Baiba Prindule - Ren -ce, beidzot ģimnāziju Cēsīs,bijusi pārliecināta, ka kļūspar aktrisi, bet kļuvusi paruzņēmēju. Pati dibinājusiuzņēmumu. “Pēc skolas ie-stājos Kultūras akadēmijā,bet dzīve mani ievirzīja ci-tur,” teic Baiba un smaidotkomentē dzīves līkločus.“Jāpieņem, ka laiks ne vien-mēr ievirza tur, kur cerēji.Ļoti gribēsi un piepildīsies -dažreiz tā nenotiek. Kad nākapjausma, tā ir skarba. Tačujāsāk no jauna darīt, nevarcerēt, ka darbs nāks pie te-vis. Es gāju pie darba. Pēctam sekoja izglītība. Šobrīdstudēju Mākslas akadēmijasmaģistrantūrā, pirms tamLatvijas Universitātē studējupsiholoģiju, tad žurnālisti-ku, vēl pirms tam Kultūraskoledžā pabeidzu teātra re-žiju un nu būšu mākslas ma-

ģistrs,” uzskaitījumu beidzuzņēmēja, kura mācās jo-projām.

Baiba Prindule - Rence irno tiem aktīvajiem cilvē-kiem, kuri paši sev radījušidarbavietu. “Esmu sevi pa-sludinājusi par vides stilistu.Mēs visi esam šai moderna-jā laikmetā, kad rodas profe-sijas, par kurām iepriekš patnerunāja. Pēc pāris gadiembūs tādas, par kurām vēlšobrīd nenojaušam. Es esmuvizuālais medijs, strādāju aruzņēmumiem, liekot vadītā-jiem saprast, cik svarīgs irarī uzņēmuma iz-skats, ražoto produktutēls,” skaidro radošāuzņēmēja. “To, ka es-mu izveidojusi savuuzņēmējdarbību, sa-pratu tikai pēc ga-diem pieciem. Bijugan pašnodarbinātāstatusā, gan veidojusi

savu SIA. Darīju darbiņu, unman par darbu uzņēmēji sa-maksāja. Pie uzņēmējiemgāju pēc savas iniciatīvas.Teicu, ka esmu dekoratorsun ar savu darbu palīdzēšuuzņēmumam. Pārliecībaman bija! Atceros, kā gājupie lielas traktoru firmas,piedāvāju rīkot tai pasāku-mu, man jautāja, vai ir savakomanda. Teicu, ka ir, undomāju, ka gan jau atradīšupalīgus, jo esmu neatlaidīgaieceru īstenošanā.”

Baiba Prindule - Rence zi-na, cik liela vērtība ir skolā

iemācītais - lai ko dari, vissiesāktais jāpabeidz. “To pa-turu prātā, kad koncentrējos,pierakstot darāmo, dodosprasīt palīdzību, ja zinu, kapati ar visu netikšu galā. Tāveidojas manas komandas.”

Pirmais speciālists, kuršbijis vajadzīgs Baibas dibi-nātajam uzņēmumam, irgrāmatvede. “Cēsīs to algojujau no paša sākuma, te iero-dos sakārtot dokumentus,bet darbs man ir visāLatvijā,” paskaidro uzņēmē-ja. q

4 UzņēmēJDARBĪBAs UzsākšAnA DRUVA l Otrdiena, 6. novembris, 2018.

Publikācijas sagatavotas ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Mērķprogrammā “Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma” atbalstīts projekts nr. Nr.2/MEDIA/18/013

Lappusi sagatavojusi Mairita KaņePe

Kamēr dēls aizņemts mācī-bās, abi vecāki - latviete un itālis- Cēsīs strādā pašu izveidotā ģi-menes uzņēmumā. Itālijā krātaisun ieguldītais uzņēmējdarbībāpārdots, lai varētu veidot biznesuLatvijā. Baibas dzīvesdraugs irar lielu pieredzi sabiedriskajā ēdi-nāšanā. Abi izvēlējušies Cēsīmlīdz šim netipisku, Itālijai rakstu-rīgu sabiedriskās ēdināšanas for-mu, kura neatbilst ne mums pie-rastajai tipiskai kafejnīcai, ne res-torānam.

Baiba Bārda stāsta: “Mūsu pir-mais uzdevums bija iegūt telpasuzņēmējdarbībai vecpilsētā, Rī -gas ielā. Pagājušā gada novembrīaizrunājām telpas, sākās remonts.Esam pilsētas centrā, te iet garāmpilsētnieki, staigā tūristi.”

Cēsīs ienākušais pāris spriedis,ka jāizzina ne tikai tūristu, bet arīpilsētnieku paradumi. Abi uzņē-mēji nolēmuši ievest un piedāvātitāļu produktus un izveidot ko lī-dzīgu restorānam, bet ar priekš-noteikumu, ka tajā darbojas mā-jas virtuve. “Tātad tas nav resto-rāns,” biznesa plāna pamatuskaidro Baiba Bārda, uzsverot, kacēsnieki pamazām vien sāk apgūtto, kas tipisks ēdināšanai Itālijā.Cēsnieki rudenī ir galvenie ap-meklētāji, jo tūristu plūsma nav

vairs jūtama. Jaunienācēji Cēsubiznesa vidē cer, ka viņiem izdo-sies latviešus pieradināt pie tradī-cijām, kuras par labām uzskatamazajās Itālijas pilsētās. “Visudienu, bez pārtraukuma, mēs ne-strādāsim. Paši vien esam saim-niekotāji virtuvē un zālē, tāpēcpēc pusdienas laika mums ir pau -zīte. Ļoti gribam to ievērot un ce-ram, ka cēsnieki ielāgos, kad do-dam pusdienas un kad sākas ēdi-nāšanas vakara cēliens.”

Latviete ar dzīvesdraugu itālipēc vasaras, kas jau aizvadītaCēsīs, var nosaukt vienu no biz-nesa plāna uzdevumiem, kas būsīstais - atvest un piedāvāt itāļusierus un gaļas žāvējumus.Cēsnieki varētu tādus cienīt, tasjau notiekot, daudzi gardumus lū-dzot smalki sagriezt un ietīt līdzinešanai. “Vēl līdz galam savu ie-ceri neesam īstenojuši, bet strā-dājam pie tā,” uzsver Baiba, ku-ras darbs saistīts arī ar Itālijasproduktu tirgošanu. Viņas dzīves-drauga aicinājums ir pavārmāk-sla, un to viņš turpina Latvijā.

Uzņēmējdarbības reģistrēšanuLatvijā bija jāuzņemas Baibai pa-šai. “Process tāds pats kā visurEiropas Savienībā, tikai Latvijādokumentu sagaidīšana no iestā-dēm ieilga,” tāda pieredze ir uz-ņēmējai. Bijuši arī daži pārsteigu-mi: “Uzņēmumu reģistrācija ne-notiek Cēsīs, jābrauc uzValmieru. Tas, ka esmu latviete,

mums nepasteidzināja procesu,jo man šajā jomā nebija Latvijaspieredzes.”

Topošā restorāna saimnieki vis-pirms uzmeklējuši profesionālupalīgu, kam uzticēs grāmatvedī-bas darbu. “Man vajadzēja skaid-rību, jo daudzas nianses Latvijāgrāmatvedības jomā nevarēju zi-nāt. Lai gan esam divatā un paši

veidojam katru lietu savā uzņē-mumā, bez profesionāla grāmat-veža mēs neiztiktu,” stāsta BaibaBārda. Viņai ir kāda nojausma:“Varbūt ar laiku Cēsīs būs vēlviens uzņēmējdarbības sākšanasstāsts, iespējams, to veidos cil-vēks, kurš pieteicās par darbinie-ku mūsu virtuvē. Arī viņa ģimenepārcēlusies dzīvot uz Latviju, ti-

kai no Austrālijas. Pagaidām vīrspelnīs pie mums, varbūt ar laikusāks savu uzņēmējdarbību.” Nodažādām pasaules malām Cēsīssatikšanās notikusi nejauši.“Iepazināmies tepat, mūsu tel-pās, uzsākot sarunu ar viesiem,kas bija atnākuši izdzert kafiju,”par sakritību stāsta B. Bārda. q

Latvietes un itāļa kopīgs biznesa plāns Jāņmuižniece Baiba Bārda uzņēmējdarbības sākumamLatvijā nobrieda līdz ar atgriešanos dzimtajā pusē noārzemēm. Gadi, kas viņai pagājuši ārpus Latvijas - Īrijāun Itālijā -, devuši pieredzi, kāarī stiprinājuši latvietes pārliecību, ka laiks sākt kopatstāvīgu savā zemē.Izšķiršanos par atgriešanos noārzemēm veicinājusi dēla pieaugšana, kuram nu ir sākušās arī skolas gaitasCēsīs.

nuzņēMuMs atVērts. itāļu gaumē iekārtotajā sabiedriskās ēdināšanas iestādē cēsīs par itālisku atmos-fēru rūpējas latviete Baiba Bārda.

Radošā uzņēmēja ar optimismu

Man ir skaidrs darbības plāns, kā (% no respondentu skaita, n = 1018)

noteikti jā Visdrīzāk jā Visdrīzāk nē noteikti nē nav nepieciešams

iegūt vai papildināt izglītību 15,8 25,3 11,0 4,1 43,9

paaugstināt labklājību 13,7 43,6 27,3 7,7 7,6

veidot darba karjeru 12,1 28,5 17,1 7,9 34,4

saglabāt vai uzlabot veselību 18,9 56,8 12,9 2,4 8,9

iegūt jaunus iespaidus (Latvijā un ārzemēs) 15,3 41,5 17,0 4,1 22,1

iegūt jaunus sociālos kontaktus 12,0 40,7 16,4 4,2 26,8

veidot vai nostiprināt ģimeni 16,0 42,9 9,1 2,9 29,1

paplašināt kultūras kompetenci 15,5 50,2 10,3 2,6 21,4

Par uzņēmējdarbības sākumu dzimtenē latvietesaka: “Viss sākās ar māju. Vispirms iegādājāmies māju pieCēsīm, kuru joprojām atjaunojam. Tikko varējām tajā dzīvot, pilnībā pārcēlāmies noItālijas.”

Dzīves meistarība (no pārskata par tautas attīstību 2015/2016)

nBaiBa Prindule-rence