adérito de Jesus Soares hateten no kompleksu ho nia tipu oi-oin no faktor lobuk korrupsaun ne'ebé akontese iha Timor-Leste la'os ida ne'ebé fó biban ba hamosu korrupsaun. Ne'e atividades krime abstrak maibé prátika konkrit
ne'ebé afeta tebes ba povu no nasaun nia moris duni presiza parte hotu-hotu atu halo di'ak, no prosperiedade tanba ne'e parte iha luta hasoru korrupsaun.
Timor oan tenke fó liman ba malu Alende ne'e atividade hodi trava hahalok korrupsaun iha
komemorasaun loron dahuluk Timor-Leste. 6 Dezembru iha Distritu
Iha fatin seluk, distritu Lospalos Manatutu, CAC hamutuk ho hetan akompanyamentu husi k o m u n i d a d e , l i d e r Komisáriu Adjuntu ba Asuntu komunitariu, Administradór Prevensaun Manuel Bucar Sub-Distritu, no Distritu, Cotinho Corte-Real no iha inisiativa CAC atu hatudu Enclave Oecuse akompanha husi importansia partisipasaun Komisariu Adjuntu ba Asuntu komunidade iha movimentu Edukasaun Kampaña no Peskiza luta hasoru korrupsaun no (EKP) Jose Antonio das Neves. s imbol ikamente nu 'udar Eventus simultánia iha distritu lansamentu kampana públiku tolu ne'e hetan atendementu no ne'ebé sei kontinua iha tempu apresiasaun di'ak tebes husi tuir. Sorumutu ne'e loke husi populsaun, ofisiais distritál inklui Komisariu CAC Adérito de reprezentantes husi Igreja, eskola Jesus Soares, nomós CAC no lideres komunitária sira. konvida entidades balun iha Atividades ba komemorasaun i v e n t u k o m e m o r a s a u n n e ' e a p r e z e n t a f i l m e h a n e s a n , E m b a i x a d ó r dokumentariu kona-ba utilizasaun Amér ika , Represen tan te
t r a n s p o r t e p ú b l i k u n o m ó s UNMIT, Procurador Gerál aprezentasaun arte no kultura. Distritu Baucau, Amo Parokia Manatutu,
Inspesaun Gerál do Estadu no Komandante K o m e m o r a s a u n l o r o n m u n d i á l Polisia Distritu Manatutu. Komemorasaun ba internasionál Anti-Korrupsaun iha kapitál Dili, datoluk iha loron 9 Dezembru 2012, hare pasadu hala'o iha Domingo loron 9 Dezembru 2012 iha no progresu ruma iha tinan rua liu ba hanesan parte Largo Licidere Dili. Antes ne'e, Komisaun kontribuisaun ida maka CAC halo sai hanesan Organizadora sira organiza inventus lubuk ida fundamentu reál ida atu fó valor ba hodi komemora loron internasionál ne'e. Inventus desenvolvimentu povu no nasaun iha futuru no komemorativu sira ne'e inklui debates interativu bele prevene no kombate korrupsaun iha Timor- ne'ebé involve reprezentantes husi governu no Leste. Komisaun Anti-Korrupsaun organiza sosiedade sivíl, apelu husi Prezidente Repúblika, inventus komemorativu simultaniamente iha Primeiru Ministru, Bispo Dioseze Baucau, distritu tolu: Lautem, Oecusi no Aileu. Tema nune'e'e mós nu'udar Prezidente Konferensía Komemorasaun loron Mundiál Anti Korrupsaun Episkopál Timor-Leste nian no Komisáriu CAC, datoluk loron maka “Valoriza Povu nia Luta hodi kompetisaun sertame ka kadi-kakutak husi Liberta Timor-Leste husi Korrupsaun”. Valoriza estudantes pre-sekundariu, sekundária, diskursu povu nia Luta hanesan sintidu refleksaun no fó públika entre studantes universitária no jornál koragem atu ita desenvolve rai ida ne'e ho di'ak parede kona-ba asuntus korrupsaun no anti-tuir kompromisiu ne'ebé sira fó. Luta ba korrupsaun entre estudantes pre-sekundária sira. libertasaun, povu sira halo tiha ona, agora ita nia Manan nain sira, simu prezente iha festa luta ba kombate no prevene krime Korrupsaun selebrasaun iha loron selebrasaun ne'e (*). tenke sai objetivu nasionál ida hodi hatutan nafatin mehi ne'ebé povu oferese ona ba rai ida ne'e liu husi sira nia sagrifisio. Komisaun Anti-Korrupsaun.
CAC selebra loron mundial anti korrupsaun -- husi Pag ===>26
CAC.doc
27
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
Kultura Bele Sai Lutu Ga Barreira (antidote)
ba Lala'ok Korrupsaun?(Adérito de Jesus Soares)
Konserteza, krítika hasoru 'perspetiva paternalistik' balun hanesan hau mensiona tiha ona, mós iha barak ona. Maibé, iha ne'e hau hakarak hola aprosimasaun diferente ida, hodi dezafia katak kultura mós bele satan (ga sai antidote) ba aktu korrupsaun. Sé ita fiar katak kombate korrupsaun tenke sai hanesan movimentu sosiál, mak kultura tenke sai mós fatór determinante ida ba esforsu kombate korrupsaun iha mundu tomak. Estudu balun ne'ebé hau mensiona iha leeten, identifika kultura sai hanesan ' óleu ' atu halo mamar tan roda
elasaun entre kultura ho korrupsaun administrativu estadu nian, nune'e korrupsaun Rhetan atensaun boot husi akadémiku bele buras. Sé-karik sira balun, hanesan Smith iha barak. Konkluzaun ida mak hau bele foti mak konstestu Nigeria nian, propoin kultura hanesan maioria haree kultura hanesan fatór ida ne'ebé fatór importante ba kombate korrupsaun, ne'e sei mak 'fasilita' ga favorese hahalok korruptu iha hanesan ideia marjinalizadu ida de'it. nasaun barak, liuliu nasaun sub-dezenvolvidu Perspetiva sirak ne'e iha duni nia rasasinu, sirak. Purezemplu, autór kuñesidu Smith ne'ebé maibé mós hatudu katak esforsu kombate mak hakerek barak kona- korrupsaun enfrenta ba Nigeria, hateten hela 'ideas stagnation' katak 'korrupsaun sai (stagnasaun ideias); ona parte husi Nigeria mós dalabarak análize nia kultura, hanesan nia sirak ga komentáriu konklui iha nia livru kona-ba relasaun entre ' T h e C u l t u r e o f kultura ho korrupsaun, Corruption in Nigeria' hatudu de'it sentidu (DJ Smith, 2008). Laos pesimista boot ida. d e ' i t i h a a s p e t u Stagnasaun ideias ka korrupsaun, maibé mós hanoin ne'e refleeta iha governasaun em m ó s i h a a p e l u jerál, proponent 'aspetu universál ida katak kultural' ba dezenvolvimentu kombate korrupsaun tenke sempre konklui katak kultura mak fatór ne'ebé sai hanesan movimentu nasionál/internasionál. satan dezenvolvimentu administrasaun estadu Maibé, fokus ne'ebé mak mósu mak iha aspetu ne ' ebé mak d i ' ak , ga s a t an p rose su legál ga polítika de'it, la konsége haree iha aspetu dezenvolvimentu em jerál. Francis Fukuyama kultural. Ne'e hotu tanba iha ona presumsaun ida (2008) konklui katak prosesu harii administrasaun katak 'kultura, liuliu iha nasaun sub-dezenvolvidu la di'ak no prosesu dezenvolvimentu la la'o di'ak sirak' simu korrupsaun hanesan sira nian dalan iha Ilha Solomaun (Solomon Island) tanba fatór moris nian (as a way of life) , sé ita bele impresta kultura ne'ebé hanaran 'wantokisme'. Estudu Raymond Williams nia definisaun ida kona-ba komparativu barak (i.e. Lamour) kona-ba nasaun kultura.ilha pasífiku sirak, mós identifika kultura 'fasilita” Iha artigu anterior (kona-ba Obrigado: hahalok koruptu sirak ne'e. Maibé estudu sirak Bulleetin Integridade Edisaun 4) hau ko'alia mós ne'e, dalabarak falla atu projéta hanoin balun atu kona-ba lala'ok korrupsaun mak bele mós mósu oinsa uza duni aspetu kultura husi sosiedade ida iha kontestu Timor-Leste nian husi aspetu kultura. hodi satan netik hahalok koruptu sirak ne'e. Ho Maibé hau mós suzere katak ita tenke esplora linguajen seluk katak estudu sirak ne'e ignora aspetu kultural lubuk ida ne'ebé mak bele uza atu 'potensialidade kultural' rasik hodi bele luta satan hahalok korruptu sirak ne'e, liuliu iha hasoru korrupsaun. Mochtar Lubis, jornalista konstetu 'obrigadu' nia dimensaun original no sénior Indonezia nian, iha dékada hirak ba kotuk kultural rasik. (1972), mós ataka hodi hateten dehan 'korrupsaun sai ona Indonezia nia kultura', wainhira nia hato'o nian krítika ba situasaun korrupsaun ne'ebé mak akontesé iha ukun Soekarno no Soeharto nian tempu ne'ebá.
.
farmfence.doc
“ Ita tenke revitaliza fali lisan 'moe' ne'e
iha ita nia sosiedade sé-karik komesa
mihis ona” ajs
Kontinua ba pag...29 >>>
28
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
Iha artigu badak ida ne'e hau hakarak foka aspetu ga valores sirak. Tuir mai, iha ita nia kultura mós
kultural rua ne'ebé mak hau haree relevan ho iha sistema atu hatuur iha fatin lisan ga valores
tópiku korrupsaun: Ida mak moe; no ida seluk mak sirak ne'e. Sistema ne'e mak ita bolu 'tara-bandu'.
'tara-bandu'. Tara-bandu hanesan dalan tradisionál ida ne'ebé
Sé ita refleeta iha ita nia kultura, ita iha mak bei'ala sirak halo tuir no óras ne'e mós sei la'o
buat ida mak ita bolu dehan 'moe'. Baibain ita nian hela iha fatin barak iha Timor-Leste. ONG balun
públiku dehan hanesan ne'e, 'hei, moe la iha mai hanesan Fundasaun Haburas halo kampaña no
na'ok fali emar nian sasan'. Oan ida halo sala reforsa fali sistema Tara-bandu ne'e iha ita nia
(krimi ruma, inklui na'ok), família tomak sente komunidade nia leet, liuliu iha aspetu meiu-
moe boot ida. Moe ne'e laos ba nia-an mesak de'it, ambiente no jestaun rekursu natureza. Sistema
maibé ba família tomak. Dalabarak, família tomak tara-bandu fó hanoin ba ita katak ita sei la bele foti
tenke túr hamutuk hodi rezolve sala ne'ebé komete emar seluk nian sasan arbiru de'it. Sé ita laos na'in,
husi membru família nian ida. Públiku ga viziñu mak ita nunka bele foti emar seluk nian sasan ne'e.
sirak mós sente moe hotu Iha Atauru, purezemplu, iha
ba hahalok aat ne'ebé tempu uluk sé ita la'o iha
komete husi membru dalan mak ita hetan emar
grupu ga knua ne'e. seluk nian sasan ruma
Baibain ita dehan 'kiak mak monu hela ga haluha
ba mós ita han ga ita hela, mak ita tenke tau
goza husi ita nian sasan ne'e iha ai-tutun ga
kosar ben ras ik ' . ai leten balun, nune'e
Espresaun ida ne'e, wainhira nia na'in mai
ha tudu ka tak i t a buka karik nia bele hetan
sempre orgullu ho fali nian sasan ne'e.
buat saida de'it mak Tanba ita mós fiar katak
rezulta duni husi ita sé ita foti arbiru emar nia
nian 'kosar ben rasik'. Ita sasan, mak ita sei simu
la sente di'ak sé ita goza fali emar seluk nian malisan ruma iha tempu oin mai. Wainhira ita
'kosar-ben'. 'Kosar-ben' iha ne'e ho nia signifikadu tama emar seluk nia toos laran, maski na'in la iha,
importante ida ne'e mak habelit ho emar ida-idak Maibé ita fiar ba tara-bandu hodi nune'e ita sé la
lalaok moris nian. na'ok emar nia batar ga hudi ga buat seluk tan iha
Espresaun hirak ne'e, hatudu katak ita nia toos laran ne'e. Em jerál, ita mós la foti satán na'ok
kultura iha rejistensia maka'as hasoru hahalok rekursu natureza sirak ne'ebé iha ita nian rai, sein
krimi sirak, liuliu na'ok, ga korrupsaun iha lisénsa husi lia-na'in sirak ne'ebé iha autóridade
kontestu demokrasia liberál óras ne'e. Ita nia kultura ba rekursu sirak ne'e.
sosiedade la tolera 'sasan' sirak ne'ebé mak la Buat sirak ne'e hanesan hahalok simples
pertensia ba ita, atu hetan 'ilegalmente'. Ita nia ida mak iha ita nian sosiedade nia leet. Sé ita bele
viziñu sei konta ita tun-sae wainhira sirak haree ita transforma lisan tradisionál ne'e mai ita nia moris
nia moris diferenta ekonómikamentu derepenti moderna, entaun bele mós tulun trava moras
de'it, maski ita nia salario, karik hanesan korrupsaun ne'e. Konserteza, hau la koko atu
funsionáriu públiku- kiik oan hela. Ita bele esplora simplika hodi hateten katak uza meius kultural ita
tan ezemplu oioin ne'ebé mak mósu duni husi ita bele ona prevene no kombate korrupsaun. Maibé
nia sosiedade nia leet. Norma kultural sirak ne'e ita mós sei presiza nafatin meius ka dalan legál no
sedauk mate, maski ita tama ona iha mundu polítika hodi enfrenta problema korrupsaun.
globalizadu iha sékulu 21 óras ne'e. Kombinasaun entre stratezia kultural, legál no
Nune'e, ita bele uza ga institusionaliza polítika, sei bele efetivu liutan ba esforsu kombate
'moe' hanesan dalan ida hodi halo 'self-regulation' korrupsaun ne'ebé mak umanidade infrenta
ba ita nian lala'ok rasik. Self-regulation iha ne'e ho dadaun ne'e. Hasoru fali malu iha Sikun Reflesaun
sintidu ida katak individu iha poder/kapasidade edisaun tuir mai!(***)
rasik atu 'regula' nia-an hodi labele komete
hahalok ne'ebé mak sosiedade konsidera hanesan
hahalok aat ga krimi iha kontestu sosiedade
moderna ohin loron, inklui korrupsaun. Ita tenke
revitaliza fali lisan 'moe' ne'e iha ita nia sosiedade
sé-karik komesa mihis ona.
Buat hirak iha leten ne'e hanesan lisan
Kultura bele sai lutu ga barreira (antidote) ba lala'ok korrupsaun?
-- husi Pag ===>28
***
aux.doc
29
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
LENSA ATIVIDADE CAC
“ CAC hala’o semináriu loron ida kona-ba prevene korrupsaun hamutuk ho SED
iha Kuartel Jerál F-FDTL,Díli, loron 23 Fulan-Abril 2013”
F-FDTL Doc
30
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
LENSA ATIVIDADE CAC
“Kapasitasaun fungsionáriu CAC iha area investigasaun”
31
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
Oinsa Hato’o Keixa ba CAC ?Keixa Kona-ba alegasaun Korrupsaun bele mai husi ema ne’ebé de’it liu husi dalan tuir mai ne’e:
Ba ema ida-idak bele hasoru malu ho funsionáriu balun husi CAC hodi hato’o imi nia keixa direitamente ka liu husi imi nia karta.
Bele haruka mensajen liu husi telefone ka kontaktu liu husi númeru mobile: (+670) 77326599, (+670) 77326597, (+670) 77991568.
Hakerek karta ka nota klaru ida ba iha CAC nia serbisu fatin, ka haruka ba email:
Lingua ne’ebé aseita atu uza hodi halo keixa ba CAC maka tuir mai ne’e: Tetum, Portugés, Ingles no Indonesia. Bele identifika nia-an hanesan feto ka mane ka la ho naran wainhira hato’o keixa ida, Maibé atu di’ak liu, karik iha keixa ruma kona-ba korrupsaun bele rai hela identidade balun ho objetivu atu fó fila-fali Feedback no Komunikasaun.CAC mós fó korajen ba ema ida-idak atu identifika sira nian-an rasik atu ajuda iha kontinuasaun ba investigasaun hirak ne’e. Keixa hotu no identidade ba ema ne’ebé maka hato’o keixa, sei rai ho segredu no trata ho didi’ak. ***
32
REJEITA
TENGKE SA’I PARTE
HUSI KULTURA
KORRUPSAUN
CAC nia atividade estritamente
bazeia ba Lei Nú.8/2009...
iha aspetu investigasaun
CAC trata emar hotu
hanesan iha lei nia oin
tuír Konstituisaun RDTL(Komisaun Anti-Korrupsaun, 11 Abril 2013)