ES fondu ieviešanas sistēma 2007.-2013.gada plānošanas periodā

2011.gada aprīlis

Mērķis

• Pilnveidot izpratni par ES fondu sistēmu Latvijā, tādā veidā veicinot finanšu interešu aizsardzību.

• Uzlabot sadarbību starp ES fondu administrēšanā iesaistītajām institūcijām un tiesībsargājošajām institūcijām.

2

3

Prezentācijas saturs

• Institucionālais ietvars;• Tiesiskais regulējums;• Lēmumu pieņemšana;• Projektu uzraudzības principi;• Neatbilstības.

ES fondu vadības institucionālais ietvars I

4

ES fondu vadības institucionālais ietvars II

• Vadošā iestāde - nodrošina ES fondu vadību un īstenošanu, izstrādā plānošanas dokumentāciju, kā arī nodrošina ES fondu fonda starpnozaru koordināciju. VI nodrošina datorizētās ES fondu vadības informācijas sistēmas izveidošanu un uzturēšanu, ES fondu izvērtēšanu un komunikācijas vadību.

• Maksājumu iestāde - veic maksājumus ES fondu projektu ietvaros un šo maksājumu finanšu uzskaiti

• Sertifikācijas iestāde – sagatavo un iesniedz EK apstiprinātas izdevumu deklarācijas un maksājumu pieteikumus, apliecinot, ka izdevumu deklarācijas ir pareizas un sagatavotas, izmantojot uzticamas grāmatvedības sistēmas un ka deklarētie izdevumi atbilst tiesību aktiem. 

5

ES fondu vadības institucionālais ietvars III

•Revīzijas iestāde - sagatavo un aktualizē vienoto revīzijas stratēģiju iesniegšanai EK; -veic ES fondu vadības un kontroles sistēmas auditus vadošajā iestādē, Iepirkumu uzraudzības birojā un Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā; -veic horizontālos ES fondu vadības un kontroles sistēmas auditus atbildīgajās un sadarbības iestādēs;- veic sertifikācijas iestādes apstiprināto izdevumu revīzijas un revīziju noslēguma kontroles ziņojuma un noslēguma deklarācijas sagatavošanai; -veic ES fondu vadības un kontroles sistēmas auditus noslēguma kontroles ziņojuma sagatavošanai;-sagatavo noslēguma kontroles ziņojumu un noslēguma deklarāciju iesniegšanai EK.

6

ES fondu vadības institucionālais ietvars IV

• Atbildīgās iestādes/ sadarbības iestādes – veic starpniekinstitūciju  funkcijas: piedalās plānošanas dokumentu izstrādē, izstrādā ES fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, nodrošina ES fondu aktivitātes projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu, projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, analizē problēmas ES fondu aktivitāšu un projektu īstenošanā un iesniedz vadošajā iestādē un uzraudzības komitejā priekšlikumus par aktivitāšu un projektu īstenošanas uzlabošanu.

• Iepirkumu uzraudzības birojs – nodrošina ES fondu projektu iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises izlases veida pirmspārbaudes.

7

8

Tiesiskais regulējums I

• EK tiesību akti (Regulas (EK) • Nr.1083/2006 - Šajā regulā ir paredzēti vispārīgi noteikumi, kas reglamentē ERAF, ESF

un Kohēzijas fondu. Ar šo regulu nosaka mērķus, ko struktūrfondi un Kohēzijas fonds palīdz sasniegt, dalībvalstu un reģionu atbilstības kritērijus saistībā ar šiem fondiem, pieejamos finanšu līdzekļus un to piešķiršanas kritērijus. Šajā regulā ir paredzēti principi un noteikumi par partnerību, plānošanu, izvērtēšanu, vadību, tostarp finanšu pārvaldību, uzraudzību un kontroli, pamatojoties uz dalībvalstu un Komisijas dalītu atbildību.

• Nr.1828/2006 - Šī regula paredz noteikumus Regulas (EK) Nr. 1083/2006 un Regulas (EK) Nr. 1080/2006 īstenošanai attiecībā uz sekojošo: informāciju un publicitāti; informāciju par fondu izmantošanu; vadības un kontroles sistēmām; neatbilstībām; personas datiem; finanšu korekciju attiecībā uz papildināmības neievērošanu; datu elektronisku apmaiņu; finansēšanas vadības instrumentiem; mājokļu izdevumu atbilstību; darbības programmu atbilstību Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim.

• Nr.1084/2006 – Šī regula nosaka Kohēzijas fonda izveidi un mērķi;• Nr. 1081/2006 – Šī regula nosaka Eiropas Sociālā fonda izveidi un mērķi;• Nr. 1080/2006 – Šī regula nosaka Eiropas Reģionālā Attīstības fonda izveidi un mērķi;

Tiesiskais regulējums II

Latvijas Republikas tiesību akti:•ES fondu vadības likums - Likums ietver ES fondu vadībā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, ES fondu uzraudzības komitejā pieņemto lēmumu statusu, pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt, kā tiek nodrošināti ES fondu vadības posmi, kā arī ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

•MK noteikumi par ES SF un KF vadību:– Detalizē vispārējo institucionālo ietvaru – Nosaka prasības projektu atlasei atkarībā no atlases veida– Nosaka pamatprasības līgumiem par projektu ieviešanu– Nosaka ex-ante iepirkuma dokumentācijas kontroli

9

Tiesiskais regulējums III

MK noteikumi par projektu ieviešanu un uzraudzību:

– Projektu uzraudzība un izvērtēšana (MK not.1238)– Neatbilstībām (MK not.740)– Auditiem un kontrolēm (MK not 1153)– Vizuālās identitātes prasībām (MK not Nr.441 un 484)– Pārbaudes projektu īstenošanas vietās (MK not. Nr.140.)– Aktivitāšu īstenošanas noteikumus (MK not. Nr. 419)– ES fondu vadības un kontroles sistēma ( MK not. Nr. 524.)– Noteikumi par darbības programmu ieviešanu ( MK not. Nr. 918.)– Iepirkumu procedūru piemērošana (MK not. Nr. 65.)

10

Tiesiskais regulējums IV

MK noteikumi par aktivitāšu ieviešanu (izstrādā atbildīgā iestāde)

–Izstrādā neatkarīgi no projekta atlases veida–Nosaka aktivitātes:

• Ieviešanas mehānismu;• Prasības, kurām jāatbilst projektam, t.sk. projekta atlases kritērijus;• Atbildības sadalījumu starp atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi;• Projekta attiecināmību ES un LR tiesību aktiem

11

ES un Latvijas kohēzijas politikas plānošanas dokumentu hierarhija

12

ES SF un KF plānošana nacionālajā līmenī ir organizēta trīs līmeņos:

- Valsts stratēģiskais ietvardokuments;

- darbības programmas;

- darbības programmu papildinājumi.

Finansējuma sadalījums 2007-2013.gada plānošanas periodam

13

Lēmumu pieņemšana I

ES fondu projektu kontekstā atbildīgās iestādes (ministrijas) vai sadarbības iestādes (aģentūras) pieņem šādus lēmumus:•Pēc projekta iesnieguma iesniegšanas:

– Par projekta iesnieguma apstiprināšanu (administratīvais akts vai pārvaldes lēmums atkarībā no projekta iesniedzēja veida);

– Par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumiem (administratīvais akts vai pārvaldes lēmums; pirms līguma slēgšanas projekta iesniedzējam jāizpilda lēmumā noteiktie nosacījumi, parasti – jāprecizē projekta iesniegums);

– Par projekta iesnieguma noraidīšanu (administratīvais akts vai pārvaldes lēmums; to pieņem tad, ja projekta īstenošanai nav finanšu resursu vai tad, ja projekta iesniegums neatbilst projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem).

14

Lēmumu pieņemšana II

• Pēc līguma vai vienošanās (civiltiesisks līgums) noslēgšanas par projekta īstenošanu:– Ja nepieciešams, par piešķirtā finansējuma atgūšanu

(administratīvais akts vai pārvaldes lēmums; to pieņem, ja piešķirtais finansējums nav izmantots atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai līguma nosacījumiem).

• Lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu pieņem atbildīgā iestāde (ministrija) vai sadarbības iestāde (aģentūra) atkarībā no tā, kura no tām ir slēgusi līgumu ar finansējuma saņēmēju.

15

Lēmums par piešķirtā finansējuma atgūšanu I

• Lai pieņemtu lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu, jākonstatē neatbilstība, proti, jākonstatē fakts, ka finansējuma saņēmējs nav izpildījis normatīvo aktu prasības vai līguma noteikumus.

• To, ka finansējuma saņēmējs nav izpildījis normatīvo aktu prasības vai līguma noteikumus, var konstatēt atbildīgā iestāde (ministrija) vai sadarbības iestāde (aģentūra):– Pārbaudē (auditā); vai – Saņemot informāciju no preses, citas ES fondu vadībā

iesaistītās institūcijas. Šajā gadījumā atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde pārbauda saņemto informāciju, lai pārliecinātos par tās patiesumu.

16

Lēmums par piešķirtā finansējuma atgūšanu II

• Pēc neatbilstības fakta konstatēšanas atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde (secīgi):– Ietur neatbilstoši izlietoto summu no nākamā finansējuma

saņēmējam izmaksājamā maksājuma;– Ja tas nav iespējams un neatbilstoši izlietoto līdzekļu summa

nepārsniedz 85 LVL – noraksta neatbilstoši izlietotos līdzekļus;

– Ja nav iespējams ieturēt no nākamā maksājuma vai norakstīt, aicina finansējuma saņēmēju labprātīgi atmaksāt neatbilstoši izlietotos līdzekļus.

17

Lēmums par piešķirtā finansējuma atgūšanu III

• Ja finansējuma saņēmējs neatmaksā neatbilstoši izlietotos līdzekļus atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde:– Mēģina vienoties ar finansējuma saņēmēju civiltiesiskā ceļā; vai– Izdod lēmumu par neatbilstoši izlietotā finansējuma atgūšanu

(administratīvais akts) un kopā ar brīdinājumu par administratīvā akta piespiedu izpildi nosūta finansējuma saņēmējam.

18

19

Uzraudzības principi 2007.-2013.gadā

1.Vadošā iestāde uzrauga ES fondus (Darbības programmu, darbības programmu papildinājumu prioritāšu un aktivitāšu līmenī);2. Vadošā iestāde uzrauga lielos projektus; 3.Atbildīgās iestādes, reizi pusgadā iesniedz vadošajai iestādei ziņojumu par savā pārziņā esošo pasākumu ieviešanu. 2. Par panākto progresu Darbības programmu mērķu sasniegšanā ziņo uzraudzības komitejai. 3. Projektu uzraudzību veic atbildīgās un sadarbības iestādes; 4. Vadošā iestāde, izmantojot atbildīgo iestāžu un maksājumu iestādes iesniegtos pārskatus par aktivitāšu ieviešanu, sagatavo gada un noslēguma ziņojumus par Darbības programmu ieviešanu.

Uzraudzības principi 2007.-2013.gadā (VIS)

Galvenais ES fondu datu pamatavots un uzraudzības rīks ir Eiropas Savienības Struktūrfond un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēma (EK SF KF VIS): •ES SFKF VIS veidota kā centrāla tīkla sistēma, kas pieejama visām ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām (vadošā, maksājumu, revīzijas, sertifikācijas, atbildīgā, sadarbības iestādes, Iepirkumu uzraudzības birojs) efektīvai ES fondu finansētu aktivitāšu uzraudzībai.•ES SFKF VIS sistēmā tiek uzkrāta informācija par 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda finansētiem projektiem un migrēta informācija par 2004.-2006.gada ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētiem projektiem nodrošinot vienotu datu avotu ES fondu līdzfinansētu projektu uzskaitē un uzraudzībā.

20

Uzraudzības principi 2007.-2013.gadā (VIS) II

ES SFKF VIS galvenais uzdevums ir:•uzkrāt un uzglabāt informāciju par Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentiem un projektiem, kas nepieciešama Eiropas Savienības fondu vadībai un darbības programmu īstenošanas uzraudzībai;•nodrošināt iespējas veidot pārskatus par Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto aktivitāšu un lielo projektu īstenošanu;•nodrošināt iespējas analizēt informāciju par Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto aktivitāšu un lielo projektu īstenošanu;•nodrošināt elektronisku datu apmaiņu ar Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju informācijas sistēmām.

21

ES fondu 1. līmeņa pārbaudes

Var veikt VI,SI/AI,IUB,MI,SIPārbaudes projektu īstenošanas vietās:- Administratīvās pārbaudes (maksājuma pieprasījuma un pārbaudes projektu īstenošanas vietās);- Tehniskās pārbaudes uz vietas;Iepirkumu pirmspārbaudes:- Iepirkumu plānu pārbaude;-Iepirkumu dokumentācijas izlases veida pārbaudes

Pašlaik notiek darbs pie iepirkumu uzraudzības sistēmas pilnveidošanas.22

ES fondu 2. līmeņa pārbaudes

Revīzijas iestāde un Eiropas Komisija veic:

•Sistēmas auditus;•Sertificēto izdevumu izlases pārbaudi.

23

Neatbilstības regulējoši tiesību akti (EK)

Eiropas Komisijas regulas:

•Nr. 1828/2006 – Šī regula paredz noteikumus Regulas (EK) Nr. 1083/2006 un Regulas (EK) Nr. 1080/2006 īstenošanai attiecībā uz sekojošo: informāciju un publicitāti; informāciju par fondu izmantošanu; vadības un kontroles sistēmām; neatbilstībām; personas datiem; finanšu korekciju attiecībā uz papildināmības neievērošanu; datu elektronisku apmaiņu; finansēšanas vadības instrumentiem; mājokļu izdevumu atbilstību; darbības programmu atbilstību Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim.

24

Neatbilstības regulējoši tiesību akti (EK)

• Nr. 1083/2006 - Šajā regulā ir paredzēti vispārīgi noteikumi, kas reglamentē ERAF, ESF un Kohēzijas fondu. Ar šo regulu nosaka mērķus, ko struktūrfondi un Kohēzijas fonds palīdz sasniegt, dalībvalstu un reģionu atbilstības kritērijus saistībā ar šiem fondiem, pieejamos finanšu līdzekļus un to piešķiršanas kritērijus. Šajā regulā ir paredzēti principi un noteikumi par partnerību, plānošanu, izvērtēšanu, vadību, tostarp finanšu pārvaldību, uzraudzību un kontroli, pamatojoties uz dalībvalstu un Komisijas dalītu atbildību.

• Nr. 1605/2002 - Nosaka finanšu pārvaldības principus. EK izstrādātas vadlīnijas un skaidrojumi: • Eiropas Komisijas izstrādātās vadlīnijas par krāpšanas pazīmēm. • Vadlīnijas par finanšu korekcijām, sistēmiskiem trūkumiem u.c.

25

Neatbilstības regulējoši tiesību akti (LR)

Nacionālais līmenis:

•Likums par budžetu un finanšu vadību; •Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums;•Ministru kabineta noteikumi Nr. 740 “Kārtība, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus”;•Ministru kabineta noteikumi Nr. 269 Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikums;•Vadošas iestādes izstrādātās vadlīnijas par neatbilstību konstatēšanu un ziņošanu, kā arī vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu.

26

Lietotie termini un to skaidrojums I

Aizdomas par krāpšanu - ir iespējama neatbilstība, kuras dēļ ierosina administratīvu un/vai tiesas procedūru valsts līmenī, lai konstatētu tīšu darbību vai bezdarbību, jo īpaši, krāpšanu, kā minēts Konvencijas par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā: Attiecībā uz izdevumiem, jebkura apzināta darbība vai bezdarbība attiecībā uz:•viltotu, nepareizu vai nepilnīgu apgalvojumu vai dokumentu lietošanu vai uzrādīšanu, kā rezultātā ir notikusi nelikumīga piesavināšanās vai pretlikumīga līdzekļu paturēšana no Eiropas Kopienu Kopbudžeta fondiem vai budžetiem, kurus administrē Eiropas Kopienas, vai kurus administrē Eiropas Kopienu vārdā,•informācijas neizpaušanu, tādējādi pārkāpjot īpašu pienākumu, kam ir tādas pašas sekas•līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, kas neatbilst mērķiem, kam šie līdzekļi tika sākotnēji piešķirti;

27

Lietotie termini un to skaidrojums II

Gadījumā, ja neatbilstības veids ir „aizdomas par krāpšanu”, līgumslēdzējiestādes rīcība ir šāda: Gadījumos, ja rodas aizdomas par krāpšanu līgumslēdzējiestāde vēršas tiesībsargājošās institūcijās ar iesniegumu par aizdomām un informāciju ievada VIS. Divu nedēļu laikā, pēc iesnieguma iesniegšanas tiesībsargājošajās institūcijās, no tām ir jālūdz informācija par lietas virzību un lūgumu lietu nodot publiskošanai, tikai pēc attiecīgās iestādes saņemtās atbildes informācija par lietu var tikt ievadīta EK/OLAF IMS (par visiem neatbilstību gadījumiem, kuri tiek klasificēti, kā „aizdomas par krāpšanu” ir jāziņo EK). Ieteikums: Pirms, vērsties tiesībsargājošajās iestādēs ar fizisku iesniegumu par „aizdomām par krāpšanu”, iesakām konsultēties ar tām, lai pārrunātu aizdomu pamatojošo informāciju, lai izvairītos no nepamatotas neatbilstību klasifikācijas, kā „aizdomas par krāpšanu” un pieņemtu lēmumus par turpmāko rīcību. Papildus iesakām, vērsties tiesībsargājošajās institūcijās arī gadījumos, kad, piemēram, iekārtas iegādātas ārzonu uzņēmumos (ofšorā) un naudas plūsmas ir ļoti saskaldītas, kā arī gadījumā, ja ir ļoti dārga iekārta, kura vairakkārt pārsniedz vai vienkārši pārsniedz tirgus cenu, un ir iegādāta ārzonu uzņēmumos (ofšorā).

28

Lietotie termini un to skaidrojums IV

Ja tiesībsargājošās institūcijas paziņo par lietas neierosināšanu, tad līgumslēdzēiestāde var: Šo lēmumu pārsūdzēt augstākstāvošai amatpersonai vai tiesībsargājošai institūcijai; Piemēram: Ja lietā nav saskatāmas krāpšanas pazīmes pēc Krimināllikuma 177.panta, iespējams, piemērojams ir Krimināllikuma 275.pants – dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana mantkārīgā nolūkā, kas arī varētu tikts uzskatīts par krāpšanu Konvencijas par Eiropas Kopienas finansu interešu aizsardzību izpratnē. N.B. Jāatceras, ka līgumslēdzējiestāde ir tieši atbildīga par veikto izdevumu attiecināšanu. Tas, ka tiesībsargājošās institūcijas neierosina lietu par krāpšanu, nenozīmē, ka izdevumi ir veikti atbilstoši un ir jāattiecina. Šādi gadījumi ir jāskata katrs atsevišķi ar īpašu rūpību pamatojoties uz Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta izstrādāto Informatīvo paziņojumu par krāpšanas pazīmēm attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondiem 1 un 2 pielikumā minētajiem krāpšanas veidiem un indikatoriem.

29

Lietotie termini un to skaidrojums V

Saimnieciskās darbības subjekts - ir ikviena fiziska vai juridiska persona vai cita vienība, kas piedalās ES fondu sniegtā atbalsta īstenošanā, izņemot dalībvalsti, kas īsteno valsts varu (izņēmums praktiski nav attiecināms uz ES fondu programmu vadību un projektu ieviešanu. Ar saimnieciskās darbības subjektu šo vadlīniju kontekstā saprot gan projekta iesnieguma iesniedzēju, gan finansējuma saņēmēju, gan ES fondu vadībā iesaistītās valsts iestādes. Bankrots - ir maksātnespējas procedūra Padomes 2000.gada 29.maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām 2. panta a) punkta nozīmē. Maksātnespējas likuma 120.panta izpratnē bankrots ir maksātnespējas procesa pabeigšana ar tiesas lēmumu, neīstenojot tiesiskās aizsardzības procesu.Līgumslēdzēja iestāde – atbildīgā vai sadarbības iestāde, kas ar finansējuma saņēmēju noslēgusi civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu;

30

Lietotie termini un to skaidrojums VI

Pirmais administratīvais vai tiesas konstatējums - ir kompetentas (administratīvas vai tiesas) iestādes pirmais rakstiskais novērtējums, kurā, pamatojoties uz īpašiem faktiem, izdara secinājumus par neatbilstības faktu, neskarot iespēju šo secinājumu vēlāk pārskatīt vai atsaukt, ņemot vērā administratīvas vai tiesas procedūras attīstību. Sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde arī var būt „pirmā administratīvā konstatācija” regulas Nr.2035/2005 izpratnē. Regulas 1.pantā minētajā skaidrojumā „pirmā administratīvā konstatācija” ir pirmais rakstiskais novērtējums, ko veikusi kompetentā administratīvā iestāde, kurā, pamatojoties uz konkrētiem faktiem, tiek secināts, ka pastāv neatbilstība, neierobežojot iespēju, ka šo secinājumu var pārskatīt vai vēlāk atsaukt administratīvās vai tiesvedības procedūras laikā. Šajā gadījumā nav burtiski jāuztver, ka tiek uzsākts administratīvais process vai kriminālprocess, jo lietas izskatīšanu regulē nacionālie tiesību akti. Sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde visbiežāk ir pirmā, kas konstatē neatbilstību, ko arī rakstiski fiksē.

31

Lietotie termini un to skaidrojums VII

Neatbilstoši veikto izdevumu atgūšana - darbību kopums, (Atmaksa, Norakstīšana, Ziņošana MK, Ieturēšana no kārtējā vai nākamā maksājuma, Maksātnespēja, Labprātīga atmaksa), lai atjaunotu situāciju (Izdalīti divi līmeņi – (1) nacionālais (2) Eiropas Savienības), kurā izdevumi, kas veikti no Eiropas Savienības fondiem un Latvijas valsts budžeta, atbilst piemērojamiem Latvijas Republikas un ES tiesību aktiem.

32

Definīcijas I

Neatbilstība ir jebkurš Latvijas Republikas vai ES tiesību akta pārkāpums, kas atbilst Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr.1260/1999, 2.panta 7.punktā noteiktajam. Minētajā Regulas pantā ir noteikts, ka neatbilstība ir jebkurš kopienas tiesību aktu pārkāpums, kas noticis saimnieciskās darbības subjekta darbības vai bezdarbības dēļ un kas rada vai varētu radīt kaitējumu ES vispārējam budžetam, prasot no vispārējā budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu.

33

Definīcijas II

Pārkāpuma definīcija •Padomes 1995. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību termins “pārkāpums” ir plašs jēdziens un aptver gan netīšus, gan tīšus saimnieciskās darbības subjektu pārkāpumus. •Regulas (EK) Nr. 2988/955 1. panta 2. punktā dota šāda “pārkāpuma” definīcija: •“Kopienas tiesību normas pārkāpums, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas [kura] kaitē vai varētu kaitēt Kopienu budžetam vai to pārvaldītiem budžetiem: mazinot vai zaudējot ienākumus no Kopienu vārdā tieši izveidotajiem pašu resursiem vai veicot nepamatotus izdevumus.”

34

Definīcijas III

Krāpšanas definīcija Līgumā: Konvencijā, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību7, attiecībā uz izdevumiem “krāpšana” ir definēta, kā jebkāda darbība vai bezdarbība ar iepriekšēju nodomu, kura ir saistīta ar: - viltotu, kļūdainu vai nepilnīgu pārskatu vai dokumentu lietošanu vai uzrādīšanu, kuru rezultāts ir Eiropas Kopienu vispārīgā budžeta vai Eiropas Kopienu pārvaldīto vai Eiropas Kopienu interesēs pārvaldīto budžetu līdzekļu piesavināšanās vai nelikumīga paturēšana; - informācijas noklusēšanu, pārkāpjot konkrētas saistības, ar tādu pašu rezultātu; - šādu līdzekļu izlietošanu citiem mērķiem, nekā tie sākotnēji tika piešķirti. Tādējādi krāpšana ietver maldināšanu ar iepriekšējo nodomu, savukārt terminu “pārkāpums” lieto vispārīgākā nozīmē. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1681/94 3. panta e) apakšpunktu, sākot ar 2006. gadu, dalībvalstīm, ziņojot Komisijai par pārkāpumiem, jānorāda, vai šie pārkāpumi ir saistīti ar “aizdomām par krāpšanu”.

35

Institūcijas un to loma neatbilstību konstatēšanā un ziņošanā

36

Vadošā iestāde

Revīzijas iestāde

Sertifikācijas iestāde

Maksājumu iestāde

Atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde (ja tā nav līgumslēdzējs)

10 darbdienu laikā pēc iespējamās neatbilstības, konstātēšanas,

izmantojot oficiālo e- pasta adresi,

elektroniski tiek sniegta informācija.

Atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde (atkarībā no tā, kas noslēdza civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu (turpmāk-līgumslēdzējs)).

Ja gadījums ir uzskatāms par neatbilstību, līgumslēdzējs informāciju par konstatēto neatbilstību ievada Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmā (turpmāk- ES SFKF VIS)

Ja gadījums nav uzskatāms par neatbilstību – pēc lēmuma pieņemšanas, informē iestādi kura identificēja iespējamo neatbilstību.

Līgumslēdzējs izvērtē informāciju, ņemot vērā tā rīcībā esošo citu papildinformāciju.

Neatbilstoši veikto izdevumu atgūšana, ja ES fondu finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde (MK not. Nr. 740 IV nodaļa).

37

Vadošā iestāde Reizi ceturksnī

informē par neatbilstoši veiktajiem

izdevumiem Ministru Kabinetu.

 

Līgumslēdzējs

Ietur no kārtēja vai nākamā maksājuma

Veicneatbilstoši

veikto izdevumuatgūšanu

šādi:

Ja nav iespējams ieturēt vai norakstīt

Ja nevar ieturēt - noraksta (līdz

85 LVL)

Informē valsts iestādes, kas veica neatbil

stošos izdevumus, augstākās iestādes vadītājam.

Triju darba dienu laikā informē finasējuma saņēmēju labprātīgi atmaksāt

neatbilstōši veiktos

izdevumus. Kopiju nosūtot

sertifikācijas iestādei.

Ja divu nedēļu laikā nav labprātīgi atmaksāti vai nav saņemta atbilde par iespēju atmaksāt.

Neatbilstoši veikto izdevumu atgūšana, ja finansējuma saņēmējs ir privātpersona (MK not. Nr. 740 V nodaļa) .

38

Līgumslēdzējs

Ietur

Veic neatbilstoši

veikto izdevumuatgūšanu

Vienojas civiltiesiskā kārtā ar finansējuma saņēmēju

Noraksta (līdz 85 LVL)

Pieņem administratīvo aktu par atgūšanu

Informē

Nosūta informāciju finansējuma saņēmējam,

kopiju nosūta sertifikācijas

iestādei.

Finansējuma saņēmējs

Ja nav iespējams ieturēt vai norakstīt

Vai

Neatbilstību veidi

- Iespējams interešu konflikts (piemēram, projektu vērtēšanā piedalās personās, kuras ir saistītas ar finansējuma saņēmēju);- Iepirkuma vai konkurences normu pārkāpums (pārkāpti publiskā iepirkuma normas regulējošie tiesību akti, piemēram, nosakot kritērijus, kas ierobežojot pretendentu līdzdalību, iepirkuma publicitātes normu pārkāpumi u.c.);- Cita neatbilstība (pārkāpumi , kas saistīti ar ES fondu aktivitātes ieviešanas normu pārkāpumiem, kas noteikti MK noteikumos par aktivitātes ieviešanu)

39

Neatbilstību veidi

- Kļūda (dažāda veida nepilnīgi/nepareizi/trūkstoši projekta/citi dokumenti, neprecīza deklarācija, nepareizi pamatojošie dokumenti, nepareizi norādīti īpašumi, kļūdas interpretācijā un citi līdzīgi gadījumi); - Aizdomas par krāpšanu vai organizēto noziedzību (ir iespējama neatbilstība, kuras dēļ ierosina administratīvu un/vai tiesas procedūru valsts līmenī, lai konstatētu tīšu darbību vai bezdarbību);- Maksātnespējas un bankroti (ES dalībvalstij ir jāuzkrāj informācija par šiem gadījumiem);

40

Neatbilstību veidi

41

Sanāksmes, kas saistītas ar neatbilstību un krāpšanu jautājumu izskatīšanu

• AFCOS (Korupcijas novēršanas padome ES līmenī)

• Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomē;

• Īpašas sanāksmes ar tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem;

• Ceturkšņa neatbilstību sanāksmes par konstatētajām neatbilstībām;

42

Turpmākā rīcība

• Izskatot ES fondu ietvaros konstatētos pārkāpumus (krāpšanu gadījumus), ņemt vērā ES fondu specifisko likumdošanu;

• Nepieciešamības gadījumā izskatīt iespēju veikt grozījumus LR tiesību aktos (iekļaujot ES fondu krāpšanas gadījumu specifiku)

• Nepieciešamības gadījumā sniegt konsultācijas ( ES fondu likumdošanu).

43

Diskutējamie jautājumi

44

45

Paldies par uzmanību! Vairāk informācijas - www.esfondi.lv

uzlabofondus@fm.gov.lv priekšlikumu iesūtīšanai

par ES fondu apguves pilnveidošanu