Eiropas labas prakses rokasgr mata bar bas l dzek u dro ai r pnieciskai ra o anai

Nozares: e as augu s klu drupin ana, e as rafin ana un cietes p rstr de

Versija 2.2.

Sp k no:

Avenue de Tervueren 168(bte 12) Visas ties bas aizsarg tas. B- 1150- Brussels

T lr.: + 32 (0)2 771 53 30

Fakss: + 32 (0)2 771 38 17

E-pasts: info@efisc.eu

T mek a vietne: www.efip-ingredients.org

2

1. NODA A. IEVADS

Eiropas labas prakses rokasgr mata bar bas l dzek u dro ai r pnieciskai ra o anai ir izstr d ta saska ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EN) Nr. 183/2005, ar ko paredz bar bas higi nas pras bas, un jo pa i t s 20.-22. pantu, kas atbalsta Labas higi nas prakses rokasgr matu izstr di un HACCP principu iev ro anu. Rokasgr matas pras bu izpilde ir v rsta uz pas kumu ievie anu, kas nodro in tu bar bas l dzek u nekait gumu, uz mumu darb bu saska ar Eiropas bar bas higi nas pras b m un P rtikas kodeksu (Codex Alimentarius), k ar uzlabotu izsekojam bu. Rokasgr mata ir izstr d ta, balstoties uz Eiropas Bar bas sast vda u platformu (European Feed Ingredients Platform, EFIP: www.efip-ingredients.org), sadarb b ar bar bas mais jumu ra ot ju asoci ciju, FEFAC (s k kai inform cijai sk. 1. pielikumu). Izstr d t s Rokasgr matas raksturs nodro ina t s saska ot bu un/vai savietojam bu ar cit m rokasgr mat m un prakses kodeksiem, k ar atbilst bu EFIP Nozares rokasgr matu bar bas l dzek u standartam (Etalonu kodekss)1. is etalonu kodekss ir paredz ts caurskat mas un objekt vas atsauces nodro in anai, lai var tu sal dzin t un savstarp ji atz t bar bas nekait guma p rvald bas sist mas. Lopkop bas produkcijas ra o anai ir noz m ga loma Eiropas Savien bas lauksaimniec b . T s dz votsp ja ir atkar ga no pat r t ju uztic an s sara oto dz vnieku produktu nekait gumam un t das bar bas pieejam bas, kura nelabv l gi neietekm lauksaimniec bas dz vniekus. Eiropas Savien ba ir izstr d jusi rk rt gi striktus ties bu aktus ar m r i nodro in t nekait gumu vis bar bas aprit . likumdo anas sist ma aptver bar bas aprites sist m iesaist tos uz m jus un iest des, higi nas pras bas uz m jiem, bar bas l dzek u nekait guma normas, k ar inspekcijas iest u kontroles noteikumus. Jaunais likumdo anas ietvars nodro ina bar bas nekait guma pras bu harmoniz ciju Eiropas Kopienas l men . T izvirz tos m r us iesp jams sasniegt vien gi visiem iesaist tajiem uz m jiem, par to uz emoties pilnu atbild bu. o m r u sasnieg an saviem uz m jiem lielu pal dz bu var sniegt nozaru asoci cijas. P rtikas/bar bas aprites ties bu aktu pamat ir princips, ka katram uz m jam pa am ir j uz emas atbild ba par nekait gu produktu nodro in anu. Ties bu akti paredz da dus pas kumus, kuri uz m jiem j ievie , lai sasniegtu o m r i. Uz m js seko visp r gi noformul tiem noteikumiem un, lai pan ktu bar bas nekait gumu, piem ro tos tie i sava uz muma specifikai. s darb bas var harmoniz t visas nozares l men , un t s rezult tam j b t caurskat mam vis m bar bas aprit iesaist taj m pus m. T d s Rokasgr matas pamatprincips ir p rtikas un bar bas aprites nekait guma subsidiarit te un bar bas nekait guma pa p rvalde. Rokasgr matas noteikumi tika izstr d ti saska ar vadl niju dokumentu sp k eso ajiem noteikumiem, kuri jau vair k s Eiropas bar bas aprites nozar s tiek piem roti vai kuru piem ro ana tiek uzs kta. Bez tam Rokasgr mata tika veidota ar atbilst gi vair k m ISO22000:2005 vad bas koncepcij m.

1 Sk. www.efip-ingredients.org/Default_files/page0001.htm

3

Saska ar ties bu aktos paredz to rokasgr mata tiecas nodro in t vienl dz gu aizsardz bas l meni pret da diem bar bas apdraud jumiem. Fakts, ka HACCP pieeja k p rtikas apdraud jumu kontroles p rvald bas instruments ir tikusi pla i un veiksm gi ieviesta p rtikas p rstr des uz mumos, ir nodemonstr jis iesp jas ieviest l dz gu sist mu ar bar bas nozar . Tom r ar HACCP principiem vien nepietiek, un, lai piln b realiz tu das pieejas sniegt s priek roc bas, ir j izstr d ar atbilsto a vad bas sist ma, izsekojam bas proced ras (saska ar Regulu (EK) Nr. 178/2002) un j nodro ina komunik cija starp bar bas aprit iesaist tajiem uz m jiem un attiec go nozari. da pieeja prasa nodro in t iek jo uzraudz bu un kontroli visos bar bas ra o anas un izplat anas posmos. Rokasgr mata veidota t , lai tiktu uzskait tas visp r g s pras bas un izkl st tas pras bas uz m jiem, ko izmantot k atsauces materi lu, izstr d jot savas bar bas l dzek u nekait guma p rvald bas sist mas. Rokasgr mata tiks periodiski p rskat ta saska ar atbilsto iem tehnolo iskajiem jaunin jumiem, zin tnes atzi m, likumdo anas tendenc m un ties bu aktu groz jumiem.

4

SATURA R D T JS

1. IEVADS 2

2. JOMA, M R IS UN DEFIN CIJAS 7

2.1. Joma un m r is: s rokasgr matas lieto ana 7 2.2. Rokasgr matai piem rojam s defin cijas 8

2.2.1. Ties bu aktu defin cijas 8 2.2.2. Citas defin cijas 10

3. BAR BAS NEKAIT GUMA P RVALD BAS SIST MAI

IZVIRZ T S PRAS BAS 13

4. P RVALD BAS SIST MA 14 4.1. Vad bas atbild ba 14 4.1.1. Vad bas saist bas, atbild ba un politika 14 4.1.2. HACCP grupas vad t js: atbild ba, pilnvarojums un sazi a 14 4.1.3. Vad bas p rskats 15 4.2. Resursu p rvald ba 16 4.2.1. Resursu nodro in ana 16 4.2.2. Cilv kresursi 16 4.2.2.1. Organiz cijas sh ma 16 4.2.2.2. Kompetence, izpratne un izgl t ba 16 4.2.2.3. Person g higi na 17 4.2.3. Infrastrukt ra un darba vide 17 4.2.3.1. Pamatpras bas 17 4.2.3.2. Pras bas telp m, ra otn m un iek rt m 17 4.2.3.3. Telpas un ra otnes 17 4.2.3.4. Iek rtas 18 4.2.4. Uzraudz bas un m rier u kontrole 18 4.2.5. Apkope 18 4.2.6. T r ana un sanit r apstr de 19 4.2.7. Kait k u apkaro ana 19 4.2.8. Atkritumu kontrole 20 4.3. Darb bas noteikumi 21 4.3.1. Visp r gie noteikumi 21 4.3.2. Ien ko ajiem materi liem izvirz t s pras bas 21 4.3.3. Darbs ar ien ko ajiem materi liem 21 4.3.4. Pas kumi pies r ojuma t l kas izplat bas nov r anai 22 4.3.5. Br a p rstr de 22 4.3.6. Bar bas l dzek u ra o ana 22 4.3.7. Gatav bar bas l dzek u produkcija 22 4.3.8. Uzglab ana 23 4.3.9. Transports 23

5

4.4. P rvald bas sist mas sast vda as 25 4.4.1. Dokument cijas pras bas 25 4.4.2. Izsekojam ba 25 4.4.3. Inspekcija, paraugu em ana un anal ze 26 4.4.4. Neatbilsto u produktu kontrole 27 4.4.5. Kr zes p rvald ba - produktu iz em ana no aprites un

atsauk ana nekait guma nodro in anas probl mu d 27 4.4.6. Iek jie auditi 28 4.5. Pieg d t ja un pirc ja attiec bas 29 4.5.1. Attiec bas ar pieg d t ju 29 4.5.2 Attiec bas ar pirc ju 29

5. PRIEK NOSAC JUMU PROGRAMMAS 30

5.1. kas konstrukcija un izvietojums 30 5.2. Telpu un plat bu izvietojums 30 5.3. In eniertehnisk nodro in juma sist ma 30 5.4. Atkritumu likvid ana 30 5.5. Iek rtas, t r ana un apkope 30 5.6. Ien ko o materi lu apsaimnieko ana 30 5.7. Pies r ojuma nov r anas pas kumi 30 5.8. T r ana un sanit r apstr de 30 5.9. Kait k u kontrole 30 5.10. Person g higi na 30 5.11. Person la telpas 30 5.12. Br a apstr de 30 5.13. Produktu atsauk ana 30 5.14. Uzglab ana 30

6. HACCP SIST MA 31

6.1. Visp r gais ievads 31 6.2. Visp r g s pras bas 31 6.3. HACCP grupa un grupas vad t js 32 6.4. Ien ko o materi lu un gatav s produkcijas specifik cijas 32 6.5. Procesa inform cija 33 6.6. Apdraud juma anal ze 34 6.7. Riska nov rt ana 34 6.8. KKP noteik ana 35 6.9. Kritisk s v rt bas un uzraudz ba 37 6.10. Korekcija 38 6.11. Bar bas nekait guma p rvald bas sist mas valid ana 38 6.12. Bar bas nekait guma p rvald bas sist mas verifik cija 39

6

7. ATSAUCES DOKUMENTI 40

8. NOZARES ATSAUCES DOKUMENTI 41

1. PIELIKUMS: PADOMDEV JU ORGANIZ CIJU SARAKSTS 42

2. PIELIKUMS: AKRON MU UN ABREVIAT RU SARAKSTS 45 3. PIELIKUMS: NOZARES ATSAUCES DOKUMENTS CIETES P RSTR D 4. PIELIKUMS: NOZARES ATSAUCES DOKUMENTS E AS UN E AS AUGU S KLU P RSTR D

7

2. JOMA, M R IS UN DEFIN CIJAS

2.1. Joma un m r is: s rokasgr matas lieto ana

s Eiropas rokasgr matas m r is ir nodro in t bar bas l dzek u nekait gumu d veid :

• l dz minimumam samazinot kait gu bar bas l dzek u iek anu bar bas aprit ;

• dodot iesp ju uz m jiem ieviest praks bar bas higi nas regulas (Regula (EK) Nr. 183/2005) m r us;

• paredzot pas kumus, kas nodro ina ar citu atbilsto u bar bas nekait guma normat vo pras bu iev ro anu.

Rokasgr mata attiecas uz to bar bas l dzek u ra o anu, kuras ieg st e as augu s klu drupin anas, e as rafin anas un cietes p rstr des proces , s kot no ien ko ajiem materi liem, l dz pa umties bu nodo anai.

Rokasgr mata neattiecas uz prim ro produktu ra o anu, bar bas piedevu ra o anu

vai bar bas l dzek u tirdzniec bu.

Rokasgr mata izstr d ta, lai saska ar ties bu aktos paredz to nodro in tu bar bas mais jumu ra o anas nozarei iesp jas sadarboties ar bar bas l dzek u ra ot jiem, kuri ap mu ies garant t savas produkcijas nekait gumu. Rokasgr mata ir paredz ta izmanto anai vien gi uz m jiem, kuri ra o bar bas l dzek us r pniecisk apjom (turpm k „uz m js(-i)”). T ir publiski pieejams dokuments, un katrs ra ot js var br vpr t gi sekot t s nor d jumiem. Atbilst ba aj Rokasgr mat izkl st tajiem noteikumiem neatbr vo uz m ju no ties bu vai normat vo aktu pras bu izpildes valst , kur tas darbojas.

8

2.2. Rokasgr matai piem rojam s defin cijas

Rokasgr mat un t s pielikumos tiek lietotas das defin cijas:

2.2.1. Ties bu aktu defin cijas

a) dokumenta nol k

Partija: ir identific jams bar bas daudzums, kam ir kop gas paz mes, piem ram, izcelsme, irne, iepakojuma veids, iepakot js, nos t t js vai mar jums, un ra o anas procesa gad jum t ir produkcijas vien ba, kas sara ota vien uz mum , izmantojot vienotus ra o anas parametrus, vai virkne du vien bu, ja t s ra o vienu aiz otras un glab kop (Regula (EK) Nr. 767/2009).

Uz mums: ir bar bas nozares uz muma jebkura da a (Regula (EK) Nr. 183/2005).

P rtika (vai p rtikas produkts): ir jebkura apstr d ta, da ji apstr d ta vai neapstr d ta viela vai produkts, kas paredz ts cilv ku uzturam vai ko sapr t gi paredzamos apst k os cilv ki var tu lietot uztur . (Regula (EK) Nr. 178/2002). Bar bas piedevas: ir vielas, mikroorganismi vai prepar ti, iz emot bar bas sast vda as un premiksus, kas paredz ti pievieno anai lopbar bai vai denim, lai jo pa i veiktu vienu vai vair kas funkcijas:

• labv l gi ietekm lopbar bas pa bas;

• labv l gi ietekm dz vnieku izcelsmes produktu pa bas;

• labv l gi ietekm dekorat vo zivju un putnu kr su;

• apmierina dz vnieku din anas vajadz bas;

• labv l gi ietekm dz vnieku produkcijas ietekmi uz vidi;

• labv l gi ietekm dz vnieku audz anu, ra bu vai labtur bu, jo pa i ietekm jot ku a-zarnu trakta floru vai lopbar bas sagremojam bu vai

• tai ir kokcidiostatiska vai histomonostatiska iedarb ba (Regula (EK) Nr. 1831/2003 un Regula (EK) Nr. 183/2005).

Bar bas uz mums: ir jebkur uz mums, kas nes pe u vai ne, ir publisks vai priv ts, kas saist ts ar jebkuru bar bas ra o anas, izgatavo anas, p rstr des, uzglab anas, p rvad anas vai izplat anas oper ciju, tostarp ar jebkuru ra ot ju, kas ra o, p rstr d vai uzglab bar bu dz vnieku baro anai sav saimniec b (saska ar Regulu (EK) Nr. 178/2002 un korekcij m). Skat t „Ra o anas, p rstr des un izplat anas posmi”. Uz m js, kas iesaist ts bar bas aprit : ir ikviena fiziska vai juridiska persona, kura atbild ga par to, lai tiktu nodro in ts, ka vi a/vi as kontrol eso ais bar bas uz mums izpilda bar bas aprites ties bu aktu pras bas (saska ar Regulu (EK) Nr. 178/2002 un korekcij m). Sk. „bar bas uz mums”.

Bar bas higi na: ir pas kumi un nosac jumi, kas nepiecie ami, lai kontrol tu apdraud jumu un nodro in tu bar bas piem rot bu dz vnieku pat ri am, emot v r t s paredz to lietojumu (Regula (EK) Nr. 183/2005).

9

Bar bas sast vda as: ir augu vai dz vnieku izcelsmes produkti, kuru galvenais nol ks ir apmierin t dz vnieku uztura vajadz bas, to dab gaj st vokl , svaigi vai konserv ti, un produkti, kas ieg ti to r pnieciskas p rstr des, un organiskas vai neorganiskas vielas, kas satur vai nesatur bar bas piedevas, kuras ir paredz tas izmantot dz vnieku baro an vai nu k t das, vai ar p c p rstr des, vai gatavojot kombin to bar bu vai k premiksu nes jus (Regula (EK) Nr. 767/2009).

Pirm lai ana tirg : ir pirm lai ana Eiropas Savien bas tirg p c bar bas l dzek a izgatavo anas vai ar bar bas l dzek a imports (saska ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un korekcij m).

P rtika (jeb p rtikas produkti): ir jebkura apstr d ta, da ji apstr d ta vai neapstr d ta viela vai produkts, kas paredz ts cilv kiem uzturam vai ko sapr t gi paredzamos apst k os cilv ki var tu lietot uztur .

Pie „P rtikas” pieder dz rieni, ko jam s gumijas un jebkura viela, tostarp dens, kas apzin ti pievienota p rtikai t s ra o anas, sagatavo anas vai apstr des laik .

Pie „P rtikas” nepieder: dz vnieku bar ba; dz vi dz vnieki, ja vien tie nav sagatavoti lai anai tirg pat ri am cilv ku uztur ; augi pirms nov k anas; z les; kosm tika; tabaka un tabakas izstr d jumi; narkotisk s vai psihotrop s vielas; atliekvielas un pies r ot ji (Regula (EK) Nr. 178/2002).

Apdraud jums: ir biolo isks, misks vai fizisks a ents p rtik vai bar b vai t ds p rtikas vai bar bas st voklis, kas potenci li var izrais t negat vu ietekmi uz vesel bu

(Regula (EK) Nr. 178/2002).

Mar ana: ir v rdu, zi u, pre u z mju, firmas z mju, ilustr ciju vai simbolu saist ana ar bar bu, novietojot o inform ciju uz jebkura t da materi la k iepakojums, tvertne, nor de, eti ete, dokuments, ri tis, aps js, kas pievienots bar bai vai attiecas uz to, vai internet , tostarp ar rekl mas m r im

(Regula (EK) Nr. 767/2009).

Uz m js: sk. uz m js, kas iesaist ts bar bas aprit .

Lai ana tirg : ir p rtikas vai bar bas tur ana p rdo anas nol k , tostarp pied v ana p rdo anai vai jebkura cita veida nodo ana par maksu vai bez t s, un p rdo ana, izplat ana un cit da nodo ana (Regula (EK) Nr. 178/2002).

P rstr des pal gl dzek i: ir visas vielas, kas netiek pat r tas k bar ba un kuras paredz tas pielieto anai lopbar bas vai bar bas l dzek u p rstr d , lai sasniegtu tehnolo isko m r i apstr des vai p rstr des laik , kas var rad t neparedz tu, bet tehnolo iski neizb gamu vielas vai t s atvasin jumu atlieku kl tb tni gala produkt , ja m atliek m nav kait ga iedarb ba uz dz vnieku vesel bu, cilv ku vesel bu vai vidi un t s nerada nek du tehnolo isku iedarb bu uz gatavo bar bu (Regula (EK) Nr. 1831/2003).

Risks: ir apdraud juma rezult t radu s negat vas ietekmes uz vesel bu varb t ba un min t s ietekmes nopietn ba (Regula (EK) Nr. 178/2002).

Riska nov rt jums: ir zin tniski pamatots process, ko veido etri posmi: apdraud juma identific ana, apdraud juma raksturojums, iedarb bas nov rt jums un riska raksturojums (Regula (EK) Nr. 178/2002).

10

Ra o anas, p rstr des un izplat anas posmi: ir visi posmi, tostarp imports, no p rtikas prim r s ra o anas, to ieskaitot, l dz t s uzglab anai, p rvad anai, p rdo anai vai pieg dei galapat r t jam, t s ieskaitot, un attiec g gad jum bar bas import ana, ra o ana, izgatavo ana, uzglab ana, p rvad ana, izplat ana, p rdo ana un pieg de (Regula (EK) Nr. 178/2002).

Izsekojam ba: ir sp ja visos ra o anas, p rstr des un izplat anas posmos izsekot un atrast jebkuru p rtiku, bar bu, produkt vo dz vnieku vai vielu, ko paredz ts vai ko var tu pievienot p rtikai vai bar bai (Regula (EK) Nr. 178/2002).

Nev lamas vielas: ir jebkuras vielas vai produkti, iz emot slim bas izrais t jus, kas atrodas dz vnieku bar bai paredz taj produkt un/vai uz t un kas var apdraud t dz vnieku vai cilv ka vesel bu vai vidi vai kas var nelabv l gi ietekm t lopkop bu (Direkt va 2002/32/EK).

b) aj dokument izteicieni „vajadz bas gad jum ”, „attiec g gad jum ”, „atbilsto i” un „pietiekami” attiec gi noz m vajadz bas gad jum , attiec g gad jum , atbilsto i vai pietiekami, lai sasniegtu s Rokasgr matas m r us (saska ar Regulu (EK) Nr. 852/2004 un attiec gaj m korekcij m).

2.2.2. Citas defin cijas

dokumenta nol k :

Kalibr cija: oper cijas, kas tiek veiktas noteiktos apst k os, lai konstat tu atbilst bu starp m r anas instrumentu un ier u uzr d to lielumu v rt b m un t m v rt b m, kas reproduc tas p c attiec g m rvien bas etalona atbilsto m r jumu diapazon .

P rbaude/kontrole: statuss, saska ar kuru tiek iev rotas pareizas proced ras un izpild ti krit riji (Codex Alimentarius). Prakses kodekss: dokuments, kas identific b tiskus bar bas higi nas principus dz vnieku bar bas nekait guma nodro in anai, kura, savuk rt, nodro ina cilv ku pat ri am paredz tu dz vnieku produktu nekait gumu.

Pies r ot js: ikviena biolo iska sast vda a, imik lija, sve ermenis vai cita viela, kura netiek ar nol ku pievienota p rtikai vai bar bai un kura var apdraud t p rtikas un/vai bar bas nekait gumu vai der gumu (saska ar Codex Alimentarius un attiec gaj m korekcij m). Pies r ojums: pies r ot ja ievaz ana vai atra an s p rtik /bar b vai p rtikas/bar bas vid (saska ar Codex Alimentarius un attiec gaj m korekcij m).

Kontroles pas kums: jebk da darb ba vai pas kums, ko var izmantot, lai nov rstu vai likvid tu bar bas/p rtikas nekait guma apdraud jumu vai samazin tu to l dz pie emamam l menim (saska ar Codex Alimentarius un attiec gaj m korekcij m).

Korekt va darb ba: jebk da darb ba, kas v rsta uz identific t s neatbilst bas vai citas nev lamas situ cijas c lo a likvid anu (ISO 22000:2005).

Pies r ojuma t l ka izplat ba: k da materi la vai produkta pies r o ana ar citu materi lu vai produktu.

11

Kritiskais kontroles punkts (KKP): solis, kur var veikt kontroli un kur ir b tisks, lai nov rstu vai likvid tu bar bas/p rtikas nekait guma apdraud jumu vai samazin tu to l dz pie emamam l menim (saska ar Codex Alimentarius un attiec gaj m korekcij m).

Kritisk v rt ba: krit rijs, kas no ir pie emamo no nepie emam (Codex Alimentarius).

Bar bas nekait gums (dro ums): augsta l me a garantija, ka bar ba vai bar bas l dzeklis, sagatavojot un izmantojot to saska ar paredz to pielietojumu, neizrais s kait jumu ne lauksaimniec bas dz vniekiem, ne galapat r t jam. Vis Rokasgr mat v rds „nekait gums” tiek lietots t d pa noz m k „bar bas nekait gums”.

Pl smas diagramma: sistem tisks att lojums so u vai oper ciju sec bai, kuru izmanto noteikta p rtikas vai bar bas produkta sara o anai vai izgatavo anai (saska ar Codex Alimentarius un attiec gaj m korekcij m).

HACCP (Apdraud jumu anal ze kritiskajos kontroles punktos): sist ma, kas identific , nov rt un kontrol bar bas nekait guma apdraud jumus (saska ar Codex Alimentarius un attiec gaj m korekcij m).

Apdraud jumu anal ze: inform cijas sav k anas un nov rt anas process attiec b uz apdraud jumiem un apst k iem, kas pie tiem noved, lai nolemtu, kuri apdraud jumi ir b tiski bar bas nekait gumam un t d j iek auj HACCP pl n (Codex Alimentarius).

Ien ko ais materi ls: visp r js apz m jums da d m ra o anas des s kum pieg d taj m izejviel m.

Starpprodukts: jebk ds materi ls, kuru pirms galaprodukta sara o anas apstr d uz m js.

Izgatavo ana/ra o ana: jebk das oper cijas, kas ietver materi lu sa em anu, p rstr di, iepako anu, p rpako anu, mar anu, p rmar anu, kvalit tes kontroli, bar bas l dzek u lai anu apgroz b , uzglab anu un izplat anu, k ar ar t m saist to kontroli.

Pl ns: nepiecie amo m r u un procesu noteik ana, lai sasniegtu rezult tus saska ar uz m ja strat iju attiec b uz kvalit ti un nekait gumu.

Priek nosac jumu programma: prec za(-s) proced ra(-s) vai instrukcija(-s) atbilsto i attiec g s darb bas raksturam un m rogiem, kas veicina un/vai uztur operat vos apst k us bar bas nekait guma apdraud jumu efekt v kai kontrolei un/vai kontrol bar bas dro uma apdraud jumu ra anos, produkta(-u) un produktu p rstr des vides pies r ojuma izrais anas un pavairo anos iesp jam bu. Var izmantot ar alternat vus nosac jumus PRP. Piem ram, Laba ra o anas prakse (LRP), Laba lauksaimniec bas prakse (LLP) un Laba higi nas prakse (LHP) (saska ar ISO 22000:2005 un korekcij m).

Proced ra: noteikts veids, k paveikt k du darb bu vai procesu (ISO 9000:2005).

Kvalit te: pak pe, k d rakstur go pa bu kopums atbilst pras b m (ISO 9000:2005).

Izejviela: jebk ds materi ls, kas tiek izmantots bar bas sast vda u izgatavo anas proces .

Uzskaites dati: dokuments, kas apliecina noteiktus sasniegtus rezult tus vai veiktas darb bas (ISO 9000:2005).

12

Pras ba: nepiecie am ba vai gaidas, kas tiek izvirz tas, ir visp r ji publiski zin mas vai oblig tas (ISO 9000:2005).

Br a p rstr de: darb ba ar neatbilsto u produktu, kas v rsta uz t atbilst bu pras b m (ISO 9000:2005).

Nekait gums: sk. bar bas nekait gums.

Uzglab anas laiks: defin ts laika periods, kur produkts piln b atbilst sav m specifik cij m ar noteikumu, ja to atbilsto i uzglab .

Paraksts: pilnvarotas personas apstiprin jums rakstveid vai ar ierobe otas piek uves elektroniskiem l dzek iem.

Specifik cija: dokument li izvirz ta pras ba (ISO 9000:2005).

Valid cija: pier d jumu ieg ana par kontroles pas kumu efektivit ti (ISO 22000:2005).

Verifik cija: apstiprin jums, ka specifiskas pras bas ir tiku as izpild tas, ieg stot tam objekt vus pier d jumus (ISO 22000:2005).

Rakstiski dokumenti: dokumenti, kas druk ti uz pap ra. dus dokumentus var aizvietot ar elektroniskiem dokumentiem, fotokopij m vai citu datu apstr des sist mu rad tiem dokumentiem ar nosac jumu, ka noteiktaj uzglab anas laik dati tiek uzglab ti atbilsto i (arhiv ti) un tos bez piep les iesp jams nodro in t saprotam form .

13

3. BAR BAS NEKAIT GUMA P RVALD BAS SIST MAI IZVIRZ T S

PRAS BAS

Ikvienai uz m ja pielietotai bar bas nekait guma p rvald bas sist mai j b t trim

diem balstiem:

1) uz procesa pieeju balst tai un uz klientiem fokus tai vad bas sist mai;

2) priek nosac jumu programmai, kas pal dz kontrol t apdraud jumu par d an s iesp jas bar bas produktiem darba vid , bar bas ra o anas proces , no resursiem un ien ko ajiem materi liem, k ar no darbinieku higi nas un pies r ojuma t l kas izplat bas no viena produkta uz citu. Lab ra o anas praks j iek auj ar bar bas higi nas pras bas, kas noteiktas ar ES Regulu (EK) NR. 183/2005 un saist tiem tekstiem. Priek nosac jumu programmu izveido, ievie un regul ri atjaunina saska ar labu higi nas praksi;

3) efekt vi izveidotai, ieviestai un uztur tai HACCP (Apdraud jumu anal ze kritiskajos kontroles punktos) sist mai. Bar bas l dzek u ra o an HACCP sist mai j em v r septi i Codex Alimentarius noteiktie principi. Apdraud jumu anal ze ir noder ga visu atbilsto o apdraud jumu identific anai, da us no kuriem var p rvald t ar priek nosac jumu programmas pal dz bu, kam r citus var kontrol t, nosakot specifiskus KKP saska ar HACCP sist mu.

HACCP un priek nosac jumu programma atrodas dinamisk mijiedarb b . Min tos p l rus var kombin t vienot p rvald bas sist m , piem ram, saska ar ISO 22000:2005.

14

4. P RVALD BAS SIST MA 4.1. Vad bas atbild ba

4.1.1. Vad bas saist bas, atbild ba un politika

Vad ba (no augst k l dz zem kajam administrat vajam l menim) uz emas saist bas ieviest o Rokasgr matu, lai pal dz tu nodro in t bar bas produktu nekait gumu. Vad ba nodro ina, lai atbild ba un pilnvarojums tiktu defin ts, dokument ts un inform cija par to tiktu izplat ta vis organiz cij . Vad ba:

a) nosaka bar bas nekait guma politiku, nodro ina t s m r u izvirz anu un izplata inform ciju par to vis organiz cij ;

b) nodro ina izvirz to m r u un politikas atbilst bu ai Rokasgr matai un ties bu aktu pras b m;

c) defin un dokument HACCP sist mas jomu, nosakot produktu kategorijas, ra o anas objektus/ra o anas l nijas un rpakalpojumu darb bas, uz kur m attiecas HACCP sist ma.

Vad bas nor kotajam person lam ir noteikta atbild ba un pilnvarojums:

a) identific t un uzskait t jebk das probl mas attiec b uz produktu nekait gumu un uz m ja HACCP sist mu.

b) ierosin t korekt vus pas kumus un uzs kt ikvienas das probl mas kontroli;

c) uzs kt profilaktiskas darb bas, lai nov rstu neatbilst bu atk rto anos attiec b uz produktu nekait gumu.

4.1.2. HACCP grupas vad t js: atbild ba, pilnvarojums un sazi a Vad ba iece HACCP grupas vad t ju, kur neatkar gi no citiem darba pien kumiem organiz HACCP grupas darbu un ir pilnvarots un atbild gs par:

a) p rvald bas sist mas izveides, ievie anas, uztur anas un atjaunin anas nodro in anu saska ar o Rokasgr matu;

b) zi o anu tie i organiz cijas vad bai par p rvald bas sist mas efektivit ti un piem rot bu;

c) atbilsto u m c bu un izgl t bas noorganiz anu HACCP grupas locek iem.

15

HACCP grupas vad t js ir k ds no uz muma vad bas p rst vjiem vai ar vi am/vi ai ir tie a pieeja vad bai. Vad ba nodro ina atbilsto us resursus bar bas nekait guma p rvald bas sist mas izveidei, ievie anai, uztur anai, atjaunin anai un kontrolei. Tiek ieviesta atbilsto a sazi as sist ma, lai inform tu HACCP grupu (grupas vad t ju) par b tisk m izmai m produktos un procesos. 4.1.3. Vad bas p rskats Vad ba dokument verifik cijas pas kumus, kas veikti, lai p rliecin tos, ka bar bas nekait guma p rvald bas sist ma darbojas efekt vi. di pas kumi ietver produktu atbilst bu pier do o procesu pl no anu, ievie anu un uzraudz bu. Uzraudz bas procesi ietver m r jumu uzskaiti, datu anal zi un, ja nepiecie ams, sist mas efektivit ti uzlabojo us pas kumus. Dokument ta proced ra nosaka strukt ru (strukt ras) korekt vu pas kumu identifik cijai un p rvaldei, ieskaitot:

a) neatbilst bas c lo a anal zi;

b) korekt v pas kuma defin ciju;

c) izseko anu pas kuma realiz cijai;

d) pas kuma efektivit tes verific anu, kur nepiecie ams. Visus min tos pas kumus j var pier d t, piem ram, ar uzskaites materi liem vai san ksmju protokoliem. Katru gadu vad ba veic bar bas nekait guma p rvald bas sist mas realiz cijas, efektivit tes un der guma p rskatu, nov rt jot:

a) iepriek jo vad bas p rskatu rezult t veikt s darb bas;

b) iek jo un r jo auditu rezult tus;

c) HACCP verifik cijas rezult tus;

d) s dz bas un citas klientu atsauksmes;

e) liela m roga korekt vu un profilaktisku pas kumu veik anu;

f) p rmai as, kas var tu ietekm t bar bas nekait guma p rvald bas sist mas der gumu.

Vad bas p rskats satur:

a) secin jumus par bar bas nekait guma p rvald bas sist mas realiz ciju, efektivit ti un der gumu;

b) darb bas un uzdevumus, kas v rsti uz bar bas nekait guma p rvald bas sist mas uzlabo anu.

P rskata zi ojumam j b t viegli pieejamam.

16

4.2. Resursu p rvald ba

4.2.1. Resursu nodro in ana

Vad ba identific un nodro ina nepiecie amos resursus t , lai produktu ra o ana, p rstr de un uzglab ana tiktu veikta efekt vi un nekait g veid .

Bar bas l dzek u uz mumu r c b ir pietiekams skaits prasm gu un kvalific tu darbinieku attiec go produktu ra o anai.

Vad ba nodro ina pietiekama apjoma atbilsto i izveidotu infrastrukt ru, darba vides materi li tehnisko b zi, ra otnes un iek rtas.

4.2.2. Cilv kresursi 4.2.2.1. Organizatorisk sh ma Vad ba izveido uz muma organizatorisko sh mu. Pien kumu sadale attiec b uz bar bas nekait gumu tiek dokument ta, un dokumenti tiek regul ri atjaunin ti. 4.2.2.2. Kompetence, izpratne un izgl t ba Bar bas nekait gumu ietekm jo s darb b s iesaist tie darbiniekiem ir kompetence, nodro in ta atbilsto a izgl t ba, m c bas, k ar prasmes un darba pieredze saska ar darba aprakstu. M c bu programmas regul ri j p rskata un, ja nepiecie ams, j atjaunina.

Vad ba:

a) darba aprakst identific un skaidri defin nepiecie am s prasmes un kompetenci person lam, kura darb ba iespaido bar bas nekait gumu;

b) nodro ina nepiecie amo izgl t bu un/vai m c bas saska ar darba aprakstu, lai att st tu un saglab tu s nepiecie am s prasmes;

c) nodro ina, lai person ls, kas atbild gs par bar bas nekait guma procesu uzraudz bu, apg tu attiec g s uzraudz bas metodes un nepiecie am s darb bas gad jumos, kad tiek zaud ta kontrole p r procesiem;

d) nov rt iepriek min to darb bu efektivit ti;

e) nodro ina darbinieku izpratni par to individu lo darb bu atbilst bu un noz m gumu bar bas nekait guma nodro in an ;

f) nodro ina person la izpratni par efekt vas sazi as nepiecie am bu;

g) uztur atbilsto u izgl t bas, m c bu, prasmju un pieredzes uzskaiti attiec b uz visiem darbiniekiem, kuru darb ba ietekm bar bas nekait gumu.

17

4.2.2.3. Person g higi na

Vad ba:

a) nodro ina, lai person g s higi nas telpas tiktu skaidri un piem roti izraudz tas, atbilsto i izvietotas un uztur tas;

b) nodro ina atbilsto u darba ap rbu, piem ram, ja tas nepiecie ams, aizsargap rbu un apavus, k ar uztur tos higi nisk st vokl ;

c) nodro ina skaidrus noteikumus attiec b uz sm anas un anas/dzer anas aizliegumu objekt . Ja nepiecie ams, nodro ina m vajadz b m atsevi as telpas;

d) nodro ina, lai apmekl t ji un l gumdarbinieki, str d jot objekt /apmekl jot to,

iev rotu higi nas pras bas. 4.2.3. Infrastrukt ra un darba vide

Vad ba nodro ina resursus, lai izveidotu un uztur tu infrastrukt ru, kas nepiecie ama atbilst bas sasnieg anai p rvald bas sist mas pras b m. 4.2.3.1. Pamatpras bas

Vad ba nodro ina atbilsto u darba vidi saska ar viet ja, dal bvalsts m roga ties bu aktiem un Eiropas Regul m produktu atbilst bas sasnieg anai.

4.2.3.2. Pras bas telp m, ra otn m un iek rt m

Vad ba nodro ina atbilsto a izvietojuma, konstrukcijas un izm ru telpas un iek rtas, lai izvair tos no pies r ojuma, pies r ojuma t l kas izplat bas un jebk das nelabv l gas ietekmes uz bar bas nekait gumu kopum .

4.2.3.3. Telpas un ra otnes

Ja nepiecie ams, vad ba nodro ina, lai telpu griesti un aug j armat ra tiktu projekt ta, konstru ta un apdar ta t , lai nov rstu net rumu uzkr anos, samazin tu kondens ta kl tb tni, nov rstu nev lamu mikroorganismu vairo anos un s ku da i u nobirumus, kas var tu nelabv l gi ietekm t bar bas l dzek u nekait gumu un kvalit ti.

Ja nepiecie ams aizsarg t telpas no p rm r gas tvaiku vai kondens ta veido an s, j nodro ina pietiekami jaud ga ventil cijas sist ma.

18

Bar bas l dzek u ra o an tiek izmantots piem rotas kvalit tes dens, tvaiks un gaiss. Vad ba p rliecin s, ka dens vai tvaiks, ko izmanto t r an vai bar bas l dzek u ra o an , ir nekait gs dz vniekiem. Vad ba nodro ina, lai izmantotais dens vai tvaiks nenodar tu nek du kait jumu dz vnieku vesel bai. Telp s un ra otn s tiek nodro in ts pietiekams apgaismojums. Kanaliz cijas ietais m j b t atbilsto m paredz tajam m r im; t s j projekt un j konstru t , lai izvair tos no pies r o anas riska.

4.2.3.4 Iek rtas

Vad bai j nodro ina atbilsto i izvietotas, projekt tas, b v tas un uztur tas ra o anas iek rtas, kas piem rotas nekait gu bar bas l dzek u ra o anai.

Ja nepiecie ams, iek rtas j novieto atstatus no sien m, lai nodro in tu vieglu piek uvi t r anas un kait k u inv zijas nov r anas nol kos.

4.2.4. Uzraudz bas un m rier u kontrole

Vad ba nodro ina uzraudz bas un m r jumu veik anu saska ar dokument t m proced r m. Attiec g gad jum der gu rezult tu nodro in anai, m r anas iek rta:

a) j kalibr vai j p rbauda noteiktos laika interv los vai pirms lieto anas uzs k anas, sal dzinot ar m r jumu standartiem, kas saskan ar valsts vai starptautiskiem m r jumu standartiem (ja di standarti neeksist , j uzskaita kalibr cijas vai p rbaudes pamats);

b) j pieregul vai j p rregul p c vajadz bas;

c) j identific , lai noteiktu kalibr cijas statusu;

d) ja iesp jams, j aizsarg no regul anas, kas var tu padar t neder gu m r jumu rezult tu;

e) str d jot ar m r anas iek rt m, veicot to apkopi un uzglab jot t s, m r anas iek rtas j sarg no kait jumiem un boj jumiem.

Bez tam gad jumos, kad tiek konstat ts, ka iek rta neatbilst pras b m, vad ba izv rt un uzskaita iepriek jos m r jumu rezult tus. Vad ba veic attiec gus pas kumus. Kalibr cijas un p rbaudes uzskaites rezult ti tiek saglab ti.

19

4.2.5 Apkope

Uz m js nodro ina sav r pn c pl nveida apkopi. R pn c ir ieviesta apkopes programma. Padar tais darbs tiek uzskait ts. Attiec g gad jum tiek izmantotas p rtikas sm rvielas. 4.2.6. T r ana un sanit r apstr de

Vad ba pie em un dokument t r anas programmu. T r anas programmas efektivit tei ir j b t pier d mai.

J nodro ina, lai visas iek telpas un ra laukumi, kas, telpas un iek rtas tiktu uztur tas t ras un lab darba k rt b , k ar tiktu nov rsts pies r ojums.

Iek rtai j b t projekt tai t , lai b tu iesp jams to izt r t manu li vai ar CIP metodi (t r anu bez demont as).

Konteineri un iek rtas, ko izmanto bar bas l dzek u transport anai, uzglab anai, nodo anai, sv r anai un manipul cij m ar tiem, tiek uztur ti t ri.

Tiek noteikts t r anas darbu grafiks, nor dot t r anas metodi, izmantojamos t r anas l dzek us un t r anas bie umu, ieskaitot atbild gos par t r anas pien kumiem.

T r anas l dzek us izmanto un uzglab saska ar ra ot ja instrukciju(- m), tiem j b t skaidri mar tiem, uzglab tiem izol ti no ien ko ajiem materi liem un galaproduktiem, k ar j tiek atbilsto i pielietotiem, lai izvair tos no ien ko o materi lu un sara ot s produkcijas pies r ojuma.

4.2.7. Kait k u apkaro ana

Vad ba nodro ina rakstisku kait k u apkaro anas pl nu, ieskaitot periodisku inspekciju aprakstu. Pl na efektivit tei j b t pier d mai.

Pl na izpild iek auj apsekojam s zonas, telpas un iek rtas, uzr dot to apseko anas bie umu, k ar s ki aprakstot izmantojamos pestic dus, fumig cijas l dzek us un slazdus, k ar nosakot atbild gos par uzdevumu izpildi.

Izmantojamiem pestic diem, fumig cijas l dzek iem vai slazdiem j b t piem rotiem savam uzdevumam un atbilsto iem viet jiem attiec go jomu regul jo iem noteikumiem, j tiek izmantotiem un uzglab tiem saska ar ra ot ja instrukcij m, skaidri mar tiem, uzglab tiem izol ti no ien ko ajiem materi liem un sara ot s produkcijas, k ar izmantotiem atbilsto i, lai izvair tos no ien ko o materi lu un sara ot s produkcijas pies r ojuma.

Slazdu un smu izvietojums j atz m pa kart .

HACCP pl n j izv rt kait k u inv zijas un pestic du izmanto anas pies r ojuma risks.

Lai nov rstu kait k u inv ziju, j kontrol boj an s un putek i.

Kait k u apkaro anas rezult ti j iek auj ikgad j vad bas p rskat .

20

Ja past v kait k u pies r ojuma iesp ja, uz ru veramie logi, jumta ventil cijas l kas vai ventilatori, ja t di ir, j apr ko ar pretinsektu sietiem. rdurvis j tur aizv rtas vai ar , ja t s netiek v rtas ciet, j ier ko pretinsektu siets. 4.2.8. Atkritumu kontrole

Uz m js kontrol atkritumus un materi lus, kam ir augsts b stamu pies r ot ju l menis un citi apdraud jumi. No tiem atbr vojas atbilsto veid , lai nov rstu bar bas l dzek u pies r o anu.

Ja nepiecie ams, lai nov rstu dus apdraud jumus:

a) atkritumus likvid veid , kas nepie auj pies r ojumu;

b) atkritumus uzglab nosl gtos vai apkl tos konteineros noteikt s atkritumu uzglab anas viet s;

d) atkritumu konteinerus skaidri mar ;

e) atkritumus likvid saska viet jiem ties bu aktiem un t d veid , kas garant izvair anos no nelabv l gas ietekmes uz iek rt m un bar bas l dzek u nekait gumu.

21

4.3. Darb bas noteikumi

4.3.1. Visp r gie noteikumi

Vad ba veic ra o anas darb bas saska ar o Rokasgr matu. 4.3.2. Ien ko ajiem materi liem izvirz t s pras bas

Vad bai j liek pa s uzsvars uz sp ju garant t, ka ien ko ie materi li atbilst ES ties bu aktiem:

a) iepirkumu inform cij j b t aprakst tiem attiec gajiem p rkamajiem materi liem, ieskaitot to atz anas pras bas;

b) balstoties uz riska nov rt anu, j nosaka anal tisk s uzraudz bas pras bas;

c) j uzglab jebk di atbilsto i riska nov rt anas rezult t radu ies anal tiski un uzraudz bas dati.

Iepirkumu inform cij vad ba iek auj atbilst bas pras bu ES ties bu aktiem. Gad jum , ja ien ko o materi lu izcelsmes valsts vai re ions ir t ds, attiec b uz kuru past v neatbilst bas riski, piem ram, maksim l atliekvielu l me a vai MO risks, vad ba, balstoties uz risku nov rt jumu, veic atbilsto u anal tisko uzraudz bu.

4.3.3. Darbs ar ien ko ajiem materi liem

Vad ba p rliecin s, lai katra partija, kas non k objekt , tiktu re istr ta ar individu lu partijas numuru, pilnu produkta nosaukumu, sa em anas datumu un sa emto daudzumu. Par jebk diem ien ko o materi lu boj jumiem tiek zi ots attiec gajai atbild gajai strukt rvien bai, piem ram, kvalit tes kontroles da ai.

Attiec b uz ien ko ajiem materi liem tiek ieviesta uzglab anas proced ra. Katra reize, kad tvertnes tiek iztuk otas, ir j uzskaita.

Ien ko ie materi li j p rbauda, izmantojot bar bas nekait guma krit rijus. Izmantojot materi lu ra ot ja un uzglab t ja iepriek j sadarb b izstr d tu proced ru, j uzglab pietiekami lieli ien ko o materi lu paraugi, lai var tu nodro in t izsekojam bu. Paraugi j uzglab nosl gt iepakojum un j mar , lai tos viegli var tu identific t; tie j uzglab apst k os, kas nov r jebk das anorm las izmai as to sast v vai to vilto anas iesp ju. Paraugi j uzglab laika periodu, kas atbilst bar bas l dzek a atra an s aprit laikam.

22

4.3.4. Pas kumi pies r ojuma t l kas izplat bas nov r anai

Uz m js ievie programmu pies r ojuma nov r anai, kontrolei un konstat anai. Programma ietver pas kumus fizisk , misk un mikrobiolo isk pies r ojuma nov r anai.

4.3.5. Br a p rstr de

Vad ba organiz produkcijas br a p rstr di t d veid , lai nodro in tu bar bas l dzek u nekait gumu, izsekojam bu un atbilst bu ties bu aktu pras b m.

Br a p rstr des rezult t (piem ram, izbr to, pirc ju atpaka ats t to produktu vai nobirumu) ieg to produktu atz ana un izmanto ana ir j paredz HACCP sist m . Potenci los br a p rstr des produktus, kuri netiek atz ti izmanto anai paredz tajam nol kam, apsaimnieko saska ar neatbilsto o produktu sist mu (sk. §4.4.4.), un, ja tos kvalific k atkritumu materi lu, ar tiem j r kojas saska ar atkritumu likvid anas proced r m (sk. §4.2.8.), ja vien tos nenos ta tehniskai izmanto anai. 4.3.6. Bar bas l dzek u ra o ana

Vad ba nodro ina, lai b tu pieejamas zem k min t s darba instrukcijas.

a) Da di ra o anas posmi j veic saska ar rakstisk m proced r m, kas v rstas uz ra o anas procesa kritisko punktu defin anu, kontroli un uzraudz bu.

b) eit iek aujamas ar proced ras pies r ojuma p rneses riska nov r anai.

Vad ba pl no ra o anu un pakalpojumu nodro in anu kontrol tos apst k os. Ra otnes tiek kontrol tas t , lai nepie autu nepiedero a person la atra anos taj s.

4.3.7. Gatav bar bas l dzek u produkcija

Attiec g gad jum vad ba nodro ina zem k min to inform ciju.

a) Katram produktam j b t rakstiskai specifik cijai.

b) Katram produktam j b t individu lam nosaukumam un kodam.

c) Katrai produktu partijai j b t mar tai ar individu lu identifikatoru (kas var b t vair ku kodu kombin cija), lai to var tu attiec gi identific t un tai var tu izsekot. Mar ana j veic saska ar atbilsto iem ES bar bas ties bu aktiem.

d) Gatav bar bas l dzek u produkcija pirms nos t anas j p rbauda saska ar rakstisk m proced r m, lai nodro in tu t s atbilst bu specifik cijai. No katras partijas j no em atbilsto a izm ra palieko ais paraugs, kas j uzglab laika periodu, kas ir vien ds vai ilg ks par atbilsto a produkta noteikto der guma termi u. Paraugi j ievieto nosl gt iepakojum , j mar un j uzglab l dz produkta der guma termi a beig m veid , kas izsl dz to anorm las izmai as.

23

Ja produkti tiek izbr ti un t d j di nenok st aprit jebk du ar produktu nekait guma nodro in anu saist tu iemeslu d , to utiliz cija, galam r is vai nos t ana atpaka pieg d t jam ir j dokument .

4.3.8. Uzglab ana

Vad ba kontrol visas ien ko o materi lu, p rstr des pal gl dzek u un gatav s produkcijas uzglab anas darb bas.

Uzglab anas kontroles noteikumi aprakst ti zem k.

a) Ien ko os materi lus uzglab piem rot s, im nol kam paredz t s viet s, kas tiek iek rtotas un uztur tas t , lai nodro in tu atbilsto us uzglab anas apst k us, kuri aizsarg materi lus no pies r o anas un potenci l kait go organismu inv zijas riska. Iepakoto materi lu iepakojumam, tos uzglab jot, j b t atbilsto am.

b) Gatav produkcija tiek skaidri identific ta un uzglab ta t ros un sausos apst k os.

c) Materi li j uzglab t , lai tos var tu viegli identific t, izvair ties no pies r ojuma t l kas izplat bas un nov rstu boj anos.

4.3.9. Transports

Gatavo bar bas l dzek u produkcijas p rvad ana pa autoce iem, dzelzce u, iek zemes densce iem vai j ru ir kritisks procesa posms.

Lai ar k di transportl dzek i netiktu izmantoti, par transport anai izmantojam s iek rtas atbilst bu bar bas nekait guma pras b m ir atbild gs p rvad juma l gumsl dz js un p rvad t js.

Piemais jumi, kas b stami cilv kiem un dz vniekiem, var non k kontakt ar gatavo produkciju. T d , lai l dz minimumam samazin tu pies r o anas risku, j veic pas kumi, lai nodro in tu adekv tu izejvielu un gatav s produkcijas p rvad anu. Vad bai j nodro ina, lai jebk di iek j s vai r j s p rvad anas transportl dzek i b tu piem roti bar bas l dzek u transportam un tiktu iev roti di visp r gi noteikumi:

a) tiktu iecelti pilnvaroti darbinieki un/vai darba uzraugs, kas pirms iekrau anas

p rbauda kravas nodal jumus;

b) kravas nodal jumam j b t tuk am, t ram, bez smakas un sausam;

c) j b t pieejamai uzskaitei par iepriek j m trim krav m (par katru kravas

nodal jumu) un, ja nepiecie ams, ar par vis m veiktaj m t r anas darb b m;

d) pirms bar bas l dzek u iekrau anas visas redzam s iepriek j s kravas atliekas

ir j aizv c no transportl dzek a rpuses;

24

e) j uzskaita kontroles rezult tu atbilst ba, k ar jebk das neatbilst bas un

korekt vas darb bas;

a) transport anas laik kravas nodal jumiem j b t densnecaurlaid giem, lai

izvair tos no lietus un cita pies r ojuma.

Ja realiz ciju vai transport anu veic apak uz m js, tad j izv las t ds p rvad t js, kur var nodro in t atbilst bu produktu nekait guma un uzticam bas krit rijiem. P rvad anas uz mumam j b t re istr tam saska ar sp k eso o ties bu aktu pras b m. Uz m jam, kur ra o bar bas l dzek us, j dara p rvad t jam zin mas savas transport anas pras bas. m pras b m j b t dokument t m.

Atk pes no t r bas pras b m var pie aut gad jumos, kad iepriek j krava nevar apdraud t n kam s kravas nekait gumu.

Inform ciju par pie aujam m iepriek j m krav m var atrast Starptautisk s autoce u komitejas (ICRT) sarakst . Ja par pre u realiz ciju un transport anu ir atbild gs pirc js, tad gad jumos, kad pirms iekrau anas tiek konstat tas k das novirzes no normas, uz m js sazin s ar pirc ju.

25

4.4. P rvald bas sist mas sast vda as

4.4.1. Dokument anas pras bas

Vad ba uztur bar bas nekait guma p rvald bas sist mas rokasgr matu, kas atspogu o visus s Rokasgr matas aspektus. J nodro ina, lai atbilsto i darbinieki var tu viegli piek t un efekt vi kontrol t visus dokumentus un uzskaites datus. Dokument ana un uzskaites datu kontrole j defin dokument t proced r . Visi bar bas nekait guma p rvald bas sist mas rokasgr mat ietilpsto ajiem dokumentiem j b t versijas apstiprin jumam, un to izplat ana j kontrol . Uz m jam j b t izstr d tai sist mai lieku dokumentu izsl g anai no aprites. P r jie ar bar bas nekait gumu saist tie dokumenti, j identific un atbilsto i j p rvalda. Uzskaites datiem vienm r j b t atjaunin tiem, skaidri salas miem, viegli identific jamiem un pieejamiem. Vad t jam j identific visi atbilsto ie uzskaites dati, to arhiv anas laika periods un atra an s vieta. Arhiv anas laika periodam j b t vismaz par vienu gadu gar kam par produktu der guma termi u.

4.4.2. Izsekojam ba

Vad ba izveido un ievie izsekojam bas sist mu, lai sp tu identific t no tie ajiem pieg d t jiem sa emtos ien ko os materi lus un bar bas l dzek u realiz ciju tie ajiem pirc jiem, k ar , lai var tu identific t sara oto bar bas l dzek u produktu partijas un to saist bu ar ien ko o materi lu partiju numuriem vai kodiem.

Gad jum , ja notiek br tas produkcijas p rstr de vai jebk das darb bas ar br tiem materi liem, j nodro ina izsekojam ba.

Bar bas l dzek u r pnieciskaj ra o an , izsekojam bai no izejvielu sa em anas l dz gatav s produkcijas nos t anai j atspogu o ra o anas procesa raksturs (nep rtrauktais, partiju apstr des utt.).

Izsekojam bas sist m j ietver vismaz di elementi:

a) kodi vai ien ko o materi lu partiju numuri; ra o anas gait izmantotie produkti, iepakojums un imik lijas;

b) izmantoto tvert u, bunkuru vai iek rtu vien bu skaits;

c) izmantotie ra o anas vai jebk di operat vie dokumenti;

d) ra o anas oper ciju un p rbau u laiks;

e) apjomi un pl smas.

Saska ar atbilsto iem ES ties bu aktiem un jo pa i Regulu (EK) Nr. 178/2002 un t s Vadl nij m attiec b uz Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz p rtikas aprites ties bu aktu visp r gos principus, 11., 12., 14., 17., 18., 19. un 20. panta ievie anu un/vai dal bvalstu ties bu aktiem, visi izsekojam bas uzskaites dati ir j uzglab 5 gadus.

26

Izsekojam bas uzskaites datiem vienm r j b t atjaunin tiem, skaidri salas miem, viegli identific jamiem un pieejamiem. Vad bai j identific visi atbilsto ie uzskaites dati, to arhiv anas laika periods un atra an s viet .

Ien ko o materi lu un gatav s bar bas produkcijas paraugi j uzglab laika periodu, kas ir atbilsto s br v aprit laist s bar bas pielietojumam. Paraugi j uzglab piem rotos, nosl gtos un mar tos konteineros, un no tiem j atbr vojas kontrol t veid . Tie j uzglab apst k os, kas nov r jebk du iesp ju saboj t paraugus vai nodar t tiem kait jumu. Attiec b uz bar bas l dzek u ra o anu, izplat anu un lieto anu j saglab viegli pieejami uzskaites dati, lai atvieglotu tru izseko anu bar bas l dzek iem l dz iepriek jam tie ajam avotam, k ar uz priek u l dz n kamajam sa m jam gad jumos, kad tiek identific ta vai ir ietama nelabv l ga ietekme uz pat r t ju vesel bu. Vismaz reizi gad vad ba p rbauda savu izsekojam bas proced ru der gumu ar izsekojam bas testu uz mum , kas darbojas iepriek j bar bas aprites posm un uz mum , kas darbojas n kamaj bar bas aprites posm . Min tais tests tiek dokument ts un atk rtoti izv rt ts attiec b uz to, vai taj nav nepiecie ami uzlabojumi. 4.4.3. Inspekcija, paraugu em ana un anal ze

Vad ba ievie dokument tu paraugu em anas un analiz anas sist mu gan kontrolei, gan verifik cijai. dai sist mai j atbilst analiz jamiem produktiem un materi liem. Vad ba viennoz m gi iev ro sp k eso os ties bu aktus un vadl nijas. Paraugu em anas proced ras piem ro:

• ien ko o materi lu un produktu (starpproduktu) kontrolei; paraugu em anas metode dod iesp ju no emt reprezantat vu paraugu no visas partijas adekv t l men ;

• paraugu em anu un anal zi var izmantot citu kontroles pas kumu der guma p rbaudei. Metode un bie ums j piem ro o kontroles pas kumu sagaid majai efektivit tei.

Vad ba ievie dokument tas paraugu em anas un analiz anas metodes, nosaka kvalifik ciju un atbild bas sadali. Attiec b uz uz muma iek ien veiktaj m bar bas l dzek u nekait guma anal z m, kur likums neparedz, ka b tu nepiecie ama akredit ta laboratorija un metodes, attiec g s metodes piem rot bu un t s pielieto anu izv rt , sal dzinot ar attiec gu standartu un/vai ar laboratoriju gredzentesta pal dz bu. Attiec b uz anal z m, kuru veik ana tiek uztic ta apak uz m jiem, k ar uz t diem bar bas l dzek iem, kuru nekait guma anal zes saska ar likumu j veic akredit t s laboratorij s ar akredit t m metod m, gan test jo ai laboratorijai, gan anal u metod m j b t akredit t m saska ar ISO 17025.

27

4.4.4. Neatbilsto u produktu kontrole

Vad ba ievie dokument tu proced ru r c bai ar produktiem, kuri neatbilst paredz taj m pras b m.

dai proced rai j ietver:

a) identifik cija;

b) neatbilsto o partiju segreg cija;

c) attiec g gad jum noteikumi par produktu utiliz ciju;

d) neatbilst bas pamatc lo a nov rt jums;

e) neatbilst bas dokument cija, pamatc lo a anal ze, korekt v s darb bas un verifik cija;

f) attiec go darbinieku iek j s inform cijas uzskaite.

J nosaka atbild ba attiec b uz neatbilsto u materi lu p rbaudi un utiliz ciju.

Neatbilsto s produkts j p rbauda saska ar dokument t m proced r m un j novirza uz vienu no d m darb b m:

a) br a p rstr di (sk. sada u par br a p rstr di (§4.3.5.));

b) p rklasific anu (piem., par produktu, kas paredz ts r pniecisk m vajadz b m);

c) izsnieg anu (nav piem rojama bar bas nekait guma probl mu gad jum );

d) noraid anu, kam seko izn cin ana vai likvid ana, saska ar atkritumu likvid anas proced r m (sk. §4.2.8.).

4.4.5. Kr zes vad ba – produktu iz em ana no apgroz bas un atsauk ana nekait guma nodro in anas probl mu d

Vad ba realiz dokument tu produktu iz em anas no apgroz bas un atsauk anas proced ru, kas nodro ina t l t ju klientu un administrat vo iest u inform anu t du neatbilst bu gad jum , kas var nelabv l gi ietekm t bar bas l dzek u nekait gumu. Gad jum , ja vad ba uzskata vai tai ir pamats dom t, ka uz mum sara otais, p rstr d tais vai izgatavotais bar bas l dzeklis neatbilst bar bas nekait guma pras b m, t nekav joties uzs k proced ras bar bas l dzek a iz em anai no apgroz bas, un, ja nepiecie ams, atsauk anai no pirc jiem, k ar inform par to attiec g s kompetent s iest des, emot v r , ka:

a) iz em anas no apgroz bas un atsauk anas proced rai j b t dokument tai;

b) atbild bai par pazi ojuma snieg anu pirc jiem un kompetentai iest dei j b t noteiktai;

28

c) atbild bas sadal jumam produktu iz em anas no apgroz bas un atsauk anas laik j b t noteiktam;

d) visai atbilsto ajai kontaktinform cijai (ieskaitot attiec g s iest des) j b t noform tai sarakst un aktualiz tai.

Ar bar bas l dzek iem, kuras nav uzskat mi par nekait giem, j r kojas, k ar neatbilsto iem produktiem (sk. §4.4.4.).

Katru gadu produktu atsauk anas proced ra j p rbauda ar simul cijas testu, lai nodro in tu t s der gumu.

4.4.6. Iek jie auditi

Vad ba nodro ina, lai uz mum tiktu veikti iek jie auditi ar nol ku verific t, ka bar bas nekait guma p rvald bas sist ma:

a) tiek realiz ta un uztur ta;

b) darbojas saska ar ties bu aktiem un cit m noteikt m pras b m.

Iek jos auditus var ar izmantot, lai identific tu potenci lo uzlabojumu iesp jas. Iek jo auditu pl no anai j b t dokument tai. Dokument t audita proced r j ietver vismaz:

a) audita pl nu sagatavo ana un izplat ana;

b) auditu jomas noteik ana;

c) auditu bie uma noteik ana;

d) auditu meto u noteik ana;

e) auditu rezult tu un ieteikto uzlabojumu pazi o ana;

f) audita zi ojumu izplat ana;

g) korekt vu darb bu un turpm ku pas kumu veik ana;

h) kompetentu auditoru atlase un m c bas.

29

4.5. Pieg d t ja un pirc ja attiec bas

4.5.1. Attiec bas ar pieg d t ju

Pieg d t ju izv le un bar bas l dzek u atlase ir katra uz m ja nekait guma p rvald bas sist mas(-u) iz iro ais aspekts. Sliktas kvalit tes ien ko ie materi li rezult t var p rv rsties sliktas kvalit tes galaprodukcij , kas apdraud visu uz m ja ra o anas procesu. T d visiem uz m jiem j pieliek pa as p les, lai nodro in tu, ka to pieg d t ji un pieg d tie bar bas l dzek i atbilst attiec gai kvalit tei un standartiem. Katru gadu augsta riska materi la pieg d t ji j izv rt , balstoties uz riska nov rt jumu. Pras bas attiec b uz ien ko ajiem materi liem sk. §4.3.2. 4.5.2. Attiec bas ar pirc ju

Uz m js nodro ina adekv tu sazi u ar pirc jiem, lai noteiktu pirc ju pras bas attiec b uz bar bas l dzek u nekait gumu. L gumi un pas t jumi r p gi j izskata, lai noteiktu, vai uz m js sp j izpild t s pras bas. Gad jum , ja pirc ja pras bas var ietekm t bar bas l dzek u nekait gumu, iepaz stoties ar l gumu, uz m jam pirms ra o anas vai pieg des uzs k anas savlaic gi j br dina HACCP grupas vad t js. Klientu s dz bas j izskata saska ar dokument tu proced ru, kur noteikta darba k rt ba un atbild ba par s dz bu izskat anu.

Attiec b uz katru s dz bu, j uzskaita di dati:

a) bar bas l dzeklis, uz kuru attiecas s dz ba, t daudzums un attiec gais partijas numurs;

b) pirc ja nosaukums un pieg des vieta;

c) s dz bas raksturs;

d) veiktais darbs c lo u izp t ;

e) veikt s darb bas atk rtotu s dz bu nov r anai;

f) atgriezenisk saikne ar pirc ju.

Pirc ju s dz b m attiec b uz bar bas nekait gumu j tiek uzskait t m t , lai HACCP verifik cijas ietvaros t s viegli b tu pieejamas.

30

5. PRIEK NOSAC JUMU PROGRAMMAS Lai var tu ieviest efekt vu HACCP sist mu, uz m jam j ievie priek nosac jumu programma. ai programmai j b t dokument tai un j aptver vismaz turpm k tekst uzskait tais. S k k izstr d tus noteikumus aj dokument var atrast noda par vad bu; 4.2. – par resursu p rvald bu un 4.3. – par ekspluat cijas noteikumiem. Bez tam s k ku inform ciju var atrast nozares riska nov rt juma atsauces dokumentos (3. pielikums - Nozares atsauces dokuments cietes p rstr d , 4. pielikums – Nozares atsauces dokuments e as un e as augu s klu p rstr d ). Zem k ir sniegtas saites uz prec z ku izkl st jumu attiec b uz punktiem 4.2. un 4.3. 5.1. kas konstrukcija un izvietojums (sk. §4.2.3.2.). 5.2. Telpu un darba plat bu izvietojums (sk. §4.2.3.3.). 5.3. In eniertehnisk nodro in juma sist ma (sk. §4.2.3.3.). 5.4. Atkritumu likvid ana (sk. §4.2.8.). 5.5. Iek rtas, t r ana un apkope (sk. §4.2.3.4.). 5.6. Ien ko o materi lu p rvald ba (sk. §4.3.3.). 5.7. Pies r ojuma nov r anas pas kumi (sk. §4.3.4.). 5.8. T r ana un sanit r apstr de (sk. §4.2.6.). 5.9. Kait k u kontrole (sk. 4.2.7.). 5.10. Person g higi na (sk. §4.2.2.3.). 5.11. Person la telpas (sk. §4.2.2.3.). 5.12. Br a p rstr de (sk. §4.3.5.). 5.13. Produktu iz em ana no apgroz bas un atsauk ana (sk. §4.4.4. un §4.4.5.). 5.14. Uzglab ana (sk. § 4.3.8.).

31

6. HACCP SIST MA

6.1. Visp r gs ievads

HACCP noz m „apdraud jumu anal ze kritiskajos kontroles punktos”, un t ir instruments, kas pal dz uz m jam identific t nekait guma apdraud jumus un noteikt ar tiem saist t riska apm rus produktiem un procesiem. sist ma pal dz uz m jam dokument t, kontrol t un verific t pas kumu kopumu nekait guma apdraud jumu kontrolei.

Nekait gu bar bas l dzek u ra o ana prasa uz priek nosac jumu programmu dro pamata izveidotu HACCP sist mu. Priek nosac jumu programmas nodro ina vides un darb bas pamatnosac jumus, kuri nepiecie ami nekait gu bar bas l dzek u ra o anai. Kam r priek nosac jumu programmas var ietekm t bar bas l dzek u nekait gumu, t s ir ar paredz tas, lai garant tu, ka bar ba ir vesel ga un piem rota pat ri am. HACCP sist m m ir aur ka joma, jo t s nodro ina tikai bar bas nekait gumu. PRP raksturs var sv rst ties atkar b no katra uz m ja, tom r to visp r jie principi attiecas uz visu Eiropas bar bas l dzek u ra o anas nozari. Priek nosac jumi ir sist mas mugurkauls, un bez tiem neviena HACCP sist ma nevar g t pan kumus. s proced ras nodro ina stabilus darb bas pamatus, dodot iesp ju HACCP grupai koncentr ties uz atsevi iem b tiskiem jaut jumiem, kuri ikdienas rut n netiek risin ti, tom r prasa pa u uzman bu.

HACCP metode balst s uz septi iem zem k min tajiem pamatprincipiem.

1. Riska anal zes veik ana.

2. Kritisko kontroles punktu (KKP) noteik ana.

3. Kritisko v rt bu noteik ana.

4. Sist mas izveide katra KKP uzraudz bai un kontrolei.

5. Korekt vo darb bu paredz ana gad jumiem, kad kontrole cie neveiksmi.

6. Verifik cijas proced ras noteik ana, lai p rliecin tos, ka visi HACCP sist mas aspekti darbojas efekt vi.

7. Visu proced ru un uzskaites datu dokument ana, lai pier d tu, ka HACCP sist ma darbojas efekt vi.

6.2 Visp r g s pras bas

Uz m ja r c b ir labi dokument ta, piln b ieviesta HACCP sist ma, kas aptver visas darb bas attiec gaj jom . Attiec g joma s kas ar ien ko o materi lu juridisko pa umties bu jaut jumiem un beidzas ar galaproduktu pa umties bu nodo anu pirc jam. HACCP praktiskajai pielieto anai un ievie anai nepiecie ama struktur la pieeja, kuru var veicin t turpm k aprakst t ievie anas strat ija.

32

6.3 HACCP grupa un grupas vad t js

HACCP sist mu izstr d un uztur daudzdisciplin ra grupa, kura ir atbild ga par s sist mas izveidi, att st bu, uztur anu un p rskat anu. Min t s grupas r c b ir zin anas par daudz m nozar m un praktisk pieredze bar bas nekait guma p rvald bas sist m s. Ir b tiski svar gi, lai grupa baud tu piln gu uz muma vad bas atbalstu, un ide l variant k dam vad bas p rst vim vajadz tu b t s grupas vad t jam. Grup j iek auj darbinieki, kuriem ir dzi as, pier d mas zin anas par

d m jom m:

a) HACCP principu pielieto anu;

b) izmantotajiem ra o anas procesiem un iek rt m;

c) produktiem, ien ko ajiem materi liem un ar tiem saist tajiem apdraud jumiem;

d) juridiskaj m un nozares pras b m. Grupas san ksmes vada HACCP grupas vad t js. Grupas vad t js atskait s tie i uz muma vad bai. HACCP grupas san ksmes tiek pl notas regul ri. San ksmju rezult ti, HACCP grupas sast vs un grupas locek u individu l kompetence tiek dokument ta. 6.4 Ien ko o materi lu un gatav s produkcijas specifik cijas

HACCP sist ma aptver visu eso o un jauno bar bas l dzek u ra o anu. Lai nov rt tu procesu vai nog d anas galalietot jam izrais tos apdraud jumus, ir nepiecie ama s ka inform cija par katru produktu. J em v r produktu ien ko ie materi li, k ar j apsver, k pirc ji izmantos sara oto gatavo produkciju. Ja bar bas nekait guma aspekti ir sal dzin mi, gan sara oto produkciju, gan ien ko os materi lus var uzskat t par produktu grup m. Praktisku iemeslu d ir ieteicams attiec g gad jum iedal t l dz gus produktus vien grup . ai gad jum visiem vien grup apkopotajiem materi liem j b t min tiem atbilsto specifik cij . Attiec b uz gatavo produkciju, j nosaka dokument tas specifik cijas, kur s ir uzr d ta da inform cija:

a) nosaukums vai cita identifik cija;

b) atbilsto s misk s, fizisk s un mikrobiolo isk s pa bas attiec b uz bar bas nekait gumu;

c) iepakojums (ja t ds ir);

d) sast vs;

e) mar jums/nor des;

f) uzglab anas laiks/uzglab anas apst k i;

g) lieto anas nor des/paredz tais pielietojums;

h) piem rojamie ties bu akti;

i) produkta paredz tais pielietojums ir j identific un j dokument .

33

Attiec b uz ien ko ajiem materi liem j nosaka dokument tas specifik cijas, kur s uzr d ta da inform cija:

a) nosaukums vai cita identifik cija;

b) izcelsme un ra o anas metode;

c) atbilsto as misk s, fizisk s un mikrobiolo isk s pa bas attiec b uz bar bas nekait gumu, ieskaitot apdraud jumu anal z noteikt s pa bas;

d) iepakojums (ja t ds ir);

e) uzglab anas laiks/uzglab anas apst k i;

f) piem rojamie ties bu akti. 6.5 Procesa inform cija

Visi attiec gaj jom ietilpsto ie procesi tiek dokument ti procesu pl smas diagramm s. Procesu pl smas ir j izstr d tik detaliz ti, cik nepiecie ams, lai HACCP grupa var tu veikt pilnv rt gu anal zi. Procesa pl smas diagrammai j nor da visi produkta ra o anas procesa so i. Katrs procesa pl smas bloks atspogu o vienu soli proces .

Procesa pl smas diagrammai j ietver:

a) ra o anas, uzglab anas un lo istikas procesi;

b) dens ieguves vai att r anas, tvaika, saspiesta gaisa, g zu vai jebk du citu vielu, kuras atrodas tie kontakt ar produktu, ra o anas procesi;

c) CIP t r anas iek rtas, kur t s var rad t apdraud jumu gatavai produkcijai;

d) rpakalpojumu procesi;

e) br a p rstr de un/vai pagaidu uzglab ana;

f) atbilsto u p rstr des pal gl dzek u izmanto ana;

g) procesam rakstur g s materi lu pl smas vari cijas. Diagrammai j b t tik vienk r ai, cik vien iesp jams, skaidrai un ar nep rprotamiem terminiem. T s detaliz t s izstr des l menim j atbilst HACCP grupas zin an m par procesu. Zem k sniegts rk rt gi vienk r s piem rs.

P rbaudiet procesa pl smas diagrammas precizit ti dabiskaj vid , sal dzinot to ar re lo darb bas procesu sav uz mum .

1. Iepirk ana

2. Sa em ana

3. Uzglab ana 4. Samais ana

5. Granul ana

6. Nos t ana

34

Tur, kur risku var rad t pies r ojuma t l ka izplat an s, inform cij par procesu j iek auj ra otnes izvietojuma sh ma, par dot gatav s produkcijas mar rutu, person la p rvieto an s ce us, k ar atkritumu tvert u un person la labier c bu telpu izvietojumu. Visa procesa inform cija HACCP grupai viennoz m gi j p rbauda re lajos procesu un telpu apst k os.

6.6 Apdraud jumu anal ze

HACCP grupa veic un dokument apdraud jumu anal zi, kas ietver visus noteikt s jomas materi lus un procesa so us.

J izmanto diagramma, lai katr procesa sol identific tu potenci los apdraud jumus, izv rt jot katra so a pa os apst k us zem k min taj s perspekt v s.

miskaj – pestic di, sm rvielas, dioks ni, smagie met li, mazg anas l dzek i utt.

Biolo iskaj – nev lami mikroorganismi k salmonella, E. coli, pel jumi utt.

Fizik laj – t di sve erme i k stikls, koks, rotaslietas, akmenti i, met la priek meti utt.

Piem ram, 1. procesa sol , pirmajam jaut jumam b tu j b t: „Cik labs ir materi ls, ko man pieg d ?”

J preciz gan avots, gan apdraud jums, piem ram: „p r k zema izspie anas temperat ra veicina Salmonellas izdz vo anu”.

J nosaka pas kumi attiec b uz visiem identific tajiem apdraud jumiem. ie pas kumi j ievie vai nu p rstr d jot priek nosac jumu programmu, vai nosakot kontroles pas kumus bar bas nekait guma p rvald bas sist mas rokasgr mat .

6.7 Riska nov rt ana

Attiec b uz visiem identific tajiem apdraud jumiem, j nov rt riska l menis, nosakot smagumu apdraud juma ietekmei uz cilv ku vesel bu un iesp ju, ka ietekme attiec gaj sol realiz sies bez iesp j m veikt kontroles pas kumus (neierobe ots risks). HACCP grupa sal dzina apr in tos riska l me us ar iepriek noteikto riska l meni, lai var tu at irt noz m gus apdraud jumus no nenoz m giem apdraud jumiem. Iepriek noteiktais riska l menis un t motiv cija, k ar noz m go un nenoz m go apdraud jumu nov rt ana un noteik ana ir j dokument .

35

6.8 KKP noteik ana

Jebk di noz m gi apdraud jumi j nov rt saska ar struktur lu metodi, lai noteiktu, vai attiec gais procesa solis ir b tisks bar bas nekait gumam (KKP). ai metodei j em v r vismaz:

a) nepiecie am ba p c pa a kontroles pas kuma;

b) iesp ja uzraudz t un/vai kontrol t attiec go procesa soli;

c) kontroles pas kuma sp ja nov rst risku vai samazin t to l dz pie emamam l menim;

d) vai risku var s nov rst vai samazin t l dz pie emam l menim n kamaj procesa sol .

Ja k dam noz m gam apdraud jumam nepiecie ama pa a kontrole un turpm kajos procesa so os nav iesp jams to samazin t vai nov rst, tad tas ir kritiskais kontroles punkts (KKP). Ja tas nav KKP, tad pietiek ar maz k stingru kontroli vai priek nosac jumu programmas pareizu izpildi. Piem rs:

Smaguma

pak pe

Augsta 3 4 4

Vid ja 2 3 4

Zema 1 2 3

Iesp jam ba Neliela Vid ja Liela

Lai noteiktu KKP proces , var izmantot divas atz tas vadl niju metodes.

Pirm metode balst s uz iepriek min to riska l me a nov rt jumu. Ar riska nov rt juma metodi var noteikt etrus riska l me us. 1. riska l men nav nepiecie ami nek di pas kumi. 2. riska l men j veic periodiski pas kumi. 3. riska l menis prasa priek nosac jumu programmu, piem ram, higi nas programmu, apkopes un kalibr cijas, iepirkuma proced ru piem ro anu utt. 4. riska l men , kur nav turpm ko so u, kuros var tu nov rst apdraud jumu, attiec gais procesa solis k st par KKP, kur nepiecie ams noteikt pa us kontroles pas kumus.

Otro metodi atvieglo „l mumu pie em anas koks” (sk. z m jumu), kur ar etru jaut jumu pal dz bu, tiek noteikta lo isku spriedumu pieeja. Lai izvair tos no nelietder gu KKP noteik anas, metode j izmanto vien gi attiec b uz noz m giem apdraud jumiem, piem ram, kuri atbilst 3. un 4. riska l menim.

36

Kop jais KKP skaits b s atkar gs no procesu un produktu skaita, tom r, atbilsto i pielietojot pareizo metodi, var noteikt optim lo KKP skaitu. J cen as, lai to kopskaits b tu cik mazs vien iesp jams. Nedaudzus b tiskus KKP var kontrol t daudz efekt v k nek pla u to kl stu.

Kad procesa solis un attiec gais risks, kam nepiecie ama pa a kontrole ir identific ts, j nosaka kontroles pas kums. Kontrolei j b t iesp jamai, izm r mai un j sp j samazin t risks l dz pie emam l menim. Tikko KKP k st nekontrol jams, nekav joties j veic atbilsto a korekt va darb ba.

KKP noteik anas motiv cija un izn kums j dokument .

Vai past v kontroles vai profilakses

pas kums(-i)?

Main t soli, procesu vai produktu

Vai kontrole aj sol ir nepiecie ama dro umam?

Vai solis ir pa i paredz ts, lai nov rstu vai samazin tu apdraud juma

iesp jam bu l dz pie emamam l menim?

Vai identific tais apdraud jums(-i) var izrais t nepie emamu pies r ojuma l meni

vai pies r ojums var pieaugt l dz nepie emamiem l menim?

Vai n kamaj sol var s nov rst identific to apdraud jumu(-us) vai samazin t tos

l dz pie emamam l menim?

KRITISKAIS KONTROLES

PUNKTS

J

J

J

J

J

N

N

N

N

N

Nav KKP

Nav KKP

Nav KKP Apst ties

Apst ties

Apst ties

37

6.9 Kritisk s v rt bas un uzraudz ba

Visiem identific tajiem KKP j nosaka kritisk s v rt bas. o v rt bu pamatot ba j p rbauda, sal dzinot ar ties bu aktiem, zin tniskajiem datiem vai veicot provokat vos testus. J nosaka m r a v rt ba k vid jais lielums un kritisk v rt ba k robe irtne starp pie emamo un nepie emamo. Min taj m v rt b m j atbilst vis m ties bu aktu pras b m, bet, ja t du nav, tad uz m ja pa a veikt s anal tisk s un bibliogr fisk s izp tes, k ar personisk s vai konsultantu pieredzes rezult tiem, kuri j em v r , lai pan ktu optim lu l dzsvaru starp nekait gumu un sp ju efekt vi darboties.

J novelk skaidra robe l nija starp v rt b m, kuras nosaka (vien gi) veikt procesa piel go anu un kritiskaj m v rt b m, kuras, ja t s p rsniedz, liecina, ka j veic korekt vas darb bas attiec b uz pa u produktu. Kritisk s v rt bas un to valid ciju j dokument . KKP uzraudz ba ir procesa parametru pl nveida m r jumu veik ana ar m r i p rliecin ties, ka KKP tiek piln b kontrol ts. T ietver noteiktu grafiku, kritisk s v rt bas saska ar iepriek min to defin ciju, rakstisku proced ru, atbilsto i sagatavotus atbild gos darbiniekus un m r jumu/nov rojumu/rezult tu uzskaiti.

KKP uzraudz bai j b t val dai, lai: a) signaliz tu par kritisko v rt bu p rsnieg anu; b) ar atbilsto u ticam bas pak pi liecin tu par past v gu st vokli.

Izmantojot k du netie u uzraudz bas pa mienu vai kvantitat vu v rt bu, s metodes valid cija un/vai uz m ja kompetence ir j dokument .

38

6.10 Korekcija

HACCP grupa nosaka, k dam produktam ir j veic attiec g s korekcijas gad jum , ja tiek p rsniegtas kritisk s v rt bas. Ja k da produkta ra o ana izteikti neatbilst kritiskaj m v rt b m, korekcijas attiecas uz visu produktu kopum . Zi ojumos par korekcij m j iek auj faktiski konstat t s v rt bas, datums/laiks, korekciju veic ja paraksts, k ar attiec g produkta apjoms un galam r is. Uz m js dokument visu KKP p rskatu, ieskaitot kontroles pas kumus, kritisk s v rt bas, uzraudz bas bie umu un metodi, korekcijas, uzskaiti un ar t m saist to atbild bas sadali. o p rskatu pievieno bar bas nekait guma p rvald bas sist mas rokasgr matas operat vajiem dokumentiem. Piem rs:

Solis Apdraudjums

Kategorija KKP Uzraudz ba Kritisk robe a

Korekt v darb ba

Uzskaite un verifik cija

Kas K Kad Kur 4. Sa-mais a-na

Sve -erme i

bar bas l dzek- os

Fiziskie

(jeb-k di)

3

(3. aj proces ) Siets J p r-bauda,

lai p rliecin-tos, ka tas

darbojas un ir lab tehnisk st vokl

Katru dienu

Apkopes departam-ents

Visas acis

< 2 mm

Siets rot ar trumu 50 ap-griez-ieni min t

Noblo t produktu kop iepriek - j s atbilsto s inspekcijas

Nomain t vai salabot sietu, vai kori t t rot cijas trumu, ja tas

neatbilst specifik- cijai.

S dz bu skaits par sve -erme u

kl tb tni gatavaj produkcij

6.11 Bar bas nekait guma p rvald bas sist mas valid ana

HACCP sist mas valid anai uz m js var balst ties uz Rokasgr matu, ietverot attiec g s nozares atsauces dokumentu(-us).

39

6.12 Bar bas nekait guma p rvald bas sist mas verifik cija

HACCP grupa vismaz reizi gad veic bar bas nekait guma p rvald bas sist mas verifik ciju, lai apstiprin tu t s efektivit ti un der gumu. dai verifik cijai nep rprotami j em v r :

a) visu priek nosac jumu izpilde un efektivit te;

b) kontroles pas kumu realiz cija un efektivit te;

c) jebk das novirzes KKP kontrol un veikt s korekt v s darb bas;

d) iek jie un r jie zi ojumi (s dz bas) par bar bas nekait gumu;

e) atbilsto u misko un mikrobiolo isko anal u rezult ti;

f) starpgad jumi un produktu atsauk ana;

g) izmai as produktos, procesos un ties bu aktos.

da verifik cija auj izdar t prec zus secin jumus par bar bas l dzek u nekait guma p rvald bas sist mas ievie anu, efektivit ti un der gumu. Verifik cija piln b j dokument , ide l variant j iek auj uz muma iek j audita programm un j izmanto par pamatu vad bas p rskata sast d an .

HACCP sist m j iek auj virkne dokumentu. Minim lais dokumentu saraksts ir ds:

a) HACCP grupa (darbinieki un to pieredze); b) HACCP grupas san ksmju protokoli; c) gatav s produkcijas specifik cijas; d) materi lu specifik cijas; e) procesu diagrammas; f) priek nosac jumi; g) apdraud jumu anal zes tabulas, ieskaitot KKP noteik anu un valid ciju; h) HACCP pl ns, ieskaitot KKP, kritisk s robe as, uzraudz bu un korekt v s

darb bas; i) darb bas proced ras KKP; j) zi ojumi par korekciju veik anu un ar tiem saist tie dokumenti; k) verifik cijas proced ras un visu iepriek min to darb bu rezult ti.

40

7 ATSAUCES DOKUMENTI Lai saska otu Rokasgr matu ar sp k eso ajiem dz vnieku bar bas ties bu aktiem un da d m darb b m dal bvalstu, nozares un/vai asoci ciju l men , taj ir iestr d ti bar bas un p rtikas nekait guma principi, k ar HACCP principi, kas paredz ti turpm k min tajos vair kos starptautiskos dokumentos, k ar ES likumdo an , piem ram:

Regul , ar ko paredz p rtikas aprites ties bu aktu visp r gus principus (Regula (EK) Nr. 178/2002)

Bar bas higi nas regula (Regula (EK) Nr. 183/2005)

Regula par ofici lo kontroli (Regula (EK) Nr. 882/2004)

Regula par dz vnieku din an lietot m piedev m (Regula (EK) Nr. 1831/2003)

Direkt va par nev lam m viel m dz vnieku bar b (Direkt va 2002/32/EK)

Regula, ar ko paredz maksim li pie aujamos pestic du atliekvielu l me us (Regula (EK) Nr. 396/2005)

Regula par MO bar b un p rtik (Regula (EK) Nr. 1829/2003)

Regula par bar bas lai anu tirg (Regula (EK) Nr. 767/2009)

Komisijas ieteikums par dezoksinivalenola, zearalenona, ohratoks na A, T2 un HT2 un fumoniz nu kl tb tni produktos, kas paredz ti dz vnieku baro anai (2006/576/EK)

Codex Alimentarius Labas prakses kodekss dz vnieku din an

41

8 NOZARES ATSAUCES DOKUMENTI Nozares rokasgr matai ir j ietver vai j balst s uz vispus gu nozares l me a risku anal zi, kas aptver visus izmantotos bar bas l dzek us:

- bar bas nekait guma apdraud jumu identifik ciju; - o apdraud jumu kontroles pas kumu formul anu.

Individu lu ra ot u/uz m ju atbild ba par HACCP paliek sp k .

Zem k min taj s bar bas l dzek u nozar s ir izstr d ti nozaru atsauces dokumenti bar bas l dzek u nekait guma jaut jumos. 3. PIELIKUMS: NOZARES ATSAUCES DOKUMENTS CIETES P RSTR D 4. PIELIKUMS: NOZARES ATSAUCES DOKUMENTS E AS UN E AS AUGU S KLU

P RSTR D

42

I. PIELIKUMS: PADOMDEV JU ORGANIZ CIJU SARAKSTS

EFIP ir uztur jusi kontaktus un tikusies ar pla u r pniec bas nozaru to p rst vju loku, kuri ir iesaist ti bar bas l dzek u ra o an un pat r an , k ar ar cit m ieinteres taj m pus m no visas Kopienas. o san ksmju m r is ir uzaicin t visas noz m g s bar bas nozares ieinteres t s puses

ES sniegt atsauksmes par o Rokasgr matu gan pirms, gan p c t s s kotn j s publik cijas 2009. gada j nij . Konsult ciju procesa, kur v l joproj m ir atv rts un turpin s, jaun kie m r i ir:

a) mekl t ieguld jumus, iedibin t konstrukt vu diskusiju un uzaicin t ieinteres t s puses nodro in t koment rus un priek likums attiec b uz Rokasgr matas tekstu t nep rtrauktas pilnveides nodro in anai;

b) nodro in t labu izpratni citu nozaru vid par Rokasgr mat realiz to pieeju; c) sasniegt pietiekamu uzticam bas l meni p rtikas un bar bas d , p c iesp jas

augst k l men apmierinot citu nozaru p rst vju tiesisko pa v bu attiec b uz bar bas nekait gumu;

d) nodro in t Rokasgr mat sasaistes pieeju un koordin ciju ar cit m iesaist taj m pus m.

Jo pa i j atz m AAF un FEDIOL akt v dal ba EFIP, Eiropas Bar bas sast vda u platform , kur min t s organiz cijas ir dibin t jas un dal bnieces. EFIP tika izveidota no Eiropas liel kaj m asoci cij m un feder cij m, kuras ES tirg p rst v dz vnieku bar bas l dzek us pieg d jo s nozares, un t ir br vpr t ga nost d u platforma nozares rokasgr matu nov rt anai, pieredzes apmai ai, sadarb bai un saska otas virz bas pied v anai visiem t s biedriem Bar bas higi nas regulas un attiec go nekait guma sh mu ievie an . Kop EFIP biedru organiz cijas p rst v milz gu „materi lu” kl stu, kuri tiek laisti p rtikas aprit l dz ar bar bas mais jumiem (lab bu, p rstr d tiem d rze iem un dz vnieku produktiem un p rstr des nozares blakusproduktiem).

43

Konsult ciju procesa v sture:

- 2006. gada oktobris EFIP- FEFAC san ksme - 2006. gada decembris EFIP- FEFAC san ksme - 2007. gada janv ris EFIP Tehnisk s komitejas s de - 2007. gada janv ris EFIP plen rs de - 2007. gada febru ris EFIP- FEFAC san ksme - 2007. gada marts EFIP Tehnisk s komitejas s de - 2007. gada marts EFIP plen rs de - 2007. gada maijs EFIP- FEFAC san ksme - 2007. gada j nijs EFIP plen rs de - 2007. gada j lijs EFIP plen rs de - 2007. gada septembris EFIP Tehnisk s komitejas s de - 2007. gada oktobris EFIP plen rs de - 2007. gada novembris EFIP plen rs de - 2008. gada janv ris EFIP plen rs de - 2008. gada marts EFIP Tehnisk s komitejas s de - 2008. gada maijs EFIP plen rs de - 2008. gada j nijs EFIP plen rs de - 2008. gada septembris EFIP Tehnisk s komitejas s de - 2008. gada septembris EFIP plen rs de - 2008. gada decembris EFIP plen rs de - 2009. gada febru ris EFIP plen rs de - 2009. gada marts EFIP- FEFAC san ksme - 2009. gada apr lis EFIP Tehnisk s komitejas s de - 2009. gada apr lis Assalzoo san ksme - 2009. gada j nijs EFIP plen rs de - 2009. gada septembris EFIP Tehnisk s komitejas s de - 2009. gada decembris EFIP plen rs de - 2010. gada janv ris EFIP Tehnisk s komitejas s de - 2010. gada marts EFIP Tehnisk s komitejas s de

44

EFIP

Saska ar P rtikas higi nas regulas (Regula (EK) Nr. 183/2005) un jo pa i t s 7., 20. un 22. panta public anu visas liel k s Eiropas feder cijas un asoci cijas, kas ES tirg p rst v bar bas l dzek us pieg d jo s nozares ir veiku as pas kumus, lai nodro in tu, ka visas attiec g s nozares rokasgr matas atbilst Regulas (EK) Nr. 183/2005 pras b m un pla k izpratn visu bar bas regulu pras b m, k ar Codex Alimentarius Labas dz vnieku din anas rokasgr matai CAC/RCP 54-2004.

s asoci cijas un feder cijas ir nodibin ju as EFIP, Eiropas bar bas l dzek u platformu. EFIP ir br vpr t ga nost d u platforma nozares rokasgr matu nov rt anai, pieredzes apmai ai, sadarb bai un saska otas virz bas pied v anai visiem t s biedriem Bar bas higi nas regulas un attiec go nekait guma sh mu ievie an .

Kop EFIP biedru organiz cijas p rst v milz gu „materi lu” kl stu, kuri, ra oti gan Eirop , gan import ti no tre aj m valst m, tiek laisti p rtikas aprit l dz ar bar bas mais jumiem (lab bu, p rstr d tiem d rze iem un dz vnieku produktiem un p rstr des nozares blakusproduktiem).

EFIP veido das asoci cijas:

o AAF - Association des Amidonniers et Féculiers – Eiropas Cietes ra ot ju asoci cija

o Eiropas alus ra ot ji o CEFS - Comité Européen des Fabricants de Sucre o CIAA – ES P rtikas un dz rienu r pniec bas konfeder cija o COCERAL - Comité du Commerce des céréales, aliments du bétail, oléagineux,

huile d'olive, huiles et graisses et agrofournitures o EFPRA – Eiropas tauku p rstr des un kaus anas nozares asoci cija o FAMI-QS – Bar bas piedevu un premiksu kvalit tes sist mas Eiropas asoci cija o FEDIOL – ES e as un prote na rau u nozare o Eiropas miltu ra ot ju asoci cija

AAF

AAF (Association des Amidonniers et Féculiers) ir tirgot ju asoci cija, kas p rst v Eiropas cietes nozares intereses gan Eiropas, gan starptautiskaj l men . Cietes nozare ir att st ta 21 Eiropas valst , asoci cijai ir 24 biedri un 7 asoci tie locek i. Lai ieg tu pilnu biedru sarakstu, l dzu, atveriet AAF t mek a vietni: http://www.aaf-eu.org/html/members.html

45

FEDIOL

FEDIOL ir Eiropas feder cija, kas p rst v ES e as un prote na rau u industriju. T s locekles ir 14 dal bvalstu e as s klu spie anas un e as p rstr des nozares asoci cijas da d s ES dal bvalst s. Ar asoci ciju t kla pal dz bu FEDIOL sast v ir vair k nek 35 uz mumi, piem ram, AAK, A.D.M, CARGILL, BUNGE, IOI Loders Croklaan, Lipidos Santiga, Sovena, Thywissen, Wilmar Edible Oils.... Pilnu FEDIOL asoci cij iesaist to uz mumu sarakstu var atrast m su t mek a vietn :http://www.fediol.be/4/index.php

2. PIELIKUMS: AKRON MU UN ABREVIAT RU SARAKSTS

o As: ars ns o B: biolo isks

o C: misks

o Kat.: kategorija

o KKP: Kritiskais kontroles punkts

o Cd: kadmijs o KVV/g: koloniju veidojo s vien bas uz 1 g o CIP: t r ana bez iek rtas demont as o DDT: dihlordifeniltrihloret ns o EK: Eiropas Komisija

o EFIP: Eiropas Bar bas sast vda u platforma

o ES: Eiropas Savien ba

o FEFAC: Eiropas Bar bas ra ot ju feder cija

o LRP: laba ra o anas prakse o HACCP: Apdraud jumu anal ze kritiskajos kontroles punktos

o HCB: heksahlorcikloheks ns o HCN: ci n de ra sk be o Hg: dz vsudrabs o ISO: Starptautisk standartiz cijas organiz cija o MAL: maksim lais atliekvielu l menis

o DV: dal bvalstis

o P: fizik ls

o PAH: policikliskie arom tiskie og de ra i o Pb: svins o PCBs: polihlorbifenili

o PCDD: polihlordibenzo-p-dioks ni

o PCDF: polihlordibenzofur ni

o PRP: priek nosac jumu programma

o SFM: nekait gs, labs un p rdodams o SO2: s ra dioks ds o T°C: temperat ra Celsija gr dos o TEF: toksiskuma ekvivalences faktors

o WHO: Pasaules Vesel bas organiz cija