PROJEKTU IZSTRDES UN IEVIEANAS ROKASGRMATA

Elna Konstantinova, Dr.oec., Projektu eksperts

23.11.2010. EIROPAS SAVIENBA EIROPAS SAVIENBA

SATURS Projekta btba un vadbas principi 1.1. Projektu btba un veidi 1.2. Projekta dzves un vadbas cikls 2. Projekta identificana/idejas attstba2.1. Projekta inicianas process Rgas pavaldbas iestds2.2. Eiropas Savienbas un cits rvalstu finansjums pavaldbm 2007.-2013.gada plnoanas periodFinansjuma avoti Fondu vadb iesaistts institcijas

SATURS3. Projekta sagatavoana 3.1. Projekta sagatavoanas un ldzfinansjuma saemanas process RD 3.2. Projekta partnerba 3.3. Projekta iesnieguma veidlapas aizpildana un noformana3.4. Projekta budeta plnoana un projekta izmaksasProjekta ldzfinansjuma nodroinana 3.5. Projekta pavado dokumentcija Tehniski ekonomiskais pamatojumsIetekmes uz vidi novrtjumsArhitektras un plnoanas uzdevumsBvniecbas izmaksu tmeTehniskais projektspaumu apliecinoie dokumenti

4. Projekta vrtana un lguma slgana 4.1. Projektu vrtanas process un galvenie principi4.2. Finansanas lguma slgana un projekta grozjumu saskaoana5. Projektu ievieana 5.1. Projektu ievieanas uzskanas krtba Rgas pilstas pavaldb5.2. Projekta lietvedba atbilstoi Rgas pilstas pavaldbas prasbm5.3. Projekta kvalittes un risku vadba5.4. Komandas vadba 5.5. Iepirkumi projekta ietvaros5.6. Finanu vadba5.7. Publicittes nodroinana atbilstoi ES vizuls identittes prasbm 5.8. Progresa prskati un finanu atskaites SATURS

SATURS6. Projekta pc-ievieanas periods 6.1. Projekta dokumentcijas glabana 6.2. Prbaudes projekta stenoanas viet 6.3. Projekta ilgtspjas nodroinana

1. Projekta btba un vadbas principi

PROJEKTA BTBA UN VEIDI PROJEKTS IR UNIKLS PROCESS, KO VEIDO KOORDINTU UN KONTROLTU NORIU KOPUMS, KURAM IR NOTEIKTI SKUMA UN BEIGU TERMII, UN KURA MRIS JSASNIEDZ IEKAUJOTIES ATVLTAJOS LAIKA, IZMAKSU UN RESURSU IETVAROS

Galvens projekta pazmes: Projekts ir vienreizjs un inovatvs. Tas nozm, ka pavaldbas iestd plnots darbbas iepriek nav veiktas vai projekta ietvaros ts plnotas cit kvalitt, citai mra grupai:tiks izstrdts socils rehabilitcijas pakalpojums, kds iepriek pavaldb nav bijis;tiks uzlabots socils rehabilitcijas pakalpojums, piesaistot jaunus, kvalifictus darbiniekus, pilnveidojot esoo darbinieku kompetenci;is pakalpojums tiks piedvts citai mra grupai;tiks izveidots jaunas telpas t paa pakalpojuma snieganai. Projekts ir vrsts uz kdas aktulas problmas atrisinjumu. Tas nozm, ka problma ir aktula ne tikai pasaul, Latvij un reion, bet galvenokrt t ir aktula konkrtaj pavaldb/pilst; Projektam ir skaidrs, sasniedzams mris. Tas nozm, ka projektam beidzoties var neaubgi pateikt, ka mris ir sasniegts;Projektam ir identificti (fiksti un apstiprinti) izmrmi rezultti;

Projekta mra sasnieganai plnoti ierobeoti resursi (materiltehniskie, finanu, cilvkresursi);Projekts ir ierobeots laik, t.i., projektam ir noteikts skums un beigu datums.Projektam raksturgs dinamiskums - spja reat uz prmaim un problmm. Projekts sastv no dadiem elementiem plnoana, sagatavoana, stenoana, novrtana, valorizcija (rezulttu izplatana).Projekti ir kopji - projekti tiek izstrdti kopju pu rezultt. Tos vada komandas, tajos ir iesaistti dadi partneri, tiek gdts par citu cilvku vajadzbu apmierinanu.

Galvens projekta pazmes:

Projektu veidi: Investciju projekti piemram, jaunu ku celtniecba, esoo ku renovcija, iekrtu iegde, jaunu ceu projektana un izbve;Jaunu pakalpojumu izveide vai pilnveide piemram, jaunu socilo pakalpojumu, mcbu programmu izveide vai pilnveide, nodarbintbu veicinou pakalpojumu izstrde;Ptjumu un attstbas projekti piemram, par bezdarba iemesliem pavaldb, k rezultt tiek izstrdta nodarbintbas koncepcija;Organizatoriskie projekti piemram, jaunu struktrvienbu izveide, kvalittes vadbas sistmas ievieana pavaldbs.

Projekta veidi:T saucamie mkstie projekti (socilie projekti) - lielkoties saistti ar sociliem jautjumiem, komunikcijas, izgltbas un socilo grupu mijiedarbbas problmu risinanu. Piemram tie var bt vrsti uz problmsituciju novranu vai mazinanu saistb ar integrcijas jautjumiem, ldztiesbas un socils vienldzbas jautjumiem, veselbas aprpes jautjumiem u.c. Cietie projekti (Investciju projekti) - visbiek paredz investcijas bvniecb vai tehnoloiju un aprkojuma ieviean. Saldzinjum ar mkstajiem projektiem, cietie projekti pc savas formas un satura ir tehniski, tie visbiek paredz apjomgu iejaukanos dabas vid. Ar o projektu ietvaros var risint socils problmas, piemram, brnudrzu, socils aprpes institciju izveidi, bet d gadjum finanses tiek piesaisttas no cieto projektu atbalsta fondiem, jo problmas risinanai tiek izvlta tda pamienu un instrumentrija kopa, kas paredz bvdarbus vai ieguldjumus infrastruktras attstb.

Projektu veidi RDEiropas Savienbas vai citu rjo finanu avotu ldzfinansts projekts - jebkur atbilstoi normatvo aktu prasbm strukturts paskumu kopums, kura finansjums, ldzfinansjums vai priekfinansjums ir paredzts Rgas pilstas pavaldbas budeta programm un par kura ievieanu plnots noslgt lgumu ar Eiropas Savienbas vai cita rj finanu avota institciju. Publisks privts partnerbas projekti (PPP projekti) sadarbbas projekti starp pavaldbas institciju un privt sektora uzmju, kuras ietvaros kds publiskais pakalpojums vai objekts uz lguma pamata tiek nodots privtajam uzmjam uz noteiktu laika periodu un nosacjumiem, lai nodrointu publiskos pakalpojumus. Projekta plnoana, stenoana un finansana tiek veikta atbilstoi Publisks un privts partnerbas likum noteiktajm prasbm. rjie projekti projekts, kuru ierosina rjais partneris, kur projekta ievieanu plno sadarbb Rgas pilstas pavaldbu???

PROJEKTA DZVES UN VADBAS CIKLS Projekta dzves cikls ir visas ar projektu saistts darbbas - no idejas ldz rezulttam - noteikt secb. ES vai cita rvalstu finanu instrumenta finansta projekta dzves un vadbas ciklu var sadalt piecs savstarpji saistts projekta fzs:Projekta identificana/Projekta plnoana Projekta sagatavoanaProjekta izvrtanaProjekta ievieana Projekta pc-ievieana/ekspluatcija

PROJEKTA IDENTIFICANA/IDEJAS ATTSTBA

PROJEKTA IECERES ATTSTBA RGAS PAVALDBAS IESTDS Projekta idejas sagatavoana uzskatma par pirmo posmu projekta kopj cikl, attiecgi tam ir pievrama atbilstoa uzmanba. Projekta ideja ir pirmais noformultais materils, kas iezm esoo situciju jeb problmas, mri un plnots aktivittes un indikatvu budetu. Pamatojoties uz du materilu var rast atbildes uz vairkiem aktuliem jautjumiem kdai aktivittei btu piemrots ds projekts, kdas ir iespjas to sagatavot (jeb kds ir projekta gatavbas stvoklis), vai iestdei ir pieejami nepiecieamie finanu ldzeki dam projektam, vai projekts jau nedubl kdu citu projektu (runa ir par projekta esambu un saldzinanu datu bz, piemram, projektu vadbas sistm).

Sagatavojot projektu ieceri jem vr di attstbas dokumenti: Kopienas kohzijas stratisks pamatnostdnes kopienas lmea plnoanas dokuments 2007.-2013.gadam, kur definti kohzijas politikas finansjuma izlietoanas prioritrie virzieni; Latvijas Nacionlais attstbas plns 2007.-2013.gadam (NAP)Nacionlais stratiskais ietvardokuments (NSID)Rgas plnoanas reiona attstbas stratija 2000.-2020.gadam Rgas reiona attstbas programma (2005.-2011.g.),Rgas attstbas plns 2006.-2018.gadamRgas ilgtermia stratija ldz 2025.gadam Rcbas plni 3 gadu periodam (ja attiecas)

Skotnji projekta iecere jsaskao sav struktrvienb un tad jievada Projektu vadbas sistm atbilstoi pieejamai veidlapai.Izmantojot Projektu vadbas sistmu ir iespjams atrast ldzgus jau ieviestus vai plnotus projektus, t veidojot nozmgkus un vis aptverokus projektus Rgas pilst.

PROJEKTA VADBAS SISTMA IR NOZMGSRGAS DOMES PROJEKTU VADBASINSTRUMENTS, KAS NODROINA PILNGU RGAS DOMES IESTU PROJEKTU PRVALDBU NO PROJEKTU IDEJU IDENTIFICANAS, PROJEKTU STRATISKAI PLNOANAI LDZIEVIEANAI UN KONTROLEI

EIROPAS SAVIENBAS UN CITS RVALSTU FINANSJUMS PAVALDBM 2007.-2013.GADAPLNOANAS PERIOD

Eiropas Socilais fondsAtbalsta paskumu stenoana jaunieu socils atstumtbasriska mazinanai un jaunieu ar funkcionlajiemtraucjumiem integrcijai izgltbValsts izgltbas attstbas aentrahttp://www.viaa.gov.lvwww.esfondi.lvAtbalsts skotnjs profesionls izgltbas programmustenoanas kvalittes uzlaboanai un stenoanaiProfesionls orientcijas un karjeras izgltbas pieejambaspalielinana jaunieiem, profesionli orientts izgltbasattstbaProfesionls orientcijas un karjeras izgltbas attstbaizgltbas sistmAtbalsts starptautisks sadarbbas projektiem zintn untehnoloijsMizgltbas prvaldes struktras izveide nacionl lmen un inovatvu mizgltbas politikas instrumentu izstrde

Atbalsts pavaldbm kapacittes stiprinanEiropas Savienbas politiku instrumentu un prjsrvalstu finanu paldzbas ldzfinansto projektu unpaskumu ieviean Sabiedrbas integrcijas fondswww.lsif.lvwww.esfondi.lvPublisko pakalpojumu kvalittes paaugstinanavalsts, reionl un vietj lmenKvalittes vadbas sistmas izveide un ievieana Vietjo nodarbintbas veicinanas paskumuplnu ievieanas atbalstsNodarbintbas valsts aentrawww.nva.lvwww.esfondi.lvSocils rehabilitcijas un institcijm alternatvusocils aprpes pakalpojumu attstba reionosKompleksi atbalsta paskumi iedzvotjuintegranai darba tirg imenes rstu tkla attstba Veselbas ekonomikas centrswww.vec.gov.lvwww.esfondi.lvStacionrs veselbas aprpes attstba

Eiropas Reionls attstbas fondsValsts nozmes pilstbvniecbas pieminekusaglabana, atjaunoana un infrastruktraspielgoana trisma produkta attstbaiLatvijas Investciju un attstbas aentrawww.liaa.gov.lvwww.esfondi.lv Nacionls nozmes velotrisma produkta attstbaSocilo dzvojamo mju siltumnoturbasuzlaboanas paskumirjo tirgu apgana rjais mrketings Valsts nozmes pilstbvniecbas pieminekusaglabana, atjaunoana un infrastruktraspielgoana trisma produkta attstbai Plnoanas reionu un vietjo pavaldbu attstbasplnoanas kapacittes paaugstinana Valsts Reionls attstbas aentrawww.vraa.gov.lvwww.esfondi.lvRgas pilstas ilgtspjga attstba

imenes rstu tkla attstba Veselbas ekonomikas centrswww.vec.gov.lvwww.esfondi.lvStacionrs veselbas aprpes attstbaInfrastruktras izveide Natura 2000 teritorijsCentrl finanu un lgumu aentrahttp://www.cfla.gov.lvwww.esfondi.lvDarbspju vrtana un socilo pakalpojumuievieanas institciju infrastruktras pilnveidoanaInfrastruktras pilnveidoana profesionlsrehabilitcijas pakalpojumu snieganaiInfrastruktras pilnveidoana socils rehabilitcijaspakalpojumu snieganai personm ar garga raksturatraucjumiemDarba tirgus institciju infrastruktras pilnveidoanaSatiksmes drobas uzlabojumi RgInformcijas sistmu un elektronisko pakalpojumu attstbaHidrotehnisko bvju rekonstrukcija pldu draudurisku novranai un samazinanaiSocilekonomiski nozmgu kultras mantojuma objektuatjaunoana

Kohzijas fondsInfrastruktras uzlabojumi sasaistei ar TEN-TLR Satiksmes ministrijawww.sam.gov.lvwww.esfondi.lvDalts atkritumu apsaimniekoanas sistmasattstbaCentrl finanu un lgumu aentrahttp://www.cfla.gov.lvwww.esfondi.lvdenssaimniecbas infrastruktras attstbaaglomercijas ar cilvku ekvivalentu lielkupar 2000/KFLR Vides ministrijawww.vidm.gov.lvwww.esfondi.lvReionlu atkritumu apsaimniekoanassistmu attstbaNormatvo aktu prasbm neatbilstooizgztuvju rekultivcija

ES programmas/iniciatvas

Eiropas Teritorils sadarbbasprogrammasIgaunijas Latvijas prrobeu sadarbbasprogramma 2007.-2013.gadam www.vraa.gov.lvwww.estlat.euCentrl Baltijas jras reiona INTERREG IVA programma 2007.-2013.gadam www.vraa.gov.lvhttp://www.centralbaltic.euBaltijas Jras reiona programma 2007.-2013.gadam www.vraa.gov.lvhttp://www.eu.baltic.net/ESPON Eiropas telpisks plnoanasnovroanas tklswww.vraa.gov.lvhttp://www.espon.euPilstvides attstbas programma URBACT IIwww.raplm.gov.lvwww.urbact.euStarpreionu sadarbbas programmaINTERREG IVC http://www.raplm.gov.lv/pub/index.php?id=80http://www.interreg4c.net/TEN-T programmahttp://tentea.ec.europa.eu/www.sam.gov.lv

Eiropas Ekonomikas zonas finanuinstruments un Norvijas valdbasdivpusjais finanu instrumentswww.eeagrants.lvwww.eeagrants.orgwww.norvegija.lv Latvijas veices sadarbbas programma http://www.swiss-contribution.lv/page/1www.swiss-contribution.admin.ch Programma Intelligent Energy Europehttp://ec.europa.eu/energy/intelligent/EK 7.Ietvara programma http://cordis.europa.eu/fp7/home_en.htmlwww.zinatne.lvES programma Marco Polowww.sam.gov.lvhttp://ec.europa.eu/transport/marcopolo/home/home_en.htmEiropas Kopienas programma Kultra(2007-2013)www.km.gov.lvhttp://eacea.ec.europa.eu/culture/programme/about_culture_en.phpNordPlus Ietvarprogramma http://www.viaa.gov.lv/lat/starpvalstu_sadarbiiba/nordplus/nordplus_jaunumi/http://www.nordplusonline.org

ES Mizgltbas programma Comenius programmahttp://www.viaa.gov.lvhttp://ec.europa.eu/education/programmes/llp/national_en.htmlLeonardo da Vinci programma Grundtvig programmaKlimata prmaiu finanuinstrumentshttp://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/KPFI/projekti/Ziemevalstu un Baltijas valstumobilittes programmaKultrahttp://kknord.org/lang-en/culture-programmes/nordic-baltic-mobility-programme-for-culture/network-fundingES programma Jaunatnedarbbhttp://www.jaunatne.gov.lv/projekti/jaunatne_darb/http://eacea.ec.europa.eu/youth/index_en.php

Programma Life + http://lvafa.gov.lvhttp://ec.europa.eu/environment/life/funding/lifeplus.htm"Eiropa pilsoiemEiropas pavaldbu sadraudzbas programmahttp://www.twinning.org/lvhttp://eacea.ec.europa.eu/citizenship/index_en.phpZiemevalstu un Baltijas valstumobilittes programma Valstsadministrcijahttp://www.norden.lv/lv/grants/38http://www.norden.ee/en/grants/public-administration.htmlDaphne III (2007-2013)http://www.vm.gov.lv/index.php?id=675&top=180http://europa.eu.int/comm/justice_home/funding/daphne/funding_daphne_en.htm

Aktulko informciju tiei par Rgas intereu projektu konkursu uzsaukumiem sagatavo Pilstas attstbas departamenta Ekonomikas prvaldes Starptautisko projektu nodaa informcija tiek aktualiztu iknedu un ir publiski pieejama Starptautisko projektu nodaas mjas tmeka vietn www.rigasprojekti.lvPlas informcijas avots par visiem Eirop pieejamiem finanu resursiem ir www.welcomeurope.eu, tomr ie pakalpojumi ir maksas. Portl papildus pieejama informcija par apmcbu seminriem un apmcbu materiliem.Informcija par citiem Eiropas Komisijas programmm un EK enerldirektortu konkursu uzsaukumiem pieejami mjas lap http://ec.europa.eu/grants/index_en.htm !

FONDU VADB IESAISTTS INSTITCIJAS

ES struktrfondu vados iestdes funkcijas pilda Finanu ministrija. Vado iestde atbild par ES struktrfondu vadbas un ievieanas efektivitti un ts atbilstbu Latvijas Republikas un ES normatvajiem aktiem. T ir galven iestde, kura veic visu Latvijai pieejamo struktrfondu prraudzbu un risina sarunas ar EK.ES struktrfondu Uzraudzbas komitejas sastv ietilpst vados iestdes prstvji, atbildgo iestu prstvji, sadarbbas iestu prstvji, plnoanas reionu attstbas padomju prstvji, socilo partneru, biedrbu un nodibinjumu prstvji un dadu institciju prstvji ar padomdevju tiesbm. Uzraudzbas komitejas funkcijs ietilpst uzraudzt pieirt ES struktrfondu finansjuma izlietoanas efektivitti un atbilstbu apstiprintajiem plnoanas dokumentiem u.c.ES struktrfondu prioritu ievieanas efektvai uzraudzbai komiteja izveidojusi Kohzijas fonda un ERAF apakkomiteju un ESF apakkomiteju, kuras izvrt un uzrauga prioritu ievieanu un attiecg struktrfonda apguves koordinanu, un, ja nepiecieams, ierosina veikt darbbas paskumu un aktivitu efektivittes paaugstinanai.Maksjumu iestdes funkcijas ar tpat k iepriekj plnoanas period veic Valsts kase un ts kompetenc ietilpst nodroint maksjumu pieprasjumu prognou sagatavoanu krtjam un nkamajam gadam un iesniegana EK, nodroina saemto, izmaksto, neiztrto un atgto ldzeku uzskates principu un metodoloijas izstrdi ES struktrfondu apsaimniekoan iesaisttajm institcijm, veic maksjumus finansjuma samjiem u.c.Atbildgs iestdes piedals plnoanas dokumentu izstrd, izstrd struktrfondu projektu iesniegumu vrtanas kritrijus, atbilstoi plnoanas dokumentiem nodroina attiecgs struktrfondu aktivittes projektu iesniegumu atlasi un vrtanu, projektu stenoanas uzraudzbu un kontroli.

Atbildgs iestdes:

LR Finanu ministrijahttp://www.fm.gov.lv; www.esfondi.lvLR Ekonomikas ministrijahttp://www.em.gov.lvLR Izgltbas un zintnesministrijahttp://esfondi.izm.gov.lv/LR Kultras ministrijahttp://www.km.gov.lv/lv/es/strukturfondi.htmlLR Labkljbas ministrija -http://sf.lm.gov.lv/LR Reionls attstbas unpavaldbu lietu ministrija http://www.raplm.gov.lv/pub/index.php?id=67 LR Satiksmes ministrijahttp://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=319LR Veselbas ministrija http://www.vm.gov.lv/index.php?id=210&top=180LR Vides ministrijahttp://www.vidm.gov.lv/lat/finansu_instrumentikohez/?doc=4107LR Valsts kancelejahttp://www.mk.gov.lv/lv/esstrukturfondi/

Sadarbbas iestdes:

Centrl finanu un lgumuaentra http://www.cfla.gov.lv/Latvijas Investciju un attstbasaentrahttp://www.liaa.gov.lv/Bvniecbas, enertikas unmjoku valsts aentrahttp://esfondi.bema.gov.lv/#Nodarbintbas valsts aentra http://www.nva.gov.lv/esf/index.php?cid=3Valsts izgltbas attstbas aentrahttp://www.viaa.gov.lv/lat/Valsts reionls attstbas aentra http://www.vraa.gov.lv/lv/Veselbas statistikas un medicnastehnoloiju valsts aentrahttp://esf.vsmtva.gov.lv/.\Sabiedrbas integrcijas fondshttp://www.lsif.lv/projektu-konkursi

Neskaidrbu gadjum vraties pie sadarbbas iestdm, jo to kompetenc ir atbalsta sniegana projektu iesniedzjiem (konsultcijas, seminri)!MK noteikumos par attiecgo darbbas programmas aktivitu vai apakaktivitu ievieanu tiek noteikta konkrta atbildgo un sadarbbas iestu atbildba un funkcijas katras aktivittes/ apakaktivittes ieviean individuli.Eiropas Komisijas programmu un iniciatvu projektu uzsaukumos vai vadlnijs tiek noteikta konkrta atbildg iestde par programmas ievieanu, projektu pieemanu un vrtanu!

PROJEKTA SAGATAVOANA

PROJEKTA SAGATAVOANAS UN LDZFINANSJUMA SAEMANAS PROCESS RGAS DOM Projektu sagatavoanas un ldzfinansjuma pieiranas krtba Rgas dom noteikta ar 2010.gada 6.jlija Domes iekjiem noteikumiem Nr. 3, kuri nosaka krtbu, kd Rgas pilstas pavaldb tiem sagatavotas, izskattas, saskaotas un apstiprintas projektu ieceres un projekti. Par projekta ieceres, iesnieguma un pavaddokumentu sagatavoanu un virzbu atbild t Rgas domes iestde, kura gatavo projekta pieteikumu.

Projekta pieteikuma sagatavoanai un ldzfinansjuma apstiprinanai jparedz vismaz viens mnesis!Projekta pieteikumu un ldzfinansjuma apliecinjumu paraksta Rgas domes prieksdtjs vai via pilnvarota persona!

Gadjum, ja ES vai citu rjo finanu avotu izsludintajos konkursos noteikto projekta pieteikumu iesnieganas termiu d ir apdraudta Rgas pilstas pavaldbas iestdes dalba projekt:Pilstas attstbas komiteja pieem atbalstu vai noraidjumu projektam; Finanu un administrcijas lietu komiteja pieem lmumu par ldzfinansjuma pieiranu.

Pc Pilstas attstbas komitejas pozitva lmuma, Rgas pavaldbas iestde sagatavo projekta iesniegumu Rgas domes Finanu un administrcijas lietu komitej, papildus pievienojot:Izdruku no Projektu vadbas sistmasDetaliztu projekta budetuNaudas plsmas plnuRgas domes Pilstas attstbas komitejas sdes protokola izrakstuPrraugos institcijas lmumu (ja nepiecieams)Laika grafikuCitus dokumentus, kas sniedz papildus informciju par projektu.

Virzot projektu uz ldzfinansjuma apstiprinanu jbtatbildtiem diem jautjumiem: Vai projekta ideja atbilst finanstja izvirztajiem kritrijiem (priorittes, atbalstms aktivittes, iesniedzjs, u.tml.) un vai projekta ideja patiesi ir stenojama (rela)?Vai ir skaidri finansanas nosacjumi (finansjuma apmrs, ldzfinansjuma nepiecieamba, avansa maksjumi)?Vai projekts un t mris atbilst tavas Rgas pavaldbas priorittm un stratiskajiem mriem? Vai iestdei ir atbilstoa kapacitte un resursi, lai projektu ieviestu?Vai organizcija pasps laik sagatavot projektu?

Ja projekta pieteikums tiek noraidts Sadarbbas institcijvai cit atbildgaj iestd un pavaldbas iestde uzlaboprojekta iesniegumu un plno to iesniegt atkrtoti iriespjami divi varianti:Ja plnots iesniegt taj pa finansjuma gad un ja nemains projekta budets projekts atkrtoti jiesniedz Finanu un administrcijas lietu komitej ldzfinansjuma apstiprinjumam Ja ir mainjies finansjuma gads, k ar projekta ideja un budets jiet pilns projekta sagatavoanas un ldzfinansjuma saemanas process Rgas dom.

PPP projektu sagatavoanas, izskatanas un apstiprinanas koordinjo institcija ir Rgas domes Pilstas attstbas departamenta Ekonomikas prvaldes Investciju un attstbas projektu nodaa.

PROJEKTA PARTNERBA Labam projektam un t veiksmgai ievieanai partnerbu vajadztu veidot savlaicgi, jo partneriem, kurus uzaicint piedalties sav projekt, ir jnobriest dalbai projekt, viiem jbt uzticamiem, atbildgiem un izdargiem.Projektus vrtjot, izmumi attiecb uz partnerbu netiek pieauti. Izvlieties tikai atbilstous sadarbbas partnerus.Ja kda pieejam programma jums ir interesanta, bet pai uzemties vado partnera lomu nevarat, noskaidrojiet, kura cita organizcija gatavo pieteikumu, vai ts mri atbilst jsu interesm un piedvjiet kt par partneri? Izmantojiet internet pieejams partneru meklanas datu bzes!Partneriem ar dadu juridisko statusu var bt atirgi nosacjumi finansjuma apjomam.Partneriem ar dadu eogrfisko atraans vietu var bt atirgi nosacjumi ldzfinansjuma % apjomam.

Rgas pilstas pavaldbas iestu darbinieki k vado partnera prstvji veic dus pienkumus Eiropas Savienbas ldzfinanstos projektos:

Veido Rcbas vai Uzraudzbas komiteju;Nodroina projekta vadbas atlasi, pienkumu sadali un veikto darbu dokumentcijas izstrdi;Nodroina projekta aktivitu ikdienas koordinanu;Koordin un plno aktivitu ievieanu;Inform projekta partnerus par nepiecieamo uzdevumu veikanu;Nodroina ieteikumus projekta partneriem par aktivitu ievieanu un finansjuma sadaljumu;Nodroina komunikciju ar projekta partneriem un uzraudzbas institcijm, piemram, ar Apvienoto Tehnisko Sekretaritu, Nacionlajm atbildgajm iestdm, Sertifikcijas iestdi, Sadarbbas iestdm, 2. lmea kontroli (revziju), Vadoo iestdi;Organiz un koordin iepirkumu procedras un nepiecieambas gadjum sniedz konsultcijas partneriem vai pieaicina iepirkumu komisijas prstvi par jautjumiem, kas saistti ar iepirkuma procedrm;Apkopo ar projekta aktivitu ievieanu saistto informciju no visiem projekta partneriem;Apkopo projekta partneru iesniegtos finanu un satura ziojumus, sagatavo konsolidtos projekta finanu un satura starpziojumus un gala ziojumu;Uzrauga projekta aktivitu izpildi un finansjuma plsmu, ieskaitot finansjuma izmaksanu projekta partneriem, ja to nosaka finansjuma, sadarbbas lgums vai lgums par projekta ievieanu;Vismaz vienu reizi mnes organiz sanksmi, kur novrt ievieanas aktivitu rezulttus un plno galvens aktivittes nkoajam mnesim; Citus sadarbbas un partnerbas lgumos nordtos pienkumus.

Rgas pilstas pavaldbas iestu darbinieki k projekta partnera prstvji veic dus pienkumus Eiropas Savienbas ldzfinanstos projektos:

Nodroina projekta vadbas atlasi, pienkumu sadali un veikto darbu dokumentcijas izstrdi;Pc lguma nosacjumiem organiz projekta aktivitu ievieanai nepiecieams iepirkuma procedras;Sniedz vadoajam partnerim prasto informciju par jautjumiem, kas saistti ar projekta ievieanu;Sagatavo un izplata informciju par projekta aktivittm saska ar projekta publicittes plnu/vizuls identittes vadlnijm;Veic projekta aktivitu ieviean paredztos konkrtos uzdevumus;Sagatavo projekta progresa un gala finanu un satura atskaites, izmantojot atskaiu formas, ko projekta skum sagatavo vadoais partneris pc programmas vados institcijas nordjumiem;Uzrauga projekta aktivitu izpildi un finansjuma plsmu, ja tas noteikts lgum;Inform vadoo partneri par problmm, kavjumiem projekta ievieanas gait, ja tdi raduies;Partneri atbild par projekta ievieanas aktivittm vietj institcij, ja projekts ir starptautisks, tad ar valst;Nodroina tehnisks un finanu informcijas apkopoanu un kontu auditu, kas nepiecieams projekta starpatskaitm un gala atskaitei, ja tas noteikts lgum;Citus sadarbbas un partnerbas lgumos nordtos pienkumus.

Dalto izmaksu iespjas projekta ievieanas laik starp projekta partneriem Dalt finansana (cost-sharing) ir projekta izdevumu finansanas metode, kur ir iesaistti vismaz divi Projekta partneri. Dalts finansanas principus, Vado partnera/Projekta partneru tiesbas un pienkumi ir jnosaka Partnerbas lgum vai atsevi, pa dalts finansanas lgum. Dalts finansanas modei var bt di: Makstji partneri veic izdevumu apmaksu, prskaitot naudas ldzekusVadoajam partnerim;Vadoais partneris, saemot finansjumu no Maksjumu iestdes, ietur projekta partnera maksjuma dau k daltas finansanas proporcionlu izdevumu dau, jo ievieanas partneris ir veicis visas darbbas: stenojis projekta aktivitti, nepiecieams procedras, darjumus un maksjumus;Cits modelis, kas ir saskaots ar pirm lmea kontroli.

PROJEKTA IESNIEGUMA VEIDLAPAS AIZPILDANA UN NOFORMANA Pirms projekta iesnieguma veidlapas aizpildanas detalizti jpiepazstas ar MK noteikumiem vai vadlnijm, kuri nosaka konkrts aktivittes ievieanas nosacjumus!!!

Kdi galvenie principi jievro sagatavojot projekta iesnieguma sadaas?

Projekta iesniegumasadaasKam jpievr uzmanba? Informcija parprojekta iesniedzju,Sadarbbaspartneriem Projekta iesniedzja atbildg amatpersona ir pavaldbas prieksdtjs vai ar pilnvarota persona.Projekta iesniedzja kontaktpersona ir t persona, ar kuru komunics sadarbbas iestdes prstvji, visbiek tas ir projekta vadtjs, vai koordinators. Galven kda ir t, ka k kontaktpersona minta persona, kura nevar atbildt uz jautjumiem, kas saistti ar projektu.Nordot kontaktpersonas kontaktus minam tdas e-pasta adreses, faksa un tlrua numurus, kuri ikdien tiek izmantoti.Kopsavilkums Kopsavilkum nordms: projekta mris; sasniedzamie rezultti;projekta mra grupa; projekta stenoanas laiks; plnotais finansjums.

Projektanepiecieamba/problmas apraksts Problma ir pretruna starp vlamo un esoo situcijuPamatojama mra grupas problmsitucija, nevis pavaldbas problmsitucija, ja vien ts darbinieki nav projekta mra grupa.Ieteicams problmas aktualittes pamatojumu skt ar visprgu situcijas aprakstu Latvij, tlk aprakstt situcijureion, ldz nonkam ldz padziintai analzei Rgas pilstProblmas apraksts ir vieng vieta projekta iesniegum, kur iespjams prliecint vrttjus par projekta nozmgumuNepiecieams izvlties problmu, kuras atrisinana iespjama projekta ietvaros un tam bs pieejami nepiecieamie resursi - laiks, cilvkresursi, finanses. Izmantojiet statistiku, atsaucieties uz ptjumiem ptjumiem. Sniedziet informciju par to, kas ldz im darts aj lauk.

Mra grupas apraksts Mra grupas izvli nepiecieams pamatotMrauditorija ir tie cilvki, ko ar konkrto projektu vlas sasniegt un uzruntMrauditoriju var dalt dadi pc vecuma, dzimuma, eogrfisks piederbas, dzves stila, utt.Var nordt tieo un netieo mrauditoriju (atkarb no projekta plauma).Ja projekt paredztas vairkas mra grupas, japraksta visu mra grupu vajadzbas un projekta ietekmi uz to apmierinanu;Jnorda projekt iekauts mra grupas skaituJapraksta ietekme uz mra grupu Mris Mris izriet no defints problmasMrim jatbilst MK noteikumiem par aktivittes stenoanu/programmas nosacjumiemMrim jbt sam, konkrtam un problmai atbilstoam Projekta visprgie ilgtermia mri atspoguo K iestde vlas ietekmt sabiedrbu, ts dauProjekta tieie mri parda KO tiei organizcija ir iecerjusi sasniegt konkrtaj projekt.Mri parda KO un KPC organizcija vlas sasniegt (kdas prmaias, visprj virzba, k ietekmt sabiedrbu..).Formuljot mrus, izmantojiet atslgas vrdus (sekmt, rosint, veicint, uzlabot, ietekmt...).

Projekta uzdevumiProjekta uzdevumi nosaka, kas konkrti tiks paveikts projekta ietvaros, lai tuvintos izvirztajam mrim.Projekta uzdevumiem jbt konkrtiem; ar preczi formultu paredzamo galarezulttu; izpildmiem konkrt laikposm.Uzdevumi pierda, ka jums ir pilngi skaidrs, ko js gribat pankt, un ka jums ir kritriji, pc kuriem novrtt rezulttus.Tiei no projekta uzdevumu formuljuma atkarga finanstja izpratne par jsu projekta saturu un apjomuUzdevumu formuljum vajadztu lietot konkrtus kvantitatvus un kvalitatvus lielumus.Izvlts problmasRisinjumaapraksts/alternatvusarakstsNe vienmr pirm un ietami veiksmgk problmas risinjuma formula ir pati labk Alternatvas var novrtt pc diem kritrijiem vai to kombincijas: izmaksas, stabilitte, uzticamba, elastgums, riska pakpe, komunikabilitte, vrtba, vienkrba, savietojamba, atgriezeniskums. Risinjums jpielgo problmai nevis otrdi

Projekta loisks plnoanas metode Loisks plnoanas matrica atbild uz diem jautjumiem: Kdus mrus projekt paredzts sasniegt?Kd veid plnots sasniegt rezulttus?Kdi riska faktori var ietekmt projekta mra sasnieganu?K vars novrtt projekta gait sasniegtos mrus?Kdi informcijas avoti nepiecieami projekta izvrtanai?Kdi resursi (cilvkresursi, finanses, materiltehniskais nodroinjums) nepiecieami projekta ievieanai?Jnorda objektvi prbaudmi indikatori, kas ir izmrmi rdtji un kas atspoguo to, vai projekta mri ir sasniegti ikvien projekta pakp un, vai tie ir sasniegti noteiktaj laik.Plnots aktivittes Visos projekta iesnieguma veidlapas punktos lieto identiskus darbbu nosaukumus un numercijuProjekta iesniegum plnots darbbas nedrkst prklties ar darbbm, kas ir paredztas citu ES fondu aktivitu ietvaros, kur projekta iesniedzjs var bt pavaldba. Projekt plnots darbbas ir saska ar normatvajos aktos noteiktajm pavaldbas autonomajm funkcijm.Darbbas ir pamatotas, samrgas ar plnoto laika grafiku un nodroina projekta mra sasnieganu.Darbbas atbilst MK noteikumos par aktivittes stenoanu noteiktajm prasbm.

Laika grafiks Jizstrd atbilstoi projekta aktivittmJparedz visi iespjamie riski, kas var ietekmt projekta aktivitu izpildes termius, piemram, projekta iepirkuma rezultti var tikt prsdzti, kas procesu (iepirkuma) var pagarint par vairkiem mneiem vai rodas citas organizatoriska rakstura problmas (piemram, personla maia, u.c.). Jparedz laiks progresu prskatu un atskaiu sagatavoanai Sasniedzamierezultti unuzraudzbas rdtji Katrai darbbai jparedz vismaz viens rezultts.Rezulttiem jbt izmrmiem.Rezulttam jbt sasniegtam projekta ietvaros.Pirms aizpildt projekta iesnieguma veidlapu, jiepazstas ar katra paskuma plnotajiem sasniedzamajiem uzraudzbas rdtjiem, kuri atrodami atbilstos darbbas programmas papildinjumos. Ar darbbas programmu papildinjumiem var iepazties mjaslap www.esfondi.lv.

Projekta sasniegtorezulttu uzturanajeb ilgtspja Projektu finanstjus uztrauc ldzeku ieguldjumsslaicg iniciatv, kas sniegusi tri iznkstous augus.Td tiek sagaidts saprtgs un prdomts projekta ilgtspjas apraksts paliekoi rezultti un ideju turpinans pc projekta termia beigm.Labs ilgtspjas rdtjs ir projekt iesaisttie partneri citas nevalstisks organizcijas, augstskolas, ptnieciskie institti, pavaldbas, uzmji, kuri turpina ieskto darbu vai gatavo jaunus projekta pieteikumus Projekta stenoanas unvadbas kapacitteJnorda detalizts darba grupas apraksts;Veicamie uzdevumi un kompetences;Darbinieku izvles principi;Ievieanas organizcijas forma;Kas veiks uzraudzbu un stenoanas kvalittes novrtanu;Jpierda, ka organizcijas darbiniekiem ir pietiekama kompetence un kas ir vispiemrotkie kandidti projekta stenoanai.Projekta pielikum jpievieno personla CV!Jnorda Projekta stenoanai nepiecieamais materiltehniskais nodroinjums.

Projekta kvalittes unrisku vadba Socilajos projektos japraksta kvalittes kontroles mehnisms, pau uzsvaru liekot uz mra grupas apmierintba novrtanuInvestciju projektiem lielks uzsvars jliek uz projekta stenoanas risku izvrtjumuJmin visi iespjamie riski projektu ieviean un to novranai paredztie paskumiInformcijas unpublicittes paskumi Vai projektam ir nepiecieams plasazias ldzeku atbalsts mrauditorijas sasniegan? (Kpc? K? Kdos aspektos? Var ievietot, piemram, mediju plnu);K tiks nodrointa projekta, t aktivitu informcijas izplatana un kdos kanlos?Informcijas saturs ko vlamies pateikt?Periodiskums cik biei plnojam informt?Atbildgais kur to koordins? (jbt vienai personai!)Budets cik daudz mums tas izmakss? Kda bs paskumu ietvaros plnoto rezulttu attiecba pret ieguldtajiem resursiem?Jprliecins vai nav noteikts ierobeojums piemram, nedrkst prsniegt 5% no projekta kopjm attiecinmajm tieajm izmaksm.

Projekta saskaoana arhorizontlajm priorittm Horizontl prioritte Makroekonomisk stabilitte vrsta uz produktvajm nozarm, kas vidj un ilgtermi var garantt ieguldjumu kopapjoma pieaugum (is ieguldjums projekta iesniegum ir japraksta).Horizontl prioritte Viendas iespjas vrsta uz jelkda veida diskrimincijas (dzimuma, rases, etniskas izcelsmes, reliijas vai prliecbas, invalidittes, seksuls orientcijas, vecuma d) izskauanu. Piemram, projekta stenoanas laik tiks nodrointa abu dzimumu prstvju vienldzga dalba projekt.Horizontl prioritte Informcijas sabiedrba vrsta uz zinanu ietilpgu ekonomiku un zinanu sabiedrbu. Piemram, projekt tiks realizta apmcba darbam ar projektu datu bzi.Horizontl prioritte Ilgtspjga attstba vrsta uz dabas resursu saprtgu izmantoanu un vides saglabanu nkamajm paaudzm. Piemram, projekta ietvaros tiks taupti papra resursi, izmantota elektronisk sazia.Horizontl prioritte Teritorijas ldzsvarota attstba un Rgas starptautisk konkurtspja vrsta uz nelabvlgu attstbas radtju un atirbu starp dadm valsts teritorijm mazinanu. Rgas kontekst prioritte ir vrsta uz galvaspilstas ekonomisk potencila un starptautiskas konkurtspjas nostiprinanu, k ar pilstas straujas izaugsmes efekta prnesi uz prjo valsts teritorijuVadlnijasES fondu projektu iesniegumu iesniedzjiem par horizontls priorittes "Vienldzgas iespjas" ievroanuES fondu projektos (www.esfondi.lv)VadlnijasES fondu projektu iesniegumu iesniedzjiem par horizontls priorittes "Ilgtspjga attstba" ievroanuES fondu projektos (www.esfondi.lv)

Projektaizmaksas unFinansanasavoti Gatavojot pieteikumu vajadztu emt vr finanstja programmas nosacjumus kds ir kopjais pieejam finansjuma apjoms un cik projektus programma plno atbalstt.Projekta budets (tme) ir sks projekta apraksts finansil izteiksm.Budetu sk veidot, kad preczi ir zinmas visas projekta aktivittes; aktivitu izpildes laiks; aktivittm piesaisttie resursi (materili, cilvki, u.c.); finansjuma modelis.Projekta budeta izmaksu pozciju un apakpozciju nosaukumiem jsakrt ar aktivitu nordto attiecinmo izmaksu sarakstu. Izmaksu pozcijas veidojas no formulas vienbas cena x vienbas daudzums Visas izmaksas un to procentulo sadaljumu jnorda ar diviem cipariem aiz komataVisi projektam piesaisttie finansu ldzeki (pafinansjums, citu finanstju ieguldjums, ienkumi no bietm, prdotajiem grmatu eksemplriem u.c.) veido tmes sadau iemumiIemumu un izdevumu summai jbt viendai!Pirms projekta iesnieguma iesnieganas noteikti jprbauda aritmtiskie aprini, jo visbiek tiek pieautas tiei aritmtisks kdas Plnojot izmaksas , ts jpalielina par aptuvenu inflcijas prognozes procentu (emot vr projekta apstiprinanas un uzskanas periodu)Ja budet ir noteikts ierobeojums kdai izmaksu pozcijai pret citu izmaksu pozciju kopsummu, plnoanu labk skt ar izmaksu pozcijm pret kurm ir procentulais ierobeojums. Jparda finansjuma sadaljums pa gadiem

IETEIKUMI PROJEKTA PIETEIKUMA SAGATAVOAN: Rpgi izlasiet vadlnijas sniegta visa informcija, lai paldztu pieteikties ES finansjuma saemanai un skaidrotas pamatprasbas projekta ievieanaiRpgi izlasiet lguma projektu ar Sadarbbas iestdi (ja pieejams) Izmantojiet visas iespjas uzdot sadarbbas iestdei neskaidros jautjumus, k ar pievrsiet uzmanbu mjas lap publictajiem biek uzdotajiem jautjumiem!Plnojiet pietiekamu laiku pieteikuma sagatavoanai (vismaz 1 mnesis, starptautiskajiem t.sk. prrobeu projektiem 3 mnei)Jidentific pavaddokumenti, kas prass treo puu iesaisti un ar tiem jsk (TEP, IVN, partnerbas lgumi, u.c.)Projektu pieteikumu iedodiet kdas prlastProjekta aktivittes jplno ar laika un naudas rezervi, bet emot vr publisk iepirkuma nosacjumus

Projekta iesnieguma pavrtjums

JautjumsAtbildesJDajiNVai projekts ir nepiecieams, aktuls eit un tagad?Vai projekt ir noformulta problma (pretruna)?Vai projekt nodefinta mra grupa, kurai ir aktulaaprakstt problma?Vai projekt nodefinta mra grupa ir atbilstoa MKnotikumiem par aktivittes stenoanu? Vai projekt plnots darbbas atrisins projektaiesniegum aprakstts mra grupas problmasVai projekt plnots darbbas ir mintas k atbalstmasMK notikumos par aktivittes stenoanu?Vai projekta mris izriet no problmsitucijas?Vai projekta mris ir atbilstoa MK notikumiem paraktivittes stenoanu?

Vai stenojot projekt plnots darbbas tiks sasniegts projekta mris?Vai izvlts labkais problmas risinjums?Vai ir uzskaittas projekta risinjumu priekrocbas un trkumi?Vai katrai darbbai ir identificts rezultts?Vai rezultti ir objektvi izmrmi?Vai rezultti ir sasniedzami projekta ietvaros?Vai rezultti ir ilgtspjgi?Vai ir identificti un novrtti projekta stenoanas riski vism projekt plnotajm darbbm?Vai ir paredzti korektvie un/ vai preventvie paskumi risku novranai?Vai plnojot projekta darbbas emti vr iespjamie riski?Vai identificti katrai darbbai nepiecieamie resursi (cilvkresursi, finanses, materili tehniskais nodroinjums)?

Projekta iesnieguma noformanaIesniedzot projektu katrs projekta iesnieguma eksemplrs (oriinls un kopijas) jnoform atbilstoi 28.09.2010. MK noteikumiem Nr.916 Dokumentu izstrdanas un noformanas krtba: Lapas ir sanumurtas (pc krtas un nejaucot secbu);Katrs projekta iesnieguma eksemplrs ir caurts (caurauklots), apzmogots un parakstts;Paraksts ir atifrtsNordts lapu skaits un cauraukloanas datumsProjekta pieteikum nedrkst bt dzsumi, aizkrsojumi, neatrunti labojumi, svtrojumi vai papildinjumi. Kdainos ierakstus prsvtro un labojumus atrun ar ierakstu "Labotam tict", apliecinot o ierakstu ar labojumu veikus personas personisko parakstu, k ar nordot personisk paraksta atifrjumu (vrda inicili un uzvrdu vai vrdu un uzvrdu) un labojuma datumu.

Katr projekta konkurs var tikt izvirztas atsevias (specifiskas) prasbas projekta iesniegumu noforman!!!

PROJEKTA BUDETA PLNOANA UN PROJEKTA IZMAKSAS Budeta veidlapa ir viena no projekta iesnieguma sastvdam. Tai ir noteikta forma. Budeta sastdanas proces ir jnovrt kds finanu ldzeku apjoms nepiecieams, lai realiztu projektu - nepiecieamo resursu vrtbas izteikana naudas izteiksm. Projekta pieteikum identifictiem resursiem ir jnosaka aptuvens izmaksu vrtbas. Pirmais solis ir mrvienbu noteikana Beigs tiek aprintas kopjs paredzams izmaksas katrai aktivittei un tiek uzskta finanu plna izstrde pa periodiem, komponentm, partneriem, budeta lnijm. Budeta lnijas katrai programmai atiras (piemram, personla izmaksas, rjo ekspertu pakalpojumi, transporta izdevumi, publicittes paskumi, u.c.)

Atalgojumsstundas vai dienas likme (LVL/h);Sakaru, komunlie u.c.pakalpojumimnesis ( LVL / mnes);Transporta pakalpojumikilometri, stundas/dienas likme;Pamatldzekigabals, vienba (LVL/gab.);Bukleta iespieddarbieksemplrs (LVL/eks.);Kopana, drukanalapaspuse (LVL/lpp);Komandjuma naudadiena (LVL dien);dinanacilvks (LVL/cilv.);Remontdarbi, res maksakvadrtmetrs (LVL /kvm).

Uzskot darbu pie budeta izstrdes ir lietdergi izmanto atbildgo vai sadarbbas iestu sagatavotos metodiskos nordjumus budeta sastdanai. Papildus informcijai var vadties no ieteikumiem, kas atrunti Rgas domes projektu vadbas sistm, sada Paldzbas Projektu rokasgrmata 4.nodaa Projekta budeta izstrdana!

Maksjuma krtba Avansa maksjums Priekfinansjums - finansjumu, kas plnots k attiecg fonda atbalsta daa, kas projekta ieviean no skuma ir jsedz projekta iesniedzjam (atgstama tikai pc starpatskaiu sagatavoanas).

Projekta izmaksu attiecinmba Attiecinms izmaksasNeattiecinms izmaksasTies un neties izmaksas

Izmaksas, kas prsniedz apstiprintaj projekta pieteikum paredzts izmaksas, nav attiecinmas!Izdevumu pozcijas, kas mintas Vadlnijs k neattiecinms izmaksas, var tikt iekautas projekta budet, tau to seganai netiek pieirts finansjums!Neparedztie izdevumi var tikt paredzti tikai atsevios gadjumos un tiem ir ierobeojumi (piem. ldz 5% no projekta kopjm attiecinmajm izmaksm). os ldzekus var trt tikai ar otr lmea starpniekinstitcijas apsaimniekotja iepriekju rakstisku atauju.

Projekta ldzfinansjuma nodroinana Valsts dotcijas pavaldbm ldzfinansjuma nodroinanai. Rgai valsts budeta dotcija ir 30%Papildus finansjuma pieiranas krtba. Visos gadjumos, kad nepiecieams papildus Rgas pilstas pavaldbas finansjums, projekta stenotjs to saskao ar Rgas pilstas pavaldbas Finanu departamentu un iesniedz pieprasjumu apstiprinanai Rgas pilstas pavaldbas Finanu un administrcijas lietu komitej.

PROJEKTA PAVADO DOKUMENTCIJA Tehniski ekonomiskais pamatojumsIetekmes uz vidi novrtjums Plnoanas un arhitektras uzdevumsBvniecbas izmaksu tmeTehniskais projekts paumtiesbu apliecinoie dokumenti

PROJEKTU VRTANA

PROJEKTU VRTANA UN GALVENIE PRINCIPI ES struktrfondu un Kohzijas fonda vadbas likums paredz, ka projektu iesniegumus vrt un lmumu par finansjuma pieiranu pieem tikai viena institcija (atbildg iestde vai sadarbbas iestde). Turklt vrtanas un lmuma pieemanas laiks kopum nedrkst prsniegt 3 mneus.EK programmm un iniciatv vrtanas un lmuma pieemanas laiks var bt krietni ilgks aptuveni ldz 7 mneiem. Prasbas projektu iesniedzjiem, t.sk. ar projektu vrtanas kritriji, projektu iesniedzjiem tiek noteiktas MK noteikumos par darbbas programmas aktivittes vai apakaktivittes ievieanu vai programmas noteikumos/vadlnijs. Projekti tiek vrtti pc projektu iesniegumu vrtanas kritrijiem. Kopum ir trs vrtanas krtas vrtana pc administratvajiem, atbilstbas un kvalittes kritrijiem.

AdministratviekritrijiAdministratvs prasbas, piem. vai projekta iesniegumsir iesniegts noteiktaj termi, vai projekta iesniegumuir parakstjusi atbildg amatpersona vai pilnvarotpersona, vai projekta pieteikuma finanu aprins irveikts latos, vai projekta pieteikums ir sagatavotsatbilstoi projekta veidlapas nosacjumiem, u.c. Atbilstbas kritrijiVai projekta iesniegums atbilst attiecgs darbbasprogrammas aktivittes mrim, vai projekta ietvarosplnots darbbas ir pamatotas, samrgas ar plnotolaika grafiku, vai attiecinms izmaksas atbilstprogrammas nosacjumiem, vai projekta iesniegumpamatots, k tiks nodrointa projekta stenoana unuzraudzba, u.c. Kvalittes kritrijiTiek vrtts cik efektvi konkrtais projekts auj sasniegtattiecgs darbbas programmas aktivittes mrus.Vrtana notiek pc izmrmiem kvalittes kritrijiem.

Papildus informcijaPc veikts vrtanas, aktivittes administrjo iestde var pieprast papildus informciju, kas nepiecieama projekta kvalittes izvrtanai piemram, ja nav pievienots kds pavaddokuments vai nepareizi veikti aprini (pie nosacjuma, ka o minto kritriju neizpilde nav uzskatma par pietiekamu projekta noraidanai ie nosacjumi parasti ir atrunti aktivitti reguljoos normatvajos aktos). Termi kd ir projekta iesniedzjam jsagatavo precizjumi atkargs no katras aktivittes, tau parasti tas ir 2 nedu vai 1 mnea period.

Projekta vrtjuma prsdzanas iespjas Ja tiek pieemts negatvs lmums (respektvi, projekts tiek noraidts) projekta iesniedzjam ir tiesbas viena mnea laik no lmuma stans spk datuma to prsdzt. Pirm iestde, kur projekta iesniedzjs vras ar savu sdzbu ir ties prvaldes iestd (atbildgaj iestd), kuras ietvaros izveidota sadarbbas iestde (kas sagatavoja negatvo lmumu). Piemram, valsts aentra Latvijas Investciju un attstbas aentra izvrtjot projektu piemusi lmumu nepastiprint projekta iesniegumu, projekta iesniedzjam o lmumu ir tiesbas prsdzt valsts aentra Latvijas Investciju un attstbas aentra ties prraudzbas iestd, proti, Ekonomikas ministrij. Gadjum, ja tie prvaldes iestde sav atzinum atstj spk pieemto lmumu, projekta iesniedzjam ir tiesbas iesniegt lietas izskatanu administratvaj ties.

FINANSANAS LGUMA SLGANA UN PROJEKTA GROZJUMU SASKAOANA Nosldzot lgumu ar finansjuma devju, projekta stenotjs apemas, ka projekts tiks ieviests saska ar projekta iesniegumu, budetu un atbilstoi lgum noteiktiem nosacjumiem. Ar finansanas lgumus nepiecieams iepazties oti rpgi.

Projekta izmaiu jeb grozjumu pieprasjumu jiesniedz rakstiski. Grozjumu iesniegum japraksta izveidojusies situcija projekt, nepiecieams izmaias un to pamatojums. Ieteicams nordt, kdas darbbas un to ievieanas nosacjumi ir minti lgum (projekta iesniegum, budet), kdus nosacjumus tajos jmaina, kda btu lguma grozjumu btba. Grozjumu pieprasjumam pielikum vlams pievienot ar atbilstous dokumentus:laboto tekstu par atbilstoajm projekta darbbu/aktivitu apraksta dam;projekta laboto budetu gadjumos, kad budet tiek atspoguotas vai veiktas izmaias;projekta personla maias gadjum jaun plnot personla CV;u.c., kas pamatos vlams izmaias.Vlamo izmaiu pamatojum jiekauj, kdu labumu ts ness projektam, kpc tiei is variants uzskatms projektam par vispiemrotko, analze par citiem iespjamiem variantiem, t pierdot, ka izvltais variants ir visoptimlkais. Izmaiu saskaoana un legalizana aizems pietiekami daudz laika, tpc grozjumu un izmaiu pieprasjumu jiesniedz vismaz 20 darba dienas pirms izmaim, grozjumiem paredzts stties spk.

PROJEKTU IEVIEANA

PROJEKTU IEVIEANAS UZSKANAS KRTBA RGAS DOMRgas pavaldbas iestde finansjuma samjs nosta lmumu par ES ldzfinansta projekta apstiprinanu vai noraidanu 3 darba dienu laik Pilstas attstbas departamentam un Finanu departamentam. Iestde atbilstoi Pilstas attstbas komitejas lmumam izveido projekta vadbas grupu.

ES ldzfinanstiem projektiem pirms projekta uzskanas nepiecieams:Rgas domes prieksdtja rkojumu ar, kuru pilnvaro atbildgo amatpersonu parakstt ar projekta ievieanu saisttos dokumentus. Rgas pilstas pavaldbas iestdes rkojumu ar, kuru nosaka par projekta ievieanu atbildgs personas (projekta vadtjs, koordinators, asistents, jurists, finanu koordinators, grmatvedis utt.) un to pienkumus projekt.

Uzskot projektu, iesniedz Rgas domes Finanudepartament du dokumentu apliecintskopijas:Finansanas lgumu;Partnerbas lgumu (ja Rgas pilstas pavaldbas iestde nav vadoais partneris) vai vienoanos par projekta ievieanu;Projekta budetu (tmi);Rgas domes prieksdtja rkojumu, ar kuru noteikts par projekta ievieanu atbildg amatpersona, k ar pilnvarojums parakstt ar projekta ievieanu saisttos dokumentus.

Projekta ievieanas gait, iesniedz Rgas domesFinanu departament du dokumentuapliecints kopijas:atskaites ar auditoru atzinumiem;projekta naudas plsmas prognozes nkamajiem divpadsmit mneiem (jiesniedz pc Rgas domes Finanu departamenta pieprasjuma);projekta izdevumu apmaksai par projektu atbildg persona iesniedz Rgas domes Finanu departament pavadvstuli. Pavadvstules pielikumu iesnieganas krtba detalizti aprakstta Rgas pilstas izpilddirektora 2009. gada 19. jnija instrukcij Nr. 15.

Dokumenti jpievieno ar Projektu vadbas sistm! PPP projektus sk stenot pc PPP lguma/koncesijas lguma/kopsabiedrbas dibinanas lguma vai institucionls partnerbas lguma noslganas.

PROJEKTA LIETVEDBA ATBILSTOI RGAS PILSTAS PAVALDBAS PRASBMPROJEKTA DOKUMENTU PRVALDBA - DOKUMENTCIJAS VEIDOANA PAR PROJEKT VEIKTAJM DARBBM UN TS UZKRANA

Finansjuma samjam Rgas pavaldbas iestdei:Jnodroina dokumentu noformanu atbilstoi:MK noteikumiem Nr. 916 "Dokumentu izstrdanas un noformanas krtba";Rgas pilstas izpilddirektora11.08.2010. iekjie noteikumi Nr.4 Dokumentu prvaldba Rgas pilstas pavaldbas centrlaj administrcij un iestdsDokumentu juridisk spka likumamJorganiz Lietu nomenklatru (parasti iestde sagatavo un apstiprina 1 reizi gad, un 1 reizi 3 gados iestde apstiprina Latvijas valsts arhvu enerldirekcijJveic pilnu projekta grmatvedbas uzskaitiJnodroina dokumentu uzglabanu un to pieejambu lgum mintajm institucijm lgum noteikt termia ietvaros (5, 10, 15 gadi...) Nodroina pieeju visiem ar projekta ievieanu saisttajiem dokumentiem, finanu ldzekiem, telpm un citam materilajm vrtbm, kas attiecas uz veicamo finanu kontroli vai auditu, lguma izpildes kontrol iesaisttajm institcijm (parasti FM, CFLA, Valsts Kase, auditori, EK institciju prstvji)

Katr Rgas pilstas pavaldbas iestd var tikt noteikta sava lietvedbas darba organizcijas krtba, kas ir saistoa attiecgs iestdes darbiniekam.

Finansjuma devja prasba struktrfondu projektos ir lguma numura nordana vis ar projekta stenoanu un izpildi saisttaj dokumentcij, k ar visos paziojumos, izdales un publicittes materilos iekaut atsauci par projekta finansjuma avotiem, kur atbilstoi, lietot ar logo!

IETEIKUMI PROJEKTU DOKUMENTU PRVALDBAI: Ar projekta stenoanu saistito dokumentu sistmai ir jatbilst normatvajos aktos mintajm prasbm un ir jbt loiskai, viegli prskatmai un lietojamai! Pavaldbas iestdei juzglab visi ar projektu saistto dokumentu oriinli!Pie projekta materiliem pieskaitmi ar audio un videoieraksti, grmatas, fotogrfijasProjekta stenoanas komandai ieteicams vienoties, kdu aktivitu noris kdi dokumenti tiks sagatavoti, lai apliecintu to stenoanu dalbnieku reistrcijas lapas, protokoli, darba krtbas, marrutu apraksti, tehniskie projekti u.c.Projekta vadtjam nepiecieams nodroint pieeju visiem ar projektu saisttiem dokumentiem, jo projekta vadtjs ir ar atbildg persona par projekta stenoanu un, tikai esot informtam par situciju pilnb, izdartie lmumi bs pareizi.Dokumentu mapm jnorda projekta nosaukums, numurs, tma, un datums, ar kuru lieta uzskta (pirm dokumenta datums)Ir regulri jveic projekta uzraudzba (monitorings).Iestde projekta stenoanas laik Projektu vadbas sistm pievieno ar ar projekta stenoanu saisttos dokumentus (lgumus, pieemanas nodoanas aktus, maksjumu pieprasjumus, notikumu, u.c,).

KOMANDAS VADBA Rgas pilstas pavaldbas iestde, kura steno projektu izdod rkojumu ar, kuru nosaka par projekta ievieanu atbildgs personas (projekta vadtjs, koordinators, asistents, jurists, finanu koordinators, grmatvedis utt.) un to pienkumus projekt.ES vai citu rvalstu instrumentu ldzfinanstajos projektos ar projekta komandu saprot projekta iesniedzja konkrtajam projektam veidotu projekta komandu, kur iespjamas sekojoas pozcijas:projekta atbildg amatpersona pavaldbas prieksdtjs vai t pilnvarota persona; projekta vadtjs, projekta komandas darbinieki (piemram, projekta vadtja asistents, projekta finanu eksperts, iepirkumu specilists, tehniskais eksperts, grmatvedis, utt.);projekta stenoan iesaisttie specilisti.

Projekta personls vai projekta izpild nepiecieamieeksperti tiek piesaistti uz du lgumu pamata: Darba lgumu uz noteiktu laiku;Uzmuma lgumu ar rpakalpojuma sniedzjiem, neprsniedzot viena gada termiu;Papildvienoanos pie Rgas pilstas pavaldbu iestu darbinieku darba lgumiem.

Sldzot Darba lgumus vai papildvienoansnepiecieams emt vr Rgas domes23.01.2007. nolikumu Nr. 62 Rgas pilstaspavaldbas darbinieku darba samaksasnolikums.

Darba lgum un papildvienoans pie darba lguma norda du informciju:darba pienkumu aprakstu un iesaistanas mri projekt;projekta nosaukumu; projekta ID numuru; termiu, uz kuru Rgas pilstas pavaldbas iestdes darbinieku nozm projekt;projekta budeta lniju, no kuras maks darba algu; atskaiu un apmaksas krtbu (stundas likme);nordi uz projekta ldzfinansjumu no Programmas;darba slodzes procentulo sadaljumu starp pamatdarbu un darbu pie konkrt projekta ievieanas (vai ar to norda atsevi rkojum par darba slodzes sadaljumu).Papildvienoanos un darba lgumu par pienkumu izpildi projekt sldz uz noteiktu laiku (projekta ievieanas laiku), bet ne vairk k uz 3 gadiem, ieskaitot papildvienoans vai darba lguma termia pagarinjumus.

PROJEKTA KVALITTES UN RISKU VADBAProjekta kvalittes vadba ir procesu kopums, kas nodroina projekta atbilstbu noteiktm prasbm! Kvalittes vadba ietver:Kvalittes plnoana- projekta kvalittes prasbu un standartu identificana, kvalittes prasbu un standartu nodroinanas plnoanaKvalittes nodroinana- regulra projekta izpildes novrtana, lai prliecintos, ka projekts tiek izpildts saska ar kvalittes prasbmKvalittes kontrole- projekta rezulttu novrtana atbilstoi kvalittes prasbm un kvalittes prasbu clou ietekmes mazinana

Kvalittes vadbas pamatprincipiPazmes, kas nosaka projekta kvalitti Metodes mra grupas viedoka izzinanai

Risku vadba Veicot risku analzi jatbild uz etriembtiskiem jautjumiem:Kas var kavt projekta mru sasnieganu?K riska iestans var kavt projekta mra sasnieganu?Ko varam dart lai risks neiestjas?K rkosimies ja risks iestsies?

Risku prvaldba Riska identificana Riska novrtana Reaana uz risku Risku prraudzba

IEPIRKUMI PROJEKTA IETVAROSPavaldbas iestdei ES finansto projektu stenoanas gait ir nepiecieams piemrot Publisko iepirkumu likumu vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzju likumu un no t izrietoos Ministru kabineta noteikumus. PPP projektu stenoanas gait jpiemro Publisks un privts partnerbas likums un no t izrietoie MK noteikumi

IEPIRKUMIIepirkumu plnsiepirkumu pirmsprbaudes Ieteikumi iepirkumu veikanai

Informcija ir atrodama Iepirkumuuzraudzbas biroja mjas lap internet www.iub.gov.lv un ts apaksadasTiesbu akti un Paldzba.

FINANU VADBA Ar projekta stenoanu saistto iemumu un izdevumu grmatvedbas uzskaite;Finanu plsmas nodalana no citu darbbas nozaru finanu plsmmProjekta finanu audits Iepirkumi un lgumu slganaNaudas plsmas nodroinanaBudeta lniju ierobeojumu nodroinanaNodoki Ziojumi par finanu izlietojumu saska ar doto formtuIespjamas finanu kontroles no programmas administrcijas un ES auditoriem

Maksjumu iesnieganas krtbu Rgas pilstas pavaldb reglament Rgas domes izpilddirektora 2009. gada 19. jnija instrukcija Nr.15 Eiropas Savienbas un citu rjo finanu avotu finansto projektu maksjumu pieprasjumu iesnieganas un prbaudes krtba.

Grmatvedbas organizcijas politikaProjekta izmaksu kontrole

Pamata nosacjumi, lai izmaksas tiktu attiecinmas:

NosacjumsKo tas nozm?Izmaksas ir tiei saisttas arprojektuIzmaksas atbilst attiecinmajm izmaksm,kuru sarakstu katrai ES fondu aktivitteiizstrd attiecg atbildg iestde, iekaujotto aktivittes stenoanas noteikumos. Izmaksas rodas, jo tiek ieviests projekts. Izmaksas ir nepiecieamasprojekta stenoanaiPlnoto projekta darbbu sasnieganaiparedzts finansjums, kas atbilst attiecinmoizmaksu posteiem. Ja kda plnot darbbanenotiek, izmaksas nerodas.Izmaksas ir ekonomiskipamatotasDarbojas tirgus cenas princips preu/pakalpojumu iegd. Kalkulcijas, aprinipar daju izmaksu iekauanu projektaattiecinmajs izmakss.

Izmaksas ir efektvasDod labumu izvirzto mru sasnieganai. Par samaksto naudu tiek saemts kvalitatvs pakalpojums vai prece. Izmaksas atkrtoti nerodas sliktas kvalittes preu/ pakalpojumu iegdes d.Noteikts finansjums un finansjuma avotiProjekt noteikts attiecinms izmaksas nevar tikt prsniegtas.Izmaksas radus attiecinmo izmaksu periodPeriods tiek noteikts lgum. Izmaksas, kas rodas rpus noteikt attiecinmo izmaksu perioda, ir atzstamas par neattiecinmm.Izmaksas ir faktiski radusIzmaksas ir notikuas. Tas nozm, ka par tm ir veikta samaksa, ko apliecina maksjuma dokuments.

Izmaksas ir pamatotas ar attaisnojuma dokumentiemAtbilstoi LR normatvo aktu prasbm noformti iekji un rji attaisnojuma dokumenti, kas apliecina iepriekminto nosacjumu izpildiProjekta iemumi un izdevumi ir nodalti no citm ar organizcijas darbbas nodroinanu saisttajm izmaksm.Atsevia grmatvedbas elektroniska uzskaite, no kuras iespjams izdrukt apgrozjuma prskatu pr projekta kontiem vai atsevia manula uzskaite.

Komandjumu izmaksasPamatldzeku uzskaite Ieguldjums natr Eiropas Savienbas projektu ievieanas laikPVN attiecinmba projektos

PUBLICITTES NODROINANA ATBILSTOI ES VIZULS IDENTITTES PRASBM Komisijas regula Nr. 1828/2006 (noteikumi par to, k stenot Padomes regulu Nr.1083/2006)10.07.2007.MK noteikumi Nr.484 (grozjumi 19.01.2010.) ES fonda finansjuma samjs nodroina, ka ar projektu saistt informcija tiek ievietota attiecg finansjuma samja mjas lap internet, ja tda ir izveidota!Grozjumi MK noteikumos Nr.441 (ar 20.jliju) par ES fondu publicittes un vizuls identittes prasbm. Noteikts, kdi informcijas un publicittes paskumi ES fondu projektu realiztjiem ir obligti, un kdi - pieaujami FM izstrdts vadlnijas -> Eiropas Savienbas fondu 2007.-2013.gada plnoanas perioda publicittes vadlnijas Eiropas Savienbas fondu finansjuma samjiem2010.gada 1.jnija Ministru kabineta protokols Nr.28 4.punkta lmums - projektos stenojamie publicittes un informcijas paskumi nedrkst prsniegt obligts prasbas, ko nosaka 08.12.2006. EIROPAS KOMISIJAS REGULAS Nr. 1828/2006 8.pants.

Neatkargi no informcijas un publicittes paskumu veida vienmr ir jatceras prasba ievrot ES vizuls identittes prasbas! Visos informcijas un publicittes paskumosiekauj:ES emblmu ar atsauci uz Eiropas Savienbu

Fonda logo un atsauci uz attiecgo fondu

atsauci Ieguldjums tav nkotn, ja iespjams izvietot!

Projekti

PublicitteProjekta izmaksas zem 350000 LVLProjekta izmaksas virs 350000 LVLInformcija mjas lap (ja ir mjas lapa)Obligti Obligti Informatvs stendsNav obligtiObligtiInformcijas plksneNav obligtiObligti(uzstda seu mneu laik pc projekta noslguma)Plksne telpsNav obligtiNav obligtiPreses relzesNav obligtiNav obligtiInformcija globl tmeklNav obligtiNav obligti

pai noteikumi ir reprezentcijas paskumu organizanas krtbai ES projektos, uzemot Rgas pilstas pavaldbas viesus, delegcijas, atsevias personas, vai organizjot seminrus, konferences. To nosaka Rgas domes prieksdtja 2009.gada 3. februra instrukcija Nr. 2 Par reprezentcijas izdevumiem un reprezentcijas paskumu organizanas krtbu Rgas pilstas pavaldb.

Plnojot informcijas un publicittes paskumus un to izmaksas, jizvrt:

kuri informcijas un publicittes paskumi attiecgs ES fondu aktivittes un attiecg projekta ietvaros ir obligti stenojami? (piemram, lielfomta informcijas stendi vai informcijas plksnes atkarb no projekta finanu apjoma un projekta profila, informcijas izvietoana mjas lap);kuri informcijas un publicittes paskumi neprasa lielus finanu ieguldjumus vai ar ir stenojami bez maksas vai par nelielu samaksu? (piemram, preses relzes, raksts vietj laikrakst, informcija mjas laps);vai sadarbbas iestde plno izgatavot un pieirt projektu stenotjiem, piemram, plksnes telps vai plaktus izvietoanai projektu stenoanas viets bez maksas?

PROGRESA PRSKATI UNFINANU ATSKAITES Projekta tehnisk progresa prskatsMaksjuma pieprasjumsJo krtgk un preczk bs sakrtoti attaisnojuma dokumenti un sagatavots maksjuma pieprasjums, jo trk to vars izskatt un apstiprint un saemt nkamo maksjumu, ja tds paredzts!

PROJEKTA PC-IEVIEANASFZE/EKSPLUATCIJA

PROJEKTA DOKUMENTU GLABANA Atbildg iestde, sadarbbas iestde un finansjuma samjs nodroina Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas institcijm pieeju visiem ar projekta stenoanu saisttiem dokumentu oriinliem vismaz piecus gadus pc pdj maksjuma veikanas finansjuma samjam. Atbilstoi Rgas pilstas izpilddirektora 2009. gada 19. jnij instrukcijai Nr. 15 Eiropas Savienbas un citu rjo finanu avotu finansto projektu maksjumu pieprasjumu iesnieganas un prbaudes krtba par projektu atbildg persona trsdesmit dienu laik pc projekta noslguma iesniedz Rgas domes Finanu departament 20. punkt mintos dokumentus;

Atbilstoi ES struktrfondu Sadarbbas iestdes prasbmpar projektu atbildg persona saska ar nodroina:Projekta ietvaros izveidots infrastruktras vai ts daas nodoanu lietoan vai iznomanu atbilstoi normatvajiem aktiem publisko iepirkumu jom;Par savas iestdes ldzekiem visas stacionrs iekrtas, bves un citas materils vrtbas, kas iegdtas vai izveidotas projekta ietvaros, vismaz piecus gadus to derguma termia laik, apdroinanu pret zaudjumiem vai bojjumiem, kas vartu rasties ugunsgrka, vtras postjumu, pldu vai treo personu prettiesisks rcbas d;

PRBAUDES PROJEKTA STENOANAS VIET Prbaudes projekta stenoanas viet var bt gan pirms lguma ar sadarbbas iestdi noslganas, projekta ievieanas laik, gan pc projekta noslguma. Projekta prbauu veikanas krtbu nosaka 26.06.2007 MK noteikumi Nr.440 Krtba, kd vado iestde, sertifikcijas iestde, sadarbbas iestde vai atbildg iestde veic prbaudi Eiropas Savienbas struktrfondu un Kohzijas fonda finanst projekta stenoanas viet.

Prbaudes, kas tiek veiktas piecu gadu laik pc pdj maksjuma finansjuma samjam, sadarbbas iestdes vai atbildgs iestdes mris ir gt prliecbu, vai projekta ietvaros sasniegtie rezultti tiek uzturti, vai projekta ietvaros iegdts materils vrtbas nav noraksttas vai citdi atsavintas, k ar kopum novrtt projekta radto ietekmi.

Ja tiek konstattas kdas, trkumi vai neatbilstbas:Tiek ieteikti paskumi trkumu vai neatbilstbas novranai, ja to vl var izdart;Pieprastais finansjums tiek samazints, ja prkpumi skar dau no Projekta; Projekts netiek apstiprints/pieprastais finansjums tiek atteikts/samakst nauda tiek atprasta, ja prkpums tiek uzskatts par nopietnu;Latvijai k dalbvalstij tiek samazints finansjums/uzliktas soda sankcijas, ja konstat, ka Latvija k dalbvalsts nav nodroinjusi pietiekami efektvu kontroles sistmu.

PROJEKTA ILGTSPJAS NODROINANA Politisk ilgtspja politisks atbalsts valsts vai pavaldbu lmen, projektu pamato konkrts nozares politika, t ir nozares vai pavaldbas prioritte, k ar projekta rezulttu izmantoana, lai pilnveidotu politikas dokumentus, uzlabotu institciju darbbu.Institucionl ilgtspja projekta stenotja rcb ir struktrvienbas, telpas, materili tehniskais nodroinjums un atbilstoas tehnoloijas, lai turpintu projekt ieskto. Ja projekt iegdtas tehnoloijas, apraksta, vai ts bs iespjams izmantot ar projektam beidzoties, vai iespjams iegdties rezerves daas. Vai projekta rezulttu uzturanai ir pieejams kompetents personls, k tas tiks piesaistts, apmctsEkonomisk un finanu ilgtspja projekta stenotja rcb ir un bs finanu resursi, lai turpintu projekt uzskto pc projekta stenoanas.

Projekts ir ilgtspjgs ja noteiktu laiku pc t pabeiganas projekta mra grupai, vai citm iedzvotju grupm ir pieejami projekta rezultti.Projekta ilgtspju nodroina ar projekta ietvaros izveidot partnerba, kas turpins ieskts idejas, k ar gatavos jaunus projektus problmu risinjumiem.

RD normatvie dokumenti Rgas domes 06.07.2010. iekjie noteikumi Nr. 3 Projektu izskatanas un ievieanas krtbas Rgas pilstas pavaldbRgas domes 27.09.2005. saistoie noteikumi Nr.17 Rgas pilstas pavaldbas nolikums.Rgas domes 23.01.2007. nolikums Nr. 62 Rgas pilstas pavaldbas darbinieku darba samaksas nolikums.4. Rgas domes prieksdtja 30.09.2010. iekjie noteikumi Nr.2 Rgas domes un Rgas domes prezidija lmumu sagatavoanas, izskatanas un noformanas krtbaRgas pilstas izpilddirektora 04.02.2009. instrukcija Nr.3 Rgas pilstas pavaldbas vrd noslgto lgumu sagatavoana, noslgana, izpildes organizana un saglabana.Rgas pilstas izpilddirektora 19.06.2009. instrukcija Nr.15 Eiropas Savienbas un citu rjo finanu avotu finansto projektu maksjumu pieprasjumu iesnieganas un prbaudes krtba. 7. Rgas pilstas izpilddirektora11.08.2010. iekjie noteikumi Nr.4 Dokumentu prvaldba Rgas pilstas pavaldbas centrlaj administrcij un iestdsRgas domes prieksdtja 04.06.2009. instrukcija Nr.7 Krtba, kd tiek organizti Rgas domes deputtu un darbinieku komandjumi un iesniegti prskati par tiem.9. Rgas domes prieksdtja 03.02.2009. instrukcija Nr. 2 Par reprezentcijas izdevumiem un reprezentcijas paskumu organizanas krtbu Rgas pilstas pavaldb

Paldies par uzmanbu un ieteikumiem!