du.lvdu.lv/wp-content/uploads/2015/12/ekonomika_dokt_2009_2010.pdf · daugavpils universitĀte...

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTE

Doktora studiju programmas

„EKONOMIKA”

pašnovērtējuma ziņojums

par 2006./2007., 2007./2008., 2008./2009.,

2009./2010. studiju gadu

Programma akreditēta 31.10.2007. – 31.12.2013.

2006./2007. studiju gads – veiktās izmaiņas




Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai

LR IZM Augstākās izglītības

departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes

novērtēšanas centram

Pieteikums studiju programmas akreditācijai

Augstākās izglītības iestādes nosaukums Daugavpils Universitāte

Augstākās izglītības iestādes juridiskā

adrese Vienības 13, Daugavpils,

Latvija, LV –5400

Tālr. 54-22180

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas

apliecības numurs

2741000222

Studiju programmas nosaukums Doktora studiju programma “Ekonomika”

Studiju programmas kods 51310

Studiju programmas apjoms 120KP

Studiju programmas īstenošanas ilgums Pilna laika studijas – 3 gadi

Nepilna laika studijas – 4 gadi

Prasības, sākot studiju programmas

apguvi Maģistra grāds ekonomikā vai vadības

zinātnē

Iegūstamais grāds Ekonomikas doktors

Vieta, kurā īsteno studiju programmu Daugavpils Universitāte, Sociālo zinātņu

fakultāte, Ekonomikas katedra, Parādes 1,

Daugavpils, LV-5400

Studiju programmu īstenošanas veids Pilna un nepilna laika studijas

Programmas direktors Dr.oec., asoc.prof. J.Eglītis

APSTIPRINĀTS

DU senāta sēdē

2007.gada 2.aprīlī, protokols Nr. 3.

Senāta priekšsēdētājs:

Dr. phys., profesors V. Paškevičs

Saturs

1. Programmas mērķi un uzdevumi ................................................................................ 5 2. Iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā ..................... 6

3. Programmas perspektīvais novērtējums .................................................................... 7 3.1. PROGRAMMAS ATBILSTĪBA AKADĒMISKĀS IZGLĪTĪBAS STANDARTAM ......................... 8 3.2. DARBA DEVĒJU APTAUJAS REZULTĀTI PAR ABSOLVENTU NODARBINĀTĪBU ................. 8

4. Programmas organizācija ............................................................................................ 11 4.1. PROGRAMMAS STRUKTŪRA ........................................................................................... 11 4.2. DOKTORA STUDIJU PROGRAMMAS „EKONOMIKA” PLĀNS SADALĪJUMĀ PA

GADIEM (PILNA LAIKA STUDIJĀM – 3 GADIEM, NEPILNA LAIKA STUDIJĀM –

4 GADIEM) ...................................................................................................................... 12 4.3. STUDIJU PROGRAMMAS IZMAIŅAS ................................................................................. 13 4.4. IEKŠĒJĀS KVALITĀTES MEHĀNISMA DARBĪBA ............................................................... 14

5. Studiju rezultātu un programmas satura salīdzinājums ar līdzīgām studiju

programmām Latvijā un Eiropas Savienības valstīs ..................................................... 17 6. Vērtēšanas sistēma (vērtēšanas metožu izvēles pamatojums un rezultātu

analīze) ................................................................................................................................ 19 7. Programmas praktiskā īstenošana .............................................................................. 20

7.1. IZMANTOTĀS STUDIJU METODES UN FORMAS ................................................................ 20 7.2. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PĒTNIECISKĀ DARBĪBA UN TĀS IETEKME UZ

STUDIJU DARBU ............................................................................................................. 20 7.3. STUDĒJOŠO IESAISTĪŠANA PĒTNIECĪBAS PROJEKTOS ..................................................... 21

8. Studējošo raksturojums ............................................................................................... 23 8.1. STUDĒJOŠO SKAITS ........................................................................................................ 23 8.2. PIRMAJĀ STUDIJU GADĀ IMATRIKULĒTO STUDĒJOŠO SKAITS ........................................ 23 8.3. ABSOLVENTU SKAITS ..................................................................................................... 24 8.4. STUDĒJOŠO APTAUJAS UN TO ANALĪZE .......................................................................... 24 8.5. ABSOLVENTU APTAUJAS UN TO ANALĪZE ...................................................................... 27 8.6. STUDĒJOŠO LĪDZDALĪBA STUDIJU PROCESA PILNVEIDOŠANĀ ....................................... 27

9. Akadēmiskā personāla raksturojums ......................................................................... 28 9.1. SKAITS............................................................................................................................ 28 9.2. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA KVALIFIKĀCIJA (PROJEKTU VADĪBA,

PĒTNIECĪBAS VIRZIENI UN TO REZULTĀTI) .................................................................... 29 9.3. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ATLASES, ATJAUNOŠANAS, APMĀCĪBAS UN

ATTĪSTĪBAS POLITIKA NĀKAMAJIEM 6 GADIEM ............................................................. 32

10.Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums .................................... 34 10.1. FINANSĒŠANAS AVOTI.................................................................................................... 34 10.2. STUDIJU MATERIĀLI TEHNISKAIS NODROŠINĀJUMS ....................................................... 34

11.Ārējie sakari .................................................................................................................. 37 11.1. SADARBĪBA AR DARBA DEVĒJIEM .................................................................................. 37 11.2. SADARBĪBA AR LATVIJAS UN ĀRVALSTU AUGSTSKOLĀM ............................................. 37

12.Programmas attīstības plāns nākamajiem 6 gadiem (2007-2013) ............................ 40 12.1. STUDIJU PROGRAMMAS SVID ANALĪZE ......................................................................... 40 12.2. DOKTORA STUDIJU PROGRAMMAS „EKONOMIKA” ATTĪSTĪBAS PLĀNS

NĀKAMAJIEM 6 GADIEM ................................................................................................ 41

Pielikumi

1.Pielikums: Doktora studiju programmas „Ekonomika” studiju plāni

2.Pielikums: Doktora studiju programmas „Ekonomika” studiju kursu apraksti

3.Pielikums: Doktora studiju programmas „Ekonomika” realizēšanā iesaistītā

akadēmiskā personāla CV


akadēmiskā personāla publikācijas


akadēmiskā personāla līdzdalība pētnieciskajos projektos

6.Pielikums: Dokumenti, kas apliecina, ka gadījumā, ja programma tiek likvidēta,

pieteicējs nodrošina studējošo iespēju turpināt izglītību citā augstākās

izglītības programmā vai citā augstskolā

7.Pielikums: Daugavpils Universitātes ekonomikas Promocijas padomes nolikums

8.Pielikums: Doktora studiju programmas „Ekonomika” studējošo saraksts

9.Pielikums: Doktora studiju programmas „Ekonomika” studējošo publikācijas

10.Pielikums: Doktora studiju programmas „Ekonomika” studējošo līdzdalība

projektu īstenošanā

11.Pielikums: Doktora studiju programmas „Ekonomika” docētāju un studējošo

piedalīšanās konferencēs

12.Pielikums: Doktora studiju programmas „Ekonomika” izmaksas uz vienu

studējošo

13.Pielikums: Doktora studiju programmas „Ekonomika” studējošo aptaujas

veidlapas

14.Pielikums: Doktora studiju programmas „Ekonomika” diploma pielikuma paraugs

5

1. Programmas mērķi un uzdevumi

Daugavpils Universitātes (turpmāk – DU) doktora studiju programmas „Ekonomika”

mērķis ir sagatavot augstākās kvalifikācijas speciālistus patstāvīgam akadēmiskajam,

pētnieciskajam un praktiskajam darbam ekonomikas zinātnē, tās apakšnozarēs “Reģionālā

ekonomika” un “Finanses un kredīts”, tādējādi stiprinot DU un Latvijas zinātnisko potenciālu.

Doktora studiju programmas (DSP) galvenie uzdevumi ir:

padziļināt doktorantu teorētisko zināšanu līmeni starptautiskajā ekonomikā,

makroekonomikā, mikroekonomikā, reģionālajā ekonomikā un citos programmā

paredzētajos studiju kursos;

nodrošināt augstākā līmeņa pētnieciskā darba metožu apgūšanu, izmantojot jaunākās

informāciju tehnoloģijas pētījumu veikšanā;

sekmēt praktizēšanos pētnieciskā un studiju darba vadīšanā augstskolā;

sekmēt doktorantu iekļaušanos starptautiskā zinātniskā apritē, veicinot viņu piedalīšanos

konferencēs un pētījumu rezultātu publicēšanu vispāratzītos recenzējamos zinātniskajos

izdevumos;

nodrošināt pētījumu rezultātu apkopojumu promocijas darbā;

sekmēt jaunāko ekonomisko atziņu un teoriju ieviešanu valsts un pašvaldību institūcijās,

organizācijās un komercsabiedrībās.

2006./2007. studiju gads – izmaiņu nav




6

2. Iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā

Doktora studiju programma veidota tā, lai nodrošinātu patstāvīga pētnieciskā darba

izstrādi ar zinātniski oriģinālu un pārbaudītu rezultātu iegūšanu izvēlētajā zinātņu apakšnozarē

(„Reģionālā ekonomika” un „Finanses un kredīts”).

Studiju laikā vienlaicīgi ar promocijas darba izstrādāšanu notiek teorētiskās studijas un

praktisko iemaņu apgūšana šādās jomās:

padziļināta zinātnes nozares teorētisko disciplīnu apguve;

zinātnes nozares jaunāko pētījumu metožu apgūšana un pielietošana praksē;

jaunāko informācijas tehnoloģiju, datu apstrādes un prezentēšanas paņēmienu apguve;

lektora, projektu izstrādātāja un dažāda līmeņa studiju darbu vadītāja pieredzes gūšana,

piedaloties bakalaura, maģistra studiju programmu un pētniecisko projektu realizācijā;

piedalīšanās ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs, semināros;

zinātnisko rezultātu noformēšana un iesniegšana publicēšanai zinātniskajos izdevumos;

promocijas eksāmenu nokārtošana izvēlētajā zinātņu apakšnozarē un svešvalodā;

stažēšanās citās augstskolās un zinātniski pētnieciskajās institūcijās.





7

3. Programmas perspektīvais novērtējums

Latvijā ir vērojams nepietiekams ekonomiskās analīzes un ekspertīzes potenciāls, ir

vērojams kvalificētu ekspertu trūkums, kuri spētu analizēt būtiskas ekonomiskās un sociālās

problēmas. Tas kavē sekmīgu Latvijas sabiedrības pārvaldi un sadarbību ar Eiropas

Savienības pārvaldes institūcijām, īpaši izteikti tas vērojams Latgales reģionā. Pašreiz dažādās

valsts un pašvaldību institūcijās, organizācijās un arī komercsabiedrībās nepietiek ekonomikas

doktoru, piemēram, Latgales reģiona attīstības aģentūrā, pašvaldību plānošanas un attīstības

nodaļās, pētnieciskajās institūcijās u.c. Lai to novērstu, DU ir jāveic kvalificētu ekonomikas

doktoru sagatavošana atbilstoši LR Izglītības likumam. Šāda nostādne ir arī DU attīstības

koncepcijā.

Tā kā pamats doktora studijām ir maģistrantūra, tad nepieciešams detalizētāk analizēt

rādītājus par DU SZF sagatavotajiem maģistriem - potenciālajiem doktorantiem. 2002. gadā

SZF maģistra studiju programma „Ekonomika” tika akreditēta uz 6 gadiem līdz 2008. gada 9.

jūlijam (studiju programmas akreditācijas lapa Nr. 029-522). SZF Ekonomikas maģistrantūrā

maģistra grādu ir ieguvuši 258 studenti (skat. 1. tabulu).

1. tabula

Maģistra grādu ekonomikā ieguvušo skaits DU pa gadiem

Gads Maģistra grādu ieguvušo skaits

Līdz 2000. gadam 11

2000 21

2001 23

2002 20

2003 53

2004 24

2005 32

2006 3

2007 19

2008 23

2009 22

2010 7

Kopā: 258

2006./2007. studiju gadā studējošo skaits maģistra studiju programmā “Ekonomika” ir: I

kursā - 20, II kursā - 23, III kursā – 30 studējošo, kopā 73 maģistranti.

Pēc ekspertu vērtējuma ik gadu 5–6 maģistrantūras absolventi orientēsies uz studijām

DU doktorantūrā. Maģistrantu skaits liecina, ka Latgales reģionā ir liela interese par

ekonomikas zinātni.

Doktora studiju programma ir orientēta uz ekonomikas studiju kvalitātes

nodrošināšanu, uz augstākā līmeņa ekonomikas zinātnieku sagatavošanu Latvijas

tautsaimniecībai. Ekonomikas doktora studiju programma realizācijā arī turpmāk tiks

izmantota DU SZF Ekonomikas katedras un SZF SPI darba pieredze. Katedras un SZF SPI

darbinieki ir sagatavojuši vairākas monogrāfijas un zinātnisko rakstu krājumus, organizējuši

zinātniskās konferences, ir nodibinājuši radošo sadarbību ar Latvijas un ārzemju

ekonomistiem. DU SZF SPI struktūrvienībām (t.sk. Ekonomisko projektu centram) ir

ilggadēja pieredze reģionālās attīstības problēmu izpētes jomā, t.sk. valsts nozīmes

pētniecības programmās un starptautiskajos pētnieciskajos projektos.

Jāveicina doktorantu stažēšanās ārvalstu augstskolās, pētījumu rezultātu publicēšana

starptautiski atzītos zinātniskajos izdevumos, lai paaugstinātu kvalifikāciju un iekļautos

starptautiskajā zinātniskajā apritē. Jānodrošina doktorantu iespējas piedalīties studiju procesa

organizēšanā bakalaura un maģistra programmās.

Pēc doktora zinātniskā grāda ekonomikā iegūšanas programmas absolventi varēs

pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū, jo ir pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem gan

8

Austrumlatvijā, gan arī citos valsts reģionos dažādās zinātnes, izglītības un saimnieciskajās

nozarēs: reģionālajā attīstībā un plānošanā, augstākajā izglītībā, zinātniskajā pētniecībā,

Latvijas un ES projektu izstrādē un vadībā, bankās, uzņēmumos.

Programmas realizāciju nodrošina pietiekami kvalificēts akadēmiskais personāls

(vairāk nekā 2/3 no akadēmiskā personāla ir profesori un asociētie profesori ar zinātnisko

grādu ekonomikā).

DU ir attīstīta materiāli tehniskā bāze, kuras potenciāls nav pilnīgi izmantots (t.sk.

informācijas tehnoloģijas), ilggadēja sadarbība ar Latgales reģiona padomi pētnieciskajā,

plānošanas un attīstības jomā.

3.1. Programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam

DU doktora studiju programma “Ekonomika” ir veidota saskaņā ar Latvijas

Augstskolu likuma prasībām un nodrošina iespējas ekonomikas akadēmiskās izglītības

pilnveidošanai saskaņā ar Latvijas valsts akadēmiskās izglītības standartu, DU Satversmes un

citu normatīvo aktu prasībām. Ar programmu saistītie zinātniskie pētījumi tiek veikti saskaņā

ar LZP, IZM un DU piešķirtajiem grantiem. Programmas salīdzinošā analīze ar doktora

studiju programmu Latvijā un ārvalstīs liecina par to, ka ekonomikas studijas gan Latvijā, gan

arī ES notiek pēc līdzīga modeļa. Prasības doktora studiju programmai un promocijas darbiem

noteiktas Zinātniskās darbības likumā (spēkā no 2005. gada 5. maija) un LR Ministru

kabineta 2005.gada 27. decembra noteikumos Nr. 1001 ”Doktora zinātniskā grāda

piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji”.





3.2. Darba devēju aptaujas rezultāti par absolventu nodarbinātību

Doktora studiju programmā „Ekonomika” 2006./2007. studiju gadā studē 21

doktorants, no kuriem 12 strādā augstskolās: Rīgas Starptautiskajā Ekonomikas un Biznesa

Administrācijas augstskolā (turpmāk – RSEBAA), Baltijas Starptautiskajā Akadēmijā

(turpmāk – BSA), Rēzeknes Augstskolā, bet 6 doktoranti ir banku darbinieki.

Uz jautājumu: „Kādu darbību veic doktoranti?”, darba devēji atzīmēja, ka 57% ir

docētāji, 28,6% - strādā banku sfērā, 14,4% ir cits darbības veids (ieskaitot savu biznesu),

9,5% - nodarbojas ar pētniecību zinātniskajos institūtos.

57%

10%

29%

14%

0 10 20 30 40 50 60

strādā par docētāju augstskolā

nodarbojas ar zinātnisko darbību

pētījumu institūtos

strādā banku jomā

cits darbības veids (t.sk.

uzņēmējdarbība)

1. att. Doktorantu nodarbošanās veidi (iespējami vairāki atbilžu varianti)

Avots: Darba devēju aptauja par ekonomikas doktorantu nodarbinātību

9

Uz jautājumu: „Vai Jūs apmierina doktorantu darbs?” 35% darba devēju atbildēja, ka

apmierina, 61% - pilnīgi apmierina un 4% atzina, ka grūti pateikt.

darbs pilnīgi

apmierina;

61%

darbs

apmierina;

35%

grūti

pateikt; 4%

2. att. Darba devēju apmierinātība ar doktorantu darbu


Uz jautājumu par darba devēju ieinteresētību, vai doktorants iegūs zinātnisko grādu, 86%

darba devēju atbildēja apstiprinoši, 14% bija grūti atbildēt.

81% darba devēju plāno palielināt algu tiem darbiniekiem, kuri iegūs ekonomikas doktora

zinātnisko grādu, no tiem, 67% darba devēju plāno pārcelt darbiniekus ar zinātnisko grādu uz

augstāku amatu ar atbilstošu algu, 19% plāno palielināt algu esošajā amatā, 14% norādīja citu

atbildi.

14%

67%

19%

0 10 20 30 40 50 60 70

cita atbilde

darba devējs plāno pārcelt darbinieku cita

amatā ar lielāko atalgojumu

darba devējs plāno palielināt atalgojumu

atstājot esošajā amatā

3. att. Doktorantu iespējamā atalgojuma lieluma izmaiņas pēc doktora grāda iegūšanas


Izanalizējot darba devēju aptaujas anketas par ekonomikas doktorantu nodarbinātību,

var secināt, ka ļoti ieinteresēti darbinieku zinātniskā grāda iegūšanā ir darba devēji

augstskolās un liela daļa darba devēju bankās.

Pēc LR IZM „Pārskata par Latvijas augstāko izglītību 2005. gadā (skaitļi fakti,

tendences)” 28% zinātnieku augstskolu zinātniskajos institūtos bija vecumā no 65 gadiem un

vairāk, 28% bija vecumā no 55 – 64 gadiem, 22% bija vecumā no 45 – 54 gadiem, 15% -

vecumā no 35 – 44 gadiem, 7% vecumā no 25 – 34 gadiem. Tas nozīmē, ka ap 2015. gadu

78% zinātniskā personāla būs vecumā no 55 un vairāk gadu. Tāpēc jaunu doktoru

sagatavošanai ir ļoti liela nozīme Lavijas zinātniskā potenciāla saglabāšanā un

paaugstināšanā. Īpaši svarīgi ir jaunu zinātnieku un augstākās kvalifikācijas ekonomikas

praktiķu sagatavošana darbam Latgales reģionā, lai samazinātu reģionālās atšķirības un

nodrošinātu reģionu līdzsvarotu attīstību.

10

Gan Eiropas Savienības apstiprinātajos stratēģiskās attīstības dokumentos, gan Latvijas

Nacionālajā attīstības plānā fundamentālā un lietišķā zinātniskā un pētnieciskā potenciāla

atjaunošanai un attīstībai arī tiek atvēlēta svarīga loma: „Zinātnes un pētniecības izcilības

sasniegšanai ir nepieciešami atbilstoši cilvēkresursi. Ir jāīsteno dažādi pasākumi, kas motivētu

jaunatni pievērsties zinātnei, tostarp jāsniedz atbalsts jauniem doktorantiem” (skat.

www.nap.lv).





http://www.nap.lv/

11

4. Programmas organizācija

4.1. Programmas struktūra

Kopējo studiju apjomu veido teorētisko kursu un praktisko iemaņu apguve 36

kredītpunktu (turpmāk – KP) apjomā un promocijas darba izstrādāšana 86 KP apjomā, kopā –

120 KP. Teorētisko kursu un praktisko iemaņu apguve veido 30% no kopējā doktora studiju

apjoma, promocijas darba izstrādāšana – 70%. Studiju programmu kursu apraksti apkopoti

Akreditācijas ziņojuma 2.pielikumā. Teorētisko kursu un praktisko iemaņu apguves

procentuālais sadalījums ir 2. tabulā.

2. tabula

Studiju programmas struktūra

Daļa Apjoms

A daļa - obligātā daļa visiem doktorantiem 67%

B daļa - izvēles daļa atbilstoši ekonomikas apakšnozarei 11%

C daļa - brīvās izvēles daļa 22%

Programmā paredzēts, ka doktorants jau ar pirmo studiju gadu vienlaicīgi ar teorētisko

kursu un praktisko iemaņu apguvi uzsāk promocijas darba izstrādāšanu. Tādējādi pilna laika

studijās promocijas darba izstrādāšana ilgst 3 gadus, nepilna laika - 4 gadus. Līdzīgs

promocijas darba izstrādāšanas ilgums ir citās Eiropas Savienības valstu universitātēs, kā arī

Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Lauksaimniecības

universitātē.

3. tabula

Studiju programmas akadēmiskās komponentes

Studiju komponenti (aktivitātes nosaukums) KP

A daļa - obligātā daļa visiem doktorantiem (jāiegūst 22 KP par teorētiskajiem

kursiem un 86 KP - par promocijas darbu)

Obligātie studiju kursi: 12

1. Jaunākās pētījumu metodes vadības un ekonomikas zinātnēs 4

2. Jaunākās informācijas tehnoloģijas, datu apstrāde un prezentācija 4

3. Ekonomikas globalizācijas problēmas 2

4. Naudas un finanšu problēmas 2

Promocijas eksāmeni: 10

1. Eksāmens izvēlētajā apakšnozarē 6

2. Eksāmens svešvalodā 4

Promocijas darba izstrāde un sagatavošana aizstāvēšanai:

86

1. Promocijas darba plāna izstrāde 2

2. Teorētiskās daļas sagatavošana 15

3. Pētījumu datu bāzes izveidošana 12

12

3. tabulas turpinājums

Studiju komponenti (aktivitātes nosaukums) KP

4. Promocijas darba nodaļas sagatavošana un iesniegšana

zinātniskajam vadītājam

15

5. Zinātniskā raksta sagatavošana vispāratzītos recenzējamos

zinātniskajos izdevumos

4

6. Zinātniskā raksta sagatavošana citos izdevumos 2

7. Grāmatas (brošūras) sagatavošana 16

8. Piedalīšanās ar referātu starptautiskajās zinātniskajās konferencēs,

semināros

4

9. Piedalīšanās ar referātu vietējās zinātniskajās konferencēs,

semināros

2

10. Promocijas darba noformēšana 5

B daļa – izvēles daļa atbilstoši ekonomikas doktora studiju programmas

apakšnozarei (jāiegūst 4 KP)

Ekonomikas apakšnozaru studiju kursi:

1. Jaunu uzņēmumu novērtēšana (apakšnozarē „Finanses un kredīts”) 4

2. Reģionālās attīstības mūsdienu teorija un prakse (apakšnozarē

„Reģionālā ekonomika”)

4

C daļa – brīvās izvēles daļa (pēc izvēles jāiegūst 8 kredītpunkti)

1. Brīvās izvēles studiju kursa noklausīšanās (64 st. apjomā) DU, LU

vai citās augstskolās

4

2. Lektora prakse (32 stundu kurss) 8

3. Semināru un praktisko nodarbību vadīšana (32 st. apjomā) 6

4. Bakalaura darba vadīšana vai maģistra darba konsultēšana 1

5.Studiju darba vadīšana – par pieciem darbiem 1

6. Projekta vadīšana 8

7. Piedalīšanās projekta izstrādāšanā 4

8. Stažēšanās citās universitātēs vai institūtos 4

Ekonomikas doktora studiju programmas uzbūve atbilst Latvijas Republikā spēkā

esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem, kas nosaka un reglamentē zinātniskā grāda

iegūšanas procedūru.





4.2. Doktora studiju programmas „Ekonomika” plāns sadalījumā pa

gadiem (pilna laika studijām – 3 gadiem, nepilna laika studijām – 4 gadiem)

Lai sasniegtu doktora programmā noteiktos mērķus un uzdevumus un realizētu studiju

komponentes, izstrādāts programmas plāns - pilna laika studijām 3 gadi (skat. 4. tabulu) un

nepilna laika studijām - 4 gadi (skat. 1. pielikumu).

13

4. tabula

Ekonomikas doktora studiju programmas plāns

Studiju kursi, komponenti Studiju gads

1. 2. 3.

A daļa – obligātā daļa visiem doktorantiem (22 KP)

1. Obligātie studiju kursi:

1.1. Jaunākās pētījumu metodes vadības un ekonomikas

zinātnēs 4 KP

1.2. Jaunākās informācijas tehnoloģijas, datu apstrāde un

prezentācija 4 KP

1.3. Ekonomikas globalizācijas problēmas 2 KP

1.4. Naudas un finanšu problēmas 2 KP

2. Promocijas eksāmeni:

2.1. Eksāmens apakšnozarē 6 KP

2.2. Eksāmens svešvalodā 4 KP

3. Promocijas darba izstrādāšana un sagatavošana aizstāvēšanai 28 KP 28 KP 30 KP

B daļa – izvēles daļa atbilstoši ekonomikas apakšnozarēm

Ekonomikas apakšnozaru studiju kursi ar eksāmenu: 4 KP

1. Jaunu uzņēmumu novērtēšana (apakšnozarē „Finanses un

kredīts”)

2. Reģionālās attīstības mūsdienu teorija un prakse (apakšnozarē

„Reģionālā ekonomika”)

C daļa – brīvās izvēles daļa. Brīvās izvēles komponenti 4 KP 2 KP 2 KP

Kopā: 44 KP 38 KP 38 KP





4.3. Studiju programmas izmaiņas

Doktora studiju programmas „Ekonomika” pašnovērtējums pirmo reizi veikts

2004.gadā. Programmā ir veiktas vairākas izmaiņas, kas atspoguļotas 5. tabulā.

5. tabula

Izmaiņas ekonomikas doktora studiju programmā

Studiju komponenti (aktivitātes nosaukums) 2004. gadā 2007., 2010. gadā

1. A daļa - obligātā daļa visiem doktorantiem jāiegūst 24 KP par

teorētiskajiem kursiem

un 100 KP par

promocijas darbu

jāiegūst 22 KP par

teorētiskajiem kursiem

un 86 KP par

promocijas darbu

1. Obligātie studiju kursi ar eksāmeniem: 24 22

1.1.Jaunākās pētniecības metodes vadības un

ekonomikas zinātnēs

4 4

1.2.Jaunākās informācijas tehnoloģijas, datu apstrāde

un prezentācija

4 4

1.3.Ekonomikas globalizācijas problēmas 2 2

1.4.Naudas un finanšu problēmas 2 2

2. Promocijas eksāmeni:

2.1.Eksāmens apakšnozarē 8 6

2.2.Eksāmens svešvalodā 4 4

3. Promocijas darba izstrādāšana un sagatavošana

aizstāvēšanai

100 86

14

B daļa – izvēles daļa atbilstoši ekonomikas doktora

studiju programmas apakšnozarei

1.„Finanses un kredīts”: Jaunu uzņēmumu

novērtēšana

2.„Reģionālā ekonomika”: Reģionālās attīstības

mūsdienu teorija un prakse

4 4

C daļa – brīvās izvēles daļa 16 8

1.Brīvās izvēles doktora studiju kursa noklausīšanās

(64 st. apjomā) LU vai citās universitātēs

4 2

2.Lektora prakse augstskolā (32 stundu kurss) 8 2

3.Semināru un praktisko nodarbību vadīšana

augstskolā (32 st. apjomā)

6 0

4.Bakalaura darba vadīšana vai maģistra darba

konsultēšana

1 0

5.Studiju darba vadīšana – par pieciem darbiem 1 0

6.Projekta vadīšana 8 2

7.Piedalīšanās projekta izstrādāšanā 4 0

8.Stažēšanās citās augstskolās vai institūtos 4 0

KOPĀ 144 KP 120 KP

Balstoties uz studiju programmas pašnovērtējuma analīzi, tika veiktas strukturālas

pārmaiņas, lai pilnveidotu studiju programmas kvalitāti, atspoguļotu izmaiņas Latvijas

Republikas likumdošanā, kā arī saskaņotu ar doktorantu priekšlikumiem.





4.4. Iekšējās kvalitātes mehānisma darbība

Studiju kvalitātes novērtēšana tiek veikta ar mērķi kontrolēt studiju programmas izpildi

un plānot tās attīstību, lai pilnībā sasniegtu programmā izvirzītos mērķus un izpildītu

noteiktos uzdevumus. Kvalitātes kontrole notiek nepārtraukti: uzņemot studējošos, pieņemot

darbā akadēmisko personālu, vērtējot un pilnveidojot studiju programmas, vērtējot

struktūrvienību darbību un to vadītājus pēc pētniecības un studiju darba rezultātiem. Galvenās

kvalitātes vērtēšanas formas ir:

ārējā novērtēšana – licencēšana, akreditācija un neatkarīgo ekspertu vērtējums. To

nodrošina LR Izglītības un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības kvalitātes

novērtēšanas centrs (turpmāk - AIKNC) sadarbībā ar DU;

pašnovērtējums – iekšējā kvalitātes nodrošināšanas sistēma. Studiju darba kvalitātes

iekšējo kontroli pastāvīgi veic katedras un fakultātes, šo darbu koordinē un vada DU

Senāta apstiprināts Daugavpils Universitātes Studiju kvalitātes novērtēšanas centrs

(turpmāk - SKNC).

Doktorantūras studiju process ir organizēts atbilstoši Augstskolu likumam u.c.

normatīvajiem dokumentiem, kuri ir spēkā Latvijas Republikā, kā arī saskaņā ar DU Senāta

pieņemtajiem studijas reglamentējošajiem dokumentiem. Studējošo imatrikulācija notiek

saskaņā ar DU Uzņemšanas noteikumiem, kurus ik gadu apstiprina DU Senāts.

Lai nodrošinātu studiju kvalitāti, studiju programma tiek veidota, uzlabota un

apstiprināta, balstoties uz demokrātijas principiem. To paredz programmas docētāju un

studentu iesaistīšanās nepārtrauktā informācijas apmaiņas, studiju procesa izvērtējuma un

atgriezeniskās saites nodrošināšanas procesā.

http://www.dau.lv/post/sknc.php

http://www.dau.lv/post/sknc.php

15

Studiju programmas kvalitātes nodrošinājuma pamatā ir:

studiju programmas satura realizēšana un izvērtējums, kas tiek apspriests DU Studiju

kvalitātes novērtēšanas centrā, DU Studiju padomes sēdēs, DU metodiskajās konferencēs

(veicot ikgadējo programmas pašnovērtējuma ziņojumu analīzi), notiek studiju

programmas satura, studiju īpatnību apspriešana starptautiskos forumos un ar ārzemju

sadarbības partneriem;

studiju procesa analīze un kontrole, ko veic DU Sociālo zinātņu fakultātes (turpmāk –

SZF) Domes sēdēs, Studiju programmas padomēs un attiecīgo katedru sēdēs, novērtējot

studiju kvalitāti (veicot studējošo aptauju pēc katra kursa noklausīšanās), studējošo un

absolventu attieksmi (aptaujas), formālos un cita veida programmas apguves sekmības

rādītājus (studējošo sekmību, konkurētspēju darba tirgū);

studiju procesa un pētnieciskā darba integrācijas pastiprināšana, uzskatot to par būtisku

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sastāvdaļu;

studiju procesa stratēģiskā plānošana, analizējot studiju programmas turpmākās attīstības

iespējas un citus ar to saistītos aspektus.

Viens no studiju funkcionēšanas būtiskiem aspektiem ir programmas vadības un tās

kvalitātes nodrošinājuma sistēmas izveide. Kopējo studiju programmas vadību nodrošina DU

Doktorantūras padome un DU Doktorantūras Centrs (tīmekļa vietne –

www.lapas.dau.lv/science), konkrēto jautājumu risināšana ir SZF dekanāta, doktora studiju

programmas „Ekonomika” padomes un Ekonomikas katedras pārziņā.

Būtisku ieguldījumu programmas kvalitātes nodrošināšanā sniedz studiju programmā

izveidotā un DU SZF domes apstiprinātā DSP „Ekonomika” padome (turpmāk – Programmas

Padome), kuras pārraudzībā notiek šādas aktivitātes:

studiju plānošanas semināri pirms katra jaunā studiju gada, kad programmas docētāji tiek

aicināti izvērtēt iepriekšējā studiju gada pieredzi un diskutēt par studiju procesa īstenošanu

jaunajā studiju gadā.

Katra studiju kursa izvērtēšana pēc pārbaudījumu nokārtošanas. Kursa satura izvērtēšanu

un saskaņošanu veic attiecīgās katedras, nosakot kursu satura atbilstību jaunākajiem

zinātniskajiem sasniegumiem, jaunākajai mācību literatūrai un salīdzinot tos ar

atbilstošiem mācību kursiem citās Latvijas Republikas un Eiropas Savienības (turpmāk –

ES) augstskolu programmās. Par katra studiju kursa programmas izstrādāšanu un

papildināšanu ir atbildīgs programmā strādājošais docētājs.

Studiju procesa izvērtēšana katra studiju gada beigās.

Studiju procesā radušos jautājumu un problēmu rakstiska uzrādīšana, iesniedzot

programmas padomei ”Jautājumu un ierosinājumu lapu”.

Studiju programmas pašnovērtējuma ziņojums, ko programmas direktors katra studiju

gada beigās sagatavo un pēc apstiprināšanas DU SZF Domē iesniedz SKNC un publicē

DU mājas lapā.

Doktora studiju programmas ”Ekonomika” padome ir apstiprināta ar DU Senāta

2007.gada 2. aprīļa lēmumu (protokols Nr. 3) šādā sastāvā:

Līdz 2008./2009.st.g. Dr.habil.oec., profesors Nikolajs Baranovskis – priekšsēdētājs;

No 2008./2009.st.g. Dr.oec., asoc. profesors Jānis Eglītis – priekšsēdētājs (DU Senāta 2008.

gada 28. augusta sēdes lēmums);

Dr.sc.soc., profesors Vladimirs Meņšikovs;

Dr.oec., profesors Juris Saulītis;

Dr.oec., profesors Leonārs Svarinskis;

Dr.oec., asociētais profesors Genādijs Gončarovs;

Dr.oec., docente Elita Jermolajeva.

http://www.lapas.dau.lv/science/dokt_pad.html

http://www.lapas.dau.lv/science/dok_centrs.html

16

Mācību kursu pasniegšanas kvalitātes novērtēšana notiek trīs līmeņos:

1. Kvalitāti novērtē pēc doktorantu aptaujas rezultātiem. Pēc pilna studiju kursa

noklausīšanās programmas vadība veic rakstisku doktorantu aptauju. Aptaujas

rezultātus apspriež Programmas Padomes sēdēs.

2. Kvalitāti novērtē pēc studiju nodarbību apmeklējumiem, bet nodarbību apmeklētība

tiek apspriesta Programmas Padomes sēdēs.

3. Kvalitāti novērtē arī pēc doktorantu studiju programmas absolventu un doktorantu

darba devēju atsauksmēm par saviem darbiniekiem.




17

5. Studiju rezultātu un programmas satura salīdzinājums ar līdzīgām

studiju programmām Latvijā un Eiropas Savienības valstīs

Ekonomikas doktora studiju programmas izveides procesā tika ņemta vērā līdzīgu

programmu īstenošanas pieredze Latvijas un Eiropas valstu augstskolās. DU realizējamā

akadēmiskā doktora studiju programma “Ekonomika” tiek salīdzināta ar Latvijas Universitātē

(turpmāk - LU), Finanšu un finanšu pārvaldes augstskolā (The Graduate School of Finance

and Financial Accounting – angliski) (turpmāk – GSFFA) Somijā un Tartu Universitātē

(turpmāk – TU) realizējamām studiju programmām ekonomikā, un pārskats par to sniegts 6.

tabulā. Visas salīdzinātās programmas nodrošina augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu.

Ekonomikas doktora studiju programmu salīdzinošās analīzes izvēles kritēriji ir šādi:

1) Latvijas Universitātes programma tika izvēlēta kā paraugprogramma, kas tiek realizēta

Latvijas vadošajā universitātē; DU ir noslēgts sadarbības līgums ar LU;

2) Tartu Universitāte Igaunijā un GSFFA Somijā, tāpat kā DU, ir reģionālas augstākās

izglītības iestādes.

Salīdzinot augstāk minēto augstskolu doktora studiju programmas “Ekonomika” pēc

studiju daļām, var secināt, ka gan LU Latvijā (skat. http://www.lu.lv/gribustudet/dokt-1.html),

gan GSFFA Somijā (skat. http://www.shh.fi/depts/finoinv/courses/fin/gsffa/index.htm#

structure), gan TU Igaunijā (skat. https://www.is.ut.ee/pls/ois/tere.tulemast) studiju

programmas ir līdzīgas: obligātajā daļā ir ietverti ekonomikas pamatkursi: mikroekonomika,

makroekonomika, informācijas tehnoloģijas ekonomikā, kvalitatīvās un kvantitatīvās

metodes, ekonometrija u.c.

6. tabulā redzams, ka Latvijas Universitātes programmas kopējais apjoms ir par 24 KP

lielāks, jo obligātā daļa (A daļa) ir novērtēta par 2 KP, brīvās izvēles daļā (C daļa) - par 8 KP,

bet promocijas darbs par 14 KP vairāk nekā DU programmā. Doktora studiju ilgums DU

sakrīt ar LU Ekonomikas doktoru studiju ilgumu – trīs gadi pilna laika doktorantūrā, četri

gadi – nepilna laika doktorantūrā.

Tartu Universitātē un GSFFA Somijā doktora programmu kopējais apjoms ir par 40 KP

lielāks nekā DU programmā, bet doktora studijas ilgst četrus gadus.

Visu apskatīto augstskolu doktoru studiju programmām ir līdzīgas prasības reflektantu

iepriekšējai izglītībai - tas var būt sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā vai tiem

pielīdzināmi grādi.

Salīdzinot Ekonomikas doktora studiju programmas pēc to organizācijas un satura, var

redzēt, ka tajās ir daudz kas līdzīgs, bet ir arī atšķirīgas iezīmes. Kopīgs visām četrām

programmām ir tas, ka studiju kursi ir dalīti trīs daļās:

A daļa: obligātie studiju priekšmeti (kursi);

B daļa: ierobežotās (obligātās) izvēles specializācijas priekšmeti;

C daļa: brīvās izvēles priekšmeti.

Visās salīdzināmajās doktora studiju programmās 1. un 2. studiju gadā ir rekomendēti

obligātās daļas priekšmeti, 2. un 3. studiju gadā – semināri un izvēles priekšmeti gan savā

augstskolā, gan citās studiju vietās, tāpat arī - doktoranta praktiskais darbs ar studentiem

(lekciju un, semināru vadīšana). 3. un 4. studiju gadā darbs ir fokusēts uz promocijas darba

izstrādi. Protams, iepriekš aprakstītajās programmās ir sastopamas arī atšķirības, bet tās ir

vairāk saistītas ar apakšnozares specifiku.

Latvijas Universitātē programmas B daļa ir atšķirīga no pārējo augstskolu doktora

programmu B daļām, jo tajā ir paredzēti semināri doktorantu izvēlētās ekonomikas zinātnes

apakšnozarēs: ekonometrija, finanses un kredīts, grāmatvedības un uzskaites teorija, statistika,

tautsaimniecība un tirgzinība. Pārējo trīs augstskolu programmās B daļā doktoranti var

izvēlēties konkrētus priekšmetus no visai plaši piedāvāto priekšmetu klāsta, kuri pārsvarā

attiecas uz ekonomikas zinātni.

http://www.lu.lv/gribustudet/dokt-1.html

http://www.shh.fi/depts/finoinv/courses/fin/gsffa/index.htm# structure

http://www.shh.fi/depts/finoinv/courses/fin/gsffa/index.htm# structure

18

LU Ekonomikas doktoru studiju programmā C daļas kredītpunktus var iegūt divējādi:

1. Noklausīti un nokārtoti doktorantūras studiju kursi LU vai citās Latvijas augstskolās.

2. Sagatavoti un novadīti lekciju kursi, vadīti semināri un praktiskās nodarbības

augstskolās, vadīti bakalaura un kursa darbi, recenzēti bakalaura darbi, izstrādāti un

vadīti projekti.

Daugavpils Universitātes doktora studiju programmas “Ekonomika” tiek balstīta uz

padziļinātu obligāto studiju kursu apguvi, kā arī paredz vispārējo ieskatu dažādās ekonomikas

jomās.

6. tabula

DU doktora studiju programmas “Ekonomika” salīdzinājums ar citu augstskolu

līdzīgām studiju programmām

Veiktais salīdzinājums ļauj izdarīt secinājumu, ka visas apskatītās ekonomikas

doktorantūras studiju programmas ir līdzīgas, un to pamatā ir ekonomikas pamatkursu

apguve, kas studējošajiem sniedz kvalitatīvu, padziļinātu teorētisko un praktisko sagatavotību.





Radītājs DU LU GSFFA TU

KP skaits 120 144 160 160

Studiju

ilgums

3 studiju gadi

(6 semestri)

3 studiju gadi

(6 semestri)

4 studiju gadi

(8 semestri)

4 studiju gadi

(8 semestri)

Citi rādītāji Obligātā daļa (A) –

22 KP

Obligātā daļa (A) –

24 KP

Obligātā daļa (A) -

”Finanses” un

„Finanšu vadība” –

20 KP

Obligātā daļa (A) -

24 KP (Obligātās

pamatstudijas - 16

KP)

Izvēles daļa (B) –

4 KP

Izvēles daļa (B) – 4

KP

Izvēles daļa (B) –

”Pētījumu

metodoloģija /

Pētījumu filozofija”

– 10 KP

Izvēles daļa (B) --

8 KP)

Izvēles priekšmeti

(vispārīgās

studijas)– 8 KP

Prakse – 4KP

Brīvās izvēles daļa

(C) – 8 KP

Brīvās izvēles daļa

(C) – 16 KP

Brīvas izvēles daļa

(C) –

”Ekonomikas kursi”

– 10 KP

Brīvas izvēles daļa

(C) –

- 4 KP

Promocijas darbs –

86 KP


100 KP


120 KP


120 KP

http://www.shh.fi/depts/finoinv/courses/fin/gsffa/#A

19

6. Vērtēšanas sistēma (vērtēšanas metožu izvēles pamatojums un rezultātu

analīze)

Studējošo zināšanu novērtēšana un pastāvīgā darba kontrole tiek veikta studiju gada

semestru ietvaros paralēli studiju darbam, proti, novērtēšana notiek nepārtraukti. Tas,

pirmkārt, nodrošina atgriezenisko saiti starp studējošo un docētāju noteiktā studiju kursā,

ļaujot mācībspēkam novērtēt jau realizēto kursa sadaļu apguves līmeni un līdz ar to - arī

pasniegšanas kvalitāti. Otrkārt, tas nodrošina nepārtrauktu studiju darbu un programmas

realizāciju.

Vērtējot akadēmiskās doktora studiju programmas apguvi, tiek ievēroti pamatprincipi,

kuri ir norādīti LR Ministru Kabineta 2002.gada 3.janvāra pieņemtajos noteikumos Nr.2

“Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu”. Tie nosaka zināšanu un prasmju

vērtēšanas atbilstību izvirzītajiem programmas mērķiem un uzdevumiem; studiju kursu

mērķiem un uzdevumiem; obligāto vērtējumu, kā arī pārbaudes veidu dažādību – diferencētā

ieskaite vai eksāmens ar vērtējumu 10 ballu skalā.

DU doktora studiju programma „Ekonomika” tiek ievērots vērtējuma obligātuma

princips, t.i., jāiegūst pozitīvs vērtējums par programmas obligātā satura apguvi. Programmas

apguves vērtēšanas pamatveidi ir diferencētā ieskaite vai eksāmens. Minimālais studiju kursa

apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti. Eksāmenos un ieskaitēs programmas

apguve tiek vērtēta pēc šādas sistēmas:

ļoti augsts apguves līmenis (10 – “izcili”, 9 – “teicami”),

augsts apguves līmenis (8 – “ļoti labi”, 7 – “labi”),

vidējs apguves līmenis (6 – “gandrīz labi”, 5 – “viduvēji”, 4 – “gandrīz viduvēji”),

zems apguves līmenis (3 – “vāji”, 2 – “ļoti vāji”, 1 – “ļoti, ļoti vāji”).

Par katru studiju kursu vai studiju aktivitāti ieskaita kredītpunktus, ja to apguves līmenis

ir pozitīvs. Zināšanu novērtēšanā tiek izmantotas šādas pārbaudes formas: kontroldarbi,

referāti, mutiski/rakstiski eksāmeni, situāciju analīze. Tomēr perspektīvā būtu nepieciešams

plašāk izmantot arī citas zināšanu novērtēšanas metodes, piemēram, tādas studentu patstāvīgā

darba vērtējuma metodes kā ziņojums par cita autora zinātniski pētniecisko vai promocijas

darbu, eseja u.tml.

Visos kursos – gan obligātajos (A daļas), gan izvēles (B daļas), gan brīvās izvēles (C

daļas) doktorantu zināšanas tiek novērtētas ar atzīmi gala pārbaudījumā. To, cik lielā mērā

gala atzīmi ietekmē gala pārbaudījums un cik lielā mērā - doktorantu aktivitātes semināros,

uzstāšanās ar referātiem, kontroldarbu un testu atzīmes u.c., nosaka katrs docētājs.





20

7. Programmas praktiskā īstenošana

7.1. Izmantotās studiju metodes un formas

Programmas īstenošanā tiek izmantotas daudzveidīgas mācību metodes: lekcijas, semināri,

konsultācijas, individuālais darbs (piemēram, zinātniskie pētījumi), darbs grupās.

Mācību metodes tiek izvēlētas atbilstoši katra kursa izvirzītajiem mērķiem un specifikai.

Lekcijas un semināri visbiežāk tiek izmantoti teorētiskajos kursos. Kursos ar praktiskāku

ievirzi vispirms notiek teorētiski pamatotas ievadlekcijas, tad seko teoriju analīze un pārrunas

semināros, pēc tam studenti veic individuālo darbu. Noslēgumā šī individuālā darbība tiek

pārrunāta un analizēta gan semināru formā, gan arī studentu darba grupās. Dažos teorētiskajos

kursos, piemēram, „Ekonomikas globalizācijas problēmas”, studējošie piedalās teorētiskajās

lekcijās, paši analizē ekonomikas teorētiķu oriģināldarbus, kā arī sagatavo referātus, kuri tiek

nolasīti un kopīgi pārrunāti semināros. Pētījumi izvēlētajā ekonomikas apakšnozarē tiek veikti

sadarbībā ar zinātnisko vadītāju.





7.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un tās ietekme uz studiju darbu

Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība dod iespēju docētājiem nepārtraukti

pilnveidoties savā profesionālajā darbā, jo, lai veiktu pētījumus, pētniekam, pirmkārt, jābūt

informētam par jaunākajiem atklājumiem un teorētiskajām atziņām savā pētniecības jomā.

Otrkārt, pētnieciskais darbs prasa būt kompetentam pētniecības metodoloģijā. Šīs zināšanas

tālāk tiek izmantotas, vadot studējošo promocijas darbus. Treškārt, par pētnieciskā darba

rezultātiem docētāji informē studentus studiju kursu ietvaros.

Docētāji piedalās vietējos un starptautiskos projektos, apmeklē gan Latvijas, gan

starptautiska mēroga konferences. Šīs aktivitātes nodrošina studējošajiem iespējas iepazīties

ar aktuālām teorētiskajām atziņām un praktiskajiem pētījumiem, kas veikti Latvijā un pasaulē,

jo docētāji jaunākās atziņas no konferencēm integrē savu kursu saturā.

Studiju programmā iesaistīto docētāju zinātniski pētnieciskā darbība pozitīvi ietekmē

studiju procesu gan tiešā veidā, iesaistot studējošos pētnieciskajā darbībā, gan netieši, jo

mācībspēki, strādājot ar jaunākajām publikācijām par daudzveidīgajiem pētnieciskajiem

jautājumiem, arī paši iegūst augstāku akadēmisko kompetenci un profesionālās iemaņas, kas

veicina studiju materiāla labāku izklāstu.

Iesaistot studentus pētniecībā, tiek turpinātas DU SZF tradīcijas, kā arī veidota vienota

pētnieciskā darba sistēma studiju programmas ietvaros. Tas studējošajos izraisa interesi par

daudzveidīgajiem pētījumu jautājumiem, un dod viņiem papildus pieredzi saskatīt un risināt

problēmas arī ārpus studiju programmas.

Praktiski visi doktora programmas mācībspēki aktīvi piedalās gan valsts mēroga, gan arī

starptautiskajās zinātniskajās konferencēs (skat. 7. pielikumu). Bez tam, liela daļa

programmas docētāju vada vai arī ir iesaistīti Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk – LZP),

Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM), DU iekšējo grantu izstrādē un/vai ir

starptautisko projektu dalībnieki (skat. 8. pielikumu).

Dažreiz programmas mācībspēku aktīvajai līdzdalībai visos iepriekš minētajos

pasākumos ir arī negatīva ietekme, jo tā var apdraudēt studiju plāna precīzu izpildi, kā arī

docētāju pieejamību individuālo konsultāciju laikā.

21





7.3. Studējošo iesaistīšana pētniecības projektos

Doktorantu pētījumi vairumā gadījumu tiek veikti, izmantojot DU SZF Sociālo

pētījumu institūta (turpmāk – SZF SPI) bāzi. Saskaņā ar 2003. gada 7. augusta DU Senāta

lēmumu par jaunu struktūrvienību izveidošanu (protokols Nr.8) un 2003. gada 29. augusta

DU Senāta lēmumu par DU SZF SPI Nolikuma apstiprināšanu (protokols Nr. 9), SZF SPI

sastāvā izveidotas šādas struktūrvienības:

Ekonomisko projektu centrs;

Socioloģisko pētījumu laboratorija;

Juridisko pētījumu laboratorija;

Sociālās psiholoģijas centrs;

Zinātnisko izdevumu nodaļa.

Ekonomisko projektu centra pētījumu pamatvirzieni ir:

finanses un kredīts;

reģionālā ekonomika;

ekonomiskā drošība.

Sociālo pētījumu institūtā pēdējos gados realizētie svarīgākie pētnieciskie projekti

pārsvarā saistīti ar ekonomisko aspektu. Zinātnisko projektu galvenās realizācijas formas ir

šādas: grantu shēma, līgumu (kontraktu) sistēma, sadarbības sistēma.

Ar SZF Domes lēmumu dibināti žurnāli “Sociālo Zinātņu Vēstnesis” un „Reģionālais

ziņojums”, kuru starptautisko redkolēģiju sastāvā ir arī ārvalstu ekonomisti, piemēram,

V.Kosiedovskis (Polija), S.Stanaitis (Lietuva), J.Vankeviča (Baltkrievija), J. Holm-Hansens

(Norvēģija). Žurnāla “Sociālo Zinātņu Vēstnesis” pirmā numura prezentācija bija 2004. gada

1. jūnijā (SZF Domes sēdes protokols Nr.4, 23.02.2004.), bet žurnāla „Reģionālais ziņojums”

pirmais numurs apstiprināts 2004. gada 22. septembrī (DU SZF SPI Zinātniskās Padomes

sēdes protokols Nr.5). Pašlaik katram žurnālam iznāk divi numuri gadā. Pateicoties šiem

izdevumiem, topošajiem doktoriem ir labas iespējas publicēt savus pētījumus ar mērķi ātrāk

iekļauties vietējā un arī starptautiskajā zinātniskajā apritē.

Ekonomikas doktoranti piedalās dažādās DU SZF rīkotajās zinātnieku starptautiskajās

zinātniskajās konferencēs. Piemēram, 2006. gada 25. martā “Baltijas foruma” organizētajā

starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Konkurence, integrācija, kooperācija: Baltijas reģiona

ekonomikas attīstības reģionālie un starptautiskie aspekti” Daugavpilī speciāli doktorantiem

tika organizēta viena no darba grupām.

2006. gada 29. novembrī DU Sociālo zinātņu fakultātē tika organizēta starptautiskā

zinātniskā konference „Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskā attīstība Eiropas

integrācijas kontekstā”. Konferencē piedalījās zinātnieki un ekonomisti no Polijas, Latvijas,

Baltkrievijas, Lietuvas un studiju programmas “Ekonomika” doktoranti no DU, LU un N.

Kopernika Toruņas Universitātes (Polija,).

2007. gada 7. decembrī DU Sociālo zinātņu fakultātē tika organizēta starptautiskā

zinātniskā konference „Reģionālās ekonomikas konkurētspēja: attīstības faktori

globalizācijas apstākļos”. Konferencē piedalījās zinātnieki un ekonomisti no Polijas, Latvijas,

Baltkrievijas un studiju programmas “Ekonomika” doktoranti no DU, LU, LLU.

2008. gada 29. decembrī DU Sociālo zinātņu fakultātē tika organizēta starptautiskā

zinātniskā konference „Finanšu nodrošinājums un reģiona sociāli ekonomiskās attīstības

22

prognozēšana”. Konferencē piedalījās zinātnieki un ekonomisti no Latvijas studiju

programmas “Ekonomika” doktoranti no DU, LU, LLU.

2009. gada 4-5. decembrī DU Sociālo zinātņu fakultātē tika organizēta starptautiskā

zinātniskā konference „Reģionālās ekonomikas inovatīvās attīstības stratēģijas un

mehānismu veidošana”. Konferencē piedalījās zinātnieki un ekonomisti no Latvijas studiju

programmas “Ekonomika” doktoranti no DU, LU, LLU.

Nozīmīgs sasniegums ir DU zinātnieku monogrāfijas „Reģionālās ekonomikas

konkurētspējas paaugstināšana un aktīvā adaptācija globalizācijas apstākļos” (autori -

Dr.phil., Dr.sc.soc. V.Voronovs, Mg.oec. I.Petrova, Mg.oec. E.Račko) atzīšana par Latvijas

Zinātņu akadēmijas vienu no desmit nozīmīgākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem

2006.gadā. Monogrāfijā padziļināti pētīta Latgales reģiona ekonomika, Eiropas Savienības

līdzfinansējuma izmantošana reģionos, kā arī veikta Latgales konkurētspējas iespēju

paaugstināšanas analīze. Tajā savu ieguldījumu devuši arī doktora studiju programmas

„Ekonomika” doktoranti Irina Petrova un Edgars Račko



23

8. Studējošo raksturojums

8.1. Studējošo skaits

Studijām doktorantūrā tiek uzņemti LR pilsoņi un LR pastāvīgie iedzīvotāji neatkarīgi

no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem

uzskatiem un reliģiskās pārliecības, nodarbošanās un dzīves vietas. Citu valstu pilsoņi studiju

programmu var apgūt uz īpaša līguma pamata.

Studiju programmā uzņem personas, kam ir sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā

vai vadības zinātnē. Izņēmuma kārtā doktorantūrā var uzņemt arī citu nozaru maģistra grādu

vai tam pielīdzinātā akadēmiskā grāda ieguvušos, ja viņiem ir ne mazāk kā 10 gadu darba

pieredze ekonomikas vai uzņēmējdarbības vadības jomās.

Pretendenti uz valsts finansētajām doktora studiju vietām tiek uzņemti konkursa kārtībā.

Iestājpārbaudījumi doktorantūrā notiek profesionālo pārrunu veidā, tās organizē Ekonomikas

doktorantūras padome. Uzņemot doktorantūrā, tiek ņemti vērā šādi kritēriji:

pretendenta vidējā atzīme maģistra studiju programmā;

pārrunu rezultāti;

pretendenta zinātnisko publikāciju skaits un to nozīmīgums;

piedalīšanās ar referātiem zinātniskajās konferencēs;

pedagoģiskā darba pieredze;

darba stāžs, t.sk. vadības sfērā;

līdzdalība pētnieciskajās programmās.

No valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu pa zinātņu nozaru programmām nosaka IZM.

7. tabula

Doktora studiju programmā „Ekonomika” studējošo skaits

Studiju gads 2004./2005

.

2005./2006. 2006./2007

.

2007./2008. 2008./2009. 2009./2010.

Doktorantu

skaits kopā, 10 17 21 23 19 25

tai skaitā:

par maksu 8 14 18 20 13 19

par valsts

budžeta

līdzekļiem

2 3 3 3 6 6

8.2. Pirmajā studiju gadā imatrikulēto studējošo skaits

Pirmajā studiju gadā imatrikulēto doktorantu skaits apkopots 7a. tabulā.

7a. tabula

Doktora studiju programmā „Ekonomika” imatrikulēto skaits

Studiju gads 2004./2005

.

2005./2006. 2006./2007

.

2007./2008. 2008./2009. 2009./2010.

Doktorantu

skaits kopā, 10 7 4 3 4 11

tai skaitā:

par maksu 8 7 4 3 1 11

par valsts

budžeta

līdzekļiem

2 - - - 3 -

24

8.3. Absolventu skaits

Sakarā ar to, ka studijas doktorantūrā tika uzsāktas 2004.gada decembrī, un tās ilgst 3 gadus

(pilna laika), absolventu doktora studiju programmā ”Ekonomika” pagaidām nav.





8.4. Studējošo aptaujas un to analīze

Doktora programmā studējošo aptauju rezultāti apkopoti tabulās un attēlos. Doktoranti

programmas apguves laikā ik gadu tiek iesaistīti studiju rezultātu izvērtējumā un analīzē.

Katra kursa apguves laikā docētāji saņem doktorantu atsauksmes par kursa nepieciešamību,

pasniegšanas kvalitāti, apmierinātību ar lekcijām un praktiskajiem darbiem vai semināriem,

nodrošinājumu ar mācību līdzekļiem, izvirzīto prasību kvalitāti un kvantitāti, pasniedzēja

darbības stila efektivitāti, psiholoģisko klimatu nodarbību laikā u.c.

8. tabula

1. kursa doktorantu studiju kursu novērtējuma rezultāti

Studiju kursa nosaukums Studiju kursa

svarīgums

Pasniegšanas

līmenis

Izmaiņas

kursa

apjomā

1. Jaunākās informācijas tehnoloģijas, datu

apstrāde un prezentācija

4.57 4.57 „-” 29%

„=” 71%

5 4.5 „=”-100%

4 5 „+”-100%

4 5 „+”-100%

2. Jaunākās pētījumu metodes vadības un


5.00 4.00 „-” 43%

„=” 57 %

5 4 „+”-25%

„=”-75%

5 4 „+”-100%

5 4 „=”-75%

„+”-25%

3. Reģionālās attīstības aktuālie jautājumi 5.00 4.86 „=”-100%

- - -

4 5 „=”-100%

4 5 „=”-100%

Stundu skaits attiecīgajā studiju kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiņām

(=), piecu baļļu sistēmā. Studiju kursa svarīgums un pasniegšanas līmenis (2.st.g.).

25

8a. tabula



svarīgums

Pasniegšanas

līmenis

Izmaiņas

kursa apjomā



5.00 4.25 „=”-100%

5 4.7 „=”-100%

4.5 4.5 „=”-100%

4.5 4.5 „=”-75%

„+”-25%



5.00 4.75 „=”-100%

5 4 „+”-67%

„=”-33%

5 4.5 „+”-100%

5 4.5 „+”-100%

3. Reģionālās attīstības aktuālie jautājumi 5.00 5.00 „+” 25%

„-” 25%

„=” 50%

4 5 „=”-100%

5 4.5 „=”-100%

5 4.5 „=”-75%

„+”-25%

3. Ekonomikas globalizācijas problēmas 4.80 5.00 „=”-100%

4 4.3 „+”-33%

„=”-67%

4 4.5 „=”-100%

4 4.5 „=”-75%

„-”-25%

4. Naudas un finanšu problēmas 4.60 4.80

„-” 20%

„=” 80 %

5 4 „=”-100%

5 5 „=”-100%

5 5 „=”-100%

5. Jaunu uzņēmumu novērtēšana

(apakšnozarē „Finanses un kredīts”)

4 4 „=”-100%

- - -

- - -

6. Reģionālās attīstības mūsdienu teorija un

prakse (apakšnozarē „Reģionālā

ekonomika”)

5 5 „+”-33%

„=”-67%

5 5 „=”-100%

5 5 „=”-75%

„+”-25%

7. Citi - - -

- - -

- - -

26

8b. tabula


Pēc doktorantu ikgadējās aptaujas datiem, 67%, 2007./2008.st.g. - 71%, 2008./2009.st.g. - 20%,

2009./2010.st.g. - 60% respondentu pilnīgi apmierina izvēlētā studiju programma kopumā, 33%,

2007./2008.st.g. - 29%, 2008./2009.st.g. -60%, 2009./2010.st.g. -30% - pamatā apmierina, 2008./2009.st.g. -

20%, 2009./2010.st.g. -10%, 2008./2009.st.g. - daļēji apmierina (studējošo aptaujas veidlapas paraugs,

skat. 9. pielikumu).

Visi respondenti 2007./2008.st.g. - 86%, 2008./2009.st.g. - 80%, 2009./2010.st.g. -70% augstu novērtē

studiju procesa nodrošinājumu ar literatūru un metodiskajiem materiāliem, viņi 2007./2008.st.g. -

visi (100%), 2008./2009.st.g. -visi (100%), 2009./2010.st.g. - visi (100%) studiju un pētnieciskajā

darbā bieži izmanto datorus un internetu. Visi doktoranti apmierinoši vērtē sadarbību ar

mācībspēkiem, bet 96% 2007./2008.st.g. –visi, 2008./2009.st.g. – visi, 2009./2010.st.g. - visi doktorantu ir

apmierināti ar studiju programmas realizēšanu kopumā.

„Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams?” – 2007./2008.st.g. -100%, 2008./2009.st.g. - 80%,

2009./2010.st.g. - 80% respondentu pilnīgi apmierina; „Vai studiju programmas nodrošinājums ar

vieslektoriem ir pietiekams?” – 2007./2008.st.g. -72%, 2008./2009.st.g. - 100%, 2009./2010.st.g. - 80%

respondentu pilnīgi apmierina.

Izvērtējot doktorantu atziņas, jāsecina, ka studiju kursu apguvē kā visefektīvākos

aspektus doktoranti ļoti bieži atzīst:

docētāju vadības stilu;


svarīgums

Pasniegšanas

līmenis

Izmaiņas

kursa apjomā



4,3 4,3 „=”-100%

5 5 „=”-100%

5 5 „=”-75%

„+”-25%



4 4,3 „=”-100%

4 3 „+”-100%

4 3 „+”-100%

3. Reģionālās attīstības aktuālie jautājumi 4,7 5 „+”-100%

5 5 „+”-100%

5 5 „+”-100%

3. Ekonomikas globalizācijas problēmas 5 4,3 „=”-100%

5 4,5 „=”-100%

5 4,5 „=”-75%

„-”-25%

4. Naudas un finanšu problēmas 5 4,7 „-„-33%

„=”-67%

5 4 „=”-100%

5 4 „=”-75%

„-”-25%



5 5 „=”-100%

5 5 „=”-100%

5 5 „=”-75%

„-”-25%


prakse (apakšnozarē „Reģionālā

ekonomika”)

5 5 „=”-100%

5 5 „=”-100%

5 5 „=”-75%

„+”-25%

7. Citi - - -

- - -

- - -

27

docētāju spējas orientēties materiālu daudzveidībā;

docētāju attieksmi pret doktorantiem;

piedāvāto referātu un patstāvīgā darba tematus;

semināros un nodarbībās risināmos jautājumus.

Kā grūtības studiju kursu apguvē doktoranti bieži vien atzīmē:

nav pieejams pietiekoši plašs literatūras klāsts;

grūtības lasīt un izprast literatūru svešvalodās;

liels patstāvīgā darba apjoms.

Doktorantu ieteikumos par studiju kursu efektivitātes uzlabošanu atkārtojas šādi ieteikumi:

jāpiedāvā plašāks semināros nodarbību un praktisko darbu klāsts;

jāpapildina esošās literatūras saraksts ar jaunāko (un specializēto) literatūru.

Bieži vien docētāji praktizē doktorantu darba izvērtējuma arī pēc katras nodarbības. Tas

palīdz docētājiem izdarīt tūlītējas korekcijas nodarbību plānošanā un metodiskajā

nodrošinājumā, kā arī reaģēt atbilstoši grupas specifiskajam kontingentam.

8.5. Absolventu aptaujas un to analīze

Sakarā ar to, ka studijas doktorantūrā tika uzsāktas 2004.gada decembrī un tās ilgst 3 gadus

(pilna laika), absolventu doktora studiju programmā ”Ekonomika” pagaidām nav.





8.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Doktora studiju programmas studējošie aktīvi piedalās studiju procesa pilnveidošanā.

Ikgadējā studējošo aptauja palīdz uzlabot programmas kvalitāti un attīstību, kā arī veicina

konstruktīvu dialogu starp studējošajiem, programmā strādājošiem docētājiem un

programmas administrāciju.

Doktorantu aktivitāte ir lektora prakse, kurā doktora programmā studējošie vada

nodarbības maģistra un bakalaura programmās. Šis process tiek plānots un realizēts sadarbībā

ar zinātnisko vadītāju, programmas administrāciju un attiecīgajām katedrām.

Docētāju un doktorantu kopējās zinātniskās aktivitātes, piemēram, zinātniskie lasījumi,

konferences un publikācijas palīdz kopā risināt aktuālās zinātniskās un pētnieciskās

problēmas, plānot pētnieciskos projektus un veicināt studiju programmu saskaņotību un

attīstību.





28

9. Akadēmiskā personāla raksturojums

9.1. Skaits

Doktora studiju programmas “Ekonomika” nodrošināšanā piedalās 20,

2008./2009.st.g. – 21, 2009./2010.st.g. - 22 mācībspēki, no kuriem 10, 2008./2009.st.g. – 11,

2009./2010.st.g. - 10 ir profesori, 5, 2008./2009.st.g. – 6, 2009./2010.st.g. - 7 – asociētie profesori

un 5, 2008./2009.st.g. – 4, 2009./2010.st.g. - 5 – docenti. 14 docētājiem ir habilitētā doktora vai

doktora grāds ekonomikā.

profesori

50%

asociētie

profesori

25%

docenti

25%

5. att. Doktora studiju programmas “Ekonomika” akadēmiskais personāls

Avots: DU Personālas daļas dati

Doktora studiju programmas nodrošināšanā iesaistīti viesprofesori no Latvijas

Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk – RTU) un N.Kopernika

Toruņas Universitātes (Polija). Pakāpeniski tiek plānots piesaistīt citus mācībspēkus

no DU SZF Ekonomikas katedras pēc promocijas darba aizstāvēšanas, kā arī

vieslektorus no Vācijas, Norvēģijas un citām valstīm.

11 docētājiem pamatdarbs ir Daugavpils Universitātē, 3 – RTU, 1 – LU, un 1 –

N.Kopernika Toruņas Universitātē, 1 – LR Saeimā, 1 – Rīgas Starptautiskajā

Ekonomikas un Biznesa Administrācijas augstskolā, 2- Rēzeknes augstskolā.

Mācībspēku, kas nodrošina DSP “Ekonomika teorētiskos un praktiskos kursus,

saraksts apkopts 10. tabulā.

10. tabula

Doktora studiju programmas “Ekonomika” personāls Nr.

p.k Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds, amats, iestāde

Līdz 2009./2010.st.g.

Nikolajs Baranovskis Dr.habil.oec., profesors

DU SZF Ekonomikas katedra (blakusdarbs),

RTU Inženierekonomikas fakultāte (pamatdarbs)

1. Elita Jermolajeva Dr.oec., asoc.prof.

DU SZF Ekonomikas katedra (pamatdarbs)

2.

No 2009./2010.st.g.

Lienīte Litavniece Dr.oec., docente

DU SZF Ekonomikas doktorantūra (blakusdarbs)

Rēzeknes Augstskola (pamatdarbs)

3.

Elmārs Zelgalvis Dr.habil.oec., profesors

LU Ekonomikas un vadības fakultāte (pamatdarbs),


4.

Voicehs Kosiedovskis Dr.habil. oec., profesors

Toruņas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte (pamatdarbs),

DU SZF Ekonomikas katedra (blakusdarbs)

5. Aleksejs Vorobjovs Dr.habil.paed., Dr.hab.psych., profesors

29

DU SZF Sociālās psiholoģijas katedra (pamatdarbs)

6.

Māra Vidnere Līdz 2009./2010.st.g. Dr.habil.psych., Dr. oec., profesore

DU SZF SPI (pamatdarbs)

No 2009./2010.st.g. Dr.oec., vad. pētniece

DU SZF Ekonomikas doktorantūra (pamatdarbs)

Līdz 2009./2010.st.g.

Irīna Plotka Dr.psych., asoc. profesore


7. Felikss Sadirbajevs Dr.habil.math., profesors

DU DMF Matemātikas katedra (pamatdarbs)

8.

Juris Saulītis Dr.oec., profesors



9. Genādijs Gončarovs Dr.oec., asoc. profesors

DU SZF Ekonomikas katedra (pamatdarbs)

10.

Andrejs Nikolajevs Dr.oec., asoc. profesors


RSEEBA (pamatdarbs)

11. Vladimirs Meņšikovs Dr.sc. soc., profesors

DU SZF (pamatdarbs)

12.

Jānis Zvanītājs Dr.oec., profesors



13. Lilija Gorbaceviča Dr.phil., docente

DU SZF Socioloģijas katedra (pamatdarbs)

14. Svetlana Ignatjeva Dr.math., docente

DU DMF Informātikas katedra (pamatdarbs)

Līdz 2008./2009. st.g.

Juris Baltgailis Dr.oec., docents


15. Jānis Eglītis Dr.oec., asoc. prof.


16. Ļubova Nikolajeva Dr.oec., docente


17. Leonārs Svarinskis Dr.oec., profesors


18.

Irēna Silineviča Dr.sc.ing., profesore


Rēzeknes Augstskola (pamatdarbs)

19. No 2008./2009. st.g.

Aija Eglīte Dr.oec., asoc. profesors


20. No 2008./2009. st.g.

Andrejs Limanskis Dr.oec., asoc. profesors


21. No 2009./2010.st.g.

Vera Boroņenko Dr.oec., pētniece


22. No 2009./2010.st.g.

Viktors Voronovs Dr.sc.soc., Dr. phil., vad. pētnieks




9.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija (projektu vadība,

pētniecības virzieni un to rezultāti)

SZF docētāji veic zinātniski pētniecisko darbu, iesaistoties LZP finansētajās

programmās, Latvijas valsts un pašvaldību, citu organizāciju pasūtītajos pētījumos, kā

arī starptautiskos projektos.

30

11. tabula

Ar doktora studiju programmu “Ekonomika” saistīto pētījumu galvenie

virzieni

Pētījumu virzieni Docētāji

Finanses un kredīts

Līdz 2009./2010.st.g. Dr.habil.oec., prof. N.Baranovskis

Dr.oec., prof. J.Saulītis

Dr.habil.oec., prof. E.Zelgalvis

Dr.oec., asoc.prof. G.Gončarovs

Dr.oec., asoc.prof. J.Zvanītājs

Dr.oec., doc. Ļ.Nikolajeva

No 2009./2010.st.g. Dr.oec., vad. pētniece M.Vidnere

Līdz 2009./2010.st.g. Dr.oec., doc. J.Baltgailis

Reģionālā attīstība:

Dr.habil.oec., prof. N.Baranovskis

Dr.habil.oec., prof. V.Kosiedovskis

Dr.sc.soc., prof. V.Meņšikovs

Dr.oec., asoc.prof. A.Nikolajevs

Dr.oec., asoc.prof. J.Eglītis

Līdz 2009./2010.st.g. Dr.phil., doc. L.Gorbaceviča

Dr.phil., Dr.sc.soc., vadošais pētnieks V.Voronovs

Dr.oec., asoc.prof. E.Jermolajeva

Dr.oec., prof. L.Svarinskis

Dr.sc. ing., prof. I.Silineviča

No 2008./2009. st.g. Dr.oec., asoc. profesors A. Limanskis

No 2008./2009. st.g. Dr.oec., asoc. profesors A. Eglīte

No 2009./2010.st.g. Dr.oec., doc. Lienīte Litavniece

No 2009./2010.st.g. Dr.oec., doc. Vera Boroņenko

Doktora studiju programmas “Ekonomika” realizācijā iesaistītie mācībspēki ir

piedalījušies ar programmas saturu saistītos LZP, IZM finansētajos un starptautiskajos

projektos (skat. 8. pielikumu). Būtisks atbalsts akadēmiskā personāla pētniecības

aktivitātēm ir DU pētniecības projektu konkurss, kurš DU notiek kopš 2004.gada.

Vairāki programmā iesaistītie mācībspēki darbojas DU Sociālo pētījumu institūtā (prof.

V.Meņšikovs, asoc.prof. J.Eglītis, prof. M.Vidnere, asoc.prof. I.Plotka, prof. A.Vorobjovs,

doc. L.Gorbaceviča, vadošais pētnieks V.Voronovs., doc. E.Jermolajeva, No 2009./2010.st.g.

pētniece V.Boroņenko u.c.).

DU SPI pētījumu rezultāti tiek izmantoti daudzās publikācijās, kā arī starptautisko

simpoziju, semināru un konferenču materiālos (skat. 6. pielikumu). Piemēram, IV

starptautiskajā konferencē „Enonomic Crossborder Cooperation in Context of

European Integration” Polijā (2007), VIII Eiropas sociologu kongresā Glasgovā

„Conflict, Citizenship and Civil Society” (2007), starptautiskajā konferencē Florencē

„The Florentine contribution to the Bologna Process” (2007), XVI Starptautiskajā

sociologu kongresā Durbanā (2006) „The Quality of Social Eksistence in a

Globalising World”, dažādās nozīmīgās starptautiskajās konferencēs Polijā,

Austrālijā, Francijā, Lietuvā u.c.

DU SZF SPI izdevumi:

1. Sociālo zinātņu vēstnesis 2007/1 (5), 2007/2 (6), 2008/1 (A.Ivanovs) DU

izdevniecība "Saule", 2007/2008.

31

2. Reģionālais ziņojums. Pētījumu materiāli Nr. 3 (2007). Zin. red.: E.Jermolajeva,

DU izdevniecība "Saule", 2008.

3. I.Petrova, E.Jermolajeva „Eiropas valstu pieredze teritoriālajā mārketingā in

tās izmantošanas iespējas Latvijā”. DU izdevniecība "Saule" 2007.

4. „Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskā attīstība Eiropas integrācijas

kontekstā”. Rakstu krājums. Red. E.Jermolajeva. DU izdevniecība "Saule"

2007.

5. Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās problēmas. LLU, DU, Rīgas

Stradiņa universitāte, Ventspils augstskola, Vidzemes augstskola. - Jelgava, LR

Labklājības ministrija, 2007.

6. Boroņenko. V. Klasteru pieeja reģionu attīstībai zināšanu ekonomikas

apstākļos. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2007.

7. Izglītība sociālo pārmaiņu apstākļos. Rakstu krājums. Zin. red.: V.Meņšikovs

Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2007.

8. Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskā attīstība Eiropas integrācijas

kontekstā. Starptautiskās doktorantu konferences rakstu krājums. Zin. red.:

E.Jermolajeva, Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule", 2007.

9. Sociālo zinātņu vēstnesis 2006/2 (4). Galv. red.: A.Ivanovs. DU izdevniecība

"Saule", 2006.

10. Voronovs V., Petrova I., Račko E. Reģionālās ekonomikas konkurētspējas

paaugstināšana un aktīvā adaptācija globalizācijas apstākļos, DU

izdevniecība "Saule", 2006.

11. Reģionālais ziņojums. Pētījumu materiāli Nr. 2 (2005). Zin. red.: V.Meņšikovs,

DU izdevniecība "Saule", 2006.


"Saule", 2006.

13. Tiesību pārkāpumu sekas publiskajās un privātajās tiesībās. Zinātnisko rakstu

krājums. Zin. red.: V.Zahars. DU izdevniecība "Saule", 2006.

14. Efektivitāte un konkurence. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu

krājums. Zin. red.: G.Gončarovs. DU izdevniecība "Saule", 2006.

15. Sociālo pētījumu institūta 2005. gada pārskats. Atbildīga par izdevumu:

L.Paņina, DU izdevniecība "Saule", 2006.

16. Augstākā izglītība 21. gs. sākumā. Rakstu krājums. Zin. red.: V.Meņšikovs, DU

izdevniecība "Saule", 2006.

17. Sociālo pētījumu institūta 2004. gada pārskats. Atbildīga par izdevumu: V.

Boroņenko, DU izdevniecība "Saule", 2005.


"Saule", 2005.


"Saule", 2004.

20. Drošība un tautas attīstība. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu

krājums. Zin. red. V.Meņšikovs. Daugavpils, DU izdevniecība 'Saule', 2004.

21. Reģionālais ziņojums. Pētījumu materiāli Nr. 1 (2004). Zin. red.: V.Meņšikovs,

DU izdevniecība "Saule" 2005.

22. Ostrovska I., Boroņenko V. Jaunatne ceļā no izglītības uz darba tirgu.

Daugavpils, DU izdevniecība "Saule", 2004.

23. Finanšu socioloģija: problēmas un to risināšana. Redkolēģija: W.Kosiedovskis,

A.Nurijevs, V.Meņšikovs. - Daugavpils, DPU izdevniecība „Saule”, 2002.

24. Reģiona konkurētspēja. Rakstu krājums. Atbildīgais redaktors V.Meņšikovs.

Daugavpils, DPU izdevniecība „Saule”, 2002.

http://sociovm.dau.lv/lv/izdev.html



32

No 2009./2010.st.g. 25. Sociālo zinātņu vēstnesis 2010, 2009 DU izdevniecība "Saule".

26. Reģionālais ziņojums. Pētījumu materiāli 2010, 2009. Zin. red.: E.Jermolajeva,

DU izdevniecība "Saule".

27. Lavriņenko O. „Centrāleiropas un Austrumeiropas iedzīvotāju dzīves līmeņa

veidošanās atšķirību pētīšana pa reģioniem”. Zin.red. J.Eglītis. Latgales

Kultūras centra izdevniecība, Rēzekne, 2010, 228 lpp.

28. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums „Reģionālās ekonomikas

inovatīvās attīstības stratēģijas un mehānismu veidošana”. Zin.red. J.Eglītis.

DU izdevniecība "Saule" 2009.



9.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un

attīstības politika nākamajiem 6 gadiem

Studiju programmas personāla atjaunošanas un piesaistes plānu īstenošanai ir

jāveido ilgtermiņa stratēģija, kurā jāievēro studiju programmu attīstības perspektīvas

DU kopumā un Sociālo zinātņu fakultātē. Personāla attīstība jāsaista ar dažādu

zinātnisko projektu realizācijas iespējām, kuros plašāk jāiesaista jaunie zinātnieki, kā

arī jānodrošina papildus finansējums strādājošajiem mācībspēkiem. Lielāks akcents

personāla izaugsmē jāliek uz stažēšanās iespējām vai pieredzes apguvi ārzemēs.

DU ir iespēja izmantot radošos atvaļinājumus, ko katrs docētājs ir tiesīgs

izmantot 6 gadu laikā. Šādu iespēju aktīvi izmanto gan DU doktoranti, lai pilnībā

pievērstos promocijas darba uzrakstīšanai un aizstāvēšanai, gan docenti, asociētie

profesori un profesori, lai padziļināti pievērstos pētnieciskajam darbam, kā arī

monogrāfiju sagatavošanai un izdošanai.

Sociālo zinātņu fakultātē, tapāt kā DU kopumā, ir visai izteikta mācībspēku

motivācija, lai iegūtu atbilstošu akadēmisko kvalifikāciju un varētu pretendēt uz

attiecīgo katedru izsludinātajām akadēmiskā personāla konkursa vietām. SZF tiek

plānota docētāju akadēmiskā potenciāla attīstība, palielinot pamatdarbā strādājošo

profesoru - doktoru īpatsvaru studiju programmu īstenošanā, aktivizējot docētāju

līdzdalību starptautiskos projektos un pētījumu rezultātu publicēšanu starptautiski

atzītos zinātniskos izdevumos. Perspektīvā plašāk un dziļāk jāpievēršas reģionālās

ekonomikas un attīstības jautājumu pētīšanai, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu,

organizāciju un komercsabiedrību ekonomisko un finanšu problēmu apzināšanai un

iespējamo risinājumu piedāvāšanai. Docētāju kvalifikāciju jāpaaugstina arī, veicinot

viņu piedalīšanos dažādu metodisko ieteikumu un mācību materiālu izstrādāšanā.

Programmas attīstība (skat. 12.nodaļu) paredz jaunu speciālistu sagatavošanu

universitātes vajadzībām, iesaistot pētījumos un akadēmiskajā darbībā ekonomikas

maģistrantus un doktorantus, paredz sekmēt viņu studijas Latvijā un ārzemes

ERASMUS/SOCRATES u.c. individuālās mobilitātes programmu ietvaros. Docētāju

un studējošo stažēšanās un iesaistīšanās starptautiskajos pētnieciskajos projektos ir

viena no galvenajām akadēmiskā personāla attīstības politikas prioritātēm.

Tā kā ekonomikas doktora studiju programma DU ir samērā jauna, tad studiju

realizācijai ir nepieciešama sadarbība ar citām augstskolām Latvijā (Latvijas

Lauksaimniecības Universitāti, Banku Augstskolu). Papildus jau esošajiem

kontaktiem tiek veidoti zinātniskie un akadēmiskie sakari ar šādām ārvalstu

augstskolām un pētījumu institūtiem:

33

Šveices Banku Institūta Cīrihes Universitātē, kas ļaus apmainīties ar zinātnisko

literatūru un dos iespēju stažēties DU doktorantiem (IZM Nr. 2.2.2. projekta

izpildītājiem) šajā institūtā. Kontaktpersona no Šveices ir prof. Kristīne

Herovice (Cristine Hirrowicz);

Humbolta Universitāti Berlīnē.

Visi iepriekšminētie pasākumi veicinās ekonomikas doktorantūras akadēmiskā

personāla atlasi, atjaunošanu, apmācību un attīstību.





34

10. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

10.1. Finansēšanas avoti

Doktora studiju programmas realizēšanu finansiāli nodrošina valsts piešķirtie

līdzekļi un ienākumi no doktorantiem mācību maksas.

Kopējais budžeta vietu skaits

2006./2007. st.g. 2008./2009. st.g. 2009./2010. st.g.

2 5 5

Studiju maksa konkrētā studiju gadā imatrikulētajiem studentiem

2006./2007.st.g 2008./2009.st.g 2009./2010.st.g.

1.studiju gads Ls 725,- Ls 1440,- Ls 1180,-



4.studiju gads Ls 966,- - -

Izmantojot šos līdzekļus, tiek apmaksāts docētāju darbs doktora studiju

programmā, tiek iegādāta mācību literatūra un datortehnika. No šiem līdzekļiem tiek

segti arī kancelejas izdevumi, iekļaujot citus izdevumus, kā arī komandējumu

izdevumus. Esošais finansējums dod iespēju pieaicināt augsti kvalificētus speciālistus

no Rīgas un piesaistīt ārzemju speciālistus. Studiju programmas izmaksas skat.

akreditācijas ziņojumā.

10.2. Studiju materiāli tehniskais nodrošinājums

Doktora studiju programmai “Ekonomika” realizēšanai tiek izmantots DU

materiāli tehniskais nodrošinājums. Pašlaik DU SZF pārziņā ir 2 atbilstoši mūsdienu

prasībām aprīkotas datorklases, DU SPI laboratorijas un centri, kā arī izdevniecības

nodaļa, mācību auditorijas un administratīvās telpas. Doktorantiem ir iespējas

izmantot DU bibliotēkas un lasītavas pakalpojumus, DU Informātikas katedras

mācību kabinetus (3 mācību kabineti), DU Multimediju centra iespējas, svešvalodu

(angļu, franču un vācu valodas) mācību kabinetus.

SZF doktorantiem ir brīvi pieejama moderna datortehnika un

programmnodrošinājums, kas tiek izmantots doktorantu patstāvīgajam un

zinātniskajam darbam studiju procesā. Visi SZF datori ir pievienoti kopējam DU

datortīklam (DU IntraNet) un internetam. Tas nodrošina doktorantiem augstu

informācijas iegūšanas un apmaiņas līmeni, kā arī iespēju izmantot internetā

pieejamos mācību, statistiskos, zinātniskos u.c. resursus.

Datoros tiek izmantotas gan standarta biroja programmas, programmatūra

darbam ar internetu un informācijas publicēšanai internetā, gan specializētas

programmas ekonomisko u.c. procesu modelēšanai, grāmatvedības uzskaitei, lietišķās

spēles sociālo pētījumu veikšanai. Datoros ir uzstādītas arī programmas ar

multimediju iespējām, kuras tiek izmantotas svešvalodu zināšanu pilnveidošanai.

Studiju procesā un patstāvīgo pētniecisko projektu realizēšanā studējošie var

izmantot:

35

DU CISCO System Networking Local Academy datorklasi ar jaunu piekļuves

tehnoloģiju (pēc plkst. 14.00 datorklase pieejama patstāvīgajam darbam);

DU Multimediju centra tehniskos resursus;

SZF datorklases ar 24 datoriem (visiem datoriem ir Interneta pieslēgums un ir

iespējams izmantot SPSS programmas paketi datu apstrādei) ;

DU Informācijas Tehnoloģiju centra tehniskos resursus;

kopēšanas iekārtas;

vizuālās prezentācijas iekārtas;

video filmēšanas, video montēšanas iekārtas, audio iekārtas.

Atsevišķos studiju kursos izmantojamo videomateriālu izgatavošanai tiek

izmantotas Multimediju centra TV iekārtas un ierakstīšanas iekārtas. Nodarbībās tiek

izmantota DU SPI tehniskā bāze. Ir noslēgti sadarbības līgumi ar vairākām Latvijas un

citu valstu pētniecības un izglītības iestādēm.

Studentiem un docētājiem ir iespēja izmantot 2 brīvpieejas lasītavas ar 135

lietotāju vietām, informācijas zāli ar 24 lietotāju vietām, 4 mājas abonementus un 2

kopētājus. DU bibliotēkas fonds ir 321898 vienības, to veido: grāmatas – 291755,

periodiskie izdevumi – 30143, pārējie izdevumi – 298. No tām sociālajās zinātnēs ir

40238 grāmatu, t.sk. ekonomikā, finansēs, mārketingā - 2 868, vadības zinībās - 484

grāmatas. Ir zināmas problēmas ar specializēto ārzemēs izdoto literatūru ekonomikas

zinātnē, taču DSP ar katru gadu meklē iespējas rast vairāk līdzekļu jaunu ārvalstīs

(Rietumeiropā, ASV) izdoto grāmatu un periodikas iegādei.

Gan DU bibliotēkā un lasītavās, gan Ekonomikas, Socioloģijas, Vēstures

katedru bibliotēkās u.c. ir pieejami grāmatu un žurnālu fondi, ko studējošie var

lietderīgi izmantot studiju procesā. Pateicoties dažādiem zinātniskās darbības

projektiem, citām aktivitātēm, regulāri tiek papildinātas katedrās esošās bibliotēkas,

kas kopumā palīdz īstenot studiju programmas mērķus un uzdevumus.

DU bibliotēkas pilnveidošanā tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas:

interneta pieslēgums;

elektroniskais katalogs ALISE (Advanced Library Information Service);

automatizēta lasītāju apkalpošanas sistēma; kopš 2002.gada ir uzsākts DU

bibliotēkas kopprojekts ar Latgales centrālo bibliotēku „Daugavpils reģiona

publisko bibliotēku un DU bibliotēkas integrēšana VVBIS”. Projekta ietvaros

bibliotēka ir iesaistījusies „Vienotas lasītāja kartes” sistēmā un no 2002.gada

decembra lasītāji var izmantot 13 Latvijas lielāko bibliotēku fondus un

pakalpojumus;

Pilna elektronisko tekstu datu bāze EBSCO Publishing (tā ietver 8 datu bāzes:

Academic Search Elite, Business Source Premier, MasterFILE Priemer,

Newspaper Source, ERIC, Business Wire News, MEDLINE, Health Source –

Consumer Edition, Agrikola, Oxford Journals Online, OCLC, Trial of

Education, Management, Psychology). Bāzes izmantošanai no mājas datoriem ir

jāreģistrē sava pastāvīga IP adrese DU bibliotēkas informatīvajā zālē.

12. tabula

2008. gadā DU bibliotēkas piedāvātais publiskās lietošanās datu bāzes

Nr. Nosaukums Raksturojums Pieejamības vieta

1. Letonika Uzziņu un tulkošanas sistēma

internetā

Informācijas zāle,

lasītavas

2. NAIS Latvijas normatīvo aktu datu bāze Informācijas zāle,

lasītavas, SZF

36

3. EBSCO Daudznozaru datu bāze Visā DU Net

datortīklā

4. Cambridge Journal on

Line

Daudznozaru datu bāze Visā DU Net

datortīklā

5. Science Direct Daudznozaru datu bāze Visā DU Net

datortīklā

6. WESTLAW International ES un ārvalstu juridisko dokumentu

un žurnālu datu bāze

Informācijas zāle

7. HeinOnline Juridiskie žurnāli, ASV līgumi un

vienošanās, ASV augstākās tiesas

dokumenti

Visā DU Net

datortīklā

8. RUBRICON Universāla uzziņu izdevumu datu

bāze


lasītavas

9. SpringerLink Daudznozaru datu bāze Visā DU Net

datortīklā

10. Lursoft Laikrakstu pilnu tekstu datu bāze Informācijas zāle

11. www.likumi.lid.lv LR un ES normatīvie dokumenti Informācijas zāle,

lasītavas

12. World Bank e-library Pasaules Bankas dokumenti un

publikācijas


lasītavas

DU bibliotēka cenšas iegādāties jaunākos izdevumus studiju programmā

docētajos kursos. Trūkums ir tas, ka liela daļa grāmatu ir iepirktas 1 – 2 eksemplāros

un šīs grāmatas doktoranti var izmantot tikai lasītavās. Taču 3394 grāmatas ir

pieejamas DU elektroniskajā katalogā. Bez tam, studiju darbā tiek izmantotas

programmā iesaistīto docētāju monogrāfijas un publikācijas.

Plaši pieejama arī Latvijas izdevniecībās izdotā jaunākā literatūra. Pēdējos

gados bibliotēkas fonds ir papildinājies ar dažādu zinātnisko konferenču izdevumiem,

kas apkopo un interpretē dažādu ārzemju autoru avotus, analizē tos, salīdzina un

padara pieejamus doktorantiem, nodrošinot kultūrkontekstu un materiālu

izmantojamību.

Studējošajiem ir iespēja izmantot pašvaldību bibliotēku fondus. DU studenta

apliecība vienlaicīgi ir arī LR Bibliotēku informācijas tīklu konsorcija vienotā lasītāja

karte, kas dod tiesības studējošajiem izmantot jebkuras valsts bibliotēkas grāmatu

fondus. Nepieciešamības gadījumos papildus iespējas nodrošina Interneta pieslēgums,

kas ļauj izmantot Universitātes abonētās datu bāzes.





http://www.likumi.lid.lv/

37

11. Ārējie sakari

11.1. Sadarbība ar darba devējiem

Ekonomikas doktora studiju procesā veidojas laba sadarbība ar darba devējiem.

Ciešākā sadarbība ir ar tām augstskolām, kuru akadēmiskais personāls studē DU

doktorantūrā (RSEBAA, BSA, RA). Otra sadarbības forma ar darba devējiem (valsts

iestādēm, bankām, uzņēmumiem u.c.) notiek regulāri, jo daudzi no doktorantiem ir

darba ņēmēji šajās pieminētajās vietās, kā arī doktorantiem vācot materiālus saviem

pētījumiem, piedaloties darba devēju organizētajās konferencēs un semināros, kuros

tiek aprobēti pētījumu rezultāti. Vēl viena sadarbības forma ir regulāru darba devēju

aptauju organizēšana un iegūto rezultātu analīze (skat. 7. nodaļu).

Doktora grādu ieguvušie jaunie zinātnieki spēs sekmīgi konkurēt gan Latvijas,

gan visas Eiropas darba tirgū un būs vērtīgs papildinājums DU, citu universitāšu un

augstskolu docētājiem, zinātniekiem, kā arī valsts, pašvaldību institūcijām, iestādēm

un komercsabiedrībām.





11.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām

DU studiju programma „Ekonomika” tiek īstenota sadarbībā ar Latvijas

augstskolām LU, RA, RTU, LLU, kā arī N.Kopernika Toruņas universitāti (Polija),

kuru akadēmiskais personāls iesaistīts šīs programmas realizācijā.

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā paplašinājās iespējas sadarboties un

pilnveidot mācību metodiku sadarbībā ar ārvalstu augstskolām. Tāpēc DU SZF tiek

paplašināti esošie zinātniskie sakari un apgūsta jauna metodika, ko pielietot mācību

procesā, tiek ņemtas vērā citu augstskolu programmas. No 2005. gada tiek veidoti

zinātniskie un akadēmiskie sakari ar Šveices Banku Institūtu Cīrihes Universitātē, kas

ļauj veikt zinātniskās literatūras apmaiņu un iespēju stažēties DU doktorantiem šajā

institūtā.

Mācībspēkiem notiek informācijas apmaiņa ar ārzemju kolēģiem, tiek veikti

kopīgi pētījumi. Veiksmīgākā sadarbība, kas ietver pieredzes apmaiņas braucienus,

līdzdalību konferencēs un kopīgos projektos pašlaik ir izveidojusies ar vairākām

augstākās izglītības iestādēm ārzemēs. Tiek organizētas kopējas zinātniskās

konferences un semināri Latvijā un ārzemēs, kas veicina ekonomikas zinātnes

attīstību un nodrošina programmas kvalitāti.

38

13. tabula

DU SZF sadarbības partneri

14. tabula

Pieredzes apmaiņa, lekcijas ārvalstīs

Vārds, uzvārds Zinātniskā institūcija, pilsēta,

valsts Laiks Aktivitātes veids

V.Meņšikovs Polija, Toruņa, N.Kopernika

Universitāte

2006.g. 18.-23.

aprīlī

Lekciju cikls „Regional

Economics”

M.Vidnere Viļņas Pedagoģiskā

universitāte (Lietuva)

2006. septembris Lekciju cikls

„Ethnocommunicative

competence

and its role in creation

and development of

international

relationship in Latvia”.

2007./2008.st.g.

V.Meņšikovs Toruņas Universitāte, Polija 2007.g. 12.-18.

jūnijā

lekciju lasīšana

Socrates/Erasmus

programmā E. Jermolajeva Polija, Toruņa, N. Kopernika

Universitāte 2007.g. 12.-18.

jūnijā

Lekcija „Economic

Development and

Transition of Baltic Sea

Region”

(ERASMUS programmā)

2008./2009.st.g.

Elita Jermolajeva N.Kopernika Universitāte,

Toruņa, Polija

04/2008 Lekcijas ERASMUS

programmā

Institūcija Kontaktpersona

Toruņas Nikolaja Kopernika Universitāte (Toruņa, Polija) Dr.habil.oec., prof. Vojcehs Kosiedovskis

Ļublinas Jāņa Pavila II vārdā nosauktā katoļu universitāte

(Ļublina, Polija)

Dr. sc.soc., prof. Slavomirs Partickis

Norvēģijas reģionu un pilsētas pētniecības institūts Dr. Jørn Holm-Hansen

Oslo Universitāte (Oslo, Norvēģija ) Dr. phil. Pals Kalsto

Šveices Banku Institūtu Cīrihes Universitātē (Cīrihe,

Šveice)

Dr.oec., prof. Kristīne Herovice

Lietuvas Lauksaimniecības Universitāte (Kauņa, Lietuva) Dr.hist., asoc.prof. Romualdas Povilaitis

Baltkrievijas Valsts ekonomikas institūts (Minska,

Baltkrievija)

Dr.oec. prof. Antons Slonimskis

Vitebskas Valsts tehnoloģiskā universitāte (Vitebska,

Baltkrievija)

Dr. oec., prof. Jeļena Vankeviča

Latvijas Universitāte Sociālo un politisko pētījumu

institūts (Rīga, Latvija)

Dr.sc.soc., prof. Tālis Tīsenkofs

Rīgas Stradiņa Universitāte, Eiropas studiju fakultāte,

Komunikācijas fakultāte (Rīga, Latvija)

Mg. art. Taņa Lāce

Ventspils augstskola (Ventspils, Latvija) Dr. math., prof. Jānis Vucāns

Vidzemes augstskolas (Valmiera, Latvija) Dr.sc.pol. Feliciana Rajevska,

Mg.sc.soc. Dace Jansone

Latvijas Lauksaimniecības Universitāte (Jelgava, Latvija) Dr.habil. sc.ing. prof. Pēteris Rivža

Dr.psych., asoc.prof. Voldemārs Bariss

39

Vārds, uzvārds Zinātniskā institūcija, pilsēta,

valsts Laiks Aktivitātes veids

Elita Jermolajeva Norwegian Institute for Urban

and regional Research (NIBR)

26.-29.05.2008. Darbs bibliotēkā un

pieredzes apmaiņa ar

speciālistiem LZP

projekta ietvaros

Vladimirs

Meņšikovs

Toruņas Universitate, Polija 20.-26.04.2008. Lekciju lasīšana

Erasmus programmā

Irīna Plotka,

Māra Vidnere

Sadarbības līgums ar

Maskavas Valsts Pedagoģi-jas

un Psiholoģijas Universitāte

2008.g. Līguma noteiktās

aktivitātes

2009./2010.st.g.

V. Meņšikovs Nicolaus Copernicus Torun

University, Poland

2009.g. 14.–18.

maijs

ERASMUS programma

V. Meņšikovs Universidade Da Beira Interior,

Portugal

2009.g. 5.–

9.septembris

ERASMUS programma

V. Boroņenko ESOP centrs, Oslo Universitāte 2009.g. 9.–13.

marts

Pētnieciskais darbs

V. Boroņenko Mykolas Romeris University,

Viļņa, Lietuva

2009.g. 16.–21.

marts

Pieredzes apmaiņas vizīte

V. Boroņenko Ņikolaja Korenika universitāte,

Toruņa, Polija

2009.g. 14.–18.

maijs

Lekcijas, piedalīšanās

starptautiskajā seminārā

V. Boroņenko Beira Interior universitāte,

Kovilha, Portugāle

2009.g. 6.–11.

septembris

Pieredzes apmaiņa, dalība

seminārā

V. Boroņenko Somijas ekonomikas pētījumu

institūts (ETLA), Helsinki,

Somija

2009.g. 14.–19.

oktobris

Pētījumu rezultātu

prezentēšana un

apspriede, pētnieciskais

darbs, konsultācijas

V. Boroņenko “Grundtvig programmas

nacionālā aģentūra, fonds

Archimedes”, Tallina, Igaunija

2009.g. 18.–22.

novembris

“Grundtvig Life-Long

Learning” programmas

kontaktseminārs

40

12. Programmas attīstības plāns nākamajiem 6 gadiem (2007-2013)

12.1. Studiju programmas SVID analīze

Izvērtējot DU doktora studiju programmas „Ekonomika” saturu, organizāciju un

attīstības perspektīvas, tika veikta SVID analīze. Programmas stiprās puses ir:

skaidrs studiju programmas mērķis un uzdevumi, kā arī atbilstoša materiāli

tehniskā bāze;

studiju programmas realizāciju nodrošina SZF Ekonomikas katedra, kā arī SZF

SPI, kuram ir ilggadēja pētnieciskās darbības pieredze gan Austrumlatvijas

reģionā un Latvijā, gan arī starptautiskā mērogā;

studiju programma ir mērķtiecīgi orientēta galvenokārt uz Latgales reģiona

vajadzībām;

nodrošinājums ar augsti kvalificētiem mācībspēkiem, tai skaitā kvalificētiem

vieslektoriem;

studiju programmā iesaistīto mācībspēku zinātniskās kvalifikācijas, pieredzes un

profesionalitātes nepārtraukta pilnveidošana;

laba sadarbība ar DU struktūrvienībām, Latvijas un ārvalstu izglītības un

zinātniski pētnieciskajām iestādēm;

laba sadarbība starp mācībspēkiem un studējošajiem, regulāra studiju

programmas attīstības izvērtēšana;

pastāvīga studiju satura pilnveidošana, jaunu studiju un pasniegšanas formu

meklēšana un ieviešana, līdzsvarota teorijas un prakses proporcija;

plašas iespējas izmantot Internetu, bibliotēku elektronisko datu bāzi „ALISE”

u.c.;

augsts doktorantu patstāvīgā darba īpatsvars;

daudzpusīgs izvēles kursu piedāvājums.

DSP „Ekonomika” piemīt daži trūkumi:

DU bibliotēkas samērā vājais nodrošinājums ar mūsdienu zinātnisko literatūru

un periodiku svešvalodās, tomēr daļēji to kompensē interneta izmantošanas

iespējas;

netiek pilnībā izmantotas doktorantu un mācībspēku apmaiņas iespējas ar citām

augstskolām Latvijā un ārvalstīs;

nepietiekamais studējošo un mācībspēku svešvalodu zināšanu līmenis.

Studiju programmai ir šādas attīstības iespējas:

programmas attīstības stratēģijas pastāvīga pilnveidošana, jaunu studiju kursu

izstrāde;

sadarbības projekti un līgumi ar dažādām Latvijas un ārvalstu izglītības un

zinātniski pētnieciskajām iestādēm, pašvaldībām un privātajām iestādēm;

studiju kursu satura pilnveidošana, studiju kursu nodrošināšana svešvalodās;

mārketinga un finanšu piesaistes plānu izveidošana un saskaņošana ar

programmas un SZF attīstības stratēģiju;

akadēmiskā personāla un doktorantu iesaistīšana zinātniski pētnieciskajos

projektos;

docētāju zinātniskā un metodiskā potenciāla paaugstināšana, kvalificētu

vieslektoru piesaiste;

41

materiālās bāzes pilnveidošana ar mūsdienu prasībām atbilstošu aprīkojumu,

tehnoloģijām, informācijas līdzekļiem, īpašu uzmanību veltot mūsdienīgu

zinātnisko un periodisko izdevumu pieejamībai.

Iespējamie draudi studiju programmai varētu būt:

nepietiekami izmantotas finansējuma piesaistes iespējas zinātnisko pētījumu

veikšanai un materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai (LZP, IZM u.c. granti,

ES finansējums);

studiju maksas pieaugums salīdzinājumā ar studējošo maksātspēju;

inflācijas draudi.

Paredzēts regulāri analizēt doktora studiju programmas īstenošanu un veikt tajā

nepieciešamās izmaiņas un papildinājumus.





12.2. Doktora studiju programmas „Ekonomika” attīstības plāns

nākamajiem 6 gadiem

Studiju programmas attīstība tiek plānota kompleksi saistībā ar DU SZF

attīstību. Galvenie attīstības virzieni ir šādi:

studiju procesa kvalitātes pilnveidošana;

personāla un studējošo pētniecisko darbu paplašināšana;

jaunu starptautisko sakaru dibināšana;

mācībspēku zināšanu pilnveidošana doktorantūrā;

reģionālo un starptautisko zinātnisko konferenču organizēšana;

bibliotēkas paplašināšana ar jaunāko mācību zinātnisko literatūru un periodiku;

mācībspēku un doktorantu piedalīšanas starptautiskajās konferences un

kvalifikācijas celšanas semināros;

materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana, aprīkojuma atjaunošana un

modernizācija.

Doktora studiju programmas „Ekonomika” attīstības plāns sadalīts 12 galvenajos

virzienos, nosakot izpildes laiku, izmantojamos resursus, sagaidāmos rezultātus un

atbildīgas personas.

12.2.1. Regulāri (ne retāk, kā reizi gadā) organizēt kopējas apspriedes par

promocijas darbu tematiku un kvalitāti ar DU Promocijas padomi ekonomikā.

Izpildes datums: 2009., 2010., 2011., 2012. gada beigas.

Resursi: Sociālo zinātņu fakultāte Ekonomikas katedra un Sociālo pētījumu institūts,

DSP „Ekonomika” Promocijas padome, Doktora studiju programmas padome.

Sagaidāmie rezultāti vai rādītāji: rakstiskas rekomendācijas doktorantiem.

Atbildīgā persona: DSP direktors.

12.2.2. Radīt iespēju profesoriem - doktorantūras docētājiem iepazīties ar

jaunām metodēm datortehnoloģijas izmantošanā mācību procesā, reizi gadā

organizējot kvalifikācijas paaugstināšanas seminārus. Semināru cikls, kuru

mērķis ir docētāju un doktorantu informatīvās kompetences paaugstināšana:

42

Data Mining ekonomikā un finansēs (praktiskie instrumenti un tehnoloģijas);

datu daudzdimensiju analīze programmā SPSS;

prognozējošā modelēšana programmā SPSS;

Data Mining metodes un tehnoloģijas, to realizācija programmā Clementine;

sarežģītu modeļu konstruēšana programmā Clementine.

Izpildes datums: 2009. gadā, 2010. gadā utt. – decembrī.

Resursi: DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Informātikas katedra, SZF

Ekonomikas katedra, SZF SPI.

Sagaidāmie rezultāti vai rādītāji: programmas pasniedzēju kvalifikācijas

paaugstināšana; semināru dalībnieku skaits.

Atbildīgā persona: SPI pētnieks, asoc. prof. J.Eglītis.

12.2.3. DU iespēju robežās organizēt un veicināt doktorantu stažēšanos ārzemju

augstskolās un piedalīšanos starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un

semināros, simpozijos un citos zinātniskos pasākumos.

Izpildes datums: regulāri.

Resursi: Latvijā: Rīga, LU (Dr.sc.soc., prof. Tālis Tīsenkofs); Jelgava, Latvijas

Lauksaimniecības universitāte; Banku Augstskola; DU Latgales pētniecības institūts;

citās valstīs: Šveices Banku Institūts Cīrihes Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte

Ekonomikas katedra (Dr.oec., prof. Kristīne Hirovice); Polija, Toruņa, N. Kopernika

Universitāte (Dr.habil.oec., prof. Voicehs Kosiedovskis); Polija, Jāņa Pāvila II vārdā

nosauktā Katoļu Universitāte (Dr. sc.soc. Slavomirs Partickis); Norvēģija, Oslo, Oslo

Universitāte (Dr. phil. Pals Kalsto); Lietuva, Viļņa, Lietuvas Filozofijas un

socioloģijas institūts; Baltkrievija, Minska, Baltkrievijas Valsts ekonomikas institūts

(Dr.oec. Antons Slonimskis); Krievija, Maskava, Darba un sociālo attiecību

akadēmija (Dr.habil.ing., prof. Vladimirs Speranskis).

Sagaidāmie rezultāti vai rādītāji: doktorantu skaits, publikāciju skaits.

Atbildīgā persona: DSP direktors, SZF dekāns.

12.2.4 Izstrādāt Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstošu promocijas darbu

tēmu sarakstu un koriģēt to pirms katra studiju gada.

Izpildes datums: 2008.gada jūnijā.

Resursi: SZF Ekonomikas katedra, Ekonomikas doktora studiju programmas

padome.

Sagaidāmie rezultāti vai rādītāji: promocijas darbu tēmu saraksts.

Atbildīgā persona: DSP direktors, DU SZF SPI direktors.

12.2.5 Organizēt doktorantu zinātniskās konferences:

2010. gadā par tēmu „Ārējā ekonomiskā darbība kā reģiona ekonomikas

attīstības efektivitātes paaugstināšanas instruments un investīciju piesaistīšanas

mehānismi”.

2011. gadā par tēmu „Starpreģionālās ekonomiskās integrācijas attīstības

stratēģija ES apstākļos”.

2012. gadā par tēmu „Finanšu kapitāla ietekme uz reģiona ekonomikas

konkurētspējas paaugstināšanu”.

Izpildes datums: katru gadu.

Resursi: SZF Ekonomikas katedra, Ekonomikas doktora studiju programmas

padome.

Sagaidāmie rezultāti vai rādītāji: katru gadu rakstu krājums.

Atbildīgā persona: Ekonomikas katedras vadītāja, DU SZF SPI direktors.

43

12.2.6 Turpināt sistemātisku studiju kursu satura atjaunošanu, īpašu uzmanību

veltot ārzemēs publicēto jauno zinātnisko viedokļu analīzei, kā arī teorētisko

jautājumu saistībai ar praktisko realizāciju Latvijā.


Resursi: DSP docētāji.

Sagaidāmie rezultāti vai rādītāji: jauni studiju kursu apraksti.

Atbildīgā persona: DSP direktors.

12.2.7 Izstrādāt vieslektoru uzaicināšanas un savstarpējās apmaiņas sistēmu ar

Latvijas citu augstskolu ekonomikas doktorantūras docētājiem un citu valstu

zinātniekiem.


Resursi: SOCRATES/ERASMUS programma.

Sagaidāmie rezultāti vai rādītāji: vieslektoru un stažējušos DU docētāju skaits.

Atbildīgā persona: Ekonomikas katedras vadītāja.

12.2.8 Sākt talantīgu studentu gatavošanu doktorantūrai no bakalaura studiju

programmas trešā gada un maģistrantūras, šim nolūkam veicinot piedalīšanos

studentu zinātnisko darbu konkursos un konferencēs.


Resursi: DU studējošie, doktoranti, DSP docētāji.

Sagaidāmie rezultāti vai rādītāji: doktorantu skaits.

Atbildīgā persona: DSP direktors, Ekonomikas katedras vadītāja.

12.2.9 Regulāri izmantot IT iespējas informēšanai par studijām doktorantūrā

(interneta mājas lapa, e-pasts) un doktorantu operatīvai iesaistīšanai DU SPI

pētījumos un organizētajās aktivitātēs (semināri, konferences u.c.). Ievietot

mājas lapā absolventu atsauksmes par doktora studijām.



Sagaidāmie rezultāti vai rādītāji: doktorantu daudzums; aktivitāšu daudzums.

Atbildīgā persona: DSP direktors, DSP sekretārs.

12.2.10 Atspoguļot doktorantūras programmā paveikto pašnovērtējumā,

zinātniskās publikācijās, rakstu krājumos un citos izdevumos.



Sagaidāmie rezultāti vai rādītāji: DSP pašnovērtējums. zinātniskās publikācijās,

rakstu krājumi un citi izdevumi.

Atbildīgā persona: DSP direktors, DU SZF SPI direktors, DSP sekretārs.

12.2.11 Ārzemju periodikas un literatūras abonēšanas paplašināšana.


Materiālie resursi: SZF pašieņēmumi, Ekonomikas doktorantūras pašieņēmumi, DU

SZF ieņēmumi.

Sagaidāmie rezultāti vai rādītāji: jaunu grāmatu un žurnālu daudzums.

Atbildīgā persona: Doktora studiju kursu autori, Ekonomikas katedras vadītāja.

http://lapas.dau.lv/forel/erasmus_eng.html

44

12.2.12 Jaunas programmatūras iegāde.

Izpildes datums: regulāri.

Materiālie resursi: DU SZF pašieņēmumi

Sagaidāmie rezultāti vai rādītāji: jaunu datorprogrammu daudzums.

Atbildīgas personas: SZF dekāns, DU SZF SPI direktors.





45

1. PIELIKUMS Doktora studiju programmas „Ekonomika” studiju plāni

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES

SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTES

DOKTORA STUDIJU PROGRAMMAS “Ekonomika”

Pilna laika studiju plāns

N.p

.k.

Kursa nosaukums Docētājs

Kursa

pārbaudes

forma Kursa

kredīts

1. st.gads 2. st.gads 3.st.gads

1.

sem

.

2.

sem

.

3.

sem

.

4.

sem

.

5.

sem

.

6.

sem

.

Eks. Dif.

iesk.

A daļa – obligātie kursi 22KP

1. Jaunākās pētījumu metodes vadības

un ekonomikas zinātnēs

Prof.M.Vidnere * 4 4

2. Jaunākās informācijas tehnoloģijas,

datu apstrāde un prezentācija

Doc.S.Ignatjeva * 4 4

3. Ekonomikas globalizācijas problēmas Prof. N.Baranovskis * 2 2

4. Naudas un finanšu problēmas Asoc.prof. G.Gončarovs * 2 2

5. Eksāmens apakšnozarē Komisija:

Prof. N.Baranovskis

Prof. J.Saulitis

Asoc.prof. A.Nikolajevs

Asoc. prof. G.Gončarovs

Prof. V.Meņšikovs

* 6 6

6. Eksāmens svešvalodā

Komisija:

Doc.N.Judina

Doc.A.Vanaga

Doc.N.Dainoviča

Komisija:

Doc. O Šostaka


Doc.B.Kalniņa

Doc. S.Meškova

Doc.T.Uzole

* 4 4

46

tabulas turpinājums Promocijas darba izstrāde un sagatavošana aizstāvēšanai 86 KP 28 28 30

7. promocijas darba plāna izstrāde Zinātniskais vadītājs 2

8. teorētiskās daļas sagatavošana Zinātniskais vadītājs 15

9. pētījumu datu bāzes izveidošana Zinātniskais vadītājs 12

10 promocijas darba nodaļas

sagatavošana un iesniegšana


Zinātniskais vadītājs

15

11 zinātniskā raksta sagatavošana

vispāratzītos recenzējamos



4

12 zinātniskā raksta sagatavošana citos

izdevumos

Zinātniskais vadītājs 2

13 grāmatas (brošūras) sagatavošana Zinātniskais vadītājs 16

14 piedalīšanās ar referātu

starptautiskajās zinātniskajās

konferencēs, semināros, skolās


15 piedalīšanās ar referātu vietējās

zinātniskajās konferencēs, semināros,

skolās


16 promocijas darba noformēšana Zinātniskais vadītājs 5

A DAĻAS KP PA STUDIJU GADIEM 108 40 32 36

B daļa – izvēles daļa atbilstoši ekonomikas doktora studiju

programmas apakšnozarei – 4 KP 4 KP


(apakšnozarē „Finanses un kredīts”).

Asoc.prof. G.Gončarovs * 4 4

2. Reģionālās attīstības mūsdienu teorija

un prakse (apakšnozarē „Reģionālā

ekonomika”).

Prof. V.Kosiedovskis * 4 4

B daļas KP pa studiju gadiem 0 4 0

47

tabulas turpinājums

N.p

.k.


Kursa

pārbaudes

forma Kursa

kredīts

1. st.gads 2. st.gads 3.st.gads

1.

sem

.

2.

sem

.

3.

sem

.

4.

sem

.

5.

sem

.

6.

sem

.

Eks. Dif.

iesk.

C daļa – brīvās izvēles daļa 8 KP

1. Brīvās izvēles doktora kursa

noklausīšanās (64 st. apjomā) DU, LU

vai citās universitātēs

* 4

2. Lektora prakse (32 stundu kurss) 8

3. Semināru un praktisko nodarbību

vadīšana (32 st. apjomā)

6

4. Bakalaura darba vadīšana vai maģistra

darba konsultēšana

1

5. Kursa darba vadīšana – par pieciem

darbiem

1


7. Piedalīšanās projekta izstrādāšanā 4

8. Stažēšanās citās universitātēs vai

institūtos

4

C DAĻAS KP PA STUDIJU GADIEM 4 2 2

I. A daļa 108 KP 4 8+28 4+28 8+28

II. B daļa 4 KP 4

III. C daļa 8 KP 4 2 2

Kopā 120 KP 44 38 38

GALA PĀRBAUDĪJUMI :

1) promocijas eksāmeni

2) promocijas darba aizstāvēšana

48



DOKTORA STUDIJU PROGRAMMAS “Ekonomika”

Nepilna laika studiju plāns

N.p

.k.


Kursa

pārbaudes

forma Kursa

kredīts

1. st.gads 2. st.gads 3.st.gads 4.st.gads

1.

sem

.

2.

sem

.

3.

sem

.

4.

sem

.

5.

sem

.

6.

sem

.

7.

sem

.

8.

sem

.

Eks. Dif.

iesk.

A daļa – obligātie kursi 22KP

1. Jaunākās pētījumu metodes

vadības un ekonomikas

zinātnēs

Prof.M.Vidnere * 4 4

2. Jaunākās informācijas

tehnoloģijas, datu apstrāde un

prezentācija

Doc.S.Ignatjeva * 4 4

3. Ekonomikas globalizācijas

problēmas

Prof. N.Baranovskis * 2 2

4. Naudas un finansu problēmas Asoc.prof. G.Gončarovs * 2 2

5. Eksāmens apakšnozarē Komisija:

Prof. N.Baranovskis

Prof. J.Saulitis


Asoc. prof. G.Gončarovs

Prof. V.Meņšikovs

* 6 6


Komisija:

Doc.N.Judina

Doc.A.Vanaga

Doc.N.Dainoviča

Komisija:

Doc. O Šostaka


Doc.B.Kalniņa

Doc. S.Meškova

Doc.T.Uzole

* 4 4

49

tabulas turpinājums Promocijas darba izstrāde un sagatavošana aizstāvēšanai 86 KP 21 21 22 22

7. promocijas darba plāna izstrāde Zinātniskais vadītājs 2

8. teorētiskās daļas sagatavošana Zinātniskais vadītājs 15

9. pētījumu datu bāzes izveidošana Zinātniskais vadītājs 12

10 promocijas darba nodaļas

sagatavošana un iesniegšana



15


vispāratzītos recenzējamos



4


citos izdevumos


13 grāmatas (brošūras)

sagatavošana


14 piedalīšanās ar referātu

starptautiskajās zinātniskajās

konferencēs, semināros, skolās


15 piedalīšanās ar referātu vietējās

zinātniskajās konferencēs,

semināros, skolās


16 promocijas darba noformēšana Zinātniskais vadītājs 5

A daļas KP pa studiju gadiem 108 29 25 25 29

B daļa – izvēles daļa atbilstoši ekonomikas doktora

studiju programmas apakšnozarei – 4 KP 4 KP


(apakšnozares doktorantiem

„Finanses un kredīts”).

Asoc.prof. G.Gončarovs * 4 4

2. Reģionālās attīstības mūsdienu

teorija un prakse (apakšnozares

doktorantiem „Reģionālā

ekonomika”).

Prof. V.Kosiedovskis * 4 4

50

tabulas turpinājums

B daļas KP pa studiju gadiem 4 0 4 0 0

C daļa – brīvās izvēles daļa 8 KP

1. Brīvās izvēles doktora kursa

noklausīšanās (64 st. apjomā)

DU, LU vai citās universitātēs

* 4

2. Lektora prakse (32 stundu

kurss)

8

3. Semināru un praktisko

nodarbību vadīšana (32 st.

apjomā)

6

4. Bakalaura darba vadīšana vai

maģistra darba konsultēšana

1

5. Kursa darba vadīšana – par

pieciem darbiem

1


7. Piedalīšanās projekta

izstrādāšanā

4

8. Stažēšanās citās universitātēs

vai institūtos

4

C daļas KP pa studiju gadiem 8 2 2 2 2

A daļa 108 KP 29 25 25 29

B daļa 4 KP 0 4 0 0

C daļa 8 KP 2 2 2 2

120 KP 31 31 27 31

GALA PĀRBAUDĪJUMI :

1) promocijas eksāmeni

2) promocijas darba aizstāvēšana

51

APSTIPRINĀTS

Senāta sēdē 2007.gada 2. aprīļa

Protokols Nr. 3

Groz.:

Sociālo zinātņu fakultātes Domes sēdes protokols

Nr. 14. (103) no 28.08.2009. g.



DOKTORA STUDIJU PROGRAMMAS “Ekonomika” studiju plāns

Nr.

p.k. Kursa nosaukums

Pārbau-

dījuma

forma

Kursa

kre-

dīts

Kursa

kontaktstundu

skaits

1. studiju gads 2. studiju gads 3.studiju gads

1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. 20 ned. 20 ned. 20 ned. 20 ned. 20 ned. 20.ned.

kopēj

ais

lekcij

as

lab.d

arbi

pr.

darbi

seminā

ri

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d

.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d

.

sem.

lekc

.

lab.d.

sem.

1.sem [KrP: 26]



Eks. 4 64 32 28 4 2 2

2. Promocijas darba izstrāde Iesk. 14 14 14

3. Brīvās izvēles daļa* Iesk. 2 2 2

2.sem. [KrP: 30]


ekonomikas zinātnēs V.Boroņenko

Eks. 4 64 32 32 0 2 2


Asoc.prof. J.Eglītis

Asoc.prof. E.Jermolajeva Doc.T.Uzole

Eks. 4 0 0 0 0 4



3.sem

[KrP: 21(apakšnozarē „Reģionālā ekonomika”)]

[KrP: 17(apakšnozarē „Finanses un kredīts”)]


prakse (apakšnozarē „Reģionālā ekonomika”)

Eks. 4 64 32 0 32 2 2



4.sem.

KrP: 21(apakšnozarē „Reģionālā ekonomika”)]

[KrP: 25(apakšnozarē „Finanses un kredīts”)]



Eks. 4 64 32 0 32 2 2

2. Ekonomikas globalizācijas problēmas Eks. 2 32 20 0 12 1,25 0,75

3. Naudas un finanšu problēmas Eks. 2 32 16 0 16 1 1



5.sem. [KrP: 25]

1. Eksāmens apakšnozarē Asoc.prof. J.Eglītis

Prof. J.Saulitis

Asoc.prof. A.Nikolajevs Asoc. prof. G.Gončarovs

Prof. V.Meņšikovs

Eks. 6 0 6



6.sem. [KrP: 19]



apakšnozarē „Reģionālā ekonomika” 120 120 2 18 2 22 2 17 2,25 16,2

5

0 21 0 17

apakšnozarē „Finanses un kredīts” 120 120 2 18 2 22 0 15 4,25 18,75

0 21 0 17

KOPĀ KP 120 120 2 18 2 22 2 17 4,25 18,7

5

0 21 0 17

KOPĀ KrP : 120

52

2. PIELIKUMS Doktora studiju programmas „Ekonomika”

studiju kursu apraksti

Kursa nosaukums Jaunākās pētījumu metodes vadības un


Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 7

Kredītpunkti 4

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 (32 – lekcijas, 32- semināri)

Zinātnes nozare Sociālās un cilvēkrīcības zinātnes

Zinātnes apakšnozare Ekonomika

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)

Dr.habil.psych., Dr. oec., prof. M.Vidnere – DU SZF SPI Dr.phil.,

doc. L.Gorbaceviča – DU SZF Socioloģijas katedra

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)

Ekonomika vai vadībzinības maģistra studiju programmas līmenī

Kursa anotācija:

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt studējošos ar ekonomikas zinātnēs izmantojamajām pētniecības

kvantitatīvajām un kvalitatīvajām metodēm, īpašu uzmanību veltot salīdzinošo pētījumu metodoloģijai.

Kursa ietvaros uzmanība tiek akcentēta pētījuma ētikai, publicētās literatūras izvērtējumam, zinātnisko

darbu sagatavošanas un noformēšanas prasībām. Studiju kursa realizācijas gaitā īpaša uzmanība tiek

veltīta reģiona īpatnību analīzei, atbilstošu zinātnisko metožu atlasei reģionālajos pētījumos un

izmantošanas praksē, pētījuma rezultātu noformēšanai un prezentācijai. Studējošajiem tiek ieteikti

uzdevumi praktisko iemaņu pilnveidošanai un zināšanu padziļināšanai, to ieviešanai praksē, piedaloties

zinātnisko projektu izstrādē, kā arī zinātnisko publikāciju sagatavošanā.

Kursa plāns:

1. Zinātniskā pētījuma veidi un līdzekļi.

2. Pētījuma ētika.

3. Pētījuma tematikas pamatojums un literatūras izvērtējums.

4. Pētījuma sagatavošana, datu un informācijas avoti, to vākšanas metodes.

5. Pētījuma plāns, pētījuma metožu pamatošana un galvenie sagaidāmie rezultāti.

6. Zinātniskā pētījuma noformēšanas pamatprincipi.

7. Pētījumu kvantitatīvās metodes: ·

variācijas rindas, to raksturotāju (vidējo lielumu un variācijas rādītāju) un grafisko

ttēlu izmantošana datu sagatavošanai un apstrādei;

statistisko hipotēžu pārbaudes metožu izvēle;

sakarību pētīšanas metodes;

dinamikas rindu analīze, tehniskā analīze;

kovariācijas analīze;

dispersijas analīze (vienfaktoru un daudzfaktoru);

daudzdimensiju statistiskās analīzes metodes;

regresijas un korelācijas analīzes izmantošana;

faktoru analīze;

meta analīze.

8. Eksperimentālais pētījuma ziņojums.

9. Kvalitatīvās metodes.

10.Kvantitatīvās un kvalitatīvās pētījumu pieejas salīdzinājums.

11.Aptaujas metodes.

12.Informācijas apmaiņa par iespējām piedalīties dažādos pētījumos un finansējuma avotiem.

Par referātu tēmām var pieteikties pie docētāja. Katrs doktorants gatavo vienu tēmu vai arī kopā ar citiem

studējošajiem, vienojoties par izklāstāmajiem jautājumiem.

1. patstavīgais darbs – veikt vismaz 6 pētījumu anketu detalizētu (formālu un satura) analīzi un

novērtēšanu;

2.patstavīgais darbs – izmantot vienu no daudzdimensiju statistiskās analīzes metodēm, aprakstīt un

pamatot tās izmantošanu pētījumu datu apstrādē.

53

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Divu kontroldarbu un divu individuālo mājasdarbu aizstāvēšana; referāta sagatavošana un prezentācija. Par

referāta tēmu ir jāvienojas ar docētāju un izvēlētajai tēmai ir jābūt korelat īvai ar pro mocijas darbu. Re

ferātā īpaša uzmanība jāpievērš teorētisko z ināšanu praktiskai izmantošanai. Referātu vērtēšana notiek pēc

tā aizstāvēšanas, klātpiedaloties doktora programmā studējošajiem.

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Bryman A. Social Research Methods, Oxford University Press, 2001, p.540.

2. Krastiņš O. Statistika un ekonometrija, Latvijas statistika, Rīga, 1998, 436 lpp.

3. Quantitative Methods for Business, 3 edition, Donald Waters, 2007. Addison Wesley Publishers

Ltd., p.675.

4. Research Training for Social Scientists, A Handbook for Postgraduate Researchers, edited by

Dawn Burton, Sage Publications, 2005 p. 503.

5. Walford G., Doing Qualitative Educational Research, Continum, London and New York, 2001, p.199.

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Babbie E. The Practice of Social Research, 7 th

edition, Wadsworth Publishing Company, 1995, p.476.

2. Beņkovskis K. Latvijas maksājumu bilances ekonometriskā analīze un prognozēšana.

Promocijas darbs zinātniskā grāda ekonomikas doktors (Dr.oec.) iegūšanai Latvijas Universitāte. Rīga

2005.

3. Benner C. “Labour Flexibility and Regional Development: The Case of Labour Market

Intermediaries,” Regional Studies, 37, 6&7, 2003, p. 621-633.

4. Berry, The Research Project: How to Write It, 4th

edition, Routlege, 2000, p.119.

5. Bortz J. , Döring N. Forschungsmethoden und Evaluation, 2 Auflage, Springer, 1995, p.768.

6. Caune J. Konkurētspējīgās priekšrocības radīšanas, attīstīšanas un pārnešanas metodika Latvijas

uzņēmumos. Promocijas darbs zinātniskā grāda ekonomikas doktors (Dr.oec.) iegūšanai Latvijas

Universitāte. Rīga 2005

7. Creswell J. Research Design. Qualitative and Quantitative Approaches, Sage Publications, 1994,

p.228.

8. Dooley D., Social Research Methods, Prentice Hall, 2001, p.385.

9. Handbook of Innovation, Oxford University Press, 2004, p. 29-55.

10. Hughes and Sharrock, The Philosophy of Social Research 3rd

edition, Longman, 1997, p.221.

11. Jadčenko L. Valsts ekonomiskās drošības indikatoru prognozēšanas matemātiskais modelis.

Promocijas darbs zinātniskā grāda ekonomikas doktors (Dr.oec.) iegūšanai Latvijas Universitāte.

Rīga 2006

12. Lazonick W. “The Innovative Firm,” in J. Fagerberg, D. Mowery, and R. Nelson, eds., The Oxford

13. O’Sulivan E. Research Methods for Public Administrators, 3rd

edition, Longman, 1999, p. 511.

14. O’Sullivan M. “The Sustainability of Industrial Development in Ireland,” Regional Studies,

34, 3, May .2000, p. 277-290.

15. Pauld D. Leedy. Practical Research: Planning and Design, 6th edition, Prentice Hall, 1997.

16. Preece R., Starting Research. An Introduction to Academic Research and Dissertation

Writing, Continum, 2000.

17. Robert B.Burns Introduction to Research Methods, 4th

Edition, Sage Publications, 2000, p. 613

18. Robson, Real World Research, 3rd

edition, Blackwell, 1993, p. 510.

19. Rose D., Sullivan O. Introducing Data Analysis for Social Scientists, 2nd

ed., Open University Press, p.

267.

20. Sharp J.A., Howard L., The Management of a Student Research Project, 2nd

edition, Gower, 1996,

reprinted 2000, p.270.

21. Silverman D. Qualitative Research. Theory, Methods and Practice, Sage Publications, 1998, p. 262

22. Strauss A. Qualitative Analysis for Social Scientists, Cambrige University Press, 1999, p. 319.

23. Warner M. ed., International Encyclopedia of Business and Management (IEBM), second edition,

2001, p. 3055-3076.

24. William Lazonick, “Indigenous Innovation and Economic Development:” Industry and Innovation, 11,

4, 2004, p. 273-297.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis

2. Journal of Applied Behavorial Sciences

3. Journal of Public Administration Research

4. Journal of Policy Analysis and Management

54

5. International Review of Administrative Science

6. Management Research News

7. International Journal of Entrepreneurial Behaviour & Research

8. International Journal of Social Economics

9. International Journal of Quality & Reliability Management 10.European

Journal of Marketing 11.Journal of Consumer Marketing 12.Journal of

Marketing Research Education 13.Business Process Management Journal

14.International Journal of Operations & Production Management

15.International Journal of Service Industry Management

16.Oxford Economic Papers

17.The Quarterly Journal of Economics un daudzi citi

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:

A

Kursa nosaukums angļu valodā:

Modern Research Methods in Management and Economics

Kursa anotācija angļu valodā:

The aim of the course is to introduce to qualitative and quantitative methods of research, research ethics,

evaluation of published literature, requirements for preparation and technical details: style, format, organisation

and presentation of the research. Foreign and domestic theory and practice in research methodology for the

main topics of the course and recommended literature are used. During the course information on different

possibilities to get funding for research realisation will be shared. The practical use of methods, preparation and

presentation of research results are emphasized. Course participants are given exercises and problems in order

to deepen their knowledge. Each student has to prepare a research report and present it to the lecturer of the

study program and his peers. The evaluation of report will be done by the teaching staff and other students.

55

Kursa nosaukums Jaunākās informācijas tehnoloģijas, datu


Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 7

Kredītpunkti 4


Zinātnes nozare Ekonomika

Zinātnes apakšnozare Reģionālā ekonomika, Finanses un kredīts


Dr.habil.paed., Dr.habil.psych., prof. A.Vorobjovs, DU Sociālās psiholoģijas katedra

Dr.sc.soc., prof. V.Meņšikovs - DU SZF SPI

Dr.oec., asoc. prof. J.Eglītis – DU SZF SPI

Dr. phys., doc. S.Ignatjeva – DU DMF Informātikas katedra.



Kursa anotācija:

Studiju kursa mērķis ir sniegt doktorantiem zināšanas par mūsdienu informācijas tehnoloģijām. Kursa

pamatuzdevums ir doktorantu kompetences paaugstināšana informācijas tehnoloģiju jomā. Studiju

procesā doktorantiem jāiegūst zināšanas un iemaņas, kas ļauj radoši izmantot informācijas apstrādes un

modelēšanas metodes, ļauj ar informāciju tehnoloģiju modeļu palīdzību interpretēt veikto aprēķinu

rezultātus.

Kursa plāns:

1. Datu modeļi. Datu bāzu vadības sistēmas.

2. Datu resursu vadības tehnoloģiju attīstības tendences un perspektīvas.

3. Informācijas glabāšanas metožu pilnveidošana.

4. Datu noliktavas (Data Warehousing).

5. Datu noliktavu (DN) pielietošanas jomas un piemēri, salīdzinājums ar OLTP sistēmām.

6. Datu noliktavu arhitektūra. Dimensionālā modelēšana. Datu kubi. Datu ieguve, pārveidošana, ielāde.

7. Datu noliktavas tīmeklī (Data Webhaus).

8. Interaktīvās analītiskās datu apstrādes (OLAP) tehnoloģijas pamati.

9. Datu apstrāde ar „Data Mining” palīdzību.

10. Informācijas ieguves metožu klases: statistiskās metodes, neironu tīkli, ģenētiskie algoritmi,

evolūcijas algoritmi, loģisko sakarību pētīšanas metodes, zināšanu sistēmas, neprecīzāsoģikas

pielietošana, klasteru analīzes metode.

11. Zināšanu atspoguļošana informācijas sistēmās. Mākslīgā intelekta sistēmas.

12. Datu apstrādes un analīzes līdzekļi: SPSS, Statistica, Clementine.

13. Struktūra anlīzes un projektēšanas metodoloģija SADT.

14. Biznesprocesu modelēšana un analīze, izmantojot AllFusion Process Modeler (BPwin).

15. Biznesmodelēšanas līdzekļi UML. UML grafiskās sintakses pamatprincipi.

16. Biznesprocesu definēšanas valodas BPEL, BPMN.

17. Modelēšanas un simulācijas rīks GRADE. Kompleksu sociāltehnoloģisku sistēmu

attēlošanas (prezentācijas) tehnika.

18. Grafiska valoda modeļu simulācijai un dinamiskai analīzei.

19. Grafisku shēmu un plānu veidošana ar programmu VISIO.

20. Prezentācijas veidošana multivides tehnoloģijās.


Referāta aizstāvēšana un trīs patstāvīgo darbu aizstāvēšana


1. Arhipova I, Bāliņa S. Statistika ekonomika : risinājumi ar SPSS un Microsoft Excel. Rīga :

Datorzinibu centrs, 2003, 349 lpp.

2. Bārzdiņš J., Tenteris J, Viļums Ē. “Biznesmodelēšanas valoda GRAPES BM 4.0 un tās lietošana”.

www.gradetools.com/grade40/gramata/bmv.htm

3. Borisovs A., Dubrovskis L., Kuļešova G., Zmanovska T. Mākslīgie neironu tīkli: arhitektūra, algoritmi

un pielietojumi. Mācību līdzeklis. Rīga, RTU, 1998.

http://www.gradetools.com/grade40/gramata/bmv.htm

http://www.bpmi.org/

http://www.gradetools.com/grade40/gramata/bmv.htm

56

4. Sukovs, L. Aleksejeva, K. Makejeva, Borisovs A. „Datu ieguve. Pamati.” Rīgas Tehniskās universitātes

Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Informācijas tehnoloģijas institūts SIA

„Drukātava”, 2006. 130 lpp.


1. Biere M., Business Intelligence for the Enterprise, IBM press, 2004.

2. Business Process Modeling Notation (BPMN) http://www.bpmi.org/

3. CRISP (CRoss Industry Standard Process for Data Mining) - http://www.crisp-dm.org/

4. Data Mining and Knowledge Discovery, ISSN: 1573-756X (electronic version),

http://www.springerlink.com/content/1384-5810

5. Getting Started with Data Warehouse and Business Intelligence, International Business Machines

Corporation 1999. http://www.redbooks.ibm.com/pubs/pdfs/redbooks/sg245415.pdf

6. Lasmanis A. Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos.

l.grāmata. - Rīga SIA”Izglītības soļi”, 2002.

7. Lasmanis A. Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos.

SPSS , 2.grāmata. - Rīga SIA”Izglītības soļi”, 2002.

8. Larman. Applying UML and patterns: an introduction to object-oriented analysis and design and the

Unified Process.- Prentice Hall PTR, third ed., 2005.

9. Rumbaugh, G. Booch, I. Jacobson. The Unified Modeling language User Guide - Addison-Wesley,

2004.

10. StatSoft Homepage http://www.statsoftinc.com/textbook/stathome.html

11. Stephen A. White, Process Modeling Notations and Workflow Patterns, March, 2004,

http://www.omg.org/bp-corner/pmn.htm


1. Journal of econometrics. ISSN: 0304-4076, www.elsevier.com/wps/find/journaleditorialboard.

cws_home/505575/editorialboard?navopenmenu=-2

2. International Journal of Business Intelligence and Data Mining (IJBIDM). ISSN (Online): 1743-

8195 , https://www.inderscience.com/browse/index.php?journalID=143

3. The Journal of Business and Economic Statistics,

http://www.amstat.org/publications/jbes/index.cfm?fuseaction=main


A


Modern Information Technologies, Data Processing and Presentation


The aim of the study course is to give students the knowledge about modern information technologies. The

basic objective of the course is to raise students’ competence in the sphere of information technologies. The

Doctoral students have to acquire knowledge and skills, which would allow to use models of data

processing and modelling in a creative way, to interpret the results by means of models of information

technologies.

http://www.bpmi.org/

http://www.crisp-dm.org/

http://www.springerlink.com/content/1384-5810

http://www.redbooks.ibm.com/pubs/pdfs/redbooks/sg245415.pdf

http://www.statsoftinc.com/textbook/stathome.html

http://www.omg.org/bp-corner/pmn.htm

http://www.elsevier.com/wps/find/journaleditorialboard.cws_home/505575/editorialboard?navopenmenu=-2

http://www.elsevier.com/wps/find/journaleditorialboard.cws_home/505575/editorialboard?navopenmenu=-2

https://www.inderscience.com/browse/index.php?journalID=143

http://www.amstat.org/publications/jbes/index.cfm?fuseaction=main

57

Kursa nosaukums Ekonomikas globalizācijas problēmas

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 7

Kredītpunkti 2



Zinātnes apakšnozare Reģionālā ekonomika. Finanses un kredīts.


Dr.habil.oec., prof. N. Baranovskis - DU SZF Ekonomikas katedra,

RTU Inženierekonomikas fakultāte



Kursa anotācija:

Studiju kursa mērķis ir attīstīt doktorantu priekšstatus par pasaules ekonomikas attīstības tendencēm.

Studiju kursā tiek analizēta globālā (starptautiskā) ekonomikas sistēma, kā arī tiek iztirzātas globalizācijas

koncepcijas. Īpaša uzmanība ir veltīta preču, kapitāla un darba tirgus funkcionēšanas analīzei. Kursa

apgūšanas rezultātā studentiem veidosies priekšstati par globalizāciju kā mūsdienu pasaules saimniecības

fenomenu. Īpaša uzmanība ir veltīta starptautiskās tirdzniecības attīstības tendencēm, kā arī valūtas tirgus

funkcionēšanas pamatprincipiem. Sekmīgi apgūstot kursu, doktoranti padziļinās zināšanas par Latvijas

uzņēmēju konkurences iespējām pasaules preču un pakalpojumu tirgū.

Kursa plāns:

1. Globalizācijas procesu analīze.

2. Globalizācijas rādītāji.

3. Globālisma teorija.

4. Globalizācijas pretrunu analīze.

5. Kapitāla kustība globalizācijas apstākļos.

6. Starptautiskā kapitāla migrācija.

7. Kapitāla eksporta cēloņi.

8. Vērtspapīru investīcijas. Vērtspapīru tirgi.

9. Globalizācijas ietekme uz darba tirgu.

10.Darbaspēka migrācijas veidi.

11.Darbaspēka migrācijas regulēšanas mehānisms. Darba tirgus starpnieki.

12. Starptautiskā tirdzniecība un globalizācija.

13. Globalizācijas ietekme pasaules tirgus mehānisma darbībā.

14.Konkurences globālie efekti.

15.Ārējās tirdzniecības politikas starpvalstu koordinācija.


Lekciju apmeklēšana un aktīva līdzdalība semināros. Patstāvīgā darba (referāta) sagatavošana un

prezentācija.


l.Held D., Mc Grew A. Globalization and Anti - globalization. - New Jersey, 2002.

2.Goldin J., Reinert K. Globalization for Development, Trade, Finance, Aid, Migration

And Policy. New York:A copublication of the World Bank and Palgrave Macmillan. 2007.

3.Krugman P., Obstfeld M. International Economics. - New York, 2003.

4.Olevsky.G. Prospects of Business of Latvia in a Context of Globalization of the World

Economy. Research papers. Management. Nr.2 (11). - Vilnius University, 2006.

5.Allen R., Edgar E. Financial Crises and Recession in the Global Economy. - London,1999.


l.Maddison A. The World Economy: A Millennial Perspective. - London, 2001, p.249.

2.Masson P. Globalization: Facts and Figures. - Washington, 2001, p.150.

3.Nelson C. Import Export: How to Get Started in International Trade. - London, 2000.

4.Oļevskis G. Starptautiskā ekonomika. - Rīga, 2004.

5.Oļevskis G. Starptautiskā tirdzniecība. - Rīga, 2003.

58

6.Grabbe O. International Financial Markets. - New Jersey, 2002.

7.Sachs J., Larrain F. Macroeconomics in the Global Economy. - New York, 2003.

8.Salvatore D. International Economics. - New Jersey, 1998.


1. On-line journal „Globalist"- http://www.theglobalist.com

2. Pasaules banka mājas lapa - http://www.worldbank.org

3. Pasaules tirdzniecības organizācijas mājas lapa - http://www.wto.org

4. Economic Bulletin, http://www.springerlink.com/content/104394/

5. Economic Outlook, http://www.blackwellpublishing.com/toc.asp?ref=0140-489X

6. Economics Bulletin, http://economicsbulletin.vanderbilt.edu/

7. De Economist, http://www.springerlink.com/content/100260/

8. Resource and Energy Economics,

http://www.sciencedirect.com/science/journal/09287655

9. Review of Development Economics, http://www.blackwell-synergy.com/links/toc/rode/

10. Review of International Economics, http://www.blackwell-synergy.com/links/toc/roie/

11. Finance and Development, http://www.imf.org/external/pubs/ft/fandd/fda.htm

12. Cambridge Journals Online, www.cambridge.org


A


Problems of Economic Globalization


The aim of the course is to develop Doctoral students’ viewpoint about the trends of world economy. The

course deals with theories and consequences of global economy. Special attention is paid to functional analysis of

capital and labour market. At the end of the course, the students will get an idea about the globalisation as a

phenomenon of modern world economy. Trends of international trade development are studied, as well as

the basic principles of currency market. Having acquired the course, Doctoral students will develop their

knowledge of the opportunities of Latvian businessmen to be competitive on the market of services and

goods.

http://www.theglobalist.com/

http://www.worldbank.org/

http://www.wto.org/

http://www.springerlink.com/content/104394/

http://www.blackwellpublishing.com/toc.asp?ref=0140-489X

http://economicsbulletin.vanderbilt.edu/



http://www.blackwell-synergy.com/links/toc/rode/

http://www.blackwell-synergy.com/links/toc/roie/

http://www.imf.org/external/pubs/ft/fandd/fda.htm

http://www.cambridge.org/

59

Kursa nosaukums Naudas un finanšu problēmas

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 7

Kredītpunkti 2

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 (16 – lekcijas, 16 – semināri)


Zinātnes apakšnozare Finanses un kredīts, reģionālā ekonomika


Dr.habil.oec., prof. E. Zelgalvis – LU Ekonomikas un vadības fakultāte, DU SZF Ekonomikas doktorantūra.

Dr.oec., doc. J.Baltgailis – DU SZF Ekonomikas doktorantūra.

Dr.oec., asoc.prof. G.Gončarovs - DU SZF Ekonomikas katedra.



Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir padziļināt doktorantu zināšanas par naudas un finanšu problēmām Latvijā un ārzemēs,

vadoties no ekonomikas teorijas – fiskālās un monetārās politikas izpratnes. Studiju kursa ietvaros

mūsdienu teorētiskās atziņas tiek aplūkotas saistībā ar naudas un finanšu problēmām, to risināšanas

iespējām, izmantojot fiskālo un monetāro politiku. Kursa apguves gaitā doktoranti tiek iesaistīti

noteiktas problēmas izpētē un analīzē. Šāda pieeja studijām palīdz labāk izprast teoriju un veido prasmi

analizēt Latvijas tautsaimniecībā notiekošos procesus.

Sekmīgu studiju rezultātā doktorantiem tiek veidotas prasmes novērtēt naudas un finanšu teorijas

attīstības tendences, kā arī atklāt naudas un finanšu politikas aktuālās teorētiskās un praktiskās

problēmas.

Kursa plāns:

1. Ievads naudas un finanšu teorijā saistībā ar monetāro un fiskālo politiku. Naudas un finanšu

problēmu vispārējā nostādne un raksturojums.

2. Nauda un finanses ekonomikas plūsmu modelī, to sakars ar ekonomikas izaugsmi.

3. Naudas tirgus. Naudas pieprasījuma un piedāvājuma noteikšanas problēmas. Līdzsvara

nodrošināšanas problēmas naudas tirgū. Monetārā politika.

4. Naudas, finanšu (valsts izdevumu un nodokļu) un valūtas kursa izmaiņu nozīme kopējā

pieprasījuma un kopējā piedāvājuma šoka radīto problēmu risināšanā īslaicīgā un ilgstošā periodā.

Kopējo izdevumu un kopējo ienākumu teorētiskie modeļi, to praktiskā nozīme. Filipa līknes

interpretācija mūsdienās.

5. Naudas tirgus un preču tirgus līdzsvars. IS-LM modelis. Fiskālā un monetārā politika IS-LM modelī.

AS-AD modeļa sakars ar IS-LM modeli. Maza atvērta ekonomika ar fiksētu valūtas kursu.

6. Fiskālās un monetārās politikas izmaiņas, to ietekme uz starptautisko un iekšzemes procentu likmi,

valūtas kursu un reālo produkcijas izlaidi.

7. Mūsdienu jaunais klasicisms par naudas un finanšu (nodokļu izmaiņas) nozīmi makroekonomiskās

stabilitātes nodrošināšanā un ekonomikas izaugsmē. Solova un Mundela - Fleminga modelis

īslaicīgā un ilgstošā periodā.

8. Budžeta deficīts un kopējais pieprasījums. Valsts parāda teorijas un risku vadīšanas problēmas.

Maksājumu bilance.

9. Naudas, finanšu, valūtas kursa, eksporta, importa, kopējā pieprasījuma un kopējā piedāvājuma,

maksājumu bilances un ekonomikas izaugsmes savstarpējais sakars.


Aktīva līdzdalība nodarbībās, referātu sagatavošana un prezentēšana par naudas un finanšu tirgus problēmu

kā arī tās risināšanas iespējām, vadoties no teorētiskām atziņām un starptautiskās pieredzes.


1. Lawrence S. Ritter, William L. Silber, Gregory F. Udell. Principles of money, banking, and financial

markets. Boston, MA: Pearson/Addison-Wesley, 2004 .

2. Monetary policy, fiscal policies and labour markets: macroeconomic policymaking in the EMU/ed. by

R.Beetsma Cambridge University Press, 2004.

3. Hillman A. Public Finance and Public Policy. 2003.

60

4. Bailey SJ.Strategic Public Finance. 2004.


1. Allen R, Tommasi D. Managing Public Expenditure. 2001.

2. Auerbach A. J. Ed. Handbook of Public Economics, volume 3. Holland, 2002.

3. Brigham E.F., Gapenski L.C. Intermediate Financial Management. 1997

4. Eglīte S. Fiskālās un monetārās politikas piemērošana Latvijas ekonomikas attīstībā. Promocijas darbs

zinātniskā grāda ekonomikas doktors (Dr.oec.) iegūšanai Latvijas Universitāte. Rīga 2006

5. Frank K. Reilly. Investments, Chicago, 2004 Rossi S. Money and inflation: a new macroeconomic

analysis. Cheltenham, 2001.


1. Latvijas Bankas publikācijas: LB Biļetens „Averss un reverss”. Gada pārskati u.c.

2. Ekonomikas Ministrijas Tautsaimniecības ziņojumi un Finanšu ministrijas biļeteni.

3. Laikraksts „Latvijas Vēstnesis”.

4. Finanšu ministrijas mājas lapa: http://www.fm.gov.lv/ page.php?id=2404.

5. Normatīvie akti: http://www.likumi.lv

6. Cambridge Journal of Economics.

7. European Journal of Economic and Social Systems.

8. Journal of Economics and Finance.

9. Journal of Banking and Finance.

10. Journal of Monetary Economics.

11. Journal of International Money and Finance.

12. Journal of Money, Credit and Banking.


A


Money and Financial Problems


The aim of the course is to introduce doctoral students to the problems of money and crediting in Latvia and

abroad, on the basis of economic theories - fiscal and monetary policy. During the course, different modern

theories are reviewed from the viewpoint of the problems of money and crediting, their solutions on the basis of

fiscal and monetary policy. While studying, doctoral students are involved in the research and analysis of

particular problems. Such approach to studies helps students to get better understanding of theories and forms the

ability to analyse processes that take place in Latvian economy. Having acquired the course, Doctoral students

will be able to evaluate the development trends of money and finance theories, as well as to reveal topical

theoretical and practical problems of money and finance policy. Independent work with foreign literature

develops students’ knowledge of foreign languages.

http://www.fm.gov.lv/

http://www.likumi.lv/

61

Kursa nosaukums Jaunu uzņēmumu novērtēšana

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 7

Kredītpunkti 4

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 (doktorsemināri)


Zinātnes apakšnozare Finanses un kredīts


Dr.oec., asoc.prof. A.Nikolajevs – DU SZF Ekonomikas doktorantūra, RSEEBA.

Dr.oec., prof. J.Zvanītājs – RTU Inženierekonomikas fakultāte, DU SZF Ekonomikas

doktorantūra. Dr.oec., asoc.prof. G.Gončarovs - DU SZF Ekonomikas katedra.


Ekonomika vai vadībzinības maģistra studiju programmas līmenī.

Kursa anotācija:

Studiju kursa mērķis – veidot padziļinātas zināšanas studējošajiem par uzņēmumu novērtēšanas

jaunākajām metodēm, tai skaitā: renesansi piedzīvojuša uzņēmuma substances novērtēšanas

metodes, HFA metodes adaptācijas spējas un DCF metodes daudzo variantu pielietošana praksē.

Studiju kursa docēšanas laikā tiks analizētas uzņēmumu attīstības prognozes iespējas, kā arī

uzmanība tiks pievērsta kapitalizācijas procentu likmes noteikšanai šajos uzņēmumos.

Kursa plāns:

1. Jaunu, dinamisku un ātri augošu uzņēmumu teorētiskais raksturojums.

2. Neproporcionāli ātras uzņēmuma augšanas specifiskās problēmas.

3. Pagātnes un tagadnes iespējas nākotnes prognozēšanā.

4. Risks, kapitāla vajadzība, pārvaldības problēmas jauna uzņēmuma veidošanas procesā.

5. Uzņēmumu novērtēšanas metodes: uzņēmuma funkcionālā novērtēšana, substances vērtības

metode, ienākumu un substances kombinētā metode, salīdzināšanas metode.

6. Audīts kā jaunā uzņēmuma novērtēšanas metode.

7. Ienākumu vērtības metodes pielietošanas detalizētāka analīze. DCF metodes varianti.

8. Nākotnes ieņēmumu prognozes metodes: matemātiski statistiskās metodes, intuitīvās prognozes

metodes.

Kapitalizācijas procenta likmes noteikšana: CAPM, APM metodes un to ielietošanas

iespējas jaunos, dinamiskos, ātri augošos uzņēmumos.


Aktīva piedalīšanās diskusijās un sekmīga pārbaudījumu nokārtošana.


1. Bowmaker S. W. (ed.) Economics Uncut. Cheltenham, UK. Edward Elgar, 2005. Ehrenberg R.

G., Smith R.S. Modern Labour Economics/ Theory and Public Policy. Boston: Pearson Education.

2005.

2. Hayn M. Bewertung junger Unternehmen. 2, Auflage.Verlag Neue Wirtschafts-Briefe,

Herne/Berlin,- 2000,p.473.

3. Manacorda M., Moretti E. „Why do most Italian youth live with their parents? Intergenerational

transfers and household structure.” Journal of European Economic Association, 4(2006), No 4, p.

800-829.

4. Shy O. Industrial Organization/ Theory and applications. Cambridge MA-London, UK: MIT,

1995.

5. Varian H. R. Intermediate Microeconomics/ A modern approach. N.Y.-London: Norton, 1996.


1. Blundell R. „Earned income tax credit policies: Impact and optimality. The Adam Smith Lecture,

2005.” Labour Economics 13 (2006), No 4, p. 423-443

2. Chiappori P.-A., Weiss Y. „Divorce, remarriage, and welfare: A general equilibrium approach”

Journal of European Economic Association, 4(2006), No 2-3, p. 415-426.

3. Francois P, Zabojnik J. „Trust, social capital and economic development.” Journal of European

62

Economic Association, 3(2005), No 1, p. 51-94.

4. Garen J. Use of employees and alternative work arrangements in the United States: a law,

economics, and organizations perspective. Labour Economics 13 (2006), No 1, p.107-141.

5. Ichino A., Riphahn R.T. „The effect of employment protection on worker effort: Absenteism

during and after probation”. Journal of European Economic Association, 3(2005), No 1, p. 120-

143.

6. Mukoyama T., Sahin A. „ Specialization and human capital in search equilibrium”. Journal of

European Economic Association, 4(2006), No 2-3, p. 503-512.

7. Sabulis R. Uzņēmuma vērtības noteikšana mairiīgas ekonomiskās vides apstākļos. Promocijas

darbs zinātniskā grāda ekonomikas doktors (Dr.oec.) iegūšanai Rīgas Tehniskā universitāte. Rīga

2005

8. Tertilt M. „Polygyny, women’s rights, and development”. Journal of European Economic

Association, 4(2006), No 2-3, p. 523-530.


1. The Economist, http://www.springerlink.com/content/100260/

2. The European Journal of Finance,

http://www.informaworld.com/smpp/title~content=t713684998

3. Experimental Economics, http://www.springerlink.com/content/102888/

4. Research in Economics, http://www.sciencedirect.com/science/journal/10909443

5. The Review of Economics and Statistics, http://res.oxfordjournals.org/


7. Financial Accountability and Management, http://www.blackwell-

synergy.com/links/toc/fam/

8. Financial Market Update [International Monetary Fund],

http://www.imf.org/external/pubs/ft/fmu/eng/index.asp

9. Finance and Development, http://www.imf.org/external/pubs/ft/fandd/fda.htm

10. Small Business Economics, http://www.springerlink.com/content/100338/



B


Evaluation of Modern Enterprises


The aim of the course is to review all theoretical and practical evaluation methods, including

substance evaluation method, adaptation abilities of HFA method and various methods of practical

application of DCF methods. Opportunities to predict development of an enterprise will be studied as

well. Special attention will be paid to determination of capitalization interest rate on such enterprises.


http://www.informaworld.com/smpp/title~content=t713684998



http://res.oxfordjournals.org/


http://www.blackwell-synergy.com/links/toc/fam/


http://www.imf.org/external/pubs/ft/fmu/eng/index.asp

http://www.imf.org/external/pubs/ft/fandd/fda.htm



63

Kursa nosaukums Reģionālās attīstības mūsdienu teorija un prakse

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 7

Kredītpunkti 4

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 (doktorsemināri)


Zinātnes apakšnozare Reģionālā ekonomika


Dr.habil.oec., prof. V.Kosiedovskis - Toruņas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, DU

SZF Ekonomikas katedra.


Ekonomikas vai vadībzinības maģistra studiju programmas līmenī.

Kursa anotācija:

Studiju kursa mērķis ir padziļināt priekšstatus par reģionalizācijas procesa ekonomisko aspektu

Latvijā un ES, kā arī pilnveidot un paplašināt priekšstatus par ES fondu izmantošanas iespējam.

Studiju kursa uzdevumi: analizēt reģionu attīstības dimensijas un reģionālās ekonomikas izveides

aspektus kopējā ekonomiskas teorijā; pamatot reģionalizācijas procesa izpētes metodoloģisko bāzi

no ekonomikas teorijas viedokļa; veikt patstāvīgu empīrisko pētījumu, kas saistīts ar reģionālās

attīstības praktiskajiem aspektiem promocijas darba ietvaros.

Kursa plāns:

1. Ekonomiskā reģiona jēdziens. Reģionu attīstības teorijas.

2. Reģionālās ekonomikas un reģionālās politikas veidošanās mehānismi un

mijsakarības.

3. Reģionālās attīstības koncepcijas, analītiskās pieejas un metodoloģija; ekonomiskās izmaiņas un

izvietojums; mainīgā pasaules saimniecība.

4. Reģionālā virziena rašanās un attīstība ekonomikas teorijā.

5. Reģionālās problemātikas aktualitātes priekšnoteikumi ekonomikas teorijā.

6. Ekonomiskās reģionalizācijas procesa metodoloģiskā bāze.

7. Jaunās reģiona paradigmas un koncepcijas.

8. Starptreģionālās ekonomiskās mijiedarbības mūsdienu teorija.

9. Reģionu konkurētspēja, tās mērīšanas pieredze un problēmas.

10. Teritoriālas sistēmas konkurētspējas svarīgākās problēmas un jaunākās pieejas tās merīšanā.

11. Teritoriālā iedalījuma un valsts administratīvā iedalījuma aktuālās problēmas.

12. ES reģionālās politikas pamattendences.


Aktīva piedalīšanās diskusijās, patstāvīgu empīrisko pētījumu veikšana un sekmīga eksāmena

nokārtošana.


1. Armstrong, H. and Taylor, J. (3rd edn). Regional Economics and Policy. Oxford: Blackwell

Publishers, 2000

2. McCann, P. Urban and Regional Economics. Oxford: Oxford University Press, 2001

3. Pike, A. et al. Local and Regional Development. London: Routledge, 2006.

4. Hallin G., Malmberg A. Attraction, Competition and Regional Development in Europe //

European Urban and Regional Studies. - 1996. 3 (4).

5. Hewings G.J.D., 1991. Regional Industrial Development. London. Methuen.

6. Martin R., Kitson M., Tyler P. Regional Competitiveness. UK: Routledge, 2006.


1. Budd L. Territorial Competition and Globalization: Scylla and Charybdis of European Cities //

Urban Studies. — 1998. — Vol. 35.p. 663—685.

2. Dijk M.P., van. Globalization and economic restructuring: Competitiveness at the Regional,

Country, City and Enterprise Level // Strategic Issues at the Dawn of a New Millennium / Edited by

M.S.S. EL-Namaki. — Leiderdorp: Lansa, 1999. р. 243—263.



http://www.ingentaconnect.com/content/ip/tec




64

3. Hoover E. and Giarrantini F., 1993. An Introduction to Regional Economics. New York, Knopf.

4. Dažādā Latvija: novadi, pilsētas, rajoni, reģioni. Vērtējumi, perspektīvas, vīzijas. Rīga: Latvijas

Statistikas institūts, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, 2005.

5. Keišs S., Kazinovskis A. Reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas problēmas

Lavijā. Rīga, 2001.

6. Ekonomikas un finanšu vārdnīca. (Red. K.Krēsliņš).- Rīga: Norden AB, 2003.

7. Latvijas reģioni skaitļos. 2003 (Statistisko datu krājums).– Rīga, LR CSP, 2006.

8. Raņķevica V. Brīvās ekonomiskās zonas Latvijā un to reģionālā ietekme. Promocijas darbs

zinātniskā grāda ekonomikas doktors (Dr.oec.) iegūšanai Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Jelgava 2006

9. Šļara A. Latvijas pašvaldību teritorijas attīstības programmu kvalitātes izvērtēšanas sistēma.

Promocijas darbs zinātniskā grāda ekonomikas doktors (Dr.oec.) iegūšanai. Latvijas

Lauksaimniecības universitāte. Jelgava 2005

10. Vilciņa A., Stokmane I. Ekonomikas prioritātes un globalizācijas iespēju pieejamība lauku rajonu

iedzīvotājiem. // Starptautiskās konferences “Ekonomisko un sociālo attiecību transformācija

procesi, tendences, rezultāti” rakstu krājums. - Biznesa Augstskola Turība. Rīga, 2001.

11. Voronovs V., Petrova I., Račko E. „Reģionālās ekonomikas konkurētspējas

12. Budd L. Territorial Competition and Globalization: Scylla and Charybdis of European Cities //

Urban Studies. — 1998. — Vol. 35.p. 663—685.

13. Dijk M.P., van. Globalization and economic restructuring: Competitiveness at the Regional,

Country, City and Enterprise Level // Strategic Issues at the Dawn of a New Millennium / Edited by

M.S.S. EL-Namaki. — Leiderdorp: Lansa, 1999. р. 243—263.

14. Hoover E. and Giarrantini F., 1993. An Introduction to Regional Economics. New York, Knopf.





17. Ekonomikas un finanšu vārdnīca. (Red. K.Krēsliņš).- Rīga: Norden AB, 2003.

18. Latvijas reģioni skaitļos. 2003 (Statistisko datu krājums).– Rīga, LR CSP, 2006.

19. Raņķevica V. Brīvās ekonomiskās zonas Latvijā un to reģionālā ietekme. Promocijas darbs

zinātniskā grāda ekonomikas doktors (Dr.oec.) iegūšanai Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Jelgava 2006

20. Šļara A. Latvijas pašvaldību teritorijas attīstības programmu kvalitātes izvērtēšanas sistēma.

Promocijas darbs zinātniskā grāda ekonomikas doktors (Dr.oec.) iegūšanai. Latvijas

Lauksaimniecības universitāte. Jelgava 2005

21. Vilciņa A., Stokmane I. Ekonomikas prioritātes un globalizācijas iespēju pieejamība lauku rajonu

iedzīvotājiem. // Starptautiskās konferences “Ekonomisko un sociālo attiecību transformācija

procesi, tendences, rezultāti” rakstu krājums. - Biznesa Augstskola Turība. Rīga, 2001.

22. Voronovs V., Petrova I., Račko E. „Reģionālās ekonomikas konkurētspējas paaugstināšana un

aktīvā adaptācija globalizācijas apstākļos”. Monogrāfija. Daugavpils Universitātes izdevniecība

“Saule”, 2006.




3. European Journal of Population, http://www.springerlink.com/content/102885/

4. Tourism Economics, http://www.ingentaconnect.com/content/ip/tec

5. Regional Studies, Regional Studies Ass., UK.


7. Review of Development Economics, http://www.blackwell-

synergy.com/links/toc/rode/


B


Modern Theory and Practice of Regional Development


The aim of the course is to study economic aspect of regionalization process in Latvia and EU, as well

as to develop the idea about the possibilities of use of EU funds. Objectives of the course: to analyze






http://www.blackwellsynergy.com/links/toc/rode/


65

regional development and formation of regional economics in world economy; to substantiate

methodological basis of regional process from the viewpoint of economic theory; to perform

independent empirical research.

66

Kursa nosaukums Latvijas tautsaimniecība

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 7

Kredītpunkti 4



Zinātnes apakšnozare Reģionālā ekonomika. Finanses un kredīts


Dr.oec., prof. J.Saulītis - RTU Inženierekonomikas fakultāte

Dr.oec., doc. Ļ.Nikolajeva – DU SZF Ekonomikas katedra


Ekonomikas vai vadībzinības maģistra studiju programmas līmenī.

Kursa anotācija:

Studiju kursa mērķis ir sniegt doktorantiem zināšanas par Latvijas tautsaimniecību, tās

optimizāciju, attīstības vēsturi, pašreizējo situāciju un nākotnes iespējām. Kursā paredzēts

analizēt iespējamos tautsaimniecības attīstības scenārijus. Kursa apguves procesā doktoranti tiek

iepazīstināti ar Latvijas tautsaimniecību vēsturiskā attīstībā un iespējām, kā arī Latvijas vietu

Eiropas Savienībā un pasaules ekonomikā. Kursa uzdevums ir iepazīstināt doktorantus ar valsts

ekonomiskās un sociālās attīstības politiku un aktivitātēm tautsaimniecības līdzsvara

nodrošināšanai. Kursa ietvaros tiek aplūkoti valdības politikas izstrādāšanas mehānismi, lēmumu

pieņemšanas procedūras, ekonomisko metožu, modeļu un prognožu pielietojumu atkarībā no

nacionālās ekonomikas situācijas.

Sekmīgu studiju rezultātā doktoranti iegūst zināšanas par Latvijas tautsaimniecību vēsturiskā

attīstībā, kā arī par nākotnes iezīmēm pasaules ekonomiskā attīstības procesā, spēj analizēt

nozaru struktūru Latvijā un citās valstīs. Doktoranti gūst iespēju precizēt sava promocijas darba

pētījuma objektu un izvirzīt pētījuma hipotēzes. Patstāvīgais studiju darbs ar svešvalodā izdoto

literatūru pilnveido doktorantu valodas prasmi.

Kursa plāns:

1. Tautsaimniecības jēdziens un saturs.

2. Latvijas iedzīvotāju intelektuālais potenciāls (izglītība, kvalifikācija, tradīcijas u.c.).

3. Cenu un patēriņa ietekme uz tautsaimniecību.

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra pasaulē un Latvijā.

5. Tautsaimniecības nozaru struktūras īpatnības.

6. Tautsaimniecības problēmas, to risinājums Latvijas tautsaimniecības attīstības atsevišķos

periodos.

7. Ekonomikas un sociālpolitiskas mijiedarbība valstī un tautsaimniecībā.

8. Latvijas ekonomiskā sadarbība ar citām valstīm, tās vieta Austrumu un Rietumu valstu tirgos.

9. Latvijas tautsaimniecības starptautiskie salīdzinājumi.

10. Latvijas tautsaimniecības attīstības ieceres un realitāte.

11. Latvijas tautsaimniecība nākotnē.


Līdzdalība diskusijās, patstāvīgā darba izpilde, referāta sagatavošana un prezentēšana par vienu no

tautsaimniecības problēmjautājumiem.


1.Aizsilnieks A. Latvijas tautsaimniecības vēsture 1914.-1945.g. - Stokholma,Daugava, 1968.

2.Čurkina I. Ekonomikas augsmes faktori Latvijā R., LZA Ekonomikas institūts, 2003.

3.Deksnis E. B. Eiropas apvienošanās integrācija un suverenitāte. LZA Baltijas stratēģisko pētījumu

centrs, „Junda”, 1998.

4.Latvijas ekonomikas un sabiedrības pārstrukturizācijas ietekme uz uzņēmējdarbības konkurētspēju un

iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Škapara R. un Šumilo Ē. redakcijā. - Rīga, LU Akadēmiskais apgāds,

2006.

5.Lundahl M. (editor) Globalization and its Enemies, the EFI Yearbook. - Stocholm, 2003.

6.Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. - Rīga, LR Ekonomikas ministrija. Iznāk 2 reizes

gadā.


http://search.epnet.com/


http://www.ingentaconnect.com/content/routledg/cesr

http://www.bank.lv/lat/main/monetarapolitika/mp/



67


1. Deksnis E. B. Eiropas Savienība: mīti un īstenība. - Rīga, „Junda” 1996, 192. lpp.

2. Ekonomika, I. Latvijas Universitātes raksti, 658. sējums, 2003.

3. Ekonomika, IV. Latvijas Universitātes raksti, 689. sējums, 2005.

4. Ekonomika, IV. Latvijas Universitātes raksti,702. sējums, 2006.

5. Kinslejs M. Dž. Ceļvedis ekonomikas atveseļošanā. R., ‘’Apgāds Norden AB’’ 2000.

6. Fomins A. Latvijas rūpniecības attīstības tendences un perspektīvas. Promocijas darbs

zinātniskā grāda ekonomikas doktors (Dr.oec.) iegūšanai Latvijas Universitāte. Rīga 2005.

7. Lauku pastnieks. Par Latviju un dzimto zemi. - Rīga, Zemkopības ministrija 1937.

8. Radiņš A. Ceļojums Latvijas senvēsturē. R., Zvaigzne ABC 1996.

9. Schwab K., Porter M. E. The Global Competitiveness Report. Switzerland, 2004.

10. Seleckis V. Latvija 10 gados toreiz un tagad. R., „Vērmaņparks” 2001.

11. Strods H. Latvijas lauksaimniecības vēsture. R., „Zvaigzne”, 1992.

12. Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā. Nr. 5. R., Tautsaimniecības attīstības institūts,

2007.

13. Zīle H. Latvijas ārējie ekonomiskie sakari. R., „Biznesa augstskola Turība”, 2003.



2. EBSCO, search.epnet.com


4. Economic Systems Research,


5. Economic Systems, http://www.sciencedirect. com/science/journal/09393625

6. Erostat / internets-http://epp.eurostat.cec.eu.int/portal.

7. Latvijas Bankas monetārā politika. Latvijas Bankas interneta mājas lapa:

http://www.bank.lv/lat/main/monetarapolitika/mp/.

8. Latvijas makroekonomiskie rādītāji. R., LR CSP. Latvijas Republikas centrālā statistikas

pārvaldes: www.csb.gov.lv.

9. Latvijas statistikas ikmēneša biļetens. R. LR CSP. Ikmēneša regulārs izdevums.


11. Resource and Energy Economics,



13. Latvijas statistikas gadagrāmata 2006. - Rīga. LR CSP 2006, 408 lpp.

14. Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā. Nr. 4. R., Tautsaimniecības attīstības institūts,

2005, 244. lpp.


C


Latvian National Economy


The aim of the course is to introduce Doctoral students to Latvian national economy, its optimisation,

history of development, present situation in Latvian economy, reasons of the present problems and

opportunities of further development of Latvian economy. It is planned to analyse possible scenarios

of the development of national economy. During the course, Doctoral students will be introduced to

historical development of Latvian national economy, as well as the place of Latvia in the EU and

world economy. The objective of the course is to introduce students to state economic and social

development policy, as well as to activities taken in order to ensure equilibrium of the national

economy. In the frameworks of the course, mechanisms of elaboration of management policy,

procedure of decision taking, application of economic methods, models and prognoses according to

the current situation. Having acquired the course, Doctoral students get knowledge about the historical

development of the National Economy, as well about the future prospects in the development of world

economy, they will be able to analyse the structure of the branches in Latvia and other countries.

Doctoral students get an opportunity to specify the object of the PhD Dissertation and to draw the

hypotheses of the research. Independent work with foreign literature develops students’ knowledge of

foreign languages.





http://www.sciencedirect/

http://epp.eurostat.cec.eu.int/portal

http://www.bank.lv/lat/main/monetarapolitika/mp/

http://www.csb.gov.lv/




68

Kursa nosaukums Reģionālās attīstības aktuālie jautājumi

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 7

Kredītpunkti 2





Dr.habil.oec., prof. N.Baranovskis - RTU, DU SZF Ekonomikas katedra.

Dr.habil. oec., prof. V.Kosiedovskis - Toruņas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, DU

SZF Ekonomikas katedra.



Kursa anotācija:

Studiju kursa mērķis – veidot studējošajiem izpratni par reģionālo sistēmu, kurā vienotā veselumā

savijas pasaules, ES un Latvijas reģioni; īpaši tiek akcentētas teritoriju reģionālās īpatnības un to

sociāli ekonomiskās attīstības pamattendences. Kursa ietvaros uzmanība tiek pievērsta

reģionalizācijas procesu teorētiskajiem aspektiem no pasaules globalizācijas procesa mūsdienu

tendenču aspekta. Studiju kursa svarīgākie uzdevumi – izskatīt tautsaimniecības teritoriālās

organizācijas metodes un telpiskās plānošanas pamatprincipus; izskatīt teritoriju dabas resursu un

investīciju potenciāla izpētes iespējas un to ekonomiskā novērtējuma metožu pielietojumu; apskatīt

kritērijus, kas nosaka reģionu sociāli ekonomiskās attīstības līmeni un to konkurētspēju jaunajā

ekonomiskajā paradigmā.

Kursa plāns:

1. Teritorija kā sociāli ekonomiskās attīstības pamatfaktors.

2. Jaunākās reģionālās attīstības teorijas.

3. Reģionālās analīzes metodes, to statistiskā un informatīvā bāze.

4. Reģionālās ekonomikas analīzes jaunākie virzieni: starpreģionu saikņu un

ekonomikas teritoriālās struktūras analīze.

5. Telpiskās plānošanas metodes un to pielietošanas iespējas.

6. Sociāli ekonomiskās attīstības teritoriālās organizēšanas īpatnības.

7. Reģionu dabas resursu un investīciju potenciāls.

8. Reģionā kā valsts sociāli ekonomiskās sistēmas elementa attīstības analīze.

9. Reģionālās ekonomiskās analīzes metodes, to klasifikācija un praktiskā pielietojuma piemēri

reģionālajā plānošanā.


Līdzdalība diskusijās, patstāvīgā darba izpilde, referāta sagatavošana un prezentēšana par vienu no

reģionālās attīstības problēmjautājumiem. Referātu tēmas tiek saskaņotas ar docētāju.


1. Granberg A., Multiregional analysis with use of regional accounts and Input-Output tables./

Paper of 41th

Congress of the European Regional Science Association, Zagreb, 2001.





4. Martin R., Kitson M., Tyler P., Regional Competitiveness. UK: Routledge, 2006.

5. McCann, P. Urban and Regional Economics, Oxford: Oxford University Press, 2001.

6. Mayer, H. The homeland security industry and its impact on the Arlington, Virginia, economy

(Issue Paper No. 7). Arlington County: Arlington Economic Development, 2005.


1. Competitiveness of Region in the Period of Transition to the Market Economy. International

comparative Analysis: Belarus, Lithuania, Latvia and Poland (Ed. W.Kosiedowski), Torun,

“POZKAL”, 2004. Ekonomikas un finanšu vārdnīca. (red. K.Krēsliņš).- Rīga: Norden AB,

69

2003.

2. Golebiewska B, Klepacki B. Regional Differentiation in Organisation, Productivity and

Economics of Farms in Poland and in Germany// Economic Science for Rural Development

N13, Ed. Eglīte A., -Jelgava, 2007.Latvijas reģioni skaitļos. 2003 (Statistisko datu krājums). –

Rīga, LR CSP, 2006.

3. Jermolajeva E. “Co-financing of European Union Funds – One of the Factor for

Sustainable”// Economic Science for Rural Development N14, Ed. Eglīte A., -Jelgava, 2007.

4. Leščevica M. Lauku uzņēmējdarbības vides attīstības iespējas Latvijā. Promocijas darbs

zinātniskā grāda ekonomikas doktors (Dr.oec.) iegūšanai Latvijas Lauksaimniecības

universitāte. Jelgava 2005.

5. Malkowski A.“The Social-economic Development of Eastern and Western Polish Frontier

Regions” //Economic Science for Rural Development N12, Ed. Eglīte A., -Jelgava,

2007.Mayer, H., Holzheimer, T., & Glidden, H. Fostering emerging technology sectors in

Arlington County: An economic development strategy for knowledge creation and

innovation. Economic Development Journal, 4(1), 2005.

6. Mazūre G. Kredītu, kredītu garantiju un investīciju loma lauku uzņēmējdarbības veicināšanā .

Promocijas darbs zinātniskā grāda ekonomikas doktors (Dr.oec.)

iegūšanai Latvijas Lauksaimniecības Universitāte. Jelgava 2004

7. Špakoviča E. Patērētāju intereses un to aizsardzība reģionālajā aspektā. Promocijas darbs

zinātniskā grāda ekonomikas doktors (Dr.oec.) iegūšanai Latvijas Lauksaimniecības

universitāte. Jelgava 2004.

8. Thompson W.Preface to Urban Economics. Baltomore. John Hopkins Press, 1992.

9. Vilciņa A., Stokmane I. Ekonomikas prioritātes un globalizācijas iespēju pieejamība lauku

rajonu iedzīvotājiem. // Starptautiskās konferences “Ekonomisko un sociālo attiecību

transformācija procesi, tendences, rezultāti” rakstu krājums. -Rīga, Biznesa Augstskola

Turība, 2001.

10. www.eurostat.com






5. Regional Studies, Regional Studies Ass., UK.


7. Review of Development Economics, http://www.blackwellsynergy.com/links/toc/rode/

8. Studio Regionalue i Lokalue, Varsev Univ., Poland

9. Tourism Economics, http://www.ingentaconnect.com/content/ip/tec


C


Topical Issues of Regional Development


The aim of the course is to form knowledge and abilities, that would give a possibility to perform

qualitative and quantitative analysis of regional competitiveness. The objective of the course is to review

the criteria, that determine social economic level of regional development and the competitiveness of the

region in the new economic paradigm.

http://www.eurostat.com/








70

Kursa nosaukums Modelēšana un prognozēšana

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 7

Kredītpunkti 4

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64, lekcijas - 48, semināri – 16.




Dr.oec., prof. J.Zvanītājs – DU Doktora studijas programma “Ekonomika”

Dr.habil.math., prof. F.Sadirbajevs – DU Doktora studijas programma “Ekonomika”



Kursa anotācija:

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt doktorantus ar jaunākajiem sasniegumiem modelēšanā un

prognozēšanā, to pielietošanas iespējām mūsdienu sociāli ekonomisko procesu analīzē un attīstības

plānošanā. Sekmīgi apgūstot kursu, doktoranti iegūst izpratni par sociāli ekonomisko procesu īpašībām

un sociāli ekonomisko sistēmu pētīšanas metodoloģiskajām problēmām.

Kursa plāns:

1. Modelēšanas un prognozēšanas praktiskā pielietošana makroekonomiskajā analīzē.

2. Modelēšanas un prognozēšanas izmantošanas virzieni uzņēmējdarbībā.

3. Mūsdienu makromodeļu tipi un to pielietošana analītiskajos aprēķinos.

4. Uzņēmējdarbības attīstības plānošana un alternatīvo situāciju modelēšana.

5. Jaunāko datorprogrammu izmantošana vadības lēmumu pieņemšanā.

6. Statistisko prognozēšanas metožu izmantošana iespējas dažādu pētījumu veikšanā.

7. Ekspertmetožu izmantošana prognozēšanā.

8. Kompleksās prognozēšanas metodes, to nozīme sociāli ekonomisko procesu nākotnes attīstības

noteikšanā.

9. Tautsaimniecības attīstības un nozaru prognozēšanas īpatnības.

10. Risku situāciju modelēšana un risku pakāpes novērtēšana.

11. Ārzemju un Latvijas zinātniskā pieredze matemātisko modeļu, metožu izstrādāšanā un pielietošanā

sociāli ekonomisko procesu analīzē un prognozēšanā.


2 patstāvīgo darbu (prognozēšanā un modelēšanā) izpilde, 2 individuālo darbu (prognozēšanā un

modelēšanā) sagatavošana.


1. Basmodjian D., Farnood R. The Art of Modeling in Science and Engineering with Mathematic- CRC

Press, 2006.

2. Frolova L. Ekonomisko procesu matemātiskā modelēšana: Teorija un prakse. - R.: Biznesa

augstskola Turība, 1999.

3. Scott de Marchi. Computational and Mathematical Modeling in the Social Sciences.-

Cambridge University Press, 2005.

4. Tung K. K. Topics in Mathematical Modeling.- Princeton University Press, 2007

5. Vasermanis E, Šķiltere D. Sociāli ekonomisko procesu attīstības prognozēšana, R.: LU, 1990.


1. Fabrycky W.J., Ihuesen CJ.J., Verma D. Economic decision analysis. - 3 ed. -Prentice Hall Inc,

Upper Saddle, New Jersey, 1998.

2. Fabrycky W.J., Mize J.H. Simulation Modeling and SIMNET. - Prentice Hall Inc.

3. Fabrycky W.J., Mize J.H. Stochastic Modeling and the Theory of Queues. -Prentice Hall Inc.

4. Gordon G., Pressman I. Quantitative Decision-Making for Business. - Prentice Hall Inc, 1983.

5. Thomas R. Quantitative Methods for Business Studies. - Prentice Hall Europe, 1997.

6. Elton E.J., Gruber M.J. Modern Portfolio Theory and Investment analysis. -New York: John Wiley

and Sons Inc, 1995.

71

7. Šķiltere D. Pieprasījuma prognozēšana. R.: Eirofakultāte, 2001.

8. Varian H.R. Intermediate Microeconomics. A Modern Approach. - New York, London:

W.W.Norton & Company. 1993.

9. Watsham T.J., Parramore K. Quantitative Methods in Finance. -London: International



2. Economic Systems, http://www.sciencedirect.com/science/journal/09393625

3. Economic Systems Research, http://www.ingentaconnect.com/content/routledg/cesr

4. Economics of Planning, http://www.springerlink.com/content/100259/





9. Review of Development Economics, http://www.blackwell-

synergy.com/links/toc/rode/


Review of International Economics, http://www.blackwell-synergy.com/links/toc/roie/




C


Modeling un Predicting


The aim of the course is to introduce Doctoral students to modern achievements in modelling and predicting,

opportunities of their application in the analysis of modern social economic processes and development planning.

Having acquired the course, Doctoral students get an idea about peculiarities of social economic processes and

methodological problems of the research of the economic system.
















72

Kursa nosaukums Statistika

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 7

Kredītpunkti 4

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 (lekciju skaits- 32, semināru vai praktisko darbu

skaits – 32) Zinātnes nozare Ekonomika

Zinātnes apakšnozare Reģionālā ekonomika. Finanses un kredīts.


Dr.hab.math., prof. F.Sadirbajevs – DU, DMF, Matemātikas katedra



Kursa anotācija:

Studiju kursa mērķis ir paplašināt zināšanas un padziļināt izpratni par statistikas metožu pielietošanu

ekonomikas procesu un parādību analīzē, balstoties uz statistiskās novērošanas datiem, valsts statistikas

un citiem statistikas rādītājiem. Kursa sekmīgai apguvei nepieciešama prasme izvēlēties statistikas

datiem un uzdevumiem atbilstošas statistiskās metodes, izmantot un analizēt tos ar jauno informācijas

tehnoloģiju palīdzību.

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studējošie iegūst padziļinātu izpratni par ekonomisko procesu un parādību

attīstības tendencēm.

Kursa plāns:

1. Statistikas vieta dabas, tehnisko un sociālo zinātņu sistēmā.

2. Statistikas datu pārbaude un apkopošana.

3. Empīriskie sadalījumi un to radītāji.

4. Variācijas rindas un to rādītāji.

5. Varbūtības teorijas pamati.

6. Gadījumlielumi un to veidi.

7. Teorētiskie sadalījumi.

8. Normālais sadalījums, tā diferenciālā un integrālā funkcija.

9. Normālā sadalījuma modifikācijas.

10. Lielā skaita likums.

11. Izlases metode.

12. Statistiskās hipotēzes.

13. Neparametriskās statistikas metodes.

14. Vienkāršā lineārā regresija un korelācija.

15. Ievads stabilo vērtējumu metodēs.

16. Dinamikas rindas.


Kontroldarba un patstāvīgā darba izpilde (sociāli ekonomisko problēmu analīze, izmantojot statistiskās

metodes).


1. Arhipova I., Bāliņa S. Statistika ekonomikā. Risinājumi ar SPSS un Microsoft Excel. – Rīga.

Datorzinību centrs. 2003.

2. Krastiņš O. Statistika un ekonometrija. – Rīga. CSP. 1998.

3. Revina I. Ekonometrija. –Rīga. Latvijas Universitāte. 2002.

4. Bryman A., Social Research Methods, 2nd edit. Oxford University Press, 2004.

5. Babbie E.The Practice of Social Research. 10th ed. Wadsworth. 2004.


1. Adrian Eley and Roy Jennings, Effective Postgraduate Supervision, Open University

Press, McGraw - Hill Education, 2005.

2. Boudreau, Nancy S. Student's solutions manual to accompanv James.

3. Field A., Discovering Statisatics, Using SPSS. 2nd edit. - Sage Publications, 2005.

73

4. McClave T. and P.George Benson's. Statistics for Business and Economics 5th ed.,1991.

5. Vasermanis E., Sķiltere D. Statistika I. - Rīga, 1996.

6. Vasermanis E., Sķiltere D. Uzdevumu krājums statistikā. -Rīga:LU,1998.

7. Vītols J. Statistikas vispārīgā teorija. - Rīga, 1988.

8. Zigrīda G. Uzdevumu krājums statistikā (pirmā daļa). Rīga: LU, 1998.-64 lpp.



2. Economic Systems Research, http://www.ingentaconnect.com/content/routledg/cesr

3. Economics of Planning, http://www.springerlink.com/content/100259/






9. Financial Accountability and Management, http://www.blackwell-

synergy.com/links/toc/fam/




C


Stat ist ics


The aim of the course is to acquire statistical methods and their application in the analysis of economic

processes and phenomena. The objectives of the work are to acquire knowledge of social economic and other

phenomena; to get experience using statistical methods in the elaboration of a scientific work. In order to

acquire the course Doctoral students have to know how to choose statistical methods according to

statistical data and tasks, to use and analyse them by means of modern information technologies.

Having acquired the course, the students get deep knowledge of economic processes and trends of

phenomena development.













74

Kursa nosaukums Grāmatvedības uzskaites un revīzijas attīstības

problēmas

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 7

Kredītpunkti 4

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 (lekciju skaits-32; semināru skaits- 32)


Zinātnes apakšnozare Finanses un kredīts


Dr.habil.oec., prof. Ē.Figurnovs



Kursa anotācija:

Studiju kursa mērķis ir paplašināt zināšanas un padziļināt izpratni par grāmatvedības un starptautisko

finanšu pārskatu standartu nostādnēm un to pielietojumu Latvijas komercsabiedrību uzskaitē, kas ļaus

izprast to nozīmi lēmumu pieņemšanā, uzņēmumiem sadarbojoties gan starptautiskajā līmenī, gan

reģionālajā līmenī. Studiju kursa uzdevumi: analizēt un diskutēt par starptautiskajos grāmatvedības/finanšu

pārskatos un standartos ietverto jēdzienu saturu un lietojumu, novērtēt standartos paredzēto uzskaites

pamatmetožu un pieļaujamo alternatīvo metožu izmantošanas iespējas, izprast atšķirības starp tām,

salīdzināt ar Latvijas grāmatvedībā prasībām. Sekmīgi apgūstot šo kursu, doktoranti spēj brīvi operēt ar

finanšu grāmatvedības kārtošanā iespējamajām normatīvajos aktos pieļaujamajām metodēm, kuras var

izmantot saistībā ar nacionālo, ES un starptautisko uzskaites nosacījumu kopumu. Doktoranti orientējas un

prot izdarīt izvēli dažādu komercsabiedrību saimniecisko līdzekļu novērtēšanas un uzskaites jomā,

izvēloties komercsabiedrību mērķiem visatbilstošākās.

Kursa plāns:

1. Grāmatvedības teorijas attīstības tendences.

2. Salīdzināmā grāmatvedības uzskaite ārzemēs.

3. Grāmatvedības uzskaites pilnveidošana un izvērtēšana Latvijā.

4. Finanšu uzskaites reforma.

5. Vadības un izmaksu uzskaites ieviešanas problēmas Latvijā.

6. Eiropas Savienības grāmatvedības uzskaiti regulējošās direktīvas.

7. Starptautiskie grāmatvedības standarti un to attīstības problēmas.

8. Revīzijas teorijas attīstības tendences.

9. Revīzijas prakse Latvijā un tās novērtēšana.

10. Starptautiskie revīzijas standarti un to loma informācijas patiesīguma veicināšanā.

11. Iekšējās revīzijas pilnveidošanas virzieni un problēmas.


Aktīva līdzdalība semināros un diskusijās, referāta sagatavošana un prezentēšana par grāmatvedības

uzskaites vai revīzijas aktuālu tēmu.


1. Epstein B., Mirza A. Interpretation and application of International accounting standards.- New York:

John Wiley &Sons, 2004.

2. Hague, Ian P.N. Applying international financial reporting standarts: financial instruments. – London:

LexisNexis, 2004.

3. International accounting standards.- London, International Accounting Standard Board, 2005.

4. Starptautiskie finanšu pārskatu standarti. – Rīga: Latvijas Zvērināto revidentu asociācijas Izglītības

centrs, 2005.

5. Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu rokasgrāmata.- Rīga.: Latvijas Zvērināto

revidentu asociācija, 2003.


1. Alexander D., Archer S. International Accounting / Financial Reporting Standards Guide. - Miller

75

Aspen Publishers, 2004.

2. Latvijas grāmatvedības standarti.- http://www.fm.gov.lv/ page.php?id=835


1. Grāmatvedība un revīzija. Latvijas Zvērinātu Revidentu asociācija.

2. Bilance. Lietišķās informācijas dienests.

3. Laikraksts „Latvijas Vēstnesis”.

4. Finanšu ministrijas mājas lapa: http://www.fm.gov.lv/ page.php?id=2404

5. Normatīvie akti: http://www.likumi.lv


C


Problems of Accountancy and Audit Development


The aim of the study course is to develop students’ knowledge and idea about accountancy and

standards of international financial audit, as well as its application in Latvian business management. It

would help to understand the significance of decision making when the company works either on local or

international market. The objectives of the course are to analyse and discuss the content and application

of the terms used in the international accountancy and financial reports, to evaluate basic methods of

accountancy and possible use of alternative methods, to understand the difference between them, to

compare them with the requirements of Latvian legislation. Having acquired the course, Doctoral

students can use the methods that comply with the normative acts that regulate accountancy in Latvia.

Doctoral students will evaluate the choice of different means of commercial activity and will choose the

most appropriate ones.



http://www.likumi.lv/

76

3.Pielikums.

Doktora studiju programmas „Ekonomika”

realizēšanā iesaistītā akadēmiskā personāla CV

skat. akreditācijas ziņojumā

77

4.Pielikums.


realizēšanā iesaistītā akadēmiskā personāla publikācijas

Akadēmiskā personāla publikācijas līdz 2007./2008.studiju gadam skat. akreditācijas ziņojumā

Doktora studiju programmas „Ekonomika” realizēšanā iesaistītā akadēmiskā personāla

publikācijas 2007./2008.st.g.

Baranovskis N. Tendencies and Prospects of the Regional Development of Latvia. Przeglad Polityczno-

Gospodarczy Europy Srodkowej i Wschodniej Nr.3 – Wloclawek, p. 79-87. 2007. ISSN 1734-4018.

Baranovskis N. Latvijas valsts reģionālās attīstības indeksi, to tautsaimnieciskā nozīmība. Rakstu krājumā

Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskā attīstība Eiropas integrācijas kontekstā. Daugavpils: Daugavpils

Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 62.- 67. lpp. 2007. ISBN 978-9984-14-362-0.

Baranovskis N. Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un problēmas. RTU 48. Starptautiskā Zinātniskā

konference Tautsaimniecības un uzņēmējdarbības attīstības problēmas. Rīga: RTU. Referātu tēzes. 2007.

Gončarovs G. Biznesa finansiālā pievilcība kā konferences faktors (reģionālais aspekts). Rakstu krājumā

Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskā attīstība Eiropas integrācijas kontekstā. Daugavpils: Daugavpils

Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 16.- 32. lpp. 2007. ISBN 978-9984-14-362-0

Гончаров Г. Совершенствование механизма распределения инвестиций как фактор экономического

развития домохозяйств. Тезисы докладов V Международной научно-практической конференции

Стратегия и тактика развития производственно-хозяйственных систем. Гомель: ГГТУ им. П. О.

Сухого, с. 353 – 355. 2007. ISBN 978-985-420-527-4.

Eglītis J., Jermolajeva E. Vispārējās izglītības finansējums – problēmas un perspektīvas. Rīga, Latvijas

Universitāte, Stratēģiskās analīzes komisija, 2007. 163.-195. lpp. ISBN 978-9984-808-10-9

Eglītis J. Izglītība zināšanu ekonomikai. Rīga, Latvijas Universitāte, Stratēģiskās analīzes komisija, 2007. 142.-

162. lpp. ISBN 978-9984-808-10-9

Eglītis J. The Baltic Countries – Common and Distinct in Mcroeconomics. Lithuania, Sauliai University, Ernesto

Galvanausko tarptautinė mokslinė konferencija „EKONOMIKA IR VADYBA: aktualijos ir perspektyvos",

22.11.2007.

Eglītis J. Darba tirgus izaicinājumi un perspeltīvas. Latvija, Rīga, RTU seminārs, 04.04.2007.

Горбацевич Л. Качество высшего образования в представлении студентов. //Nowoczesnosc

ponowoczesnosc. – Lublin:Wydawnictwo KUL, 2007., c.219.-223.

Горбацевич Л. Качество высшего образования в представлении студентов (на примере Даугавпилсского

университета и некоторых частных вузов Латвии). // Nowoczesność Ponowoczesność. Społeczeństwo

obywatelskie w Europie środkowej i wschodniej. [Pod redakciją Słavomira Partyckiego], T2, Wydawnictwo

KUL, Lublin 2007: 219-223., ISBN 978-83-7363-556-2

Gorbaceviča Л. Inovatīvā sabiedrība un augstākās izglītības kvalitāte // Starptautiskās zinātniskās konferences

„Izglītība sociālo pārmaiņu apstākļos” 2006.g. 9-11 oktobrī. Rakstu krājums. Daugavpils Universitāte:

Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2007: 6-19.,

ISBN 978-9984-14-353-8

Jermolajeva E., Petrova I. Некоторые аспекты территориального маркетинга в Латвии. Przeglad

Polityczno-Gospodarczy Europy Srodkowej i Wschodniej Nr.3 – Wloclawek, p.167-179. 2007. ISSN 1734-4018.

Jermolajeva E., A.Ivanovs un D.Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes ekonomikas studiju programmas

metodiskie norādījumi studiju, bakalaura un maģistra darbu izstrādāšanai un aizstāvēšanai. Daugavpils:

Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”. 2007. 35 lpp. ISBN 978-9984-14-345-3

Jermolajeva E. Latvijas teritoriju līdzsvarota attīstība – viens no reģionālās politikas uzdevumiem. Rakstu

krājumā Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskā attīstība Eiropas integrācijas kontekstā. Daugavpils:

Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 7.-16. lpp. 2007. ISBN 978-9984-14-362-0

78

Jermolajeva E. Izglītības loma Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanā. Starptautiskās zinātniskās

konferences rakstu krājumā Izglītība sociālo pārmaiņu apstākļos. DU Saule, 84. – 95.lpp. 2007. ISBN 978-9984-

14-353-8.

Jermolajeva E. Eiropas Savienības līdzfinansējums Latvijas reģionu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.

Žurnālā Sociālo zinātņu vēstnesis Nr. 1 (5). Daugavpils: DU, 7.-32. lpp. 2007. ISSN 1691-1881.

Eglītis J., Jermolajeva E. Vispārējās izglītības finansējums – problēmas un perspektīvas. Rīga, Latvijas

Universitāte, Stratēģiskās analīzes komisija, 2007. 163.-195. lpp. ISBN 978-9984-808-10-9

Jermolajeva E. Co-financing of European Union Funds – One of the Factors for Sustainable Development of

Latvia’s Regions. Proceedings of the International Scientific Conference Economic Science for Rural

Development. Nr.14. Finances, Taxes, Investment and Support, Jelgava, 19.-27.lpp. 2007. ISBN 978-9984-39-

206-6, ISSN 1691-3078.

Jermolajeva E. Daugavpils ekonomika – no linu tirdzniecības 12.gadsimtā līdz mobilo sakaru torņu eksportam

21. gadsimtā. Stratēģiskās analīzes komisijas zinātniski pētniecisko rakstu krājumā Daugavpils kā attīstības

ceļvedis. Rīga: Zinātne, 71.-86. lpp. 2007. ISBN 978-9984-808-03-1

Mensikovs V., Jermolajeva E. Social Partnership and the Quality of Education in Latvia. Uncertain

Transformations – New Domestic and International Challengres. Proceedings of the International Conference,

Riga, November 9-11, 2006. Rīga, Latvijas Universitāte, 2007., 283 – 290. lpp., ISBN 9984-802-58-2.

Kosiedowski W. The Cohesion Policy of the European Union and its Effects. Przeglad Polityczno-Gospodarczy

Europy Srodkowej i Wschodniej Nr.3 – Wloclawek, p. 55-69. 2007. ISSN 1734-4018.

Kosiedowski W. Spójność gospodarcza i społeczna postsocjalistycznych państw regionu Morza bałtyckiego w

świetle wybranych wskaźników, [in:] Klamut M. (ed.), „Ekonomia i międzynarodowe stosunki gospodarcze.

Integracja europejska”, no 15, Wyd. A. E. im. O. Langego, Wrocław, pp. 27-36. 2007.

Kosiedowski W. Regionalne aspekty rozwoju Europy Środkowo-Wschodniej w nowych warunkach

systemowych, [in:] Klamut M. (ed.), Polityka ekonomiczna. Współczesne wyzwania, Wyd. Naukowe PWN,

Warszawa, pp. 280-300. 2007.

Kosiedowski W. Education as a Human Resources Development Factor in Central and East European Countries

– New Members of the European Union. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājumā Izglītība sociālo

pārmaiņu apstākļos. DU Saule, 25. – 31.lpp. 2007. ISBN 978-9984-14-353-8.

Kosiedowski W. 2007. K voprosu o postrojenii integralnogo indikatora urovnia zhiznj nasielenija. Centrālās un

Austrumeiropas ekonomiskā attīstība Eiropas integrācijas kontekstā. Daugavpils: Daugavpils Universitātes

Akadēmiskais apgāds „Saule”, 133-145 lpp. (co-author: Olga Lavrinenko) 2007. ISBN 978-9984-14-362-0

Kosiedowski W. The Cohesion Policy of the European Union and its Effects, [in:] Kosiedowski W. (ed.),

“Przegląd Polityczno-Gospodarczy Europy Środkowej i Wschodniej”, no 3 (2007). Włocławek: Włocławskie

Towarzystwo Naukowe, pp. 55-67.

Kosiedowski W. The Changes of International Competitiveness of European Union in the Context of Enlargment

to the east, [in:] Piatov V.V.(ed.), Socyalno-ekonomičeskiie problemy i perspektivy razvitija organizacyi i

regionov Biełarusi v uslovijach Evropejskoi integracyi, Vitebsk (Belarus), p. 25-31. 2007.

Меньшиков B. Конкурентноспособность в эпоху глобализации с точки зрения теории капитала.

//Nowoczesnosc ponowoczesnosc. Wydawnictwo KUL. – Lublin. 2007, c.468.

Meņšikovs V. (zin.red.) Izglītība sociālo parmaiņu apstākļos. Rakstu krājums. Daugavpils: Daugavpils

Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2007. 352 lpp. ISBN 978-9984-14-353-8

Meņšikovs V. (zin.red.) Izglītība zināšanu sabiedrības attīstībai Latvijā. „Zinātne” 2007. – 230.lpp. ISBN 978-

9984-808-10-9, UDK 37(474.3) (082) Iz 380

Meņšikovs V. Research of the quality of life of city-dwellers: the case of Latvian City. Przeglad polityczno-

gospodarczy Europy Srodkowej i Wschodniej, Nr.3, Wloclawek, Wloclawskie Towarzystwo Naukowe, 2007, lpp.

135-148, ISSN 1734-4018.

Meņšikovs V. Competitiveness in the Era of Globalisation from the Viewpoint of Capital. Nowoczesnošč

Ponowoczesnošč, T1, Lublin, Wydawnictwo KUL, 2007, lpp. 468-472, ISBN 978-83-7363-556-2

Meņšikovs V. Izglītība zināšanu sabiedrības attīstībai Latvijā. Politikas gadagrāmata Latvija 2006. Stratēģiskās

analīzes komisija. Apgāds „Zinātne” 2007. 155.-171.lpp., ISBN 978-9984-767-96-3, UDK 32(474.3)(058) La 805

79

Meņšikovs V. Izglītības paradigmas un sociālais dialogs. Meņšikovs V. (zin.red.) Izglītība zināšanu sabiedrības

attīstībai Latvijā. „Zinātne” 2007., 35.-51.lpp. ISBN 978-9984-14-353-8

Meņšikovs V. Latvijas un tās reģionu darba tirgus problēmas darba ņēmēju, darba devēju un institucionālo aģentu

vērtējumā – P.Rivža (projekta vadītājs) Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās problēmas, Jelgava ,LR

Labklājības ministrija, 2007, lpp. 40-69, ISBN 978-9984-784-21-2, UDK 331.5 : 332.14

Meņšikovs V., Jermolajeva E. Social Partnership and the Quality of Education in Latvia. Uncertain

Transformations – new domestic and international challenges. LU Akadēmiskais apgāds, 2007., p. 283-290,

ISBN 9984-802-58-2, UDK 316+32(063) Un150

Meņšikovs V. No sociālā dialoga uz sociālo partnerību. Virzītājspēks. Rakstu krājums par augstāko izglītību

Latvijā. Izglītības un zinātnes ministrija, 2007.,181.-190.lpp., UDK 378.1(474.3)(091)(082) Vi 762

Meņšikov V. Education for the Development of Knowledge Society in Latvia. Yearbook of Politics Latvia 2006.

Commission of strategic analysis. „Zinātne” 2007. Publisher, 167.-184.lpp., ISBN 978-9984-767-97-0, UDK

32(474.3)(058) Ye 160

Меньшиков В.В. Конкурентоспособность в эпоху глобализации с точки зрения теории капитала.

Nowoczesnośc Ponowoczesnośc Społeczeństwo Obywatelskie w Europie Środkowej i Wschodniej T1. [pod

redakcją Sławomira Partyckiego]. Wydawnictwo KUL, Lublin 2007.С.468-472., ISBN 978-83-7363-556-2

Меньшиков В.В. Специфические проблемы рынка труда Латвии и её регионов (социологический аспект).

Социально-экономические проблемы и перспективы развития организаций и регионов Беларусии в

условиях Европейской интеграции. Витебск, Витебский государственный технологический университет.

с.22-25. ISBN 985-481-090-9, УДК 332.012.2

Menshikov V., Boronenko V.: Approaches to Investigation of the Quality of Life of City-Dwellers: The Case of

Latvian City. 8th European Sociological Association Conference „Conflict, Citizenship and Civil Society”

Glasgova, Lielbritānija 2007.g. 3.-6. septembris

Меньшиков В.В. Региональные особенности качества рынка труда в Латвии. Тезисы докладов III

Всеросийской научной конференции «Сорокинские чтения » Социальные процессы в современнойРоссии:

традиции и инновации T 4, c.136-138. Москва 2007., ISBN 978-5-98227-475-5, УДК 316.42(470+571)(063)

Николаева Л. Высшее образование сегодня и завтра. //Nowoczesnosc ponowoczesnosc. - Lublin:

Wydawnictwo KUL. 2007, c.224-228.

Plotka I., D. Strode “Ethnical identity and social adaptation in the different culture spheres for different ethnical

groups” XXIX International Congress of Psychology, Berlīne, Vācija 2008. gada 20.-25. jūlijs.

Plotka I., Leppik T. “The Research of Ethnic Tolerance, Social Identity and Social Communicative Competence

among Teachers in Russian, Latvian and Estonian schools” XXIX International Congress of Psychology, Berlīne,

Vācija 2008. gada 20.-25. jūlijs.

Vidnere M., Plotka I. International conference „ Social and cultural challenges to national security” Social

distance of International communicative relation in Latvia: Psychological analysis (Vilnius, Lietuva 12.-13.

oktobrī)

Plotka I., Ļahovska R. «Различие стереотипов представлений у мужчин и женщин в отношении

профессиональной деятельности». Baltijas Strptautitskās akademijas Starptautiskais zinātsnisko darbu krājums

8. sējums, Rīga 2006-2007, lpp. 172-228. ISBN 9984-763-86-2

Vidnere M., Igonin D., Plotka I.(2007), “Role of ethnic communicative competence in the development of

crosscultural relations”. Citizenship Education: Europe and the World, Part 2. Edited by Alistair Ross.

Procceedings of the Eighth conference of the Children’s Identity and Citizenship in Europe Thematic Network

281-292 pp. ISSN.1470-6695

Saulītis J. Рынок труда в период глобализации и экономическое развитие. ECONOMICS AND

MANAGEMENT: Current Issues and Perspectives. 2007/2(9). ISSN 1648 – 9098.

Saulītis J. Development trends and prospects of Latvian labour market. Management & sustainable development

2/2007 (volume 17). Sofia, Bulgaria: University of Forestry, 4.-5.lpp.

V.Raščevskis, A.Ruža, A.Vorobjovs. Peculiarities of the content of ethnic stereotypes of young people from

mono- and multicultural families in Latvia. Xth European Congress of Psychology. Prague, Czech Republic, 3-6

July, 2007.

80

Bоронов B. Факторы развития региональной экономики в условиях глобализации. //Nowoczesnosc

ponowoczesnosc. – Lublin: Wydawnictwo KUL, 2007, c.479-483.

Voronovs V. Latvijas regionālās ekonomikas finansēšanas no ES fondiem salīdzinošā analīze (2000.-2004.g.).

Starptautiska zinātniska conference “Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskā attīstība Eiropas integracijas

konteksta”. 2006. Gada 29. novembrī. Rakstu krājums. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais

apgāds „Saule”, 2007. Lpp.32.-40. ISBN 978-9984-14-362-0

Voronov V. Information Technologies in Work of High School Libraries. International Scientific-practical

Student Conference „The role and opporunuties of young people in the development of engineering education”.

Referat „Information Technologies in Work of High School Libraries”. April 19-20. 2007,

Daugavpils Branch of Riga Technical University. Daugavpils: RTU, 2007. Lpp.41-46. (līdzautors). ISBN 978-

9984-14-362-0

Voronov V. John Zlatoust about Poverty and Riches: the Modern Interpretation. Przeglad politycno-gospodarczy

Europy spodkowej I wschodniej. Wloclawek: Wloclawskie Towarzystwo Naukowe. 2007.№3. P.47-54 (Polija).

ISSN 1734-4018

Voronov V., Veselov J. Factors raizing competitiveness of economy in Latgale in the frameworks of European

integration. Socialo Zinātnu Vēstnesis SZF Daugavpils Universitāte, 2007.№1. Lpp.61.-82. ISSN 1691-1881

Воронов В. Факторы развития региональной экономики в условиях глобализации. Материалы VIII

международ.науч.конф. ”Современность-постмодерн-гражданское общество в Центральной и

Восточной Европе”, 14-16 мая 2007. Люблинский катол.ун-т (Польша). Lublin: Wydawnictwo KUL, 2007.

P.479-483. ISBN 978-83-7363-557-9

Воронов В.В. Виртуализация современной экономики: причины и следствия. Новая экономика, 2007. №

9-10. С.34-39. (Минск) ISSN 1015-5255

Воронов В.В. Стратегические факторы развития региональной экономики в условиях

глобализации.Труды международ. науч.-теорет.конф.”Коммуникативные стратегии информационного

общества”, 9-11 окт.2007 г. Гуманитар.ф-т СПбГПУ. Санкт-Петербург.: Изд-во Политех. Ун-та,

2007.С.42-52. ISBN – 5-7422-1193

Воронов В.В. Развитие региональной экономики: современные факторы роста в Латвии. Тезисы докладов

III Всероссийской научной конференции «Сорокинские чтения: Социальные процессы в современной

России:традиции и инновации», 4-5.12.2007 г. Т.4.- М.:КДУ, 2007. С.70-73. ISBN 978-5-98227-475-5; ISBN

978-5-98227-475-3 (T.4)

Voronovs V. Latvijas regionālās ekonomikas finansēšanas no ES fondiem salīdzinošā analīze (2000.-

2004.g.).°Starptautiska zinātniska conference “Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskā attīstība Eiropas

integracijas konteksta”. 2006. Gada 29. novembrī. Rakstu krājums. Daugavpils: Daugavpils Universitātes

Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2007. Lpp.32.-40. ISBN 978-9984-14-362-0

Voronovs V. Иоанн Златоуст о бедности и богатстве: современные интерпретации. Vēsture: avoti un

cilvēki. XVI zinātniskie lasījumi. Vēsture X. Daugavpils: Daugavpils. Universitates Akadēmiskais apgāds

“Saule”, 2007. Lpp.221. – 226. ISBN – 9984-14-339-2

Воронов В.В. Развитие региональной экономики: современные факторы роста в Латвии. Тезисы докладов

III Всероссийской научной конференции «Сорокинские чтения: Социальные процессы в современной

России:традиции и инновации», 4-5.12.2007 г. Т.4.- М.:КДУ, 2007. С.70-73. ISBN 978-5-98227-475-5; ISBN

978-5-98227-475-3 (T.4)

Воронов В.В., Воронова Т.Н. Маргинализация современного экономического сознания в свете

материалистической феноменологии. Международ.науч.-практич.конф.”Толерантность и

интолерантность в современном гражданском обществе”, 24-25 апреля 2007. Факультет социологии

СпбГУ, Санкт-Петербург (Россия).СПб.: СПбГУ, 2007.

Воронов В.В. Витуализация экономики в условиях глобализации: причины и следствия. Материалы

международ.конференции «Социальные коммуникации и эволюция обществ», Новосибирск (Россия), 23-

24.11.2007. Новосибирск: НГТУ, 2007.

Воронов В.В. Стратегические факторы развития региональной экономики в условиях глобализации.

Материалы международ.науч.-теорет.конф.”Коммуникативные стратегии информационного общества”,

9-11 окт.2007 г. Гуманитар.ф-т СПбГПУ, Санкт-Петербург (Россия). СПб.: СпбГПУ, 2007.

81

Vidnere M., 2007.( 6-8 november, ),International interdisciplinary scientific conference“ Social distance of

International communicative relation in Latvia: SOCIETY, HEALTH, WELFARE” RSU,Rīga.

Vidnere M.,Plotka I.2007. (maijs). International Nighth European Conference “Citizens of Europe and the

World “ CICE Social distance of International communicative relation in Latvia: Psychological analysis

(Montpeiler, France)

Vidnere M., 2007( 7-8 novembris)- XI Starptautiskā Kreativitātes konference ”Radošas personības kreativitātes

process”, Holisms kā kreativitātes procesa rezultāts RPIVA, Rīga

Vidnere M., Plotka I., Špona A. Skolotāju profesionālās meistarības pilnveide,Skolotāju profesionālās

meistarības pilnveides programmas izstrāde un ieviešana Jelgavā .Pieaugušo tālākizglītības centrs. Jelgava.

2007. gadā 8.- 10.maijā

Vidnere M. (2007 12. februāris)- Personības attīstības holistiskā paradigma. Apolonijas svētkiem veltīta

medicīnas darbinieku konference.RSU,Rīga.

Vidnere M. (30. aprīlis 2007) Latvijas pedagoģisko augstskolu mācībspēku profesionālo kompetenču pilnveide

zinātniskās pētniecības jomā. Zinātniskās darbības būtība augstskolā;Rīga,RPIVA

Vidnere M. (2007) Holisms kā kreativitātes procesa rezultāts. RPIVA KZI zin.rakstu krājums.Radoša personība.

(90-98)lpp ,ISBN 998439372-8.

Vidnere M. Latvijas pedagoģisko augstskolu mācībspēku profesionālo kompetenču pilnveide zinātniskās

pētniecības jomā. (2007). ESF; Zinātniskās darbības būtība augstskolā. 21-48lpp Rīga,RPIVA ISBN-078-0084-

9903-4-7

Vidnere M., Špona A. Pedagoģiskās vadlīnijas 7.-9.klases pusaudžu audzināšanā. Pašvaldības Iestāde ’’Jegavas

Izglītības Pārvalde,Jelgava,2007 /oo68/VDP1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0058/0037,49lpp.




281-292 pp. ISSN.1470-6695

Vidnere M. (2007) Holisms kā kreativitātes procesa rezultāts. RPIVA KZI zin.rakstu krājums.Radoša personība.

(90-98)lpp ,ISBN 998439372-8.

Vidnere M. Latvijas pedagoģisko augstskolu mācībspēku profesionālo kompetenču pilnveide zinātniskās

pētniecības jomā. (2007). ESF; Zinātniskās darbības būtība augstskolā. 21-48lpp Rīga,RPIVA ISBN-078-0084-

9903-4-7

Vidnere M., Špona A. Pedagoģiskās vadlīnijas 7.-9.klases pusaudžu audzināšanā. Pašvaldības Iestāde ’’Jegavas

Izglītības Pārvalde,Jelgava,2007 /oo68/VDP1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0058/0037,49lpp.




281-292 pp. ISSN.1470-6695

82


publikācijas 2008./2009.st.g.

Zinātniskajā periodikā norādītu, zinātniskajā literatūrā un starptautiski pieejamās datu

bāzēs citētas zinātniskās publikācijas (SCI)

1. Jermolajeva E. Reducing Disparities As One of the European Union Goals – Example Of Latvia. Global

Business & Economics Anthology, Volume II, December 2008, Business & Economics Society International,

p. 327 – 334. ISSN: 1553-1392.

2. Eglītis J. Baltic Countries in the International Surveys – Publicity or Factors for the Development.

Socialiniai tyrimai. Social Research. Siauliai University. Nr.3 (13): 68-81. 2008. ISSN 1392-3110

3. Vidnere M., Strautmanis J. Komercuzņēmumu darbinieku vērtību orientāciju pētījums korporatīvās sociālās

atbildības pieejas aspektā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. Nr. 3.: 52-64. 2008. ISSN 1407–0081

4. Volkovs V. Jēdziena „etniska minoritāte” satura evolūcija Latvijas socioloģijā 1991.-2007. gadā. LU raksti

736. sējums. Socioloģijai Latvijā – 40: 103.-118. 2008. ISSN 1407-2157

5. Volkovs V. Content Evolution of the concept „ethnic minority” in Latvian sociology in the period 1991-

2007. Proceedings of the Institute for European Studies International University Audentes, Tallinn. No.4: 95.-

105. 2008. ISSN1736-4949

LZP atzītos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti

1. Menšikovs V. Influence of Basic Kinds of Capital on the Competitiveness of Countries and Regions of Baltic

Europe. Problemy Współpracy Gospodarczej w Regionie Bałtyckim w Kontekście Integracji Europejskiej.

Pod redakcją nukova Aranki Ignasiak-Szulc i Wojcieha Kosiedowskiego. Toruń: 431-433. 2008. ISBN 978-

83-7285-438-4.

2. Меньшиков B. Капитал в социологическом аспекте: теоритическое ообоснование исследования и

операциональные параметры. Kultura a Rynek. Pod redakciją Słavomira Partyckiego, Lublin: 180-186.

2008. ISBN 978-83-7363-693-4.

3. Меньшиков B. Достижения и проблемы образования Латвии с позиции теории капитала. Cовременные

достижения в науке и образовании. Сборник трудов II Международной научной конференции,

Нетания, Израиль: 162-165. 2008., ISBN 966-330-044-2, УДК 001.1:378.

4. Меньшиков B., Лавриненко O. Качество жизни населения как стратегическая цель регионального

развмтия. Проблемы прогнозирования и государственного регулирования социально –

экономического развития. T. 1, Минск: 79-91. 2008. ISBN978-985-6762-41-6 (T.1), УДК 338.1+316.42

(476)(043.2)

5.Voronovs V., A.Grišins, I.Kabaškins, G.Gončarovs, E.Račko. Latvijas ražotāji mūsdienīgos globalizācijas un

pasaules saimniecībasreģionalizācijas apstākļos: problēmas, risinājumi, perspektīvas. LZP Ekonomikas,

juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2007.gadā:167.-174. 2008. ISSN 1691-290X.

6. Plotka I., Blumenau N., Tatarinceva A., Marchenoka M. (2008). Researching Ethnic Tolerance, Social Identity

and Social Communicative Competence among Teachers in Russian, Latvian and Estonian Schools.

Reflecting on Identities: Research, Practice & Innovation, Proceedings of the tenth Conference of the

Children’s Identity and Citizenship in Europe Thematic Network, ed Ross A and Cunningham P, published

by CiCe (London) 2008. ISBN: 978-0-9560454-7-8; ISSN: 1470-6695. P. 371-384.

7. Plotka I., Vidnere M., Blumenau N., Strode D. (2008). The Ethnic Identity and Social Adaptation in the

Different Culture Spheres for the Different Ethnical Groups. Reflecting on Identities: Research, Practice &

Innovation, Proceedings of the tenth Conference of the Children’s Identity and Citizenship in Europe

Thematic Network, ed Ross A and Cunningham P, published by CiCe (London) 2008. ISBN: 978-0-

9560454-7-8; ISSN: 1470-6695. P. 145-158.

8. Plotka I., Strode D., Vidnere M. The ethnic identity and social adaptation in differnt culture spaces for the

different groups. KULTURA A RYNEC KATOLICKI UNIWERSYTET LUBELSKI JANA PAWLA 2

LUBLIN: 409 – 411. 2008. ISBN 978 – 83 – 7363 – 4.

9. Плотка И., Игонин, Д., Блюменау Н. Эмоциональный прайминг в изучении этнических установок:

свидетельство индифферентности к типу экспериментальных заданий. The science of psychology in the

changing world. Maskava- Daugavpils: 79.-89. 2008. ISBN978-5-89774-731-3.

10. Plotka I., Vidnere M. Role of ethnic communicative competence (ECC) personality in development of

crosscultural relations. The science of psychology in the changing world. Maskava- Daugavpils. 2008.

ISBN978-5-89774-731-3.

11. Plotka I.,Vidnere M., Igonin D. The social distance and ethnic communicative competence in development of

crosscultural relations. The science of psychology in the changing world. Maskava- Daugavpils: 50.-59.2008.

ISBN978-5-89774-731-3.

83

12. Vidnere M., Igonin D., Plotka I. Role of ethnic communicative competence in the development of

crosscultural relations. Citizenship Education: Europe and the World, Part 2.Edited by Alistair Ross.

Procceedings of the Eighth conference of the Children’s Identity and Citizenship in Europe Thematic

Network: 281-292. 2007.

13. Vidnere M., Plotka I., Igonin D. Social distance and communicative relationship between nationalities in

Latvian: Psychological analysis. CICE, Teaching Citizenship publ., London: 363-373. 2007. ISBN 978-

1899764-90-7, ISSN1470-6695.

14. Vidnere M., Strautmanis J. Formation conditions of corporate social responsibility in organizational culture.

Social groups: from the past to the present. Institute for Social Research, Lithuanian Sociological Society, Ed.

By Anele Vosyliute. 2008. ISBN 978-9955-531-26-5.

15. Voronovs V. Latvijas ražotāji mūsdienīgos globalizācijas un pasaules saimniecības reģionalizācijas apstākļos:

problēmas, risinājumi, perspektīvas. LZP Ekonomikas, juridiskās un vēstures zinatnes galvenie pētījumu

virzieni 2007. gadā. Nr.13. Rīga: LZP Humanitāro un sociālo zinātņu ekspertu komisija: 167-173. 2008.

ISSN 1691 – 290X.

16. Воронов В.В. Региональная экономика Евросоюза: факторы ее роста в Латвии. Теоретичнi та

прикладнi питання економiки. Збiрник наукових праць. Випуск 16. Киiев: Киiевсий ун-т: 10-18. 2008.

ISBN 978-5-9827-475-3.

17. Воронов В.В. История и логика познания современного социума в свет материалистической

феноменологии. Фалсафа ва ижтимоий тараккиет I кисм. Илмий конференция материаллари 21-22

феврал 2008 йил. Тошкент: Узбекистон Файласуфлари миллий жамияти нашриети: 46-49. 2008 ISBN

978- 14-998- 4362-0.

18. Voronov V. Sociology of economic consciousness and economic practice: question of transformation.

Kultura a rynek. T.1. Pod red. S. Partyckiego. Lublin: Wydawnictwo KUL: 197-201. 2008. ISBN 978– 83 -

7363 -693-4.

19. Воронов В.В. Витуализация экономики в условиях глобализации: причины и следствия. Социальные

коммуникации и эволюция обществ: сб.статей международ.науч.-практич. конференции.

Новосибирск: Изд-во Новосиб.гос.техн.ун-та: 22-29. 2008. ISBN 978-5-7782 - 0930-5.

20. Воронов В.В. Модернизация работы библиотеки регионального вуза. Социально-экономическое и

инновационное развитие региона: материалы III Всероссийской научно-практической конференции.

Отв. Редактор В.Н.Анисимов. Самара: Самар.гос.техн.ун-т: 195-199. 2008. ISBN 978-5-7964- 1082-0.

21. Воронов В., Рачко Э. Стратегические факторы роста региональной экономики Латвии. IV

Miedzynarodowe Seminarium “Rozwoj Europy Baltyckiej”. Problemy Wspolpracy gospodarczej w regionie

Baltyckim w kontekscie integracji europejskiej. Pod redakcja naukowa A.Ignasiak-Szulc I

W.Kosiedowskiego. Torun: Wydawnictwo “Dom Organizatora”: 207-224. 2008. ISBN 978-83-7285-438-4.

22. Воронов В., Лавриненко О. Исследование поляризации доходов жителей латвийских регионов. IV

Miedzynarodowe Seminarium “Rozwoj Europy Baltyckiej”. Problemy Wspolpracy gospodarczej w regionie

Baltyckim w kontekscie integracji europejskiej.Pod redakcja naukowa A.Ignasiak-Szulc I

W.Kosiedowskiego. Torun: Wydawnictwo “Dom Organizatora”: 327-341. 2008. ISBN 978-83-7285-438-4.

23. Воронов В.В. Территориальное развитие новых стран Евросоюза: детерминанты региональной

экономики Латвии. Всероссийская научно- практическая конференция «Динамика социально –

территориальной структуры современного российского общества», Волгоград: Изд-во ФГОУ ВАГС:

117-120. 2008.ISBN 978-5-7786-0305-9.

24. Воронов В.В. Понимание богатства и бедности Иоанном Златоустом против понимания процветания и

отсталости апологетами рынка. Новая экономика,

№ 1-2: 86-92. 2008. ISSN 1781 – 1891

Citos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti

1. Eglītis J. Globālie reitingi un Daugavpils universitātes faktors reģiona attīstībā. Daugavpils Universitāte.

Sociālo zinātņu vēstnesis 2008 1 (7) ISSN 1691-1881, 59.- 72. lpp.

2. Jermolajeva E., Paņina L., Eglītis J. Financing of Higher Education in Latvia: Challenges and Perspectives.

30th Annual EAIR Forum „Polishing the Silver: Are we really improving higher education?” Copenhagen

Business School, 2008. CD.

3. Jermolajeva E. Teritoriālās vienības arī ir mārketinga cīņu lauki. Komersanta Vētnesis, Nr.36 (143) 2008.

18.-19.lpp., Nr.37 (144) 2008. 18.-19.lpp.

4. Kosiedowski W., Piotrowska-Trybull M. Изменения в системе высшего образования как фактор

расширения человеческого капитала в Польше. Problemy wspolpracy gospodarczej w regionie baltyckim

w kontekscie integracji europejskiej: 225-240. 2008. ISBN 978-83-7285-438-4.

84

5. Kosiedowski W. Statistical Analysis of Polish Regions’ Competitiveness (on the Level of Voivodeships and

Sub-regions). Problemy wspolpracy gospodarczej w regionie baltyckim w kontekscie integracji europejskiej:

295-314. 2008. ISBN 978-83-7285-438-4.

6. Гончаров Г. Повышение эффективности финансовых расчётов в виртуальной среде. Вестник

национального технического университета «ХПИ»:19-27с.2008. УДК 330.

7. Гончаров Г. Анализ финансовой политики рыночного сектора в связи с международной интеграцией

Балтийской Европы. Problemy wspolpracy gospodarczej w regionie baltyckim w kontekscie integracji

europejskiej: 225-240. 2008. ISBN 978-83-7285-438-4.

Konferenču tēzes

2. Eglītis J. Reitingi un indeksi- publicitāte vai attīstības faktori. Daugavpils Universitātes 50. starptautiskā

zinātniskās konference 2008. gada 15.-17. maijā.104.lpp. ISBN 978-9984-14-396-5.

3. Eglītis. J. „Globālie reitingi un Daugavpils universitātes faktors reģiona attīstībā”. Daugavpils Universitātes

50. starptautiskā zinātniskās konference 2008. gada 15.-17. maijā. 59. - 72. lpp.

4. Kuņicka I. Ekonomiskās attīstības analīze Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs 2002.-2007.gadā.

Daugavpils Universitātes 50.starptautsikā zinātniskā konference. Latvija, Daugavpils, 15.-17.maijā, 105. lpp.,

2008. ISBN 978-9984-14-396-5.

5. Jermolajeva E. Reducing of Disparities As One of the European Union Goals – Example of Latvia.

Business&Economics Society International Conference 2008, Lugano, Switzerland, July 15-19, p.96, 2008.

6. Jermolajeva E. Reģionālās politikas realizēšana Latvijā, izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Daugavpils Universitātes 50.starptautsikā zinātniskā konference. Latvija, Daugavpils, 15.-17.maijā, 112.-

113.lpp., 2008. ISBN 978-9984-14-396-5.

7. Kosiedowski W. Proportions and Disproportions in Regional Development of Central and Easern Europein

the Conditions of European Integration.. Daugavpils Universitātes 50.starptautsikā zinātniskā konference.

Latvija, Daugavpils, 15.-17.maijā, 113. lpp., 2008. ISBN 978-9984-14-396-5.

8. Meņšikovs V. Kapitāls un jaunatnes dzīves stratēģijas. Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās

zinātniskās konferences tēzes.2008. gada 15.-17. maijā. 138. lpp.

ISBN 978-9984-788-35-7.

9. Meņšikovs V. Kapitāls un dzīves stratēģija. 2. Starptautiskā starpdisciplionārā zinātniskā konference

Sabiedrība.Veslība.Labklājība. Tēzes. 2008. gada 6. un 7.novembrī: 52.lpp. 2008.

10. Plotka I., Vidnere M. Komunikatīvā kompetence kā pasniedzēju psiholoģiskipedagoģiski problēma.

Starpaugstskolu Zinātniski praktiskā un mācību metodiskās konferences. “Mūsdienu izglītības problēmas.

Rīga TSI Latvija. 2008.gada 22.- 23.februāris tēzes 10 lpp.

11. Plotka I., Strode D., Blumenau N. Ethnical identity and social adaptation in the different culture spheres for

different ethnical groups within different cultural spheres . International Journal of Psychology volume 43.

ISSUE ¾. Abstracts of the XXIX International Congress of Psychology, Berlīne, Vācija 2008. gada 20.- 25.

jūlijs. p.119. ISSN 0020 – 7594.

12. Plotka I., Vidnere M., Igonin D. Social distance of ethno - communicative relation in Latvia: psychological

analyses. International Journal of Psychology volume 43. ISSUE ¾. Abstracts of the XXIX International

Congress of Psychology, Berlīne, Vācija 2008. gada 20.-25. jūlijs. p.301. ISSN 0020 – 7594.

13. Plotka I., Leppik T. The Research of Ethnic Tolerance, Social Identity and Social Communicative

Competence among Teachers in Russian, Latvian and Estonian schools. International Journal of Psychology

volume 43. ISSUE ¾. Abstracts of the XXIX International Congress of Psychology, Berlīne, Vācija 2008.

gada 20.-25. jūlijs. p.641. ISSN 0020 – 7594.

14. Plotka I., Igonin D., Blumenau N. Unconscious emotional priming and selfreported ethnical attitudes: aspect

of measurements correspondence. International Journal of Psychology volume 43. ISSUE ¾. Abstracts of the

XXIX International Congress of Psychology, Berlīne, Vācija 2008. gada 20.-25. jūlijs. p. 649. ISSN 0020 –

7594.

15. Plotka I., Vidnere M., Strode D. Ethnic identity and social adaptation in the different culture spheres for

different ethnic groups. 10th European Conferenhce Reflecting on Identietes: Research, Practice an

Innovation, Istanbul University 29- 31 of May 2008, p.97.

16. Plotka I., Blumenau N., Tatarinceva A. Social communicative competence, ethnic tolerance, social identity.

10th European Conferenhce Reflecting on Identietes: Research, Practice an Innovation, Istanbul University

29-31 of May 2008 p.106.

17. Plotka I., Blumenau N., Vidnere M. Ethnical identity and social adaptation in the different culture spheres

for different ethnical groups within different cultural sphere. 2nd International Society for Cultural and

Actitity Research (ISCAR) Congress, 9-13 of September 2008 . Book of Abstracts. Poster Abstracts. San

Diego California, p. 97.

85

18. Плотка И., Блюменау H. Исследование этнических установок методом эмоционального прайминга. .

Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes.2008. gada 15.-17. maijā.133. lpp.

ISBN 978-9984- 788-35-7.

19. Плотка И., Шаплавская E. Исследование жизнестойкости в контексте проблематики совладания со

стрессом. Starptautiska Zinatniska konference, “Latvija un Eiropa: reģionālas attīsības iespējas, risinājumi

un perspektīvas”. 28.- 29. martā 2008.gada tēzes 626.lpp.Daugavpils BSA, Latvia.

20. Plotka I., Vidnere M. Teacher’ s Communicative as a Psyhological and Pedagogical Problem. Inter- higher

school scientific and educational conference „Actual Problems of Education”. Riga, Latvia, 21-22 February,

p. 10.

21. Plotka I., Vidnere M., The Ethnic Identity and Social Adaptation in the Different Culture Spheres for the

Different Ethnical Groups. International Tenth European Conference “Citizens of Europe and the World “

CICE London Metropoliten University, Istambul University. 2008. p.25.

22. Vidnere M., Plotka I., Igonin D. Social distance of ethno - communicative relation in Latvia: psychological

analyses. International Journal of Psychology volume 43. ISSUE ¾. Abstracts of the XXIX International

Congress of Psychology, Berlīne, Vācija 2008. gada 20.-25. jūlijs. p.301. ISSN 0020 – 7594.

23. Vidnere M., Špona A. Mūsdienu skolēnu attieksmes kā sociālas vērtības. 3rd

International Scientific

Conference’. Theory For Practice in the Education of Contempory Society”, RPIVA, Rīga, 2008 ( 13-14.

marts) 15.lpp.

24. Воронов В.В. Эффективность экономики в аспекте ее включенности в социальную систему.

Daugavpils Universitātes 50. Starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. 2008.gada 15.-17.maijā.

Daugavpils. Daugavpils: Daugavpils. universitate, akadēmiskais apgāds “Saule”: Стр. 100-101. 2008. ISBN

978– 9984- 14-396-5.

25. Voronov V., Zolotuhin S. Ways of transformation and development of modern social structure (on example

of Kazakhstan). Daugavpils Universitātes 50. Starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. 2008.gada 15.-

17.maijā. Daugavpils: Daugavpils. universitate, akadēmiskais apgāds “Saule”: Стр. 143. 2008. ISBN 978–

9984-14-396-5.

26. Воронов В.В Эффективность экономики как фактор уровня социальной организации. Сорокинские

чтения. Отечественная социология: обретение будущего через прошлое: тезисы докладов IV

Всероссийской научной конференции. Oтв.ред. Н.А.Степанов. Рязань: Рязан.гос.ун-т им.

С.А.Есенина: Стр. 71-74. 2008. ISBN 978-5-88006-571-5.

Mācību līdzekļi

Voronov V. Sociology of economic practice and economic consciousness: questions of methodology. Training

aid. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”: 75. 2008. ISBN 978-9984-14-408-5.

86


publikācijas 2009./2010. st.g.

Zinātniskās monogrāfijas

1. M.Vidnere, A.Nucho. Garīgā inteliģence: tās meklējumi un attīstība. Rīga: RaKa. (2009) 170 lpp.

Zinātniskajā periodikā norādītu, zinātniskajā literatūrā un starptautiski pieejamās datu bāzēs

citētas zinātniskās publikācijas (SCI)

1. J.Eglītis. Reitingi un indeksi – valsts mārketings vai attīstības faktors. LU Raksti. Ekonomikas un vadības

zinātne 743.: 68.-78. ISSN 1407-2157, ISBN 978-9984-45-153-4.

Anonīmi recenzētu un starptautiski pieejamās datu bāzēs iekļautajos zinātniskajos izdevumos

atrodamās zinātniskās publikācijas

1. V.Menshikov, V.Boroņenko. New Media and Education in Latvia. Kwartalnik Pedagogicszny Nr.4, 2009.


1. V.Boroņenko. Personības kapitāla loma jauniešu dzīves stratēģiju izvēlē: socioloģisko pētījumu pieredze.

Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. DU Akadēmiskais apgāds

„Saule”: 325-330. 2009. ISBN 978-9984-14-423-8.

2. V.Boroņenko, A.Vilciņa. Latvijas reālie klasteri un to loma reģionu konkurētspējas paaugstināšanā.

Starptautiskās zinātniskās konferences „Reģionālās ekonomikas konkurētspēja: attīstības faktori

globalizācijas apstākļos” materiāli. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”:

180-191. 2009. ISBN 978-9984-14-461-0.

3. V.Boronenko. Internet Using Intensity and Topicality of Users’ Safety in Cyber-Space in the Households of

European Countries. S.Partycki (red.) E-gospodarka, e-spoleczenstwo w Europie Srodkowej i Wschodniej. 2.

sējums. Ļublina: Towarzystwo Naukowe Katolickiego Uniwersytetu Lubelskiego: 327-331. 2009. ISBN 978-

83-7363-840-2.

4. V.Boronenko, M.J.Schouten. Professionals and Mothers or Professional Mothers? A Study of Career Paths

of Young Women in Latvia and Portugal. 9. ESA konferences „European Society or European Societies?”

materiāli. Lisbon. 2009. ISBN (CD disks).

5. V.Boronenko. Possibilities of Cross-Cultural Measurement and Evaluation of Different Interaction Styles

between Humans and Computers in Educational Process. III starptautiskās zinātniskās konferences „Modern

Achievements of Science and Education” materiāli. Hmeļņicki: HNU: 148-151. 2009. ISBN 978-966-330-

070-2.

6. V.Boronenko, G.Stalidzane. Study of Professionalism as a Social value of Youth in Transition from

Education to the Labour Market: the Case of Latgale. Starptautiskās zinātniskās konferences „New

Dimensions in the Development of Society” materiāli. Jelgava: LLU. 2009. ISBN 978-9984-48-005-3 (CD

disks).

7. V.Boronenko. Firm-Level Data Based Methods of Actual Clusters Identification and Their Role’s

Measurement in the Development of Regional Competitiveness: the Case of Latvia. 12th

TCI ikgadējās

globālās konferences „Learning Clusters” Akadēmiskā samita materiāli. Finland: University of Jyvaskyla.

2009. Pieejams: http: //www.clusters2009.com/media/2.B.Boronenko.pdf (skatīts 2009.g. 28. oktobrī).

8. V.Boronenko. The World Experience in the Analysis of Cyberbullying as a New Form of Anti-Human

Behavior Among Pupils and Students. Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences „Роль классических

университетов в формировании инновационной среды регионов” material. 4. sējums, 1. daļa. Ufa,

BGU: 193-197. 2009. ISBN 978-5-7477-2293-4.

9. V.Boronenko. Latvian Real Clusters and Its Role in the Development of Regional Competitiveness.

Reģionālais ziņojums (Pētījumu materiāli), Nr.5 (2009), Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds

„Saule”: 25-44. 2009. ISBN 9984-14-299-X.

10. V.Boronenko, A.Vilcinya. Methodological Premises of the Analysis of Competitiveness of Regions.

Between Europe and Russia: Problems of Development and Transborder Co-operation in North-Eastern

Borderland of the European Union. Torun: 80-91. 2009. ISBN 978-83-231-2348-4.

11. V.Boronenko. Professionalism in the Hierarchy of Young People’s Lives According to the Value Theory.

Psychology, Society&Education, Nr. 1 (2009): 71-81. 2009. ISBN 21712085.

12. Jermolajeva E., Zelča S., Baltere R. Eiropas Savienības līdzfinansējuma ietekme uz Latvijas reģionu

ilgtspējīgu attīstību. LZP Ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2008.gadā,

R., 2009., 38.-43.lpp., ISSN 1691-290X, ISBN 13: 978-9984-19-923-9

http://www.clusters2009.com/media/2.B.Boronenko.pdf

87

13. Eglītis J. System of Education – Accumulated Inefficiency and Economic Crisis. Economic Science for

Rural Development 2009. Proceedings of the International Scientific Conference No. 20.: 230-239. ISSN

1691-3078, ISBN 978-9984-9937-3-7.

14. J.Eglītis, L.Paņina. Augstākā izglītība Latvijā šodien, rīt un parīt. Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Sociālo zinātņu fakultāte. 5. ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference „Jaunas dimensijas sabiedrības

attīstībā”. Latvija: Jelgava. CD ISBN 978-9984-48-005-3.

15. J.Eglītis, L.Paņina. Tertiary education in Latvia: today and tomorrow. Perspectives of Innovations,

Economics and Business. Volume No.4. Prague: 93.-97.lpp. 2009. ISSN 1804-0519, ISSN 1804-0527.

16. E.Jermolajeva, S.Zelča, R.Baltere. Eiropas Savienības līdzfinansējuma ietekme uz Latvijas reģionu

ilgtspējīgu attīstību. LZP Ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2008.gadā,

R., 2009., 38.-43.lpp., ISSN 1691-290X, ISBN 13: 978-9984-19-923-9

17. V.Meņšikovs. Kapitāls socioloģiskajā aspektā: pētījuma teorētiskais pamatojums un operacionālie parametri.

Daugavpils Universitātes 50. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, DU Akadēmiskais apgāds

„Saule”: 294-301. 2009. ISBN 978-9984-14-423-8.

18. V.Meņšikovs. Kopkapitāls un jaunatnes dzīves stratēģijas: socioloģiskais aspekts. Sociālo Zinātņu Vēstnesis.

2(9): 7-37. 2009. ISSN 1691-1881

19. V.Meņšikovs. Atbildīgums centra un reģionu attiecībās. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2008/2009:

107-118. ISBN 978-9984-45-162-6 Līdzautors.

20. V.Menshikov. Internet Addiction And Cyberbullying: Sociological, Psychological And Pedagogical Aspects.

Modern Achievements of Science and Education., Tel Aviv, Israel, 145-148. 2009. ISBN 978-966-330-070-2,

УДК 61.2+68.1: 62.755.

21. V.Menshikov, V.Boronenko. Total Capital of the Youth in Latvia. 9. ESA konferences „European Society or

European Societies?” materiāli. Lisbon. 2009. ISBN (CD disks).

22. V.Menshikov, V.Boronenko. Total Capital of the Youth in Latvia. 9th Conference of the European

Sociological Association. European Society or European Societies?, Lisbon, Portugal, 2009

23. V.Menshikov, V.Boronenko. New Media and Education in Latvia. Kwartalnik Pedagogiczny, Nr. 4 (2009).

Varšava: Warsaw University Press: 46-58. 2009. ISSN 0023-5938.

24. В.Меньшиков. Реальность отношений центра и регионов в Латвии. Социально-экономическое

развитие предприятий и регионов Беларуси: инновации, социальные ориентиры, глобализация, часть

2. Витебск, 110-114. 2009. УДК 332.012.2 ББК 65.9 М34.

25. В.Меньшиков, В.Бороненко. Социологические и педагогические аспекты применения новых медиа в

образовании Латвии в контексте развития е-общества. Sociālo Zinātņu Vēstnesis. 2(9): 62-80. 2009.

ISSN 1691-1881.

26. В.Меньшиков. Специфические проблемы рынка труда Латвии и её регионов. Проблемы

прогнозирования и государственного регулирования социально-экономического развития. Т.1: 62-70.

2009. ISBN 978-885-6762-48-5.

27. I. Plotka, M. Vidnere, D. Igonins. Social distance of International communicative competence relation in

Latvia: Psychological analysis. Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis: 15 lpp. ISSN 1407-0081.

28. I.Plotka, Igonin D., Blumenau, N. Etnisko nostādņu izpēte ar emocionālā praiminga metodi. Sociālo Zinātņu

Vēstnesis Daugavpils Universitāte N1(8): 59-75. 2009. ISSN 1691-1881.

29. I. Plotka, M.Vidnere, J.Šaplavskaja,. Research of hardship in relation to stress coping agenda. 5th

International Scientific Conference „New Dimensions in the Development of Society”. Jelgava: Latvijas

Lauksaimniecības Universitāte: 20-27. 2009. ISBN 978-9984-48-005-3.

30. A.Špona, M.Vidnere. Die Entwicklung der Einstellungen lettischer Jugendlicher im gesellschaftlichen

Wandel. Wege der Integration in heterogenen Gesellscaften.Karin Elionor Sauer,Josef

Held(Hrsg).Vergleichende Studien. VS VERLAG Fūr Sozialwissenchaften: 156-169. 2009. ISBN 978-3-531-

16783-1.

31. M.Vidnere. Sociālā intelekta un valodas etnokomunikatīvo prasmju attīstība jauniešiem latviešu un

mazākumtautību skolās un to nozīme starpnacionālo attiecību veidošanā. Sociālo Zinātņu Vēstnesis.

Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”: 39-59. 2009. ISSN 1691-1881.

32. M.Vidnere. Kreativitātes resursu un kvalitāšu paaugstināšanās studentiem Stresa Sintoniskā Vadības Modeļa

(SSVM) mācības procesā. Zinātnisko rakstu krājums „Radoša pesonība”. Rīga: RPIVA KZI: 39-50. 2009.

ISBN-9984-39-372.

33. M.Vidnere, A.Špona. Mūsdienu skolēnu attieksmes kā sociālas vērtības. Raksti IV Starptautiskā zinātniskā

konferencē „Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā” RPIVA: 327-335. 2009. ISBN 978-0084-9903-

7-8.

34. M.Vidnere, J.Strautmanis. Assessing business ethics in context of corporate social responsibility. RPIVA

Signum Temporis vol.2: 93-99. 2009. ISSN1691-4929.

88


1. В.Гончаров, Г.Гончаров Пiдвищення ефективностi використання людського капiталу Латвii в процесi

становлення iнновацiйноi моделi розвитку. Людский капiтал Украiни: стан, проблеми, перспективи

вiдтворення. Частина II. Киiвський нацiональний унiверситет будiвництва i архiтектури, Украина,

2009,с. 115-134. УДК 331.522.4, ББК 65.240, Л66.

2. E. Jermolajeva, R.Baltere, D.Švarce Uzņēmējdarbības attīstība Latvijas reģionos – valsts atbalsts un Eiropas

Savienības līdzfinansējums. DU SZF SPI Reģionālais Ziņojums. Nr. 4 (2008) Daugavpils Universitātes

akadēmiskais apgāds „Saule”, 2009., 7. – 26.lpp. ISBN 978-9984-14-440-5

3. E. Jermolajeva. E-komercija – inovatīva rīcība un jaunas iespējas uzņēmējdarbībā. FEM: Sieviešu

uzņēmējdarbības attīstība. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Jelgava, 2009., 73.-88.lpp. UDK 658-

055.2:631.1001.63(474), ISBN 978-9984-48-006-0.

4. I.Plotka, M.Vidnere, N.Blumenau. The Ethnic Identity and Social Adaptation of the Young People in the

Different Culture Spheres. Proceedings of the eleventh Conference of the Children’s Identity and Citizenship

in Europe Thematic Network. Malmo, Sweden: 264-273. 2009. CICE. ISBN 978-0-9562789-6-8; ISSN 1470-

6695.

5. I.Plotka, N.Blumenau, M.Vidnere. Исследование социальной адаптации и этнической идентичности

молодежи в разных культурных средах. По материалам Всероссийской научно-практической

интернет-конференции с международным участием 15 марта – 15 мая, Курган: 190-195. 2009. ISBN

УДК159.92 ББК 88.5.

6. V.Voronovs. Reģionālās ekonomikas attīstība un tās izaugsmes faktori Latvijā. Reģionālās ekonomikas

konkurētspēja un attīstības prognozēšana. Starptautisko zinātnisko konferenču materiāli 2007. gada 7.

decembris, 2008. gada 29. novembris. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule":

43-52. 2009. ISBN 978-9984-14-461-0.

7. V.Voronovs. Latvijas Latgales reģiona augstskolu absolventu mūsdienu vērtīborientācija. Reģionālās

ekonomikas konkurētspēja un attīstības prognozēšana. Starptautisko zinātnisko konferenču materiāli

2007.gada 7. decembris, 2008.gada 29. novembris. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais

apgāds "Saule": 203-219. 2009. ISBN 978-9984-14-461-0.

8. V.Voronovs. История и логика познания современного социума в свете материалистической

феноменологии. Vēsture: avoti un cilvēki. XVII zinātniskie lasījumi. Vēsture XI. Daugavpils: Daugavpils

Universitātes Akadēmiskais apgāds «Saule»: 248-252. 2009. ISBN 978-9984-14-414-6.

9. V.Voronov. Ways of transformation and development of modern social structure (on example of

Kazakhstan). Proceedings of the 50th international scientific conference of Daugavpils University. Social

Sciences. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule": 18-23. 2009. ISBN 978-

9984-14-423-8.

10. V.Voronov. Russians in Latvia: peculiarities of socio-cultural adaptation and identity. Baltic region. 2009. №

1. I.Kant State University Press: 79-82. ISSN 2074–9848.

11. V.Voronovs, J. Stašāne. Latvijas Latgales reģiona augstskolu absolventu mūsdienu vērtīborientācija.

Reģionālās ekonomikas konkurētspēja un attīstības prognozēšana. DU, Daugavpils, 2009., 203.- 219.lpp.,

ISBN 978-9984-14-461-0.

12. B.Воронов. Русские в Латвии: особенности социокультурной адаптации и идентичности. Балтийский

регион. № 1. Калининград: Изд-во Российского госун-та им. И.Канта: 91-95. 2009. ISSN 2074–9848.

13. B.Воронов. Причины кризиса и возможные факторы выхода из него (на примере Латвии). Развитие

российского и регионального бизнеса в условиях мирового финансового кризиса: Материалы

Всероссийской научно-практической конференции (с международным участием). 23–24 апреля 2009

г. Часть II / Под общ. ред. д-ра экон. наук, проф. И.А.Максимцева. Санкт-Петербург: Изд-во

СПбГУЭФ: 6-10. 2009. ISBN 978-5-7310-2456-3.

14. B.Воронов. Мировой кризис: меры преодоления (на примере Латвии). IV Рыскуловские чтения.

"Глобальный кризис: причины, реалии и пути преодоления". Материалы международной научно-

практической конференции. Том 1. Алматы, Казахский экономический университет им. Т.

Рыскулова: 184-189. 2009. ISBN 978-83-7285-438-4.

15. B.Воронов. Современное состояние экономического сознания выпускников вузов Латгальского

региона Латвии. Социокультурные проблемы развития регионов России в условиях кризиса:

Материалы Тюменского социологического Форума 15–16 октября 2009 г. / Под ред. М.М.Акулич,

Г.С.Корепанова, В.А.Юдашкина. Тюмень: Тюменская областная Дума, Тюменский государственный

университет, Тюменский нефтегазовый университет: 35-45. 2009. ISBN 978-5-7310-245-2.

16. B.Воронов. Состояние экономического сознания выпускников вузов Латгалии (Латвия). Економiчний

вiсник унiверситету. Збiрник наукових праць учених та аспiрантiв. Випуск 9. Переяслав-

89

Хмельницький: ДВНЗ «Переяслав-Хмельницький державний педагогiчний унiверситет iменi Григорiя

Сковороди»: 24-31. 2009. ISBN 966-8063-36-2.

17. V.Voronov. Kryzys ekonomiczny na Lotwie: co robic ? Zarzadzanie organizacja w nowej rzeczywistosci

gospodarczej. Materialy konferencyjne II Miedzynarodowej Konferencji Naukowej. Poland: Bialystok, 25–

26.11.2009. Oficyna Wydawnicza Politechniki Bialostockiej: 258-263. 2009. ISBN 978-83-60200-780.

18. Voronovs V., Stašāne J. Latvijas Latgales reģiona augstskolu absolventu mūsdienu vērtīborientācija.

Reģionālās ekonomikas konkurētspēja un attīstības prognozēšana. DU, Daugavpils, 2009., 203.- 219.lpp.,

ISBN 978-9984-14-461-0.

Konferenču tēzes 1. Гончаров Г. Проблема реализации финансовых инвестиций в хозяйстве страны. DU SZF starptautiskā

zinātniskā konference „Reģionālās ekonomikas inovatīvās attīstības stratēģijas un mehānismu veidošana”, 4-

5.decembris, Daugavpils, 42.-43. lpp., 2009.

2. Blumenau N., Plotka I., M.Vidnere. The Social Adaptation and Ethnic Identity of the Youth in the Different

Culture Spheres: Gender Differences. In The 11-th European Congress of Psychology (ECP2009) (p158)

Oslo, Norway 7–10 july 2009. Scientific Program. Abstracts view. http:

//www.ecp2009.no/abstractview.cfm?pMode=AbstractView&pAbstractId=11305.

3. V.Boroņenko. Stratēģiskā un cita sadarbība: kad tā ir vajadzīga un kā to realizēt? Starptautiskās zinātniskās

konferences „Reģionālās ekonomikas inovatīvās attīstības stratēģijas un mehānismu veidošana” tēzes.

Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds „Saule”, 4.–5.decembris, 5.lpp. 2009. ISBN 978-9984-14-466-5.

4. V.Boroņenko. Profesionālisma izpēte jauniešu dzīves prioritāšu hierarhijā vērtību teorijas skatījumā.

Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. Daugavpils: DU Akadēmiskais

apgāds „Saule”, 15.–17.aprīlis, 125.lpp., 2009.

5. V.Boronenko, M.J.Schouten. Professionals and Mothers or Professional Mothers? A Study of Career Paths of

Young Women in Latvia and Portugal. 9. ESA konferences „European Society or European Societies?” tēžu

krājums. Lisabon, 2009. Pieejams:

http: //esa.abstractbook.net/searchResults.php?mode=abstracts&sLetter=P (skatīts 2009.g. 28. decembrī).

6. E.Jermolajeva. Inovācija – 21.gs. zināšanu ekonomikas pamats. DU SZF starptautiskā zinātniskā konference

„Reģionālās ekonomikas inovatīvās attīstības stratēģijas un mehānismu veidošana”, 4-5.decembris,

Daugavpils, 10. lpp., 2009.

7. E.Jermolajeva. Pētniecība un inovācija – zināšanu ekonomikas pamats. DU 51.starptautiskā zinātniskā

konference, 15.-17.aprīlis, Daugavpils, 111. lpp. 2009.

8. J.Eglītis. Reitingi un indeksi – valsts mārketings vai attīstības faktors. LU 67. konferences raksti. Ekonomikas

un vadības zinātne 743. Latvija, Rīga, 5. februāris, 68.-78. lpp. 2009. ISSN 1407-2157, ISBN 978-9984-45-

153-4

9. J.Eglītis. System of Education – Accumulated Inefficiency and Economic Crisis. Economic Science for Rural

Development 2009. Proceedings of the International Scientific Conference No. 20. Jelgava, LLU, p. 230.-

239, 2009. ISSN 1691-3078, ISBN 978-9984-9937-3-7.

10. J.Eglītis, L.Paņina. Augstākā izglītība Latvijā šodien, rīt un parīt. Sociālo zinātņu fakultāte. 5. ikgadējā

starptautiskā zinātniskā konference „Jaunas dimensijas sabiedrības attīstībā”. Latvija, Jelgava, 2.–3.

oktobris, 2009. ISBN 978-9984-48-005-3.

11. Eglītis J., Paņina L. Latgales reģiona augstskolu absolventu pozīcijas darba tirgū. Reģionālās ekonomikas

inovatīvās attīstības stratēģijas un mehānismu veidošana. Starptautiskās zinātniskās konferences tēzes.

Daugavpils: DU apgāds “Saule” 2009. 9. lpp. ISBN: 978-9984-14-466-5. Daugavpils, Latvija, 4.-5.

decembris. 12. V.Meņšikovs. Kapitāls un jaunatnes dzīves stratēģijas: pētījuma rezultāti. Daugavpils Universitātes 51.

Starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. DU Akadēmiskais apgāds „Saule”: 125. 2009. ISBN 978-

9984-14-428-3.

13. V.Meņšikovs. Latvijas ekonomikas teritoriālā attīstība: problēmas un iespējas. Starptautiskās zinātniskās

konferences „Reģionālās ekonomikas inovatīvās attīstības stratēģijas un mehānismu veidošana” tēzes. DU

Akadēmiskais apgāds „Saule”: 25-27., 2009. gada 17. decembris. ISBN 978-9984-14-466-5.

14. V.Menshikov, V.Boroņenko. Total Capital of the Youth in Latvia. 9th Conferece of the European

Sociological Association. European Society or European Societies?, Lisabona, Portugal, 2009.

15. V.Menshikov, V.Boronenko. Total Capital of the Youth in Latvia. 9. ESA konferences „European Society or

European Societies?” tēžu krājums. Lisabon, 2009.

http: //esa.abstractbook.net/searchResults.php?mode=abstracts&sLetter=T (skatīts 2009.g. 28. decembrī).

16. I.Plotka, M.Vidnere, J.Schaplavska. Adaptation of S. Maddi Hardiness Test in Russian and Latvian

Community. 45th International Applied Military Psychology Symposium. Latvia, Riga, 1–5 June, p.10, 2009.

http://www.ecp2009.no/abstractview.cfm?pMode=AbstractView&pAbstractId=11305

http://www.ecp2009.no/abstractview.cfm?pMode=AbstractView&pAbstractId=11305

http://esa.abstractbook.net/searchResults.php?mode=abstracts&sLetter=P

http://esa.abstractbook.net/searchResults.php?mode=abstracts&sLetter=T

90

17. I.Plotka, D.Igonin, N.Blumenau. The Research of Ethnical Attitudes by Means of Unconscious Emotional

Priming – Direct and Indirect. 45th International Applied Military Psychology Symposium. Latvia, Riga, 1–5

June, p.12, 2009.

18. I.Plotka, M.Vidnere, N.Blumenau. The Ethnic Identity and Social Adaptation of the Young People in the

Different Culture Spheres. 45th International Applied Military Psychology Symposium. Latvia, Riga, 1–5

June, p.15, 2009.

19. I.Plotka. M.Vidnere. N. Blumenau. The Ethnic Identity and Social Adaptation of the Youth in the Different

Culture Spheres. 11th European Conference of the Childrens Identity and Citizenship in Europe. Zviedrija,

Malmo, 21.–23. maijs, p. 35, 2009.

20. I.Plotka, N. Blumenau, M.Vidnere. The Social Adaptation of the Youth in the Different Culture Spheres

gender diferences. XIV European Conference on Developmental Psychology. Lithuania: Mykolas Romeris

University, Vilnius. August 18–22, p.23, 2009.

http:/marrc.flinders.edu.au/downloads/Migration%20newsletter%20October%2009.pdf

21. I.Plotka, M.Vidnere, N. Blumenau (2009) „The Ethnic Identity and Social Adaptation of the Youth in the

Different Culture Spheres.” 11th

European Conference of the Childrens Identity and Citizenship in Europe

Part 1. Proceedings of the eleventh Conference of the Children’s Identity and Citizenship in Europe

Thematic Network (p 264). Malmo, Zviedrija 21.–23. maijs 2009 ISBN 978-09562789-6-8; ISSN 1470 6695.

22. I.Plotka, N.Blumenau, M.Vidnere (2009) Исследование социальной адаптации и этнической

идентичности молодежи в разных культурных средах. По материалам Всероссийской научно-

практической интернет-конференции с международным участием 15 марта – 15 мая. Курган 2009

(190-195) ISBN УДК159.92 ББК 88.5.

23. A.Špona, M. Vidnere. Mūsdienu skolēnu attieksmes kā sociālas vērtības. Konferenz der International

Academy for the Humanization of Edcation (IAHE). Konferenz der International Academy for the

Humanization of Edcation(IAHE), Germany, Hildesheime, 30. marts – 2. aprīlis, 2009.

24. M.Vidnere. Kreativitātes resursu un kvalitāšu paaugstināšanās studentiem Stresa Sintoniskā Vadības Modeļa

(SSVM) mācības procesā. Starptautiskā XIV kreativitātes konference. PRIVA, Rīga, 8.–10. novembris,

2009.

25. M.Vidnere, I.Bogdanoviča. Jauniešu sociālās mobilitātes problēmas Daugavpils Universitātes 51.

Starptautiskā zinātniskā konference. Daugavpils, 15.–17. aprīlis, 2009.

26. M. Vidnere. Korporatīvās sociālās atbildības un vērtību orientāciju mijsakarības. V Starptautiskā Jauno

zinātnieku konference. Rīga, 10.decembris, 2009.

27. M. Vidnere. Latvijas tautas pārdzīvojuma pieredze kā tautas vēsturiskās apziņas fenomens. 5. ikgadējā

starptautiskā zinātniskā konference „Jaunas dimensijas sabiedrības attīstībā. Latvija, Jelgava, 2.–3. oktobris,

2009.

28. M. Vidnere. Ethnical identity and social adaptation problems in the different culture spheres. Starptautiskais

NATO Simposijs „The international Applied Military Psychology Symposium”. Latvia, Rīga, 1.–5. jūnijs,

2009.

29. V.Voronovs. Latgales jaunatne darba tirgū: ekonomiskās apziņas raksturojums. Starptautiskās zinātniskās

konferences „Reģionālās ekonomikas inovatīvās attīstības stratēģijas un mehānismu veidošana” tēzes.

Latvija, Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule", 4.–5. decembris, 38.-39.lpp.,

2009. ISBN 978-9984-14-466-5.

30. B.Воронов. Экономическое сознание и ценностные ориентации профессиональной молодежи

Латгалии (Латвия). Тезисы науч.-теорет.конф.ф-та социологии СпбГУ „IV Ковалевские чтения”.

Россия, Санкт-Петербург: СПбГУ, 12–13 ноября, 2009. ISBN 978-9984-14-396-4.

31. B.Воронов. Экономическое сознание и поведение профессиональной молодежи в регионе Латвии.

Сорокинские чтения. «Социальная и культурная динамика России в условиях глобального кризиса: к

120-летию со дня рождения П.А.Сорокина»: тезисы докладов V Всероссийской научной

конференции. Россия, Москва: МГУ им. М.В.Ломоносова, c. 71-74., 2009. ISBN 978-5-8806-571-5.

32. В.Воронов Современное состояние экономического сознания выпускников вузов Латгалии (Латвия).

Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. Daugavpils: Daugavpils

Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule", 15.–17. aprīlis, 126.lpp., 2009. ISBN 978-9984-14-428-3.

33. Г.Гончаров Проблема реализации финансовых инвестиций в хозяйстве страны. DU SZF starptautiskā

zinātniskā konference „Reģionālās ekonomikas inovatīvās attīstības stratēģijas un mehānismu veidošana”, 4-

5.decembris, Daugavpils, 42.-43. lpp., 2009.

http://marrc.flinders.edu.au/downloads/Migration%20newsletter%20October%2009.pdf

91

5.Pielikums.


realizēšanā iesaistītā akadēmiskā personāla līdzdalība pētnieciskajos projektos

1. Projekta nosaukums: „Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās

problēmas”.Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./0001/0003.

Projekta vadītājs: Dr.sc.ing., prof. P.Rivža, LLU zinātņu prorektors.

DU grupas vadītājs: Dr.sc.soc. prof. V.Meņšikovs, DU SZF dekāns.

Realizēšanas laiks: 2005.g.- 2007.g. Finansētājs: Eiropas Savienības

struktūrfondu Nacionālā programma.

2. Projekta nosaukums: „Transition and Development of transboundry Economic

Co-operation in the Eastern Borderland of poland in the Context of European

Integration”. Nr. 1HO2CO8829

Projekta vadītājs: Dr.habil.oec. V.Kosiedovskis.

Realizēšanas laiks: 2006.g.-2007.g.

Finansētājs: Polish Ministry of Science and Informatization

3. Projekta nosaukums: „Kapitāls socioloģiskajā aspektā: pētījuma teorētiskais pamatojums

un operacionālie parametri”. (Nr. 06.2031)

Projekta vadītājs: Dr.sc.soc., prof. V.Meņšikovs.


Finansētājs: LZP.

4. Projekta nosaukums: „Izglītība zināšanu sabiedrības attīstībai Latvijā”.



Finansētājs: LR Valsts prezidenta kanceleja.

5. Projekta nosaukums: „Cilvēka drošības tiesiskie aspekti”. (Nr. 2.24.)

Projekta vadītājs: Dr.iur. J.Mašošins.

Realizēšanas laiks: 2006.g.

Finansētājs: LR IZM.

6. Projekta nosaukums: „Eiropas valstu pieredze teritoriālajā mārketingā un tās pielietojums

Latvijā”. (Nr. 1.11)

Projekta vadītājs: Dr.oec., doc. E.Jermolajeva.



7. Projekta nosaukums: :Latvijas finanses un bankas atvērto integrācijas procesu apstākļos

Eiropas Savienībā”. (Nr. 1.22)

Projekta vadītājs: Dr.phil., asoc. prof. V. Voronovs.



8. Projekta nosaukums: „Latvijas ražotāji mūsdienīgos globalizācijas un pasaules

saimniecības reģionalizācijas apstākļos: problēmas, risinājumi, perspektīvas”. (Nr. 051443)

Projekta vadītājs: Dr.phil., asoc. prof. V.Voronovs.



9. Projekta nosaukums: „Latvijas iedzīvotāju pilsoniskās identitātes un mentalitātes

veidošanās multikulturālā vidē: socioloģiskais aspekts”. (Nr. 1.21)

Projekta vadītājs: Dr.sc.soc, asoc. prof. V. Volkovs



10. Projekta nosaukums: „Latvijas finanses un bankas atvērto integrācijas procesu

apstākļos Eiropas Savienībā” (Nr. 5-20/07.18)

Projekta vadītājs: Dr.phil., Dr.sc.soc. V.Voronovs

Projekta izpildes termiņš: 01.03.2007-31.12.2007

Projekta finansējums: LR IZM.


veidošanās multikulturālā vidē: socioloģiskais aspekts” (Nr. 5-20/07.22)

Projekta vadītājs: Dr.sc.soc. V.Volkovs



12. Projekta nosaukums: „Cilvēka drošības tiesiskie aspekti” (Nr. 5-20/07.23)

Projekta vadītājs: Dr.iur. Jurijs Mašošins



13. Projekta nosaukums: „Emigrējušo latviešu kultūras zaudējuma pārdzīvojuma

pieredze kā tautas vēsturiskās apziņas fenomens” (Nr. 5-20/07.20)

Projekta vadītājs: Dr.habil.psy сh., Dr.oec. M.Vidnere



14. Projekta nosaukums: „Sociālo iekārtu pētīšana etniskās tolerances sfērā ar

emocionālā „praiminga” metodēm” (Nr. 5-20/07.21)

Projekta vadītājs: Dr.psy сh. Irina Plotka



15. Projekta nosaukums: „Latvijas un tas reģionu izglītības specifiskās problēmas”

(Nr. 5-20/07.19)

Projekta vadītājs: Dr.sc.soc. V.Meņšikovs



16. Projekta nosaukums: „Rīgas plānošanas reģiona atbalsta sistēmas veidošana un

kapacitātes stiprināšana mūžizglītības stratēģijas ieviešanai”

(Nr. 2005/0105/VPD1/ ESF/ PIAA/05/NP/3.2.4.1 /0005/0184)

Projekta vadītājs: Dr.habil.oec. N.Baranovskis.

Projekta izpildes termiņš: 2005.-2006.g.

Projekta finansējums: ESF

17. Projekta nosaukums: „Cilvēkresursu izpētes un mūžizglītības realizācijas

metodikas izstrāde un tās pielietojums situācijas izpētē Rīgas plānošanas reģiona

administratīvajos rajonos” (R-7007)

Projekta vadītājs: Dr.habil.oec. N.Baranovskis

Projekta izpildes termiņš: 22.05.2006. – 30.12.2006.

Projekta finansējums: LR IZM

18. Projekta nosaukums: „Pilsētas socioloģiskās problēmas” (Nr. 03 0954)

Projekta vadītājs: Dr.sc.soc.V.Meņšikovs

Projekta izpildes termiņš: 2003.g.-2005.g.

Projekta finansējums: LZP

19. Projekta nosaukums: „Cilvēka drošība un tautas attīstība Latvijā 2002./2003.g.”



Projekta finansējums: ANO pārstāvniecības Latvijā

20. Projekta nosaukums: „Klienta un banka darbinieka savstarpējā komunikācija un sadarbība”


Projekta izpildes termiņš: 2002.g.

Projekta finansējums: Unibanka

21. Projekta nosaukums: „Daugavpils pilsētas attīstības stratēģija”



Projekta finansējums: Daugavpils pilsētas Dome

22. Projekta nosaukums: „Zinātniskās grāmatas „Eiropas valstu pieredze teritoriālajā mārketingā

un tās pielietojums Latvijā” sagatavošana un izdošana”

Projekta vadītājs: Dr.oec. E.Jermolajeva


Projekta finansējums: DU grants

23. Projekta nosaukums: „Apmācību nodrošināšana interneta lietošanā Latvijas

bezdarbniekiem”

Projekta vadītājs: Dr.oec. E.Jermolajeva

Projekta izpildes termiņš: no 2005.g.

Projekta finansējums: ES EQUAL

24. Projekta nosaukums: „Laika vadīšana un organizēšana uzņēmumos” (Nr. 04

1232)

Projekta vadītājs: Dr. phil. L.Gorbaceviča



25. Projekta nosaukums: „Patērētāja pārliecība: analīze un izmērīšana ekonomikā”

(Nr.010045)

Projekta vadītājs : Dr.phil., Dr.sc.soc. V.Voronovs



26. Projekta nosaukums: „Augstākās izglītības kvalitātes sociāli ekonomiskie

aspekti” (Nr. 05-21/1)

Projekta vadītājs: Dr.phil. L.Gorbaceviča



27. Projekta nosaukums: „Reģionālās ekonomikas konkurētspējas paaugstināšana un aktīvā

adaptācija globalizācijas apstākļos” (Nr. 05-21/2)

Projekta vadītājs: : Dr. phil. V.Voronovs



28. Projekta nosaukums: „DU reflektantu monitorings”



Projekta finansējums: DU SZF

29. Projekta nosaukums: „Reģionālais ziņojums” (Nr. 05.04.)

Projekta vadītājs: Mag.oec. V.Boroņenko


Projekta finansējums: DU

30. Projekta nosaukums: „Augstākās izglītības stratēģija un perspektīvas”(Nr.

05.07.)



Projekta finansējums: DU

31. Projekta nosaukums: „Izglītības ekonomiskā efektivitāte Latvijā. Izglītības ietekme uz

ienākumu apjomu un nodarbinātības līmeni” (Nr. 05.1446)

Projekta vadītājs: Dr.oec. A.Nikolajevs

Projekta izpildes termiņš: 2005.g. – 2006.g.


32. Projekta nosaukums: „: Izglītības ekonomiskā efektivitāte Latvijā. Izglītības ietekme uz

ienākumu apjomu un nodarbinātības līmeni” (Nr. 05.1446)

Vadītājs: : Dr.oec.Ļ.Nikolajeva

Projekta izpildes termiņš: : 2005.g. – 2006.g.


33. Projekta nosaukums: „Enhancement of Jelgava teachers competence”,

VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.4.2/0108/0220

Projekta vadītājs: : Dr. psych. I.Plotka.

Projekta izpildes termiņš: 2006g. -2007.g.


34. Projekta nosaukums: „Etniskās tolerances un komunikatīvās kompetences

nozīme strādājošiem cilvēkiem sistēmā “cilvēks – cilvēks” (Nr. 07.2042)

Projekta vadītājs: Dr. psych. I.Plotka



35. Projekta nosaukums: „Līdzatkarības saistība ar personības adaptīvām spējām un dzīves

kvalitāti”, Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.6.3/0035/0165




36. Projekta nosaukums: „PA psiholoģijas studentu prakses īstenošana uzņēmumos un

metodisko materiālu pilnveidošana prakses vadītājiem” (Nr.

VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.6.3/0035/0165)




37. Projekta nosaukums: „Role of ethnic communicative personality competence

(ECC) in cross-cultural relation development” (Nr. 478)

Projekta vadītājs:: Dr. psych. I.Plotka

Projekta izpildes termiņš: 2004.g.-2005. g., 2007.g.

Projekta finansējums: IZM

38. Projekta nosaukums: „ANO attīstības programmas projekts Latvijā. Pārskats par

tautas attīstību 2004/2005: rīcībspēja reģionos”

Projekta vadītājs: Dr.sc.soc. A Zobena

Pārskata līdzautore: mag.oec., pētniece V.Boroņenko


Projekta finansējums: Apvienoto Nāciju Organizācijas attīstības programma (UNDP),

LU SPPI, DU SPI

39. Projekta nosaukums: „Nacionālās programmas projekts „Ekonomiskās un

sociālās kohēzijas pasākumi Latvijā” 2.kompetences „Investīcijas cilvēkresursu

attīstībā” 2.pasākums „Profesionālās izglītības un tālākizglītības attīstība” (Nr.

2003/004-979-06-03/18)

Projekta vadītājs: Dr.oec. L.Svarinskis


Projekta finansējums: Phare

40. Projekta nosaukums: „Latgales iedzīvotāju Latvijas un Eiropas psiholoģiskās

kartes (Psychological concepts of Latvia and Europa of Latgalian inhabitants)”

(Nr. 04.1247)

Projekta vadītājs: Dr. habil. psych., Dr. habil. paed. A.Vorobjovs

Projekta izpildes termiņš: 2004.-2006.g.


41. Projekta nosaukums: „Mūsdienu Latvijas iedzīvotāju sociālās selektivitātes un

sensitivitātes saturs un īpatnības” (Nr.1.11.)

Projekta vadītājs: Dr. habil. psych., Dr. habil. paed. A.Vorobjovs



42. Projekta nosaukums: „Līdzatkarības saistība ar personības adaptīvajām spējām un dzīves

kvalitāti” (Nr. 1.11)

Projekta vadītājs: Dr.psyсh. I. Plotka



43. Projekta nosaukums: „Sociālā intelekta un valodas etnokomunikatīvo prasmju attīstība

jauniešiem latviešu un mazākumtautību skolās un to nozīme starpnacionālo

attiecību veidošanā” (Nr. 1.11)

Projekta vadītājs: Dr.habil.psyсh., Dr.oec. M. Vidnere

Projekta izpildes termiņš: : 2006.g.


44. Projekta nosaukums: „Represēto un jaukto ģimeņu problēmas”




45. Projekta nosaukums: „Personības EKK un tās nozīme starpnacionālo attiecību attīstībā”

(Nr. 07.2047)




46. Projekta nosaukums: „Leksikona organizācijas atmiņā reprezentācijas modeļa izstrāde”



Projekta finansējums: : LZP

47. Projekta nosaukums: „Augstākās izglītības kvalitātes sociāli ekonomiskie aspekti” (Nr.05-21/1)

Projekta vadītājs: Dr. sc.soc, prof. V.Meņšikovs



48. Projekta nosaukums: Latvijas finanses un bankas atvērto integrācijas procesu apstākļos

Eiropas Savienībā.

Projekta vadītājs: Dr.phil. V. Voronovs


Finansētājs: LR IZM

2006. gada 7.-8. aprīlī DU Sociālo zinātņu fakultātē tika veiksmīgi organizēts starptautiskais

zinātniskais seminārs „Augstākas izglītības stratēģija un perspektīvas”. Seminārā piedalījās

zinātnieki ekonomisti no Polijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Latvijas.

2006. gada 9.-11. oktobrī DU Sociālo zinātņu fakultātē tika veiksmīgi organizēta

Starptautiskā zinātniskā konference „Izglītība sociālo pārmaiņu apstākļos”. Konferencē piedalījās

zinātnieki ekonomisti no Polijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Latvijas.

Akadēmiskā personāla līdzdalība pētnieciskajos projektos 2007./2008. st.g.

Projekta nosaukums: „Austrumlatvijas etnisko grupu kolektīvās un individuālās identitātes

mijiedarbības kā pilsoniskās sabiedrības attīstības faktors.” Nr. 07.2103.

Projekta vadītājs: Dr.sc.soc. asoc. prof. V.Volkovs, DU SZF SPI direktors.

Realizēšanas laiks: 01.01.2007.-31.12.2007.

Finansētājs: LZP.

Projekta nosaukums: „Izglītība zināšanu sabiedrības attīstībai Latvijā

Projekta vadītājs: Dr.sc.soc. prof. V.Meņšikovs, DU SZF dekāns.

Realizēšanas laiks: 2006. g. maijs-2007. g. maijs.

Finansētājs: Valsts prezidentes kancelejas Stratēģiskā analīzes komisija.

Projekta nosaukums: „Kapitāls socioloģiskajā aspektā: pētījuma teorētiskais pamatojums un

operacionālie parametri”

Nr. 06.2031.


Realizēšanas laiks: 2006.janvāris- 2008.g. decembris

Finansētājs: LZP.

Projekta nosaukums: „Latvijas iedzīvotāju pilsoniskās identitātes un mentalitātes veidošanās

multikulturālā vidē: socioloģiskais aspekts”.

Nr.5-20/07.22.



Finansētājs: IZM

Projekta nosaukums: „Latvijas finanses un bankas atvērto integrācijas procesu apstākļos Eiropas

Savienībā. IZM pētījuma projekta”.

IZM pētījuma projekta Nr.5-20/07.18.

Projekta vadītājs: Dr.sc.soc.asoc. prof. V.Voronovs, DU SZF SPI vad. pētnieks.


Finansētājs: IZM.

Projekta nosaukums: „Dzīves līmenis Eiropas reģionos sociālo pārmaiņu apstākļos”.

Projekta nr.05-23/2007-09

Projekta vadītājs: Mg.oec. O.Lavrinenko, DU SZF SPI pētniece.

Realizēšanas laiks: 2007.g.junijs-2007.g.novembris

Finansētājs: DU

Projekta nosaukums: „Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās problēmas”.

Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./0001/0003.



Realizēšanas laiks: 2005.g.- 2007.g.

Finansētājs: Eiropas Savienības struktūrfondu Nacionālā programma.

Projekta nosaukums: „Transition and Development of transboundry Economic Co-operation in

the Eastern Borderland of poland in the Context of European Integration”.

Nr. 1HO2CO8829





operacionālie parametri”. (Nr. 06.2031)



Finansētājs: LZP.

Projekta nosaukums: „Izglītība zināšanu sabiedrības attīstībai Latvijā”.




Projekta nosaukums: „Latvijas ražotāji mūsdienīgos globalizācijas un pasaules saimniecības

reģionalizācijas apstākļos: problēmas, risinājumi, perspektīvas”.

(Nr. 051443)




Projekta nosaukums: „Latvijas finanses un bankas atvērto integrācijas procesu apstākļos Eiropas

Savienībā” (Nr. 5-20/07.18)

Projekta vadītājs: Dr.phil., Dr.sc.soc. V.Voronovs




multikulturālā vidē: socioloģiskais aspekts” (Nr. 5-20/07.22)

Projekta vadītājs: Dr.sc.soc. V.Volkovs



Projekta nosaukums: „Cilvēka drošības tiesiskie aspekti” (Nr. 5-20/07.23)

Projekta vadītājs: Dr.iur. Jurijs Mašošins



Projekta nosaukums: „Emigrējušo latviešu kultūras zaudējuma pārdzīvojuma pieredze kā tautas

vēsturiskās apziņas fenomens” (Nr. 5-20/07.20)

Projekta vadītājs: Dr.habil.psyсh., Dr.oec. M.Vidnere



Projekta nosaukums: „Sociālo iekārtu pētīšana etniskās tolerances sfērā ar emocionālā

„praiminga” metodēm” (Nr. 5-20/07.21)

Projekta vadītājs: Dr.psyсh. Irina Plotka



Projekta nosaukums: „Latvijas un tas reģionu izglītības specifiskās problēmas” (Nr. 5-20/07.19)

Projekta vadītājs: Dr.sc.soc. V.Meņšikovs



Projekta nosaukums: „Enhancement of Jelgava teachers competence”, PD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.4.2/0108/0220

Projekta vadītājs: : Dr. psych. I.Plotka.

Projekta izpildes termiņš: 2006g. -2007.g.


Projekta nosaukums: „Role of ethnic communicative personality competence (ECC) in cross-

cultural relation development” (Nr. 478)

Projekta vadītājs:: Dr. psych. I.Plotka

Projekta izpildes termiņš: 2004.g.-2005. g., 2007.g.


Projekta nosaukums: „Industrial Heritage for Tourism and Business development TURBINE”

Projekta vadītājs:: Dr.oec. E.Jermolajeva


Projekta finansējums: ES Interreg IIIA programma

Projekta nosaukums: „Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstības kopsakarības”

Projekta vadītājs: RTU profesors Jānis Zvanītājs – projekta vadītājs, piedalījās prof.

N.Baranovskis

Projekta izpildes termiņš: 01.10.2007.- 15.09. 2008.


Projekta nosaukums: „Transition and the Development of Transboundry Economic Co-

operation in the Eastern Borderland of Poland in the Context of European Integration, State

Committee for Scientific Research.”.

Projekta vadītājs: Dr.habil.oec. W.Kosiedovskis


Finansētājs: Ministry of Science and High Education (Warsaw, Poland, no 1H02C088 29.)


līdzdalība pētnieciskajos projektos 2008./2009. st.g.



Nr. 06.2031.



Finansētājs: LZP.



(Nr. 051443)




Projekta nosaukums: „Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstības kopsakarības”

Projekta vadītājs: RTU profesors Jānis Zvanītājs – projekta vadītājs, piedalījās prof. N.Baranovskis

Projekta izpildes termiņš: 01.10.2007.- 15.09. 2008.


Projekta nosaukums: „Transition and Development of Transboundry Economic Cooperation in the

Eastern Borderland of Poland in the Context of European Integration”

Projekta vadītājs: V.Kosiedovskis, V. Meņšikovs (Ārvalstu eksperts)

Projekta izpildes termiņš: 2006.g. okt. – 2008.g. dec.

Projekta finansējums: Polish Ministry of Science and Informatization, grant no 1H02C08829

Projekta nosaukums: „Izglītības paradigmas: socioloģiskā pieeja”

Projekta vadītājs: V.Meņšikovs

Projekta izpildes termiņš: 2008.g. 1.marts – 2008.g.30.dec.


Projekta nosaukums: „Latvijas izglītības sistēmas ekonomiskās efektivitātes

paaugstināšanas aspekti”

Projekta vadītājs: J.Eglītis

Projekta izpildes termiņš: 2008.g. 1.marts – 2008.g. 30.dec.


Projekta nosaukums: Pārskats par tautas attīstību Latvijā

2008/2009. Atbildīgums

Projekta vadītājs: V.Meņšikovs

Projekta izpildes termiņš: 2008.g. jūn. – 2009.g. sept.

Projekta finansējums: LU SZF SPPI

Projekta nosaukums: „Intelektuālā rajonu tīkla un tā realizācija Pilptprojekta funkcionēšanas

koncepcijas un nacionālā modeļa izstrāde uz Daugavpils Akadēmiskā parka bāzes”

Projekta vadītājs: I. Kabaškins, V. Voronovs (projekta dalībnieks)

Projekta izpildes termiņš: 2006.g. - 2009.g.

Projekta finansējums: TSI


līdzdalība pētnieciskajos projektos 2009./2010. st.g.

Projekta nosaukums Projekta

dalībnieki

Realizēšanas

laiks Finansētājs

EEZ/NO finanšu instrumenta projekts

Nr.LV0088 „Atbalsta sistēma kreativitātes

izpētei un paaugstināšanai cilvēkresursu attīstībā

Latvijā” KZI

M.Vidnere 2009.–2012. Norvēģija,

Islande

Lihtenšteina

ESF „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora

studiju īstenošanai”, vienošanās Nr.

2009/0140/IDP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

V.Voronovs 2009.–2013. ESF, IZM

Intelektuālā rajona tīkla un tā realizācijas

pilotprojekta funkcionēšanas

koncepcijas un nacionālā modeļa izstrāde uz

Daugavpils Akadāmiskā parka bāzes

V.Voronovs 2006.–2009. TSI

IS0801 | Cyberbullying: Coping with Negative

and Enhancing Positive Uses of New

Technologies, in Relationships in Educational

Settings

V.Boroņenko 2008.–2012. ESF COST

programma

IS0701 | Comparative Analysis of Enterprise

Data: Industry Dynamics, Firm Performance, and

Worker Outcomes


programma

IC0904 | Towards the Integration of Transectorial

IT Design and Evaluation


programma

EEZ un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta

projekts

Nr. LV0054 „Augstskolu pētnieciskais

potenciāls reģionālās attīstības veicināšanai”

V. Meņšikovs

(projekta

padomes

loceklis),

V.Boroņenko

(koordinatore,

pētniece),

2009.–2011. Norvēģijas

valdības

divpusējais

finanšu

instruments,

IZM

Projekts „Pārskats par tautas attīstību Latvijā,

2008./2009. Atbildīgums”. Pārskata nodaļa

„Atbildīgums centra un reģionu savstarpējās

attiecības Latvijā”

V. Meņšikovs

(pārskata

nodaļas autors)

2008.–2009. LU SPPI

http://www.cost.esf.org/domains_actions/isch/Actions/IS0801-Cyberbullying-Coping-with-Negative-and-Enhancing-Positive-Uses-of-New-Technologies-in-Relationships-in-Educational-Settings-End-date-October-2012




http://www.cost.esf.org/domains_actions/isch/Actions/Comparative_Analysis_of_Enterprise_Data



http://www.cost.esf.org/domains_actions/ict/Actions/IC0904-Towards-the-Integration-of-Transectorial-IT-Design-and-Evaluation-End-date-November-2013

http://www.cost.esf.org/domains_actions/ict/Actions/IC0904-Towards-the-Integration-of-Transectorial-IT-Design-and-Evaluation-End-date-November-2013

http://du.lv/lv/fakultates/szf/strukturvienibas/instituti_zinatniska_darbiba/spi/projekti_petijumi/pasl_realizejamie/EEZ/Aug_pet_poten

6.Pielikums.

Dokumenti, kas apliecina, ka gadījumā, ja programma tiek likvidēta,

pieteicējs nodrošina studējošo iespēju turpināt izglītību

citā augstākās izglītības programmā vai citā augstskolā

skat. akreditācijas ziņojumā

7.Pielikums.

Nolikums par Daugavpils Universitātes Promocijas padomi ekonomikas zinātnes nozarē

APSTIPRINĀTS SENĀTA SĒDĒ

2006. gada 24. aprīlī

protokola Nr.4

grozījumi apstiprināti Senāta sēdē

2008. gada 16. jūnijā

protokola nr. 8


EKONOMIKAS PROMOCIJAS PADOMES NOLIKUMS

Nolikums izstrādāts, pamatojoties uz LR zinātniskās darbības likumu, LR Augstskolu likumu, LR Ministru

kabineta Noteikumiem Nr. 1001”Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji”.

Lietotie saīsinājumi: LZP – Latvijas Zinātnes padome; PP – Promocijas padome; VZKK – Valsts zinātniskās

kvalifikācijas komisija; LR MK – Latvijas Republikas Ministru kabinets, DU – Daugavpils Universitāte.

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Šis Nolikums nosaka promocijas padomes veidošanas un promocijas kārtību.

1.2. Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības augstskolai deleģē Ministru kabinets pēc Latvijas Zinātnes

padomes atzinuma.

1.3. Promocijas darbu ir tiesības aizstāvēt personai, kura sekmīgi pabeigusi atbilstošu akreditētu doktora studiju

programmu vai kuras akadēmiskā darbība, kas veikta ārpus šīs programmas, tiek tai pielīdzināta, ievērojot

šajā programmā paredzēto kartību un atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, un kura ir

sekmīgi nokārtojusi promocijas eksāmenus atbilstošajā zinātnes nozarē.

2. PROMOCIJAS PADOMES IZVEIDOŠANA

2.1. DU var iesniegt Latvijas Zinātnes padomei pieteikumu deleģēt tai tiesības piešķirt doktora zinātnisko grādu,

ja tajā tiek īstenota doktora studiju programma.

2.2. PP sastāvu zinātnes nozarē vai apakšnozarē pēc zinātņu prorektora priekšlikuma apstiprina Daugavpils

Universitātes rektors. PP sastāvā iekļauj vismaz piecus zinātniekus, kuriem ir Latvijas Zinātnes padomes

eksperta tiesības zinātnes nozarē, no tiem vismaz diviem – zinātnes apakšnozarē, kurā tiek aizstāvēts

promocijas darbs. Padomē drīkst iekļaut ārvalstu zinātniekus, ja saņemta VZKK piekrišana.

2.3. Padomes pilnvaru termiņš nepārsniedz sešus gadus.

3. PROMOCIJAS PADOMES DARBĪBA

3.1. PP no sava patstāvīgā sastāva ievēlē priekšsēdētāju un vietnieku. Pēc PP priekšsēdētāja ieteikuma PP

akceptē sekretāru. Sekretāra pienākumus var veikt viens no PP ekspertiem vai DU docētājs.

3.2. PP priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru apstiprina DU rektors.

3.3. Padomes darbu nodrošina DU Zinātņu daļa. Promocijas procesa izmaksas sedz no doktorantūras

programmas īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem. Ja pretendents uz doktora grādu nav apguvis atbilstošu

doktora studiju programmu vai apguvis to pirms vairāk nekā diviem pilniem kalendāra gadiem, neiegūstot

grādu, lēmumu par to, no kādiem līdzekļiem segt promocijas procesa izmaksas, pieņem DU Zinātnes

padome.

3.4. PP visus lēmumus, izņemot lēmumu par grāda piešķiršanu, pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu klātesošo

balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

4. PROMOCIJAS DARBA IESNIEGŠANA

4.1. Promocijas darbs var būt:

4.1.1. disertācija;

4.1.2. tematiski vienota zinātnisko publikāciju kopa. Publikācijām jābūt publicētām vai pieņemtām

publicēšanai zinātniskajā periodikā, kuras tiek anonīmi recenzētas, ir starptautiski pieejamas zinātniskās

informācijas krātuvēs un tiek citētas starptautiski pieejamās datu bāzēs;

4.1.3. monogrāfija – recenzēta zinātniskā grāmata, kas veltīta vienai tēmai, ir starptautiski pieejama zinātniskās

informācijas krātuvēs, satur bibliogrāfiju un kopsavilkumu svešvalodā.

4.2. Grādu piešķir par patstāvīgi izstrādātu un publiski aizstāvētu promocijas darbu, kas satur oriģinālu

zinātnisku pētījumu rezultātus un sniedz jaunas atziņas attiecīgajā zinātņu nozarē.

4.3. Promocijas darbu vada pieredzējis zinātnieks ar doktora grādu atbilstošajā nozarē.

4.4. Pretendējot uz otru grādu citā zinātnes nozarē, promociju darbu iespējams izstrādāt arī bez promocijas

darba vadītāja, izmantojot atbilstošas nozares vadošo speciālistu (konsultantu) konsultācijas.

4.5. Promocijas darba struktūra ietver:

4.5.1. ievadu, kurā ir pamatota tēmas izvēle, definēti pētījuma mērķi un uzdevumi, raksturoti zinātniskie

sasniegumi tēmas izpētē un atbilstošas pētīšanas metodes;

4.5.2. darba izklāstu, kurā ir pilnībā atspoguļota tēma un risināta izvirzītā zinātniskā problēma;

4.5.3. nobeigumu, kurā ir izklāstīti darbā gūtie rezultāti un atziņas;

4.5.4. bibliogrāfiju, kura atspoguļo izmantoto un citēto literatūras sarakstu. Promocijas darbam jābūt saliktam

Time New Roman formātā, burtu lielums – 12, atstarpes starp rindiņām 1,5.

4.6. Zinātniskā grāda iegūšanai nepieciešamie darbi iesniedzami valsts valodā vai svešvalodā ar pievienotu

izvērsta kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā.

4.7. Pretendents iesniedz DU Zinātņu daļai šādus dokumentus:

4.7.1. iesniegumu rektoram ar atbalstošu promocijas darba vadītāja vai konsultanta vīzu;

4.7.2. promocijas darbu 2 eksemplāros;

4.7.3. promocijas darba kopsavilkumu latviešu valodā ne mazāk kā 20. lpp. Kopsavilkums ietver:

4.7.3.1. promocijas darba vispārīgu raksturojumu, kurā ir pamatota tēmas izvēle, definēti pētījuma mērķi un

uzdevumi, raksturots darba metodoloģiskais pamats un pētījuma novitāte, sniegta informācija par

promocijas darba aprobāciju;

4.7.3.2. promocijas darba satura izklāstu.

4.7.4. apliecinājuma dokumentus par doktora studiju programmas izpildi vai eksāmenu nokārtošanu izvēlētajā

nozarē, apakšnozarē un svešvalodā;

4.7.5. dzīves aprakstu (Curriculum Vitae);

4.7.6. promocijas darba rezultātus atspoguļojošo zinātnisko publikāciju sarakstu un to kopijas;

4.7.7. izrakstu no augstskolas zinātniskās struktūrvienības (kurā izstrādāts promocijas darbs) sēdes protokola,

kas apliecina promocijas darba apspriešanu, tā zinātnisko novitāti un pretendenta personisko

ieguldījumu.

4.8. Ja promocijas darbs ir tematiski vienota publikāciju kopa, kurā pretendentam ir līdzautori, vai kolektīva

monogrāfija, tai pievieno rakstisku visu promocijas darbā iekļauto līdzautoru piekrišanu publikācijas

izmantošanai promocijā vai šo publikāciju korespondējošā (galvenā) autora apliecinājumu par

pretendenta personisko ieguldījumu publikāciju sagatavošanā.

4.9. DU Zinātņu daļa nedēļas laikā izvērtē dokumentu formālo atbilstību LR Ministru kabineta noteikumu Nr.

1001 prasībām.

4.10. Ja pretendents ir apguvis atbilstošu doktora studiju programmu, nodod darbu izskatīšanai promociju

padomē.

4.11. Ja pretendents nav apguvis atbilstošu programmu, DU Zinātņu daļa nodod darbu izskatīšanai doktora

studiju programmas īstenojošās struktūrvienības domē vai institūta zinātniskajā padomē, kura pielīdzina

pretendenta akadēmisko darbību studiju programmas prasībām.

4.12. Ja dokumentos konstatētas nepilnības, DU Zinātņu daļa rakstiski pieprasa pretendentam iesniegt

trūkstošos vai nomainīt neatbilstošos dokumentus. Pieprasītos dokumentus pretendents iesniedz divu

nedēļu laikā. Ja iesniegtie dokumenti neatbilst šo noteikumu prasībām, DU Zinātņu daļa atdod

dokumentus pretendentam, norādot, kādas nepilnības ir konstatētas. Šajā gadījumā pretendentam ir

tiesības dokumentus iesniegt atkārtoti ne agrāk kā pēc trim mēnešiem.

4.13. Zinātņu daļa iesniedz dokumentu paketi PP sekretāram, kurš reģistrē iesniegtos dokumentus un izveido

pretendenta lietu, ko kopā ar darbu nodod PP priekšsēdētājam.

5. ZINĀTNISKĀ GRĀDA PRETENDENTA, KURŠ NAV APGUVIS ATBILSTOŠU PROGRAMMU,

AKADĒMISKĀS DARBĪBAS PIELĪDZINĀŠANA DOKTORA STUDIJU PROGRAMMAS PRASĪBĀM 5.1. DU fakultātes dome vai institūta zinātniskā padome mēneša laikā no dokumentu iesniegšanas dienas

lemj par pretendenta, kurš nav apguvis atbilstošu programmu, akadēmiskās darbības pielīdzināšanu.

Pieņemot lēmumu, ievēro šādus kritērijus:

5.1.1. pētījums, kas tiek izstrādāts patstāvīgi un sniedz jaunas zinātniskās atziņas un par ko ir publicēti vai

pieņemti publicēšanai zinātniskie raksti atbilstošajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē;

5.1.2. sekmīgi nokārtoti doktora studiju programmā paredzētie promocijas eksāmeni;

5.1.3. promocijas darba zinātniskie rezultāti referēti vismaz vienā starptautiskā seminārā un konferencē

attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē;

5.1.4. pretendents ir vadījis vismaz viena studenta kursa darbu, kvalifikācijas darbu, diplomdarbu, bakalaura

darbu vai maģistra darbu vai ir lasījis lekcijas vismaz viena kredītpunkta apjomā augstskolā, vai vadījis

vismaz triju studentu prakses darbus;

5.1.5. pretendents vadījis darba grupu, pildot noteiktu sadaļu zinātniskajā projektā, piedalījies vismaz vienā

starptautiskā zinātniskā seminārā vai konferences organizēšanā vai veicis pētījumus sadarbībā ar Latvijas

un ārvalstu zinātniskajām institūcijām vai uzņēmumiem.

5.2. Ja pieņemts lēmums par akadēmiskās darbības pielīdzināšanu, DU nedēļas laikā pēc tā paziņo

pretendentam par pieņemto lēmumu un nodod dokumentus tālākai izskatīšanai promocijas padomē. Ja

pieņemts lēmums nepielīdzināt akadēmisko darbību doktora studiju programmas prasībām, DU norāda

lēmuma pamatojumu un dokumentus atdod pretendentam.

5.3. Pretendentam ir tiesības novērst norādītās nepilnības un iesniegt dokumentus atkārtoti, bet ne agrāk kā

trīs mēnešus pēc DU lēmuma pieņemšanas.

6. PROMOCIJAS DARBA IZVĒRTĒŠANA

6.1. Ar iesniegto promocijas darbu iepazīstas PP priekšsēdētājs un viņa uzdevumā kāds no PP ekspertiem.

6.2. PP priekšsēdētājs un viņa nozīmētais eksperts sagatavo ziņojumu Promocijas padomei.

6.3. PP mēneša laikā pēc promocijas darba saņemšanas lemj par tā pieņemšanu publiskai aizstāvēšanai.

Promocijas darbu pieņem publiskai aizstāvēšanai, ja tas atbilst šādiem kritērijiem:

6.3.1. promocijas darba autors ir pamatojis tēmas izvēli, definējis pētījumu mērķi un uzdevumus, raksturojis

zinātniskos sasniegumus tēmas izpētē, izmantojis atbilstošas pētīšanas metodes, izklāstījis darbā gūtos

rezultātus un atziņas, apkopojot tos secinājumos un aizstāvēšanai izvirzāmajās tēzēs;

6.3.2. promocijas darbs ir pabeigts oriģināls pētījums, kura rezultātiem ir būtiska nozīme attiecīgajā zinātnes

apakšnozarē;

6.3.3. zinātniskā darba apjoms: līdz 150 lapaspusēm (lappušu skaitā neietilpst pielikumi un izmantotās literatūras

saraksts);

6.3.4. darbā lietotas mūsdienīgas analīzes un datu apstrādes metodes;

6.3.5. darba rezultāti ir publicēti zinātniskos izdevumos vai monogrāfijā vai ar to saistītais intelektuālais

īpašums ir patentēts;

6.3.6. darba rezultāti ir aprobēti starptautiskās zinātniskās konferencēs vai semināros;

6.3.7. darbs nav viltojums vai plaģiāts vai nav izdarīts cits zinātniskās ētikas pārkāpums.

6.4. Pieņemot darbu aizstāvēšanai, PP:

6.4.1. nosaka darbam 3 recenzentus, no kuriem 1 ir šīs padomes eksperts atbilstošajā zinātnes apakšnozarē, bet

2 – apakšnozares eksperti no citām zinātniskajām institūcijām vai organizācijām (vēlams ārpus Latvijas);

6.4.2. nosaka, kādā svešvalodā un kādā termiņā jāsagatavo promocijas darba kopsavilkuma tulkojums, lai

nodrošinātu tā starptautisko pieejamību un apspriešanu;

6.4.3. rakstiski informē pretendentu par padomes sastāvu un recenzentiem;

6.4.4. nosaka promocijas sēdes laiku ne agrāk kā trīs mēnešus un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc promocijas

darba saņemšanas;

6.4.5. nedēļas laikā nosūta VZKK promocijas darbu un ar to saistītos dokumentus.

6.5. Ja promocijas darbs satur likuma “Par valsts noslēpumu” izpratnē klasificējamu informāciju, internetā un

DU bibliotēkā ievieto tikai promocijas darba kopsavilkumu. Šajā gadījumā PP lemj par promocijas darba

aizstāvēšanu slēgtā sēdē, kurā piedalās tikai PP locekļi, recenzenti, pretendents, promocijas darba

vadītājs un citas personas, kurām likumā noteiktajā kārtībā ir atļauta pieeja klasificētai informācijai. Par

aizstāvēšanu slēgtā sēdē tiek norādīts informācijā, kuru publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un

“Zinātnes Vēstnesis”.

6.6. Par darba recenzentiem nedrīkst pieaicināt pretendenta radiniekus, tiešos padotos vai vadītājus darba

vietā, pretendenta publikāciju līdzautorus, promocijas darba vadītāju un konsultantu, kā arī tās

laboratorijas, katedras vai grupas personālu, kurā darbs izstrādāts.

6.7. Grāda pretendentam ir tiesības mēneša laikā pēc šī nolikuma 6.4.3. apakšpunktā minētās informācijas

saņemšanas iesniegt DU pamatotus iebildumus pret PP sastāvu vai recenzentiem. Šajā gadījumā DU var

mainīt PP sastāvu vai uzdot promocijas padomei mēneša laikā pieaicināt citus promocijas darba

recenzentus. Ja pretendentam ir iebildumi pret atkārtoti izveidoto PP vai pieaicinātajiem recenzentiem,

viņš var atsaukt savu iesniegumu par promocijas darba aizstāvēšanu.

6.8. Ja PP nepieņem publiskai aizstāvēšanai promocijas darbu, tā rakstiski paziņo lēmumu pretendentam,

norādot, kuras LR Ministru kabineta Noteikumos Nr. 1001 15. punktā minētās prasības nav izpildītas.

6.9. Pretendentam ir tiesības atkārtoti iesniegt darbu aizstāvēšanai DU ne agrāk kā pēc gada.

6.10. VZKK mēneša laikā pēc LR Ministru kabineta Noteikumos Nr. 1001 16.6. apakšpunktā minēto

dokumentu saņemšanas sagatavo atzinumu. Ja VZKK konstatē, ka promocijas darbs satura un

metodoloģijas ziņā neatbilst vispārpieņemtajiem starptautiskajiem attiecīgās nozares standartiem,

promocijas process tiek pārtraukts. Šo lēmumu ne vēlāk kā četras nedēļas pirms publiskās darba

aizstāvēšanas rakstiski paziņo attiecīgajai promocijas padomei, norādot, kādas prasības ir pārkāptas.

Šādā gadījumā PP nedēļas laikā rakstiski paziņo pretendentam VZKK lēmumu un informē pretendentu

par turpmāko rīcību.

6.11. Pēc pozitīva VZKK vērtējuma saņemšanas pretendents iesniedz attiecīgās zinātņu nozares PP

sekretāram:

6.11.1. promocijas darbu 6 eksemplāros (3 recenzentiem, 3 – bibliotēkām);

6.11.2. promocijas darba kopsavilkumu latviešu un svešvalodā 35 eksemplāros.

6.11.3. promocijas darbu elektroniskā veidā.

6.12. PP sekretārs:

6.12.1. nosūta promocijas darbu un kopsavilkumu katram recenzentam;

6.12.2. ne vēlāk kā divas nedēļas pirms darba aizstāvēšanas DU Bibliotēkas brīvas pieejas fondā kopā ar

pavadvēstuli nodod vienu promocijas darba eksemplāru, kā arī sūta promocijas darbu elektroniskā veidā

uz DU Zinātņu daļu, kas nodrošina tā ievietošanu DU mājas lapā divas nedēļas pirms promocijas darba

aizstāvēšanas;

6.12.3. ne vēlāk kā divas nedēļas pirms darba aizstāvēšanas laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Zinātnes

Vēstnesis” publicē paziņojumu, kurā norāda PP nosaukumu, pretendenta vārdu un uzvārdu, darba

nosaukumu, PP sēdes laiku un vietu, recenzentu vārdus, uzvārdus un zinātniskos grādus, kā arī vietu, kur

var iepazīties ar promocijas darbu;

6.12.4. vienu nedēļu pirms darba aizstāvēšanas analoga satura paziņojumu izliek DU ēkā Vienības 13, kā arī

ēkā, kur notiks aizstāvēšana.

6.13. Recenzenti novērtē promocijas darba rezultātu teorētisko novitāti un praktiskās izmantošanas

perspektīvas, atbilstību attiecīgās zinātnes nozares starptautisko sasniegumu līmenim, pretendenta lietoto

analīzes un datu apstrādes metožu atbilstību promocijas darba mērķiem un uzdevumiem, kā arī

pretendenta secinājumu un atziņu atbilstību rezultātiem.

6.14. Recenzentiem ir tiesības rakstiski pieprasīt no pretendenta papildu informāciju par promocijas darbu.

6.15. Recenzenti rakstiski iesniedz padomei atsauksmi par promocijas darbu, norādot promocijas darba

atbilstību doktora grāda piešķiršanas prasībām konkrētajā zinātnes nozarē un apakšnozarē. PP iepazīstina

pretendentu ar atsauksmēm ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms PP sēdes.

6.16. Ja viena recenzenta atsauksme ir negatīva, promocija var notikt, bet pretendents ir tiesīgs atsaukt

promocijas darbu un to papildināt vai pārstrādāt.

6.17. Ja divu vai triju recenzentu atsauksmes ir negatīvas, promocijas darbu PP sēdē neizskata un atdod

pretendentam pārstrādāšanai. Pārstrādāto promocijas darbu pretendents atkārtoti var iesniegt DU ne

agrāk kā sešus mēnešus pēc negatīvo atsauksmju saņemšanas.

6.18. Pēc otrreizējas noraidīšanas konkrētais darbs tiek noraidīts vispār.

6.19. Par promocijas darba atsaukšanu pirms promocijas sēdes PP nedēļas laikā pēc atsaukuma saņemšanas

iesniedz paziņojumu publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un “ZinātnesVēstnesis”.

7. PROMOCIJAS DARBA AIZSTĀVĒŠANAS PROCEDŪRA UN GRĀDA PIEŠĶIRŠANA

7.1. PP sastāvu konkrētā promocijas darba aizstāvēšanai ar rīkojumu apstiprina DU rektors.

7.2. Publiskā aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai svešvalodā – pēc vienošanās ar autoru un promocijas

padomes akceptu.

7.3. Darba aizstāvēšana notiek PP atklātā sēdē, izņemot šī nolikuma 6.5. punktā minēto gadījumu.

7.4. Recenzentus, kuri nav PP pamatsastāvā, iekļauj PP sastāvā, piešķirot balsstiesības.

7.5. PP sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no PP pastāvīgo ekspertu skaita un ne mazāk kā

divi recenzenti.

7.6. Sēdi atklāj un vada PP priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja prombūtnē, kā arī apstākļos, kas var radīt aizdomas

par viņa ieinteresētību (darba vadītājs, radniecība u.tml.) sēdi vada priekšsēdētāja vietnieks.

7.7. Ja sēdē nepiedalās ne PP priekšsēdētājs, ne viņa vietnieks, sēde nevar notikt.

7.8. PP sekretārs ziņo par pretendenta iesniegtajiem dokumentiem un iepazīstina klātesošos ar pretendenta

dzīves aprakstu.

7.9. Klātesošajiem ir tiesības uzdot jautājumus par PP sekretāra sniegto informāciju.

7.10. Zinātniskā grāda pretendents sēdē ziņo par promocijas darba galvenajiem rezultātiem un atbild uz

jautājumiem.

7.11. Ziņojumam seko akadēmiskā diskusija, kurā var piedalīties visi, kas to vēlas. Diskusijā arī piedalās

recenzenti. Ja viens no recenzentiem diskusijā nevar piedalīties, sēdes dalībnieki tiek iepazīstināti ar viņa

rakstveida recenziju.

7.12. PP sekretārs iepazīstina ar saņemtajām rakstiskajām atsauksmēm par promocijas darbu. Ja nepieciešams,

pretendents atbild uz izvirzītajiem jautājumiem.

7.13. PP uzklausa promocijas darba vadītāja (konsultanta) atsauksmi par pretendenta zinātnisko darbību.

7.14. PP var pārtraukt promocijas procesu jebkurā posmā, ja promocijas procedūrā tiek konstatēti LR likumu

vai šī Nolikuma pārkāpumi.

7.15. Sēdes gaitu protokolē PP sekretārs. Papildus ir jāveic arī sēdes audio ieraksts, kuru saglabā līdz LZP kā

augstākās apelācijas instances noteiktā apelācijas termiņa beigām.

7.16. Pēc diskusijas tiek ievēlēta PP skaitīšanas komisija, kura organizē balsošanu.

7.17. PP, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem lēmumu par grāda piešķiršanu vai atteikumu.

Ja balsis sadalās līdzīgi, tad PP rīko diskusiju un balso atkārtoti. Ja pēc atkārtotas balsošanas balsis

sadalās līdzīgi, PP vēlreiz izskata darbu, bet ne agrāk kā mēnesi un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc PP

sēdes, kurā lēmums netika pieņemts. Dotajā gadījumā pretendentam pēc saskaņošanas ar PP

priekšsēdētāju ir tiesības izdarīt labojumus promocijas darbā. Par pieņemto lēmumu PP nedēļas laikā

rakstiski informē pretendentu, DU un VZKK.

7.18. Ja VZKK apstrīd šī Nolikuma 7.17. punktā minēto lēmumu, DU nav tiesību izsniegt pretendentam

doktora diplomu līdz laikam, kamēr strīds nav atrisināts.

7.19. Ja LR MK Noteikumu Nr. 1001 21.vai 32. punktā minētie VZKK iebildumi par promocijas darba

atbilstību grāda piešķiršanai izvirzītajām prasībām tiek atzīti par pamatotiem, PP atdod promocijas darbu

pretendentam pārstrādāšanai.

7.20. Pretendents drīkst atkārtoti iesniegt promocijas darbu pēc norādīto trūkumu novēršanas, bet ne agrāk kā

gadu pēc VZKK minēto iebildumu saņemšanas.

7.21. Ja konstatēts promocijas kārtības formāls pārkāpums, PP divu mēnešu laikā atkārtoti organizē

promocijas sēdi.

7.22. Pēc pozitīva PP vērtējuma PP sekretārs:

7.22.1. ne agrāk kā sešas nedēļas pēc sēdes nodod PP lēmumu DU Zinātņu daļai;

7.22.2. ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc PP lēmuma piešķirt doktora grādu nodod doktora grāda piešķiršanas lietu

uz DU arhīvu;

7.22.3. ne vēlāk kā piecas dienas pēc promocijas darba aizstāvēšanas nodod publicēšanai “Zinātnes Vēstnesī”

PP lēmumu par zinātniskā grāda piešķiršanu;

7.22.4. ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc grāda piešķiršanas 2 promocijas darba eksemplārus un kopsavilkumus

kopā ar pavadvēstuli iesniedz LR Obligāto eksemplāru nodaļā;

7.22.5. paziņo DU Bibliotēkai par grāda piešķiršanu vai nepiešķiršanu.

7.23. Pēc grāda piešķiršanas DU Bibliotēka nodod promocijas darbu bibliotēkas pastāvīgos fondos. Negatīva

lēmuma gadījumā promocijas darbu atdod pretendentam.

7.24. DU izsniedz diplomu par grāda piešķiršanu ne agrāk kā sešas nedēļas un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc

padomes lēmuma piešķirt grādu, ja šis lēmums nav apstrīdēts.

7.25. Apelācijas kārtība:

7.25.1. DU, PP vai VZKK pieņemtos lēmumus un faktisko rīcību mēneša laikā var apstrīdēt Latvijas Zinātnes

padomē.

7.25.2. Latvijas Zinātnes padomes lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

7.26. Ar zinātniskā grāda piešķiršanas brīdi persona iegūst LR Likuma par zinātnisko darbību 8. pantā

noteiktās zinātnieka tiesības, kā arī tiesības pretendēt uz akadēmiskiem amatiem. Zinātnisko grādu

piešķir uz mūžu, un zinātniekam ir tiesības to lietot oficiālā sarakstē.

APSTIPRINĀTS SENĀTA SĒDĒ

2006. gada 24. aprīlī

protokola Nr.4

NOLIKUMS PAR DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES

PROMOCIJAS PADOMI EKONOMIKAS ZINĀTNES NOZARĒ.

Nolikums izstrādāts, pamatojoties uz LR zinātniskās darbības likumu, LR Augstskolu likumu, LR Ministru kabineta

Noteikumiem Nr. 1001”Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji”.

Lietotie saīsinājumi: LZP – Latvijas Zinātnes padome; PP – Promocijas padome; VZKK – Valsts zinātniskās

kvalifikācijas komisija; LR MK – Latvijas Republikas Ministru kabinets, DU – Daugavpils Universitāte.

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Šis Nolikums nosaka promocijas padomes veidošanas un promocijas kārtību.

Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības augstskolai deleģē Ministru kabinets pēc Latvijas Zinātnes padomes

atzinuma.

Promocijas darbu ir tiesības aizstāvēt personai, kura sekmīgi pabeigusi atbilstošu akreditētu doktora studiju

programmu vai kuras akadēmiskā darbība, kas veikta ārpus šīs programmas, tiek tai pielīdzināta, ievērojot šajā

programmā paredzēto kartību un atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, un kura ir sekmīgi nokārtojusi

promocijas eksāmenus atbilstošajā zinātnes nozarē.

PROMOCIJAS PADOMES IZVEIDOŠANA

DU var iesniegt Latvijas Zinātnes padomei pieteikumu deleģēt tai tiesības piešķirt doktora zinātnisko grādu, ja tajā

tiek īstenota doktora studiju programma.

PP sastāvu zinātnes nozarē vai apakšnozarē pēc zinātņu prorektora priekšlikuma apstiprina Daugavpils Universitātes

rektors. PP sastāvā iekļauj vismaz piecus zinātniekus, kuriem ir Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības zinātnes

nozarē, no tiem vismaz diviem – zinātnes apakšnozarē, kurā tiek aizstāvēts promocijas darbs. Padomē drīkst iekļaut

ārvalstu zinātniekus, ja saņemta VZKK piekrišana.

Padomes pilnvaru termiņš nepārsniedz sešus gadus.

PROMOCIJAS PADOMES DARBĪBA

PP no sava patstāvīgā sastāva ievēlē priekšsēdētāju un vietnieku. Pēc PP priekšsēdētāja ieteikuma PP akceptē

sekretāru. Sekretāra pienākumus var veikt viens no PP ekspertiem vai DU docētājs.

PP priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru apstiprina DU rektors.

Padomes darbu nodrošina DU Zinātņu daļa. Promocijas procesa izmaksas sedz no doktorantūras programmas

īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem. Ja pretendents uz doktora grādu nav apguvis atbilstošu doktora studiju

programmu vai apguvis to pirms vairāk nekā diviem pilniem kalendāra gadiem, neiegūstot grādu, lēmumu par to, no

kādiem līdzekļiem segt promocijas procesa izmaksas, pieņem DU Zinātnes padome.

PP visus lēmumus, izņemot lēmumu par grāda piešķiršanu, pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu klātesošo balsu

vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

PROMOCIJAS DARBA IESNIEGŠANA

Promocijas darbs var būt:

disertācija;

tematiski vienota zinātnisko publikāciju kopa. Publikācijām jābūt publicētām vai pieņemtām publicēšanai zinātniskajā

periodikā, kuras tiek anonīmi recenzētas, ir starptautiski pieejamas zinātniskās informācijas krātuvēs un tiek citētas

starptautiski pieejamās datu bāzēs;

monogrāfija – recenzēta zinātniskā grāmata, kas veltīta vienai tēmai, ir starptautiski pieejama zinātniskās informācijas

krātuvēs, satur bibliogrāfiju un kopsavilkumu svešvalodā.

Grādu piešķir par patstāvīgi izstrādātu un publiski aizstāvētu promocijas darbu, kas satur oriģinālu zinātnisku

pētījumu rezultātus un sniedz jaunas atziņas attiecīgajā zinātņu nozarē.

Promocijas darbu vada pieredzējis zinātnieks ar doktora grādu atbilstošajā nozarē.

Pretendējot uz otru grādu citā zinātnes nozarē, promociju darbu iespējams izstrādāt arī bez promocijas darba vadītāja,

izmantojot atbilstošas nozares vadošo speciālistu (konsultantu) konsultācijas.

Promocijas darba struktūra ietver:

ievadu, kurā ir pamatota tēmas izvēle, definēti pētījuma mērķi un uzdevumi, raksturoti zinātniskie sasniegumi tēmas

izpētē un atbilstošas pētīšanas metodes;

darba izklāstu, kurā ir pilnībā atspoguļota tēma un risināta izvirzītā zinātniskā problēma;

nobeigumu, kurā ir izklāstīti darbā gūtie rezultāti un atziņas;

bibliogrāfiju, kura atspoguļo izmantoto un citēto literatūras sarakstu. Promocijas darbam jābūt saliktam Time New

Roman formātā, burtu lielums – 12, atstarpes starp rindiņām 1,5.

Zinātniskā grāda iegūšanai nepieciešamie darbi iesniedzami valsts valodā vai svešvalodā ar pievienotu izvērsta

kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā.

Pretendents iesniedz DU Zinātņu daļai šādus dokumentus:

iesniegumu rektoram ar atbalstošu promocijas darba vadītāja vai konsultanta vīzu;

promocijas darbu 2 eksemplāros;

promocijas darba kopsavilkumu latviešu valodā ne mazāk kā 20. lpp. Kopsavilkums ietver:

4.7.3.1. promocijas darba vispārīgu raksturojumu, kurā ir pamatota tēmas izvēle, definēti pētījuma mērķi un

uzdevumi, raksturots darba metodoloģiskais pamats un pētījuma novitāte, sniegta informācija par promocijas darba

aprobāciju;

4.7.3.2. promocijas darba satura izklāstu.

apliecinājuma dokumentus par doktora studiju programmas izpildi vai eksāmenu nokārtošanu izvēlētajā nozarē,

apakšnozarē un svešvalodā;

dzīves aprakstu (Curriculum Vitae);

promocijas darba rezultātus atspoguļojošo zinātnisko publikāciju sarakstu un to kopijas;

izrakstu no atbilstošo katedru vai institūtu, vai doktorantūras studiju programmas docētāju paplašinātās sēdes

protokola, kas apliecina promocijas darba apspriešanu, tā zinātnisko novitāti un pretendenta personisko ieguldījumu.

Ja promocijas darbs ir tematiski vienota publikāciju kopa, kurā pretendentam ir līdzautori, vai kolektīva monogrāfija,

tai pievieno rakstisku visu promocijas darbā iekļauto līdzautoru piekrišanu publikācijas izmantošanai promocijā vai šo

publikāciju korespondējošā (galvenā) autora apliecinājumu par pretendenta personisko ieguldījumu publikāciju

sagatavošanā.

DU Zinātņu daļa nedēļas laikā izvērtē dokumentu formālo atbilstību LR Ministru kabineta noteikumu Nr. 1001

prasībām.

Ja pretendents ir apguvis atbilstošu doktora studiju programmu, nodod darbu izskatīšanai promociju padomē.

Ja pretendents nav apguvis atbilstošu programmu, DU Zinātņu daļa nodod darbu izskatīšanai doktora studiju

programmas īstenojošās struktūrvienības domē vai institūta zinātniskajā padomē, kura pielīdzina pretendenta

akadēmisko darbību studiju programmas prasībām.

Ja dokumentos konstatētas nepilnības, DU Zinātņu daļa rakstiski pieprasa pretendentam iesniegt trūkstošos vai

nomainīt neatbilstošos dokumentus. Pieprasītos dokumentus pretendents iesniedz divu nedēļu laikā. Ja iesniegtie

dokumenti neatbilst šo noteikumu prasībām, DU Zinātņu daļa atdod dokumentus pretendentam, norādot, kādas

nepilnības ir konstatētas. Šajā gadījumā pretendentam ir tiesības dokumentus iesniegt atkārtoti ne agrāk kā pēc trim

mēnešiem.

Zinātņu daļa iesniedz dokumentu paketi PP sekretāram, kurš reģistrē iesniegtos dokumentus un izveido pretendenta

lietu, ko kopā ar darbu nodod PP priekšsēdētājam.

8.Pielikums. Doktora studiju programmas „Ekonomika” studējošo saraksts

Doktora studiju programmas „Ekonomika” studējošo saraksts2007./2008.st.g.

Nr. Vārds, uzvārds Apakšnozare Studiju gads Promocijas darba tēma,

zinātniskais vadītājs Darba vieta

1. Rita Baltere Reģionālā

ekonomika

1.st.g.

(pilna laika

studijas)

Uzņēmējsabiedrību darba organizācijas un

cilvēkresursu kvalitātes uzlabošana Eiropas

Savienības fondu līdzfinansēto projektu

realizācijas efektivitātes paaugstināšanai .

Dr. oec. ,doc. E.Jermolajeva

SIA „Kantinieku bekons”

2. Sandra Ežmale Reģionālā

ekonomika

1.st.g.

(pilna laika

studijas)1.st.g.

Reģionu attīstība Latvijā Eiropas Savienības

telpiskās plānošanas politiku konteksta.

Dr.sc.ing., prof. I.Silineviča

A/S Rēzeknes Speciālā

ekonomiskā zona

3. Ludmila Paņina Reģionālā

ekonomika

1.st.g. (pilna

laika studijas)

Augstākās izglītības efektivitāte un reģionālā

konkurētspēja. Dr. oec., asoc.prof. J.Eglītis Daugavpils Universitāte

4. Sandra Zelča Finanses un

kredīts

2.st.g.

(pilna laika

studijas)

Latvijas pašvaldību budžeti:

formēšanas un optimālas sadales problēmas.

Dr.oec., doc. E.Jermolajeva

Daugavpils Universitāte,

SZF, Ekonomikas katedra

5. Andrejs Zelčs Finanses un

kredīts

2.st.g.

(pilna laika

studijas)

Potenciālo aizņēmēju kredītspējas novērtēšana

Latvijas komercbankās.

Dr.oec., prof. J.Saulitis

VA/S Hipotēku un zemes

banka

6. Aleksejs Hotuļevs Reģionālā

ekonomika

2.st.g.

(pilna laika

studijas)

Reģionālas investēšanas ietekme uz Latvijas

tautsaimniecības sociāli ekonomisko attīstību.

Dr.oec., doc. E.Jermolajeva

Baltijas Starptautiskā

akadēmija

7. Sergejs Ignatjevs Reģionālā

ekonomika

2.st.g.

(pilna laika

studijas)

Teritoriālais mārketings kā reģiona efektīvas

attīstības stratēģijas faktors.


Baltijas Starptautiskā

akadēmija

8. Liene Amantova Reģionālā

ekonomika

2.st.g.

(pilna laika

studijas)

Eiropas Savienības struktūrfondu ietekme uz

Latgales reģiona ekonomisko attīstību.


Rēzeknes Augstskola

9. Oskars Skredelis Reģionālā

ekonomika

3.st.g.

(pilna laika

studijas)

Eiropas Savienības projektu finansiālās politikas

attīstības iespējas.

Dr.oec., asoc.prof. L.Svarinskis


10. Māris Igavens Reģionālā

ekonomika

3.st.g. (pilna

laika studijas)

ES struktūrpolitikas izmantošanas iespējas

Latgales reģiona tautas saimniecības nozaru

attīstībā. Dr.sc.ing., prof. I.Silineviča

Rēzeknes Biznesa centrs,


11. Olga Lavriņenko Reģionālā

ekonomika

3.st.g. (pilna

laika studijas)

Dzīves līmenis Latvijas reģionos.

Dr.habil.oec., prof. V.Kosiedovskis Daugavpils Universitāte,

12. Edgars Račko Reģionālā

ekonomika

3.st.g.

(pilna laika

studijas)

Latvijas ekonomikas integrācijas Eiropas

Ekonomiskajā un monetārajā savienībā

efektivitātes paaugstināšana.

Dr. phil.,Dr.sc.soc., asoc.prof. V.Voronovs

Nordea bank Finland Plc

13. Eduards Apens Reģionālā

ekonomika

3.st.g.

(pilna laika

studijas)

Darbaspēka rezervju izmantošana Latvijas

tautsaimniecības attīstībā.

Dr.oec., prof. N.Baranovskis

A/S Parex banka

14. Teodors Bikovskis Reģionālā

ekonomika

3.st.g. (pilna

laika studijas)

Ārējā tirdzniecība kā reģiona attīstības faktors.

Dr.oec., asoc.prof. A.Nikolajevs Daugavpils Universitāte,

15. Irina Petrova Reģionālā

ekonomika -

Mārketings kā reģiona konkurētspējas

paaugstināšanas līdzeklis.

Prof. Dr.sc. V.Meņšikovs

Baltic International Bank

16. Pāvels Meņšikovs Finanses un

kredīts -

Latvijas banku sektora vieta un konkurētspēja

Eiropas Savienībā.

Dr.oec., doc. J.Baltgailis

A/S Hansabanka

17. Edmunds Čižo Finanses un

kredīts

3.st.g. (pilna

laika studijas)

Investīciju transakcijas izdevumi un riski.

Dr.sc.soc, prof. V.Meņšikovs

SIA Chemi pharm group,

Daugavpils Universitāte

18. Aina Čaplinska Finanses un

kredīts

3.st.g.

(pilna laika

studijas)

Aizņēmēja kredītspējas izvērtēšana bankas

kredītportfeļa veidošanā.

Dr.habil.oec., prof. E.Zelgalvis

A/S Hansabanka

19. Nataļja Seļivanova

Finanses un

kredīts -

Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu darbības

finansiālā analīze.

Dr.oec.,asoc.prof. A.Nikolajevs

Rīgas Starptautiskā

ekonomikas un biznesa

administrācijas augstskola

20. Viesturs Stūrainis Reģionālā

ekonomika -

Latvijas apdrošināšanas tirgus: risinājumi un

problēmas. Dr.oec., prof. N.Baranovskis Daugavpils Universitāte

21. Vadims Krasko Reģionālā

ekonomika

2.st.g. (pilna

laika studijas)

Patērētāju pārliecība ekonomikā: reģionālais

aspekts. Dr.sc.soc., asoc.prof. V.Voronovs SIA „DSV

22. Aigars Plotkāns Finanses un

kredīts

2.st.g. (pilna

laika studijas)

Hipotekārās kreditēšanas attīstības iespējas

Latvijas Republikā.

Dr. oec., asoc.prof. G.Gončarovs

Vidzemes Augstskola

23. Edmunds Užens Finanses un

kredīts

3.st.g.

(pilna laika

studijas)

Bankas darbības efektivitātes novērtēšanas

metodikas un izmantošana Latvijā.

Dr. oec., asoc.prof. A.Nikolajevs

A/S Hansabanka

Doktora studiju programmas „Ekonomika” doktoranti 2008./2009. st.g.

V.Uzvārds Apakšnoz. St.gads. Pilna laika

st. (plans)

Tēma, zīnat. vadītājs

Liene Amantova Reģionālā

ekonomika

3/pilna

2005-2008 Eiropas Savienības struktūrfondu ietekme uz

Latgales reģiona ekonomisko attīstību


Oskars Skredelis Reģionālā

ekonomika

3/pilna

Akadem. līdz

01/09/09

2005-2008 Eiropas Savienības projektu finansiālās politikas

attīstības iespējas

Dr.oec., asoc.prof. L.Svarinskis

Māris Igavens Reģionālā

ekonomika

3/piln

Akadem.

01/09/09

2005-2008 ES struktūrpolitikas izmantošanas iespējas Latgales

reģiona tautas saimniecības nozaru attīstībā


Edmunds Čižo Finanses un

kredīts

3/pilna

Akadem.

13/12/09

2004-2007 Investīciju transakcijas izdevumi un riski

Dr.sc., prof. V.Meņšikovs

Aina Čaplinska Finanses un

kredīts

3/pilna

Akadem.

07/12/09

2004-2007 Aizņēmēja kredītspējas izvērtēšana bankas

kredītportfeļa veidošanā

Dr.h.oec.,Prof. E.Zelgalvis

Vadims Krasko Reģionālā

ekonomika

3/pilna 2004-2007 Patērētāju pārliecība ekonomikā: reģionālais aspekts

Dr.soc., asoc.prof. V.Voronovs

Aigars Plotkāns

Finanses un

kredīts

3/pilna

Akadem.

15/01/10

2004-2007 Hipotekārās kreditēšanas attīstības iespējas Latvijas

Republikā

Dr. oec., as.prof. G.Gončarovs

Edmunds Užens Finanses un

kredīts

3/pilna Akadem.

31/12/09

2004-2007 Dr.oec.,as.prof. A.Nikolajevs

Sandra Zelča Finanses un

kredīts

- 2006-2009 Latvijas pašvaldību budžeti:

Formēšanas un optimālas sadales problēmas. Dr.oec.,

Doc. E.Jermolajeva

Andrejs Zelčs Finanses un

kredīts

- 2006-2009 Potenciālo aizņemēju kredītspējas novērtēšana

Latvijas komercbankās.

Dr.oec., Prof. J.Saulitis

Aleksejs Hotuļevs Reģionālā

ekonomika

3/pilna

Akadem.

24/05/10

2006-2009 Reģionālas investēšanas ietekme uz Latvijas


Dr.oec., Doc. E.Jermolajeva

Sergejs Ignatjevs Reģionālā

ekonomika

- 2006-2009 Teritoriālais mārketing kā reģiona efektīvas attīstības

stratēģijas faktors.


Rita Baltere Reģionālā

ekonomika

3/pilna 2007-2010 Uzņēmējsabiedrību darba organizācijas un


Savienības fondu līdzfinansēto projektu realizācijas

efektivitātes paaugstināšanai

Doc. E.Jermolajeva

Sandra Ežmale Reģionālā

ekonomika

3/pilna 2007-2010 „Reģionu attīstība Latvijā ES telpiskās plānošanas

polotiku kontekstā”

Prof.I.Siliniviča

Ludmila Panina Reģionālā

ekonomika

3/pilna 2007-2010 „Latvijas augstākās izglītības sistēmas efektivitātes

novērtēšana”

As. prof. J.Egļitis

Oksana

Fjodorova

Reģionālā

ekonomika

2/pilna 2008-2011 „Kompleksveida analīzes un nekustamā īpašama

objektu novērtējuma reģionālie aspekti”

As.prof. V.Voronovs

Rets Renemanis Reģionālā

ekonomika

2/pilna 2008-2011 Marketinga komunikāciju attīstība onkoloģisko

produktu izplatīšanā Latvijas tirgū

As.prof. Limanskis

Jolanta Vjakse Reģionālā

ekonomika

2/pilna 2008-2011 Eiropas Savienības 2004.-2006. gada

programmēšanas perioda finanšu līdzekļu ietekme uz

Vidzemes reģiona attīstību

As.prof.A.Eglīte

Eduards Vanags Reģionālā

ekonomika

2/pilna 2008-2011 Latvijas darba tirgus attīstības novērtēšana un

vadīšana

Prof. V.Meņšikovs

Doktora studiju programmas „Ekonomika” doktoranti 2009./2010. st.g.

V.Uzvārds Apakšnoz. St.gads. Pilna laika

st. (plans)

Tēma, zinat. vadītājs

Oskars Skredelis Reģionālā

ekonomika

3/pilna

2005-2008 Eiropas Savienības projektu finansiālās

politikas attīstības iespējas

Dr.oec., prof. L.Svarinskis

Māris Igavens Reģionālā

ekonomika

3/piln

2005-2008 ES struktūrpolitikas izmantošanas iespējas

Latgales reģiona tautas saimniecības nozaru

attīstībā Dr.sc.ing., prof. I.Silineviča

Edmunds Čižo Finanses un

kredīts

3/pilna

2004-2007 Investīciju transakcijas izdevumi un riski

Dr.sc., prof. V.Meņšikovs

Aina Čaplinska Finanses un

kredīts

3/pilna

2004-2007 Aizņēmēja kredītspējas izvērtēšana bankas

kredītportfeļa veidošanā

Dr.h.oec., prof. E.Zelgalvis

Vadims Krasko Reģionālā

ekonomika

3/pilna 2004-2007 Patērētāju pārliecība ekonomikā: reģionālais

aspekts Dr.soc., asoc.prof. V.Voronovs

Aigars Plotkāns

Finanses un

kredīts

3/pilna

2004-2007 Hipotekārās kreditēšanas attīstības iespējas

Latvijas Republikā

Dr. oec., as.prof. G.Gončarovs

Edmunds Užens Finanses un

kredīts

3/pilna

2004-2007 Dr.oec.,as.prof. A.Nikolajevs

Aleksejs Hotuļevs Reģionālā

ekonomika

3/pilna

2006-2009 Reģionālas investēšanas ietekme uz Latvijas


Dr.oec., as.prof. E.Jermolajeva

Rita Baltere Reģionālā

ekonomika

3/pilna 2007-2010 Uzņēmējsabiedrību darba organizācijas un


Savienības fondu līdzfinansēto projektu

realizācijas efektivitātes paaugstināšanai

Dr.oec., as.prof. E.Jermolajeva

Sandra Ežmale Reģionālā

ekonomika

3/pilna 2007-2010 „Reģionu attīstība Latvijā ES telpiskās

plānošanas polotiku kontekstā”


Ludmila Panina Reģionālā

ekonomika

3/pilna 2007-2010 „Latvijas augstākās izglītības sistēmas

efektivitātes novērtēšana”

Dr.oec., as. prof. J.Egļitis

Oksana Ruža Reģionālā

ekonomika

2/pilna 2008-2011 „Kompleksveida analīzes un nekustamā

īpašama objektu novērtējuma reģionālie

aspekti” Dr.sc.soc., as.prof. V.Voronovs

Rets Renemanis Reģionālā

ekonomika

2/pilna 2008-2011 Marketinga komunikāciju attīstība

onkoloģisko produktu izplatīšanā Latvijas

tirgū Dr.oec., as.prof. Limanskis

Jolanta Vjakse Reģionālā

ekonomika

2/pilna 2008-2011 Eiropas Savienības 2004.-2006. gada

programmēšanas perioda finanšu līdzekļu

ietekme uz Vidzemes reģiona attīstību

Dr.oec., as.prof.A.Eglīte

Eduards Vanags Reģionālā

ekonomika

2/pilna 2008-2011 Latvijas darba tirgus attīstības novērtēšana un

vadīšana Dr.sc.soc., prof. V.Meņšikovs

Žanna Agafonova

Reģionālā

ekonomika 1/pilna 2009-2012 Muitas audita loma Latvijas iekšējā tirgus

aizsardzībai.

Dr.oec., as.prof. E.Jermolajeva, DU

Andrejs Bušenko

Reģionālā

ekonomika 1/pilna 2009-2012 „Moderno tehnoloģiju attīstības ietekme uz

uzņēmējdarbības efektivitātes celšanu

Latgales reģionā” Dr. oec. A.Eglīte, LLU

Inese Haite

Reģionālā

ekonomika 1/pilna 2009-2012 „Austrumlatvijas reģionālās nozīmes

ekonomisko un administratīvo centru sociāli

ekonomiskā attīstība, izmantojot Eiropas

Savienības finansējumu”

Dr.oec., doc. L.Litavniece, RA

Sanita Puncule Reģionālā

ekonomika 1/pilna 2009-2012 „ES fondu ietekme uz Latgales reģiona

attīstību” Dr.oec., as. prof. E.Jermolajeva

Daina Znotiņa Reģionālā

ekonomika 1/pilna 2009-2012 "Cilvēkresursu kapitāls Latgales reģiona

attīstībā" Dr.oec., asoc. prof. E.Jermolajeva

Andrejs

Ančupāns

Reģionālā

ekonomika 1/pilna 2009-2012 „Latvijas reģionu attīstības modeļa izstrāde”

Dr. oec., doc. L.Litavniece, RA

Gita Stalidzāne

Reģionālā

ekonomika 1/pilna 2009-2012 „Institucionālo mehānismu loma bezdarba

mazināšanā un ekonomiski neaktīvo

iedzīvotāju integrēšanā darba tirgū Latvijas

reģionos” Dr.oec., doc. V.Boroņenko

Guntars Vanags

Reģionālā

ekonomika 1/pilna 2009-2012 „Darba tirgus Latvijā, tā attīstības specifika un

pilnveidošanas iespējas” Dr.soc., prof.


Jānis Punculis

Reģionālā

ekonomika 1/pilna 2009-2012 „Ekonomiskais aspekts centra un perifērijas

reģionu attiecībās Latvijā” Dr.soc., prof.


Māris Bozovičs

Reģionālā

ekonomika 1/pilna 2009-2012 Valsts pārvaldes decentralizācija –

priekšnosacījums Latvijas valsts publiskās

pārvaldes un reģionu ilgtspējīgai attīstībai

Dr.oec., asoc. prof. J.Eglītis

Jeļena Stepule

Reģionālā

ekonomika 1/pilna 2009-2012 Veselības aprūpes finansēšanas izmantošanas

neefektivitāte

Dr.oec., doc. Dr.oec., doc. V.Boroņenko

9.Pielikums.

Doktora studiju programmas „Ekonomika” studējošo publikācijas

līdz 2007./2008.st.g. skat. akreditācijas ziņojumā


studējošo publikācijas (2007./2008. st.g.)

Apens E. „Use of a free labour of Latvia as one of the basic directions of development of a

national economy of the country”. IV International Conference “Development of Baltic

Europe” entitled International and transborder economic co-operation in the context of

european integration. Torun.

Быковский T. „Трудовые ресурсы в формировании экспортного потенциала страны”.

Starptautiskā zinātniskā konference „Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskā attīstība

Eiropas integrācijas kontekstā”. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds

"Saule" 2007. c. 77-79.

Baltere R. ‘’Kvalificēts grāmatvedis ES struktūrfondu aspektā’’ GFK un SIA KIF ‘’Biznesa

komplekss’’ konferences materiāli. 2007. gads.

Baltere R. ‘’Motivācijas faktori profesionālai pilnveidei brieduma gados’’

XII starptautiskās kreativitātes konferences ‘’Kreativitāte kā personības īpašība’’ materiāli.

2007. gads

Čaplinska A. „Latvijas banku riski integrējoties Eiropā”. Starptautiskā zinātniskā konference

„Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskā attīstība Eiropas integrācijas kontekstā”.

Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule" 2007. 209.-218. lpp.

Igavens M. „Rēzeknes reģiona tautas saimniecības nozaru attīstības iespēju analīze, izvērtējot

cilvēkresursu kvalitāti”. Starptautiskā zinātniskā konference „Centrālās un Austrumeiropas

ekonomiskā attīstība Eiropas integrācijas kontekstā”. Daugavpils: Daugavpils Universitātes

Akadēmiskais apgāds "Saule" 2007. 104.-112. lpp.

Игнатьев C. „Туризм как фактор развития экономики региона”. Starptautiskā zinātniskā

konference „Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskā attīstība Eiropas integrācijas

kontekstā”. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule" 2007. c. 124-

132

Лавриненко O., Косиедовский B. „К вопросу о построении интегрального индикатора

уровня жизни населения”. Starptautiskā zinātniskā konference „Centrālās un Austrumeiropas

ekonomiskā attīstība Eiropas integrācijas kontekstā”. Daugavpils: Daugavpils Universitātes

Akadēmiskais apgāds "Saule" 2007. c. 133-145.

Лавриненко О. „Концепция непрерывного образования в Латвии” Starptautiskā

zinātniskā konference „Izglītība sociālo pārmaiņu apstākļos”, Daugavpils.

Lavriņenko O. „Izglītība zināšanu sabiedrības attīstībai Latvijā”. Stratēģiskās analīzes

komisijas Izglītības darba grupas vadītājs V.Meņšikovs. Politikas gadagrāmata Latvija 2006,

„Zinātne” 2007, 180.lpp. ISBN 978-9984-808-10-9

Lavriņenko O. „Ekonomistu-doktorantu konference Daugavpils Universitātē kļūst par

tradīciju”. Daugavpils Universitāte, Sociālo zinātņu vēstnesis Nr. 1, 2007, 150-160. lpp. ISBN

978-9984-14-362-0

Lavriņenko O. „Zināšanu sabiedrība: ģimenes pozīcija”. „Izglītība zināšanu sabiedrības

attīstībai Latvijā”. Zinātniski pētniecieskie raksti 2(13)2007, 216.lpp-224.lpp. ISBN numurs

978-9984-808-10-9

Lavriņenko O. „Daugavpils pilsētas un rajona iedzīvotāji: skats caur demogrāfijas prizmu”.

„Daugavpils kā attīstības ceļvedis”. Stratēgiskaas analīzes komisija. Daugavpils, „Zinātne”

2007, 36.-50. lpp. ISBN 9789984808031

Lavriņenko O. „Determination of the Standard of Living in Latvia”. „Nowoczesnosc

ponowoczesnosc spoleczenstwo obywatelskie w europie spodkowej i wschhodniej”, Lublin

2007, t.2, 104.-108. lpp. ISBN 978-83-7363-9

Lavrinenko O. „Knowledge Society: The Position of a Family”. ”Uncertain transformation –

new domestic and international challenges”, proccedings of the International Conference,

Riga, LU Akadēmiskais apgāds, 2007. 257-262 . lpp. ISBN 9984-802-58-2

Lavriņenko O. „Determination of the Standard of Living in Latvia” Starptautiskā zinātniskā

konference „Nowoczesnosc ponowoczesnosc spoleczenstwo obywatelskie w europie

spodkowej i wschhodniej”, 15-16 maijā, Lublin 2007.

Lavrinenko O. „Daugavpils pilsētas un rajona iedzīvotaaji: skats caur demogrāfijas prizmu”.

Konference „Daugavpils kā attīstības ceļvedis”. Daugavpils, 31 majiā, 2007.

Lavrinenko O. „Эволюция подходов к построению социальных-экономических

интегральных индикаторов”. Konference “Border economic collaboration in the context of

european integration” Torun, Poland 15-16.06.2007.

Lavrinenko O. „The Model of a Hierarchical System of the Standard of Living of the

Population in the Region”. International Conference “Baltic Futures”. Riga, Lomonosova

Street 1a., November 23-24, 2007.

Lavrinenko O. „Качество жизни населения регионов ЕС”. Starptautiskā zinātniskā

konference doktorantiem „Reģionālās ekonomikas konkurētspēja: attīstības faktori

globalizācijas apstākļos”, Daugavpils, DU, 2007.g. 1.decembrī.

Меньшиков П. „Повышение конкуренции в банковском секторе Латвии и возможные

последствия в условиях интеграции в ЕС”. Starptautiskā zinātniskā konference „Centrālās

un Austrumeiropas ekonomiskā attīstība Eiropas integrācijas kontekstā”. Daugavpils:

Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule" 2007. c. 219-227.

Paņina L. „The Components of the Quality of Education: Opinions of social Groups Involved

in the Educational System Uncertain Transformations”. „New Domestic and International

Challenges” Proceedings of the International conference (editors: Ž.Ozoliņa, N.Muižnieks).

Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. 263.-275. lpp.

Paņina L. „Privātās investīcijas augstākās izglītības sistēmā: iespējas un ierobežojumi”.

Starptautiskās zinātniskās konferences “Izglītība sociālo pārmaiņu apstākļos” rakstu krājums.

(zin. red. V.Meņšikovs). Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”,

2007. 104.-113. lpp.

Paņina L. „Analysis of Costs and Benefits of Higher Education in Knowledge Society”.

“Nowoczesnošč Ponowoczesnošč”. t. 2., Lublin 2007, p. 229.-234.

Paņina L. „Privāto finanšu resursu ieguldīšana augstākās izglītības finansēšanā: iespējas un

ierobežojumi”. Starptautiskās zinātniskās konferences “Izglītība sociālo pārmaiņu apstākļos”

tēzes. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 2006. 34. lpp.

Paņina L. Izglītības kvalitātes elementi izglītības sistēmā iesaistīto grupu vērtējumā. Izglītība

zināšanu sabiedrības attīstībai Latvijā (zin. red. V.Meņšikovs). Rīga: Zinātne, 2007. - 52.-73.

lpp. ISBN 978-9984-808-109

Paņina L. Privātās investīcijas augstākās izglītības sistēmā: iespējas un ierobežojumi.

Starptautiskās zinātniskās konferences “Izglītība sociālo pārmaiņu apstākļos” rakstu krājums

(zin. red. V.Meņšikovs). Daugavpils: Daugavpils Universitāte Akadēmiskais apgāds “Saule”

2007. - 104.-113. lpp. ISBN 978-9984-14-353-8

Paņina L. The Components of the Quality of Education: Opinions of social Groups Involved

in the Educational System. Uncertain Transformations – New Domestic and International

Challenges. Proceedings of the International conference (editors: Ž.Ozoliņa, N.Muižnieks).

Riga: LU akadēmiskais apgāds 2007. - 263.-275. lpp. ISBN 978-9984-14-353-8

Paņina L. Analysis of Costs and Benefits of Higher Education in Knowledge Society.

Nowoczesnošč Ponowoczesnošč. Lublin 2007. – t. 2., p. 229.-234. ISBN 978-83-7363-9

Панина Л. Финансирование высшего образования: вызовы экономики знаний.

Социально-экономические проблемы и перспективы развития организаций и регионов

Беларуси в условиях европейской Интеграции - Витебск, 2007. – с. 222-227. УДК

332.012.2

Petrova I., Jermolaeva E. Eiropas valstu pieredze teritoriālajā marketingā un tās izmantošanas

iespējas Latvijā. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2007,

160 lpp. ISBN 978-9984-14-375-0

Petrova I. „Valsts imidžs jeb kā vērtē Latviju ārzemēs”. Starptautiskā zinātniskā konference


Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule" 2007. 80.-89. lpp.

Plotkāns A.Mārketings.-R.;LUMA,2007, 115 lpp.(Mācību līdzeklis vidusskolām)

Plotkāns A.Vadzinības.-R.; LUMA, 2007, 245 lpp.(Mācību līdzeklis augstskolām)

Rачко Э. „Интеграция Латвии в EMU в современных условиях развития ЕС”. ”.



"Saule" 2007. c. 228-242.

Stūrainis V. „Izmaiņas un tendences transportlīdzekļu īpašnieka civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanā Latvijā pēc iestāšanās ES”. Starptautiskā zinātniskā konference „Centrālās un

Austrumeiropas ekonomiskā attīstība Eiropas integrācijas kontekstā”. Daugavpils: Daugavpils

Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule" 2007. 163.-168. lpp.

Zelčs A. „Finanšu sistēmas attīstība jaunajās ES dalībvalstīs”. Starptautiskā zinātniskā


kontekstā”. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule" 2007. 187.-

195. lpp.

Zelča S. „Vietējo varas orgānu finanšu loma Latvijā un Eiropas Savienības valstīs.”



"Saule" 2007. 196.-208. lpp.

Зелча С. „Роль налогов в формировании местных органов власти в Латвии и странах

ЕС” - 4 Международный семинар „Развитие Балтийской Европы” на тему

„Международное и приграничное сотрудничество в контексте Европейской

интеграции”.



Zinātniskajā periodikā norādītu, zinātniskajā literatūrā un starptautiski pieejamās datu

bāzēs citētas zinātniskās publikācijas (SCI)


1. Ežmale S. Eiropas Savienības telpiskās plānošanas politikas izpēte. Daugavpils

Universitātes 50. Starptautiskās zinatniskās konferences rakstu krājums. Daugavpils, 2009.

ISBN: 978-9984-14-423-8.

2. Ežmale S. Role of Spatial Planning in Creating Susutainable Rural Areas. Faculty of

Economics Latvian University of Agriculture 10th Annual International Scientific Conference

Material „Economic Science for Rural Development Nr.19”, 2009. ISSN 1691-3-78.

3. Ežmale S., Silinevica I., Igavens M., Amantova-Salmane L. Ekonomikas attīstību

veicinošu instrument pielietošana Latgales reģionā. Tautsaimniecības attistības problēmas un

risinājumi. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, 2008.g. 17.aprīlis. RA. -2008,

339.-348. lpp.

4. Ežmale S., Silinevica I., Igavens M. Rēzeknes speciālās ekonomikas zonas ietekme un

Latgales reģiona ekonomisko un socialo attīstību. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes

starptautiskās zinātniskās konferences materiāli „Economic Science for Rural Development

Nr. 15. – 2008.

5. Fjodorova O. Современная динамика рынка недвижимости Латвию Kultura a Rynek.

Pod redakciją Słavomira Partyckiego, Lublin: 180-186. 2008. ISBN 978-83-7363-693.

6. Игнатьев С. Проблемы прогнозирования и государственного регулирования

социально – экономического развития. Минск:. 2008. ISBN978-985-6762-41-6, УДК

338.1+316.42 (476)(043.2)

7. Paņina L. Austākās izglītības ekonomisko resursu struktūra: iespējas un izaicinājumi.

Daugavpils Universitātes 50. Starptautiskās zinatniskās konferences rakstu krājums.

Daugavpils, 2009. -277.-287. lpp. ISBN: 978-9984-14-423-8.


8. Baltere R. Pieaugušo profesionālās pilnveides motivācijas faktori (lpp. 163 – 171). Radoša

personība, VI Starptautiski recenzēts zinātnisko rakstu krājums. Rīga. 2008.Izdevējs

Kreativitātes zinātniskas institūts, 271. lpp., ISBN 978-9984-9965-1-6.

9. Baltere R. Mūžizglītība un nodarbinātība Latvijā. Latvijas ekonomists (7/8 163/164), Rīga

2008, lpp.26.-32.

10. Baltere R., Jermolajeva E., Švarce D. Uzņemējdarbības attīstība Latvijas reģionos – valsts

atbalsts un Eiropas Savienības līdzfinansējums. Reģionalais ziņojums. Daugavpils, 2008.

11. Краско В. Изменение в структуре личных потреблений: продукты питания и

жилищные условия домохозяйств Латвии. Вторая международная научная Интернет-

конференция Московской академией предпринимаиельства при правительстве Москвы

«Проблемы совершенствования механизма управления экономическими системами в

современном мире». www.kazan-mosap.ru

12. Paņina L. Augstākā izglītība Latvijas reģionos: izaicinājumi un perspektīvas. Latgales

sabiedrība attīstības lokos: valodas politikas, juridiskie, socioloģiskie, vēsturiskie

(dzīvesstāstu) aspekti. - DU akadēmiskais apgāds „Saule”, 2008. – 104.-122. lpp. ISBN: 978-

9984-14-411-5.

Konferenču tēzes

1. Paņina L. Augstākās izglītības ekonomisko resursu struktūra: iespējas un izaicinājumi.

Daugavpils Universitātes 50. starptautsikā zinātniskā konference. Latvija, Daugavpils, 15.-

17.maijā, 111.lpp., 2008. ISBN 978-9984-14-396-5.

http://www.kazan-mosap.ru/

2. Paņina L. Augstākās izglītības efektivitātes indikatori: metodoloģiskie aspekti un Eiropas

valstu pieredze. Daugavpils Universitātes 51. starptautsikā zinātniskā konference. Latvija,

Daugavpils, 15.-18.aprīlī, 105.-106..lpp., 2008. ISBN 978-9984-14-428-8.

3. Paņina L., Ostrovska I. Augstākā izglītība kā cilvekkapitala veidošanās pamatfaktors

Latvijas reģionos. 2. starptautiskās starpdisciplinārās zinātniskās konferences tēzu krājums.

Lavija, Riga: RSU, 2008. g. 6.-7. novembrī, 60. lpp. ISBN: 978-9984-778-35-7.

4. Zelča S. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds un tā loma pašvaldību budžetu veidošanā

Latvijā. Daugavpils Universitātes 50.starptautsikā zinātniskā konference. Latvija, Daugavpils,

15.-17.maijā, 60. lpp., 2008. ISBN 978-9984-14-396-5.

5. Fjodorova O. Nekustamā ipašuma objektu novērtējuma īpatnības. Daugavpils Universitātes

51. starptautsikā zinātniskā konference. Latvija, Daugavpils, 15.-18.aprīlī, 107..lpp., 2008.

ISBN 978-9984-14-428-8.

6. Fjodorova O. Nekustamā īpašuma tirgus raksturojums Latvijā. Daugavpils Universitātes

50.starptautsikā zinātniskā konference. Latvija, Daugavpils, 15.-17.maijā, 116. lpp., 2008.

ISBN 978-9984-14-396-5.



Zinātniskajā periodikā norādītu, zinātniskajā literatūrā un starptautiski

pieejamās datu bāzēs citētas zinātniskās publikācijas (SCI)


1. Čaplinska A. Evaluation of the borrower's creditworthiness as an important condition for

enhancing the effectiveness of lending operations.The 3 rd International Interdisciplinary

Conference Society, health and welfare Social Capacity building against poverty and

vulnerability: reality, challenge and responsibility. Riga Stradins University, 2010 (raksts 3 lpp.

iesniegts, apliecinājums).

2. Čaplinska A. Aizņēmēja kredītspēja recesijas apstākļos Latvijā. 12 lpp. apmērā ir apstiprināts un

iesniegts publicēšanai rakstu krājumā „Reģionālās ekonomikas inovatīvās attīstības stratēģijas un

mehānismu veidošana „. 2010 ( pielikumā apliecinājums ).

3. Čaplinska A. Aizņēmēja kredītspēja Latvijā. 13 lpp. apjomā ir pieņemts publicēšanai Daugavpils

Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājumā 2010( pielikumā

apliecinājums).

4. Čaplinska A. Кредитоспособность заёмщика в условиях социально- экономического кризиса

в Латвии « , „ Partnerstwo i wspolpraca a kryzys gospodarczo – spoleczny w Europie srodkowej i

wschodniej” . Tom II. Pod redakcja Slawomira Partyckiego, Wydawnictwo KUL, Lublin , ISBN

978 -83 -7702 – 016 -6, 2010, стр..370.-375.

5. Čaplinska A. Кредитоспособность заёмщика в е- экономике”. E- gospodarka E- spoleczenstwo

w Europie Srodkowej i Wschodniej. Tom II Pod redakcja Slawomira Partyckiego.Wydavnictwo

KUL, Lublin, 2009, lpp.436.- 439.

6. Ežmale S. Eiropas Savienības telpiskās plānošanas politikas izpēte. Daugavpils Universitātes 50.

Starptautiskās zinatniskās konferences rakstu krājums. Daugavpils, 2009. ISBN: 978-9984-14-423-

8.

7. Ežmale S. Role of Spatial Planning in Creating Susutainable Rural Areas. Faculty of Economics

Latvian University of Agriculture 10th Annual International Scientific Conference Material

„Economic Science for Rural Development Nr.19”, 2009. ISSN 1691-3-78.

8. Eglītis J., Paņina L. Tertiary Education in Latvia Today and Tomorrow. In New Dimensions in the

Development of Society 2009. (CD) ISBN 978-9984-48-005-3

9. Paņina L. Augstākās izglītības ekonomisko resursu struktūra: iespējas un izaicinājumi. Gr.:

Daugavpils Universitātes 50. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Daugavpils,

2009. 277.-287. lpp. ISBN: 978-9984-14-423-8

10. Paņina L. Austākās izglītības ekonomisko resursu struktūra: iespējas un izaicinājumi. Daugavpils

Universitātes 50. Starptautiskās zinatniskās konferences rakstu krājums. Daugavpils, 2009. -277.-

287. lpp. ISBN: 978-9984-14-423-8.

11. Renemanis R. Veselības aprūpes ekonomika dzīves kvalitātes aspektā. Rīgas Stradiņa Universitātes

2010. gada zinātnisko rakstu krājumā. Apjoms 9 lpp.

12. Renemanis R. Рынок медицинских услуг: особенности сотрудничества государства и

частного сектора в условиях кризиса. XI Starptautiskās zinātniskās konferences „Партнёрство и

сотрудничество в условиях социально-экономического кризиса в Центральной и Восточной

Европе” zinātnisko rakstu krājumā no 687-692 lpp. Polija, Ļubļina, 2010.g. Apjoms: 5 lpp ISBN

978-83-7702-015-9.

13. Renemanis R. Mārketinga komunikācijas onkoloģisko produktu izplatīšanā Latvijas tirgū.

Daugavpils Universitātes Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājumā no 229.lpp-235 lpp.

„Reģionālās ekonomikas konkurētspēja un attīstības prognozēšana” 2008. gada 29. novembrī,

Daugavpilī. Apjoms 7 lpp ISBN 978-9984-14-461-0.

14. Renemanis R. Mārketinga komunikācijas medicīnas jomā: Iespējas ekonomiskās krīzes apstākļos.

Daugavpils Universitātes Starptautisko Zinātnisko rakstu krājumā „Reģionālās ekonomikas

inovatīvās attīstības stratēģijas un mehānismu veidošana” 2009. gada 4-5. decembrī, Daugavpilī.

Apjoms 12 lpp.

15. Ruža O., Voronovs V. Экономический кризис в Латвии: что делать?. В кн.: Zarzadzanie

organizacija w nowej rzeczywistosci gospodarczej. Wybrane problemy. Czesc II. Rozdzial 1. Red.

nauk. W. Matwiejczuk. Warszawa: Difin, 2010. P.75-80. ISBN 978-83-7641-203-0

16. Vanags E. „Особенности развития рынка труда в Латвии” Vitebskas valsts tehnoloģiskās

universitātes zinātnisko rakstu krājumā. УДК 332.012.2 ББК 65.9 М34. 7 lpp.

17. Vanags E. XI Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājumā „Партнёрство и


Европе” ar rakstu „Latvian Labour Market in the Conditions of the Global Economic Crisis”,

Ļublinā (Polijā), 2010.g. ISBN 978-83-7702-015-9.


27. Jermolajeva E., R.Baltere, D.Švarce Uzņēmējdarbības attīstība Latvijas reģionos – valsts atbalsts un

Eiropas Savienības līdzfinansējums. DU SZF SPI Reģionālais Ziņojums. Nr. 4 (2008) Daugavpils

Universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”, 2009., 7. – 26.lpp. ISBN 978-9984-14-440-5.

28. Краско В. Д., Воронов В. В., Потребительская уверенность и экономические настроения

домохозяйств Латвии и других стран Евросоюза. Наука, образование и

предпринимательство: информационные технологии, инновации: Материалы III

международного аспирантско-студенческого форума /Под общ. Ред. К.П.Н., доц. Л.А.

Гайнуловой. – Казань: АртПечатьСкрвис, 2010. – 412 с.

29. Краско В. Д. Индикаторы потребительского поведения домохозяйств Латвии в контексте

стран Евросоюза. Starptautiskās zinātniskā-praktiskās konferences „УСЛОВИЯ

ЭКОНОМИЧЕСКОГО РОСТА В СТРАНАХ С РЫНОЧНОЙ ЭКОНОМИКОЙ”. G.

Skovorodas Valsts Pedagoģiskās universitātes, Perejaslav-Hmelnickā rakstu krājums.

30. Znotiņa D. Determination of Human Resource Capital Priorities in Rēzekne City Development.

(līdzaut.L.Litavaniece). „Economic Science for Rural Develpoment”. Proceeding of the

International Scientific Conference. Resources and Education. Nr.22, Jelgava, 2010. 33.- 41.p.

31. Ruža O. International Scientific Conference in the conference proceedings „Insights into the

sustainable growth of business” ar referātu „Modern Dynamics of the Real Estate’s Market in

Latvia”,Viļņus (Lietuvā), 19-21. 11.2009. ISSN 2029-3461.

32. Ruža O. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājumā "Социально - экономическое

развитие организаций и регионов Беларуси: инновации, социальные ориентиры,

глобализация" ar referātu „Анализ развития строительной индустрии за 2004-2008 г.”,

Vitebskā (Baltkrievijā) 2009.gadā.

33. Ruža O. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājumā „Reģionālās ekonomikas

konkurētspēja un attīstības prognozēšana” ar referātu „Анализ динамики рынка недвижимости в

Латвии”, Daugavpilī, Latvija. ISBN 978-9984-14-461-0.

34. Ruža O, Voronovs V. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājumā „Zarzadzanie

organizacja w nowej rzeczywistosci gospodarczej” ar referātu „Экономический кризис в Латвии:

что делать?”, Bialystok (Polija) 2009. ISBN 978 83 60200 78 0.

35. Ruža O., Voronovs V. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājumā "Economic science

for rural development" ar referātu „Nekustamā īpašuma vērtības novērtēšana pie investīciju

plānošanas celtniecības laikā”, Jelgavā (Latvijā), 2010. gadā.ISSN 1691-3086; ISBN 978-9984-

998.

36. Ruža O, Voronovs V. XI Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājumā „Партнёрство и


Европе” ar referātu „Системный кризис в Латвии: бремя обманутых надежд”, Ļublinā (Polijā),

2010.g. ISBN 978-83-7702-015-9.

Konferenču tēzes

1. Čaplinska A. Aizņēmēja kredītspēja Latvijā. Daugavpils universitātes 52. starptautiskās zinātniskās

konferences tēzes. ISBN 978-9984-14-482-5, DUJZA,2010.;lpp.90.

2. Čaplinska A. Aizņēmēja kredītspēja Latvijā recesijas apstākļos. Starptautiskās zinātniskās

konferences „Reģionālās ekonomikas inovatīvās attīstības stratēģijas un mehānismu veidošana „

tēzes. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds „Saule „ ISBN 978-14 – 466 -5, 2009 , lpp.

7.-8.

3. Eglītis J., Paņina L. Latgales reģiona augstskolu absolventu pozīcijas darba tirgū. DU SZF

starptautiskā zinātniskā konference „Reģionālās ekonomikas inovatīvās attīstības stratēģijas un

mehānismu veidošana”, 4-5.decembris, Daugavpils, 9. lpp., 2009.

4. Paņina L. Augstākās izglītības efektivitātes indikatori: metodoloģiskie aspekti un Eiropas valstu

pieredze. DU 51.starptautiskā zinātniskā konference, 15.-17.aprīlis, Daugavpils, 105. lpp. 2009.

5. Eglītis J., Paņina L. Latgales reģiona augstskolu absolventu pozīcijas darba tirgū. Reģionālās

ekonomikas inovatīvās attīstības stratēģijas un mehānismu veidošana. Starptautiskās zinātniskās

konferences tēzes. Daugavpils: DU apgāds “Saule” 2009. 9. lpp. ISBN: 978-9984-14-466-5.

Daugavpils, Latvija, 4.-5. decembris.

6. Paņina L. Strategies of Higher Education Funding in the Context of Bologna Process. 31. Eiropas

Augstākās izglītības biedrības forumā „Fighting for Harmony - students, society and the academy

in tune” Vilnius University. Viļņa, Lietuva, 23.-26.09.2009.

7. Renemanis R. Mārketinga komunikācijas medicīnas jomā: Iespējas ekonomiskās krīzes

apstākļos.Tēze Daugavpils Universitātes zinātniskajā konferencē „Reģionālās ekonomikas

inovatīvās attīstības stratēģijas un mehānismu veidošana”, Daugavpilī, 2009.g. 04.-05. decembrī.

37. Renemanis R. Veselības aprūpes tirgus attīstības izaicinājumi krīzes apstākļos. Tēze Daugavpils

Universitātes 52.starptautiskajā zinātniskajā konferencē. Daugavpilī (Latvijā), 2010. g. 14.-17.

aprīlī.

38. Znotiņa D. Nodarbināto cilvēkresursu prioritātes Daugavpils un Rēzeknes pilsētu attīstībā. –

Daugavpils Universitātes 52.starptautiskās zinātniskās konferences tēzes = Abstracts of the 52nd

International Scientific Conference of Daugavpils University, Daugavpils, 2010. 100.-101.lpp.

39. Ruža O. Nekustamā īpašuma objektu novērtējuma īpatnības. Daugavpils Universitātes

51.starptautiskās zinātniskās konferences tēzes. Daugavpils, Saule. 15.-18.aprīlī. 107.lpp.

Konferenču tēzes.

40. Ruža O. Starptautiskās zinātniskās konferences tēžu krājumā „Reģionālās ekonomikas inovatīvās

attīstības stratēģijas un mehānismu veidošana” ar tēzēm „Galvenās nekustamā īpašuma vērtēšanas

metodes un to pamatprincipi”, 4.-5.12.2009, Daugavpilī, Latvijā. ISBN 978-9984-14-466-5.

41. Voronovs V., Stašāne J., Lavriņenko O., Ruža O. Daugavpils Universitātes 52.starptautiskās

zinātniskās konferences tēžu krājumā ar tēzēm „Value orientation of graduates of educational

establishments of higher education and Professional vocational schools of Latgale region”.

Daugavpils Universitāte, 2010.gadā. ISBN 978-9984-14-482-5

10.Pielikums.

Doktora studiju programmas „Ekonomika” studējošo piedalīšanās konferencēs

līdz 2007./2008.st.g. skat. akreditācijas ziņojumā


studējošo piedalīšanās konferencēs (2007./2008. st.g.)

Apens E. „Use of a free labour of Latvia as one of the basic directions of development of a

national economy of the country”. IV International Conference “Development of Baltic

Europe” entitled International and transborder economic co-operation in the context of

european integration. Torun, June 15-16 of 2007.

Baltere R. ‘’Motivācijas faktori profesionālai pilnveidei brieduma gados’’

XII starptautiskās kreativitātes konferences ‘’Kreativitāte kā personības īpašība’’ Rīga, 2007.

Baltere R. ‘’ESF finansēto projektu ieviešanas aspekti’’ NVA Rēzeknes rajona padome.

Rēzekne, 2007.

Baltere R.’’Kvalificēts grāmatvedis ES struktūrfondu aspektā’’ GFK un SIA KIF ‘’Biznesa

komplekss’’ konference. 2007.

Lavriņenko O. „Determination of the Standard of Living in Latvia”. Starptautiskā zinātniskā

konference „Nowoczesnosc ponowoczesnosc spoleczenstwo obywatelskie w europie

spodkowej i wschhodniej”. Lublin 2007.g. 15.-16. maijā.

Lavriņenko O. „Daugavpils pilsētas un rajona iedzīvotaaji: skats caur demogrāfijas prizmu”

Konference „Daugavpils kā attīstības ceļvedis” .Daugavpils, 31 majiā, 2007.

Lavriņenko O. „Hierarchical system of Indicators of Living Standard of Population of EU”.

Konference “Border economic collaboration in the context of european integration”. Torun,

Poland 15-16.06.2007.

Lavriņenko O. Starptautiskā zinātniskā konference doktorantiem „Reģionālās ekonomikas

konkurētspēja: attīstības faktori globalizācijas apstākļos” „Оценка уровня жизни в странах

ЕС”. DU, 2007.g. 7. decembrī/

Lavriņenko O. „The Model of a Hierarchical System of the Standard of Living of the

Population in the Region”International Conference “Baltic Futures” Riga, Lomonosova Street

1a., November 23-24, 2007.

Paņina L. „Analysis of Costs and Benefits of Higher Education in Knowledge Society”. VIII

Starptautiskā zinātniskā konference „Mūsdienas – Postmoderns – Pilsoniskā sabiedrība

Centrālajā un Austrumeiropā” („The Present – Postmodern – Civil Society in Central and

Eastern Europe”) “Nowoczesnošč Ponowoczesnošč”. Nalenčova, 2007. gada 14.-16. maijā

Paņina L. „Financing the Higher Education within the Context of the Bologna Process”.

Starptautiskā zinātniskā konference „Florences ieguldījums Boloņas procesā” („Florentine

Contribution to the Bologna Process”). Florence, 2007. gada 21.-25. martā.

Панина Л. „Финансирование высшего образования Латвии: вызовы и перспективы”.

„Актуальные проблемы социологического образования”. Санкт-Петербург:

“Издательство Русь”, 2005.

Панина Л. „Пить или не пить?! Или экономическое значение алкогольной

индустрии”. Starptautiskā zinātniskā konferences „Krogs Eiropas kultūrā”. - Daugavpils,

2007. gada 13.-14. aprīlī.

Paņina L. “Financing the Higher Education in Latvia: Challenges and Perspectives”.

Starptautiskā konference „Baltijas nākotne” (“Baltic Futures”). 2007. g. 23.-24. novembrī

Rīga.

Paņina L. „Augstākā izglītība Latvijas reģionos: izaicinājumi un perspektīvas”. Letonikas

otrais kongress. Sekcija Daugavpilī „Latgales sabiedrība attīstības lokos: valodas politikas,

juridiskie, socioloģiskie, vēsturiskie (dzīvesstāstu) aspekti”. 2007. gada 12.–13. novembrī

Daugavpils.

Paņina L. „Augstākā izglītība Latvijas reģionos: izaicinājumi un perspektīvas”. VIII

Starptautiskā zinātniskā konference „Mūsdienas – Postmoderns – Pilsoniskā sabiedrība

Centrālajā un Austrumeiropā” („The Present – Postmodern – Civil Society in Central and

Eastern Europe”). 2007. gada 14.-16. maijā Nalenčova (Polija).

Paņina L. „Пить или не пить?! Или экономическое значение алкогольной

индустрии”. Starptautiskā zinātniskā konference „Krogs Eiropas kultūrā”. 2007. gada 13.-14.

aprīlī Daugavpils.

Paņina L. „Financing the Higher Education within the Context of the Bologna Process”.

Starptautiskā zinātniskā konference „Florences ieguldījums Boloņas procesā” („Florentine

Contribution to the Bologna Process”). 2007. gada 21.-25. martā Florence (Itālija).

Petrova I. “Latvijas reģiona konkurētspējas paaugstināšanas iespējas”. Starptautiskā

zinātniskā konference „Konkurence, integrācija, kooperācija: Baltijas reģiona ekonomikas

attīstības reģionālie un starptautiskie aspekti”. Daugavpils, 2006. gada 25. martā.

Petrova I. „Valsts imidžs vai kā vērtē Latviju ārzemēs”. Starptautiskā zinātniskā konference


Daugavpils, 2006. gada 29. novembrī.

Plotkāns A. „Konkurences procesi hipotekārās kreditēšanas mārketingā”. Starptautiskā

zinātniskā konference „Efektivitāte un konkurence”. Daugavpils, 2005.g. 26.-27. septembrī.

Račko E. “Latvijas finanses atvērto integrācijas procesu apstākļos ES”. Starptautiskā



Račko E. Oslo Summer School in Comparative Social Science Studies "Global Urbanism:

Cities and Global Processes” by Associate Professor Kris Olds, Oslo, Norway, 24. – 28. July

2006.

Рачко Э. „Интеграция Латвии в EMU в современных условиях развития ЕС”. ”.


Eiropas integrācijas kontekstā”. Daugavpils, 2006. gada 29. novembrī.

Seļivanova N. “Zelts kā monetārā rezerve mūsdienu ES banku sistēmā”. Starptautiskā



Stūrainis V. „Latvijas apdrošināšanas tirgus attīstības problēmas un risinājumi”. Starptautiskā

zinātniskā konference „Efektivitāte un konkurence”. Daugavpils, 2005.g. 26.-27. septembrī.

Stūrainis V. „Latvijas apdrošināšanas tirgus risinājumi un apdrošināšanas kultūra”. 8.

starptautiskās zinātniskās konferences “Sabiedrība un kultūra”. Liepāja, 2005.g. 28.-29.aprīlī.

Stūrainis V. „Izmaiņas un tendences transportlīdzekļu īpašnieka civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanā Latvijā pēc iestāšanās ES”. Starptautiskā zinātniskā konference „Centrālās un

Austrumeiropas ekonomiskā attīstība Eiropas integrācijas kontekstā”. Daugavpils, 2006. gada

29. novembrī.

Zelčs A. „Finanšu sistēmas attīstība jaunajās ES dalībvalstīs”. Starptautiskā zinātniskā


kontekstā”. Daugavpils, 2006. gada 29. novembrī.

Зелч A. „Тенденции развития банковского сектора в новых странах Европейского

Союза” – 4 Международный семинар “Развитие Балтийской Европы” на тему:

„Международное и приграничное экономическое сотрудничество в контексте

Европейской интеграции”. Торунь, 15-16 июня 2007 г.

Zelča S. „Vietējo varas orgānu finanšu loma Latvijā un Eiropas Savienības valstīs.”


Eiropas integrācijas kontekstā”. Daugavpils, 2006. gada 29. novembrī.

Зелча С. „Роль налогов в формированииместных органов власти в Латвии и странах

ЕС” - 4 Международный семинар „Развитие Балтийской Европы” на тему

„Международное и приграничное сотрудничество в контексте Европейской

интеграции”. Торунь, 15-16 июня 2007 г.

Doktora studiju programmas „Ekonomika” docētāju un


Simpoziju, konferenču, kongresu, semināru u.c. pasākumu organizēšana

Konferences nosaukums Norises laiks, vieta Dalībnieku skaits

Doktorantu starptautiskā zinātniskā konference

„Finanšu nodrošinājums un reģiona sociāli

ekonomiskās attīstības prognozēšana”

2008.gadā

29.novembrī,

Daugavpils, Latvija

25

Daugavpils Universitātes 50.

Starptautiskā zinātniskā konference.

Darba sekcijas vadītāji – V.Voronovs,

V.Meņšikovs

2008.g. 15.-

17.maijs, DU,

Daugavpils, Latvija

12

2008 (6-12 october) International

Summer School for psychologs.Latvia

(Daugavpils University-

MoskowMGPPU) „The science of

psychology in the changing

world”Moskva- Daugavpils”.

Organizatori, redakcionālās kolēģijas

locekli,redaktori, sastādītāji - Irina

Plotka, Māra Vidnere

2008. g.

6.-12. okt.,

Rīga – Daugavpils,

Latvija

30


Starptautiskā zinātniskā konference,

V.Meņšikovs - Programmas komitejas

loceklis

2009.g.

15-17.

aprīlis

150

Dalība simpoziju, konferenču, kongresu, semināru u.c. pasākumu zinātniskajās

komitejās, padomēs u.t.t.

Konferences nosaukums Norises laiks, vieta V. Uzvārds

Daugavpils Universitātes 50. starptautiskā

zinātniskā konference

15.-17.05.2008.

Daugavpils

E.Jermolajeva

V.Meņšikovs

Pirmā starptautiskā psiholoģiskā skola

„Psiholoģija mainīgajā pasaulē”

06.-10.10.2008.

Daugavpils

E.Jermolajeva

Doktorantu Starptautiskā zinātniskā konference

„Finanšu nodrošinājums un reģiona sociāli

ekonomiskās attīstības prognozēšana”

2008.gadā

29.novembrī,

Daugavpils, Latvija

E.Jermolajeva,

G.Gončarovs,

J.Stašāne,

S.Zelča.

Starptautiskā zinātniskā konference „Kultura a rynek”.

2008.g. 12.-14.

maijs, Nalenčova,

Polija

V.Meņšikovs,

konferences

Zinātņu

komitejas

loceklis

Dalība simpozijos, konferencēs, kongresos, semināros u.c. pasākumos


Daugavpils Universitātes 50. un 51.

starptautiskā zinātniskā konference

15.-17.05.2008.,

15.18.04.2009.Daugavpils

I.Kuņicka

S.Zelča (doktorante)

O.Fjodorova (doktorante)

E.Jermolajeva

W.Kosiedowski

J.Eglītis

V.Meņšikovs

Plotka I.

V. Voronov

V.Krasko (doktorants)

Doktorantu starptautiskā zinātniskā

konference „Finanšu nodrošinājums

un reģiona sociāli ekonomiskās

attīstības prognozēšana”

29.11.2008, Daugavpils

Universitāte, Latvija

S.Zelča(doktorante)

T.Bykovsky

G.Gončarovs

J.Stašāne

I.Kuņicka

J.Eglītis,

V.Voronovs

E.Vanags (doktorants)

V Ювілейна Міжнародна науково

практична конференція молодих

вчених “Економічний і соціальний

розвиток україни в XXI столітті:

Національна ідентичність та

тенденції Глобалізації”

21.-23. 02.2008,

Ternopolī, Ukrainā.

G.Gončarovs

Технологии в машиностроении 3 – 5.12.2008, Харкiв,

НТУ «ХПИ»

G.Gončarovs

XVII International Technical Science

Seminar „High Technologies:

tendencies of development”

22-27.09.2008,

Национальный

технический

университет «ХПИ»

G.Gončarovs

Latgales forums. Latvija 2030. 07.03.2008., Daugavpils E.Jermolajeva

Starptautisks forums „Baltic IT&T

2008: eBaltics”

10.-11.04.2008., Rīga E.Jermolajeva

XV Forums par Eiropas attīstību

„Europa - w poszukiwaniu utraconej

tožsamošci?”

21.-23.04.2008., Toruņa,

Polija

E.Jermolajeva

Business & Economics Society

International Conference 2008

15.-19.07.2008., Lugano,

Šveice

E.Jermolajeva

Augstskolu vieta un loma efektīvas

mūžizglītības īstenošanā

09.10.2008., Rīga E.Jermolajeva

Mūžizglītība – personības izaugsmei

un valsts attīstībai

16.10.2008., Rīga E.Jermolajeva

J.Stašāne

LR proklamēšanas 90. gadadienai

veltīta zinātniskā konference

„Daugavpils Latvijā – Latvija

Daugavpilī”

14.11.2008., Daugavpils E.Jermolajeva

2. Starptautiskā starpdisciplinārā

zinātniskā konference „Sabiedrība.

Veselība. Labklājība”

6.-7.11.2008.

Rīgā (Latvija)

L.Paņina

(doktorante)

V.Kosiedovskis

V.Meņšikovs

Latvijas Bankas gadskārtējā 7.10.2008. L.Paņina

tautsaimniecības konference "Reālā

konverģence ceļā uz eiro ieviešanu -

pieredze un perspektīvas".

Rīgā (Latvija) (doktorante)

30. Starptautiskais Eiropas Augstākās

izglītības biedrības forums "Polishing

the silver: Are we really improving

higher education?"

23.-27.08.2008.

Kopenhāgena (Dānija)

L.Paņina

(doktorante)

International Scientific Conference:

Wiedza, innowacyjność,

przedsiębiorczość a rozwój regionów

(Science, innovations and regional

development), under the title:

Innowacyjność regionów w

gospodarce globalnej (Innovations of

regions in global economy)

12 – 13. 05. 2008,

Uniwersytet Łódzki

(Łódź University),

Wydział Ekonomiczno –

Socjologiczny (Economic

and Social Faculty)

W.Kosiedowski

International Science Conference:

Ekonomiczne wyzwania XXI wieku:

Polska – Unia Europejska – Świat

(Economic Challenges of XXI

century: Poland – European Union –

World)

2- 4.06.2008, Uniwersytet

Szczeciński (Szczecin

University), Katedra

Mikroekonomii

(Microeconomics

Department),

Międzyzdroje

W.Kosiedowski

IX International Scientific

Conference: Problemy

prognozirovanija i

gosudarstviennogo regulirovanija

socyjalno - ekonomičeskogo razvitja

16 – 17.10.2008,

Economic Research

Institue of the Ministry of

Economy of Republic of

Belarus, Minsk (Belorus)

W.Kosiedowski

V.Meņšikovs

S.Ignatjevs

(doktorants)

Starpaugstskolu Zinātniski praktiskā

un mācību metodiskās konferences.

“Mūsdienu izglītības problēmas”.

Rīga TSI Latvija.

2008.gada 22.-

23.februāris

I. Plotka ,

M. Vidnere

XXIX International Congress of

Psychology

Berlīne, Vācija 2008.

gada 20.- 25. jūlijs

Plotka I.

10th European Conferenhce of the

Children’s Identity and Citizenship in

Europe (CICE)

2008.g. 29-31

maijs, Istanbul,

Turcija

I. Plotka ,

M. Vidnere

2nd International Society for Cultural

and Actitity Research (ISCAR)

Congress

San Diego California, 9-

13 of September 2008

I. Plotka ,

M. Vidnere

Starptautiska Zinatniska konference,

“Latvija un Eiropa: reģionālas

attīsības iespējas, risinājumi un

perspektīvas”

28.- 29. martā 2008.gada,

Daugavpils BSA, Latvia

Plotka I.

Inter- higher school scientific and

educational conference „Actual

Problems of Education”

Riga, Latvia, 21-22

February

I. Plotka ,

M. Vidnere

International Tenth European

Conference “Citizens of Europe and

the World “

CICE London

Metropoliten University,

Istambul University.

2008.

I. Plotka ,

M. Vidnere

3rd

International Scientific

Conference “Theory For Practice in

the Education of Contempory

Society”

RPIVA, Rīga, 2008 ( 13-

14. marts)

I. Plotka ,

M. Vidnere

IV Всероссийская научная 2008.g. 9-10. dec., Voronov V.

конференция

«Сорокинские чтения:

Отечественная

социология: обретение будущего

через

прошлое»

Maskavas Valsts Un-te,

Maskava - Rjazan,

Krievija

„E-ekonomika – E-obschestvo v

Centraljnoi i

Vostochnoi Evrope”

2009.g. 11.- 13.maijs,

Nalenčova (Polija)

V.Meņšikovs,

V.Voronovs

Starptautiskā zinātniskā Vasaras

skola

2008.g. 6.- 11.okt.,

Daugavpils, Rīga

(Jūrmala), Latvija

I.Plotka,

M.Vidnere

11. Starptautiskās zinātniskās

konference „Sabiedrība un kultūra”

2008.g. 24 – 25 apr.,

Liepājas pedagoģijas

akadēmija. Liepāja,

Latvija

I.Plotka,

M.Vidnere

Konference Ekonomiku veidošie

faktori Latvijā”. IZM Sociālās

integrācijas valsts aģentūra.

Jūrmala, 2009.g. 12.

jūnijā

E.Vanags (doktorants)

The Gastrointeral Cancers

Symposium of ASCO.

USA, Sanfrancisko.

January 2009, 15-17.

R.Renemenis

(doktorants)

Treatment proceptorship meeting. January, 2009, 22-

24.Austria, Vienna

R.Renemenis

(doktorants)

Anti-antiangiogenesis Clinical

Experience Exchange Meeting.

Spain, Madrid, April

2009, 24-26.

R.Renemenis

(doktorants)

European Multidisciplinary

Conference in Thoracic Onkology

(EMCTO)

Lugano, Switzerland,

May, 2009 1-3.

R.Renemenis

(doktorants)

Baltic Oncology Congress. Lithuania, Vilnius, May,

2009 13-16.

R.Renemenis

(doktorants)

11th World Congress on

Gastrointestinal Cancer

(WCGI&ESMO) CCIB.

Barselona, Spain, June

2009, 24-27.

R.Renemenis

(doktorants)

Вторая международная научная

Интернет-конференция

Московской академией

предпринимаиельства при

правительстве Москвы «Проблемы

совершенствования механизма

управления экономическими

системами в современном мире».

15 феврала 2009 года

www.kazan-mosap.ru

V.Krasko (doktorants)



Daugavpils, Latvija, 15.-

18. aprīlī

L.Paņina (doktorante)

S. Ežmale (doktorante)

Starptautiskaja zinatniskajā

konference „Biznesa un sabiedrības

attīstības vadības aktualitātes –2009”.

Rīga, Latvija, 2009.g. 7.-

9. maja.


Latvijas Banka gadskārtēja

tautsaimniecības konference „Reālā

konverģence cēļa uz eiro ieviešnu –

pieredze un perspektīvas”.

Rīga, Latvija, 2008.g. 7.

oktobrī.


30. Starptautiskais Eiropas Augstākās

izglītības biedrības forums „Polishing

the silver: Are we really improving

higher education?”.

Kopenhagena, Danija,

2008.g. 23.-27. augustā.


http://www.kazan-mosap.ru/

Nacionālas forums „Atspēriens.

Latvij 2030”.

Rīga, 2009. S. Ežmale (doktorante)

10th Annual International Scientific

Conference „Economic Science for

Rural Development 2009”.

Jelgava, Latvija, 2009.g.

23.-24. aprīlis.

S. Ežmale (doktorante)

Zinātniski praktiskā konference

«Европейское пространство

высшего образования: состояние,

проблемы, перспективы».

2008. g. 22.-23. maijā R.Baltere

(doktorante)

Zinatniska konference „Mūžizglītība

un nodarbinātība Latvijā”

2008.g. 29. maijā R.Baltere

(doktorante)

Baltijas starptautiskās akadēmijas


„21.Gadsimta jaunatne: ģimene,

izglītība, karjera”.

2008.g. 6. martā S. Ežmale (doktorante)

Doktora studiju programmas „Ekonomika” docētāju un


Simpoziju, konferenču, kongresu, semināru u.c. pasākumu organizēšana

Konferences nosaukums Norises laiks, vieta Organizators Dalībnieku

skaits

III Starptautiskā Zinātniskā konference

„Modernie sasniegumi zinātnē un izglītībā”

2009. g. 16.–23.

septembris,

Telaviva, Izraēla

V.Meņšikovs 200

X Starptautiskā Zinātniskā konference

„Проблемы прогнозирования и

государственного регулирования

социально-экономического развития”

2009.g. 15.–16.

oktobris, Minska,

Baltkrievija

V.Meņšikovs

E.Jermolajeva

350

51. DU Starptautiskā zinātniskā konference 2009.g. aprīlis,

Daugavpils, Latvija

V.Meņšikovs

V.Voronovs

E.Jermolajeva

L.Paņina

250

X starptautiskā zinātniskā konference „E-

ekonomika – E-sabiedrība Centrālajā un

Austrumeiropā

2009.g. 11.–13.

maijs, Nalenčova,

Polija

V.Meņšikovs 160

Starptautisks seminārs „Darba tirgus

pētījumi”

2009.g. 17.oktobris,

Daugavpils, Latvija

V.Meņšikovs 18

Starptautiskās zinātniskās konferences

„Reģionālās ekonomikas inovatīvās attīstības

stratēģijas un mehānismu veidošana”

2009.g. 4.–

5.decembris, Latvija,

Daugavpils,

Daugavpils

Universitāte

E.Jermolajeva

V.Voronovs

42

2009 (1.–5.jūnijs) Starptautiskais NATO

Simpozijs „The international Applied

Military Psychology Symposium”, Latvia,

Rīga IAMPS at the National Defense

Academy

2009. g.1.–5.jūnijs,

Rīga, Latvijas

Policijas akadēmija

M.Vidnere 45

Dalība simpoziju, konferenču, kongresu, semināru u.c. pasākumu zinātniskajās

komitejās, padomēs utt.




2009. g. 16.–23. septembris, Telaviva,

Izraēla

V.Meņšikovs

Starptautiskās zinātniskās konferences

„Reģionālās ekonomikas inovatīvās attīstības

stratēģijas un mehānismu veidošana”

2009.g. 4.–5. decembris,

Daugavpils Universitāte,

Daugavpils, Latvija

V.Voronovs

V.Meņšikovs

J.Eglītis

E.Jermolajeva,

G.Gončarovs

O.Ruža

R.Baltere

V.Krasko

E.Vanags

Starptautiskais NATO Simpozijs „The

international Applied Military Psychology

Symposium”

2009.g. 1.–5.jūnijs, Latvia, Rīga IAMPS

at the National Defense Academy

M.Vidnere

Starptautiskā XIV kreativitātes konference 2009. g. 8.–10.novembris, Rīga, RPIVA M.Vidnere

“Sabiedrība un kultūra: Citadība un mazākuma

intetreses”

2009.g. 23.–24. aprīlis, Liepājas

Universitāte

V.Volkovs,

M.Vidnere

X starptautiskā zinātniskā konference „E-

ekonomika – e-sabiedrība Centrālajā un

Austrumeiropā”

2009.g. 11.–13.maijs, Nalenčova, Polija V.Meņšikovs,

V.Boroņenko

DU 51. starptautiskā zinatniskā konference 2009.g. 15.–17.aprīlis, Daugavpils,

Daugavpils universitāte

V.Meņšikovs,

V.Boroņenko,

V.Voronovs,

E.Jermolajeva

L.Paņina

A. Čaplinska

E.Vanags

9th Conference of the European Sociological

Association

2009.g. 2.–5.septembris. Lisabona,

Portugāle.

V.Meņšikovs,

V.Boroņenko

Baltic Readings. „Paths of transformations in the

Baltic States after 1989”

2009.g. 25.–26.septembris, Rīga V.Boroņenko



2009.g. 16.–23. septembris, Telaviva,

Izraēla

V.Meņšikovs,

V.Boroņenko

Starptautiskā zinātniskā-praktiskā universitāšu

konference „Инновационное развитие

экономики в России: роль”. МГУ.

Maskava, Krievijas Federācija 2010.

gada 21. – 24. aprīlī.

V.Krasko


konference „Университеты и общество.

Сотрудничество и развитие университетов в

XXI веке”.

Maskavas Valsts universitātē, Maskavā,

Krievijas Federācijā, 2010. gada 23. –

24. aprīlī.

V.Krasko

V.Voronov

Starptautiskā zinātniskā-praktiskā konference

„Условия экономического роста в странах с

рыночной экономикой”.

G. Skovorodas Valsts Pedagoģiskā

universitātē, Perejaslav-Hmelnickā,

Ukrainā, 2010. gada 28. – 29. aprīlī.

V.Krasko

Starptautiskā konference “Regional

Development” ar nosaukumu “Role of Human

Capital in Development of The Countries and

reģions of Central and Eastern Europe”.

Toruņas Nikolaja Kopernika

Universitātē, Toruņā, Polijā, 2010. gada

20. – 21. maijā.

V.Krasko

V.Meņšikovs

A.Ancupans

D.Znotiņa

V.Boroņenko

Starptautiskā konference ar nosaukumu “The

First International Scientific Conference on

Econmics, Management and Tourism”.

Tūrisma nodaļa, Ekonomikas fakultāte,

SWU Neofit Rilski - Blagojevgrada,

Dyuni holiday village, Bulgarijā, 2010.

gada 18. – 20. julijā.

V.Krasko


konference „Социально-экономическое

развитие организаций и регионов Беларуси:

инновации, социальные ориентиры,

2009.g. 15.–16. oktobris, Minska,

Baltkrievija

V.Meņšikovs

E.Vanags

глобализация

IV Международный Конгресс „Молодое

поколение ХХI века: актуальные проблемы

социально психологического здоровья”

2009.g. 22.–24. septembris, Kirova

M. Vidnere

International XI European Conference „Citizens

of Europe and the World”

2009.g. 21.–23.maijs, Malme, Zviedrija M. Vidnere

The 11th European Congress of Psychology 2009.g. 7.–10.jūlijs, Oslo, Norvēģija M. Vidnere

Konferenz der International Academy for the

Humanization of Edcation (IAHE)

2009.g. 30.marts – 2.aprīlis, Vācija M. Vidnere

Starptautiskā XIV kreativitātes konference 2009. g. 8.–10. novembris,

Rīga, Latvijas Zinātņu akadēmija

M. Vidnere

V Starptautiskā Jauno zinātnieku konference 2009.g. 5.–6.decembris, Rīga, RPIVA M. Vidnere

International Scientific Conference „New

Dimensions in the Development of Society”

2009.g. 2.oktobris, Jelgava, Latvijas

Lauksaimniecības universitāte

V.Boroņenko

Всероссийская научная конференция

Тюменский социологический Форум

„Социокультурные проблемы развития

регионов России в условиях кризиса”

2009 g., 15.–16. oktobris, Krievija,

Tjumeņa

V.Voronovs

Всероссийская научная конференция „IV

Ковалевские чтения"

2009 g., 12.–13. novembris, Krievija,

Sanktpēterburgas Valsts universitāte.

V.Voronovs

DU IVF III „7th International JTEFS/BBCC

Conference Sustainable Development.

Culture.Education.”

5.-8.maijs, Daugavpils E.Jermolajeva

LZA un LZA Ekonomikas institūta diskusija

„Latvijas reģionu attīstības iespējas un draudi”

05.11.2009., Rīga

E.Jermolajeva

Seminārs „ESPON programma un ES

Struktūrfondu politika. Latvijas telpiskās politikas

virzieni”

12.06.2009., Rīga

E.Jermolajeva

Latvijas Nacionālās projektu vadības asociācijas

9. Starptautiskā projektu vadīšanas konference

„Profesionalitāte. Efektivitāte. Izcilība”

27.05.2009., Rīga

E.Jermolajeva

Projekta „Iedzīvotāju reģionālo tīklu veidošana

zināšanu izplatībai un atvērtam dialogam”

diskusija par ES fondu apguves efektivitātes

veicināšanu Latgales reģionā

03.02.2009., Daugavpils E.Jermolajeva

Baltijas Asamblejas Sociālo lietu komitejas rīkotā

apaļā galda diskusija „Elastīga darba tirgus

veidošana Baltijas valstīs ekonomiskās krīzes

apstākļos”

13.02.2009., Rīga

E.Jermolajeva

Starptautiskā zinātniskā konference „New

Dimensions in the Development of Society 2009”

2.-3.10.2009.

Latvija Lauksaimniecības universitāte

Jelgava (Latvija)

L.Paņina

31. Eiropas augstākās izglītības biedrības (EAIR)

forums „Fighting for Harmony – students, society

and the academy in tune”

23.-26.09.2009.

Viļņas Universitāte

Viļņa (Lietuva)

L.Paņina

Starptautiskais doktorantu seminārs (Vorträge im

Rahmen des Dokorandenkolloquiums in Schloß

Wendgräben)

26.- 28.06.2009.

Vendgrābene (Vācija)

L.Paņina

Starptautiskā zinātniskā konference „Biznesa un

sabiedrības attīstības vadības aktualitātes

7.-9.05.2009. Latvija Universitāte

Rīga (Latvija)

L.Paņina

DU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo pētījumu

institūta starptautiskais zinātniskajs seminārs

„Zinātnisko metožu integrācija 21.gadsimta

ekonomisko reāliju pētījumos”

Daugavpilī (Latvijā), 2010.g. 22.-23.

jūnijā.

E.Vanags

L.Paņina

E.Jermolajeva

V.Boroņenko

V.Voronovs

V.Meņšikovs

A.Ančupans

D.Znotiņa

V.Kosiedovskis

G.Vanags

R.Renemanis

Starptautiskā konference „Туристический

регион «Белла Двина» как пример успешного

белорусско-латвийского трансграничного

сотрудничества”

Polocka, Baltkrievija 2010.g. 8-9 jūlijs M. Bozovičs

Launching Conference of the Estonia - Latvia -

Russia Cross Border Cooperation Programme

within European Neighbourhood and Partnership

Instrument 2007-2013 “United by Borders”

Riga, July 14, 2010

M. Bozovičs

7. starptautiskajā konferencē: „ Consumer

Behaviour and Retailing Research is organised by

Centre for International Research in Consumers

Location and their Environments (CIRCLE)

Portugālē 07 - 09.04.2010. J.Vjakse

LLU EF 11. starptautiskajā zinātniskajā

konferencē „Economic science for rural

development 2010”

22. – 23. 04.2010. Jelgavā

J.Vjakse

Eiropas Studiju fakultātes Reģionālās ekonomikas

un biznesa katedras rīkotajā starp augstskolu

doktorantu un maģistrantu zinātniskā konferencē

"Eiropas Savienība un Latvija: krīzes

pārvarēšanas sociāli ekonomiskie, politiskie un

tiesiskie aspekti"

07.05.2010. RSU Rīgā J.Vjakse

5. starptautiskajā konferencē: “An Enterprise

Odyssey: From Crisis to Prosperity – Challenges

for Government and Business”

26. – 29.05.2010. Horvātijā J.Vjakse

Tartu universitātes Ekonomikas un biznesa

vadības fakultātes EACES konference

„Comparing Responses to Global Instability” 26.

-28. 08. 2010.

26. -28. 08. 2010. Tartu J.Vjakse

II Miedzynarodowej Konferencji Naukowej

„Zarzadzanie organizacja w nowej rzeczywistosci

gospodarczej”

2009 g., 25.–26.novembris, Polija,

Belostoka

L.Paņina

V Всероссийская научная конференция.

«Социальная и культурная динамика России в

условиях глобального кризиса: к 120-летию со

дня рождения П.А.Сорокина»

2009.g. 1.–2. decembrī, Krievija

Maskavas Valsts universitāte

V.Voronovs

Starptautiskā zinātniskā konference „Reģionālās

ekonomikas inovatīvās attīstības stratēģijas un

mehānismu veidošana”

2009.g. 4.–5. decembris, Latvija,

Daugavpils, Daugavpils universitāte

V.Voronovs,

V.Boroņenko,

O.Lavriņenko,

A.Ohotina

Starpdisciplinārā zinātniskā konference „Adam

Smith on the Conditions of a Moral Society”

2009.g., Oslo, Norvēģija V.Boroņenko

Baltic Readings 2009 2009.g., Rīga, Latvija V.Boroņenko

TCI 12th

ikgadējā globālā konference „Learning

Clusters”

2009.g., Jiveskile, Somija V.Boroņenko

Starptautiskā zinātniskā konference „Social

Media and Children”

2009.g., Sofija, Bulgārija V.Boroņenko

Starptautiskā zinātniski praktiskā konference

„Роль классических университетов в

формировании инновационной среды

регионов”

2009.g., Ufa, Krievija V.Boroņenko

Международная научная конференция

"Социально - экономическое развитие

организаций и регионов Беларуси: инновации,

социальные ориентиры, глобализация" с

доклодом „Анализ развития строительной

индустрии за 2004-2008 г.”

2009.g. 28-29 оktobris. Vitebska

O.Ruža

Starptautiskajā zinātniskajā konferencē

„Zarzadzanie organizacja w nowej rzeczywistosci

gospodarczej” ar referātu „Экономический

кризис в Латвии: что делать?”

Bialystok (Polija), 2009.gada 25.-

26.novembrī.

O.Ruža

Starptautiskajā zinātniskajā konferencā

"Economic science for rural development" ar

referātu „Nekustamā īpašuma vērtības

novērtēšana pie investīciju plānošanas

celtniecības laikā”

Jelgavā (Latvijā), 2010.gada 22.-

23.aprīlī.

O.Ruža

Starptautiskajā zinātniskajā XI Starptautiskajā

zinātniskajā konferencē „Партнёрство и

сотрудничество в условиях социально-

экономического кризиса в Центральной и

Восточной Европе” ar referātu „Системный

кризис в Латвии: бремя обманутых надежд”

Naļenčovā (Polijā), 2010.gada 5.-

7.maijā.

O.Ruža

E.Vanags

International Scientific Conference „Insights into

the sustainable growth of business” ar referātu

„Modern Dynamics of the Real Estate’s Market

in Latvia”

2009.gada 19.-21. novembrī, Viļņus

(Lietuvā)

O.Ruža

DU 52. starptautiskā zinatniskā konference 2010.g. 14.–16.aprīlis, Daugavpils,

Daugavpils universitāte

V.Meņšikovs

V.Boroņenko

V.Voronovs

E.Jermolajeva

R.Baltere

V.Krasko

L.Paņina

A. Čaplinska

E.Vanags

Starptautiskā zinatniskā konference

''Модернизация управления и администрации в

северовосточных странах Европейского

Союза''

Varšava, 2009.g. 11. jūnijs R.Baltere

Starptautiskā zinatniskā konference “Regional

responses and global shifts:actors, institutions and

organisations”

Ungārija, 2010.gada maijs R.Baltere

11.Pielikums.

Doktora studiju programmas „Ekonomika” studējošo līdzdalība projektu

īstenošanā

1. Projekta nosaukums: „Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās

problēmas”.Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./0001/0003.





2. Projekta nosaukums: „Transition and Development of transboundry Economic Co-

operation in the Eastern Borderland of poland in the Context of European Integration”.

Nr. 1HO2CO8829




3. Projekta nosaukums: „Kapitāls socioloģiskajā aspektā: pētījuma teorētiskais pamatojums

un operacionālie parametri”. (Nr. 06.2031)



Finansētājs: LZP.

4. Projekta nosaukums: „Izglītība zināšanu sabiedrības attīstībai Latvijā”.




5. Projekta nosaukums: „Cilvēka drošības tiesiskie aspekti”. (Nr. 2.24.)

Projekta vadītājs: Dr.iur. J.Mašošins.



6. Projekta nosaukums: „Eiropas valstu pieredze teritoriālajā mārketingā un tās pielietojums

Latvijā”. (Nr. 1.11)

Projekta vadītājs: Dr.oec., doc. E.Jermolajeva.



7. Projekta nosaukums: „Latvijas finanses un bankas atvērto integrācijas procesu apstākļos

Eiropas Savienībā”. (Nr. 1.22)

Projekta vadītājs: Dr.phil., Dr.sc.soc., vadošais pētnieks V.Voronovs.



8. Projekta nosaukums: „Latvijas ražotāji mūsdienīgos globalizācijas un pasaules

saimniecības reģionalizācijas apstākļos: problēmas, risinājumi, perspektīvas”.

(Nr. 051443)





veidošanās multikulturālā vidē: socioloģiskais aspekts”. (Nr. 1.21)

Projekta vadītājs: Dr.sc.soc, asoc. prof. V. Volkovs



10. Projekta nosaukums: „Latvijas finanses un bankas atvērto integrācijas procesu

apstākļos Eiropas Savienībā” (Nr. 5-20/07.18)

Vadītājs: Dr.phil, Dr.sc.soc, vadošais pētnieks V.Voronovs.




veidošanās multikulturālā vidē: socioloģiskais aspekts” (Nr. 5-20/07.22)

Vadītājs: Dr.scsoc V.Volkovs



12. Projekta nosaukums: „Cilvēka drošības tiesiskie aspekti” (Nr. 5-20/07.23)

Vadītājs: Dr.iur. Jurijs Mašošins



13. Projekta nosaukums: „Emigrējušo latviešu kultūras zaudējuma pārdzīvojuma

pieredze kā tautas vēsturiskās apziņas fenomens” (Nr. 5-20/07.20)

Vadītājs: Dr.habil.psyсh., Dr.oec M.Vidnere



14. Projekta nosaukums: „Sociālo iekārtu pētīšana etniskās tolerances sfērā ar

emocionālā „praiminga” metodēm” (Nr. 5-20/07.21)

Vadītājs: Dr.psyсh. Irina Plotka



15. Projekta nosaukums: „Latvijas un tas reģionu izglītības specifiskās problēmas”

(Nr. 5-20/07.19)

Vadītājs: Dr.scsoc V.Meņšikovs




studējošo līdzdalība projektu īstenošanā (2007./2008.st.g.)


Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./0001/0003.





Projekta nosaukums: „Transition and Development of transboundry Economic Co-operation

in the Eastern Borderland of poland in the Context of European Integration”.

Nr. 1HO2CO8829





operacionālie parametri”. (Nr. 06.2031)



Finansētājs: LZP.

Projekta nosaukums: „Izglītība zināšanu sabiedrības attīstībai Latvijā”.






(Nr. 051443)




Projekta nosaukums: „Latvijas finanses un bankas atvērto integrācijas procesu apstākļos

Eiropas Savienībā” (Nr. 5-20/07.18)

Vadītājs: Dr.phil., Dr.sc.soc., vadošais pētnieks V.Voronovs.




multikulturālā vidē: socioloģiskais aspekts” (Nr. 5-20/07.22)

Vadītājs: Dr.sc.soc. V.Volkovs



Projekta nosaukums: „Cilvēka drošības tiesiskie aspekti” (Nr. 5-20/07.23)

Vadītājs: Dr.iur. Jurijs Mašošins



Projekta nosaukums: „Emigrējušo latviešu kultūras zaudējuma pārdzīvojuma pieredze kā

tautas vēsturiskās apziņas fenomens” (Nr. 5-20/07.20)

Vadītājs: Dr.habil.psyсh., Dr.oec. M.Vidnere



Projekta nosaukums: „Sociālo iekārtu pētīšana etniskās tolerances sfērā ar emocionālā

„praiminga” metodēm” (Nr. 5-20/07.21)

Vadītājs: Dr.psyсh. Irina Plotka



Projekta nosaukums: „Latvijas un tas reģionu izglītības specifiskās problēmas”

(Nr. 5-20/07.19)

Vadītājs: Dr.sc.soc. V.Meņšikovs



Projekta nosaukums: „Austrumlatvijas etnisko grupu kolektīvās un individuālās identitātes

mijiedarbības kā pilsoniskās sabiedrības attīstības faktors.”

Nr. 07.2103.



Finansētājs: LZP.

Projekta nosaukums: „Izglītība zināšanu sabiedrības attīstībai Latvijā


Realizēšanas laiks: 2006. g. maijs-2007. g. maijs.

Finansētājs: Valsts prezidentes kancelejas Stratēģiskā analīzes komisija .



Nr. 06.2031.



Finansētājs: LZP.


multikulturālā vidē: socioloģiskais aspekts”.

Nr.5-20/07.22.



Finansētājs: IZM

Projekta nosaukums: „Latvijas finanses un bankas atvērto integrācijas procesu apstākļos

Eiropas Savienībā. IZM pētījuma projekta”.

IZM pētījuma projekta Nr.5-20/07.18.

Projekta vadītājs: Dr.sc.soc.asoc. prof. V.Voronovs, DU SZF SPI vad. pētnieks.


Finansētājs: IZM.

Projekta nosaukums: „Dzīves līmenis Eiropas reģionos sociālo pārmaiņu apstākļos”.

Projekta nr.05-23/2007-09

Projekta vadītājs: Mg.oec. O.Lavrinenko, DU SZF SPI pētniece.

Realizēšanas laiks: 2007.g.junijs-2007.g.novembris

Finansētājs: DU


Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./0001/0003.







Projekta nosaukums: „Latvijas ražotāji mūsdienīgos globalizācijas un pasaules

saimniecības reģionalizācijas apstākļos: problēmas, risinājumi, perspektīvas”.

(Nr. 051443)




Projekta nosaukums: „Kapitāls socioloģiskajā aspektā: pētījuma teorētiskais pamatojums un operacionālie parametri”,Nr. 06.2031 Projekta vadītājs: V. Meņšikovs

Projekta izpildes termiņš: 2006.g. janv. – 2008.g. dec


Projekta nosaukums: „Latvijas izglītības sistēmas ekonomiskās efektivitātes

paaugstināšanas aspekti”

Projekta vadītājs: J.Eglītis

Projekta izpildes termiņš: 2008.g. 1.marts – 2008.g. 30.dec.




Projekta nosaukums Doktoranti Termiņš Avots

ESF „Atbalsts Daugavpils

Universitātes doktora studiju

īstenošanai”, vienošanās Nr.

2009/0140/IDP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIA

A/015

V.Krasko

S.Ežmale

L.Paņina

O.Fjodorova

R.Renemanis

J.Vjakse

E.Vanags

I.Haite

D.Znotiņa

2009.–2013. ESF, IZM

Projekts „Networking for Enterprises

in the Eastern External Border

Regions” (NEEBOR)

J.Vjakse

19.09.2008. -

19.08.2011.

Interreg

IVC

12.Pielikums. Doktora studiju programmas „Ekonomika” izmaksas uz vienu studējošo

Nr.

A1

Studiju maksas aprēķins 2007./2008.gadā

Sociālo zinātņu fakultāte

Studiju programmas nosaukums:

Doktora studiju programma "Ekonomika"

Studiju veids: Pilna laika pamatstudijas

Studiju ilgums (gadi): 3 Kredītpunktu skaits

KOPĀ:

120 Kontaktstundu skaits

gadā:

640

Kontaktstundu skaits

KOPĀ::

1920 Minimālais studējošo skaits studiju grupā: 7

Plānojamais studējošo skaits studiju programmā: 21

Programmas realizācijas vieta:

Daugavpils

Rindas

Nr. Aprēķinu formula: Aprēķins

A B C D Darba algas fonda aprēķins akadēmiskajam personālam uz 1 studējošo gadā

1:

Amats Akadēm.personāla īpatsvars

Kontaktstundu sadalījums

Profesors 53% 340 1 Asociētais profesors 23% 150 2 Docents 23% 150 3 Lektors 0% 4 Asistents 0% 5

Amats Tarifu likme par

stundu

Koeficients par

īpašiem darba

apstākļiem

Profesors 9,5 Ls 1 6 D6=B1*A6*B6 3230,00 Asociētais profesors 7,6 Ls 1 7 D7=B2*A7*B7 1140,00 Docents 6,1 Ls 1 8 D8=B3*A8*B8 915,00

A2

A3

A4

Lektors 4,9 Ls 1 9 D9=B7*A9*B9 0,00

Asistents 3,9 Ls 1 10 D10=B8*A10*B10 0,00 Akadēm.personas vidējā darba alga gadā 11 D11=SUM(D6:D10)*10 5 285,00

Studiju izmaksas koeficients 2 12 X 1

Tematiskās jomas koeficients uz visu studiju

periodu 3

13 X 1,14 Akadēmiskā personāla darba alga par nostrādātajām kontāktstundām ar koeficientiem

14 D14=D11*D12*D13 6 024,90

Minimālo studējošo skaits studiju kursā 4 15 X 7

Akadēmiskās personas darba alga uz 1 studējošo

gadā

16 D16=D14/D15 860,70 Darba algas fonda aprēķins programmas pārējam personālam uz 1 studējošo gadā:

Amats Mēneša tarifa likme par vienu studējošo

Plānojamais studējošo

skaits studiju

programma

Programmas direktors 1,03 Ls 21 18 D18=A18*B18 21,57 Programmas sekretāre 0,55 Ls 21 19 D19=A19*B19 11,61 Programmas pārvaldes personas vidējā darba alga

gadā:

20 D20= (D18+D19)*12 398,16

Minimālais studējošo skaits studiju programmā 5: 21 X 21

Programmas pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 22 D22=D20/D21 18,96 Darba algas fonda aprēķins fakultāšu pārējam personālam uz 1 studējošo gadā:


Plānojamais studējošo skaits

fakultātē

Dekāns 0,35 Ls 690 23 D23=A23*B23 241,50 Prodekāns 0,35 Ls 690 24 D24=A24*B24 241,50 Pārvaldes lietvedis 0,25 Ls 690 25 D25=A25*B25 172,50 Pārvaldes sekretārs 0,25 Ls 690 26 D25=A25*B25 172,50 Fakultāšu pārvaldes personas vidējā darba alga

gadā:

27 D27= sum(D23:D26)*12 9 936,00

Vidējais studējošo skaits fakultātē 6: 28 X 690

Fakultāšu pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 29 D29=D27/D28 14,40

Darba algas fonda aprēķins filiāles pārējam personālam uz 1 studējošo gadā:

A5

A6

N1

N2

N3

N4


Plānojamais studējošo skaits

filiālē

Filiāles direktors 0,00 Ls 0 30 D30=A30*B30 0,00 Filiāles direktora vietnieks 0,00 Ls 0 31 D31=A31*B31 0,00 Filiāles sekretārs 0,00 Ls 0 32 D32=A32*B32 0,00 Filiāles pārvaldes personas vidēja darba alga

gadā:

33 D33= (D30+D31+D32)/12 0,00

Plānojamais studējošo skaits filiāles 7: 34 X 0

Filiāles pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā 35 D35=D33/D34 0,00 Darba algas fonda aprēķins fakultāšu personālam, kuri iekļauti personālā reģistrā uz 1 studējošo gadā (pamatdarbā, papilddarbā, blakus darbā):

Grupa Personāla darba alga mēnesī

Personāla īpatsvars (slodžu

skaits)

Akadēmiskais personāls 6 710 Ls 10,70 36 X 6 710,00 Vispārējais personāls 3 319 Ls 11,25 37 X 3 319,00 Darba algas fonds gadā: 38 D38=(D36+D37)*12 120 348,00 Plānojamais studējošo skaits fakultātē: 39 X 690 Fakultāšu personāla vienas personas vidējā darba alga uz 1 studējošo

gadā:

40 D40=D38/D39 174,42 Darba algas fonda aprēķins universitātes vispārējam personālam uz 1 studējošo gadā:

Grupa Personāla darba alga mēnesī

Personāla īpatsvars (slodžu

skaits)

Vispārējais personāls 5 611 Ls 257,3 41 X 5 611,00 Vispārēja personāla vidējā darba alga gadā: 42 D42=D41*12 67 332,00 Plānojamais studējošo skaits Universitātē

8: 43 X 3000

Vispārējā personāla vienas

pers

onas vidējā darba alga

uz 1

studējošo gadā: 44 D44=D42/D43 22,44 Darba algas fonds programmas personālam uz 1 studējošo gadā: 45 D40=D17+D22+ D29+D35+D40+D44 1090,92

Darba dēvēja valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumi

(24.09%)

46 D46= D45*0.2409 262,80

Komandējumi un dienesta braucieni: 47 X 1,17

Sakaru un pasta pakalpojumi: 48 X 2,44

N5

N6

N7

S1

X1 Z1

Īpašuma nodoklis 49 X 0,00 Transporta pakalpojumi 50 X 0,95 Telpu un inventāra noma 51 X 34,44 Tehniskā apkope 52 X 17,97 Remonta izmaksas: 53 X 120,81 Programmas akreditācija 54 X 59,52 Mācību prakse 55 X 0,00 Pakalpojumu apmaksa 56 D56= SUM(D48:D55) 236,13

Mācību līdzekļi 57 X 0,90 Kancelejas preces 58 X 3,54 Inventārs 59 X 2,27 Komunālie pakalpojumi 60 X 17,35 Materiāli, energoresursi, ūdens un inventārs 61 D61= SUM(D57:D60) 24,06

Grāmatu iegāde un žurnāli 62 X

3,04

Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas 63 X

3,86

Studentu aktivitātes 64 X 0,00 Sports un kultūra 65 X 0,00 Studentu sociālais nodrošinājums 66 D66=D64+65 0,00 Neprognozējamie izdevumi 67

X 2,90 Izdevumi zinātnes attīstībai 68

X 20,67

Studiju izmaksas vienam studējošam gadā: 69 D69=D68+D67+D66+D63+D62+D61+D56+D47+D46+D

45 1645,55

Ikgadējas studiju maksas aprēķins uz visu studiju periodu vienam studējošam Prognozējamā

inflācija

Rindas Nr.

Aprēķina formula: Aprēķins

A B C D 1. studiju gads X 70 D70=D69 1 646 Ls 2. studiju gads 12,0% 71 D71=D70*B71 1 843 Ls 3. studiju gads 12,0% 72 D72=D71*B72 2 064 Ls Piezīmes

:

Nr. 1 - Darba algas fonda aprēķins akadēmiskajam personālam uz 1 studējošo gadā tiek veikts pamatojoties uz apstiprinātiem studiju plāniem un DU Senātā apstiprinātiem tarifu likmēm par stundu apmaksu

2, 3 - Studiju izmaksas koeficients un vidējais tematiskas jomas koeficients tiek noteikti MK noteikumu pamatā (2001.gada 24.jūlija MK noteikumi Nr.334);

4 - Minimālo studējošo skaits studiju programmā tiek noteikts pamatojoties uz Domes sēdes lēmumu (plāns kārtējam studiju gadam); 5 - Plānojamais studējošo skaits studiju programmā tiek aprēķināts reizinot minimālo studējošo skaitu studiju kursā ar studiju ilgumu; 6 - Plānojamais studējošo skaits fakultātē tiek noteikts pamatojoties uz Domes sēdes lēmumu (plāns kārtējam studiju gadam); 7 - Plānojamais studējošo skaits filiāles tiek noteikts pamatojoties uz Domes sēdes lēmumu (plāns kārtējam studiju gadam);

8 - Plānojamais

studējošo sk

aits Universitātē tiek

noteikt

s pamatojoties uz Senāta sēdes lēmumu (plāns kārtējam studiju gadam).

Pārējo kārtējo izdevumu aprēķins studiju maksas noteikšanai

Fakultāte: Sociālo zinātņu fakultāte

Studiju programmas nosaukums:

Doktora studiju programma "Ekonomika"

studiju

gads: 2007./2008

Kopējie izdevumi Izdevumi uz vienu studējošo

Programmas izdevumi

Fakultāšu izdevumi

Universitāšu

kopējie

izdevumi

Rindas Nr.

Aprēķinu formula: Programmas izdevumi

Fakultāšu izdevumi

Universitāšu

kopējie

izdevumi

V rad apr A1 A2 B C A1 A2 B D

= Plānojamais studējošo skaits: 21 690 3000

N3

N4

Komandējumi un dienesta braucieni:

400 2470 33 X 0,00 0,58 0,82

Sakaru un pasta pakalpojumi:

458,7 6114 34 X 0,00 0,66 2,04

Nekustamā īpašuma nodoklis

0 0 35 X 0,00 0,00 0,00

Transporta pakalpojumi 350 1950 36 X 0,00 0,51 0,65

Telpu un inventāra

noma

1200 0 450 37 X 57,14 0,00 0,15

Tehniskā apkope 7524 8100 38 X 0,00 10,90 2,70

Remonta izmaksas: 1700 2500 7200 39 X 80,95 3,62 2,40

Programmas

akreditācija

2500 0 0 40 X 59,52 0,00 0,00

Mācību prakse 0 0 41 X 0,00 0,00 0,00

Pakalpojumu

apmaksa

5400 10832,7 23814 42 D42= SUM(D34:D41) 197,62 15,70 7,94

N5 Mācību līdzekļi 80 2200 43 X 0,00 0,12 0,73

Kancelejas preces 1520 4000 44 X 0,00 2,20 1,33

Inventārs 300 5500 45 X 0,00 0,43 1,83

Komunālie pakalpojumi 2600 36236 46 X 0,00 3,77 12,08

Materiāli, energoresursi, ūdens un inventārs

0 4500 47936 47 D47= SUM(D43:D46) 0,00 6,52 15,98

N6 Grāmatu iegāde un žurnāli

1500 0 48 X

0,00 2,17 0,00

N7 Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas

0 1900 0 49 X

0,00 2,75 0,00

S1 Studentu aktivitātes 0 0 50 X 0,00 0,00 0,00

Sports un kultūra 0 0 51 X 0,00 0,00 0,00

Studentu sociālais nodrošinājums

0 0 0 52 D52=D50+61 0,00 0,00 0,00

X1 Neprognozējamie izdevumi

2000 53 X

0,00 2,90 0,00

Z1 Izdevumi zinātnes attīstībai

0 62000 54 X

0,00 0,00 20,67

Studiju izmaksas vienam studējošam gadā:

5400 19133 136220 55 D55=D54+D53+D52+D49+D48+D47+D4

2+D33 197,62 30,63 45,41

13.Pielikums.

Doktora studiju programmas „Ekonomika” studējošo aptaujas veidlapas paraugs

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETA

Fakultāte: SZF

Programmas direktors: prof. N.Baranovskis

Studiju programma: Doktora studiju programma „Ekonomika”

Kurss: 1,2,3

1. Novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu).

1.1 Novērtējiet studiju kursa svarīguma

pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur:

5 - ļoti svarīgs

4 - svarīgs

3 - vidēji svarīgs

2 - nesvarīgs

1 - nav vajadzīgs

1.2 Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:

5 - ļoti augsts

4 - augsts

3 - vidējs

2 - zems

1 – ļoti zems

1.3 Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā

studiju kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiņām (=).

A. tabula Studiju kursa nosaukums Studiju kursa

svarīgums

Pasniegšanas līmenis Izmaiņas kursa apjomā

2 Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma

kopumā?

1. Pilnīgi apmierina

2. Pamatā apmierina

3. Daļēji apmierina

4. Neapmierina

5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos aiziet no

universitātes

3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar

mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem?

1. Pietiekams

2. Nepietiekams

4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat datortehniku? 1. Jā, bieži

2. Jā, bet reti. Kāpēc?

3. Nē. Kāpēc?

5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internet? 1. Jā, bieži

2. Jā, bet reti. Kāpēc?

3. Nē. Kāpēc?

6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā

2. Nē

7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar

vieslektoriem ir pietiekams?

1. Jā

2. Nē

8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 1. Apmierinoša

2. Neapmierinoša

9 Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu

kopumā?

1. Apmierinoši

2. Neapmierinoši

3. Cita atbilde

14. Pielikums.

Doktora studiju programmas „Ekonomika” diploma pielikuma paraugs

skat. akreditācijas ziņojums

du.lvdu.lv/wp-content/uploads/2015/12/ekonomika_dokt_2009_2010.pdf · daugavpils universitĀte...

Documents